14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/2

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums – Galp Energía España, SA, Petróleos de Portugal (Petrogal), SA, Galp Energia, SGPS, SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-603/13 P) (1)

(Apelācija - EKL 81. pants - Aizliegtas vienošanās - Spānijas ceļu seguma bituma tirgus - Tirgus sadale un cenu noteikšana - Pārmērīgi ilga tiesvedība Vispārējā tiesā - LESD 261. pants - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 31. pants - Neierobežota kompetence - LESD 264. pants - Komisijas lēmuma daļēja vai pilnīga atcelšana)

(2016/C 098/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Galp Energía España, SA, Petróleos de Portugal (Petrogal), SA, Galp Energia, SGPS, SA (pārstāvji – M. Slotboom, advocaat, G. Gentil Anastácio, advogado)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Urraca Caviedes un F. Castillo de la Torre, J. Rivas Andrés, avocat, G. Eclair-Heath, solicitor)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums lietā Galp Energía España u.c./Komisija (T-462/07, EU:T:2013:459) ir jāatceļ daļā, kurā tā rezolutīvās daļas 3) punktā ir noteikts jauns GALP Energía España SA, Petróleos de Portugal SA un GALP Energía SGPS SA uzlikto naudas sodu apmērs, ņemot vērā secinājumu, ko Vispārējā tiesa neierobežotas kompetences ietvaros kļūdaini ir izdarījusi šī sprieduma motīvu daļā, saskaņā ar kuru GALP Energía España SA, Petróleos de Portugal SA un GALP Energía SGPS SA ir bijušas zināšanas par citu aizliegtās vienošanās dalībnieku līdzdalību kompensācijas mehānismā un tās arī varēja paredzēt pēdējo minēto līdzdalību uzraudzības sistēmā, un tādēļ tās varēja saukt pie atbildības;

2)	pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

2007. gada 3. oktobra Lēmuma C(2007) 4441, galīgā redakcija, par EKL 81. pantā paredzētās procedūras piemērošanu (Lieta COMP/38.710 – Bitumens, Spānija) 2. pantā GALP Energía España SA un Petróleos de Portugal SA solidāri uzlikto naudas soda apmēru noteikt EUR 7,7 miljonu apmērā, no kuriem par EUR 5,72 miljoniem ir solidāri atbildīga GALP Energía SGPS SA;

4)	GALP Energía España SA, Petróleos de Portugal SA un GALP Energía SGPS SA sedz divas trešdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem, kas radušies apelācijas tiesvedībā, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē;

Eiropas Komisija sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu trešdaļu no GALP Energía España SA, Petróleos de Portugal SA un GALP Energía SGPS SA tiesāšanās izdevumiem, kas radušies apelācijas tiesvedībā, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/3

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Eturas” UAB u.c./Lietuvos Respublikos konkurencijos taryba

(Lieta C-74/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Saskaņotas darbības - Ceļojumu aģentūras, kas izmanto kopīgu datorizētu ceļojumu rezervācijas sistēmu - Atlaižu likmju ceļojumu iegādei tiešsaistē automātiska ierobežošana - Sistēmas administratora paziņojums par šo ierobežojumu - Piekrišana klusējot, ko var kvalificēt kā saskaņotas darbības - Nolīgumu un saskaņotas darbības veidojoši elementi - Pierādījumu novērtēšana un vajadzīgais pierādījumu apjoms - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Efektivitātes princips - Nevainīguma prezumpcija)

(2016/C 098/03)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: “Eturas” UAB, “AAA Wrislit” UAB, “Baltic Clipper” UAB, “Baltic Tours Vilnius” UAB, “Daigera” UAB, “Ferona” UAB, “Freshtravel” UAB, “Guliverio kelionės” UAB, “Kelionių akademija” UAB, “Kelionių gurmanai” UAB, “Kelionių laikas” UAB, “Litamicus” UAB, “Megaturas” UAB, “Neoturas” UAB, “TopTravel” UAB, “Travelonline Baltics” UAB, “Vestekspress” UAB, “Visveta” UAB, “Zigzag Travel” UAB,“ZIP Travel” UAB

Atbildētāja: Lietuvos Respublikos konkurencijos taryba

piedaloties: “Aviaeuropa” UAB, “Grand Voyage” UAB, “Kalnų upė” UAB, “Keliautojų klubas” UAB, “Smaragdas travel” UAB, “700LT” UAB, “Aljus ir Ko” UAB, “Gustus vitae” UAB, “Tropikai” UAB, “Vipauta” UAB, “Vistus” UAB

Rezolutīvā daļa:

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja informācijas sistēmas, kas izveidota, lai ceļojumu aģentūras savās interneta vietnēs varētu pārdot ceļojumus, izmantojot vienotu rezervācijas metodi, administrators, izmantojot personisko e-pastu, nosūta šiem saimnieciskās darbības subjektiem paziņojumu, informējot tos, ka turpmāk tiks noteikta ar šīs sistēmas starpniecību pārdoto produktu atlaižu maksimālā robeža un ka pēc šī paziņojuma izsūtīšanas attiecīgajā sistēmā tiks veiktas tehniskas izmaiņas, kas vajadzīgas šī pasākuma ieviešanai, var uzskatīt, ka minētie saimnieciskās darbības subjekti – no brīža, kad tie zināja par sistēmas administratora nosūtīto paziņojumu, – piedalījās saskaņotās darbībās minētās tiesību normas izpratnē, ja tie publiski nenorobežojās no šādām darbībām vai nepaziņoja par tām administratīvajām iestādēm, vai arī neiesniedza citus pierādījumus, lai atspēkotu šo prezumpciju, kā, piemēram, pierādījumu par atlaižu, kas pārsniedz noteikto robežu, sistemātiku piemērošanu.

Valsts tiesai, pamatojoties uz valsts tiesībām par pierādījumu izvērtēšanu un vajadzīgo pierādījumu apjomu, ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā visus tai zināmos apstākļus, tāda paziņojuma nosūtīšana kā pamatlietā var veidot pietiekamu pierādījumu, ka tā adresāti zināja par tā saturu. Nevainīguma prezumpcijai ir pretrunā tas, ka iesniedzējtiesa uzskata, ka šī paziņojuma nosūtīšana vien var būt pietiekams pierādījums tam, ka tā adresātiem noteikti bija jāzina par tā saturu.

(1) OV C 142, 12.5.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/4

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-141/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2009/147/EK - Savvaļas putnu aizsardzība - Īpaši aizsargājamās teritorijas Kaliakra un Belite skali - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu un savvaļas sugu aizsardzība - Kopienas nozīmes teritorija Kompleks Kaliakra - Direktīva 2011/92/ES - Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Aizsardzības režīma piemērojamība ratione temporis - Sugu dabisko dzīvotņu noplicināšanās un traucējumi, kas skar sugas - Vēja enerģija - Tūrisms)

(2016/C 098/04)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, C. Hermes un P. Mihaylova)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika (pārstāves – E. Petranova un D. Drambozova)

Rezolutīvā daļa:

Bulgārijas Republika,

—

neintegrējot īpaši aizsargājamajā teritorijā, kas ietver Kaliakras reģionu, visas putnu aizsardzībai nozīmīgās teritorijas, nav klasificējusi kā īpaši aizsargājamu teritoriju skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, pirmkārt, to bioloģisko sugu aizsardzībai, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību I pielikumā, un, otrkārt, šajā pielikumā neminēto regulāri sastopamo migrējošo sugu aizsardzībai ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva, un tādējādi šī dalībvalsts nav izpildījusi minētās direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

—

apstiprinot projektu “AES Geo Energy”, “Disib” un “Longman Investment” īstenošanu putnu aizsardzībai nozīmīgā teritorijā, kas ietver Kaliakras reģionu un kas nebija klasificēta kā īpaši aizsargājama teritorija, bet kura būtu jāklasificē šādi, nav izpildījusi Direktīvas 2009/147 4. panta 4. punktā paredzētos pienākumus;

—

apstiprinot projektu “Kaliakra Wind Power”, “EVN Enertrag Kavarna” un “Vertikal – Petkov & Cie”, kā arī “Thracian Cliffs Golf & Spa Resort” īstenošanu attiecīgi putnu aizsardzībai nozīmīgās teritorijās, kas ietver Kaliakras un Belite skali reģionus, nav izpildījusi Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

—

pirmkārt, pareizi neizvērtējot projektu “Windtech”, “Brestiom”, “Eco Energy” un “Longman Investment” kumulatīvo ietekmi putnu aizsardzībai nozīmīgā teritorijā, kas ietver Kaliakras reģionu un kas nebija klasificēta kā īpaši aizsargājama teritorija, bet kura būtu jāklasificē šādi, un tomēr, otrkārt, atļaujot īstenot projektu “Longman Investment”, nav izpildījusi attiecīgi, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 4. panta 2. un 3. punktā, kā arī tās III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā un, otrkārt, šīs direktīvas 2. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Bulgārijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 159, 26.5.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/5

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-163/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 343. pants - Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā - 3. pants - Atbrīvojumi no nodokļiem - Briseles reģions - Iemaksas par elektroenerģijas un gāzes piegādi)

(2016/C 098/05)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Clotuche-Duvieusart un I. Martínez del Peral)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – J.-C. Halleux, S. Vanrie un T. Materne, pārstāvji, kuriem palīdz G. Block, D. Remy un H. Delahaije, avocats)

Rezolutīvā daļa:

nepiešķirot Eiropas Savienības iestādēm atbrīvojumu no iemaksām, kas noteiktas Ordonnance relative à l’organisation du marché de l’électricité en Région de Bruxelles-Capitale 26. pantā, kā arī Ordonnance relative à l’organisation du marché du gaz en Région de Bruxelles-Capitale 20. pantā, redakcijās ar grozījumiem, un atsakoties atlīdzināt šīs iemaksas, ko Briseles reģions šādi iekasējis, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Savienībā, kas sākotnēji tika pievienots Līgumam par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi un vēlāk, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, kā 7. protokols Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, 3. panta otrajā daļā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 184, 16.6.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/6

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums (Augstākā tiesa (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Ostas celtnieks” SIA/Talsu novada pašvaldība, Iepirkumu uzraudzības birojs

(Lieta C-234/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Ekonomiskās un finansiālās iespējas - Tehniskās un/vai profesionālās iespējas - 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts - Specifikācijas, kurās ietverts pienākums pretendentam noslēgt sabiedrības līgumu vai izveidot pilnsabiedrību ar subjektiem, uz kuru spējām tas balstās)

(2016/C 098/06)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Ostas celtnieks” SIA

Atbildētāji: Talsu novada pašvaldība, Iepirkumu uzraudzības birojs

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu subjektu iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem subjektiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību.

(1) OV C 212, 7.7.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/6

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums – Società per l'aeroporto civile di Bergamo-Orio al Serio SpA (SACBO) SpA/Eiropas Komisija, Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

(Lieta C-281/14 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Eiropas transporta tīkls - Finanšu atbalsts - Slēgšana - Lēmums, kurā par neattaisnotām atzītas noteiktas izmaksas un veikts galīgais aprēķins - LESD 263. panta ceturtā daļa - Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdams tiesību akts - Tiesības celt prasību - Persona, kas nav atbalsta saņēmējs)

(2016/C 098/07)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Società per l'aeroporto civile di Bergamo-Orio al Serio SpA (SACBO) SpA (pārstāvji – G. Greco, M. Muscardini un G. Carullo, avvocati)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Hottiaux un E. Montaguti kopā ar D. Gullo, avvocato), Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) (pārstāvji – I. Ramallo, D. Silhol un Z. Szilvássy, kopā ar A. Lanzi un M. Bozzo, avvocati)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Società per l’aeroporto civile di Bergamo-Orio al Serio (SACBO) SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/7

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Les Jardins de Jouvence SCRL/État belge

(Lieta C-335/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts - Tādu pakalpojumu atbrīvojums no nodokļa, kas ir cieši saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu un ko sniedz publisko tiesību organizācijas vai citas organizācijas, kuras ir atzītas par labdarības organizācijām - Jēdziens “pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, kas ir cieši saistīti ar sociālo aprūpi un sociālās nodrošināšanas darbu” - Organizācijas, kuras ir atzītas par labdarības organizācijām - Sociālā servisa mājoklis)

(2016/C 098/08)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Pamatlietas puses

Prasītāja: Les Jardins de Jouvence SCRL

Atbildētāj): État belge

Piedaloties: AXA Belgium SA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādiem no tiem sociālā servisa mājokļu sniegtajiem pakalpojumiem kā pamatlietā, kuru labdarības raksturs ir jāizvērtē iesniedzējtiesai saistībā ar šajā spriedumā minētajiem elementiem, piemēram, atsevišķu dzīvokļu nodošana vecāka gadagājuma personu rīcībā, var piemērot šajā normā paredzēto atbrīvojumu [no nodokļa]. Citiem pakalpojumiem, kurus sniedz šis sociālā servisa mājoklis, principā arī var piemērot atbrīvojumu, tostarp, ja vien šo pakalpojumu, kurus sociālā servisa mājokļiem jāsniedz atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, mērķis ir nodrošināt atbalstu vecāka gadagājuma personām, kā arī tās aprūpēt un tie atbilst arī pakalpojumiem, kurus veco ļaužu pansionātam jāpiedāvā saskaņā ar atbilstošo valsts tiesisko regulējumu.

Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tāds sociālā servisa mājokļa apsaimniekotājs, kāds tiek aplūkots pamatlietā, saņem vai nesaņem subsīdijas vai cita veida priekšrocības vai finansiālu līdzdalību no valsts iestādēm.

(1) OV C 339, 29.9.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Vilniaus miesto apylinkės teismas, Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “ERGO Insurance” SE, ko pārstāv “ERGO Insurance” SE Lietuvos filialas/“If P&C Insurance” AS, ko pārstāv “If P&C Insurance” AS filialas (C-359/14), “Gjensidige Baltic” AAS, ko pārstāv “Gjensidige Baltic” AAS Lietuvos filialas/“PZU Lietuva” UAB DK (C-475/14)

(Lapvienotās lietas C-359/14 un C-475/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Piemērojamo tiesību aktu izvēle - Regulas (EK) Nr. 864/2007 un (EK) Nr. 593/2008 - Direktīva 2009/103/EK - Negadījums, ko izraisījusi kravas automašīna ar piekabi, taču katram transportlīdzeklim ir cits apdrošinātājs - Negadījums, kas noticis dalībvalstī, kura nav apdrošināšanas līgumu noslēgšanas dalībvalsts - Regresa prasība starp apdrošinātājiem - Piemērojamie tiesību akti - Jēdzieni “līgumiskas saistības” un “ārpuslīgumiskas saistības”)

(2016/C 098/09)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus miesto apylinkės teismas, Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: “ERGO Insurance” SE, ko pārstāv “ERGO Insurance” SE Lietuvos filialas (C-359/14), “Gjensidige Baltic” AAS, ko pārstāv “Gjensidige Baltic” AAS Lietuvos filialas (C-475/14)

Atbildētāji: “If P&C Insurance” AS, ko pārstāv “If P&C Insurance” AS filialas (C-359/14), “PZU Lietuva” UAB DK (C-475/14)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 14. panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā normā nav speciālas kolīziju normas par to, kā nosakāmi tiesību akti, kas piemērojami regresa prasībai apdrošinātāju starpā pamatlietas apstākļos.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), ir interpretējamas tādējādi, ka tiesību akti, kas piemērojami kravas vilcēja apdrošinātāja, kurš atlīdzinājis minētā transportlīdzekļa izraisītajā negadījumā cietušajām personām radītos zaudējumus, regresa prasībai pret vilktās piekabes apdrošinātāju, ir jānosaka atbilstoši Regulas Nr. 593/2008 7. pantam, ja šim negadījumam saskaņā ar Regulas Nr. 864/2007 4. un nākamajiem pantiem piemērojamajās normās par neatļautām darbībām ir paredzēta zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma sadale.

(1) OV C 329, 22.9.2014.

OV C 7, 12.1.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/9

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 20. janvāra spriedums – Toshiba Corporation/Eiropas Komisija

(Lieta C-373/14 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - LESD 101. panta 1. punkts - Spēka transformatoru tirgus - Mutiska vienošanās par tirgu sadali (“Gentlemen’s Agreement”) - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Šķēršļi iekļūšanai tirgū - Prezumpcija par dalību aizliegtas vienošanās īstenošanā - Naudas sodi - Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai (2006. gads) - 18. punkts)

(2016/C 098/10)

Tiesvedības valoda – angļi

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Toshiba Corporation (pārstāvji – J. F. MacLennan, solicitor, A. Schulz, Rechtsanwalt, J. Jourdan un P. Berghe, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Ronkes Agerbeek, J. Norris – Usher un K. Mojzesowicz)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Toshiba Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 339, 29.9.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/9

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vodafone GmbH/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-395/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējie reglamentējošie noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem - Direktīva 2002/21/EK - 7. panta 3. punkts - Iekšējā tirgus konsolidēšanas procedūra elektroniskajām komunikācijām - Direktīva 2002/19/EK - 8. un 13. pants - Operators, kas izraudzīts kā tāds, kam ir būtiska ietekme tirgū - Valsts pārvaldes iestāžu uzliktie pienākumi - Cenu kontrole un izmaksu uzskaites pienākumi - Mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu apstiprināšana)

(2016/C 098/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodafone GmbH

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja valsts pārvaldes iestāde operatoram, kurš izraudzīts kā tāds, kam ir būtiska ietekme tirgū, ir uzlikusi pienākumu sniegt mobilo savienojumu pabeigšanas pakalpojumus un ir likusi, ievērojot šajā normā paredzēto procedūru, apstiprināt šo pakalpojumu tarifus, šai valsts pārvaldes iestādei attiecībā uz šo operatoru ir atkārtoti jāveic šī procedūra pirms katras šo tarifu apstiprināšanas, ja šī apstiprināšana var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm šīs normas izpratnē.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/10

Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Grüne Liga Sachsen e.V. u.c./Freistaat Sachsen

(Lieta C-399/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 92/43/EEK - 6. panta 2. – 4. punkts - Teritorijas iekļaušana Kopienas nozīmes teritoriju sarakstā pēc projekta atļaušanas, bet pirms tā īstenošanas - Projekta izvērtēšana pēc teritorijas iekļaušanas minētajā sarakstā - Šīs izvērtēšanas prasības - Projekta pabeigšanas sekas attiecībā uz alternatīvu izvēli)

(2016/C 098/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: Grüne Liga Sachsen e.V. u.c.

Atbildētāja: Freistaat Sachsen

piedaloties: Landeshauptstadt Dresden, Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajām iestādēm plāns vai projekts, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai un kas tika atļauts pēc pētījuma, kurš neatbilst šīs direktīvas 6. panta 3. punkta prasībām, pirms attiecīgās teritorijas iekļaušanas Kopienas nozīmes teritoriju sarakstā, ir jāizvērtē a posteriori saistībā ar tā ietekmi uz šo teritoriju, ja šī novērtējums ir vienīgais attiecīgais pasākums, lai novērstu, ka minētā plāna vai projekta īstenošana rada noplicināšanos vai traucējumus, kas var būt nozīmīgi attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti;

Direktīvas 92/43 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tādos apstākļos kā pamatlietā izrādās, ka ir nepieciešams tāda plāna vai projekta, kura īstenošana tika uzsākta pēc šīs teritorijas iekļaušanas Kopienas nozīmes teritoriju sarakstā, ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējums a posteriori, šis novērtējums ir jāveic saskaņā ar šīs direktīvas 6. panta 3. punkta prasībām. Šādā novērtējumā ir jāņem vērā visi elementi, kas pastāvēja teritorijas iekļaušanas sarakstā dienā, kā arī jebkāda ietekme, kas uz šo teritoriju radusies vai varētu rasties pēc šī plāna vai projekta daļējas vai pilnīgas īstenošanas pēc šīs dienas;

Direktīva 92/43 ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tiek veikts jauns ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējums, lai novērstu konstatētās kļūdas attiecībā uz sākotnējo novērtējumu, kas tika veikts pirms šīs teritorijas iekļaušanas Kopienas nozīmes teritoriju sarakstā, vai attiecībā uz novērtējumu a posteriori saskaņā ar Direktīvas 92/43 6. panta 2. punktu, lai gan plāns vai projekts jau bija īstenots, pārbaudes, kas tiek veikta šī novērtējums ietvaros, prasības nevar tikt mainītas tādēļ, ka šī plāna vai projekta apstiprināšanas lēmums bija tieši izpildāms, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu bija noraidīts un šis noraidīšanas lēmums vairs nebija pārsūdzams. Turklāt minētajā novērtējumā ir jāņem vērā noplicināšanās vai traucējumu riski, kas varētu būt nozīmīgi minētā 6. panta 2. punkta izpratnē un kas, iespējams, ir radušies attiecīgā plāna vai projekta īstenošanas dēļ.

Direktīvas 92/43 6. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārbaudes, kas veikta alternatīvu risinājumu novērtēšanas kontekstā, prasības nevar tikt mainītās tādēļ, ka plāns vai projekts jau ir ticis īstenots.

(1) OV C 448, 15.12.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/11

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 20. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DHL Express (Italy) Srl, DHL Global Forwarding (Italy) SpA/Autorità Garante della Concorrenza e del mercato

(Lieta C-428/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurences politika - LESD 101. pants - Regula (EK) Nr. 1/2003 - Starptautisko kravu pārvadājumu nozare - Valstu konkurences iestādes - Eiropas Konkurences tīkla instrumentu juridiskā vērtība - Šī tīkla iecietības paraugprogramma - Komisijai iesniegts pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda - Valstu konkurences iestādēm iesniegts pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda kopsavilkums - Saistība starp šiem diviem pieteikumiem)

(2016/C 098/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: DHL Express (Italy) Srl un DHL Global Forwarding (Italy) SpA

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del mercato

Piedaloties: Schenker Italiana SpA un Agility Logistics Srl

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 101. pants un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā], ir jāinterpretē tādējādi, ka instrumentiem, kas ir pieņemti Eiropas Konkurences tīkla ietvaros, it īpaši šī tīkla iecietības paraugprogrammai, nav saistoša spēka attiecībā uz valstu konkurences iestādēm;

Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 101. pants un Regula Nr. 1/2003, ir jāinterpretē tādējādi, ka starp pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, kuru uzņēmums ir iesniedzis vai grasās iesniegt Eiropas Komisijai, un pieteikuma kopsavilkumu, kas ir iesniegts valsts konkurences iestādei attiecībā uz to pašu aizliegto vienošanos, nepastāv nekāda juridiska saikne, kā rezultātā šai iestādei būtu pienākums izvērtēt pieteikuma kopsavilkumu, ņemot vērā pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda. Apstāklim, ka pieteikuma kopsavilkums precīzi vai neprecīzi atspoguļo Komisijai sniegtā pieteikuma saturu, šajā ziņā nav nozīmes.

Ja valsts konkurences iestādei iesniegtam pieteikuma kopsavilkumam ir ierobežotāka materiālā piemērošanas joma nekā Komisijai iesniegta pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda materiālā piemērošanas joma, šai valsts iestādei nav pienākuma sazināties ar Komisiju vai pašu uzņēmumu, lai noskaidrotu, vai šis uzņēmums ir identificējis konkrētus nelikumīgas rīcības piemērus segmentā, uz kuru eventuāli attiecas šis pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda, bet ne pieteikuma kopsavilkums;

Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 101. pants un Regula Nr. 1/2003, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām tiek pieļauts, ka tādos apstākļos kā tie, kas pastāv pamatlietā, valsts konkurences iestāde pieņem tāda uzņēmuma pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda kopsavilkumu, kurš Komisijai ir iesniedzis nevis pieteikumu par pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, bet pieteikumu par naudas sodu samazināšanu.

(1) OV C 462, 22.12.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/12

Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valsts ieņēmumu dienests/Artūrs Stretinskis

(Lieta C-430/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Kopienas Muitas kodekss - 29. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Muitas vērtības noteikšana - Regula (EEK) Nr. 2454/93 - 143. panta 1. punkta h) apakšpunkts - Jēdziens “saistītās personas” muitas vērtības noteikšanai - Radniecības attiecības starp pircēja statusā esošu fizisku personu un pārdevējas sabiedrības amatpersonu)

(2016/C 098/14)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests

Otra puse kasācijas tiesvedībā: Artūrs Stretinskis

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 1999. gada 8. janvāra Regulu (EK) Nr. 46/1999, 143. panta 1. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pircējs, kas ir fiziska persona, un pārdevējs, kas ir juridiska persona, kurā šā pircēja radinieks faktiski spēj ietekmēt šo preču pārdošanas cenu par labu šim pircējam, ir uzskatāmi par saistītām personām Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97, 29. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

(1) OV C 421, 24.11.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vorarlberger Gebietskrankenkasse, Alfred Knauer/Landeshauptmann von Vorarlberg

(Lieta C-453/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 5. pants - “Līdzvērtīgu pabalstu” jēdziens - Divu Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu vecuma pabalstu pielīdzināšana - Valsts tiesiskais regulējums, kurā, aprēķinot sociālā nodrošinājuma iemaksu apmēru, tiek ņemti vērā vecuma pabalsti, kas saņemti citās dalībvalstīs)

(2016/C 098/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Vorarlberger Gebietskrankenkasse, Alfred Knauer

Atbildētājs: Landeshauptmann von Vorarlberg

Piedaloties: Rudolf Mathis

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie no vienas dalībvalsts arodpensiju shēmas maksātie vecuma pabalsti un no citas dalībvalsts obligātās pensiju shēmas maksātie pabalsti, šīm abām shēmām ietilpstot vienas un tās pašas regulas piemērošanas jomā, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem pabalstiem šīs tiesību normas izpratnē, jo abām pabalstu kategorijām ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt to saņēmējiem ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu, kāds tiem ir bijis pirms pensionēšanās.

(1) OV C 462, 22.12.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/13

Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-515/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Personu brīva pārvietošanās - Darba ņēmēji - LESD 45. un 48. pants - Vecuma pabalsti - Atšķirīga attieksme vecuma dēļ - Dalībvalsts ierēdņi, kas ir jaunāki par 45 gadiem un dodas prom no šīs dalībvalsts, lai strādātu citā dalībvalstī vai Eiropas Savienības iestādē)

(2016/C 098/16)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Tserepa-Lacombe un D. Martin)

Atbildētāja: Kipras Republika (pārstāvji – N. Ioannou un D. Kalli)

Rezolutīvā daļa:

ar atpakaļejošu spēku, sākot no 2004. gada 1. maija, neatceļot nosacījumu par vecumu, kas ietverts Likuma 97(I)/1997 par vecuma pensijām 27. pantā, ar ko darba ņēmēji tiek atturēti doties projām no to izcelsmes dalībvalsts, lai strādātu citā dalībvalstī vai Eiropas Savienības iestādē, vai citā starptautiskā organizācijā, un kura rezultātā rodas nevienlīdzīga attieksme pret migrējošiem darba ņēmējiem, tostarp tiem, kuri strādā Eiropas Savienības iestādēs vai citā starptautiskā organizācijā, no vienas puses, un ierēdņiem, kas strādājuši Kiprā, no otras puses, Kipras Republika nav izpildījusi tai LESD 45. un 48. pantā, kā arī LES 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Kipras Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 23.2.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/14

Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SOVAG – Schwarzmeer und Ostsee Versicherungs-Aktiengesellschaft/If Vahinkovakuutusyhtiö Oy

(Lieta C-521/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 6. panta 2. punkts - Jurisdikcija - Prasība par garantiju vai galvojumu, ko trešā persona cēlusi pret pusi tiesvedībā tiesā, kas izskata pamatprasību)

(2016/C 098/17)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: SOVAG – Schwarzmeer und Ostsee Versicherungs-Aktiengesellschaft

Atbildētāja: If Vahinkovakuutusyhtiö Oy

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas joma attiecas uz prasību, ko trešā persona saskaņā ar valsts tiesībām ir cēlusi pret atbildētāju un kam ir cieša saikne ar šo pamatprasību, ar kuru ir paredzēts saņemt atmaksu par atlīdzībām, kuras šī trešā persona ir izmaksājusi prasītājam minētajā pamattiesvedībā, ar nosacījumu, ka šī prasība nav tikusi celta vienīgi ar mērķi liegt jurisdikciju tai tiesai, kas minētā atbildētāja lietā būtu kompetenta.

(1) OV C 34, 2.2.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/15

Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums – Kurt Hesse/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Hubert Ampferl, Lutter & Partner GmbH maksātnespējas administrators, agrāk – Lutter & Partner GmbH, Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG

(Lieta C-50/15 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts - Vārdiska preču zīme “Carrera” - Valsts un Kopienas vārdisku preču zīmju “CARRERA” īpašnieka iebildumi - Sajaukšanas iespēja - Agrākas preču zīmes reputācija)

(2016/C 098/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kurt Hesse (pārstāvis – M. Krogmann, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko), Hubert Ampferl, Lutter & Partner GmbH maksātnespējas administrators, agrāk – Lutter & Partner GmbH, Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG (pārstāvis – E. Stolz, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Kurt Hesse atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/15

Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-66/15) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Mehāniskie transportlīdzekļi - Mehāniskais transportlīdzeklis, ko dalībvalsts rezidents nomā vai iegādājas līzingā no citā dalībvalstī dibināta piegādātāja - Šī transportlīdzekļa aplikšana ar nodokli, to reģistrējot pirmajā dalībvalstī - Visas reģistrācijas nodokļa summas iekasēšana)

(2016/C 098/19)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Wasmeier un D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – K. Boskovits un V. Karrá)

Rezolutīvā daļa:

iekasējot visu tās tiesību aktos paredzētā reģistrācijas nodokļa summu brīdī, kad tiek reģistrēts transportlīdzeklis, kuru pircējs, kurš ir Grieķijas Republikas rezidents, nomā vai iegādājas līzingā no citā dalībvalstī dibināta piegādātāja, neņemot vērā nomas vai līzinga līguma ilgumu un attiecīgā transportlīdzekļa lietošanas ilgumu Grieķijas valsts teritorijā, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 56.–62. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/16

Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 21. janvāra spriedums (Markkinaoikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Viiniverla Oy/Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto

(Lieta C-75/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība - Regula (EK) Nr. 110/2008 - 16. panta b) punkts - Asociāciju izraisīšana - Somijā ražots sidra spirts, kas tiek tirgots ar nosaukumu “Verlados” - Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Calvados”)

(2016/C 098/20)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Markkinaoikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Viiniverla Oy

Atbildētāja: Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulas (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 16. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai pastāv “asociāciju izraisīšana” šīs normas izpratnē, valsts tiesai ir jāatsaucas uz samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uztveri, un šis pēdējais minētais jēdziens ir jāsaprot kā Eiropas patērētājs, nevis tikai kā tās dalībvalsts patērētājs, kurā produkts, kas izraisa asociācijas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir ražots;

Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot, vai nosaukums “Verlados” šīs normas izpratnē “izraisa asociācijas” ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Calvados” attiecībā uz līdzīgiem produktiem, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā šo nosaukumu fonētiskā un vizuālā līdzība, kā arī tas, ka aspekti, kas, iespējams, var norādīt uz tādu līdzību, nav apstākļu sakritība, lai pārbaudītu, vai samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra Eiropas patērētājs, saskaroties ar produkta nosaukumu, iedomājas par produktu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

3)	Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar tikt atļauta tāda nosaukuma izmantošana, kas šīs normas izpratnē “izraisa asociācijas” ar šīs regulas III pielikumā paredzētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pat tad, ja sajaukšanas iespēja nepastāv.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 15. jūnijā iesniedza Zalaegerszegi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – EURO 2004. Hungary Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Nyugat-dunántúli Regionális Vám- és Pénzügyőri Főigazgatósága

(Lieta C-291/15)

(2016/C 098/21)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Zalaegerszegi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: EURO 2004. Hungary Kft.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Nyugat-dunántúli Regionális Vám- és Pénzügyőri Főigazgatósága

Prejudiciālais jautājums

Vai Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 181.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda dalībvalsts juridiskā prakse, ka muitas vērtība tiek noteikta atbilstoši “līdzīgu preču darījuma vērtībai”, ja norādītā darījuma vērtība salīdzinājumā ar līdzīgu preču ievešanā konstatēto pirkuma cenu vidējo statistisko rādītāju tiek uzskatīta par neloģiski zemu un līdz ar to – nepatiesu, lai arī, importētājam neesot iesniegušam papildu pierādījumus, lai apliecinātu darījuma vērtību, muitas iestāde nedz apstrīd, nedz kā citādi apšauba par ievestajām precēm faktiski samaksātās cenas apliecināšanai iesniegtā faktūrrēķina vai pārskaitījuma apliecinājuma autentiskumu?

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/17

Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-616/15)

(2016/C 098/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Owsiany-Hornung un B.-R. Killmann)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pakalpojumiem, ko sniedz neatkarīgas personu grupas, kuru darbība ir atbrīvota no nodokļa vai attiecībā uz kuru darbību tās nav nodokļa maksātājas, lai sniegtu šo grupu dalībniekiem pakalpojumus, kas tieši nepieciešami to darbības veikšanai, ja šīs grupas tikai pieprasa no saviem dalībniekiem precīzi atmaksāt savu daļu kopīgajos izdevumos, ierobežojot ar tādām personu grupām, kuru dalībnieki darbojas tikai noteiktās profesijās, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi tai Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas (1) 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētos pienākumus;

2.	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja norāda sekojošo:

Vācija atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa pakalpojumiem, ko sniedz neatkarīgas personu grupas, kuru darbība ir atbrīvota no nodokļa vai attiecībā uz kuru darbību tās nav nodokļa maksātājas, lai sniegtu šo grupu dalībniekiem pakalpojumus, kas tieši nepieciešami to darbības veikšanai, ierobežo ar noteiktām, konkrēti norādītām profesiju grupām. Atbrīvojums saskaņā ar Vācijas pievienotās vērtības nodokļa regulējumu attiecas vienīgi uz personu grupām, kuru dalībnieki ir vai nu ārsti vai darbojas paramedicīnas profesijā, kā arī uz slimnīcām vai tām līdzīgām iestādēm.

Tas ir pretrunā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta f) apakšpunktam. Nedz Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta teksts, nedz mērķis, nedz arī tā tapšanas vēsture neattaisno šādu atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa ierobežošanu ar noteiktām profesiju grupām. Atbrīvojums ir piemērojams visu profesiju veidu personu grupām, ciktāl tās sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus.

Vācijas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā paredzētais ierobežojums nav attaisnojams ar iespējamu vispārīgu konkurences kropļošanu. Konstatēt, vai pastāv konkurences izkropļojums, var vienīgi, pārbaudot katra konkrētā gadījuma apstākļus. Par konkurences izkropļojuma esamību nevar vispārīgi spriest, tikai pamatojoties uz noteiktu profesiju pārstāvju sniegtajiem pakalpojumiem un ar tiem tieši saistītajiem personu grupu pakalpojumiem.

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 30. novembrī iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – Eko-Tabak s.r.o./Generální ředitelství cel

(Lieta C-638/15)

(2016/C 098/23)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs (prasītājs pirmajā instancē): Eko-Tabak s.r.o.

Cits lietas dalībnieks (atbildētājs pirmajā instancē): Generální ředitelství cel

Prejudiciālie jautājumi

Ja kaltētu, plakanu, neregulāras formas lapu tabaku, kurai ir veikta sākotnējā kaltēšana un kontrolēta mitrināšana un kurā ir konstatēta glicerīna klātbūtne, ar daļēji izgrieztu vidējo dzīslu un/vai šīs tabakas daļas var smēķēt pēc vienkāršas apstrādes (izmantojot sasmalcināšanu vai sagriešanu ar rokām), vai tās var uzskatīt par tabakas izstrādājumiem Padomes Direktīvas 2011/64/ES (1) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificēta redakcija) 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta vai, attiecīgā gadījumā, 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Padomes Direktīvas 2011/64/ES par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificēta redakcija) 5. pants, to aplūkojot kopsakarā ar tās 2. pantu, pieļauj dalībvalsts tiesību aktus, kuros tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklis tiek attiecināts uz tabaku, kas nav minēta Padomes Direktīvas 2011/64/ES par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificēta redakcija) 2. un 5. pantā un kas nav paredzēta smēķēšanai, bet ko var smēķēt (kas ir smēķējama un piemērota smēķēšanai) un kas ir sagatavota pārdošanai galapatērētājam?

(1) OV 2011, L 176, 24. lpp.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. decembrī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) – Robeco Hollands Bezit NV u. c./Stichting Autoriteit Financiële Markten (AFM)

(Lieta C-658/15)

(2016/C 098/24)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāji: Robeco Hollands Bezit NV, Robeco Duurzaam Aandelen NV, Robeco Safe Mix NV, Robeco Solid Mix NV, Robeco Balanced Mix NV, Robeco Growth Mix NV, Robeco Life Cycle Funds NV, Robeco Afrika Fonds NV, Robeco Global Stars Equities, Robeco All Strategy Euro Bonds, Robeco High Yield Bonds, Robeco Property Equities

Atbildētāja: Stichting Autoriteit Financiële Markten (AFM)

Prejudiciālais jautājums

Vai sistēma, kurā piedalās daudzi fondu aģenti un brokeri, kuri šajā sistēmā darījumos pārstāv atvērtas ieguldījumu sabiedrības vai ieguldītājus, un kas faktiski tikai palīdz šīm atvērtajām ieguldījumu sabiedrībām pildīt to pienākumu izpildīt ieguldītāju iesniegtos rīkojumus par daļu apliecību pirkšanu un pārdošanu, ir uzskatāma par regulētu tirgu MiFID (1) 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē, un – ja tiek sniegta apstiprinoša atbilde – kādas ir galvenās pazīmes, kas par to liecina?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 4. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – X BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-661/15)

(2016/C 098/25)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: X BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai MKĪR (1) 145. panta 2. punkts, to skatot kopā ar Muitas kodeksa (2) 29. panta 1. un 3. apakšpunktu, jāinterpretē tādējādi, ka šo normu regulējums attiecas arī uz gadījumu, kurā tiek konstatēts, ka kādas preces muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī pastāv ar šīs preces ražošanu saistīts risks, proti, ka vienai preces daļai ekspluatācijas laikā var rasties defekts, un pārdevējs līgumisku garantijas saistību pret pircēju kontekstā pircējam dod pirkuma cenas atlaidi to izmaksu apmērā, kas pircējam radās, pielāgojot preci tā, lai šis risks neiestātos?

Ja MKĪR 145. panta 2. punkta regulējums neattiecas uz iepriekš minēto gadījumu, vai Muitas kodeksa 29. panta 1. un 3. apakšpunkta, to skatot kopā ar Muitas kodeksa 78. pantu, normas per se ir pietiekamas, lai, piešķirot iepriekš minēto cenas atlaidi, varētu samazināt deklarācijā norādīto muitas vērtību?

Vai MKĪR 145. panta 3. punktā ietvertais muitas vērtības grozījuma nosacījums, ka par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas grozījumam ir jābūt izdarītam 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tika pieņemta deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā, ir pretrunā Muitas kodeksa 78. un 236. pantam, to skatot kopā ar Muitas kodeksa 29. pantu?

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/20

Prasība, kas celta 2015. gada 18. decembrī – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-684/15)

(2016/C 098/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Heller un K.-Ph. Wojcik)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), prasības, vai katrā ziņā, nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi minētas direktīvas 130. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	uzdot Luksemburgas Lielhercogistei saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu samaksāt kavējuma naudu EUR 6 700 apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no brīža, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā sakarā ar pienākuma paziņot Direktīvas 2014/59/ES transponēšanas pasākumus neizpildi;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2014/59/ES transponēšanai beidzās 2014. gada 31. decembrī.

(1) OV L 173, 190. lpp.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. decembrī iesniedza Cour administrative d'appel de Douai (Francija) – Wenceslas de Lobkowicz/Ministère des Finances et des Comptes publics

(Lieta C-690/15)

(2016/C 098/27)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Douai

Pamatlietas puses

Prasītājs: Wenceslas de Lobkowicz

Atbildētāja: Ministère des Finances et des Comptes publics

Prejudiciālais jautājums

Vai kāds Savienības tiesību princips nepieļauj to, ka Eiropas Komisijas ierēdnim jāmaksā vispārēja sociālā iemaksa, sociāla iemaksa un šīs iemaksas papildiemaksas ar likmi 0,3 % un 1,1 % par Eiropas Savienības dalībvalstī gūtiem ienākumiem no nekustamā īpašuma?

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 28. decembrī iesniedza (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)) (Apvienotā Karaliste) – Secretary of State for the Home Department/David Davis, Tom Watson, Peter Brice, Geoffrey Lewis

(Lieta C-698/15)

(2016/C 098/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division))

Pamatlietas puses

Prasītājs: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāji: David Davis, Tom Watson, Peter Brice, Geoffrey Lewis

Prejudiciālie jautājumi

Vai Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12 Digital Rights Ireland un Seitlinger, ECLI:EU:C:2014:238 (“Digital Rights Ireland”) (tostarp jo īpaši šā sprieduma 60.–62. punkts), nosaka obligātas ES tiesību prasības, kas piemērojamas dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, kas regulē piekļuvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem saglabātiem datiem, lai izpildītu ES Hartas (“ES Harta”) 7. un 8. pantu?

2)	Vai Tiesas spriedums lietā Digital Rights Ireland paplašina ES Hartas 7. un/vai 8. panta tvērumu ārpus Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (“ECTK”) 8. panta tvēruma, kas noteikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (“ECT”) judikatūrā?

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 4. janvārī iesniedza Audiencia Provincial de A Coruña (Spānija) – Abanca Corporación Bancaria S.A./María Isabel Vázquez Rosende

(Lieta C-1/16)

(2016/C 098/29)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de A Coruña

Pamatlietas puses

Prasītāja: Abanca Corporación Bancaria S.A.

Atbildētāja: María Isabel Vázquez Rosende

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantu var interpretēt tādējādi, ka noteikuma par procentu likmes minimumu aizdevuma līgumā atzīšanas par spēkā neesošu tā negodīguma dēļ restitutīvās sekas nav piemērojamas ar atpakaļejošu spēku no aizdevuma līguma noslēgšanas datuma, bet gan no vēlāka datuma?

2)	Vai iesaistīto personu labas ticības princips, kas kalpo par pamatu no negodīga noteikuma atzīšanas par spēkā neesošu atvasināta atpakaļejoša spēka ierobežojumam, ir Savienības tiesību autonoms jēdziens, kas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs?

3)	Ja atbilde uz iepriekš minēto jautājumu ir apstiprinoša, kādi apstākļi ir ņemami vērā, lai noteiktu, vai ieinteresētās personas rīkojās labticīgi?

Katrā ziņā, vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantu ir saderīga tāda iesaistīto personu labas ticības jēdziena interpretācija, ka laba ticība ir tad, ja pārdevēja vai piegādātāja rīcība, sagatavojot līgumu, ir bijusi iemesls nepārskatāmībai, kas rada noteikuma negodīgumu?

Vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantu ir saderīgi interpretēt kritēriju par to, ka iesaistītās personas ir rīkojušās labticīgi, tādējādi, ka pārdevēja vai piegādātāja labticība var tikt vērtēta abstrakti vai, gluži pretēji, tā ir vērtējama atbilstoši pārdevēja vai piegādātāja rīcībai, noslēdzot konkrēto līgumu?

6)	Vai būtisku grūtību risks, kas ir pamats no negodīga noteikuma atvasinātā atpakaļejošā spēka ierobežojumam, ir Savienības tiesību autonoms jēdziens, kas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs?

7)	Apstiprinošas atbildes gadījumā uz iepriekš minēto jautājumu, kādi ir vērā ņemamie kritēriji?

Katrā ziņā, vai ar Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantu ir saderīgi būtisku grūtību riska novērtēšanai ņemt vērā vienīgi to risku, kas var tikt radīts pārdevējam vai piegādātājam, vai tomēr jāņem vērā arī kaitējums, kas tiek nodarīts patērētājam, neatmaksājot visas atbilstoši noteikumam par procentu likmes minimumu samaksātās summas?

Vai atbilstoši Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK 6. un 7. pantam, ja patērētājs ir cēlis individuālu prasību, būtisku tautsaimniecisku grūtību risks ir jānovērtē vienīgi atbilstoši konkrētās prasības finansiālajām sekām, vai tomēr atbilstoši finansiālajām sekām, ja liels skaits patērētāju potenciāli celtu individuālu prasību?

(1) OV L 95, 29. lpp.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/23

Prasība, kas celta 2016. gada 4. janvārī – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-5/16)

(2016/C 098/30)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (1);

—	piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika lūdz atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK un piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Apstrīdētā lēmuma deklarētais mērķis ir atrisināt strukturālo nelīdzsvarotību starp siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu piedāvājumu ES tirgū un pieprasījumu pēc tām – nelīdzsvarotību, kuras rezultātā emisijas kvotas tirgū nesasniedz cenas, kuras saskan ar ES likumdevēja cerēto. Galvenais līdzeklis, kā sasniegt šo mērķi, ir izveidot tirgus stabilitātes rezerves (turpmāk tekstā – “rezerve”) mehānismu, ar kuru tiek samazināts tirgū pieejamais emisijas kvotu skaits, atstājot tās rezervē, ja tirgū ir ievērojams emisijas kvotu pārpalikums un ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Savukārt, ja tirgū pieejamais emisijas kvotu skaits ir mazāks nekā 400 miljoni, ar šo mehānismu tiek palielināts izsolāmo emisijas kvotu apjoms.

Polijas Republika, apstrīdot strīdīgo lēmumu, izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, pamatu par LESD 192. panta 1. punkta kopā ar LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunktu pārkāpumu, jo apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai arī šis lēmums ir pasākums, ar kuru būtiski tiek ietekmēta dalībvalsts izvēle saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru.

Polijas Republika uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu būtiski tiks ietekmēta Polijas izvēle saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru. Atbilstoši LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunktam šāds lēmums tādējādi ir jāpieņem Padomei ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.

Otrkārt, pamatu par lojālas sadarbības principa pārkāpumu un LES 15. pantā noteikto Eiropadomes pilnvaru pārkāpumu, jo ir tikuši noteikti pasākumi pretēji Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumiem.

Saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada secinājumiem galvenajam ES instrumentam, lai sasniegtu vēlamo emisijas kvotu samazinājuma līmeni, būtu jābūt labi funkcionējošai un atjaunotai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS) kopā ar instrumentu, lai stabilizētu tirgu saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, kurā 2021. gads tika noteikts kā brīdis, kad stātos spēkā tirgus stabilitātes rezerves mehānisms. Tas, ka apstrīdētajā lēmumā ir minēts 2019. gads kā brīdis, kad stātos spēkā tirgus stabilitātes mehānisms, bija pretrunā Eiropadomes nolemtajam 2014. gadā.

Treškārt, pamatu par tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu, jo ir tikuši noteikti pasākumi, kuri iejaucas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tirdzniecības laikposmā, un it īpaši šī laikposma pēdējos gados.

Ar apstrīdēto lēmumu no tirgus izņemtās 900 miljonu kvotas 2014.–2016. gadā, kuras ir jāatgriež tirgū 2019.–2020. gadā, ir tieši iekļautas stabilitātes rezervē, kas nozīmē, ka tās gala rezultātā netiks atgrieztas tirgū. Kvotu kopfonds, kurš ir pieejams tirgus dalībniekiem šajā tirdzniecības laikposmā, līdz ar to ir mazāks nekā bija cerēts. Tirgus dalībniekiem bija tiesiskā paļāvība, ka uz laiku atņemtās kvotas atkal tiks atgrieztas tirgū laikā no 2019. līdz 2020. gadam, un tie uz to balstīja savus komercplānus. Tādiem sistēmas darbības principiem kā noteikumi, kuros paredzēts pieejamais emisijas kvotu skaits, nevajadzētu tikt pakļautiem izmaiņām tirdzniecības laikposmā, kurā uzņēmumi, kuri piedalās sistēmā, pagaidu perspektīvā ir plānojuši dažādas darbības. Šie principi ir pamatnosacījumi, kuri nosaka uzņēmumu veiktās investīcijas.

Ceturtkārt, pamatu par samērīguma principa pārkāpumu, jo ir tikuši noteikti pasākumi, ar kuriem tiek sasniegti augstāki emisijas kvotu samazinājuma mērķi nekā tie, kuri izrietētu no Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām un kuri ir prasīti, lai sasniegtu Direktīvas 2003/87/EK mērķi.

Ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu Eiropas Savienība sasniegs augstākus mērķus nekā tos, kuri šobrīd tiek piedāvāti starptautiskā līmenī Kioto protokola otrā saistību perioda kontekstā, par kuru vienošanās tika panākta 2012. gada decembrī Dohā.

Piektkārt, pamatu par to, ka nav izpildīts pienākums veikt atbilstošu apstrīdētā lēmuma ietekmes uz katru dalībvalsti analīzi un pienākums norādīt atbilstošu novērtējumu par to, kā apstrīdētā lēmuma pieņemšana ietekmēs emisijas kvotu tirdzniecības tirgu.

(1) OV L 264, 1. lpp.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 13. janvārī iesniedza Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – K/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-18/16)

(2016/C 098/31)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem

Pamatlietas puses

Prasītājs: K

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālais jautājums

Vai Uzņemšanas direktīvas (1) 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts ir spēkā, aplūkojot to Hartas (2) 6. panta gaismā,

(1)

situācijā, kurā saskaņā ar Uzņemšanas direktīvas 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu trešās valsts valstspiederīgais ir aizturēts un saskaņā ar Direktīvas par procedūrām (3) 9. pantu viņam ir tiesības palikt dalībvalstī, kamēr par viņa patvēruma pieteikumu ir pieņemts lēmums pirmajā instancē, un

(2)

ņemot vērā Hartas paskaidrojumus (OV 2007, C 303/02, 2. lpp.), ka ierobežojumi, ko var likumīgi noteikt Hartas 6. pantā paredzētajām tiesībām, nevar pārsniegt tos, kas ar ECPAK [Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju] ir atļauti pašā 5. panta 1. punkta f) punkta tekstā, un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas pēdējās minētās tiesību normas veikto interpretāciju, kas ir sniegta tostarp 2015. gada 22. septembra spriedumā lietā Nabil u.c. pret Ungāriju, 62116/12, ka, ja patvēruma meklētāja aizturēšana nav noteikta saistībā ar izraidīšanu, šī aizturēšana ir pretrunā minētā 5. panta 1. punkta f) apakšpunktam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.).

(2) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2007, C 303, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 60. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/25

Prasība, kas celta 2016. gada 15. janvārī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-23/16)

(2016/C 098/32)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis – J. Hottiaux)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neizveidojot valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektronisko reģistru un to savstarpēji nesavienojot ar citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem, Polijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (1), 16. panta 1. un 5. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Valsts elektroniskais reģistrs bija jāizveido un savstarpēji jāsavieno ar citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem līdz 2012. gada 31. decembrim.

(1) OV L 300, 51. lpp.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 18. novembra spriedumu lietā T-106/13 d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis/Eiropas Komisija 2016. gada 26. janvārī iesniedza d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis

(Lieta C-45/16 P)

(2016/C 098/33)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis (pārstāvis – Konstantinos Damis, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 18. novembra spriedumu lietā T-106/13 d.d. Synergy HELLAS ANONIMI EMPORIKI ETAIREIA PAROCHIS YPIRESION PLIROFORIKIS/Eiropas Komisija;

—	pilnībā apmierināt sabiedrības 2013. gada 20. februāra prasību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Labas ticības apstrīdētā līguma izpildē principa kļūdaina piemērošana. Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi Beļģijas Civilkodeksa 1134. pantu saistībā ar labas ticības līguma izpildē principa piemērošanu.

2.	Līguma klauzulas kļūdaina interpretācija un piemērošana un acīmredzami kļūdains pierādījumu vērtējums. Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi aplūkotā parakstītā līguma AR Treat – 224297 II pielikuma II.22 klauzulu ‟Saimnieciskā un cita veida kontrole”.

3.	Acīmredzami kļūdaina pierādījumu novērtēšana un pamatojuma neesamība. Lēmuma rezolutīvās daļas pamatojuma nepietiekamība un pretrunīgums. Vispārējā tiesa esot nepareizi un acīmredzami sagrozījusi iesniegtos pierādījumus.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/27

Vispārējās tiesas 2016. gada 4. februāra spriedums – Heitkamp BauHolding/Komisija

(Lieta T-287/11) (1)

(Valsts atbalsts - Vācijas nodokļu tiesiskais regulējums par zaudējumu pārnešanu uz nākamajiem taksācijas gadiem (Sanierungsklausel) - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuāls skārums - Pieņemamība - Valsts atbalsta jēdziens - Selektīvs raksturs - Nodokļu sistēmas raksturs un uzbūve)

(2016/C 098/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Heitkamp BauHolding GmbH (Herne, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji W. Niemann, M. Kiera-Nöllen un S. Geringhoff, vēlāk – Niemann, Geringhoff un P. Dodos, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji R. Lyal, T. Maxian Rusche un M. Adam, vēlāk – Lyal, Maxian Rusche un C. Egerer, pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un K. Petersen)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu 2011/527/ES par valsts atbalstu C 7/10 (ex CP 250/09 un NN 5/10), ko Vācija īstenojusi saskaņā ar Shēmu nodokļu zaudējumu pārnešanai grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas gadījumā, kas paredzēta Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (“KStG, Sanierungsklausel”) (OV L 235, 26. lpp.)

Rezolutīvā daļa

1)	Iebildi par nepieņemamību noraidīt.

2)	Noraidīt prasību kā nepamatotu.

3)	Heitkamp BauHolding GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem Komisija sedz pati.

4)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 238, 13.08.2011

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/27

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Slovēnija/Komisija

(Lieta T-507/12) (1)

(Valsts atbalsts - Atpūtas inventāra ražošana - Pārstrukturēšanas atbalsts - Lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu un uzdota tā atgūšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Valsts vainojamība - Privātā ieguldītāja kritērijs)

(2016/C 098/35)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvji – V. Klemenc un A. Grum)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, T. Maxian Rusche, M. Kocjan un B. Rous Demiri, piedaloties sākotnēji M. Ulčar un M. Ménard, vēlāk M. Ménard, P. Božičko un A. Krošel, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 19. septembra Lēmumu Nr. 2014/273/ES par Elan d.o.o. atbalsta pasākumiem SA.26379 (C 13/10) (ex NN 17/10), ko īstenojusi Slovēnija (OV 2014 L 144, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Slovēnijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

(1) OV C 32, 2.2.2013.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/28

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Zafeiropoulos/Cedefop

(Lieta T-537/12) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Iepirkuma procedūra - Medicīnisko pakalpojumu sniegšana Cedefop personālam - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Atteikums piešķirt piekļuvi atsevišķiem ar pārējiem pretendentiem, kas bija piedalījušies iepirkuma procedūrā, saistītiem dokumentiem - Pienākums norādīt pamatojumu - Komerciālo interešu un reputācijas aizsardzība - Personas datu aizsardzība - Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2016/C 098/36)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Panteleïmon Zafeiropoulos (Saloniki, Grieķija) (pārstāvis – M. Kontogiorgos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) (pārstāvji – M. Fuchs, pārstāvis, kuram sākotnēji palīdz E. Petritsi, vēlāk – P. Anestis, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt, pirmām kārtām, Cedefop2012. gada 8. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts piedāvājums, ko prasītājs iesniedza atbilstoši 2012. gada 19. jūnija paziņojumam par līgumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2012/S115-189528) attiecībā uz medicīnisko pakalpojumu sniegšanu Cedefop personālam Salonikos (Grieķija), un Cedefop2012. gada 9. oktobra lēmumu piešķirt minētajā paziņojumā par līgumu norādītā līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, nevis prasītājam, un, otrām kārtām, Cedefop lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums par piekļuvi atsevišķiem dokumentiem saistībā ar šo paziņojuma par līgumu procedūru, kā arī, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, ko prasītājs esot cietis apgalvoto Cedefop pārkāpumu dēļ

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) 2012. gada 8. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts piedāvājums, ko Panteleïmon Zafeiropoulos iesniedza atbilstoši 2012. gada 19. jūnija paziņojumam par līgumu attiecībā uz medicīnisko pakalpojumu sniegšanu Cedefop personālam Salonikos (Grieķija), un Cedefop 2012. gada 9. oktobra lēmumu piešķirt minētajā paziņojumā par līgumu norādītā līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, nevis P. Zafeiropoulos;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Cedefop sedz savus un atlīdzina vienu trešdaļu no P. Zafeiropoulos tiesāšanās izdevumiem;

4)	P. Zafeiropoulos sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.

(1) OV C 46, 16.2.2013.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/29

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedums – Benelli Q. J./ITSB – Demharter (“MOTO B”)

(Lieta T-169/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “MOTO B” reģistrācijas pieteikums - Agrākas nereģistrētas valsts grafiskas preču zīmes “MOTOBI” - Relatīvs atteikuma pamats - Agrāku nereģistrētu preču zīmju atpazīstamības pierādījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts - Parīzes konvencijas 6.a pants - Pierādījumi, kas iebildumu pamatojumam iesniegti pēc noteiktā termiņa beigām - Neņemšana vērā - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Tiesību norma, kurā paredzēts citādi - Apstākļi, kas nepieļauj jaunu vai papildu pierādījumu ņemšanu vērā - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. un 20. noteikums - Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešā daļa - Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 098/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Benelli Q. J. Srl (Pesaro, Itālija) (pārstāvji – P. Lukácsi un B. Bozóki, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji F. Mattina, vēlāk – P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Demharter GmbH (Dillingen, Vācija) (pārstāvis – A. Kohn, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 95/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Benelli Q. J. Srl un Demharter GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Benelli Q. J. Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 147, 25.5.2013.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/30

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedums – Benelli Q. J./ITSB – Demharter (“MOTOBI”)

(Lieta T-170/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “MOTOBI” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2016/C 098/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Benelli Q. J. Srl (Pesaro, Itālija) (pārstāvji – P. Lukácsi un B. Bozóki, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji F. Mattina, vēlāk – P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Demharter GmbH (Dillingen, Vācija) (pārstāvis – A. Kohn, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 2080/2011–2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Demharter GmbH un Benelli Q. J. Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Benelli Q. J. Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 147, 25.5.2013.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/30

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedums – Benelli Q. J./ITSB – Demharter (“MOTOBI B PESARO”)

(Lieta T-171/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “MOTOBI B PESARO” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Pēc noteiktā termiņa iesniegti pierādījumi pret pieteikumu par atcelšanu - Neņemšana vērā - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Pretējs noteikums - Apstākļi, kas neļauj ņemt vērā papildu vai papildinošus pierādījumus - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta trešā daļa)

(2016/C 098/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Benelli Q. J. Srl (Pezāro, Itālija) (pārstāvji – P. Lukácsi un B. Bozóki, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji F. Mattina, vēlāk – P. Bullock)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Demharter GmbH (Dilingena, Vācija) (pārstāvis – A. Kohn, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 2590/2011-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Demharter GmbH un Benelli Q. J. Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Benelli Q. J. Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 147, 25.5.2013.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/31

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Agriconsulting Europe/Komisija

(Lieta T-570/13) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Iepirkuma procedūra - Operatīvs tehniskais atbalsts, lai izveidotu un pārvaldītu tīkla mehānismu Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” īstenošanai - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2016/C 098/40)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agriconsulting Europe SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – R. Sciaudone, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis – L. Cappelletti un L. Di Paolo)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, kas esot radušies to pārkāpumu rezultātā, kurus Komisija esot pieļāvusi iepirkumā “Tīkla mehānisma izveide Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” īstenošanai” (AGRI-2012-PEI-01)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Agriconsulting Europe SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/32

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Sto/ITSB – Fixit Trockenmörtel Holding (“CRETEO”)

(Lieta T-640/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “CRETEO” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “StoCretec” un “STOCRETE” - Relatīvs atteikuma pamats - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 098/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sto SE & Co. KGaA, agrāk – Sto AG (Stühlingen, Vācija) (pārstāvji – K. Kern un J. Sklepek, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāve – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fixit Trockenmörtel Holding AG (Baar, Šveice) (pārstāvji – K. Lochner un C. Thomas, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 25. septembra lēmumu lietā R 905/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sto AG un Fixit Trockenmörtel Holding AG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sto SE & Co. KGaA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 39, 8.2.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/32

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedums – Brammer/ITSB – Office Ernest T. Freylinger (“EUROMARKER”)

(Lieta T-683/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “EUROMARKER” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “EURIMARK” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 098/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brammer GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvis – R. Kornfeld, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – G. Schneider un H. Kunz)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Office Ernest T. Freylinger SA (Strassen, Luksemburga)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 1653/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Office Ernest T. Freylinger SA un Brammer GmbH

Rezolutīvā daļa:

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 1653/2012–1 daļēji atcelt tiktāl, ciktāl tā ir secinājusi par sajaukšanas iespējas esamību saistībā ar 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem “piekļuves datubāzu serveriem sniegšana pieejamības informācijas un raksturojošas informācijas pieprasījumiem Kopienas preču zīmju un dizainparaugu jomā”, kas tiek apzīmēti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Brammer GmbH un ITSB paši sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 61, 1.3.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/33

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Bristol Global/ITSB – Bridgestone (“AEROSTONE”)

(Lieta T-194/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “AEROSTONE” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas vārdiskas preču zīmes “STONE” un “BRIDGESTONE” - Agrāka nereģistrēta valsts grafiska preču zīme “BRIDGESTONE” - Relatīvs atteikuma pamats - Daļējs reģistrācijas atteikums)

(2016/C 098/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bristol Global Co. Ltd (Birmingema, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – F. Bozhinova, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Bridgestone Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvji – M. Blair, solicitor, vēlāk – S. Malynicz, barrister, C. Balme un K. Gilbert, solicitors)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 12. decembra lēmumu lietā R 916/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bridgestone Corp. un Bristol Global Co. Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bristol Global Co. Ltd papildus saviem izdevumiem atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Bridgestone Corp. radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 19.5.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/34

Vispārējās tiesas 2016. gada 26. janvāra spriedums – LR Health & Beauty Systems/ITSB – Robert McBride (“LR nova pure.”)

(Lieta T-202/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “LR nova pure.” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “NOVA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 098/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LR Health & Beauty Systems GmbH (Āhena, Vācija) (pārstāvji – N. Weber un L. Thiel, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Robert McBride Ltd (Mančestera, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 272/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Robert McBride Ltd un LR Health & Beauty Systems GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	LR Health & Beauty Systems GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/34

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Azarov/Padome

(Lieta T-331/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, struktūru un organizāciju saraksts, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu - Prasītāja vārda iekļaušana - Pierādījumi par iekļaušanas sarakstā pamatotību)

(2016/C 098/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mykola Yanovych Azarov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un F. Naert)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna) un Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Bartelt, D. Gauci un T. Scharf)

Priekšmets

Par prasību atcelt, pirmkārt, Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2015. gada 29. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2015/143, ar ko groza Lēmumu 2014/119 (OV L 24, 16. lpp.), un Padomes 2015. gada 29. janvāra Regulu (ES) 2015/138, ar ko groza Regulu Nr. 208/2014 (OV L 24, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tie attiecas uz Mykola Yanovych Azarov;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina M. Azarov tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasības pieteikumā izvirzīto atcelšanas prasījumu;

4)	M. Azarov sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasījumu grozījumu rakstā izvirzīto atcelšanas prasījumu;

5)	Polijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 223, 14.7.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/35

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Azarov/Padome

(Lieta T-332/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, pret kurām ir vērsta līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja uzvārda iekļaušana - Pierādījumi par iekļaušanas sarakstā pamatotību)

(2016/C 098/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksii Mykolayovych Azarov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un F. Naert)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Bartelt, D. Gauci un T. Scharf)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119 (OV L 111, 91. lpp.), Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 381/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 (OV L 111, 33. lpp.), Padomes 2015. gada 29. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2015/143, ar ko groza Lēmumu 2014/119 (OV L 24, 16. lpp.), un Padomes 2015. gada 29. janvāra Regulu (ES) 2015/138, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 208/2014 (OV L 24, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119, un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 381/2014, ar ko īsteno Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie attiecas uz Oleksii Mykolayovych Azarov;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina O. M. Azarov tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasības pieteikumā izvirzīto atcelšanas prasījumu;

4)	O. M. Azarov sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasījumu grozījumu rakstā izvirzīto atcelšanas prasījumu;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 223, 14.7.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/36

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Davó Lledó/ITSB – Administradora y Franquicias América et Inversiones Ged (“DoggiS”)

(Lieta T-335/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “DoggiS” - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “DoggiS” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “DOGGIS” un “DOGGIBOX” - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes, kurās attēlots personāžs hotdoga formā - Papildu pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti procesā apelācijas padomē - Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. pants - Ļaunticība - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā)

(2016/C 098/47)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: José-Manuel Davó Lledó (Carthagène, Spānija) (pārstāvis – J.-V. Gil Martí, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Pārējās procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieces: Administradora y Franquicias América, SA (Santjago, Čīle) un Inversiones Ged Ltda (Santjago)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 13. marta lēmumu lietā R 1824/2013–1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Administradora y Franquicias América, SA un Inversiones Ged Ltda, no vienas puses, un José-Manuel Davó Lledó, no otras puses

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	José-Manuel Davó Lledó atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/37

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Klyuyev/Padome

(Lieta T-341/14) (1)

(2016/C 098/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergiy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvji – R. Gherson, T. Garner, solicitors, un B. Kennelly, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – Á. de Elera-San Miguel Hurtado un J.-P. Hix)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Gauci un T. Scharf)

Priekšmets

Par prasību atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 1. lpp.), Padomes 2015. gada 5. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2015/876, ar ko groza Lēmumu 2014/119 (OV L 142, 30. lpp.), un Padomes 2015. gada 5. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/869, ar ko īsteno Regulu Nr. 208/2014 (OV L 142, 1. lpp.), ciktāl prasītāja vārds ir iekļauts to personu un vienību sarakstā, kam piemēro šos ierobežojošos pasākumus

Rezolutīvā daļa:

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina S. Klyuyev tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasības pieteikumā izvirzīto atcelšanas prasījumu;

4)	S. Klyuyev sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus attiecībā uz prasījumu grozījumu rakstā izvirzīto atcelšanas prasījumu;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/38

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Arbuzov/Padome

(Lieta T-434/14) (1)

(2016/C 098/49)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – M. Machytková un P. Radošovský, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Westerhof Löfflerová un J.-P. Hix)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119 (OV L 111, 91. lpp.), ciktāl prasītāja vārds ir ticis iekļauts to personu, vienību un struktūru sarakstā, pret kurām ir vērsti šie ierobežojošie pasākumi

Rezolutīvā daļa:

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina S. Arbuzov tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 25.8.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/39

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedums – Bon Net/ITSB – Aldi (“Bon Appétit!”)

(Lieta T-485/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Bon Appétit!” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “Бон Аnemú” un “Bon Apetí” - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 098/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bon Net OOD (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis – A. Ivanova, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – S. Hanne un D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Aldi GmbH & Co. KG (Mülheim an der Ruhr, Vācija) (pārstāvji – L. Kolks, C. Fürsen, N. Lützenrath un U. Rademacher, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmumu lietā R 1199/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bon Net OOD un Aldi GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bon Net OOD sedz savus izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Aldi GmbH & Co. KG radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/39

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Stavytskyi/Padome

(Lieta T-486/14) (1)

(2016/C 098/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edward Stavytskyi (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J. Grayston, solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta un M. Gambardella, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un J.-P. Hix)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 111, 91. lpp.), un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 381/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 111, 33. lpp.), ciktāl prasītāja uzvārds ir iekļauts to personu, vienību un struktūru sarakstā, pret kurām ir vērsti šie ierobežojošie pasākumi

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 381/2014, ar ko īsteno Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tie attiecas uz Edward Stavytskyi;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina E. Stavytskyi tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/40

Vispārējās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedums – Antica Azienda Agricola Vitivinicola Dei Conti Leone De Castris/ITSB – Vicente Gandía Pla (ILLIRIA)

(Lieta T-541/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ILLIRIA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “CASTILLO DE LIRIA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2016/C 098/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Antica Azienda Agricola Vitivinicola Dei Conti Leone De Castris Srl (Salice Salentino, Itālija) (pārstāvji – D. Russo un V. Wellens, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – V. Melgar un H. Kunz)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Vicente Gandía Pla, SA (Chiva, Spānija) (pārstāvis – I. Temiño Ceniceros, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 21. maija lēmumu lietā R 917/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Vicente Gandía Pla, SA un Antica Azienda Agricola Vitivinicola Dei Conti Leone De Castris Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Antica Azienda Agricola Vitivinicola Dei Conti Leone De Castris Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/41

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Slovēnija/Komisija

(Lieta T-667/14) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Neliela izmēra zemes gabalu pārbaude - Pierādījuma par būtiskām un pamatotām šaubām neesamība - Pārbaudēs uz vietas iegūto rezultātu ekstrapolēšana)

(2016/C 098/53)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis – L. Bembič)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Rous Demiri un D. Triantafyllou)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu 2014/458/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 205, 62. lpp.), ciktāl ar to ir izslēgti noteikti Slovēnijas Republikas izdevumi

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu 2014/458/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), atcelt, ciktāl ar to no Savienības finansējuma attiecībā uz Slovēnijas Republiku ir izslēgti EUR 85 780,08 par 2010. finanšu gadu, EUR 115 956,46 par 2011. finanšu gadu un EUR 131 269,23 par 2012. finanšu gadu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina deviņas desmitdaļas Slovēnijas Republikas tiesāšanās izdevumu;

4)	Slovēnijas Republika sedz vienu desmitdaļu savu tiesāšanās izdevumu pati.

(1) OV C 395, 10.11.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/42

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – Novomatic/ITSB – Simba Toys (“African SIMBA”)

(Lieta T-687/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “African SIMBA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Simba” - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 098/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novomatic AG (Gumpoldskirchen, Austrija) (pārstāvis – W. Mosing, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Simba Toys GmbH & Co. KG (Fürth, Vācija) (pārstāvis – O. Ruhl, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 2098/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Simba Toys GmbH & Co. KG un Novomatic AG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Novomatic AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/42

Vispārējās tiesas 2016. gada 27. janvāra spriedums – Montagut Viladot/Komisija

(Lieta T-696/14 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pieņemšana darbā - Konkurss, lai izveidotu rezervi AD 5 pakāpes administratoru pieņemšanai darbā - Konkursa atlases komisijas lēmums neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā - Diploms, kas neatbilst paziņojuma par konkursu nosacījumiem - Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana)

(2016/C 098/55)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bernat Montagut Viladot (Schaerbeek, Beļģija) (pārstāvji – F.A. Rodríguez-Gigirey Pérez un J.A. Simón Sánchez, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – I. Galindo Martín un G. Gattinara)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 15. jūlija spriedumu Montagut Viladot/Komisija (F-160/12, Krājums-CDL, EU:F:2014:190), lūdzot šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bernat Montagut Viladot atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/43

Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedums – TVR Automotive/ITSB – Cardoni (“TVR ENGINEERING”)

(Lieta T-781/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TVR ENGINEERING” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “TVR” - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējumu līdzības neesamība - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 098/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TVR Automotive Ltd (Whiteley, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks: Fabio Cardoni (Milāna, Itālija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 8. septembra lēmumu lietā R 2532/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp TVR Automotive Ltd un Fabio Cardoni

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	TVR Automotive Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/43

Vispārējās tiesas 2016. gada 21. janvāra rīkojums – Proforec/Komisija

(Lieta T-120/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija - Focaccia di Recco col formaggio - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 098/57)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Proforec Srl (Recco, Itālija) (pārstāvji – G. Durazzo, M. Mencoboni un G. Pescatore, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Bianchi un J. Guillem Carrau)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 13. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 39/2015 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Focaccia di Recco col formaggio (AĢIN)) (OV L 8, 7. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt ka nepieņemamu;

2)	par Itālijas Republikas un Consorzio della Focaccia di Recco col formaggio pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)	Proforec Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos;

4)	Proforec, Komisija, Itālijas Republika un Consorzio della Focaccia di Recco col formaggio sedz katrs savus tiesāšanās izdevumus saistībā pieteikumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/44

Vispārējās tiesas 2016. gada 15. janvāra rīkojums – TMG Landelijke Media un Willems/Komisija

(Lieta T-189/15) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Sarakste Nīderlandes iestāžu un Komisijas starpā par Nīderlandes maksājuma Savienības budžetā ikgadējo pielāgošanu atbilstoši nacionālajam kopienākumam - Daļējs piekļuves atteikums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 098/58)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: TMG Landelijke Media BV (Amsterdama, Nīderlande) un Menzo Willems (Forburga, Nīderlande) (pārstāvji – R. S. Le Poole un L. Broers, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Clotuche-Duvieusart un F. Ronkes Agerbeek)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 17. februāra lēmumu, ar ko M. Willems daļēji liegta piekļuve dokumentiem saistībā ar saraksti Komisijas un Nīderlandes iestāžu starpā par Nīderlandes maksājuma Savienības budžetā ikgadējo pielāgošanu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina TMG Landelijke Media BV un Menzo Willems tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 190, 8.6.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/45

Vispārējās tiesas 2016. gada 11. janvāra rīkojums – Oase/ITSB – Compo France (“AlGo”)

(Lieta T-300/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 098/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oase GmbH (Hörstel, Vācija) (pārstāvis – T. Weeg, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – H. Kunz)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Compo France SAS (Roche-Lez-Beaupré, Francija) (pārstāvis – J. Meyer, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. februāra lēmumu lietā R 1409/2013–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Compo France SAS un Oase GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Oase GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus. Compo France SAS sedz pati savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 262, 10.8.2015.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/45

Prasība, kas celta 2015. gada 15. decembrī – Blaž Jamnik un Blaž/Parlaments

(Lieta T-726/15)

(2016/C 098/60)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Blaž Jamnik (Ļubļana, Slovēnija) un Brina Blaž (Ļubļana) (pārstāvis – D. Mihevc, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt par prettiesisku izraudzītā pretendenta izvēli [publiskā iepirkuma] procedūrā INLO.AO-2013-051-LUX-UGIMBI-06;

—	atcelt izraudzītā pretendenta izvēli;

—	izvēlēties prasītāju piedāvājumu kā visizdevīgāko;

—	pakārtoti, atzīt prasītājiem tiesības uz zaudējumu atlīdzību EUR 3 852 384,60 apmērā, ja to piedāvājums netiek izvēlēts kā visizdevīgākais [publiskā iepirkuma] procedūrā INLO.AO-2013-051-LUX-UGIMBI-06;

—	atlīdzināt prasītājiem tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1) 113. pants. Prasītāji uzskata, ka visizdevīgākais pretendenta piedāvājums tika izvēlēts, pārkāpjot minētās Regulas 113. pantu, jo neesot ņemti vērā iepriekš noteiktie kritēriji, kas ir norādīti specifikācijās.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka iepirkuma procedūra esot bijusi nelikumīga.

Šajā sakarā prasītāji apgalvo, ka projekti, grafiskie dokumenti un statistikas aprēķini, kurus prasītāji pievienoja savam piedāvājumam, netika vispār izskatīti, jo tie netika nodoti Luksemburgā no Ļubļanas biroja Luksemburgā pieņemtā lēmuma dēļ.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298. 1. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/46

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 15. oktobra rīkojumu lietā F-113/13 DI/EASO2015. gada 18. decembrī iesniedza DI

(Lieta T-730/15 P)

(2016/C 098/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: DI (Bukareste, Rumānija) (pārstāvji – I. Vlaic un G. Iliescu, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	pilnībā atcelt Civildienesta tiesas 2015. gada 15. oktobra rīkojumu lietā F-113/13;

—	pieņemt šo apelācijas sūdzību;

—	atcelt EASO lēmumu atlaist apelācijas sūdzības iesniedzēju un līdz ar to noteikt, ka EASO ir jāatceļ visas minētā lēmuma tiesiskās sekas un atbilstoši no jauna jādefinē faktiskais statuss;

—	piespriest EASO samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam EUR 90 000 kā atlīdzību par mantisko kaitējumu un EUR 500 000 kā atlīdzību par morālo kaitējumu, un

—	piespriest EASO samaksāt visus apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus saistībā ar juridisko pārstāvību Civildienesta tiesā lietā F-113/13 un saistībā ar šo apelāciju.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja prasības pieteikums bija pieņemams un pamatots, jo tajā ir ievērota atbilstība starp pamatiem, iemesliem un faktiem, kas ir minēti administratīvā procesa laikā nosūtītajā sūdzībā, un tiem, kuri detalizētā veidā ir iesniegti Civildienesta tiesā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts princips par lietas taisnīgu izskatīšanu un nav veikta godīga analīze pirmstiesas stadijā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzību administratīvajā procesā noraidīja tā pati persona, kura sākotnēji nolēma atlaist apelācijas sūdzības iesniedzēju no darba.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/47

Prasība, kas celta 2015. gada 31. decembrī – Sony un Sony Electronics/Komisija

(Lieta T-762/15)

(2016/C 098/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sony Corporation (Tokija, Japāna) un Sony Electronics, Inc (Sandjēgo, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – N. Levy un E. Kelly, Solicitors, un R. Snelders, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu lietā AT.39639 – Optiskie diskdziņi, kas saistīts ar procesu atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti – īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt naudas sodus, kas prasītājām uzlikti ar šo lēmumu, un

—	piespriest Komisijai segt prasītāju tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus un izmaksas, kas saistīti ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda faktos un kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā ir secināts, ka prasītājas ir izdarījušas LESD 101. panta pārkāpumu mērķa dēļ:

—	pret prasītājām iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pamatotu secinājumu, ka prasītājas piedalījās vienotā un turpinātā LESD 101. panta pārkāpumā mērķa dēļ;

—	lēmuma pakārtotais secinājums, ka prasītājas ir izdarījušas atsevišķus LESD 101. panta pārkāpumus mērķa dēļ, nav pierādīts un pārkāpj prasītāju tiesības uz aizstāvību, jo tas pirmo reizi ir ticis pausts lēmumā.

Ar otro pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka apstrīdētājā lēmumā ir pieļauta kļūda faktos un kļūda tiesību piemērošanā un ka tas ir balstīts uz nepietiekamu pamatojumu:

—	lēmumā ir pieļauta kļūda, divreiz ņemot vērā ieņēmumus, kurus prasītājas ir tālāk nodevušas citam lēmuma adresātam;

—

lēmumā ir pieļauta kļūda, jo nav ņemts vērā tas, ka prasītāju rīcība salīdzinājumā ar dažiem citiem lēmuma adresātiem bija būtiski ierobežotāka, un prasītājām attiecīgi nav piemērots mazāks pārkāpuma smaguma koeficients un mazāka papildu summa un/vai samazinājums saistībā ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem;

—	lēmumā ir pieļauta kļūda, piemērojot preventīvās iedarbības koeficientu.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/48

Prasība, kas celta 2015. gada 31. decembrī – Sony Optiarc un Sony Optiarc America/Komisija

(Lieta T-763/15)

(2016/C 098/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sony Optiarc, Inc (Atsugi, Japāna) un Sony Optiarc America, Inc (Sanhosē, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – N. Levy un E. Kelly, Solicitors, un R. Snelders, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu lietā AT.39639 – Optiskie diskdziņi, kas saistīts ar procesu atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	pakārtoti – īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt naudas sodus, kas prasītājām uzlikti ar šo lēmumu, un

—	piespriest Komisijai segt prasītāju tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus un izmaksas, kas saistīti ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

—	pret prasītājām iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pamatotu secinājumu, ka prasītājas piedalījās vienotā un turpinātā LESD 101. panta pārkāpumā mērķa dēļ;

—	lēmuma pakārtotais secinājums, ka prasītājas ir izdarījušas atsevišķus LESD 101. panta pārkāpumus mērķa dēļ, nav pierādīts un pārkāpj prasītāju tiesības uz aizstāvību, jo tas pirmo reizi ir ticis pausts lēmumā.

Ar otro pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka apstrīdētājā lēmumā ir pieļauta kļūda faktos un kļūda tiesību piemērošanā un ka tas ir balstīts uz nepietiekamu pamatojumu:

—	lēmumā ir pieļauta kļūda, divreiz ņemot vērā ieņēmumus, kurus prasītājas ir tālāk nodevušas citam lēmuma adresātam;

—

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/49

Prasība, kas celta 2015. gada 29. decembrī – Quanta Storage/Komisija

(Lieta T-772/15)

(2016/C 098/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Quanta Storage, Inc. (Taojuaņa, Taivāna) (pārstāvji – B. Hartnett, Barrister, O. Geiss, advokāts, un W. Sparks, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu lietā AT.39639 – Optiskie diskdziņi, kas saistīts ar procesu atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti – samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi tiesības uz labu pārvaldību:

—	apstrīdētais lēmums balstoties uz tādu pārkāpumu konstatējumu, par kuriem prasītāja administratīvajā procesā nav tikusi informēta;

—	apstrīdētais lēmums balstoties uz pieņēmumiem par tāda tirgus pārskatāmību, ko Komisija nav pilnībā izmeklējusi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka starp apstrīdētā lēmuma rezolutīvo daļu un Komisijas argumentāciju saistībā ar pārkāpuma ilgumu attiecībā uz Hewlett Packard pastāvošās pretrunas dēļ ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav nedz pierādījusi, nedz norādījusi pietiekamu pamatojumu tam, ka prasītāja ir piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā:

—	prasītāja neesot piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā, kas esot noticis no 2008. gada 14. februāra līdz 2008. gada 9. aprīlim;

—	prasītāja neesot piedalījusies pārkāpumā, kas esot noticis no 2008. gada 10. aprīļa līdz 2008. gada 27. oktobrim;

—	prasītāja neesot piedalījusies pārkāpumā 2008. gada 28. oktobrī;

—	neesot pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka prasītāja zināja par karteļa kopējo plānu vai tā vispārējo tvērumu un būtiskajām iezīmēm;

—	juridiskās sekas tam, ka Komisija neesot pierādījusi iespējamo pārkāpumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija atbilstoši nepieciešamajam tiesiskajam un pierādīšanas standartam nav pierādījusi, ka tās kompetencē bija piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, aprēķinot naudas soda summu, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas faktos un tiesību piemērošanā un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu:

—	Komisija, aprēķinot pamatsummu, esot pieļāvusi kļūdas faktos un tiesību piemērošanā un neesot norādījusi pamatojumu;

—	Komisija neesot izmantojusi pilnīgākos pieejamos datus par prasītājas pārdošanas apjoma vērtību;

—	Komisija, aprēķinot pamatsummu, esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu;

—	Komisija, izvērtējot pārkāpuma smagumu un atbildību mīkstinošos apstākļus, esot pieļāvusi kļūdas vērtējumā.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/50

Prasība, kas celta 2016. gada 4. janvārī – Hitachi-LG Data Storage un Hitachi-LG Data Storage Korea/Komisija

(Lieta T-1/16)

(2016/C 098/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Hitachi-LG Data Storage, Inc. (Tokija, Japāna) un Hitachi-LG Data Storage Korea, Inc. (Seula, Korejas Republika) (pārstāvji – L. Gyselen un N. Ersbøll, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	samazināt naudas soda summu, kas prasītājām ir uzlikts ar Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmuma lietā AT.39639 – Optiskie diskdziņi 2. panta d) punktu saistībā ar procesu atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam, tādējādi atspoguļojot lietas konkrētos apstākļus, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav atbildējusi uz prasītāju lūgumu atbilstoši 37. punktam Komisijas 2006. gada Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai”):

—

Komisijā notiekošajā administratīvajā procesā prasītājas iesniedza Komisijai lūgumu samazināt naudas sodu, ņemot vērā “konkrētus apstākļus” Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkta izpratnē. Par lietas izskatīšanu atbildīgā Komisijas darba grupa uz šo lūgumu neatbildēja, un Komisija to neaplūkoja savā lēmumā. Prasītājām ir jāizdara pieņēmums, ka Komisijas dienesti vai nu vispār nav izvērtējuši iesniegto lūgumu, vai ka tie šo izvērtējumu nav darījuši zināmu padomdevējai komitejai un komisāru kolēģijai, lai tās to pārbaudītu. Tādējādi nevar izslēgt, ka, ja tie būtu to izdarījuši, prasītājām galarezultātā uzliktais naudas sods varētu būt zemāks. Līdz ar to Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, jo tā, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus un prasītāju lomu, nav atkāpusies no Pamatnostādnēs naudas soda piemērošanai paredzētās metodoloģijas, lai samazinātu prasītājām uzlikto naudas sodu. “Konkrētie apstākļi” Pamatnostādņu naudas soda piemērošanai 37. punkta izpratnē ir šādi:

—	prasītājas, kuras lielāko daļu savu ieņēmumu gūst no viena produkta (optiskie diskdziņi), 2014. gadā diversificēja savu uzņēmējdarbību – tas bija gads, ko Komisija izmantoja kā atsauces gadu, lai aprēķinātu Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteikto 10 % maksimālo apmēru;

—	no sabiedrībām, kurām ir uzlikts naudas sods, vienīgi prasītājas ir apņēmušās turpināt darbību optisko diskdziņu tirgū, un tām uzliktā naudas soda līmenis negatīvi ietekmēs to spēju ilgtspējīgi apkalpot klientus šajā tirgū, un

—	prasītājas saskaras ar nedrošu finansiālo situāciju un vienlaikus pieliek būtiskas pūles, lai pārvarētu savas finansiālās grūtības.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/51

Prasība, kas celta 2016. gada 7. janvārī – Awg Allgemeine Warenvertriebs/ITSB – Takko (“Southern Territory 23o48’25"S”)

(Lieta T-6/16)

(2016/C 098/66)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Awg Allgemeine Warenvertriebs GmbH (Köngen, Vācija) (pārstāvis –T. Sambuc, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Takko Holding GmbH (Telgte, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Southern Territory 23o48’25"S” – Kopienas preču zīme Nr. 10 099 554

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 10. novembra lēmums lietā R 735/2015–4

Prasītājas prasījums:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka tiek noraidīts pieteikums par Kopienas preču zīmes Nr. 10 099 554 “Southern Territory 23o48’25"S” spēkā neesamības atzīšanu.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu pārkāpums.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/52

Prasība, kas celta 2016. gada 5. janvārī – Toshiba Samsung Storage Technology un Toshiba Samsung Storage Technology Korea/Komisija

(Lieta T-8/16)

(2016/C 098/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Toshiba Samsung Storage Technology Corp. (Tokija, Japāna) un Toshiba Samsung Storage Technology Korea Corp. (Kjongido, Korejas Republika) (pārstāvji – M. Bay, J. Ruiz Calzado, A. Aresu un A. Scordamaglia-Tousis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu lietā AT.39639 – Optiskie diskdziņi, kas saistīts ar procesu atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam;

—	papildus tam vai pakārtoti – būtiski samazināt prasītājām uzliktā naudas soda summu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un

—	pieņemt jebkādus cita veida rīkojumus, kādi var būt vajadzīgi, ņemot vērā lietas apstākļus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti būtiski procedūras noteikumi un prasītāju tiesības uz aizstāvību, jo rīcība ir nepareizi juridiski kvalificēta, iespējamā pārkāpuma juridiskās kvalifikācijas pamatojums ir pretrunīgs vai vismaz nepietiekams, nav sniegta piekļuve attaisnojošiem pierādījumiem un apstrīdētais lēmums ir balstīts uz vairākiem faktiskajiem un tiesiskajiem aspektiem, kuri nav tikuši aplūkoti paziņojumā par iebildumiem.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, piemērojot LESD 101. pantu, ir pieļautas kļūdas faktos un kļūdas tiesību piemērošanā attiecībā uz secinājumu, ka ir ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot LESD 101. panta pārkāpuma teritoriālo apmēru, ir pieļautas kļūdas faktos un kļūdas tiesību piemērošanā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, piemērojot LESD 101. pantu, ir pieļautas kļūdas faktos un kļūdas tiesību piemērošanā attiecībā uz secinājumu, ka ir izdarīts vienots pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas faktos un kļūdas tiesību piemērošanā attiecībā uz apgalvojumu, ka prasītājas ir zinājušas par visu vienoto pārkāpumu, un konkrētāk – par visu pārējo adresātu līdzdalību.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas faktos un kļūdas tiesību piemērošanā attiecībā uz prasītāju apgalvoto līdzdalību visā vienotajā pārkāpumā.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka, secinot, ka prasītājas bija iesaistītas pret konkurenci vērstos “nolīgumos”, ir pieļautas kļūdas faktos un kļūdas tiesību piemērošanā attiecībā uz tā pārkāpuma apmēru, kurā prasītājas tiek vainotas.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību un saistītie vispārējie ES tiesību principi, jo izmeklēšana ir bijusi acīmredzami pārāk ilga.

Ar devīto pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka, aprēķinot naudas sodu, ir pieļautas kļūdas, jo:

—	Komisija nav ņēmusi vērā a) faktu, ka prasītājas ir vienprodukta uzņēmumi, b) papildu apstākļus, kas mazina prasītāju atsevišķās rīcības smagumu, un atbildību mīkstinošus apstākļus un

—	Komisija, nosakot vispārējā pārkāpuma smaguma koeficienta un “iesaistīšanās maksas” līmeni, nav pareizi novērtējusi īpašo apstākļu nozīmi.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/53

Prasība, kas celta 2016. gada 11. janvārī – Skechers USA France/ITSB – IM Production (Apavi)

(Lieta T-9/16)

(2016/C 098/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Skechers USA France (Parīze, Francija) (pārstāvis – J. Horn, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: IM Production SAS (Parīze)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 1 221 584–0023

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas trešās padomes 2015. gada 23. septembra lēmums lietā R 2429/203–3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītie pamati:

—	tiesību uz aizstāvību un lietas taisnīgas izskatīšanas principu pārkāpums;

—	Regulas Nr. 6/2002 4., 5. un 6. panta, kā arī 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/54

Prasība, kas celta 2016. gada 15. janvārī – Slovēnija/Komisija

(Lieta T-12/16)

(2016/C 098/69)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis – L. Bembič)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 7716) (OV L 33, 35. lpp.), daļā, kas attiecas uz Slovēnijas Republiku, un it īpaši daļā, kurā

nepastāv mākslīgi radīto lauksaimniecības zemju, par kurām tika veiktas korekcijas par tiešajiem nesaistītajiem atbalstiem attiecīgi par summu EUR 42 615,90 par 2013. fiskālo gadu (2012. pieprasījumu gads), EUR 45 519,08 par 2014. fiskālo gadu (2013. pieprasījumu gads) un EUR 34 211,94 kontroles par 2015. fiskālo gadu (2014. pieprasījumu gads), procedūra (vai uzraudzības procedūra);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus par lauksaimniecības zemes gabalu pārbaudi, acīmredzamu kļūdu vērtējumā, lēmuma pamatojuma neesamību un likumības principa pārkāpumu.

Prasītāja uzskata, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka Slovēnijā vēl nav pietiekamas sistēmas, lai pārbaudītu minimālos pieļaujamos zemes gabalus. Šajā sakarā tā norāda, ka mazie lauksamniecības zemes gabali Slovēnijā ir dabiskā rakstura un lauksaimniecības struktūras vēsturiskās fragmentācijas rezultāts. Turklāt minētie zemes gabali neesot radīti mākslīgi, lai izpildītu prasības valsts atbalsta saņemšanai. Visbeidzot, pārbaudes laikā Komisija neesot pārliecinājusies vai pierādījusi nevienu pārkāpumu, jo aplūkotie zemes gabali atbilst visām nepieciešamajām prasībām, lai tos varētu definēt kā lauksaimniecības platības un zemes gabalus.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/55

Prasība, kas celta 2016. gada 18. janvārī – Advanced Drainage Systems/ITSB (“THE MOST ADVANCED NAME IN WATER MANAGEMENT SOLUTIONS”)

(Lieta T-19/16)

(2016/C 098/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advanced Drainage Systems, Inc. (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – C. Sleep, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “THE MOST ADVANCED NAME IN WATER MANAGEMENT SOLUTIONS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 405 188

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 5. novembra lēmums lietā R 1501/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atļaut pieteikumu virzīt reģistrācijai;

—	alternatīvi, atzīt šo prasību par pieņemamu, atcelt lēmumu un nodot reģistrācijas pieteikumu pārbaudītājam atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/55

Prasība, kas celta 2016. gada 19. janvārī – Karl Conzelmann/ITSB (“LIKE IT”)

(Lieta T-21/16)

(2016/C 098/71)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karl Conzelmann GmbH & Co. KG (Albstadt, Vācija) (pārstāvis – J. Klink, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “LIKE IT” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 180 104

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. novembra lēmums lietā R 223/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, aplūkojot kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/56

Prasība, kas celta 2016. gada 26. janvārī – Vācija/Komisija

(Lieta T-28/16)

(2016/C 098/72)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un A. Lippstreu)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2015. gada 13. novembris Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), 1. pantu un pielikumu, ciktāl tajos no Savienības finansējuma izslēdz Vācijas Federatīvās Republikas kompetento iestāžu veiktos maksājumus atbilstoši ELFLA ar kopējo summu EUR 7 719 920,30,

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (1) 71. panta 2. punkts, lasot to kopā ar 2. panta e) punktu, ciktāl Komisija tajā paredz, ka atlases kritēriji ir jāpiemēro ne tikai konkrētai “darbībai” Regulas Nr. 1698/2005 2. panta e) punkta izpratnē, bet arī valsts lauksaimniecības zemes reorganizācijas un ciematu atjaunošanas procesa iepriekšējām stadijām, un ciktāl tā nav ievērojusi atlases kritērijiem piemērojamos nosacījumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 6. pantā paredzētais partnerības princips, lojālas sadarbības princips (LES 4. panta 3. punkta pirmā daļa) un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo Komisija savu lēmumu par korekcijas izdarīšanu ir balstījusi uz pašas apstiprināto vai neapstrīdēto procedūru.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts subsidiaritātes princips (LES 5. pants), jo Komisija esot iejaukusies dalībvalstu procesuālajā autonomijā un plānošanas pilnvarās.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 52. panta 2. punkts, Regulas Nr. 1290/2005 (3) 31. panta 2. punkts un samērīguma princips, jo Komisija, piemērojot 10 % korekcijas koeficientu, nav ievērojusi iespējamā pārkāpuma, ka saistīts ar atlases kritērijiem, veidu un katrā ziņā – nelielo apmēru, kā arī neesot ņēmusi vērā, ka Eiropas Savienībai faktiski nav radušies finansiāli zaudējumi, ne arī jebkad ir pastāvējis risks, ka tie radīsies.

(1) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 549. lpp.).

(3) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/57

Prasība, kas celta 2016. gada 25. janvārī – Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-32/16)

(2016/C 098/73)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek un J. Vláčil)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2015. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) Nr. 2015/2098, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to izslēgti Čehijas Republikas izdevumi EUR 584 299,25 apmērā,

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 52. panta 1. punkts.

—

Komisija nolēma izslēgt izdevumus no Savienības finansējuma, lai gan nav pārkāptas ne Savienības, ne valsts tiesības. Tā kļūdaini uzskatīja, ka zemāka maksimālā vecuma piemērošana priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta gadījumā pieprasa izmaiņas lauku atbalsta programmā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 19. panta izpratnē.

Gadījumā, ja Tiesa nepieņemtu pirmo pamatu, prasītāja izvirza otru pamatu, apgalvojot, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkts.

—

Pat ja zemāka maksimālā vecuma piemērošana priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta gadījumā, nemainot lauku atbalsta programmu, būtu Regulas Nr. 1698/2005 (quod non) pārkāpums, Komisija ir nepareizi novērtējusi šī pārkāpuma nozīmību un finansiālos zaudējumus Eiropas Savienībai. Jebkāda pārkāpuma nozīmība ir minimāla un Eiropas Savienībai nav nodarīti finansiāli zaudējumi.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/58

Prasība, kas celta 2016. gada 2. februārī – Sigma Orionis/REA

(Lieta T-47/16)

(2016/C 098/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sigma Orionis SA (Valbonne, Francija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, avocats)

Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Prasītājas prasījumi:

—	REA nav izpildījusi savus no subsīdiju līguma H2020 izrietošos līgumiskos pienākumus, jo tā ir apturējusi visus maksājumus, kas prasītājai bija jāizmaksā, pamatojoties uz nelikumīgi sagatavoto OLAF izmeklēšanas ziņojumu;

—	pakārtoti, noteikt eksperta nozīmēšanu, lai noteiktu neapstrīdami prasītājai izmaksājamās summas saskaņā ar strīdīgo subsīdiju līgumu.

Tādējādi atbildētājai:

—

piespriest samaksāt saskaņā ar subsīdiju līgumu H2020 izmaksājamās summas, proti, EUR 425 406,25, pieskaitot nokavējuma procentus saskaņā ar 21.11.11. pantu, tos aprēķinot no maksājuma veikšanas dienas pēc Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par 3,5 punktiem;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai papildu kaitējumu, ko tā cietusi, šai stadijā to nosakot EUR 1 500 000 apmērā, to palielinot vai samazinot tiesvedības laikā;

—	atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats, kas saistīts ar to, ka Pētniecības izpildaģentūra (REA) neesot varējusi balstīties uz izmeklēšanas ziņojumu, kurā lēmuma pilnībā apturēt prasītājai pienākošos maksājumu izmaksu pamatošanai pierādījumi esot savākti nelikumīgi. Prasītāja šai sakarā norāda, ka, tā kā REA ir balstījusies uz nelikumīgi savāktiem pierādījumiem, gan maksājumu apturēšana, gan subsīdiju līgumu izbeigšana esot nelikumīga.

Otrais pamats, kas ir saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu, jo dažādos tehniskā audita ziņojumos viennozīmīgi esot konstatēts, ka prasītāja līdzekļus esot izlietojusi saskaņā ar ekonomijas, efektivitātes un pareizas finanšu pārvaldības principiem. No tā izrietot, ka REA nevarot apgalvot, ka tā esot likumīgi konstatējusi, ka prasītāja ir pieļāvusi nelikumības citu subsīdiju sakarā, lai pamatotu gan aplūkoto subsīdiju līgumu izbeigšanu, gan arī visu maksājumu apturēšanu. Turklāt līdzdalība subsīdiju nolīgumos esot vienīgais prasītājas finansējuma avots un jaunu Eiropas projektu neesamība to neizbēgami novedīšot pie maksātnespējas.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/59

Prasība, kas celta 2016. gada 2. februārī – Sigma Orionis/Komisija

(Lieta T-48/16)

(2016/C 098/75)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sigma Orionis SA (Valbonne, Francija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	Eiropas Komisija nav izpildījusi savus no subsīdiju līgumiem FP7 un H2020 izrietošos līgumiskos pienākumus, jo tā ir apturējusi visus maksājumus, kas prasītājai bija jāizmaksā, pamatojoties uz nelikumīgi sagatavoto OLAF izmeklēšanas ziņojumu;

—	Eiropas Komisija nav izpildījusi savus no subsīdiju līgumiem FP7 un H2020 izrietošos līgumiskos pienākumus, jo tā ir uzteikusi strīdīgos subsīdiju līgumus, pamatojoties uz nelikumīgi sagatavoto OLAF izmeklēšanas ziņojumu;

—	pakārtoti, noteikt eksperta nozīmēšanu, lai noteiktu neapstrīdami prasītājai izmaksājamās summas saskaņā ar strīdīgajiem subsīdiju līgumiem.

Tādējādi atbildētājai:

—

piespriest samaksāt saskaņā ar subsīdiju līgumu FP7 nelikumīgi apturētās summas, proti, EUR 607 404,49, pieskaitot nokavējuma procentus saskaņā ar II.5.5. pantu, tos aprēķinot no maksājuma veikšanas dienas pēc Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par 3,5 punktiem;

—

piespriest samaksāt saskaņā ar subsīdiju līgumu H2020 nelikumīgi apturētās summas, proti, EUR 226 688,68, pieskaitot nokavējuma procentus saskaņā ar 21.11.11. pantu, tos aprēķinot no maksājuma veikšanas dienas pēc Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par 3,5 punktiem;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai papildu kaitējumu, ko tā cietusi, šai stadijā to nosakot EUR 1 500 000 apmērā, to palielinot vai samazinot tiesvedības laikā;

—	atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir saistīts ar to, ka Komisija neesot varējusi balstīties uz izmeklēšanas ziņojumu, kurā lēmuma pilnībā apturēt prasītājai pienākošos maksājumu izmaksu pamatošanai pierādījumi esot savākti nelikumīgi. Prasītāja šai sakarā norāda, ka, tā kā Komisija ir balstījusies uz nelikumīgi savāktiem pierādījumiem, gan maksājumu apturēšana, gan subsīdiju līguma izbeigšana esot nelikumīga.

Otrais pamats ir saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu, jo dažādos tehniskā audita ziņojumos viennozīmīgi esot konstatēts, ka prasītāja līdzekļus esot izlietojusi saskaņā ar ekonomijas, efektivitātes un pareizas finanšu pārvaldības principiem. No tā izrietot, ka Komisija neesot varējusi likumīgi apstrīdēt to, ka prasītāja ir pieļāvusi nelikumības citu subsīdiju sakarā, lai pamatotu gan aplūkoto subsīdiju līgumu izbeigšanu, gan arī visu maksājumu apturēšanu. Turklāt līdzdalība subsīdiju nolīgumos esot vienīgais prasītājas finansējuma avots un jaunu Eiropas projektu neesamība to neizbēgami novedīšot pie maksātnespējas.

Trešais pamats ir saistīts ar acīmredzamu un nopietnu ierobežojumu, kas esot noteikti Komisijas rīcības brīvībai un kas var radīt pamatu Savienības ārpuslīgumiskai atbildībai, neievērošanu. Prasītājai esot nodarīts kaitējums tās reputācijai un zaudējumi saistībā ar pasūtījumiem, kas ievērojami samazinot vai pat iznīcinot tas perspektīvu turpmāk piedalīties jaunos Eiropas projektos. Turklāt līdzdalība subsīdiju nolīgumos esot vienīgais prasītājas finansējuma avots un jaunu Eiropas projektu neesamība to neizbēgami novedīšot pie maksātnespējas.

14.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 98/62

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 25. janvāra spriedums – Darchy/Komisija

(Lieta F-47/15) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Ģimenes pabalsti - Apgādājamā bērna pabalsts - Prasītājas laulātā bērni - Maksājums ar atpakaļejošu spēku)

(2016/C 098/80)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marie-Pierre Darchy (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. S. Bohr un A. C. Simon)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar ko tika noraidīts pieteikums ar atpakaļejošu spēku piešķirt apgādājamā bērna pabalstu par diviem prasītājas laulātā bērniem, kuri, sākot no viņu laulības noslēgšanas dienas, dzīvo viņas mājās katru otro nedēļu, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	M. P. Darchy sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 190, 8.6.2015., 35. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 98

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 14. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 098/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1