19.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/1

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2016. gada 24. februāra rezolūcija par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā

(2016/C 105/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ

—	Eiropas Komisijas gada izaugsmes pētījumu par 2016. gadu: Atveseļošanās stiprināšana un konverģences sekmēšana (1),

—	Eiropas Komisijas 2015. gada pārskatu par izglītību un apmācību (2),

—	Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošanu – Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (3),

UZSKATA, KA:

Eiropai vienlaicīgi nākas sastapties ar vairākiem sociāliem izaicinājumiem.

Kaut gan kopumā Eiropas Savienības ekonomika piedzīvo mērenu atveseļošanos, finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme uz mūsu sabiedrībām saglabājas. Atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē turpina pieaugt, kas rada ilgtermiņa nelīdzsvarotību. Daudzās valstīs jauniešu bezdarbs saglabājas satraucoši augsts un iegūtais izglītības līmenis – nepietiekams.

Tagadējā bēgļu krīze mūsu sabiedrībām un izglītības sistēmām rada ievērojamus sarežģījumus. Mūsu kopīgs pienākums ir radīt tādu vidi, kurā katra cilvēka talantus varētu attīstīt neatkarīgi no viņa ģimenes vēstures vai izcelsmes.

Vienlaikus mūsu sabiedrības apdraud arvien lielāka radikalizācija, kas dažkārt noved pie vardarbības un terorisma. Tas vēl vairāk parāda to, cik svarīga nozīme ir izglītībai un apmācībai, lai veicinātu iekļautību, aktīvu pilsoniskumu un kopīgas pamatvērtības, kā izklāstīts 2015. gada marta Parīzes deklarācijā (4).

Šie galvenie izaicinājumi ir kopīgi, un tie būtiski ietekmē izglītības politiku. Lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu un mazinātu atšķirības un nelīdzsvarotību, ir vajadzīgi atbildes pasākumi, kuros dalībvalstis rīkojas kopā ar ES iestādēm un sasaistē ar citām starptautiskām organizācijām – tādām kā ESAO, Eiropas Padome un UNESCO (5).

ATZĪST, KA:

Nodrošinot cilvēkiem relevantas prasmes, kompetences un zināšanas, tiek veicināta inovācija un izaugsme un tiek sekmēts personīgais piepildījums un labjutība. Tas ir labākais līdzeklis, kā pasargāt cilvēkus no bezdarba, tādējādi mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku (6).

Diemžēl pārejā no izglītības uz darba tirgu saglabājas ievērojams prasmju deficīts un neatbilstība, kā rezultātā Eiropas ekonomikas var tikt bremzētas tāpēc, ka tajās trūkst pienācīgi kvalificētu darbinieku, kas savukārt mazina to izaugsmes potenciālu (7). Nožēlu vienlīdz izraisa arī tas, ka daudzi augsti kvalificēti darbinieki nonāk darbavietās, kurās nepietiekami tiek izmantotas viņu spējas, un tas var mazināt viņu individuālo izaugsmes potenciālu (8).

Izglītība un apmācība var sniegt spēcīgu ieguldījumu saliedētas sabiedrības un labi funkcionējoša darba tirgus garantēšanā. Izglītībai un apmācībai būtu jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi visiem, un, pieņemot visu veidu daudzveidību, tai vajadzētu būt spēcīgam līdzeklim neizdevīgākos apstākļos esošo grupu sociālajā un ekonomiskajā iekļaušanā. Izglītībai un apmācībai arī jāspēlē svarīga loma ikviena cilvēka potenciāla attīstīšanā un tajā, ka tiek sekmēta spēja kritiski domāt un objektīvi un neatkarīgi spriest, jo īpaši (taču ne tikai) sociālo mediju kontekstā.

Kaut gan izglītības sistēmas daudzējādā ziņā darbojas labi un dod ievērojamu artavu Eiropas izaugsmes potenciālā un atvērtu un demokrātisku sabiedrību nodrošināšanā, joprojām pastāv daži ievērojami trūkumi. Īpašas bažas rada ievērojamais skaits izglītojamo, kuri nesasniedz izglītības minimālos standartus, kā rāda nesenie dati par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājiem (9) un pamatprasmju līmeni (10). Sociālekonomiskais statuss, migrantu izcelsme un dzimums joprojām ir svarīgi faktori, kas nosaka izglītības rezultātus (11), tā ierobežojot emancipējošo efektu (12), kāds būtu gaidāms no izglītības un apmācības.

ATTIECĪGI IESNIEDZ Eiropadomes 2016. gada marta sanāksmei šādus komentārus izglītības un apmācības jomā.

Izglītībai un apmācībai vajadzētu būt vienam no galvenajiem elementiem visaptverošā pieejā, kas vērsta uz to, lai sekmētu sociālekonomisko attīstību un iekļautību. Tas prasa mērķtiecīgas reformas izglītības sistēmās, lai uzlabotu šo sistēmu darbību mācību rezultātu ziņā, kas būtu daļa no kopējiem centieniem, kuri ir vajadzīgi, lai atjaunotu nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi. Tā kā investīcijas izglītībā un apmācībā ir izaugsmei draudzīgas un sekmē gan īstermiņa atveseļošanu, gan ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, šādas investīcijas būtu jānosaka par prioritāti reģionālā, valstu un ES līmenī. Ne visos gadījumos tam jānozīmē budžetu palielināšana, bet drīzāk tas varētu būt jautājums par izdevumu mērķtiecīgāku novirzīšanu un īsto kvalitātes uzlabošanas stimulu nodrošināšanu.

Prasmju, kompetenču un zināšanu attīstīšana mūžizglītības perspektīvā ir ļoti svarīga tādam labi funkcionējošam darba tirgum, kurā var labi izpausties individuālais talants. Jārod veidi, kā sagatavot jauniešus mainīgajām darba tirgus prasībām, vienlaikus pastāvīgi atjauninot un pilnveidojot prasmes tiem, kuri jau ir darba tirgū. Prasmju neatbilstības un deficīti būtu jānovērš prioritārā kārtā, un tas jādara gan izglītības, gan nodarbinātības sektoram. Cita starpā tas nozīmē, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz transversālo prasmju (13) attīstību un ka ir jāveicina mācīšanās darbavietā, nākotnē vajadzīgo prasmju savlaicīga prognozēšana un partnerības starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem.

Prasmju un kompetenču attīstīšanas nozīme krietni pārsniedz darba tirgus ietvarus. Tiklab tās jēga ir veidot atbildīgus pilsoņus, kuri spēj aktīvi iesaistīties sabiedrībā un demokrātiskajā dzīvē. Abi šie mērķi lielā mērā ir savstarpēji papildinoši, jo sabiedrībā nepieciešamās prasmes un kompetences ir tikpat nozīmīgas arī darbā.

Būtu jāvirza uz priekšu strukturālās reformas mūsu ekonomiku modernizēšanai, lai sekmētu cilvēku prasmju, kompetenču un zināšanu attīstību nolūkā stimulēt inovāciju un ražīgumu, kā arī veicinātu iekļautību. Analogi izglītības sistēmām būtu jātiecas palielināt savu emancipējošo efektu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus it visiem neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa, migrantu izcelsmes vai dzimuma. Tas nozīmē padarīt izglītības sistēmas atvērtākas, lai reaģētu uz izglītojamo arvien lielāko daudzveidību, un veidot saites ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

UN PAUŽ SAVU APŅEMŠANOS:

Sadarboties nolūkā veicināt sociālekonomisko attīstību un iekļautību Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību, izmantojot reformas, atbilstošus politikas pasākumus un mērķtiecīgas investīcijas. Būtu jāidentificē politikas pasākumi, kas ir izrādījušies sekmīgi, un par tiem būtu plaši jāinformē, un būtu jāsniedz attiecīgs atbalsts to īstenošanai citās valstīs, kuras no tiem vēlas iedvesmoties, izstrādājot līdzīgu politiku vai reformas.

Pārraudzīt virzību uz mūsu kopīgajiem mērķiem izglītības un apmācības jomā un īstenot zināšanu un pieredzes apmaiņu, jo īpaši saistībā ar nesen pārskatītajām ET 2020 prioritārajām jomām un struktūrām (14). To darot, būtu jānodrošina atbilstība “Eiropa 2020” pamatmērķiem un pārvaldības pasākumiem Eiropas pusgada ietvaros, vienlaikus pilnībā respektējot subsidiaritāti, izglītības iestāžu autonomiju un pedagoģisko brīvību.

Veikt adekvātas investīcijas izglītībā visos līmeņos, vienlaikus radot tai stimulu paaugstināt iegūtā izglītības līmeņa rādītājus, identificēt un novērst prasmju deficītu un neatbilstības un palielināt izglītības un apmācības emancipējošo efektu. Šim mērķim pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniedz tādi Eiropas instrumenti kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi, garantija jauniešiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un programma “Erasmus+”.

Sākotnējā apmācībā un pastāvīgajā profesionālajā pilnveidē nodrošināt skolotājiem piemērotus un aktuālus pedagoģiskos rīkus un metodes, kas izstrādāti, lai uzlabotu prasmju un kompetenču attīstību un zināšanu ieguvi. Vajadzētu būt tā, ka neatņemama šīs pieejas daļa ir izglītības iestāžu atvēršana ārpasaulei visos izglītības un apmācības līmeņos. Lai to panāktu, būtu jāveicina valsts, reģionālu un vietēju partnerību veidošana, kurās būtu iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, sociālie partneri un jaunatnes sektora pārstāvji, un tām vajadzētu būt vērstām uz konkrētu problēmu risināšanu.

Aktīvi veidot kontaktu ar jauniešiem ar vājām izglītības un nodarbinātības perspektīvām, kas sakņojas viņu sociālekonomiskajā statusā, migrantu izcelsmē vai dzimumā, lai nodrošinātu, ka neviens netiek aizmirsts. Būtu jāuzlabo jauniešu digitālā pratība un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, kā arī viņu spēja domāt kritiski, līdztekus viņu sociālajām prasmēm un pilsoniskajām kompetencēm. Lai uzlabotu iegūto izglītību un nepieļautu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, sociālu atstumtību un vardarbīgu radikalizāciju, būtu jānodrošina, ka skolotājiem un skolu vadītājiem ir pilnvērtīgas iespējas agrīni konstatēt neiesaistīšanās pazīmes un brīdināt par tām.

AICINA KOMISIJU:

Saistībā ar “Erasmus+” darba programmu 2017. gadam – turpināt veicināt visas iniciatīvas, ar kurām tiek reaģēts uz šajā rezolūcijā aprakstītajām problēmām, pilnvērtīgi izmantojot esošajā programmā paredzētās iespējas. Turklāt daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatā ir paredzēta iespēja apsvērt to, kā minēto problēmu risināšanu visefektīvāk var atbalstīt, izmantojot dažādus esošus ES instrumentus, tostarp programmu “Erasmus+”.

Atkārtoti apstiprināt izglītības un apmācības svarīgumu visās Eiropas iniciatīvās laikposmam pēc 2020. gada, kuras attiecas uz izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspēju, arī ņemot vērā tādas plašākas iniciatīvas kā ANO 2030. gada attīstības mērķi. Tas ir jo īpaši svarīgi izglītības gadījumā – jomā, ko raksturo tās ilgtermiņa perspektīva.

Līdz Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 2016. gada maija sanāksmei iesniegt priekšlikumu par jaunu prasmju programmu Eiropai, ar kuru dalībvalstīm tiktu sniegts atbalsts, lai cita starpā tiktu apsvērti veidi, kā veicināt prasmju attīstību un zināšanu apguvi mūžizglītības perspektīvā, ar īpašu atsauci uz šādām jomām:

a.	iegūtā izglītības līmeņa rādītāju paaugstināšana, atzīstot, ka vidējās izglītības vai līdzvērtīga līmeņa izglītības pabeigšana parasti tiek uzskatīta par minimālo prasību, lai sekmīgi pārietu no izglītības uz darba tirgu un iegūtu piekļuvi tālākai izglītībai;

b.	to pamatprasmju nodrošināšanas uzlabošana, kuras ir izšķiroši svarīgas mūžizglītībai, nodarbināmībai un aktīvai dalībai sabiedrībā un demokrātiskajā dzīvē;

c.	lielāka Eiropas spēja paredzēt nākotnē vajadzīgās prasmes un prasmju deficīta un neatbilstību novēršana, uzsverot izglītības un darba jomas kopīgo atbildību, un pasākumi, kuru pamatā ir abu sektoru iniciatīvas;

d.	mobilu ES darba ņēmēju un izglītojamo pieejamo prasmju un kvalifikāciju labākas pārredzamības un izmantošanas veicināšana;

augstākās izglītības modernizēšanas procesa atjaunošana Eiropā, tostarp šādi:

—	uzlabojot kvalitāti un relevanci mācību programmu izstrādē un īstenošanā,

—	veicinot augstākās izglītības iestāžu iesaisti reģionālā inovācijā,

—	uzlabojot saikni starp augstākās izglītības iestāžu izglītības un pētniecības funkcijām,

—	formulējot reakciju uz ietekmi, kāda ir atvērtai un tiešsaistes augstākajai izglītībai,

—	pievēršoties augstākās izglītības iestāžu lomai – iesaistei kopienas dzīvē,

—	nodrošinot, lai ikvienam, kam ir potenciāls gūt panākumus augstākajā izglītībā, šāda iespēja būtu, neraugoties uz apstākļiem.

Pēc Parīzes deklarācijas (15) atbalstīt dalībvalstis pasākumos, lai palielinātu izglītības un apmācības nozīmi aktīva pilsoniskuma un pamatvērtību veicināšanā. Šajā sakarībā demokrātiska pilsoniskuma jomā nodrošināt sinerģiju un sadarbību ar Eiropas Padomi.

(1) 14270/15

(2) ISBN 978-92-79-50621-5

(3) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(4) Deklarācija par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību, Parīze, 2015. gada 17. marts.

(5) Konkrēti – ANO 4. ilgtspējīgas attīstības mērķis, kurš attiecas uz izglītību un mūžizglītību [ANO Rezolūcija 70/1 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”].

(6) Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu [14270/15, 8. lpp.].

(7) Saskaņā ar datiem 39 % uzņēmumu ir grūtības atrast personālu ar vajadzīgajām prasmēm – [Eiropas uzņēmumu 3. apsekojums (2013), Eurofound].

(8) Cedefop Eiropas prasmju un nodarbinātības pētījums, 2014.

(9) Uzraudzības ziņojums izglītības un apmācības jomā 2015, 2. daļa. 2014. gadā izglītību priekšlaicīgi pametušie Eiropas Savienībā bija 11,1 % no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas pārsniedz “Eiropa 2020” noteikto 10 % mērķi.

(10) Uzraudzības ziņojums izglītības un apmācības jomā 2015, 1.1. punkts. Saskaņā ar ESAO jaunāko Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumu (2012) Eiropas Savienībā nepietiekami rezultāti lasīšanā ir 17,8 %, matemātikā – 22,1 %, un zinātnē – 16,6 % dalībnieku, proti, rādītāji pārsniedz ET 2020 sliekšņa rādītāju, kas ir 15 %.

(11) Uzraudzības ziņojums izglītības un apmācības jomā 2015, 1.1. punkts.

(12) Tas nozīmē – nodrošināt cilvēkam pilnvērtīgas iespējas, lai pārvarētu ierobežojumus vai šķēršļus, ar kādiem viņš varētu saskarties personīgu vai sociālekonomisku izcelsmes faktoru rezultātā.

(13) Piemēram, mācīšanās mācīties, problēmu risināšana, uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, radošums un kritiskā domāšana.

(14) Tostarp ņemot vērā saskaņotos konkrētos jautājumus un izmantojot jaunizveidotas darba grupas (skatīt 2015. gada kopīgo ziņojumu, kas pieņemts 2015. gada 23. novembrī (OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.)).

(15) Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

19.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/8

MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem; jeb BIN KHALID, Fahd Bin Adballah; jeb HENIN, Ashraf Refaat Nabith; jeb WADOOD, Khalid Adbul), POPULAR FRONT FOR THE LIBERATION OF PALESTINE (PFLP), POPULAR FRONT FOR THE LIBERATION OF PALESTINE-GENERAL COMMAND, (jeb PFLP-General Command), kuri iekļauti sarakstā, kas minēts 2. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, ievērībai tiek paziņota šāda informācija

(skatīt Padomes 2015. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2425 (1) pielikumu)

(2016/C 105/06)

Padomes 2001. gada 27. decembra Regulā (EK) Nr. 2580/2001 (2) ir paredzēts, ka tiek iesaldēti visi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, kas pieder attiecīgajai personai un grupām, un ka tām netiek tieši vai netieši darīti pieejami nekādi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi.

Padomei ir sniegta jauna informācija, kas attiecas uz minēto personu un grupu paturēšanu sarakstā. Izskatījusi šo jauno informāciju, Padome ir attiecīgi grozījusi paskaidrojuma rakstus.

Attiecīgās personas un grupas var iesniegt lūgumu, lai iegūtu atjauninātos Padomes paskaidrojuma rakstus par iemesliem, kāpēc tās ir paturētas minētajā sarakstā, līdz 2016. gada 23. martam nosūtot lūgumu uz šo adresi:

Council of the European Union (Attn: CP 931 designations)

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Attiecīgā persona un grupas jebkurā laikā var iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par to iekļaušanu un saglabāšanu minētajā sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un nosūtot to uz minēto adresi. Minētos lūgumus izskatīs pēc to saņemšanas. Šajā sakarībā attiecīgo personu un grupu uzmanība tiek vērsta uz to, ka Padome regulāri pārskata sarakstu saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (3) 1. panta 6. punktu. Lai lūgumus varētu izskatīt nākamajā pārskatīšanas reizē, tie būtu jāiesniedz līdz 2016. gada 1. aprīlim.

Attiecīgās personas un grupu uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju apstrīdēt Padomes regulu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

Attiecīgās personas un grupu uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kas minētas regulas pielikumā, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus būtisku vajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu.

(1) OV L 334, 22.12.2015., 1. lpp.

(2) OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.

(3) OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.

19.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/9

Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 18. marts

(2016/C 105/07)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1279
JPY	Japānas jena	125,79
DKK	Dānijas krona	7,4542
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,77855
SEK	Zviedrijas krona	9,2773
CHF	Šveices franks	1,0919
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,4111
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,035
HUF	Ungārijas forints	310,32
PLN	Polijas zlots	4,2625
RON	Rumānijas leja	4,4718
TRY	Turcijas lira	3,2218
AUD	Austrālijas dolārs	1,4804
CAD	Kanādas dolārs	1,4627
HKD	Hongkongas dolārs	8,7464
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6550
SGD	Singapūras dolārs	1,5277
KRW	Dienvidkorejas vona	1 306,11
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,2024
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3037
HRK	Horvātijas kuna	7,5305
IDR	Indonēzijas rūpija	14 754,09
MYR	Malaizijas ringits	4,5716
PHP	Filipīnu peso	52,351
RUB	Krievijas rublis	76,0498
THB	Taizemes bāts	39,296
BRL	Brazīlijas reāls	4,0794
MXN	Meksikas peso	19,4683
INR	Indijas rūpija	74,7625

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

19.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/11

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7853 – CMA CGM / Bolloré / Kribi JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 105/09)

Komisija 2016. gada 14. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. panta 5. punktā noteikto, kuras rezultātā uzņēmumi CMA CGM S.A. (Francija) un Bolloré S.A. (Francija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunu konteineru termināli Kribi ostā Kamerūnā, iegādājoties daļas jaunizveidotā kopuzņēmumā (Kribi JV).

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—

CMA CGM: konteinerkravu regulārie kuģniecības pakalpojumi un ostas termināļu pārvaldība. CMA CGM ir pasaules trešais lielākais konteinerkuģniecības uzņēmums un piedāvā visus pakalpojumu veidus, tostarp kuģniecības pakalpojumus, refrižeratorkonteineru transportu (t. i., atdzesētu preču pārvadājumus), iekārtu apkalpošana ostās, kā arī kravu pārvadājumi un loģistika uz sauszemes,

—

Bolloré ir ieguldījumu uzņēmums un pārvaldītājsabiedrība, kas darbojas šādās jomās: transporta un loģistikas pakalpojumi, plastmasas plēvju, biļešu pārdošanas automātu, bateriju un elektrisko transportlīdzekļu ražošana, degvielas piegāde, komunikācija un plašsaziņas līdzekļi, tostarp reklāma, kā arī plantācijas,

—	Kribi JV projektēs un ekspluatēs jaunu konteineru termināli Kribi dziļjūras ostā Kamerūnā.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7853 – CMA CGM / Bolloré / Kribi JV uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

19.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/12

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 105/10)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

ΚΟΛΟΚΑΣΙ ΣΩΤΗΡΑΣ/ΚΟΛΟΚΑΣΙ-ΠΟΥΛΛΕΣ ΣΩΤΗΡΑΣ (KOLOKASI SOTIRAS/KOLOKASI-POULLES SOTIRAS)

ES Nr.: CY-PDO-0005-01309 – 3.2.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi

Κολοκάσι Σωτήρας/Κολοκάσι-Πούλλες Σωτήρας (Kolokasi Sotiras/Kolokasi-Poulles Sotiras)

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Kipra

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Pēc botāniskās klasifikācijas augs pieder pie Araceae [kallu] dzimtas Colocasia ģints. Ģintī ir suga Colocasia esculenta, kas sastopama vairākās pasaules daļās, tostarp Kiprā. Tas ir galvenokārt tropu augs, kas pielāgojies Kipras apstākļiem un kam vajadzīga intensīva apūdeņošana.

Kolokāziju jeb taro kultivē ēdamo bumbuļu dēļ – augam attīstās galvenie bumbuļi, ko vietējā izloksnē sauc mappes, un sānu bumbuļi – pulles. Galvenais bumbulis attīstās auga centrālajā daļā un izaug zem augsnes virsas; to sauc par kolokasi [taro]. Pulles ir sekundārie bumbuļi un attīstās kā mazi sānu bumbuļi, ko sauc arī par kolokasi–pulles [mazie taro].

Liela daļa ražas tiek iegūta Sotiras reģionā ierīkotos laukos, kur sastopamas sarkanzemju augsnes; šo īpatnību dēļ no kultūrauga iegūstos produktus plašsaziņas valodā sauc par Kolokasi Sotiras (no galvenā bumbuļa) un Kolokasi-Poulles Sotiras (no sānu bumbuļiem).

Produkta atšķirības pazīmes

Fizikālās īpašības

Kolokasi Sotiras forma: cilindriska; lielākais diametrs ir tuvu bumbuļa vidum, bet gali ir ieapaļi līdz smaili.

Kolokasi-Poulles Sotiras forma: to raksturīgākās īpašības ir a) to izliekums, b) to izmērs, kas ir mazāks, un tas, ka tie ir izsmalcinātāki salīdzinājumā ar centrālo bumbuli, c) to smailais augšējais gals.

Izmēri: Kolokasi Sotiras maksimālais garums ir 30 cm, bet minimālais garums 10 cm, savukārt tā maksimālais diametrs ir 15 cm, bet minimālais diametrs 5 cm. Kolokasi-Poulles Sotiras nav noteiktu maksimālo vai minimālo izmēru.

Organoleptiskās īpašības

Tās attiecas gan uz Kolokasi Sotiras, gan uz Kolokasi-Poulles Sotiras.

Izskats: virsa gluda, ar ļoti maziem neregulāras formas izaugumiem.

Ārējā krāsa: galvenais/sānu bumbulis ir gaiši brūns, acu tuvumā tumšākos toņos; nokasot tas kļūst nevienādi balts. Tā sauktā “pēda” galvenā/sānu bumbuļa pamatnē, ko vietējie audzētāji sauc arī par musulos, ir baltā krāsā, gandrīz vienāda ar bumbuļa iekšējo krāsu.

Mīkstuma krāsa: balta līdz gaiši dzeltena (okera) ar nelieliem brūniem punktiņiem, kuri klāj visu virsu, kas kalcija oksalāta sāļu dēļ ir salīdzinoši mitra; šo savienojumu dēļ produktu Kolokasi Sotiras ir jācep vai jāvāra, lai tas kļūtu piemērots pārtikai. Mīkstuma virsa ir gluda, un tajā ir ļoti mazi cietes graudiņi.

Smarža: neitrāla vai bez smaržas.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi no augu pavairojamā materiāla sagatavošanas līdz bumbuļu nokasīšanai noris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteikto ģeogrāfisko apgabalu veido zemes platības ar sarkanzemju augsni, kuras atrodas Famagusta eparhijas Sotira dimes Avgoru, Frenaros un Liopetri pašvaldībā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta specifika

Produktiem Kolokasi Sotiras un Kolokasi-Poulles Sotiras ir raksturīgas šādas īpatnības:

a)	galvenais bumbulis pēc formas atgādina augstu un šauru cilindru, bet sānu bumbuļi ar izliekumu;

b)	bumbuļa virsa (pēc nokasīšanas) viendabīga, izaugumu pavisam nedaudz vai to nav nemaz;

c)	pēc tam kad bumbulis atbrīvots no augsnes paliekām un nokasīts ar nazi, tā epiderma un liela daļa mizas kļūst balta.

Pateicoties šīm īpašībām, patērētāji produktus Kolokasi Sotiras un Kolokasi-Poulles Sotiras viegli var atšķirt no līdzīgiem produktiem, ko audzē citos reģionos, un noteiktajā apgabalā no iepriekšējās sezonas augiem iegūta pavairojamā materiāla izmantošana garantē šo īpatnību saglabāšanu.

Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Kopumā var sacīt, ka taro audzēšana Kiprā nozīmē tā audzēšanu noteiktajā apgabalā, un iegūtā produkcija ir galvenokārt ražotāju amatprasmes rezultāts apvienojumā ar labvēlīgiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Augstums virs jūras līmeņa Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals atrodas Kipras austrumu puses zemienēs mazāk par 14 km no jūras krasta; apgabala augstums virs jūras līmeņa nepārsniedz 80 m; augsne ir samērā dziļa, un zemes platības ir līdzenas un izvietotas uz lēzenas, salīdzinoši vienmērīgas nogāzes, kas vērsta no iekšzemes uz jūru.

Sarkanzemju raksturīgās īpašības Lielākā daļa Kipras raksturīgo sarkanzemju augšņu atrodas Sotiras reģionā. Šīs augsnes ir līdzenā reljefā vai nelielā slīpumā, tās ir smagas, ar augstu māla saturu, to ūdensietilpība ir 30–35 %, bet apmaiņas kapacitāte 28–33 %. Šīm augsnēm parasti ir normāli mitruma apstākļi, tās ir irdenas un tām ir lielāka porainība un labāka ūdenscaurlaidība un drenāža nekā smagajām aluviālajām augsnēm. Augšņu pH ir aptuveni 7,5–8,0, bet katjonu apmaiņas kapacitāte ir 28–33 mekv. uz 100 g augsnes. Organiskā viela aramzemes kārtā parasti ir 0,5–2 %, bet augsnes apakškārtā tās ir mazāk par 1 %. Visi iepriekš minētie faktori būtiski veicina auga attīstību un augšanas sparu, kā arī vairo izaudzēto bumbuļu kvalitāti un daudzumu, jo kolokāzija prasa smagas, dziļas, labi drenētas, irdenas augsnes ar augstu ūdensietilpību. Papildus iepriekš minētajam jāatgādina, ka taro audzēšanai par īpaši svarīgu faktoru tiek uzskatīta augsnes auglība, jo tā palīdz attīstīt veselīgu sakņu sistēmu, kas veicina un uzlabo barības vielu uzņemšanu, un līdz ar to augs dod lielākas ražas.

Klimatiskie apstākļi Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajiem apstākļiem raksturīgas:

—	salīdzinoši maigas ziemas (novembris līdz februāris), vidējās temperatūras 16–18 °C, bet vidējās minimālas temperatūras nenoslīd zemāk par 8 °C,

—	vasarā (maijā līdz septembrī) temperatūras ir salīdzinoši zemas, vidēji 21–29 °C,

—	relatīvais gaisa mitrums ir augsts, gadā vidēji 58–79 %.

Šādi klimatiskie apstākļi veido noteiktā apgabala klimatisko profilu, kas atbilst kolokāzijas kultūras vajadzībām, jo parasti tas ir siltummīlis augs ar attiecīgām prasībām – tam piemēroti ir apstākļi, kad dienas vidējā temperatūra ir augstāka par 21 °C, un augs ir ļoti jutīgs pret salnām. Siltumprasīguma dēļ taro ir augs, kas labi attīstās zemienēs, kādas ir ģeogrāfiskajā apgabalā, kur jūras tuvuma ietekmē diennakts temperatūras svārstības ir nelielas.

Cilvēkfaktori Laika gaitā cilvēki ir izraudzījušies un izkopuši piemērotu agrotehnisko praksi, kas ietekmē un veicina produkta īpašību veidošanos. Šāda prakse ietver turpmāk uzskaitītās darbības.

augu pavairojamā materiāla izvēle. Ražotāji ir pieņēmuši pasākumu kopumu attiecībā uz tāda pavairojamā materiāla izvēli, kurš iegūts no iepriekšējās plantācijas. Šo pavairojamo materiālu audzētāji sauc par “augu”. Kā “augu” ražotāji izvēlas nelielus, veselīgus un labi veidotus, mazattīstītus galvenos un/vai sānu bumbuļus un/vai galveno bumbuļu gabalus, taču iepriekš pārliecinoties, ka tiem ir pietiekami daudz acu.

Pavairošanas materiālu audzētāji glabā ēnainā vietā, pārklājot to ar augsni un skaidām, līdz pienāk stādīšanas diena, vai arī noteiktu daudzumu taro augu atstāj zemē līdz nākamajai sezonai, lai stādīšanas dienā (nākamajā plantācijā) tos izceltu no zemes un tūlīt pat pārstādītu; tādējādi tas kļūst par jauno pavairošanas materiālu. Turklāt dažus zemesgabalus apstāda, vienīgi lai veidotu pavairojamo materiālu nākamajam gadam, un šim nolūkam priekšroku parasti dod zemesgabaliem, kas bijuši papuvē vai kas iepriekš bijuši atvēlēti tauriņziežu kultūrām.

apraušanas paņēmieni. Kad kolokāzijas sasniedz 70–80 cm augstumu, augus aprauš mehanizēti ar īpašām mašīnām, ņemot zemi no rindstarpām un pārklājot ar to auga stumbru aptuveni 30–40 cm augstumā. Apraušanu var veikt arī ar rokām, izmantojot lāpstu. To veic vismaz reizi augu veģetācijas periodā, un pēc apraušanas tūlīt seko laistīšana. Apraušana ir agrotehniska prakse, ko noteiktajā apgabalā atvieglo sarkanzemju augsnes sakārta, sastāvs un it īpaši struktūra. Konkrētāk, augsnes struktūras stabilitāte, ko apūdeņošanas vai lietus ūdens izraisītie erozijas procesi tik viegli nebojā, atvieglo zemes pienesi pie auga pamatnes un veicina tās viendabīgu sablīvēšanos ap augu. Šādi apstākļi, apvienojumā ar porainību, veicina labu augsnes aerāciju, radot tādus priekšnoteikumus augu augšanai, kuru rezultātā veidojas liela izmēra un iegarenas formas bumbuļi, kādi raksturīgi Kolokasi Sotiras. Citādos apstākļos bumbuļi izaugtu mazi un apaļi.

nokasīšanas paņēmieni. Pēc ražas novākšanas galvenie un sekundārie bumbuļi tiek nogādāti uz lauksaimniecības noliktavu, improvizētu telpu vai ražotāja iepakošanas centru, kur veic to nokasīšanu. Šī procedūra prasa īpašas vietējā ražotāja un/vai viņa ģimenes locekļu zināšanas, un tā tiek veikta noteiktajā apgabalā blakus kultivējamajām zemes platībām, lai būtu to tuvumā un lai būtu pieejama pietiekama telpa. Nokasīšanu veic tā, lai ar nazi pilnībā notīrītu galveno/sekundāro bumbuli no zemes un netīrumiem, līdz tas kļūst balts. Pats par sevi saprotams, ka kasīšanas procesa laikā bumbuļa epidermas lielākā daļa tiek noņemta, lai atbrīvotu to no pielipušās zemes. Nokasīšanu veic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo tas ir viens no iedzīvotāju un audzētāju amatprasmes elementiem šajā lauksaimniecības reģionā un tiek nodots no paaudzes paaudzē. Jāņem vērā, ka bumbuļu nokasīšanas praksi ievēro tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un nevienā citā Kipras reģionā, kur audzē taro, šādu darbību neveic.

nogatavojušos bumbuļu saglabāšana zemē un bumbuļu pakāpeniska novākšana.

Tā kā taro pēc pilnīgas ienākšanās ilgu laiku var saglabāt augsnē, audzētāji organizē ražas novākšanu saskaņā ar ikdienas tirgus vajadzībām. Auga fizioloģiskās īpašības un ražotāju pieredze liecina, ka bumbuļi var bojāties tikai tad, ja iestājas ilgstošs sals, bet tas šajā reģionā nenotiek gandrīz nekad. Ražotāji pēc pieredzes zina, cik daudz taro var pārdot katru dienu, un atbilstoši regulēt novāktās ražas daudzumu. Šīs īpatnības dēļ taro ir iesaukts par “naudas lādīti”, jo ražotāju rīcībā ir “saglabājams” produkts, kas var nodrošināt stabilu ienākumu, ko viņi zina uz priekšu. Nobriedušu bumbuļu saglabāšana zemē ir daļa no noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā ražotāju amatprasmes, un tā nav piemērojama nevienā citā Kipras reģionā, kur audzē taro.

Vēsturiskie faktori

Ir ziņas par to, ka taro Sotiras reģionā esot ievests no Karpas pussalas 20. gadsimta sākumā. Sākotnēji taro audzēts kultūrā tikai zemesgabalos, kas atrodas netālu no jūras un kur nav sastopamas reģionam raksturīgās sarkanzemju augsnes. Pakāpeniski tomēr kultūra izplatījās dziļāk iekšzemē (Sotiras kinotitā), kur augsnes tiek sauktas par “sarkanzemēm” un kur izrādījās, ka augšņu sastāvā esošā sarkanā māla dēļ tām piemīt lielāks ūdens aiztures potenciāls, kas būtiski uzlabo produkta kvalitāti – tas izaug lielāks, pēc formas viendabīgāks un dod augstākas ražas ar labāku konsistenci.

Taro kultūras ieviešana Sotiras reģionā norisinājās lēnām, bet pakāpeniski 20. gadsimta gaitā, taču pastiprinājās pēc 1974. gada, kad bija jāaizpilda tukšums, kas radās pēc lauksaimniecības kultūrām nodarītajiem zaudējumiem Kipras ziemeļu daļā. Lai gan Kolokasi Sotiras nekad nav bijusi reģiona galvenā kultūra, Famagusta eparhijas Lauksaimniecības dienests pagājušā gadsimta 90. gados tur kārtoja atsevišķu dokumentāciju, lai uzlabotu apūdeņošanas sistēmas un reģistrētu Kolokasi Sotiras ražotājus. Iepriekš minēto apstiprina arī nesens (2013) Famagusta eparhijas Lauksaimniecības dienesta dokuments, kurā teikts, ka 139 no 179 taro ražotājiem (77 %) atrodas Sotiras reģionā. Saskaņā ar 1990. gadā notikušo tautas skaitīšanu, kuru veica tas pats eparhijas dienests un kuras rezultāti reģistrēti dokumentācijā par taro, tai atvēlētā kopējā platība Sotirā bija 100 hektāri no kopējiem 130 hektāriem Famagusta eparhijā (77 %); tādējādi šie dati apstiprina šīs kultūras augsto koncentrāciju reģionā. Jānorāda arī tas, ka pārējie lauksaimnieki nāk no citiem noteiktā ģeogrāfiskā apgabala kinotitiem. Turklāt, salīdzinot datus par taro produkciju noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ar datiem par tā produkciju visas Kipras salas mērogā, Statistikas birojs apstiprina, ka taro ražošanas koncentrācija Sotiras reģionā pārsniedz 90 %.

Kultūras elements

Kolokasi Sotiras ir galvenā sastāvdaļa kādā tradicionālā un slavenā receptē, kas pazīstama kā taro “kapama” – reģiona apmeklētāju pieprasīts pārtikas produkts. Tas ir arī nozīmīgs reģiona kultūras un civilizācijas elements; sacīto apstiprina tradicionālā taro festivāla organizēšana. Pagājušā gadsimta 70. gados festivāls tika organizēts nesistemātiski, taču nesen kāda Sotiras reģiona apvienība atsāka to organizēt ik gadu, saņemot pašvaldības iestāžu atbalstu. Kolokasi Sotiras un Kolokasi-Poulles Sotiras kā raksturīgiem unikāliem un ar reģionu cieši saistītiem produktiem tiek veltīti arī dažādi pasākumi, kuros organizēti iesaistās pašvaldības struktūras.

Fakts, ka kolokāzijas lapām neuzbrūk kaitēkļi un slimības, ir raksturīga īpatnība, kas radusi atspoguļojumu vietējā teicienā “tu esi kā kolokāzijas lapa”, ko attiecina uz cilvēku, kuru nekas netraucē un kam nav nekādu problēmu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.moa.gov.cy/moa/da/da.nsf/All/F3FF567F4E8FF1C5C2257B970039D8EF/$file/Προδιαγραφές%20Κολοκάσι%20Σωτήρας%20_%20Κολοκάσι%20Πούλλες%20Σωτήρας.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 105

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 19. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2016/C 105/01	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2016. gada 24. februāra rezolūcija par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 105/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7964 – Recruit Holdings / USG People) ( 1 )	5
2016/C 105/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7953 – AXA / Group CM-11 / Target) ( 1 )	5

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2016/C 105/04	Padomes Lēmums (2016. gada 16. marts), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1 projektu	6
2016/C 105/05	Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/172/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē	7
2016/C 105/06	MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem; jeb BIN KHALID, Fahd Bin Adballah; jeb HENIN, Ashraf Refaat Nabith; jeb WADOOD, Khalid Adbul), POPULAR FRONT FOR THE LIBERATION OF PALESTINE (PFLP), POPULAR FRONT FOR THE LIBERATION OF PALESTINE-GENERAL COMMAND, (jeb PFLP-General Command), kuri iekļauti sarakstā, kas minēts 2. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, ievērībai tiek paziņota šāda informācija (skatīt Padomes 2015. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2425 pielikumu)	8
	Eiropas Komisija
2016/C 105/07	Euro maiņas kurss	9
2016/C 105/08	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	10

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 105/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7853 – CMA CGM / Bolloré / Kribi JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	11
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2016/C 105/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	12


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ