1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/3

Tiesas (virspalāta) 2015. gada 1. decembra spriedums – Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Apvienotās lietas C-124/13 un C-125/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (ES) Nr. 1243/2012 - Juridiskā pamata izvēle - LESD 43. panta 2. un 3. punkts - Politisks lēmums - Ilgtermiņa plāns mencu krājumiem)

(2016/C 038/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji – I. Liukkonen, L. G. Knudsen un R. Kaškina), Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet, K. Banks un A. Szmytkowska)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – E. Sitbon, A. de Gregorio Merino un A. Westerhof Löfflerová)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji – M. Sampol Pucurull un N. Díaz Abad), Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas, R. Coesme un C. Candat), Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna, M. Nowacki un A. Miłkowska)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Padomes 2012. gada 19. decembra Regulu (ES) Nr. 1243/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai;

2)	saglabāt Regulas Nr. 1243/2012 sekas, līdz – saprātīgā termiņā, kas nevar pārsniegt divpadsmit mēnešus no 1. janvāra pēc šī sprieduma pasludināšanas, – stāsies spēkā jauna regula, kas pieņemta uz piemērota juridiskā pamata, proti, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Polijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

(1) OV C 156, 1.6.2013.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/4

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – MedEval – Qualitäts-, Leistungs- und Struktur-Evaluierung im Gesundheitswesen GmbH

(Lieta C-166/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskie iepirkumi - Direktīva 89/665/EEK - Efektivitātes un līdzvērtības principi - Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūras - Termiņš prasības celšanai - Valsts tiesību akti, kuros prasībai par zaudējumu atlīdzību ir izvirzīts nosacījums par iepriekš konstatētu procedūras nelikumību - Noilguma termiņš, kas sākas neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs zināja par nelikumību)

(2016/C 038/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: MedEval – Qualitäts-, Leistungs- und Struktur-Evaluierung im Gesundheitswesen GmbH

Piedaloties: Bundesminister für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft, Hauptverband der österreichischen Sozialversicherungsträger, Pharmazeutische Gehaltskasse für Österreich

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības tiesības, it īpaši efektivitātes princips, nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram prasības par zaudējumu atlīdzību celšana saistībā ar publiskā iepirkuma tiesību pārkāpumu ir pakārtota attiecīgās iepirkuma procedūras, kas veikta bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, nelikumības iepriekšējai konstatēšanai, ja uz šo pieteikumu par nelikumības konstatēšanu attiecas sešu mēnešu noilguma termiņš, kas sākas dienā, kas seko dienai, kurā attiecīgās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tikušas piešķirtas, neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs varēja zināt par nelikumību, kas ietekmē šo līgumslēdzējas iestādes lēmumu.

(1) OV C 282, 25.8.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/4

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums – Itālijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-280/14 P) (1)

(Apelācija - Reģionālā politika - Reģionālā darbības programma Apūlijas (Itālija) reģionam saistībā ar mērķi Nr. 1 (2000. – 2006) - Eiropas Reģionālās attīstības fonda sākotnēji piešķirtā Kopienas finanšu atbalsta samazināšana)

(2016/C 038/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāves – D. Recchia un A. Steiblytė)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pfotenhilfe-Ungarn e.V./Ministerium für Energiewende, Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume des Landes Schleswig-Holstein

(Lieta C-301/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 1/2005 - 1. panta 5. punkts - Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā - Bezsaimnieka suņu pārvadāšana no vienas dalībvalstis uz otru, ko veic dzīvnieku aizsardzības apvienība - Jēdziens “saimnieciska darbība” - Direktīva 90/425/EEK - 12. pants - Jēdziens “uzņēmējs, kas ir iesaistīts Kopienas iekšējā tirdzniecībā”)

(2016/C 038/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pfotenhilfe-Ungarn e.V.

Atbildētāja: Ministerium für Energiewende, Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume des Landes Schleswig-Holstein

piedaloties: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Rezolutīvā daļa:

Jēdziens “saimnieciskā darbība” Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 1. panta 5. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver arī tādu darbību kā pamatlietā, kas attiecas uz bezsaimnieka suņu pārvadāšanu no vienas dalībvalsts uz otru, ko veic labdarības apvienība, lai uzticētu šos suņus cilvēkiem, kuri ir apņēmušies tos pieņemt, samaksājot summu, kas principā aptver izdevumus, kas šim nolūkam radušies apvienībai;

jēdziens “uzņēmējs, kas ir iesaistīts Kopienas iekšējā tirdzniecībā” Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvas 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, kas grozīta ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Direktīvu 92/60/EEK, 12. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas cita starpā uz bezpeļņas apvienību, kas veic bezsaimnieka suņu pārvadāšanu no vienas dalībvalsts uz citu, lai uzticētu šos suņus cilvēkiem, kuri ir apņēmušies tos pieņemt, samaksājot summu, kas principā sedz izdevumus, kas šim nolūkam radušies apvienībai.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums (Ráckevei járásbíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banif Plus Bank Zrt./Márton Lantos, Mártonné Lantos

(Lieta C-312/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/39/EK - 4. panta 1. punkts un 19. panta 4., 5. un 9. punkts - Finanšu instrumentu tirgi - Jēdziens “ieguldījumu pakalpojumi un darbības” - Tiesību normas ieguldītāju aizsardzības garantēšanai - Profesionālās ētikas normas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus klientiem - Pienākums novērtēt sniedzamā pakalpojuma piemērotību vai tā atbilstību klientiem - Šī pienākuma neievērošanas līgumiskās sekas - Patēriņa kredīta līgums - Ārvalstu valūtā izteikts aizdevums - Aizdevuma izmaksa un atmaksāšana valsts valūtā - Klauzulas par maiņas kursu)

(2016/C 038/07)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Ráckevei járásbíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Banif Plus Bank Zrt.

Atbildētāji: Márton Lantos, Mártonné Lantos

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot atrunu par iesniedzējtiesai veicamo pārbaudi, par ieguldījuma pakalpojumu vai darbību šīs normas izpratnē nav kvalificējami konkrēti maiņas darījumi, kurus veic kredītiestāde atbilstoši tāda ārvalsts valūtā izteikta aizdevuma līguma klauzulām, kāds ir pamatlietā, kurā noteikts, ka aizdevuma summa tiek noteikta pēc ārvalsts valūtas pirkuma kursa, kas piemērojams aizdevuma izmaksas dienā, bet ikmēneša maksājumi tiek noteikti pēc šīs ārvalsts valūtas pārdošanas kursa, kas piemērojams katra ikmēneša maksājuma aprēķina dienā.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verein für Konsumenteninformation/A1 Telekom Austria AG

(Lieta C-326/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2002/22/EK - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Lietotāju tiesības - Abonentu tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas - No līguma nosacījumiem izrietošs tarifu grozījums - Maksas paaugstināšana, paaugstinoties patēriņa cenai)

(2016/C 038/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verein für Konsumenteninformation

Atbildētāja: A1 Telekom Austria AG

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, 20. pants 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grozījumi maksā par tīklu pakalpojumu sniegšanu vai par elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, kas tiek veikti, piemērojot klauzulu par maksas pielāgošanu, kas savukārt ir ietverta šo pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma piemērotajos vispārīgajos darījumu noteikumos un kurā ir paredzēts, ka šāda pielāgošana notiek atbilstoši publiskas iestādes noteiktam objektīvā patēriņa cenu indeksam, ir “līguma nosacījumu izmaiņas” šīs tiesību normas izpratnē, kas abonentam dod tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas.

(1) OV C 339, 29.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Quenon K. SPRL/Beobank SA, iepriekš Citibank Belgium SA, Metlife Insurance SA, iepriekš Citilife SA

(Lieta C-338/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Direktīva 86/653/EEK - 17. panta 2. punkts - Pārstāvības līguma laušana pēc pilnvarotāja ierosmes - Kompensācija pārstāvim - Aizliegums kumulatīvi piemērot kompensācijas par klientūru un zaudējumu atlīdzības sistēmas - Pārstāvja tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību papildus kompensācijai par klientūru - Nosacījumi)

(2016/C 038/09)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Quenon K. SPRL

Atbildētāja: Beobank SA, iepriekš Citibank Belgium SA, Metlife Insurance SA, iepriekš Citilife SA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem 17. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikts, ka pēc pārstāvības līguma izbeigšanas tirdzniecības pārstāvim ir tiesības reizē uz tādu kompensāciju par klientūru, kuras apmērs nevar pārsniegt šī pārstāvja gada atalgojuma apmēru, un, ja šīs kompensācijas apmērs nesedz visus faktiski ciestos zaudējumus, uz papildu zaudējumu atlīdzību, ja vien šāds tiesiskais regulējums neizraisa dubultu tirdzniecības pārstāvja atlīdzinājumu par komisijas maksu zaudējumu pēc minētā līguma izbeigšanas;

Direktīvas 86/653 17. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka zaudējumu atlīdzinājuma piešķiršana tajā nav pakārtota nosacījumam, ka tiek pierādīta pilnvarotāja vainas pastāvēšana, kam ir cēlonisks sakars ar apgalvotajiem zaudējumiem, turpretī tajā ir prasīts, lai apgalvotie zaudējumi pastāvētu atsevišķi no tiem, kuri ir segti ar kompensāciju par klientūru.

(1) OV C 339, 29.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SIA “Maxima Latvija”/Konkurences padome

(Lieta C-345/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - LESD 101. panta 1. punkts - Analoģiska valsts tiesiskā regulējuma piemērošana - Tiesas kompetence - Jēdziens “nolīgums, kura mērķis ir ierobežot konkurenci” - Telpu nomas līgumi - Tirdzniecības centri - Enkurnomnieka tiesības iebilst pret iznomātāja veiktu tirdzniecības telpu iznomāšanu trešām personām)

(2016/C 038/10)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: SIA “Maxima Latvija”

Atbildētāja: Konkurences padome

Rezolutīvā daļa:

LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai tas vien, ka nomas līgums par tirdzniecības centrā izvietota lielveikala telpu nomu ietver noteikumu, ar kuru nomniekam ir piešķirtas tiesības iebilst pret iznomātāja veiktu komerctelpu šajā tirdzniecības centrā iznomāšanu citiem nomniekiem, nenozīmē, ka šī līguma mērķis ir konkurences ierobežošana minētās tiesību normas izpratnē;

tādi telpu nomas līgumi kā pamatlietā, saistībā ar kuriem pēc to ekonomiskā un juridiskā konteksta, kā arī attiecīgā atsauces tirgus īpatnību padziļinātas analīzes ir ticis konstatēts, ka tie ievērojami veicina šī tirgus iespējamo sadali, var tikt uzskatīti par tādiem, kas veido nolīgumu, kura “sekas” ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci LESD 101. panta 1. punkta izpratnē. Tas, cik liela ir katra līguma ietekme uz šo sadali, tostarp ir atkarīgs no līgumslēdzēju pušu stāvokļa minētajā tirgū un šī līguma darbības ilguma.

(1) OV C 329, 22.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/9

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Total Waste Recycling SRL/Országos Környezetvédelmi és Természetvédelmi Főfelügyelőség

(Lieta C-487/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Atkritumi - Sūtījumi - Regula (EK) Nr.o1013/2006 - Sūtījumi Eiropas Savienības iekšienē - Robežšķērsošanas punkts, kurš atšķiras no tā, kas paredzēts paziņojumā un iepriekšējā piekrišanā - Būtiskas izmaiņas atkritumu sūtījuma noteikumos - Nelikumīgs sūtījums - Administratīvā naudas soda samērīgums)

(2016/C 038/11)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Total Waste Recycling SRL

Atbildētāja: Országos Környezetvédelmi és Természetvédelmi Főfelügyelőség

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2008. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 669/2008, 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas IV pielikumā norādīto atkritumu sūtījuma, par ko ir saņemta kompetento iestāžu piekrišana, ievešana tranzītvalstī no paziņojuma dokumentā norādītā robežšķērsošanas punkta atšķirīgā robežšķērsošanas punktā ir jāuzskata par būtiskām izmaiņām noteikumos un/vai nosacījumos attiecībā uz sūtījumu, par ko ir saņemta piekrišana; tādējādi fakts, ka kompetentās iestādes nav tikušas informētas par šīm izmaiņām, padara atkritumu sūtījumu par nelikumīgu minētās regulas 2. panta 35. punkta d) apakšpunkta izpratnē, jo tas ir “veikts veidā, kas nav būtībā izklāstīts paziņojuma dokumentā”.

Regulas Nr. 1013/2006, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 669/2008, 50. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru dalībvalstu piemērotajām sankcijām par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir jābūt samērīgām, ir jāinterpretē tādējādi, ka naudas sods, kurš noteikts par minētās regulas IV pielikumā norādīto atkritumu sūtījuma, par ko ir saņemta kompetento iestāžu piekrišana, ievešanu tranzītvalstī no paziņojuma dokumentā norādītā robežšķērsošanas punkta atšķirīgā robežšķērsošanas punktā, ja tā pamatsumma atbilst naudas soda apmēram, kāds tiek noteikts gadījumā, ja nav izpildīts pienākums saņemt piekrišanu un veikt iepriekšēju rakstisku paziņošanu, var tikt uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja apstākļi, kādos šis pārkāpums ir izdarīts, ļauj konstatēt, ka jautājums ir par līdzvērtīga smaguma pārkāpumiem. Valsts tiesai, ņemot vērā visus faktiskos un juridiskos apstākļus, kuri ir raksturīgi tajā izskatāmajai lietai, un it īpaši riskus, kādus šis pārkāpums var radīt vides un cilvēku veselības aizsardzības jomā, ir jānovērtē, vai sankcijas apmērs nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs attiecīgajos tiesību aktos noteikto mērķu – nodrošināt augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni – sasniegšanai.

(1) OV C 7, 12.1.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/10

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Administrador de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF)/Luis Aira Pascual, Algeposa Terminales Ferroviarios SL, Fondo de Garantía Salarial

(Lieta C-509/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2001/23/EK - 1. panta 1. punkts - Uzņēmumu īpašnieka maiņa - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Īpašumtiesību pārņēmēja pienākums pārņemt darba ņēmējus - Valsts uzņēmums, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu - Cita uzņēmuma atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu pārvaldības līgumam sniegts pakalpojums - Lēmums nepagarināt šo līgumu pēc tā termiņa beigām - Ekonomiskās vienības identitātes saglabāšana - Darbība, kas galvenokārt ir balstīta uz aprīkojumu - Personāla nepārņemšana)

(2016/C 038/12)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītājs: Administrador de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF)

Atbildētāji: Luis Aira Pascual, Algeposa Terminales Ferroviarios SL, Fondo de Garantía Salarial

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst situācija, kurā valsts uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību intermodālā transporta objektu apkalpošanas jomā, ar sabiedrisko pakalpojumu pārvaldības līgumu uztic šīs darbības veikšanu citam uzņēmumam, nododot tā rīcībā savā īpašumā esošo vajadzīgo infrastruktūru un aprīkojumu, bet pēc tam nolemj izbeigt šo līgumu, nepārņemot pēdējā minētā uzņēmuma personālu tādēļ, ka turpmāk pats veiks minēto darbību, izmantojot savu personālu.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/10

Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hauptzollamt Frankfurt am Main/Duval GmbH & Co. KG

(Lieta C-44/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcija 9025 - Jēdziens “termometrs” - Vienreizlietojami indikatori iepriekš noteiktas atbildes temperatūras uzrādīšanai)

(2016/C 038/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hauptzollamt Frankfurt am Main

Atbildētāja: Duval GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006, I pielikumā minētās kombinētās nomenklatūras pozīcija 9025 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ietverti apkārtējās vides temperatūras indikatori no papīra, kuri attiecīgajā gadījumā ir pārklāti ar plastmasas plēvi, kas, tāpat kā pamatlietā aplūkotās preces, mainoties krāsai, neatgriezeniski un nepieļaujot atkārtotu izmantošanu vēlāk, norāda, vai ir sasniegta viena vai vairākas robežtemperatūras.

(1) OV C 127, 20.4.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/11

Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums – PP Nature-Balance Lizenz GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-82/15 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Cilvēkiem paredzētās zāles - Direktīva 2001/83/EK - 31. un 116. pants - Komisijas lēmums, ar kuru dalībvalstīm likts atsaukt un grozīt valsts tirdzniecības atļaujas cilvēkiem paredzētām zālēm, kuru sastāvā ir aktīvā viela “tolperizons”,)

(2016/C 038/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PP Nature-Balance Lizenz GmbH (pārstāvis – M. Ambrosius, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – B.-R. Killmann, A. Sipos un M. Šimerdová)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	PP Nature-Balance Lizenz GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 127, 20.4.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/12

Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 6. oktobra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero della Salute, Ministero dello Sviluppo economico/Ediltecnica SpA

(Lieta C-592/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - LESD 191. panta 2. punkts - Direktīva 2004/35/EK - Atbildība vides jomā - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iestādei nav paredzēta iespēja likt piesārņoto zemesgabalu īpašniekiem, kas nav veicinājuši šo piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai un ir paredzēts tikai pienākums kompensēt iestādes veiktos pasākumus - Saderība ar principu, ka maksā piesārņotājs, piesardzības un preventīvās darbības principu un principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni)

(2016/C 038/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero della Salute, Ministero dello Sviluppo economico

Atbildētāja: Ediltecnica SpA

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru, ja nav iespējams noteikt par zemesgabala piesārņojumu atbildīgo personu vai panākt, ka šī persona veic pasākumus stāvokļa izlabošanai, kompetentā iestāde nevar likt šī zemesgabala īpašniekam, kurš nav atbildīgs par piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai, un viņam ir tikai jāatlīdzina kompetentās iestādes veikto pasākumu izdevumi tādā apmērā, kas nepārsniedz teritorijas tirgus vērtību, kura noteikta pēc šo pasākumu veikšanas.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/12

Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 6. oktobra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tamoil Italia SpA/Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare

(Lieta C-156/14) (1)

(2016/C 038/16)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tamoil Italia SpA

Atbildētāja: Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare,

piedaloties: Provincia di Venezia, Comune di Venezia, Regione Veneto

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru, ja nav iespējams noteikt par zemesgabala piesārņojumu atbildīgo personu vai panākt, ka šī persona veic pasākumus stāvokļa izlabošanai, kompetentā iestāde nevar likt šī zemesgabala īpašniekam, kurš nav atbildīgs par piesārņojumu, veikt aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai, un tam ir tikai jāatlīdzina kompetentās iestādes veikto pasākumu izdevumi tādā apmērā, kas nepārsniedz teritorijas tirgus vērtību, kura noteikta pēc šo pasākumu veikšanas.

(1) OV C 194, 24.6.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/13

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 30. septembra rīkojums (Szekszárdi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jácint Gábor Balogh/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-424/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 213. un 214. pants - Deklarācijas par darbības uzsākšanu neesamība - Mazajiem uzņēmumiem paredzētais atbrīvojums - Sods)

(2016/C 038/17)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szekszárdi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jácint Gábor Balogh

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 213. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauti valsts tiesību akti, ar kuriem nodokļa maksātājam ir uzlikts pienākums deklarēt saimnieciskās darbības uzsākšanu, ja šīs darbības rezultāti nepārsniedz mazajiem uzņēmumiem paredzētā atbrīvojuma robežas un ja nodokļa maksātājs neparedz veikt ar nodokli apliekamu darbību.

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām tiek pieļauts, ka par nodokļa maksātāja pienākuma deklarēt saimnieciskās darbības uzsākšanu, ja šīs darbības rezultāti nepārsniedz mazajiem uzņēmumiem paredzētā atbrīvojuma robežas, neizpildi tiek piemērots administratīvais sods. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai pamatlietā uzliktais sods atbilst samērīguma principam.

(1) OV C 439, 8.12.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/14

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 6. oktobra rīkojums (Tribunale ordinario di Torino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ford Motor Company/Wheeltrims srl

(Lieta C-500/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dizainparaugi - Direktīva 98/71/EK - 14. pants - Regula (EK) Nr. 6/2002 - 110. pants - “Remontdarbu” atruna - Preču zīmes lietošana, ko trešā persona bez tās īpašnieka piekrišanas veic attiecībā uz transportlīdzekļu rezerves daļām vai piederumiem, kas ir identiski ražojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta)

(2016/C 038/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Torino

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ford Motor Company

Atbildētāja: Wheeltrims srl

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību 14. pants un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, un Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi noteikumiem tādu mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļu un priekšmetu kā dekoratīvās disku uzlikas ražotājam nav atļauts uz saviem ražojumiem izvietot apzīmējumu, kas ir identisks mehānisko transportlīdzekļu ražotāja reģistrētajai preču zīmei, tostarp attiecībā uz tādiem pašiem ražojumiem, bez šī pēdējā minētā piekrišanas, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīmes lietošana ir vienīgais veids, kā atjaunot attiecīgā transportlīdzekļa kā kompleksa ražojuma sākotnējo izskatu.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/14

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 6. oktobra rīkojums – Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V./Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste, Nederlandse Zuivelorganisatie

(Lieta C-517/14 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Lauksaimniecība - Regula (EK) Nr. 510/2006 - Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs - Nosaukuma “Edam Holland” reģistrācija - Vārdu “edam” izmantojoši ražotāji - Intereses celt prasību neesamība)

(2016/C 038/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. (pārstāvji – M. Loschelder un V. Schoene, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Schima, J. Guillem Carrau un G. von Rintelen), Nīderlandes Karaliste (pārstāves – B. Koopman un M. Bulterman), Nederlandse Zuivelorganisatie (pārstāvji – P. van Ginneken un G. Béquet, advocaten)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Nīderlandes Karaliste un Nederlandse Zuivelorganisatie savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/15

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 6. oktobra rīkojums – Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V./Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste, Nederlandse Zuivelorganisatie

(Lieta C-519/14 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Lauksaimniecība - Regula (EK) Nr. 510/2006 - Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs - Nosaukuma “Gouda Holland” reģistrācija - Ražotāji, kas izmanto nosaukumu “gouda” - Intereses celt prasību neesamība)

(2016/C 038/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. (pārstāvji – M. Loschelder un V. Schoene, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Schima, J. Guillem Carrau un G. von. Rintelen), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – M. Bulterman un B. Koopman), Nederlandse Zuivelorganisatie (pārstāvji – P. van Ginneken un G. Béquet, advocaten)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Nīderlandes Karaliste un Nederlandse Zuivelorganisatie sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 19.1.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/15

Tiesas 2015. gada 22. oktobra rīkojums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-530/14 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Grieķijas kazino - Režīms, kurā paredzēta nodeva 80 % apmērā no dažādu summu ieejas maksas - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2016/C 038/21)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar un P. J. Loewenthal)

Otra lietas dalībniece: Grieķijas Republika (pārstāvji – K. Boskovits un P. Mylonopoulos)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 26, 26.1.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/16

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 1. decembra rīkojums – Aguy Clement Georgias, Trinity Engineering (Private) Ltd, Georgiadis Trucking (Private) Ltd/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-545/14 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret atsevišķām personām un vienībām saistībā ar situāciju Zimbabvē - Ieinteresētās personas svītrošana no attiecīgo personu un vienību saraksta - Iespējami nodarītā kaitējuma atlīdzināšana)

(2016/C 038/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Aguy Clement Georgias, Trinity Engineering (Private) Ltd un Georgiadis Trucking (Private) Ltd (pārstāvji – H. Mercer, QC, un I. Quirk, Barrister)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – G. Étienne un B. Driessen) un Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Bartelt un M. Konstantinidis)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Aguy Clement Georgias, Trinity Engineering (Private) Ltd un Georgiadis Trucking (Private) Ltd sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/17

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. novembra rīkojums (Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Dumitru Tarcău, Ileana Tarcău/Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA u.c.

(Lieta C-74/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - 1. panta 1. punkts un 2. panta b) punkts - Patērētāju līgumos ietverti negodīgi noteikumi - Galvojuma un nekustamā īpašuma garantijas līgumi, ko ar kredītiestādi noslēgušas fiziskas personas, kuras rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar to profesionālo darbību, un kurām nav profesionāla rakstura saiknes ar komercsabiedrību, kam tās uzņemas būt par galvotājām)

(2016/C 038/25)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Oradea

Pamatlietas puses

Prasītāji: Dumitru Tarcău, Ileana Tarcău

Atbildētāji: Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA Arad, Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA – Sucursala Baia Mare, Cristian Tarcău, Corina Tarcău, SC Magenta, likvidācijas procesā, SC Crisco SRL

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1. panta 1. punkts un 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šo direktīvu var piemērot nekustamā īpašuma garantijas vai galvojuma līgumam, kurš noslēgts starp fizisku personu un kredītiestādi, lai garantētu saistības, ko sabiedrība ir uzņēmusies attiecībā pret minēto iestādi aizdevuma līguma ietvaros, ja šī fiziskā persona ir rīkojusies nolūkos, kuri nav saistīti ar tās profesionālo darbību, un ja tai nav funkcionāla rakstura saiknes ar minēto sabiedrību.

(1) OV C 171, 26.5.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/18

Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 21. oktobra rīkojums (Krajský súd v Košiciach (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kovozber s. r. o./Daňový úrad Košice

(Lieta C-120/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 183. pants - Pārmaksātā PVN atmaksa - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka nokavējuma procenti pārmaksātā PVN atmaksai tiek noteikti tikai pēc tam, kad beidzies 10 dienu termiņš no brīža, kad pabeigta nodokļa pārbaudes procedūra)

(2016/C 038/26)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Košiciach

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kovozber s. r. o.

Atbildētājs: Daňový úrad Košice

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 183. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā paredzēts, ka nokavējuma procenti pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksai tiek noteikti tikai pēc tam, kad beidzies 10 dienu termiņš no brīža, kad pabeigta nodokļa pārbaudes procedūra.

(1) OV C 213, 29.6.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/19

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 17. novembra rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija)) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – María Pilar Plaza Bravo/Servicio Público de Empleo Estatal Dirección Provincial de Álava

(Lieta C-137/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Direktīva 79/7/EEK - 4. panta 1. punkts - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem - Nepilna darba laika darba ņēmēji, galvenokārt sieviešu dzimuma - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts bezdarbnieka pabalsta maksimālais apmērs - Tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šī apmēra aprēķināšanai tiek izmantota nepilna darba laika darba ņēmēju darba laika un pilna laika darba ņēmēju darba laika savstarpējā attiecība)

(2016/C 038/27)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītāja: María Pilar Plaza Bravo

Atbildētājs: Servicio Público de Empleo Estatal Dirección Provincial de Álava

Rezolutīvā daļa

Tādos apstākļos kā pamatlietā Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punktam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram, lai aprēķinātu bezdarbnieka pabalsta apmēru pilnīga bezdarba gadījumā, darba ņēmējam zaudējot vienīgo nepilna darba laika darbu, tiesību aktos noteiktajam maksimālajam bezdarbnieka pabalsta apmēram tiek piemērots samazinošs nepilna darba laika koeficients, kas procentuālā izteiksmē atbilst nepilna darba laika darba ņēmēja darba laika attiecībai pret salīdzināma darba ņēmēja, kas nodarbināts pilnu laiku, darba laiku.

(1) OV C 178, 1.6.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/19

Tiesas (desmitā palāta) 2015. gada 23. oktobra rīkojums (Tribunal da Relação de Lisboa (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cruz & Companhia Lda/Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas IP (IFAP), Caixa Central – Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo CRL

(Lieta C-152/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Regula (EEK) Nr. 3665/87 - 4. panta 1. punkts un 13. pants - Regula (EEK) Nr. 2220/85 - 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Nosacījumi nodrošinājuma, kas iesniegts, lai nodrošinātu avansa atmaksāšanu, atbrīvošanai - Nosacījumi kompensācijas piešķiršanai - Eksportējamo produktu pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte - Faktu, kurus kompetentā iestāde konstatējusi pēc pārbaudes, kas notikusi pēc faktiska eksporta un preču atmuitošanas, ņemšana vērā, piešķirot kompensāciju - Sprieduma Cruz & Companhia (C-128/13, EU:C:2014:2432) interpretācija)

(2016/C 038/28)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cruz & Companhia Lda

Atbildētāji: Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas IP (IFAP), Caixa Central – Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo CRL

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Komisijas 1993. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 3403/93, 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nodrošinājums, kuru eksportētājs ir iesniedzis, lai nodrošinātu avansa, kas tika izmaksāts par eksporta kompensāciju, atmaksu, var tikt īstenots, ja, veicot pārbaudi pēc faktiskā eksporta un attiecīgo preču atmuitošanas, tiek konstatēts, ka nav izpildīts viens no pārējiem šīs kompensācijas izmaksāšanai paredzētajiem nosacījumiem, proti, Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru paredz kopīgus sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Komisijas 1994. gada 26. jūlija Regulu (ES) Nr. 1829/94, 13. pantā paredzētais nosacījums par eksportējamo produktu pienācīgi labu tirdzniecības kvalitāti.

(1) OV C 205, 22.6.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/20

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 25. septembra rīkojums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Openbaar Ministerie/A.

(Lieta C-463/15 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība - Tiesas Reglamenta 99. pants - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis - 2. panta 4. punkts un 4. panta 1. punkts - Izpildes nosacījumi - Valsts krimināltiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru Eiropas apcietināšanas orderis tiek izpildīts ar nosacījumu, ka izpildes dalībvalsts tiesībās par attiecīgo nodarījumu ir piespriests brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši)

(2016/C 038/29)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: A.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Lēmumu 2009/299/TI, 2. panta 4. punkts un 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nav saderīgi, ka uz nodošanu, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izpildes dalībvalstī attiecas ne tikai nosacījums, ka nodarījums, par kuru šis apcietināšanas orderis ticis izsniegts, ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām, bet arī nosacījums, ka saskaņā ar šīs pašas dalībvalsts tiesībām par to ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir vismaz divpadsmit mēneši.

(1) OV C 363, 3.11.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – J. J. de Lange/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-548/15)

(2016/C 038/31)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: J. J. de Lange

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK (1), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. pants ir interpretējams tādējādi, ka šī norma ir piemērojama nodokļu tiesību aktā paredzētam atvieglojumam, atbilstoši kuram mācību maksu noteiktos apstākļos var atskaitīt no ar nodokli apliekamajiem ienākumiem?

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša:

Vai nediskriminēšanas vecuma dēļ princips kā Savienības tiesību vispārējais princips ir piemērojams nodokļu atvieglojumam, atbilstoši kuram mācību maksu var atskaitīt tikai ar zināmiem nosacījumiem, arī tad ja šis atvieglojums neietilpst Direktīvas 2000/78/EK materiālās piemērošanas jomā un ar minēto regulējumu netiek īstenotas Savienības tiesības?

Ja atbilde uz pirmo vai otro prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša:

(a)	Vai atšķirīgā attieksme, kas ir pretrunā nediskriminēšanas vecuma dēļ principam kā Savienības tiesību vispārējam principam, ir attaisnojama atbilstoši Direktīvas 2000/78/EK 6. pantā noteiktajam?

(b)	ja nē, kādi kritēriji ir jāizmanto šī principa piemērošanai vai nošķiršanas atbilstoši vecumam attaisnojamībai?

(a)	Vai Direktīvas 2000/78/EK 6. pants un/vai nediskriminēšanas vecuma dēļ princips ir interpretējami tādējādi, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ ir attaisnojama, ja šīs atšķirīgās attieksmes pamats attiecas tikai uz daļu no gadījumiem, kuros ir konstatējama šī atšķirīgā attieksme?

(b)	Vai nošķiršana vecuma dēļ ir attaisnojama ar likumdevēja nostāju, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas nodokļu atvieglojums nav jāpiešķir, jo attiecīgā persona “pati ir atbildīga” par mērķa, kam paredzēts šis atvieglojums, sasniegšanu?

(1) OV L 303, 16. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 28. oktobrī iesniedza Curtea de Apel Craiova (Rumānija) – Fondul Proprietatea SA/Societatea Complexul Energetic Oltenia SA (CE Oltenia)

(Lieta C-556/15)

(2016/C 038/32)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Craiova

Pamatlietas puses

Prasītāja: Fondul Proprietatea SA

Atbildētāja: Societatea Complexul Energetic Oltenia SA (CE Oltenia)

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 107. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrības Complexului Energetic Oltenia SA līdzdalība projektu sabiedrības HIDRO TARNIȚA SA, kuras darbības priekšmets ir hidroelektrostacijas Tarnița-Lăpuștești uzbūve un izmantošana, pamatkapitālā veido valsts atbalstu vēja enerģijas un fotoelektriskās enerģijas ražotājiem, ņemot vērā, ka pasludinātais projekta mērķis ir garantēt optimālus apstākļus lielākas jaudas uzstādīšanai stacijās, kurās ražo šādus enerģijas veidus, un, proti: i) vai tas ir atbalsts, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem, ii) vai pasākumam ir selektīvs raksturs un iii) vai tas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm?

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša, tiek lūgts paskaidrot, vai uz šādu valsts atbalstu attiecas LESD 108. panta 3. punktā minētais paziņošanas [pienākums].

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 3. novembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Onix Asigurări SA/Istituto per la Vigilanza Sulle Assicurazioni (Ivass)

(Lieta C-559/15)

(2016/C 038/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Onix Asigurări SA

Atbildētāja: Istituto per la Vigilanza Sulle Assicurazioni (Ivass)

Prejudiciālais jautājums

Vai Kopienu tiesības, un it īpaši Direktīvas 92/49/EEK (1) 40. panta 6. punkts, Komisijas skaidrojošais paziņojums 2000/C/43/03 – 5. punkts, un Kopienu home country control princips pieļauj tādu interpretāciju (kā tā, kas ir sniegta attiecībā uz Codice delle assicurazioni private [Privātpersonu apdrošināšanas kodeksa], kas apstiprināts ar 2005. gada 7. septembra Likumdošanas dekrētu Nr. 209, 193. panta 4. punktu un kurai šī tiesa piekrīt), atbilstīgi kurai tādas uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde, kurā uzņēmējs veic uzņēmējdarbību apdrošināšanas jomā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, ārkārtējā situācijā un aizsargājot apdrošināto personu un citu tiesību subjektu, kam ir tiesības uz apdrošināšanas pakalpojumiem, intereses, var pieņemt noregulējumus, kuri liedz slēgt uzņēmējas valsts teritorijā jaunus līgumus, pamatojoties uz to, ka tā savas rīcības brīvības robežās ir konstatējusi, ka jau sākotnēji vai arī vēlāk nav tikusi izpildīta kāda no subjektīvajām paredzētajām prasībām, lai varētu izdot licenci veikt uzņēmējdarbību apdrošināšanas jomā, un, konkrēti, prasība par reputāciju?

(1) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (OV L 228, 1. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 30. oktobrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Europa Way Srl, Persidera SpA/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni u.c.

(Lieta C-560/15)

(2016/C 038/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Europa Way Srl, Persidera SpA

Atbildētājas: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo economico, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dell’Economia e delle Finanze

Prejudiciālie jautājumi

Vai apstrīdētā iejaukšanās, kas notikusi, pieņemot reglamentējošus noteikumus, un izrietošie piemērošanas akti ir vai nav pārkāpuši prasības, atbilstoši kurām televīzijas tirgus reglamentēšanas funkcijas piekrīt neatkarīgai valsts iestādei (3. un 8. pants Direktīvā 2002/21/EK (1) (t. s. pamatdirektīva), kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK (2))?

Vai apstrīdētā iejaukšanās, kas notikusi, pieņemot reglamentējošus noteikumus, un izrietošie piemērošanas akti ir vai nav pārkāpuši noteikumus (Direktīvas 2002/20/EK (3) (t. s. atļauju izsniegšanas direktīva) 7. pantu un Direktīvas 2002/21/EK (t. s. pamatdirektīva) 6. pantu, kuros ir paredzēts, ka neatkarīga nozares valsts pārvaldes iestāde vispirms rīko sabiedrisku apspriešanu?

Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši LESD 56. pants, Direktīvas 2002/21/EK (t. s. pamatdirektīva) 9. pants un Direktīvas 2002/20/EK (t. s. atļauju izsniegšanas direktīva) 3., 5. un 7. pants, Direktīvas 2002/77/EK (4) (t. s. konkurences direktīva) 2. un 4. pants, kā arī nediskriminācijas, pārskatāmības, konkurences brīvības, samērīguma, efektivitātes un informācijas plurālisma principi liedz atcelt beauty contest procedūru – kas tika izsludināta, lai labotu situāciju, kas radās televīzijas ciparu frekvenču piešķiršanas sistēmā, nelikumīgi “izslēdzot” operatorus no tirgus, un ļautu ienākt tirgū mazajiem operatoriem – un aizstāt to ar citu procedūru – maksas konkursu, kurā kandidātiem noteica prasības un pienākumus, kuri pirms tam netika prasīti no incumbents, padarot konkursu par dārgu un saimnieciski nelietderīgu?

Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši LESD 56. pants, Direktīvas 2002/21/EK (t. s. pamatdirektīva) 9. pants un Direktīvas 2002/20/EK (t. s. atļauju izsniegšanas direktīva) 3., 5. un 7. pants, Direktīvas 2002/77/EK (t. s. konkurences direktīva) 2. un 4. pants un LESD 258. pants, kā arī nediskriminācijas, pārskatāmības, konkurences brīvības, samērīguma, efektivitātes un informācijas plurālisma principi liedz pārkonfigurēt Frekvenču piešķiršanas plānu, samazinot valsts tīklu skaitu no 25 uz 22 (un saglabājot tādu pašu incumbents rīcībā esošo multipleksu skaitu), samazinot konkursā piešķiramo daļu ar trim multipleksiem skaitu, frekvenču piešķiršana VHF-III joslā, riskējot, ka būs spēcīgas interferences?

5)	Vai tiesiskās paļāvības principa, kā to attīstījusi Tiesa, aizsardzība ir saderīga ar beauty contest procedūras atcelšanu, kā rezultātā prasītājām, kas jau piedalījās bezmaksas procedūrā, tika atņemta droša iespēja saņemt līguma slēgšanas tiesības par dažām konkursā iekļautajām daļām?

Vai Savienības tiesiskais regulējums frekvenču izmantošanas tiesību piešķiršanas jomā (Direktīvas 2002/21/EK (t. s. pamatdirektīva) 8. un 9. pants, Direktīvas 2002/20/EK (t. s. atļauju izsniegšanas direktīva) 5. un 7. pants, Direktīvas 2002/77/EK (t. s. konkurences direktīva) 2. un 4. pants) ir saderīgs ar tāda noteikuma izdošanu kāds paredzēts 2012. gada Dekrētlikuma Nr. 16 3.d pantā, kas nesaskan ar radio un televīzijas tirgus raksturīgām iezīmēm?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 33. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 337, 37. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 21. lpp.).

(4) Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīva 2002/77/EK, ar ko nosaka prasības dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas noteikšanai barībā (OV L 249, 21. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 4. novembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Hans-Peter Ofenböck

(Lieta C-565/15)

(2016/C 038/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Persona, kas iestājusies pamatlietā

Sūdzības iesniedzējs: Hans-Peter Ofenböck

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (turpmāk tekstā – “Negodīgas komercprakses direktīva”) (1), liedz piemērot tādu valsts tiesību normu, kas ierobežo degvielas uzpildes staciju īpašnieku iespēju grozīt degvielas cenas tādējādi, ka noteikt augstāku pārdošanas cenu ir pieļaujams tikai vienreiz dienā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu nav pilnībā apstiprinoša un atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, pārbaudot šāda ierobežojuma pieņemamību (spriedums lietā C-540/08) saskaņā ar Negodīgas komercprakses direktīvas 5.–9. panta noteikumiem, ir svarīgi konkrētā gadījuma apstākļi:

Kādi aspekti būtu jāņem vērā, saskaņā ar Negodīgas komercprakses direktīvas 5.–9. panta noteikumiem veicot Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-540/08 prasīto šāda ierobežojuma pieņemamības pārbaudi konkrētajā gadījumā, ja tiesiskais regulējums ierobežo iespēju palielināt patēriņa cenas?

(1) OV L 149, 22. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 5. novembrī iesniedza Landgericht Stuttgart (Vācija) – Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main e.V./comtech GmbH

(Lieta C-568/15)

(2016/C 038/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Prasītāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main e.V.

Atbildētāja: comtech GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (1) 21. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētājam, kurš telefoniski sazinās ar uzņēmēju, ja tas ir ierīkojis tālruņa līniju, lai patērētājs ar viņu varētu telefoniski sazināties saistībā ar noslēgtu līgumu, nedrīkst rasties lielākas izmaksas nekā tad, ja viņš zvanītu uz parastu (ģeogrāfisku) fiksētā vai mobilā tīkla numuru?

Vai Direktīvas 2011/83/ES 21. panta 1. pants nepieļauj valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru patērētājam gadījumos, kad telefoniskai saziņai par noslēgtu līgumu uzņēmējs ir ierīkojis klientu atbalsta dienestu ar 0180. līnijas numuru, jāsedz izmaksas, ko telekomunikāciju operators viņam aprēķina par šo telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu, pat ja tās ir lielākas nekā tad, ja patērētājs zvanītu uz parastu (ģeogrāfisku) fiksētā vai mobilā tīkla numuru?

Vai direktīvas 21. panta 1. punkts pieļauj tādu valstu tiesību normu katrā ziņā tad, ja telekomunikāciju operators neizmaksā uzņēmējam daļu no atlīdzības, ko tas iekasē no patērētāja par zvaniem uz 0180. līnijas numuru?

(1) Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK; OV L 304, 64. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 5. novembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-569/15)

(2016/C 038/37)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) II sadaļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Nīderlandē dzīvojošs darba ņēmējs, kurš parasti veic darbu Nīderlandē un dodas triju mēnešu atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, ir uzskatāms par tādu, kurš (arī) šajā laikposmā turpina būt nodarbināts Nīderlandē, ja i) minētajā laikposmā darba attiecības turpinās un ii) minētais laikposms Nīderlandes likuma par bezdarbu piemērošanas vajadzībām ir uzskatāms par laikposmu, kurā tiek veikts algots darbs?

a.	Kuri tiesību akti ir piemērojami saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71, ja šis darba ņēmējs atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā ir nodarbināts citā dalībvalstī?

b.	Vai šajā saistībā vēl ir nozīme tam, ka attiecīgā persona divreiz nākamajā gadā un vienreiz katrā no aiznākamajiem trim gadiem aptuveni vienu līdz divas nedēļas bija nodarbināta minētajā citā dalībvalstī, nedodoties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas Nīderlandē?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 5. novembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-570/15)

(2016/C 038/38)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālais jautājums

Atbilstoši kādam kritērijam vai kritērijiem ir jāvērtē, kuri tiesību akti atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (1) ir piemērojami gadījumā, kad Beļģijā dzīvojošs darba ņēmējs lielāko daļu darba sava Nīderlandē esošā darba devēja labā veic Nīderlandē, taču 6,5 % no attiecīgajā gadā paveiktā darba veic Beļģijā – no mājām un pie klientiem – taču tam nav konkrēta režīma un ar viņa darba devēju nav vienošanās par darba veikšanu Beļģijā?

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV 149, 2. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-584/14 INDITEX/ITSB – ANSELL (“ZARA”) 2015. gada 9. novembrī iesniedza Industria de Diseño Textil, S. A. (Inditex)

(Lieta C-575/15 P)

(2016/C 038/40)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Industria de Diseño Textil, S. A. (Inditex) (pārstāve – C. Duch Fonoll, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 19. maija lēmumu lietā R 1118/2013–2, un līdz ar to atcelt apstrīdēto lēmumu un agrāku ITSB Anulēšanas nodaļas 2013. gada 30. aprīļa lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par Kopienas preču zīmes “ZARA” reģistrācijas Nr. 112 755 atcelšanu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Ar šo apelācijas sūdzību, izvirzot sešu apelācijas sūdzības pamatus, tiek apstrīdēti pārsūdzētā sprieduma 32.–37. punktā izklāstītie tiesību pamati.

Saistībā ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi Regulas par Kopienas preču zīmi (RKPZ) Nr. 207/2009 (1) 65. panta 3. punkta pārkāpumu, kas izpaužas tādējādi, ka pārsūdzētā sprieduma 37. punktā ir pārsniegtas šajā tiesā celtās prasības robežas, apšaubot preču zīmes “ZARA” Nr. 112 755 izmantošanu kā tādu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē, lai gan par šo jautājumu nebija strīda un tas neietilpa prasībā.

Apelācijas padomē iesniegtās apelācijas sūdzības priekšmetu veidoja vienīgi tas, vai Inditex veikto preču zīmes “ZARA” izmantošanu attiecībā uz transporta pakalpojumiem un preču, kuras šī sabiedrība piegādāja saviem franšīzes ņēmējiem, izplatīšanu var vai nevar uzskatīt par publisku izmantošanu pretstatā privātai izmantošanai pašā uzņēmumā un, tādējādi, vai to var vai nevar uzskatīt par faktisku izmantošanu. Līdz ar to preču zīmes “ZARA” izmantošana kā tāda attiecībā uz transporta pakalpojumiem un preču zīmes īpašnieka veikto izplatīšanu bija fakts, kas netika apstrīdēts un netika apspriests administratīvajā procesā.

Saistībā ar otro apelācijas sūdzības pamatu Inditex apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 32. un 33. punktā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar RKPZ Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sajaucot jēdzienu “komerciālā integrācija”, kas raksturo uzņēmumu – franšīzes ņēmēju, kas integrējas franšīzes devēja komerciālajā modelī, ar jēdzienu “ekonomiskā integrācija” vai “ekonomiskā vienība” ekonomiskās atkarības pakāpes izpratnē.

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 33. punktā ir uzskatījusi, ka fakts, ka Inditex franšīzes ņēmēji izmanto tirdzniecības modeli, kas komerciāli integrēts franšīzes devēja komerciālajā modelī, nozīmē, ka šie franšīzes ņēmēji zaudē savu neatkarīgas ekonomiskas vienības statusu, proti, trešās personas ārpus franšīzes devēja iekšējās struktūras statusu. Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā šis vērtējums nav pareizs, jo ir pretrunā tiesību normām.

Saistībā ar trešo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 33. punktā ir sagrozījusi Antonio Abril2012. gada 7. maija oficiālā paziņojuma tekstu (prasības pieteikuma 4. pielikums), daļēji iztulkojot vienu daļu no Antonio Abril faktiski sniegtajiem paziņojumiem, kā rezultātā Vispārējā tiesa nepareizi interpretēja minēto dokumentu un tas ietekmēja Vispārējās tiesas secinājumu attiecībā uz preču zīmes “ZARA” izmantošanas publiskā rakstura noteikšanu.

Saistībā ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar RKPZ Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārsūdzētā sprieduma 35. punktā pārkāpjot prasības par to, ka preču zīmes faktiskās izmantošanas vērtējumā ir jāņem vērā visi fakti un apstākļi, kuriem ir nozīme, lai noteiktu tās komerciālo izmantošanu. Konkrēti, tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nav uzskatījusi, ka Inditex ir darbojusies preču transportēšanas pakalpojumu tirgū ar savu preču zīmi “ZARA”, jo šai sabiedrībai neesot apgrozījuma, ko radījusi 39. klasē ietilpstošo pakalpojumu sniegšana.

Vispārējā tiesa nav uzskatījusi, ka Inditex ir sniegusi preču transportēšanas pakalpojumus trešajām personām ārpus savas ekonomiskās vienības, ņemot vērā, ka tā ir uzņēmums, kas nodarbojas ar modes preču izgatavošanu un pārdošanu, un nav transporta uzņēmums. Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā šī Vispārējās tiesas pieeja ir nepareiza un ar to tiek pārkāptas tiesību normas un Savienības judikatūra, kas ir norādīta atbilstošajā apelācijas sūdzības pamatā.

Saistībā ar piekto pamatu Inditex apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 35. punktā ir sagrozījusi Antonio Abril2012. gada 7. maija oficiālā paziņojuma tekstu, interpretējot paziņojuma 18. punktā norādītos kvantitatīvos datus kā tādus, kas apstiprina apstrīdētās preču zīmes komerciālo izmantošanu attiecībā uz preču tirdzniecību, kaut gan patiesībā minētajā dokumentā norādītie kvantitatīvie dati attiecas vienīgi uz summām, kuras Inditex saņēma no saviem franšīzes ņēmējiem par transporta pakalpojumiem, kurus šī sabiedrība sniegusi minētajiem franšīzes ņēmējiem.

10.

Visbeidzot, saistībā ar sesto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, kas pieļauta, pārkāpjot RKPZ Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, aplūkotu kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 (2) 22. noteikumu, ciktāl Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 36. punktā pieprasīja Inditex sniegt probatio diabólica, neatzīstot, ka tai tikuši iesniegti pierādījumi par apgrozījumu, jo neesot iesniegti faktūrrēķini, lai gan Vispārējai tiesai bija zināms, ka Inditex nespēj iesniegt šādus faktūrrēķinus, tā kā atbilstošajā apelācijas sūdzības pamatā norādīto iemeslu dēļ runa ir par neeksistējošiem dokumentiem.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (Kodificētā versija) OV L 78, 1. lpp.

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi OV L 303, 1. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. novembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg West-Vlaanderen, afdeling Brugge (Beļģija) – Johannes Van der Weegen, Anna Pot/Belgische Staat

(Lieta C-580/15)

(2016/C 038/41)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg West-Vlaanderen, afdeling Brugge

Pamatlietas puses

Prasītāji: Johannes Van der Weegen, Anna Pot

Atbildētāja: Belgische Staat

Prejudiciālais jautājums

Vai WIB 1992 21. panta 5. punkts 2014. gada 25. aprīļa Likuma par dažādiem noteikumiem 170. panta redakcijā pārkāpj LESD 56. un 63. pantu, kā arī EEZ līguma 36. un 40. pantu, jo strīdīgais noteikums, lai gan tas bez atšķirības attiecas gan uz iekšzemes, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, prasa, lai tiktu izpildīti nosacījumi, kas atbilst KB/WIB 1992 2. panta noteikumiem un kas de facto ir raksturīgi Beļģijas tirgum, un līdz ar to ir nopietns šķērslis ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem sniegt savus pakalpojumus Beļģijā?

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/29

Prasība, kas celta 2015. gada 12. novembrī – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-583/15)

(2016/C 038/42)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Guerra e Andrade un J. Hottiaux)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Portugāles Republika, neizveidojot autopārvadājumu uzņēmumu valsts elektronisko reģistru, kas būtu saistīts ar citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem, nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (ES) Nr. 1071/2009 (1), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK, 16. panta 1. un 5. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Regulas Nr. 1071/2009 16. panta 1. punktu katrai dalībvalstij ir jāuztur valsts elektroniskais reģistrs, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus, kuriem šīs dalībvalsts izraudzītā kompetentā iestāde ir izsniegusi atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.

Minētajā 1. punktā ir arī noteikts, ka šā reģistra un it īpaši 16. panta 2. punktā noteiktos minimālos datus apstrādā šim nolūkam izraudzītas publiskas iestādes uzraudzībā. Šiem datiem ir jābūt pieejamiem visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Savukārt, no Portugāles atbildes uz argumentēto papildu atzinumu izriet, ka Portugāles administrācija joprojām nav pat panākusi vienošanos starp trīs sistēmā iekļautajām valsts iestādēm – Valsts Ceļu satiksmes drošības iestādi, Kompetento iestādi darba apstākļu lietās un Tieslietu administrācijas ģenerāldirekciju.

Šādos apstākļos ne tikai nepastāv valsts reģistrs, jo joprojām pastāv trīs valsts iestāžu individuāli reģistri, bet arī attiecīgie dati nav pieejami Portugāles kompetentajām iestādēm.

Tādējādi Portugāle nav izpildījusi Regulas Nr. 1071/2009 16. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktu dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji savienoti un pieejami visā Savienībā.

Ņemot vērā, ka nepastāv pat valsts reģistrs, nav šaubu par to, ka Portugāles administrācija nav veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai savstarpēji savienotu tās valsts reģistru, kura nav, ar citiem valsts reģistriem.

Tādējādi Portugāle nav izpildījusi Regulas Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktā paredzētos pienākumus.

(1) OV L 300, 51. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 11. novembrī iesniedza Tribunal administratif de Melun (Francija) – Glencore Céréales France/Etablissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)

(Lieta C-584/15)

(2016/C 038/43)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Melun

Pamatlietas puses

Prasītājs: Glencore Céréales France

Atbildētājs: Etablissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)

Prejudiciālie jautājumi

Vai no 2012. gada 9. marta sprieduma lietā C-564/10 Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung/Pfeifer & Langen KG var secināt, ka Regulas Nr. 2988/95 (1), ar ko Kopienu tiesībās nosaka noilguma režīmu, 3. pants ir piemērojams pasākumiem attiecībā uz procentu maksājumu, kas ir veicams, piemērojot Regulas (EK) Nr. 800/1999 (2) 52. pantu un Regulas (EK) Nr. 770/96 (3) 5.a pantu?

2)	Vai ir jāuzskata, ka procentu prasījums izriet no “nepārtraukta vai atkārtota pārkāpuma” rakstura, kas beidzas galvenā parāda samaksas dienā, un tādējādi līdz šai dienai tiek pārcelta noilguma sākuma diena?

3)	Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, vai par noilguma sākuma dienu ir jānosaka diena, kad tika izdarīts pārkāpums, par kuru radās galvenais parāds, vai arī to var noteikt tikai kā atbalsta vai nodrošinājuma maksājuma dienu, kas atbilst dienai, no kuras sāka aprēķināt minētos procentus?

4)	Vai, piemērojot ar Regulu Nr. 2988/95 paredzētās noilguma normas, ir jāuzskata, ka ikviens akts, kas pārtrauc noilgumu attiecībā uz galveno parādu, pārtrauc arī noilgumu attiecībā uz procentiem, lai arī tie nav minēti tiesību aktos par noilguma pārtraukšanu saistībā ar galveno parādu?

5)	Vai noilgums iestājas tad, kad ir sasniegts Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta 4. daļā paredzētais maksimālais termiņš, ja šajā termiņā maksātāja iestāde prasa atlīdzināt nepamatoti izmaksāto atbalstu, neprasot vienlaicīgi samaksāt procentus?

Vai ar valsts tiesībās paredzēto piecu gadu noilguma termiņu, kas Civilkodeksa 2224. pantā ir ieviests ar 2008. gada 17. jūnija Likumu Nr. 2008-561, attiecībā uz noilgumiem, kas vēl nebija iestājušies šī likuma spēkā stāšanās dienā, varēja aizstāt Regulā Nr. 2988/95 paredzēto četru gadu noilguma termiņu, piemērojot minētās regulas 3. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu?

(1) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 102, 11. lpp.).

(3) Komisijas 1996. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 770/96 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 3002/92, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus par intervences produktu izlietojuma un/vai galamērķa pārbaudi (OV L 104, 13. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 12. novembrī iesniedza tribunal de première instance de Bruxelles (Beļģija) – Raffinerie Tirlemontoise SA/État belge

(Lieta C-585/15)

(2016/C 038/44)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītājs: Raffinerie Tirlemontoise SA

Atbildētājs: État belge

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1999. gada 13. septembra Regulas (EK) Nr. 2038/1999 par cukura tirgu kopējo organizāciju (1) 33. panta 1. punkts, it īpaši ņemot vērā Tiesas 2012. gada 27. septembra spriedumu Zuckerfabrik Jülich (C-113/10, C-147/10 un C-234/10, (EU:C:2012:591)), ir jāinterpretē tādējādi, ka vidējo zaudējumu aprēķināšanai attiecībā uz visām eksportētajām cukura kategorijām ir jāsadala faktisko izmaksu summa ar eksportētā daudzuma summu neatkarīgi no tā, vai par šo daudzumu kompensācijas ir faktiski izmaksātas?

Vai Padomes 1999. gada 13. septembra Regulas (EK) Nr. 2038/1999 par cukura tirgu kopējo organizāciju 33. panta 2. punkts, it īpaši ņemot vērā Tiesas 2012. gada 27. septembra spriedumu Zuckerfabrik Jülich (C-113/10, C-147/10 un C-234/10, (EU:C:2012:591)), ir jāinterpretē tādējādi, ka korekcijas, kas jāņem vērā (piemēram, debeta un kredīta elements), aprēķinot ražošanas maksājumu kopsummu, ir jāaprēķina attiecībā uz visām eksportētajām cukura kategorijām, izdalot faktisko izmaksu summu ar eksportētā daudzuma summu neatkarīgi no tā, vai par šo daudzumu kompensācijas ir faktiski izmaksātas?

3)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Regula Nr. 2267/2000 (2) un Regula Nr. 1993/2001 (3) ir spēkā?

(1) OV L 252, 1. lpp.

(2) Komisijas 2000. gada 12. oktobra Regula (EK) Nr. 1686/2005, ar ko 1999./2000. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus un papildu maksājuma aprēķināšanas koeficientu cukura nozarē (OV L 259, 29. lpp.).

(3) Komisijas 2001. gada 11. oktobra Regula (EK) Nr. 1993/2001, ar ko 2000./2001. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus cukura nozarē (OV L 271, 15. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 16. novembrī iesniedza Juzgado de Primera Instancia no 1de Jerez de la Frontera (Spānija) – Banco Santander, S.A./Cristobalina Sánchez López

(Lieta C-598/15)

(2016/C 038/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia de Jerez de la Frontera

Pamatlietas puses

Prasītāja: Banco Santander, S.A.

Atbildētāja: Cristobalina Sánchez López

Prejudiciālie jautājumi

Vai direktīvā minētajiem noteikumiem (Direktīvas 93/13/EEK (1) 3. panta 1. un 2. punkts, 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts) un tās mērķiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kas paredz tādu procesu kā Civilprocesa likuma (Ley de enjuiciamiento civil) 250. panta 1. punkta 7. apakšpunktā noteiktais, saskaņā ar kuru valsts tiesai ir jāpieņem spriedums, lemjot par atsavinātā mājokļa piešķiršanu personai, kura īpašuma tiesības uz to ir ieguvusi ārpustiesas piedziņas procedūras rezultātā, kurā, pamatojoties uz spēkā esošo regulējumu, kas ietverts Likuma par hipotēkām (Ley Hipotecaria), tā 8. janvāra Likuma 1/2000 redakcijā, 129. pantā un Nolikuma par hipotēkām (Reglamento Hipotecario), tā Karaļa dekrēta Nr. 290/1992 redakcijā, 234.-236.o pantā, nav bijusi iespēja īstenot negodīgo noteikumu pārbaudi tiesā pēc savas ierosmes un parādniekam, pamatojoties uz šo iemeslu, nav bijusi efektīva iespēja izvirzīt iebildumus, neatkarīgi no tā, vai runa ir par ārpustiesas piedziņu vai neatkarīgu tiesvedību?

Vai direktīvā minētajiem noteikumiem un tās mērķiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Likuma Nr. 1/2013 piektais pārejas noteikums, kas ļauj notāram apturēt ārpustiesas piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūru, kas uzsākta pirms Likuma Nr. 1/2013 stāšanās spēkā, tikai tad, ja patērētājs var apliecināt, ka ir celta prasība par kāda hipotekārā kredīta līguma noteikuma, kas pamato ārpustiesas realizāciju vai nosaka piedzenamās summas apmēru, negodīgo raksturu, turklāt ar nosacījumu, ka patērētājs šo neatkarīgo prasību ir cēlis mēneša laikā pēc Likuma Nr. 1/2013 publicēšanas, nesaņemot personīgu paziņojumu par [minēto] termiņu, un pirms notārs ir pieņēmis lēmumu par [īpašuma] atsavināšanu?

Vai direktīvā minētie noteikumi, tajā izvirzītais mērķis un valsts tiesām noteiktais pienākums pēc savas ierosmes, pat ja patērētājs to nelūdz, pārbaudīt noteikumu negodīgumu patērētāju līgumos, ir interpretējami tādējādi, ka tie, ņemot vērā direktīvas noteikumu skaidrību un no Tiesas pastāvīgās judikatūras izrietošo valsts tiesām noteikto pienākumu pēc savas ierosmes pārbaudīt negodīgu noteikumu esamību strīdos, kas attiecas uz patērētāju līgumiem, ļauj valsts tiesai tādā procesā kā Civilprocesa likuma 250. panta 1. punkta 7. apakšpunktā noteiktais vai Likuma par hipotēkām 129. pantā paredzētajā “ārpustiesas realizācijas” procesā nepiemērot valsts tiesību normas, ja tajās nav atļauta šī pārbaude tiesā pēc tiesas pašas ierosmes?

Vai direktīvā minētajiem noteikumiem un tās mērķiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Likuma par hipotēkām, tā Likuma Nr. 1/2013 redakcijā, 129. pants, kas kā vienīgo efektīvo direktīvā nostiprināto patērētāju tiesību aizsardzības līdzekli saistībā ar ārpustiesas piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūrām pret patērētājiem paredz tikai notāra pilnvaras brīdināt par negodīgu noteikumu esamību vai iespēju, ka patērētājs-parādnieks, pret kuru ir vērsta izpilde, ārpustiesas kārtībā ceļ prasību neatkarīgā tiesvedībā, pirms notārs ir lēmis par nekustamā īpašuma atsavināšanu?

Vai direktīvā minētajiem noteikumiem un tās mērķiem ir pretrunā tādas valsts tiesību normas kā Likuma par hipotēkām, tā Likuma 1/2013 redakcijā, 129. pants un Nolikuma par hipotēkām, tā Karaļa dekrēta Nr. 290/1992 redakcijā, 234.-236. pants, ar ko ievieš tādu ārpustiesas piedziņas procedūru attiecībā uz pārdevēja vai piegādātāja un patērētāja starpā noslēgtiem hipotekārā kredīta līgumiem, kurā nepastāv nekāda iespēja īstenot negodīgo noteikumu pārbaudi tiesā pēc tiesas pašas ierosmes?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/33

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 14. septembra rīkojumu lietā T-784/14 Komisija/Rumānija 2015. gada 16. novembrī iesniedza Rumānija

(Lieta C-599/15 P)

(2016/C 038/46)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rumānija (pārstāvji – R.-H. Radu, A. Buzoianu, E. Gane un M. Chicu)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

apelācijas sūdzību atzīt par pieņemamu, pilnībā atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu lietā T-784/14 un no jauna izskatīt lietu T-784/14, apmierinot prasību atcelt tiesību aktu un atceļot 2014. gada 19. septembra vēstuli BUDG/B3/MV D (2014) 3079038,

vai

apelācijas sūdzību atzīt par pieņemamu, pilnībā atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu lietā T-784/14, nosūtīt lietu T-784/14 Eiropas Savienības Vispārējai tiesai un jaunā tiesvedībā apmierināt prasību atcelt tiesību aktu un atcelt 2014. gada 19. septembra vēstuli BUDG/B3/MV D (2014) 3079038;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats – Eiropas Savienības Vispārējā tiesā pieļauti procesuāli pārkāpumi, kas kaitē Rumānijas valsts interesēm

Rumānija uzskata, ka rīkojums ir izdots, pārkāpjot Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 7. punktu, kas aplūkots kopā ar tā 8. punktu.

Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi un nav pienācīgi pamatojusi jautājumu par vajadzību iebildi par nepieņemamību pārbaudīt kopā ar lietas izskatīšanu pēc būtības.

Kaut arī Vispārējā tiesa nolēma, ka nav pamata vienlaikus pārbaudīt iebildi par nepieņemamību un izskatīt lietu pēc būtības, tā juridiski noteica maksāšanas pienākumu Rumānijai, kā tas ir paredzēts Lēmumā 2007/436/EK, Euratom (1) un Regulā Nr. 1150/2000 (2), apgalvojot, ka Rumānijas valstij, pamatojoties uz šiem tiesību aktiem, ir pienākums atzīt un samaksāt summu EUR 14 883,79 apmērā kā pašu tradicionālos resursus.

Analizējot maksāšanas pienākuma raksturu un pamatu, Vispārējā tiesa ir izskatījusi lietu pēc būtības un tādējādi ir rīkojusies pretrunā savam lēmumam lemt tikai par iebildi par nepieņemamību.

Otrais pamats – Savienības tiesību pārkāpums, ko ir izdarījusi Eiropas Savienības Vispārējā tiesa

Rumānija apgalvo, ka Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2014. gada 19. septembra vēstulē BUDG/B3/MV D (2014) 3079038 ir nepareizi kvalificējusi attiecīgo pienākumu raksturu, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, kas ietekmēja tiesas analīzi saistībā ar i) vērtējumu par Komisijas kompetenci un ii) apstrīdētās vēstules raksturu.

Pakārtoti Rumānija uzskata, ka Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un nav ievērojusi Tiesas judikatūru, nospriežot, ka dalībvalstīm ir jānovērtē, vai pastāv tradicionālo pašu resursu zaudējums, kā arī vai pastāv pienākums samaksāt šādus resursus.

Turklāt Rumānija apstrīd provizoriskas maksāšanas mehānisma piemērojamību izskatāmajā lietā un līdz ar to Vispārējās tiesas apsvērumus šajā ziņā.

(1) Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmums par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 17. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. novembrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – J. N., cits lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-601/15)

(2016/C 038/47)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājs: J. N.

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180), 8. panta 3. punkta e) apakšpunkts ir spēkā, aplūkojot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2007, C 303/01) 6. panta gaismā,

(1)

situācijā, kurā saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 3. punkta e) apakšpunktu trešās valsts valstspiederīgais ir aizturēts un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180) 9. pantu viņam ir tiesības palikt dalībvalstī, kamēr par viņa patvēruma pieteikumu ir pieņemts lēmums pirmajā instancē, un

(2)

ņemot vērā Hartas paskaidrojumus (OV 2007 C 303/02), ka ierobežojumi, ko var likumīgi noteikt 6. pantā paredzētajām tiesībām, nevar pārsniegt tos, kas ar ECPAK [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju] ir atļauti pašā 5. panta 1. punkta f) punkta tekstā, un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas pēdējās minētās tiesību normas veikto interpretāciju, kas ir sniegta tostarp 2015. gada 22. septembra spriedumā lietā Nabil u.c. pret Ungāriju, 62116/12, ka, ja patvēruma meklētāja aizturēšana nav noteikta saistībā ar izraidīšanu, šī aizturēšana ir pretrunā minētā 5. panta 1. punkta f) apakšpunktam?

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/35

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-168/14 Pérez Gutiérrez/Komisija 2015. gada 15. novembrī iesniedza Ana Pérez Gutiérrez

(Lieta C-604/15 P)

(2016/C 038/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ana Pérez Gutiérrez (pārstāvis – J. Soler Puebla, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Atcelt Vispārējās tiesas [2015. gada] 9. septembra spriedumu un turpināt tiesvedību, taisot jaunu spriedumu, kurā tiktu:

atzīts, ka ir prettiesiski aizskartas tiesības uz godu, ģimenes dzīvi un paša tēlu, jo bez piekrišanas izmantots Patrick Johannes Jacquemyn attēls, Eiropas Komisijai iekļaujot viņa fotogrāfiju Eiropas Savienībā uz tabakas izstrādājumiem izvietojamajiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību paredzēto attēlu bibliotēkā;

2.	piespriests atbildētājai samaksāt prasītājai summu EUR 181 104 apmērā par sagaidāmās peļņas atrāvumu;

piespriests atbildētājai samaksāt prasītajai vienu euro centu (EUR 0,01) par katru tabakas izstrādājumu paciņu vai preci, uz kuras atrodas Patrick Jacquemyn attēls, attiecīgo kopsummu, kas pašreiz ir divdesmit septiņi miljoni piecsimt astoņdesmit astoņi tūkstoši piecsimt divdesmit četri euro (EUR 27 588 524), nosakot sprieduma izpildes posmā;

4.	piespriests atbildētājai samaksāt prasītājai atlīdzinājumu par labumu EUR 13 790 000 apmērā, kas gūts, prettiesiski izmantojot Patrick Jacquemyn attēlu Spānijā, kur atrodas prasītājas un Patrick Jacquemyn dzīvesvieta.

Pamati un galvenie argumenti

Sprieduma neatbilstība mutvārdu daļā notikušajam

Apelācijas sūdzības iesniedzēja nebūt neesot atzinusi par pamatotiem Eiropas Komisijas apgalvojumus, bet gan vienīgi piekritusi neaizkrāsoto dokumentu novēlotai iesniegšanai, taču spriedumā tas nav izklāstīts.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 3. punkta pārkāpums

Esot pārkāpts Savienības tiesību princips, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības piekļūt Savienības orgāna lēmumu pamatā esošajai dokumentācijai. Apelācijas sūdzības iesniedzēja esot vairākkārt lūgusi dokumentāciju par tiesībām uz strīdīgo fotoattēlu, taču tā viņai nav sniegta.

Pierādījumu trūkums un nepietiekamība, kā rezultātā Vispārējā tiesa nav pietiekami izmeklējusi lietu

Apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgtie pierādījumi neesot ievākti, savukārt no otras lietas dalībnieces iesniegtajiem pierādījumiem neesot bijis iespējams neko pierādīt, jo gandrīz visa informācija tajos bija aizkrāsota.

Sacīkstes un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu neievērošana

Tā kā Eiropas Komisijas iesniegtie dokumenti esot bijuši ar aizkrāsojumiem un bez datiem, kā arī esot lieguši prasītājai tos jebkādi izvērtēt uz sacīkstes principu balstītā procedūrā, apelācijas sūdzības iesniedzēja tos neuzskata par derīgiem pierādījumiem, un Vispārējā tiesa tos nevarot kvalificēt kā pierādījumus.

Faktu sagrozīšana ( Distort of facts )

Aizkrāsoto un datus neietverošo dokumentu dēļ Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka iespējamā fotogrāfiju realizācija ir principā likumīga, un šo īstenības simulāciju apelācijas sūdzības iesniedzēja nevarēja atspēkot, jo dokumentos neesot bijis neviena pierādījuma. Datu aizkrāsošana dokumentos esot veikta, aplami piemērojot no 1995. gada direktīvas (1) izrietošos datu aizsardzības principus.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nod., 15. sēj., 355. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/36

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. novembrī iesniedza Letrado de la Administración de Justicia del Juzgado de Violencia sobre la mujer único de Terrassa (Spānija) – María Assumpció Martínez Roges/José Antonio García Sánchez

(Lieta C-609/15)

(2016/C 038/49)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Letrado de la Administración de Justicia del Juzgado de Violencia sobre la mujer único de Terrassa

Pamatlietas puses

Prasītāja: María Assumpció Martínez Roges

Atbildētājs: José Antonio García Sánchez

Prejudiciālie jautājumi

Vai Likuma Nr. 1/2000 34. un 35. pants ir pretrunā Direktīvas 93/13/EEK (1) 6. panta 1. punktam un 7. panta 2. punktam un Direktīvas 2005/29/EK (2) 6. panta 1. punkta d) apakšpunktam, 11. un 12. pantam, ciktāl tie liedz pēc savas ierosmes pārbaudīt iespējamu negodīgu līguma noteikumu vai negodīgas komercprakses esamību līgumos, kas ir noslēgti starp advokātiem un fiziskām personām, kuras darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar to profesionālo darbību?

2)	Vai Likuma Nr. 1/2000 34. un 35. pants ir pretrunā Direktīvas 93/13/EEK 6. panta 1. punktam, 7. panta 2. punktam un tās pielikuma 1. punkta q) apakšpunktam, ciktāl tie strīda atrisināšanai liedz iesniegt pierādījumus administratīvajā izpildes procedūrā advokāta pakalpojumu samaksai?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 2. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/37

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. novembrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Concurrence Sàrl/Samsung Electronics France SAS, Amazon Services Europe Sàrl

(Lieta C-618/15)

(2016/C 038/51)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Concurrence Sàrl

Atbildētājas: Samsung Electronics France SAS, Amazon Services Europe Sàrl

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tiek apgalvots, ka ir pārkāpts noteiktais aizliegums pārdot preces ārpus selektīvās izplatīšanas tīkla un tirdzniecības vietā, ievietojot tiešsaistes tirdzniecības piedāvājumus vairākās vietnēs, ko izmanto dažādās dalībvalstīs, autorizētais izplatītājs, kurš savas tiesības uzskata par aizskartām, ir tiesīgs iesniegt prasību par prettiesiska aizlieguma, kas no tā izriet, pārtraukšanu tās teritorijas, kurā tiešsaistē ievietotais saturs ir vai bija pieejams, tiesā, vai arī ir nepieciešams, lai būtu uzskatāmi parādīts kāds cits piesaistes aspekts?

(1) OV L 12, 1. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/38

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 24. novembrī iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – The Trustees of the BT Pension Scheme/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-628/15)

(2016/C 038/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: The Trustees of the BT Pension Scheme

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā, ka Tiesa savā atbildē uz 4. jautājumu 2006. gada 12. decembra spriedumā lietā C-446/04 Test Claimants in the FII Group Litigation/Commissioners of Inland Revenue (EU:C:2006:774) noteica, ka EK līguma 43. un 56. pantam – tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 63. pantam – ir pretrunā dalībvalsts tiesību akti, kuros sabiedrībām rezidentēm, kuras saviem akcionāriem izmaksā dividendes, kuru izcelsme ir to saņemtās ārvalstu izcelsmes dividendes, ir piešķirtas tiesības izvēlēties, ka tām tiek piemēroti nodokļi atbilstoši sistēmai, kas tām ļauj atgūt avansā samaksāto sabiedrību ienākuma nodokli, bet kas, pirmkārt, šīm sabiedrībām uzliek pienākumu samaksāt minēto sabiedrību ienākuma nodokli avansa veidā un lūgt tā vēlāku atmaksu un, otrkārt, neparedz nodokļa atlaidi to akcionāriem, lai gan tie šādu nodokļu atlaidi saņemtu gadījumā, kad dividendes izmaksā sabiedrība rezidente, pamatojoties uz valsts izcelsmes dividendēm: vai saskaņā ar ES tiesību aktiem šiem akcionāriem ir piešķirtas kādas tiesības saskaņā ar LESD 63. pantu vai citādi gadījumos, ja viņi saņem dividendes, kuras izvēlēts maksāt saskaņā ar šo sistēmu; it īpaši, ja akcionārs ir tās pašas dalībvalsts rezidents kā dividendes izmaksājošā sabiedrība?

2)	Ja 1. jautājumā minētajam akcionāram pašam nav tiesību saskaņā ar LESD 63. pantu, vai tam ir tiesības atsaukties uz jebkuru dividendes izmaksājošās sabiedrības tiesību, kas tai izriet no LESD 49. vai 63. panta, pārkāpumu?

Ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu ir tāda, ka akcionāram ir tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem vai tas var atsaukties uz ES tiesību aktiem, vai ES tiesību aktos ir noteiktas jebkādas prasības attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir jānodrošina akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

Vai Tiesas atbilde uz šiem jautājumiem kaut kādā veidā mainās, ja:

akcionāram nav jāmaksā ienākuma nodoklis dalībvalstī ne par kādām saņemtajām dividendēm, kā rezultātā dividenžu izmaksāšanas gadījumā, ko veic sabiedrība rezidente ārpus iepriekš minētās sistēmas, nodokļu atlaide, uz kuru ir tiesības akcionāram saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var izraisīt nodokļu atlaides samaksu akcionāram, ko veic dalībvalsts;

valsts tiesa ir nolēmusi, ka izskatītais valsts tiesību normā pieļautais ES tiesību aktu pārkāpums nebija pietiekami nopietns, lai izraisītu dalībvalsts atbildību par zaudējumu atlīdzību dividendes izmaksājošās sabiedrības labā saskaņā ar principiem, kas ir noteikti apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pêcheur SA/Vācijas Federatīvā Republika un The Queen/Secretary of State for Transport, ex parte Factortame Ltd u.c. (EU:C:1996:79); vai ka

dažos, bet ne visos gadījumos dividendes izmaksājošā sabiedrība saskaņā ar minēto sistēmu var būt palielinājusi visiem akcionāriem izmaksāto dividenžu lielumu, lai nodrošinātu naudas summu, kas ir līdzvērtīga tai, ko no nodokļiem atbrīvots akcionārs būtu saņēmis no dividendēm, kas izmaksātas ārpus šīs sistēmas?

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/39

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. septembra spriedumu lietā T-472/12 Novartis Europharm Ltd/Eiropas Komisija 2015. gada 24. novembrī iesniedza Novartis Europharm Ltd

(Lieta C-629/15 P)

(2016/C 038/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Novartis Europharm Ltd (pārstāvis – C. Schoonderbeek, avocate)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Teva Pharma BV

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa tajā ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu lietā T-292/12;

—	ja nepieciešams – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā atcelt tiesību aktu lietā T-472/12 Novartis prasīja Vispārējai tiesai atcelt Komisijas 2012. gada 16. augusta Īstenošanas lēmumu C(2012) 5894 final par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1) attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm “Zoledronskābe Teva Pharma – zoledronskābe”, jo ar šo lēmumu ir pārkāptas Novartis datu ekskluzivitātes tiesības tās zālēm Aclasta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2309/93 (2) 13. panta 4. punktu, to lasot kopā ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 14. panta 11. punktu un 89. pantu un Direktīvas 2001/83/EK (3) 6. panta 1. punktu. Pārsūdzētajā spriedumā prasība par tiesību akta atcelšanu tika noraidīta.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzas, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā esot nepareizi interpretējusi Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punktu, kurā ir definēta visaptveroša tirdzniecības atļauja, un pārsūdzētajā spriedumā neesot norādījusi atbilstošu pamatojumu.

Šai sakarā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, pirmkārt, ka pārsūdzētais spriedums ir balstīts uz pārprastu Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punkta un tiesiskā ietvara atļaujām jaunām terapeitiskām indikācijām formulējumu un mērķi un uz nepareizu pieņēmumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punkta interpretācija veicina manipulāciju ar datu aizsardzību un tās apiešanu, kā arī nenoteiktu datu aizsardzības paplašināšanu atsauces zālēm.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzas, ka Vispārējās tiesas secinājums par to, ka Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punkts ir piemērojams Aclasta, jo šīs zāles būtu varējušas tikt atļautas kā zāļu Zometa variācija vai papildinājums, ir pretrunā tiesiskās paļāvības principam un likvidētu zāļu ražošanas uzņēmumu iniciatīvu investēt jaunu ārstēšanas metožu izpētē un attīstībā un tādējādi ir pretrunā sabiedrības interesēm.

Pamatojoties uz nepareizu Direktīvas 2001/83 6. panta 1. punkta interpretāciju, Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka Komisijas Īstenošanas lēmumā ir ietverts Novartis tiesību uz datu aizsardzību attiecībā uz Aclasta pārkāpums Regulas Nr. 2309/93 13. panta 4. punkta izpratnē, to lasot kopā ar Regulas Nr. 726/2004 14. panta 11. punktu un 89. pantu, un šī iemesla dēļ Komisijas Īstenošanas lēmums ir jāatceļ.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 1. lpp.);

(2) Padomes 1993. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 2309/93, ar ko nosaka Kopienas procedūru tam, kā reģistrēt un uzraudzīt zāles, kuras paredzētas izmantošanai cilvēkiem un veterinārijā, un ar ko nodibina Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru (OV L 214, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/40

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. septembra spriedumu lietā T-67/13 Novartis Europharm Ltd/Eiropas Komisija 2015. gada 24. novembrī iesniedza Novartis Europharm Ltd

(Lieta C-630/15 P)

(2016/C 038/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Novartis Europharm Ltd (pārstāvis – C. Schoonderbeek, avocate)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Hospira UK Ltd

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu lietā T-67/13;

—	nepieciešamības gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un

—	piespriest Komisiju atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot pieteikumu atcelt lēmumu lietā T-67/13, Novartis lūdza Vispārējo tiesu atcelt Komisijas 2012. gada 19. novembra Īstenošanas lēmumu C(2012) 9605 final, ar kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1) piešķirta tirdzniecības atļauja cilvēkiem paredzētām zālēm “Zolendronskābe Hospira – zolendronskābe”, jo ar šo lēmumu ir pārkāptas Novartis datu ekskluzivitātes tiesības attiecībā uz tās zālēm Aclasta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2309/93 (2) 13. panta 4. punktam, lasot to kopā ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 14. panta 11. punktu un 89. pantu un Direktīvas 2001/83/EK (3) 6. panta 1. punktu. Ar pārsūdzēto spriedumu pieteikums atcelt lēmumu tika noraidīts.

Šīs apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nepareizi interpretēja Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punktu, kurā ir noteikts visaptverošas tirdzniecības atļaujas jēdziens, kā arī tādēļ, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā nav spējusi sniegt atbilstošu pamatojumu.

Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja vispirms apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma pamatā ir Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punkta un tiesiskā ietvara atļauju izsniegšanai jaunām terapeitiskām indikācijām formulējuma un mērķa nepareiza izpratne un nepareizs pieņēmums, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas veiktā Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punkta interpretācija atvieglotu manipulēšanu ar datu aizsardzību un tās apiešanu un bezgalīgu datu aizsardzības pagarināšanu atsauces zālēm.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas secinājums, ka Direktīvas 2001/83/EK 6. panta 1. punkts attiecas uz Aclasta, jo šīs zāles varēja atļaut kā zāļu Zometa veidu vai papildinājumu, ir pretrunā tiesiskās paļāvības principam un atņemtu stimulu farmācijas uzņēmumiem ieguldīt jaunu ārstēšanās veidu izpētē un attīstībā, un tādējādi tas nav sabiedrības veselības interesēs.

Pamatojoties uz šo nepareizo Direktīvas 2001/83 6. panta 1. punkta interpretāciju, Vispārējā tiesa neatzina, ka Komisijas īstenošanas lēmums ir Novartis datu aizsardzības tiesību uz Aclasta pārkāpums saskaņā ar Regulas Nr. 2309/93 13. panta 4. punktu, to lasot kopā ar Regulas Nr. 726/2004 14. panta 11. punktu un 89. pantu, un ka šī iemesla dēļ Komisijas īstenošanas lēmums bija jāatceļ.

(2) Padomes 1993. gada 22. jūlija Regula (EEK) Nr. 2309/93, ar ko nosaka kārtību, kā Kopienā apstiprina un pārrauga cilvēkiem paredzētas zāles un veterinārās zāles, kā arī izveido Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru (OV L 214, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/41

Prasība, kas celta 2015. gada 2. decembrī – Slovākijas Republika/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-643/15)

(2016/C 038/55)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovākijas Republika (pārstāvis – Slovākijas Republikas Tieslietu ministrija)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmumu (ES) 2015/1601 (1), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, un

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atbalstam Slovākijas Republika izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 68. panta, kā arī LES 13. panta 2. punkta un institucionālā līdzsvara principa pārkāpums.

Padome, atkāpjoties no iepriekšējām Eiropadomes pamatnostādnēm un tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras, ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpusi LESD 68. pantu, kā arī LES 13. panta 2. punktu un institucionālā līdzsvara principu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LES 10. panta 1. un 2. punkta un 13. panta 2. punkta, LESD 78. panta 3. punkta un 1. protokola 3. un 4. panta un 2. protokola 6. un 7. panta, kā arī tiesiskās noteiktības, pārstāvības demokrātijas un institucionālā līdzsvara principu pārkāpums.

Tāda veida tiesību akti kā apstrīdētais lēmums nevar tikt pieņemti, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu. Ņemot vērā tā saturu, apstrīdētajam lēmumam ir leģislatīva akta raksturs un līdz ar to tas ir jāpieņem likumdošanas procedūrā, kura tomēr nav paredzēta LESD 78. panta 3. punktā. Tas, ka Padome ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, ne tikai pārkāpj šo tiesību normu, bet ar to arī ir notikusi iejaukšanās valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta prerogatīvās.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti tādi likumdošanas procedūru reglamentējoši būtiski procedūras noteikumi kā LESD 10. panta 1. un 2. punkts un LES 13. panta 2. punkts un ir pārkāpti pārstāvības demokrātijas, institucionālā līdzsvara un labas pārvaldības principi.

Ja Tiesa, neraugoties uz Slovākijas Republikas prasības otrā pamata ietvaros izvirzītajiem argumentiem, secinātu, ka apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts saskaņā ar likumdošanas procedūru (quod non), Slovākijas Republika pakārtoti norāda uz tādu būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, kuri paredzēti LES 16. panta 8. punktā, LESD 15. panta 2. punktā, 78. panta 3. punktā, 1. protokola 3. un 4. pantā un 2. protokola 6. pantā un 7. panta 1. un 2. punktā, kā arī uz to, ka ir pārkāpts LES 10. panta 1. un 2. punkts un 13. panta 2. punkts un pārstāvības demokrātijas, institucionālā līdzsvara un labas pārvaldības principi. Konkrētāk, nav tikušas ievērotas prasības par Padomē notikušās apspriešanas un balsošanas atklātumu, ir tikusi ierobežota valstu parlamentu dalība apstrīdētā lēmuma pieņemšanas procesā un nav ievērota prasība par apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tādu būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, kuri paredzēti LESD 78. panta 3. punktā un 293. pantā, kā arī LES 10. panta 1. un 2. punktā un 13. panta 2. punktā, kā arī pārstāvības demokrātijas, institucionālā līdzsvara un labas pārvaldības principu pārkāpums.

Pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Padome attiecībā uz Komisijas priekšlikumu veica vairākus grozījumus un papildinājumus. Tādējādi tika pārkāpti būtiski procedūras noteikumi, kas paredzēti LESD 78. panta 3. punktā un 293. pantā, kā arī LES 10. panta 1. un 2. punktā un 13. panta 2. punktā, kā arī pārstāvības demokrātijas, institucionālā līdzsvara un labas pārvaldības principi. Ar Eiropas Parlamentu nebija notikusi pienācīga apspriešanās un Padome attiecībā uz Komisijas priekšlikumā veiktajiem grozījumiem un papildinājumiem lēmumu nebija pieņēmusi vienprātīgi.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots LESD 78. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl nav ievēroti tā piemērošanas nosacījumi.

Pakārtoti otrajam pamatam Slovākijas Republika norāda uz LESD 78. panta 3. punkta pārkāpumu, jo nav tikuši ievēroti tā piemērošanas nosacījumi saistībā ar veikto pasākumu pagaidu raksturu, kā arī steidzamības situācijas esamību, kas radusies neparedzēta trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma dēļ.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums. Apstrīdētais lēmums ir acīmredzami pretrunā samērīguma principam, ciktāl acīmredzami šis lēmums nav ne piemērots, ne vajadzīgs paredzētā mērķa sasniegšanai.

(1) OV L 248, 80. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/43

Prasība, kas celta 2015. gada 3. decembrī – Ungārija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-647/15)

(2016/C 038/56)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvis – M. Z. Fehér)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”);

—	pakārtoti – gadījumā, ja netiktu apmierināts pirmais prasījums, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz Ungāriju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ungārijas valdība uzskata, ka LESD 78. panta 3. punkts nav pienācīgs juridiskais pamats, lai Padome pieņemtu apstrīdēto lēmumu. LESD 78. panta 3. punkts nedod Padomei tiesības pieņemt leģislatīvu aktu, nedz līdz ar to – veikt apstrīdētajā lēmumā noteiktos pasākumus, proti, pasākumus, ar kuriem tiek izdarīta saistoša atkāpe no leģislatīva akta, kas šajā gadījumā ir Regula (ES) Nr. 604/2013 (2). Tā kā apstrīdētais lēmums – ievērojot, ka tajā ir paredzēta atkāpe no Regulas Nr. 604/2013 – saturiski ir leģislatīvs akts, to nevar pieņemt, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, kurā Padome ir vienīgi apveltīta ar tiesībām pieņemt aktus neleģislatīvā procedūrā, proti, neleģislatīvus aktus. Pat gadījumā, ja – pretēji apgalvotajam – izrādītos, ka uz LESD 78. panta 3. punktu var pamatoties, lai pieņemtu juridisku aktu, kurā ir paredzēta atkāpe no leģislatīva akta, Ungārijas valdība uzskata, ka šī atkāpe nevar būt tik vērienīga, ka skartu leģislatīvā akta būtību un saturiski iztukšotu tā pamatnoteikumus, kā tas ir noticis apstrīdētā lēmuma gadījumā.

LESD 78. panta 3. punktā rodamajam “pagaidu pasākumu” jēdzienam neatbilst pasākums, kas noteikts 24 mēnešu – un dažkārt 36 mēnešu – ilgam laikposmam, kura tiesiskās sekas turklāt vēl pat pārsniedz šo laikposmu. Ar apstrīdēto lēmumu tiek pārsniegtas Padomei LESD 78. panta 3. punktā piešķirtās pilnvaras, jo, nosakot tā spēkā esamības ilgumu, netika ņemts vērā, cik ilgs laikposms ir vajadzīgs, lai pieņemtu leģislatīvu aktu, pamatojoties uz LESD 78. panta 2. punktu.

3.	Pieņemot apstrīdēto lēmumu, Padome ir pārkāpusi LESD 293. panta 1. punktu, jo atkāpe no Komisijas priekšlikuma ir izdarīta, nepanākot vienprātību.

Apstrīdētais lēmums paredz atkāpi no leģislatīva akta un saturiski pats ir leģislatīvs akts, un tāpēc, lai to pieņemtu – pat ja uzskatītu, ka to būtu bijis iespējams darīt, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu – būtu bijis jāievēro Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajos 1. un 2. protokolā atzītās valstu parlamentu tiesības sniegt atzinumu par leģislatīvajiem aktiem.

5.	Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padome būtiski grozīja projekta tekstu, taču ar Eiropas Parlamentu to no jauna neapsprieda.

6.	Lēmuma projekta redakcijas Savienības oficiālajās valodās nebija pieejamas laikā, kad šis projekts tika pieņemts Padomē.

7.	Apstrīdētais lēmums ir prettiesisks arī tāpēc, ka pieņemts pretrunā LESD 68. pantam un secinājumiem, ko Eiropas Padome izdarījusi 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmē.

Apstrīdētajā lēmumā nav ievēroti tiesiskās noteiktības un normatīvās skaidrības principi, jo vairākos aspektos nav skaidrs, kā piemērojami tā noteikumi, nedz kādā attiecībā tie ir ar Regulas Nr. 604/2013 noteikumiem. Neskaidrība ir tostarp jautājumā par procesuālo un juridisko garantiju normu piemērošanu saistībā ar lēmuma par pārcelšanu pieņemšanu, kā arī tas, ka apstrīdētajā lēmumā nav skaidri noteikti atlases kritēriji pārcelšanai, nedz pienācīgi reglamentēts pieteikuma iesniedzēju statuss pārcelšanas mērķa dalībvalstī. Apstrīdētais lēmums ir pretrunā Ženēvas konvencijai par bēgļu statusu (3), jo tajā pieteikuma iesniedzējiem tiek atņemtas tiesības palikt tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie iesnieguši pieteikumu, un ļauts viņus pārcelt uz citu dalībvalsti, pat nenosakot, ka jābūt obligāti pierādāmai būtiskai saiknei starp pieteikuma iesniedzēju un pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

Apstrīdētajā lēmumā nav ievēroti nepieciešamības un samērīguma principi. Pirmkārt, ievērojot, ka atšķirībā no Komisijas sākotnējā priekšlikuma Ungārija vairs nav viena no labuma guvējām dalībvalstīm, apstrīdētajā lēmumā nav pamatots, kāpēc tajā ir noteikts, ka pārceļami 120 000 starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji. Ievērojot, ka apstrīdētajā lēmumā vairs netiek paredzēta nekāda pārcelšana no Ungārijas, sākotnēji ierosinātā 120 000 pieteikuma iesniedzēju skaita aprēķināšana ir kļuvusi patvaļīga un nesaistīta ar situāciju, kas bija norādīta Komisijas priekšlikumā un kuru tā patiesībā grasījās risināt. Nav pieņemams – it īpaši tāpēc, ka šis ir saskaņā ar LESD 78. panta 3. punktu pieņemts pagaidu pasākums – ka galīgs lēmums par gandrīz puses no tā piemērošanas subjektu lokā ietilpstošajiem pieteikuma iesniedzējiem pārcelšanu ir atkarīgs no nākotnes apstākļiem.

10.

Pakārtoti Ungārijas valdība apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz Ungāriju nav ievērots samērīguma princips, jo, neskatoties uz to, ka ir vispārzināms, ka tā ir dalībvalsts, kuras teritorijā ir ieceļojis liels skaits nelegālu migrantu un kurā ir iesniegts liels skaits starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tai tiek noteiktas obligātas kvotas kā uzņemošajai dalībvalstij. Attiecībā uz Ungāriju apstrīdētajā lēmumā nav ievērots LESD 78. panta 3. punkts, jo ar minētajā tiesību normā ietverto nosacījumu – ka pasākumus var pieņemt to dalībvalstu labā, kuras saskaras ar pēkšņu trešo valstu pilsoņu pieplūdumu – nav saderīgs pasākums, kas kādai no šīm dalībvalstīm nosaka vienīgi pienākumus.

(1) OV L 248, 80. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 31. lpp.).

(3) Ženēvas 1951. gada 28. jūlija konvencija par bēgļu statusu, kas papildināta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/45

Prasība, kas celta 2015. gada 3. decembrī – Austrijas Republika/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-648/15)

(2016/C 038/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Austrijas Republika (pārstāve – C. Pesendorfer)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Prasība saskaņā ar 25. panta 5. punktu Konvencijā starp Austrijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa jomā (öBGBl III 182/2002, dBGBl II 2002, 735 un dBStBl I 2002, 584) (turpmāk tekstā – “Vācijas-Austrijas Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu”), lasot kopā ar LESD 273. pantu, par Austrijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas atšķirīgajām nostājām par Vācijas-Austrijas Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 11. panta interpretāciju un piemērošanu.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka attiecīgos ienākumus no peļņas līdzdalības sertifikātiem (Genussscheine) nevar raksturot kā “prasījumus par līdzdalību peļņā” Vācijas-Austrijas Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 11. panta 2. punkta izpratnē. Līdz ar to saskaņā ar Vācijas-Austrijas Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 11. panta 1. punktu Austrijai kā Bank Austria rezidences valstij ir ekskluzīvas tiesības aplikt ar nodokli ienākumus no peļņas līdzdalības sertifikātiem;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atturēties no nodokļu uzlikšanas Bank Austria ienākumiem no attiecīgajiem peļņas līdzdalības sertifikātiem un atmaksāt nodokļus, kas jau ieturēti par šo ienākumu;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Austrijas Republika iebilst pret to, ka Vācijas Federatīvā Republika raksturo attiecīgos ienākumus kā procentus ar “peļņas līdzdalības” elementu Vācijas-Austrijas Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 11. panta 2. punkta izpratnē. Līdz ar to atlīdzība parasti tiek aprēķināta saskaņā vienīgi ar noteiktu procentu likmi. Taču atlīdzība ir atkarīga no peļņas saskaņā ar nosacījumu par neto peļņas minimālo summu.

Pretēji Vācijas Federatīvās Republikas nostājai, Austrijas Republika uzskata, ka attiecīgie peļņas līdzdalības sertifikāti ir jānovērtē, pamatojoties vienīgi uz procentu likmi, kas balstīta uz fiksētiem procentiem no sertifikātu pamatvērtības. Šāda interpretācija ir, pirmkārt, saderīga ar tās nozīmi ikdienā; to apstiprina arī salīdzinājums ar ilustratīviem finanšu instrumentiem, kas minēti Vācijas-Austrijas Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 11. panta 2. punktā.

Šajā lietā kreditors līdz ar to piešķir debitoram papildus laiku maksājuma veikšanai, jo peļņas līdzdalības sertifikāti it īpaši to derīguma termiņa laikā principā dod tiesības atlikt maksājumu uz vēlāku laiku. Tādējādi peļņas līdzdalības sertifikāti atbilst fiksētu ienākumu vērstpapīriem, kuriem ir noteikts zaudējumu risks.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/47

Vispārējās tiesas 2015. gada 9. decembra spriedums – Grieķija un Ellinikos Chrysos/Komisija

(Lietas T-233/11 un T-262/11) (1)

(Valsts atbalsts - Ieguves rūpniecības nozare - Subsīdija, ko Grieķijas iestādes piešķīrušas ieguves rūpniecības uzņēmumam Ellinikos Chrysos - Līgums par derīgo izrakteņu ieguves vietas nodošanu par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, un atbrīvojums no nodokļiem par šo darījumu - Lēmums, ar ko atbalsta pasākumi atzīti par nelikumīgiem un uzdots atgūt atbilstošās summas - Jēdziens “priekšrocība” - Privātā ieguldītāja kritērijs)

(2016/C 038/60)

Tiesvedības valoda – grieķu un angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – P. Mylonopoulos, V. Asimakopoulos, G. Kanellopoulos un A. Iosifidou) (lieta T-233/11) un Ellinikos Chrysos AE Metalleion kai Viomichanias Chrysou (Kifissia, Grieķija) (pārstāvji – sākotnēji K. Adamantopoulos, E. Petritsi, E. Trova un P. Skouris, vēlāk K. Adamantopoulos, E. Trova, P. Skouris un E. Roussou, advokāti) (lieta T-262/11)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier un D. Triantafyllou)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 23. februāra Lēmumu 2011/452/ES par valsts atbalstu C 48/08 (ex NN 61/08), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Ellinikos Chrysos AE (OV L 193, 27. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-233/11 un T-262/11 apvienot sprieduma taisīšanai;

2)	prasības noraidīt;

3)	lietā T-233/11 Grieķijas Republika sedz pati savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	lietā T-262/11 Ellinikos Chrysos AE Metalleion kai Viomichanias Chrysou sedz pati savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 204, 9.7.2011.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/47

Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedums – Beļģija/Komisija

(Lieta T-563/13) (1)

(ELGF - No finansējuma izslēgti izdevumi - Beļģijas izdevumi - Augļi un dārzeņi - Pienākums norādīt pamatojumu - Ražotāju organizācijas atzīšanas nosacījumi - Būtiskas darbības, kuras ražotāju organizācija saņem kā ārpakalpojumu - Izslēdzamā summa - Samērīgums)

(2016/C 038/61)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – J.-C. Halleux un M. Jacobs, pārstāvji, kuriem palīdz F. Tuytschaever un M. Varga, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Kranenborg un P. Rossi)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 13. augusta Īstenošanas lēmumu 2013/433/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 219, 49. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Beļģijas Karalistes izdevumiem, vai, katrā ziņā, ierobežot no finansējuma izslēdzamo summu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/48

Vispārējās tiesas 2015. gada 15. decembra spriedums – LTJ Diffusion/ITSB – Arthur et Aston (“ARTHUR & ASTON”)

(Lieta T-83/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Vārdiskas preču zīmes “ARTHUR & ASTON” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Arthur” - Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Forma, kas atšķiras elementos, kuri maina atšķirtspēju)

(2016/C 038/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LTJ Diffusion (Colombes, Francija) (pārstāvji – sākotnēji S. Lederman, vēlāk F. Fajgenbaum, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Arthur et Aston SAS (Giberville, Francija) (pārstāvis – N. Boespflug, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1963/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp LTJ Diffusion un Arthur et Aston SAS

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	LTJ Diffusion atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 14.4.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/49

Vispārējās tiesas 2015. gada 11. decembra spriedums – Somija/Komisija

(Lieta T-124/14) (1)

(ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Lauku attīstība - Precīza finanšu korekcija - To izdevumu pieļaujamība, kas ir radušies, lai iegādātos lietotu tehniku un iekārtas - Atkāpi ietverošs regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem - Regulas (EK) Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts)

(2016/C 038/63)

Tiesvedības valoda – somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Somijas Republika (pārstāvji – J. Heliskoski un S. Hartikainen)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Aalto, J. Aquilina, P. Rossi un T. Sevón)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 12. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/763/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 338, 81. lpp.), ciktāl ar šo lēmumu no Savienības finansējuma, ko nodrošina ELFLA, ir izslēgti atsevišķi Somijas Republikas izdevumi EUR 927 827,58 apmērā, ņemot vērā to neatbilstību Savienības tiesību normām

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2013. gada 12. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/763/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), atcelt, ciktāl ar šo lēmumu no Savienības finansējuma ir izslēgti atsevišķi Somijas Republikas izdevumi EUR 927 827,58 apmērā, kurus tā ir attiecinājusi uz ELFLA, ņemot vērā to neatbilstību Savienības tiesību normām;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 142, 12.5.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/49

Vispārējās tiesas 2015. gada 9. decembra spriedums – Comercializadora Eloro/ITSB – Zumex Group (“zumex”)

(Lieta T-354/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ZUMEX” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “JUMEX” - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts)

(2016/C 038/64)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comercializadora Eloro, SA (Ekatepeka [Ecatepec], Meksika) (pārstāvis – J. de Castro Hermida, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zumex Group, SA (Monkada [Moncada], Spānija) (pārstāvis – C. March Cabrelles, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 13. februāra lēmumu lietā R 391/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Comercializadora Eloro, SA un Zumex Group, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Comercializadora Eloro, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/50

Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedums – Fútbol Club Barcelona/ITSB (Emblēmas kontūras attēls)

(Lieta T-615/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo emblēmas kontūru, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts)

(2016/C 038/65)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fútbol Club Barcelona (Barselona, Spānija) (pārstāvis – J. Carbonell Callicó, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 23. maija lēmumu lietā R 2500/2013–1 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu, kas attēlo emblēmas kontūru, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Fútbol Club Barcelona atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/51

Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedums – Sony Computer Entertainment Europe/ITSB – Marpefa (“Vieta”)

(Lieta T-690/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “Vieta” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Izmantošanas raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 51. panta 2. punkts - Forma, kas atšķiras elementos, kuri nemaina atšķirtspēju - Izmantošanas pierādījums attiecībā uz reģistrētām precēm)

(2016/C 038/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Computer Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Malynicz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Marpefa, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvis – I. Barroso Sánchez-Lafuente, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 2. jūlija lēmumu lietā R 2100/2013–2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Sony Computer Entertainment Europe Ltd un Marpefa, SL

Rezolutīvā daļa:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2014. gada 2. jūlija lēmumu lietā R 2100/2013–2, ciktāl ar to noraidīta apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu noraidīt pieteikumu par Kopienas grafiskas preču zīmes “Vieta” atcelšanu attiecībā uz “aparātiem skaņas un attēlu reproducēšanai”;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 431, 1.12.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/51

Vispārējās tiesas 2015. gada 11. decembra spriedums – Hikari Miso/ITSB – Nishimoto Trading (“Hikari”)

(Lieta T-751/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Hikari” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “HIKARI” - Relatīvs atteikums pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 038/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hikari Miso Co. Ltd (Simosuwa-machi, Japāna) (pārstāvis – D. McFarland, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – H. O’Neill)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nishimoto Trading Co. Ltd (Santa Fe Springs, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – G. Pritchard, barrister)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 8. septembra lēmumu lietā R 2394/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nishimoto Trading Co. Ltd un Hikari Miso Co. Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hikari Miso Co. Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 7, 12.1.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/52

Vispārējās tiesas 2015. gada 1. decembra rīkojums – REWE-Zentral/ITSB – Planet GDZ (“PRO PLANET”)

(Lieta T-373/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: REWE-Zentral AG (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji M. Kinkeldey un A. Bognár, vēlāk – M. Kinkeldey un C. Schmitt, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Planet GDZ AG (Tagelswangen, Šveice) (pārstāvji – sākotnēji M. Nentwig un G. M. Becker, vēlāk – M. Nentwig, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2012. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 1350/2011–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Planet GDZ AG un REWE–Zentral AG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	REWE–Zentral AG un Planet GDZ AG sedz pašas savus tiesāšanās izdevumus, kā arī katra atlīdzina pusi Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 319, 20.10.2012.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/53

Vispārējās tiesas 2015. gada 30. novembra rīkojums – Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo/Komisija

(Lieta T-215/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdētā tiesību akta aizstāšana tiesvedības laikā - Prasījumu pielāgošana - Paralēla prasība pret jaunu lēmumu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/69)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gmina Miasto Gdynia (Gdiņa, Polija) (pārstāvji – T. Koncewicz un K. Gruszecka-Spychała, advokāti) un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo sp. z o.o. (Gdiņa) (pārstāvji – sākotnēji T. Koncewicz un K. Gruszecka-Spychała, vēlāk P. Rosiak, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Grespan, S. Noë un A. Stobiecka-Kuik)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Priekšmets

Sākotnēji prasība atcelt Komisijas 2014. gada 11. februāra Lēmumu 2014/883/ES par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (OV L 357, 51. lpp.), kā arī vēlāk prasība atcelt Komisijas 2015. gada 26. februāra Lēmumu (ES) 2015/1586 par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas [pārveidošana] (OV L 250, 165. lpp.), ar ko tika aizstāts Lēmums 2014/883

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo sp. Z o.o. radušies pamattiesvedībā;

3)	Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Komisijai radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā;

4)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 175, 10.6.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/53

Vispārējās tiesas 2015. gada 30. novembra rīkojums – Gmina Kosakowo/Komisija

(Lieta T-217/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdētā tiesību akta aizstāšana tiesvedības laikā - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/70)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gmina Kosakowo (Kosakowo, Polija) (pārstāvis – M. Leśny, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Grespan, S. Noë un A. Stobiecka-Kuik)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 11. februāra Lēmumu 2014/883/ES par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (OV L 357, 51. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Gmina Kosakowo radušies pamattiesvedībā;

3)	Gmina Kosakowo sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Komisijai radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā;

4)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 202, 30.6.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/54

Vispārējās tiesas 2015. gada 30. novembra rīkojums – GreenPack/ITSB (“greenpack”)

(Lieta T-513/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Reģistrācijas atteikums - Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/71)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GreenPack GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji P. Ruess un A. Doepner-Thiele, vēlāk C. Glasemann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji G. Schneider, vēlāk G. Schneider un D. Botis)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 2324/2013–1 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “greenpack” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	GreenPack GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/55

Vispārējās tiesas 2015. gada 23. novembra rīkojums – EREF/Komisija

(Lieta T-694/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014. – 2020. gadam - Apvienība - Tiešas ietekmes uz biedriem neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 038/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Renewable Energies Federation (EREF) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – U. Prall, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, K. Herrmann un R. Sauer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 28. jūnija paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (OV C 200, 1. lpp.), ciktāl tas attiecas uz vērtējuma kritērijiem par valsts atbalsta enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem saderīgumu ar iekšējo tirgu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	European Renewable Energies Federation (EREF) sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/55

Vispārējās tiesas 2015. gada 23. novembra rīkojums – Actega Terra/ITSB – Heidelberger Druckmaschinen (“FoodSafe”)

(Lieta T-766/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “FoodSafe” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2016/C 038/73)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Actega Terra GmbH (Lehrte, Vācija) (pārstāvis – C. Onken, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Heidelberger Druckmaschinen AG (Heidelberga, Vācija) (pārstāvis – I. Lins, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 8. septembra lēmumu lietā R 2440/2013–4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Heidelberger Druckmaschinen AG un Actega Terra GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Actega Terra GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/56

Vispārējās tiesas 2015. gada 27. novembra rīkojums – Itālija/Komisija

(Lieta T-809/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valodu lietojums - Paziņojums par vakanci Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktora amata vietai - Prasības attiecībā uz valodu zināšanām, kas norādītas kandidatūru iesniegšanai tiešsaistē paredzētajā modulī - Apgalvotā atšķirība no Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma par vakanci - Komisijas nosūtītā vēstule pēc kandidatūru iesniegšanas procedūras slēgšanas - Nepieņemamība)

(2016/C 038/74)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, piedaloties P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt iespējamo Komisijas lēmumu, kas esot ietverts Komisijas ģenerāldirektorāta (ĢD) “Cilvēkresursi un drošība” ģenerāldirektora 2014. gada 2. oktobra vēstulē Itālijas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības lietu ģenerāldirektoram

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 9.2.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/56

Vispārējās tiesas 2015. gada 1. decembra rīkojums – Banco Espírito Santo/Komisija

(Lieta T-814/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Portugāles iestāžu atbalsts finanšu iestādes Banco Espírito Santo, SA noregulējumam - Pagaidu bankas izveide - Lēmums necelt iebildumus - Portugāles iestāžu norādītās saistības - Šo saistību ievērošanas pārbaude, ko veic pilnvarnieks - Likvidējamās bankas segts pilnvarnieka atalgojums - Prasība daļēji atcelt tiesību aktu - Nepieņemamība)

(2016/C 038/75)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banco Espírito Santo, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – M. Gorjão-Henriques un L. Bordalo e Sá, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, M. França un P.-J. Loewenthal)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 3. augusta Lēmuma C(2014) 5682 final, valsts atbalsts SA.39250 (2014/N) – Portugāle, Banco Espírito Santo, SA noregulējums, II pielikuma 9. un 18. punktu, ciktāl tajos ir noteikts pienākums vai ciktāl tos var interpretēt tādējādi, ka tajos ir noteikts pienākums prasītājai segt pilnvarnieka, kuram ir jāuzrauga, vai tiek ievērotas Portugāles Republikas uzņemtās saistības, atalgojumu vai jebkuras citas izmaksas

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	par Portugāles Republikas iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)	Banco Espírito Santo, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Banco Espírito Santo, SA, Eiropas Komisija un Portugāles Republika sedz katra pati savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 118, 13.4.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/57

Vispārējās tiesas 2015. gada 30. novembra rīkojums – August Brötje/ITSB (“HydroComfort”)

(Lieta T-845/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “HydroComfort” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2016/C 038/76)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: August Brötje GmbH (Rastede, Vācija) (pārstāvji – S. Pietzcker un C. Spintig, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – W. Schramek, D. Walicka un A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2014. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 1302/2014–5 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “HydroComfort” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	August Brötje GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/58

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra rīkojums – Novartis/ITSB – Mabxience (“HERTIXAN”)

(Lieta T-41/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/77)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novartis AG (Bâle, Šveice) (pārstāvis – M. Douglas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Mabxience SA (Montevideo, Urugvaja)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 31. oktobra lēmumu lietā R 2550/2013–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Novartis AG un Mabxience SA

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Novartis AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 107, 30.3.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/58

Vispārējās tiesas 2015. gada 23. novembra rīkojums – Slovēnija/Komisija

(Lieta T-118/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - Termiņš prasības celšanai - Termiņa sākums - Nokavējums - Nepieņemamība)

(2016/C 038/78)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis – L. Bembič)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Rous Demiri un D. Triantafyllou)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 19. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 369, 71. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Slovēnijas Republikas veiktajiem izdevumiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	par Itālijas Republikas, Francijas Republikas un Ungārijas pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)	Slovēnijas Republika sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Slovēnijas Republika, Komisija, Itālijas Republika, Francijas Republika un Ungārija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā pašas.

(1) OV C 146, 4.5.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/59

Vispārējās tiesas 2015. gada 20. novembra rīkojums – Zitro IP/ITSB (“WORLD OF BINGO”)

(Lieta T-202/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “WORLD OF BINGO” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2016/C 038/79)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zitro IP Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – A. Canela Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – V. Melgar un J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 23. februāra lēmumu lietā R 1899/2014–4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “WORLD OF BINGO” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Zitro IP Sàrl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/60

Vispārējās tiesas 2015. gada 20. novembra rīkojums – Zitro IP/ITSB (“WORLD OF BINGO”)

(Lieta T-203/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “WORLD OF BINGO” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2016/C 038/80)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zitro IP Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – A. Canela Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – V. Melgar un J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 23. februāra lēmumu lietā R 1900/2014–4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “WORLD OF BINGO” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Zitro IP Sàrl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 198, 15.6.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/60

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra rīkojums – Lidl Stiftung/ITSB – toom Baumarkt (“Super-Samstag”)

(Lieta T-213/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu atsaukums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija) (pārstāvji – M. Wolter un A. C. Berger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – H. P. Kunz)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: toom Baumarkt GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – M. Kinkeldey, S. Brandstätter un J. Rosenhäger, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 16. februāra lēmumu lietā R 657/2014–5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp toom Baumarkt GmbH un Lidl Stiftung & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Lidl Stiftung & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 205, 22.6.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/61

Vispārējās tiesas 2015. gada 17. novembra rīkojums – Certuss Dampfautomaten/ITSB – Universal for Engineering Industries (“Universal 1800 TC”)

(Lieta T-329/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 038/82)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Certuss Dampfautomaten GmbH & Co. KG (Krefeld, Vācija) (pārstāvis – J. Sroka, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Universal for Engineering Industries SAE (Giza, Ēģipte)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 9. aprīļa lēmumu lietā R 1303/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Universal for Engineering Industries SAE un Certuss Dampfautomaten GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Certuss Dampfautomaten GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2015.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/61

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 10. decembra rīkojums – GGP Italy/Komisija

(Lieta T-474/15 R)

(Pagaidu noregulējums - Direktīva 2006/42/EK - Patērētāju un darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība pret draudiem, kas izriet no mašīnu lietošanas - Latvijas iestāžu veikts pasākums noteikta tipa zāliena pļaujmašīnas aizliegšanai - Komisijas lēmums, ar kuru pasākums atzīts par pamatotu - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2016/C 038/83)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Global Garden Products Italy SpA (GGP Italy) (Kastelfranko Veneto, Itālija) (pārstāvji – A. Villani, L. D’Amario un M. Caccialanza, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Braga da Cruz un L. Cappelletti)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Komisijas 2015. gada 10. jūnija Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/902 par pasākumu, ko Latvija veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK, lai aizliegtu laist tirgū GGP Italy SpA ražotu zāliena pļaujmašīnu (OV L 147, 22. lpp.), izpildi

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/62

Prasība, kas celta 2015. gada 6. oktobrī – Flamagas/ITSB – MatMind (“CLIPPER”)

(Lieta T-580/15)

(2016/C 038/84)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Flamagas, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvji – I. Valdelomar Serrano, G. Hinarejos Mulliez un D. Gabarre Armengol, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: MatMind Srl (Formello, Itālija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas trīsdimensiju preču zīme (šķiltavu forma ar vārdisku elementu “CLIPPER”) – Kopienas preču zīme Nr. 4 758 652

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 30. jūlija lēmums lietā R 924/2013–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apstiprināt Anulēšanas nodaļas 2013. gada 22. marta lēmumu spēkā neesamības atzīšanas procesā Nr. C 5642 pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju Nr. 4 758 652;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/63

Prasība, kas celta 2015. gada 27. oktobrī – Yieh United Steel/Komisija

(Lieta T-607/15)

(2016/C 038/85)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Yieh United Steel Corp. (Kaohsiung City, Taivāna) (pārstāvis – D. Luff, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 26. augusta Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2015/1429, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), 1. un 2. pantu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējai tiesai nav kompetences pārbaudīt apstrīdētās regulas 1. un 2. pantu un tās atbilstību pamatregulai, kā arī Savienības tiesību vispārējiem principiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 5. punktu, jo tā nepamatoti ir atteikusies ņemt vērā prasītājas izmaksu sadalīšanas metodes, kuras prasītāja ir izmantojusi vēsturiski un kuras atbilst starptautiski atzītai grāmatvedības praksei. Šā pārkāpuma dēļ Komisija nepamatoti esot noraidījusi atskaitījumu par pārstrādātajiem lūžņiem no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, tādējādi, pārkāpjot pamatregulas 2. panta 3. punktu, mākslīgi paaugstinot normālo vērtību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 1. punktu, jo tā, nosakot normālo vērtību, kļūdaini nav ņēmusi vērā attiecīgā ražojuma pārdevumus neatkarīgam iekšzemes klientam parastā tirdzniecības apritē. Komisija neesot pietiekami norādījusi pamatojumu šādam atteikumam. Turklāt, pieņemot, ka tās atteikuma iemesls ir vienkārši fakts, ka šie pārdevumi tika eksportēti pēc tam, kad bija veikta pārdošana (prasītājai nezinot), Komisija esot piemērojusi nelikumīgu kritēriju. Komisijai esot bijis jāņem vērā prasītājas nodoms attiecībā uz šo pārdevumu galamērķi pārdošanas laikā. Tādējādi, noraidot iekšzemes pārdevumus vienīgi tādēļ, ka tie pēc tam, kad bija veikta pārdošana, ir tikuši eksportēti neatkarīgam klientam, Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 2. punktu.

(1) OV L 224, 10. lpp.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/64

Prasība, kas celta 2015. gada 29. oktobrī – Azur Space Solar Power/ITSB (Melnas līnijas attēls)

(Lieta T-614/15)

(2016/C 038/86)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Azur Space Solar Power GmbH (Heilbronn, Vācija) (pārstāvis – J. Nicodemus, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes (Melnas līnijas attēls) starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 201 652

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 2. septembra lēmums lietā R 3233/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/64

Prasība, kas celta 2015. gada 23. novembrī – E-Control/ACER

(Lieta T-671/15)

(2016/C 038/87)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) (Vīne, Austrija) (pārstāvis – F. Schuhmacher, advokāts)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2015. gada 23. septembra atzinumu Nr. 09/2015 par valsts regulatīvo iestāžu lēmumu, ar kuriem tiek apstiprinātas pārrobežu pārvades jaudas sadales metodes Centrālās un Austrumeiropas reģionā, saderību ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 un ar Pamatnostādnēm par valstu elektrosistēmu starpsavienojumu pieejamās pārvades jaudas sadali un pārvaldību, kas ir tās I pielikumā; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas procesuālās prasības, it īpaši tas, ka nav procesuālo noteikumu, ka tikušas pārkāptas tiesības piekļūt lietas materiāliem, tiesības tikt uzklausītam, kā arī nav norādīts atbilstošs pamatojums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka piedāvātajiem pasākumiem nav juridiska pamata, jo ACER neesot ievērojusi Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. pantā paredzēto procedūru, bet tā vietā ir balstījusi savu atzinumu uz Regulas (EK) Nr. 713/2009 7. panta 4. punktu un tādēļ pārsniegusi Regulas (EK) Nr. 713/2009 7. panta 4. punktā piešķirto kompetenci un rīkojusies ultra vires.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pārkāpta Regula (EK) Nr. 714/2009, jo ACER secinājums, ka uz Vācijas-Austrijas robežas pastāv strukturāla pārslodze, neesot balstīts uz faktiem un neesot saderīgs ar pārslodzes definīciju. Turklāt atzinumā trūkstot ietekmes uz vidi novērtējums un alternatīvo risinājumu rūpīgs novērtējums. Visbeidzot jaudas sadales procedūra, kāda tā ir norādīta atzinumā, neesot nedz piemērots, nedz samērīgs līdzeklis atzinumā konstatēto problēmu novēršanai.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pārkāpta Komisijas Regula (ES) Nr. 1222/2015 (JPPV vadlīnijas), ciktāl šajā atzinumā neesot ievērotas JPPV vadlīniju saistošās normatīvās un procesuālās prasības, kas stājās spēka pirms atzinuma pieņemšanas brīža.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 101. un 102. pants, tos lasot kopā ar LES 4. panta 3. punktu, jo atzinumā esot pārkāpti Eiropas iekšējā enerģijas tirgus pamatprincipi, liekot valsts regulatīvajām iestādēm un PSO mākslīgi sadalīt integrēto elektroenerģijas tirgu starp Austriju un Vāciju.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts LESD 34. un 35. pants, jo regulatīvais pasākums radītu mākslīgus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm un būtu preču brīvas aprites pamatprincipa aizskārums LESD 34. un 35. panta izpratnē.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/65

Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Shanxi Taigang Stainless Steel/Komisija

(Lieta T-675/15)

(2016/C 038/88)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shanxi Taigang Stainless Steel Co. Ltd (Taiyuan, Ķīna) (pārstāvji – F. Carlin, Barrister, un N. Niejahr, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2015. gada 26. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2015/1429, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 224, 10. lpp.), ciktāl tajā ir noteikti antidempinga maksājumi prasītājas veiktajam eksportam un ir noteikta šādam eksportam uzlikto pagaidu maksājumu iekasēšana; un

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Komisijas Regulas (ES) Nr. 1225/2009 (1) (turpmāk tekstā – “Pamatregula”) 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta otro daļu, jo bija identificējusi un izvēlējusies Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk tekstā – “ASV”) kā atbilstošu analogo valsti šajā lietā. Šī izvēle esot balstīta uz kļūdainu Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta otro daļas interpretāciju un piemērošanu, kā arī uz acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā. Pakārtoti, Komisija esot acīmredzami nepareizi piemērojusi Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta otro daļu, jo nebija pārliecinājusies par to, ka, neraugoties uz to, ka ASV tika izvēlēta ka analoga valsts, netika veikti prasītā normālās vērtības korekcija.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 10. punktu, jo nebija koriģējusi ASV eksportētāja ražotāja iekšējā transporta izmaksas atbilstoši šīs tiesību normas k) punktam.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2., 6. un 7. punktu. Komisijas analīzē par dažiem zaudējumu faktoriem un cēloņiem esot pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un/vai tā neatbilst Komisijas pienākumam rūpīgi un objektīvi izvērtēt datus.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/66

Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Les Éclaires/ITSB – L’éclaireur International (“L’ECLAIREUR”)

(Lieta T-680/15)

(2016/C 038/89)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Les Éclaires GmbH (Nirnberga, Vācija) (pārstāvis – S. Bund, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: L’éclaireur International (Luksemburga, Luksemburga)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “L’ECLAIREUR” – Kopienas preču zīme Nr. 3 494 028

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 3. septembra lēmums lietā R 2266/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apašpunkta pārkāpums;

—	neatbilstība ITSB Izskatīšanas pamatnostādņu C daļas 6. sadaļai.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/67

Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Environmental Manufacturing/ITSB – Société Elmar Wolf (Vilka galvas attēls)

(Lieta T-681/15)

(2016/C 038/90)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Environmental Manufacturing LLP (Stowmarket, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Malynicz, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Société Elmar Wolf SA (Wissembourg, Francija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (Vilka galvas attēls) – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 4 971 511

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 3. septembra lēmums lietā R 1252/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un otrajai procesa dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/67

Prasība, kas celta 2015. gada 26. novembrī – Sulayr Global Service/ITSB – Sulayr Calidad (“sulayr GLOBAL SERVICE”)

(Lieta T-685/15)

(2016/C 038/91)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sulayr Global Service, SL (Valle del Zalabi, Spānija) (pārstāvji – P. López Ronda, G. Macías Bonilla, G. Marín Raigal, un E. Armero Lavie, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Sulayr Calidad, SL (Granāda, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “sulayr GLOBAL SERVICE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 960 515

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. septembra lēmums lietā R 149/2015–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ir secināts, ka pastāv līdzība starp reģistrācijai pieteiktajiem pakalpojumiem, kas ietilpst 40. klasē, un agrākās preču zīmes aptvertajiem pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē, un tātad arī to sajaukšanas iespēja;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 60. panta un Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/68

Prasība, kas celta 2015. gada 27. novembrī – Clover Canyon/ITSB - Kaipa Sportswear (“CLOVER CANYON”)

(Lieta T-693/15)

(2016/C 038/92)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Clover Canyon, Inc. (Losandželosa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – T. Schmitz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Kaipa Sportswear GmbH (Heilbronn, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “CLOVER CANYON” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 120 485

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 4. augusta lēmums lietā R 3018/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus vai

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt izdevumus saistībā ar pieteikuma iesniegšanu ITSB Apelācijas padomē, kā arī apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/69

Prasība, kas celta 2015. gada 30. novembrī – Micula/Komisija

(Lieta T-694/15)

(2016/C 038/93)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ioan Micula (Oradea, Rumānija) (pārstāvji – K. Struckmann, lawyer, G. Forwood, Barrister un A. Kadri, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 30. marta Lēmumu (ES) 2015/1470 par valsts atbalstu SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN), ko īstenoja Rumānija – Šķīrējtiesas 2013. gada 11. decembra nolēmums lietā Micula pret Rumāniju (paziņots ar dokumentu Nr. C(2012) 2112) (OV L 232, 43. lpp.);

—

pakārtoti, apstrīdēto lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl a) tas skar prasītāju, b) ar to Rumānija tiek kavēta izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu, c) ar to Rumānijai ir uzdots atgūt nelikumīgi iegūto valsts atbalstu un d) noteikts, ka prasītājs ir solidāri atbildīgs par atbalsta atmaksu, ko saņēmusi jebkura no apstrīdētā lēmuma 2. panta 2. punktā minētajām personām;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā kļūdaini šai lietai ir piemērots LESD 351. pants, kā arī vispārējie tiesību principi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nepamatoti ir secināts, ka ar aplūkoto pasākumu prasītājam ir tikusi piešķirta priekšrocība, it īpaši, nepareizi nosakot laiku, kurā apgalvotā priekšrocība ir tikusi piešķirta, vai, pakārtoti, uzskatot, ka zaudējumu atlīdzināšana ir uzskatāma par priekšrocību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā kļūdaini ir ticis pieņemts, ka aplūkotais pasākums ir piedēvējams Rumānijas valstij.

4.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā kļūdaini ir vērtēts aplūkotā valsts atbalsta pasākuma saderīgums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā kļūdaini ir identificēti apgalvotā atbalsta saņēmēji, kā arī tajā nav pietiekami pamatoti tā secinājumi, it īpaši saistībā ar fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir apgalvotās priekšrocības guvēji.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir vērojamas kļūdas tiesību piemērošanā un ar to ir, uzdodot atmaksāt atbalstu, ir pārsniegtas pilnvaras.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav ievērotas būtiskas procesuālas prasības, it īpaši tiesības tikt uzklausītam, kā arī ir pārkāpts LESD 108. panta 3. punkts un Regulas Nr. 659/1999 (1) 6. panta 1. punkts.

(1) 1999. gada 22. marta Regula Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp., tās grozītajā versijā).

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/70

Prasība, kas celta 2015. gada 24. novembrī – BMB/ITSB – Ferrero (konfekšu trauks, paciņa)

(Lieta T-695/15)

(2016/C 038/94)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BMB sp. z o.o. (Grójec, Polija) (pārstāvis – K. Czubkowski, advokāts [radca prawny])

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Ferrero (Alba, Itālija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus dizainparauga reģistrācijas pieteikuma īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 826 680–0001

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas trešās padomes 2015. gada 8. septembra lēmums lietā R 1150/2012–3

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 6/2002 61. panta 1. un 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 6/2002 62. panta un 63. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/71

Prasība, kas celta 2015. gada 1. decembrī – Bodegas Vega Sicilia/ITSB (“TEMPOS VEGA SICILIA”)

(Lieta T-696/15)

(2016/C 038/95)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bodegas Vega Sicilia, SA (Valbuena de Duero, Spānija) (pārstāve – S. Alonso Maruri, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “TEMPOS VEGA SICILIA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 066 121

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 30. septembra lēmums lietā R 285/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt un tādējādi atzīt par spēkā neesošu ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 30. septembra lēmumu lietā R 285/2015–4;

—	atcelt un tādējādi atzīt par spēkā neesošu ITSB 2014. gada 8. decembra lēmumu par atteikumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 491/2009 par vīna tirgus organizāciju 118.l pantu, pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/71

Prasība, kas celta 2015. gada 30. novembrī – Volfas Engelman/ITSB – Rauch Fruchtsäfte (“BRAVORO PINTA”)

(Lieta T-700/15)

(2016/C 038/96)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volfas Engelman AB (Kauņa, Lietuva)) (pārstāvis – P. Olson, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Rauch Fruchtsäfte GmbH (Rankweil, Austrija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “BRAVORO PINTA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 725 381

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 17. septembra lēmums lietā R 1649/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atļaut reģistrēt Kopienas preču zīmi Nr. 1 072 538;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, definējot konkrēto sabiedrības daļu;

—	Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka konkrētajai sabiedrības daļai piemitīs vidējs uzmanības līmenis;

—	Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā būtiskus reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vizuālos elementus;

—	Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka preču zīmes ir fonētiski līdzīgas;

—	Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, lēmumu tā 42. punktā balstot uz konstatējumu, ka agrākajai preču zīmei piemīt izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja attiecībā uz enerģijas dzērieniem;

—	Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, konstatējot sajaukšanas iespējas esamību.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/72

Prasība, kas celta 2015. gada 25. novembrī – Stock Polska/ITSB – Lass & Steffen (“LUBELSKA”)

(Lieta T-701/15)

(2016/C 038/97)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stock Polska Sp. Z o.o. (Varšava, Polija)) (pārstāvis – T. Gawrylczyk, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Lass & Steffen GmbH Wein und Spirituosen-Import (Lībeka, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “LUBELSKA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 657 459

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 24. septembra lēmums lietā R 1788/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/73

Prasība, kas celta 2015. gada 2. decembrī – Makhlouf/Padome

(Lieta T-706/15)

(2016/C 038/98)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ehab Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvis – E. Ruchat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējā tiesai ir šādi:

—	atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	līdz ar to piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt visu prasītājam radīto kaitējumu apmērā, kādu Vispārējā tiesa noteiks atbilstoši taisnīguma principam;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu saistībā ar viņam radīto kaitējumu, par ko atbildīga esot Eiropas Savienības Padome. Izvirzītais pamats ir formulēts trīs daļās:

—	pirmajā daļā tiek apgalvots Padomes pieņemto tiesību aktu prettiesiskums, jo, pirmkārt, ierobežojošie pasākumi esot nepamatoti un nesamērīgi un, otrkārt, ar tiem tiekot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību un uz prasītāja reputāciju, kā arī viņa tiesības uz īpašumu;

—	otrajā daļā tiek apgalvots, ka prasītājam esot nodarīts morālais kaitējums saistībā ar viņa iekļaušanu tādu personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas pret Sīriju noteiktās sankcijas;

—	trešajā daļā tiek apgalvota Eiropas Savienības atbildība neatkarīgi no vainas, jo ar pret prasītāju veiktiem pasākumiem pārmērīgi tiekot ierobežotas viņa pamattiesības.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/73

Prasība, kas celta 2015. gada 30. novembrī – Pharm a care Laboratories/ITSB – Pharmavite LLC (“VITAMELTS”)

(Lieta T-713/15)

(2016/C 038/99)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pharm-a-care Laboratories Pty. Ltd (Sidneja, Austrālija) (pārstāvis – I. De Freitas, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Pharmavite LLC (Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “VITAMELTS” – Kopienas preču zīme Nr. 11 403 581

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 10. septembra lēmums lietā R 2649/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	Anulēšanas nodaļas lēmumu atstāt spēkā pilnībā, tādējādi, lai tiktu noraidīts atcelšanas pieteikums Nr. 8627 C;

—	piespriest ITSB un Pharmavite LLC atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Izvirzītie pamati:

—	Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka prasītāja, pildot apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, esot rīkojusies ļaunticīgi;

—	Apelācijas padomes lēmums ir balstīts daļēji uz būtiskas procesuālās garantijas pārkāpumu, jo prasītājai neesot dota iespēja izteikt savus apsvērumus attiecībā uz pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja iesniegtajiem pierādījumiem.

1.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/74

Prasība, kas celta 2015. gada 4. decembrī – Drugsrus/EZA

(Lieta T-717/15)

(2016/C 038/100)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Drugsrus Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – M. Howe un S. Ford, Barristers un R. Sanghvi, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt EZA lēmumu, kas ietverts 2015. gada 8. oktobra elektroniskā pasta vēstulē, ka Drugsrus tiek aizliegts pārsaukt par Eklira Genuair – zāles, kuras tika importētas ar nosaukumu Bretaris Genuair; un

—	piespriest EZA atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienīgo pamatu.

Prasītāja apgalvo, ka EZA ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinādama, ka nav pieļaujami pārsaukt centralizēti autorizētās zāles. Tā apgalvo, ka atbilstoši LESD normām par preču brīvu apriti paralēlajam importētājam ir atļauts pārpakot un/vai pārsaukt preces to paralēlai izplatīšanai, ja vien šāda pārpakošana vai pārsaukšana ir objektīvi nepieciešama, lai importētām precēm tiktu sniegta efektīva piekļuve importētājas dalībvalsts tirgum.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 38

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 1. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 038/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1
2016/C 038/02	Sekretāra iecelšana	2