9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/3

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums (Anotato Dikastirio Kyprou (Kipra) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Alpha Bank Cyprus Ltd/Dau Si Senh u.c.

(Lieta C-519/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās vai komerclietās - Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana - Regula (EK) Nr. 1393/2007 - 8. pants - Atteikums pieņemt dokumentu - Tulkojuma neesamība vienam no pārsūtītajiem dokumentiem - Minētās regulas II pielikumā paredzētās veidlapas neesamība - Sekas)

(2015/C 371/04)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Anotato Dikastirio Kyprou

Pamatlietas puses

Prasītāja: Alpha Bank Cyprus Ltd

Atbildētāji: Dau Si Senh, Alpha Panareti Public Ltd, Susan Towson, Stewart Cresswell, Gillian Cresswell, Julie Gaskell, Peter Gaskell, Richard Wernham, Tracy Wernham, Joanne Zorani, Richard Simpson

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu [un paziņošanu] dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	saņēmējai struktūrai jebkādos apstākļos un bez rīcības brīvības šajā ziņā ir jāinformē dokumenta adresāts par viņa tiesībām atteikties to pieņemt, šim nolūkam sistemātiski izmantojot šīs regulas II pielikumā esošo veidlapu;

—	apstāklis, ka šī struktūra, kad tā veic dokumenta izsniegšanu tā adresātam, nav pievienojusi Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā esošo veidlapu, ir nevis procedūras spēkā neesamības pamats, bet bezdarbība, kas ir jālabo atbilstoši šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(1) OV C 377, 21.12.2013.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/4

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko uzsācis F. E. Familienprivatstiftung Eisenstadt

(Lieta C-589/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - EKL 56. pants - Iekšzemes fonda saņemto ienākumu no kapitāla un kapitāldaļu atsavināšanas pagaidu aplikšana ar nodokli - Atteikums atskaitīt no nodokļu bāzes dāvinājumus labumguvējiem nerezidentiem, kas atbilstoši konvencijai par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu netiek aplikti ar nodokli fonda aplikšanas ar nodokli dalībvalstī)

(2015/C 371/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: F. E. Familienprivatstiftung Eisenstadt

Piedaloties: Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien

Rezolutīvā daļa:

EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus dalībvalsts nodokļu tiesību aktus, kādi aplūkoti pamatlietā un saskaņā ar kuriem saistībā ar pagaidu aplikšanu ar nodokli, kas skar rezidenta privātā fonda gūtos ienākumus no kapitāla un ienākumus no kapitāldaļu pārdošanas, šim fondam ir tiesības atskaitīt no savas nodokļa bāzes par konkrēto taksācijas gadu tikai šajā pašā taksācijas gadā piešķirtos dāvinājumus, par kuriem nodoklis ir jāmaksā šo dāvinājumu saņēmējiem dalībvalstī, kas apliek ar nodokli fondu, kurpretim tāds atskaitījums saskaņā ar šiem valsts nodokļu tiesību aktiem nav iespējams, ja labumguvējs ir citas dalībvalsts rezidents un dalībvalstī, kas apliek ar nodokli fondu, atbilstoši konvencijai par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ir atbrīvots nodokļa, ar ko principā tiek aplikti dāvinājumi.

(1) OV C 71, 8.3.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/5

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Total SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-597/13 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Parafīna vaska tirgus - Ogļu putekļu vaska tirgus - Meitasuzņēmuma, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam, izdarīts pārkāpums - Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz meitasuzņēmumu - Mātesuzņēmuma atbildība, kas izriet tikai un vienīgi no tā meitasuzņēmuma pārkāpjošās rīcības - Spriedums, ar kuru samazināts meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda apmērs - Ietekme uz mātesuzņēmuma tiesisko stāvokli)

(2015/C 371/06)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Total SA (pārstāvji – É. Morgan de Rivery un É. Lagathu, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier un P. Van Nuffel,)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu Total/Komisija (T-548/08, EU:T:2013:434), ciktāl tā nav pielīdzinājusi Total SA uzliktā naudas soda apmēru spriedumā Total Raffinage Marketing/Komisija (T-566/08, EU:T:2013:423) Total Raffinage Marketing SA uzliktā naudas soda apmēram;

2)	apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt;

3)	Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmuma C(2008) 5476, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL 81.] pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.181 – Sveču vasks) 2. pantā Total SA solidāri ar Total Raffinage Marketing SA uzliktā naudas soda apmēru noteikt EUR 12 5 4 59 842 apmērā;

4)	Total SA atlīdzina trīs ceturtdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem un pati saviem tiesāšanās izdevumiem saistībā ar šo apelācijas tiesvedību un tiesvedību pirmajā instancē;

5)	Eiropas Komisija atlīdzina vienu ceturtdaļu no saviem un Total SA tiesāšanās izdevumiem saistībā ar šo apelācijas tiesvedību un tiesvedību pirmajā instancē.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/6

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Total Marketing Services, kas ir Total Raffinage Marketing tiesību pārņēmēja/Eiropas Komisija

(Lieta C-634/13 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Parafīna vaska tirgus - Ogļu putekļu vaska tirgus - Dalības nelikumīgā aizliegtā vienošanās ilgums - Dalības izbeigšana - Dalības pārtraukšana - Noteiktā laikposmā nodibinātu koluzīvu kontaktu neesamība - Pārkāpuma turpināšanās - Pierādīšanas pienākums - Publiska norobežošanās - Norobežošanās nodoms pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku uztverē - Pienākums norādīt pamatojumu - Nevainīguma prezumpcijas, vienlīdzīgas attieksmes, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un sodu individualizācijas principi)

(2015/C 371/07)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Total Marketing Services, kas ir Total Raffinage Marketing tiesību pārņēmēja (pārstāvji – A. Vandencasteele, C. Lemaire un S. Naudin, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Van Nuffel un A. Biolan, pārstāvji, kuriem palīdz N. Coutrelis, advokāte)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Total Marketing Services SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/6

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – J. B. G. T. Miljoen (C-10/14), X (C-14/14), Société Générale SA (C-17/14)/Staatssecretaris van Financiën

(Apvienotās lietas C-10/14, C-14/14 un C-17/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiešie nodokļi - LESD 63. un 65. pants - Kapitāla brīva aprite - Akciju portfeļa dividenžu aplikšana ar nodokli - Ieturējums ienākumu gūšanas vietā - Ierobežojums - Galīgais nodokļu slogs - Faktori nodokļa maksātāju rezidentu un nodokļa maksātāju nerezidentu nodokļa sloga salīdzināšanai - Salīdzināmība - Ienākuma nodokļa vai sabiedrību ienākuma nodokļa ņemšana vērā - Konvencijas nodokļa dubultas uzlikšanas novēršanai - Ierobežojuma neitralizēšana konvencijas ceļā)

(2015/C 371/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāji: J. B. G. T. Miljoen (C-10/14), X (C-14/14), Société Générale SA (C-17/14)

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

LESD 63. un 65. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar ko nosaka ieturējumu ienākumu gūšanas vietā par dividendēm, kuras izmaksā sabiedrība rezidente, gan nodokļa maksātājiem rezidentiem, gan nodokļa maksātājiem nerezidentiem, paredzot šī ieturējuma atskaitīšanas vai atmaksas mehānismu tikai nodokļa maksātājiem rezidentiem, kamēr nodokļa maksātājiem nerezidentiem, fiziskām personām un sabiedrībām, šis ieturējums ir galīgs nodoklis, ciktāl galīgais nodokļu slogs attiecībā uz šīm dividendēm, kas nodokļa maksātājiem nerezidentiem ir šajā valstī, ir smagāks nekā tas, kurš gulstas uz nodokļa maksātājiem rezidentiem, kas pamatlietās jāpārbauda iesniedzējtiesai. Lai konstatētu šos nodokļu slogus, lietās C-10/14 un C-14/14 iesniedzējtiesai jāņem vērā rezidentu aplikšana ar nodokli attiecībā uz visām Nīderlandes sabiedrībās turētajām akcijām kalendārajā gadā, kā arī kapitāls, kas ir atbrīvots no nodokļa atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, un lietā C-17/14 – izmaksas, kas ir tieši saistītas ar dividenžu saņemšanu.

Ja tiktu konstatēts kapitāla aprites ierobežojums, tas var tikt pamatots ar divpusējās konvencijas dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanai, kas noslēgta starp rezidences dalībvalsti un dividenžu izcelsmes dalībvalsti, sekām, ar nosacījumu, ka atšķirīgā attieksme attiecībā uz dividenžu aplikšanu ar nodokli starp nodokļa maksātājiem, kas dzīvo pēdējā minētajā valstī, un tiem, kas dzīvo citās dalībvalstīs, zūd. Tādos apstākļos, kādi ir pamatlietās C-14/14 un C-17/14, ņemot vērā iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi, brīvas kapitāla aprites ierobežojums, ja tāds tiktu konstatēts, nevar tikt uzskatīts par pamatotu.

(1) OV C 129, 28.4.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/7

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Mory SA, likvidācijas procesā, Mory Team, likvidācijas procesā, Superga Invest/Eiropas Komisija

(Lieta C-33/14 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. pants - Pieņemamība - Prettiesisks un nesaderīgs atbalsts - Atgūšanas pienākums - Eiropas Komisijas lēmums neattiecināt atgūšanas pienākumu uz atbalsta saņēmēja pārņēmēju - Interese celt prasību - Prasības valsts tiesās par zaudējumu atlīdzību un atbalsta atgūšanu - Tiesības celt prasību - Prasītājs, kas nav skarts individuāli)

(2015/C 371/09)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Mory SA, likvidācijas procesā, Mory Team, likvidācijas procesā, Superga Inves (pārstāvji – B. Vatier un F. Loubières, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un B. Stromsky)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu Mory u.c./Komisija (T-545/12, EU:T:2013:607);

2)	noraidīt kā nepieņemamu Mory SA, Mory Team un Superga Invest prasību atcelt Komisijas 2012. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2012) 2401 final attiecībā uz Sernam grupas aktīvu pārņemšanu tās sanācijas procesā;

3)	Mory SA, Mory Team, Superga Invest un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas gan saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē, gan saistībā ar apelācijas tiesvedību.

(1) OV C 102, 7.4.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/8

Tiesas (virspalāta) 2015. gada 15. septembra spriedums (Bundessozialgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jobcenter Berlin Neukölln/Nazifa Alimanovic u.c.

(Lieta C-67/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Personu brīva pārvietošanās - Savienības pilsonība - Vienlīdzīga attieksme - Direktīva 2004/38/EK - 24. panta 2. punkts - Sociālā palīdzība - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 4. un 70. pants - Īpašie no iemaksām neatkarīgie naudas pabalsti - Dalībvalsts pilsoņi, kuri meklē darbu, uzturoties citā dalībvalstī - Izslēgšana - Darba ņēmēja statusa saglabāšana)

(2015/C 371/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundessozialgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jobcenter Berlin Neukölln

Atbildētāji: Nazifa Alimanovic, Sonita Alimanovic, Valentina Alimanovic, Valentino Alimanovic

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 24. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kas grozīta ar Komisijas 2010. gada 9. decembra Regulu (ES) Nr. 1244/2010, 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atsevišķi “īpaši no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti” Regulas Nr. 883/2004 70. panta 2. punkta izpratnē, kas ir uzskatāmi arī par “sociālo palīdzību” Direktīvas 2004/38 24. panta 2. punkta izpratnē, netiek piešķirti citu dalībvalstu pilsoņiem, kuri atrodas tādā situācijā, kāda ir norādīta minētās direktīvas 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā, lai gan šie pabalsti tiek piešķirti šīs dalībvalsts pilsoņiem, kas ir tādā pašā situācijā.

(1) OV C 142, 12.5.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/9

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KPN BV/Autoriteit Consument en Markt (ACM)

(Lieta C-85/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi - Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības - Direktīva 2002/22/EK - 28. pants - Piekļuve numuriem un pakalpojumiem - Neģeogrāfiski numuri - Direktīva 2002/19 EK - 5., 8. un 13. pants - Valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras - Cenu kontrole - Zvanu tranzītpakalpojumi - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tālruņa zvanu tranzītpakalpojumu operatoriem ir noteikts nepiemērot augstākus tarifus zvaniem uz neģeogrāfiskiem numuriem nekā zvaniem uz ģeogrāfiskiem numuriem - Uzņēmums bez būtiskas ietekmes tirgū - Kompetentā valsts iestāde)

(2015/C 371/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: KPN BV

Atbildētāja: Autoriteit Consument en Markt (ACM)

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām valsts kompetentajai iestādei ir atļauts noteikt tādu tarifu pienākumu kā pamatlietā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, 28. pantu, lai zvaniem uz neģeogrāfiskajiem numuriem Eiropas Savienībā likvidētu šķērsli, kas nav tehniska rakstura, bet kurš izriet no piemērotajiem tarifiem, kaut arī nav veikta tirgus izpēte, no kuras izrietētu, ka attiecīgajam uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū, ja šāds pienākums ir kvalificējams par nepieciešamu un samērīgu pasākumu, lai garantētu, ka tiešie lietotāji var piekļūt pakalpojumiem, kuriem Savienībā izmanto neģeogrāfiskos numurus.

Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šis nosacījums ir izpildīts un vai tarifu pasākums ir objektīvs, pārredzams, samērīgs, nediskriminējošs, vai tas ir balstīts uz konstatētās problēmas veidu un vai tas ir attaisnots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 8. pantā minētajiem mērķiem, un vai ir ievērotas procedūras, kas ir noteiktas Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 6., 7. un 7.a pantā;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts var paredzēt, ka tādu tarifu pienākumu atbilstoši Direktīvas 2002/22, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/136, 28. pantam kā pamatlietā var noteikt cita valsts iestāde, nevis valsts regulatīvā iestāde, kam parasti ir uzdots piemērot Savienības jauno tiesisko regulējumu, kas ir piemērojams elektronisko sakaru pakalpojumiem, ja vien ir ievērots priekšnoteikums par katras šīs iestādes atbilstību kompetences, neatkarības, objektivitātes un pārskatāmības nosacījumiem, kuri ir paredzēti Direktīvā 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, un ka jebkuru lēmumu, ko šīs iestādes pieņem, var efektīvi pārsūdzēt no ieinteresētajām pusēm neatkarīgā iestādē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 151, 19.5.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/10

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Société de Produits Nestlé SA/Cadbury UK Ltd

(Lieta C-215/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - 3. panta 3. punkts - Jēdziens “izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja” - Trīsdimensiju preču zīme - Ar šokolādi pārklāts “Kit Kat” četrdaivu vafeļu batoniņš - 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Apzīmējums, kas sastāv gan no formas, kas izriet no pašas preces īpašībām, gan no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai - Ražošanas process, kas ietverts tehniskajā rezultātā)

(2015/C 371/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Société de Produits Nestlé SA

Atbildētāja: Cadbury UK Ltd

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj kā preču zīmi reģistrēt apzīmējumu, kas sastāv no preces formas, ja šai formai ir trīs būtiskas pazīmes, viena no kurām izriet no pašas preces īpašībām, bet divas pārējās ir vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai, tomēr ar nosacījumu, ka vismaz viens no šajā tiesību normā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem šai formai ir piemērojams pilnībā;

Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa, saskaņā ar kuru ir atļauts atteikt reģistrēt apzīmējumus, kas sastāv vienīgi no preces formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz to, kā attiecīgā prece darbojas, nevis uz veidu, kā tā ir ražota;

lai varētu reģistrēt preču zīmi, kas atšķirtspēju ieguvusi tās lietošanas rezultātā Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punkta izpratnē, vai tā būtu lietota kā daļa no citas reģistrētas preču zīmes vai kopā ar to, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka ieinteresētās personas preci vai pakalpojumu, kas apzīmēts vienīgi ar šo preču zīmi, pretstatā jebkurai citai preču zīmei, kas arī var pastāvēt, uztver kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma.

(1) OV C 235, 21.7.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/11

Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C. van der Lans/Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

(Lieta C-257/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Pasažieru tiesības lidojuma kavēšanās vai atcelšanas gadījumā - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. panta 3. punkts - Iekāpšanas atteikums un lidojuma atcelšana - Lidojuma ilga kavēšanās - Kompensācija un atbalsts pasažieriem - Ārkārtēji apstākļi)

(2015/C 371/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: C. van der Lans

Atbildētāja: Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāda pēkšņi radusies tehniska problēma kā pamatlietā, kuras pamatā nav nepilnīga apkope un kas turklāt nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs, neietilpst jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” šīs normas nozīmē.

(1) OV C 303, 8.9.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/12

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kyowa Hakko Europe GmbH/Hauptzollamt Hannover

(Lieta C-344/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tarifu un statistikas nomenklatūra - Preču klasifikācija - Aminoskābju maisījumi, ko izmanto zīdaiņu un mazu bērnu ar alerģiju pret govs piena olbaltumvielām pārtikā - Klasifikācija tarifu pozīcijā 2106 “pārtikas izstrādājumi” vai tarifu pozīcijā 3003 “medikamenti”)

(2015/C 371/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kyowa Hakko Europe GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Hannover

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007, ir jāinterpretē tādējādi, ka aminoskābju maisījumi, tādi kā pamatlietā minētie, kuri tiek izmantoti zīdaiņu un mazu bērnu ar alerģiju pret govs piena olbaltumvielām pārtikā, ir jāklasificē šīs nomenklatūras pozīcijā 2106 kā “pārtikas izstrādājumi”, ja to objektīvo pazīmju un īpašību dēļ šie izstrādājumi nepārprotami neuzrāda ārstnieciskas un profilaktiskas īpašības, kuru iedarbība ir vērsta uz noteiktām cilvēka organisma funkcijām, un tādējādi tie nevar tikt pielietoti slimības vai saslimšanas novēršanai vai ārstēšanai, ne arī dabiski izmantoti medicīniskām vajadzībām; tas būtu jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 339, 29.9.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/12

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-367/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri ir nodibināti Venēcijas un Kiodžas teritorijās - Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi - Atbalsta neatgūšana noteiktajā termiņā - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. panta 2. punkts - Finansiālas sankcijas - Kavējuma nauda - Naudas sods)

(2015/C 371/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Conte, D. Grespan un B. Stromsky)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, kam palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Rezolutīvā daļa:

1)	datumā, kurā beidzās Eiropas Komisijas 2012. gada 21. novembra brīdinājuma vēstulē norādītais termiņš, neveicot visus pasākumus, kas nepieciešami sprieduma Komisija/Itālija (C-302/09, EU:C:2011:634) izpildei, Itālijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

Itālijas Republika samaksā Eiropas Komisijai, pārskaitot uz rēķinu “Eiropas Savienības pašu resursi” sākot no šīs sprieduma pasludināšanas dienas un līdz sprieduma Komisija/Itālija (C-302/09, EU:C:2011:634) izpildes dienai kavējuma naudu EUR 12 miljoni par katru nokavēto semestri pasākumu, kas nepieciešami minētā sprieduma Komisija/Itālija izpildei, veikšanā;

3)	Itālijas Republika samaksā Eiropas Komisijai, pārskaitot uz rēķinu “Eiropas Savienības pašu resursi”, naudas sodu EUR 30 miljonu apmērā;

4)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 395, 10.11.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/13

Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Commissione Tributaria Regionale di Mestre-Venezia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Fratelli De Pra SpA, SAIV SpA/Agenzia Entrate – Direzione Provinciale Ufficio Controlli Belluno, Agenzia Entrate – Direzione Provinciale Ufficio Controlli Vicenza

(Lieta C-416/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīvas 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK - Zemes mobilo telekomunikāciju galiekārtu brīva aprite - Direktīva 1999/5/EK - Iekārtu lietošanas nodoklis - Vispārējā atļauja vai lietošanas licence - Abonēšanas līgums, kas ir līdzvērtīgs vispārējai atļaujai vai licencei - Atšķirīga attieksme pret lietotājiem ar vai bez abonēšanas līguma)

(2015/C 371/16)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Regionale di Mestre-Venezia

Pamatlietas puses

Prasītājas: Fratelli De Pra SpA, SAIV SpA

Atbildētājas: Agenzia Entrate – Direzione Provinciale Ufficio Controlli Belluno, Agenzia Entrate – Direzione Provinciale Ufficio Controlli Vicenza

Rezolutīvā daļa:

Šīs direktīvas:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, it īpaši tās 8. pants,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) un

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK,

ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums par tāda nodokļa kā nodokļa par valdības piešķirto koncesiju piemērošanu, saskaņā ar kuru zemes mobilo radiosakaru galiekārtu lietošanai abonēšanas līguma ietvaros ir jāsaņem vispārēja atļauja vai licence, kā arī jāsamaksā šāds nodoklis, jo abonēšanas līgums pats par sevi ir līdzvērtīgs licencei vai vispārējai atļaujai un tādējādi šajā ziņā nav nepieciešama nekāda administrācijas iesaistīšanās;

Direktīvas 2002/22, kura grozīta ar Direktīvu 2009/136, 20. pants un Direktīvas 1999/5 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem tāda nodokļa kā nodokļa par valdības piešķirto koncesiju piemērošanas nolūkos nav pretrunā tas, ka vispārējai atļaujai vai radiostacijas licencei tiek pielīdzināts mobilās telefonijas abonenta līgums, kurā turklāt ir jānorāda attiecīgās galiekārtas veids un tās atbilstības sertifikāts;

tādā situācijā kā pamatlietās no Direktīvas 1999/5, Direktīvas 2002/19, Direktīvas 2002/20, kura grozīta ar Direktīvu 2009/140, Direktīvas 2002/21 un Direktīvas 2002/22, kura grozīta ar Direktīvu 2009/136, kā arī no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. panta izrietošās Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā atšķirīga attieksme pret zemes mobilo radiosakaru galiekārtu lietotājiem atkarībā no tā, vai viņi noslēdz mobilās telefonijas pakalpojumu abonēšanas līgumu vai iegādājas šos pakalpojumus iespējami papildināmu priekšapmaksas karšu veidā, un atbilstoši kurai tikai uz pirmajiem attiecas tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, ar ko ir noteikts nodoklis par valdības piešķirto koncesiju.

(1) OV C 431, 1.2.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 3. augustā iesniedza Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) – NEW WAVE CZ a.s./Alltoys spol. s r.o.

(Lieta C-427/15)

(2015/C 371/17)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší soud České republiky

Pamatlietas puses

Prasītāja: NEW WAVE CZ a.s.

Atbildētāja: ALLTOYS spol. s r.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK (1) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka runa ir par tiesvedību, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ja pēc galīgas lietas izbeigšanas, kurā ir atzīts, ka intelektuālā īpašuma tiesības tika pārkāptas, prasītājs atsevišķā tiesvedībā pieprasa informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kuriem ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības (piemēram, lai precīzi noteiktu kaitējuma apmēru un pēc tam prasītu kompensāciju par to)?

(1) OV L 157, 45. lpp.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. augustā iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – Odvolací finanční ředitelství/Pavlína Baštová

(Lieta C-432/15)

(2015/C 371/18)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītāja: Odvolací finanční ředitelství

Atbildētājs: Pavlína Baštová

Prejudiciālie jautājumi

1a.

Vai zirga piegāde, ko veic tā īpašnieks (kurš ir nodokļa maksātājs) sacīkšu organizatoram nolūkā, lai zirgs piedalītos zirgu skriešanas sacīkstēs, ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un tādējādi – ar PVN apliekams darījums?

1b.

Ja atbilde ir apstiprinoša, vai par atlīdzību uzskatāma naudas balva, kas iegūta sacīkstēs (ko tomēr iegūst ne katrs zirgs, kurš piedalās sacīkstēs), vai pakalpojuma iegāde, kas sastāv no iespējas iegūšanas zirgam piedalīties sacīkstēs, kuru sacensību organizators nodrošina zirga īpašniekam, vai kāda citu atlīdzība?

1c.

Ja atbilde ir noliedzoša, vai šis apstāklis pats par sevi ir pamats samazināt atskaitīto PVN priekšnodokli par piegādēm, kam uzliek nodokli un kas iegādātas un izmantotas, lai sagatavotu audzētāja/trenera paša zirgus sacīkstēm, vai zirga piedalīšanās skriešanās sacīkstēs jāuzskata par tās personas saimnieciskās darbības daļu, kura darbojas savu paša un citu īpašnieku sacīkšu zirgu audzēšanas un trenēšanas jomā, un vai šīs personas pašas zirgu audzēšanas un to piedalīšanās skriešanas sacensībās izdevumi jāiekļauj pieskaitāmajos izdevumos, kas saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību? Ja atbilde uz šo jautājuma daļu ir apstiprinoša, vai naudas balva ir jāiekļauj ar nodokli apliekamajā summā un PVN summā, kas maksājama pēc pakalpojumu sniegšanas, vai arī šis ir ienākums, kas vispār neietekmē ar PVN apliekamo summu?

2a.

Ja PVN aprēķināšanas nolūkā vairākas pakalpojumu daļas ir jāuzskata par vienu darījumu, tad kādi ir kritēriji, lai noteiktu to savstarpējo attiecību, tas ir, lai noteiktu, vai tās ir piegādes ar savstarpēji vienlīdzīgu statusu vai piegādes attiecībās starp galveno un papildu pakalpojumu? Vai pastāv kāda hierarhija starp šiem kritērijiem attiecībā uz to klasifikāciju un nozīmīgumu?

2b.

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. pantu kopā ar šīs direktīvas III pielikumu jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek atļauta pakalpojuma klasifikācija saskaņā ar samazināto likmi, ja tas sastāv no divdaļīgas piegādes, kas PVN vajadzībām ir jāuzskata par vienotu piegādi, un šīm piegādēm savstarpēji ir vienāds statuss, kā arī vienu no tām atsevišķi nevar klasificēt nevienā no kategorijām, kas minētas Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu III pielikumā?

2c.

Ja atbilde uz 2b jautājumu ir apstiprinoša, vai pakalpojumu daļas par tiesībām izmantot sporta objektu un sacīkšu zirgu trenera pakalpojumu daļas apvienojums tādos apstākļos, kādi ir šajā tiesvedībā, nepieļauj šī pakalpojuma klasifikāciju kopumā saskaņā ar samazināto PVN likmi, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu III pielikuma 14. punktā?

2d.

Ja samazinātās nodokļa likmes piemērošana nav izslēgta, pamatojoties uz atbildi uz 2c jautājumu, tad kā klasifikāciju saskaņā ar attiecīgo PVN likmi ietekmē fakts, ka nodokļa maksātājs papildus sporta objektu izmantošanas pakalpojumam un trenera pakalpojumam sniedz arī turēšanas stallī, barošanas un citus zirgu kopšanas pakalpojumus? Vai visas šīs piegādes daļas PVN vajadzībām jāuzskata par vienu veselu ar vienādu nodokļu režīmu?

(1) OV L 347, 11.12.2006, 1. lpp.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/16

Prasība, kas celta 2015. gada 10. septembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-481/15)

(2015/C 371/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un F. Wilman)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nenodrošinot regulāru konkrētu kopēju aviācijas drošības pamatstandartu ievērošanu nepieciešamajā apmērā un biežumā, kā arī nenorīkojot pietiekamu skaitu revidentu kvalitātes kontroles pasākumu veikšanai, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Regulas (EK) Nr. 300/2008 (1) 11. pantā, kā arī šīs regulas II pielikuma 4.1., 4.2., 7.5. un 14. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atbalstam prasītāja norāda, ka:

Regulas (EK) Nr. 300/2008 11. pantā, kā arī šīs regulas II pielikuma 4.1., 4.2., 7.5. un 14. punktā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums nodrošināt regulāru konkrētu kopēju aviācijas drošības pamatstandartu ievērošanu nepieciešamajā apmērā un biežumā, kā arī norīkot pietiekamu skaitu revidentu kvalitātes kontroles pasākumu veikšanai.

Vācija šos pienākumus nav izpildījusi.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, OV L 97, 72. lpp., redakcijā, kas grozīta ar Komisijas 2010. gada 8. janvāra Regulu Nr. 18/2010, OV L 7, 3. lpp.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-314/13 Portugāle/Komisija 2015. gada 21. septembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-495/15 P)

(2015/C 371/20)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Recchia un P. Guerra e Andrade)

Otra lietas dalībniece: Portugāles Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-314/13;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai;

—	piespriest Portugālei atlīdzināt šīs tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati: Galvenokārt Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Komisijai ir jāpieņem lēmums par finanšu korekcijām Kohēzijas fonda ietvaros termiņā, kas noteikts pamata normatīvajā aktā, pamatojoties uz dalībvalsts uzklausīšanas datumu.

Pakārtoti, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka termiņš, kurā Komisijai ir jāpieņem lēmums par finanšu korekcijām, ir obligāts termiņš, kura neievērošana ir uzskatāma par būtisku pārkāpumu, kura dēļ novēloti pieņemtais lēmums ir uzskatāms par spēkā neesošu.

Galvenie argumenti: Galvenokārt Komisija apgalvo, ka šajā gadījumā nav piemērojams Regulas Nr. 1083/2006 (1) 100. pants, bet gan Regulas Nr. 1164/94 (2) II pielikuma H panta 2. punkts. Komisijas ieskatā Vispārējā tiesa ir veikusi kļūdainu Regulas Nr. 1083/2006 108. panta interpretāciju. 108. pants ir piemērojams tikai līdzfinansētiem projektiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar jauno regulējumu (2007.–2013. gada laikposms). Šajā gadījumā saskaņā ar Regulas Nr. 1083/2006 105. pantu piemērojamā tiesību norma ir Regulas nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts. Komisija uzskata, ka Regulā Nr. 1164/94 nav paredzēts termiņš, kurā Komisijai būtu jāpieņem lēmums par finanšu korekcijām.

Pakārtoti Komisija apgalvo, ka Savienības likumdevējs nav noteicis nekādu obligātu termiņu, kura laikā Komisijai būtu jāpieņem lēmumi par finanšu korekcijām. Lēmuma par finanšu korekcijām galvenais mērķis ir saistīts ar Savienības finanšu interešu aizsardzību. Turklāt likumā nav paredzētas nedz sankcijas, nedz jebkādas sekas saistībā ar termiņa neievērošanu. Lēmuma par finanšu korekcijām pieņemšanas termiņš ir indikatīvs termiņš.

(1) Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 25. lpp.).

(2) Padomes 1994. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 1. lpp.).

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/19

Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Deutsche Post/Komisija

(Lieta T-421/07 RENV) (1)

(Valsts atbalsts - Pasta sūtījumu piegāde - Pasākumi, ko Vācijas iestādes veikušas par labu Deutsche Post AG - Lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Interese celt prasību - Pabeigtas procedūras atkārtota sākšana - Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iedarbība)

(2015/C 371/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Post AG (Bonna, Vācija) (pārstāvji – J. Sedemund un T. Lübbig, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Martenczuk, T. Maxian Rusche un R. Sauer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: UPS Europe NV/SA (Brisele, Beļģija) un UPS Deutschland Inc. & Co. OHG (Neuss, Vācija) (pārstāvis – T. Ottervanger, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 12. septembra Lēmumu uzsākt [EKL] 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz Vācijas Federatīvās Republikas par labu Deutsche Post AG (atbalsts C 36/07 (ex NN 25/07)) piešķirto valsts atbalstu

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2007. gada 12. septembra Lēmumu uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz Vācijas Federatīvās Republikas par labu Deutsche Post AG (atbalsts C 36/07 (ex NN 25/07)) piešķirto valsts atbalstu atcelt tiktāl, ciktāl Komisija sāka formālās izmeklēšanas procedūru saistībā ar minētajiem valsts pasākumiem, izņemot par labu Deutsche Bundespost Postdienst un Deutsche Post piešķirto valsts galvojumu;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Deutsche Post prasības atcelt tiesību aktu ietvaros radušos tiesāšanās izdevumus, tostarp tos tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas tiesvedībā Tiesā;

3)	UPS Europe NV/SA un UPS Deutschland Inc. & Co. OHG sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 22, 26.1.2008.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/20

Vispārējās tiesas 2015. gada 23. septembra spriedums – ClientEarth un The International Chemical Secretariat/ECHA

(Lieta T-245/11) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - ECHA rīcībā esošie dokumenti - Trešo personu izsniegti dokumenti - Termiņš atbildei uz piekļuves pieteikumu - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību - Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību - Sevišķas sabiedrības intereses - Vides informācija - Emisijas vidē)

(2015/C 371/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ClientEarth (Londona, Apvienotā Karaliste) un The International Chemical Secretariat (Gēteborga, Zviedrija (pārstāvis – P. Kirch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji – M. Heikkilä, A. Iber un T. Zbihlej, pārstāvji, kam palīdz D. Abrahams, barrister)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji E. Manhaeve, P. Oliver un C. ten Dam, vēlāk – E. Manhaeve, P. Oliver un F. Clotuche-Duvieusart un visbeidzot – E. Manhaeve, F. Clotuche-Duvieusart un J. Tomkim) un Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – M. Bronckers un Y. van Gerven, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2011. gada 4. marta lēmumu par atteikumu piekļūt informācijai, kas sniegta saistībā ar dažu ķīmisku vielu reģistrācijas procedūru

Rezolutīvā daļa:

izbeigt tiesvedību par prasību atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2011. gada 4. marta lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts izpaust ar pieteikuma par piekļuvi informācijai 1. punktu prasīto informāciju, ciktāl tas attiecas uz kopš 2014. gada 23. aprīļa internetā pieejamo 6 611 sabiedrību nosaukumiem un kontaktinformāciju;

2)	atcelt ECHA 2011. gada 4. marta lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts izpaust ar pieteikuma par piekļuvi informācijai 1. punktu prasīto informāciju, ciktāl tas attiecas uz 2014. gada 23. aprīlī vēl nepubliskotu informāciju;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	katrs lietas dalībnieks, tostarp Eiropas Komisija un Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC), sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 194, 2.7.2011.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/21

Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Oil Pension Fund Investment Company/Padome

(Lieta T-121/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu - Atcelšanas seku pielāgošana laikā)

(2015/C 371/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oil Pension Fund Investment Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – K. Kleinschmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un J.-P. Hix)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.), kā arī Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, ciktāl ar to Oil Pension Fund Investment Company nosaukums ir iekļauts Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, II pielikumā esošajā sarakstā;

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl ar to Oil Pension Fund Investment Company nosaukums ir iekļauts Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu IX pielikumā esošajā sarakstā;

atstāt spēkā Lēmuma 2012/829 un Īstenošanas regulas Nr. 1264/2012 sekas attiecībā uz Oil Pension Fund Investment Company līdz brīdim, kad beidzas Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai, vai, ja šajā termiņā tiek iesniegta apelācijas sūdzība, līdz apelācijas sūdzības noraidīšanai;

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Oil Pension Fund Investment Company tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 4.5.2013.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/22

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. septembra spriedums – First Islamic Investment Bank/Padome

(Lieta T-161/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Kļūda vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Samērīgums)

(2015/C 371/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: First Islamic Investment Bank Ltd (Labuana, Malaizija) (pārstāvji – B. Mettetal un C. Wucher-North, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – Á. de Elera-San Miguel Hurtado un M. Bishop)

Priekšmets

Par prasību, pirmkārt, daļēji atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.), un Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.), un, otrkārt, prasība atcelt Padomes lēmumu paturēt spēkā pret prasītāju noteiktos ierobežojošos pasākumus

Rezolutīvā daļa:

atcelt, ciktāl tie attiecas uz First Islamic Investment Bank Ltd:

—	Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, pielikuma I punktu;

—	Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, pielikuma I punktu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	First Islamic Investment Bank sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem, kā arī atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumiem. Padome sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem, kā arī atlīdzina pusi no First Islamic Investment Bank tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 141, 18.5.2013.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/23

Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – IOC-UK/Padome

(Lieta T-428/13) (1)

(Kopējā ārējā un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Tiesības tikt uzklausītam - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu - Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija)

(2015/C 371/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iranian Oil Company UK Ltd (IOC-UK) (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Grayston, solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta, M. Gambardella, D. Sellers un N. Pilkington, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un M. Bishop)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – sākotnēji S. Behzadi-Spencer un V. Kaye, pēc tam V. Kaye, pārstāvji, kam palīdz M. Gray, barrister)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2013. gada 6. jūnija Lēmumu 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 156, 10. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 156, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Iranian Oil Company UK Ltd (IOC-UK) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/23

Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Wahlström/Frontex

(Lieta T-653/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2010. gada novērtējums - Ikgadējās pārrunas ar novērtētāju - Mērķu noteikšana)

(2015/C 371/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kari Wahlström (Espoo, Somija) (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) (pārstāvji – S. Vuorensola un H. Caniard, piedaloties A. Duron un D. Waelbroeck, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2013. gada 9. oktobra spriedumu lietā Wahlström/Frontex (F-116/12, Krājums-CDL, EU:F:2013:143), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 9. oktobra spriedumu lietā Wahlström/Frontex (F-116/12, Krājums-CDL, EU:F:2013:143), atcelt tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa ir noraidījusi pirmajā instancē izvirzītā otrā atcelšanas pamata otro un trešo daļu, kā arī prasību par kaitējuma atlīdzību;

2)	pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

3)	atcelt Kari Wahlström novērtējuma ziņojumu par 2010. gadu;

4)	Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) samaksā K. Wahlström kaitējuma atlīdzību EUR 2 000 apmērā;

5)	Frontex sedz visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē un Civildienesta tiesā.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/24

Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Federación Nacional de Cafeteros de Colombia/ITSB – Accelerate (“COLOMBIANO COFFEE HOUSE”)

(Lieta T-359/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “COLOMBIANO COFFEE HOUSE” - Agrāka aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Café de Colombia” - Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. un 14. pants - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts)

(2015/C 371/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Federación Nacional de Cafeteros de Colombia (Bogota, Kolumbija) (pārstāvji – A. Pomares Caballero un M. Pomares Caballero, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – O. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Accelerate s.a.l. (Beirūta, Libāna)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2014. gada 27. marta lēmumu lietā R 1200/2013–5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Federación Nacional de Cafeteros de Colombia un Accelerate s.a.l.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas piektās padomes 2014. gada 27. marta lēmumu lietā R 1200/2013–5 daļā, kurā ir noraidīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu;

2)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Federación Nacional de Cafeteros de Colombia tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/25

Prasība, kas celta 2015. gada 20. augustā – KV/EACEA

(Lieta T-484/15)

(2015/C 371/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KV (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra nodaļas vadītāja Lēmumu EACEA/MH/OG/OKRAPF15D013150 par līguma No519177-LLP-1-2011–1-GR-KA3-KA3NW finansēšanu saistībā ar projektu “Digitālās kompetences veicināšana un sekmēšana, piesaistot brīvprātīgos”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā.

—

Apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, nošķirot “parastos” un “papildu” pakalpojumus, ko attiecīgā projekta laikā sniedza prasītāja partneri/kapitāldaļu turētāji, jo EACEA acīmredzami neesot ņēmusi vērā partneru sniegto pakalpojumu raksturu, prasītāja valdes nepārprotamo vēlmi pievērsties šādiem pakalpojumiem un tos veikt, jo tā uzskatīja, ka tie veido atsevišķu kategoriju, kas neietilpst Statūtu noteikumos, kā arī to, ka attiecībā uz pakalpojumiem, ko partneri sniedza projekta ietvaros, bija izpildītas visas iepriekš minētā valdes lēmuma prasības.

Ar otro pamatu tiek apgalvota otra acīmredzama kļūda vērtējumā.

—	Apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar lēmuma pamatojumu, kas attiecas uz pakļautības saikni starp partneriem/kapitāldaļu turētajiem un prasītāju, kuras esamība esot skaidri pierādīta EACEA iesniegtajos pierādījumos.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/26

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. jūnija spriedumu lietā F-5/14 CX/Komisija 2015. gada 26. augustā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-493/15 P)

(2015/C 371/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un C. Ehrbar)

Otrs lietas dalībnieks: CX (Enghien, Beļģija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2015. gada 18. jūnija spriedumu lietā F-5/14 CX/Komisija;

—	nosūtīt lietu Civildienesta tiesai, lai tā lemtu par pārējiem prasības pamatiem;

—	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats, kas attiecas uz medicīniskajiem atzinumiem, kuri ir sniegti disciplinārlietas ietvaros, ir saistīts ar kļūdām tiesību piemērošanā, kas ir radušās tāpēc, ka netika ievērotas i) tiesību normas par pierādīšanas pienākumu, ii) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) IX pielikums, iii) Civildienesta noteikumu 59. pants un iv) Civildienesta tiesas (turpmāk tekstā – “Civildienesta tiesa”) kompetences.

2.	Otrais pamats, kas attiecas uz netiešu saskaņotu pierādījumu kopuma jēdzienu, ir saistīts ar pienākumu apjoma neievērošanu saistībā ar pierādījumu iegūšanu un kļūdu pamatojumā.

Trešais pamats ir saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, jo Civildienesta tiesa atzina, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas bija Komisijas rīcībā, pieņemot apstrīdēto lēmumu, tā nav izpildījusi savu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, trešo reizi neuzaicinot uz tiesu prasītāju pirmajā instancē tāpēc, ka, pirmkārt, izmeklētie fakti bija relatīvi seni, otrkārt, ierēdnis bija slimības atvaļinājumā un, treškārt, viņa advokāts otrreiz bija noraidījis uzaicinājumu uz tiesu.

Ceturtais pamats ir saistīts ar kļūdu pamatojumā saistībā ar tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma un faktu saturiskās nepareizības sekām, ciktāl Civildienesta tiesa esot pamatojusies uz saturiski nepareiziem faktiem, lai secinātu, ka prasītāja pirmajā instancē uzklausīšana esot varējusi ietekmēt apstrīdēto lēmumu.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/27

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. jūnija spriedumu lietā F-27/13 CX/Komisija 2015. gada 28. augustā iesniedza CX

(Lieta T-496/15 P)

(2015/C 371/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: CX (Enghien, Beļģija) (pārstāvis – É. Boigelot, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atzīt tā apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	tādējādi atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 18. jūnija spriedumu lietā F-27/13, kas izsniegts pasludināšanas dienā; un

—	pašai izskatīt lietu un apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas sākotnējās prasības un tādējādi pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, izņemot visus jaunos prasījumus;

—	katrā ziņā piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir saistīts ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumiem un ar to, ka Civildienesta tiesa (turpmāk tekstā – “Civildienesta tiesa”) tos nav ņēmusi vērā, pārmesto faktu neesamību, gan Komisijas, gan Civildienesta tiesas atteikumu veikt pārbaudes, kas bija vajadzīgas, lai noskaidrotu patiesību, un acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

Otrais pamats ir saistīts ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 4. un 6. panta pārkāpumu un Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta pārkāpumu, ciktāl Civildienesta tiesa ir atzinusi, ka kompetentajai iecēlējinstitūcijai nav pilnvaru sodīt attiecīgo ierēdni, viņam tieši nosakot “klasifikāciju” noteiktā pakāpē, bet tai ir tikai pilnvaras viņu pazemināt pakāpē, tomēr tā atbilstoši nerīkojās.

3.	Trešais pamats ir saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu un acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/28

Prasība, kas celta 2015. gada 29. augustā – Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-506/15)

(2015/C 371/31)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou, O. Tsirkinidou un A.-E. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2015. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 4076) (1), ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti izdevumi atsaistītajam tiešajam atbalstam 2009., 2010. un 2011. pieprasījuma gadā un savstarpējai atbilstībai 2011. pieprasījuma gadā un ciktāl Grieķijas Republikai nav tikuši atmaksāti EUR 1 0 4 60 620,42 atbilstoši Vispārējās tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumam lietā T-632/11 Grieķijas Republika/Eiropas Komisija, ņemot vērā prasības pieteikumā izklāstītos faktus un norādītos tiesību akta atcelšanas pamatus; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Konkrētāk, attiecībā uz finanšu korekciju, kas tiek piemērota atsaistītā tiešā atbalsta shēmām, Grieķijas Republika norāda uz četriem atcelšanas pamatiem.

Ar pirmo atcelšanas pamatu par vienotas 25 % likmes korekciju, kas tiek piemērota nepilnību dēļ, nosakot un kontrolējot pastāvīgās ganības, attiecībā uz 2009., 2010. un 2011. gadu, tiek norādīts uz Regulas Nr. 796/2004 (2) 2. panta 2. punkta (vēlāk Regulas Nr. 1120/2009 (3) 2. panta c) punkta) kļūdainu interpretāciju un piemērošanu.

Ar otro atcelšanas pamatu arī par vienotas 25 % likmes korekciju, kas tiek piemērota nepilnību dēļ, nosakot un kontrolējot pastāvīgās ganības, attiecībā uz 2009., 2010. un 2011. gadu, tiek norādīts uz pamatnostādņu kļūdainu interpretāciju un piemērošanu attiecībā uz 25 % finanšu korekcijas piemērošanas nosacījumiem, uz to, ka nav norādīts pietiekams pamatojums, ir pārsniegtas Komisijas rīcības brīvības robežas un vienlaicīgi ir pārkāpts samērīguma princips.

Ar trešo atcelšanas pamatu par vienotas 5 % likmes korekciju, kas tiek piemērota nepilnību dēļ zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) pirmajā tās piemērošanas gadā (2009), tiek norādīts uz pamatnostādņu kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, uz to, ka ir pārsniegtas Komisijas rīcības brīvības robežas un vienlaicīgi ir pārkāpts samērīguma princips.

Ar ceturto atcelšanas pamatu par vienotas likmes korekciju piemērošanu nepilnību dēļ pārbaudēs uz vietas un, konkrētāk, attiecībā uz 2 % korekciju, kas tiek piemērota par risku analīzes neefektivitāti attiecībā uz 2010. pieprasījuma gadu, tiek norādīts uz kļūdainu Regulas Nr. 1122/2009 (4) 31. panta 2. punkta un Regulas Nr. 796/2004 27. panta interpretāciju un piemērošanu, kas ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Turklāt, kas attiecas uz citiem apstrīdētā īstenošanas lēmuma strīdīgajiem punktiem, Grieķijas Republika norāda divus turpmākos atcelšanas pamatus.

Ar piekto atcelšanas pamatu par vienotas 2 % likmes korekciju, kas tiek piemērota savstarpējai atbilstībai, attiecībā uz 2011. pieprasījuma gadu, tiek norādīts uz kļūdainu Regulas Nr. 885/2006 (5) 11. panta un Regulas Nr. 1290/2005 (6) 31. panta piemērošanu un interpretāciju, uz to, ka nav norādīts pietiekams pamatojums un ka ir pieļautas faktu kļūdas vienotas 2 % likmes piemērošanā attiecībā uz 2011. pieprasījuma gadu.

Ar sesto atcelšanas pamatu par summu, kas ir atmaksājama Grieķijas Republikai, pildot Vispārējās tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumu lietā T-632/11, tiek norādīts uz LESD 266. un 280. panta pārkāpumiem attiecībā uz Komisijas pienākumu veikt pasākumus, lai pildītu Tiesas spriedumu, un uz to, ka nav norādīts pamatojums EUR 1 0 4 60 620,42 neatmaksāšanai Grieķijas Republikai atbilstoši iepriekš minētajam Vispārējās tiesas spriedumam.

(1) OV L 182, 39. lpp.

(2) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.).

(3) Komisijas 2009. gada 29. oktobra Regula (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 316, 1. lpp.).

(4) Komisijas 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV L 316, 65. lpp.).

(5) Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.).

(6) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/29

Prasība, kas celta 2015. gada 2. septembrī – Lietuvas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta T-508/15)

(2015/C 371/32)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lietuvas Republika (pārstāvji – D. Kriaučiūnas, R. Krasuckaitė, M. Palionis un A. Petrauskaitė)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz Lietuvas Republiku un ir saistīts ar agrīnu lauksaimniecības preču ražošanas pārtraukšanu (6711 budžeta pozīcija);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu saistībā ar Savienības tiesību pārkāpumu.

Komisija, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (1) 52. panta 2. punktu, vienlaikus pārkāpjot arī samērīguma principu, jo:

Neņemot vērā pārkāpuma raksturu un Eiropas Savienībai nodarītos finansiālos zaudējumus, Komisija ir piemērojusi vienotas likmes korekciju, kaut gan informācija, kura tika sniegta pēc Lietuvas veiktās visu pieteikumu ex-post pārbaudes, kura tika veikta piemērotā un sapratīgā veidā, ļāva ar precizitāti noteikt Eiropas Savienībai faktiski nodarīto finansiālo zaudējumu apmēru. Lietuvas Republikas valdība apgalvo, ka Lietuvas iestāžu veiktās ex-post pārbaudes ir piemērots veids, kā noteikt faktiskos zaudējumus fondiem, jo:

—	pārbaudēm izvēlētie kritēriji ir atbilstoši lauksaimniecības preču ražošanas jēdzienam;

—	Komisija ir nepamatoti saistījusi lauksaimniecības preču ražošanas jēdzienu ar daļēji naturālās saimniecības jēdzienu;

—	Komisija nav ņēmusi vērā Lietuvas Republikas mērķus un pasākumus, kuri tika skaidri noteikti lauku attīstības programmas dokumentos.

Katrā ziņā Komisija ir nepamatoti piemērojusi pārmērīgi lielu 5 % finanšu korekciju, jo šādas korekcijas piemērošana ir paredzēta vienīgi ievērojamu zaudējumu Savienības budžetam riska gadījumā, turpretī Lietuvas Republikas veiktās pārbaudes un iesniegtā informācija ir pierādījusi, ka Savienības budžetam varēja rasties vienīgi neliels finanšu risks.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 549. lpp.).

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/31

Prasība, kas celta 2015. gada 1. septembrī – Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych/Komisija

(Lieta T-514/15)

(2015/C 371/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych (Varšava, Polija) (pārstāvis – P. Hoffman, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 12. jūnija lēmumu GESTDEM 2015/1291, ar kuru prasītājai ir tikusi liegta piekļuve sīki izstrādātajam atzinumam, ko Eiropas Komisija izdevusi saistībā ar paziņošanas procedūru 2014/537/PL;

—	atcelt Komisijas 2015. gada 17. jūlija lēmumu GESTDEM 2015/1291, ar kuru prasītājai ir tikusi liegta piekļuve sīki izstrādātajam atzinumam, ko Maltas Republika izdevusi saistībā ar paziņošanas procedūru 2014/537/PL;

—	piespriest Komisija segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 2. punkta trešais ievilkums.

—

Nevarot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu saprātīgi interpretēt tādējādi, ka Komisijas rīcībā esošs dokuments nevar tikt publiskots, ja tas varētu kaitēt pārbaužu, izmeklēšanas vai revīzijas mērķiem, pat ja dokuments nav ticis izstrādāts saistībā ar šādu pārbaudi, izmeklēšanu vai revīziju vai tās mērķiem.

—	Nekāda vispārīga prezumpcija par to, ka dokumenta publiskošana kaitēs aizsardzībai pārkāpuma procedūras ietvaros, neesot piemērojama dokumentam, kas ir ticis iesniegts paziņošanas procedūrā, jo saistībā ar šādu procedūru nepastāvot nekāda šāda vispārīga prezumpcija.

—

Komisijas apgalvojums, ka tās atzinums attiecas uz pasākumu, ar kuru ir plānots novērst Savienības tiesību pārkāpumu, un ka tajā ir iekļautas atsauces uz Komisijas brīdinājuma vēstuli, ar kuru ir tikusi uzsākta pārkāpuma procedūra, un paziņotā pasākuma novērtējums, ņemot vērā šo procedūru, nepierādot, ka pastāv jebkāda vispārīga prezumpcija par to, ka sīki izstrādātais atzinums nebūtu publiskojams.

—	Komisijas nostāja neesot saskanīga, ciktāl tā savu lēmumu balsta uz vispārīgu prezumpciju, bet vienlaikus pamatojas uz “konkrētās lietas” īpatnībām.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot daļēju piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts un LESD 296. pants.

—	Katrā ziņā Komisijai esot bijis daļēji jāpublisko tās sīki izstrādātais atzinums, t.i., pēc tam, kad būtu tikušas izņemtas atsauces uz brīdinājuma vēstuli par pārkāpuma procedūru.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, lai gan esot pastāvējušas sevišķas sabiedrības intereses, ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts.

—

Tā kā sīki izstrādātais atzinums attiecās uz pasākumu, kuru Parlaments jau izskatīja, un ka tādēļ šis pasākums tika grozīts, tā publiskošana esot vajadzīga, lai Parlamenta locekļi varētu saprast, kādēļ valdības lūdz grozīt tiem iesniegto likumprojektu. Līdz ar to pastāvot sevišķas sabiedrības intereses publiskošanā. Demokrātisks process nevarot pareizi darboties, ja Parlamentam lūdz īstenot Komisijas atzinumus, ja tie netiek publiskoti.

—	Tā kā paziņošanas procedūras tiesiskums un līdz ar to pieņemtā likumprojekta īstenojamība var būt atkarīga no Komisijas atzinuma teksta, pastāvot sevišķas sabiedrības intereses publiskošanā, kas balstītas uz tiesībām uz tiesisko noteiktību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Direktīvas 98/34/EK (2) preambulas 3. apsvērums un 8. panta 4. punkts.

—	Atteikums publiskot sīki izstrādāto atzinumu esot nesaderīgs ar Direktīvas 98/34 būtību, kas ir balstīta uz pārskatāmību; tas it īpaši tā esot tad, ja attiecīgā dalībvalsts nav atsaukusies uz konfidencialitātes noteikumu atbilstoši minētās direktīvas 8. panta 4. punktam.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Maltas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (3) 4. panta 2. punkta trešais ievilkums, 5. un 6. punkts.

—	Atteikums piešķirt piekļuvi atzinumam nevarot tikt balstīs tikai uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu norisošajā pārkāpuma procedūrā, plāno ņemt vērā Maltas sīki izstrādāto atzinumu vai ka tā šo atzinumu ir pievienojusi šīs procedūras lietas materiāliem.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Maltas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts LESD 296. pants.

—

Komisija sākotnēji esot atteikusies lemt par Maltas atzinuma publiskošanu ar pamatojumu, ko varot interpretēt vienīgi kā tādu, kas nozīmē, ka lēmums būs atkarīgs no tā, vai Komisija piekritīs Vispārējās tiesas spriedumam lietā T-402/12 Carl Schlyter/Komisija, atbilstoši kuram sīki izstrādātie atzinumi ir publiskojami, vai arī tam nepiekritīs un attiecīgi pārsūdzēs. Tomēr Komisija nepārsūdzēja šo spriedumu un esot atteikusi publiskošanu ar pamatojumu, kas ar to nekādi neesot saistīts un kuru pati Komisija acīmredzot esot uzskatījusi par nepietiekamu, jo citādi tai esot bijis jāpieņem noraidošs lēmums vēl pirms pārsūdzības termiņa lietā T-402/12 beigām.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV 1998, L 204, 37. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/33

Prasība, kas celta 2015. gada 1. septembrī – Almaz–Antey/Padome

(Lieta T-515/15)

(2015/C 371/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: OAO Concern PVO Almaz–Antey (Maskava, Krievija) (pārstāvji – C. Stumpf un A. Haak, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2015. gada 22. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2015/971, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2015 L 157, 50. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešu pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Padomes lēmumu ir pārkāpts samērīguma princips.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome bez pamatojuma un nesamērīgi esot pārkāpusi prasītāja pamattiesības, konkrēti, tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav sniegusi atbilstošus vai pietiekamus iemeslus prasītāja iekļaušanai to personu, vienību un struktūru sarakstā, kam piemēro ierobežojošus pasākumus saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav sniegusi pierādījumus tam, ka prasītājs ir iesaistīts situācijas destabilizēšanā Ukrainā vai ka tam būtu jebkāda ietekme attiecībā uz Minskas vienošanās īstenošanu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome acīmredzami ir kļūdījusies, uzskatot, ka prasītāja gadījumā bija izpildīts kaut viens no kritērijiem, lai viņu iekļautu apstrīdētajā pasākumā ietvertajā sarakstā.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Lēmuma 2015/971/KĀDP atcelšanas rezultātā Padomes Regulai (ES) Nr. 833/2014 trūkst pietiekama juridiskā pamata, kas nozīmē ka prasītāja iekļaušanai Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 826/2014 vairs nav nekādu seku.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/34

Prasība, kas celta 2015. gada 7. septembrī – NICO/Padome

(Lieta T-524/15)

(2015/C 371/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Naftiran Intertrade Co. (NICO) Sàrl (Pully, Šveice) (pārstāvji – J. Grayston, P. Gjørtler, G. Pandey un D. Rovetta, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest Padomei saskaņā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem atklāt pilno versiju 1. pielikumam 2015. gada 23. janvāra dokumentam 7228/14 EXT 1 par “I/A PUNKTA PIEZĪMI” no Padomes Ģenerālsekretariāta Pastāvīgo Pārstāvju komitejai, kā arī jebkuru citu dokumentu, kas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes lēmumu, kas ietverts prasītājas advokātiem adresētajā 2015. gada 26. jūnija vēstulē par norādīto personu un struktūru saraksta, kurš iekļauts II pielikumā Padomes Lēmumam 2010/413/KĀDP (1), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, un IX pielikumā Regulai (ES) Nr. 267/2012 (2) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, kas īstenota ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, pārskatīšanu tiktāl, ciktāl apstrīdētais lēmums ir atteikums izņemt prasītāju no personu un struktūru, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, saraksta;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un labas pārvaldības princips.

—

Prasītāja pārskatīšanas procedūrā tikai nupat ir tikusi informēta, ka Padome jau ir pieņēmusi tai negatīvu lēmumu. Prasītajai nav dotas nekādas iespējas komentēt un atsaukties uz savām tiesībām uz aizstāvību. Tā vietā tai ir noteikts termiņš, kurā jānosūta komentāri, kurus, nemaz neņemdama vērā pirms lēmuma pieņemšanas, Padome izskatīs tikai atsevišķā, turpmāk īstenojamā izņemšanas no saraksta administratīvajā pārskatīšanas procesā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pietiekams pamatojums.

—	Pārskatīšanas lēmumā nav ietverts pienācīgs pamatojums, kas ļautu prasītājai saprast, kāpēc ir noraidīts tās administratīvais pieteikums par izņemšanu no saraksta.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ir pārkāptas būtiskas procesuālās un materiāltiesiskās prasības.

—	Padome apstrīdētā lēmuma pamatošanai skaidri balstījās uz dokumentiem un pierādījumiem, kas saistīti ar administratīvā procesa agrākajām stadijām.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas procesuālās un materiāltiesiskās prasības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, un ka persona, kura parakstījusi apstrīdēto lēmumu, nav bijusi kompetenta to parakstīt.

—	Apstrīdētajai Padomes 2015. gada 26. jūnija vēstulei, kurā ietverts lēmums neizņemt prasītāju no saraksta, ir formas trūkumi. Šādi attiecīgā tiesību akta formas trūkumi arī izraisa būtiskus prasītājas tiesību pārkāpumus.

(1) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).

(2) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/35

Prasība, kas celta 2015. gada 7. septembrī – Petro Suisse Intertrade/Padome

(Lieta T-525/15)

(2015/C 371/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Petro Suisse Intertrade Co. SA (Pully, Šveice) (pārstāvji – J. Grayston, P. Gjørtler, G. Pandey un D. Rovetta, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2015. gada 25. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2015/1008, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2015 L 161, 19. lpp.) un Padomes 2015. gada 25. jūnija Īstenošanas Regulu (ES) 2015/1001, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2015 L 161, 1. lpp.), ciktāl ar šiem aktiem prasītāja ir iekļauta to personu un vienību kategorijā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi;

—

atcelt Padomes lēmumu, kas ir ietverts prasītājas juristiem adresētajā 2015. gada 26. jūnija vēstulē saistībā ar to personu un vienību, kuras ir norādītas Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā un Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā, saraksta pārskatīšanu, ciktāl šis lēmums ir uzskatāms par atteikumu dzēst prasītāju no to personu un vienību saraksta, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pietiekams pamatojums.

—	2015. gada 26. jūnija lēmums (“apstrīdētais pārskatīšanas lēmums”) kalpoja arī kā informatīva vēstule attiecībā uz Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1008 un Padomes Īstenošanas Regulu (ES) 2015/2001 (“apstrīdētie akti”), bet lēmumā par apstrīdēto aktu pieņemšanu nav sniegts nekāds pamatojums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

—	Kaut arī prasītāja piederēja NIOC, tā ir uzskatāma par atsevišķu juridisku vienību, kas ir reģistrēta Šveicē un likumīgi darbojas kā vietējā pakalpojumu sniegšanas sabiedrība ar ļoti ierobežotu apgrozījumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz aizstāvību.

—

Atļaujot tikai vienai neidentificētai dalībvalstij noteikt Padomei praksē pieņemt lēmumu bez jebkādu atbilstošu pamatojošo dokumentu vai liecību izvērtēšanas, Padome ir vienpusēji ieviesusi jaunu lēmumu pieņemšanas procedūru, kurai nav juridiskā pamatojuma LESD 215. pantā vai citur Līgumos. Šāda rīcība vairs nenodrošina līdzsvaru starp Padomes izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas funkcijām un prasītājas tiesībām uz tiesību aizsardzību tiesā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas pamattiesības uz īpašumu.

—

Padome nekādā materiālā veidā nav sniegusi pamatojumu prasītājai uzliktajiem ierobežojumiem. Prasītājas, Šveices sabiedrības ar ierobežotu darbību kā vietējās pakalpojumu sniegšanas sabiedrības, iekļaušana sarakstā nekādā ziņā nevar veicināt starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu, un Padome nevar iesniegt nekādus pierādījumus par pretējo.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/36

Prasība, kas celta 2015. gada 7. septembrī – HK Intertrade/Padome

(Lieta T-526/15)

(2015/C 371/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HK Intertrade Co. Ltd (Wanchai, Honkonga) (pārstāvji – J. Grayston, P. Gjørtler, G. Pandey un D. Rovetta, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pietiekams pamatojums.

—

2015. gada 26. jūnija lēmums (“apstrīdētais pārskatīšanas lēmums”) kalpoja arī kā informatīva vēstule attiecībā uz Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1008 un Padomes Īstenošanas Regulu (ES) 2015/2001 (“apstrīdētie akti”), bet lēmumā par apstrīdēto aktu pieņemšanu nav sniegts nekāds pamatojums. Turklāt Padomes sniegtais pamatojums neatbilst judikatūrā noteiktajam standartam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

—	Kaut arī prasītāja piederēja NIOC, tā ir uzskatāma par atsevišķu juridisku vienību, kas ir reģistrēta Honkongā un darbojas atsevišķā tirgū Āzijā, kurš atrodas tālu no jebkādas kontroles, kuru NIOC it kā varot īstenot attiecībā uz prasītājas darbībām.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz aizstāvību.

—

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas pamattiesības uz īpašumu.

—

Padome nekādā materiālā veidā nav sniegusi pamatojumu prasītājai uzliktajiem ierobežojumiem. Prasītājas, Honkongā esošas sabiedrības, kura darbojas Āzijas tirgū, iekļaušana sarakstā nekādā ziņā nevar veicināt starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu, un Padome nevar iesniegt nekādus pierādījumus par pretējo.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/37

Prasība, kas celta 2015. gada 8. septembrī – Intesa Sanpaolo/ITSB (“START UP INITIATIVE”)

(Lieta T-529/15)

(2015/C 371/38)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intesa Sanpaolo SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji – P. Pozzi, F. Braga, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “START UP INITIATIVE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 011 838

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 29. jūnija lēmums lietā R 2777/2014-1

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpumu un kļūdainu piemērošanu;

—	atzīt Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un honorārus šajā tiesvedībā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/38

Prasība, kas celta 2015. gada 16. septembrī – LG Electronics/ITSB – Cyrus Wellness Consulting (“Viewty GT”)

(Lieta T-534/15)

(2015/C 371/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LG Electronics, Inc. (Seula, Korejas Republika) (pārstāvis – M. Graf, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Cyrus Wellness Consulting GmbH (Berlīne, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Viewty GT” – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 017 237

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 12. jūnija lēmums lietā R 1564/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/39

Prasība, kas celta 2015. gada 15. septembrī – CBM/ITSB – ÏD Group (“Fashion ID”)

(Lieta T-535/15)

(2015/C 371/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CBM Creative Brands Marken GmbH (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji – U. Lüken, J. Bärenfänger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: ÏD Group (Roubaix, Francija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Fashion ID” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 638 658

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 14. jūlija lēmums lietā R 2470/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir apmierināts Iebildumu nodaļas lēmums noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 10 638 658 attiecībā uz apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 14., 18., 25. un 35. klasē;

—	atcelt attiecīgo ITSB Iebildumu nodaļas 2014. gada 28. jūlija lēmumu B 2 038 399, ciktāl ar to Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma Nr. 10 638658 noraidīšanu;

—	2012. gada 26. jūnija iebildumus par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 10 638 658 noraidīt pilnībā;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Iebildumu nodaļa un Apelācijas padome nav ņēmusi vērā Vispārējās tiesas un Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru apzīmējumu visaptverošs vērtējums ir jāsalīdzina, balstoties uz Kopienas preču zīmi kopumā, nevis tikai uz atsevišķu elementu salīdzinājumu.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/40

Prasība, kas celta 2015. gada 15. septembrī – CBM/ITSB – ÏD Group (“Fashion ID”)

(Lieta T-536/15)

(2015/C 371/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CBM Creative Brands Marken GmbH (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji – U. Lüken, J. Bärenfänger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: ÏD Group (Roubaix, Francija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Fashion ID” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 589 082

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 14. jūlija lēmums lietā R 2472/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atstāts spēkā negrozīts Iebildumu nodaļas lēmums noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 11 589 082 atteicībā uz apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16. un 41. klasē;

—	atcelt attiecīgo ITSB Iebildumu nodaļas 2014. gada 28. jūlija lēmumu lietā B 2 197 401, ciktāl ar to Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma Nr. 11 589 082 noraidīšanu;

—	2012. gada 7. jūnija iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju Nr. 11 589 082 noraidīt pilnībā;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Iebildumu nodaļa un Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā Vispārējās tiesas un Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru apzīmējumu visaptverošs vērtējums ir jāsalīdzina, balstoties uz Kopienas preču zīmi kopumā, nevis tikai uz atsevišķu elementu salīdzinājumu.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/41

Prasība, kas celta 2015. gada 14. septembrī – Deutsche Post/ITSB – Verbis Alfa (“InPost”)

(Lieta T-537/15)

(2015/C 371/42)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Post AG (Bonna, Vācija) (pārstāvji – M. Viefhues un T. Heitmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Verbis Alfa sp. z o.o. (Krakova, Polija), EasyPack sp. z o.o. (Krakova, Polija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “InPost” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 049 558

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 26. jūnija lēmums lietā R 546/2014-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība attiecībā uz identiskiem pakalpojumiem;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/42

Prasība, kas celta 2015. gada 17. septembrī – Regent University/ITSB – Regent’s College (“REGENT UNIVERSITY”)

(Lieta T-538/15)

(2015/C 371/43)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Regent University (Virginia Beach, Amerikas Savienotās Valstis (pārstāvji – D. Wilkinson, Solicitor, un E. Himsworth, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Regent’s College (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “REGENT UNIVERSITY” – Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 4 711 594

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 6. jūlija lēmums lietā R 1859/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	nodot lietu tālākai izskatīšanai Apelācijas padomē;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī prasītājai procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus;

—	piespriest pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam segt tiesāšanās izdevumus, kā arī prasītājai procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus, ja pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs iestātos lietā šajā tiesvedībā

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/43

Prasība, kas celta 2015. gada 22. septembrī – Pi-Design/ITSB – Nestlé (“PRESSO”)

(Lieta T-545/15)

(2015/C 371/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pi-Design AG (Triengen, Šveice) (pārstāvis – M. Apelt, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Société des produits Nestlé SA (Vevey, Šveice)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “PRESSO” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija Nr. 1 093 132, ko attiecina uz Eiropas Savienību

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 2. jūlija lēmums lietā R 428//2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/44

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā F-35/15 De Esteban Alonso/Komisija 2015. gada 16. septembrī iesniedza Fernando De Esteban Alonso

(Lieta T-557/15 P)

(2015/C 371/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Fernando De Esteban Alonso (Saint-Martin-de-Seignanx, Francija) (pārstāvis – C. Huglo, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt 2015. gada 15. jūlija rīkojumu lietā F-35/15, ar kuru Eiropas Savienības Civildienesta tiesas priekšsēdētājs noraidīja viņa prasību;

—	atcelt iecēlinstitūcijas 2014. gada 21. novembra lēmumu, kas saņemts 2014. gada 3. decembrī un ar kuru ir noraidīta sūdzība Nr. R/865/14, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis 2014. gada 5. augustā;

—	piespriest Eiropas Komisijai samaksāt summu EUR 17 242,51 apmērā, kas apelācijas sūdzības iesniegšanas dienā ir aktualizēta un noteikta EUR 24 242,51 apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai samaksāt summu EUR 3 000 apmērā saistībā ar izmaksām par lietas vešanu, kā arī ar kopējiem izdevumiem, paturot tiesības pārskatīt šo summu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa, lemjot ar rīkojumu un neatļaujot no jauna veikt procesuālo rakstu apmaiņu vai nerīkojot atklātu tiesas sēdi, ir atteikusies spriest tiesu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa, lemjot ar rīkojumu un neatļaujot no jauna veikt procesuālo rakstu apmaiņu vai nerīkojot atklātu tiesas sēdi, ir pārkāpusi sacīkstes principu un aizstāvības tiesības.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 24. pantā attiecībā uz institucionālo palīdzību paredzētajiem nosacījumiem ir pievienojusi papildu nosacījumu.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/45

Prasība, kas celta 2015. gada 24. septembrī – Paglieri Sell System/ITSB (“APOTEKE”)

(Lieta T-563/15)

(2015/C 371/46)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paglieri Sell System SpA (Pozzolo Formigaro, Itālija) (pārstāvji – P. Pozzi, F. Braga, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “APOTEKE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 014 691

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 23. jūlija lēmums lietā R 2428/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpumu un kļūdainu piemērošanu;

—	atzīt Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un honorārus šajā tiesvedībā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/46

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 30. septembra rīkojums – Schönberger/Revīzijas palāta

(Lieta F-14/12 RENV)

(Civildienests - Ierēdņi - Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas - Paaugstināšana amatā - 2011. gada paaugstināšana amatā - Atteikums paaugstināt amatā - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

(2015/C 371/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Peter Schönberger (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – O. Mader, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta (pārstāvji – B. Schäfer un Í. Ní Riagáin Düro)

Priekšmets

Prasība atcelt atbildētājas lēmumu prasītāju nepaaugstināt amatā AD 13 pakāpē 2011. gada paaugstināšanas amatā ietvaros

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu;

2)	lietās F-14/12 un F-14/12 RENV P. Schönberger sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Revīzijas palātas tiesāšanās izdevumus;

3)	lietā T-26/14 P Eiropas Savienības Revīzijas palāta sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina P. Schönberger tiesāšanās izdevumus.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/46

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 28. septembra rīkojums – Kriscak/Eiropols

(Lieta F-73/14) (1)

(Civildienests - Eiropola darbinieki - Eiropola konvencija - Eiropola Civildienesta noteikumi - Eiropola Civildienesta noteikumu 1 pielikums - Treknrakstā norādīti amati, kurus var ieņemt tikai persona, kas pieņemta darbā kompetentos dienestos Eiropola konvencijas 2. panta 4. punkta izpratnē - Ierobežoti amati - Eiropola lēmums - Amati, kurus var ieņemt tikai persona, kas pieņemta darbā kompetentās iestādēs Eiropola lēmuma 3. panta izpratnē - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošana Eiropola darbiniekiem - Pagaidu darbinieka darba līguma uz noteiktu laiku nepagarināšana - Atteikums noslēgt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2015/C 371/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Christiana Kriscak (Hāga, Nīderlande) (pārstāvis – M. Velardo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (pārstāvji – D. Neumann, J. Arnould un C. Falmagne)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu neatjaunot prasītājas darba līgumu un atlīdzināt iespējamos radītos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu;

2)	Eiropas Policijas birojs sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu no C. Krscak tiesāšanās izdevumiem;

3)	C. Krscak sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 380, 27.10.2014., 27. lpp.

9.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/47

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 30. septembra rīkojums – Nunes/Revīzijas palāta

(Lieta F-54/15)

(Civildienests - Līgumdarbinieks - Darbā pieņemšanas nosacījumu apstrīdēšana - Novēlota sūdzība - Pirmstiesas procedūras neievērošana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2015/C 371/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Nunes (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – M. Petit, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Revīzijas palātas 2009. gada aprīļa lēmumu mainīt prasītāja nodarbinātības statusu un atalgojumu un prasība pielāgot viņa atalgojumu ar atpakaļejošu spēku sākot ar 2009. gada aprīli

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	C. Nunes sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 371

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 9. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2015/C 371/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2015/C 371/02	Lieta C-361/13: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika Valsts pienākumu neizpilde — Regula (EK) Nr. 883/2004 — 7. pants — Vecuma pabalsts — Ziemassvētku piemaksa — Dzīvesvietas nosacījums	2
2015/C 371/03	Lieta C-433/13: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika Valsts pienākumu neizpilde — Regula (EK) Nr. 883/2004 — 7. pants — 21. pants — Slimības pabalsts — Kopšanas pabalsts, aprūpes pabalsts un pabalsts augstāku izmaksu kompensēšanai — Dzīvesvietas nosacījums	2
2015/C 371/04	Lieta C-519/13: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums (Anotato Dikastirio Kyprou (Kipra) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Alpha Bank Cyprus Ltd/Dau Si Senh u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās vai komerclietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Regula (EK) Nr. 1393/2007 — 8. pants — Atteikums pieņemt dokumentu — Tulkojuma neesamība vienam no pārsūtītajiem dokumentiem — Minētās regulas II pielikumā paredzētās veidlapas neesamība — Sekas	3
2015/C 371/05	Lieta C-589/13: Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko uzsācis F. E. Familienprivatstiftung Eisenstadt Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kapitāla brīva aprite — EKL 56. pants — Iekšzemes fonda saņemto ienākumu no kapitāla un kapitāldaļu atsavināšanas pagaidu aplikšana ar nodokli — Atteikums atskaitīt no nodokļu bāzes dāvinājumus labumguvējiem nerezidentiem, kas atbilstoši konvencijai par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu netiek aplikti ar nodokli fonda aplikšanas ar nodokli dalībvalstī	4
2015/C 371/06	Lieta C-597/13 P: Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Total SA/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Parafīna vaska tirgus — Ogļu putekļu vaska tirgus — Meitasuzņēmuma, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam, izdarīts pārkāpums — Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz meitasuzņēmumu — Mātesuzņēmuma atbildība, kas izriet tikai un vienīgi no tā meitasuzņēmuma pārkāpjošās rīcības — Spriedums, ar kuru samazināts meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda apmērs — Ietekme uz mātesuzņēmuma tiesisko stāvokli	5
2015/C 371/07	Lieta C-634/13 P: Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Total Marketing Services, kas ir Total Raffinage Marketing tiesību pārņēmēja/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Parafīna vaska tirgus — Ogļu putekļu vaska tirgus — Dalības nelikumīgā aizliegtā vienošanās ilgums — Dalības izbeigšana — Dalības pārtraukšana — Noteiktā laikposmā nodibinātu koluzīvu kontaktu neesamība — Pārkāpuma turpināšanās — Pierādīšanas pienākums — Publiska norobežošanās — Norobežošanās nodoms pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku uztverē — Pienākums norādīt pamatojumu — Nevainīguma prezumpcijas, vienlīdzīgas attieksmes, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un sodu individualizācijas principi	6
2015/C 371/08	Apvienotās lietas C-10/14, C-14/14 un C-17/14: Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – J. B. G. T. Miljoen (C-10/14), X (C-14/14), Société Générale SA (C-17/14)/Staatssecretaris van Financiën Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiešie nodokļi — LESD 63. un 65. pants — Kapitāla brīva aprite — Akciju portfeļa dividenžu aplikšana ar nodokli — Ieturējums ienākumu gūšanas vietā — Ierobežojums — Galīgais nodokļu slogs — Faktori nodokļa maksātāju rezidentu un nodokļa maksātāju nerezidentu nodokļa sloga salīdzināšanai — Salīdzināmība — Ienākuma nodokļa vai sabiedrību ienākuma nodokļa ņemšana vērā — Konvencijas nodokļa dubultas uzlikšanas novēršanai — Ierobežojuma neitralizēšana konvencijas ceļā	6
2015/C 371/09	Lieta C-33/14 P: Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Mory SA, likvidācijas procesā, Mory Team, likvidācijas procesā, Superga Invest/Eiropas Komisija Apelācija — Valsts atbalsts — Prasība atcelt tiesību aktu — LESD 263. pants — Pieņemamība — Prettiesisks un nesaderīgs atbalsts — Atgūšanas pienākums — Eiropas Komisijas lēmums neattiecināt atgūšanas pienākumu uz atbalsta saņēmēja pārņēmēju — Interese celt prasību — Prasības valsts tiesās par zaudējumu atlīdzību un atbalsta atgūšanu — Tiesības celt prasību — Prasītājs, kas nav skarts individuāli	7
2015/C 371/10	Lieta C-67/14: Tiesas (virspalāta) 2015. gada 15. septembra spriedums (Bundessozialgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jobcenter Berlin Neukölln/Nazifa Alimanovic u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Personu brīva pārvietošanās — Savienības pilsonība — Vienlīdzīga attieksme — Direktīva 2004/38/EK — 24. panta 2. punkts — Sociālā palīdzība — Regula (EK) Nr. 883/2004 — 4. un 70. pants — Īpašie no iemaksām neatkarīgie naudas pabalsti — Dalībvalsts pilsoņi, kuri meklē darbu, uzturoties citā dalībvalstī — Izslēgšana — Darba ņēmēja statusa saglabāšana	8
2015/C 371/11	Lieta C-85/14: Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KPN BV/Autoriteit Consument en Markt (ACM) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi — Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības — Direktīva 2002/22/EK — 28. pants — Piekļuve numuriem un pakalpojumiem — Neģeogrāfiski numuri — Direktīva 2002/19 EK — 5., 8. un 13. pants — Valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras — Cenu kontrole — Zvanu tranzītpakalpojumi — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tālruņa zvanu tranzītpakalpojumu operatoriem ir noteikts nepiemērot augstākus tarifus zvaniem uz neģeogrāfiskiem numuriem nekā zvaniem uz ģeogrāfiskiem numuriem — Uzņēmums bez būtiskas ietekmes tirgū — Kompetentā valsts iestāde	9
2015/C 371/12	Lieta C-215/14: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Société de Produits Nestlé SA/Cadbury UK Ltd Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Preču zīmes — Direktīva 2008/95/EK — 3. panta 3. punkts — Jēdziens izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja — Trīsdimensiju preču zīme — Ar šokolādi pārklāts Kit Kat četrdaivu vafeļu batoniņš — 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts — Apzīmējums, kas sastāv gan no formas, kas izriet no pašas preces īpašībām, gan no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai — Ražošanas process, kas ietverts tehniskajā rezultātā	10
2015/C 371/13	Lieta C-257/14: Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C. van der Lans/Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gaisa transports — Pasažieru tiesības lidojuma kavēšanās vai atcelšanas gadījumā — Regula (EK) Nr. 261/2004 — 5. panta 3. punkts — Iekāpšanas atteikums un lidojuma atcelšana — Lidojuma ilga kavēšanās — Kompensācija un atbalsts pasažieriem — Ārkārtēji apstākļi	11
2015/C 371/14	Lieta C-344/14: Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kyowa Hakko Europe GmbH/Hauptzollamt Hannover Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tarifu un statistikas nomenklatūra — Preču klasifikācija — Aminoskābju maisījumi, ko izmanto zīdaiņu un mazu bērnu ar alerģiju pret govs piena olbaltumvielām pārtikā — Klasifikācija tarifu pozīcijā 2106 pārtikas izstrādājumi vai tarifu pozīcijā 3003 medikamenti	12
2015/C 371/15	Lieta C-367/14: Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika Valsts pienākumu neizpilde — Valsts atbalsts — Atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri ir nodibināti Venēcijas un Kiodžas teritorijās — Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi — Atbalsta neatgūšana noteiktajā termiņā — Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde — Neizpilde — LESD 260. panta 2. punkts — Finansiālas sankcijas — Kavējuma nauda — Naudas sods	12
2015/C 371/16	Lieta C-416/14: Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (Commissione Tributaria Regionale di Mestre-Venezia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Fratelli De Pra SpA, SAIV SpA/Agenzia Entrate – Direzione Provinciale Ufficio Controlli Belluno, Agenzia Entrate – Direzione Provinciale Ufficio Controlli Vicenza Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi — Direktīvas 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK — Zemes mobilo telekomunikāciju galiekārtu brīva aprite — Direktīva 1999/5/EK — Iekārtu lietošanas nodoklis — Vispārējā atļauja vai lietošanas licence — Abonēšanas līgums, kas ir līdzvērtīgs vispārējai atļaujai vai licencei — Atšķirīga attieksme pret lietotājiem ar vai bez abonēšanas līguma	13
2015/C 371/17	Lieta C-427/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 3. augustā iesniedza Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) – NEW WAVE CZ a.s./Alltoys spol. s r.o.	15
2015/C 371/18	Lieta C-432/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. augustā iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – Odvolací finanční ředitelství/Pavlína Baštová	15
2015/C 371/19	Lieta C-481/15: Prasība, kas celta 2015. gada 10. septembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	16
2015/C 371/20	Lieta C-495/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-314/13 Portugāle/Komisija 2015. gada 21. septembrī iesniedza Eiropas Komisija	17
	Vispārējā tiesa
2015/C 371/21	Lieta T-421/07 RENV: Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Deutsche Post/Komisija Valsts atbalsts — Pasta sūtījumu piegāde — Pasākumi, ko Vācijas iestādes veikušas par labu Deutsche Post AG — Lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru — Interese celt prasību — Pabeigtas procedūras atkārtota sākšana — Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iedarbība	19
2015/C 371/22	Lieta T-245/11: Vispārējās tiesas 2015. gada 23. septembra spriedums – ClientEarth un The International Chemical Secretariat/ECHA Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — ECHA rīcībā esošie dokumenti — Trešo personu izsniegti dokumenti — Termiņš atbildei uz piekļuves pieteikumu — Piekļuves atteikums — Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību — Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību — Sevišķas sabiedrības intereses — Vides informācija — Emisijas vidē	20
2015/C 371/23	Lieta T-121/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Oil Pension Fund Investment Company/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Samērīgums — Tiesības uz īpašumu — Atcelšanas seku pielāgošana laikā	21
2015/C 371/24	Lieta T-161/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. septembra spriedums – First Islamic Investment Bank/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Kļūda vērtējumā — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Samērīgums	22
2015/C 371/25	Lieta T-428/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – IOC-UK/Padome Kopējā ārējā un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Tiesības tikt uzklausītam — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Samērīgums — Tiesības uz īpašumu — Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija	23
2015/C 371/26	Lieta T-653/13 P: Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Wahlström/Frontex Apelācija — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — 2010. gada novērtējums — Ikgadējās pārrunas ar novērtētāju — Mērķu noteikšana	23
2015/C 371/27	Lieta T-359/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 18. septembra spriedums – Federación Nacional de Cafeteros de Colombia/ITSB – Accelerate (COLOMBIANO COFFEE HOUSE) Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas grafiska preču zīme COLOMBIANO COFFEE HOUSE — Agrāka aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Café de Colombia — Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. un 14. pants — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts	24
2015/C 371/28	Lieta T-484/15: Prasība, kas celta 2015. gada 20. augustā – KV/EACEA	25
2015/C 371/29	Lieta T-493/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. jūnija spriedumu lietā F-5/14 CX/Komisija 2015. gada 26. augustā iesniedza Eiropas Komisija	26
2015/C 371/30	Lieta T-496/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. jūnija spriedumu lietā F-27/13 CX/Komisija 2015. gada 28. augustā iesniedza CX	27
2015/C 371/31	Lieta T-506/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. augustā – Grieķijas Republika/Komisija	28
2015/C 371/32	Lieta T-508/15: Prasība, kas celta 2015. gada 2. septembrī – Lietuvas Republika/Eiropas Komisija	29
2015/C 371/33	Lieta T-514/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. septembrī – Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych/Komisija	31
2015/C 371/34	Lieta T-515/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. septembrī – Almaz–Antey/Padome	33
2015/C 371/35	Lieta T-524/15: Prasība, kas celta 2015. gada 7. septembrī – NICO/Padome	34
2015/C 371/36	Lieta T-525/15: Prasība, kas celta 2015. gada 7. septembrī – Petro Suisse Intertrade/Padome	35
2015/C 371/37	Lieta T-526/15: Prasība, kas celta 2015. gada 7. septembrī – HK Intertrade/Padome	36
2015/C 371/38	Lieta T-529/15: Prasība, kas celta 2015. gada 8. septembrī – Intesa Sanpaolo/ITSB (START UP INITIATIVE)	37
2015/C 371/39	Lieta T-534/15: Prasība, kas celta 2015. gada 16. septembrī – LG Electronics/ITSB – Cyrus Wellness Consulting (Viewty GT)	38
2015/C 371/40	Lieta T-535/15: Prasība, kas celta 2015. gada 15. septembrī – CBM/ITSB – ÏD Group (Fashion ID)	39
2015/C 371/41	Lieta T-536/15: Prasība, kas celta 2015. gada 15. septembrī – CBM/ITSB – ÏD Group (Fashion ID)	40
2015/C 371/42	Lieta T-537/15: Prasība, kas celta 2015. gada 14. septembrī – Deutsche Post/ITSB – Verbis Alfa (InPost)	41
2015/C 371/43	Lieta T-538/15: Prasība, kas celta 2015. gada 17. septembrī – Regent University/ITSB – Regent’s College (REGENT UNIVERSITY)	42
2015/C 371/44	Lieta T-545/15: Prasība, kas celta 2015. gada 22. septembrī – Pi-Design/ITSB – Nestlé (PRESSO)	43
2015/C 371/45	Lieta T-557/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā F-35/15 De Esteban Alonso/Komisija 2015. gada 16. septembrī iesniedza Fernando De Esteban Alonso	44
2015/C 371/46	Lieta T-563/15: Prasība, kas celta 2015. gada 24. septembrī – Paglieri Sell System/ITSB (APOTEKE)	45
	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2015/C 371/47	Lieta F-14/12 RENV: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 30. septembra rīkojums – Schönberger/Revīzijas palāta Civildienests — Ierēdņi — Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas — Paaugstināšana amatā — 2011. gada paaugstināšana amatā — Atteikums paaugstināt amatā — Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota	46
2015/C 371/48	Lieta F-73/14: Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 28. septembra rīkojums – Kriscak/Eiropols Civildienests — Eiropola darbinieki — Eiropola konvencija — Eiropola Civildienesta noteikumi — Eiropola Civildienesta noteikumu 1 pielikums — Treknrakstā norādīti amati, kurus var ieņemt tikai persona, kas pieņemta darbā kompetentos dienestos Eiropola konvencijas 2. panta 4. punkta izpratnē — Ierobežoti amati — Eiropola lēmums — Amati, kurus var ieņemt tikai persona, kas pieņemta darbā kompetentās iestādēs Eiropola lēmuma 3. panta izpratnē — Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošana Eiropola darbiniekiem — Pagaidu darbinieka darba līguma uz noteiktu laiku nepagarināšana — Atteikums noslēgt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku — Prasība atcelt tiesību aktu — Prasība par zaudējumu atlīdzību	46
2015/C 371/49	Lieta F-54/15: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 30. septembra rīkojums – Nunes/Revīzijas palāta Civildienests — Līgumdarbinieks — Darbā pieņemšanas nosacījumu apstrīdēšana — Novēlota sūdzība — Pirmstiesas procedūras neievērošana — Acīmredzama nepieņemamība	47