29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/2

VISPĀRĒJĀS TIESAS LĒMUMS

(2016. gada 27. janvāris)

par Vispārējās tiesas oficiālajām brīvdienām

(2016/C 111/02)

VISPĀRĒJĀ TIESA,

ņemot vērā Reglamenta 41. panta 2. punktu,

PIEŅEM ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vispārējās tiesas oficiālajā darba gadā, kas sākas 2016. gada 1. septembrī, Vispārējās tiesas oficiālo brīvdienu datumi atbilstoši Reglamenta 41. panta 2. un 6. punktam ir šādi:

—	2016. gada Ziemassvētki: no pirmdienas, 2016. gada 19. decembra, līdz svētdienai, 2017. gada 8. janvārim, ieskaitot,

—	2017. gada Lieldienas: no pirmdienas, 2017. gada 10. aprīļa, līdz svētdienai, 2017. gada 23. aprīlim, ieskaitot,

—	2017. gada vasara: no piektdienas, 2017. gada 21. jūlija, līdz svētdienai, 2017. gada 3. septembrim, ieskaitot.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2016. gada 27. janvārī

Sekretārs

E. COULON

Priekšsēdētājs

M. JAEGER

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 17. decembrī iesniedza Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (Austrija) – Manfred Naderhirn

(Lieta C-581/14)

(2016/C 111/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Oberösterreich

Pamatlietas puses

Prasītājs: Manfred Naderhirn

Atbildētāji: Jungwirth und Fabian OHG, Krenn KG, Michael Weber, Übermaßer KG, Gunhild Mayr

Ar 2015. gada 15. oktobra rīkojumu Tiesa nosprieda:

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tāda valsts tiesībās esoša situācija, kuru, pirmkārt, raksturo tas, ka netiek paredzētas valsts tiesību normas, kurās ir noteikts veids, kā valsts tiesai tajā izskatāmajās lietās ir jāņem vērā tas, ka no Tiesas sprieduma izriet, ka valsts tiesību norma ir jāuzskata par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, un, otrkārt, raksturo tas, ka tiek paredzētas valsts tiesību normas, ar kurām attiecīgo tiesu bez jebkādiem nosacījumiem saista Savienības tiesību interpretācija, kuru sniegusi cita valsts tiesa, ciktāl šādas valsts tiesību normas dēļ minētā valsts tiesa nevarētu nodrošināt, ka tiek pienācīgi garantēta Savienības tiesību prioritāte, tās kompetences ietvaros veicot šajā ziņā visus vajadzīgos pasākumus.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Umweltverband WWF Österreich/Landeshauptmann von Tirol

(Lieta C-663/15)

(2016/C 111/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Umweltverband WWF Österreich

Atbildētāja: Landeshauptmann von Tirol

Ieinteresētā persona: Ötztaler Wasserkraft GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2000/60/EK (1), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk tekstā – “Ūdens pamatdirektīva” vai “ŪPD”), 4. pants vai ŪPD kopumā piešķir vides aizsardzības organizācijai procedūrā, kurā nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk tekstā – “IVN direktīva”), tiesības, kuru aizsardzībai tai saskaņā ar Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (turpmāk tekstā – “Orhūsas Konvencija”), 9. panta 3. punktu ir pieejamas administratīvas vai tiesas procedūras?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

2.	Vai no Orhūsas Konvencijas tiesību normām izriet prasība nodrošināt šo tiesību izmantošanas iespēju jau procesā administratīvajā iestādē, vai arī pietiek ar iespēju nodrošināt tiesību aizsardzību tiesā pret administratīvās iestādes lēmumu?

Vai ir pieļaujami tas, ka valsts procesuālajās tiesībās (AVG 42. pants) vides aizsardzības organizācija – tāpat kā arī citi procesa dalībnieki – tiek mudināta celt laicīgi savus iebildumus nevis tikai prasībā administratīvajā tiesā, bet gan jau procedūrā administratīvajās iestādēs, jo pretējā gadījumā tā zaudē savu procesa dalībnieces statusu un arī vairs nevar celt prasību administratīvajā tiesā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 1. lpp.).

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Protect Natur-, Arten- und Landschaftsschutz Umweltorganisation/Bezirkshauptmannschaft Gmünd

(Lieta C-664/15)

(2016/C 111/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Protect Natur-, Arten- und Landschaftsschutz Umweltorganisation

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Gmünd

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2000/60/EK (1), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk tekstā arī – “Ūdens pamatdirektīva” vai “ŪPD”), 4. pants vai ŪPD kopumā piešķir vides aizsardzības organizācijai procedūrā, kurā nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk tekstā – “IVN direktīva”), tiesības, kuru aizsardzībai tai saskaņā ar Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (turpmāk tekstā – “Orhūsas Konvencija”), 9. panta 3. punktu ir pieejamas administratīvas vai tiesas procedūras?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

2.	Vai no Orhūsas Konvencijas tiesību normām izriet prasība nodrošināt šo tiesību izmantošanas iespēju jau procesā administratīvajā iestādē, vai arī pietiek ar iespēju nodrošināt tiesību aizsardzību tiesā pret administratīvās iestādes lēmumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 1. lpp.).

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. decembrī iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) – Ultra-Brag AG/Hauptzollamt Lörrach

(Lieta C-679/15)

(2016/C 111/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ultra-Brag AG

Atbildētāja: Hauptzollamt Lörrach

Prejudiciālie jautājumi

Vai Muitas kodeksa (Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas [EEK] Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa – MK – izveidi (1)) 202. panta 3. punkta pirmais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka juridiskai personai saskaņā ar MK 202. panta 3. punkta pirmo ievilkumu kā preču ievedējai rodas muitas parāds, ja preču pretlikumīgo ievešanu, veicot darbības savas kompetences ietvaros, ir izraisījis tās darbinieks, kurš nav tās likumīgais pārstāvis?

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša:

Vai MK 202. panta 3. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka

a)	ir uzskatāms, ka juridiska persona (arī tad) ir piedalījusies preču pretlikumīgā ievešanā, ja šajā ievešanā savas kompetences ietvaros ir piedalījies tās darbinieks, kurš nav tās likumīgais pārstāvis, un

juridiskas personas piedalīšanās preču pretlikumīgā ievešanā, ņemot vērā subjektīvo kritēriju, ka tā “ir apzinājusies vai [tai] būtu bijis jāapzinās, ka šāda ievešana ir pretlikumīga”, ir vērtējama, vadoties pēc par šo lietu atbildīgās fiziskās personas rīcības, arī tad, ja tā nav juridiskās personas likumīgais pārstāvis?

Ja atbilde uz pirmo vai otro prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai MK 212.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot, vai attiecīgās personas rīcībā ir konstatējama apzināta maldināšana vai acīmredzama nolaidība, juridiskas personas gadījumā ir jāņem vērā tikai juridiskās personas vai tās struktūrvienību rīcība, jeb tai ir jāuzņemas atbildība par tādas fiziskas personas rīcību, kura ir tās darbinieks un kura ir atbildīga par attiecīgo lietu savu darba uzdevumu ietvaros?

(1) OV L 302, 1. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. decembrī iesniedza Općinski sud u Velikoj Gorici (Horvātija) – Vodoopskrba i odvodnja d.o.o./Željka Klafurić

(Lieta C-686/15)

(2016/C 111/07)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Općinski sud u Velikoj Gorici

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodoopskrba i odvodnja d.o.o.

Atbildētāja: Željka Klafurić

Prejudiciālais jautājums

Kā saskaņā ar Savienības tiesībām tiek aprēķināta maksa, ko iekasē par katram daudzdzīvokļu mājas dzīvoklim vai katrai privātmājai piegādāto ūdeni? Vai Savienības pilsoņi, apmaksājot savus rēķinus par ūdens patēriņu, maksā vienīgi par skaitītājā faktiski uzrādīto patēriņu vai apmaksā arī citas pozīcijas jeb maksas?

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 31. decembrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – LEK Farmacevtska Družba d.d./Slovēnijas Republika

(Lieta C-700/15)

(2016/C 111/08)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja: LEK Farmacevtska Družba d.d.

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai KN 30. nodaļas noteikumus var interpretēt tādējādi, ka minētajā nodaļā nav atļauts klasificēt izstrādājumu, kura būtiskā sastāvdaļa ir aktīvā viela (probiotiskās baktērijas), kas ir ietverta uztura bagātinātājos, kurus klasificē KN tarifu pozīcijā 2106 90 98?

2)	Vai klasificēšanai KN 30. nodaļā ir pietiekami, ja izstrādājumu, kas satur aktīvo vielu, kurai ir labvēlīga ietekme uz veselību kopumā un kas bieži ir atrodama uztura bagātinātājos, ražotājs prezentē kā zāles un kā tādas viņš tās komercializē un tirgo?

Vai, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību attīstību zāļu tirgus regulējuma jomā, jēdziens “skaidri definēts terapeitisks vai profilaktisks profils” – kas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru veido prasību klasificēšanai KN 30. nodaļā – ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atbilst zāļu jēdzienam, kas izriet no Savienības tiesību normām cilvēkiem paredzētu zāļu jomā?

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 4 janvārī iesniedza Sąd Apelacyjny w Warszawie (Polija) – J. D./Prezes Urzędu Regulacji Energetyki

(Lieta C-4/16)

(2016/C 111/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Apelacyjny w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītājs: J. D.

Atbildētājs: Prezes Urzędu Regulacji Energetyki

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1) (OV L 140, 16. lpp.), 2. panta a) punktā, skatot kopā ar 5. panta 3. punktu un preambulas 30. apsvērumu, izmantotais jēdziens hidroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ir jāsaprot tikai un vienīgi kā tāda enerģija, ko saražo hidroelektrostacijas, izmantojot iekšējo virszemes ūdeņu kritumu, tai skaitā upju kritumus, vai arī tāda enerģija, ko saražo hidroelektrostacija (kas nav ne sūkņu hidroakumulācijas elektrostacija, ne arī caurteces hidroelektrostacija ar sūkņa funkciju), kas atrodas pie cita uzņēmuma rūpniecības notekūdeņu ieplūdēm?

(1) OV L 140, 16. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. janvārī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Genova (Itālija) – Ignazio Messina & C. SpA/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

(Lieta C-10/16)

(2016/C 111/10)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Genova

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ignazio Messina & C. SpA

Atbildētāja: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti – Capitaneria di porto di Genova

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986 (1), kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kuri kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kas kuģo no Itālijas ostas vai dodas [uz] Itālijas ostu?

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kuri kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kas kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar tādu publisko funkciju un/vai uzdevumu un/vai darbību veikšana, kas netiek finansēti konkrēti no minētās maksas?

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kas kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kas kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar to, ka publiskas funkcijas veic citas struktūras, nevis tā, kuras budžetā maksa tiek iemaksāta?

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kas kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kuri kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar publisku funkciju veikšanu, taču nav noteiktas atsevišķas kompensējamās izmaksas, līdz ar to nav iespējams ne a priori, ne a posteriori pārbaudīt, kuru pakalpojumu izmaksas ir faktiski kompensētas [un] kādā veidā un apjomā minētie pakalpojumi ir tikuši finansēti no minētās maksas?

(1) Padomes 1986. gada 22. decembra Regula (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (OV L 378, 1. lpp.).

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. janvārī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Genova (Itālija) – Ignazio Messina & C. SpA/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli

(Lieta C-11/16)

(2016/C 111/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Genova

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ignazio Messina & C. SpA

Atbildētāja: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli – Ufficio delle dogane di Genova

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kas kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kas kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar to, ka publiskas funkcijas veic citas struktūras, nevis tā, kuras budžetā maksa tiek iemaksāta?

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kas kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kuri kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar publisku funkciju veikšanu, taču nav noteiktas atsevišķas kompensējamās izmaksas, līdz ar to nav iespējams ne a priori, ne a posteriori pārbaudīt, kuru pakalpojumu izmaksas ir faktiski kompensētas [un] kādā veidā un apjomā minētie pakalpojumi ir tikuši finansēti no minētās maksas?

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. janvārī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Genova (Itālija) – Ignazio Messina & C. SpA/Autorità portuale di Genova

(Lieta C-12/16)

(2016/C 111/12)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Genova

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ignazio Messina & C. SpA

Atbildētāja: Autorità portuale di Genova

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kas kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kas kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar to, ka publiskas funkcijas veic citas struktūras, nevis tā, kuras budžetā maksa tiek iemaksāta?

Vai Regula (EEK) Nr. 4055/1986, kā to ir interpretējusi Tiesa, liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Dekrētā Nr. 107/2009 noteiktais, kas paredz atšķirīgu kādas maksas maksājumu atkarībā no tā, vai maksa tiek noteikta kuģiem, kas kuģo no kādas valsts ostas ārpus ES vai dodas uz šādu ostu, vai uz kuģiem, kuri kuģo no Savienības ostas vai dodas uz Savienības ostu, ja šāda atšķirība ir pamatota ar publisku funkciju veikšanu, taču nav noteiktas atsevišķas kompensējamās izmaksas, līdz ar to nav iespējams ne a priori, ne a posteriori pārbaudīt, kuru pakalpojumu izmaksas ir faktiski kompensētas [un] kādā veidā un apjomā minētie pakalpojumi ir tikuši finansēti no minētās maksas?

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 8. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde/Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

(Lieta C-13/16)

(2016/C 111/13)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde

Atbildētāja: Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK (1) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 7. panta f) punktā ietvertā frāze “[..] apstrāde vajadzīga [..] trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai” jāinterpretē tādējādi, ka Valsts policijai būtu jāizpauž Rīgas satiksmei tās pieprasītie personas dati, kas nepieciešami prasības celšanai civiltiesiskā kārtībā? Vai atbildi uz šo jautājumu ietekmē apstāklis, ka, kā tas izriet no lietas materiāliem, taksometra pasažieris, kura datus cenšas iegūt Rīgas satiksme, negadījuma brīdī bija nepilngadīgs?

(1) OV L 281, 31. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nod., 15. sēj., 355. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 11. janvārī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht/Ewald Baumeister

(Lieta C-15/16)

(2016/C 111/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht

Atbildētājs: Ewald Baumeister

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK (1), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, 54. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajā jēdzienā “konfidenciāla informācija” un tādējādi Direktīvas 2004/39/EK 54. panta 1. punkta pirmajā teikumā minētajā jēdzienā “dienesta noslēpums” neatkarīgi no citiem nosacījumiem ietilpst visa ar uzņēmumu saistītā informācija, ko uzraudzītais uzņēmums sniedzis uzraudzības dienestam?

Vai “piesardzības noslēpums” kā daļa no Direktīvas 2004/39/EK 54. panta 1. punkta pirmajā teikumā minētā dienesta noslēpuma neatkarīgi no citiem nosacījumiem ietver visus lietas materiālos iekļautos uzraudzības dienesta izteikumus, tostarp tā korespondenci ar citām iestādēm?

Ja uz a) un b) apakšjautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde:

vai Direktīvas 2004/39/EK 54. panta 1. punkta noteikums par dienesta noslēpumu ir jāinterpretē tādējādi, ka informācijas atzīšanai par konfidenciālu:

aa)	nozīme ir tam, vai informācija pēc būtības ir dienesta noslēpums vai piekļuve informācijai varētu konkrēti un reāli iespaidot interesi saglabāt konfidencialitāti, vai

bb)	ir jāņem vērā citi apstākļi, kuru gadījumā informācija ir dienesta noslēpums, vai

cc)	uzraudzības dienests attiecībā uz tā lietas materiālos iekļauto informāciju, kas saistīta ar uzraudzītās institūcijas uzņēmumu, un ar to saistītajiem uzraudzības dienesta dokumentiem var atsaukties uz atspēkojamu prezumpciju, ka šajā ziņā ir ietekmēti komercnoslēpumi vai piesardzības noslēpumi?

Vai jēdziens “konfidenciāla informācija” Direktīvas 2004/39/EK 54. panta 1. punkta otrajā teikumā ir jāinterpretē tādējādi, ka uzraudzības dienesta sniegtas informācijas, kas saistīta ar uzņēmumu, atzīšanai par aizsargājamu komercnoslēpumu vai citādu aizsargājamu informāciju nozīme ir tikai brīdim, kad tā sniegta uzraudzības dienestam?

Ja uz otro jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde:

vai saistībā ar jautājumu, vai ar uzņēmumu saistīta informācija ir jāaizsargā kā komercnoslēpums neatkarīgi no uzņēmējdarbības vides izmaiņām un tādējādi tā ir Direktīvas 2004/39/EK 54. panta 1. punkta otrajā teikumā minētais dienesta noslēpums, vispārīgi ir jāpieņem laika robeža – piemēram, pieci gadi –, pēc kuras pārsniegšanas atspēkojami tiek pieņemts, ka informācija ir zaudējusi savu ekonomisko nozīmi? Vai tas pats attiecas uz piesardzības noslēpumu?

(1) OV L 145, 1. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 18. janvārī iesniedza Administrativen sad – Sofia-grad (Bulgārija) – Angel Marinkov/Predsedatel na Darzhavna agentsia za balgarite v chuzhbina

(Lieta C-27/16)

(2016/C 111/15)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad – Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītājs: Angel Marinkov

Atbildētājs: Predsedatel na Darzhavna agentsia za balgarite v chuzhbina

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK (1) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (jaunajā redakcijā), 1[4.] panta 1. punkta c) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK (2), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir pietiekami precīzi un skaidri un tādēļ ir piemērojami no darba valsts iestādē atlaista ierēdņa tiesiskajai situācijai, ja:

a)	rīkojums par atlaišanu ir pieņemts saistībā ar tādu vienādu amatu (funkciju) skaita samazināšanu, kurus ieņem atlaistā persona un citi ierēdņi, kas ir gan vīrieši, gan sievietes;

b)	atlaišana notika, pamatojoties uz neitrālu valsts tiesību normu;

c)	minētajā atlaišanas gadījumā valsts tiesību normās nav paredzēti kritēriji un pienākums novērtēt visas personas, kas var tikt atlaistas, kā arī pienākums pamatot konkrētās personas atlaišanu?

Vai Direktīvas 2006/54 1[4.] panta 1. punkta c) apakšpunkts un Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts saistībā ar Pamattiesību hartas 30., 47. pantu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 3. punktā paredzētu valsts pasākumu kā Zakon za zashtita ot diskriminatsia [Likuma par aizsardzību pret diskrimināciju] 21. pants, aplūkojot to saistībā ar Zakon za darzhavnia sluzhitel [Likuma par ierēdņiem] 106. panta 1. punkta 2. apakšpunktu, ja abās minētajās valsts tiesību normās pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētajā civildienesta ierēdņa atlaišanas gadījumā (saistībā ar tādu vienādu amatu skaita samazināšanu, kurus ieņem gan vīrieši, gan sievietes) nepārprotami nav noteikts izvēles pienākums un kritēriji kā daļa no tiesībām atlaist personu – abi šie elementi administratīvajā un tiesu praksē tiek atzīti tikai tad, ja par atlaišanu atbildīgā iestāde pēc saviem ieskatiem ir apstiprinājusi procedūru un kritērijus, kamēr turpretī identiskā valsts iestādes darbinieka atlaišanas gadījumā normatīvi ir noteikts izvēles pienākums un izvēles kritēriji kā daļa no šīs iestādes tiesībām atlaist personu?

Vai Direktīvas 2006/54 1[4.] panta 1. punkta c) apakšpunkts un Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts saistībā ar Pamattiesību hartas 30., 47. pantu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka civildienesta ierēdņa atlaišana nav pamatota un tādēļ ar minētajām tiesību normām nav saderīga tikai tāpēc, ka administratīvā iestāde nav veikusi izvēli un nav piemērojusi objektīvus kritērijus, proti, nav norādījusi sava lēmuma pamatojumu, ja šī persona ir ieņēmusi tādu pašu amatu kā citas personas, vīrieši un sievietes, un atlaišana notika, pamatojoties uz neitrālu tiesību normu?

Vai Direktīvas 2006/54 18. un 25. pants saistībā ar Pamattiesību hartas 30. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir ievērots samērīguma princips un tie pieļauj valsts tiesību normas, kurās nelikumīgas atlaišanas gadījumā ir paredzēta kompensācija, kuras ir piemērojamas arī gadījumos, kad ir pārkāpts Savienības tiesībās nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes princips nodarbinātības un profesijas jautājumos, kurās ir noteikts maksimālais kompensācijas ilgums, kas ir seši mēneši, un tās apmērs, kas ir ieņemtā amata pamatalga, tomēr tikai tad, ja un ciktāl persona ir bezdarbnieks vai saņem zemāku atlīdzību, ar nosacījumu, ka personas tiesības prasīt atjaunošanu tajā pašā amatā pastāv atsevišķi, nevis ir daļa no tās tiesībām prasīt kompensāciju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām?”

(1) OV L 204, 23. lpp.

(2) OV L 303, 16. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 20. janvārī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A Oy

(Lieta C-33/16)

(2016/C 111/16)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: A Oy

Piedaloties: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 148. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekraušana kuģī un izkraušana no tā ir pakalpojumi šīs tiesību normas izpratnē, kas šīs direktīvas 148. panta a) punkta izpratnē ir paredzēti jūras kuģu kravas tiešajām vajadzībām?

Vai PVN direktīvas 2006/112/EK 148. panta d) punkts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Elmeka, apvienotās lietas no C-181/04 līdz C-183/04, 24. punktu, atbilstoši kuram šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums nevar tikt paplašināti attiecināts uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti agrākā tirdzniecības stadijā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī šajā gadījumā strīdīgajam pakalpojumam, kura gadījumā A Oy apakšuzņēmuma pirmajā darījuma stadijā sniegts pakalpojums aptver pakalpojumu, kas fiziski tieši attiecas uz kravu un par kuru A Oy izsniedz rēķinu pārvadājumu uzņēmumam?

Vai PVN direktīvas 2006/112/EK 148. panta d) punkts, ņemot vērā iepriekš minētā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma 24. punktu, atbilstoši kuram šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums ir piemērojams tikai pakalpojumiem, kas tiek sniegti tieši rēderim, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais atbrīvojums nevar tikt piemērots, ja pakalpojums tiek sniegts subjektam, kuram ir tiesības rīkoties ar kravu, piemēram, preces eksportētajam vai importētājam?

(1) OV L 347, 1. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA “LS Customs Services”

(Lieta C-46/16)

(2016/C 111/17)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Lietas dalībnieki pamata procesā

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests

Otra puse kasācijas tiesvedībā: SIA “LS Customs Services”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29. panta 1. punkts interpretējams tā, ka pantā noteiktā metode piemērojama arī tad, ja preču ievešana un laišana brīvā apgrozījumā Kopienas muitas teritorijā notikusi, tranzīta procedūras laikā nelikumīgi izņemot no muitas uzraudzības tādas ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces, kuras nav tikušas pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, bet gan ārpuskopienas teritoriju?

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 30. panta 1. punktā minētais jēdziens “secīgi” interpretējams kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ietvertajām tiesībām uz labu pārvaldību un tostarp administratīvā akta pamatojuma principu tā, ka muitas dienestam ir pienākums administratīvajā aktā argumentēt, kāpēc konkrētajos apstākļos nav izmantojamas 29. pantā vai 30. pantā minētās preču muitas vērtības noteikšanas metodes, lai izdarītu secinājumu, ka piemērojama 31. pantā minētā metode?

3)	Vai, atsakoties piemērot Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta “a” apakšpunkta metodi, par pietiekamu ir uzskatāma norāde, ka muitas iestāžu rīcībā nav attiecīgās informācijas; vai muitas iestādēm ir pienākums iegūt informāciju no ražotāja?

4)	Vai muitas iestādei ir jāpamato, kādēļ nav jāizmanto Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta “c” un “d” apakšpunktos minētās metodes, ja muitas iestāde noteic līdzīgu preču cenu, vadoties no Regulas Nr. 2454/93 (2) 151. panta 3. punkta noteikumiem?

5)	Vai muitas iestādei lēmumā jau ir jāietver izsmeļošs pamatojums tam, kas veido Kopienā pieejamo informāciju Muitas kodeksa 31. panta izpratnē, jeb to var pierādīt vēlāk tiesvedības laikā, iesniedzot plašākus pierādījumus?

(1) OV L 302, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 4. sēj., 307. lpp.

(2) OV L 253, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nod., 6 sēj., 3. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA “Veloserviss”

(Lieta C-47/16)

(2016/C 111/18)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Lietas dalībnieki pamata procesā

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests

Otra puse kasācijas tiesvedībā: SIA “Veloserviss”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas Nr. 2913/92 (1) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta otrās daļas “b” apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā ir konkretizējams tā, ka:

a)	tas ietver importētāja pienākumu pārliecināties par eksportētāja saņemtā A sertifikāta izsniegšanas apstākļiem (preci veidojošo detaļu sertifikātiem, eksportētāja darbību preces ražošanā u.tml.)?

b)	importētājs jau vien rīkojas nelabticīgi, ja nelabticīgi rīkojas eksportētājs (piemēram, eksportētājs neuzrāda patieso izmaksu izcelsmi, detaļu vērtību u.tml. eksportētājas valsts muitas iestādei)?

c)	labticīgas rīcības pienākums nav īstenots jau vien tādēļ, ka eksportētājs sniedzis nepatiesas ziņas eksportētājas valsts muitas iestādei, un to nevar novērst arī pašas muitas iestādes kļūdas sertifikāta izsniegšanā?

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto importētāja pienākumu rīkoties labā ticībā var pietiekami pierādīt OLAF ziņojumā minētais vispārīgais situācijas apraksts un OLAF secinājums, jeb tomēr nacionālajām muitas iestādēm ir jāiegūst papildu pierādījumi par eksportētāja rīcību?

(1) OV L 302, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 4. sēj., 307. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 3. februārī iesniedza Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen (Zviedrija) – Mohammad Khir Amayry/Migrationsverket

(Lieta C-60/16)

(2016/C 111/19)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mohammad Khir Amayry

Atbildētāja: Migrationsverket

Prejudiciālie jautājumi

Ja patvēruma meklētājs nav aizturēts brīdī, kad atbildīgā dalībvalsts piekrīt viņu uzņemt, bet tiek aizturēts vēlāk, jo nopietns risks tam, ka persona aizbēgs, rodas tikai tad – vai Regulas Nr. 604/2013 (1) 28. panta 3. punktā minētais sešu nedēļu termiņš šādā gadījumā tiek aprēķināts no dienas, kad persona tikusi aizturēta, vai arī to aprēķina sākot no kāda cita brīža?

Vai ar Regulas 28. pantu – ja patvēruma meklētājs nav aizturēts brīdī, kad atbildīgā dalībvalsts piekrīt viņu uzņemt – tiek izslēgts piemērot valsts tiesību normas, kurās Zviedrijas gadījumā ir noteikts, ka ārvalstnieks pārsūtīšanas lēmuma izpildei nedrīkst aizturējumā atrasties ilgāk kā divus mēnešus, ja vien nav nopietnu iemeslu ilgākam aizturējumam, un šādu nopietnu iemeslu gadījumā ārvalstnieks aizturējumā drīkst atrasties ilgākais trīs mēnešus, vai, ja lēmuma īstenošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks ārvalstnieka sadarbības trūkuma dēļ vai lai iegūtu vajadzīgos dokumentus – ilgāk kā divpadsmit mēnešus?

Ja lēmuma izpildes procedūra atsākas pēc tam, kad ir izbeigusies apelācijas vai pārskatīšanas apturošā iedarbība (skat. 27. panta 3. punktu), vai tādā gadījumā atsākas jauns sešu nedēļu termiņš pārsūtīšanas lēmuma izpildei, vai arī tiek atrēķināts, piemēram, to dienu skaits, kuras persona jau ir atradusies aizturējumā pēc tam, kad ir tikusi noteikta uzņemšanai vai atpakaļuzņemšanai atbildīgā dalībvalsts?

4)	Vai nozīme ir tam, ka patvēruma meklētājs, kurš ir pārsūdzējis lēmumu par pārsūtīšanu, pats nav pieprasījis lēmuma par pārsūtīšanu izpildes apturēšanu līdz brīdim, līdz tiks pieņemts lēmums saistībā ar apelāciju (skat. 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 27. panta 4. punktu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 31. lpp.)

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 10. decembra spriedumu lietā T-512/12 Front Polisario/Padome 2016. gada 19. februārī iesniedza Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-104/16 P)

(2016/C 111/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. de Elera-San Miguel Hurtado un A. Westerhof Löfflerová)

Pārējie lietas dalībnieki: Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario), Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-512/12;

—	pieņemt galīgo nolēmumu par jautājumiem, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, noraidot prasību atcelt Front Polisario (turpmāk tekstā – “prasītāja”) apstrīdēto tiesību aktu, un

—	piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Padomei radušies pirmās instances tiesvedībā un saistībā ar šo apelācijas sūdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Padome izvirza vairākus pamatus, kas attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā.

Pirmkārt, Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka prasītājai bija tiesības celt prasību Eiropas Savienības tiesā.

Otrkārt, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka atceltais lēmums prasītāju skāra tieši un individuāli.

Treškārt, tā Vispārējai tiesai pārmet, ka tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pamatojot savu nolēmumu par atcelšanu ar pamatu, kuru prasītāja nav izvirzījusi un par kuru Padomei nav bijusi iespēja aizstāvēties.

Ceturtkārt, Padome Vispārējai tiesai pārmet ka tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Padomei pirms atceltā lēmuma pieņemšanas bija jāpārbauda produktu, uz kuriem attiecas noslēgtais nolīgums, ražošanas darbību iespējamā ietekme uz Rietumsahāras iedzīvotāju cilvēktiesībām.

Piektkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Padomei pirms atceltā lēmuma pieņemšanas bija jāpārliecinās, ka nav norāžu par to, ka saskaņā ar nolīgumu, kas tika noslēgts ar minēto lēmumu, Marokas kontrolē esošās Rietumsahāras teritorijas dabas resursi varētu tikt izmantoti, kaitējot tās iedzīvotājiem un aizskarot viņu pamattiesības.

Visbeidzot, Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atceļot apstrīdēto lēmumu daļēji, tādējādi izmainot tā būtību.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/18

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Harrys Pubar un Harry’s New York Bar/ITSB – Harry’s New York Bar un Harrys Pubar (“HARRY’S BAR”)

(Apvienotās lietas T-711/13 un T-716/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “HARRY’S BAR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “PUB CASINO Harrys RESTAURANG” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 111/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Harrys Pubar AB (Gēteborga, Zviedrija) (pārstāvis – L.-E. Ström, advokāts) (lieta T-711/13) un Harry’s New York Bar SA (Parīze, Francija) (pārstāvis – S. Arnaud, advokāts) (lieta T-716/13)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Pārējās procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieces: Harry’s New York Bar SA (lieta T-711/13) un Harrys Pubar AB (persona, kas iestājusies lietā T-716/13 Vispārējā tiesā)

Priekšmets

Divas prasības par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmumu apvienotajās lietās R 946/2012–1 un R 995/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Harrys Pubar AB un Harry’s New York Bar SA

Rezolutīvā daļa:

lietā T-711/13 atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmuma apvienotajās lietās R 946/2012–1 un R 995/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Harrys Pubar AB un Harry’s New York Bar SA rezolutīvās daļas 1. punktu;

2)	lietā T-716/13 noraidīt Harry’s New York Bar prasību;

Harry’s New York Bar sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi tiesāšanās izdevumu, kas radušies Harrys Pubar tiesvedībā Vispārējā tiesā, un izdevumus, kas radušies Harrys Pubar procesā ITSB Apelācijas padomē. ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina pusi tiesāšanās izdevumu, kas radušies Harrys Pubar tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 112 du 14.4.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/19

Vispārējās tiesas 2016. gada 19. februāra spriedums – Ludwig-Bölkow-Systemtechnik/Komisija

(Lieta T-53/14) (1)

(Šķīrējklauzula - Sestā pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģiju attīstības un izstāžu pasākumiem - Daļas no samaksātajām summām atmaksa un fiksēta zaudējumu atlīdzība - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Savienības finansējumā pieļaujamās izmaksas - Noteikums par līgumsodu - Acīmredzami pārmērīgs raksturs)

(2016/C 111/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ludwig-Bölkow-Systemtechnik GmbH (Ottobrunn, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji M. Núñez Müller un T. Becker, vēlāk M. Núñez Müller, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un F. Moro)

Priekšmets

Pirmkārt, atzīt, ka Komisijai nav tiesību piespriest prasītājai atmaksāt veikto avansa maksājumu saskaņā ar trim līgumiem, un, otrkārt, ka prasītājai nav pienākuma Komisijai maksāt fiksētu zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par prasības otro un trešo prasījumu;

2)	summas, kas Ludwig-Bölkow-Systemtechnik GmbH ir jāmaksā kā fiksēta zaudējumu atlīdzība, samazināt līdz apmēram, kas atbilst 10 % no avansa maksājumiem, kas būtu jāatmaksā saskaņā ar līgumiem par projektiem HyWays, HyApproval un HarmonHy;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Ludwig-Bölkow-Systemtechnik GmbH un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 129, 28.4.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/19

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Harrys Pubar un Harry’s New York Bar/ITSB – Harry’s New York Bar un Harrys Pubar (“HARRY’S NEW YORK BAR”)

(Apvienotās lietas T-84/14 un T-97/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “HARRY’S NEW YORK BAR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “PUB CASINO Harrys RESTAURANG” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 111/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Harrys Pubar AB (Göteborg, Zviedrija) (pārstāvis – L.-E. Ström, advokāts) (lieta T-84/14) un Harry’s New York Bar SA (Parīze, Francija) (pārstāvis –S. Arnaud, advokāts) (lieta T-97/14)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Citas procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieces: Harry’s New York Bar SA (lieta T-84/14) un Harrys Pubar AB (persona, kas iestājusies lietā T-97/14 Vispārējā tiesā)

Priekšmets

Divas prasības par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 14. novembra lēmumu apvienotajās lietās R 1038/2012–1 un R 1045/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Harrys Pubar AB un Harry’s New York Bar SA

Rezolutīvā daļa:

lietā T-84/14 atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 14. novembra lēmuma apvienotajās lietās R 1038/2012–1 un R 1045/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Harrys Pubar AB un Harry’s New York Bar SA rezolutīvās daļas 1. punktu;

2)	lietā T-97/14 noraidīt Harry’s New York Bar prasību;

Harry’s New York Bar sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas tiesāšanās izdevumu, kas radušies Harrys Pubar tiesvedībā Vispārējā tiesā, un izdevumus, kas radušies Harrys Pubar procesā ITSB Apelācijas padomē. ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu tiesāšanās izdevumu, kas radušies Harrys Pubar tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 135, 5.5.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/20

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Calberson GE/Komisija

(Lieta T-164/14) (1)

(Šķīrējklauzula - Programma lauksaimniecības produktu piegādei uz Krieviju - Liellopu gaļas piegāde - Līguma neizpilde no intervences aģentūras puses - Piemērojamās tiesības - Noilgums - Novēlota atsevišķu piegādes nodrošinājumu atmaksāšana - Piegādes rēķina daļēja samaksa - Nepietiekama samaksa ārvalstu valūtā par atsevišķiem rēķiniem - Nokavējuma procenti)

(2016/C 111/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Calberson GE (Vilnēva-Garonna, Francija) (pārstāvji – T. Gallois un E. Dereviankine, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un I. Galindo Martín)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas un C. Candat)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar LESD 272. pantu, lai panāktu, ka Komisijai tiktu piespriests atlīdzināt zaudējumus, kuri esot nodarīti prasītājai intervences aģentūras apgalvoti izdarīto pārkāpumu dēļ saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildi par liellopu gaļas piegādi Krievijai saskaņā ar Komisijas 1999. gada 18. janvāra Regulu (EK) Nr. 111/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2802/98 par programmu lauksaimniecības produktu piegādei uz Krievijas Federāciju (OV L 14, 3. lpp.), un Komisijas 1999. gada 16. augusta Regulu (EK) Nr. 1799/1999 par liellopu gaļas piegādi Krievijai (OV L 217, 20. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Calberson GE atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 184, 16.6.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/21

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Jannatian/Padome

(Lieta T-328/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojums ieceļošanas jomā - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Ārpuslīgumiskā atbildība - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Morālais kaitējums)

(2016/C 111/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mahmoud Jannatian (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – I. Smith Monnerville un S. Monnerville, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Naert un M. Bishop)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.); Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413 (OV L 281, 81. lpp.); Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.); Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.), kā arī Padomes 2012. gada 23. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 350/2012, Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 709/2012, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, Padomes 2013. gada 26. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1203/2013 un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 397/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 (attiecīgi OV L 110, 17. lpp., OV L 208, 2. lpp., OV L 282, 16. lpp., OV L 356, 55. lpp., OV L 156, 3. lpp., OV L 316, 1. lpp. un OV L 119, 1. lpp.), ciktāl šie akti skar prasītāju, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus par apgalvoto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

vairs nav jālemj par prasību, ciktāl ar to tiek prasīts atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP; Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413; Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu, kā arī Padomes 2012. gada 23. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 350/2012, Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 709/2012, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, Padomes 2013. gada 26. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1203/2013 un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 397/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Mahmoud Jannatian un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 212, 7.7.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/22

Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Penny-Markt/ITSB – Boquoi Handels (“B! O”)

(Lieta T-364/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “B! O” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “bo” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 111/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Penny-Markt GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – M. Kinkeldey, S. Brandstätter un A. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji A. Pohlmann, vēlāk – S. Hanne un visbeidzot – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Boquoi Handels OHG (Straelen, Vācija) (pārstāvis – P. Mels, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 21. marta lēmumu lietā R 1201/2013–4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Boquoi Handels OHG un Penny-Markt GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Penny-Markt GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/23

Vispārējās tiesas 2016. gada 19. februāra spriedums – Infinite Cycle Works/ITSB – Chance Good Ent. (“INFINITY”)

(Lieta T-30/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “INFINITY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “INFINI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 111/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Infinite Cycle Works Ltd (Delta, Kanāda) (pārstāvji – E. Manresa Medina un J. M. Manresa Medina, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – M. Rajh)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Chance Good Ent. Co., Ltd (Changhua, Taivāna) (pārstāvji – P. Rath un W. Festl-Wietek, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 30. oktobra lēmumu lietā R 2308/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Chance Good Ent. Co., Ltd un Infinite Cycle Works Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Infinite Cycle Works Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/23

Vispārējās tiesas 2016. gada 1. februāra rīkojums – SolarWorld u.c./Padome

(Lieta T-141/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dempings - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) imports - Galīgais kompensācijas maksājums - Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības - Nedalāmība - Nepieņemamība)

(2016/C 111/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: SolarWorld AG (Bonna, Vācija), Brandoni solare SpA (Castelfidardo, Itālija) un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis – B. Driessen)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka-Kuik); Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc. (Changshu, Ķīna); Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc. (Luoyang, Ķīna); Csi Cells Co. Ltd (Suzhou, Ķīna); CsiSolar Power (China), Inc. (Suzhou) (pārstāvji – A. Willems un S. De Knop, advokāti, un K. Daly, solicitor) un China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (Pekina, Ķīna) (pārstāvji – J.-F. Bellis, F. Di Gianni un A. Scalini, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV L 325, 1. lpp.), 3. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	svītrot Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd un Csi Solar Power (China), Inc. no lietas T-141/14 kā personas, kas iestājušās lietā;

3)	SolarWorid AG, Brandoni solare SpA un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību;

4)	Eiropas Komisija, Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd, Csi Solar Power (China), Inc. un China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 142, 12.5.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/24

Vispārējās tiesas 2016. gada 1. februāra rīkojums – SolarWorld u.c./Padome

(Lieta T-142/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Subsīdijas - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) imports - Galīgais kompensācijas maksājums - Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības - Nedalāmība - Nepieņemamība)

(2016/C 111/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: SolarWorld AG (Bonna, Vācija), Brandoni solare SpA Castelfidardo, Itālija) un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvis – B. Driessen)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2013. gada 2. decembra Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV L 325, 66. lpp.), 2. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	svītrot Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd un Csi Solar Power (China), Inc. no lietas T-142/14 kā personas, kas iestājušās lietā;

3)	SolarWorid AG, Brandoni solare SpA un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību;

4)	Eiropas Komisija, Canadian Solar Manufacturing (Changshu), Inc., Canadian Solar Manufacturing (Luoyang), Inc., Csi Cells Co. Ltd, Csi Solar Power (China), Inc. un China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 142, 12.5.2014.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/25

Vispārējās tiesas 2016. gada 14. janvāra rīkojums – Hispasat/Komisija

(Lieta T-36/15) (1)

(Valsts atbalsts - Digitālā televīzija - Atbalsts digitālās televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos Kastīlijas-Lamančas apvidos - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Šā lēmuma labošana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 111/30)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hispasat, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji J. Buendía Sierra, A. Lamadrid de Pablo un A. Balcells Cartagena, vēlāk J. Buendía Sierra un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, P. Němečková un B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmumu C(2014) 6846 final par valsts atbalstu SA.27408 (C 24/2010) (ex NN 37/2010, ex CP 19/2009), ko Kastīlijas-Lamančas iestādes sniegušas digitālās televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos Kastīlijas-Lamančas apvidos

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	par SES Astra iesniegto pieteikumu iestāties lietā vairs nav jālemj;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Hispasat, SA tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/26

Prasība, kas celta 2015. gada 26. novembrī – City Train/EUIPO (“City Train”)

(Lieta T-699/15)

(2016/C 111/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: City Train GmbH (Regensburg, Vācija) (pārstāvis – C. Adori, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “City Train” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 154 315

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 9. septembra lēmums lietā R 843/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt atbildētāja 2015. gada 9. septembra lēmumu un uzdot tam reģistrēt kā Savienības preču zīmi grafisko preču zīmi “City Train”, kuras reģistrācija lūgta 2014. gada 8. augustā, pieteikums Nr. 13 154 315, ar norādi uz “pelēku, gaiši sarkanu” krāsu attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 12., 37. un 42. klasē.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/26

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14 DD/FRA2015. gada 16. decembrī iesniedza DD

(Lieta T-742/15 P)

(2016/C 111/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: DD (Vīne, Austrija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	daļēji atcelt 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14;

—

līdz ar to:

—	atcelt abus FRA lēmumus (apstrīdēto rājienu un līguma izbeigšanu) ne tikai procesuālu pārkāpumu dēļ, bet arī balstoties uz citiem pamatiem, kas izvirzīti prasības pieteikumā pirmajā instancē;

—	piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējam atbilstošu kompensāciju par morālo kaitējumu, kas ir nodarīts ar smago prettiesiskumu un pārkāpumu, kādi ir pieļauti administratīvajā izmeklēšanā un ar lēmumu izteikt rājienu. Šis morālais kaitējumus ir novērtēts ex aequo et bono EUR 15 000 apmērā;

—	piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējam atbilstošu kompensāciju par morālo kaitējumu, kas ir nodarīts prettiesisko procedūru un lēmumu izbeigt līgumu. Morālais kaitējumus ir novērtēts ex aequo et bono EUR 50 000 apmērā;

—	piespriest FRA atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus galvenos pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, izskatīdama tikai sūdzību par procesuālo pārkāpumu par uzklausīšanas neesamību, kura dēļ tika atcelts gan lēmums izteikt rājienu, gan lēmums par līguma izbeigšanu, un atteikdamās izskatīt visus pārējos ar prasības pieteikumu pirmajā instance izvirzītos pamatus. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un tā nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi, tā ir pārkāpusi Pamattiesību hartas 47. pantu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un pārkāpusi labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principus un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu gan attiecībā uz lēmumu izteikt rājienu, gan attiecībā uz lēmumu par līguma izbeigšanu.

—

Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā saistībā ar prasījuma noraidīšanu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies administratīvās izmeklēšanas dēļ, tā ir sagrozījusi pierādījumus, nav pietiekami pārbaudījusi faktus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pierādījuma jēdziena pārkāpumu attiecībā uz kaitējuma pastāvēšanu, kā nosacījumu ārpuslīgumiskās atbildības pastāvēšanai, tā ir kļūdaini piemērojusi tiesību uz aizstāvību principu un ES Civildienesta noteikumu 86. panta 2. punktu, tā nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu, ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu un Direktīvas 2000/43/EK 15. pantu (1).

—

Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar prasījuma noraidīšanu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas ir nodarīts ar lēmumu izteikt rājienu, tā ir sagrozījusi pierādījumus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā kaitējuma novērtējumā, nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi Direktīvas 2000/43/EK 15. pantu.

—

Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar prasījuma noraidīšanu par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas ir nodarīts ar lēmumu izbeigt līgumu, tā ir sagrozījusi pierādījumus, nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā kaitējuma novērtējumā, nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi Direktīvas 2000/43/EK 15. pantu.

(1) Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 22. lpp.).

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/28

Prasība, kas celta 2016. gada 14. janvārī – GABO:mi/Komisija

(Lieta T-10/16)

(2016/C 111/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvji – M. Ahlhaus un C. Mayer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt apstrīdētos lēmumus par spēkā neesošiem un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus, tostarp prasītajai radušos, tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt šādus atbildētājas lēmumus:

—

2015. gada 2. decembra lēmums (ref. Ares (2015) 5513293) par FP 7 piešķīruma līgumiem un 2015. gada 2. decembra vēstule (ref. Ares (2015) 5513293) par FP 6 piešķīruma līgumu saistībā ar atbildētājas lēmumu veikt piedziņu pēc audita (RAIA000024) par pabeigtajiem FP 7 piešķīruma līgumiem un audita (RAIA000027) par FP6 līgumiem;

—	lēmums paziņojumā par parādu Nr. 3241514917 (ref. Ares (2015) 5513293) prasītājai uzdot līdz 2016. gada 15. janvārim samaksāt EUR 1 770 417,29 atbildētājas bankas kontā; un

—

lēmums ar 2015. gada 16. decembra vēstulēm (ref. Ares (2015)5894346, ref. Ares (2015)5898040, ref. Ares (2015)5899627), 2015. gada 21. decembra vēstuli (BUDG/DGA/C4/DB – 025798.4) un 2016. gada 14. janvāra vēstuli (BUDG/DGA/C4/DB – 025798.1) veikt ieskaitu starp katru attiecīgo maksājumu un apgalvoto prasītājas parādu, kas izriet no paziņojuma par parādu Nr. 3241514917 (ref. Ares (2015) 5513293).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie lēmumi ir prettiesiski, jo visas pieteiktās izmaksas atbilst Piešķīruma līguma II.14.1. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijam.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie lēmumi neatbilst piemērojamajām formas un procesuālajām prasībām un tajos nav ievēroti labas pārvaldības principi.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos lēmumos ir izdarīti samērīguma principa pārkāpumi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos lēmumos ir prettiesiski piemēroti iepriekš līgumā noteiktie zaudējumi (liquidated damages), jo prasītāja nesaņēma nepamatotus finansiālus maksājumus.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/29

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Biernacka-Hoba/EUIPO – Formata Bogusław Hoba (“Formata”)

(Lieta T-23/16)

(2016/C 111/34)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ilona Biernacka-Hoba (Aleksandrów Łódzki, Polija) (pārstāvis – R. Rumpel, juridiskais padomnieks)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa Apelācijas padomē dalībnieks: Formata Bogusław Hoba (Aleksandrów Łódzki, Polija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Formata” – Savienības preču zīme Nr. 11 529 427

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 4. novembra lēmums lietā R 102/2015-2.

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīts pieteikums par reģistrētās preču zīmes Nr. 011 529 427 “Formata” spēkā neesamības atzīšanu;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu, atzīstot preču zīmes Nr. 011 529 427 “Formata” spēkā neesamību;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz izdevumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/29

Prasība, kas celta 2016. gada 22. janvārī – Grieķija/Komisija

(Lieta T-26/16)

(2016/C 111/35)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – G. Kanellopoulos, O. Tsirkinidou un A-E. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 7716 un publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī 2015. gada 20. novembrī, L 303, 35. un turpmākās lpp., daļā, kurā Grieķijas Republikai pārbaužu IR/2009/004/GR un IR/2009/0017/GR rezultātā ir uzdots veikt vienreizējas finanšu korekcijas pēc vienotas likmes EUR 11 534 827,97 apmērā par nokavējumiem atgūšanas procedūrās, par datu nesniegšanu un, vispārīgāk, par noklusējumiem parādu pārvaldīšanas procedūrā, kuru saraksts sniegts pielikumā; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

No tiem četri Grieķijas Republikas norādītie prasījumu pamati ir par vienotas likmes finanšu korekcijām 10 % apmērā, kas piemērotas par 2011. finanšu gadu.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot juridiska pamata piemērot vienotas likmes finanšu korekcijas.

Ar otro atcelšanas pamatu par atgūšanas procedūrā pieļautajiem nokavējumiem tiek apgalvots, ka finanšu korekciju piemērošana 2015. gadā par pārbaudes sistēmā konstatētajam nepilnībām, kas attiecas uz lietām pat pirms 2000. gada, pēc konstatējumiem, kuri tika sniegti pirmo reizi 2011. gadā, pārkāpjot Grieķijas iestāžu tiesības uz aizstāvību, kurām Komisija ir uzlikusi nesamērīgu slogu, pārkāpj vispārējo tiesiskās noteiktības principu un Eiropas Savienībai bija jārīkojas laicīgāk un katrā gadījumā – saprātīgā laikposmā.

3.	Ar trešo atcelšanas pamatu par apgalvotajām kļūdām atgūšanas procedūrā ar ieskaitu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmumā nav vispār sniegts pietiekams un galīgs pamatojums un katrā ziņā tas esot pieņemts, balstoties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Ar ceturto atcelšanas pamatu saistībā ar, pēc Komisija uzskata, nepareizu to procentu aprēķinu, kuri ir samaksāti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1290/2005 (1) 32. panta 5. punktā noteiktajam 50/50 kritērijam, un kas līdz ar to nav norādīti III pielikuma tabulā, tiek apgalvots, ka Komisija esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi Regulas (ES) Nr. 1290/2005 32. panta 1. un 5. punkta normas.

Visbeidzot, attiecībā uz atlikušajām apstrīdētā Komisijas īstenošanas lēmuma daļām par vienreizēju finanšu korekciju piemērošanu konkrētajos pārbaudītajos gadījumos, tiek norādīts piektais pamats, kurš – saskaņā ar nepieciešamajiem ievada apsvērumiem visās lietās – attiecas atsevišķi uz katru no noteiktajām korekcijām, šo pamatu pamatojot ar Regulas (ES) Nr. 1290/2005 32. panta pārkāpumu, neizlēmību, pietiekama un galīga pamatojuma pilnīgu nenorādīšanu, skaidru un atkārtotu kļūdu vērtējumā no Komisijas puses, labas administrācijas un samērīguma principa pārkāpumu un Komisijas izdarīto rīcības brīvības robežu pārkāpšanu, iekasējot minētās summas no Grieķijas Republikas.

(1) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/31

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-27/16)

(2016/C 111/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāves – J. Kraehling, pārstāve, kā arī S. Lee un M. Gray, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/2098 (1) 1. pantu, kurā tostarp noteikts, ka daļa no lauksaimniecības izdevumiem attiecībā uz Apvienotās Karalistes deklarētās pārdotās produkcijas vērtības aprēķinu esot veikti pretēji Savienības tiesībām un ka tos nevarot finansēt no ELGF un ELFLA, kā rezultātā ir jāanulē pieci ieraksti minētā lēmuma pielikumā (pēdējais ieraksts 42. lpp. un pirmie četri ieraksti 43. lpp.), proti, kopumā veicot finanšu korekciju EUR 1 849 194,86 apmērā, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretēdama prasību, ka, aprēķinot ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību, lai noteiktu atbalsta maksimālo apjomu, dalībvalsts var ņemt vērā tādu audzētāju produkciju, kas pievienojas organizācijai. Šādi rīkojoties, Komisija nav ņēmusi vērā skaidros noteikumus, kas ir iekļauti, pirmkārt, Komisijas Regulas Nr. 1433/2003 (2) 3. panta 1. un 3. punktā un, otrkārt, Komisijas Regulas Nr. 1580/2007 (3) 52. panta 1. un 2. punktā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka interpretējot, kāda ir to biedru produkcijas vērtība, kuri pievienojas organizācijai, Komisija ir pārkāpusi tiesiskuma un tiesiskās noteiktības principus, kas ir jāievēro it īpaši stingri, ja pasākuma rezultātā rodas finansiālas sekas un/vai tiek uzlikts sods.

(1) Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 7716) (OV 2015, L 303, 35. lpp.).

(2) Komisijas 2003. gada 11. augusta Regula (EK) Nr. 1433/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz darbības fondiem, darbības programmām un finansiālu palīdzību (OV 2003, L 203, 25. lpp.).

(3) Komisijas 2007. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 1. lpp.).

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/32

Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – Enercon/EUIPO – Gamesa Eólica (Zaļu toņu pāreja)

(Lieta T-36/16)

(2016/C 111/37)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enercon GmbH (Aurich, Vācija) (pārstāvis – S. Overhage, Lawyer)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gamesa Eólica, SL (Sarriguren, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES krāsaina preču zīme, kuru veido zaļu toņu pāreja – ES preču zīme Nr. 2 346 542

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 28. oktobra lēmums lietā R 597/2015–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/32

Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – Novartis/EUIPO – SK Chemicals (Plākstera attēls)

(Lieta T-44/16)

(2016/C 111/38)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novartis AG (Bāzele, Šveice) (pārstāvis – M. Douglas, lawyer)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: SK Chemicals GmbH (Eschborn, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES grafiska preču zīme (Plākstera attēls) – ES preču zīme Nr. 11 293 362

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 27. novembra lēmums lietā R 2342/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkuma pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 80. noteikuma 2. punkta pārkāpums;

—	EUIPO Apelācijas padomes izdarītais tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/33

Prasība, kas celta 2016. gada 1. februārī – Alfonso Egüed/EUIPO – Jackson Family Farms (“BYRON”)

(Lieta T-45/16)

(2016/C 111/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nelson Alfonso Egüed (Madride, Spānija) (pārstāvis – N. Fernández Fernández–Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Jackson Family Farms LLC (Santa Rosa, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BYRON” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 581 619

Process EUIPO: iebildumu process/spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 16. novembra lēmums lietā R 822/2015–2

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrēt ES preču zīmi Nr. 10581619 “BYRON” attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 18., 25. un 33. klasē (no kurām pēdējā minētā ir šajā tiesvedībā apstrīdētā klase);

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums saistībā ar paražu tiesībām attiecībā uz no preču zīmes izrietošu tiesību pārkāpumu [common law tort of passing off].

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/34

Prasība, kas celta 2016. gada 3. februārī – Crédit Mutuel Arkéa/ECB

(Lieta T-52/16)

(2016/C 111/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crédit Mutuel Arkéa (Le Relecq Kerhuon, Francija) (pārstāvis – H. Savoie, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 4. decembra lēmumu (ECB/SSM/2015 – 9695000CG7B84NLR5984/40) par Groupe Crédit Mutuel piemērojamo prudenciālo prasību noteikšanu

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi pamatiem, kuri izvirzīti lietā T-712/15 Crédit Mutuel Arkéa/ECB.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/34

Prasība, kas celta 2016. gada 5. februārī – Netguru/EUIPO (“NETGURU”)

(Lieta T-54/16)

(2016/C 111/41)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Netguru sp. z o.o. (Poznaņa, Polija) (pārstāvis – K. Jarosiński, juridiskais padomnieks)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības vārdiska preču zīme “NETGURU” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 994 166

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 18. decembra lēmums lietā R 144/2015-5

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas piektās padomes 2015. gada 18. decembra lēmumu lietā R 144/2015-5;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp Apelācijas padomē radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta kļūdaina piemērošana.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/35

Prasība, kas celta 2016. gada 10. februārī – Oil Pension Fund Investment Company/Padome

(Lieta T-56/16)

(2016/C 111/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oil Pension Fund Investment Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – K. Kleinschmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ar tūlītēju iedarbību Padomes 2015. gada 30. novembra Lēmumu (KĀDP) 2015/2216, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, un 2015. gada 30. novembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2204, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju;

—	veikt procesa organizatorisko pasākumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 89. pantu, uzdodot atbildētājai iesniegt visus dokumentus, kuri saistīti ar apstrīdēto lēmumu, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	atļaut piekļūt materiāliem lietā Oil Pension Fund Investment Company/Padome (T-121/13, ECLI:EU:T:2015:645);

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: LESD 266. panta pārkāpums

Prasītāja uzskata, ka saskaņā ar LESD 266. pantu Padomei nav atļauts pieņemt aktus, kuriem ir tāds pats saturs kā 2012. gada 21. decembra aktiem, kuri ir tikuši atcelti ar Tiesas spriedumu lietā Oil Pension Fund Investment Company/Padome (T-121/13, ECLI:EU:T:2015:645).

Otrais pamats: prasītājas tiesību uz aizstāvību, tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka tā nav tikusi pienācīgi uzklausīta un tai nav tikusi atļauta piekļuve lietas materiāliem. Apstrīdētajos aktos norādītais pamatojums prasītājai nav saprotams. Līdz ar to ir tikušas pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību un tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Tāpat ir ticis pārkāpts tiesību tikt uzklausītam princips. Prasītāja arī norāda, ka Padome nav pareizi izvērtējusi uz prasītāju attiecināmos apstākļus. Prasītāja uzskata, ka tai ir tikušas atņemtas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesību aktos noteiktā tiesā, jo tā atbilstošu zināšanu trūkuma dēļ nevarēja konkrēti izteikt savu viedokli par Padomes attiecīgajiem apgalvojumiem un apgalvotajiem pierādījumiem vai tiesvedībā iesniegt pretējus pierādījumus.

Trešais pamats: acīmredzamas kļūdas vērtējumā, rīcības brīvības neesamība vai tās kļūdaina izmantošana un samērīguma principa pārkāpums

Prasītāja uzskata, ka Padome, pieņemot apstrīdētos aktus, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Padome pienācīgi un/vai pareizi nav izmeklējusi apstrīdēto aktu pamatā esošos faktus. Šajā ziņā tostarp tiek apgalvots, ka attiecībā uz prasītāju apstrīdētajos aktos norādītais pamatojums ierobežojošo pasākumu noteikšanai nav piemērojams. Ar apstrīdētajiem aktiem arī ir pārkāpts samērīguma princips.

Ceturtais pamats: Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantēto tiesību pārkāpums

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka ar apstrīdētajiem aktiem ir tikušas pārkāptas tās pamattiesības, kuras garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – “Harta”). Tā saistībā ar to norāda, ka ir tikusi pārkāpta Eiropas Savienībā veiktas darījumdarbības brīvība (Hartas 16. pants) un tiesības lietot likumīgi iegūtus īpašumus Eiropas Savienībā, it īpaši tiesības ar tiem brīvi rīkoties (Hartas 17. pants). Turklāt prasītāja norāda uz vienlīdzīgas attieksmes principa (Hartas 20. pants) un nediskriminācijas principa (Hartas 21. pants) pārkāpumu.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/36

Prasība, kas celta 2016. gada 11. februārī – Apax Partners/EUIPO – Apax Partners Midmarket (“APAX”)

(Lieta T-58/16)

(2016/C 111/43)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Apax Partners LLP (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – D. Rose, J. Curry un J. Warner, Solicitors)

Atbildētājs: Eiropa Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Apax Partners Midmarket (Parīze, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES vārdiska preču zīme “APAX” – reģistrācijas pieteikums Nr. 3 538 981

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 26. novembra lēmums lietā R 1441/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu pilnībā un nodot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai EUIPO un;

—	piespriest EUIPO un visiem procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniekiem segt savus izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus apelācijas procesā EUIPO Apelācijas padomē un iebildumu procesā B 764 029 Iebildumu nodaļā;

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/37

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-9/14 De Nicola/EIB 2016. gada 13. februārī iesniedza Carlo De Nicola

(Lieta T-59/16 P)

(2016/C 111/44)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	apmierināt šo apelācijas sūdzību un, daļēji grozot pārsūdzēto spriedumu, atcelt tā rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu, kā arī minētā sprieduma 58.–63. punktu;

—

līdz ar to atcelt vai atzīt par nepiemērojamām Pamatnostādnes 2012. gadam; piespriest EIB atlīdzināt C. De Nicola nodarīto kaitējumu, kā lūgts pieteikumā par lietas ierosināšanu, vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ citai Civildienesta tiesas palātai citā sastāvā, lai tā pieņemtu jaunu nolēmumu par atceltajiem punktiem;

—	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir par Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā De Nicola/Eiropas Investīciju banka (F-9/14).

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-55/16 P De Nicola/Eiropas Investīciju banka.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/37

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-55/13 De Nicola/EIB 2016. gada 13. februārī iesniedza Carlo De Nicola

(Lieta T-60/16 P)

(2016/C 111/45)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	apmierināt šo apelācijas sūdzību un, daļēji grozot pārsūdzēto spriedumu, atcelt tā rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu, kā arī minētā sprieduma 59.–64. punktu;

—

līdz ar to atcelt vai atzīt par nepiemērojamām Pamatnostādnes 2011. gadam; piespriest EIB atlīdzināt C. De Nicola nodarīto kaitējumu, kā lūgts pieteikumā par lietas ierosināšanu, vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ citai Civildienesta tiesas palātai citā sastāvā, lai tā pieņemtu jaunu nolēmumu par atceltajiem punktiem;

—	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir par Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā De Nicola/Eiropas Investīciju banka (F-55/13).

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-55/16 P De Nicola/Eiropas Investīciju banka.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/38

Prasība, kas celta 2016. gada 12. februārī – Coca-Cola/EUIPO – Mitico (“Master”)

(Lieta T-61/16)

(2016/C 111/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Coca-Cola Company (Atlanta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – S. Malynicz un S. Baran, Barristers; D. Stone un A. Dykes, Solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Modern Industrial & Trading Investment Co. Ltd (Mitico) (Damaska, Sīrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Master” – reģistrācijas pieteikums Nr. 9 091 612

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 2. decembra lēmums lietā R 1251/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai segt savus izdevumus un atlīdzināt prasības atcelt preču zīmi iesniedzēja katrā iebildumu procesa un apelācijas procesa posmā radušos izdevumus, kā arī šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/39

Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – Wieromiejczyk/EUIPO (“Tasty Puff”)

(Lieta T-64/16)

(2016/C 111/47)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michał Wieromiejczyk (Pabianice, Polija) (pārstāvis – R. Rumpel, juridiskais padomnieks)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Tasty Puff” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 072 061

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 5. novembra lēmums lietā R 3058/2014-5

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu, uzdodot EUIPO reģistrēt preču zīmi “Tasty Puff” Nr. 13 072 061;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/39

Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – fleur ami/EUIPO – 8 Seasons Design (“lampas”)

(Lieta T-67/16)

(2016/C 111/48)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: fleur ami GmbH (Willich, Vācija) (pārstāve –B. Potthoff, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: 8 Seasons Design GmbH (Eschweiler, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs (“lampas”) – reģistrācijas pieteikums Nr. 2 252 213-0002

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2015. gada 1. decembra lēmums lietā R 2164/2014-3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, noturēt tiesas sēdi;

—	piespriest EUIPO segt pašam savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 6/2002 6. panta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/40

Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – Deichmann/EUIPO – Munich (Krusta attēls uz sporta apavu sāniem)

(Lieta T-68/16)

(2016/C 111/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deichmann SE (Essen, Vācija) (pārstāvis – C. Onken, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Munich, SL (Capellades, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: ES grafiska preču zīme (Krusta attēls uz sporta apavu sāniem) – reģistrācijas pieteikums Nr. 2 923 852

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmums lietā R 2345/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/41

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-104/13 De Nicola/EIB 2016. gada 17. februārī iesniedza Carlo De Nicola

(Lieta T-70/16 P)

(2016/C 111/50)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	apmierināt šo apelācijas sūdzību un, daļēji grozot pārsūdzēto spriedumu, atcelt tā rezolutīvās daļas 2. punktu, kā arī minētā sprieduma 13.–17., 57.–60. un 62.–68. punktu;

—

līdz ar to atzīt, ka EIB ir īstenojusi psiholoģisko vardarbību pret C. De Nicola, un piespriest EIB atlīdzināt C. De Nicola nodarīto kaitējumu vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ citai Civildienesta tiesas palātai citā sastāvā, lai tā pieņemtu jaunu nolēmumu par atceltajiem punktiem, vispirms veicot pieprasīto medicīnisko pārbaudi;

—	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir par Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā De Nicola/Eiropas Investīciju banka (F-104/13).

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par attiecību starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un EIB līgumisko raksturu

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atlīdzināt kaitējumu saistībā ar atbildētājas līgumisko atbildību, nevis saistībā ar Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

Otrais pamats ir par lūgumu konstatēt psiholoģisko vardarbību

—

Šajā ziņā it īpaši tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa nedrīkstēja izvairīties no pienākuma izvērtēt apgalvotās psiholoģiskās vardarbības esamību un ka līdz ar to tā ir pilnīgi prettiesiski atzinusi prasījumus par psiholoģiskās vardarbības konstatēšanu par nepieņemamiem. Faktisko apstākļu konstatēšana un juridiskā kvalificēšana tostarp ir būtisks pamatnosacījums, lai varētu veikt apgalvotā kaitējuma atlīdzināšanu.

Trešais pamats ir par lūgumu piespriest atlīdzināt zaudējumus psiholoģiskās vardarbības dēļ

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka šajā lietā ir izpildīti visi nosacījumi, lai Vispārējā tiesa varētu izvērtēt attiecīgo informāciju un atzīt tiesības uz nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/43

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 17. februāra spriedums – DE/EMA

(Lieta F-58/14) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa - Pagaidu darbinieka veikto pienākumu rakstura būtiskas izmaiņas - Pārtraukums karjerā - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku - Izslēgšana)

(2016/C 111/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DE (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) (pārstāvji – sākotnēji S. Marino, T. Jabłoński un N. Rampal Olmedo, pārstāvji, D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti, vēlāk – S. Marino, T. Jabłoński, F. Cooney un N. Rampal Olmedo, pārstāvji, D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu nepagarināt prasītāja pagaidu darbinieka līgumu un atlīdzināt šķietami nodarītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	DE sedz savus un atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 292, 1.9.2014., 63. lpp.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/43

Prasība, kas celta 2015. gada 13. novembrī – ZZ u.c./Komisija

(Lieta F-140/15)

(2016/C 111/53)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāve – C. Cortese, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru grozīts prasītājam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas un viņa trīs bērniem piešķirtās bāreņa pensijas apmērs

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 4. nodaļas vadītāja Paziņojumu Nr. 3 par grozījumiem, kurā norādīti prasītājam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas un viņa trīs bērniem piešķirtās bāreņa pensijas jaunie apmēri un kas prasītājam paziņots 2015. gada 6. februārī un kura pamatojums papildināts iecēlējinstitūcijas 2015. gada 3. augusta lēmumā par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/44

Prasība, kas celta 2015. gada 26. novembrī – ZZ/EIB

(Lieta F-145/15)

(2016/C 111/54)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis – E. Nordh, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (EIB)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu par 2014. gadu, kā arī prasība atlīdzināt šķietami nodarīto morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt atbildētājas lēmumu, kas attiecas uz prasītāja novērtējumu par 2014. gadu, tostarp lēmumu saistībā ar atalgojuma palielināšanu, piemaksas izmaksu un paaugstināšanu amatā saistībā ar šo novērtējumu, kā arī pēc tam sagatavoto novērtējuma ziņojumu par 2014. gadu, ietverot gan daļu, kas attiecas uz prasītāja sniegumu 2014. gadā, gan to, kura attiecas uz viņam izvirzītajiem mērķiem 2015. gadam;

—	piespriest atbildētajai kā atlīdzību par morālo kaitējumu izmaksāt prasītājam naudas summu EUR 150 000 apmērā, pieskaitot procentus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/44

Prasība, kas celta 2015. gada 28. decembrī – ZZ u.c./EĀDD

(Lieta F-153/15)

(2016/C 111/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāvji – N. de Montigny un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt EĀDD lēmumu, kas parādās prasītāju paziņojumos par algu, jo ar to pirmo reizi tiek piemērots piemaksas par dzīves apstākļiem samazinājums no 25 % uz 20 % atbilstoši administratīvā ģenerāldirektora lēmumam

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt, ka EĀDD administratīvā ģenerāldirektora 2015. gada 23. februāra lēmums nav piemērojams prasītājiem;

—	līdz ar to, atcelt 2015. gada marta algas lapu un vēlāk izdotajos paziņojumos par algu, kuros tiek piemērota [piemaksa par dzīves apstākļiem] 20 % apmērā;

—	piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/45

Prasība, kas celta 2016. gada 6. janvārī – ZZ/Parlaments

(Lieta F-1/16)

(2016/C 111/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu neietvert prasītāja uzvārdu to ierēdņu sarakstā, kas izvēlēti dalībai apmācību programmā 2014. gada sertifikācijas kampaņā

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2015. gada 27. marta lēmumu neietvert prasītāja uzvārdu to ierēdņu sarakstā, kas izvēlēti dalībai apmācību programmā 2014. gada sertifikācijas kampaņā;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 111

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 29. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 111/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1
	Vispārējā tiesa
2016/C 111/02	Vispārējās tiesas Lēmums (2016. gada 27. janvāris) par Vispārējās tiesas oficiālajām brīvdienām	2

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2016/C 111/03	Lieta C-581/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 17. decembrī iesniedza Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (Austrija) – Manfred Naderhirn	3
2016/C 111/04	Lieta C-663/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Umweltverband WWF Österreich/Landeshauptmann von Tirol	3
2016/C 111/05	Lieta C-664/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. decembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Protect Natur-, Arten- und Landschaftsschutz Umweltorganisation/Bezirkshauptmannschaft Gmünd	4
2016/C 111/06	Lieta C-679/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. decembrī iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) – Ultra-Brag AG/Hauptzollamt Lörrach	5
2016/C 111/07	Lieta C-686/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. decembrī iesniedza Općinski sud u Velikoj Gorici (Horvātija) – Vodoopskrba i odvodnja d.o.o./Željka Klafurić	6
2016/C 111/08	Lieta C-700/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 31. decembrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – LEK Farmacevtska Družba d.d./Slovēnijas Republika	6
2016/C 111/09	Lieta C-4/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 4 janvārī iesniedza Sąd Apelacyjny w Warszawie (Polija) – J. D./Prezes Urzędu Regulacji Energetyki	7
2016/C 111/10	Lieta C-10/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. janvārī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Genova (Itālija) – Ignazio Messina & C. SpA/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti	7
2016/C 111/11	Lieta C-11/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. janvārī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Genova (Itālija) – Ignazio Messina & C. SpA/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli	8
2016/C 111/12	Lieta C-12/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 7. janvārī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Genova (Itālija) – Ignazio Messina & C. SpA/Autorità portuale di Genova	9
2016/C 111/13	Lieta C-13/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 8. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde/Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme	10
2016/C 111/14	Lieta C-15/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 11. janvārī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht/Ewald Baumeister	11
2016/C 111/15	Lieta C-27/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 18. janvārī iesniedza Administrativen sad – Sofia-grad (Bulgārija) – Angel Marinkov/Predsedatel na Darzhavna agentsia za balgarite v chuzhbina	12
2016/C 111/16	Lieta C-33/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 20. janvārī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A Oy	13
2016/C 111/17	Lieta C-46/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA LS Customs Services	14
2016/C 111/18	Lieta C-47/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 27. janvārī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA Veloserviss	15
2016/C 111/19	Lieta C-60/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 3. februārī iesniedza Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen (Zviedrija) – Mohammad Khir Amayry/Migrationsverket	16
2016/C 111/20	Lieta C-104/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 10. decembra spriedumu lietā T-512/12 Front Polisario/Padome 2016. gada 19. februārī iesniedza Eiropas Savienības Padome	17
	Vispārējā tiesa
2016/C 111/21	Apvienotās lietas T-711/13 un T-716/13: Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Harrys Pubar un Harry’s New York Bar/ITSB – Harry’s New York Bar un Harrys Pubar (HARRY’S BAR) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes HARRY’S BAR reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme PUB CASINO Harrys RESTAURANG — Daļējs reģistrācijas atteikums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	18
2016/C 111/22	Lieta T-53/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 19. februāra spriedums – Ludwig-Bölkow-Systemtechnik/Komisija Šķīrējklauzula — Sestā pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģiju attīstības un izstāžu pasākumiem — Daļas no samaksātajām summām atmaksa un fiksēta zaudējumu atlīdzība — Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas — Savienības finansējumā pieļaujamās izmaksas — Noteikums par līgumsodu — Acīmredzami pārmērīgs raksturs	19
2016/C 111/23	Apvienotās lietas T-84/14 un T-97/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Harrys Pubar un Harry’s New York Bar/ITSB – Harry’s New York Bar un Harrys Pubar (HARRY’S NEW YORK BAR) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes HARRY’S NEW YORK BAR reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme PUB CASINO Harrys RESTAURANG — Daļējs reģistrācijas atteikums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	19
2016/C 111/24	Lieta T-164/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Calberson GE/Komisija Šķīrējklauzula — Programma lauksaimniecības produktu piegādei uz Krieviju — Liellopu gaļas piegāde — Līguma neizpilde no intervences aģentūras puses — Piemērojamās tiesības — Noilgums — Novēlota atsevišķu piegādes nodrošinājumu atmaksāšana — Piegādes rēķina daļēja samaksa — Nepietiekama samaksa ārvalstu valūtā par atsevišķiem rēķiniem — Nokavējuma procenti	20
2016/C 111/25	Lieta T-328/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Jannatian/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Ierobežojums ieceļošanas jomā — Prasība atcelt tiesību aktu — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas — Ārpuslīgumiskā atbildība — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums — Morālais kaitējums	21
2016/C 111/26	Lieta T-364/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Penny-Markt/ITSB – Boquoi Handels (B! O) Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas grafiska preču zīme B! O — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme bo — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	22
2016/C 111/27	Lieta T-30/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 19. februāra spriedums – Infinite Cycle Works/ITSB – Chance Good Ent. (INFINITY) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes INFINITY reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme INFINI — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	23
2016/C 111/28	Lieta T-141/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 1. februāra rīkojums – SolarWorld u.c./Padome Prasība atcelt tiesību aktu — Dempings — Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) imports — Galīgais kompensācijas maksājums — Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības — Nedalāmība — Nepieņemamība	23
2016/C 111/29	Lieta T-142/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 1. februāra rīkojums – SolarWorld u.c./Padome Prasība atcelt tiesību aktu — Subsīdijas — Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) imports — Galīgais kompensācijas maksājums — Atbrīvojums importam, par kuru ir pieņemtas saistības — Nedalāmība — Nepieņemamība	24
2016/C 111/30	Lieta T-36/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 14. janvāra rīkojums – Hispasat/Komisija Valsts atbalsts — Digitālā televīzija — Atbalsts digitālās televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos Kastīlijas-Lamančas apvidos — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Šā lēmuma labošana pēc prasības celšanas — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	25
2016/C 111/31	Lieta T-699/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. novembrī – City Train/EUIPO (City Train)	26
2016/C 111/32	Lieta T-742/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14 DD/FRA2015. gada 16. decembrī iesniedza DD	26
2016/C 111/33	Lieta T-10/16: Prasība, kas celta 2016. gada 14. janvārī – GABO:mi/Komisija	28
2016/C 111/34	Lieta T-23/16: Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Biernacka-Hoba/EUIPO – Formata Bogusław Hoba (Formata)	29
2016/C 111/35	Lieta T-26/16: Prasība, kas celta 2016. gada 22. janvārī – Grieķija/Komisija	29
2016/C 111/36	Lieta T-27/16: Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Apvienotā Karaliste/Komisija	31
2016/C 111/37	Lieta T-36/16: Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – Enercon/EUIPO – Gamesa Eólica (Zaļu toņu pāreja)	32
2016/C 111/38	Lieta T-44/16: Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – Novartis/EUIPO – SK Chemicals (Plākstera attēls)	32
2016/C 111/39	Lieta T-45/16: Prasība, kas celta 2016. gada 1. februārī – Alfonso Egüed/EUIPO – Jackson Family Farms (BYRON)	33
2016/C 111/40	Lieta T-52/16: Prasība, kas celta 2016. gada 3. februārī – Crédit Mutuel Arkéa/ECB	34
2016/C 111/41	Lieta T-54/16: Prasība, kas celta 2016. gada 5. februārī – Netguru/EUIPO (NETGURU)	34
2016/C 111/42	Lieta T-56/16: Prasība, kas celta 2016. gada 10. februārī – Oil Pension Fund Investment Company/Padome	35
2016/C 111/43	Lieta T-58/16: Prasība, kas celta 2016. gada 11. februārī – Apax Partners/EUIPO – Apax Partners Midmarket (APAX)	36
2016/C 111/44	Lieta T-59/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-9/14 De Nicola/EIB 2016. gada 13. februārī iesniedza Carlo De Nicola	37
2016/C 111/45	Lieta T-60/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-55/13 De Nicola/EIB 2016. gada 13. februārī iesniedza Carlo De Nicola	37
2016/C 111/46	Lieta T-61/16: Prasība, kas celta 2016. gada 12. februārī – Coca-Cola/EUIPO – Mitico (Master)	38
2016/C 111/47	Lieta T-64/16: Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – Wieromiejczyk/EUIPO (Tasty Puff)	39
2016/C 111/48	Lieta T-67/16: Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – fleur ami/EUIPO – 8 Seasons Design (lampas)	39
2016/C 111/49	Lieta T-68/16: Prasība, kas celta 2016. gada 15. februārī – Deichmann/EUIPO – Munich (Krusta attēls uz sporta apavu sāniem)	40
2016/C 111/50	Lieta T-70/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-104/13 De Nicola/EIB 2016. gada 17. februārī iesniedza Carlo De Nicola	41
2016/C 111/51	Lieta T-357/14: Vispārējās tiesas 2016. gada 3. februāra rīkojums – Experience Hendrix/ITSB – JH Licence (Jimi Hendrix)	42
	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2016/C 111/52	Lieta F-58/14: Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 17. februāra spriedums – DE/EMA Civildienests — Pagaidu darbinieks — Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana — Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa — Pagaidu darbinieka veikto pienākumu rakstura būtiskas izmaiņas — Pārtraukums karjerā — Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku — Izslēgšana	43
2016/C 111/53	Lieta F-140/15: Prasība, kas celta 2015. gada 13. novembrī – ZZ u.c./Komisija	43
2016/C 111/54	Lieta F-145/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. novembrī – ZZ/EIB	44
2016/C 111/55	Lieta F-153/15: Prasība, kas celta 2015. gada 28. decembrī – ZZ u.c./EĀDD	44
2016/C 111/56	Lieta F-1/16: Prasība, kas celta 2016. gada 6. janvārī – ZZ/Parlaments	45
2016/C 111/57	Lieta F-125/13: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 18. februārī rīkojums – Sesma Merino/ITSB	45