13.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/5

KOMISIJAS LĒMUMS

(2016. gada 12. februāris),

ar ko izveido Ekspertu grupu euro viltošanas jautājumos

(2016/C 58/06)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā (ES) 2015/512 (1) ir paredzēts, ka Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (turpmāk “ģenerāldirektorāts”) ir atbildīgs par uzdevumiem, kas saistīti ar Komisijas likumdošanas un regulējuma iniciatīvu sagatavošanu nolūkā aizsargāt euro pret viltošanu un sniegt atbalstu, izmantojot mācības un tehnisko palīdzību. Lai nodrošinātu euro efektīvu un konsekventu aizsardzību, Komisijai vajadzēs izmantot padomdevējas struktūras speciālistu zināšanas.

(2)	Tāpēc ir jāizveido ekspertu grupa jautājumos, kas attiecas uz euro banknošu un monētu aizsardzību pret viltošanu, un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(3)

Šai grupai būtu jāpalīdz Komisijai uzlabot apstākļus vispārējai euro aizsardzībai, pamatojoties uz likumdošanas iniciatīvām ar mērķi stiprināt viltošanas novēršanu un apkarošanu un piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 331/2014 (2). Grupai turklāt būtu jāizveido cieša un regulāra sadarbība ar valstu kompetentajām iestādēm, Komisiju, Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2003/861/EK (3), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Eiropolu.

(4)	Grupas sastāvā būtu jābūt ekspertiem no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ETZC, ECB un Eiropola.

(5)	Būtu jāparedz noteikumi par grupas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu.

(6)	Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4).

(7)	Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas periodu. Komisija laikus izskatīs piemērošanas perioda pagarināšanas lietderību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek izveidota Komisijas Ekspertu grupa euro viltošanas jautājumos (EGEVJ).

2. pants

EGEVJ uzdevumi

EGEVJ uzdevumi ir šādi:

a)	palīdzēt Komisijai sagatavot leģislatīvo aktu priekšlikumus, deleģētos aktus vai politikas iniciatīvas, kas attiecas uz banknošu un monētu aizsardzību pret viltošanu;

b)	izveidot ciešu un regulāru sadarbību ar valstu kompetentajām iestādēm, Komisiju, ETZC, ECB un Eiropolu, lai nodrošinātu euro efektīvu un konsekventu aizsardzību;

c)	apmainīties ar informāciju un iedibināt labu praksi attiecībā uz euro viltošanas novēršanu, cīņu pret banknošu un monētu viltošanu un viltošanas ietekmi stratēģiskās analīzes mērķiem;

d)	nodrošināt Komisijai konsultācijas un speciālās zināšanas Savienības tiesību aktu, programmu un politikas īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1338/2001 (5);

e)	apspriest Regulas (ES) Nr. 331/2014 piemērošanu.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar EGEVJ jautājumos saistībā ar euro vispārējo aizsardzību, kas pamatojas uz likumdošanas iniciatīvām ar mērķi stiprināt viltošanas novēršanu un apkarošanu (6).

4. pants

Locekļi un to iecelšana

1. EGEVJ locekļi ir eksperti no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ETZC, ECB un Eiropola.

2. Locekļi informē Komisiju par to ieceltajiem pārstāvjiem.

3. Personas datus vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1. Grupas priekšsēdētāju ieceļ kompetentais Komisijas dienests.

2. Komisijas pārstāvis var ad hoc kārtībā lūgt piedalīties EGEVJ darbā ārējus ekspertus, kuri ir īpaši kompetenti kādā konkrētā darba kārtības jautājumā. Turklāt Komisijas pārstāvis var piešķirt novērotāja statusu personām, organizācijām, kā tās definētas Horizontālo noteikumu par ekspertu grupām (7) 8. noteikuma 3. punktā, un kandidātvalstīm.

3. Uz EGEVJ locekļiem un to pārstāvjiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi, kas attiecas uz ES klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (8) un (ES, Euratom) 2015/444 (9). Ja tie neievēro šīs saistības, Komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus.

4. EGEVJ sanāksmes notiek Komisijas telpās. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija.

5. EGEVJ pieņem reglamentu, pamatojoties uz ekspertu grupu darba standarta reglamentu.

6. Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus par EGEVJ darbību, tostarp darba kārtības, sanāksmju protokolus un dalībnieku iesniegtos dokumentus, vai nu iekļaujot tos Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā, vai izmantojot saiti no šā reģistra uz speciālu tīmekļa vietni, kurā atrodami minētie dokumenti. Attiecīgos dokumentus nepublicē, ja to izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (10) 4. pantā.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

1. EGEVJ darbā iesaistītās personas nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Ar grupas darbu saistītos ceļa un uzturēšanās izdevumus grupas darbā iesaistītajām personām Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem.

3. Minētos izdevumus atlīdzina no pieejamajām apropriācijām, kuras piešķirtas ikgadējā resursu piešķiršanas procedūrā.

7. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro no tā pieņemšanas dienas līdz 2025. gada 31. decembrim.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Pierre MOSCOVICI

(1) Komisijas 2015. gada 25. marta Lēmums (ES) 2015/512, ar kuru groza Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 81, 26.3.2015., 4. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) un atceļ Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.).

(3) Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums 2003/861/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām (OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5) Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).

(6) Kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 12. apsvērumā.

(7) C(2010) 7649, galīgā redakcija.

(8) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(9) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

13.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/9

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu

(2016/C 58/08)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka importētie Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrēti karsti velmēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi tiek pārdoti par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums (2) Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2016. gada 4. janvārī iesniedza European Steel Association (“Eurofer”) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu ražošanas apjoma.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir konkrēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi (izņemot nerūsējošo tēraudu), arī ruļļos (ieskaitot sagarumotos velmējumus un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti (plakani karsti velmēti velmējumi), neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, izņemot elektrotehnisko silīcijtēraudu ar orientētu graudu (“izmeklējamais ražojums”).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, ko saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgās valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 99, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 14 00, 7211 19 00, 7225 19 10, 7225 30 10, 7225 30 30, 7225 30 90, 7225 40 12, 7225 40 15, ex 7225 40 60, 7225 40 90, 7226 19 10, ex 7226 20 00, 7226 91 20, 7226 91 91 un 7226 91 99. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas ir noteicis, pamatojoties uz cenu trešajās valstīs, kuras ir tirgus ekonomikas valstis, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Apgalvojums par dempingu balstīts uz normālās vērtības salīdzinājumu, kas šādi noteikta gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Kanādā, ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējuma draudiem un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un ievērojami audzis tirgus daļas ziņā, kas liecina par importa apjoma būtiska pieauguma iespējamību.

Turklāt tiek apgalvots, ka imports ienāk Savienībā par cenām, kurām cita starpā jau ir bijusi negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, pārdošanas apjomiem, tirgus daļu un peļņu.

Turklāt sūdzības iesniedzējs sniedzis pirmšķietamus pierādījumus par to, ka Ķīnas Tautas Republikā ir pieejama pietiekami liela brīvā jauda un šādas jaudas ievērojams pieaugums ir nenovēršams, kas liecina par importa apjoma būtiska pieauguma iespējamību.

Turklāt tiek apgalvots, ka imports par dempinga cenām, iespējams, būtiski palielināsies, jo iekšzemes patēriņš attiecīgajā valstī ir samazinājies un nesen ir noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi un sāktas izmeklēšanas pret līdzīgu ražojumu importu tradicionālajos tirgos, kas nav Savienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Dienvidāfrika, Taizemē, Indijā, Malaizijā, Meksikā, Turcijā un Vjetnamā). Tas liecina par iespējamību, ka notiks eksporta pārorientācija no šiem tirgiem uz Savienības tirgu un tā rezultātā būtiski palielināsies importa apjoms par dempinga cenām.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, lai gan krājumi šķietami nav palielinājušies, tas ir saistīts ar pastāvīgu eksporta cenu samazinājumu un arvien vājāku iekšzemes pieprasījumu, kas mudina attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus nekavējoties atbrīvoties no savas produkcijas un pat pašreizējiem krājumiem, jo tie bažījas par krājumu devalvāciju.

Tiek apgalvots, ka iepriekš izklāstītā apstākļu maiņa ir skaidri paredzama un nenovēršama, un, nenovēršami palielinoties importa apjomam par dempinga cenām, rastos būtisks kaitējums.

5. Procedūra

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis vai draud radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nebūtu pret Savienības interesēm.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.2.1.1. To attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju atlases procedūra, uz kuriem attieksies izmeklēšana

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežots izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot pamatregulas 18. panta iespējamu piemērošanu, uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskatīs par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (4).

b) Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (turpmāk “individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāpieprasa anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi. Komisija pārbaudīs, vai tiem var piešķirt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Ja šie ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, tie 5.2.2.2. punktā norādītajā termiņā var iesniegt pienācīgi pamatotu un pienācīgi aizpildītu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (“TER pieprasījumu”).

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās dempinga starpības pieprasījumu, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.2.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.2.2.1. Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 5.2.2.2. punkta noteikumus, normālā vērtība importam no attiecīgās valsts tiks noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc Komisija izraudzīsies piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Komisija provizoriski ierosina Amerikas Savienotās Valstis. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par šā ierosinājuma izvēles atbilstību. Spriežot pēc Komisijai pieejamās informācijas, citi piegādātāji no tirgus ekonomikas valstīm uz Savienību varētu būt citu starpā Kanādā, Dienvidāfrikā, Indijā, Taizemē, Vjetnamā, Malaizijā, Meksikā, Turcijā, Krievijā, Ukrainā un Brazīlijā. Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots.

5.2.2.2. Režīms ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (turpmāk “TER pieprasījums”). TER tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas (5) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji. Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot viņu pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī un neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī attiecīgās valsts iestādēm. Komisija novērtēs tikai tās TER pieprasījuma veidlapas, kuras iesnieguši attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kas atlasīti iekļaušanai izlasē, un ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un kuru individuālās dempinga starpības pieprasījums ir pieņemts.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, 21 dienas laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa.

5.2.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (6) (7)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 5.7. punktā). Citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi būtu iekļaujami izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.4. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.5. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.6. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.7. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (8).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus, tostarp skenētās pilnvaras un izziņas, iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, lai norādītā e-pasta adrese būtu funkcionējoša oficiāla darba e-pasta adrese un e-pasts ik dienu tiktu pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts

TRADE-HRF-DUMPING@ec.europa.eu,

TRADE-HRF-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai vajadzētu nekavējoties sazināties ar Komisiju.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais četras nedēļas pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Vispārīgais termins “kaitējums” nozīmē būtisku kaitējumu un būtiska kaitējuma draudus vai būtisku kavējumu, kā noteikts pamatregulas 3. panta 1. punktā.

(3) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(4) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un nelielās starpības un pamatregulas 18. pantā aprakstītajos minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(5) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(6) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(7) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(8) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(9) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

13.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/20

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importu

(2016/C 58/09)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību (1), kura atbilst 5. pantam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka importētās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezloksnes tiek pārdotas par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2016. gada 4. janvārī iesniedza European Steel Association (“EUROFER”) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu ražošanas apjoma.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir neleģētā un leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, elektrotehnisko silīcijtēraudu, instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu) karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ruļļos netīti izstrādājumi, ar biezumu vairāk par 10 mm un ar platumu 600 mm vai vairāk vai ar biezumu 4,75 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 10 mm, un ar platumu 2 050 mm vai vairāk (“biezloksnes” jeb “izmeklējamais ražojums”).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, kuru saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 51 20, 7208 51 91, 7208 51 98, 7208 52 91, ex 7208 90 20, ex 7208 90 80, 7225 40 40, ex 7225 40 60 un ex 7225 99 00. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas ir noteicis, pamatojoties uz cenu trešajā valstī, kuras ir tirgus ekonomikas valstis, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs, un arī pamatojoties uz salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa) tajā pašā tirgus ekonomikas trešā valstī. Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa daudzums un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējuši Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni, pārdotos daudzumus, tirgus daļu un peļņu, tādējādi būtiski nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

5. Procedūra

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nebūtu pret Savienības interesēm.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

5.2. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.2.1.1. To attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju atlases procedūra, uz kuriem attieksies izmeklēšana

a) Atlase

b) Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

5.2.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.2.2.1. Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Spriežot pēc Komisijai pieejamās informācijas, citi biezlokšņu ražotāji no tirgus ekonomikas valstīm varētu būt citu starpā Austrālijā, Brazīlijā, Dienvidkorejā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Indijā, Japānā, Kanādā, Krievijā, Malaizijā, Meksikā un Ukrainā. Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots.

5.2.2.2. Režīms ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.2.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (6) (7)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas Savienībā.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par saviem uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

5.3. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

5.4. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

5.5. Cita rakstiski sniedzama informācija

5.6. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

5.7. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, lai norādītā e-pasta adrese būtu funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un e-pasts ik dienu tiktu pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts ar dempingu saistītiem jautājumiem	:	TRADE-AD-HEAVYPLATE-DUMPING@ec.europa.eu
E-pasts ar kaitējumu saistītiem jautājumiem	:	TRADE-AD-HEAVYPLATE-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

7. Uzklausīšanas amatpersona

8. Izmeklēšanas grafiks

9. Personas datu apstrāde

(1) http://trade.ec.europa.eu/tdi/completed.cfm

(2) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(4) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un nelielās starpības un pamatregulas 18. pantā aprakstītajos minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(5) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti; un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(6) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva; ii) tēvs vai māte un bērns; iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa; iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(7) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(9) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

13.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/30

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importu

(2016/C 58/10)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka importētās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, tiek pārdotas par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2016. gada 4. janvārī iesniedza Defence Committee Of The Seamless Steel Tubes Industry Of The European Union (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, ražošanas apjoma.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir konkrētas apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm (“izmeklējamais ražojums”).

3. Apgalvojums par dempingu

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas ir noteicis, pamatojoties uz cenu trešā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs. Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un ka ir pieaugusi tā tirgus daļa.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību.

5. Procedūra

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

5.2. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (2) no attiecīgās valsts.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.2.1.1. To attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju atlases procedūra, uz kuriem attieksies izmeklēšana

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

b) Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

5.2.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.2.2.1. Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 5.2.2.2. punkta noteikumus, normālā vērtība importam no attiecīgās valsts tiks noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc Komisija izraudzīsies piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Sūdzības iesniedzējs ierosināja izmantot Amerikas Savienotās Valstis kā analogo valsti. Spriežot pēc Komisijai pieejamās informācijas, citi piegādātāji no tirgus ekonomikas valstīm uz Savienību ir citu starpā Dienvidkorejā, Japānā un Krievijā. Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par analogās valsts izvēles atbilstību.

5.2.2.2. Režīms ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (turpmāk “TER pieprasījums”). TER tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas (4) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji. Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot viņu pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

5.2.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (5) (6)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgās valsts Savienībā.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

5.3. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

5.4. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

5.5. Cita rakstiski sniedzama informācija

5.6. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

5.7. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Brussels

BELGIUM

E-pasts

TRADE-SPT-DUMPING@ec.europa.eu

TRADE-SPT-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

7. Uzklausīšanas amatpersona

8. Izmeklēšanas grafiks

9. Personas datu apstrāde

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(3) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un nelielās starpības un pamatregulas 18. pantā aprakstītajos minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(4) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(5) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(7) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(8) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

13.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/42

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 58/13)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

GALL DEL PENEDÈS

ES Nr.: ES-PGI-0005-01308 – 03.02.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums

Gall del Penedès

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar AĢIN Gall del Penedès apzīmētais produkts ir svaiga tādu vistu (gaiļu un vistu) gaļa, kuras pieder pie Penedesenca negra šķirnes, kas ir uzlabota tradicionālā Penedesenca šķirne.

Šai gaļai raksturīgas kvalitatīvas garšas īpašības, liemeņu sārtā krāsa, kā arī gaļas un muskuļaudu stingrums un sulīgums.

Šīs šķirnes putni lēnaudzīgi, ir izturīgi, ļoti vitāli, to ķermeņa tips raksturīgs Vidusjūras apgabalam, tiem ir neliels svars, un gaļa, ko no tiem iegūst, ir blīva. Tie ir izturīgi pret Vidusjūras apgabala karstumu un aukstumu.

Gall del Penedès audzē tādās vistu kūtīs, no kurām visu gadu ir iespējams iziet ārā, un to barībai parasti pievieno vīnogu kauliņus (sēkliņas).

Šāda barība piešķir gaļai atšķirīgas organoleptiskās īpašības, piemēram, Lauksaimniecības pētniecības un tehnoloģiju institūta (Institut de Recerca i Tecnologia agroalimentàries – IRTA) ziņojumā par sensorisko un ķīmisko analīzi (Informe “Inclusió de granet de raïm en el pinso per la IGP del Gall del Penedès”. Amadeu Francesch Vidal, 2012. gada februāris) norādītas šādas:

“To dzīvnieku gaļa, kuru barībai pievieno 5 % vīnogu kauliņu, spēcīgi smaržo pēc riekstiem, mazāk pēc mizas, tās garša nelīdzinās parastajai vistas gaļai, ir mazāk salda un vairāk metāliska, ar šķiedraināku tekstūru…”

“Redzams, ka to dzīvnieku gaļa, kuru barībai pievieno 5 % vīnogu kauliņu, proporcionāli satur ievērojami vairāk nepiesātināto taukskābju, par iemeslu tam var būt lielāka linolskābes proporcija, kas gaļu padara vērtīgāku no veselības viedokļa.”

Gall del Penedès vistu minimālais kaušanas vecums ir 98 dienas.

Gall del Penedès vistu liemeņi ietilpst A kategorijā (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 543/2008). Liemeņiem nav lieku tauku, to āda ir balta, gaļa sārta un kājas melnas ar baltām pēdām.

“Izķidāta, bez subproduktiem” (noplūkta, izķidāta un bez galvas, kājām, sirds, aknām, guzas) liemeņa minimālais svars ir 1,5 kg, bet “daļēji izķidāta” (noplūkta un bez iekšām, bet ar galvu un kājām) liemeņa svars ir 2 kg.

Gall del Penedès liemeņus tirgo svaigus, veselus vai sadalītus.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Gall del Penedès mājputniem izēdina galvenokārt ar šo AĢIN apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskā apgabala tradicionālo barību, kas pielāgota mūsdienu lauksaimniecības principiem un tehnoloģijām. Šī barība atšķiras ar to, ka tajā ietilpst vīnogu kauliņi.

Pamatbarība sastāv no:

—	58–60 % kukurūzas,

—	33,5–35,5 % sojas un tās produktiem,

—	5–5,5 % vīnogu kauliņiem.

Dzīves pēdējās 7 dienas vistām izēdina barību, kuras pamatā ir vismaz 90 % graudaugu un 5–5,5 % vīnogu kauliņu.

Aizliegts izbarot dzīvnieku izcelsmes taukus, izņemot piena produktus.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Gall del Penedès audzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Cālēnus ieved ražošanas saimniecībās nobarošanai 24–48 stundas pēc to izšķilšanās. Sākot ar 42–56 dienu vecumu, cāļiem ir pieejami ārējie laukumi. To audzēšana ilgst vismaz 98 dienas.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ar AĢIN apzīmēto patēriņam domāto galaproduktu obligāti un redzami jāmarķē ar vārdiem IGP “Gall del Penedès” vai Indicación Geográfica Protegida “Gall del Penedés” un AĢIN logotipu.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Gall del Penedès vistas audzē ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā ietilpst 73 pašvaldību teritorija:

—	visas Alt Penedès komarkas pašvaldības (27),

—	visas Baix Penedès komarkas pašvaldības (14),

—	visas Garraf komarkas pašvaldības (6),

—

šādas Anoia komarkas pašvaldības: Argençola, La Llacuna, Cabrera d’Igualada, Piera, Masquefa, Hostalets de Pierola, Vallbona d’Anoia, Capellades, La Torre de Claramunt, Carme, Orpí, Santa Maria de Miralles, Bellprat, Sant Martí de Tous, Santa Margarida de Montbui, Vilanova del Camí, La Pobla de Claramunt, Castellolí, El Bruc, Òdena, Igualada, Rubió, Jorba, Montmaneu un Copons (25),

—	Alt Camp komarkas Rodonyà pašvaldība (1).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikni ar apgabalu veido sen iegūtā slava, ko apliecina mutvārdu tradīcija, dokumenti, gadatirgi un tirgi, un jo īpaši raksturīgā ražošanas sistēma, kuru izmanto apgabala lauksaimnieki un kura ir cieši saistīta ar ražošanas apgabala vīnkopības tradīciju.

AĢIN produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atbilst vēsturiskajam Penedés reģionam, kas ir zināms kā tradicionālās Penedés šķirnes izcelsmes vieta, kur radušās Gall del Penedès vistas, un tas pamatā ir vīnkopības reģions, kurā ap 80 % lauksaimniecības platības izmanto vīnogu audzēšanai, un tajā ražotie Penedès un Cava vīni ir ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu. Var apgalvot, ka Penedès, pateicoties tās zemes un lauksaimniecības raksturam, ražo gan vīnus un dzirkstošos vīnus, gan Gall del Penedès.

Gall del Penedès audzēšana, izmantošana un tirdzniecība gadsimtiem ir bijusi daļa no reģiona zemnieku tradicionālās apmācības. Literārie darbi, mutvārdu daiļrade un mākslas darbi rāda, ka šos putnus audzēja katrā saimniecībā gan ģimenes uzturam, gan kā ģimenes ienākumu avotu ilgākam laikam, jo to spilgti brūnsarkanās olas (pazīstamas arī kā ou rogenc de Vilafranca (“Vilafrankas sarkanās olas”)) pārdeva un tās bija ļoti iecienītas vietējos tirgos (Vilafrankas tirgū, kas dokumentēts kopš XII gadsimta, un Barselonas tirgū), tāpat arī Gall del Penedès gaļai bija laba reputācija un slava, ko pierāda fakts, ka Fira del Penedès gadatirgus, ko vēlāk pārdēvēja par Fira de Sant Tomàs, pastāvēja jau kopš XII gadsimta, bet pašlaik tas ir pazīstams kā Fira del Gall. Gadatirgus notika katru gadu bez izņēmumiem, un tas apriņķa lauksaimniekiem, kuru saimniecības bija mazas, ļāva parādīt un pārdot savus ražojumus, tā saglabājot apgabala tradicionālos, uz vīnogu audzēšanu balstītos, pārtikas produktus.

Šādā kontekstā minētā reģiona zemnieki tikās tirgos un gadatirgos, kur apmainījās ar Gall del Penedès audzēšanas pieredzi un veidoja mājputnu produktu ražošanas sistēmu, kura raksturīga reģionam un kurā vistu barībai izmantoja vīnogu miziņas. Pēc sulas izspiešanas miziņas palika uz lauka un izžuva, pēc tam tās izbaroja minētajiem putniem. 1937. gadā pētījumā par putnu barošanu secināts, ka vīnogu kauliņi vistām ir ļoti barojoši, jo tie satur augu šķiedras, samērā daudz tauku, mazliet proteīnu un ogļhidrātus. Pašlaik audzētāji ir pielāgojuši reģiona tradicionālās metodes, iekļaujot tajās vīnogu kauliņu izbarošanu.

Šāda AĢIN Gall del Penedès vistu barošana ar vīnogu kauliņiem saglabā saikni starp vistu barību un reģiona vīnogu audzēšanas tradīciju un ietekmē produkta garšas īpatnības, un tas, ka no kūtīm vistām visu gadu ir iespējams iziet ārā, rada gaļas sārto krāsu, stingrumu un sulīgumu.

Mūsdienās Gall del Penedès vistas bieži tiek aprakstītas reģiona presē, notiek apgabala kvalitatīvo produktu reklāmas kampaņas (piem., Barselonas provinces padomes un Alt Penedès komarkas padomes programmas Productes de la Terra (Lauku produkti) un la Gastroteca), un tiek veikti pētījumi (Fundación Alicia, IRTA utt.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Specifikācijas pilnais teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://www.gencat.cat/alimentacio/pliego-gall-penedes

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

13.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/45

(2016/C 58/14)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

FOGAÇA DA FEIRA

ES Nr.: PT-PGI-0005-01342 – 1.6.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums vai nosaukumi

Fogaça da Feira

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Portugāle

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Fogaça da Feira ir koniskas formas ārēji brūna saldā apaļmaizīte ar vieglu citrona un kanēļa garšu un smaržu; šai smalkmaizītei raksturīgi četri augšpusē veidoti izciļņi.

Apaļmaizīti veido irdena un viegla, iedzeltena mīkla ar smalku acojumu iekšpusē un kraukšķīgu garoziņu ārpusē.

Tirdzniecībā šo produktu var piedāvāt iesaiņotu, arī vairumā vai sasaldētu un dažādos izmēros, bet ar nosacījumu, ka apaļmaizītes augstuma variācijas nepārsniedz ± 35 % attiecībā pret pamatnes diametru.

Produktu var tirgot arī sadalītu uz pusēm vai šķēlēs.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Fogaça da Feira gatavošanā izmanto 45. un/vai 55. tipa kviešu miltus vai tamlīdzīgus miltus, olas, cukuru, sviestu, svaigu raugu vai maizes raugu, ūdeni, kanēli, sāli, citrona sulu un rīvētu citrona miziņu.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā noris visi ražošanas procesa posmi: mīklas sagatavošana, mīcīšana, sagriešana un cepšana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Fogaça da Feira marķējumā obligāti jābūt norādei Fogaça da Feira – Indicação Geográfica Protegida vai Fogaça da Feira IGP, kā arī produkta logotipam, kas atveidots tālāk norādītajā paraugā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Fogaça da Feira ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir Santamarijas da Feiras (Santa Maria da Feira) konsela.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Smalkmaizīte fogaça ir saldā apaļmaizīte, kas minēta dažādos viduslaiku dokumentos, un pirmsākumos tā bijusi pateicības ziedojums svētajam Sebastjanam, no kā arī radies nosaukums lielākajiem reliģiskajiem svētkiem Festa das Fogaceiras (“Apaļmaizīšu svētki”), kuri jau izsenis tiek rīkoti Santamarijas da Feiras konselā.

Festa das Fogaceiras ir gadsimtiem sena tradīcija, kas 2005. gadā atzīmēja savu piecsimtgadi, apliecinot vietējo iedzīvotāju nelokāmību ticībā. Šodien tie ir Santamarijas da Feiras konselas visnozīmīgākie svētki.

Festa das Fogaceiras, ko svin 20. janvārī, joprojām ir ikgadēji svētki, kuros ietilpst dažādi pasākumi, piemēram, produkta Fogaça da Feira pagatavošanas skates, kurās piedalās gan šo apaļmaizīšu ražotāji, gan dažādi viesi degustētāji, un šā pasākuma nolūks ir fogaça ražotāju vidū pievērst uzmanību oriģinālās receptes un gatavošanas procesa saglabāšanas svarīgumam šīs vēsturiskās saldās apaļmaizītes ražošanā; šai laikā notiek arī viena no apvienības Confraria da Fogaça da Feira svarīgākajām ceremonijām capítulo – minētās apvienības misija ir popularizēt, pētīt un aizsargāt apaļmaizīti fogaça, ņemot vērā šīs apaļmaizītes vēsturisko vērtību, kā arī publicēt un saglabāt īstās Fogaça da Feira specifiskās īpašības.

Par Fogaça da Feira nozīmi Santamarijas da Feiras konselā ir zināms jau kopš ļoti seniem laikiem, un par šo apaļmaizīti ir reģistrētas liecības pēc karaļa Alfonsu II pavēles rīkotajā 1220. gada vispārējā aptaujā, kur minēts, ka Santamarijas zemē (šā reģiona administratīvajā un militārajā centrā ar pārvaldi Vilā da Feirā (Vila da Feira), kuras pils torņi iedvesmojuši apaļmaizītes formas izveidi) fogaça ir bijusi nodeva karalim.

Produkta vēsturiskā saistība ar pilsētā rīkotajiem svētkiem Festa das Fogaceiras, kuros šī apaļmaizīte bija pateicības ziedojums svētajam Sebastjanam, laika gaitā izveidoja ciešu saikni ar šo apgabalu, tādējādi reliģisko, vēsturisko un sociālo apstākļu mijiedarbībā konsela Santamarija da Feira kļuva par šā produkta ražošanas centru.

Produkta specifiskās īpašības, it sevišķi tā koniskā forma, ir veidojušās ciešā saiknē ar šo ģeogrāfisko apgabalu un vietējo iedzīvotāju zinātību par produkta pagatavošanas procesu, proti, sastāvdaļu savienošanu un mīklas mīcīšanu, mīklas staipīšanu, izveidojot mīklas rulli, tā saplacināšanu, konusa formas piešķiršanu un, visbeidzot, iegriezumu veidošanu augšdaļas stilizācijai: augšpusē izveidotie četri izciļņi simbolizē Santamarijas pils četrus torņus, ar kuriem Fogaça da Feira nepārprotami atšķiras no citiem saldo smalkmaizīšu veidiem.

Jānorāda, ka, piešķirot konusa formu, mīkla vienmēr jāveltnē vienā un tai pašā virzienā – no lejas uz augšu. Šis procesa posms ir pilnībā atkarīgs no vietējās zinātības, kas izpaužas gan vietējo klimatisko apstākļu ievērošanā (kuri var ietekmēt mīklas gatavību), gan roku veiklībā, kura nepieciešama raksturīgās formas piešķiršanai.

Cepšanas laikā apaļmaizītes tiek izņemtas no krāsns, lai augšpusē esošos “tornīšus” atdalītu pa iegriezumu vietām. Pēc tam apaļmaizītes atgriežas cepeškrāsnī, līdz tās ir gatavas. Šī norise ir būtiski svarīga: pareizi saskaņotā cepšanas ilgumā un temperatūrā karstums iespiežas apaļmaizīšu iekšpusē, tās vienmērīgi izcepot un veidojot irdenu, gaisīgu mīkstumu.

Pareizi veikta, šī darbība nodrošina, ka apaļmaizītēm pēc izcepšanas ir tām raksturīgais, pazīstamais izskats ar Feiras pils torņu siluetu augšpusē, un šajā procesā, izvēloties “īsto” brīdi šai darbībai, izšķirošā nozīme ir apaļmaizīšu meistara jeb fogaceiro pieredzei un prasmei.

Pateicoties savai vēsturei, tradīcijām, garšai un konsistencei, Fogaça da Feira pašlaik ir Santamarijas da Feiras nozīmīgākais gastronomijas izstrādājums, kas vienmēr atrodams šīs konselas gadatirgos, izstādēs un iestāžu prezentācijās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.dgadr.mamaot.pt/images/docs/val/dop_igp_etg/Valor/CE_Fogaca_Feira_IGP.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 58

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 13. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 058/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7926 – Goldman Sachs/Northgate) ( 1 )	1
2016/C 058/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7865 – LOV Group Invest/De Agostini/JV) ( 1 )	1
2016/C 058/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7869 – Macquarie/Dolomiti Energia/Hydro Dolomiti Enel) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2016/C 058/04	Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/172/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē	3
	Eiropas Komisija
2016/C 058/05	Euro maiņas kurss	4
2016/C 058/06	Komisijas Lēmums (2016. gada 12. februāris), ar ko izveido Ekspertu grupu euro viltošanas jautājumos	5

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 058/07	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām	8
2016/C 058/08	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu	9
2016/C 058/09	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importu	20
2016/C 058/10	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importu	30
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 058/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7758 – Hutchison 3G Italy/WIND/JV) ( 1 )	40
2016/C 058/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7850 – EDF/CGN/NNB Group of Companies) ( 1 )	41
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2016/C 058/13	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	42
2016/C 058/14	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	45

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1275
JPY	Japānas jena	127,07
DKK	Dānijas krona	7,4642
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,77735
SEK	Zviedrijas krona	9,4550
CHF	Šveices franks	1,0989
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,6773
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,063
HUF	Ungārijas forints	310,13
PLN	Polijas zlots	4,4109
RON	Rumānijas leja	4,4741
TRY	Turcijas lira	3,3030
AUD	Austrālijas dolārs	1,5901
CAD	Kanādas dolārs	1,5698
HKD	Hongkongas dolārs	8,7816
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6965
SGD	Singapūras dolārs	1,5756
KRW	Dienvidkorejas vona	1 359,98
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,9194
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4114
HRK	Horvātijas kuna	7,6320
IDR	Indonēzijas rūpija	15 211,54
MYR	Malaizijas ringits	4,6955
PHP	Filipīnu peso	53,561
RUB	Krievijas rublis	89,5851
THB	Taizemes bāts	40,139
BRL	Brazīlijas reāls	4,5087
MXN	Meksikas peso	21,6852
INR	Indijas rūpija	76,9418


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ