21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber), Finanzgericht München (Vācija, Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs (C-659/13), Puma SE/Hauptzollamt Nürnberg (C-34/14)

(Apvienotās lietas C-659/13 un C-34/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pieņemamība - Dempings - Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu ar ādas virsu imports - Regulas (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1294/2009 spēkā esamība - PTO Antidempinga nolīgums - Regula (EK) Nr. 384/96 - 2. panta 7. punkts - Dempinga konstatēšana - Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas - Lūgums iegūt tādas sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos - Termiņš - 9. panta 5. un 6. punkts - Lūgumi piemērot individuālu attieksmi - 17. pants - Atlase - 3. panta 1., 5. un 6. punkts, 4. panta 1. punkts un 5. panta 4. punkts - Savienības ražošanas nozares sadarbība - 3. panta 2. un 7. punkts - Kaitējuma konstatēšana - Citi zināmie faktori - Kopienas Muitas kodekss - 236. panta 1. un 2. punkts - Maksājumu, kas nav maksājami pēc likuma, atmaksa - Termiņš - Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara - Regulas, ar kuru tika noteikti antidempinga maksājumi, spēkā neesamība)

(2016/C 106/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber), Finanzgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāji: C & J Clark International Ltd (C-659/13), Puma SE (C-34/14)

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs (C-659/13), Hauptzollamt Nürnberg (C-34/14)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, nav spēkā, ciktāl tā pārkāpj Padomes 1995. gada 22. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004, 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un 9. panta 5. punktu.

Prejudiciālo jautājumu izvērtēšana nav likusi konstatēt nevienu elementu, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1472/2006 spēkā esamību, ņemot vērā LESD 296. pantu, kā arī Regulas Nr. 384/96, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 461/2004, 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, 3. panta 1., 2. un 5.–7. punktu, 4. panta 1. punktu, 5. panta 4. punktu, 9. panta 6. punktu vai 17. pantu, kas ir jāapskata atsevišķi vienu un kopā citu šo pantu un noteikumu gadījumā;

Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā, nav spēkā, ciktāl nav spēkā Regula Nr. 1472/2006;

tādā situācijā kā pamatlietās dalībvalstu tiesas nevar paļauties uz spriedumiem, kuros Eiropas Savienības tiesa ir atcēlusi regulu, ar ko noteikti antidempinga maksājumi, ciktāl tā skāra noteiktus ražotājus un eksportētājus, uz kuriem attiecās šī regula, lai uzskatītu, ka nav likumisks pienākums Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 236. panta 1. punkta izpratnē veikt maksājumus, kas uzlikti to citu ražotāju un eksportētāju precēm, uz kuriem attiecas šī regula un kuri atrodas tādā pašā situācijā kā ražotāji un eksportētāji, attiecībā uz kuriem šī regula tika atcelta. Tā kā šādu regulu nav atcēlušas iestādes, kas to pieņēma, un Savienības tiesa vai Tiesa to nav atzinusi par spēkā neesošu, ciktāl ar to tiek noteikti maksājumi šo citu ražotāju un eksportētāju precēm, minētie maksājumi paliek likumīgā spēkā šīs normas izpratnē;

4)	Regulas Nr. 2913/92 236. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka regula, ar kuru nosaka antidempinga maksājumus, ir atzīta par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu, nav uzskatāms par neparedzētu gadījumu vai force majeure šīs normas izpratnē.

(1) OV C 71, 8.3.2014.

OV C 194, 24.6.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/3

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Consorzio Artigiano Servizio Taxi e Autonoleggio (CASTA) u.c./Azienda sanitaria locale di Ciriè, Chivasso e Ivrea (ASL TO4), Regione Piemonte

(Lieta C-50/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskie iepirkumi - LESD 49. un 56. pants - Direktīva 2004/18/EK - Sanitārā transporta pakalpojumi - Valsts tiesību akti, kas vietējām valsts veselības aprūpes iestādēm sanitārā transporta pakalpojumu sniegšanu ļauj ar tiešu piešķiršanu un bez izsludināšanas, atlīdzinot radušos izdevumus, uzticēt brīvprātīgo asociācijām, kuras atbilst likumiskajām prasībām un ir reģistrētas - Pieļaujamība)

(2016/C 106/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītājas: Consorzio Artigiano Servizio Taxi e Autonoleggio (CASTA), Galati Lucimorto Roberto – Autonoleggio Galati, Seren Bernardone Guido – Autonoleggio Seren Guido

Atbildētājas: Azienda sanitaria locale di Ciriè, Chivasso e Ivrea (ASL TO4), Regione Piemonte

Piedaloties: Associazione Croce Bianca del Canavese u.c., Associazione nazionale pubblica assistenza (ANPAS) – Comitato regionale Liguria

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru vietējām pārvaldes iestādēm ir atļauts sanitārā transporta pakalpojumu sniegšanu – ar tiešu piešķiršanu un bez jebkāda veida izsludināšanas – uzticēt brīvprātīgo asociācijām, ja vien likumiskais un līgumiskais ietvars, kurā notiek šo organizāciju darbība, faktiski sekmē sociālā mērķa, kā arī solidaritātes un budžeta efektivitātes mērķu sasniegšanu;

2)	ja dalībvalsts valsts iestādēm ļauj tieši piesaistīt brīvprātīgo asociācijas noteiktu funkciju izpildei, valsts iestādei, kas plāno noslēgt līgumus ar šādām asociācijām, saskaņā ar Savienības tiesībām nav pienākuma iepriekš salīdzināt dažādu asociāciju piedāvājumus;

ja dalībvalsts, kas valsts iestādēm ļauj tieši piesaistīt brīvprātīgo asociācijas noteiktu funkciju izpildei, šīm asociācijām ļauj veikt noteiktu komercdarbību, dalībvalstij ir jānosaka ierobežojumi, kādos šīs darbības var tikt veiktas. Šiem ierobežojumiem tomēr ir jānodrošina, lai minētā komercdarbība būtu maznozīmīga salīdzinājumā ar visām šādu asociāciju darbībām un lai tā atbalstītu to brīvprātīgās darbības veikšanu.

(1) OV C 93, 29.3.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf, Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CM Eurologistik GmbH/Hauptzollamt Duisburg (C-238/14), Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/Hauptzollamt Hamburg-Stadt (C-284/14)

(Apvienotās lietas C-283/14 un C-284/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 158/2013 - Spēkā esamība - Antidempinga maksājums, kas uzlikts dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas izcelsmes citrusaugļu importam - Sprieduma izpilde, pirms konstatēta iepriekšējās regulas spēkā neesamība - Sākotnējās izmeklēšanas atkārtota sākšana attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu - Antidempinga maksājuma atkārtota noteikšana, pamatojoties uz tiem pašiem datiem - Izmeklēšanas periods, kas jāņem vērā)

(2016/C 106/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesas

Finanzgericht Düsseldorf, Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītājas: CM Eurologistik GmbH (C-238/14), Grünwald Logistik Service GmbH (GLS) (C-284/14)

Atbildētājas: Hauptzollamt Duisburg (C-238/14), Hauptzollamt Hamburg-Stadt (C-284/14)

Rezolutīvā daļa:

uzdoto jautājumu pārbaudē nav konstatēts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Padomes 2013. gada 18. februāra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 158/2013, ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam, spēkā esamību.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/5

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedums (Amtsgericht Sonthofen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Sebat Ince

(Lieta C-336/14) (1)

(Pakalpojumu sniegšanas brīvība - LESD 56. pants - Azartspēles - Valsts sporta derību monopols - Iepriekšēja administratīva atļauja - Privāto uzņēmēju izslēgšana - Derību rīkošana citā dalībvalstī reģistrēta uzņēmēja vārdā - Kriminālsods - Valsts tiesību norma, kas ir pretrunā Savienības tiesībām - Izstumšana - Pāreja uz režīmu, atbilstoši kuram privātiem uzņēmējiem tiek piešķirts ierobežots skaits koncesiju - Pārskatāmības un objektivitātes principi - Direktīva 98/34/EK - 8. pants - Tehniskie noteikumi - Noteikumi par pakalpojumiem - Paziņošanas pienākums)

(2016/C 106/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Sonthofen

Lietas dalībnieks pamatlietā

Sebat Ince

Rezolutīvā daļa:

LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka dalībvalsts tiesībsargājošās iestādes piemēro sodu par starpniecību sporta derībās, ko veicis privāts uzņēmums, kuram nav atļaujas, kāda cita privāta uzņēmuma vārdā, kuram savukārt nav atļaujas organizēt sporta derības šajā dalībvalstī, bet kuram ir licence to darīt citā dalībvalstī, ja pienākums saņemt sporta derību organizēšanas un starpniecības atļauju ietilpst valsts monopola sistēmā, kuru valsts tiesas ir atzinušas par neatbilstošu Savienības tiesībām. LESD 56. pantam ir pretrunā šāda sodīšana, pat ja privātais uzņēmums teorētiski var saņemt atļauju sporta derību organizēšanai un starpniecībai, taču nav nodrošināta informācija par šādas atļauju piešķiršanas procedūru un valsts sporta derību monopols, ko valsts tiesas atzinušas par neatbilstošu Savienības tiesībām, joprojām turpina pastāvēt, neraugoties uz šādas procedūras izveidošanu;

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts reģionālā tiesiskā regulējuma projekts, ar kuru reģionālā mērogā tiek saglabātas visiem attiecīgās dalībvalsts reģioniem kopīga spēku zaudējuša tiesiskā regulējuma normas, ir jāpaziņo atbilstoši minētajam 8. panta 1. punktam, jo šajā projektā ir tehniski noteikumi šīs direktīvas 1. panta nozīmē, un tādēļ šī pienākuma neizpildes dēļ šie tehniskie noteikumi nevar tikt piemēroti privātpersonām krimināllietā. Šādu pienākumu neatspēko apstāklis, ka minētais kopīgais tiesiskais regulējums iepriekš ir ticis paziņots Komisijai projekta stadijā atbilstoši minētās direktīvas 8. panta 1. punktam un tajā ir bijusi skaidri paredzēta iespēja pagarināt tā spēkā esamības termiņu, kas gan nav tikusi izmantota;

LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka dalībvalstī ir paredzēts sods par starpniecību sporta derībās tās teritorijā bez atļaujas, ja šī starpniecība tiek veikta tāda uzņēmuma vārdā, kuram ir sporta derību rīkošanas licence citā dalībvalstī:

—

ja sporta derību organizēšanas atļaujas saņemšanai ir izvirzīts noteikums, ka minētajam tirgus dalībniekam ir jāsaņem koncesija atbilstoši koncesiju piešķiršanas procedūrai, kas aplūkota pamatlietā, ciktāl iesniedzējtiesa atzīst, ka šajā procedūrā nav ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas pilsonības dēļ principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, un

—

ja, neraugoties uz to, ka spēkā ir valsts tiesību norma, atbilstoši kurai koncesijas var tikt piešķirtas privātiem uzņēmumiem, praksē tomēr tiek turpināts piemērot tādas normas par sporta derību rīkošanas un starpniecības valsts monopola sistēmas izveidošanu, kuras valsts tiesas ir atzinušas par neatbilstošām Savienības tiesībām.

(1) OV C 339, 29.9.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/6

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums (Tribunale di Frosinone (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Rosanna Laezza

(Lieta C-375/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. un 56. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Azartspēles - Tiesas spriedums, ar kuru valsts tiesiskais regulējums par koncesijām derību rīkošanas darbībai ir atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām - Sistēmas reorganizēšana ar jaunu iepirkuma procedūru - Tiesību izmantot materiālu un nemateriālu īpašumā esošu mantu, kas veido azartspēļu pārvaldes un iemaksu iekasēšanas tīklu, nodošana bez atlīdzības - Ierobežojums - Primāri vispārējo interešu apsvērumi - Samērīgums)

(2016/C 106/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Frosinone

Lietas dalībniece pamatlietā

Rosanna Laezza

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā ierobežojoša valsts tiesību norma, kāda tiek aplūkota pamatlietā un kurā ir noteikts pienākums koncesionāram, pārtraucot darbību koncesijas termiņa beigu vai lēmumu par tiesību zaudēšanu vai atsaukšanu dēļ, bez atlīdzības nodot tiesības izmantot materiālu un nemateriālu īpašumā esošu mantu, kas veido azartspēļu pārvaldes un iemaksu iekasēšanas tīklu, ar nosacījumu, ka šis ierobežojums nepārsniedz to, kas nepieciešams šajā tiesību normā faktiski izvirzītā mērķa sasniegšanai, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/6

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-398/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - 4. pants - Otrreizēja vai līdzvērtīga attīrīšana - I pielikuma B un D daļa)

(2016/C 106/07)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Guerra e Andrade un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, J. Reis Silva un J. Brito e Silva)

Rezolutīvā daļa:

nenodrošinot notekūdeņu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām attīrīšanu pienācīgā līmenī, kas atbilstu Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1137/2008, I pielikuma B daļas attiecīgajām prasībām, Alvalade, Odemira, Pereira do Campo, Vila Verde (PTAGL 420), Mação, Pontével, Castro Daire, Arraiolos, Ferreira do Alentejo, Vidigueira, Alcácer do Sal, Amareleja, Monchique, Montemor-o-Novo, Grândola, Estremoz, Maceira, Portel, Viana do Alentejo, Cinfães, Ponte de Reguengo, Canas de Senhorim, Repeses, Vila Viçosa, Santa Comba Dão, Tolosa, Loriga, Cercal, Vale de Santarém, Castro Verde, Almodôvar, Amares/Ferreiras, Mogadouro, Melides, Vila Verde (PTAGL 421), Serpa, Vendas Novas, Vila de Prado, Nelas, Vila Nova de São Bento, Santiago do Cacém, Alter do Chão, Tábua un Mangualde aglomerācijās, Portugāles Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 4. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 380, 27.10.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/7

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums – Quimitécnica.com – Comércio e Indústria Química, SA, José de Mello – Sociedade Gestora de Participações Sociais, SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-415/14 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Dzīvnieku barībai paredzētu fosfātu Eiropas tirgus - Naudas sods, kas prasītājām uzlikts, pamatojoties uz izlīguma procedūru - Naudas soda samaksa pa daļām - Prasība saņemt bankas garantiju no bankas, kuras ilgtermiņa kredītreitinga vērtējums ir “AA” - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 106/08)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Quimitécnica.com – Comércio e Indústria Química, SA, José de Mello – Sociedade Gestora de Participações Sociais, SA (pārstāvis – J. Calheiros, advogado)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka un B. Mongin, M. Marques Mendes, advogado)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 26. jūnija spriedumu Quimitécnica.com un de Mello/Komisija (T-564/10, EU:T:2014:583);

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 388, 3.11.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/7

Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums – Éditions Odile Jacob SAS/Eiropas Komisija, Lagardère SCA, Wendel

(Lieta C-514/14 P) (1)

(Apelācija - Uzņēmumu koncentrācijas darījums grāmatu izdevniecības tirgū - Lēmums, kas pieņemts pēc lēmuma par noteiktu aktīvu ieguvēja apstiprināšanu atcelšanas pilnvarotās personas neatkarības trūkuma dēļ - LESD 266. pants - Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpilde - Strīda priekšmets - Strīdīgā lēmuma juridiskais pamats - Tā atpakaļejošs spēks - Nodoto aktīvu pārņēmēja neatkarība no cesionāra)

(2016/C 106/09)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Éditions Odile Jacob SAS (pārstāvji – J. F. Bellis, O. Fréget un L. Eskenazi, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Giolito un B. Mongin), Lagardère SC (pārstāvji – A. Winckler, F. de Bure, J. B. Pinçon un L. Bary, advokāti), Wendel (pārstāvji – M. Trabucchi, F. Gordon, A. Gosset–Grainville, advokāti, C. Renner, Rechtsanwältin)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Éditions Odile Jacob SAS atlīdzina Eiropas Komisijas, Lagardère SCA un Wendel tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/8

Tiesas (astotā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums – Heli-Flight GmbH & Co. KG/Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

(Lieta C-61/15 P) (1)

(Apelācija - Civilā aviācija - Iesniegtie lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumi - Eiropas Aviācijas drošības aģentūras lēmums - Pieteikuma noraidījums - Obligātā iepriekšējā administratīvā procedūra - Iespēja vērsties Eiropas Savienības tiesā - Tiesas ierosme - Procesa organizatorisko pasākumu veikšana - Pienākums - Sarežģīti tehniski vērtējumi)

(2016/C 106/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Heli-Flight GmbH & Co. KG (pārstāvis – T. Kittner, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (pārstāvis – T. Masing, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Heli-Flight GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 155, 11.5.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/8

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BP Europa SE/Hauptzollamt Hamburg-Stadt

(Lieta C-64/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējais režīms - Direktīva 2008/118/EK - Akcīzes preču pārvietošanas laikā izdarīts pārkāpums - Preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā - Piegādes brīdī iztrūkstošās preces - Akcīzes nodokļa iekasēšana, ja nav pierādīta preču iznīcināšana vai zudums)

(2016/C 106/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: BP Europa SE

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Stadt

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs normas izpratnē tādā situācijā kā pamatlietā akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā beidzas brīdī, kad šo preču saņēmējs pēc transportlīdzekļa, kurā ir attiecīgās preces, pilnīgas izkraušanas ir konstatējis šo preču iztrūkumu attiecībā pret to daudzumu, kas bija jāpiegādā;

Direktīvas 2008/118 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 10. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	tajos reglamentētās situācijas nav iekļautas šīs direktīvas 7. panta 4. punktā paredzētajā situācijā un

—

apstāklis, ka tādā Direktīvas 2008/118 10. panta 2. punktu transponējošā valsts tiesību normā kā pamatlietā netiek tieši norādīts, ka šajā direktīvas normā reglamentētā pārkāpuma sekām ir jābūt attiecīgo preču nodošanai patēriņam, nevar būt šķērslis šīs valsts tiesību normas piemērošanai, kad tiek konstatēts iztrūkums, kas noteikti nozīmē tādu nodošanu patēriņam;

3)	Direktīvas 2008/118 10. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams ne tikai tad, kad galamērķi nav sasniedzis viss to preču daudzums, kuras tiek pārvietotas, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, bet arī tad, kad galamērķī nav piegādāta tikai daļa no šīm precēm.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/9

Tiesas (septītā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Youssef Hassan/Breiding Vertriebsgesellschaft GmbH

(Lieta C-163/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 23. pants - Licencēšana - Kopienas preču zīmju reģistrs - Licenciāta tiesības celt prasību par preču zīmes pārkāpumu, neraugoties uz to, ka licence nav ievadīta Kopienas preču zīmju reģistrā)

(2016/C 106/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītājs: Youssef Hassan

Atbildētāja: Breiding Vertriebsgesellschaft mbH

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 23. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka licenciāts var celt prasību par Kopienas preču zīmes, kas ir licences priekšmets, pārkāpumu, lai gan licence nav ievadīta Kopienas Preču zīmju reģistrā.

(1) OV C 254, 3.8.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. decembrī iesniedza Rechtbank Noord-Holland (Nīderlande) – X, GoPro Coöperatief UA/Inspecteur van de Belastingdienst Douane, kantoor Rotterdam Rijnmond

(Lieta C-666/15)

(2016/C 106/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Noord-Holland

Pamatlietas puses

Prasītāji: X un GoPro Coöperatief UA

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst Douane, kantoor Rotterdam Rijnmond

Prejudiciālie jautājumi

Vai Komisijas skaidrojumi par kombinētās nomenklatūras apakšpozīciju 8525 80 30 un apakšpozīcijām 8525 80 91 un 8525 80 99 ir jāinterpretē tādējādi, ka “atsevišķs vismaz 30 minūšu garš ieraksts” ir arī tādā gadījumā, ja par 30 minūtēm garāks videosižets ir uzņemts, izmantojot “video record” [video ieraksta] režīmu, bet ir saglabāts atsevišķās datnēs, kuru ilgums ir īsāks par 30 minūtēm, un, atskaņojot, lietotājam katra datne, kuras ilgums ir īsāks par 30 minūtēm, ir jāatver atsevišķi, tomēr videosižetus, ko satur šīs datnes, ir iespējams savienot datorā, izmantojot GoPro piegādāto programmatūru, un tādējādi saglabāt datorā vienā datnē kā vienu videofilmu, kuras ilgums ir garāks par 30 minūtēm?

Vai tādu videokameru, kas var ierakstīt no ārējiem avotiem saņemtu signālu, klasifikāciju KN apakšpozīcijā 8525 80 99 nepieļauj tas, ka šo signālu nevar reproducēt, izmantojot ārēju televizoru vai ārēju monitoru, jo šīs videokameras, piemēram, GoPro Hero 3 Silver Edition, uz ārēja ekrāna vai monitora var atskaņot tikai datnes, kas ierakstītas, izmantojot pašas kameras lēcu?

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. decembrī iesniedza Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) – Loterie Nationale – Nationale Loterij NV/Paul Adriaensen, Werner De Kesel, The Right Frequency VZW u.c.

(Lieta C-667/15)

(2016/C 106/14)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Loterie Nationale – Nationale Loterij NV

Atbildētāji: Paul Adriaensen, Werner De Kesel, The Right Frequency VZW

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK (1), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004, I pielikuma 14. punkta piemērošana paredz, ka aizliegta piramīdveida shēma ir tikai tad, ja finansiālā solījuma pildīšana attiecībā pret jau esošajiem dalībniekiem

—	galvenokārt vai pārsvarā ir atkarīga no jauno dalībnieku veikto maksājumu tiešas izsniegšanas (“tiešā saikne”) vai arī

—

ir pietiekami, ja finansiālā solījuma pildīšana attiecībā pret jau esošajiem dalībniekiem galvenokārt vai pārsvarā ir atkarīga no netiešas kompensācijas, ko veido jau esošo dalībnieku veiktie maksājumi, t.i., jau esošie dalībnieki kompensāciju galvenokārt vai pārsvarā saņem nevis par viņu pašu pārdotajām vai patērētajām precēm vai pakalpojumiem, bet, pildot finansiālo solījumu, galvenokārt vai pārsvarā ir atkarīgi no jaunu dalībnieku iesaistīšanas un viņu veiktajiem maksājumiem (“netiešā saikne”)?

(1) OV L 149, 22. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-624/13 The Tea Board/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2015. gada 15. decembrī iesniedza The Tea Board

(Lieta C-673/15 P)

(2016/C 106/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Tea Board (pārstāvji – M.C. Maier, A. Nordemann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Delta Lingerie

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T–624/13, ciktāl Vispārējā tiesa noraidīja prasību attiecībā uz tālāk uzskaitītajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē:

Konsultācijas uzņēmējdarbībā attiecībā uz mazumtirdzniecības punktu, mazumtirdzniecības centrāļu un reklāmas izveidi un ekspluatēšanu; tirdzniecības veicināšana (trešo personu interesēs), reklāma, komercdarījumu vadīšana, komerciāla administrēšana, tiešsaistes reklāma datortīklā, reklāmas materiāla izplatīšana (informācijas lapiņas, prospekti, bezmaksas laikraksti, paraugi), avīžu abonēšanas pakalpojumi trešo personu interesēs; darījumu informācijas sniegšana un izpēte; pasākumu, izstāžu rīkošana komerciālos vai reklāmas nolūkos, reklāmas vadība, reklāmas laukumu noma, radio un televīzijas reklāma, veicināšana ar reklāmu (35. klase);

Telekomunikācijas, paziņojumu un attēlu pārraide ar datoru palīdzību, interaktīvās teleapraides pakalpojumi saistībā ar preču prezentāciju, sakari, izmantojot datortermināļus, sakari (pārraides) atvērtā vai slēgtā globālajā tīmeklī (38. klase).

—	attiecīgā gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Ar apelācijas sūdzību tiek lūgts daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lieta T-624/13, ciktāl ar to Vispārējā tiesa noraidījusi prasību attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē.

2.	Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem: Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Kopienas kolektīvās preču zīmes, kuras veido norāde uz konkrēto preču ģeogrāfisko izcelsmi, galvenā funkcija saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu nav norādīt komerciālo izcelsmi, bet vienīgi garantēt ar šo preču zīmi piedāvāto un pārdoto preču un pakalpojumu kolektīvo izcelsmi, proti, ka produkti nāk no uzņēmuma, kas atrodas tādā ģeogrāfiskā reģionā, kas atzīts kā Kopienas kolektīva preču zīme, un kuram ir tiesības izmantot šo Kopienas kolektīvo preču zīmi.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā ir jāsecina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ģeogrāfiskā izcelsme ir jāņem vērā kā atbilstošs faktors gan novērtējot konkrēto preču un/vai pakalpojumu līdzību, gan/vai, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu.

Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu salīdzinot ar agrāku Kopienas kolektīvu preču zīmi, kuru veido ģeogrāfiska norāde, aptvertās preces un/vai pakalpojumus ar precēm un/vai pakalpojumiem, kas aptverti ar Kopienas individuālu preču zīmi, apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā tam, vai konkrētās preces un pakalpojumi ir vai nav līdzīgi, ņemot vērā to raksturu, galamērķi, gala lietotājus un/vai to izplatīšanas kanālus, nav izšķiroša nozīme. Drīzāk ir jāmēģina noskaidrot, vai konkrētajām precēm un/vai pakalpojumiem var būt tā pati ģeogrāfiskā izcelsme.

No Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta interpretācijas, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet:

Regulas Nr. 207/2009 iekšējā struktūra, it īpaši tas, ka

Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkts veido izņēmumu minētās regulas kontekstā, jo saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi;

ii.

saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 67. panta 2. punktu noteikumos, kas reglamentē Kopienas kolektīvās preču zīmes, kuru veido ģeogrāfiska norāde, izmantošanu, jebkurai personai, kuras preces vai pakalpojumi nāk no attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona, ir jāatļauj kļūt par asociācijas, kas ir preču zīmes īpašniece, biedri un līdz ar to Kopienas kolektīvā preču zīme, kuru veido ģeogrāfiska norāde, nekad neļauj nošķirt asociācijas, kas ir preču zīmes īpašniece, preces un pakalpojumus no pārējo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

minētās tiesību normas interpretācija Regulas Nr. 1151/2012 (2) un TRIPS nolīguma gaismā, saskaņā ar kuru ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis ģeogrāfiskajām norādēm un saskaņā ar kuru ir jāaizliedz tāds preces izskats, kas norāda vai ļauj pieņemt, ka konkrētās preces izcelsme ir ģeogrāfisks reģions, kas nav tās faktiskā izcelsmes vieta, tādejādi maldinot sabiedrību par preces ģeogrāfisko izcelsmi.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pazīmes, kuras Vispārējā tiesa ir konstatējusi saistībā ar “DARJEELING”, var tikt attiecinātas uz tādiem pakalpojumiem, kā piemēram, konsultācijas uzņēmējdarbībā vai telekomunikācijās un šajā ziņā palielinātu apstrīdētās preču zīmes pievilcību. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka Vispārējā tiesa nav pamatojusi savu secinājumu, saskaņā ar kuru ar preču zīmi “DARJEELING” asociētās pazīmes nevar tikt attiecinātas uz 35. un 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kas pats par sevi ir uzskatāms par kļūdu tiesību piemērošanā.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/13

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-625/13 The Tea Board/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2015. gada 15. decembrī iesniedza The Tea Board

(Lieta C-674/15 P)

(2016/C 106/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Tea Board (pārstāvji – M. C. Maier, A. Nordemann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Delta Lingerie

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-625/13, ciktāl Vispārējā tiesa noraidīja prasību attiecībā uz tālāk uzskaitītajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē:

—	attiecīgā gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Ar apelācijas sūdzību tiek lūgts daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lieta T-625/13, ciktāl ar to Vispārējā tiesa noraidījusi prasību attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē.

2.	Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem: Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

No Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta interpretācijas, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet:

Regulas Nr. 207/2009 iekšējā struktūra, it īpaši tas, ka

—

minētās tiesību normas interpretācija Regulas Nr. 1151/2012 (2) un TRIPS nolīguma gaismā, saskaņā ar kuru ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis ģeogrāfiskajām norādēm un saskaņā ar kuru ir jāaizliedz tāds preces izskats, kas norāda vai ļauj pieņemt, ka konkrētās preces izcelsme ir ģeogrāfisks reģions, kas nav tās faktiskā izcelsmes vieta, tādējādi maldinot sabiedrību par preces ģeogrāfisko izcelsmi.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/15

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-626/13 The Tea Board/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)2015. gada 15. decembrī iesniedza The Tea Board

(Lieta C-675/15 P)

(2016/C 106/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Tea Board (pārstāvji – M. C. Maier, A. Nordemann, Rechtsanwälte)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-626/13, ciktāl Vispārējā tiesa noraidīja prasību attiecībā uz tālāk uzskaitītajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē:

—	attiecīgā gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Ar apelācijas sūdzību tiek lūgts daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lieta T-626/13, ciktāl ar to Vispārējā tiesa noraidījusi prasību attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē.

2.	Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem: Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

No Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta interpretācijas, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet:

Regulas Nr. 207/2009 iekšējā struktūra, it īpaši tas, ka

—

minētās tiesību normas interpretācija Regulas Nr. 1151/2012 (2) un TRIPS nolīguma gaismā, saskaņā ar kuru ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis ģeogrāfiskajām norādēm un saskaņā ar kuru ir jāaizliedz tāds preces izskats, kas norāda vai ļauj pieņemt, ka konkrētās preces izcelsme ir ģeogrāfisks reģions, kas nav tās faktiskā izcelsmes vieta, tādējādi maldinot sabiedrību par preces ģeogrāfisko izcelsmi.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-627/13 The Tea Board/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2015. gada 15. decembrī iesniedza The Tea Board

(Lieta C-676/15 P)

(2016/C 106/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Tea Board (pārstāvji – M. C. Maier, A. Nordemann, Rechtsanwälte)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-627/13, ciktāl Vispārējā tiesa noraidīja prasību attiecībā uz tālāk uzskaitītajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. klasē:

—	attiecīgā gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Ar apelācijas sūdzību tiek lūgts daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 2. oktobra spriedumu lieta T-627/13, ciktāl ar to Vispārējā tiesa noraidījusi prasību attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 35. un 38. Klasē.

2.	Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem: Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā ir jāsecina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ģeogrāfiskā izcelsme ir jāņem vērā kā atbilstošs faktors, gan novērtējot konkrēto preču un/vai pakalpojumu līdzību, gan/vai veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu;

Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu, salīdzinot ar agrāku Kopienas kolektīvu preču zīmi, kuru veido ģeogrāfiska norāde, aptvertās preces un/vai pakalpojumus ar precēm un/vai pakalpojumiem, kas aptverti ar Kopienas individuālu preču zīmi, apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā tam, vai konkrētās preces un pakalpojumi ir vai nav līdzīgi, ņemot vērā to raksturu, galamērķi, gala lietotājus un/vai to izplatīšanas kanālus, nav izšķiroša nozīme. Drīzāk ir jāmēģina noskaidrot, vai konkrētajām precēm un/vai pakalpojumiem var būt tā pati ģeogrāfiskā izcelsme.

No Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta interpretācijas, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet:

Regulas Nr. 207/2009 iekšējā struktūra, it īpaši tas, ka

—

minētās tiesību normas interpretācijas Regulas Nr. 1151/2012 (2) un TRIPS nolīguma gaismā, saskaņā ar kuru ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis ģeogrāfiskajām norādēm un saskaņā ar kuru ir jāaizliedz tāds preces izskats, kas norāda vai ļauj pieņemt, ka konkrētās preces izcelsme ir ģeogrāfisks reģions, kas nav tās faktiskā izcelsmes vieta, tādējādi maldinot sabiedrību par preces ģeogrāfisko izcelsmi.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pazīmes, kuras Vispārējā tiesa ir konstatējusi saistībā ar “DARJEELING”, var tikt attiecinātas uz tādiem pakalpojumiem kā piemēram, konsultācijas uzņēmējdarbībā vai telekomunikācijās un šajā ziņā palielinātu apstrīdētās preču zīmes pievilcību. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka Vispārējā tiesa nav pamatojusi savu secinājumu, saskaņā ar kuru ar preču zīmi “DARJEELING” asociētās pazīmes nevar tikt attiecinātas uz 35. un 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kas pats par sevi ir uzskatāms par kļūdu tiesību piemērošanā.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 16. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Mohammad Zadeh Khorassani/Kathrin Pflanz

(Lieta C-678/15)

(2016/C 106/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mohammad Zadeh Khorassani

Atbildētāja: Kathrin Pflanz

Prejudiciālais jautājums

Vai pasūtījuma par ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu pieņemšana un nodošana (Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 4. panta 1. punkta 9) apakšpunkts) ir ieguldījumu pakalpojums Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (1) 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta pirmā teikuma, lasot to kopā ar I pielikuma A iedaļas 1) punktu, izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. decembrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiais Teismas (Lietuva) – Agnieška Anisimovienė u.c./BAB bankas Snoras

(Lieta C-688/15)

(2016/C 106/20)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiais Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: Agnieška Anisimovienė u.c.

Atbildētāja: BAB bankas Snoras

1)	Vai Noguldījumu direktīva (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šo direktīvu par noguldījumu var uzskatīt naudas līdzekļus, kuri debetēti ar personu piekrišanu vai kurus šīs pašas personas ir pārskaitījušas vai iemaksājušas kredītiestādes atvērtajā kontā citā kredītiestādē?

Vai jāsaprot, ka Noguldījumu direktīvas 7. panta 1. punkts un 8. panta 3. punkts, izskatot tos kopā, nozīmē, ka noguldījumu apdrošināšanas maksājums līdz 7. panta 1. punktā norādītajai summai jāveic ikvienai personai, kuras prasījuma tiesības var būt noteiktas pirms datuma, kad veikta Noguldījumu direktīvas 1. panta 3. punkta i) un ii) apakšpunktā minētā konstatācija vai pieņemts lēmums?

Vai Noguldījumu direktīvas izpratnē “parastā banku darījuma” definīcija ir saistīta ar noguldījuma jēdziena interpretāciju kā kredīta atlikumu, kas iegūts no banku darījumiem? Vai šī definīcija ir arī jāņem vērā, interpretējot noguldījuma jēdzienu valsts tiesību aktos, ar kuriem ieviesta Noguldījumu direktīva?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, kā jāizprot un jāinterpretē Noguldījumu direktīvas 1. panta 1. punktā lietotais parasta banku darījuma jēdziens:

a)	kādi banku darījumi ir jāuzskata par parastiem vai kādiem kritērijiem būtu jābūt pamatā, lai noteiktu, vai konkrēts banku darījums ir parasts?

b)	vai parasta banku darījuma jēdziens jāvērtē, ņemot vērā veikto banku darījumu mērķi, vai personas, starp kurām veikti šādi banku darījumi?

c)	vai Noguldījumu direktīvā izmantotais jēdziens, ka noguldījums ir kredīta atlikums, kuru rada parastie banku darījumi, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad visi darījumi, kuru rezultātā tiek radīts šāds atlikums, tiek uzskatīti par parastiem?

Ja naudas līdzekļi neatbilst noguldījuma definīcijai saskaņā ar Noguldījumu direktīvu, bet dalībvalsts ir izvēlējusies ieviest Noguldījumu direktīvu un Ieguldītāju direktīvu (2) valsts tiesību aktos tādā veidā, ka par noguldījumu tiek uzskatīti arī naudas līdzekļi, par kuriem noguldītājam ir prasījumi kredītiestādes pienākuma sniegt ieguldījumu pakalpojumus rezultātā, vai nodrošinājumu noguldījumiem var piemērot tikai pēc tam, kad noteikts, ka konkrētajā gadījumā kredītiestāde rīkojusies kā ieguldījumu sabiedrība un naudas līdzekļi tika pārskaitīti tai, lai veiktu ieguldījumu darījumus/darbības Ieguldītāju direktīvas un MiFID (3) nozīmē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 5. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 22. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/20

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 7. oktobra spriedumu lietā T-689/13 Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija 2015. gada 17. decembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-691/15 P)

(2016/C 106/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. J. Loewenthal un K. Talabér-Ritz)

Pārējie lietas dalībnieki: Bilbaína de Alquitranes, SA, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Koppers Netherlands BV, Rütgers basic aromatics GmbH, Rütgers Belgium NV, Rütgers Poland Sp. z o.o., Bawtry Carbon International Ltd, Grupo Ferroatlántica, SA, SGL Carbon GmbH, SGL Carbon GmbH, SGL Carbon, SGL Carbon, SA, SGL Carbon Polska S. A., ThyssenKrupp Steel Europe AG, Tokai erftcarbon GmbH, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un GrafTech Iberica, SL

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 7. oktobra spriedumu lietā T-689/13 Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija, EU:T:2015:767;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa ir daļēji atcēlusi Komisijas 2013. gada 2. oktobra Regulu (ES) Nr. 944/2013 (1), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

Apelācijas sūdzības par pārsūdzēto spriedumu pamatojumam Komisija ir izvirzījusi trīs pamatus.

Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka Vispārēja tiesa nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu atbilstoši Tiesas statūtu 36. pantam un 53. panta pirmajai daļai. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tā bīstamības klasifikācijas nolūkiem, klasificējot vielu augstas temperatūras akmeņogļu darva (CTPHT) uz tās sastāvdaļu pamata ar summēšanas metodi, nav izpildījusi savu pienākumu pievērst uzmanību visiem attiecīgajiem faktoriem un apstākļiem, lai pienācīgi ņemtu vērā proporciju, kurā šīs sastāvdaļas ir atrodamas CTPHT, un to ķīmisko iedarbību, it īpaši CTPHT kā veseluma zemo šķīdību. Taču no pārsūdzētā sprieduma nav skaidrs, vai Vispārējā tiesa šā iemesla dēļ ir daļēji atcēlusi attiecīgo regulu tāpēc, ka Komisija, klasifikācijas nolūkiem piemērojot summēšanas metodi, bija rīkojusies nepareizi un tai būtu vajadzējis piemērot citu klasifikācijas metodi, vai arī tāpēc, ka Komisija summēšanas metodi ir piemērojusi kļūdaini.

Otrkārt, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi CLP regulu, secinot, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tā ir pieņēmusi apstrīdēto klasifikāciju, neņemot vērā vielas kā veseluma šķīdību. Šā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa balstās uz pieņēmumu, ka Vispārējā tiesa ir daļēji atcēlusi attiecīgo regulu tāpēc, ka tā uzskatīja, ka Komisija, piemērojot summēšanas metodi, lai klasificētu CTPHT kā bīstamu ūdens videi, bija rīkojusies nepareizi – šajā gadījumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi CLP regulu, jo par CTPHT pieejami testēšanas dati, netika uzskatīti par pienācīgiem, lai šo vielu klasificētu tieši uz CLP regulas pamata. Tas, kā arī fakts, ka nebija iespējams piemērot salīdzināmības principus, lika Komisijai šajā lietā piemērot summēšanas metodi. Šā apelācijas sūdzības pamata otrā daļa balstās uz pieņēmumu, ka Vispārējā tiesa ir daļēji atcēlusi attiecīgo regulu tāpēc, ka tā uzskatīja, ka Komisija ir kļūdaini piemērojusi summēšanas metodi – šajā gadījumā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi CLP regulu, jo minētajā regulā nav prasīts, lai, piemērojot šo metodi, tiktu ņemta vērā vielas kā veseluma šķīdība.

Treškārt, Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesības, jo tā ir pārkāpusi apstrīdētās regulas tiesiskuma pārbaudes robežas un ir sagrozījusi pierādījumus, uz kuru pamata apstrīdētā regula ir tikusi pieņemta.

(1) OV L 261, 5. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. decembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Security Service Srl/Ministero dell’Interno u.c.

(Lieta C-692/15)

(2016/C 106/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Security Service Srl

Atbildētāji: Ministero dell’Interno, Questura di Napoli, Questura di Roma

Prejudiciālie jautājumi

[Vai Eiropas Savienības Tiesas spriedumā Komisija/Itālija, C-465/2005, EU:C:2007:781, kurā] tika atzīts, ka Itālija ir pārkāpusi ar EK līguma 43. un 49. pantu aptvertos principus (brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība), nosakot, ka:

a)	apsardzes darbinieka darbību var veikt tikai pēc uzticības zvēresta nodošanas Itālijas Republikai;

b)	citā dalībvalstī reģistrēti pakalpojumu sniedzēji privātu apsardzes darbību var veikt tikai pēc Prefetto [prefekts] izsniegtas atļaujas, kas derīga noteiktā teritorijā, saņemšanas, neņemot vērā pienākumus, kuriem šie pakalpojumu sniedzēji jau ir pakļauti izcelsmes dalībvalstī;

c)	minētā atļauja ir derīga tikai ierobežotā teritorijā un, to izsniedzot, ir jāņem vērā šajā teritorijā jau darbojošos privāto apsardzes uzņēmumu skaits un nozīmīgums;

d)	privātiem apsardzes uzņēmumiem ir jābūt uzņēmējdarbības vietai visās tajās provincēs, kur tie darbojas;

e)	privāto apsardzes uzņēmumu darbiniekiem jābūt individuālām atļaujām veikt apsardzes darbību, neņemot vērā izcelsmes dalībvalstī jau veiktās kontroles un pārbaudes;

g)	privātiem apsardzes uzņēmumiem, lai tie varētu saņemt atļauju, ir jānodarbina minimālais un/vai maksimālais darbinieku skaits;

h)	šiem pašiem uzņēmumiem ir jāiemaksā drošības nauda Cassa depositi e prestiti;

privāto apsardzes pakalpojumu cenas nosaka Prefetto izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā iepriekš noteiktas svārstību robežas[,]

ar kuru pats par sevi netiktu pieļauts, ka provinces sabiedriskās drošības amatpersona (Questore) varētu noteikt prasības attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu, [saskaņā ar kuriem] obligāti ir jānorīko minimālais apsargu skaits (divi apsargi) darbībām, kuras prasa īpašu pakalpojumu sniegšanu?

2)	Vai, lai arī tas ir jauns jautājums, iepriekš minētais jautājums var tikt uzskatīts par pietiekami identisku, lai nonāktu pie tāda paša secinājuma, pamatojoties uz EK līguma 43. un 49. pantu?

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. decembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Il Camaleonte Srl/Questore di Napoli, Ministero dell’Interno

(Lieta C-693/15)

(2016/C 106/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Il Camaleonte Srl

Atbildētāji: Questore di Napoli, Ministero dell’Interno

Prejudiciālie jautājumi

a)	apsardzes darbinieka darbību var veikt tikai pēc uzticības zvēresta nodošanas Itālijas Republikai;

b)	citā dalībvalstī reģistrēti pakalpojumu sniedzēji privātu apsardzes darbību var veikt tikai pēc Prefetto [prefekts] izsniegtas atļaujas, kas derīga noteiktā teritorijā, saņemšanas, neņemot vērā pienākumus, kuriem šie pakalpojumu sniedzēji jau ir pakļauti izcelsmes dalībvalstī;

c)	minētā atļauja ir derīga tikai ierobežotā teritorijā un, to izsniedzot, ir jāņem vērā šajā teritorijā jau darbojošos privāto apsardzes uzņēmumu skaits un nozīmīgums;

d)	privātiem apsardzes uzņēmumiem ir jābūt uzņēmējdarbības vietai visās tajās provincēs, kur tie darbojas;

e)	privāto apsardzes uzņēmumu darbiniekiem jābūt individuālām atļaujām veikt apsardzes darbību, neņemot vērā izcelsmes dalībvalstī jau veiktās kontroles un pārbaudes;

g)	privātiem apsardzes uzņēmumiem, lai tie varētu saņemt atļauju, ir jānodarbina minimālais un/vai maksimālais darbinieku skaits;

h)	šiem pašiem uzņēmumiem ir jāiemaksā drošības nauda Cassa depositi e prestiti;

privāto apsardzes pakalpojumu cenas nosaka Prefetto izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā iepriekš noteiktas svārstību robežas[,]

2)	Vai, lai arī tas ir jauns jautājums, iepriekš minētais jautājums var tikt uzskatīts par pietiekami identisku, lai nonāktu pie tāda paša secinājuma, pamatojoties uz EK līguma 43. un 49. pantu?

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. decembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Vigilanza Privata Turris Srl/Questore di Napoli

(Lieta C-694/15)

(2016/C 106/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Vigilanza Privata Turris Srl

Atbildētājs: Questore di Napoli

Prejudiciālie jautājumi

a)	apsardzes darbinieka darbību var veikt tikai pēc uzticības zvēresta nodošanas Itālijas Republikai;

b)	citā dalībvalstī reģistrēti pakalpojumu sniedzēji privātu apsardzes darbību var veikt tikai pēc Prefetto [prefekts] izsniegtas atļaujas, kas derīga noteiktā teritorijā, saņemšanas, neņemot vērā pienākumus, kuriem šie pakalpojumu sniedzēji jau ir pakļauti izcelsmes dalībvalstī;

c)	minētā atļauja ir derīga tikai ierobežotā teritorijā un, to izsniedzot, ir jāņem vērā šajā teritorijā jau darbojošos privāto apsardzes uzņēmumu skaits un nozīmīgums;

d)	privātiem apsardzes uzņēmumiem ir jābūt uzņēmējdarbības vietai visās tajās provincēs, kur tie darbojas;

e)	privāto apsardzes uzņēmumu darbiniekiem jābūt individuālām atļaujām veikt apsardzes darbību, neņemot vērā izcelsmes dalībvalstī jau veiktās kontroles un pārbaudes;

g)	privātiem apsardzes uzņēmumiem, lai tie varētu saņemt atļauju, ir jānodarbina minimālais un/vai maksimālais darbinieku skaits;

h)	šiem pašiem uzņēmumiem ir jāiemaksā drošības nauda Cassa depositi e prestiti;

privāto apsardzes pakalpojumu cenas nosaka Prefetto izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā iepriekš noteiktas svārstību robežas[,]

2)	Vai, lai arī tas ir jauns jautājums, iepriekš minētais jautājums var tikt uzskatīts par pietiekami identisku, lai nonāktu pie tāda paša secinājuma, pamatojoties uz EK līguma 43. un 49. pantu?

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 28. decembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) – MB Srl/Società Metropolitana Acque Torino (SMAT)

(Lieta C-697/15)

(2016/C 106/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāja: MB Srl

Atbildētāja: Società Metropolitana Acque Torino (SMAT)

Prejudiciālais jautājums

Vai Kopienu tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principi, kopā ar preču brīvas aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principiem, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī no tiem atvasinātajiem principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principu, nediskriminācijas principu, savstarpēju atzīšanu, samērīgumu un pārskatāmību, kas (visnesenāk) paredzēti Direktīvā 2014/24/ES (1), pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums, kurš izriet no 2006. gada Leģislatīvā dekrēta Nr. 163 87. panta 4. punkta un 86. panta 3.a punkta, kopsakarā ar 2008. gada Leģislatīvā dekrēta Nr. 81 26. panta 6. punktu, atbilstoši vienveidīgai tiesiskai interpretācijai saskaņā ar Codice del processo amministrativo 99. pantu, kas sniegta Adunanza plenaria del Consiglio di Stato 2015. gada spriedumos Nr. 3 un Nr. 9, atbilstoši kurai tas, ka publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesniegtajos ekonomiskajos piedāvājumos nav atsevišķi norādītas uzņēmuma drošības izmaksas, katrā ziņā izraisa uzņēmuma, kurš iesniedzis piedāvājumu, izslēgšanu arī gadījumā, ja atsevišķas norādīšanas pienākums nav konkrēti norādīts nedz konkursa nolikumā, nedz tam pievienotajā veidlapā, kura aizpildāma, lai iesniegtu piedāvājumus, un arī neatkarīgi no tā, ka pēc būtības piedāvājumā ir ievērotas minimālās uzņēmuma drošības izmaksas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 65. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. janvārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Holcim France SAS, sabiedrības Euro Stockage tiesību pārņēmēja, Enka SA/Ministre des finances et des comptes publics

(Lieta C-6/16)

(2016/C 106/26)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājas: Holcim France SAS, sabiedrības Euro Stockage tiesību pārņēmēja, Enka SA

Atbildētājs: Ministre des finances et des comptes publics

Prejudiciālie jautājumi

Vai tad, ja valsts tiesībās, [pieņemot] dalībvalsts tiesību aktus, ir izmantotas ar 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EK (1) 1. panta 2. punktu piešķirtās pilnvaras, šo pilnvaru īstenošanas nolūkā pieņemtie tiesību akti un noslēgtie nolīgumi ir jāpārbauda, ņemot vērā Eiropas Savienības primārās tiesības?

Vai šīs direktīvas 1. panta 2. punkta noteikumi, ar kuriem dalībvalstīm ir piešķirta plaša rīcības brīvība noteikt, kādi noteikumi ir jāpieņem, “lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalstij ir liegts pieņemt mehānismu, lai izslēgtu atbrīvojumu attiecībā uz dividendēm, kas tika sadalītas juridiskai personai, ko tieši vai netieši kontrolē viens vai vairāki valsts, kas nav Savienības dalībvalsts, rezidenti, izņemot gadījumu, ja juridiskā persona pamato, ka līdzdalības virknes galvenais mērķis vai viens no tā galvenajiem mērķiem nav saņemt atbrīvojumu?

Vai gadījumā, ja šī iepriekš minētā “pret stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vērstā” mehānisma saderība ar Savienības tiesībām ir jāizvērtē saskaņā ar Līguma noteikumiem, tā ir jāpārbauda, ņemot vērā arī attiecīgo tiesību aktu priekšmetu atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. panta, kas ir kļuvis par Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, noteikumiem, jo sabiedrību, kas saņem dividendes, līdzdalību virknē, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir atbrīvojuma saņemšana, tieši vai netieši kontrolē viens vai vairāki trešo valstu rezidenti, kas nevar atsaukties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību?

b)	Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu nav apstiprinoša, vai šī atbilstība ir jāpārbauda, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56. panta, kas ir kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantu, noteikumus?

Vai iepriekš minētie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir šķērslis tam, ka valsts tiesību aktos ir liegts atbrīvojums no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā attiecībā uz dividendēm, kuras dalībvalsts sabiedrība izmaksā citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, ja šīs dividendes saņem juridiska persona, kuru tieši vai netieši kontrolē valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, rezidenti, ja vien tā nepierāda, ka šīs līdzdalību virknes galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem nav saņemt atbrīvojumu?

(1) Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.).

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 11. janvārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Sabiedrība Euro Park Service, sabiedrības Cairnbulg Nanteuil tiesību un pienākumu pārņēmēja/Ministre des finances et des comptes publics

(Lieta C-14/16)

(2016/C 106/27)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sabiedrība Euro Park Service, sabiedrības Cairnbulg Nanteuil tiesību un pienākumu pārņēmēja

Atbildētājs: Ministre des finances et des comptes publics

Prejudiciālie jautājumi

Vai tad, ja valsts tiesībās, pieņemot dalībvalsts valsts tiesību aktus, tiek izmantota iespēja, kas ir sniegta ar grozītās 1990. gada 23. jūlija Padomes Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (1), 11. pantu, tiesību akti, kas izdoti, lai īstenotu šo iespēju, ir jāpārbauda, ņemot vērā Eiropas Savienības primārās tiesības?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. panta, kas ir kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu, noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem noteikts šķērslis tam, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, apvienošanai un līdzīgiem darījumiem piemērojamās kopējās nodokļu sistēmas izmantošana tiek pakārtota iepriekšējas atļaujas piešķiršanas procedūrai tikai attiecībā uz pārvešanu ārvalstu juridiskajām personām, izslēdzot pārvešanu, kas veikta saskaņā ar valsts tiesībām dibinātām juridiskām personām?

(1) OV L 225, 1. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 28. oktobra spriedumu lietā T-134/11 Al-Bashir Mohammed Al-Faqih, Ghunia Abdrabbah, Taher Nasuf, Sanabel Relief Agency Ltd/Eiropas Komisija 2016. gada 13. janvārī iesniedza Al-Bashir Mohammed Al-Faqih, Ghunia Abdrabbah, Taher Nasuf, Sanabel Relief Agency Ltd

(Lieta C-19/16 P)

(2016/C 106/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Al-Bashir Mohammed Al-Faqih, Ghunia Abdrabbah, Taher Nasuf, Sanabel Relief Agency Ltd (pārstāvji – N. Garcia-Lora, Solicitor, E. Grieves, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto 2015. gada 28. oktobra spriedumu;

—	aizstāt to ar savu nolēmumu un atcelt apstrīdētos pasākumus;

—	piespriest Komisijai, Padomei un Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā ir izvirzīti četri pamati.

Ar pirmo pamatu tiek apstrīdēts Vispārējās tiesas secinājums, saskaņā ar kuru ar lēmumu pēc būtības iekļaut sarakstā pirmos trīs prasītājus saistītie iebildumi neesot tikuši pienācīgi izvirzīti Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa neesot pienācīgi uztvērusi IV pamatu kā iebildumus pret Komisijas veikto faktu vērtējumu. Tā neesot ņēmusi vērā prasītāju apsvērumus, kurus esot bijis jāizvērtē, jo a) Vispārējā tiesa tos esot pieprasījusi, b) tie atbildētājam esot paziņoti, pirms tas iesniedza atbildes rakstu, un c) prasītāji vienmēr esot norādījuši, ka tie vēlas apstrīdēt faktu vērtējumu. Vispārējās tiesas pieeja neesot saderīga ar 2015. gada 14. aprīļa spriedumu Ayadi/Komisija T-527/09.

Ar otro pamatu tiek apstrīdēts Vispārējās tiesas secinājums, jo tā neesot ņēmusi vērā sprieduma lietā Kadi II saistošo spēku. Vispārējā tiesa pati neesot noskaidrojusi, vai pamatojumā izvirzītie apgalvojumi bija pamatoti.

Ar trešo pamatu tiek apstrīdēts Vispārējas tiesas secinājums, saskaņā ar kuru Komisija esot veikusi rūpīgu un neatkarīgu sarakstā iekļaušanas pamatojuma vērtējumu. Tiesas secinājums, ka Komisija šādu vērtējumu ir veikusi, neesot pamatots, ņemot vērā lietas apstākļus un agrāk līdzīgās lietās izdarītos tiesas secinājumus.

Ar ceturto pamatu tiek apstrīdēts Vispārējās tiesas secinājums, ka Sanabel nebija tiesību celt prasību, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību interpretācijā. Sanabel tiesības celt prasību neesot atkarīgas no to paralēliem skaidrojumiem valsts tiesībās, bet gan no tā, vai var uzskatīt, ka tai bija prasības celšanas tiesības.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 25. janvārī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Compass Contract Services Limited/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs

(Lieta C-38/16)

(2016/C 106/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First–tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Compass Contract Services Limited

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

Vai no Apvienotās Karalistes dažādas attieksmes pret maksājamā nodokļa Fleming prasījumiem (kurus varēja veikt par laikposmiem, kas beidzas pirms 1996. gada 4. decembra) un priekšnodokļa Fleming prasījumiem (kurus varēja veikt par laikposmiem, kas beidzas pirms 1997. gada 1. maija – tas ir, vēlāk nekā maksājamā nodokļa Fleming prasījumus) izriet:

a)	Eiropas Savienības tiesību vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums; un/vai

b)	Eiropas Savienības tiesību nodokļu neitralitātes principa pārkāpums; un/vai

c)	Eiropas Savienības tiesību efektivitātes principa pārkāpums; un/vai

d)	kāda cita būtiska Eiropas Savienības tiesību principa pārkāpums?

2)	Ja atbilde uz kādu no 1. jautājuma a)–d) punktu ir apstiprinoša, kā būtu jāizturas pret maksājamā nodokļa Fleming prasījumiem, kas attiecas uz laikposmu no 1996. gada 4. decembra līdz 1997. gada 30. aprīlim?

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedumu lietā T-425/13 Giant (China) Co. Ltd/Eiropas Savienības Padome 2016. gada 4. februārī iesniedza European Bicycle Manufacturers Association

(Lieta C-61/16 P)

(2016/C 106/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: European Bicycle Manufacturers Association (pārstāvji – L. Ruessmann, avocat, J. Beck, solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Giant (China) Co. Ltd, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—	lemt pēc būtības un noraidīt prasību atcelt tiesību aktu vai nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pēc būtības lemtu par prasību atcelt tiesību aktu; un

—	piespriest prasītājai Vispārējā tiesā atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies gan apelācijas tiesvedībā, gan saistībā ar tas dalību tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

—

Apelācijas sūdzības pirmais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir nepareizi juridiski analizējusi to, kā Padome ir piemērojusi pamatregulas 18. pantu. Pretēji Vispārējās tiesas secinājumiem, tā kā iestādēm nebija pilnīgas un visaptverošas informācijas par saistītajiem uzņēmumiem, ar Regulu Nr. 502/2013 (1) pamatregulas 18. panta 1. punkts tika piemērots Giant grupai kopumā, nevis tikai informācijai par grupas eksporta cenu.

—

Apelācijas sūdzības otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Padome nevarēja uzskatīt, ka apstāklis, ka Giant nesniedza pamatinformāciju par robežvērtībām, ir nevēlēšanās sadarboties pamatregulas 18. panta 1. punkta izpratnē. Prasītā informācija bija pamatinformācija par robežvērtībām, kas nepieciešama, lai iestādēm ļautu iegūt pilnīgu un pareizu priekšstatu par Giant grupu, un tādējādi šīs informācijas nesniegšana bija uzskatāma par nevēlēšanos sadarboties, kura rada šaubas par Giant sniegtās informācijas uzticamību.

—

Apelācijas sūdzības trešais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka pastāvētu apiešanas risks, ja attiecībā uz Giant tiktu noteikts individuāls antidempinga maksājums, bet attiecībā uz Jinshan tas netiktu noteikts. Iestāžu bažas par saistīto uzņēmumu veiktu apiešanu ir pamatotas un ir uzskatāmas par derīgu papildu pamatu, lai noraidītu Giant pieteikumu par individuāla antidempinga maksājuma piemērošanu.

(1) Padomes 2013. gada 29. maija Regula (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, OV L 153, 17. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/29

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – GFKL Financial Services AG/Eiropas Komisija

(Lieta T-620/11) (1)

(Valsts atbalsts - Vācijas nodokļu tiesiskais regulējums par zaudējumu pārnešanu uz nākamajiem taksācijas gadiem (Sanierungsklausel) - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuāls skārums - Pieņemamība - Valsts atbalsta jēdziens - Selektīvs raksturs - Nodokļu sistēmas raksturs un uzbūve - Valsts līdzekļi - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskā paļāvība)

(2016/C 106/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja): GFKL Financial Services AG (Esene, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji M. Schweda, S. Schultes-Schnitzlein, J. Eggers un M. Knebelsberger, vēlāk – M. Schweda, J. Eggers, M. Knebelsberger un F. Loose, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji T. Maxian Rusche, M. Adam un R. Lyal, vēlāk – T. Maxian Rusche, R. Lyal un M. Noll-Ehlers)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un K. Petersen)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra lēmumu 2011/527/ES par valsts atbalstu C 7/10 (ex CP 250/09 un NN 5/10), ko Vācija īstenojusi saskaņā ar Shēmu nodokļu zaudējumu pārnešanai grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas gadījumā, kas paredzēta Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (“KStG, Sanierungsklausel”) (OV L 235, 26. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	iebildi par nepieņemamību noraidīt;

2)	noraidīt prasību kā nepamatotu;

3)	GFKL Financial Services AG sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem Komisija sedz pati;

4)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 39, 11.2.2012.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/29

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – Isotis/Komisija

(Lieta T-562/13) (1)

(Šķīrējklauzula - Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma - REACH 112 līgums - Avansu atmaksa - Pieļaujamās izmaksas)

(2016/C 106/32)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – S. Skliris, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Di Paolo un S. Lejeune, sākotnēji piedaloties E. Petritsi, vēlāk E. Roussou, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 272. pantu un kuras mērķis galvenokārt ir panākt, lai tiek atzīta par nepamatotu Komisijas prasība par avansa EUR 47 197,93 apmērā atmaksu, kas izmaksāts prasītājai saskaņā ar līgumu Nr. 238940, “REsponding to All Citizens needing Help (REACH112)”, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un prasītāju, un, pakārtoti, atzīt par nepamatotu Komisijas prasību par šī avansa atmaksu saistībā ar Komisijai iesniegtajiem izdevumiem par REACH112 projekta pirmo atsauces periodu EUR 13 821,12 apmērā, kā arī, otrkārt, pretprasība piespriest prasītājai atmaksāt nepamatoti samaksāto avansu saskaņā ar šo līgumu un nokavējuma procentus

Rezolutīvā daļa:

nav jālemj par Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis prasību atzīt, ka sestās pamatprogrammas vispārējie nosacījumi nav piemērojami šim līgumam, ka tās pienākums nav maksāt fiksētu zaudējumu atlīdzību saskaņā ar to un ka tādēļ Eiropas Komisija esot pārkāpusi šo līgumu, paziņojot par savu nodomu pieprasīt šādu zaudējumu atlīdzību;

daļēji apmierināt Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis prasību konstatēt, ka pieteikumam par viņas saņemtā avansa saskaņā ar līgumu Nr. 238940, “REsponding to All Citizens needing Help (REACH112)”, atmaksu nav pamata, saistībā ar viņas deklarētām izmaksām par REACH112 projekta pirmo atsauces periodu;

3)	Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis prasību pārejā daļā noraidīt;

Komisijas lūgumu piespriest Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis atmaksāt tās saņemto avansu saskaņā ar līgumu Nr. 238940, “REsponding to All Citizens needing Help (REACH112)” noraidīt tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viņas deklarētām izmaksām par REACH112 projekta pirmo atsauces periodu;

5)	Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis samaksā Komisijai EUR 33 376,81, pieskaitot nokavējuma procentus pēc likmes 4 %, sakot no 2013. gada 29. oktobra līdz pilnīgai šīs summas samaksai;

6)	Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis un Eiropas Komisija sedz katra savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 9, 11.1.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/30

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – Italian International Film/EACEA

(Lieta T-676/13) (1)

(Atbalsta programma Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) - Atbalsta pasākumi Eiropas filmu starptautiskai izplatīšanai - Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2013. gada “selektīvās” sistēmas ietvaros - EACEA akts, ar kuru prasītāju informē par tās kandidatūras pieteikuma attiecībā uz filmu “Only God Forgives” noraidīšanu - EACEA akts, ar kuru apstiprināts atteikums, bet kurā norādīti divi jauni pamati - Kompetence - Uzdevumu sadale starp Komisiju un EACEA - Saistošā kompetence - Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdams tiesību akts - Pieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - 2012. – 2013. gada pastāvīgās pamatnostādnes - Vienošanās par materiālu vai fizisku izplatīšanu - Iepriekšēja EACEA neinformēšana - Kandidatūras pieteikuma nepieļaujamība)

(2016/C 106/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italian International Film Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji – A. Fratini, B. Bettelli un M. Bottino, advokāti)

Atbildētāja: Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) (pārstāvji – H. Monet un D. Homann, pārstāvji, kuriem palīdz D. Fosselard un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas kandidatūras pieteikums saistībā ar subsīdiju piešķiršanu filmai “Only God Forgives” pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus EACEA/21/12 MEDIA 2007 – Atbalsts Eiropas filmu starptautiskai izplatīšanai – 2013. gada “selektīva” sistēma (OV 2012, C 300, 5. lpp.), kas publicēts saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (OV L 327, 12. lpp.), kura attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Italian International Film Srl un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/31

Vispārējās tiesas 2016. gada 5. februāra spriedums – Kicktipp/ITSB – Società Italiana Calzature (“kicktipp”)

(Lieta T-135/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “kicktipp” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “KICKERS” - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikums - Regulas Nr. 2868/95 98. noteikuma 1. punkts - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 106/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kicktipp GmbH (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvis – A. Dreyer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Società Italiana Calzature Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvis – G. Cantaluppi, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas padomes 2013. gada 12. decembra lēmumu lietā R 1061/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Società Italiana Calzature Srl un Kicktipp GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2013. gada 12. decembra lēmumu lietā R 1061/2012–2;

2)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Kicktipp GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)	Società Italiana Calzature Srl sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 135, 5.5.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/32

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – Meica/ITSB – Salumificio Fratelli Beretta (“STICK MiniMINI Beretta”)

(Lieta T-247/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “STICK MiniMINI Beretta” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “MINI WINI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas (EK) Nr. 216/96 8. panta 3. punkts)

(2016/C 106/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG (Edewecht, Vācija) (pārstāvis – S. Labesius, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Poch)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Salumificio Fratelli Beretta SpA (Barzanò, Itālija (pārstāvji – G. Ghisletti, F. Braga un P. Pozzi, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 14. februāra lēmumu lietā R 1159/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG un Salumificio Fratelli Beretta SpA

Rezolutīvā daļa:

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 14. februāra lēmumu lietā R 1159/2013–4 atcelt tiktāl, ciktāl tajā ir noraidīti Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG prasījumi par Iebildumu nodaļas lēmuma grozīšanu saistībā ar 43. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Salumificio Fratelli Beretta SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/32

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – Itālija/Komisija

(Lieta T-686/14) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Augļi un dārzeņi - Tomātu pārstrādes nozare - Atbalsts ražotāju organizācijām - Itālijas izdevumi - Samērīgums - Res judicata spēks)

(2016/C 106/36)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, piedaloties G. Galluzzo, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un K. Skelly)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu 2014/458/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 205, 62. lpp.) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Itālijas Republiku

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 395, 10.11.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/33

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – PRIMA/Komisija

(Lieta T-722/14) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Iepirkuma procedūra - Atbalsts Komisijas pārstāvniecībai Bulgārijā sabiedrisku pasākumu rīkošanā - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Piešķiršanas kritēriji - Pienākums norādīt pamatojumu - Izraudzītā piedāvājuma salīdzinošā izdevīguma jēdziens - Pārskatāmība)

(2016/C 106/37)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PRIMA – Produtsentska, reklamna, informatsionna i mediyna agentsia AD (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis – Y. Ruskov, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Di Paolo, P. Mihaylova un D. Roussanov)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Komisijas 2014. gada 12. augusta lēmumu, ar kuru tika noraidīts piedāvājums, ko prasītāja iesniegusi iepirkuma procedūrā PO/2013–13/SOF par atbalstu Komisijas pārstāvniecībai Bulgārijā sabiedrisku pasākumu rīkošanā, un tiesības slēgt līgumu tika piešķirtas citam pretendentam, un, otrkārt, “turpmākos lēmumus”, tostarp 2014. gada 12. septembra lēmumu par līguma slēgšanu iepirkuma izpildei

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	PRIMA – Produtsentska, reklamna, informatsionna i mediyna agentsia AD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 462, 22.12.2014.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/34

Vispārējās tiesas 2016. gada 5. februāra spriedums – Airpressure Bodyforming/ITSB (“Slim legs by airpressure bodyforming”)

(Lieta T-842/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Slim legs by airpressure bodyforming” reģistrācijas pieteikums - Pārbaudītāja izteikts reģistrācijas atteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2016/C 106/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airpressure Bodyforming GmbH (Berchtesgaden, Vācija) (pārstāvis – S. Merz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – C. Martini un M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2014. gada 29. oktobra lēmumu lietā R 1570/2014–5 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Slim legs by airpressure bodyforming” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Airpressure Bodyforming GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 23.2.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/34

Vispārējās tiesas 2015. gada 28. decembra rīkojums – Skype/ITSB – Sky International (“SKYPE”)

(Lieta T-797/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 106/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Skype Ultd (Dublina, Īrija) (pārstāvji – A. Carboni un M. Browne, solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sky International AG (Zug, Šveice) (pārstāvji – D. Rose un J. Curry, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 29. septembra lēmumu lietā R 1075/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sky International AG un Skype

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Skype Ultd un Sky International AG sedz savus tiesāšanās izdevumus un katra no tām atlīdzina pusi no Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/35

Vispārējās tiesas 2016. gada 26. janvāra rīkojums – Permapore/ITSB – José Joaquim Oliveira II – Jardins & Afins (“Terraway”)

(Lieta T-277/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Terraway” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskās vārdiskas preču zīmes “TERRAWAY” - Daļējs iebildumu noraidījums - Pienākuma samaksāt apelācijas nodevu noteiktajā termiņā neievērošana - Apelācijas padomes lēmums, ar kuru atzīts, ka apelācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2016/C 106/40)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Permapore Ltd (Nenagh, Īrija) (pārstāvis – J. Sales, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: José Joaquim Oliveira II – Jardins & Afins Lda (Grijó, Portugāle) (pārstāvji – M. Oehen Mendes, R. Duarte Morais, M. Ribeiro da Fonseca un S. Luís Dias, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 5. marta lēmumu lietā R 2496/2014–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp José Joaquim Oliveira II – Jardins & Afins Lda un Permapore Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Permapore Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	José Joaquim Oliveira II – Jardins & Afins Lda sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 245, 27.7.2015.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/35

Prasība, kas celta 2015. gada 31. jūlijā – Voigt/Parlaments

(Lieta T-618/15)

(2016/C 106/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Udo Voigt (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – P. Richter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja atteikumu piešķirt Eiropas Parlamenta telpas 2015. gada 16. jūnijā plānotajai prasītāja preses konferencei;

—	atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja izdoto aizliegumu iekļūt ēkās 2015. gada 16. jūnija konferences dalībniekiem no Krievijas;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats: Līgumu pārkāpums

—	Prasītājs norāda, ka lūguma piešķirt telpas noraidījums, kā arī aizlieguma iekļūt telpās attiecināšana uz dalībniekiem no Krievijas ir uzskatāma par Līgumu vai attiecīgi to īstenošanas normu pārkāpumu.

—

Prasītājam atbilstoši Eiropas Parlamenta Prezidija 2005. gada 4. jūlija Frakciju sēžu reglamentam esot tiesības izmantot nepieciešamās telpas. Izņēmuma kārtā piemērojamie atteikuma pamati šajā gadījumā neesot konstatēti, jo telpas attiecīgajā laikā nebija aizņemtas un iecerētā preses konference nebūtu radījusi draudus nedz Parlamenta drošībai, nedz tā darbībai. Tādejādi esot ierobežotas prasītāja tiesības informēt par savu parlamentāro darbību.

—	Attiecībā uz viesiem no Krievijas izdotais aizliegums iekļūt telpās esot pretrunā diskriminācijas etniskās piederības un pilsonības dēļ aizliegumam (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts).

Otrais pamats: Rīcības brīvības ļaunprātīga izmantošana

—	Prasītājs norāda, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja rīcības pamatā esot acīmredzama patvaļa un tā esot diametrāli pretrunā primārajos tiesību aktos noteiktajam diskriminācijas aizliegumam.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/36

Prasība, kas celta 2016. gada 21. janvārī – Indeutsch International/ITSB – Crafts Americana (Vairāku izliektu līniju starp paralēlām līnijām atveidojums)

(Lieta T-20/16)

(2016/C 106/42)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M/S. Indeutsch International (Noida, Indija) (pārstāvji – D. Stone, D. Meale, A. Dykes, Solicitors, un S. Malynicz, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Crafts Americana Group, Inc. (Vankūvera, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (Vairāku izliektu līniju starp paralēlām līnijām atveidojums) – reģistrācijas pieteikums Nr. 8 884 264

Process ITSB: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 5. novembra lēmums lietā R 1814/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/37

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Comprojecto-Projectos e Construções u.c./ECB

(Lieta T-22/16)

(2016/C 106/43)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Comprojecto-Projectos e Construções, Lda (Lisabona, Portugāle), Julião Maria Gomes de Azevedo (Lisabona), Paulo Eduardo Matos Gomes de Azevedo (Lisabona) un Isabel Maria Matos Gomes de Azevedo (Lisabona) (pārstāvis – M. A. Ribeiro, advogado)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītāju prasījumi:

—	atbilstoši LESD 265. pantam atzīt, ka Eiropas Centrālā Banka, neizskatot prasītāju 2015. gada 27. novembrī iesniegto sūdzību, nepamatoti atturējās no lēmuma pieņemšanas, lai arī tai tika lūgts to pieņemt;

—	pakārtoti, atbilstoši LESD 263. un 264. pantam atcelt Eiropas Centrālās Bankas lēmumu;

—	saskaņā ar LESD 340. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu piespriest Eiropas Centrālajai Bankai izmaksāt prasītājiem kompensāciju EUR 4 199 780,43 apmērā, pieskaitot likumiskos nokavējuma procentus līdz faktiskam maksājuma veikšanas brīdim;

—	piespriest Eiropas Centrālajai Bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 134. panta 1. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.

1.	Nepamatoti, pieļaujot bezdarbību un nepieņemot lēmumu, noraidīts lūgums Eiropas Centrālajai Bankai rīkoties, pamatojoties uz prasītāju 2015. gada 27. novembrī iesniegto sūdzību, saistībā ar konkrētu Banco de Portugal prettiesisku un nepamatotu rīcību.

2.	Objektivitātes, pārskatāmības, integritātes, kompetences, efektivitātes un atbildības trūkums, vienlīdzības likuma priekšā principa pārkāpums (Pamattiesību hartas 20. panta pārkāpums).

3.	Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, Līgumu un ar to piemērošanu saistīto noteikumu pārkāpums, pilnvaru nepareiza izmantošana.

4.	Labvēlīga attieksme pret IC Millenium/Bcp un tās aizsardzība saistībā ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un Eiropas Savienības pienākumu saistībā ar kapitāla brīvu apriti neizpilde.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), 11. panta 3. punkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/38

Prasība, kas celta 2016. gada 21. janvārī – Sovena Portugal – Consumer Goods, SA/ITSB – Mueloliva (“FONTOLIVA”)

(Lieta T-24/16)

(2016/C 106/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sovena Portugal – Consumer Goods, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvis – D. Martins Pereira, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Mueloliva, SL (Cordoba, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “FONTOLIVA” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 107 792

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 4. novembra lēmums lietā R 1813/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt šo prasību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu pilnībā;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz šajā prasībā norādītajiem iebildumiem, un piešķirt aizsardzību Eiropas Savienībā starptautiskajai preču zīmes “FONTOLIVA” reģistrācijai Nr. 1 107 792;

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus tiesvedībā starp prasītāju un ITSB;

—	piespiest otrai procesa ITSB dalībniecei atlīdzināt prasītājas procesā ITSB radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	agrākas Spānijas preču zīmes Nr. 780 071 “FUENOLIVA” atcelšana;

—	nepietiekami pierādījumi par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu;

—	sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts;

—	divu agrāku preču zīmju “FONTOLIVA” esamība Spānijā.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/39

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Haw Par/ITSB – Cosmowell (“GelenkGold”)

(Lieta T-25/16)

(2016/C 106/45)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Haw Par Corp. Ltd (Singapūra, Singapūra) (pārstāvji – R. Härer, C. Schultze, J. Ossing, C. Weber, H. Ranzinger, C. Gehweiler, C. Brockmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Cosmowell GmbH (Sankt Johann in Tirol, Austrija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GelenkGold” – Kopienas preču zīme Nr. 9 957 978

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 4. novembra lēmums lietā R 1907/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB, kā arī otrai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt prasītājai Vispārējā tiesā un Apelācijas padomē radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/39

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Caffè Nero Group/ITSB (“CAFFÈ NERO”)

(Lieta T-29/16)

(2016/C 106/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Caffè Nero Group Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – L. Cassidy, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “CAFFÈ NERO” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 238 019

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 4. novembra lēmums lietā R 410/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrācijai pieteiktās Kopienas preču zīmes Nr. 13 238 019 reģistrāciju;

—	noraidīt iebildumus par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, piemērojot [Regulas Nr. 207/2009] 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu, kā arī 7. panta 2. punktu;

—	atļaut pieņemt un izsludināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājai šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/40

Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – M.I. Industries/ITSB – Natural Instinct (“Natural Instinct Dog and Cat food as nature intended”)

(Lieta T-30/16)

(2016/C 106/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M.I. Industries, Inc. (Lincoln, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – T. Elias, Barrister, B. Cookson, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Natural Instinct Ltd (Camberley, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Natural Instinct Dog and Cat food as nature intended” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 438 074

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 26. novembra lēmums lietā R 2944/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

apmierināt prasītājas iebildumus Nr. B 002 181 272 un noraidīt prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 11 438 074; pakārtoti atzīt, ka prasītāja ir pierādījusi savu Kopienas preču zīmju Nr. 5 208 418 un Nr. 5 208 201 faktisku izmantošanu saistībā ar iebildumiem Nr. B 002 181 272, un nodot lietu atpakaļ ITSB Apelācijas piektajai padomei, lai tā izlemtu jautājumus par katru no šīm preču zīmēm attiecībā uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu; vēl pakārtotāk, nodot lietu pilnībā ITSB Apelācijas piektajai padomei;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. un 4. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/41

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – adp Gauselmann/ITSB “Juwel”)

(Lieta T-31/16)

(2016/C 106/48)

Tiesvedības valoda –vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: adp Gauselmann GmbH (Espelkamp, Vācija) (pārstāve: P. Koch Moreno, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Juwel” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 426 888

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 16. novembra lēmums lietā R 2571/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	nav piemērojams nedz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, nedz arī tās 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/42

Prasība, kas celta 2016. gada 21. janvārī – Sony Computer Entertainment Europe/ITSB – Vieta Audio (“Vita”)

(Lieta T-35/16)

(2016/C 106/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Computer Entertainment Europe (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Malynicz, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Vieta Audio, SA (Barselona, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Vita” – Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 9 993 361

Process ITSB: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 12. novembra lēmums lietā R 2232/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB segt savus izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/42

Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – Caffè Nero Group/ITSB (“CAFFÈ NERO”)

(Lieta T-37/16)

(2016/C 106/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Caffè Nero Group Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – L. Cassidy, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “CAFFÈ NERO” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 436 175

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 6. novembra lēmums lietā R 954/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrācijai pieteiktās Kopienas preču zīmes Nr. 13436175 reģistrāciju;

—	noraidīt iebildumus par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, piemērojot [Regulas Nr. 207/2009] 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu, kā arī 7. panta 2. punktu;

—	atļaut pieņemt un izsludināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājai šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/43

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Nanu-Nana Joachim Hoepp/ITSB – Fink (“NANA FINK”)

(Lieta T-39/16)

(2016/C 106/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nanu-Nana Joachim Hoepp GmbH & Co. KG (Brēmene, Vācija) (pārstāvis – T. Boddien, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Nadine Fink (Bāzele, Šveice)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “NANA FINK”, starptautiska reģistrācija – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. IR 1 111 651

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 12. novembra lēmums lietā R 679/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu saistībā ar iebildumu procesu B 2 125 543 (starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. IR 1 111 651);

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/44

Prasība, kas celta 2016. gada 29. janvārī – 1&1 Telecom/Komisija

(Lieta T-43/16)

(2016/C 106/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1&1 Telecom GmbH (Montabaur, Vācija) (pārstāvis – J. Murach, lawyer un P. Alexiadis, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2015. gada 19. novembra lēmumu par Non–MNO [MNO – mobile network operators] tiesiskās aizsardzības līdzekļa īstenošanu lietā COMP/M.7018 – Telefónica Deutschland/E-Plus (“koncentrācijas lēmums”), ar kuru vēstule par saistību brīvprātīgu uzņemšanos ir atzīta par atbilstošu Galīgajām saistībām un ES tiesībām;

—	piespriest Komisijai pieprasīt, lai TEF DE iesniedz jaunu vēstuli par saistību brīvprātīgu uzņemšanos, kas ir stingri ierobežota ar pienākumu, kāds no tās tiek prasīts saskaņā ar Galīgo saistību, kas ir apstiprinātas ar koncentrācijas lēmumu, 78. punktu,

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta konsolidētās redakcijas 87. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot lēmumu, Komisija pieļāva acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā, jo ne Līgumi, ne Eiropas Savienības Koncentrāciju regula (“ESKR”), ne koncentrācijas lēmums un ne arī Galīgās saistības nepieļauj tādas saistību brīvprātīgas uzņemšanās vēstules 2.3. punktu, kāds ir apstiprināts ar lēmumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, pieņemot lēmumu, ļaunprātīgi izmantoja pilnvaras, ņemot vērā ar konkurenci nesaistītus apsvērumus un tādējādi pārkāpjot Līgumus, ESKR un koncentrācijas lēmumu.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/45

Prasība, kas celta 2016. gada 1. februārī – Azanta/ITSB – Novartis (“NIMORAL”)

(Lieta T-49/16)

(2016/C 106/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Azanta A/S (Hellerup, Dānija) (pārstāvis – M. Hoffgaard Rasmussen, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Novartis AG (Bāzele, Šveice)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “NIMORAL” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 204 079

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 1. decembra lēmums lietā R 634/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atļaut reģistrēt apstrīdēto preču zīmi.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/45

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. decembra spriedumu lietā F-45/11 De Nicola/EIB 2016. gada 9. februārī iesniedza Carlo De Nicola

(Lieta T-55/16 P)

(2016/C 106/54)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	apmierināt šo apelācijas sūdzību un, daļēji grozot pārsūdzēto spriedumu, atcelt tā rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu, kā arī minētā sprieduma 61.–67. punktu;

—	līdz ar to piespriest EIB atlīdzināt C. De Nicola nodarīto kaitējumu, kā lūgts pieteikumā par lietas ierosināšanu, vai pakārtoti, nodot lietu atpakaļ citai Civildienesta tiesas palātai citā sastāvā, lai tā pieņemtu jaunu nolēmumu par atceltajiem punktiem; piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī lieta būtībā ir identiska lietām F-55/08 un F-59/09 starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Eiropas Investīciju banku.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā ziņā precizē, ka pārsūdzētajā spriedumā nav ticis lemts par prasījumiem atcelt 2009. gada novērtējuma ziņojumu, 2010. gada 25. marta lēmumu par atteikumu paaugstināt amatā, pamatnostādnes 2009. gadam, divas EIB priekšsēdētāja vēstules, kas datētas ar 2010. gada 17. un 30. novembri, un “visus saistītos, secīgos un iepriekšējos aktus”.

Savas prasības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par pienākumu atcelt pamatnostādnes 2009. gadam un EIB priekšsēdētāja 2010. gada 17. un 30. novembra vēstules.

—	Šajā ziņā it īpaši tiek apgalvots, ka, ja Vispārējā tiesa nospiestu, ka attiecīgās pamatnostādnes ir prettiesiskas, to atcelšana nozīmētu atbildētājas pienākumu veikt novērtējumu saskaņā ar atbilstošākiem kritērijiem, kas nodrošina apelācijas sūdzības iesniedzēja interešu un tiesību ievērošanu.

Otrais pamats ir par attiecību starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un EIB līgumisko raksturu

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atlīdzināt zaudējumus saistībā ar atbildētājas līgumisko atbildību, nevis saistībā ar Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību. Pārsūdzētajā spriedumā EIB darbinieki tostarp ir pielīdzināti citu Savienības iestāžu ierēdņiem, lai gan attiecīgās darba tiesiskās attiecības ietilpst privāttiesību jomā, kā dēļ tiesību akti attiecībā uz ierēdņiem šajā gadījumā nav piemērojami.

Trešais pamats ir par lūgumu piespriest atlīdzināt mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu

—	Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā šajā ziņā izdarītie secinājumi ir acīmredzami kļūdaini gan faktiski, gan tiesiski, un ka līdz ar to ir izpildīti visi nosacījumi tā tiesību uz šādu atlīdzinājumu atzīšanai.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/47

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 5. februāra spriedums – Bulté un Krempa/Komisija

(Lieta F-96/14) (1)

(Civildienests - Miruša bijušā ierēdņa tiesību pārņēmēji - Pensijas - Apgādnieka zaudējuma pensijas - Civildienesta noteikumu 85. pants - Nepamatotu maksājumu atgūšana - Maksājuma prettiesiskums - Maksājuma prettiesiskuma acīmredzamība - Neesamība)

(2016/C 106/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hilde Bulté un Tom Krempa (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J. Lombaert un A. Surny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un G. Gattinara, vēlāk – G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu par prasītājiem piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas pārskatīšanu ar atpakaļejošu spēku, ar ko liek atgūt pārmaksātās summas, kuras esot saņemtas nepamatoti

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 22. novembra lēmumu, kāds tas izriet no Individuālo tiesību pārvaldības un aprēķināšanas biroja šīs pašas dienas paziņojuma, grozīt ar atpakaļejošu spēku no 2010. gada 1. augusta pensijas, kas attiecīgi piešķirtas H. Bulté un T. Krempa kā miruša bijušā ierēdņa tiesību pārņēmējiem, un atgūt summas, kas viņiem laikposmā no 2010. gada 1. augusta līdz 2013. gada novembrim tikušas samaksātas nepamatoti;

2)	Eiropas Komisija atmaksā H. Bulté un T. Krempa summas, ko tā, pamatodamās uz šīs rezolutīvās daļas 1) punktā minēto lēmumu, ieturējusi no viņu attiecīgajām pensijām;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 7, 12.1.2015., 49. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/47

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 5. februāra spriedums – GV/EĀDD

(Lieta F-137/14) (1)

(Civildienests - EĀDD personāls - Līgumdarbinieks - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts - Atlaišanas iemesli - Uzticības saiknes zudums - Tiesības tikt uzklausītam - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants - Labas pārvaldības princips - Mantiskais kaitējums - Morālais kaitējums)

(2016/C 106/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: GV (pārstāvis – H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji – S. Marquardt un M. Silva)

Priekšmets

Prasība atcelt EĀDD lēmumu izbeigt prasītāja darba līgumu uz nenoteiktu laiku un prasība atlīdzināt zaudējumus par apgalvoto morālo un materiālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt 2014. gada 29. janvāra lēmumu, ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienesta “Cilvēkresursu” direktorāta direktors, rīkojoties institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, vārdā, nolēma ar 2014. gada 31. augustu izbeigt GV darba līgumu;

2)	piespriest Eiropas Ārējās darbības dienestam samaksāt GV summu EUR 5 000 apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;

3)	prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus un atlīdzina GV tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 34, 2.2.2015., 54. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/48

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 5. februāra spriedums – Barnett un Mogensen/Komisija

(Lieta F-56/15) (1)

(Civildienests - Pensionēti ierēdņi - Izdienas pensija - Civildienesta noteikumu 64. pants - Korekcijas koeficienti - Ikgadējā korekcijas koeficientu pārskatīšana - Civildienesta noteikumu 65. panta 2. punkts - Starpposma pārskatīšana - Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3., 4. un 8. pants - Jutīguma robeža - Dzīves dārdzības izmaiņas - Civildienesta noteikumu 65. panta 4. punkts - Pārskatīšanas neesamība 2013. un 2014. gadā, par kuru ir izlēmis likumdevējs - Piemērojamība - Regula Nr. 1416/2013 - Pārvērtēts korekcijas koeficients Dānijai - Korekcijas koeficienta samazināšana ar starpposma pārskatīšanas mehānismu - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

(2016/C 106/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Adrian Barnett (Roskilde, Dānija) un Sven-Ole Mogensen (Hellerup, Dānija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara un F. Simonetti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumus, ar kuriem samazināts prasītāju, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, pensijai piemērojamais korekcijas koeficients, kā tas izriet no to 2014. gada jūnija pensijas izrakstiem, un atlīdzināt apgalvoti nodarīto morālo kaitējumu dažādās un pretrunīgās informācijas dēļ, kura ir izmantota apstrīdēto lēmumu pamatojumam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	A. Barnett un S.-O. Morgenson sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 29.6.2015., 46. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/49

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 5. februāra spriedums – Clausen un Kristoffersen/Parlaments

(Lieta F-62/15) (1)

(2016/C 106/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Svend Leon Clausen (Jyllinge, Dānija) un Niels Kristoffersen (Køge, Dānija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – E. Taneva un L. Deneys)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	S. L. Clausen un N. Kristoffersen sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 29.6.2015., 49. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/50

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 5. februāra spriedums – Barnett, Ditlevsen un Madsen/CESE

(Lieta F-66/15) (1)

(2016/C 106/60)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Inge Barnett (Roskilde, Dānija), Suzanne Ditlevsen (Kopenhāgena, Dānija) un Annie Madsen (Frederiksberg, Dānija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (pārstāvji – K. Gambino, A. Carvajal, L. Camarena Januzec un X. Chamodraka, B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	I. Barnet, S. Ditlevsen un A. Madsen sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 29.6.2015., 50. lpp.

21.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/50

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 5. februāra rīkojums –Fedtke/EESK

(Lieta F-107/15) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Automātiska pensionēšana - Pensionēšanās vecums - Lūgums paturēt dienestā pēc vecuma robežas sasniegšanas - Civildienesta noteikumu 52. panta otrā daļa - Dienesta intereses - Reglamenta 82. pants - Absolūts šķērslis tiesas procesam - Kļūda pirmstiesas procedūrā)

(2016/C 106/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ingrid Fedtke (Wezembeek-Oppen, Beļģija) (pārstāvis – M.-A. Lucas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (pārstāvji – K. Gambino, A. Carvajal, L. Camarena Januzec un X. Chamodraka, pārstāvji, B. Wägenbaur, avocat)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu pensionēt prasītāju ar 2014. gada 31. decembri un lēmumu, ar kuru noraidīts tās pieteikums par dienesta pagarināšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	I. Fedtke sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 320, 28.9.2015., 53. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 106

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 21. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 106/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1