18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/3

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2016. gada 1. jūnija

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2016/C 176/03)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 135, 16.4.2016., 2. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.6.2016.	…	- 0,01	- 0,01	1,00	- 0,01	0,46	- 0,01	0,30	- 0,01	- 0,01	- 0,01	- 0,01	- 0,01	1,18	1,37	- 0,01	- 0,01	- 0,01	- 0,01	- 0,01	- 0,01	- 0,01	1,83	- 0,01	1,40	- 0,26	- 0,01	- 0,01	1,04
1.5.2016.	31.5.2016.	0,01	0,01	1,00	0,01	0,46	0,01	0,30	0,01	0,01	0,01	0,01	0,01	1,50	1,37	0,01	0,01	0,01	0,01	0,01	0,01	0,01	1,83	0,01	1,40	- 0,26	0,01	0,01	1,04
1.4.2016.	30.4.2016.	0,03	0,03	1,19	0,03	0,46	0,03	0,30	0,03	0,03	0,03	0,03	0,03	1,50	1,37	0,03	0,03	0,03	0,03	0,03	0,03	0,03	1,83	0,03	1,40	- 0,22	0,03	0,03	1,04
1.3.2016.	31.3.2016.	0,06	0,06	1,63	0,06	0,46	0,06	0,30	0,06	0,06	0,06	0,06	0,06	1,92	1,37	0,06	0,06	0,06	0,06	0,06	0,06	0,06	1,83	0,06	1,65	- 0,22	0,06	0,06	1,04
1.2.2016.	29.2.2016.	0,09	0,09	1,63	0,09	0,46	0,09	0,36	0,09	0,09	0,09	0,09	0,09	1,92	1,37	0,09	0,09	0,09	0,09	0,09	0,09	0,09	1,83	0,09	1,65	- 0,22	0,09	0,09	1,04
1.1.2016.	31.1.2016.	0,12	0,12	1,63	0,12	0,46	0,12	0,36	0,12	0,12	0,12	0,12	0,12	1,92	1,37	0,12	0,12	0,12	0,12	0,12	0,12	0,12	1,83	0,12	1,65	- 0,22	0,12	0,12	1,04

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/5

Uzaicinājums pieteikties konkursam dalībai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupās (Parma, Itālija)

(2016/C 176/06)

“Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem”(ANS)

“Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”(CEF)

Atsauce: EFSA/E/2016/001

Šis uzaicinājums ir paredzēts zinātniekiem, kuri vēlas būt atlasīti dalībai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātnes ekspertu grupā jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS) vai Zinātnes ekspertu grupā jautājumos, kas saistīti ar pārtikas fermentiem, pārstrādes līdzekļiem, aromatizētājiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (CEF).

Pašreizējo ANS un CEF zinātnes ekspertu grupu dalībnieku trīs gadu pilnvaru termiņš beidzas 2017. gada 30. jūnijā. Veiksmīgie šajā uzaicinājumā atlasītie kandidāti tiks iecelti par vienas no iepriekš minēto zinātnes ekspertu grupu dalībniekiem uz trīs gadu termiņu, kas sākas 2017. gada 1. jūlijā.

Lūdzam ievērot, ka iespējamo priekšā stāvošo likumu izmaiņu dēļ atjaunoto ANS un CEF ekspertu grupu mandāts, kas sākas 2017. gada 1. jūlijā, var beigties 2018. gada 30. jūnijā.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir ES pārtikas nekaitīguma sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Iestādes uzdevums ir veicināt ES pārtikas un barības ķēdes nekaitīgumu un cilvēku dzīvības un veselības augstu aizsardzības līmeni, galvenokārt:

—	nodrošinot ES riska pārvaldītājus ar neatkarīgām, aktuālām un mērķim piemērotām zinātniskām konsultācijām par jautājumiem saistībā ar pārtikas un barības nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, uzturu un vides jautājumiem, kas attiecas uz iepriekš minēto,

—	paziņojot sabiedrībai par saviem rezultātiem un informāciju, kas ir to pamatā,

—	sadarbojoties ar dalībvalstīm, institucionālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm ES, lai veicinātu saskaņotas konsultācijas un palielinātu uzticību ES pārtikas nekaitīguma sistēmai,

—	piegādājot vienveidīgas metodikas un vācot un analizējot datus, lai varētu identificēt, raksturot un uzraudzīt potenciālos riskus, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu.

EFSA apvieno Eiropas vislabākos pieejamos riska novērtēšanas ekspertus pārtikas un barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības un vides aizsardzības jomā, kuri rīkojas neatkarīgi autonomas pašpārvaldes organizācijas vārdā, sniedzot Eiropas iestādēm un dalībvalstīm visaugstākā standarta zinātniskās konsultācijas.

EFSA galvenās prioritātes nākamajos gados ir:

—	noteikt prioritāti sabiedrības un ieinteresēto pušu iesaistīšanās procesam zinātniskās novērtēšanas procesā,

—	paplašināt savu pierādījumu bāzi un optimizēt piekļuvi saviem datiem,

—	veidot ES zinātniskā novērtējuma kapacitāti un zināšanu kopienu,

—	sagatavoties nākotnes risku novērtējuma uzdevumiem,

—	radīt vidi un kultūru, kas atspoguļo EFSA vērtības: izcilību zinātnē, neatkarību, atklātību, inovāciju un sadarbību (1).

Uzziniet vairāk par EFSA, apmeklējiet mūs – http://www.efsa.europa.eu/

EFSA zinātnes ekspertu grupas un zinātniskā komiteja

Zinātnes ekspertu grupas un zinātniskā komiteja ir atbildīga par Iestādes zinātnisko atzinumu un citu piemērotu ieteikumu sniegšanu katra savā kompetences jomā, kā paredzēts EFSA Dibināšanas regulā 178/2002 (2). Tās izstrādā zinātniskus atzinumus un ieteikumus riska pārvaldītājiem. Tas palīdz nodrošināt stabilu pamatu Eiropas politiku un tiesību aktu izstrādei, kā arī sniedz atbalstu riska pārvaldītājiem lēmumu pieņemšanā.

Zinātnes ekspertu grupā parasti ir divdesmit viens (21) neatkarīgs zinātnes eksperts. Zinātniskajā komitejā iekļauti visu zinātnes ekspertu grupu priekšsēdētāji un seši (6) citi zinātniskie eksperti.

Kā vispārējs noteikums, zinātnes ekspertu grupu un zinātniskās komitejas dalībniekus ieceļ uz trīs gadu pilnvaru termiņu, ko var divreiz atjaunot.

Tā kā ekspertu, kuri piesakās šim konkursam, pilnvaru termiņš, visticamākais, beidzas 2018. gada 30. jūnijā, EFSA valde nolēma (3) izņēmuma kārtā atkāpties no noteikuma (4), ar kuru kandidātiem liedz tiesības uz ceturto pilnvaru termiņu tajā pašā zinātnes ekspertu grupā. Šī atkāpšanās attiecas tikai uz šo uzaicinājumu. Tāpēc zinātnes ekspertu grupas dalībnieki, kuri ir pabeiguši jau trīs pilnvaru termiņus pēc kārtas ANS vai CEF zinātnes ekspertu grupā, var atkal pieteikties konkursam tajā pašā zinātnes ekspertu grupā.

Tiek sagaidīts, ka dalībnieki ierodas un aktīvi piedalās visās zinātniskās komitejas vai zinātnes ekspertu grupu sanāksmēs, kurās tiek pieņemti atzinumi, paziņojumi vai vadlīniju dokumenti.

Šos zinātniskos atzinumus, ziņojumus un ieteikumus publicē EFSA Journal — ikmēneša publikācijā, ko indeksē bibliogrāfiskajās datu bāzēs (piemēram, CAB Abstracts, Food Science and technology Abstracts, ISI Web of Knowledge), kuras attiecas uz EFSA darbu.

Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS)

ANS zinātnes ekspertu grupa sniedz zinātniskus ieteikumus riska vadītājiem par vielām, kas ir ar nolūku pievienotas pārtikai vai ir tās dabiskas sastāvdaļas. ANS zinātnes ekspertu grupa risina jautājumus, kas saistīti ar nekaitīgumu, lietojot:

—	pārtikas piedevas,

—	uzturvielu avotus (piemēram, vitamīnu un minerālvielu avoti),

—	citas pārtikai ar nolūku pievienotas vielas (piemēram, augus un augu ekstraktus), izņemot aromatizētājus un fermentus.

Zinātnes ekspertu grupas darbs galvenokārt ir un nākamajos gados būs veltīts pārtikas piedevu atkārtotas novērtēšanas programmai vielām, kas bija atļautas lietošanai pirms 2009. gada. Šim nolūkam EFSA ir ieguvusi un iegūst zinātniskos datus, izsludinot atklātus aicinājumus iesniegt datus un literatūru. Jo īpaši sagaidāma zinātnes ekspertu grupas darba orientēšana uz pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji (piemēram, konservantiem un emulgatoriem, stabilizatoriem un recinātājiem). Papildus zinātnes ekspertu grupa novērtēs jaunus atļauju pieteikumus (t. i., jaunas pārtikas piedevas un uzturvielu avotus) vai izmaiņas pastāvošajās atļaujās (piemēram, šo vielu lietošanas paplašināšanu). Šīs novērtēšanas procedūras pamatojas uz pieteikumiem, ko iesniegusi nozare Eiropas Komisijai pārtikas piedevu un uzturvielu jomā. Zinātnes ekspertu grupa var arī izstrādāt zinātnisko ieteikumu dokumentus, lai paskaidrotu novērtēšanas pieeju un palīdzētu nozarei jaunu pieteikumu sagatavošanā.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes ANS sadaļā: http://www.efsa.europa.eu/en/panels/ans.htm

Ņemot vērā minēto, šis aicinājums jo īpaši ir paredzēts zinātniekiem, kuri ir kompetenti ķīmisko vielu riska novērtēšanā un pārtikas piedevu, uzturvielu avotu vai botāniskas izcelsmes vielu pārtikā nekaitīguma novērtēšanā.

Konkrētāk, zinātnes ekspertu grupai ir nepieciešamas zināšanas šādās jomās:

—	toksikoloģijā šādās jomās: subhroniska un hroniska toksicitāte (atkārtotas devas pētījumi), genotoksicitāte, kancerogenitāte, attīstības un reproduktīvā toksicitāte, alergenitāte un imūntoksicitāte,

—	toksicitātes testēšana ar izmēģinājumu dzīvniekiem un izmantojot alternatīvus toksicitātes testus (piemēram, in vitro testus),

—	toksikokinētika un metabolisms, proti, vielu absorbcija, izplatīšanās, metabolisms un izdalīšanās (ADME),

—	ķīmija (organiskā, neorganiskā, analītiskā un sintētiskā ķīmija), jo īpaši ķimikāliju identificēšanas un ķīmisko vielu aprakstīšanas jomā,

—	iedarbības novērtēšana un patēriņa apsekojumi,

—	pārtikas tehnoloģija (ražošanas procesi un pārtikas piedevu izmantošana),

—	uzturs (cilvēku, ieskaitot zīdaiņus),

—	epidemioloģija.

Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (CEF)

CEF zinātnes ekspertu grupa sniedz zinātniskas konsultācijas riska vadītājiem par vielām, kas ir ar nolūku pievienotas pārtikai (aromatizētājiem un pārtikas fermentiem), un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. CEF zinātnes ekspertu grupa risina jautājumus, kas saistīti ar nekaitīgumu, lietojot:

—	materiālus, kas nonāk saskarē ar pārtiku (vielas, ko izmanto pārtikas iepakojuma, aktīvā un inteliģentā iepakojuma un citu materiālu ražošanai, kuri nonāk saskarē ar pārtiku) un saskarei ar pārtiku paredzētu plastmasu pārstrādes procesus,

—	pārtikas fermentus,

—	aromatizētājus,

—	procesus un pārstrādes palīglīdzekļus.

Zinātnes ekspertu grupa veic novērtēšanas procedūras atbilstoši pieteikumiem, kurus nozare ir iesniegusi Eiropas Komisijai vai dalībvalstīm materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku (kā arī pārstrādes procesu), aromatizētāju un pārstrādes un pārstrādes palīglīdzekļu jomā.

Ievērojams darba apjoma pieaugums ir paredzams pārtikas fermentu jomā. Nākamajos gados viens no galvenajiem uzdevumiem būs novērtēt pārtikas fermentus, tostarp no ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem iegūtos ar mērķi izveidot ES mēroga sarakstu. Pavisam CEF zinātnes ekspertu grupa ir saņēmusi 300 pieteikumus nekaitīguma novērtēšanai. Sagaidāms darba apjoma pieaugums saistībā ar monomēriem un piedevām, ko lieto plastmasas materiālos, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, kā arī novērtēšanas apjoms saistībā ar jauniem aromatizētājiem, kas nav ES Reģistrā. Zinātnes ekspertu grupa var arī izstrādāt zinātnisko ieteikumu dokumentus, lai noskaidrotu novērtēšanas metodi un palīdzētu nozarei jaunu pieteikumu sagatavošanā.

Plašāka informācija ir pieejama EFSA tīmekļa vietnes CEF sadaļā: http://www.efsa.europa.eu/en/panels/cef.htm

Ņemot vērā minēto, šis aicinājums jo īpaši ir paredzēts zinātniekiem, kuri ir kompetenti ķīmisko vielu riska novērtēšanā ar īpašu uzsvaru uz pārtikas fermentiem, aromatizētājiem, ķimikālijām, kas tiek lietotas plastmasas vai citu materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ražošanā.

Konkrētāk, zinātnes ekspertu grupai ir nepieciešamas zināšanas šādās jomās:

—	toksikoloģijā šādās jomās: subhroniska un hroniska toksicitāte, genotoksicitāte, kancerogenitāte, attīstības un reproduktīvā toksicitāte, alergenitāte un imūntoksicitāte,

—	toksicitātes testēšana ar izmēģinājumu dzīvniekiem un izmantojot alternatīvus toksicitātes testus (piemēram, in vitro testus),

—	toksikokinētika un metabolisms, proti, vielu absorbcija, izplatīšanās, metabolisms un izdalīšanās (ADME),

—	ķīmija (organiskā, analītiskā un sintētiskā ķīmija), jo īpaši ķimikāliju identificēšanas un ķīmisko vielu aprakstīšanas, kā arī materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, migrācijas testēšanas jomā,

—	iedarbības novērtēšana un patēriņa apsekojumi,

—	pārtikas tehnoloģija (ražošanas procesi un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošana),

—	pārtikas mikrobioloģija, tostarp fermentu biotehnoloģija, izmantojot ģenētiski modificētus mikroorganismus, un to ķimikāliju efektivitātes novērtēšana, ko izmanto kauto vai sprāgušo lopu piesārņojuma novēršanā,

—	ķimikāliju (piemēram, izmantoto kauto vai sprāgušo lopu piesārņojuma novēršanā) vides riska novērtēšana,

—	epidemioloģija.

EFSA zinātnes ekspertu grupu dalībnieku nozīme

Zinātnes ekspertu grupu dalībnieki ir zinātnieki, kuri specializējušies zinātnes ekspertu grupas jomā, atlasīti un iecelti atbilstoši EFSA dibināšanas regulai un EFSA noteikumiem.

Zinātnes ekspertu grupu dalībniekiem būs jāpilda šādi uzdevumi:

—	zinātnes ekspertu grupas zinātnisko atzinumu, vadlīniju dokumentu un ziņojumu, kā arī to darba grupu darbības sagatavošanas, apspriešanas un pieņemšanas sekmēšana,

—	zinātnisko konsultāciju sniegšana jautājumos, kas ietilpst zinātnes ekspertu grupas darba uzdevumā,

—	konsultāciju sniegšana par zinātnes ekspertu grupas zinātniskās darbības veikšanu un organizēšanu.

Zinātnes ekspertu grupu dalībniekus var izvēlēties par zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem un referentiem.

Plašāku informāciju par zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu dibināšanu un darbībām lūdzam skatīt “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes lēmumā par zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu dibināšanu un darbībām.

http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/efsa_rep/blobserver_assets/paneloperation.pdf

Vispārējie nosacījumi

Zinātnes ekspertu grupas dalībniekus aicinās piedalīties divu līdz trīs dienu sanāksmēs, kas parasti notiek Parmā Itālijā. Šīs sanāksmes notiek apmēram sešas reizes gadā.

Papildus sagaidāma zinātnes ekspertu grupu dalībnieku dalība dažās darba grupās, ko izveido zinātnes ekspertu grupas.

Lai piedalītos zinātnes ekspertu grupu vai darba grupu sanāksmēs, jāveic sagatavošanās darbs, ietverot iepriekšēju dokumentu lasīšanu un sagatavošanu. Sanāksmes un vairums dokumentu ir angļu valodā.

Pieredzes papildināšanai dalībniekiem piedāvā dažādus apmācības moduļus, kā arī turpinājuma informācijas mācību līdzekļus par EFSA riska novērtējuma metodikām un vadlīniju dokumentiem. Dalībniekiem stingri iesaka apmeklēt šīs mācības.

Kā daļa no EFSA saistībām attiecībā uz atklātību un pārredzamību dažas zinātnes ekspertu grupu plenārsēdes var būt atklātas novērotājiem.

Kandidātiem jānorāda apņemšanās, ka iecelšanas gadījumā viņi aktīvi piedalās zinātnes ekspertu grupu darbībā.

EFSA saskaņā ar finanšu noteikumiem sedz dalībnieku ceļa izdevumus, dienas un uzturēšanās izdevumus. Par katru pilno dienu, kad ir apmeklēta sanāksme, tiek maksāta īpaša kompensācija (5).

Atlases procedūra

Kandidātiem pieteikuma veidlapā ir jānorāda zinātnes ekspertu grupa, kurai viņi vēlas pieteikties, kura vislabāk atbilst viņu pieredzes jomām.

Kandidāti var norādīt abas zinātnes ekspertu grupas prioritārā secībā, ja viņu pieredzes jomas pārklāj abu zinātnes ekspertu grupu darba uzdevumus.

Kandidātiem jāatbilst šādām prasībām pieteikumu iesniegšanas beigu termiņā:

A. Atbilstības kritēriji

Katru kandidātu izvērtē, ņemot vērā šādas atbilstības prasības:

—

kandidātiem ir jābūt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valsts vai ES kandidātvalstu valsts piederīgajiem. Drīkst pieteikties arī eksperti no trešām valstīm, taču to kandidatūras dalībai zinātnes ekspertu grupās tiek izskatītas tikai tad, ja vēlamo zināšanu līmeni nevar nodrošināt ES, EBTA vai ES kandidātvalstu eksperti,

—	padziļinātas angļu valodas zināšanas (6),

—	apņemšanās piedalīties zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu sanāksmēs un to darbības aktīvā veicināšanā,

—

izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz četru (4) gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, kādā no turpmāk minētajām jomām: lauksaimniecība, bioķīmija, bioinformātika, bioloģija, biometrija, biotehnoloģija, ķīmija, uztura iedarbība, apkārtējā vide, epidemioloģija, pārtikas zinātne, pārtikas tehnoloģija, ģenētika, veselība un pārtikas nekaitīgums, medicīna, dzīvības zinātnes, matemātika, mikrobioloģija, dabas zinātnes, uzturzinātne, farmācija, sabiedrības veselība, statistika, toksikoloģija, veterinārija, vai arī saistītās jomas (7),

—	vismaz desmit (10) gadu profesionālā pieredze, kas atbilst izvēlētās(-o) zinātnes ekspertu grupas(-u) jomai un iegūta pēc pieprasītā diploma saņemšanas.

B. Atlases kritēriji

Pieteikumus, kas atbilst atbilstības kritērijiem, nodod salīdzinošajai vērtēšanai, ko EFSA veic saskaņā ar turpmāk norādītajiem atlases kritērijiem.

Kandidātiem stingri ieteicams aizpildīt visas pieteikuma veidlapas sadaļas, iekļaujot nepieciešamo informāciju un pierādījumus, jo tie ir pamats vērtēšanai.

Visu atbilstošo pieteikumu vērtēšanu veic, izmantojot punktu skalu no 0 (nulles) līdz 5 (pieci) katram šeit norādītajam atlases kritērijam. Lai atspoguļotu dažādu atlases kritēriju relatīvo nozīmīgumu, piemēro svēršanas koeficientu. Katram pieteikumam piešķir punktu skaitu no nulles (0) līdz vienam simtam (100).

Katru atbilstošo pieteikumu izvērtē, ņemot vērā šādus atlases kritērijus:

—	pieredze zinātniskā riska novērtēšanas veikšanā un/vai zinātnisko konsultāciju sniegšanā jomās, kas saistītas ar pārtikas nekaitīgumu izraudzītās(-o) zinātnes ekspertu grupas(-u) kompetences jomās (svēršanas koeficients: 6, maksimāli 30 punkti no 100),

—	pierādīta zinātniskā izcilība vienā vai vairākās jomās, kas saistītas ar jomu, kurā darbojas izraudzītā(-ās) zinātnes ekspertu grupa(-as) (svēršanas koeficients: 5, maksimāli 25 punkti no 100),

—	pieredze zinātnisko darbu un publikāciju profesionālā apskatē jomās, kas saistītas ar izraudzītās(-o) zinātnes ekspertu grupas(-u) aptverto jomu (svēršanas koeficients: 3, maksimāli 15 punkti no 100),

—	pieredze sarežģītu informāciju un dokumentāciju analīzē, kas bieži vien attiecas uz plašu zinātnes nozaru un informācijas avotu klāstu, kā arī zinātnisko atzinumu un ziņojumu projektu sagatavošanā (svēršanas koeficients: 2, maksimāli 10 punkti no 100),

—	pieredze projektu vadībā saistībā ar zinātniskiem jautājumiem (svēršanas koeficients: 2, maksimāli 10 punkti no 100),

—	pieredze saziņā, kas pamatota ar mācīšanas pieredzi, publisku uzstāšanos, aktīvu līdzdalību sanāksmēs (svēršanas koeficients: 2, maksimāli 10 punkti no 100).

Kandidātus var tālāk izvērtēt dalībai zinātnes ekspertu grupā tikai tādā gadījumā, ja viņu pieteikumu novērtē ar tādu punktu skaitu, kas pārsniedz minimāli nepieciešamos 66 punktus (no 100).

EFSA patur tiesības apspriesties ar trešām pusēm par pretendentu profesionālo pieredzi saistībā ar pieteikumiem.

Plašākai informācijai par zinātnes ekspertu grupu dalībnieku atlasi lūdzam skatīt Decision of the Executive Director concerning the selection of members of the Scientific Committee the Scientific Panels, and the selection of external experts to assist EFSA with its scientific work.

http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/corporate_publications/files/expertselection.pdf

C. Paziņojums par interesēm

Visiem atbilstošajiem kandidātiem, kas ieguvuši punktus, kuru skaits pārsniedz slieksni, jāiesniedz aizpildīta gada interešu deklarācija saskaņā ar “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes neatkarības politiku un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesiem” un ar tās noteikumiem par interešu deklarācijām (8), kas ir spēkā laikā, kad notiek izvērtēšana. Visu potenciālo interešu konfliktu apmēru ņem vērā, pieņemot lēmumu, vai turpināt kandidāta vērtēšanu.

Lūdzam ņemt vērā, ka aizpildītas gada interešu deklarācijas neiesniegšana ir iemesls pieteikuma noraidīšanai un pieteikumu turpmāk neapstrādā. Var notikt saziņa ar kandidātiem, lai iegūtu lielāku skaidrību par viņu gada interešu deklarācijām.

Rezerves saraksts un iecelšana

Zinātniekus, kurus atzīst par atbilstošiem dalības prasībām (t. i., atbilstošos kandidātus, kuri ieguvuši punktu skaitu, kas pārsniedz sliekšņa vērtību, un ar gada interešu deklarāciju, kas saderīga ar EFSA neatkarības politiku un noteikumiem) var iecelt par ANS vai CEF zinātnes ekspertu grupas dalībnieku, pamatojoties uz EFSA valdes lēmumu saskaņā ar EFSA izpilddirektora ierosinājumu. EFSA ierosinājumā par iecelšanu amatā ņem vērā tādus faktorus kā pieredze, kas nepieciešama attiecīgajai zinātnes ekspertu grupai, kā norādīts šajā uzaicinājumā pieteikties konkursam. Tas it sevišķi attiecas uz kandidāta konkrēto zinātnisko pieredzi un vispārējo kompetenču sajaukumu, kas pieejams zinātnes ekspertu grupā, lai segtu tās paredzamās vajadzības, kā arī valstspiederības un dzimumu līdzsvaru.

EFSA patur tiesības pirms iecelšanas pārbaudīt dalībai izraudzīto kandidātu pieteikumus atbilstoši dokumentiem un sertifikātiem, lai pārliecinātos par pieteikuma precizitāti un atbilstību.

Zinātniekus, kuri atbilst dalības prasībām, bet kuri netiek atlasīti dalībai zinātnes ekspertu grupā, iekļauj rezerves sarakstā. Zinātniekiem jāņem vērā, ka iekļaušana rezerves sarakstā negarantē iecelšanu par zinātnes ekspertu grupas dalībnieku.

Saskaņā ar šo uzaicinājumu rezerves sarakstā iekļautos zinātniekus, iepriekš saņemot viņu piekrišanu, var iecelt par dalībniekiem zinātnes ekspertu grupā un/vai zinātniskajā komitejā, pat ja viņi īpaši nav pieteikušies dalībai šajā zinātnes ekspertu grupā un/vai zinātniskajā komitejā.

Neatkarība, saistību deklarācija un interešu deklarācija

Zinātnes ekspertu grupu dalībniekus ieceļ individuāli. Pretendentiem ir jāpievieno deklarācija, ka, uzsākot dalību, viņi apņemas rīkoties neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes, kā arī interešu deklarācija, norādot intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību (skatīt sadaļu Interešu deklarācija). Pretendenti ir atbildīgi par iesniegtās deklarācijas saturu, ko EFSA izvērtē saskaņā ar EFSA izpilddirektora lēmumu par interešu deklarāciju (9), ar ko īsteno EFSA politiku par neatkarību un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesiem.

Turpmāk minēti divi piemēri, ko uzskata par interešu konfliktu. Tie nekādā ziņā nav visaptveroši un pārstāv tikai tās situācijas, kas tajos ieskicētas:

—

dalība zinātnes ekspertu grupās nav atļauta kandidātiem, kurus interešu deklarācijas iesniegšanas brīdī nodarbina juridiska vai fiziska persona, kas darbojas kādā no jomām, ko tieši vai netieši ietekmē EFSA zinātniskie rezultāti, piemēram, pārtikas ražošana, apstrāde un izplatīšana, lauksaimniecība un lopkopība. Tas attiecas uz visa veida regulāru nodarbinātību vai uzņēmējdarbību, ko veic nepilnu darba laiku vai pilnu darba laiku, ar atalgojumu vai bez tā, tai skaitā pašnodarbinātību (piemēram, konsultāciju jomā), ko veic iepriekš norādīto personu labā,

—

dalība zinātnes ekspertu grupās nav atļauta kandidātiem, kuri interešu deklarācijas iesniegšanas brīdī sniedz speciālas vai neregulāras konsultācijas tādām struktūrām kā, piemēram, Eiropas ražotāju asociācijai, kuras dalībnieku ražoto produkciju izvērtē attiecīgā zinātnes ekspertu grupa par visdažādākajām tēmām tik plašā apmērā, ka šāda darbība pastāvīgi būtu pretrunā ar attiecīgās zinātnes ekspertu grupas darba jautājumiem.

Vienlīdzīgas iespējas

EFSA pievērš lielu uzmanību tam, lai savās procedūrās piemērotu nediskriminācijas principus.

Pieteikumu iesniegšana

Pieteikumi ir jāiesniedz ne vēlāk kā 2016. gada 30. jūnijā pusnaktī (vietējais laiks, GMT +1).

Kandidātus lūdz iesniegt pieteikumu elektroniski EFSA tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/

Pieteikumus uzskata par pieņemamiem izskatīšanai tikai tādā gadījumā, ja termiņā ir iesniegta pienācīgi aizpildīta tiešsaistes pieteikuma veidlapa. Citas pieteikumu veidlapas netiek pieņemtas.

Kandidātus laipni lūdz aizpildīt pieteikuma veidlapu angļu valodā, lai atvieglotu atlases procedūru.

Visus pieteikuma iesniedzējus pa e-pastu informē par atlases procesa rezultātiem.

Kandidātiem stingri iesaka negaidīt līdz dažām pēdējām dienām pirms termiņa, jo sakarā ar intensīvu interneta datu plūsmu vai problēmām ar interneta savienojumu Jūs varat nepaspēt iesniegt pieteikumu laikā

Personīgo informāciju, ko EFSA pieprasa no kandidātiem, apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

Datu apstrādes mērķis ir apstrādāt pieteikumus dalībai EFSA zinātnes ekspertu grupās.

Visi jautājumi, kas saistīti ar šo uzaicinājumu, jāadresē: call.experts@efsa.europa.eu

Kandidāti var ierosināt lietu par katru lēmumu, kas ietekmē viņu tiesisko situāciju pie nosacījumiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā. Tas ir jādara divu mēnešu laikā no apstrīdētā lēmuma saņemšanas vai paziņošanas par to. Lieta pret EFSA ir jāierosina Eiropas Savienības Vispārējā tiesā:

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa

Rue du Fort Niedergrünewald

2925 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr.	+352 4303-1
Fakss	+352 4303 2100
E-pasts:	GeneralCourt.Registry@curia.europa.eu
Internets:	www.curia.europa.eu

Kā alternatīvu kandidāti var iesniegt sūdzību par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru it kā nepareizo pārvaldību Eiropas Ombudam. Citu prasību starpā sūdzība ir jāiesniedz divu gadu laikā no dienas, kad kļuvuši zināmi fakti, uz kuriem balstās sūdzība. Papildus, sūdzības iesniedzējiem jau ir jāsazinās ar EFSA par šo sūdzību pirms sazināšanās ar Eiropas Ombudu.

Eiropas Ombuds

1 Avenue du President Robert Schuman

CS 30403

67001 Strasbourg Cedex

FRANCE

Tālr.	+33 388172313
Fakss	+33 388179062
Internets:	www.ombudsman.europa.eu

PIEZĪME

Ja starp šīs publikācijas angļu valodas versiju un jebkuras citas valodas versiju ir pretrunas vai neatbilstības, noteicošā ir angļu valodas versija.

(1) EFSA Stratēģija 2020 Uzticama zinātne nekaitīgai pārtikai: (http://www.efsa.europa.eu/en/corporate/pub/strategy2020)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(3) EFSA valdes lēmumu izņēmuma kārtā atkāpties no iepriekš minētajiem noteikumiem pieņēma 2016. gada 16. martā. Valdes lēmums tika pierakstīts 68. sanāksmes protokolā: (http://www.efsa.europa.eu/en/events/event/160316a).

(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes lēmuma 1. panta 3. punkts un 1. panta 4. punkts par zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu dibināšanu un darbībām.

(5) Plašākai informācijai skatīt: http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/Experts_compensation_guide.pdf

(6) “Labas zināšanas” uzskatāmas par atbilstošām B2 vai augstākam līmenim (t. i., C1 un C2 līmenim), kā norādīts Eiropas Padomes atsauces dokumentā par Eiropas valodām (“„“Eiropas Vienotas valodu prasmes: mācīšanās, mācīšana un novērtēšana”). Plašākai informācijai lūdzam skatīt: https://www.coe.int/t/dg4/linguistic/Source/Framework_EN.pdf.

(7) Pieņem tikai kvalifikācijas, ko izdevušas ES dalībvalstu iestādes, un kvalifikācijas, ko ES dalībvalstu attiecīgās iestādes ir atzinušas par līdzvērtīgām. Gadījumos, kad diplomus iegūst no valsts, kas nav ES dalībvalsts, EFSA var pieprasīt kandidātam iesniegt attiecīgu salīdzināmības dokumentu, ko izdevusi atzītā iestāde.

(8) Papildu informāciju skatīt EFSA tīmekļa vietnē http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/efsa_rep/blobserver_assets/independencepolicy.pdf un http://www.efsa.europa.eu/en/howwework/doi

(9) EFSA/LRA/DEC/02/2014 — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektora lēmums par interešu deklarācijām (http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/corporate_publications/files/independencerules2014.pdf)

(10) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/13

Publikācija attiecībā uz garantētas tradicionālās īpatnības nosaukumu saskaņā ar 26. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 176/07)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 26. panta 1. punkta pirmo daļu Itālija iesniedza (2) nosaukumu Pizza Napoletana kā garantētas tradicionālās īpatnības (GTĪ) nosaukumu, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 1151/2012. Nosaukums Pizza Napoletana iepriekš ir ticis reģistrēts ar Regulu (ES) Nr. 97/2010 (3) bez nosaukuma rezervācijas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (4) 13. panta 1. punktu kā garantēta tradicionālā īpatnība un patlaban ir aizsargāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 25. panta 2. punktu.

Ievērojot iepriekšminēto, Komisija ar šo publicē nosaukumu

PIZZA NAPOLETANA,

lai nodrošinātu, ka tas tiek ierakstīts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 22. pantā.

Šī publikācija dod tiesības saskaņā ar minētās regulas 51. pantu izteikt iebildumus pret to, ka nosaukums Pizza Napoletana ir jāieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 22. pantā.

Ja nosaukums Pizza Napoletana ir ierakstīts reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 4. punktu, spēkā esošo ar GTĪ Pizza Napoletana apzīmētā produkta specifikāciju, kas publicēta Regulas (ES) Nr. 97/2010 II pielikumā, uzskata par specifikāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 19. pantā un ko attiecina uz GTĪ Pizza Napoletana, kura aizsargāta ar nosaukuma rezervāciju.

Informācijas pilnīguma nodrošināšanai un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 2. punktu šī publikācija ietver ar GTĪ Pizza Napoletana apzīmētā produkta specifikāciju, kas publicēta 2010. gada 4. februāra Regulas (ES) Nr. 97/2010 (5) II pielikumā.

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

PIZZA NAPOLETANA

EK Nr.: IT-TSG-007-0031-9.2.2005.

1. Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese

Nosaukums

Associazione Verace Pizza Napoletana

Adrese

Via S. Maria La Nova 49

80134 Napoli

ITALIA

Tālr.

+39 0814201205

Fakss

+39 0814201205

E-pasta adrese

info@pizzanapoletana.org

Nosaukums

Associazione Pizzaiuoli Napoletani

Adrese

Corso S. Giovanni a Teduccio, 55

80146 Napoli

ITALIA

Tālr.

+39 0815590781

Fakss

+39 0815590781

E-pasta adrese

info@pizzaiuolinapoletani.it

direttivo@pizzaiuolinapoletani.it

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Produkta specifikācija

3.1. Reģistrējamais nosaukums

Pizza Napoletana

Reģistrācija tiek pieteikta tikai itāļu valodā.

Norādi “Prodotta secondo la Tradizione napoletana” [“Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām”] un akronīmu STG [GTĪ] uz Pizza Napoletana GTĪ logotipa/marķējuma tulko izgatavotājas valsts valodā.

3.2. Vai nosaukums

—	☒	ir specifisks pats par sevi
—	☐	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Kā apliecina dažādie avoti, kas minēti 3.8. punktā, nosaukumu Pizza Napoletana tradicionāli izmanto, lai apzīmētu šo produktu.

3.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

—	☐	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu
—	☒	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4. Produkta veids

2.3. grupa. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi

3.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Pizza Napoletana GTĪ ir krāsnī cepts apaļas formas izstrādājums, kura diametrs var būt dažāds (taču tas nedrīkst pārsniegt 35 cm), ar paaugstinātu malu un vidusdaļā izkārtotām virskārtas sastāvdaļām. Vidusdaļas biezums ir 0,4 cm, ar pieļaujamo pielaidi ± 10 %, bet malas biezums ir 1–2 cm. Picai kopumā jābūt mīkstai, elastīgai un viegli salokāmai četrās daļās.

Pizza Napoletana GTĪ ir raksturīga paaugstināta mala zeltainā krāsā, kāda ir krāsnī ceptiem izstrādājumiem, kura gan uzspiežot, gan ēdot ir mīksta; vidusdaļā ir izkārtotas virskārtas sastāvdaļas, un tajā dominē ar eļļu pilnībā sajaukušos tomātu sarkanā krāsa un – atkarībā no izmantotajām sastāvdaļām – raudenes zaļā un ķiploku baltā krāsa, tuvāk vai tālāk kārtotu mocarellas šķēļu baltā krāsa un bazilika lapu zaļā krāsa, kas pēc cepšanas var būt kļuvusi vairāk vai mazāk tumša.

Pizza Napoletana pēc konsistences ir mīksta, elastīga, viegli salokāma; izstrādājums ir viegli sagriežams; un picai ir ļoti izteikta, raksturīga garša, ko rada paaugstinātā mala, kurai ir kārtīgi uzraudzētas un kārtīgi izceptas maizes tipiskā garša, un ko papildina tomātu skābenā garša, attiecīgi raudenes, ķiploku un bazilika aromāts un ceptas mocarellas garša.

Cepšanas procesa beigās picai ir raksturīga, patīkamu garšu rosinoša smarža; tomāti ir zaudējuši tikai lieko ūdeni un palikuši biezā konsistencē; Mozzarella di Bufala Campana ACVN vai Mozzarella GTĪ ir izkususi uz picas virsmas; baziliks, kā arī ķiploki un raudene izdala spēcīgu aromātu un nav apdeguši.

3.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Pizza Napoletana raksturīgās pamatizejvielas ir: mīksto kviešu milti, alus raugs, dabīgs dzeramais ūdens, mizoti tomāti un/vai svaigi mazie tomāti (pomodorini), jūras vai galda sāls un pirmā spieduma olīveļļa. Pizza Napoletana pagatavošanā var tikt izmantotas arī šādas sastāvdaļas: ķiploki un raudene, Mozzarella di Bufala Campana ACVN, svaigs baziliks un Mozzarella GTĪ.

Miltu īpašības ir šādas:

— W: 220–380

— P/L: 0,50–0,70

— Absorbcija: 55–62

— Stabilitāte: 4–12

— E10 indeksa vērtība: nepārsniedz 60

— Krišanas skaitlis: 300–400

— Dehidratēts lipeklis: 9,5–11 g %

— Olbaltumvielas: 11–12,5 g %

Pizza Napoletana pagatavošanā ir tikai turpmāk minētie darba posmi, kurus veic vienā un tajā pašā uzņēmumā.

Mīklas sagatavošana

Sajauc miltus, ūdeni, sāli un raugu. Mīklas mīcītājā ielej litru ūdens, izšķīdina 50–55 g jūrassāls, pievieno 10 % no kopējā paredzētā miltu daudzuma, iejauc 3 g alus rauga; ieslēdz mīklas mīcītāju un pamazām pievieno 1,8 kg miltu (W 220–380), kamēr tiek panākta vēlamā konsistence, kuru definē kā “mīklas gatavības punktu”. Šai operācijai jāilgst 10 minūtes.

Mīklas mīcītājā (vēlams ar dakšu) mīkla lēni jāmīca 20 minūtes, kamēr tiek iegūta kompakta, viengabalaina masa. Lai iegūtu optimālu mīklas konsistenci, ļoti svarīgi ir tas, cik daudz ūdens milti spēj absorbēt. Pieskaroties mīklai, tā nedrīkst pielipt, bet tai jābūt mīkstai un elastīgai.

Turpmāk norādītas mīklas īpašības; katra parametra pielaide ir ± 10 %.

—

Raudzēšanas temperatūra: 25 °C

—

pH līmenis pēc raudzēšanas:

—

Kopējais titrējamais skābums

—

Blīvums: 0,79 g/cm3 (+ 34 %)

Mīklas raudzēšana

Pirmais posms: Pēc izņemšanas no mīklas mīcītāja mīklu izliek uz picērijas darba virsmas, kur mīklai jāguļ divas stundas; mīkla jāapsedz ar mitru drānu, lai tā no ārpuses nesacietētu un lai, iztvaikojot iekšējam mitrumam, veidotos tāda kā garoziņa. Pēc tam, kad mīkla raudzēta divas stundas, veido klaipiņus, un to drīkst darīt vienīgi ar rokām un vienīgi picērists (pizzaiolo). No uzrūgušās mīklas ar lāpstiņu uz darba virsmas nogriež gabalu, kuram piešķir klaipiņa formu. Pizza Napoletana gatavošanai klaipiņiem jābūt 180–250 g smagiem.

Otrais posms: Kad izveidoti klaipiņi, tos pārtikas kastēs četras līdz sešas stundas raudzē otrreiz. Šo mīklu, kuru glabā istabas temperatūrā, var izmantot nākamo sešu stundu laikā.

Klaipiņu veidošana

Pēc raudzēšanas posma klaipiņu izņem no kastes ar lāpstiņu un novieto uz picērijas darba virsmas, uz kuras plānā kārtiņā izkaisīti milti, lai klaipiņš nepieliptu pie darba virsmas. Tad picērists veido mīklas disku, ar abu roku pirkstiem spiežot uz mīklas piku virzienā no centra uz ārpusi un to vairākas reizes apgriežot otrādi; diska vidusdaļas biezums nedrīkst pārsniegt 0,4 cm, ar pieļaujamo pielaidi ± 10 %, bet malas biezums nedrīkst pārsniegt 1–2 cm, un tādējādi veidojas paaugstināta mala.

Pizza Napoletana GTĪ pagatavošanā nav atļauts nekāds cits gatavošanas veids, jo īpaši mīklas ruļļa un/vai mehāniskās preses veida iekārtu izmantošana disku veidošanai.

Virskārta

Pizza Napoletana pārējās sastāvdaļas pievieno šādi:

—	mīklas diska vidū ar karoti uzliek 70–100 g sasmalcinātu mizotu tomātu,

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu,

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli,

—	tādā pašā veidā uzkaisa nedaudz raudenes,

—	nomizotu ķiploka daiviņu sagriež mazās šķēlītēs un liek uz tomātiem,

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi + 20 %.

Vai:

—	mīklas diska vidū ar karoti uzliek 60–80 g sagrieztu mizotu tomātu un/vai mazu, svaigu, sagrieztu tomātu,

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu,

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli,

—	uz tomātiem virsū klāj 80–100 g Mozzarella di Bufala Campana ACVN, kas sagriezta šķēlēs,

—	uz picas uzliek dažas svaiga bazilika lapas,

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi + 20 %.

Vai:

—	mīklas diska vidū ar karoti uzliek 60–80 g sasmalcinātu mizotu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	uz tomātiem virsū klāj 80–100 g Mozzarella GTĪ, kas sagriezta šķēlēs;

—	uz picas uzliek dažas svaiga bazilika lapas;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi + 20 %.

Cepšana

Sagatavoto picu “pizzaiolo” (picērists) ar rotējošu kustību, pakaisot nedaudz miltu, pārceļ uz koka (vai alumīnija) lizes un pēc tam picu ar ātru grūdienu uzslidina uz krāsns cepamās virsmas tā, lai nenotecētu virskārta. Pizza Napoletana GTĪ cep vienīgi malkas krāsnī, kurā cepšanas temperatūra sasniedz 485 °C, kas ir absolūti nepieciešama, lai iegūtu Pizza Napoletana GTĪ.

Picēristam jākontrolē picas cepšanās, ar metāla lizi paceļot vienu picas pusi un pagriežot to pret uguni, taču visu laiku izmantojot krāsns cepamās virsmas sākotnējo zonu, lai nepieļautu to, ka temperatūras atšķirību dēļ pica apdeg. Svarīgi, lai pica visā apkārtmērā būtu izcepta vienādi.

Kad cepšana beigusies, picērists ar to pašu metāla lizi izņem picu no krāsns un uzliek uz šķīvja. Picu cep ne ilgāk par 60–90 sekundēm.

Pēc cepšanas picai ir šādas iezīmes: tomāti ir zaudējuši tikai lieko ūdeni un palikuši biezā konsistencē; Mozzarella di Bufala Campana ACVN vai Mozzarella GTĪ ir izkususi uz picas virsmas; baziliks, kā arī ķiploki un raudene izdala spēcīgu aromātu un nav apdeguši.

— Cepšanas temperatūra uz krāsns cepamās virsmas: aptuveni 485 °C.

— Temperatūra krāsns velvē: aptuveni 430 °C.

— Cepšanas ilgums: 60–90 sekundes.

— Temperatūra, kādu sasniedz mīkla: 60–65 °C.

— Temperatūra, kādu sasniedz tomāti: 75–80 °C.

— Temperatūra, kādu sasniedz eļļa: 75–85 °C.

— Temperatūra, kādu sasniedz mocarella: 65–70 °C.

Uzglabāšana

Pizza Napoletana vēlams ēst uzreiz pēc tās izņemšanas no krāsns tajā pašā picērijā, kur tā pagatavota. Tomēr, ja picu nepatērē pagatavošanas vietā, to nedrīkst sasaldēt vai iepakot vakuumā, lai pārdotu vēlāk.

3.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifika

Pamatelementu, kas nosaka attiecīgā produkta specifiskumu, ir daudz, un tie ir tieši saistīti ar darbību ilgumu un metodēm, kā arī ar izgatavotāja prasmi un pieredzi.

Konkrēti, Pizza Napoletana pagatavošanas procesā ir šādi raksturīgie elementi: mīklas mīcīšana, mīklas elastīgums (reologia) un raudzēšanas specifiskums (divi posmi, kuros jāievēro īpaši temperatūras un ilguma nosacījumi); klaipiņu sagatavošana un to formas panākšana; darbības ar uzraudzēto mīklu un diska veidošana; krāsns sagatavošana un cepšanas parametri (ilgums/temperatūras), krāsns īpašības attiecībā uz to, ka tā drīkst būt vienīgi malkas krāsns.

Jāuzsver, ka īpaša nozīme ir, piemēram, otrajai raudzēšanai, darba paņēmieniem un rīkiem, proti, krāsnij, kurai obligāti jābūt ar malku kurināmai, un lizēm.

Pēc otrās raudzēšanas klaipiņš salīdzinājumā ar pirmo posmu iegūst lielāku apjomu un mitrumu. Spēks, kas tiek pielikts, spiežot ar abu roku pirkstiem, izraisa mīklas porās esošā gaisa virzīšanos no diska centra uz malu, un sāk veidoties picas paaugstinātā mala. Šis paņēmiens ir viena no Pizza Napoletana GTĪ pamatiezīmēm, jo apļa malu pacelšana nodrošina, ka visas virskārtas sastāvdaļas paliek uz apļa. Lai panāktu, ka klaipiņš iegūst lielāku diametru, sagatavošanu turpina, ar abām rokām mīklu paceļot augšā, labo roku turot 45–60 grādu leņķī attiecībā pret darba virsmu. Uz tās uzliek mīklas apli, kura griešanos panāk ar sinhronām kreisās rokas kustībām.

Turpretī citi sagatavošanas veidi, jo īpaši ar mīklas rulli vai mehāniskās preses veida iekārtu disku veidošanai, nenodrošina mīklas porās esošā gaisa viendabīgu pārvietošanos virzienā uz ārmalu tā, lai izveidotos viscaur viendabīgs mīklas disks. Tādā veidā apļa vidū veidojas slāņaina mīklas zona, kuras slāņus atdala gaiss. Līdz ar to, izmantojot minētos instrumentus, picai pēc cepšanas nebūs tipiskās paaugstinātās malas, kas ir viena no Pizza Napoletana GTĪ pamatiezīmēm.

Papildus tam Neapoles metode paredz, ka pēc tam, kad picērists sagatavojis trīs līdz sešus mīklas diskus ar attiecīgo virskārtu, viņš picu prasmīgi, ar precīzām un ātrām roku kustībām pārvieto no darba virsmas uz lizes tā, lai pica nezaudētu savu sākotnējo apaļo formu (picērists picu pavelk ar abām rokām un, pagriežot picu par aptuveni 90 ° ap tās asi, novieto uz piemērotas lizes). Picērists uz lizes uzkaisa nedaudz miltu, lai picu no lizes varētu viegli ieslidināt krāsnī. Šo darbību veic ar strauju grūdienu, lizi turot 20–25 ° leņķī attiecībā pret krāsns pamatni, un to darot tā, ka no picas nenoslīd tās virskārta.

Metodes, kas atšķiras no iepriekš aprakstītās, neder, jo, picu tieši paņemot no darba virsmas ar lizi, cepšanai sagatavotā pica var izjukt.

Pizza Napoletana cepšanas procesā un kvalitātes ziņā izšķiroša nozīme ir malkas krāsnij. Lai izdotos tradicionālā Pizza Napoletana, ir absolūti svarīgi šīs krāsns tehniskie parametri. Neapoles picu krāsnij ir tufa ķieģeļu pamats, uz kura tiek veidota apaļa cepamā virsma (itāļu valodā – sole), savukārt virs tās tiek veidots kupols. Krāsns velve ir no karstumizturīga materiāla, lai kavētu karstuma izkliedēšanos. Lai pica labi izceptos, ir ļoti svarīgi, kādi ir krāsns daļu samēri. Šīs krāsns īpašā iezīme ir tās cepamās virsmas laukums, ko veido četras siltumatstarojošas apļveida zonas. Picērists picu paceļ ar tērauda un/vai alumīnija lizi un nes uz krāsni, kur to novieto uz pamatnes un pagriež par 180 °, turklāt, picu griežot, to novieto atpakaļ tajā pašā vietā, lai tās apakša būtu tādā pašā temperatūrā kā iepriekš, ko samazina picai cepoties absorbētais karstums.

Ja picu pārvietotu citā vietā, tur būtu sākotnējā temperatūra, kuras rezultātā picas apakša apdegtu.

Visas šīs specifiskās iezīmes rada gaisa kameras efektu un nodrošina gatavā izstrādājuma – Pizza Napoletana – vajadzīgo izskatu un to, ka pica ir mīksta un kompakta, ar paaugstinātu malu, uzpūtušos mīklu, īpaši mīksta un viegli salokāma četrās daļās. Jāuzsver, ka nevienam citam līdzīgam produktam, kuru pagatavošanas metodes atšķiras no aprakstītajām, nevar nodrošināt tādas pašas vizuālās, garšas un smaržas īpašības kā Pizza Napoletana.

3.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālās iezīmes

Pizza Napoletana ir radusies laika posmā no 1715. gada līdz 1725. gadam. Orias pilsētā dzimušais Vincenzo Corrado, kas bija prinča Emanuele di Francavilla galvenais pavārs, traktātā par Neapoles izplatītākajiem ēdieniem rakstīja, ka tomātus izmanto picu pagatavošanai un kā piedevu pie makaroniem, tādējādi minot divus produktus, kuri savulaik palīdzēja kaldināt Neapoles slavu un noteica šīs pilsētas vietu kulinārijas vēsturē. Ar minēto atsauci tiek saistīta Pizza Napoletana – mīklas diska ar tomātiem – oficiālā dzimšana.

Ir daudz vēsturisku dokumentu, kuri apliecina to, ka šis kulinārijas izstrādājums radies Neapolē. Piemēram, rakstnieks Franco Salerno apgalvo, ka šis izstrādājums ir viens no ievērojamākajiem Neapoles kulinārijas izgudrojumiem.

Pizza Napoletana īpaši minēta pat itāļu u valodas vārdnīcās un enciklopēdijā Treccani. Turklāt vārdkopa Pizza Napoletana (“Neapoles pica”) minēta daudzos literāros darbos.

Nav šaubu, ka pirmās “pizzerie” (picērijas) parādījās Neapolē, kur līdz pat XX gadsimta vidum šis izstrādājums bija dabūjams vienīgi šajā pilsētā un tās picērijās. Pilsētā kopš XVIII gadsimta darbojās vairāki iestādījumi, ko dēvēja par pizzeria. Ziņas par šīm picērijām nonāca līdz Neapoles karalim Ferdinand de Bourbon, kurš, lai nogaršotu šo tradicionālo Neapoles ēdienu, pārkāpa galma etiķeti un apmeklēja vienu no slavenākajām picērijām. No tā brīža pizzeria kļuva par modes lietu, par vietu, kur gatavo vienīgi pizza. Neapoles populārākās un slavenākās picas bija Marinara (rašanās datums – 1734. gads) un Margherita (radusies 1796.–1810. gadā). Kad 1889. gadā Neapoli apciemoja Itālijas karaliene, picu viņai pasniedza tieši picas virskārtas (tomāti, mocarella un baziliks) krāsu dēļ, jo tās atgādina Itālijas karoga krāsas.

Laika gaitā picērijas parādījās visās Itālijas pilsētās un pat citās valstīs. Tomēr, lai gan tās neatradās Neapolē, tās vienmēr savā darbībā minēja pizzeria napoletana vai izmantoja kādu apzīmējumu, kas kaut kādā veidā norādītu uz saikni ar Neapoli, kur šis izstrādājums ir spējis saglabāt savu autentiskumu nu jau teju 300 gadu.

1984. gada maijā pizzaioli napoletani (Neapoles picēristi) sagatavoja konspektīvu produkta specifikāciju, kuru parakstīja visu amata brāļu vārdā un kuru oficiāli reģistrēja Neapoles notārs Antonio Carannante.

Gadsimtu gaitā termins Pizza Napoletana ir tādā mērā izplatījies arī ārpus Eiropas, īpaši Centrālamerikā un Dienvidamerikā (Meksikā un Gvatemalā) un Āzijā (Taizemē un Malaizijā), ka šo izstrādājumu visur pazīst kā Pizza Napoletana, lai gan dažkārt cilvēkiem nav ne mazākās jausmas, kur tieši atrodas Neapoles pilsēta.

3.9. Minimālās prasības un procedūra specifiskuma kontroles jomā

Attiecībā uz Pizza Napoletana GTĪ paredzētās pārbaudes ir šādas:

pārbaude uzņēmumos mīklas mīcīšanas, raudzēšanas un gatavošanas posmā, pārliecinoties, ka aprakstītie posmi tiek īstenoti pareizi un pareizajā kārtībā; uzņēmuma kritisko punktu rūpīga kontrole; izejvielu atbilstības pārbaude, ņemot vērā specifikācijās noteikto; pārbaude attiecībā uz to, vai izmantojamās izejvielas tiek pareizi glabātas un vai gatavā izstrādājuma īpašības atbilst tam, kas noteikts šajā produkta specifikācijā.

3.10. Logotips

Akronīmu STG [GTĪ] un norādes “Specialità Tradizionale Garantita” [“Garantēta tradicionālā īpatnība”] un “Prodotta secondo la Tradizione napoletana” [“Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām”] tulko izgatavotājas valsts oficiālajās valodās.

Logotips, ar ko Pizza Napoletana, atšķiras, ir šāds: horizontāls ovāls baltā krāsā ar gaiši pelēku kontūru, ar ko domāts šķīvis, uz kura tiek pasniegta pica, kas ir attēlota reālistiski, tomēr vienlaikus ir stilizēta, pilnībā ievērojot tradīcijas un attēlojot tādas klasiskās sastāvdaļas kā tomāti, mocarella, bazilika lapas un olīveļļas līnija.

Zem šķīvja attēlota zaļa maliņa, kas atgādina ēnu un kopā ar citām krāsām izceļ izstrādājuma krāsas, kas atbilst Itālijas karogam.

Nedaudz aizsedzot šķīvi, uz kura uzlikta pica, attēlots sarkans taisnstūris ar noapaļotiem stūriem, uz kura ir uzraksts ar baltiem burtiem ar melnu kontūru un zaļu ieslīpu ēnu ar baltu kontūru: “PIZZA NAPOLETANA STG”. Virs šā uzraksta nedaudz pa labi novirzīts ir uzraksts “Specialità Tradizionale Garantita” [“Garantēta tradicionālā īpatnība”], kas veidots ar mazākiem un cita šrifta burtiem baltā krāsā. Apakšā tādā pašā šriftā kā uzrakstam “PIZZA NAPOLETANA STG” ir centrēts uzraksts ar mazākiem baltiem burtiem ar melnu kontūru: “Prodotta Secondo la Tradizione napoletana” [“Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām”].

Uzraksts	Šrifts
PIZZA NAPOLETANA STG	Varga
Garantēta tradicionālā īpatnība	Alternate Gothic
Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām	Varga

Picas krāsas	PantoneProSim	C	M	Y	K
Maliņas gaišā bēša krāsā	466	11	24	43	0 %
Tomātu mērces pamata sarkanais	703	0 %	83	65	18
Bazilika lapas	362	76	0 %	100	11
Bazilika lapu dzīslas	562	76	0 %	100	11
Tomātu sarkanais	032	0 %	91	87	0 %
Olīveļļas līnija	123	0 %	31	94	0 %
Mocarella	600	0 %	0 %	11	0 %
Atspīdumi uz mocarellas	5 807	0 %	0 %	11	9

Grafiskā attēla un burtu krāsas	PantoneProSim	C	M	Y	K
Ovālā šķīvja malas pelēkais	P. Grey – 3CV	0 %	0 %	0 %	18
Ovālā šķīvja ēnas zaļais	362	76	0 %	100	11
Taisnstūra (ar noapaļotiem stūriem) sarkanais	032	0 %	91	87	0 %
Uzraksta “PIZZA NAPOLETANA STG” burtu (ar melnu kontūru) baltais		0 %	0 %	0 %	0 %
Uzraksta “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” burtu (ar melnu kontūru) baltais		0 %	0 %	0 %	0 %
Uzraksta “Garantēta tradicionālā īpatnība” baltais		0 %	0 %	0 %	0 %

4. Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai

4.1. Nosaukums un adrese

Nosaukums

Certiquality SRL

Adrese

Via Gaetano Giardino, 4

20123 Milano

ITALIA

Tālr.

+39 028069171

Fakss

+39 0286465295

E-pasts

certiquality@certiquality.it

☐ Publiska

☒ Privāta

Nosaukums

DNV Det Norske Veritas Italia

Adrese

Centro Direzionale Colleoni Viale Colleoni

9 Palazzo Sirio 2

20041 Agrate Brianza (MI)

ITALIA

Tālr.

+39 0396899905

Fakss

+39 0396899930

E-pasts

—

☐ Publiska

☒ Privāta

Nosaukums

ISMECERT

Adrese

Corso Meridionale, 6

80143 NAPOLI

ITALIA

Tālr.

+39 0815636647

Fakss

+39 0815534019

E-pasts

info@ismecert.com

☐ Publiska

☒ Privāta

4.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

Visas trīs iepriekš minētās pārbaudes institūcijas veic dažādas pārbaudes attiecīgajās valsts teritorijas daļās.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(2) ES Nr.: IT-TSG-0107-01408 - 29.12.2015.

(3) 2010. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 97/2010 par nosaukuma ierakstīšanu garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā [Pizza Napoletana (GTĪ)] (OV L 34, 5.2.2010., 7. lpp.).

(4) Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.). Regula atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(5) Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/21

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 176/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA/AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

MAROILLES/MAROLLES

ES Nr.: FR-PDO-0217-01378 – 28.9.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Syndicat du Maroilles

148, avenue du Général de Gaulle

02 260 La Capelle

FRANCE

Tālr. +33 323975757

fakss +33 323975758

E-pasts: sfam@uriane.com

Ražotājgrupu veido piensaimnieki, saimniecību siernieki, pārstrādātāji un Maroilles/Marolles nogatavinātāji. Tai ir likumīgas tiesības ierosināt grozījumu pieteikumu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☐	Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☐	Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☐	Saikne
—	☒	Marķēšana
—	☒	Cits: kontroles struktūru kontaktinformācija, valsts prasības

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

Nodaļa “Produkta apraksts”

Šajā nodaļā norādīts izejvielas veids (vienīgi govs piens), jo tika uzskatīts, ka tas ir produkta apraksta elements. Šis elements tātad no nodaļas “Ražošanas metode” pārvietots uz nodaļu “Produkta apraksts”.

Raksturlielumi aprakstīti pilnīgāk, lai produkts būtu labāk identificējams.

—	Produkta izskats: iespējami nelieli ieplakumi, uz virsas redzami nogatavināšanas veidņu līstīšu nospiedumi.

—	Mizas izskats: viendabīgas krāsas un samērā mitra.

—	Centrtieces vērsuma nogatavināšanas process (no āra uz iekšu).

—

Siera masas izskats: svītroti apzīmējumi “krēmīga un taukaina” un “viendabīga”, jo tiem ir maz izteikts specifiskums un tie ir neprecīzi. Norādīti pieļaujamie krāsu toņi (masa var būt baltā krāsā līdz krēmkrāsā). Masā var būt mehāniskas vai fermentatīvas izcelsmes atveres; pēc taustes masa ir elastīga, bet ar skaidri iezīmējušos stingrāku viduci, kas, nogatavināšanas laikam paildzinoties, kļūst elastīgāks.

—

Organoleptiskie kritēriji: izteikta smarža, kas atgādina pagrabu, mitrus ķieģeļus un meža zemsedzi, jūtams viegls amonjaka aromāts un nedaudz sāļa, pienu atgādinoša garša, masa skābena ar nelielu rūgtenumu, piemīt sarecināta piena garšas nianses (pēc minimālā nogatavināšanas perioda beigām), kā arī lazdu riekstu un ķiploku nianses. Pēc ilgākas nogatavināšanas garša kļūst stiprāka un tipiska.

Precizēti analītiskie kritēriji (taukvielas un sausna): taukvielu īpatsvars izteikts gramos uz 100 gramiem produkta pēc pilnīgas izžāvēšanas (procentuālā satura vietā), un norādīts sausnas īpatsvars: 100 gramu siera Maroilles/Marolles satur vismaz 50 gramu sausnas. Precizēts arī tas, ka 100 gramu siera Maroilles/Marolles satur vismaz 22,5 gramus taukvielu.

Tā kā nogatavināšanas ilgums atšķiras no tā, kādā un cik lielā formā siers gatavots, uzskatīts, ka šis ilgums arī ir produkta apraksta elements. Šie elementi tātad no nodaļas “Ražošanas metode” pārvietoti uz nodaļu “Produkta apraksts”. Turklāt labota kļūda, kas bija radusies tāda valsts tiesību akta teksta pārrakstīšanas dēļ, kurš bija saistīts ar iepriekšējo reģistrēto specifikāciju (šī kļūda tomēr nebija kopsavilkuma lapā un pat ne reģistrētās specifikācijas kopsavilkumā): Maroilles/Marolles nogatavināšanas minimālais ilgums ir nevis četras nedēļas, bet gan piecas nedēļas jeb 35 dienas. Turklāt, ja siers pagatavots Mignon (“Vidējā kvadrāta”) un Quart (“Mazā kvadrāta”) formā, tā nogatavināšanas ilgums pagarināts par septiņām dienām – līdz ar to nogatavināšana ilgst attiecīgi 28 dienas un 21 dienu, tādējādi pielāgojot šo ilgumu pastāvošajām ieražām. Šādi nogatavināšanas ilgumi ļauj labāk izpausties produkta organoleptiskajām īpašībām un aromāta nianšu dažādībai.

Lai padarītu skaidrāku siera dažādo lielumu formu aprakstu, katra tā forma līdztekus veidņu iekšējiem izmēriem ir noteikta, norādot arī sausnas kopējo svaru, kā arī nogatavināšanas ilgumu (kas lielākas precizitātes labad ir aprēķināts, skaitot no himozīna recinātāja pievienošanas dienas, un izteikts dienu skaitā, tādējādi aizstājot agrāk norādīto nedēļu skaitu):

—	Maroilles/Marolles: 360 gramu, 35 dienas,

—	Maroilles/Marolles ar papildapzīmējumu Sorbais: 270 gramu, 28 dienas,

—	Maroilles/Marolles ar papildapzīmējumu Mignon: 180 gramu, 28 dienas,

—	Maroilles/Marolles ar papildapzīmējumu Quart: 90 gramu, 21 diena.

Turklāt, lai pārbaudes padarītu objektīvākas, siera formu izmērus turpmāk izsaka kā veidņu iekšējos izmērus. Tam ir savs pamats, jo siera deformācijas dēļ siera formu izmēru pārbaude varēja izrādīties neprecīza.

Nodaļa “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā”

Precizēti uzņēmējiem pildāmie paziņošanas pienākumi. Šie grozījumi ir saistīti ar valsts tiesību aktu un tiesiskā regulējuma attīstību. Konkrēti ir paredzēta uzņēmēju identifikācija, lai tie saņemtu apstiprinājumu, ar kuru tiek atzīta to spēja izpildīt produkta specifikācijas prasības, kā arī paziņojumi, kas vajadzīgi to produktu pazīšanai un uzraudzībai un kontrolei, kurus paredzēts tirgot ar cilmes vietas nosaukumu.

Nodaļa “Ražošanas metodes apraksts”

Piena ražošana – Slaucamo govju ēdināšana

Definēts termins “slaucamās govis” (laktācijas periodā esošās un cietstāvošās govis). Šīs definīcijas mērķis ir skaidri noteikt, uz kādiem dzīvniekiem attiecas specifikācijā turpmāk lietotais termins “slaucamās govis”, lai novērstu jaukšanu un atvieglotu pārbaudes.

— Ganības

Nosakot, ka ikgadējais minimālais ganīšanās ilgums ir 170 dienas, apstiprināta galvenā nozīme, kāda ir ganībām kā centrālajai asij saiknē ar ģeogrāfisko apgabalu.

Minimālā katrai slaucamajai govij pieejamā zālāju platība ir 30 āru, no kuriem vismaz 15 ārus veido noganāmās platības, bet pārējie 15 papildu āri atbilst vai nu noganāmajai platībai, vai izēdināmās zaļbarības audzēšanai. Šādas prasības attiecībā uz platību ļauj nodrošināt to, ka slaucamo govju barības devā ir ievērojama daļa zāles, un ņem vērā saimniecību zemesgabalu parcelāciju un ganāmpulku lielumu, jo pieejamās platības ne vienmēr ir tik pietiekami plašas, lai sasniegtu noteiktos 30 ārus katrai slaucamajai govij.

Lai ņemtu vērā pļavu botāniskās dažādības ietekmi un produkta aromāta nianšu dažādību, apstiprināts to ģeogrāfiskā apgabala saimniecību zemju mežainums, kuras ražo pienu, kas paredzēts siera Maroilles/Marolles ražošanai:

—

uz hektāra galvenās lopbarības platības jābūt 90 metriem lineāra dzīvžoga, kas noteikts par tādu, kurš veidots lielākoties no lapkokiem.

Dzīvžogiem ir sava nozīme pļavu saglabāšanā, jo tie izolē zālājus, pasargājot tos no krasām temperatūras svārstībām, uzturēdami mitrumu un veicinādami botānisko dažādību, kas ietekmē piena kvalitāti. Ja ir dzīvžogi, tad slaucamajām govīm ir arī kur patverties no vēja un saules,

—

lai garantētu, ka vismaz divas trešdaļas no galvenās lopbarības platības veido pastāvīgās vai pagaidu pļavas, noteikts, ka attiecībai starp pastāvīgā zālāja platību un pagaidu pļavu summu un galveno lopbarības platību ir jābūt vismaz 0,65.

Tā kā valsts noteiktā iebildumu iesniegšanas perioda laikā daži uzņēmēji, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15.4. panta noteikumus, ir iesnieguši iebildumu pret kādu no šiem noteikumiem (15 āri noganāmās platības katrai slaucamajai govij, 90 metru lineārā dzīvžoga uz hektāru, minimālā attiecība 0,65), uz viņiem tiek attiecināts pārejas periods, kas beidzas 2020. gada 30. jūnijā.

— Slaucamo govju barības deva

Lai nodrošinātu, ka izēdināmajā barībā ir pietiekami daudz zāles, noteikts, ka ganību periodā barības devā zāle (kas aprēķināta kā rupjās lopbarības sausna) veido vidēji vismaz 65 %, taču tās īpatsvars nekad nav mazāks par 25 %. Precizēts, ka šo daļu var veidot noganāmā zāle, zaļbarības veidā izēdināmā zāle vai uzglabātas zāles veidā izdalītā barība, kurā ir vairāk nekā 35 % sausnas.

Sniegts atļautās rupjās lopbarības saraksts. Tā atbilst lopbarībai, ko šajā ģeogrāfiskajā apgabalā tradicionāli izmanto un kas veido vismaz 60 % no ikdienas kopējās barības devas.

Izēdināmo koncentrēto barības līdzekļu apjoms ir ierobežots līdz 1 800 kg sausnas katrai slaucamajai govij gadā. Specifikācijā ietilpst šādiem barības līdzekļiem atļauto sastāvdaļu saraksts.

— Barības autonomija

Lai stiprinātu saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, noteikts, ka vismaz 80 % tās rupjās lopbarības sausnas, kuru slaucamā govs patērē gadā, ir jābūt iegūtiem ģeogrāfiskajā apgabalā.

Siera ražošana

Šī daļa ir krietni papildināta, lai raksturotu Maroilles/Marolles tehnoloģiskos posmus. Tās mērķis ir sīkāk aprakstīt praksi, kas saistīta ar nozares dalībnieku amatprasmi, vienlaikus skaidri nosakot mērķus, lai garantētu, ka produktam piemīt raksturīgās īpatnības.

— Pārstrādei izmantotais piens

Lai nepieļautu nekādu citu piena apstrādi, norādīti atļautie izmantošanas un apstrādes veidi: svaigs piens, karsēts vai pasterizēts piens. Atļauti ir vienīgi termiskās apstrādes veidi.

Ievērojot tradicionālo gatavošanas metodi un it īpaši siera mizas krāsas iegūšanu ar Brevibacterium linens (oranžsarkanā pigmenta veidotāja baktērija), jebkādas krāsvielas ir aizliegtas. Precizēts arī, ka piena nokrejošanas posms ir atļauts, bet proteīnu homogenizācija ir aizliegta: piena sastāva izlīdzināšanu var veikt vienīgi ar nokrejošanu.

— Piena pārstrāde

Lai ierobežotu piena kvalitātes pazemināšanos, noteikts, ka laikposms starp visagrāko slaukumu un siera gatavošanas sākumu, kas atbilst fermentu pievienošanas brīdim, ir 72 stundas.

Tehnoloģiskie posmi pirms himozīna recinātāja pievienošanas aprakstīti, ievērojot pašreizējās ieražas: piena iepriekšēja paskābināšana ar pārsvarā mezofilu pienskābes baktēriju palīdzību un iespēja pievienot pienam specifisku nogatavināšanas mikrofloru.

Noteiktas ar himozīna recinātāja pievienošanu sasniedzamo parametru vērtības (skābums 18–24 °D, piena temperatūra 32–38 °C), jo tās ļauj aprakstīt produkta gatavošanas tehnoloģiskos posmus.

Precizēts himozīna recinātāja veids. To iegūst no teļa kuņģa glumenieka, un līdz ar to augu vai mikrobioloģiskas izcelsmes recinātāji ir aizliegti. Noteiktas arī izmantojamās devas: 18–30 ml uz 100 l piena, kur recinātāja ekstraktā ir 520 g/l himozīna.

Svītroti vārdi “piena recekli sadala, bet nemazgā” un aizstāti ar precīzāku izteiksmi:

—	vārds “nemazgā” aizstāts ar norādi par aizliegumu, izmantojot tehnisku terminu, – “laktozes koncentrācijas pazemināšana ir aizliegta”,

—	vārds “sadala” aizstāts ar terminu “recekļa sagraizīšana kubveida gabaliņos”, tādējādi precīzāk aprakstot paņēmienu, ko lieto nozares dalībnieki, ievērojot attiecīgo zinātību. Norādīts arī, ka šī recekļa sagraizīšana notiek “pirms ievietošanas veidnē”.

Svītrots termins “dabiska”, kas apzīmē notecināšanu, un aizstāts ar precīzāku izteiksmi: “notecina veidnē (..)”. Minimālais starplaiks starp ievietošanu veidnē un izņemšanu no tās ir 16 stundas, kuru laikā masa apvēršama vismaz 3 reizes, un to veic telpā, kur temperatūra nav zemāka par 16 °C. Šie mērķlielumi atbilst pašreizējām notecināšanas ieražām.

Labāk aprakstīts arī sālīšanas posms:

—	svītroti vārdi “sauss sāls” un aizstāti ar piemērotākiem vārdiem – “ar sauso sālīšanu”, tādējādi aprakstot sālīšanas paņēmienu, nevis sāls veidu,

—	reģistrētā specifikācijas redakcija varēja likt domāt, ka sālīšanas posmā bija divi etapi vai ka nozares dalībnieki izmantoja dažādas metodes, proti: “ar sauso sālīšanu, ar sauso sālīšanu un sālījumā vai vienīgi sālījumā”.

Lai papildinātu pirms nogatavināšanas izmantojamo tehnisko paņēmienu aprakstu, noteikts nosusināšanas/rauga un pelējuma sēņu kultūru pievienošanas posma ilgums pirms ievietošanas nogatavināšanas pagrabā: vismaz 48 stundas. Saskaņā ar ieražām precizēts, ka šo posmu veic telpā, kas izraudzīta, lai veiksmīgi norisētu šis pirmais virsas atskābināšanas etaps, uzaudzējot rauga un pelējuma sēņu kultūras, un tas nosaka to, cik izdevies būs otrais nogatavināšanas etaps, kura laikā attīstās oranžsarkano pigmentu veidojošās baktēriju kultūras.

Nogatavināšana

Lai skaidri aprakstītu nogatavināšanas nosacījumus, kas veicina produkta specifiskuma nodrošināšanu:

—	norādīti nogatavināšanas pagrabu iekšējās apdares materiāli: ķieģeļi bez apmetuma, neapstrādāti akmeņi vai higiēniski nekaitīgi materiāli,

—	nogatavināšanas nosacījumi noteikti saskaņā ar pastāvošajām ieražām: gaisa mitrums vismaz 90 %, temperatūra 9–16 °C,

—

aprakstīti sieru kopšanas pasākumi: vismaz viena sukāšanas reize, tad – atkarībā no produkta īpašību veidošanās – sukāšana un/vai mazgāšana ar sālītu šķīdumu, kam ir vai nav pievienotas virsas mikroorganismu kultūras, kuru sastāvu pārsvarā veido Brevibacterium linens. Svītrots noteikums “Mizu vairākas reizes mazgā sālītā ūdenī”, jo virsas kopšanas pasākumi aprakstīti precīzāk.

Svītrots noteikums “Nogatavināšana ilgst atkarībā no siera formas lieluma: vismaz divas nedēļas – mazo formu sieram – līdz vismaz četrām nedēļām”, jo visu lielumu siera formu nogatavināšanas ilgums ir noteikts 2. punktā “Produkta apraksts”.

Svītrots noteikums “Šīs nogatavināšanas laikā pieņemtais oranžais izskats ir iegūts, izmantojot vienīgi dabiskus sarkana pigmenta radošus mikroorganismus”, jo punktā “Siera gatavošana – Pārstrādē izmantotais piens” precizēts, ka krāsvielas ir aizliegtas, turklāt norādīta “dabisko sarkana pigmenta radošo mikroorganismu” suga (“Brevibacterium linens”).

Nodaļa “Marķēšana”

Svītrota atsauce uz INAO logotipu un aizstāta ar noteikumu par to, ka obligāti piestiprināms Eiropas Savienības ACVN simbols.

Precizēts, ka neatkarīgi no tiesību aktu norādēm, kas piemērojamas visiem sieriem, jebkādu apzīmējumu vai citu norāžu lietošana līdzās cilmes vietas nosaukumam ir aizliegta, izņemot tirdzniecības zīmes vai papildu norādes, kuras izmantojamas, ievērojot nodaļā “Produkta apraksts” paredzētos nosacījumus.

Nodaļa “Citas jomas”

Atsauces attiecībā uz pārbaužu struktūru: atjaunināti oficiālo struktūru nosaukumi un kontaktinformācija.

Valsts prasības: Ņemot vērā iepriekš minēto valsts reformu cilmes vietas nosaukumu kontroles sistēmā, ir pievienota tabula, kurā uzskaitīti galvenie parametri, kas jāpārbauda kontroles gaitā, un to izvērtēšanas metode.

VIENOTS DOKUMENTS

MAROILLES/MAROLLES

ES Nr.: FR-PDO-0217-01378 – 28.9.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums

Maroilles/Marolles

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Maroilles/Marolles ir siers, ko gatavo vienīgi no govs piena; tam ir mīksta masa un mazgāta viendabīgas sarkani oranžas krāsas miza; pēc formas tas atgādina kvadrātu, un tam var būt nelieli ieplakumi. Abās siera formu pusēs redzami veidņu līstīšu nospiedumi. Siera masa ir baltā krāsā līdz krēmkrāsā, un tajā ir mehāniskas vai fermentatīvas dabas atveres; siera masa pēc taustes ir elastīga.

Pēc formas siers Maroilles/Marolles ir kvadrāts, kura malas ir 12,5–13 cm garumā (pēc veidņu iekšējiem izmēriem), taču tā formu lielums atšķiras atkarībā no attiecīgajiem papildapzīmējumiem – Sorbais: 12–12,5 cm; Mignon: 11–11,5 cm, un Quart: 8–8,5 cm.

Minimālais nogatavināšanas ilgums, skaitot no himozīna recinātāja pievienošanas dienas, ir:

—	sieram Maroilles/Marolles – 35 dienas,

—	sieram Maroilles/Marolles ar papildapzīmējumu Sorbais un sieram Maroilles/Marolles ar papildapzīmējumu Mignon – 28 dienas,

—	sieram Maroilles/Marolles ar papildapzīmējumu Quart – 21 diena.

Sierā ir vismaz 45 g taukvielu uz 100 g produkta pēc pilnīgas izžāvēšanas un vismaz 50 g sausnas uz 100 g siera jeb 100 g sierā ir 22,5 g taukvielu.

Maroilles/Marolles piemīt izteikta smarža, kas atgādina pagrabu, mitrus ķieģeļus un meža zemsegu, jūtams viegls amonjaka aromāts un nedaudz sāļa, pienu atgādinoša garša, masa skābena ar nelielu rūgtenumu, piemīt sarecināta piena garšas nianses (pēc minimālā nogatavināšanas perioda beigām), kā arī lazdu riekstu un ķiploku nianses. Pēc ilgākas nogatavināšanas garša kļūst stiprāka un tipiska.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Slaucamās govis uzturas ganībās vismaz 170 dienas gadā, un katras govs rīcībā ir vismaz 30 āru platības, no kuriem vismaz 15 āru ir noganāma platība; papildbarībā govīm var izēdināt novāktu zāli.

Ganību periodā zāles daļa govju barībā vidēji veido vismaz 65 % rupjās lopbarības sausnas. Gadā zāles daļa ikdienas barības devā nedrīkst būt mazāka par 25 % rupjās lopbarības sausnas.

Izēdināmo koncentrēto barības līdzekļu apjoms ir ierobežots līdz 1 800 kg sausnas katrai slaucamajai govij gadā.

Vismaz 80 % rupjās lopbarības sausnas ir iegūti ģeogrāfiskajā apgabalā. Ja saimniecība audzē attiecīgas kultūras, tad ģeogrāfiskajā apgabalā var būt iegūtas arī citas izejvielas, kas paredzētas slaucamo govju ēdināšanai. Tomēr ģeogrāfiskā apgabala samērā nelielā apjoma dēļ un ņemot vērā to, ka saimniecības visas šīs izejvielas neražo, netiek prasīts, lai barības koncentrātu izcelsme būtu ģeogrāfiskajā apgabalā. Tā kā aplēsts, ka katra slaucamā govs gadā patērē 7 000 kg sausnas, no kuriem 1 800 kg veido barības koncentrāti, ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes barības līdzekļu proporcija sasniedz vismaz 59 %.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana, siera gatavošana un nogatavināšana jāveic vienotā dokumenta 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Maroilles/Marolles marķējumā ietilpst cilmes vietas nosaukuma apzīmējums, kas uzrakstīts ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielākajiem uz marķējuma lietotajiem burtiem, un Eiropas Savienības ACVN simbols.

Papildapzīmējumiem vajadzības gadījumā jābūt cilmes vietas nosaukuma apzīmējuma tuvumā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Nord departamentā: Aibes, Anor, Aulnoye-Aymeries, Avesnelles, Avesnes-sur-Helpe, Bachant, Baives, Bas-Lieu, Bazuel, Beaufort, Beaurepaire-sur-Sambre, Beaurieux, Bérelles, Berlaimont, Beugnies, Boulogne-sur-Helpe, Bousignies-sur-Roc, Cartignies, Catillon-sur-Sambre, Choisies, Clairfayts, Cousolre, Damousies, Dimechaux, Dimont, Dompierre-sur-Helpe, Dourlers, Eccles, Eclaibes, Ecuélin, Eppe-Sauvage, Étroeungt, Felleries, Féron, Flaumont-, Floursies, Floyon, Fontaine-au-Bois, Fourmies, Glageon, Grand-Fayt, Haut-Lieu, Hecq, Hestrud, La Groise, Landrecies, Larouillies, Le Favril, Leval, Lez-Fontaine, Limont-Fontaine, Liessies, Locquignol, Marbaix, Maroilles, Monceau-Saint-Waast, Moustier-en-Fagne, Noyelles-Sur-Sambre, Obrechies, Ohain, Ors, Petit-Fayt, Pommereuil, Pont-sur-Sambre, Preux-aux-Bois, Prisches, Quievelon, Rainsars, Ramousies, Rejet-de-Beaulieu, Robersart, Solre-le-Château, Solrinnes, Trélon, Saint-Aubin, Sains-du-Nord, Saint-Hilaire-sur-Helpe, Saint-Rémy-Chaussée, Sars-Poteries, Sassegnies, Sémeries, Semousies, Taisnières-en-Thiérache, Wallers-en-Fagne, Wattignies-la-Victoire, Waudrechies, Wignehies un Willies pašvaldības teritorija;

Aisne departamentā: Any-Martin-Rieux, Archon, Aubenton, Autreppes, Bancigny, Barzy-en-Thiérache, Beaumé, Bergues-sur-Sambre, Besmont, Brunehamel, Boué, Bucilly, Buire, Burelles, Buironfosse, Braye-en-Thiérache, Chigny, Clairfontaine, Coingt, Cuiry-lès-Iviers, Crupilly, Dagny-Lambercy, Dohis, Dorengt, Englancourt, Effry, Éparcy, Erloy, Esquéhéries, Étréaupont, Etreux, Fesmy-le-Sart, Flavigny-le-Grand-et-Beaurain, Fontaine-lès-Vervins, Fontenelle, Froidestrées, Gercy, Gergny, Grandrieux, Gronard, Guise, Harcigny, Hary, Haution, Hirson, Houry, Iron, Iviers, Jeantes, La Bouteille, La Capelle, La Flamengrie, La Hérie, Laigny, Landouzy-la-Cour, Landouzy-la-Ville, La Neuville-lès-Dorengt, La-Vallée-au-Blé, Lavaqueresse, Lemé, Le-Nouvion-en-Thiérache, Lerzy, Les Autels, Leschelles, Le-Sourd, Leuze, Logny-lès-Aubenton, Lugny, Luzoir, Malzy, Marly-Gomont, Martigny, Monceau-sur-Oise, Mondrepuis, Mont-Saint-Jean, Morgny-en-Tiérache, Nampcelles-la-Cour, Neuve-Maison, Ohis, Oisy, Origny-en-Thiérache, Papleux, Parfondeval, Plomion, Prisces, Proizy, Résigny, Rocquigny, Rogny, Romery, Sommeron, Sorbais, Saint-Algis, Saint-Clément, Saint-Michel, Thenailles, Vervins, Villers-lès-Guise Voulpaix, Watigny, Wiège-Faty un Wimy pašvaldības teritorija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Siera Maroilles/Marolles ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atbilst Tjerašas (Thiérache) dabas reģionam, kas atrodas (Nord departamenta) Avesnes apriņķa dienvidos un (Aisne departamenta) Vervins apriņķa ziemeļos. Apgabala ainava ir ļoti savdabīga, tie ir īsti kokiem apaugušu pakalnu ieskauti lauki starp Ziemeļu līdzenumu un Pikardijas krīta plakankalni. Tjerašas identitāte ir cieši saistīta ar dzīvžogu šķērsotiem zālājiem.

Tjerašai raksturīgi vidēji augsti reljefa pacēlumi ar īsām un stāvām nogāzēm, kas apaugušas ar pļavām un kokaugiem (it īpaši ošiem un dižskābaržiem), un bagātīgi nokrišņi (vairāk nekā 900 mm gadā). Noskaidrots, ka šeit sastopamās ģeoloģiskās formācijas ir Cenomana stāva merģelis un mālains lesveida smilšmāls; tie ir cilmieži, kas saglabā salīdzinoši pastāvīgu temperatūru un mitrumu. No šīm mālainajām, treknajām un ūdensnecaurlaidīgajām augsnēm ir tikuši ņemti floras paraugi, kas liecina par bagātīgu un dažādu floru.

Tā kā Tjeraša ir plaši pavērta rietumu vējiem, kas nes bagātīgus nokrišņus, tur valda mitrums, jo vairāk tāpēc, ka tās augsnes ir ūdensnecaurlaidīgas, un tas veicina zāles augšanu. Tomēr šī augšana nav pastāvīga, un tādējādi novāktās zāles ražas apjoms nav regulārs.

Kopš 1930. gada Valsts piena rūpniecības kongresā Albert Ledant vērš uzmanību uz “Tjerašas dabas savdabīgumu un it īpaši uz tās augsnes cilmiežiem un mitro klimatu, kura pastāvīgumu nodrošina nozīmīgie meži, visur sastopamajiem zālaugiem, daudzajām dzīvnieku patveršanās vietām, ko veido dzīvžogi [..]”.

Cilvēkfaktoru ziņā Maroilles/Marolles izcelsme nenoliedzami ir saistīta ar VII gadsimtā dibināto Saint-Humbert de Maroilles abatiju, kuras īpašumi atradās lielākoties pašreizējo apriņķu Avesnes un Vervins teritorijā.

XIX gadsimtā Tjerašā aizsākās lopkopības attīstība un uz zālaugu platībām balstītas tautsaimniecības attīstība, kuras raksturīga iezīme bija laukaugu kultūrām atvēlēto zemju pārvēršana par ganībām, ko daļēji apjož dzīvžogi. Tā kā pļavās novāktā siena piegāde bija neregulāra, “zālaudzētāji” ((“herbagers”) – Tjerašas lauksaimnieku apzīmējums) izlīdzējās ar citu veidu lopbarību, ko audzēja apvidū (izmantoja salmus un vēlāk arī kukurūzu), kā arī ar lopbarību, ko ieguva no vietējās lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības blakusproduktiem: piemēram, alus drabiņām, endīviju saknēm, biešu mīkstumiem. Šodien to slaucamo govju audzēšanas sistēma, kuru piens paredzēts Maroilles/Marolles ražošanai, joprojām atbilst šīm raksturīgajām iezīmēm.

Sākotnēji Maroilles/Marolles gatavoja vienīgi saimniecībā uz vietas. Saimniecībās bija ierīkoti ķieģeļu, reizēm arī zilganā akmens, pagrabi, kas bija mitri, vērsti dienvidrietumu virzienā, vēdināti un ar mēreniem apstākļiem. Šie apstākļi bija labvēlīgi oranžsarkanā pigmenta radošo baktēriju attīstībai uz saimniecībā gatavotā siera. Sākot ar XIX gadsimta beigām, nogatavinātāji, kas iepērk vietējos tirgos vai saimniecībās sieru, kad tas vēl ir balts, nogatavina to paši savos pagrabos. Mūsdienās šādi vides apstākļi pagrabos vai nu pastāv joprojām, vai arī tiek mākslīgi radīti modernākās iekārtās. Nogatavinātāji pastāvīgi un rūpīgi kopj sierus, sukā tos un/vai mazgā (ar vairāk vai mazāk sālītu ūdeni, kurā ir attiecīgas mikroorganismu kultūras vai kurā tādu nav) atkarībā no sieros notiekošajām pārmaiņām, lai paātrinātu vajadzīgo mikroorganismu ieviešanos un to izdalīto fermentu vairošanu un lai nepieļautu, ka uz virsas saglabājas pelējums (galvenokārt zilais).

Produkta specifika

Maroilles/Marolles ir mazgātas mizas siers ar mīkstu un fermentētu masu, pēc formas tas atgādina kvadrātu ar 12,5–13 cm garām malām. To var piedāvāt arī mazākās formās: Sorbais, Mignon vai Quart.

Sieram Maroilles/Marolles ir raksturīga:

—	viendabīga oranžsarkana miza,

—	pēc taustes elastīga masa,

—	samērā stipra un raksturīga smarža ar viegli izteiktu amonjaka niansi,

—	nedaudz sāļa, pienu atgādinoša garša, masa skābena ar nelielu rūgtenumu, piemīt sarecināta piena garšas nianses (pēc minimālā nogatavināšanas perioda beigām), kā arī lazdu riekstu un ķiploku nianses. Nogatavināšanu paildzinot, šīs īpašības kļūst izteiktākas un tipiskākas.

Saikne

Ar ģeogrāfiskā apgabala dabas vides raksturīgākajiem elementiem var izskaidrot ne tikai ganību zelmeņa saglabāšanos arī vasaras periodā, bet arī augsnes vājo izturību pret noslodzi dažos periodos un zālāja noganīšanas grūtības. Regulārie un bagātīgie nokrišņi nozīmē arī grūtības novākt un iekonservēt zāli. Neraugoties uz šādiem šķēršļiem, Tjeraša ir un paliek piensaimniecībai veltīts reģions. Citi vietējie lopbarības ražotāji nodrošina govīm barību periodos, kad zāle nav pieejama vai tās nav pietiekamā daudzumā. Kokiem apaugušu pakalnu ieskautie lauki ir ļoti labi piemēroti lopbarības ražošanai un ganību lopkopībai. Dzīvžogi pasargā no krasām temperatūras svārstībām un ļauj saglabāt mitrumu. Turklāt tiem ir sava nozīme pļavu botāniskajā dažādībā, un tātad tie ietekmē arī siera kvalitāti.

Siera Maroilles/Marolles raksturīgā kvadrātveida forma ir tradicionālo kvadrāta formas veidņu rezultāts, jo tās gatavoja no ģeogrāfiskā apgabala koku (dižskābaržu, ošu u. c.) cietās koksnes, kas nav tik viegli lokāma pretstatā to sugu koksnei, ko izmanto citos sierniecības reģionos, kur attīstījās apaļas formas rituļu veida siera ražošana.

Ģeogrāfiskā apgabala mitrais klimats, kas nogatavošanas pagrabos ļauj saglabāt īpašu vidi, apvienojumā ar nogatavinātāju amatprasmi sieru aprūpē veicina viendabīgas oranžsarkanas mizas iegūšanu, kura veidojas sarkanā pigmenta radošo baktēriju dēļ un nosaka Maroilles/Marolles raksturīgo garšas un smaržas īpašību attīstību.

Tādējādi Maroilles/Marolles ir īsts siers, kas saistīts ar vietējo apvidu, kā par to liecina Šatotjerī (Château-Thierry) pirmās instances tiesa, sava 1955. gada 17. jūlija sprieduma pamatojumā norādot, ka: “[..] šajā reģionā ražotā siera vērtības veidotāji ir svaigpiens, reģiona savdabīgā vietējā mikroflora un pazemē ierīkotie nogatavošanas pagrabi, kur valda īpaši apstākļi; šie faktori dara to, ka sieram ir neatkārtojams izskats un garša, ko citā reģionā iegūt nav iespējams.”

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-d2d8b040-611d-4631-94ed-6dc1141858c6/telechargement

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/29

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 53. panta 2. punkta otro daļu

(2016/C 176/09)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē.

MAZNOZĪMĪGA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2) 53. panta 2. punkta otro daļu

VULTURE

ES Nr.: IT-PDO-0105-01390 – 21.10.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( ) GTĪ ( )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio di Tutela della Denominazione di Origine Protetta per l’olio extravergine di oliva Vulture

Via Piano di Chiesa

85027 Rapolla (PZ)

ITALIA

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☐	Saikne
—	☐	Marķējums
—	☒	Cits: pārbaudes struktūras atsauces datu ieviešana

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, neveicot grozījumus publicētajā vienotajā dokumentā.
—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, veicot grozījumus publicētajā vienotajā dokumentā.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ vienotais dokuments (vai līdzvērtīgs dokuments) nav publicēts.
—	☐	Ar reģistrētu GTĪ apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru var uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta ceturto daļu.

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

Šķirne

Teikumu:

“Ar ACVN Vulture apzīmēto neapstrādāto augstākā labuma olīveļļu iegūst, smalcinot šādu šķirņu olīvas: vismaz 70 % apmērā – “Ogliarola del Vulture”; var izmantot arī šādas šķirnes (atsevišķi vai apvienojumā), nepārsniedzot 30 %: “Coratina”, “Cima di Melfi”, “Palmarola”, “Provenzale”, “Leccino”, “Frantoio”, “Cannellino” un “Rotondella”.”

aizstāj ar teikumu:

“Ar ACVN Vulture apzīmēto neapstrādāto augstākā labuma olīveļļu iegūst, smalcinot šādu šķirņu olīvas: vismaz 60 % apmērā – “Ogliarola del Vulture”; var izmantot arī šādas šķirnes (atsevišķi vai apvienojumā), nepārsniedzot 40 %: “Coratina”, “Cima di Melfi”, “Palmarola”, “Provenzale”, “Leccino”, “Frantoio”, “Cannellino”, “Rotondella”, “Nocellara” un “Laudolia”.”

Eļļas Vulture iegūšanā “Ogliarola del Vulture” šķirnes olīvu īpatsvars no 70 % samazināts līdz 60 % no kopējā olīvu daudzuma. Tādējādi ACVN Vulture eļļas iegūšanā izmantoto pārējo šķirņu olīvu īpatsvars no 30 % palielināts līdz 40 %. Turklāt starp atļautajām šķirnēm iekļautas šķirnes “Nocellara” un “Laudolia”, taču nepārsniedzot 40 %.

Šāds grozījums izriet no prasības lietderīgi izmantot visu teritorijā esošo olīvu kultūru, un tā pamatā rezultāti, ko ieguva gan Potencas (Potenza) tirdzniecības kamera – pārbaudes struktūra –, gan Bazilikatas zinātnisko pētījumu universitāte (Università degli studi della Basilicata), vairākus gadus analizējot ģeogrāfiskajā apgabalā iegūto olīveļļu, un šie rezultāti liecināja, ka ieviestās proporcijas nemaina Vulture eļļas raksturīgās īpašības, jo pārsvarā esošās “Ogliarola del Vulture” šķirnes olīvu īpatsvara procentuālais apjoms (aptuveni 60 %) garantē, ka eļļai ir tai raksturīgās īpašības.

Abu šķirņu – “Nocellara” un “Laudolia” – iekļaušana, nodrošinot ģeogrāfiskā apgabala olīvu kultūru pilnīgāku izmantošanu, ļauj saglabāt nemainīgas produkta galvenās īpašības.

Skābums

Oleīnskābē izteiktais skābums no < = 0,5 % samazināts līdz < = 0,38 %.

Pēdējo gadu uzlabojumi ražošanas metodēs un procesos ir ļāvuši samazināt šo īpatsvaru un uzlabot eļļas kvalitāti.

Peroksīda skaitlis

Lai uzlabotu eļļas kvalitāti, peroksīda skaitlis (mekv. aktīvā O2/kg) no < = 11 samazināts līdz < = 10.

Pēdējo gadu uzlabojumi ražošanas metodēs un procesos ir ļāvuši samazināt arī peroksīdu īpatsvaru un uzlabot eļļas kvalitāti.

Organoleptiskā novērtēšana

Svītro šādu teikumu:

“tomātu garšas mediāna 4–6”.

Šāds grozījums kļuvis vajadzīgs tāpēc, ka vairākus gadus veikto pārbaužu un analīžu rezultātā ir kļuvis skaidrs, ka, neraugoties uz produkta specifikācijas ievērošanu, organoleptiskajā novērtēšanā šī īpašība ne vienmēr ir jūtama. Ļoti iespējams, ka šī īpašība iekļauta specifikācijā, kļūdaini balstoties uz tādu analīžu rezultātiem, kuras veiktas ar nereprezentatīvu paraugu skaitu, un tādu gadu skaitu, kuros netika ņemta vērā mainība saistībā ar ražas dažādību pa gadiem.

Izcelsmes apliecinājums

Pievieno šādus teikumus:

““Ogliarola del Vulture” šķirnes un citu šķirņu olīvkoku stādījumi var būt tiklab olīvbirzī, kas atrodas vienā un tajā pašā kadastrālajā zemesgabalā, kā olīvbirzīs, kas atrodas dažādos zemesgabalos, kas pieder vienam un tam pašam olīvu audzētājam vai dažādiem olīvu audzētājiem.

Ja olīvu audzētāji ir dažādi, tad, lai nodrošinātu un atvieglotu kontroles darbību, tiem jāiesniedz viens kopējs pieteikums dalībai kontroles sistēmā, jāievāc olīvas vienās un tajās pašās dienās un jānogādā olīvas uz vienu un to pašu spiestuvi.”

Turklāt norādīts, ka ar šo ACVN apzīmētā produkta iegūšanai izmantojamo olīvu proporcionālo sadalījumu var veikt ne tikai vienā un tajā pašā zemesgabalā, bet arī dažādos viena un tā paša olīvu audzētāja vai dažādu olīvu audzētāju zemesgabalos: ja olīvu audzētāji ir dažādi, tad, lai nodrošinātu un atvieglotu kontroles darbību, tiem jāiesniedz viens kopējs pieteikums dalībai kontroles sistēmā, jāievāc olīvas vienās un tajās pašās dienās un jānogādā olīvas uz vienu un to pašu spiestuvi. Ievērojot to, ka jaunie stādījumi veikti dažādos laikos un pēc “Ogliarola del Vulture” šķirnes olīvkoku stādījumiem, kā dēļ starp “Ogliarola del Vulture” šķirnes olīvkokiem pārējo šķirņu olīvkoki parasti nav sastopami, bet aizņem citus zemesgabalus, kļuvis nepieciešams piemērotāk reglamentēt olīvu novākšanu un smalcināšanu.

Ražošanas metode

Teikumu:

“Olīvu maksimālā raža nedrīkst pārsniegt astoņas tonnas no hektāra”

aizstāj ar teikumu:

“Olīvu maksimālā raža nedrīkst pārsniegt astoņas tonnas no hektāra + 20 % augstas ražas gados”.

Šāda grozījuma pamatā ir tas, ka parastos gados maksimālā astoņu tonnu raža ir atbilstīgs ierobežojums, turpretim augstas ražas gados tas ir izrādījies ļoti apgrūtinošs ražotājiem, ņemot vērā arī olīvkoku ražas apjoma mainīgumu.

Pēdējos gados veikto analīžu rezultāti liecina, ka šādos gados ražas palielināšana par 20 % ļauj saglabāt Vulture eļļas kvalitāti tādu, kāda tā paredzēta produkta specifikācijā.

Marķējums

Teikumu:

“Nosaukums Vulture atveidojams, ievērojot šādus parametrus:

—	:	burtu garnitūra	:	Korinna regular,
—	:	ārējo rakstzīmju lielums	:	24,3,
—	:	priekšplāna rakstzīmju krāsa	:	zeltaina 872 U,
—	:	iekšējo rakstzīmju lielums	:	17,9,
—	:	apēnoto rakstzīmju krāsa	:	Pantone8 580 cv,
—	:	ietvara krāsa	:	Pantone8 580 cv.

”

aizstāj ar:

“Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Vulture marķējumā norāda ar skaidriem, neizdzēšamiem burtiem, kas pēc krāsas krasi atšķiras no etiķetes krāsas un labi izceļas uz visu pārējo marķējumā izmantoto norāžu fona, un ar šādu logotipu, kurā izmantota Sabon Bold burtu garnitūra:

”

Šāda grozījuma pamatā ir ražotāju prasība, lai logotips informētības un tirdzniecības ziņā būtu efektīvs.

Pievienots teikums:

“Uz etiķetēm līdztekus ražas gadam un produkcijas partijai jābūt visām norādēm, kas paredzētas likumos un tirdzniecības standartos.”

Šāda grozījuma pamatā ir prasība, lai norāde atbilstu tādai specifikācijai, kura vienmēr tiek pielāgota iespējamiem tiesību aktu grozījumiem.

Citi grozījumi

Pievienots teikums:

“Produkta atbilstību specifikācijai pārbauda kontroles struktūra saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. Izraudzītā publiskā kontroles iestāde ir Potencas Tirdzniecības kamera (Camera di Commercio di Potenza) – sekretariāta e-pasts: segreteriagenerale@pz.camcom.it – sertificētā e-pasta adrese: ccia.potenza@pz.legalmail.it – tālr. 0971 41211 – fakss 0971 412226 .”

Iekļauta kontroles iestādes kontaktinformācija, kas nav spēkā esošajā specifikācijā.

VIENOTS DOKUMENTS

VULTURE

ES Nr.: IT-PDO-0105-01390 – 21.10.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums

Vulture

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar ACVN Vulture apzīmētās neapstrādātās augstākā labuma olīveļļas fasēšanas brīdī tās raksturīgajām īpašībām jābūt tādām, kādas norādītas še turpmāk.

1 – Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Skābums, izteikts oleīnskābē: < = 0,38 %

Peroksīda skaitlis (mekv. aktīvā O2/kg): < = 10;

kopējais polifenolu saturs: = > 150;

K232 : < = 2,0.

2 – Organoleptiskās īpašības

Krāsa: dzintardzeltena ar zaļiem ietonējumiem

Smarža/garša:

augļainums	:	mediāna 4–6 ar iespējamām pļautas zāles niansēm
Rūgtenums	:	vāji/vidēji izteikts, mediāna 2–6
Sīvums	:	vāji/vidēji izteikts, mediāna 2–6.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ar ACVN Vulture apzīmēto neapstrādāto augstākā labuma olīveļļu iegūst, smalcinot šādu šķirņu olīvas: vismaz 60 % apmērā – “Ogliarola del Vulture”; var izmantot arī šādas šķirnes (atsevišķi vai apvienojumā), nepārsniedzot 40 %: “Coratina”, “Cima di Melfi”, “Palmarola”, “Provenzale”, “Leccino”, “Frantoio”, “Cannellino”, “Rotondella”, “Nocellara” un “Laudolia”.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visas darbības, kas saistītas ar produktu, kurš apzīmēts ar ACVN Vulture, proti, olīvu ražošana un pārstrāde un eļļas uzglabāšana, jāveic noteiktajā ražošanas apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu var iepakot gan ražošanas apgabalā, gan ārpus tā: jebkurā gadījumā jābūt garantētai kontrolei un izsekojamībai, uz preču pavadzīmes vienmēr norādot eļļas partiju un spiestuvi, kur eļļa iegūta.

Tirdzniecībā eļļa piedāvājama stikla vai alvota skārda tarā, kuras ietilpība nepārsniedz piecus litrus. Turklāt produktu drīkst fasēt vienreiz lietojamos maisiņos.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Vulture marķējumā norāda ar skaidriem, neizdzēšamiem burtiem, kas pēc krāsas krasi atšķiras no etiķetes krāsas un labi izceļas uz visu pārējo marķējumā izmantoto norāžu fona, un ar šādu logotipu, kurā izmantota Sabon Bold burtu garnitūra:

Paredzēta iespēja pievienot šādus apzīmējumus: “olio extravergine di oliva a denominazione di origine protetta” (“neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu”) vai “olio extravergine di oliva DOP” (“neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa ar ACVN”).

Uz etiķetēm līdztekus ražas gadam un produkcijas partijai jābūt visām norādēm, kas paredzētas likumos un tirdzniecības standartos.

Aizliegts pievienot nosaukumam jebkādu apzīmējumu, kas nav īpaši paredzēts produkta specifikācijā; tomēr tad, ja pildīšanu pudelēs veic trešā persona, ir atļauta norāde “Olio imbottigliato dal produttore all’origine” (“Eļļu pildījis pudelē ražotājs eļļas ieguves vietā”) vai norāde “olio imbottigliato nella zona di produzione” (“Eļļa pildīta pudelē ražošanas apgabalā”).

Paredzēta iespēja izmantot norādes attiecībā uz saimniecībām, uzņēmuma oficiālo nosaukumu vai privātiem zīmolvārdiem ar nosacījumu, ka tiem nav patērētāju maldinošs raksturs.

Atļauts lietot logotipu un informāciju par to, ka eļļa iegūta ar bioloģiskās ražošanas metodi.

Ja produkts fasēts vienreiz lietojamos maisiņos, uz tiem jābūt norādītam aizsargātajam nosaukumam, partijai, ražošanas gadam un pārbaudes struktūras piešķirtam kārtas numuram.

Iepakotājiem atļauts lietot savas kontroletiķetes un pudeles kakla apsējus.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Olīvām, kas paredzētas ar ACVN Vulture apzīmētās neapstrādātās augstākā labuma olīveļļas ražošanai, jābūt audzētām un pārstrādātām šādu pašvaldību administratīvajā teritorijā: Melfi, Rapolla, Barile, Rionero in Vulture, Atella, Ripacandida, Maschito, Ginestra un Venosa.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala raksturīga iezīme, ar ko tas pazīstams, ir Vultures (Vulture) kalns; ar šādu nosaukumu apzīmēts aprimis vulkāns, kas atrodas Dienvidapenīnu vidusdaļā aptuveni 60 km attālumā no jūras krasta. Olīvkokiem atvēlētie zemesgabali eļļas Vulture ražošanai atrodas uz Vultures nogāzēm, kas vērstas pret austrumiem un dienvidaustrumiem, jo kalns ietekmē mikroklimatu un aizsargā olīvkokus no ziemas aukstajiem vējiem. Noteiktais apgabals plešas 400–700 m augstumā virs jūras līmeņa, un tajā valda īpašs mikroklimats, kam raksturīgas kontinentāla klimata iezīmes ar garām un aukstām ziemām un īsām un bieži vien sausām vasarām.

Gada vidējais nokrišņu daudzums sasniedz 750 mm, bet vidusdaļas apgabalos – līdz pat 1 000 mm. Nokrišņi izkrīt galvenokārt rudens un ziemas periodā, arī pavasarī to daudzums ir samērā pietiekams; nokrišņi sastopami arī pavasara nogalē un vasarā.

Gada vidējā temperatūra ir 14–15 °C, bet visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad vidēji tā ir 4–6 °C, taču temperatūra bieži vien noslīd arī zem nulles: šādos apstākļos olīvkoki atrodas tuvu izdzīvošanas robežai, un to stādījumi augstākajos apvidos saskaras ar kastaņu kultūrai atvēlētajām platībām. Ražošanas apgabala klimats, ko var saukt drīzāk par aukstu, nosaka to, ka tur iegūtajā olīveļļā ir augstāks polifenolu saturs, – to pierādījuši vairāki autori. Vulkāniskās izcelsmes augsnes ir sevišķi auglīgas, jo tās cēlušās no tādiem magmatiskajiem iežiem kā vulkāniskais tufs un leicīts, kas bagāti ar fosfora, kālija un kalcija anhidrīdiem, un tās satur samērā daudz organiskās vielas – aptuveni 6 %. Saskaņā ar pētījumiem, ko veikusi Bazilikatas universitāte, zinātniskās pētniecības centrs Metapontum Agrobios un reģionālais lauksaimniecības un lauku attīstības departaments, Vultures augsnes ir bagātas ar apmaiņas kāliju (vidēji pārsniedz 450 ppm), apmaiņas kalciju (vidēji pārsniedz 3 000 ppm) un apmaiņas magniju (vidēji pārsniedz 170 ppm). Augā kālijs atrodas galvenokārt šūnu dobumos jonu veidā un piedalās dažādu ogļhidrātu un olbaltumvielu veidošanā, barības vielu uzņemšanas un elpošanas procesos, kā arī ūdens apritē auga audos. Vēl viens elements, kas ir apgabala un ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta raksturīga iezīme, ir šķirnes “Ogliarola del Vulture” klātiene – tā ir vietējā šķirne, kas izkopta gadsimtu gaitā dabiskā veidā un ar olīvu audzētāju palīdzību un aizņem noteiktā ģeogrāfiskā apgabala zemes platības: šī šķirne nav varējusi izplatīties ne lielākā augstumā virs jūras līmeņa ziemas skarbuma dēļ, ne arī siltākos apvidos, jo tajos aug ražīgākas šķirnes, pie kurām piederošajiem kokiem ir lielāks augšanas spars, un tie ir izturīgāki pret augstām temperatūrām. Vairāki autori ir pierādījuši, ka pastāv sakarība starp šķirnes izcelsmi un izturību pret dažādu temperatūru: šķirnēm, kas izaudzētas aukstākās vietās, ir mazāka izturība pret augstām temperatūrām, savukārt siltākās vietās izaudzētas šķirnes pret šādam temperatūrām ir izturīgākas, un otrādi. Tāpēc “Ogliarola del Vulture” aug vienīgi ar ACVN Vulture apzīmētās olīveļļas ražošanas apvidū. Vultures kalna apkaimē olīvas ir ne tikai ražošanas resurss, bet arī raksturīgs ainaviskās identitātes un apgabala vides elements, kas šo teritoriju aizsargā no nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmes, kādus šim apvidum bieži vien nākas piedzīvot. Augdami uz Vultures kalna austrumu un dienvidu nogāzēm, olīvkoki faktiski aizņem slīpos zemesgabalus, un tādējādi šie koki darbojas kā augsni aizsargājošs faktors, kam ir tikpat liela nozīme kā kalnu mežam. Tas ir faktors, kas aizsargā arī teritorijas hidroģeoloģisko stabilitāti un cilvēku apdzīvotās vietas, kas ierīkotas zemesgabalos, kurus to slīpuma dēļ nevarētu izmantot citām kultūrām. Vultures apvidū olīvkoki bijuši sastopami jau antīkajā laikmetā, kā par to liecina dažādi vēsturiskie dokumenti, kas atrodami Potencas Valsts arhīvā, kurā glabājas dažādi statistikas un vēstures dati ar teritorijas un olīvu audzēšanas aprakstu. No šo dokumentu klāsta var secināt, ka Vultures apvidū jau izsenis audzētas olīvas un ražota eļļa un ka šī ražošana attīstījusies un paplašinājusies, pakāpeniski iegūstot arvien lielāku nozīmi apgabala tautsaimniecībā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it), uzklikšķinot uz Prodotti DOP IGP (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz Prodotti DOP IGP STG (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

(2) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 176

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 18. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 176/01	Euro maiņas kurss	1
2016/C 176/02	Euro maiņas kurss	2
2016/C 176/03	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2016. gada 1. jūnija(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))	3
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2016/C 176/04	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	4
2016/C 176/05	Komisijas paziņojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 17. panta 5. punktu – Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām	4

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1324
JPY	Japānas jena	123,27
DKK	Dānijas krona	7,4385
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78800
SEK	Zviedrijas krona	9,3370
CHF	Šveices franks	1,1059
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,2370
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,023
HUF	Ungārijas forints	315,50
PLN	Polijas zlots	4,3718
RON	Rumānijas leja	4,4876
TRY	Turcijas lira	3,3760
AUD	Austrālijas dolārs	1,5526
CAD	Kanādas dolārs	1,4634
HKD	Hongkongas dolārs	8,7910
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6657
SGD	Singapūras dolārs	1,5511
KRW	Dienvidkorejas vona	1 335,90
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,6310
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3865
HRK	Horvātijas kuna	7,4965
IDR	Indonēzijas rūpija	15 069,75
MYR	Malaizijas ringits	4,5639
PHP	Filipīnu peso	52,652
RUB	Krievijas rublis	73,5759
THB	Taizemes bāts	40,064
BRL	Brazīlijas reāls	3,9999
MXN	Meksikas peso	20,6176
INR	Indijas rūpija	75,6940

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1318
JPY	Japānas jena	123,93
DKK	Dānijas krona	7,4386
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78150
SEK	Zviedrijas krona	9,3513
CHF	Šveices franks	1,1080
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,2558
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,022
HUF	Ungārijas forints	315,25
PLN	Polijas zlots	4,3621
RON	Rumānijas leja	4,4865
TRY	Turcijas lira	3,3575
AUD	Austrālijas dolārs	1,5457
CAD	Kanādas dolārs	1,4631
HKD	Hongkongas dolārs	8,7849
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6651
SGD	Singapūras dolārs	1,5501
KRW	Dienvidkorejas vona	1 331,66
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,6561
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3867
HRK	Horvātijas kuna	7,4928
IDR	Indonēzijas rūpija	15 074,64
MYR	Malaizijas ringits	4,5481
PHP	Filipīnu peso	52,581
RUB	Krievijas rublis	73,3700
THB	Taizemes bāts	40,168
BRL	Brazīlijas reāls	3,9451
MXN	Meksikas peso	20,7275
INR	Indijas rūpija	75,6285

Aizlieguma datums un laiks	23.2.2016.
Ilgums	23.2.2016.–30.6.2016.
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums vai krājumu grupa	RED/N3M
Suga	Sarkanasari (Sebastes spp.)
Zona	NAFO 3M
Zvejas kuģu tips	—
Atsauces numurs	01/TQ72

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
2016/C 176/06	Uzaicinājums pieteikties konkursam dalībai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupās (Parma, Itālija)	5
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2016/C 176/07	Publikācija attiecībā uz garantētas tradicionālās īpatnības nosaukumu saskaņā ar 26. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	13
2016/C 176/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	21
2016/C 176/09	Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 53. panta 2. punkta otro daļu	29