17.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 344/2

Euro maiņas kurss (1)

2015. gada 16. oktobris

(2015/C 344/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1360
JPY	Japānas jena	135,25
DKK	Dānijas krona	7,4597
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,73560
SEK	Zviedrijas krona	9,3557
CHF	Šveices franks	1,0809
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,2005
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,081
HUF	Ungārijas forints	309,68
PLN	Polijas zlots	4,2383
RON	Rumānijas leja	4,4167
TRY	Turcijas lira	3,2972
AUD	Austrālijas dolārs	1,5654
CAD	Kanādas dolārs	1,4685
HKD	Hongkongas dolārs	8,8041
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6737
SGD	Singapūras dolārs	1,5714
KRW	Dienvidkorejas vona	1 284,80
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,9339
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2159
HRK	Horvātijas kuna	7,6285
IDR	Indonēzijas rūpija	15 359,84
MYR	Malaizijas ringits	4,7462
PHP	Filipīnu peso	52,250
RUB	Krievijas rublis	70,2640
THB	Taizemes bāts	40,108
BRL	Brazīlijas reāls	4,3792
MXN	Meksikas peso	18,7145
INR	Indijas rūpija	73,6891

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

17.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 344/3

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7775 – BTPS / CPPIB / Haymarket House)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 344/04)

Komisija 2015. gada 9. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Britel Fund Nominees Limited kā uzņēmuma BT Pension Scheme (“BTPS”, Apvienotā Karaliste) korporatīvais pilnvarnieks un uzņēmums Canada Pension Plan Investment Board (“CPPIB”, Kanāda) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār Haymarket House (“mērķa īpašums”), komerciālu nekustamo īpašumu Londonā (Apvienotā Karaliste), iegādājoties aktīvus.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

— BTPS : arodpensiju shēma, kas izveidota uzņēmuma BT Group plc darbinieku interesēs. Uzņēmuma BTPS darbības cita starpā ir ieguldījumi nekustamajos īpašumos, un tā plašāka struktūra darbojas obligāciju ieguldījumu un kapitālieguldījumu jomā gan Apvienotajā Karalistē, gan ārvalstīs,

— CPPIB : ieguldījumu pārvaldības organizācija, kas iegulda Canada Pension Plan līdzekļus. CPPIB galvenokārt iegulda publiska kapitāla instrumentos, privāta kapitāla instrumentos, nekustamajā īpašumā, infrastruktūrā un fiksēta ienākuma instrumentos,

— mērķa īpašums: izīrēts komercīpašums, kas atrodas netālu no Piccadilly Circus Londonā.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7775 – BTPS / CPPIB / Haymarket House uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (Apvienošanās regula).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

17.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 344/4

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 344/05)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam

VIENOTS DOKUMENTS

TERNERA DE LOS PIRINEOS CATALANES / VEDELLA DELS PIRINEUS CATALANS / VEDELL DES PYRÉNÉES CATALANES

ES Nr.: MULTI-PGI-0005-01042 – 23.4.2010.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums

Ternera de los Pirineos Catalanes / Vedella dels Pirineus Catalans / Vedell des Pyrénées Catalanes

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Teļa gaļa, kas iegūta no izturīgo šķirņu Bruna de los Pirineos, Aubrac vai Gasconne īpatņiem vai no šo izturīgo šķirņu mātīšu krustojumiem ar Charolaise, Limousine vai Blonde d’Aquitaine šķirnes tēviņiem.

Teļus audzē ekstensīvas lopkopības apstākļos, un dažus pirmos dzīves mēnešus tie paliek kopā ar savu māti. Tos nokauj, kad tie sasnieguši 8–12 mēnešu vecumu un kad to liemeņa svars ir vismaz 160 kg.

Gaļu var pārdot kā veselu liemeni, pusliemeni, ceturtdaļliemeni (liemeņa pakaļējo/priekšējo ceturtdaļu) vai gaļas gabalus (arī malto gaļu).

Atbilstīgos liemeņus ar šo AĢIN ierindo EUROP skalas E, U vai R klasē, un to profili raksturojami kā “izteikti izliekti” līdz “taisni”, bet muskuļu attīstība kā “īpaši laba” līdz “laba”.

Liemeņiem ir EUROP skalas 2., 3. vai 4. pakāpes tauku slānis, un tiem ir redzami starpmuskuļu tauki.

Gaļas krāsa ir sārta līdz koši sarkana, taukiem piemīt balta līdz krēmkrāsas nokrāsa.

Liemeņu pH vērtībai, ko mēra ne vēlāk kā 24 stundas pēc nokaušanas, jābūt mazākai par 6.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Teļi vismaz pirmos četrus dzīves mēnešus pārtiek no mātes piena un svaigas lopbarības.

Pēc to atšķiršanas no mātes un augšanas un nobarošanas posmā mājlopus baro ar sauso lopbarību un labi sabalansētu maltu graudu un pākšaugu maisījumu.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Gaļu, uz kuru attiecas AĢIN, iegūst no 3.2. punktā minēto šķirņu dzīvniekiem, kas dzimuši, audzēti un nobaroti šai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ar gaļas ražošanu saistītie posmi, kam jānorit noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir šādi:

—

dzimšana,

—	audzēšana: ganīšanās ekstensīvās saimniecības ganībās vai kalnu vasaras ganībās vismaz pirmos četrus dzīves mēnešus,

—	atšķiršana no mātes: sākot no četru mēnešu vecuma,

—	audzēšana un nobarošana: telpām jābūt slēgtām vai daļēji slēgtām un tajās katram dzīvniekam jāatvēl vismaz 3 m2, kā arī atpūtas platība, kas ir nodalīta no barošanās zonas. Grupās ir ne vairāk kā 20 dzīvnieku.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Kaušanai un gaļas izciršanai nav obligāti jānotiek minētajā apgabalā.

Transportēšana pirms nokaušanas nedrīkst aizņemt vairāk par trim stundām, lai dzīvnieki pēc iespējas mazāk satrauktos un tādējādi tiktu garantēta galaprodukta kvalitāte.

Pirms pārdošanas patērētājiem liemeņi jāatstāj nogatavināties vismaz sešas dienas.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumam Ternera de los Pirineos Catalanes, Vedella dels Pirineus Catalans vai Vedell des Pyrénées Catalanes jābūt skaidri redzamam uz etiķetēm kopā ar ES aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolu un visu citu spēkā esošajos tiesību aktos pieprasītu informāciju.

Ņemot vērā šā apgabala lingvistiskās īpatnības, produktu var dēvēt jebkurā no šajā ģeogrāfiskajā apgabalā lietotajām trim valodām, kuras noteiktas šai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei (spāņu, katalāņu vai franču valodā).

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabals – Katalonijas Pireneji – ir kultūras un ģeogrāfijas ziņā viendabīgs apgabals, neraugoties uz to, ka tas plešas divās dažādās valstīs.

Katalonijas Pireneji (Spānijā)

Šis ģeogrāfiskais apgabals ietver visas pašvaldības, kas atrodas apgabalos Alta Ribagorça, Alt Urgell, Berguedà, Cerdanya, Garrotxa, Pallars Jussà, Pallars Sobirà, Solsonès, Ripollès un Val d’Aran, kā arī pašvaldības, kas atrodas apgabalos Alt Empordà (Albanyà, Maçanet de Cabrenys un La Vajol), Bages (Aguilar de Segarra, Castellfollit del Boix, L’Estany, Moià, Mura, Sant Feliu Sasserra, Sant Mateu de Bages un Talamanca), Noguera (Àger, Alòs de Balaguer, Les Avellanes i Santa Linya, La Baronia de Rialb, Camarasa, Os de Balaguer un Vilanova de Meià), Osona (Alpens, Balenyà, El Brull, Centelles, Collsuspina, Espinelves, Folgueroles, Lluçà, Montesquiu, Muntanyola, Olost, Orís, Oristà, Perafita, Prats de Lluçanès, Rupit i Pruit, Sant Agustí de Lluçanès, Sant Bartomeu del Grau, Sant Boi de Lluçanès, Sant Julià de Vilatorta, Sant Martí d’Albars, Sant Martí de Centelles, Sant Pere de Torelló, Sant Quirze de Besora, Sant Sadurní d’Osormort, Sant Vicenç de Torelló, Santa Eulàlia de Riuprimer, Santa Maria de Besora, Santa Maria de Corcó, Seva, Sobremunt, Sora, Tavèrnoles, Tavertet, Tona, Vidrà, Viladrau un Vilanova de Sau) un Pla de l’Estany (Sant Miquel de Campmajor).

Katalonijas Pireneji (Francijā)

Minētais ģeogrāfiskais apgabals Austrumpireneju departamentā ietver visas pašvaldības, kas atrodas kantonos Vinça, Sournia, Arles sur Tech, Prats-de-Mollo, Prades, Olette, Mont Louis un Saillagouse, kā arī dažas pašvaldības, kas atrodas kantonos Perpignan (Perpignan), Millas (Corbère un Corbère les Cabanes), Thuir (Thuir, Castelnou, Camelas, Caixas, Sainte Colombe de la Commanderie, Fourques, Tordères, Llauro un Passa), Latour de France (Belesta un Caramany), Céret (Montauriol, Calmeilles, Oms, Taillet, Reynes, Céret, Vivès, Saint-Jean-Pla-de-Corts, Maureillas las Illas, Les Cluses, Le Perthus un l’Albère), Argelès (Montesquieu des Albères, Villelongue dels Monts, Laroque des Albères, Sorède un Argelès sur Mer) un Saint Paul de Fenouillet (Vira, Fenouillet, Caudiès de Fenouillèdes, Prugnanes, Fosse un Saint Martin).

Minētais ģeogrāfiskais apgabals Odas departamentā iekļauj pašvaldības, kas robežojas ar Austrumpireneju departamentu un atrodas Pireneju kalnu grēdā, proti, visas pašvaldības, kas atrodas kantonos Axat, Belcaire, Mouthoumet un Quillan, kā arī dažas pašvaldības kantonos Couiza (Arques, Bugarach, Camps-sur-l’Agly, Cassaignes, Couiza, Coustaussa, Cubières-sur-Cinoble, Fourtou, Luc-sur-Aude, Missègre, Peyrolles, Rennes le Château, Rennes les Bains, Serres, Sougraigne, Terroles un Valmigère), Lagrasse (Mayronnes un Saint-Martin-des-Puits), Limoux (Alet-les-Bains, Bouriège, Bourigeole, Castelreng, Festes-et-Saint-André, La Bezole, Saint-Couat-du-Razès un Véraza), Saint Hilaire (Belcastel-et-Buc, Caunette-sur-Lauquet, Clermont-sur-Lauquet, Greffeil, Ladern-sur-Lauquet, Villardebelle un Villefloure) un Tuchan (Cucugnan, Duilhac-sous-Peyrepertuse, Maisons, Montgaillard, Padern un Rouffiac-des-Corbières).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Katalonijas Pireneju ģeogrāfiskie apstākļi ir labvēlīgi ekstensīvai lopkopībai. Tiem ir raksturīgas takas un kalnu ganības augstu un zemu kalnos ar plašām dabīgo ganību teritorijām, ko dzīvnieki var izmantot gandrīz visu gadu, līdz laikapstākļi kļūst bargi. Šo apgabalu ietekmē Vidusjūra (mitrs submediterānais klimats), tāpēc dzīvnieki var ilgāku laiku pavadīt vasaras ganībās un kalnu pļavās.

Ūdens pārpilnība un daudz saulesgaismas veicina bagātīgas un raksturīgas floras attīstību (konkrētāk, Festuca pratensis, Festuca alpina, Poa pratensis, Dactylis glomerata, Sesleria caerulea, Bromus erectus un Arrhenatherum elatius) un tādējādi liellopiem rada izcilas ganību teritorijas. Šādi apstākļi lauksaimniekiem arī nodrošina iespēju sēt zālaugu un pākšaugu maisījumus vidējo kalnu zonā, lai garantētu barību liellopiem laikposmos, kad nav pieejamas augsto kalnu ganības. Visbiežāk izmanto šādas lopbarības kultūras: āboliņu, airenes, lucernu, esparsetes un auzenes.

Ar šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētās gaļas īpašās iezīmes veidojas no izmantotajām šķirnēm (Bruna de los Pirineos, Aubrac un Gasconne), kas ir piemērotas šādai videi un tiek audzētas brīvā dabā. Visas šīs šķirnes ir izturīgas un reģionam raksturīgas, un tām ir īpašības, kas ir noderīgas kalnu apgabalu tradicionālajā lauksaimniecībā, jo šie liellopi var paciest bargus laikapstākļus, to izdzīvošanai nav vajadzīgs daudz barības, pateicoties to spējai uzkrāt rezerves, kad barības netrūkst (sezonāla ganāmpulku pārdzīšana), un tie ir ļoti piemēroti šo zemju klimatam un reljefam.

Teļu barība, kas saistīta ar to audzēšanas sistēmu, piešķir gaļai tās krāsu un maigumu, veicina liemeņa īpatnējo uzbūvi un starpmuskuļu tauku veidošanos. Mātes piens palīdz teļiem pienācīgi augt, jo nodrošina tos ar nozīmīgu kalcija daudzumu. Tādējādi skelets labi attīstās un teļiem veidojas laba liemeņa uzbūve. Nobarošanas posmā barojot liellopus ar sausu lopbarību un labi sabalansētu maltu graudaugu un pākšaugu maisījumu, tiek sekmēta ķermeņa attīstība un uzlabota tā uzbūve.

Gadsimtiem ilgi laukkopība un lopkopība ir bijusi Katalonijas Pireneju iedzīvotāju galvenais iztikas avots. Ar liellopu audzēšanu šajā apgabalā nodarbojās jau viduslaikos, bet tikai 19. gadsimta vidū pēc apūdeņošanas kanālu izbūves tā kļuva populārāka par aitkopību. Šie kanāli deva iespēju paplašināt ganību zonas (un līdz ar to palielināt arī liellopu ganāmpulkus). Katalonijas Pireneji kopš 20. gadsimta sākuma nenovēršami piedzīvojuši iedzīvotāju skaita pakāpenisku samazināšanos, secīgus zemes un lopkopības pamešanas viļņus un pārmaiņas saimnieciskajā darbībā. Aitu skaits 1933.–1947. gadā samazinājās par pusi (to izraisīja karš, iedzīvotāju aizplūšana no laukiem un aitkopības darbietilpība). Tā rezultātā kopš Otrā pasaules kara aizvien lielāku pārsvaru gūst liellopu audzēšana.

Vēsturiski Katalonijas Pireneju mazajās saimniecībās ir bijis maz mājlopu (divi līdz pieci dzīvnieki). Tie tika izmantoti par nastu nesējiem vai ģimenes patēriņam. Vasarā dzīvnieki devās augšup uz vasaras ganībām kopā ar saviem pavasarī dzimušajiem teļiem. Tādējādi bija iespējams saglabāt mazākā augstumā pieejamās barības rezerves un strādniekus izmantot citos saimniecības sezonālajos darbos. Lai gan saimniecību izmērs ir palielinājies, pašlaik tās joprojām ir nelielas (ik gadu 80 % saimniecību piedzimst mazāk nekā 25 teļi), un lopkopji izmanto tradicionālās audzēšanas metodes, kā rezultātā tiek iegūti augstražīgi liemeņi, ko augsti vērtē miesnieki un ko patērētāji ļoti iecienījuši to krāsas dēļ.

Katalonijas Pirenejos notiek vairāki festivāli, gadatirgi un tirgi, kuros lopkopībai ierādīta cienījama vieta un kuros tiek augstu vērtēti reģiona teļi. Šo pasākumu vidū ir Fira de Sant Ermengol de la Seu d’Urgell (kas tiek rīkots jau kopš 11. gadsimta), svētki (ferias) tādās pašvaldībās kā Olette, Prats-de-Mollo un Vinça, kā arī pārgājieni pa Katalonijas Pireneju Reģionālā dabas parka kalnu ganībām. Lielais tūristu pieplūdums šajā reģionā ir palīdzējis popularizēt šīs gaļas izcilās īpašības, proti, pēdējās desmitgadēs gaļa ir ieguvusi labu reputāciju patērētāju un profesionāļu vidū ārpus ražošanas apgabala. Pirms 15 gadiem tika veikts pētījums, kurā tika secināts, ka šajā apgabalā saražotā teļa gaļa ir labi pazīstama un augstu vērtēta, jo 60 % Katalonijas patērētāju zināja par šo gaļu (salīdzinājumā ar 16 % patērētāju visā Spānijā), bet 45 % apliecināja, ka šajā ģeogrāfiskajā apgabalā cēlusies liellopu gaļa ir vislabākā.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ par šo gaļu pieejamas vairākas publikācijas, piemēram, izdevumos Cuina amb denominació d’origen (Coessetània Edicions, 2014), Regió7 (raksts 2009. gada 3. maija izdevumā) un Bondia Andorra (raksts 2014. gada 7. aprīļa izdevumā) un šādās tiešsaistes tīmekļa vietnēs: http://www.lleidatur.com, http://www.laseu.cat un http://www.gastroteca.cat.

Šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura saistīta ar tradīciju un kuras pamatā ir šā apgabala lopkopju zinātība, ne vien atpazīst sabiedrība, bet to arī apstiprinājušas attiecīgās varas iestādes. Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā pašvaldība) 1994. gadā apstiprināja Denominación de Calidad (kvalitātes apzīmējumu) Vedella dels Pirineus Catalans/Ternera de los Pirineos Catalanes (Diari Oficial de la Generalitat de Catalunya Nr. 1999, 1995. gada 18. janvāris) un 2006. gadā to iekļāva Inventario de Productos de la Tierra, kurā kodificēti tipiskie un tradicionālie Katalonijas lauksaimniecības pārtikas produkti.

Kopumā šajos kalnainajos apgabalos valdošie grūtie dzīves apstākļi patiesībā rada neapstrīdamas priekšrocības, jo dod iespēju šeit ražot kvalitatīvus produktus, kas ir cieši saistīti ar šo apgabalu. Izturīgo šķirņu dzīvnieki spēj vislabāk izmantot augstākas un zemākas kalnu teritorijas, tādējādi palīdzot saglabāt dabisko vidi. Lauksaimnieki savu produkciju pārvērš kapitālā (atpazīstamība un reputācija patērētāju un izplatītāju vidū, kā arī augstākas cenas), tādējādi tie var uzturēt šādu lauksaimniecības sistēmu (un sniegt labumu arī pārējai aprites ķēdei), palikt skarbajos apgabalos un piekopt lauku dzīvesveidu kalnu ciematos.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.gencat.cat/alimentacio/pliego-ternera-pirineos-catalanes

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDC-Vedell-des-Pyreenes-Catalanes-FR-24-03-2015.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 344

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 17. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 344/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7754 – Blackstone / Corsair Capital / First Eagle) ( 1 )	1
2015/C 344/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7715 – BNP Paribas/GE Capital (European Fleet Leasing Business)) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 344/03	Euro maiņas kurss	2

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2015/C 344/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7775 – BTPS / CPPIB / Haymarket House) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	3
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2015/C 344/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	4


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ