25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/2

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 2. jūlija spriedumu lietā T-214/13 Rainer Typke/Eiropas Komisija 2015. gada 18. septembrī iesniedza Rainer Typke

(Lieta C-491/15 P)

(2016/C 027/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Rainer Typke (pārstāvis – C. Cortese, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā T-214/13 Typke/Eiropas Komisija rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu;

—	atcelt Eiropas Komisijas Ģenerālsekretāra pieņemto lēmumu procedūrā Gestdem 2012/3258;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus gan pirmajā, gan otrajā tiesvedības instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējs norāda vienu pamatu, kas izteikts divās daļās.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Regulu 1049/2001 (1) un it īpaši tās 3. panta a) punktu un 4. panta 6. punktu, jo tā pieņēma, ka, lai attiecīgos pantus piemērotu normalizētām relāciju datu bāzēm, ir jānošķir daļēja piekļuve dokumentiem, kas tiek glabāti relāciju datu bāzē, un vienkārša piekļuve tajā ietvertajai informācijai. Uz pēdējo minēto regulas noteikumi par piekļuvi neattiecas, jo savādāk būtu jāizveido jauns dokuments. It īpaši, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, pēc būtības secinot, ka no Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanas jomas ir izslēgts pieteikums par piekļuvi normalizētai relāciju datu bāzei, kam ir nepieciešams formulēt SQL [strukturētā vaicājumvalodā (Structured Query Language)], pieprasījumu, kuru iepriekš pieteikumu saņēmusī iestāde nav izmantojusi “daudz maz regulāri attiecībā uz šo konkrēto datu bāzi”un kas ir “iepriekš uzprogrammēta”, jo, iespējams, tas neiekļautu tādus meklējumus, kurus veic ar attiecīgajai datu bāzei pieejamiem meklēšanas rīkiem, un tādēļ tas nozīmē, ka būtu jāizveido jauns dokuments.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nospriežot, ka prasītāja pieteikums neattiecas uz pastāvošu dokumentu, un ka katrā ziņā tas neesot iekļauts Regulas 1049/2001 piemērošanas jomā, balstoties uz šādiem kļūdainiem pieņēmumiem:

—

iestādei, kas saņēmusi pieteikumu, nebūtu bijis iespējams apstiprinošā veidā atbildēt uz piekļuves pieteikumu, jo pastāvošais dokuments nebija piemērots, lai ar to izpildītu lūgumu (pirmās instances sprieduma 73. punkts), vai tādēļ, ka prasītājs, iespējams, nebija pieprasījis tiem piekļuvi (pirmās instances sprieduma 67. punkts);

—	prasītāja pieteikums tiktu izteikts atbilstoši klasifikācijai, kuru attiecīgā datu bāze neatbalsta, it īpaši to datu pārstrādes darbību dēļ, kas tām būtu jāveic (pirmās instances sprieduma 58., 66., 68., 62 un 63. punkts);

—	tas nozīmētu jauna dokumenta izveidi, kurā informācija ir jaunā formātā un atbilstoši tiem atlases kritērijiem, kurus prasītājs ir norādījis (pirmās instances sprieduma 61. un 67. punkts).

Turklāt, Vispārējā tiesa, sniedzot visus šajā rindkopā kritizētos apgalvojumus, esot sagrozījusi iesniegto un tai pieejamo pierādījumu, skaidro nozīmi. Tas pats attiecas uz Vispārējās tiesas apgalvojumu, ka likumības prezumpcija šajā lietā būtu piemērojama iestādes, kas saņēmusi pieteikumu, paziņojumam par to, ka dokumenti, kuriem tiek prasīta piekļuve, nepastāv (pirmās instances sprieduma 66. punkts).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 22. septembrī iesniedza Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Euro-Team kft./Budapest Rendőrfőkapitánya

(Lieta C-497/15)

(2016/C 027/04)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Euro-Team kft.

Atbildētāja: Budapest Rendőrfőkapitánya

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK (1) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk tekstā – “Eirovinjetes direktīva”) 9.a pantā noteiktā samērīguma prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir tāda sankciju sistēma, kas ir noteikta 2007. gada 29. decembra Dekrēta Nr. 410/2007 par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas sodāmi ar administratīvo sodu, par šo noteikumu pārkāpumiem uzliekamo naudassodu apmēru, to piemērošanas sistēmu un līdzdalības pārbaudē nosacījumiem [a közigazgatási bírsággal sújtandó közlekedési szabályszegések köréről, az e tevékenységekre vonatkozó rendelkezések megsértése esetén kiszabható bírságok összegéről, felhasználásának rendjéről és az ellenőrzésben történő közreműködés feltételeiről szóló 410/2007. (XII. 29.) Korm. rendelet] (turpmāk tekstā – “Dekrēts par sankcijām”) 9. pielikumā, kurā neatkarīgi no pārkāpuma smaguma ir paredzēti vienota apmēra naudassodi, ja netiek izpildītas normas attiecībā uz ceļa lietošanas biļetes iegādi?

2)	Vai Dekrēta par sankcijām 9. pielikumā noteiktais administratīvais sods ir saderīgs ar Eirovinjetes direktīvas 9.a pantā noteikto prasību, atbilstoši kurai valsts tiesību aktos paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām?

3)	Vai Eirovinjetes direktīvas 9.a pantā noteiktā samērīguma prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir, pirmkārt, tāda sankciju sistēma kā pamatlietā apstrīdētā, kurā ir paredzēta pārkāpuma izdarītāju objektīvā atbildība, un, otrkārt, minētajā sistēmā noteiktais naudassodu apmērs?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 42. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 7. nodaļa 4. sējums, 372 -380. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 22. septembrī iesniedza Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Spirál-Gép Kft./Budapest Rendőrfőkapitánya

(Lieta C-498/15)

(2016/C 027/05)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Spirál-Gép Kft.

Atbildētāja: Budapest Rendőrfőkapitánya

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK (1) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk tekstā – “Eirovinjetes direktīva”) 9.a pantā noteiktā samērīguma prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir tāda sankciju sistēma, kas ir noteikta 2007. gada 29. decembra Dekrēta Nr. 410/2007 par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas sodāmi ar administratīvo sodu, par šo noteikumu pārkāpumiem uzliekamo naudas sodu apmēru, to piemērošanas sistēmu un līdzdalības pārbaudē nosacījumiem [a közigazgatási bírsággal sújtandó közlekedési szabályszegések köréről, az e tevékenységekre vonatkozó rendelkezések megsértése esetén kiszabható bírságok összegéről, felhasználásának rendjéről és az ellenőrzésben történő közreműködés feltételeiről szóló 410/2007. (XII. 29.) Korm. rendelet] (turpmāk tekstā – “Dekrēts par sankcijām”) 9. pielikumā, kurā neatkarīgi no pārkāpuma smaguma ir paredzēti vienota apmēra naudassodi, ja netiek izpildītas normas attiecībā uz ceļa lietošanas biļetes iegādi?

2)	Vai Dekrēta par sankcijām 9. pielikumā noteiktais administratīvais sods ir saderīgs ar Eirovinjetes direktīvas 9.a pantā noteikto prasību, atbilstoši kurai valsts tiesību aktos paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām?

3)	Vai Eirovinjetes direktīvas 9.a pantā noteiktā samērīguma prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir, pirmkārt, tāda sankciju sistēma kā pamatlietā apstrīdētā, kurā ir paredzēta pārkāpuma izdarītāju objektīvā atbildība, un, otrkārt, minētajā sistēmā noteiktais naudassodu apmērs?

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 25. septembrī iesniedza Prekršajni Sud u Bjelovaru (Horvātija) – Renata Horžić/Privredna banka Zagreb, Božo Prka

(Lieta C-511/15)

(2016/C 027/06)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Prekršajni Sud u Bjelovaru

Pamatlietas puses

Prasītāja: Renata Horžić

Atbildētāja: Privredna banka Zagreb, Božo Prka

Prejudiciālie jautājumi

Vai Likuma par patēriņa kredītu piemērošana ar atpakaļejošu spēku var tikt interpretēta un vērtēta tikai atbilstoši šī likuma normām, attiecīgi šī Likuma [par patēriņa kredītu] piemērošana atbilst Savienības tiesībām, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvai 2008/48/EK (1), kuras 1. pantā ir skaidri paredzēts, ka šī direktīva nav piemērojama kredītlīgumiem, kas noslēgti pirms to valsts leģislatīvo aktu stāšanas spēkā, ar kuru šī direktīva ir transponēta valsts tiesībās?

Vai iepriekš atgādinātajos apstākļos Likuma par patēriņa kredītu 26. panta 1. punkta 28. apakšpunkts var tikt interpretēts atbilstoši direktīvas 23. pantam, ievērojot tās 30. panta pārejas noteikumus, tādējādi, ka par valsts tiesību normas, kas pieņemta, pamatojoties uz attiecīgo direktīvu, pārkāpumu paredzētie sodi nevar tikt piemēroti iespējamiem pārkāpumiem, kas ir saistīti ar kredītlīgumiem, kuri ir spēkā datumā, kad tiek īstenoti valsts izpildes pasākumi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 66. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 25. septembrī iesniedza Prekršajni Sud u Bjelovaru (Horvātija) – Siniša Pušić/Privredna banka Zagreb, Božo Prka

(Lieta C-512/15)

(2016/C 027/07)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Prekršajni Sud u Bjelovaru

Pamatlietas puses

Prasītāja: Siniša Pušić

Atbildētāja: Privredna banka Zagreb, Božo Prka

Prejudiciālie jautājumi

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 66. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 5. oktobrī iesniedza Rechtbank Midden-Nederland (Nīderlande) – Stichting Brein/Jack Frederik Wullems, kas darbojas ar vārdu Filmspeler

(Lieta C-527/15)

(2016/C 027/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Midden-Nederland

Pamatlietas puses

Prasītājs: Stichting Brein

Atbildētājs: Jack Frederik Wullems, darbojas ar vārdu Filmspeler

Prejudiciālie jautājumi

Vai Autortiesību direktīvas (1) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “izziņošana” šā noteikuma izpratnē notiek, ja persona pārdod preci (multivides atskaņotāju), kurā minētā persona ir instalējusi pievienojumprogrammas, kas ietver saites uz tīmekļa vietnēm, kurās bez tiesību subjekta piekrišanas ir publiskoti tādi ar autortiesībām aizsargāti darbi kā filmas, seriāli un tiešraides?

Vai šajā kontekstā kaut ko izmaina tas, vai:

—	ar autortiesībām aizsargāti darbi iepriekš vispār vēl nav bijuši publicēti internetā vai arī ar tiesību subjekta piekrišanu bija pieejami tikai abonementiem?

—	pievienojumprogrammas, kas ietver saites uz tīmekļa vietnēm, kurās bez tiesību subjekta piekrišanas ir publiskoti ar autortiesībām aizsargāti darbi, ir brīvi pieejamas un tās var instalēt arī paši multivides atskaņotāja lietotāji?

—	sabiedrībai arī bez multivides atskaņotāja ir pieejamas tīmekļa vietnes un tādējādi arī tajās – bez tiesību subjektu piekrišanas – publiskotie ar autortiesībām aizsargātie darbi?

Vai Autortiesību direktīvas [..] 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka “likumīga izmantošana” šā noteikuma 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nenotiek, ja galalietotājs, aplūkojot tiešsaistē ar autortiesībām aizsargātu darbu no trešās personas tīmekļa vietnes, kurā attiecīgais darbs tiek piedāvāts bez tiesību subjekta vai subjektu piekrišanas, izgatavo pagaidu kopiju?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai pagaidu kopijas izgatavošana, ko galalietotājs izgatavo, aplūkojot tiešsaistē ar autortiesībām aizsargātu darbu no tīmekļa vietnes, kurā attiecīgais darbs tiek piedāvāts bez tiesību subjekta vai subjektu piekrišanas, šajā gadījumā iztur “trīspakāpju pārbaudi” Autortiesību direktīvas (Direktīva 2001/29/EK) 5. panta 5. punkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 17. nodaļa 1. sējums, 230. - 239. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 13. oktobrī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) – Tele2 (Netherlands) BV u.c./Autoriteit Consument en Markt (ACM), Cita lietas dalībniece: European Directory Assistance NV

(Lieta C-536/15)

(2016/C 027/09)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītājas: Tele2 (Netherlands) BV, Ziggo BV, Vodafone Libertel BV

Atbildētāja: Autoriteit Consument en Markt (ACM)

Cita lietas dalībniece: European Directory Assistance NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2002/22/EK (1) 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījumi ietver arī citā dalībvalstī reģistrēta uzņēmuma pieprasījumu, kurš lūdz informāciju publiski pieejamu telefona uzziņu dienestu pakalpojumu un publiski pieejamu telefona abonentu sarakstu pakalpojumu sniegšanai šajā dalībvalstī un/vai citā dalībvalstī?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai nediskriminācijas princips ļauj pakalpojuma sniedzējam, kas piešķir telefona numurus un kuram atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam ir jālūdz abonenta piekrišana iekļaušanai standarta telefona abonentu sarakstos un standarta telefona uzziņu dienestos, attiecībā uz pieprasījumu par piekrišanu veikt nošķīrumu atkarībā no dalībvalsts, kurā uzņēmums, kurš pieprasa informāciju Direktīvas 2002/22 25. panta 2. punkta izpratnē, sniedz telefona abonentu sarakstu pakalpojumu un telefona uzziņu pakalpojumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV 2002, L 108, 51. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 15. oktobrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Daniel Bowman/Pensionsversicherungsanstalt

(Lieta C-539/15)

(2016/C 027/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Daniel Bowman

Atbildētāja: Pensionsversicherungsanstalt

Prejudiciālie jautājumi

Vai Pamattiesību hartas 21. pants, to lasot kopā ar Direktīvas 2000/78/EK (1) 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī 6. panta 1. punktu, ņemot vērā arī Pamattiesību hartas 28. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

a)	par netiešu diskrimināciju vecuma dēļ ir uzskatāms tāds koplīguma regulējums, kurā attiecībā uz nodarbinātības laikposmiem karjeras sākumā ir paredzēts garāks laikposms, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana, un kas tāpēc sarežģī iekļaušanu augstākā atalgojuma kategorijā,

b)	un gadījumā, ja atbilde ir apstiprinoša, vai tādējādi, ņemot vērā nelielo darba pieredzi karjeras sākumā, šāds regulējums ir samērīgs un nepieciešams?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 20. oktobrī iesniedza Kúria (Ungārija) – Interservice d.o.o. Koper/Sándor Horváth

(Lieta C-547/15)

(2016/C 027/11)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Interservice d.o.o. Koper

Atbildētājs: Sándor Horváth

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 96. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par preču pārvadātāju ir jāuzskata ne tikai persona, kura noslēdz pārvadājuma līgumu ar pārdevēju par preču pārvadājumu (līgumiskais vai galvenais pārvadātājs), bet arī tā persona, kura pilnībā vai daļēji veic pārvadājumu, pamatojoties uz citu pārvadājuma līgumu, kas noslēgts ar līgumisko vai galveno pārvadātāju (pārvadājumu apakšuzņēmējs)?

Apstiprinošas atbildes uz pirmo prejudiciālo jautājumu gadījumā, vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 96. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā gadījumā kā pamatlietā pārvadājumu apakšuzņēmējam ir pienākums pirms turpināt preču pārvadājumu pienācīgi pārliecināties, ka galvenais pārvadātājs tiešām ir uzrādījis preces galamērķa muitas iestādē atbilstoši noteiktajām prasībām?

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 26. oktobrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Undis Servizi Srl/Comune di Sulmona

(Lieta C-553/15)

(2016/C 027/12)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Undis Servizi Srl

Atbildētāja: Comune di Sulmona

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai, ņemot vērā lielāko daļu no darbībām, kuras veikusi kontrolētā iestāde, ir jāņem vērā arī darbības, kuras uzliktas veikt publisko tiesību iestādei, kas nav partnere, un kuras veiktas par labu publisko tiesību iestādēm, kas nav partneres?

2)	Vai, ņemot vērā lielāko daļu no darbībām, kuras veikusi kontrolētā iestāde, ir jāņem vērā arī tie lēmumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri pieņemti par labu publisko tiesību iestādēm, kas ir partneres, pirms stājusies spēkā prasība par līdzīgu kontroli?

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. oktobrī iesniedza Audiencia Provincial de Cantabria (Spānija) – Luca Jerónimo García Almodóvar un Catalina Molina Moreno/Banco de Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria, S.A.U.

(Lieta C-554/15)

(2016/C 027/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Cantabria

Pamatlietas puses

Pārsūdzības iesniedzēji: Luca Jerónimo García Almodóvar un Catalina Molina Moreno

Otra lietas dalībniece: Banco de Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria, S.A.U.

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar principu, ka negodīgi līguma noteikumi nav saistoši, un Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 6. un 7. pantu ir saderīgi ierobežot atpakaļejošu spēku, ar kādu negodīguma dēļ par spēkā neesošu tiek atzīts patērētāju līgumā ietverts noteikums par procentu likmes minimumu?

2)	Vai ar [Direktīvas 93/13] 6. un 7. pantu ir saderīgi saglabāt tiesiskās sekas, kas izriet no patērētāju līgumā ietverta noteikuma par procentu likmes minimumu, kas negodīguma dēļ atzīts par spēkā neesošu?

Vai ar [Direktīvas 93/13] 6. un 7. pantu ir saderīgi ierobežot atpakaļejošu spēku, ar kādu negodīguma dēļ par spēkā neesošu tiek atzīts patērētāju līgumā ietverts noteikums par procentu likmes minimumu, ja tas tiek ierobežots, pamatojoties gan uz draudiem, varētu tikt nopietni traucēta sabiedriskā kārtība tautsaimniecībā, gan labticību?

Vai – ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša – saistībā ar patērētāja, pret kuru vērsta piedziņa, celtajiem iebildumiem pret izpildi, pamatojoties uz patērētāju līgumā – uz kura pamata tiek veikta izpilde vai kurā ir noteikta prasījuma summa – ietverta noteikuma negodīgumu, ar [Direktīvas 93/13] 6. un 7. pantu ir saderīgi draudus, ka varētu tikt nopietni traucēta sabiedriskā kārtība tautsaimniecībā, prezumēt vai tomēr šie draudi ir jāaplūko un jāvērtē, ņemot vērā konkrētus ekonomiskos datus, no kuriem secināma negodīga noteikuma spēkā neesamības atpakaļejošā spēka ietekme uz makroekonomisko situāciju?

Vai saistībā ar patērētāja, pret kuru vērsta piedziņa, celtajiem iebildumiem pret izpildi, pamatojoties uz patērētāju līgumā – uz kura pamata tiek veikta izpilde vai kurā ir noteikta prasījuma summa – ietverta noteikuma negodīgumu, ar [Direktīvas 93/13] 6. un 7. pantu turklāt ir saderīgi draudus, ka varētu tikt nopietni traucēta sabiedriskā kārtība tautsaimniecībā, vērtēt, ņemot vērā individuālas prasības tiesības iespējamu izmantošanu vai daudzu patērētāju iebildumus pret izpildi, pamatojoties uz līguma noteikumu negodīgumu, vai turpretim tas jāvērtē, ņemot vērā, kā tautsaimniecību saimnieciski ietekmē konkrētie iebildumi pret izpildi, ko cēlis patērētājs, pret kuru vērsta piedziņa?

6)	Vai – ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša – ar [Direktīvas 93/13] 6. un 7. pantu ir saderīgi kāda pārdevēja vai piegādātāja rīcību vērtēt abstrakti, lai varētu konstatēt labticību?

7)	Vai turpretim atbilstoši [Direktīvas 93/13] 6. panta izpratnei ir vajadzīgs, lai šī labticība katrā konkrētā gadījumā tiktu pārbaudīta un vērtēta, ņemot vērā pārdevēja vai piegādātāja konkrētu rīcību, noslēdzot līgumu un iekļaujot līgumā negodīgo noteikumu?

(1) OV L 95, 29. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nod., 2. sēj., 288. lpp.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 4. novembrī iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – Carrefour Hypermarchés SAS/ITM Alimentaire International SASU

(Lieta C-562/15)

(2016/C 027/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: Carrefour Hypermarchés SAS

Atbildētāja: ITM Alimentaire International SASU

Prejudiciālie jautājumi

nolemt, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK (1) 4. panta a) un c) punkti, saskaņā ar kuriem “salīdzinoša reklāma [..] ir atļauta, ja [..] tā nav maldinoša [..]; tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas šo preču un pakalpojumu būtiskas, attiecīgas, pārbaudāmas un reprezentatīvas pazīmes”, ir jāinterpretē tādējādi, ka izstrādājumu cenu salīdzinājums ir atļauts tikai tad, ja izstrādājumi tiek pārdoti vienāda veida un izmēra veikalos,

2)	nolemt, vai fakts, ka veikali, kuros cenas tiek salīdzinātas, ir atšķirīga veida un izmēra, veido būtisku informāciju Direktīvas 2005/29/EK (2) izpratnē, kura obligāti ir jādara zināma patērētājiem,

3)	apstiprinošas atbildes gadījumā nolemt, kādai ir jābūt šīs informācijas izplatīšanas pakāpei un/vai atbalstam attiecībā uz patērētājiem.

(1) Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 21. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. novembrī iesniedza Vilniaus apygardos teismas (Lietuva) – LitSpecMet UAB/Vilniaus lokomotyvų remonto depas UAB

(Lieta C-567/15)

(2016/C 027/15)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus apygardos teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: LitSpecMet UAB

Atbildētāja: Vilniaus lokomotyvų remonto depas UAB

Cits lietas dalībnieks: Plienmetas UAB

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2004/18/EK (1) 1. panta 9. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrība:

—	kuru ir dibinājusi līgumslēdzēja iestāde, kas darbojas dzelzceļa pārvadājumu jomā, proti, publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumu jomā;

—

kura neatkarīgi veic uzņēmējdarbību, nosaka savu biznesa stratēģiju, pieņem lēmumus par sabiedrības darbības apstākļiem (produktu tirgus, klientu segments utt.), konkurē Eiropas Savienības tirgū, kā arī tirgos ārpus ES, sniedzot ritošā sastāva ražošanas un remonta pakalpojumus, kā arī piedalās iepirkuma procedūrās saistībā ar šādu uzņēmējdarbību, lai saņemtu pasūtījumus no trešajām personām (kas nav mātesuzņēmums);

—	kura sniedz ritošā sastāva remonta pakalpojumus savam dibinātājuzņēmumam, pamatojoties uz iekšējiem (in-house) darījumiem, un šo pakalpojumu vērtība atbilst 90 % no sabiedrības kopējā uzņēmējdarbības apjoma;

—	kuras sniegtie pakalpojumi tās dibinātājuzņēmumam ir vērsti uz to, lai nodrošinātu tā darbību pasažieru un kravu pārvadājumu jomā; nevar tikt uzskatīta par līgumslēdzēja iestādi?

Ja Eiropas Savienības Tiesa noteiktu, ka sabiedrība var tikt uzskatīta par līgumslēdzēja iestādi tādos apstākļos kā iepriekš minētie, vai Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrība zaudē savu līgumslēdzējas iestādes statusu, ja ritošā sastāva remonta pakalpojumu, kas, pamatojoties uz in-house darījumiem, sniegti līgumslēdzējas iestādei, kas ir sabiedrības dibinātāja, vērtība ir mazāka par 90 %, vai arī tā neveido galveno daļu no sabiedrības uzņēmējdarbības kopējā finanšu apgrozījuma?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004 L 134, 114. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. novembrī iesniedza Riigikohus (Igaunija) – F. Hoffmann-La Roche AG/Accord Healthcare OÜ

(Lieta C-572/15)

(2016/C 027/16)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: F. Hoffmann-La Roche AG

Atbildētāja: Accord Healthcare OÜ

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 (1) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (kodificētā versija) 21. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka samazinās tāda papildu aizsardzības sertifikāta derīguma termiņš, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirts pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, un kura derīguma termiņš attiecībā uz aktīvo vielu atbilstoši šajā sertifikātā minētajai informācijai būtu ilgāks par 15 gadiem no brīža, kad pirmo reizi ir piešķirta atļauja laist tirgū Savienībā zāles, kuras veido šī aktīvā viela vai kuru sastāvā tā ir?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (kodificētā versija) 21. panta 2. punkts ir saderīgs ar Savienības tiesībām, it īpaši ar vispārējiem Savienības tiesību principiem par iegūto tiesību aizsardzību, atpakaļejoša spēka aizliegumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu?

(1) OV L 152, 1. lpp..

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. novembrī iesniedza Administrativen sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) – ET “Maya Marinova”/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Veliko Tarnovo pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-576/15)

(2016/C 027/17)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Veliko Tarnovo

Pamatlietas puses

Prasītāja: ET “Maya Marinova”

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Veliko Tarnovo pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 273. pants, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 9. panta 1. punkts un 14. panta 1. punkts, ņemot vērā nodokļu neitralitātes un samērīguma principus, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ir tiesības to preču faktisku neesamību, kas nodokļa maksātājam nodotas ar nodokli apliekamu piegāžu ietvaros, uzskatīt par šīs personas lejupejošām, par atlīdzību veiktām ar nodokli apliekamām šo preču piegādēm, nenoskaidrojot to gala saņēmēju, ja tā mērķis ir novērst krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli?

Vai, ņemot vērā nodokļu neitralitātes un samērīguma principus, 1. jautājumā minētās normas ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ir tiesības no nodokļu viedokļa svarīgu dokumentu par nodokļu maksātāja saņemtām ar nodokli apliekamām piegādēm neiegrāmatošanu klasificēt iepriekš minētajā veidā, ja tas kalpo tiem pašiem mērķiem?

Vai Direktīvas 2006/112/EK 273. pants, 73. pants un 80. pants, skatot tos kopā un ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ir tiesības, balstoties uz valsts tiesību normām, ar kurām netransponē PVN direktīvu, aprēķināt nodokļu bāzi nodokļu maksātāja veiktām preču piegādēm, atkāpjoties no PVN direktīvas 73. pantā paredzētā vispārējā regulējuma un 80. pantā skaidri paredzētajiem izņēmumiem, ja mērķis ir, no vienas puses, novērst krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli un, no otras puses, nodrošināt iespējami ticamu nodokļu bāzi attiecīgajiem darījumiem?

(1) OV L 347, 1. lpp..

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. novembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Daniel Adam Popławski

(Lieta C-579/15)

(2016/C 027/18)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Daniel Adam Popławski

Prejudiciālie jautājumi

Vai dalībvalsts drīkst transponēt Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 4. panta 6. punktu savā tiesību sistēmā tādējādi, ka:

—	tās izpildes tiesu iestādei neapšaubāmi ir pienākums atteikt izdot sprieduma izpildei izpildes dalībvalsts pilsoni vai personu, kurai tur ir dzīvesvieta,

—	šis atteikums ipso iure pamato gatavību uzņemties šim pilsonim vai šim iedzīvotājam piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi,

—

bet lēmums par soda izpildes uzņemšanos tiek pieņemts tikai pēc atteikuma izdot personu sprieduma izpildei, un pozitīvs lēmums ir atkarīgs no 1) pamatojuma spēkā esošā konvencijā starp izsniegšanas dalībvalsti un izpildes dalībvalsti, 2) nosacījumiem, kas noteikti šajā konvencijā, un 3) izsniegšanas dalībvalsts līdzdalības, piemēram, attiecīga lūguma iesniegšanas,

kā rezultātā rodas risks, ka izpildes dalībvalsts pēc atteikuma izdot personu sprieduma izpildei nevar uzņemties soda izpildi, turklāt šis risks neietekmē pienākumu atteikt izdošanu sprieduma izpildei?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde,

a)	vai valsts tiesa var tieši piemērot Pamatlēmuma 2002/584/TI normas, kaut arī saskaņā ar 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu šis Pamatlēmums pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā paliek spēkā tikmēr, kamēr tas netiek atcelts, anulēts vai grozīts?

b)	Ja tas tiek apstiprināts, vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. punkts ir pietiekami precīzs un obligāts, lai to varētu piemērot valsts tiesa?

Ja uz pirmo jautājumu un uz otrā jautājuma b) apakšjautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai dalībvalsts, kuras valsts tiesību aktos, lai varētu uzņemties ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildi, tiek prasīts pamatojums atbilstīgā konvencijā, drīkst transponēt savā tiesību sistēmā Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. punktu tādējādi, ka jau Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. punktā tiek sniegts prasītais konvencijā esošais pamatojums, lai novērstu nesodāmības risku, kas saistīts ar valsts prasību pēc konvencijā esošā pamatojuma (skat. pirmo jautājumu)?

Ja uz pirmo jautājumu un uz otrā jautājuma b) apakšjautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. punktu dalībvalsts drīkst transponēt savā tiesību sistēmā tādējādi, ka, lai varētu atteikt izdot sprieduma izpildei personu ar dzīvesvietu izpildes dalībvalstī un citas dalībvalsts pilsonību, tā paredz nosacījumu, ka izpildes dalībvalstij ir jurisdikcija pār Eiropas apcietinājuma orderī minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un ka izpildes dalībvalstī nav reālu šķēršļu tās iedzīvotāja (iespējamai) kriminālvajāšanai par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem (piemēram, nav izsniegšanas dalībvalsts atteikuma nodot krimināllietas materiālus izpildes dalībvalstij), bet šādu nosacījumu tā neparedz atteikumam izdot sprieduma izpildei izpildes dalībvalsts pilsoni?

(1) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/15

Prasība, kas celta 2015. gada 10. novembrī – Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-581/15)

(2016/C 027/19)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – Z. Malůšková, J. Hottiaux)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, ciktāl tā nav izveidojusi valsts elektronisko reģistru, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus, un ciktāl tā to nav saslēgusi starpsavienojumā ar citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem, Čehijas Republika nav izpildījusi tai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK, 16. panta 1.–5. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza šādus argumentus:

Līdz 2015. gada 30. jūnijam, kas ir datums, kurā beidzās paziņojumā par iebildumiem noteiktais termiņš, Čehijas Republika nebija izveidojusi valsts elektronisko reģistru, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus, un tā to nav saslēgusi starpsavienojumā ar citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem, kaut gan tai bija pienākums to izdarīt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (1), 16. panta 1.–5. punktam.

(1) OV L 300, 1. lpp..

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 11. novembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Gerrit van Vemde

(Lieta C-582/15)

(2016/C 027/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Gerrit van Vemde

Prejudiciālais jautājums

Vai Pamatlēmuma 2008/909/TI (1) 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētā deklarācija drīkst attiekties tikai uz tādiem spriedumiem, kas taisīti pirms 2011. gada 5. decembra, neatkarīgi no tā, kad attiecīgie spriedumi ir ieguvuši likumīgu spēku, vai arī šī tiesību norma ir jāsaprot tādējādi, ka deklarācija drīkst attiekties tikai uz spriedumiem, kas likumīgu spēku ir ieguvuši pirms 2011. gada 5. decembra?

(1) Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV L 327, 27. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 12. novembrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – Lietuvos Respublikos transporto priemonių draudikų biuras/Gintarą Dockevičių un Jurgitą Dockevičienę

(Lieta C-587/15)

(2016/C 027/21)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītājs: Lietuvos Respublikos transporto priemonių draudikų biuras

Pārējie lietas dalībnieki kasācijas tiesvedībā: Gintaras Dockevičius un Jurgita Dockevičienė

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2009/103 (1) 2. pants, 10. panta 1. un 4. punkts un 24. panta 2. punkts, Iekšējā reglamenta (2) 3. panta 4. punkts, 5. panta 1. un 4. punkts, 6. panta 1. punkts un 10. pants, kā arī Hartas 47. pants (tos skatot kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar minētajām tiesību normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja:

—	valsts apdrošināšanas birojs (Birojs A) izmaksā kompensāciju pusei, kas ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā dalībvalstī, kurā atrodas šis birojs, jo citas dalībvalsts pilsonim, kurš ir atbildīgs par zaudējumiem, nebija civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;

—	saistībā ar šo kompensāciju Birojs A pārņem cietušās puses prasības un lūdz atbildīgās personas dzīvesvietas valsts apdrošināšanas biroju (Biroju B) segt izmaksas, kas radušās kārtojot prasījumu;

—	neveicot nekādu patstāvīgu izmeklēšanu vai nepieprasot papildu informāciju, Birojs B apmierina Biroja A atmaksas prasījumu;

—	Birojs B uzsāk tiesvedību pret atbildētājiem (atbildīgo personu un transportlīdzekļa īpašnieku), pieprasot atmaksāt tam radušos izdevumus,

prasītājs šajā tiesvedībā (Birojs B) var pamatot savu prasību pret atbildētājiem (atbildīgo personu un transportlīdzekļa īpašnieku) vienīgi ar apstākli, ka ir tikušas segtas Biroja A izmaksas, un tam (prasītājam) nav pienākuma pierādīt atbildētāja vai atbildīgās personas civiltiesiskās atbildības nosacījumu iestāšanos (vainu, prettiesisko darbību, cēloņsakarību un zaudējumu apmēru), un tam nav pienākuma pierādīt, ka, izmaksājot kompensāciju cietušajai pusei, ārvalsts tiesību akti tika piemēroti pareizi?

Vai Direktīvas 2009/103 24. panta 1. punkta piektās daļas c) apakšpunkts un Iekšējā reglamenta 3. panta 1. un 4. punkts (tos skatot kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar minētajām tiesību normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par zaudējumu kompensācijas izmaksu cietušai pusei Birojam A skaidrā un saprotamā veidā (ieskaitot informācijas paziņošanas valodu) ir jāinformē atbildīgā persona un transportlīdzekļa īpašnieks (ja tā nav viena un tā pati persona) par prasījuma kārtošanas procesa uzsākšanu un par šī procesa gaitu un jādod tiem pietiekamu laiku, lai varētu iesniegt savus komentārus vai iebildumus par gaidāmo lēmumu par kompensācijas izmaksu un/vai par šīs kompensācijas apmēru?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša (proti, atbildētāji (atbildīgā persona un transportlīdzekļa īpašnieks) var pieprasīt prasītājam (Birojam B) iesniegt pierādījumus vai var izvirzīt iebildumus, vai apšaubīt tostarp ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, atbildīgās personas civiltiesisko atbildību reglamentējošo tiesību aktu piemērošanu, zaudējumu apmēru un tā aprēķināšanas metodi), vai Direktīvas 2009/103 2. pants, 10. panta 1. punkts un 24. panta 2. punkts un Iekšējā reglamenta 3. panta 4. punkta otrā daļa (tos skatot kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar minētajām tiesību normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka, neraugoties uz to, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Birojs B nav lūdzis Birojam A iesniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma valstī piemērojamo tiesību aktu interpretāciju un par prasījuma kārtošanu, Birojam A katrā ziņā ir jāiesniedz šī informācija Birojam B, ja pēdējais to pieprasa vēlāk, kopā ar jebkādu citu informāciju, kas ir vajadzīga Birojam B, lai pamatotu tā [regresa] prasību pret atbildētājiem (atbildīgo personu un transportlīdzekļa īpašnieku)?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša (proti, Birojam A ir jāinformē atbildīgā persona un transportlīdzekļa īpašnieks par prasījuma kārtošanas procesu un jāļauj tiem iesniegt iebildumus saistībā ar atbildību vai zaudējumu apmēru), kā tas, ka Birojs A nav izpildījis savu pienākumu iesniegt informāciju, ietekmēs:

a)	Biroja B pienākumu apmierināt Biroja A atmaksas prasījumu;

b)	atbildīgās personas un transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu atlīdzināt Biroja B izdevumus?

Vai Iekšējā reglamenta 5. panta 1. punkts un 10. pants ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka summa, kuru Birojs A ir izmaksājis kā kompensāciju cietušai personai, ir uzskatāma par nekompensējamu risku, ko ir uzņēmies Birojs A (ja vien šo risku neuzņemas Birojs B), nevis citas personas, kura ir iesaistīta tajā pašā ceļu satiksmes negadījumā, finansiālais pienākums, a fortiori ņemot vērā šīs lietas apstākļus:

—	kompensācijas iestāde (Birojs A) vispirms noraidīja cietušās puses kompensācijas prasību;

—	šī iemesla dēļ cietusī puse uzsāka tiesvedību, pieprasot kompensāciju;

—	zemāko instanču tiesas noraidīja šo prasību pret Biroju A kā nepamatotu un nepierādītu;

—	cietusī puse un Birojs A noslēdza izlīgumu vienīgi augstākās instances tiesā pēc šīs tiesas norādījuma, ka gadījumā, ja puses nepanāk izlīgumu, lieta tiks nosūtīta atpakaļ jaunai izskatīšanai;

—	Birojs A būtībā pamatoja savu lēmumu noslēgt izlīgumu ar vēlmi izvairīties no papildu izmaksām, kas varētu rasties, turpinot tiesvedību;

—	šajā lietā neviena tiesa nav konstatējusi atbildētāja, kas tika iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, atbildību (vainu)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV 2009, L 263, 11. lpp.).

(2) Biroju padomes Iekšējais reglaments, kas tika pieņemts ar 2002. gada 30. maija nolīgumu starp Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem un kas ir pievienots Komisijas 2003. gada 28. jūlija Lēmumam 2003/564/EK par to, kā Padomes Direktīvu 72/166/EEK piemērot attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kontroli (OV L 192, 23. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 13. novembrī iesniedza High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) – The Gibraltar Betting and Gaming Association Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs, Her Majesty's Treasury

(Lieta C-591/15)

(2016/C 027/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Gibraltar Betting and Gaming Association Limited

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs, Her Majesty's Treasury

Prejudiciālie jautājumi

LESD 56. panta izpratnē un ņemot vērā konstitucionālās attiecības starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti:

1.1.	vai pret Gibraltāru un Apvienoto Karalisti ir jāizturas tā, it kā tie būtu daļa no vienas dalībvalsts ES tiesību aktu izpratnē, un tā, lai nav piemērojams LESD 56. pants, izņemot, ciktāl tas piemērojams iekšējam pasākumam? Alternatīvi,

1.2.

vai, ņemot vērā LESD 355. panta 3. punktu, Gibraltāra konstitucionālais statuss ir Apvienotās Karalistes atsevišķa teritorija Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka pakalpojumu sniegšana starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti ir jāuzskata par ES iekšējo tirdzniecību LESD 56. panta izpratnē? Alternatīvi,

1.3.	vai Gibraltārs ir uzskatāms par trešo valsti vai teritoriju, kas nozīmē, ka ES tiesību akti ir piemērojami attiecībā uz tirdzniecību starp tām tikai tiktāl, ciktāl ES tiesību akti ir spēkā starp dalībvalsti un trešo valsti? Alternatīvi,

1.4.	vai konstitucionālās attiecības starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti ir jāvērtē citādi LESD 56. panta izpratnē?

2.	Vai valsts nodokļu sistēmas pasākumi, kuru pazīmes atbilst Jaunajā nodokļu režīmā minētajām pazīmēm, ir tiesību uz brīvu pakalpojumu apriti ierobežojums LESD 56. panta izpratnē?

3.	Ja tas tā ir, vai mērķi, uz kuru sasniegšanu ir vērsti iekšzemes pasākumi (piemēram, Jaunais nodokļu režīms), atbilstoši iesniedzējtiesas konstatētajam, ir likumīgi mērķi, ar kuriem var pamatot tiesību uz brīvu pakalpojumu apriti ierobežojumus saskaņā ar LESD 56. pantu?

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 13. novembrī iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/British Film Institute

(Lieta C-592/15)

(2016/C 027/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētājs: British Film Institute

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās direktīvas (1) 13. panta A daļas 1. punkta n) apakšpunkta noteikumi, jo īpaši vārdi “daži kultūras pakalpojumi”, ir pietiekami skaidri un precīzi tā, ka 13. panta A daļas 1. punkta n) apakšpunktam ir tieša iedarbība, līdz ar to no nodokļa ir atbrīvoti tādi publisko tiesību subjektu vai citu atzīto kultūras organizāciju sniegti kultūras pakalpojumi kā atbildētāja sniegtie pakalpojumi pamatlietā, ja nav valsts transponējošo tiesību aktu?

ii.	Vai Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta n) apakšpunkta noteikumi, jo īpaši vārdi “daži kultūras pakalpojumi”, pieļauj dalībvalstīm jebkādu rīcības brīvību to piemērošanā, izmantojot transponējošos tiesību aktus, un, ja tā, tad kādu rīcības brīvību?

iii.	Vai Galvenās PVN direktīvas (2) 132. panta 1. punkta n) apakšpunktam ir piemērojami tādi paši secinājumi kā iepriekš minētie?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, OV L 145, 1. lpp..

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 1. lpp..

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/20

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 14. septembra rīkojumu lietā T-678/14 Slovākijas Republika/Eiropas Komisija 2015. gada 13. novembrī iesniedza Slovākijas Republika

(Lieta C-593/15 P)

(2016/C 027/24)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Slovākijas Republika (pārstāve – B. Ricziová)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 14. septembra rīkojumu lietā T-678/14 Slovākijas Republika/Eiropas Komisija, ar ko Vispārējā tiesa kā nepieņemamu ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, kuru Slovākijas Republika saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu bija iesniegusi par Eiropas Komisijas lēmumu, kas bija ietverts 2014. gada 15. jūlija vēstulē, ar kuru Eiropas Komisija lūdza Slovākijas Republiku nodot tās rīcībā finanšu līdzekļus, kas atbilst tradicionālo pašu resursu zudumiem;

—	pašai lemt par Slovākijas Republikas prasības pieņemamību un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par prasības pamatotību, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Tiesa secinātu, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai varētu pieņemt galīgu nolēmumu par Komisijas iebildi par nepieņemamību, Slovākijas Republika lūdz Tiesu:

—

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par Slovākijas Republikas prasības pieņemamību un par tās pamatotību, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Slovākijas Republika izvirza divus pamatus:

Saistībā ar pirmo apelācijas pamatu Slovākijas Republika pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir veikusi kļūdainu juridisko vērtējumu attiecībā uz: i) pieprasīto finanšu līdzekļu raksturu un tiesību aktu, kas attiecas uz pašu resursiem, un attiecīgās judikatūras piemērojamību ii) kritēriju par iestādes pilnvarām izvērtēt apstrīdētā tiesību akta apstrīdamību un iii) tiesu iestāžu pieejamību un situācijas steidzamību.

Pakārtoti, saistībā ar otro apelācijas pamatu Slovākijas Republika pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav pietiekami pamatojusi pārsūdzēto rīkojumu attiecībā uz i) pieprasīto finanšu līdzekļu raksturu un tiesību aktu, kas attiecas uz pašu resursiem, un attiecīgās judikatūras piemērojamību, un ii) tiesu iestāžu pieejamību un situācijas steidzamību, ko apstiprina tas, ka tā izmantoja iii) vienu un to pašu pamatojumu attiecībā uz faktiski atšķirīgiem gadījumiem.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/21

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 14. septembra rīkojumu lietā T-779/14 Slovākijas Republika/Eiropas Komisija 2015. gada 13. novembrī iesniedza Slovākijas Republika

(Lieta C-594/15 P)

(2016/C 027/25)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Slovākijas Republika (pārstāve – B. Ricziová)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 14. septembra rīkojumu lietā T-779/14 Slovākijas Republika/Eiropas Komisija, ar ko Vispārējā tiesa kā nepieņemamu ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, kuru Slovākijas Republika saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu bija iesniegusi par Eiropas Komisijas lēmumu, kas bija ietverts 2014. gada 24. septembra vēstulē, ar kuru Eiropas Komisija lūdza Slovākijas Republiku nodot tās rīcībā finanšu līdzekļus, kas atbilst tradicionālo pašu resursu zudumiem;

—	pašai lemt par Slovākijas Republikas prasības pieņemamību un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par prasības pamatotību, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Tiesa secinātu, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai varētu pieņemt galīgu nolēmumu par Komisijas iebildi par nepieņemamību, Slovākijas Republika lūdz Tiesu:

—

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par Slovākijas Republikas prasības pieņemamību un tās pamatotību, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Slovākijas Republika izvirza divus pamatus:

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/22

Prasība, kas celta 2015. gada 17. novembrī – Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-606/15)

(2016/C 027/26)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – Z. Malůšková, J. Hottiaux)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

Atzīt, ka:

—	uzticot izmeklēšanas iestādei dzelzceļu sistēmas vadību, Čehijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/49/EK 19. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	negarantējot, ka izmeklēšanas iestāde uzsāk izmeklēšanu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc ziņojuma saņemšanas par avāriju vai starpgadījumu, Čehijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/49/EK 21. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

—	negarantējot, ka izmeklēšanas nobeiguma pārskats tiek paziņots Direktīvas 2004/49/EK 22. panta 3. punktā minētajām iesaistītajām pusēm, Čehijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/49/EK 23. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

—	negarantējot, ka izmeklēšanas iestāde sniedz drošības iestādei ieteikumus par drošību, Čehijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/49/EK 25. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzētos pienākumus;

—	neparedzot drošības iestādei pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieteikumi par drošību tiek pienācīgi ņemti vērā un īstenoti, Čehijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/49/EK 25. panta 2. punkta otrajā teikumā paredzētos pienākumus;

—	neparedzot drošības iestādei pienākumu vismaz vienreiz gadā ziņot par pasākumiem, kuri ir veikti vai kuri tiks veikti pēc ieteikuma par drošību saņemšanas, Čehijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/49/EK 25. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam Komisija izvirza šādus pamatus:

2015. gada 30. jūnijā, diena, kurā beidzās paziņojumā par iebildumiem noteiktais termiņš, Čehijas Republika nebija paziņojusi nekādus grozījumus, kas veikti valsts tiesību aktos, lai nodrošinātu to saderību ar Direktīvas 2004/49/EK (1) 19. panta 1. punktu, 21. panta 3. punktu, 23. panta 2. punktu un 25. panta 2. un 3. punktu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 44. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/23

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-82/13 Panasonic Corp. un MT Picture Display Co. Ltd/Eiropas Komisija 2015. gada 17. novembrī iesniedza Panasonic Corp.

(Lieta C-608/15 P)

(2016/C 027/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Panasonic Corp. (pārstāvji – R. Gerrits, advocaat, M. Hoskins QC, M. Gray, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, MT Picture Display Co. Ltd

Prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu: (i) jo spriedumā tika secināts, ka Komisijas 2012. gada 5. decembra Lēmums C(2012) 8839 final attiecībā uz procedūru atbilstīgi LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam (Lieta COMP/39.437 – TV un datoru monitoru kineskopi) neaizskāra Panasonic tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam laika posmā līdz 2003. gada 10. februārim; un/vai (ii) jo ar to netika pilnībā vai daļēji atcelts konstatējums Lēmuma 1. panta 2. punkta c) un e) apakšpunktā, ka Panasonic un MTPD ir piedalījušies pārkāpumā laika posmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 12. jūnijam;

—

atcelt: (i) Lēmuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu tiktāl, ciktāl ar to tika konstatēts, ka Panasonic piedalījās CPT aizliegtajā vienošanās no 1999. gada 15. jūlija līdz 2003. gada 10. februārim; un/vai (ii) Lēmuma 1. panta 2. punkta c) un e) apakšpunktu attiecībā uz laika posmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 12. jūnijam;

—

samazināt naudas sodu, kas noteikts ar Lēmuma 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu; un/vai atcelt un/vai vēl samazināt naudas sodus, kas Panasonic un MTPD noteikti ar Lēmuma 2. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu, ciktāl tas nepieciešams, līdz attiecīgi 82 826 000 eiro un 7 530 000 eiro; turklāt vai alternatīvi

—	nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai tālākai izskatīšanai atbilstoši tiesību normām;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt Panasonic tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā apelācijā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka Komisija ir izpildījusi pienākumu, iebildumu izklāstā izklāstot būtiskos elementus pret Panasonic, ieskaitot pamatu, kurā tika apgalvots, ka Panasonic zināja par vispārējo CPT aizliegto vienošanos. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisijai pietiek izklāstīt vienu no būtiskajiem pārkāpuma elementiem netieši, bet tas noteikti jādara iebildumu izklāstā.

Otrais pamats: Vispārējai tiesai esot jāpiešķir Panasonic un MTPD tāds pats atbrīvojums kāds var tikt piešķirts Toshiba Corporation (“Toshiba”) jebkurā apelācijā, kuru tā var iesniegt attiecībā uz to laika posmu, par kuru Toshiba tika atzīta par solidāri un individuāli atbildīgu kopā ar Panasonic un MTPD. Lietā T-104/13 Toshiba/Komisija Vispārējā tiesa nosprieda, ka Lēmuma jebkāda atcelšana vai grozīšana sakarā ar Panasonic vainošanu kopuzņēmuma MTPD prettiesiskajā rīcībā ir labvēlīga arī Toshiba. Līdz ar to Panasonic norāda, ka, ja Toshiba saņemtu rīkojumu no šīs tiesas, ar kuru tiktu atcelts Vispārējās tiesas spriedums tiktāl, ciktāl ar to netika atcelts Lēmums, un/vai atcelts vai samazināts naudas sods par laika posmu, par kuru Toshiba tika atzīta par solidāri un individuāli atbildīgu par pārkāpumu kopā ar Panasonic un MTPD, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi arī kļūdu tiesību piemērošanā, nepiešķirot Panasonic un MTPD tādu pat atbrīvojumu kāds bija jāpiešķir Toshiba.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/24

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-84/13 Samsung SDI Co. Ltd, Samsung SDI (Malaysia) Bhd/Eiropas Komisija 2015. gada 18. novembrī iesniedza Samsung SDI Co. Ltd, Samsung SDI (Malaysia) Bhd

(Lieta C-615/15 P)

(2016/C 027/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Samsung SDI Co. Ltd un Samsung SDI (Malaysia) Bhd. (pārstāvji – M. Struys, advokāts, L. Eskenazi, avocate, A. Fall, advocate, un C. Erol, avocate)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-84/13 Samsung SDI Co. Ltd, Samsung SDI Germany GmbH un Samsung SDI (Malaysia) Bhd/Eiropas Komisija;

—	tā rezultātā atcelt Komisijas lēmuma 2.1. panta b) punktu un 2.2. panta b) punktu, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām, un samazināt atbilstošos naudas sodus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instance un šajā apelācijā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējas norāda četrus pamatus. Pirmie divi attiecas uz CPT aizliegto vienošanos un pēdējie divi – uz CDT aizliegto vienošanos.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa neesot izskatījusi SDI pamatu, atbilstoši kuram to preču pārdošanai, uz kurām neattiecās aizliegtā vienošanās, bija jābūt izslēgtai no CPT aizliegtās vienošanās naudas soda aprēķina. Pat pieņemot, ka Vispārējās tiesas argumentācija attiecībā uz vienota un turpināta pārkāpuma esamību sniedz netiešu attaisnojumu tam, ka SDI pamats tika noraidīts (quod non), šāds netiešs attaisnojums pārkāpj Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai).

Otrais pamats: attiecībā uz CPT aizliegtās vienošanās beigu datuma noteikšanu Vispārējā tiesa bez neviena derīga iemesla esot noraidījusi SDI pamatu, ka slepenai vienošanai ir nepieciešama vismaz divu uzņēmumu iesaistīšanās, un turklāt pārkāpa LESD 101. pantu, spriedumā secinot, ka tikai SDI dalība CPT aizliegtajā vienošanās ilga līdz 2006. gada 15. novembrim. Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā atteicās samazināt SDI piemēroto naudas sodu.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, CDT aizliegtās vienošanās naudas soda aprēķinā ņemot vērā SDI pārdošanas apjomus Samsung Electronics Corporation (SEC). Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi pārdošanas apjoma EEZ jēdzienu atbilstoši Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, jo tā nenoteica vietu, kurā notiek konkurence.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, novērtējot Paziņojuma par sadarbību piemērošanu, kā rezultātā SDI netika piešķirts naudas soda samazinājums 50 % apmērā attiecībā uz CDI aizliegto vienošanos. Vispārējās tiesas secinājumiem par CPT aizliegto vienošanos nav juridiskas nozīmes CDT aizliegtās vienošanās kontekstā. Turklāt, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Paziņojumu par sadarbību un kļūdījusies, apstiprinot Komisijas konstatējumus, ka SDI pārkāpuma tirgus sadales aspekta apraksta neesamība tās atbildē uz Paziņojumu par iebildumiem pati par sevi varētu ietekmēt SDI sadarbības administratīvā procesa laikā novērtējumu.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/25

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-92/13 Koninklijke Philips Electronics NV/Eiropas Komisija 2015. gada 19. novembrī iesniedza Koninklijke Philips Electronics NV

(Lieta C-622/15 P)

(2016/C 027/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koninklijke Philips Electronics NV (pārstāvji – E. Pijnacker Hordijk, J. K. de Pree un S. Molin, advocaten)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-92/13;

—

pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2012. gada 5. decembra lēmuma lietā COMP/39437 – Televizoru un datoru monitoru lampas (turpmāk tekstā –“Lēmums”) 1.1. panta c) punktu, 1.2. panta f) punktu, 2.1. panta c) un e) punktu un 2.2. panta c) un e) punktu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz KPNV; un/vai samazināt naudas sodu, kas KPNV ir piemērots Lēmuma 2.1. panta c) un e) punktā un 2.2. panta c) un e) punktā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzēja norāda šādus pamatus un galvenos argumentus:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu LESD 101. panta un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta piemērošanā, nospriežot, ka LPD grupas veikto katodstaru lampu pārdošanu Philips grupai (un LGE grupai) Komisija drīkstēja raksturot kā pārdošanu grupas iekšienē un ka Komisijai bija tiesības KPNV naudas soda aprēķinā ietvert tiešās pārdošanas EEZ, izmantojot pārveidotas preces (DSTP), vērtību, ja tā attiecās uz KPNV meitasuzņēmumu veikto datoru un krāsu televizoru ekrānu, kuros ir izmantotas katodstaru lampas, ko tai piegādāja LPD grupa, lejupejošo pārdošanu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi KPNV tiesības uz aizstāvību, kad tā izvēlējās – pat šīs lietas apstākļos – neietvert LPD grupu administratīvajā procesā un izdot tai paziņojumu par iebildumiem, pamatojoties uz to, ka KPNV esot vispārējs pienākums rūpīgi saglabāt ierakstus savos reģistros un datnēs par LPD grupas aktivitātēm, pat LPD maksātnespējas gadījumā.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu novērtējumā, jo tā sagrozīja KPNV pamatu par attieksmi pret DSTP, un tādējādi tā nav izskatījusi vienu no galvenajiem KPNV apelācijas pamatiem par Lēmumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt apgalvo, ka tai nebija nodrošināta vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipa aizsardzība, jo Vispārējā tiesa neatzina, ka dažādiem uzņēmumiem tika piemēroti atšķirīgi juridiskie standarti, nosakot naudas soda aprēķināšanas bāzi. Šī diskriminējošā attieksme izraisīja to, ka KPNV tika piemērots ievērojami lielāks naudas sods.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedumu lietā T-104/13 Toshiba Corp./Eiropas Komisija 2015. gada 20. novembrī iesniedza Toshiba Corp.

(Lieta C-623/15 P)

(2016/C 027/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Toshiba Corp. (pārstāvji – J. F. MacLennan, Solicitor, A. Schulz, Rechtsanwalt, J. Jourdan, advokāts, A. Kadri, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-104/13 tiktāl, ciktāl tajā tiek apstiprināts Eiropas Komisijas konstatējums, ka Toshiba ir solidāri un individuāli atbildīga par MTPD rīcību;

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumu lietā COMP/39.437 TV un datoru monitoru kineskopi, ciktāl tajā tika konstatēts, ka Toshiba ir pārkāpusi LESD 101. pantu, un noteikts, ka Toshiba ir solidāri un individuāli atbildīga par MTPD rīcību;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzēji norāda vienu pamatu:

Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi uzņēmuma koncepciju, nepareizi klasificējot elementus, kuri it kā norādot uz to, ka Toshiba varēja īstenot izšķirošu ietekmi uz MTPD, vai faktiski to darīja, un secinot, ka visi šie elementi kopā bija pietiekami, lai pamatotu konstatējumu, ka Toshiba īstenoja šādu ietekmi pār MTPD.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 10. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-91/14 un T-92/14 Schniga GmbH/Kopienas Augu šķirņu birojs 2015. gada 23. novembrī iesniedza Schniga GmbH

(Lieta C-625/15 P)

(2016/C 027/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schniga GmbH (pārstāvji – G. Würtenberger, R. Kunze, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Kopienas Augu šķirņu birojs, Brookfield New Zealand Ltd, Elaris SNC

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 10. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-91/14 un T-92/14;

—	piespriest CPVO un personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot Regulas Nr. 2100/94 (1) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (turpmāk tekstā – “KAŠR”) 7. pantu un Komisijas 1995. gada 31. maija Regulas (EK) Nr. 1239/95 (2) 22. un 23. pantu.

Vispārējā tiesa kļūdaini esot novērtējusi Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētāja pilnvaras šķirnes, kam lūgts piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību, pārbaudes procesā iekļaut papildu īpašības.

Vispārējā tiesa kļūdaini esot novērtējusi to tehnisko protokolu un pamatnostādņu juridisko būtību, kas piemērojami tehniskajā pārbaudē attiecībā uz šķirni, kurai lūgts piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību, tādēļ nepareizi novērtējot laikposmu, kurā Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētājs var nolemt, ka kāda jauna īpašība varētu tikt ņemta vērā jaunās šķirnes atšķirīguma noteikšanai.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, novērtējot sekas, kas rodas, piemērojot tiesiskās noteiktības principu, Kopienas Augu šķirņu biroja objektivitātes principu un vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētāja lēmumiem jaunas šķirnes pārbaudes procesā.

(1) Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā (OV L 121, 37. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. septembra spriedumu lietā T-346/12 Ungārija/Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza Ungārija

(Lieta C-644/15 P)

(2016/C 027/32)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ungārija (pārstāvis – Z. Fehér)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-346/12;

—	pieņemt galīgo nolēmumu lietā atbilstoši Tiesas statūtu 61. pantā paredzētajai iespējai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ungārijas valdība uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Komisijai tās lēmumā par daļēju Kopienas kompensāciju par to valsts finansiālo atbalstu, kas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (1) 103.e pantam piešķirts ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē, bija juridisks pamats paredzēt, ka Savienības kompensētā summa ir atkarīga no paziņotā atbalsta summām.

Ungārijas valdība apgalvo, ka atbilstoši kopīgai Regulas (EK) Nr. 1234/2007 un Regulas (EK) Nr. 1580/2007 (2) attiecīgo noteikumu interpretācijai Komisijai tās lēmumā par daļēju Kopienas kompensāciju par ražotāju organizācijām piešķirto valsts finansiālo atbalstu nebija tiesību atļaut kompensēt tikai tās summas, ko Ungārijas valdība bija norādījusi savā lūgumā atļaut sniegt valsts atbalstu, ciktāl tās šajā lūgumā bija norādītas kā prognozētās, paredzamās vai teorētiski iespējamās summas.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1234/2007 103.e pantu Komisijas atļauja sniegt valsts atbalstu attiecas uz atbalsta sniegšanu un nevis uz Komisijas veiktu augšējās robežvērtības noteikšanu saistībā ar tā atbalsta apmēru, ko ir iespējams sniegt. Šī augstākā robežvērtība ir nepārprotami paredzēta Regulā Nr. 1234/2007, kurā ir noteikts, ka valsts atbalsts nedrīkst pārsniegt 80 % no ražotāju organizāciju biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiālajiem ieguldījumiem darbības fondos. Tāpat arī noteikumi par daļēju Kopienas kompensāciju par valsts finansiālo atbalstu neļauj Komisijai, atļaujot šo iepriekš minēto daļējo kompensāciju, kā augstāko atmaksas robežvērtību noteikt summu, ko dalībvalsts savā lūgumā sniegt atļauju ir norādījusi Komisijai vai nu kā kopējo atbalsta summu vai kā tā atbalsta summu, kas ir paredzēts atsevišķām ražotāju organizācijām.

Termina “summa” izmantošanas Regulas Nr. 1580/2007 94. panta 1. punkta otrajā daļā – ņemot vērā Regulas Nr. 1234/2007 103.e pantā paredzēto atbalsta apmēra ierobežojumu 80 % apmērā un Regulas Nr. 1580/2007 67. pantā paredzēto darbības fonda summas paaugstinājuma ierobežojumu 25 % apmērā – mērķis ir ļaut Komisijai jau atļaujas sniegšanas brīdī iepriekš aprēķināt tā valsts atbalsta summu, kas varētu tikt izmaksāts, un tādējādi – arī iespējamās kompensācijas apmēru. Līdz ar to šo summu paziņošanas mērķis nekādā ziņā nav paziņoto summu apstiprināšana, bet gan tas, lai Komisijai būtu skaidrs tā atbalsta apmērs, kas, iespējams, var tikt izmaksāts atbilstoši pamatregulas un Komisijas regulas noteikumiem.

(1) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2007. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (OV L 299, 1. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/30

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Cuallado Martorell/Komisija

(Lieta T-506/12 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Atklāts konkurss spāņu valodas juristu lingvistu rezerves saraksta izveidošanai - Atlases komisijas lēmums, ar kuru apstiprināts, ka pēdējais rakstiskais pārbaudījums nav izturēts, un atteikts pielaist pie mutiskā pārbaudījuma kārtošanas - Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts - Prasības pieņemamība pirmajā instancē - Pienākums norādīt pamatojumu - Atteikums prasītājai nosūtīt izlabotos rakstisko pārbaudījumu darbus - Piekļuve dokumentiem)

(2016/C 027/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eva Cuallado Martorell (Valensija, Spānija) (pārstāvis – C. Pinto Cañón, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Baquero Cruz un G. Gattinara)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2012. gada 18. septembra spriedumu Cuallado Martorell/Komisija (F-96/09, Krājums-CDL, EU:F:2012:129), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2012. gada 18. septembra spriedumu Cuallado Martorell/Komisija (F-96/09, Krājums-CDL, EU:F:2012:129) atcelt, ciktāl tajā prasība atzīta par nepieņemamu daļā, ar kuru tiek prasīts atcelt lēmumu par prasītājas nepielaišanu pie mutiskā pārbaudījuma kārtošanas un līdz ar to atcelt rezerves sarakstu;

2)	pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

3)	nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai;

4)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 135, 5.5.2014..

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/30

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – HK Intertrade/Padome

(Apvienotās lietas T-159/13 un T-372/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Termiņa sākums - Pieņemamība - Tiesības tikt uzklausītam - Paziņošanas pienākums - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2016/C 027/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HK Intertrade Co. Ltd (Wanchai, Honkonga, Ķīna) (pārstāvji – J. Grayston, solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta, N. Pilkington un D. Sellers, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un M. Bishop)

Priekšmets

Lietā T-159/13 – prasība atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.), un Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.), un lietā T-372/14 – prasība atcelt Padomes lēmumu, kas ietverts 2014. gada 14. marta vēstulē un kura mērķis ir saglabāt pret prasītāju noteiktos ierobežojošos pasākumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	HK Intertrade Co. Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 147, 25.5.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/31

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. decembra spriedums – Sarafraz/Padome

(Lieta T-273/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai - Juridiskais pamats - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Kļūda vērtējumā - Ne bis in idem - Vārda brīvība - Plašsaziņas līdzekļu brīvība - Brīvība izvēlēties profesiju - Brīva pārvietošanās - Tiesības uz īpašumu)

(2016/C 027/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohammad Sarafraz (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – sākotnēji T. Walter, vēlāk J. M. Viñals Camallonga, L. Barriola Urruticoechea un J. L. Iriarte Ángel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix, Á. de Elera-San Miguel Hurtado)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Stiftung Organisation Justice for Iran (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji – sākotnēji G. Pulles, vēlāk R. Marx, advokāti)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt, pirmkārt, Padomes 2013. gada 11. marta Lēmumu 2013/124/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 68, 57. lpp.), otrkārt, Padomes 2013. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 206/2013, ar kuru īsteno 12. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 68, 9. lpp.), treškārt, Padomes 2014. gada 10. aprīļa Lēmumu 2014/205/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 109, 25. lpp.), ceturtkārt, Padomes 2014. gada 10. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 371/2014, ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā, 12. panta 1. punktu (OV L 109, 9. lpp.), piektkārt, Padomes 2015. gada 7. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2015/555, ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 92, 91. lpp.), un, sestkārt, Padomes 2015. gada 7. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2015/548, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 92, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mohammad Sarafraz sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Stiftung Organisation Justice for Iran sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/32

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. decembra spriedums – Emadi/Padome

(Lieta T-274/13) (1)

(2016/C 027/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hamid Reza Emadi (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – sākotnēji T. Walter, vēlāk J. M. Viñals Camallonga, L. Barriola Urruticoechea un J. L. Iriarte Ángel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un Á. de Elera-San Miguel Hurtado)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Stiftung Organisation Justice for Iran (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji – sākotnēji G. Pulles, vēlāk R. Marx, advokāti)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hamid Reza Emadi sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Stiftung Organisation Justice for Iran sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/33

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – CN/Parlaments

(Lieta T-343/13) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Parlamentam adresēts lūgumraksts - Noteiktu personas datu publicēšana Parlamenta tīmekļa vietnē - Pietiekami būtiska tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpuma neesamība)

(2016/C 027/37)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CN (Brimata, Francija) (pārstāvis – M. Velardo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – N. Lorenz un S. Seyr)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) (pārstāvji – sākotnēji A. Buchta un V. Pozzato, vēlāk – A. Buchta, M. Pérez Asinari, F. Polverino, M. Guglielmetti un U. Kallenberger, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt zaudējumus, ar ko lūdz atlīdzināt iespējamo kaitējumu, kas prasītājam nodarīts sakarā ar noteiktu, uz to attiecošos personas datu publicēšanu Parlamenta tīmekļa vietnē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	CN sedz Eiropas Parlamenta, kā arī pats savus tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 245, 24.8.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/33

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Polija/Komisija

(Lieta T-367/13) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Lauku attīstība - Polijas izdevumi - Regulas (EK) Nr. 1257/1999 33.b pants - Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. pants - Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pants - Jaukta finanšu korekcija - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 027/38)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna un K. Straś)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Rossi un A. Szmytkowska)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Īstenošanas lēmumu 2013/214/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 123, 11. lpp.), ciktāl Komisija Polijas Republikas izdevumiem, par kuriem tā paziņojusi kā par atbalstu daļēji naturālām saimniecībām, tajā piemēro korekcijas EUR 8 292 783,94 un EUR 71 610 559,39 apmērā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/34

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra spriedums – Tsujimoto/ITSB – Kenzo (“KENZO ESTATE”)

(Lieta T-414/13) (1)

(2016/C 027/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kenzo Tsujimoto (Osaka, Japāna) (pārstāvji – A. Wenninger Lenz, W. von der Osten Sacken un M. Ring, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – M. Rajh un P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kenzo (Parīze, Francija) (pārstāvji – P. Roncaglia, G. Lazzeretti, F. Rossi un N. Parrotta, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 22. maija lēmumu lietā R 333/2012-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kenzo un K. Tsujimoto

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kenzo Tsujimoto atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/35

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Giant (China)/Padome

(Lieta T-425/13) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes velosipēdu imports - Starpposma pārbaude - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 9. panta 5. punkts un 18. punkts - Individuāla pieeja - Sadarbības neesamība - Vajadzīgā informācija - Pieejamie dati - Saistītās sabiedrības - Apiešana)

(2016/C 027/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giant (China) Co. Ltd (Kunshan, Ķīna) (pārstāvis – P. De Baere, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – S. Boelaert, pārstāvis, kuram palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un M. França) un European Bicycle Manufacturers Association (EBMA) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2013. gada 29. maija Regulu (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 17. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2013. gada 29. maija Regulu (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, ciktāl tā attiecas uz Giant (China) Co. Ltd.;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Giant (China) tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija un European Bicycle Manufacturers Association (EBMA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 325, 9.11.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/35

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-461/13) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Uzņēmuma jēdziens - Saimnieciska darbība - Priekšrocība - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Konkurences izkropļošana - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Rūpības pienākums - Saprātīgs termiņš - Tiesiskā noteiktība - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Subsidiaritāte - Tiesības uz informāciju)

(2016/C 027/41)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González, advokāts)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – É. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková)

Priekšmets

Par lūgumu atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu 2014/489/ES par valsts atbalstu SA.28599 ((C 23/2010 (ex NN 36/2010, ex CP 163/2009)), ko Spānijas Karaliste piešķīrusi zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās (ārpus Kastīlijas–Lamančas) (OV L 217, 52. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina kā pamattiesvedībā, tā pagaidu noregulējuma tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/36

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Comunidad Autónoma del País Vasco un Itelazpi/Komisija

(Lieta T-462/13) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Priekšrocība - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Jauns atbalsts)

(2016/C 027/42)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) un Itelazpi, SA (Samudio, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji N. Ruiz García, J. Buendía Sierra, A. Lamadrid de Pablo un M. Muñoz de Juan, vēlāk – J. Buendía Sierra un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: SES Astra (Becdorfa, Luksemburga) (pārstāvji – F. González Díaz, F. Salerno un V. Romero Algarra, advokāti)

Priekšmets

Par lūgumu atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu 2014/489/ES par valsts atbalstu SA.28599 ((C 23/2010) (ex NN 36/2010, ex CP 163/2009)), ko Spānijas Karaliste piešķīrusi zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās (ārpus Kastīlijas–Lamančas) (OV L 217, 52. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	La Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) un Itelazpi, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un SES Astra tiesāšanās izdevumus pamata tiesvedībā;

3)	La Comunidad Autónoma del País Vasco un Itelazpi sedz tiesāšanās izdevumus, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/37

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Comunidad Autónoma de Galicia un Retegal/Komisija

(Apvienotās lietas T-463/13 un T-464/13) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparformāta televīzija - Atbalsts ciparformāta televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos apvidos Spānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Uzņēmuma jēdziens - Saimnieciskā darbība - Priekšrocība - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Selektīvs raksturs - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 027/43)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comunidad Autónoma de Galicia (Spānija) (pārstāvji – M. Lorenzo Outón un P. Egerique Mosquera, advokāti) (lieta T-463/13) un Redes de Telecomunicación Galegas Retegal SA (Retegal) (Santjago de Kompostela, Spānija) (pārstāvji – F. García Martínez un B. Pérez Conde, advokāti) (lieta T-464/13)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: SES Astra (Betzdorf, Luksemburga) (pārstāvji – F. González Díaz un F. Salerno, kā arī lietā T-463/13 – V. Romero Algarra, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu C(2013) 3204 final par valsts atbalstu SA.28599 ((C 23/2010) (ex NN 36/2010, ex CP 163/2009)), ko Spānijas Karaliste piešķīrusi ciparformāta televīzijas zemes apraides izvēršanai attālinātos un ne tik urbanizētos apvidos (izņemot Kastīlijā-Lamančā esošos) (OV L 217, 52. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Comunidad Autónoma de Galicia (Spānija) un Redes de Telecomunicación Galegas Retegal, SA (Retegal) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un SES Astra tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/38

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Comunidad Autónoma de Cataluña un CTTI/Komisija

(Lieta T-465/13) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Priekšrocība - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Jauns atbalsts)

(2016/C 027/44)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Comunidad Autónoma de Cataluña (Spānija) un Centre de Telecomunicacions i Tecnologies de la Informació de la Generalitat de Catalunya (CTTI) (Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji J. Buendía Sierra, N. Ruiz García, M. Muñoz de Juan un M. Reverter Baquer, vēlāk J. Buendía Sierra, N. Ruiz García, M. Reverter Baquer un A. Lamadrid de Pablo, un visbeidzot J. Buendía Sierra, M. Reverter Baquer un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: SES Astra (Betzdorf, Luksemburga) (pārstāvji – F. González Díaz, F. Salerno, V. Romero Algarra, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu 2014/489/ES par valsts atbalstu SA.28599 (C 23/10 (ex NN 36/10, ex CP 163/09)), ko Spānijas Karaliste īstenojusi zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās (ārpus Kastīlijas–Lamančas) (OV L 217, 52. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Comunidad Autónoma de Cataluña (Spānija) un Centre de Telecomunicacions i Tecnologies de la Informació de la Generalitat de Catalunya (CTTI) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un SES Astra tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/38

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Navarra de Servicios y Tecnologías/Komisija

(Lieta T-487/13) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts līdzekļi - Saimnieciskā darbība - Priekšrocība - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences izkropļošana - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

(2016/C 027/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Navarra de Servicios y Tecnologías, SA (Pamplona, Spānija) (pārstāvis – A. Andérez González, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: SES Astra (Betzdorf, Luksemburga) (pārstāvji – F. González Díaz, F. Salerno un V. Romero Algarra, advokāti)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Navarra de Servicios y Tecnologías, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un SES Astra tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/39

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra spriedums – Tsujimoto/ITSB – Kenzo (“KENZO ESTATE”)

(Lieta T-522/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Vārdiska preču zīme “KENZO ESTATE” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “KENZO” - Relatīvs atteikuma pamats - Reputācija - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts - Dokumentu novēlota iesniegšana - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts - Daļējs reģistrācijas atteikums)

(2016/C 027/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kenzo Tsujimoto (Osaka, Japāna) (pārstāvji – A. Wenninger-Lenz, W. von der Osten-Sacken un M. Ring, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 1363/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kenzo un K. Tsujimoto k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kenzo Tsujimoto k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 352, 30.11.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/40

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra spriedums – Kenzo/ITSB – Tsujimoto (“KENZO ESTATE”)

(Lieta T-528/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Vārdiska preču zīme “KENZO ESTATE” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “KENZO” - Relatīvs atteikuma pamats - Reputācija - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants - Daļējs iebildumu noraidījums)

(2016/C 027/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kenzo (Parīze, Francija) (pārstāvji – P. Roncaglia, G. Lazzeretti, F. Rossi un N. Parrotta, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock)

Otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kenzo Tsujimoto (Osaka, Japāna) (pārstāvji – A. Wenninger-Lenz, W. von der Osten-Sacken un M. Ring, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 1363/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kenzo un K. Tsujimoto k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2013. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 1363/2012–2, ciktāl ar to ir noraidīti iebildumi attiecībā uz 29.–31. klasē ietilpstošajām precēm, uz ko attiecas lūgtā starptautiskā reģistrācija;

2)	ITSB atlīdzina Kenzo tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā;

3)	ITSB un Kenzo Tsujimoto k-gs sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā;

4)	K. Tsujimoto k-gs sedz savus izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no Kenzo izdevumiem, kas radušies procesā ITSB Apelācijas padomē.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/41

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Abertis Telecom un Retevisión I/Komisija

(Lieta T-541/13) (1)

(Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Priekšrocība - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Jauns atbalsts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2016/C 027/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Abertis Telecom, SA (Barselona, Spānija) un Retevisión I, SA (Barselona) (pārstāvji – sākotnēji L. Cases Pallarès, J. Buendía Sierra, N. Ruiz García, A. Lamadrid de Pablo, M. Muñoz de Juan un M. Reverter Baquer, vēlāk L. Cases Pallarès, J. Buendía Sierra, A. Lamadrid de Pablo un M. Reverter Baquer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: SES Astra (Betzdorf, Luksemburga) (pārstāvji – F. González Díaz, F. Salerno un V. Romero Algarra, advokāti)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Abertis Telecom, SA un Retevisión I, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un SES Astra tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 352, 30.11.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/41

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra spriedums – European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Kopuzņēmums Fusion for Energy

(Lieta T-553/13) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Iepirkuma procedūra - IT pakalpojumi, konsultēšana, programmatūras izstrāde, internets un atbalsts - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana citiem pretendentiem - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2016/C 027/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Dynamics Luxembourg SA (Etelbruka, Luksemburga) un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – D. Mabger un I. Ampazis, advokāti)

Atbildētājs: ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (pārstāvji – sākotnēji H. Jahreiss, R. Hanak, A. Verpont, I. Costin un A. Nagy, vēlāk – R. Hanak, A. Verpont, I. Costin un A. Nagy, pārstāvji, kam palīdz P. Wytinck un B. Hoorelbeke, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, atcelt ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2013. gada 7. augusta lēmumu, kas pieņemts iepirkuma procedūrā F4E-ADM-0464, kas attiecas uz IT pakalpojumiem, konsultēšanu, programmatūras izstrādi, internetu un atbalstu (OV 2012/S 213 – 352451), un ar kuru tika noraidīts European Dynamics Luxembourg SA iesniegtais piedāvājums un līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas citiem pretendentiem, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	European Dynamics Luxembourg SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/42

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Demp/ITSB (“TURBO DRILL”)

(Lieta T-50/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “TURBO DRILL” reģistrācijas pieteikums - Atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2016/C 027/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Demp BV (Vianen, Nīderlande) (pārstāvis – C. Gehweiler, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 22. novembra lēmumu lietā R 1254/2013-4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “TURBO DRILL” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Demp BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 78, 15.3.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/43

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – TrekStor/ITSB – Scanlab (“iDrive”)

(Lieta T-105/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “iDrive” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Vācijas vārdiska preču zīme “IDRIVE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor Ltd (Honkonga, Honkonga, Ķīna) (pārstāvji – M. Alber un O. Spieker, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Scanlab AG (Puchheim, Vācija) (pārstāvji – P. Rath, W. Festl-Wietek, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 2. decembra lēmumu lietā R 2330/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Scanlab AG un TrekStor Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	TrekStor Ltd iesniegto lūgumu apturēt tiesvedību noraidīt;

2)	prasību noraidīt;

3)	TrekStor Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112 du 14.4.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/43

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Sesma Merino/ITSB

(Lieta T-127/14 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Novērtējuma ziņojums - 2011. – 2012. gada mērķi - Nelabvēlīgs akts - Pieņemamība)

(2016/C 027/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Alvaro Sesma Merino (El Campello, Spānija) (pārstāvis – H. Tettenborn, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – P. Saba un D. Botis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā Sesma Merino/ITSB (F-125/12, RecFP, EU:F:2013:192), prasot atcelt šo spriedumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Alvaro Sesma Merino atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 184, 16.6.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/44

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Nürburgring/ITSB – Biedermann (“Nordschleife”)

(Lieta T-181/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Nordschleife” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “Management by Nordschleife” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nürburgring GmbH (Nirnberga, Vācija) (pārstāvji – M. Viefhues un C. Giersdorf, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – M. Fischer)

Otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Lutz Biedermann (Villingen-Schwenningen, Vācija) (pārstāvji – A. Jacob un M. Ziliox, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 20. janvāra lēmumu lietā R 163/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Lutz Biedermann un Nürburgring GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nürburgring GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 19.5.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/44

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Bionecs/ITSB – Fidia farmaceutici (“BIONECS”)

(Lieta T-262/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “BIONECS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “BIONECT” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bionecs GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – M. Knitter, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fidia farmaceutici SpA (Abano Terme, Itālija) (pārstāvis – R. Kunz-Hallstein, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 6. februāra lēmumu lietā R 1179/2013–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Fidia farmaceutici SpA un Bionecs GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bionecs GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/45

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Compagnie des fromages & Richesmonts/ITSB– Grupo Lactalis Iberia (Sarkanās un baltās krāsas rūtaina raksta attēls)

(Lieta T-327/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme, kurā attēlots sarkanās un baltās krāsas rūtains raksts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie des fromages & Richesmonts (Puteaux, Francija) (pārstāvji – T. Mollet-Viéville un T. Cuche, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji V. Melgar, vēlāk J. Crespo Carillo)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Grupo Lactalis Iberia SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – D. Masson, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 3. marta lēmumu lietā R 1295/2012–4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Grupo Lactalis Iberia SA un Compagnie des fromages & Richesmonts

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Compagnie des fromages & Richesmonts atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/46

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – NICO/Padome

(Lieta T-371/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2016/C 027/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Naftiran Intertrade Co. (NICO) Sàrl (Pully, Šveice) (pārstāvji – J. Grayston, solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta un N. Pilkington, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un I. Rodios)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2014. gada 14. marta vēstulē ietverto lēmumu, ar kuru prasītājas nosaukums ir saglabāts to personu un vienību sarakstos, kurām tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, kuri ir ietverti Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP (OV L 282, 58. lpp.), II pielikumā un Padomes 2012. gada 23. marta Regulas Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.), kas ir ieviesta ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012 (OV L 282, 16. lpp.), IX pielikumā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Naftiran Intertrade Co. (NICO) Sàrl sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/46

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Établissement Amra/ITSB (“KJ KANGOO JUMPS XR”)

(Lieta T-390/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas preču zīmes “KJ Kangoo Jumps XR” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Établissement Amra (Vaduz, Lihtenšteina) (pārstāvis – S. Rizzo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 10. marta lēmumu lietā R 1511/2013–2 attiecībā uz pieteikumu “trīsdimensiju pozīcijas” apzīmējumu “KJ Kangoo Jumps XR” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Établissement Amra atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/47

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Junited Autoglas Deutschland/ITSB – United Vehicles (“UNITED VEHICLEs”)

(Lieta T-404/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “UNITED VEHICLEs” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “Junited” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Junited Autoglas Deutschland GmbH & Co. KG (Ķelne, Vācija) (pārstāvis – C. Weil, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: United Vehicles GmbH (Minhene, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 7. aprīļa lēmumu lietā R 859/2013-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Junited Autoglas Deutschland GmbH & Co. KG un United Vehicles GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Junited Autoglas Deutschland GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 292, 1.9.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/48

Vispārējās tiesas 2015. gada 8. decembra spriedums – Compagnie générale des établissements Michelin/ITSB – Continental Reifen Deutschland (“XKING”)

(Lieta T-525/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “XKING” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “X” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie générale des établissements Michelin (Clermont-Ferrand, Francija) (pārstāvji – sākotnēji L. Carlini, vēlāk E. Carrillo, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – M. Fischer)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Continental Reifen Deutschland GmbH (Hannovere, Vācija) (pārstāvji – S. Gillert, K. Vanden Bossche, B. Köhn-Gerdes un J. Schumacher, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 5. maija lēmumu lietā R 1522/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Compagnie générale des établissements Michelin un Continental Reifen Deutschland GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 5. maija lēmumu lietā R 1522/2013–4;

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Compagnie générale des établissements Michelin tiesāšanās izdevumus;

3)	Continental Reifen Deutschland GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/48

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra spriedums – Information Resources/ITSB (“Growth Delivered”)

(Lieta T-528/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Growth Delivered” reģistrācijas pieteikums - Preču zīme, kuru veido reklāmas sauklis - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Information Resources, Inc. (Čikāga, Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – C. Schulte, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Bonne)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 5. maija lēmumu lietā R 1777/2013–4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Growth Delivered” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Information Resources, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/49

Vispārējās tiesas 2015. gada 2. decembra spriedums – adp Gauselmann/ITSB (“Multi Win”)

(Lieta T-529/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Multi Win” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2016/C 027/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: adp Gauselmann GmbH (Lībeka, Vācija) (pārstāvis – P. Koch Moreno, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – A. Pohlmann un S. Hanne)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 1326/2013-1 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Multi Win” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	adp Gauselmann GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/50

Vispārējās tiesas 2015. gada 8. decembra spriedums – Giand/ITSB – Flamagas (“FLAMINAIRE”)

(Lieta T-583/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “FLAMINAIRE” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “FLAMINAIRE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts - Ne bis in idem)

(2016/C 027/62)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giand Srl (Rimini, Itālija) (pārstāvis – F. Caricato, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Flamagas, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis – G. Hinarejos Mulliez, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 2117/2011–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Flamagas, SA un Giand Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Giand Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Flamagas, SA radušies procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas padomē.

(1) OV C 351, 6.10.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/50

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Hewlett Packard Development Company/ITSB (“FORTIFY”)

(Lieta T-628/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “FORTIFY” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2016/C 027/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hewlett Packard Development Company LP (Dalasa, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – T. Raab un H. Lauf, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 3. jūnija lēmumu lietā R 249/2014–2 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “FORTIFY” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hewlett Packard Development Company LP sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 361, 13.10.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/51

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Infusion Brands/ITSB (“DUALSAW”)

(Lieta T-647/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “DUALSAW” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Daļējs reģistrācijas atteikums - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējass neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2016/C 027/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Infusion Brands, Inc. (Myerlake Circle Clearwater, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – K. Piepenbrink, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji V. Melgar, vēlāk – H. O’Neill un M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 1. jūlija lēmumu lietā R 397/2014–4 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu “DUALSAW” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Infusion Brands, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 380, 27.10.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/52

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Infusion Brands/ITSB (“DUALTOOLS”)

(Lieta T-648/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “DUALTOOLS” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Daļējs reģistrācijas atteikums - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2016/C 027/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Infusion Brands, Inc. (Myerlake Circle Clearwater, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – K. Piepenbrink, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji V. Melgar, vēlāk – H. O’Neill un M. Rajh)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 1. jūlija lēmumu lietā R 398/2014–4 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu “DUALTOOLS” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Infusion Brands, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 380, 27.10.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/52

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedums – Morgan/ITSB

(Lieta T-683/14 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Karjeras attīstības ziņojums - 2010./2011. gada novērtējums - Sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2016/C 027/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Rhys Morgan (Alikante, Spānija) (pārstāvis – H. Tettenborn, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji M. Paolacci un A. Lukošiūtė, vēlāk A. Lukošiūtė)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 8. jūlija spriedumu lietā F-26/13 Morgan/ITSB (Krājums-CDL, EU:F:2014:180), lūdzot atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Rhys Morgan sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 431, 1.12.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/53

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedums – Omega International/ITSB (Balta apļa un taisnstūra attēls melnā taisnstūrī)

(Lieta T-695/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo baltu apli un taisnstūri melnā taisnstūrī, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Omega International GmbH (Bad Oldesloe, Vācija) (pārstāvis – J.P. Becker, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2014. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 1037/2014-5 saistībā ar pieteikumu grafisku apzīmējumu, kas attēlo baltu apli un taisnstūri melnā taisnstūrī, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Omega International GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/53

Vispārējās tiesas 2015. gada 30. novembra spriedums – Hong Kong Group/ITSB – WE Brand (“W E”)

(Lieta T-718/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “W E” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “WE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hong Kong Group Oy (Vantaa, Somija) (pārstāvis – J.-H. Spåre, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Bonne)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: WE Brand Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji – R. van Oerle un E. de Groot, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 4. augusta lēmumu lietā R 2305/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp WE Brand Sàrl un Hong Kong Group Oy

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2014. gada 4. augusta lēmumu lietā R 2305/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp WE Brand Sàrl un Hong Kong Group Oy un ITSB Iebildumu nodaļas 2013. gada 30. septembra lēmumu;

2)	iebildumus noraidīt;

3)	ITSB un WE Brand sedz savus, kā arī atlīdzina Hong Kong Group tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Hong Kong Group radušies procesā ITSB Apelācijas padomē.

(1) OV C 431, 1.12.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/54

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. decembra spriedums – K-Swiss/ITSB (Paralēlas svītras uz kurpes)

(Lieta T-3/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Grafiska preču zīme, kas attēlo paralēlas svītras uz kurpes - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2016/C 027/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: K-Swiss, Inc. (Westlake Village, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – R. Niebel un M. Hecht, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji P. Geroulakos, vēlāk – D. Gája)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 30. oktobra lēmumu lietā R 1039/2014–2 attiecībā uz grafiskas preču zīmes, kas attēlo paralēlas svītras uz kurpes, starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	K-Swiss, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 23.2.2015.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/55

Vispārējās tiesas 2015. gada 13. novembra rīkojums – Švyturys-Utenos Alus/ITSB – Nordbrand Nordhausen (“KISS”)

(Lieta T-360/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2016/C 027/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Švyturys-Utenos Alus UAB (Utena, Lietuva) (pārstāves – R. Žabolienė un I. Lukauskienė, advokātes)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – M. Rajh)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nordbrand Nordhausen GmbH (Nordhausen, Vācija) (pārstāvis – C. Düchs, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 17. marta lēmumu lietā R 1302/2013–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nordbrand Nordhausen GmbH un Švyturys-Utenos Alus UAB

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Švyturys-Utenos Alus UAB un Nordbrand Nordhausen GmbH sedz katra savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī katra atlīdzina pusi Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/55

Vispārējās tiesas 2015. gada 27. novembra rīkojums – Itālija/Komisija

(Lieta T-636/14) (1)

(Valodu lietojums - Paziņojums par vakanci Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktora amata vietai - Modulī kandidatūru pieteikšanai tiešsaistē ietvertās valodu zināšanu prasības - Apgalvotā atšķirība no Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma par vakanci - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2016/C 027/71)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un G. Gattinara)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvji – D. Kriaučiūnas, V. Čepaitė un R. Krasuckaitė)

Priekšmets

Prasība atcelt Paziņojumu par vakanci COM/2014/10356 Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktora amata vietai (OV 2014, C 185 A, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt.

2)	Itālijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Lietuvas Republika savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar iestāšanos lietā sedz pati.

(1) OV C 388, 3.11.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/56

Vispārējās tiesas 2015. gada 23. novembra rīkojums – Beul/Parlaments un Padome

(Lieta T-640/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Finanšu tirgu darbība - Regula (ES) Nr. 537/2014 - Leģislatīvs akts - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 027/72)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carsten René Beul (Neivīda, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji K.-G. Stümper, vēlāk – H.-M. Pott un T. Eckhold, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji – P. Schonard un D. Warin) un Eiropas Savienības Padome (pārstāves – R. Wiemann un N. Rouam)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 77. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	par Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)	Carsten René Beul sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

4)	Komisija un Parlaments sedz savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 409, 17.11.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/57

Vispārējās tiesas 2015. gada 23. novembra rīkojums – Milchindustrie-Verband un Deutscher Raiffeisenverband/Komisija

(Lieta T-670/14) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014. – 2020. gadam - Apvienība - Dalībnieku tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2016/C 027/73)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Milchindustrie-Verband eV (Berlīne, Vācija) un Deutscher Raiffeisenverband eV (Berlīne) (pārstāvji – I. Zenke un T. Heymann, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Herrmann, T. Maxian Rusche un R. Sauer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2014. gada 28. jūnija paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (OV C 200, 1. lpp.), ciktāl piena pārstrādes un siera ražošanas nozare (NACE 10.51) netiek iekļauta šī paziņojuma III pielikumā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Milchindustrie-Verband eV un Deutscher Raiffeisenverband eV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 431, 1.12.2014.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/57

Vispārējās tiesas 2015. gada 24. novembra rīkojums – Delta Group agroalimentare/Komisija

(Lieta T-163/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Itālijas mājputnu gaļas tirgus - Ārkārtas atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir atrisināt konkrētas mājputnu gaļas nozares problēmas Itālijā - Kompensācijas par mājputnu gaļas eksportu uz dažām Āfrikas valstīm - Prasītājas iesniegtā pieteikuma veikt ārkārtas pasākumus noraidījums - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2016/C 027/74)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Delta Group agroalimentare Srl (Porto Viro, Itālija) (pārstāvis – V. Migliorini, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Schima un D. Nardi)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2015. gada 9. februāra vēstuli [ats.: Ares (2015) 528512], kas nosūtīta, atbildot uz prasītājas pieteikumu veikt ārkārtas pasākumus mājputnu gaļas tirgus atbalstam, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 671. lpp.), 219. panta 1. punktu vai 221. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Delta Group agroalimentare Srl sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 178, 1.6.2015.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/58

Prasība, kas celta 2015. gada 25. septembrī – Iran Insurance/Padome

(Lieta T-558/15)

(2016/C 027/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iran Insurance Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – D. Luff, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt prasītājai materiālo un morālo kaitējumu, kas tai esot nodarīts ierobežojošo pasākumu dēļ, kurus Padome tai esot prettiesiski noteikusi saskaņā ar šādiem Padomes prettiesiskiem tiesību aktiem: i) Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (1); ii) Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010 (2); iii) Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (3); iv) Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (4); v) Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (5);

—

atlīdzināt zaudējumus par kopējo summu: i) 84 767,66 sterliņu mārciņām un ii) EUR 4 774 187,07, un iii) USD 1 532 688, un iv) jebkādu citu summu, kas var tikt konstatēta tiesvedības laikā, tādējādi atlīdzinot morālo un materiālo kaitējumu, kāds esot nodarīts prasītājai Padomes prettiesisko aktu rezultātā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus argumentus.

Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar LESD 340. pantu par ES iestādes radīto kaitējumu cietušais var prasīt atlīdzību no šīs iestādes. Judikatūrā ir precizēti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst prasībai par zaudējumu atlīdzību un kurus Vispārējā tiesa 2014. gada 25. novembra spriedumā lietā Safa Nicu Sepahan/Padome (T-384/11, Krājums, EU:T:2014:986) apkopoja šādi: a) iestādes rīcībai ir jābūt prettiesiskai, b) kaitējumam ir jābūt faktiskam un c) ir jābūt cēloņsakarībai starp apgalvoto rīcību un kaitējumu.

Prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz tās situāciju ir izpildīti trīs iepriekš minētie nosacījumi: Padome ir izdarījusi “nopietnu tādas tiesību normas pārkāpumu, kas piešķir tiesības privātpersonām judikatūras izpratnē”, kā to atzina Vispārējā tiesa 2013. gada 6. septembra spriedumā lietā Iran Insurance/Padome (T-12/11, EU:T:2014:986); prasītājai esot nodarīts būtisks morālais un materiālais kaitējums, kas ir prettiesisko sankciju tiešas sekas.

Prasītāja arī apgalvo, ka, kā tas ir norādīts tālāk prasības pieteikumā, prasītajai nodarītais morālais kaitējums esot 1 000 000 EUR apmērā un materiālais kaitējums, kuru ir novērtējuši neatkarīgi auditori, esot 84 767,66 sterliņu mārciņu, EUR 4 774 187,07 un USD 1 532 688 apmērā, neieskaitot jebkādu papildu summu, kas var tikt konstatēta tiesvedības laikā. Tāpēc prasītājas prasības par zaudējumu atlīdzību kopējā summa ir 84 767,66 sterliņu mārciņu, EUR 4 774 187,07 un USD 1 532 688 apmērā, tai pieskaitot jebkādu papildu summu, kas var tikt konstatēta tiesvedības laikā.

(1) OV L 281, 81. lpp.

(2) Padomes 2010. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 961/2010 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (EK) Nr. 423/2007 atcelšanu, OV L 281, 1. lpp.

(3) OV L 319, 71. lpp.

(4) OV L 319, 11. lpp.

(5) OV L 88, 1. lpp.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/59

Prasība, kas celta 2015. gada 25. septembrī – Post Bank Iran/Padome

(Lieta T-559/15)

(2016/C 027/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Post Bank Iran (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – D. Luff, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

—

—	atlīdzināt zaudējumus pavisam EUR 203 695 040 apmērā, tādējādi atlīdzinot morālo un materiālo kaitējumu, kāds esot nodarīts prasītājai Padomes prettiesisko aktu rezultātā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus argumentus.

Prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz tās situāciju ir izpildīti trīs iepriekš minētie nosacījumi: Padome ir izdarījusi “nopietnu tādas tiesību normas pārkāpumu, kas piešķir tiesības privātpersonām judikatūras izpratnē”, kā to atzina Vispārējā tiesa 2013. gada 6. septembra spriedumā lietā Post Bank Iran/Padome (T-13/11, EU:T:2013:402); prasītājai esot nodarīts būtisks morālais un materiālais kaitējums, kas ir prettiesisko sankciju tiešas sekas.

3.	Prasītāja arī apgalvo, ka, kā tas ir norādīts tālāk prasības pieteikumā, prasītajai nodarītais morālais kaitējums esot 1 000 000 EUR apmērā un materiālais kaitējums, kuru ir novērtējuši neatkarīgi auditori, esot EUR 202 695 040.

(1) OV L 281, 81. lpp.

(2) Padomes 2010. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 961/2010 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (EK) Nr. 423/2007 atcelšanu, OV L 281, 1. lpp.

(3) OV L 319, 71. lpp.

(4) OV L 319, 11. lpp.

(5) OV L 88, 1. lpp.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/60

Prasība, kas celta 2015. gada 9. oktobrī – GABO:mi/Komisija

(Lieta T-588/15)

(2016/C 027/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GABO:mi Gesellschaft für Ablauforganisation:milliarium mbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvji – M. Ahlhaus un C. Mayer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt apstrīdētos lēmumus par spēkā neesošiem un

—	piespriest atbildētājai segt visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas lēmumus, kas ietverti 2015. gada 29. jūlija elektroniskā pasta vēstulē un 2015. gada 19. augusta vēstulē (Ref. Ares(2015)3466903) un 2015. gada 28. augusta vēstulē (Ref. Ares(2015)3557576), apturēt visus maksājumus prasītājai saistībā ar Septītās pamatprogrammas pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (turpmāk tekstā- “FP7”) dotācijām, kas ir atbildētājas E direktorāta pārvaldībā, t.i., FP7 dotācijas nolīgumu Nr. 602299 par EU-CERT-ICD projektu un FP7 dotācijas nolīgumu Nr. 260777 par HIP-Trial projektu, un F direktorāta pārvaldībā, t.i., FP7 dotācijas nolīgumu Nr. 312117 par BIOFECTOR projektu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētos lēmumus nevarot pamatot ar FP7 dotācijas nolīguma II pielikuma II.5. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos lēmumos neesot ievērotas piemērojamās formas un procesuālās prasības un esot pārkāpts labas pārvaldības princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas patiesais nodoms esot veikt prettiesisku ieskaitu, nevis noteikt piesardzības pasākumus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie lēmumi esot pamatoti ar atbildētājas prettiesiskiem diskrecionāriem lēmumiem.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos lēmumos esot pārkāpts samērīguma princips.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/61

Prasība, kas celta 2015. gada 12. oktobrī – Eurorail/Komisija un INEA

(Lieta T-589/15)

(2016/C 027/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eurorail NV (Aalst, Beļģija) (pārstāvji – J. Derenne, N. Pourbaix un M. Domecq, advokāti)

Atbildētājas: Innovation and Networks Executive Agency (INEA) un Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt saskaņā ar LESD 272. pantu, ka INEA2015. gada 17. jūlija lēmums, ar kuru izbeidz Dotācijas nolīgumu (1) un uzdod atgūt daļu no prasītājam izmaksātā avansa ir prettiesisks un nav izpildāms, un ka galīgā prasītajam izmaksājamā dotācijas summa ir nosakāma EUR 951 813 apmērā;

—	pakārtoti, prasītājs apgalvo, ka Komisija un INEA ir līgumtiesiski atbildīgas par prasītajam ar lēmumu nodarītajiem zaudējumiem un lūdz uzdot atgūt EUR 581 770 (un procentus);

—	pakārtoti, noteikt INEA/Komisijai atsaukt lēmumu, un

—	piespriest INEA/Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka INEA un Komisija ir rīkojušās pretrunā saviem pienākumiem atbilstoši Dotāciju nolīgumam. Līdz ar to prasītājs apgalvo, ka tās ir prettiesiski izbeigušas Dotāciju nolīgumu un uzdevušas prasītājam izmaksāto avansu atgūšanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka INEA un Komisija ir pārkāpušas līgumtiesisko saistību izpildes labā ticībā principu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka INEA un Komisija ir pārkāpušas prasītāja tiesisko paļāvību.

(1) Dotācijas nolīgums MPO/09/058/SI1.5555667 “RAIL2” (Marco Polo II Call 2009).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/62

Prasība, kas celta 2015. gada 19. oktobrī – Europäischer Tier- und Naturschutz un Giesen/Komisija

(Lieta T-595/15)

(2016/C 027/79)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Europäischer Tier- und Naturschutz e.V. (Much, Vācija) un Horst Giesen (Much) (pārstāvis – P. Brockmann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 17. augusta lēmumu nerīkoties, kurš paziņots 2015. gada 24. augustā,

attiecībā uz Eiropas apvienību tiesību izveidi tās likuma priekšlikuma formā, kurš vairs netiek publicēts, vai redakcijā ar grozījumiem pieļaujamos ietvaros, kurā pārrobežu altruistiskas darbības tiek pielīdzinātas apvienībām ar mērķi gūt peļņu, pakārtoti,

attiecībā uz apvienošanās un apvienību valsts tiesību saskaņošanu pārrobežu altruistisku darbību gadījumā;

—	tādējādi uzdot Eiropas Komisijai atjaunot tiesisko stāvokli LESD 266. panta izpratnē, atturoties no stāvokļa pasliktināšanas 1. un 2. prasījuma izpratnē, kas var kavēt vai apgrūtināt šī stāvokļa atjaunošanu, un

—	piespriest atbildētājai un iespējamām personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji kritizē to, ka nav tikušas izveidotas Eiropas apvienību tiesības, pastāvošās diskriminācijas saglabāšanu un kolektīvās un individuālās apvienošanās brīvības aizskārumu.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts ECPAK 11. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20. pants, vispārējie tiesību principi LES 6. panta 3. punkta izpratnē un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 20. pants.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā (Hartas 20. pants un ECPAK 14. pants), kaitējot morālajām vērtībām un altruistiskām apvienībām.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu Hartas 41. panta izpratnē.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar bezdarbību un prettiesisku interpretāciju atbilstoši Hartas 52. un 54. pantam ir tikusi ierobežota brīvības piemērojamība.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/63

Prasība, kas celta 2015. gada 23. oktobrī – Wirtschaftsvereinigung Stahl u.c./Komisija

(Lieta T-605/15)

(2016/C 027/80)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Wirtschaftsvereinigung Stahl (Diseldorfa, Vācija), Benteler Steel/Tube GmbH (Paderborna, Vācija), BGH Edelstahl Freital GmbH (Freitāla, Vācija), BGH Edelstahl Lippendorf GmbH (Lipendorfa, Vācija), BGH Edelstahl Siegen GmbH (Zīgena, Vācija), Buderus Edelstahl GmbH (Veclara, Vācija), ESF Elbe-Stahlwerke Feralpi GmbH (Rīsa, Vācija), Friedr. Lohmann GmbH Werk für Spezial- & Edelstähle (Vitena, Vācija), Outokumpu Nirosta GmbH (Krēfelde, Vācija), Rogesa Roheisengesellschaft Saar mbH (Dillingena, Vācija), Zentralkokerei Saar GmbH (Dillingena), Drahtwerk St. Ingbert GmbH (Sakntingberta, Vācija), Ilsenburger Grobblech GmbH (Ilsenburg, Vācija), ThyssenKrupp Electrical Steel GmbH (Gelzenkirhena, Vācija), ThyssenKrupp Federn und Stabilisatoren GmbH (Hāgena, Vācija), ThyssenKrupp Gerlach GmbH (Homburga, Vācija), ThyssenKrupp Rasselstein GmbH (Andernaha, Vācija) un Emscher Aufbereitung GmbH (Milheima pie Rūras, Vācija) (pārstāvis – H. Janssen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/1585 (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 8786) par atbalsta shēmu SA.33995 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Vācija īstenojusi atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas un energoietilpīgu lietotāju atbalstam (1).

Prasības atbalstam prasītājas izvirza četrus prasības pamatus, kuri būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-319/15 Deutsche Edelstahlwerke/Komisija (2) izvirzītajiem pamatiem.

(1) OV L 250, 122. lpp.

(2) OV C 302, 60. lpp.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/63

Prasība, kas celta 2015. gada 29. oktobrī – Repsol/ITSB – Basic (“BASIC”)

(Lieta T-609/15)

(2016/C 027/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Repsol, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J. Devaureix, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Basic AG Lebensmittelhandel (Minhene, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BASIC” – Kopienas preču zīme Nr. 5 648 159

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. augusta lēmums lietā R 2384/2013-1

Prasītājs prasījumi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu ar visiem pievienotajiem dokumentiem un atbilstošiem norakstiem;

—	atzīt visus šim prasības pieteikumam pievienotos pierādījumus par pieņemamiem;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Apelācijas padome esot nepareizi novērējusi Basic AG sniegtos pierādījumus atiecībā uz sabiedrības nosaukumu “BASIC AG” un “BASIC” faktisku izmantošanu, ko tā ir veikusi saistībā ar komercdarbību Vācijā;

—	apstrīdētais lēmums esot nepareizi pamatots ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punktu, aplūkojot kopsakarā ar 53. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo starp grafiskajām preču zīmēm “basic” nav sajaukšanas iespējas. Vārdam “basic” neesot atšķirtspējas.

—	Vācijas Preču zīmju likumā paredzētā izņēmuma aizsardzība attiecībā uz nereģistrētiem tirdzniecības nosaukumiem saskaņā ar 1957. gada 23. marta Romas līgumu un Kopienas judikatūru esot jāinterpretē šauri.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/64

Prasība, kas celta 2015. gada 26. oktobrī – British Aggregates/Komisija

(Lieta T-610/15)

(2016/C 027/82)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: British Aggregates Association (Lanark, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – L. Van den Hende, advokāts, un A. White, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2015. gada 27. marta Lēmumu C(2015) 2141, final, lietā SA.34775 (2013/C) (ex 2012/NN) – Minerālo materiālo nodoklis un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tā norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, nolemjot, ka astoņi Finance Act 2001 [2001. gada Finanšu likumā] paredzētie atbrīvojumi no minerālo materiālu nodokļa (turpmāk tekstā – “MMN”) nepiešķir selektīvu priekšrocību un tādējādi nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un nosakot normālās aplikšanas ar nodokli principu un MMN mērķi selektivitātes kritērija piemērošanas nolūkā.

2.	Ar otro pamatu tā apgalvo, ka Komisija nav veikusi patiešām rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu par to, vai attiecīgie astoņi atbrīvojumi piešķir selektīvu priekšrocību un tādējādi ir uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Trešā pamata ietvaros tā apgalvo, ka Komisija nav norādījusi apstrīdētā lēmuma pamatojumu atbilstoši LESD 296. pantam, jo tas, kā Komisija ir piemērojusi normālās aplikšanas ar nodokli principu un MMN mērķi, paskaidrojot, kādēļ astoņi attiecīgie atbrīvojumi nepiešķir selektīvu priekšrocību, ir pretrunā apstrīdētajam lēmumam.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/65

Prasība, kas celta 2015. gada 2. novembrī – Edeka-Handelsgesellschaft Hessenring/Komisija

(Lieta T-611/15)

(2016/C 027/83)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Edeka-Handelsgesellschaft Hessenring mbH (Melzungena, Vācija) (pārstāvji – E. Wagner un H. Hoffmeyer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2015. gada 3. septembra lēmumu procedūrā 2015/4023, ar ko prasītājai pilnībā tika liegta piekļuve Komisijas 2013. gada 4. decembra lēmuma karteļa lietā AT/39914 – EIRD nekonfidenciālajai versijai un Komisijas šīs procedūras dokumentu satura rādītājam, pilnībā vai, pakārtoti, vismaz tiktāl, ciktāl Komisija ir liegusi piekļuvi tai šī lēmuma nekonfidenciālās versijas vai satura rādītāja daļai, kuras konfidencialitāti lēmuma adresāti uzņēmumi nav izvirzījuši vai vairs nav izvirzījuši;

—

pakārtoti, gadījumā, ja Komisijas 2015. gada 3. septembra lēmumu procedūrā 2015/4023, ar ko prasītājai pilnība tika liegta piekļuve Komisijas 2013. gada 4. decembra lēmuma karteļa lietā AT/39914 – EIRD nekonfidenciālajai versijai un Komisijas šīs procedūras dokumentu satura rādītājam, tādēļ un tiktāl neatceļ, jo un ciktāl Komisijas 2013. gada 4. decembra lēmuma karteļa lietā AT/39914 – EIRD un/vai šīs procedūras dokumentu satura rādītāja nekonfidenciālā versija nepastāv, konstatēt, ka Komisija ir pieļāvusi prettiesisku bezdarbību, nesagatavojot un prasītājai nenosūtot sava 2013. gada 4. decembra lēmuma karteļa lietā AT/39914 – EIRD un/vai šīs procedūras dokumentu satura rādītāja nekonfidenciālās versijas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza desmit pamatus.

1.	Pirmais pamats: pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uzzināt pamatojumu pārkāpums, nesniedzot apstrīdētā lēmuma pamatojumu.

2.	Otrais pamats: pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību tikt informētam par pārsūdzības iespējām pārkāpums pārsūdzības iespēju nenorādīšanas dēļ.

3.	Trešais pamats: Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma pārkāpums.

4.	Ceturtais pamats: Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma pārkāpums.

5.	Piektais pamats: Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta 1. apakšpunkta pārkāpums.

6.	Sestais pamats: Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta 2. apakšpunkta pārkāpums.

7.	Septītais pamats: pamattiesību piekļūt dokumentiem pārkāpums.

8.	Astotais pamats: pamattiesību piekļūt dokumentiem un samērīguma principa pārkāpums, nesniedzot vismaz daļēju piekļuvi aktiem, kuriem tika lūgts ļaut piekļūt.

9.	Devītais pamats: LESD 101. panta pārkāpums, praktiski liedzot prasītājai noskaidrot karteļu tiesībās paredzētās zaudējumu atlīdzības iespējas un attiecīgi izvirzīt šādus prasījumus.

10.

Desmitais, pakārtoti izvirzītais pamats: pārkāptas prasītājas tiesības uz to, lai tiktu izveidotas Komisijas lēmuma karteļu lietā AT/39914 – EIRD un Komisijas dokumentu šajā lietā satura rādītāja nekonfidencialās versijas (Regula (EK) Nr. 1049/2001 un Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2) 30. panta 2. punkts).

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka nav izpildīti priekšnosacījumi, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. un3. punkta izņēmuma noteikumus, kas varētu pamatot piekļuves atteikšanu prasītājas pieprasītajiem dokumentiem

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/66

Prasība, kas celta 2015. gada 2. novembrī – LL/Parlaments

(Lieta T-615/15)

(2016/C 027/84)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: LL (Viļņa, Lietuva) (pārstāvis – Julius Petrulionis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2014. gada 17. aprīļa Lēmumu D (2014) 15503 un Paziņojumu par parādu Nr. 2014–575, kas tika izdots 2014. ada 5. maijā uz minētā lēmuma pamata;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus prasītājam radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Par maksājuma pareizību un tā atgūšanas pamatotību un tiesiskumu

Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs Lēmumā D (2014) 15503 ir pilnīgi nepamatoti un prettiesiski nolēmis, ka prasītajam ir nepamatoti izmaksāta summa EUR 37 728 apmērā; un, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 80. pantu tas nepamatoti un prettiesiski ir uzdevis Eiropas Parlamenta grāmatvedim atgūt no prasītāja maksājumu EUR 37 728 apmērā un atbilstoši noteiktajai kārtībai par to informēt prasītāju ar Paziņojumu par parādu Nr. 2014–575.

Prasītājs apgalvo, ka, pieņemdams lēmumu, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs ir ņēmis vērā tikai divus apstākļus: OLAF atskaiti un faktu, ka prasītājs nav sniedzis pierādījumus, ka maksājums ir ticis izlietots paredzētajam mērķim. Tomēr nav ievākta nekāda informācija, ar ko apstiprina, ka viņš būtu izmantojis saņemto maksājumu ne tā, kā bija paredzēts, pārkāpdams Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 14. pantu.

Par noilguma termiņu un saprātīga termiņa, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu piemērošanu

Prasītājs apgalvo, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra Lēmumā D (2014) 15503 un Paziņojumā par parādu Nr. 2014–575 nav ievērots Finanšu Regulas 81. pantā un Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 93. pantā noteiktais noilguma termiņš un ka nav ievērotas no saprātīga termiņa, tiesiskās noteiktības un no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izrietošās prasības.

Prasītājs apgalvo, ka attiecīgās ES iestādes ir nepamatoti, negodprātīgi un nesaprātīgi ilgi novilcinājušas savu pilnvaru īstenošanu un attiecīgo lēmumu pieņemšanu. Šādi ir pārkāptas prasītāja tiesības, tostarp tiesības uz aizstāvību un šo tiesību atbilstoša īstenošana, jo ilgajā laikposmā, kāds bija starp notikumiem, par kuriem tika veikta izmeklēšana, un attiecīgo lēmumu pieņemšanu, prasītajam objektīvi nebija iespējas aizstāvēties pret izvirzītajām apsūdzībām, iesniegt pierādījumus un veikt visas citas nepieciešamās darbības izmeklējamās situācijas taisnīgam atrisinājumam.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/67

Prasība, kas celta 2015. gada 3. novembrī – Transtec/Komisija

(Lieta T-616/15)

(2016/C 027/85)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Transtec (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – L. Levi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumus par kompensāciju, kuri ietverti tās 2015. gada 25., 27. augusta, 7., 16. un 23. septembra vēstulēs un kuru mērķis ir atgūt summu EUR 624 388,73;

—	piespriest atbildētājai samaksāt EUR 624 388,73, pieskaitot nokavējuma procentus no šīs summas, kuri ir jānosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās Bankas bāzes procentu likmi, ko palielina par diviem procentpunktiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt morālo kaitējumu simboliska EUR 1 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, jo apstrīdētajiem lēmumiem neesot likumīga juridiskā pamata.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts nelikumīgas iedzīvošanās aizlieguma princips, jo summa EUR 607 096,08, pieskaitot procentus, ir tikusi atvilkta no prasītājas kapitāla un esot uzlabojusi Komisijas kapitālu, nepastāvot nekāda veida juridiskajam pamatam attiecībā uz šo iedzīvošanos.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikuši pārkāpti 2003. gada 27. marta Finanšu regulas, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam, 42., 44., 45. un 47. pants, jo Komisija neesot izmantojusi šajās tiesību normās tai piešķirto novērtējuma brīvību, kā arī ir ticis pārkāpts samērīguma princips.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts labas pārvaldības princips, jo Komisija neesot ievērojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/68

Prasība, kas celta 2015. gada 6. novembrī – Badica un Kardiam/Padome

(Lieta T-619/15)

(2016/C 027/86)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bureau d’achat de diamant Centrafrique (Badica) (Bangui, Centrālāfrikas Republika), Kardiam (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji – D. Luff un L. Defalque, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes 2015. gada 2. septembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/1485 1. pantu un šīs regulas pielikuma B 1. punktu, ciktāl prasītāji ir ietverti Padomes 2014. gada 10. marta Regulas (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā I pielikumā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Šis pamats ietver divas daļas:

—	pirmā daļa ir balstīta uz apgalvojumu, ka Padome prasītājiem nav individuāli paziņojusi par lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu;

—	otrā daļa ir balstīta uz apgalvojumu par pierādījumu un lietas materiālu nepaziņošanu, kā arī par sacīkstes principa un pārskatāmības principa pārkāpumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda attiecībā uz prasītāju darbībām konstatēto faktu vērtējumā, kā rezultātā esot radusies kļūda tiesību piemērošanā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas Padomes veiktajā pārbaudē.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/69

Prasība, kas celta 2015. gada 10. novembrī – Tillotts Pharma/ITSB – Ferring (“OCTASA”)

(Lieta T-632/15)

(2016/C 027/87)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tillotts Pharma AG (Rheinfelden, Šveice) (pārstāvis – M. Douglas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Ferring BV (Hoofddorp, Nīderlande)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “OCTASA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 8 169 881

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 7. septembra lēmums lietā R 2386/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/70

Prasība, kas celta 2015. gada 12. novembrī – JT International/ITSB – Habanos (“PUSH”)

(Lieta T-633/15)

(2016/C 027/88)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JT International SA (Ženēva, Šveice) (pārstāvji – S. Malynicz, Barrister, K. Gilbert un M. Gilbert, Solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Corporación Habanos, SA (La Habana, Kuba)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “PUSH” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 639 903

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 10. augusta lēmums lietā R 3046/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un otrajai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/70

Prasība, kas celta 2015. gada 16. novembrī – Alma-The Soul of Italian Wine/ITSB – Miguel Torres (“SOTTO IL SOLE ITALIANO SOTTO il SOLE”)

(Lieta T-637/15)

(2016/C 027/89)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alma–The Soul of Italian Wine LLLP (Coral Gables, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – F. Terrano, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Miguel Torres, SA (Vilafranca del Penedès, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “SOTTO IL SOLE ITALIANO SOTTO il SOLE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 9 784 539

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 3. septembra lēmums lietā R 356/2015–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta, 64. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/71

Prasība, kas celta 2015. gada 18. novembrī – Jema Energy/empresa común Fusion for Energy

(Lieta T-668/15)

(2016/C 027/90)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jema Energy, S.A. (Lasarte-Oria, Spānija) (pārstāvis – N. Rey Rey, abogada)

Atbildētāja: Empresa Común Europea para el ITER y el Desarrollo de la Energía de Fusión

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru atbildētāja noraidījusi prasītājas Jema Energy piedāvājumu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz konkursā piemēroto noteikumu skaidrību un tiesiskās noteiktības un pārskatāmības principa pārkāpumu.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka šī konkursa specifikācijās ir neskaidri un neprecīzi jēdzieni, kuru dēļ prasītājai vairakkārt nācās lūgt atbildētāju sniegt dažādus skaidrojumus. Prasītāja uzdeva ļoti skaidrus jautājumus, kas neradīja pamatu dažādai interpretācijai. Jau kopš paša sākuma F4E atbildes bija ļoti neskaidras un nenoteiktas.

—	Ņemot vērā šajā konkursā piemēroto atlases kritēriju neskaidrību un F4E attieksmi, reaģējot uz prasītājas jautājumiem un rīcību, tiek uzskatīts, ka ir pārkāpti tiesiskās noteiktības un pārskatāmības principi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un pretendentu vienādu iespēju procedūras gaitā princips.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka vienā no dokumentiem, kuru atbildētāja nosūtīja prasītājai konkursa sākumā, bija rakstīts, ka gadījumā, ja iesniegtie paraugi neatbilst tehniskajām prasībām, pretendentam būs iespēja iesniegt jaunus paraugus, lai panāktu pilnīgu atbilstību prasībām. Nevienā brīdī prasītāja netika brīdināta par to, ka tā neatbilst prasībām, tādējādi tai nekad nav bijusi iespēja iesniegt citus paraugus. Savukārt, iemesls, kuru atbildētāja izmantoja JEMA diskvalificēšanai konkursā, bija tieši tāds, ka tās paraugi neatbilst prasībām.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips un tiek mākslīgi ierobežota konkurence.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atlases kritēriji ir pārlieku stingri. F4E lūdz iesniegt atsauksmes, kas atbilstu trīs prasību kopumam (enerģija, maiņspriegums un maiņstrāva), kas nav nepieciešamas un ir nesamērīgas projekta īstenošanai. Turklāt tā pieprasa kā atsauksmi iesniegt barošanas avota projektu, kas būtu veikts pēdējo piecu gadu laikā, kas ir uzskatāms par vēl vienu nesamērīgu kritēriju, jo sabiedrības, kam varētu būt atsauksmes, kas atbilst šiem kritērijiem, ir frekvenču pārveidotāju ražotāji lieljaudas motoriem. Parasti tās ir lielas sabiedrības, tādējādi no dalības [konkursā] tiek atturēti mazie un vidējie uzņēmumi.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/72

Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Osho Lotus Commune/ITSB – Osho International Foundation (“OSHO”)

(Lieta T-670/15)

(2016/C 027/91)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Osho Lotus Commune e.V. (Ķelne, Vācija) (pārstāvis – M. Viefhues, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Osho International Foundation (Cīrihe, Šveice)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “OSHO” – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 224 831

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 22. septembra lēmums lietā R 1997/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un vajadzības gadījumā otrai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), c) un f) apakšpunkta pārkāpums.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/73

Prasība, kas celta 2015. gada 12. novembrī – Malta Cross Foundation International/ITSB – Malteser Hilfsdienst (“Malta Cross International Foundation”)

(Lieta T-672/15)

(2016/C 027/92)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Malta Cross Foundation International, Inc. (Hallandale Beach, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – J. Pimenta, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Malteser Hilfsdienst e.V. (Ķelne, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Malta Cross International Foundation” – reģistrācijas pieteikums Nr. 7 252 554

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas paplašinātās padomes 2015. gada 9. jūlija lēmums lietā R 863/2011-G

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un attiecīgā gadījumā personai, kas iestājas lietā, atlīdzināt izdevumus iebildumu procesā un apelācijas procesā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/74

Prasība, kas celta 2015. gada 20. novembrī – Panzeri/Parlaments un Komisija

(Lieta T-677/15)

(2016/C 027/93)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pier Antonio Panzeri (Calusco d’Adda, Itālija) (pārstāvis – C. Cerami, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	galvenokārt: atzīt šo prasību par pieņemamu un atcelt apstrīdēto tiesību aktu tā prettiesiskuma dēļ;

—	pakārtoti: nosūtīt lietu Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram, lai taisnīgi tiktu pārskatīta summa, kuras atmaksa tiek pieprasīta;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	prasītājs atsaucas uz tiesību atrunu un tiesībām norādīt jebkuru argumentu, kas tostarp ietver tiesības celt prasību par to summu atmaksu, kuras tika samaksātas vidējā termiņā, lai izpildītu apstrīdēto rīkojumu, tām pieskaitot procentus un tās pārskatot.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta – Deputātu finanšu un sociālo tiesību direkcijas – 2015. gada 21. septembra Paziņojumu Nr. 315070, kurā ir ietverts paziņojums par parādu pret prasītāju EUR 83 764 apmērā; kā arī pret Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2012. gada 27. jūlija Paziņojumu Nr. 312998 angļu valodā, kurā ir ietverts 2015. gada 21. septembra paziņojuma par parādu Nr. 315070 pamatojums; un pret jebkuru citu tiesību aktu, kas pieņemts pirms minētajiem aktiem, ar tiem ir saistīts un tiem seko.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta materiālā tiesību norma, kas ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2012/966 81. panta 1. punktā, pārkāpts saprātīgu termiņu princips un Savienības pieprasītā parāda piedzīšanas noilguma termiņš.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka parādam EUR 83 764,34 apmērā, kuru Parlaments prasa P. A. Panzeri atmaksāt administratīvā kārtībā, ir iestājies noilguma termiņš Regulas (EK) Nr. 2012/966 81. panta 1. punkta izpratnē. Faktiski, apgalvotā parāda Savienībai pamatā esošie fakti attiecas tikai uz piecgadi no 2004. līdz 2009. gadam, bet maksāšanas rīkojums, kuru pieņēmusi Direkcija, tika izdots tikai 2015. gada 21. septembrī, proti, acīmredzami novēloti.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts Regulas (EK) Nr. 1999/1073 1. pantā, 4. panta 6. punktā, 6. panta 5. punktā un 9. pantā, kā arī preambulas 10. apsvērumā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīguma par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, 4. pantā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; OLAF neesot bijis kompetences; esot pārkāpts arī samērīguma un saprātīguma princips, kā arī neesot veikta izmeklēšana un izsvēršana.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka OLAF īstenotajā procedūrā esot pieļauti pārkāpumi vairākos aspektos, jo P. A. Panzari neesot varējis pilnībā izmantot sacīkstes principu, ka neesot pieņemts izmeklēšanas gala ziņojums, ka visa OLAF izmeklēšanas procedūra tika veikta, acīmredzami pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1999/1073 6. panta 5. punktu, jo tā esot uzsākta 2009. gada 23. novembrī un (šķiet) pabeigta tikai 2012. gada jūlijā. Turklāt OLAF neesot bijis kompetences to veikt, ņemot vērā nenozīmīgo prasītājam pārmestās rīcības raksturu, kas arī izraisa samērīguma principa pārkāpumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LES 55. pants un LESD 20. pants un 24. panta 4. punkts; ir pieļauts Eiropas Parlamenta Lēmuma 2005/684/EK (ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu) 7. panta 1. punktā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums.

—

Prasītājs norāda, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2012. gada 27. jūlija Paziņojums Nr. 312998, kurā ir izklāstīti tikai P. A. Panzari faktiski zināmie iebildumi, tika sagatavots angļu valodā. Tas esot vairāku tādu Eiropas Līgumu un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma noteikumu pārkāpums, kuros visiem Savienības pilsoņiem, ieskaitot Eiropas Parlamenta deputātus, tiek garantētas tiesības mutiski vai rakstiski sazināties ar visām Savienības iestādēm savā dzimtajā valodā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma 62. un 68. pantā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 14. panta 2. punktā noteikto būtisko procedūras noteikumu pārkāpums; tiesību akts neesot nemaz pastāvējis un tajā vispār neesot norādīts pamatojums.

—

Šajā ziņā tiek precizēts, ka ģenerālsekretārs neesot pieņēmis (vai katrā ziņā neesot par to paziņojis P. A. Panzari) savu galīgo lēmumu, pamatojoties uz kuru tika pieņemts šeit apstrīdētais maksājuma rīkojums. Tas acīmredzot noteica pilnīgu pamatojuma neesamību, ja ne galīgā akta neesamību. Tādēļ nepastāvot priekšnoteikumi Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 14. panta 2. punkta piemērošanai.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/77

Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2015. gada 30. novembra rīkojums – O'Riain/Komisija

(Lieta F-104/14) (1)

(Civildienests - Konkurss - Paziņojums par konkursu EPSO/AD/241/12 - Lēmums neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā - Vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips - Atlases komisijas objektivitāte - Acīmredzami nepamatota prasība)

(2016/C 027/98)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Donncha O'Riain (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – A. Salerno, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Ehrbar un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu neiekļaut prasītāju konkursa EPSO AD/241/12 – GA rezerves sarakstā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu.

2)	D. O'Riain sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 7, 12.1.2015., 52. lpp.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/77

Prasība, kas celta 2015. gada 30. oktobrī – ZZ/Padome

(Lieta F-137/15)

(2016/C 027/99)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji: J-N. Louis un N. de Montigny, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt galīgos lēmumus par prasītāja pensijas tiesību nodošanu Savienības pensiju sistēmā, ar kuriem piemēro jauno 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma vispārīgos 11. panta 2. punkta īstenošanas noteikumus

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2015. gada 5. un 7. janvāra lēmumus, kā arī 2015. gada 23. februāra lēmumu par prasītāja pensijas tiesību, kuras iegūtas pirms stāšanās amatā Padomē, iemaksu gadu aprēķinu;

—	atcelt, ja vien ir vajadzība, 2015. gada 23. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība par to, kā piemēroti vispārīgie īstenošanas noteikumi un aktuārās likmes, kas bija spēkā dienā, kad viņš iesniedzis pieteikumu par šo pensijas tiesību nodošanu;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/78

Prasība, kas celta 2015. gada 17. novembrī – ZZ/Parlaments

(Lieta F-142/15)

(2016/C 027/101)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis – A. Tymen. avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Parlamenta lēmumu noraidīt prasītāja iesniegto pieprasījumu par palīdzību un atlīdzināt zaudējumus par apgalvoto radīto morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt klusējot pieņemto 2015. gada 11. aprīļa lēmumu par prasītāja 2014. gada 11. decembra pieprasījumu par palīdzību;

—	atcelt 2015. gada 24. augustā saņemto 2015. gada 20. augusta lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja 2015. gada 24. aprīļa sūdzība;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt zaudējumus, tos nosakot ex aequo et bono EUR 50 000 apmērā prasītāja ciestā morālā kaitējuma atlīdzināšanai;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 27

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 25. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2016/C 027/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1