2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 3. marta spriedums – Eiropas Komisija/Maltas Republika

(Lieta C-12/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 46.b pants - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 54. pants - Vecuma pensijas - Pārklāšanās novēršanas noteikumi - Persona, kura saņem vecuma pensiju atbilstoši valsts pensiju shēmai un ierēdņa pensiju atbilstoši citas dalībvalsts pensiju shēmai - Vecuma pensijas summas samazinājums)

(2016/C 156/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Mifsud-Bonnici un D. Martin)

Atbildētāja: Maltas Republika (pārstāvji – A. Buhagiar un P. Grech)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Austrijas Republika (pārstāvji – C. Pesendorfer un G. Hesse), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Beeko, S. Behzadi-Spencer un V. Kaye, pārstāves, kurām palīdz T. de la Mare, QC)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Austrijas Republika, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 159, 26.5.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/3

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Flight Refund Ltd/Deutsche Lufthansa AG

(Lieta C-94/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra - Regula (EK) Nr. 1896/2006 - 17. un 20. pants - Tās tiesas pienākumi, kurā vēršas ar lūgumu noteikt tiesu, kurai ir teritoriālā jurisdikcija izskatīt strīdu, kas radies, Eiropas maksājuma rīkojuma adresātam iesniedzot iebildumus - Tās dalībvalsts tiesu piekritība, kuras teritorijā ir izdots Eiropas maksājuma rīkojums - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Prasījums, kas pamatots ar tiesībām uz kompensāciju atbilstoši Regulai (EK) Nr. 261/2004 lidojuma kavēšanās dēļ)

(2016/C 156/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Flight Refund Ltd

Atbildētāja: Deutsche Lufthansa AG

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka apstākļos, kad tiesai ir jāizskata tāda lieta kā pamatlieta par Eiropas maksājuma rīkojuma izcelsmes dalībvalsts tiesu jurisdikcijas noteikšanu un šādos apstākļos jāpārbauda šīs dalībvalsts tiesu starptautiskā jurisdikcija izskatīt strīdu par prasījumu, kas ir pamatā šim maksājuma rīkojumam, pret kuru atbildētājs noteiktajā termiņā ir cēlis iebildumus:

—

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, nav norāžu par šīs tiesas pilnvarām un pienākumiem, šiem procesuālajiem jautājumiem atbilstoši šīs regulas 26. pantam ir piemērojams minētās dalībvalsts tiesiskais regulējums;

—

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ir prasība, ka Eiropas maksājuma rīkojuma izcelsmes dalībvalsts tiesu jurisdikcija ir jānosaka atbilstoši procesuālajām normām, kuras nodrošina šīs regulas normu lietderīgo iedarbību un tiesības uz aizstāvību, un par šo jautājumu ir jālemj iesniedzējtiesai vai tiesai, ko šī tiesa ir noteikusi kā tiesu, kuras teritoriālajā un ratione materiae jurisdikcijā parastā civilprocesā ietilpst izskatīt lietu par tādu prasījumu, kāds ir pamatlietā;

—

gadījumā, kad tāda tiesa kā iesniedzējtiesa lemj par Eiropas maksājuma rīkojuma izcelsmes dalībvalsts tiesu starptautisko jurisdikciju un secina, ka šāda jurisdikcija, ņemot vērā Regulas Nr. 44/2001 kritērijus, pastāv, šajā pēdējā regulā un Regulā Nr. 1896/2006 šai tiesai ir paredzēts pienākums interpretēt valsts tiesisko regulējumu tādējādi, lai atbilstoši tam tā varētu identificēt vai noteikt tiesu, kurai ir teritoriālā vai ratione materiae jurisdikcija izskatīt šo lietu, un

—	gadījumā, ja tāda tiesa kā iesniedzējtiesa secina, ka šādas starptautiskās jurisdikcijas nav, šai tiesai nav pienākuma pēc savas ierosmes – pēc analoģijas ar Regulas Nr. 1896/2006 20. pantu – pārskatīt šo maksājuma rīkojumu.

(1) OV C 142, 12.5.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/4

Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Portmeirion Group UK Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-232/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dempings - Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 - Spēkā esamība - Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu imports - Attiecīgais produkts - Attiecīgā prece - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 156/04)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Portmeirion Group UK Ltd

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Rezolutīvā daļa:

Prejudiciālā jautājuma pārbaudē nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, spēkā esamību.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/4

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums (Audiencia Provincial de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Safe Interenvios, SA/Liberbank, SA, Banco de Sabadell, SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA

(Lieta C-235/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai nepieļaušana - Direktīva 2005/60/EK - Ar klienta uzticamības pārbaudi saistīti pasākumi - Direktīva 2007/64/EK - Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū)

(2016/C 156/05)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāja: Safe Interenvios, SA

Atbildētājas: Liberbank, SA, Banco de Sabadell, SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, 5. un 7. pants, 11. panta 1. punkts un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā minētais, saskaņā ar kuru, pirmkārt, ir ļauts piemērot standarta klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, ja runa ir par finanšu iestādēm, kuru klienta uzticamības pārbaudes pasākumu ievērošana tiek uzraudzīta, ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu šīs direktīvas 7. panta c) punkta izpratnē, un, otrkārt, iestādēm un personām, uz kurām šī direktīva attiecas, atkarībā no viņu riska vērtējuma piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus situācijās, kurās pēc savas būtības var būt augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas risks tās pašas direktīvas 13. panta 1. punkta izpratnē – kā naudas sūtīšanas pakalpojumi.

Turklāt, pat ja šādu aizdomu par šādu risku nav, ar Direktīvas 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, 5. pantu dalībvalstīm ir ļauts pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus, ja šo noteikumu mērķis ir apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;

Direktīva 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, ir jāinterpretē tādējādi, ka iestādes un personas, uz kurām šī direktīva attiecas, nevar apšaubīt maksājumu iestāžu uzraudzības lomu, kura saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/111/EK, 21. pantu ir kompetentām iestādēm, un tās nevar aizstāt šīs pēdējās minētās iestādes. Direktīva 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai arī finanšu iestāde saskaņā ar savu uzraudzības pret klientiem pienākumu var ņemt vērā uzticamības pārbaudes pasākumus, ko attiecībā uz saviem klientiem ir veikusi maksājumu iestāde, visi tās veiktie uzticamības pārbaudes pasākumi tomēr ir jāpielāgo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskam;

Direktīvas 2005/60, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/78, 5. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādam valsts tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā, kurš pieņemts, vai nu pamatojoties uz rīcības brīvību, kas ar šīs direktīvas 13. pantu ir piešķirta dalībvalstīm, vai arī pamatojoties uz minētās direktīvas 5. pantā noteikto kompetenci, ir jābūt saskaņā ar Savienības tiesībām, tostarp ar līgumos garantētajām pamatbrīvībām. Lai arī šāds valsts tiesiskais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai kalpo leģitīmam mērķim, kas pamato pamatbrīvību ierobežojumus, un prezumpcija par to, ka iestādes, uz kuru minētā direktīva attiecas, veikta naudas nosūtīšana uz valsti, kas nav tās reģistrācijas valsts, vienmēr rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, ir piemērota minētā mērķa sasniegšanai, šis tiesiskais regulējums katrā ziņā pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kam tas kalpo, ciktāl prezumpcija, kas tajā ir iedibināta, attiecas uz jebkuru naudas nosūtīšanu, neparedzot iespēju šo prezumpciju par risku apstrīdēt attiecībā uz naudas nosūtīšanas gadījumiem, kuros objektīvi šāda riska nav.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/6

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums – HeidelbergCement AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-247/14 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - “Cementa un saistītu produktu” tirgus - Administratīvais process - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 18. panta 1. un 3. punkts - Lēmums par informācijas pieprasīšanu - Pamatojums - Pieprasījuma precizitāte)

(2016/C 156/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HeidelbergCement AG (pārstāvji – U. Denzel, C. von Köckritz un P. Pichler, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Kellerbauer, L. Malferrari un R. Sauer)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 14. marta spriedumu lietā HeidelbergCement/Komisija (T-302/11, EU:T:2014:128);

2)	atcelt Komisijas 2011. gada 30. marta Lēmumu C(2011) 2361, galīgā redakcija, par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/39520 – Cements un ar to saistītie produkti);

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina HeidelbergCement AG tiesāšanās izdevumus lietā T-302/11, kas radušies gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

(1) OV C 223, 14.7.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/6

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums – Schwenk Zement KG/Eiropas Komisija

(Lieta C-248/14 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - “Cementa un saistīto produktu” tirgus - Administratīvs process - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 18. panta 1. un 3. punkts - Lēmums par informācijas pieprasīšanu - Pamatojums - Pieprasījuma precizitāte)

(2016/C 156/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schwenk Zement KG (pārstāvji – M. Raible un S. Merz, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Kellerbauer, L. Malferrari un R. Sauer)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 14. marta spriedumu Schwenk Zement/Komisija (T-306/11, EU:T:2014:123);

2)	atcelt Komisijas 2011. gada 30. marta Lēmumu C(2011) 2367, galīgā redakcija, par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta piemērošanas procedūru (Lieta 39520 – Cements un saistītie produkti);

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Schwenk Zement KG tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē lietā T-306/11, gan apelācijas instancē.

(1) OV C 223, 14.7.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/7

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums – Buzzi Unicem SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-267/14 P) (1)

(2016/C 156/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Buzzi Unicem SpA (pārstāvji – C. Osti, A. Prastaro un A. Sodano, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Cappelletti un L. Malferrari, pārstāvji, M. Merola, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 14. marta spriedumu Buzzi Unicem/Komisija (T-297/11, EU:T:2014:122);

2)	atcelt Komisijas 2011. gada 30. marta Lēmumu C(2011) 2356, galīgā redakcija, par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta piemērošanas procedūru (Lieta 39520 – Cements un saistītie produkti);

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Buzzi Unicem SpA tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē lietā T-297/11, gan apelācijas instancē.

(1) OV C 282, 25.8.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/7

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums – Italmobiliare SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-268/14 P) (1)

(2016/C 156/09)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Italmobiliare SpA (pārstāvji – M. Siragusa, F. Moretti un L. Nascimbene, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier un L. Malferrari, pārstāvji, M. Malaguti, advokāte)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 14. marta spriedumu Italmobiliare/Komisija (T-305/11, EU:T:2014:126);

2)	atcelt Komisijas 2011. gada 30. marta Lēmumu C(2011) 2364, galīgā redakcija, par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/39520 – Cements un saistītie produkti);

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Italmobiliare SpA tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē lietā T-305/11, gan apelācijas instancē.

(1) OV C 282, 25.8.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/8

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums – Eiropas Parlaments/Eiropas Komisija

(Lieta C-286/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 290. pants - Jēdzieni “grozīt” un “papildināt” - Regula (ES) Nr. 1316/2013 - 21. panta 3. punkts - Eiropas Komisijai piešķirto pilnvaru apjoms - Nepieciešamība pieņemt atsevišķu normatīvu aktu - Deleģētā regula (ES) Nr. 275/2014)

(2016/C 156/10)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – L. G. Knudsen, A. Troupiotis un M. Menegatti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Martenczuk un M. Konstantinidis un J. Hottiaux)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – K. Michoel un Z. Kupčová)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 275/2014, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

2)	atstāt spēkā Deleģētās regulas Nr. 275/2014 sekas līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kurš nevar pārsniegt sešus mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas brīža, stāsies spēkā jauns akts, ar kuru paredzēts aizstāt minēto regulu;

3)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/9

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 8. marta spriedums – Grieķijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-431/14 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības (ELGA) 2008. un 2009. gadā izmaksātais kompensācijas atbalsts - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Jēdziens “valsts atbalsts” - LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts - Pamatnostādnes valsts atbalsta sniegšanai lauksaimniecības nozarē - Pienākums norādīt pamatojumu - Pierādījumu sagrozīšana)

(2016/C 156/11)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji – I. Chalkias un A. Vasilopoulou)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar, R. Sauer un D. Triantafyllou)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 395, 10.11.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/9

Tiesas (virs palāta) 2016. gada 1. marta spriedums – National Iranian Oil Company/Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija

(Lieta C-440/14 P) (1)

(Apelācija - Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - To personu un vienību saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2012 - Juridiskais pamats - Kritērijs par materiālu, loģistikas vai finansiālu atbalstu Irānas valdībai)

(2016/C 156/12)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: National Iranian Oil Company (pārstāvis – J.-M. Thouvenin, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un V. Piessevaux) un Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Aresu, D. Gauci un L. Gussetti)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	National Iranian Oil Company sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 421, 24.11.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/10

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 1. marta spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kreis Warendorf/Ibrahim Alo (lieta C-443/14) un Amira Osso/Region Hannover (lieta C-444/14)

(Apvienotās lietas C-443/14 un C-444/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā parakstītā Konvencija par bēgļa statusu - 23. un 26. pants - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2011/95/ES - Standarti starptautiskās aizsardzības satura noteikšanai - Alternatīvās aizsardzības statuss - 29. pants - Sociālā aizsardzība - Atbilstības nosacījumi - 33. pants - Pārvietošanās brīvība uzņemošajā dalībvalstī - Jēdziens - Ierobežojums - Pienākums uzturēties noteiktā vietā - Atšķirīga attieksme - Situāciju salīdzināmība - Līdzsvarota budžeta izdevumu sadale starp administratīvajām vienībām - Ar migrācijas vai integrācijas politiku saistīti apsvērumi)

(2016/C 156/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: Kreis Warendorf (C-443/14), Amira Osso (C-444/14)

Atbildētāji: Ibrahim Alo (C-443/14), Region Hannover (C-444/14)

piedaloties: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht (C-443/14 un C-444/14)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējiem noteikts dzīvesvietas pienākums kā pamatlietās ir šajā pantā garantētās pārvietošanās brīvības ierobežojums, lai arī ar šo pasākumu minētajam attiecīgā statusa saņēmējam netiek liegts brīvi pārvietoties tās dalībvalsts teritorijā, kas šo aizsardzību piešķīrusi, un uz pagaidu laiku uzturēties šajā teritorijā ārpus vietas, kas ir tikusi norādīta atbilstoši dzīvesvietas pienākumam;

Direktīvas 2011/95 29. un 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj noteikt alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējam, kurš saņem noteiktus īpašus sociālos pabalstus, tādu dzīvesvietas pienākumu kā pamatlietās, lai nodrošinātu pienācīgu no šo pabalstu izmaksas izrietošo izdevumu sadalījumu starp dažādajām attiecīgajā jomā kompetentajām iestādēm, ja piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā šāds pasākums nav ticis noteikts attiecībā uz bēgļiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi pastāvīgi uzturas attiecīgās dalībvalsts teritorijā citu, nevis humānu vai politisku apsvērumu dēļ vai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem, kuri saņem minētos pabalstus;

Direktīvas 2011/95 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz noteikt alternatīvās aizsardzības statusa saņēmējam, kurš saņem noteiktus īpašus sociālos pabalstus, tādu dzīvesvietas pienākumu kā pamatlietās, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju dalībvalstī, kas šo aizsardzību piešķīrusi, ja piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā šāds pasākums nav ticis noteikts attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi pastāvīgi uzturas šajā dalībvalstī citu, nevis humānu vai politisku apsvērumu dēļ vai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un saņem minētos pabalstus, ja alternatīvās aizsardzības statusa saņēmēji, ņemot vērā šo mērķi, nav objektīvi salīdzināmā situācijā ar to trešo valstu valstspiederīgo situāciju, kas likumīgi pastāvīgi uzturas attiecīgās dalībvalsts teritorijā citu, nevis humānu vai politisku apsvērumu dēļ vai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 439, 8.12.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/11

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Canadian Oil Company Sweden AB, Anders Rantén/Riksåklagaren

(Lieta C-472/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana - Komisijas Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula) - Saskaņotās jomas apjoms - Ķimikāliju reģistrēšana Eiropas Ķimikāliju aģentūrā pirms laišanas tirgū - 5. pants - Valsts ķimikāliju reģistrs - Pienākums paziņot reģistrācijas nolūkos - Saderība ar REACH regulu - LESD 34. un 36. pants - Importa kvantitatīvais ierobežojums)

(2016/C 156/14)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Pamatlietas puses

Prasītāji: Canadian Oil Company Sweden AB, Anders Rantén

Atbildētāja: Riksåklagaren

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, versijā, kas izriet no Komisijas 2009. gada 22. jūnija Regulas (EK) Nr. 552/2009, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav aizliegts, ka valsts tiesiskajā regulējumā ķīmisko vielu importētājam tiek noteikts pienākums šos produktus reģistrēt valsts kompetentajā iestādē, lai gan šim importētājam saskaņā ar šo regulu tos pašus produktus jau ir pienākums reģistrēt Eiropas Ķimikāliju aģentūrā, ja vien šī reģistrācija valsts kompetentajā iestādē nav priekšnosacījums minēto produktu laišanai tirgū, ja tā attiecas uz citu informāciju, kas nav prasīta ar šo regulu un ja tā palīdz to mērķu sasniegšanā, kam domāta šī regula, it īpaši nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, kā arī šādu vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, tostarp attiecīgajā dalībvalstī ieviešot šādu produktu drošu pārvaldes kontroles sistēmu un novērtējot šo pārvaldi; tas būtu jāpārbauda valsts tiesai;

2)	kombinētie LESD 34. un 36. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek aizliegts ķīmisko vielu paziņošanas un reģistrācijas pienākums, kāds tas ir paredzēts pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā.

(1) OV C 448, 15.12.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/12

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums (Hof van Cassatie (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VAD BVBA, Johannes Josephus Maria van Aert/Belgische Staat

(Lieta C-499/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tarifa klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Interpretācija - Vispārīgi noteikumi - 3. noteikuma b) punkts - Jēdziens “preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” - Atsevišķi iesaiņojumi)

(2016/C 156/15)

Tiesvedības valoda: holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie

Pamatlietas puses

Prasītāji: VAD BVBA, Johannes Josephus Maria van Aert

Atbildētāja: Belgische Staat

Rezolutīvā daļa:

Vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, kas ir I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas izriet no Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1214/2007, 3. noteikuma b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas preces, par kādām ir pamatlieta, kas atmuitošanai tiek uzrādītas atsevišķos iepakojumos un tiek iesaiņotas kopā tikai pēc šīs darbības, tomēr var tikt uzskatītas par “precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” šīs normas izpratnē un tādējādi tās ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā objektīvus faktorus, šīs preces veido vienu veselu un ir paredzētas mazumtirdzniecībai tieši šādi, un tas ir jānovērtē valsts tiesai.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/12

Tiesas (septītā palāta) 2016. gada 3. marta spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-26/15 P) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 1234/2007 - Tirgu kopīgā organizācija lauksaimniecības nozarē - Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 - I pielikuma B 2 daļas VI D punkta piektais ievilkums - Augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares - Citrusaugļi - Tirdzniecības nosacījumi - Noteikumi par marķēšanu - Apstrādē pēc ražas novākšanas izmantoto konservantu vai citu ķīmisko vielu norādīšana)

(2016/C 156/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Schima, I. Galindo Martín un K. Skelly)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/13

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 10. marta spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-38/15) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Savākšanas un attīrīšanas iekārtas - Notekūdeņu novadīšana jutīgajās zonās - Uzraudzības metode - Paraugu ņemšana)

(2016/C 156/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Sanfrutos Cano, E. Manhaeve un D. Loma-Osorio Lerena)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Gavela Llopis)

Rezolutīvā daļa:

nenodrošinot piemērotu visu komunālo notekūdeņu, kuru izcelsme ir noteiktas aglomerācijas, attīrīšanu, kurus novada jutīgajās zonās, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir paredzēti, pirmkārt, saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1137/2008, 4. pantu attiecībā uz Pontevedras–Pojo–Beu aglomerāciju un, otrkārt, saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 2. un 3. punktu attiecībā uz Berhas, Figeres, El Terri (Banjoles) un Pontevedras–Marinas–Pojo–Beu aglomerācijām;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 127, 20.4.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/13

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Minister Finansów/Aspiro SA, agrāk BRE Ubezpieczenia sp. z o.o.

(Lieta C-40/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 135. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Apdrošināšanas darījumu atbrīvojums no nodokļa - Jēdzieni “apdrošināšanas” darījumi un “ar tiem saistīti pakalpojumi, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti” - Atlīdzības prasību administrēšanas pakalpojumi, kas sniegti apdrošinātāja vārdā un labā)

(2016/C 156/18)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister Finansów

Atbildētājs: Aspiro SA, agrāk BRE Ubezpieczenia sp. z o.o.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi atlīdzības prasību administrēšanas pakalpojumi kā pamatlietā, kurus apdrošināšanas sabiedrības vārdā un labā sniedz trešā persona, neietilpst šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomā.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/14

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sonos Europe BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-84/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 2658/87 - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tarifa klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcijas 8517, 8518, 8519, 8527 un 8543 - Autonoma ierīce, kas paredzēta digitālu audio datņu izgūšanai, uztveršanai un atskaņošanai straumējumā, skaņu pastiprinot)

(2016/C 156/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sonos Europe BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kura secīgi izriet no Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulas (EK) Nr. 1031/2008 un Komisijas2009. gada 30. septembra Regulas (EK) Nr. 948/2009, ir interpretējama tādējādi, ka tāda autonoma ierīce, kas paredzēta digitālu audio datņu izgūšanai, uztveršanai un atskaņošanai straumējumā, skaņu pastiprinot, kāda aplūkota pamatlietā, ņemot vērā, ka iesniedzējtiesai ir jāveic visu tās rīcībā esošo faktu elementu vērtējums, ir jāklasificē šīs nomenklatūras pozīcijā 8519.

(1) OV C 146, 4.5.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/15

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Christian Liffers/Producciones Mandarina SL, Mediaset España Comunicación SA, agrāk – Gestevisión Telecinco SA

(Lieta C-99/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Direktīva 2004/48/EK - 13. panta 1. punkts - Audiovizuāls darbs - Kontrafakta darbība - Zaudējumu atlīdzība - Aprēķināšanas kārtība - Vienreizējs maksājums - Morālais kaitējums - Iekļaušana)

(2016/C 156/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītājs: Christian Liffers

Atbildētājas: Producciones Mandarina SL, Mediaset España Comunicación SA, agrāk – Gestevisión Telecinco SA

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ļauts personai, kas cietusi no intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma un prasa atlīdzinājumu par tai nodarīto materiālo kaitējumu, ko saskaņā ar šā panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktu aprēķina, pamatojoties uz honorāru un maksājumu summu, kas tai pienāktos, ja pārkāpējs tai būtu lūdzis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības, prasīt arī minētā panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā paredzēto atlīdzinājumu par tai nodarīto morālo kaitējumu.

(1) OV C 171, 26.5.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/15

Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kødbranchens Fællesråd, agissant pour Århus Slagtehus A/S, Danish Crown A.m.b.A. Oksekødsdivisionen, Hadsund Kreaturslagteri A/S, Hjalmar Nielsens Eksportslagteri A/S, Kjellerup Eksportslagteri A/S, Mogens Nielsen Kreaturslagteri A/S, Vejle Eksportslagteri A/S/Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri, Fødevarestyrelsen

(Lieta C-112/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 882/2004 - Regula (EK) Nr. 854/2004 - Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles - Nodevas, ko dalībvalstis var iekasēt, lai segtu ar oficiālajām kontrolēm saistītās izmaksas - Izmaksas par veterinārārstu palīgu mācībām)

(2016/C 156/21)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kødbranchens Fællesråd, kas rīkojas Århus Slagtehus A/S, Danish Crown A.m.b.A. Oksekødsdivisionen, Hadsund Kreaturslagteri A/S, Hjalmar Nielsens Eksportslagteri A/S, Kjellerup Eksportslagteri A/S, Mogens Nielsen Kreaturslagteri A/S, Vejle Eksportslagteri A/S vārdā

Atbildētāja: Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri, Fødevarestyrelsen

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts un VI pielikuma 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka dalībvalstis, nosakot no pārtikas nozares uzņēmumiem iekasēto nodevu apmēru, tajā iekļauj izdevumus saistībā ar veterinārārsta palīgu obligātajām pamatmācībām.

(1) OV C 146, 4.5.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/16

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 3. marta spriedums – Teva Pharma BV, Teva Pharmaceuticals Europe BV/Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), Eiropas Komisija

(Lieta C-138/15 P) (1)

(Apelācija - Zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai - Regula (EK) Nr. 141/2000 - Regula (EK) Nr. 847/2000 - Atteikums izsniegt tirdzniecības atļauju zāļu imatinib mésilate reti sastopamu slimību ārstēšanai nepatentētai versijai)

(2016/C 156/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Teva Pharma BV, Teva Pharmaceuticals Europe BV (pārstāvji – K. Bacon, QC, E. Mackenzie, barristers, G. Morgan, solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) (pārstāvji – N. Rampal Olmedo, M. Tovar Gomis, S. Marino un T. Jabłoński), Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Sipos un M. Šimerdová)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Teva Pharma BV un Teva Pharmaceuticals Europe BV sedz savus un atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 190, 8.6.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/17

Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 3. marta spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Financiën/Customs Support Holland BV

(Lieta C-144/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcijas 2304, 2308 un 2309 - Sojas olbaltumvielu koncentrāta klasifikācija)

(2016/C 156/23)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Customs Support Holland BV

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kura grozīta ar Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulu (EK) Nr. 948/2009, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds sojas olbaltumvielu koncentrāts kā pamatlietā ietilpst šīs nomenklatūras pozīcijā 2309.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/17

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – K. Ruijssenaars, A. Jansen (C-145/15), J. H. Dees-Erf (C-146/15)/Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu

(Apvienotās lietas C-145/15 un C-146/15) (1)

(Gaisa pārvadājumi - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 7. pants - Kompensācija pasažieriem lidojuma atcelšanas vai vairāk nekā trīs stundu kavēšanās dēļ - 16. pants - Valstu iestādes, kas ir atbildīgas par regulas izpildi - Kompetence - Piespiedu pasākumu noteikšana attiecībā uz gaisa pārvadātāju, lai tiktu samaksāta kompensācija, kas pienākas pasažierim)

(2016/C 156/24)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: K. Ruijssenaars, A. Jansen (C-145/15), J. H. Dees-Erf (C-146/15)

Atbildētājs: Staatssecretaris van Infrastructuur en Milieu

Piedaloties: Royal Air Maroc SA (C-145/15), Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV (C-146/15)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, piemērojot šī panta 1. punktu, katras dalībvalsts ieceltai iestādei, kurai ir iesniegta pasažiera individuāla sūdzība pēc tam, kad gaisa pārvadātājs ir atteicies pasažierim samaksāt minētās regulas 7. panta 1. punktā noteikto kompensāciju, nav jānosaka piespiedu pasākumi pret šo gaisa pārvadātāju ar mērķi piespiest to samaksāt šo kompensāciju.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/18

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Abdelhafid Bensada Benallal/État belge

(Lieta C-161/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/38/EK - Lēmums par uzturēšanās atļaujas izbeigšanu - Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips - Tiesības tikt uzklausītam - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Kasācijas pamatu pieņemamība - Absolūts pamats)

(2016/C 156/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: Abdelhafid Bensada Benallal

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām pamats par valsts tiesību pārkāpumu, kas pirmo reizi ticis izvirzīts valsts tiesā, kura izskata kasācijas sūdzību, ir pieņemams tikai tad, ja tas ir absolūts pamats, tad pamats par Savienības tiesībās garantēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, kurš pirmo reizi ir ticis izvirzīts šajā pašā tiesā, ir jāatzīst par pieņemamu, ja šīs tiesības, kādas tās ir garantētas valsts tiesībās, atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šajās tiesībās, lai tās varētu tikt kvalificētas par absolūtu pamatu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 190, 8.6.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/19

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Taser International Inc./SC Gate 4 Business SRL, Cristian Mircea Anastasiu

(Lieta C-175/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Līgumi, kuros paredzēts pienākums Rumānijas uzņēmumam nodot preču zīmes uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir trešajā valstī - Atteikums - Tiesas piekritības atzīšanas noteikums par labu trešajai valstij - Atbildētāja ierašanās Rumānijas tiesās bez iebildumiem - Piemērojamās jurisdikcijas normas)

(2016/C 156/26)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Taser International Inc.

Atbildētāji: SC Gate 4 Business SRL, Cristian Mircea Anastasiu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. panta 5. punkts un 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka strīdā par līgumiska pienākuma neizpildi, kurā prasītājs ir vērsies tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā atbildētājam ir juridiskā adrese, šo tiesu jurisdikcija var izrietēt no šīs regulas 24. panta, ja atbildētājs neapstrīd to jurisdikciju, pat ja līgumā starp šiem diviem lietas dalībniekiem ir ietverta klauzula par jurisdikcijas piešķiršanu trešās valsts tiesām;

Regulas Nr. 44/2001 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, kas tas nepieļauj strīdā starp līguma, kurā ir ietverts trešās valsts tiesas piekritības atzīšanas noteikums, slēdzējām pusēm tās dalībvalsts tiesai, kuras teritorijā ir atbildētājā juridiskā adrese un kurā ir celta prasība, sevi atzīt par nekompetentu pēc savas ierosmes, pat ja šis atbildētājs neapstrīd šīs pēdējās minētās jurisdikciju.

(1) OV C 236, 20.7.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/19

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 3. marta spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Daimler AG/Együd Garage Gépjárműjavító és Értékesítő Kft.

(Lieta C-179/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - 5. panta 1. punkts - Internetā pieejami sludinājumi, kas attiecas uz trešo personu - Neatļauta preču zīmes izmantošana - Sludinājumi, kas ievietoti tiešsaistē bez šīs trešās personas ziņas vai piekrišanas vai kas atstāti tiešsaistē, neņemot vērā tās iebildumus - Preču zīmes īpašnieka celta prasība pret minēto trešo personu)

(2016/C 156/27)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Daimler AG

Atbildētāja: Együd Garage Gépjárműjavító és Értékesítő Kft.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešā persona, kas ir minēta interneta vietnē publicētā sludinājumā, kurā ir ietverts kādai preču zīmei identisks vai līdzīgs apzīmējums tā, ka var rasties priekšstats, ka starp šo trešo personu un preču zīmes īpašnieku pastāv komercattiecības, neveic tādu šā apzīmējuma izmantošanu, ko šis īpašnieks var aizliegt uz šīs tiesību normas pamata, ja šo sludinājumu nav ievietojusi nedz šī trešā persona, nedz tas ir ticis ievietots tās vārdā vai ja – gadījumā, kad šī trešā persona šo sludinājumu ir ievietojusi vai tas ir ticis ievietots tās vārdā ar īpašnieka piekrišanu, – šī trešā persona ir skaidri pieprasījusi šīs interneta vietnes pārvaldītājam, kuram tā ir pasūtījusi sludinājuma ievietošanu, izņemt to vai tajā atrodamo norādi uz preču zīmi.

(1) OV C 228, 13.7.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/20

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums – Naazneen Investments Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Energy Brands, Inc.

(Lieta C-252/15 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Atcelšanas process - 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Kopienas vārdiska preču zīme “SMART WATER” - Faktiska izmantošana - Pienākums norādīt pamatojumu - 75. pants)

(2016/C 156/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Naazneen Investments Ltd (pārstāvji – P. Goldenbaum un I. Rohr, Rechtsanwältinnen)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – D. Gája un A. Folliard-Monguiral), Energy Brands, Inc (pārstāvji – S. Malynicz, Barrister, D. Stone un A. Dykes, Solicitors)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Naazneen Investments Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/21

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums (Debreceni Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Shiraz Baig Mirza/Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

(Lieta C-695/15 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Kritēriji un mehānismi tādas dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu - 3. panta 3. punkts - Dalībvalstu tiesības nosūtīt pieteikuma iesniedzēju uz drošu trešo valsti - 18. pants - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, pienākumi pieteikuma iesniedzēja atpakaļuzņemšanas gadījumā - Direktīva 2013/32/ES - Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai - Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana)

(2016/C 156/29)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: Shiraz Baig Mirza

Atbildētājs: Bevándorlási és Állampolgársági Hivatal

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības nosūtīt uz drošu trešo valsti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju dalībvalsts var izmantot arī pēc tam, kad tā, piemērojot šo regulu, atpakaļuzņemšanas procedūras ietvaros ir atzinusi savu atbildību izskatīt tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pieteikumu, kurš šo dalībvalsti atstājis, pirms ticis pieņemts lēmums pēc būtības par viņa pirmo starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

Regulas Nr. 604/2013 3. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja nosūtīšanu uz drošu trešo valsti, ja dalībvalsts, veikdama minētā pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti atpakaļuzņemšanas procedūras ietvaros, nav tikusi informēta ne par šīs pēdējās dalībvalsts tiesisko regulējumu par pieteikuma iesniedzēju nosūtīšanu uz drošām trešajām valstīm, ne par šajā jomā kompetento iestāžu praksi;

3)	Regulas Nr. 604/2013 18. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atpakaļuzņemšanas gadījumā tajā nav paredzēts pienākums viņa pieteikuma izskatīšanas procedūru turpināt stadijā, kurā tā tikusi pārtraukta.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 18. janvārī iesniedza Kúria (Ungārija) – Magyar Villamos Művek Zrt. (MVM)/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-28/16)

(2016/C 156/30)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Magyar Villamos Művek Zrt. (MVM)

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir holdinga sabiedrība, kurai ir vadoša loma savu meitasuzņēmumu vai visas sabiedrību grupas konkrētu lietu pārvaldībā, bet kura meitasuzņēmumiem neprasa samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar holdinga vadošo darbību, nedz arī attiecīgi liek samaksāt PVN, ir uzskatāma par PVN maksātāju saistībā ar minētajiem pakalpojumiem?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai un – attiecīgajā gadījumā – kādā veidā vadoša holdinga sabiedrība var izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu par pakalpojumiem, ko tā izmanto tiešā saistībā ar kādu tās meitasuzņēmumu saimniecisko darbību, kas apliekama nodokli?

3)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai un – attiecīgajā gadījumā – kādā veidā vadošā holdinga sabiedrība var izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu par pakalpojumiem, ko izmanto visas sabiedrību grupas interesēs?

4)	Vai un – attiecīgajā gadījumā – cik lielā mērā atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem atšķirtos, ja par šiem izmantotajiem pakalpojumiem vadošā holdinga sabiedrība izrakstītu rēķinu meitasuzņēmumiem kā par starpniecības pakalpojumiem?

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 29. janvārī iesniedza Tribunale Ordinario di Venezia (Itālija) – Vinyls Italia SpA, kas atrodas likvidācijas procesā/Mediterranea di Navigazione SpA

(Lieta C-54/16)

(2016/C 156/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Ordinario di Venezia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vinyls Italia SpA, kas atrodas likvidācijas procesā

Atbildētāja: Mediterranea di Navigazione SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai “pierādījums”, ko Regulas Nr. 1346/2000 (1) 13. pantā uzdots sniegt personai, kura guvusi labumu no akta, kas kaitē visiem kreditoriem, lai iebilstu pret šī akta apstrīdēšanu saskaņā ar lex fori concursus normām, ietver pienākumu izvirzīt procesuālu iebildi šaurā nozīmē termiņos, kuri noteikti tiesas valsts procesuālajā likumā, ja tiek lūgts piemērot atbrīvojuma klauzulu, kas noteikta šajā regulā, un tiek pierādīts, ka pastāv abi minētajā tiesību normā izvirzītie priekšnoteikumi?

vai arī,

Regulas Nr. 1346/2000 13. pants ir piemērojams, ja ieinteresētā persona to piemērot ir lūgusi tiesvedības gaitā, arī pēc termiņiem, kādi tiesas valsts procesuālajā likumā noteikti procesuālajām iebildēm, – vai tas ir piemērojams arī ex officio, ar nosacījumu, ka ieinteresētā persona ir sniegusi pierādījumus tam, ka uz aktu, kas rada kaitējumu, attiecas citas dalībvalsts lex causae, kuras tiesību aktos nav atļauts šajā konkrētajā gadījumā apstrīdēt šo aktu ne ar kādiem līdzekļiem?

vai norāde uz lex causae regulējumu, kura ietverta Regulas Nr. 1346/2000 13. pantā, lai noteiktu, vai “minētais tiesību akts nekādiem līdzekļiem neļauj apstrīdēt attiecīgo lietu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka personai, kurai ir šāds pienākums, ir jāsniedz pierādījumi tam, ka konkrētajā lietā lex causae vispārīgi un abstrakti nav paredzēti nekādi līdzekļi, ar kuriem apstrīdēt aktu, kāds šajā lietā atzīts par tādu, kas rada kaitējumu, – līgumiskā parāda maksājumu – vai arī tādējādi, ka personai, kurai ir šāds pienākums, ir jāsniedz pierādījumi tam, ka, ja lex causae ir atļauts apstrīdēt šāda veida aktu, konkrēti nepastāv priekšnoteikumi – kas atšķiras no tiem, kuri ietverti lex fori concursus –, kuri izvirzīti, lai tiesā iesniegtajā lietā varētu notikt apstrīdēšana?

vai atkāpi ietverošais regulējums, kas paredzēts Regulas Nr. 1346/2000 13. pantā, – ņemot vērā tā jēgu un mērķi (ratio) aizsargāt attiecīgo pušu labticīgo paļāvību uz akta stabilitāti atbilstoši lex causae – var tikt piemērots arī tad, ja līgumslēdzējas puses ir reģistrētas vienā līgumslēdzējā valstī, kuras tiesību akti tātad acīmredzot kļūs par lex fori concursus gadījumā, ja kādai no pusēm iestāsies maksātnespēja, un puses, izmantodamas līguma klauzulu par citas līgumslēdzējas valsts tiesību aktu izvēli, panāk, ka aktu par šī līguma izpildi atsaukšanai tiek piemēroti lex fori concursus obligātie noteikumi, kas paredzēti, lai aizsargātu par condicio creditorum principu, kaitējot visiem kreditoriem gadījumā, ja iestājusies maksātnespēja?

vai Regulas Nr. 593/2008 (2) 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “gadījumi, kas saistīti ar tiesību normu kolīziju” saistībā ar regulas piemērojamību ietver arī gadījumu, kad vienā dalībvalstī starp sabiedrībām, kuras reģistrētas tajā pašā dalībvalstī, ir noslēgts čartera līgums ar klauzulu par citas līgumslēdzējas valsts tiesību aktu izvēli?

vai tad, ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, Regulas Nr. 593/2008 3. panta 3. punkts kopsakarā ar Regulas Nr. 1346/2000 13. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka pušu izvēle attiecināt uz līgumu citas dalībvalsts tiesību aktus, nevis tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas “visi citi būtiskie situācijas elementi”, neliedz piemērot pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktu obligātās normas, kuras ir piemērojamas kā lex fori concursus attiecībā uz iespēju apstrīdēt aktus, kuri īstenoti pirms maksātnespējas, kaitējot visiem kreditoriem, tādējādi šai izvēlei kļūstot pārākai par atbrīvojuma klauzulu, kas noteikta Regulas Nr. 1346/2000 13. pantā?

(1) Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību normām, kas piemērojamas līgumsaistībām (Romas I regula) (OV L 177, 6. lpp.).

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 5. februārī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas

(Lieta C-64/16)

(2016/C 156/32)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Associação Sindical dos Juízes Portugueses

Atbildētāja: Tribunal de Contas

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas un finansiālā atbalsta, ko regulē Eiropas Savienības normas, obligātās prasības, tiesu neatkarības princips, kāds tas izriet no LES 19. panta 1. un 2. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta (1) un EST judikatūras, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj darba samaksas samazināšanas pasākumus, kurus piemēro Portugāles tiesnešiem, ja tos vienpusēji un turpināti piemēro citas suverēnas varas/orgāni, kā tas izriet no 2014. gada 12. septembra Likuma Nr. 75 2. panta?

(1) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2000, C 364, 1. lpp.)

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. februārī iesniedza Tribunale Ordinario di Verona (Itālija) – Livio Menini un Maria Antonia Rampanelli/Banco Popolare – Società Cooperativa

(Lieta C-75/16)

(2016/C 156/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Ordinario di Verona

Pamatlietas puses

Prasītāji: Livio Menini un Maria Antonia Rampanelli

Atbildētāja: Banco Popolar – Società Cooperativa

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2013/11 (1) 3. panta 2. punkts tajā daļā, kurā tas paredz, ka šīs direktīvas piemērošana “neskar Direktīvu 2008/52 (2)”, ir jāsaprot tādējādi, ka tas neskar atsevišķu dalībvalstu iespēju paredzēt obligātu mediāciju tikai tiem gadījumiem, kuri neietilpst Direktīvas 2013/11 piemērošanas jomā, proti, Direktīvas 2013/11 2. panta 2. punktā minētajiem gadījumiem saistībā ar līgumstrīdiem, kas izcēlušies no līgumiem, kuri nav pārdošanas vai pakalpojumu līgumi, kā arī strīdiem, kuri neattiecas uz patērētājiem?

– Vai Direktīvas 2013/11 1. pants [..] tajā daļā, kurā tas nodrošina patērētājiem iespēju iesniegt sūdzības pret tirgotājiem atbilstošās vienībās, kas piedāvā alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētā tiesību norma nepieļauj valsts tiesību normu, kura paredz izmantot mediācijas procedūru kādā no Direktīvas 2013/11 2. panta 1. punktā minētajiem strīdiem kā priekšnoteikumu tam, lai prasību tiesā varētu celt puse, kas kvalificējama kā patērētājs, un katrā ziņā – valsts tiesību norma, kura paredz obligātu aizstāvja palīdzību un attiecīgās izmaksas patērētājam, kurš piedalās mediācijas procesā par kādu no iepriekš minētajiem strīdiem, kā arī iespēju nepiedalīties mediācijas procedūrā tikai tad, ja ir pamatots iemesls?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 63. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 3. lpp.)

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. februārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Giovanni Pesce u.c./Presidenza del Consiglio dei Ministri – Dipartimento della Protezione Civile u.c.

(Lieta C-78/16)

(2016/C 156/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: Giovanni Pesce, Cosima Tomaselli, Angela Tomaselli

Atbildētāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri – Dipartimento della Protezione Civile, Commissario delegato OCDPC n. 225/2015, Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Regione Puglia

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2000/29/EK (1), ar vēlākajiem papildinājumiem un grozījumiem, it īpaši noteikumi, kas paredzēti 11. panta 3. punktā, 13.c panta 7. punktā, 16. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, kā arī samērīguma, loģiskuma un saprātīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES (2) 6. panta 2. un 4. punktu, kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali (Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija) dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu, tajā daļā, kurā tas nosaka, ka 100 m rādiusā ap augiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par inficētiem ar konkrēto organismu, ir nekavējoties jāaizvāc saimniekaugi, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, un vienlaikus paredz, ka dalībvalstij pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas ir jāveic atbilstošas fitosanitāras apstrādes pret konkrētā organisma pārnēsātājiem (kukaiņiem) un augiem, kuri var būt pārnēsātāju (kukaiņu) saimniekaugi, un šīs apstrādes attiecīgā gadījumā var ietvert augu aizvākšanu?

Vai Direktīva 2000/29/EK, ar vēlākajiem papildinājumiem un grozījumiem, it īpaši noteikumi, kas paredzēti 16. panta 1. punktā ar vārdkopu “vajadzīgos pasākumus, lai iznīcinātu vai, ja tas nav iespējams, aizkavētu attiecīgo kaitīgo organismu izplatīšanos”, liedz piemērot Eiropas Komisijas [Īstenošanas] lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2. punktu – kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrēta 8. panta 2. punktu – tajā daļā, kurā tas paredz saimniekaugu tūlītēju aizvākšanu, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, 100 metru rādiusā ap augiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par inficētiem?

Vai Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1., 2., 3. un 5. punkts, un samērīguma, loģiskuma un lietas taisnīgas izskatīšanas princips liedz interpretēt Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2. un 4. punktu – kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu – tādējādi, ka 2. punktā minētais izskaušanas pasākums var tikt noteikts pirms un neatkarīgi no tā paša 6. panta 3. un 4. punktā paredzēto pasākumu preventīvas piemērošanas?

Vai piesardzības, piemērotības un samērīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2., 3. un 4. punktu, kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu, tajā daļā, kurā tas nosaka saimniekaugu izskaušanas pasākumus 100 metru rādiusā ap augiem, kas atzīti par inficētiem ar organismu “Xylella fastidiosa (Wells et al.)”, bez atbilstoša zinātniska pamatojuma, kas skaidri apliecinātu cēloņsakarību starp organisma klātbūtni un par inficētiem uzskatīto augu iedegu?

Vai LESD 296. panta 2. punkts un Nicas Hartas 41. pants liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES 6. panta 2. un 4. punktu tajā daļā, kurā tas paredz saimniekaugu tūlītēju aizvākšanu, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, 100 metru rādiusā ap augiem, kas pārbaudīti un atzīti par inficētiem, jo tam nav atbilstoša pamatojuma?

Vai piemērotības un samērīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu 2015/789/ES – kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali dekrētu – kas paredz pasākumus, lai aizvāktu saimniekaugus, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu, un augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar organismu “Xylella fastidiosa (Wells et al.)”, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo organismu, neparedzot nekādu kompensāciju īpašniekiem, kurus nevar vainot par konkrētā organisma izplatīšanos?

(1) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmums (ES) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 36. lpp.).

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 46 iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Cesare Serinelli u.c./Presidenza del Consiglio dei Ministri u.c.

(Lieta C-79/16)

(2016/C 156/35)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāji: Cesare Serinelli, Cosimo Antonio Palma, Maria Monico, Cosimo Miglietta, Mariano Luigi Mariano, Elena Russo, Galeana Miglietta, Pasqualina Cretì, Francesco D'Arpe, Antonietta Spalluto, Francesca Leo, Giovanna Malatesta, Vincenzo Conte, Luigi Ampolo, Raffaele Fasiello, Maria Miccoli, Anna Leone, Oronzo Maiorano, Antonio Rampino, Raffaele Tommasi, Fernando Elia

Atbildētāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri, Presidenza del Consiglio dei Ministri – Dipartimento della Protezione Civile, Commissario delegato OCDPC n. 225/2015, Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Regione Puglia

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīva 2000/29/EK (1), ar vēlākajiem papildinājumiem un grozījumiem, it īpaši noteikumi, kas paredzēti 11. panta 3. punktā, 13.c panta 7. punktā, 16. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, kā arī samērīguma, loģiskuma un saprātīguma princips liedz piemērot Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789/ES (2) 6. panta 2. un 4. punktu, kas Itālijas tiesiskajā regulējumā īstenots ar Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali (Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija) dekrēta 8. panta 2. un 4. punktu, tajā daļā, kurā tas nosaka, ka 100 m rādiusā ap augiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par inficētiem ar konkrēto organismu, ir nekavējoties jāaizvāc saimniekaugi, neatkarīgi no to veselības stāvokļa, un vienlaikus paredz, ka dalībvalstij pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas ir jāveic atbilstošas fitosanitāras apstrādes pret konkrētā organisma pārnēsātājiem un augiem, kuri var būt pārnēsātāju saimniekaugi, un šīs apstrādes attiecīgā gadījumā var ietvert augu aizvākšanu?

(2) Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 36. lpp.).

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. februārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia no 1 de Fuenlabrada (Spānija) – Bankia S. A./Henry-Rodolfo Rengifo Jiménez un Sheyla-Jeanneth Felix Caiza

(Lieta C-92/16)

(2016/C 156/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia no 1 de Fuenlabrada

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bankia S. A.

Atbildētāji: Henry-Rodolfo Rengifo Jiménez un Sheyla-Jeanneth Felix Caiza

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums nevar pastāvēt bez negodīga noteikuma, ja ar atlikušo līgumu profesionālim tiktu uzlikts nesamērīgs slogs?

2)	Ja līguma, ar kuru profesionālim ir uzlikts nesamērīgs slogs, turpmāka pastāvēšana nav iespējama, vai valsts tiesai, lai glābtu līgumu patērētāja aizsardzības nolūkā, būtu tiesības piemērot dispozitīvu tiesību normu vai arī papildināt līgumu ar profesionālim minimāli pieņemamu normu?

3)	Vai negodīga noteikuma par saistību pirmstermiņa izpildāmību spēkā neesamība atļauj pārējā līguma turpmāku pastāvēšanu Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta izpratnē?

4)	Vai tiesā, kas izskata lietu, patērētājs var atteikties no Direktīvā 93/13 paredzētās aizsardzības sistēmas?

Vai ar Direktīvas 93/13 un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) efektivitātes principu ir saderīga valsts procesuālā norma, kurā patērētāja materiālās tiesības vai priekšrocības ir pakļautas nosacījumam, ka patērētājs piekrīt īpašai piespiedu izpildes procedūrai, un šādas tiesības un priekšrocības nav atzītas citās procedūrās?

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

(2) OV 2000, C 364, 1. lpp.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. februārī iesniedza Audiencia Provincial de Alicante, Sección octava (Spānija) – The Irish Dairy Board Co-operative Limited/Tindale & Stanton Ltd España, S.L.

(Lieta C-93/16)

(2016/C 156/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Alicante, Sección octava

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Irish Dairy Board Co-operative Limited

Atbildētāja: Tindale & Stanton Ltd España, SL

Prejudiciālie jautājumi

Vai KPZR (1) 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka ir jāpastāv sajaukšanas iespējai, lai Kopienas preču zīmes īpašnieks varētu aizliegt trešajai personai ekonomiskajā apritē bez viņa piekrišanas izmantot apzīmējumu šajā pantā paredzētajos gadījumos, var tikt interpretēts tādējādi, ka ar to ir atļauts izslēgt sajaukšanas iespēju gadījumā, ja divās Savienības dalībvalstīs agrāka Kopienas preču zīme tās īpašnieka tolerances dēļ daudzus gadus bija mierīgi līdzāspastāvējusi ar līdzīgām valsts preču zīmēm, un tādējādi sajaukšanas iespējas neesamību šajās divās valstīs var attiecināt uz citām dalībvalstīm vai uz visu Savienību, ņemot vērā vienotu attieksmi, kas ir noteikta Kopienas preču zīmei?

Vai iepriekšējā punktā paredzētajā gadījumā ir iespējams ņemt vērā dalībvalstu, kurās ir notikusi līdzāspastāvēšana, ģeogrāfiskie, demogrāfiskie, ekonomiskie vai citi apstākļi, lai izvērtētu sajaukšanas iespēju, tādējādi pastāvot iespējai sajaukšanas iespējas neesamību minētajās valstīs attiecināt uz trešo valsti vai visu Savienību?

Vai attiecībā uz KPZR 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto gadījumu minētais noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā agrākā preču zīme ir līdzāspastāvējusi ar konfliktējošo apzīmējumu noteiktu gadu skaitu divās Savienības dalībvalstīs, agrākas preču zīmes īpašniekam neceļot pret to iebildumus, minētā īpašnieka tolerance pret vēlāka apzīmējuma lietošanu šajās divās valstīs var tikt attiecināta uz visu Savienības teritoriju, lai noteiktu, vai vēlāka apzīmējuma lietošana, ko veic trešā persona, ir attaisnota vienotas attieksmes dēļ, kas ir noteikta Kopienas preču zīmei?

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. februārī iesniedza Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona (Spānija) – José María Pérez Retamero/TNT Express Worldwide S.L., Transportes Saripod S.L. un Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)

(Lieta C-97/16)

(2016/C 156/38)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītājs: José María Pérez Retamero

Atbildētāji: TNT Express Worldwide S.L., Transportes Saripod S.L. un Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2002/15/EK (1) 3. panta d) punktā noteiktā “transportlīdzekļa apkalpes locekļa” definīcija ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav saderīga tāda valsts tiesību norma kā Darba likuma 1. panta 3. punkta g) apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka par “transportlīdzekļa apkalpes locekļiem” nevar tikt uzskatītas “personas, kas sniedz transporta pakalpojumus, izmantojot administratīvās atļaujas, [..] un transportlīdzekļus [..], kas ir viņu īpašumā vai valdījumā”?

Vai Direktīvas 3. panta e) punkta otrā daļa (“Šajā direktīvā uz tiem autovadītājiem, kas neatbilst šiem kritērijiem, attiecas tie paši pienākumi un tie gūst labumu no tādām pašām tiesībām kā transportlīdzekļa apkalpes locekļi atbilstīgi šai direktīvai”), ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja nav izpildīts vai ir izpildīts vai tikai viens no paredzētajiem kritērijiem kvalificēšanai par “pašnodarbināto autovadītāju”, ir jāuzskata, ka runa ir par “transportlīdzekļa apkalpes locekli”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, OV L 80, 35. lpp.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 24. februārī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Paweł Dworzecki

(Lieta C-108/16)

(2016/C 156/39)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Paweł Dworzecki

Prejudiciālie jautājumi

Vai šādi Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā izmantotie jēdzieni

—	“savlaicīgi [..] saņēma pavēsti un tādējādi tika informēta par tās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kurā pieņemts nolēmums” un

—	“savlaicīgi [..] ar citiem līdzekļiem saņēma oficiālu informāciju par minētās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu tādā veidā, ka ir nepārprotami konstatēts, ka attiecīgā persona zināja par paredzēto lietas izskatīšanu” ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni?

Ja tā:

– a.	kā šie autonomi jēdzieni vispārīgi būtu jāinterpretē un

– b.

vai tāda lieta kā izskatāmā, kurā raksturīgs tas, ka:

—	atbilstoši EAO [Eiropas apcietināšanas orderis] pavēste tika izsniegta pieprasītās personas adresē pieaugušam pieprasītās personas mājsaimniecības iedzīvotājam, kurš apņēmās nodot pavēsti pieprasītajai personai;

—	no EAO nav skaidrs, vai un kad šis iedzīvotājs faktiski nodeva pavēsti pieprasītajai personai;

—	no pieprasītās personas pauduma tiesas sēdē iesniedzējtiesā nav iespējams secināt, ka pieprasītā persona – savlaicīgi – zināja par plānotās lietas izskatīšanas vietu un laiku,

tie ietilpst vienā vai abos autonomajos jēdzienos?

(1) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.).

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 25. februārī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – Indėlių ir investicijų draudimas

(Lieta C-109/16)

(2016/C 156/40)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītājs: VĮ Indėlių ir investicijų draudimas

Atbildētājs: Alvydas Raišelis

Prejudiciālie jautājumi

Vai gadījumos, ja kredītiestāde rīkojas kā ieguldījumu uzņēmums, kura līdzekļi ir pārvesti, lai iegūtu īpašumā parāda vērtspapīrus, kurus ir emitējusi tā pati kredītiestāde, taču vērtspapīru emisija faktiski nenotiek un vērtspapīri netiek nodoti personas īpašumā, kura ir iemaksājusi līdzekļus, kaut gan paši līdzekļi jau ir noskaitīti no šīs personas konta un pārvesti uz kontu, kas ir atvērts kredītiestādes vārdā, un tie vairs nav atmaksājami, ja turklāt nav skaidrs, kāda ir bijusi valsts likumdevēja griba attiecībā uz īpašās aizsardzības sistēmas piemērošanu šādam gadījumam, vai Noguldījumu direktīvas (1) 1. panta 1. punktu un Ieguldītāju direktīvas (2) 1. panta 4. punktu var tieši piemērot, lai noteiktu piemērojamo apdrošināšanas sistēmu, un vai līdzekļu izlietojuma iecerētais mērķis ir izšķirošais kritērijs, lai noteiktu, kura ir piemērojamā apdrošināšanas sistēma? Vai šo direktīvu tiesību normas ir pietiekami skaidras, detalizētas un beznosacījumu, lai piešķirtu tiesības privātpersonām tādējādi, ka privātpersonas uz tām var atsaukties valsts tiesās, lai pamatotu savus prasījumus par kompensācijas izmaksāšanu, kas ir iesniegti pret valsts iestādi, kura nodrošina apdrošināšanas izmaksas?

Vai Ieguldītāju direktīvas 2. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts par kādiem prasījumiem izmaksā kompensāciju atbilstoši ieguldītāju kompensācijas sistēmai, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz prasījumiem atmaksāt līdzekļus, kurus ieguldījumu sabiedrība ir parādā ieguldītajiem un kuri netiek glabāti ieguldītāju vārdā?

Apstiprinošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā, vai Ieguldītāju direktīvas 2. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts par kādiem prasījumiem izmaksā kompensāciju, ir pietiekami skaidrs, detalizēts un beznosacījumu, lai piešķirtu tiesības privātpersonām tādējādi, ka privātpersonas uz tiem var atsaukties valsts tiesās, lai pamatotu savas prasības par kompensācijas izmaksāšanu, kas ir iesniegtas pret valsts iestādi, kura nodrošina apdrošināšanas izmaksas?

Vai Noguldījumu direktīvas 1. panta 1. punkts ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas jēdzienā “noguldījums” ietilpst arī līdzekļi, kuri ir pārskaitīti no personīgā konta, ar personas piekrišanu, uz kontu, kas ir atvērts kredītiestādes vārdā šajā pašā kredītiestādē un kas ir paredzēts, lai segtu izmaksas par parāda vērtspapīriem nākotnē, kurus emitē šī pati kredītiestāde?

Vai jāsaprot, ka Noguldījumu direktīvas 7. panta 1. punkts un 8. panta 3. punkts, izskatot tos kopā, nozīmē, ka noguldījumu apdrošināšanas maksājums līdz 7. panta 1. punktā norādītajai summai jāveic ikvienai personai, kuras prasījuma tiesības var tikt konstatētas pirms datuma, kad veikta Noguldījumu direktīvas 1. panta 3. punkta i) un ii) apakšpunktā minētā konstatācija vai pieņemts lēmums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 5. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 22. lpp.).

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/31

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 17. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-515/13 un T-719/13 Spānija u.c./Komisija 2016. gada 29. februārī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-128/16 P)

(2016/C 156/41)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Di Bucci, É. Gippini Fournier un P. Němečková)

Pārējie lietas dalībnieki: Spānijas Karaliste, Lico Leasing, S.A.U. un Pequeños y Medianos Astilleros Sociedad de Reconversión, S.A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 17. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-515/13 un T-719/13;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot LESD 107. panta 1. punktu attiecībā uz jēdzieniem “uzņēmums” un “selektīva priekšrocība”, interpretējot un piemērojot pienākumu sniegt pamatojumu, kā arī izkropļojot apstrīdēto lēmumu attiecībā uz selektivitāti.

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un ir izkropļojusi lēmumu, nepareizi interpretējot nodokļu priekšrocības, kas ir paredzēta tikai tiem uzņēmumiem, kas veic konkrētu saimniecisko darbību, un ko izveidoja Ekonomisko interešu grupa (EIG) un tās partneri, selektivitāti un nepareizi raksturoja sniegto pamatojumu.

—	Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, analizējot selektīvo priekšrocību, kas izriet no valsts nodokļu iestādes rīcības brīvības.

—	Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot “selektivitātes” jēdzienu, izslēdzot selektivitāti saistībā ar pasākumu, kas ir paredzēts tikai tiem nodokļu maksātājiem, kuri veic noteiktas investīcijas.

2.	Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un ir izkropļojusi apstrīdēto lēmumu, interpretējot un piemērojot pienākumu sniegt pamatojumu saistībā ar ietekmi uz konkurenci un ietekmi uz tirdzniecību atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/33

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. marta spriedums – Karl-May-Verlag/ITSB – Constantin Film Produktion (“WINNETOU”)

(Lieta T-501/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “WINNETOU” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. un 2. punkts - Kopienas preču zīmes autonomijas un neatkarības principi - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 156/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karl-May-Verlag GmbH, iepriekš – Karl May Verwaltungs- und Vertriebs-GmbH (Bamberga, Vācija) (pārstāvji – M. Pejman un M. Brenner, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji A. Pohlmann, vēlāk M. Fischer)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Constantin Film Produktion GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji – P. Baronikians un S. Schmidt, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumu (lietā R 125/2012–1) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Constantin Film Produktion GmbH un Karl May Verwaltungs- und Vertriebs- GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumu (lietā R 125/2012–1), ciktāl pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir apmierināts;

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Karl-May-Verlag GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)	Constantin Film Produktion GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 336, 16.11.2013.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/33

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. marta spriedums – Nezi/ITSB – Etam (“E”)

(Lieta T-645/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “E” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “E” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja - Reputācija - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts)

(2016/C 156/43)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evcharis Nezi (Mykonos, Grieķija) (pārstāvis – A. Salkitzoglou, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – P. Geroulakos un D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Etam SAS (Clichy, Francija) (pārstāvji – G. Barbaut un A. Champanhet, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 3. oktobra lēmumu lietā R 329/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Etam SAS un Evcharis Nezi k-dzi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	pretprasību noraidīt;

3)	E. Nezi un Etam SAS katra atlīdzina pusi Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumu, kā arī katra sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 61, 1.3.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/34

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – Frucona Košice/Komisija

(Lieta T-103/14) (1)

(Valsts atbalsts - Akcīzes nodoklis - Nodokļu parāda daļēja norakstīšana mierizlīgumā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Tiesības uz aizstāvību - Ieinteresēto personu procesuālās tiesības - Privātā kreditora kritērijs - Pierādīšanas pienākums)

(2016/C 156/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frucona Košice a.s. (Košice, Slovākija) (pārstāvji – K. Lasok, QC, B. Hartnett, barrister, O. Geiss, advokāts, un J. Holmes, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Armati, P. J. Loewenthal un K. Walkerová)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 16. oktobra lēmumu lietā 2014/342/ES par valsts atbalstu SA.18211 (C 25/05) (ex NN 21/05), ko Slovākijas Republika piešķīrusi attiecībā uz Frucona Košice a.s. (OV L 176, 38. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2013. gada 16. oktobra lēmumu lietā 2014/342/ES par valsts atbalstu SA.18211 (C 25/05) (ex NN 21/05), ko Slovākijas Republika piešķīrusi Frucona Košice a.s.;

2)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Frucona Košice tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedībām.

(1) OV C 112, 14.4.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/35

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – The Body Shop International/ITSB – Spa Monopole (“SPA WISDOM”)

(Lieta T-201/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPA WISDOM” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Beniluksa vārdiska preču zīme “SPA” - Relatīvi atteikuma pamati - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

(2016/C 156/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Body Shop International plc (Littlehampton, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – I. Vernimme, H. Viaene, S. Vandewynckel un D. Gillet, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV (Spa, Beļģija) (pārstāvji – E. Cornu un E. De Gryse, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 1516/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Body Shop International plc un Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	The Body Shop International plc atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/36

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija

(Lieta T-586/14) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes solārā stikla imports - Galīgs antidempinga maksājums - Uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkta trešais ievilkums - Nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas - Nodokļu priekšrocības)

(2016/C 156/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd (Anhui, Ķīna) (pārstāvji – Y. Melin un V. Akritidis, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV L 142, 1. lpp., un labojums – OV 2014, L 253, 4. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam, ciktāl tā attiecas uz Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/36

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. marta spriedums – El Corte Inglés/ITSB – STD Tekstil (“MOTORTOWN”)

(Lieta T-785/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “MOTORTOWN” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “M MOTOR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 156/47)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – J. L. Rivas Zurdo un M. Toro Gordillo, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: STD Tekstil Limited Sirketi (Stambula, Turcija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 8. septembra lēmumu lietā R 1960/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp STD Tekstil Limited Sirketi un El Corte Inglés, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību norādīt;

2)	El Corte Inglés, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 34, 2.2.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/37

Vispārējās tiesas 2016. gada 17. marta spriedums – Vanhalewyn/EĀDD

(Lieta T-792/14 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Atalgojums - EĀDD personāls, kas norīkots darbā trešajās valstīs - Piemaksas par dzīves apstākļiem personālam, kas norīkots darbā Maurīcijā, atcelšana - Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu nepieņemšana)

(2016/C 156/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eric Vanhalewyn (Grand Baie, Maurīcija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji – S. Marquardt un M. Silva)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedumu lietā Osorio u.c./EĀDD (F-101/13, Krājums–CDL, EU:F:2014:223), prasot atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedumu lietā Osorio u.c./EĀDD (F-101/13) tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta Eric Vanhalewyn celtā prasība;

atcelt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) administratīvā ģenerāldirektora 2012. gada 19. decembra lēmumu, kurā pārskatīts piemaksas par dzīves apstākļiem darbiniekiem, kas norīkoti darbā trešajās valstīs, apmērs, tiktāl, ciktāl ar to ir atcelta Savienības Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzētā piemaksa par dzīves apstākļiem ierēdņiem vai darbiniekiem, kas norīkoti darbā Maurīcijā;

3)	EĀDD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/38

Vispārējās tiesas 2016. gada 17. marta spriedums – Zoofachhandel Züpke u.c./Komisija

(Lieta T-817/14) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Dzīvnieku veselība - Putnu gripas kontrole - Aizliegums Savienībā importēt notvertus savvaļas putnus - Regula (EK) Nr. 318/2007 un Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013 - Pietiekami būtisks tiesību normu, ar kurām privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Acīmredzama un smaga novērtējuma brīvības robežu neievērošana - Samērīgums - Rūpības pienākums - Pamattiesību hartas 15. – 17. pants)

(2016/C 156/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Zoofachhandel Züpke GmbH (Wesel, Vācija), Zoohaus Bürstadt, Helmut Ofenloch GmbH & Co. KG (Bürstadt, Vācija), Zoofachgeschäft – Vogelgroßhandel Import-Export Heinz Marche (Heinsberg, Vācija), Rita Bürgel (Uthleben, Vācija) un Norbert Kass (Altenbeken, Vācija) (pārstāvis – C. Correll, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Eggers un H. Kranenborg)

Priekšmets

Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai saņemtu atlīdzību par zaudējumiem, kādi prasītājiem esot nodarīti kopš 2010. gada 1. janvāra, pieņemot aizliegumu importēt Eiropas Savienībā notvertus savvaļas putnus, kas esot ietverts, pirmkārt, Komisijas 2007. gada 23. marta Regulā (EK) Nr. 318/2007, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 84, 7. lpp.), un arī Komisijas 2013. gada 7. janvāra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 139/2013, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Savienībā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 47, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Zoofachhandel Züpke GmbH, Zoohaus Bürstadt, Helmut Ofenloch GmbH & Co. KG, Zoofachgeschäft – Vogelgroßhandel Import-Export Heinz Marche, Rita Bürgel un Norbert Kass papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/38

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. marta spriedums – Grupo Bimbo/ITSB (“BIMBO”)

(Lieta T-33/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “BIMBO” reģistrācijas pieteikums - Absolūta atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)

(2016/C 156/50)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Bimbo, SAB de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis – N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – E. Zaera Cuadrado)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 19. novembra lēmumu lietā R 251/2014–2 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “BIMBO” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Grupo Bimbo, SAB de CV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/39

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – Hydrex/Komisija

(Lieta T-45/15) (1)

(Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu saistībā ar vides finanšu instrumenta projektu - Piedziņas rīkojums - Lēmums, kas ir izpildes rīkojums LESD 299. panta izpratnē - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūdas vērtējumā - Nepārvarama vara)

(2016/C 156/51)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hydrex NV (Antverpene, Beļģija) (pārstāvis – P. Van Eysendeyk, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Lejeune un G. Wils)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 12. janvāra Lēmumu C(2015) 103 final par piedziņas rīkojumu Nr. 3241405101, kas izdots attiecībā uz prasītāju un ir par summu EUR 540 721,10.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hydrex NV sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru.

(1) OV C 96, 23.3.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/40

Vispārējās tiesas 2016. gada 17. marta spriedums – Mudhook Marketing/ITSB (“IPVanish”)

(Lieta T-78/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “IPVanish” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 156/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mudhook Marketing, Inc. (Winter Park, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – H. Eckermann un A. Dellmeier, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1417/2014–2 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “IPVanish” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mudhook Marketing, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 127, 20.4.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/40

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – Schoeller Corporation/ITSB – Sqope (“SCOPE”)

(Lieta T-90/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “SCOPE” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2016/C 156/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schoeller Corporation GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvis – D. van Ackeren, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Hanne)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sqope SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – M.-C. Simon, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 21. novembra lēmumu lietā R 2381/2013–1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Sqope SA un Schoeller Corporation GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 21. novembra lēmumu lietā R 2381/2013–1 atcelt;

2)	ITSB un Sqope SA sedz savus, kā arī atlīdzina Schoeller Corporation GmbH radušos tiesāšanas izdevumus.

(1) OV C 118, 13.4.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/41

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – Dextro Energy/Komisija

(Lieta T-100/15) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Regula (EK) Nr. 1924/2006 - Veselīguma norādes uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu, kā arī bērnu attīstību un veselību - Atteikums atļaut atsevišķas norādes, kaut arī ir saņemts pozitīvs EFSA atzinums - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 156/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dextro Energy GmbH & Co. KG (Krēfelde, Vācija) (pārstāvji – M. Hagenmeyer un T. Teufer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāve – S. Grünheid)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 6. janvāra Regulu (ES) Nr. 2015/8 par atteikumu piešķirt atļauju tādām konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 3, 6. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt,

2)	Dextro Energy GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/42

Vispārējās tiesas 2016. gada 16. marta spriedums – Työhönvalmennus Valma/ITSB (Koka klučus ietverošas rotaļu kastes forma)

(Lieta T-363/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Koka klučus ietverošas rotaļu kastes forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts)

(2016/C 156/55)

Tiesvedības valoda – somu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Työhönvalmennus Valma Oy (Lahti, Somija) (pārstāvji – S. Salonen un K. Parviainen, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 4. maija lēmumu (lieta R 1690/2014-2) attiecībā uz pieteikumu trīsdimensiju apzīmējumu, ko veido koka klučus ietveroša rotaļu kastes forma, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Työhönvalmennus Valma Oy atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/42

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. marta rīkojums – Larymnis Larko/Komisija

(Lieta T-575/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Privatizācija - Pasākumi prasītājas parādnieces atbalstam - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 156/56)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis Larko AE (Kallithea, Grieķija) (pārstāvis – V. Koulouris, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar, pārstāvis, kuram palīdz V. Chatzopoulos, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu 2014/539/ES par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company S. A. (OV L 254, 24. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis Larko AE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 395, 10.11.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/43

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. marta rīkojums – Larymnis Larko/Komisija

(Lieta T-576/14) (1)

(2016/C 156/57)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis Larko AE (Kallithea, Grieķija) (pārstāvis – V. Koulouris, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar, pārstāvis, kuram palīdz V. Chatzopoulos, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu C(2014) 1805, ar ko ir atzīts, ka noteiktu Larko General Mining & Metallurgical Company SA izmantoto aktīvu pārdošana nav uzskatāma par valsts atbalstu (SA.37954 (2013/N))

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis Larko AE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 395, 10.11.2014.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/43

Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojums – International Gaming Projects/ITSB – Sky (“Sky BONUS”)

(Lieta T-840/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Sky BONUS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SKY” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču klāsta ierobežojums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Nepieņemamība)

(2016/C 156/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Gaming Projects Ltd (Valleta, Malta) (pārstāvis – M. Garayalde Niño, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sky plc, agrāk – British Sky Broadcasting Group plc (Isleworth, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – J. Barry, solicitor)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 2040/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp British Sky Broadcasting Group plc un International Gaming Projects Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	International Gaming Projects Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 23.2.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/44

Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojums – Binca Seafoods/Komisija

(Lieta T-94/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Īstenošanas regula (ES) Nr. 1358/2014 - Regulas (EK) Nr. 889/2008 95. panta 11. punktā paredzētā pārejas pasākuma attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem nepagarināšana - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 156/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Binca Seafoods GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – H. Schmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Walkerová, H. Kranenborg un G. von Rintelen)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1358/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā (OV L 365, 97. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Binca Seafoods GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/45

Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojums – Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi un Negro Daniele/Komisija

(Lieta T-436/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Lauksaimniecība - Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgiem organismiem - Pasākumi, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa baktērijas ievešanu un izplatīšanos Savienībā - Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Individuāla skāruma neesamība - Pieteikums par prasījumu grozīšanu - Nepieņemamība)

(2016/C 156/60)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi (Otranto, Itālija) un Negro Daniele (Otranto) (pārstāvji – V. Pellegrino un A. Micolani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un I. Galindo Martín)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells u.c.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 36. lpp.), ciktāl šī lēmuma I pielikumā ir ietverti vīnogulāji (Vitis) un tā 9. pantā ir aizliegta pārvietošana Eiropas Savienībā – norobežotajās teritorijās vai ārpus tām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi un Negro Daniele atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru.

(1) OV C 328, 5.10.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/45

Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojums – Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe u.c./Komisija

(Lieta T-437/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Lauksaimniecība - Aizsardzība pret organismiem, kas ir kaitīgi augiem - Pasākumi, kuru mērķis ir novērst baktērijas Xylella fastidiosa ievešanu un izplatīšanos Savienībā - Reglamentējošs akts, kas ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 156/61)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe (Copertino, Itālija) un 38 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti rīkojuma pielikumā (pārstāvis – G. Manelli, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un I. Galindo Martín)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe un 38 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti rīkojuma pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 328, 5.10.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/46

Vispārējās tiesas 2016. gada 9. marta rīkojums – Port autonome du Centre et de l’Ouest u.c./Komisija

(Lieta T-438/15) (1)

(Valsts atbalsts - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Beļģijas piešķirts valsts atbalsts Beļģijas ostām - Komisijas vēstule, ar kuru dalībvalsts tiek informēta par sākotnējo pārbaudi par šī atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu un par iespējamu atbilstošu pasākumu noteikšanu - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2016/C 156/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL (Laluvjēra, Beļģija), Port autonome de Namur (Namūra, Beļģija), Port autonome de Charleroi (Šarleruā, Beļģija) un Région wallonne (Beļģija) (pārstāvis – J. Vanden Eynde, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Noë un B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, kas, iespējams, ietverts Komisijas 2015. gada 1. jūnija vēstulē un kurā tiek uzskatīts, ka Beļģijas ostu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa ir pastāvošs valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (Valsts atbalsts SA.38393 (2014/CP))

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL, Port autonome de Namur, Port autonome de Charleroi un Région wallonne sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Port autonome de Liège un Société régionale du port de Bruxelles sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/47

Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojums – Amrita u.c./Komisija

(Lieta T-439/15) (1)

(2016/C 156/63)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Soc. coop. Amrita arl (Scorrano, Itālija) un 28 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti rīkojuma pielikumā (pārstāvji – L. Paccione un V. Stamerra, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un I. Galindo Martín)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 36. lpp.), vajadzības gadījumā iepriekš noraidot Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvas 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 1. lpp.), piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Soc. coop. Amrita arl un 28 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti rīkojuma pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 328, 5.10.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/47

Vispārējās tiesas 2016. gada 9. marta rīkojums – SGP Rechtsanwälte/ITSB – StoryDOCKS (“tolino”)

(Lieta T-490/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Apstrīdētā lēmuma atcelšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 156/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SGP Rechtsanwälte Hero, Langbein, Zwecker PartGmbB (Minhene, Vācija) (pārstāvis – K. Köklü, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: StoryDOCKS GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji – R. Graef un C. Rauda, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. jūnija lēmumu (lieta R 2042/2014-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Verlag Friedrich Oetinger GmbH, tagad – StoryDOCKS GmbH, un PF&P Rechtsanwälte, tagad – SGP Rechtsanwälte Hero, Langbein, Zwecker PartGmbB

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) sedz savus, kā arī atlīdzina SGP Rechtsanwälte Hero, Langbein, Zwecker PartGmbB un StoryDOCKS GmbH tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/48

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 18. marta rīkojums – Eurofast/Komisija

(Lieta T-87/16 R)

(Pagaidu noregulējums - Subsīdijas - Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.-2013. gads) - Vēstules, kurās lūgts atmaksāt daļu no piešķirtajām subsīdijām - Paziņojums par parādu - Dokuments par kompensāciju - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2016/C 156/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eurofast SARL (Parīze, Francija) (pārstāvis – S. Pappas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Delaude, J. Estrada de Solà un L. Cappelletti)

Priekšmets

Pieteikums, ar kuru būtībā lūgts apturēt prasītājai adresētajā Komisijas 2015. gada 17. decembra vēstulē ietvertā lēmuma par kompensāciju izpildi un ar kuru paredzēts, pamatojoties uz Vienošanos par subsīdiju, atgūt samaksāto summu EUR 69 923,68 apmērā

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/49

Prasība, kas celta 2016. gada 5. janvārī – Rabbit/EUIPO – DMG Media (“rabbit”)

(Lieta T-4/16)

(2016/C 156/66)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rabbit, Inc. (Redwood City, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Engelman, Barrister, J. Stephenson, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: DMG Media Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “rabbit” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 701 869

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 26. oktobra lēmums lietā R 2133/2014-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, norādot, ka, veicot salīdzinājumu starp ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma un iebildumu iesniedzēja ES preču zīmes reģistrācijas aptvertajām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, ir jāņem vērā tikai sarakstos norādītās preces un pakalpojumi, neņemot vēra preču zīmju faktisku izmantošanu;

—	Apelācijas padome neesot pamatojusi faktiskas izmantošanas pierādījumu neņemšanu vērā;

—	Apelācijas padome neesot pienācīgi ņēmusi vērā preču zīmes “rabbit” aprakstošo raksturu.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/49

Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – E-Control/ACER

(Lieta T-63/16)

(2016/C 156/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) (Vīne, Austrija) (pārstāvis – F. Schuhmacher, advokāts)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ACER Apelāciju padomes 2015. gada 16. decembra lēmumu lietā A-001–2015 un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots būtisku procesuālo noteikumu pārkāpums.

Būtiski procesuālie noteikumi netika ievēroti procedūrā, kurā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, proti, E-Control procesuālās pamattiesības apstrīdēt ACER2015. gada 23. septembra atzinuma Nr. 09/2015 par valsts regulatīvo iestāžu lēmumu, ar kuriem tiek apstiprinātas pieejamās pārvades jaudas sadales Centrālaustrumu Eiropas reģionā metodes, saderību ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 (1) un Pamatnostādnēm par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldību un sadali, kas ir tās I pielikumā (turpmāk tekstā – “Atzinums”), tiesiskumu un E-Control tiesības izklāstīt savu tiesisko nostāju.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, kas, uzskatot, ka Atzinums nav lēmums Regulas (EK) Nr. 713/2009 (2) 19. panta izpratnē, ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

ACER Apelāciju padome, uzskatot, ka E-Control apelācija par Atzinumu bija nepieņemama, jo ACER Atzinums neesot lēmums Regulas (EK) Nr. 713/2009 19. panta izpratnē, un liedzot E-Control tiesības uz apelāciju, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Atzinums, par ko ir iesniegta apelācijas sūdzība, esot lēmums Regulas (EK) Nr. 713/2009 19. panta izpratnē, jo tam ir tieša juridiska ietekme uz E-Control. Līdz ar to tiesības iesniegt apelācijas sūdzību pastāv un Apelāciju padomei būtu bijis jāizskata E-Control apelācijas sūdzība pēc būtības.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota pienācīga pamatojuma neesamība.

ACER Apelāciju padome apstrīdētajā lēmuma neesot sniegusi pienācīgu pamatojumu, jo tās tiesiskais vērtējums principā iekļauj tikai to, ka Atzinums ir starppasākums un sagatavojošs posms Komisijas iespējamai tālākai rīcībai. Apstrīdētais lēmums neesot balstīts uz E-Control juridisko argumentu vērtējumu, un tajā neesot pienācīga pamatojuma (iespējami pretējam) ACER Apelāciju padomes viedoklim.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot kļūdaini tikuši piemēroti atbilstošie tiesību principi.

ACER Apelāciju padome, veicot E-Control apelācijas juridisko vērtēšanu, ir tikai noteikusi, ka ACER Atzinums ir pagaidu un starppasākums, kurš ir tikai sagatavojošs posms Komisijas iespējamai tālākai rīcībai. ACER Apelāciju padome uzskata, ka tādēļ Atzinums – kā starppasākums – nevar būt apelācijas sūdzības priekšmets. Šis juridiskais viedoklis neesot pareizs. Atzinums esot neatkarīgs, galīgs un atsevišķs akts, ko pieņēmusi Eiropas Savienības aģentūra, un tādēļ tas pats par sevi veido prasības atcelt tiesību aktu priekšmetu un līdz ar to – arī apelācijas sūdzības priekšmetu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 713/2009 19. pantam. Ja Apelāciju padome būtu pareizi piemērojusi atbilstošos tiesību principus, tā būtu atcēlusi Atzinumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 15. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 1. lpp.).

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/51

Prasība, kas celta 2016. gada 18. februārī – Pirelli Tyre/EUIPO (divas viļņotas līnijas uz riepas sānvirsmas)

(Lieta T-81/16)

(2016/C 156/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pirelli Tyre SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – T. Müller, F. Togo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības pozīcijas preču zīme, kuru veido divas viļņotas līnijas uz riepas sānvirsmas – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 388 293

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 9. decembra lēmums lietā R 1019/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	vairāku procesa un formas prasību pārkāpumi, vērtējot absolūtus atteikuma pamatus;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta pārkāpums.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/51

Prasība, kas celta 2016. gada 22. februārī – Murphy/EUIPO – Nike Innovate

(Mērinstrumenti, aparāti un ierīces)

(Lieta T-90/16)

(2016/C 156/69)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thomas Murphy (Blackrock, Īrija) (pārstāvji – N. Travers, SC, J. Gormley, Barrister, M. O’Connor, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Nike Innovate CV (Beaverton, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs “Mērinstrumenti, aparāti un ierīces” – Kopienas dizainparaugs Nr. 2 159 640–0002

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2015. gada 19. novembra lēmums lietā R 736/2014–3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Apelācijas padome neesot prasītājai nodrošinājusi taisnīgu un piemērotu procesu;

—	Apelācijas padome neesot novērtējusi faktisko dizainparauga [koncepcijas] brīvības un ierobežojumu pakāpi un tādējādi neesot sniegusi pienācīgu un atbilstošu apstrīdētā lēmuma argumentāciju;

—	Apelācijas padome, izvērtējot jautājumu par individuālo atšķirtspēju, neesot veikusi konfliktējošo dizainparaugu radītā kopējā iespaida atbilstošu, detalizētu, uz faktiem balstītu un reālistisku vērtējumu un pēc tam nav piemērojusi šo vērtējumu minētajiem dizainparaugiem.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/52

Prasība, kas celta 2016. gada 1. martā – Savas Aydin/EUIPO – Kaporal France (“ROYAL & CAPORAL”)

(Lieta T-95/16)

(2016/C 156/70)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Savas Aydin (Pantin, Francija) (pārstāvis – F. Watrin, avocate)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Kaporal France (Marseļa, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ROYAL & CAPORAL” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 587 663

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 11. decembra lēmums lietā R 867/2015–2

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noteikt EUIPO pienākumu reģistrēt preču zīmi “ROYAL & CAPORAL” (reģistrācijas pieteikums Nr. 12 587 663)

—	piespriest lietas dalībniekiem, kuriem spriedums ir nelabvēlīgs, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakspunkta pārkāpums.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/53

Prasība, kas celta 2016. gada 29. februārī – Solenis Technologies/EUIPO (“STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.”)

(Lieta T-96/16)

(2016/C 156/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Solenis Technologies LP (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – A. Sanz Cerralbo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES vārdiska preču zīme “STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 355 508

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 3. decembra lēmums lietā R 613/2015–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atteikta ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma Nr. 13 355 508 “STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.” reģistrācija;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/53

Prasība, kas celta 2016. gada 11. martā – Aldi Einkauf/EUIPO – Weetabix (“Alpenschmaus”)

(Lieta T-103/16)

(2016/C 156/72)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Essen, Vācija) (pārstāvji – N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un N. Bertram, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Weetabix Ltd (Kettering, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Alpenschmaus” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 198 992

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 12. janvāra lēmums lietā R 2725/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	apstrīdēto lēmumu atcelt;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/55

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 17. marta spriedums – Pasqualetti/Komisija

(Lieta F-2/15) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieks, kuru pieņēmis darbā EĀDD - Iekārtošanās pabalsts - Dienas nauda - Izcelsmes vieta - Amatā iecelšanas vieta - Dzīvesvietas maiņa - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Neierobežota kompetence)

(2016/C 156/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gergö Pasqualetti (Brisele, Beļģija) (pārstāve – A. Véghely, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Currall un T. S. Bohr, vēlāk T. S. Bohr)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru prasītājam ir atteikts piešķirt iekārtošanās pabalstu un dienas naudu, un prasība piespriest Komisijai viņam izmaksāt šos pabalstus kopā ar procentiem

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 4. marta lēmumu, ar kuru tā G. Pasqualetti ir atteikusi piešķirt iekārtošanās pabalstu un dienas naudu, kas paredzēti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta 1. punktā un 10. panta 1. punktā;

Eiropas Komisijai tiek piespriests saskaņā ar spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem samaksāt G. Pasqualetti rezolutīvās daļas 1) punktā minēto pabalstu summas, kam ir pieskaitīti nokavējuma procenti par laikposmu no datuma, kurā pabalsti attiecīgi bija jāsamaksā, līdz datumam, kurā tie faktiski ir tikuši samaksāti, atbilstoši Eiropas Centrālās bankas noteiktajai un attiecīgajā laikposmā piemērojamajai galveno refinansēšanas operāciju likmei, kas ir palielināta par diviem punktiem;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina G. Pasqualetti tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 96, 23.3.2015., 25. lpp.

2.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 156/55

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 18. marta spriedums – Kerstens/Komisija

(Lieta F-23/15) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pienākumi - Cieņai pret civildienestu pretējas darbības - Aizvainojošu komentāru par citu ierēdni izplatīšana - Civildienesta noteikumu 12. pants - Disciplinārlieta - Izmeklēšana faktu pārbaudes veidā - Rājiens - Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vispārīgie īstenošanas noteikumi - Procesuāls pārkāpums - Pārkāpuma sekas)

(2016/C 156/77)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus Kerstens (Overijse, Beļģija) (pārstāvis – C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. S. Bohr un C. Ehrbar)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu piemērot prasītājam disciplinārsodu rājiena formā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	P. Kerstens sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 127, 20.4.2015., 42. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 156

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 2. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 156/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1