2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/1

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7753. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/2

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7559. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/3

Council of the European Union

General Secretariat

DG C 1C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/4

Council of the European Union

General Secretariat

DG C 1C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/5

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Karoga valsts atbildības un piekrastes valsts atbildības jēdziens ir nemitīgi pastiprināts starptautiskajās zvejniecības tiesību normās un tagad ir iestrādāts tajās kā pienācīgas pārbaudes pienākums, proti, pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai aizkavētu NNN zveju, arī pienākums pieņemt nepieciešamos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, nav iesaistījušies darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos jūras bioloģisko resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, un pārkāpuma gadījumā sadarboties un apspriesties ar citām valstīm, lai veiktu izmeklēšanu un vajadzības gadījumā uzliktu sankcijas, kas būtu pietiekamas, lai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas un neļautu pārkāpējiem gūt labumu no nelikumīgajām darbībām.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus validējušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(9)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu.

(10)

Komoru Salu Savienība (turpmāk “Komoru Salas”) nav iesniegusi Komisijai savu karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(11)

No 2014. gada 4. līdz 8. maijam Komisija, ko atbalstīja Eiropas Savienības delegācija Maurīcijas Republikā, Komoru Salu Savienībā un Seišelu Republikā, apmeklēja Komoru Salas saistībā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā paredzēto administratīvo sadarbību.

(12)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par pasākumiem, kurus Komoru Salas ieviesušas, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par pasākumiem, kurus Komoru Salas veikušas, lai izpildītu savus pienākumus cīņā pret NNN zveju.

(13)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Komoru Salām tika nosūtīts 2015. gada 3. jūnijā. Apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka attiecībā uz būtiskajiem trūkumiem, kurus Komoru Salu iestādes 2011. gada oktobrī apņēmās novērst, uzlabojumi ir nelieli vai to nav vispār (2).

(14)

Komoru Salas komentārus par galīgo ziņojumu neiesniedza.

(15)

Komoru Salas ir Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) locekle un Indijas okeāna dienvidrietumu daļas zvejniecības komisijas (SWIOFC) locekle. Komoru Salas ir ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).

(16)

Eiropas Savienība un Komoru Salu Savienība ir parakstījušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kas patlaban ir spēkā (3).

(17)

Lai novērtētu, kā Komoru Salas karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, kuri paredzēti 15. apsvērumā minētajā starptautiskajā nolīgumā un kurus noteikušas tajā pašā apsvērumā minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija lūdza sniegt un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šā darba veikšanai. Patlaban zvejniecības pārvaldības tiesisko regulējumu Komoru Salās veido Zvejniecības un akvakultūras kodekss, kas izveidots ar 2007. gada 29. augusta Likumu Nr. 07-011/AU, un ministru vienošanos kopums.

(18)

Komisija izmantoja arī informāciju, kas iegūta no pieejamajiem datiem, ko publicējušas attiecīgās RZPO, kā arī publiski pieejamo informāciju.

(19)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Komoru Salu Savienībai kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(20)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, kā arī Komisijas apkopoto un Komoru Salu iestāžu sniegto informāciju, Komisija ir konstatējusi, ka ir pierādījumi, ka 2010.–2015. gadā 20 Komoru Salu kuģi ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās.

(21)

Komisija ir konstatējusi, ka aptuveni 20 Komoru Salu kuģi darbojas ārpus Komoru Salu ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) bez Komoru Salu iestāžu atļaujies. Šāda situācija ir pretrunā ieteikumiem, kas izklāstīti Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (NNN zvejas SRP (4)) 45. punktā, un FAO Rīcības kodeksa 8.2.2. punktam, kurā noteikts, ka karoga valstīm būtu jāpārliecinās par to, vai ikvienam kuģim, kam ir tiesības uz šīs valsts karogu un kas darbojas ārpus tās ūdeņiem, ir derīga atļauja. Iepriekš minētā situācija nozīmē, ka netiek ievēroti ieteikumi, kas iekļauti FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju (5) 29. un 30. punktā.

(22)

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka 2014. gadā divi Komoru Salu kuģi pārkraušanu citā kuģī ir veikuši jūrā pie Rietumāfrikas krastiem (6). Šīs darbības notika bez Komoru Salu iestāžu atļaujas. Nepietiekamā kontrole, ko veic Komoru Salas, ir pretrunā NNN zvejas SRP 49. punktam, kurā noteikts, ka karoga valstij jānodrošina, ka visi tās kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, ir saņēmuši karoga valsts izdotu iepriekšēju atļauju un sniedz ziņojumus valsts iestādēm.

(23)

Turklāt Komoru Salu iestādes atzina, ka uz Komoru Salu kuģiem, kas darbojas ārpus Komoru Salu EEZ, netiek attiecināti uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi. Šie kuģi neziņo Komoru Salu Zvejas uzraudzības centram (FMC) savu ģeogrāfisko pozīciju, nedz Komoru Salu iestādēm citu informāciju, piemēram, nozvejas datus vai informāciju par izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī. Pieļaujot minētos trūkumus, Komoru Salas pārkāpj UNCLOS 94. panta 1. un 2. punktu, kurā noteikts, ka ikvienai valstij ir faktiski jānodrošina sava jurisdikcija un sava karoga kuģu kontrole. Šāda situācija ir pretrunā arī ieteikumam NNN zvejas SRP 24. punktā, kurā prasīts nodrošināt zvejas darbību visaptverošu un faktisku kontroli, un ieteikumam NNN zvejas SRP 35. punktā, kurā noteikts, ka karoga valstij pirms kuģa reģistrācijas jāpārliecinās par to, ka tā var izpildīt savu pienākumu nodrošināt to, ka kuģis neiesaistīsies NNN zvejā. Šāda situācija ir pretrunā arī FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31., 32. un 33. punktam, kurā noteikts, ka karoga valstīm jāievieš savu kuģu kontroles režīmi un ka jābūt izveidotam noteikumu izpildes režīmam, kas cita starpā ietver spēju atklāt piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus un veikt to izpildes darbības. Visbeidzot, minēto trūkumu dēļ ir iespējams, ka šie kuģi var darboties nelikumīgi un ka to nozveja netiek paziņota.

(24)

Ņemot vērā Komoru Salu iestāžu paziņojumus, Komisija konstatēja, ka Komoru Salu karoga kuģu saraksts nav konsolidēts. Iestādei, kas atbild par zvejniecību, nav konkrētas informācijas par Komoru Salu kuģiem, kuri zvejo ārpus Komoru Salu EEZ, savukārt iestādei, kas atbild par kuģu reģistrāciju, ir tikai daļēja informācija par Komoru Salu reģistra stāvokli. Pretēji NNN zvejas SRP 40. punktā un FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 19. punktā minētajiem ieteikumiem iestādes, kas atbild par kuģu reģistrāciju, un iestādes, kas atbild par zvejniecību, savstarpēji nesadarbojas un neapmainās ar informāciju. Nepildot šo prasību, Komoru Salas pārkāpj arī UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tās neievēro arī ieteikumu, kas iekļauts NNN zvejas SRP 42. punktā, kurā noteikts, ka ikvienai valstij ir jāuztur kuģu reģistrs, kurā norādīti tās karoga kuģu vārdi un parametri.

(25)

Iekšējās sadarbības trūkums, kas aprakstīts 24. apsvērumā, ir pretrunā ar apņemšanos, kādu Komoru Salu iestādes 2011. gada oktobrī izteikušas Eiropas Savienībai, proti, izveidot ciešāku sadarbību starp iestādēm, kas atbild par kuģu reģistrāciju, un iestādēm, kas atbild par zvejniecību (7).

(26)

Tas, ka nenotiek sadarbība starp iestādēm, kas atbild par kuģu reģistrāciju, un iestādēm, kas atbild par zvejniecību, mazina Komoru Salu spēju uzraudzīt savas flotes apmēru un kapacitāti, un tas dod nelegāliem operatoriem iespēju slepus darboties zem Komoru Salu karoga, nebaidoties tikt atklātiem.

(27)

Komisija ir konstatējusi, ka sadarbības trūkumu starp iestādēm, kas atbild par kuģu reģistrāciju, un iestādēm, kas atbild par zvejniecību, pasliktina tas, ka reģistrācijas procesā ir iesaistītas privātas ārzonas sabiedrības, kas atbild par kuģu iekļaušanu reģistrā un var piešķirt pagaidu reģistrācijas apliecības.

(28)

Turklāt par reģistrāciju atbildīgā iestāde pirms tāda kuģa reģistrācijas, kurš vēlas zvejot ārpus Komoru Salu EEZ, nemeklē informāciju RZPO izveidotajos NNN zvejas kuģu sarakstos. Tas ir pretrunā NNN zvejas SRP 36. punktam, kurā noteikts, ka karoga valstīm būtu jāizvairās no situācijas, kad to karogu izmanto kuģi, kuri iepriekš pieļāvuši neatbilstības. Tas liecina arī par to, ka vēl ir jāizstrādā stabilas reģistrācijas procedūras un ka NNN zvejas darbību risks Komoru Salu flotē ir augsts.

(29)

Pamatojoties uz informāciju, kas apkopota Komoru Salu apmeklējumā 2015. gada maijā, Komisija ir konstatējusi arī to, ka trīs Komoru Salu kuģiem bija atļauts darboties Komoru Salu ūdeņos bez kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un bez novērotāja uz kuģa. Tas ir pretrunā UNCLOS 94. panta 1. un 2. punktam. Tā neatbilst arī NNN zvejas SRP 24. punktam. Turklāt šie kuģi noteiktajā termiņā nepaziņoja Komoru Salu iestādēm uz kuģa esošos zivju daudzumus pirms izkraušanas Komoru Salās. Tas ir pretrunā NNN zvejas SRP 55. punktam, kurā noteikts, ka, pirms kuģim tiek atļauts ieiet ostā, valstij ir jāprasa, lai kuģis cita starpā pietiekamu laiku iepriekš sniegtu paziņojumu par ieiešanu ostā, ziņas par zvejas reisu un zivju daudzumu uz kuģa, lai iestādes varētu izsvērt, vai kuģis var būt iesaistījies vai palīdzējis NNN zvejā. Šāda situācija nozīmē, ka nav iespējams garantēt to, ka produkti, kuru izcelsme ir šie kuģi, nav iegūti NNN zvejā.

(30)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija pārbaudīja arī Komoru Salu īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu pieejamību to tirgū.

(31)

Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta 22., 23. un 25. apsvērumā, zivju vai zivju produktu izsekojamību negatīvi ietekmē uzraudzības, kontroles un pārraudzības trūkums, Komoru Salu reģistra stāvoklis un nepietiekama sadarbība starp iestādēm, kas atbild par reģistrāciju, un iestādēm, kas atbild par zvejniecību.

(32)

No informācijas, kas iegūta no Komoru Salu iestādēm, izriet, ka Komoru Salu kuģi, kuriem atļauts darboties Komoru Salu EEZ, ir izmantojuši zvejas žurnālus, kurus operatori sagatavojuši Šrilankas valodās. Komoru Salu zvejas inspektori šīs valodas nepārvalda. Informācija, kas iegūta Komoru Salu apmeklējumā 2015. gada maijā, liecina, ka Komoru Salu iestādes nav pabeigušas izstrādāt savu zvejas žurnāla paraugu. Ja tiek izmantoti zvejas žurnāli, kas sagatavoti valodā, kuru nepārvalda Komoru Salu zvejas inspektori, nodrošināt izsekojamību nav iespējams. Šāda situācija arī mazina pārredzamību un ir pretrunā NNN zvejas SRP 24. punktam un Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 33. punktam, kurā noteikts, ka ir jānodrošina visaptveroša un faktiska zvejas darbību kontrole no to sākuma līdz pat galamērķim, ietverot izkraušanu. Šāda situācija ir pretrunā arī NNN zvejas SRP 71. punktam, kurā paredzēts, ka valstīm būtu jāveic pasākumi, lai uzlabotu savu tirgu pārredzamību nolūkā nodrošināt zivju vai zivju produktu izsekojamību.

(33)

Jāatgādina, ka 23. apsvērums liecina par to, ka Komoru Salu iestādes nekādā veidā nekontrolē Komoru Salu kuģus, kuri zvejo ārpus Komoru Salu EEZ. Šiem kuģiem nav zvejas žurnālu, kas būtu paredzēti uzrādīšanai Komoru Salu iestādēm, un tie nepārraida Komoru Salu iestādēm informāciju ne par savām zvejas darbībām, ne izkraušanu, ne pārkraušanu citā kuģī. Tas ir pretrunā UNCLOS 94. pantam un neatbilst arī ieteikumiem NNN zvejas SRP 24. un 35. punktā, kā arī FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 33. punktā, jo tas nozīmē, ka nav iespējams garantēt to zivju vai zivju produktu izsekojamību, kuru izcelsme ir šie kuģi.

(34)

FAO Rīcības kodeksa 11.2. un 11.3. punktā teikts, ka zivju un zvejas produktu starptautiskā tirdzniecība nedrīkst apdraudēt zvejniecību attīstības ilgtspējību un ka tās pamatā jābūt pārredzamiem pasākumiem, kā arī vienkāršiem un visaptverošiem normatīvajiem aktiem un administratīvajām procedūrām. Turklāt FAO Rīcības kodeksa 11.1.11. punktā noteikts, ka valstīm, uzlabojot tirgoto zivju un zvejas produktu izcelsmes identifikāciju, būtu jānodrošina tas, ka zivju un zvejas produktu starptautiskā un iekšzemes tirdzniecība ir saskaņā ar pienācīgu saglabāšanas un pārvaldības praksi. NNN zvejas SRP ir sniegti papildu norādījumi par starptautiski pieņemtiem tirgus pasākumiem (65.–76. punkts), kuri palīdz samazināt vai izskaust tirdzniecību ar NNN zvejā iegūtām zivīm un zvejas produktiem.

(35)

No Komisijas apkopotās informācijas, kā arī Komoru Salu iestāžu paziņojumiem izriet, ka, lai gan Komoru Salās tiek attīstītas apstrādes rūpnīcas, stabila izsekojamības un sertifikācijas sistēma joprojām nav izveidota. Šāda situācija arī palielina risku, ka NNN zvejas darbībās iegūtus produktus varētu apstrādāt un tirgot ar Komoru Salu starpniecību.

(36)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu, 4. punkta a) apakšpunktu un 4. punkta b) apakšpunktu var secināt, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav novērsušas NNN zvejā iegūtu zvejas produktu iekļūšanu savā tirgū.

(37)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja savu sadarbību ar Komoru Salām, lai pārliecinātos, vai abas puses ir reāli sadarbojušās, atbildot uz jautājumiem, sniedzot informāciju vai izmeklējot lietas, kas saistītas ar NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(38)

Lai gan Komoru Salu zvejniecības iestādes apmeklējuma laikā kopumā sadarbojās, tās neatbildēja uz turpmākiem informācijas pieprasījumiem. Komisija konstatēja, ka šo nevēlēšanos sadarboties vēl pasliktina Komoru Salu reģistra stāvoklis un nepietiekamā sadarbība starp iestādēm, kas atbild par kuģu reģistrāciju, un iestādēm, kas atbild par zvejniecību, kā secināts 3.1. iedaļā.

(39)

Turklāt, kā atgādināts 25. apsvērumā, jautājums par nepietiekamo sadarbību starp iestādēm, kas atbild par kuģu reģistrāciju, un iestādēm, kas atbild par zvejniecību, būtu bijis jārisina saskaņā ar apņemšanos, kuru Komoru Salas izteica 2011. gada oktobrī, proti, izveidot ciešāku sadarbību šo iestāžu starpā (8). Kā konstatēts 3.1. iedaļā, attiecībā uz šo būtisko trūkumu uzlabojumi ir nelieli vai to nav vispār, un Komoru Salu iestādes nav pildījušas savu apņemšanos.

(40)

Komisijas apmeklējumā 2015. gada maijā Komoru Salu iestādes informēja Komisiju par to, ka tās nevar iesniegt Jūras kodeksu, kura spēkā stāšanās ir gaidāma. Pēc tam Komisija nav nedz informēta par dokumenta stāšanos spēkā, nedz saņēmusi tā eksemplāru.

(41)

Turklāt Komoru Salu iestādes tika aicinātas iesniegt Komisijai zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu sarakstu. Šā saraksta kopija Komisijai nav iesniegta.

(42)

Lai kopumā novērtētu, vai Komoru Salas pilda savus karoga valsts pienākumus, Komisija analizēja arī to, vai Komoru Salas sadarbojas ar citām valstīm cīņā pret NNN zveju.

(43)

Komisija ir konstatējusi, ka Komoru Salas sadarbojas ar Indijas okeāna valstīm, tomēr tās nesadarbojas ar trešām valstīm, kuras atrodas ārpus šā reģiona un kuru ūdeņos darbojas Komoru Salu kuģi. Kā paskaidrots 24. apsvērumā, šādas sadarbības trūkuma cēlonis varētu būt apstāklis, ka Komoru Salu iestādēm par attiecīgajiem kuģiem ir nepilnīga informācija vai tās nav vispār. Šāda situācija, kas sasaucas ar 3.1. iedaļas konstatējumiem, liecina par to, ka netiek ievērots ieteikums NNN zvejas SRP 28. punktā, kurā noteikts, ka valstīm jākoordinē savas darbības un jāsadarbojas cīņā pret NNN zveju. Šādā situācijā netiek ievērots arī NNN zvejas SRP 31. punkts, kurā noteikts, ka karoga valstīm jāapsver iespēja ar citām valstīm noslēgt nolīgumus vai vienošanās un citādi sadarboties, lai īstenotu piemērojamos tiesību aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai noteikumus, kas pieņemti valsts, reģionālā vai pasaules līmenī.

(44)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja pašreizējos noteikumu izpildes pasākumus, kas pieņemti, lai Komoru Salās aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(45)

Komisija konstatēja, ka Komoru Salu iestādes nav ziņojušas, ka būtu veikušas pasākumus attiecībā uz 23. apsvērumā minētajiem kuģiem, kuri 2014. gadā veica darbības, kas ietver pārkraušanu citā kuģī jūrā pie Rietumāfrikas krasta.

(46)

Ņemot vērā 21. un 23. apsvērumā minēto informāciju un Komoru Salu sniegtos paziņojumus, Komisija konstatēja, ka Komoru Salu iestādes zināja, ka Komoru Salu karoga kuģi, darbojoties ārpus Komoru Salu EEZ un veicot izkraušanu Rietumāfrikā un Āzijā, pārkāpj Komoru Salu tiesību aktus un prasības. Tomēr Komisija konstatēja, ka Komoru Salu iestādes attiecībā uz šiem kuģiem nav veikušas noteikumu izpildes pasākumus.

(47)

Turklāt 2015. gada maija apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka Komoru Salu flotes lielākā daļa nepārraida VMS informāciju Komoru Salu iestādēm. Šāda situācija parāda, ka iestādes nespēj uzraudzīt Komoru Salu kuģu darbības, un mazina iestāžu spēju faktiski nodrošināt dažādām attiecīgajām jomām piemērojamo noteikumu izpildi. Šī situācija, ko pasliktina nepietiekama iekšējā sadarbība un sadarbība ar trešām valstīm, rada optimālu vidi NNN zvejas darbību izvēršanai.

(48)

Situācija, kas aprakstīta 45.–47. apsvērumā, ir pretrunā UNCLOS 94. pantam. Tā ir pretrunā arī ieteikumiem veikt noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz NNN zvejas darbībām un piemērot pietiekami bargas sankcijas par šādām darbībām, lai faktiski aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un neļautu pārkāpējiem gūt labumu no šādas zvejas, kā noteikts FAO Rīcības kodeksa 8.2.7. punktā, NNN zvejas SRP 21. punktā un FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punktā.

(49)

Attiecībā uz Komoru Salu zivsaimniecības tiesisko regulējumu Komisijas 2015. gada maija apmeklējuma laikā Komoru Salu iestādes atzina, ka jāturpina izstrādāt Zvejniecības un akvakultūras kodeksa īstenošanas dokumenti, lai nodrošinātu valsts tiesību aktu un piemērojamo starptautisko un reģionālo noteikumu konsekvenci.

(50)

Turklāt Komoru Salu Zvejniecības un akvakultūras kodeksā kuģi, kas veic ar zveju saistītas darbības, nav iekļauti termina “zvejas kuģi” definīcijā. Turklāt, lai gan Komoru Salu tiesiskais regulējums attiecas uz smagiem pārkāpumiem, kas definēti starptautiskajos tiesību aktos, Komoru Salu tiesiskajā regulējumā nav skaidri definēta NNN zveja un nav paredzēti noteikumu izpildes pasākumi un sankcijas valstspiederīgajiem, kuri atbalsta NNN zveju vai ir iesaistījušies šādā zvejā, kā izklāstīts NNN zvejas SRP 18. punktā. Attiecībā uz sankciju sistēmu jānorāda, ka saistībā ar rūpnieciskās zvejas darbībām paredzētā naudas soda apmēra pamatā ir maksa par licenci. Tomēr Komoru Salu tiesību aktos paredzētās zvejas licenču kategorijas attiecas tikai uz tunzivīm. Tāpēc gadījumos, kad pārkāpumus izdarījusi rūpnieciskās zvejas flote, kas zvejo bentisko vai pelaģisko sugu zivis, attiecīgus naudas sodus piemērot nav iespējams, jo nav atbilstošu maksu par licencēm. Tas nozīmē, ka Komoru Salu sankciju sistēma nav pietiekami atturoša.

(51)

Turklāt Komoru Salām nav nacionāla inspekciju plāna, lai nodrošinātu saskaņotu politiku attiecībā uz Komoru Salu flotes darbību kontroli. Ņemot vērā Komoru Salu flotes apmēru un tās attīstības izredzes (9), Komoru Salām nav pietiekama skaita novērotāju.

(52)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (UNHDI) Komoru Salas ir valsts ar zemu tautas attīstības indeksu, 2013. gadā (10) tā bija 159. no 187 valstīm. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (11) II pielikumā Komoru Salas iekļautas vismazāk attīstīto valstu kategorijā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības veicināšanas komitejas sagatavoto 2015. gada 1. janvāra sarakstu ar oficiālās attīstības palīdzības saņēmējiem (12).

(53)

Neraugoties uz analīzi 52. apsvērumā, jānorāda arī, ka, pamatojoties uz informāciju, kas izriet no Komisijas apmeklējuma 2015. gada maijā, nevar uzskatīt, ka Komoru Salām trūktu finansiālo resursu. Tām drīzāk trūkst administratīvās vides, kas vajadzīga, lai tās faktiski un rezultatīvi pildītu savus pienākumus karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts statusā.

(54)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstīto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Komoru Salu paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu varētu secināt, ka sadarbošanās un noteikumu izpildes ziņā Komoru Salas nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

(55)

Komoru Salas 1994. gadā ir ratificējušas UNCLOS un ir IOTC un SWIOFC līgumslēdzēja puse.

(56)

Saskaņā ar 31. panta 6. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja visu informāciju, kas attiecas uz Komoru Salām kā uz IOTC un SWIOFC līgumslēdzēju pusi.

(57)

Saskaņā ar informāciju, kas iegūta no IOTC2015. gada 23. martā sagatavotā atbilstības ziņojuma par Komoru Salām (13), 2014. gadā ir konstatēti vairāki atkārtoti neatbilstības gadījumi. Proti, Komoru Salas nav ziņojušas par haizivju nominālo nozveju, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 05/05, nav ziņojušas par haizivju nozveju un zvejas piepūli, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 05/05, nav ziņojušas par haizivju izmēru sadalījumu, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 05/05, nav ziņojušas par to ārvalstu kuģu nozveju un zvejas piepūli, kas ar riņķvadu zvejo Komoru Salu EEZ, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 10/02, un nav ieviesušas novērotāju shēmu attiecībā uz paraugu ņemšanu nerūpnieciskajā zvejā, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 11/04.

(58)

Ir konstatēti arī vienreizēji pārkāpumi. Komoru Salas nav ziņojušas par piekrastes zvejniecību nominālo nozveju, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 10/02, nav ziņojušas par piekrastes zvejniecību nozveju un zvejas piepūli, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 10/02, un nav ziņojušas par zivju izmēru sadalījumu piekrastes zvejniecībās, kā prasīts IOTC Rezolūcijā 10/02.

(59)

Tas, ka Komoru Salas neievēro IOTC noteikumus, pierāda Komoru Salu nespēju pildīt karoga valsts pienākumus, kas noteikti UNCLOS 94. pantā. Tas pierāda arī to, ka Komoru Salas neievēro ieteikumus FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punktā un NNN zvejas SRP 24. punktā.

(60)

Izņemot IOTC un SWIOFC, Komoru Salas nav citu RZPO līgumslēdzēja puse. Tā kā Komoru Salu flote darbojas ne tikai Indijas okeāna reģionā, šis konstatējums liecina par nepietiekamiem Komoru Salu centieniem pildīt pienākumus, kas noteikti UNCLOS, jo īpaši tās 117. un 118. pantā.

(61)

Izņemot UNCLOS, Komoru Salas nav ratificējušas nevienu citu starptautisku juridisko instrumentu, kas saistīts ar zvejniecības pārvaldību. Ņemot vērā to, ka transzonālo un tālu migrējošo zivju sugu krājumi Komoru Salām ir svarīgi, šis konstatējums liecina par nepietiekamiem Komoru Salu centieniem pildīt karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts pienākumus, kas noteikti UNCLOS, jo īpaši tās 63. un 64. pantā.

(62)

Turklāt, lai gan Komoru Salās tiek būvētas ostas infrastruktūras, kas paredzētas zvejas darbībām, valsts nav ratificējusi FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem.

(63)

Darbības, ko Komoru Salas veic, lai īstenotu starptautiskos instrumentus, neatbilst ieteikumiem NNN zvejas SRP 11. punktā, kurā valstis mudinātas prioritārā kārtā ratificēt vai pieņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par UNCLOS īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA) un FAO Atbilstības nolīgumu, vai pievienoties minētajiem nolīgumiem. Tās neievēro arī 14. punktu, kurā noteikts, ka valstīm pilnībā un faktiski jāīsteno Rīcības kodekss un saistītie starptautiskie rīcības plāni.

(64)

Pretēji ieteikumiem NNN zvejas SRP 25.–27. punktā Komoru Salas nav izstrādājušas nacionālu rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(65)

Turklāt, kā minēts 27. apsvērumā, Komisija apmeklējuma laikā konstatēja, ka Komoru Salu reģistra pārvaldība ir daļēji deleģēta privātai sabiedrībai, kas atrodas ārpus Komoru Salām. Pamatojoties uz Komisijas apkopoto informāciju, kā arī uz Komoru Salu sniegtajiem paziņojumiem, varēja secināt, ka Komoru Salas nepārliecinās, vai to karoga kuģiem ir patiesa saikne ar valsti. Tas ir pretrunā UNCLOS 91. pantam, kurā noteikts, ka ir jābūt patiesai saiknei starp karoga valsti un tās kuģiem.

(66)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu var secināt, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kuri starptautiskajos tiesību aktos tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(67)

Jāatgādina, ka saskaņā ar UNHDI Komoru Salas ir valsts ar zemu tautas attīstības indeksu, 2013. gadā tā bija 159. no 187 valstīm (14). Jāatgādina arī, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 Komoru Salas iekļautas vismazāk attīstīto valstu kategorijā saskaņā ar ESAO Attīstības veicināšanas komitejas 2015. gada 1. janvāra sarakstu ar oficiālās attīstības palīdzības saņēmējiem (15).

(68)

Lai gan kopumā valstij zināmā mērā varētu būt ierobežotas spējas attiecībā uz uzraudzību, kontroli un pārraudzību, Komoru Salu konkrētie, attīstības līmeņa radītie ierobežojumi nevar attaisnot nepilnības, kas norādītas iepriekšējās iedaļās. Jo īpaši tas attiecas uz Komoru Salu reģistra stāvokli un to, ka daļa Komoru Salu flotes netiek kontrolēta ar VMS, lai gan Komoru Salām ir funkcionējošs Zvejas uzraudzības centrs un tās spēj uzraudzīt darbības, kas tiek veiktas to EEZ.

(69)

Šķiet, ka konstatētos trūkumus galvenokārt radījusi nepiemērota administratīvā vide, kuras dēļ Komoru Salas nespēj faktiski un rezultatīvi pildīt savus pienākumus karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts statusā. Šo situāciju pasliktina Komoru Salu flotes un tās darbības apgabala lieluma nesamērīgums.

(70)

Jānorāda arī, ka Eiropas Savienība un Komoru Salu Savienība ir noslēgušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē (16). Šā nolīguma spēkā esošajā protokolā (17) Komoru Salām paredzētais finansiālais ieguldījums ietver arī finansiālu atbalstu nozarei. Nozares finansiālā atbalsta mērķis ir veicināt ilgtspējīgas zvejniecības attīstību, stiprinot administratīvās un zinātniskās spējas, ko paredzēts panākt, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai. Minētajām darbībām vajadzētu palīdzēt Komoru Salām izpildīt pienākumus, kas starptautiskajos noteikumos tām paredzēti karoga, ostas, piekrastes un tirgus valsts statusā, un apkarot NNN zveju.

(71)

Turklāt Komoru Salas saņem atbalstu arī no reģionālām iniciatīvām, piemēram, projekta SmartFish, kuru finansē Eiropas Savienība un īsteno Indijas okeāna komisija (IOC); projekta mērķis cita starpā ir cīņa pret NNN zveju, izmantojot kopīgus resursus, informācijas apmaiņu, apmācību un funkcionējošu uzraudzības, kontroles un pārraudzības shēmu izstrādi.

(72)

Ņemot vērā šajā iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka Komoru Salu attīstības līmenis varētu būt tas, kas pasliktina zvejniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Komoru Salu trūkumu būtību, ar Komoru Salu attīstības līmeni nevar pilnībā attaisnot vai citādi pamatot Komoru Salu kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts vispārējo veikumu attiecībā uz zvejniecībām un pasākumu nepietiekamību, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(73)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Komoru Salas kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts nav izpildījušas savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo minētajai valstij par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(74)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Komoru Salām par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Turklāt Komisijai attiecībā uz Komoru Salām būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(75)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Komoru Salām par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/15

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/16

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/17

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Karoga valsts atbildības un piekrastes valsts atbildības jēdziens ir nemitīgi pastiprināts starptautiskajās zvejniecības tiesību normās un tagad ir iestrādāts tajās kā pienācīgas pārbaudes pienākums, proti, pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai novērstu NNN zveju, arī pienākums pieņemt nepieciešamos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, nav iesaistījušies darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos jūras bioloģisko resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, un pārkāpuma gadījumā sadarboties un apspriesties ar citām valstīm, lai veiktu izmeklēšanu un vajadzības gadījumā uzliktu sankcijas, kas būtu pietiekamas, lai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas un neļautu pārkāpējiem gūt labumu no nelikumīgajām darbībām.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus validējušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(9)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu.

(10)

Komisija 2010. gada 28. janvārī saņēma zvejas tiesību subjekta Taivānas (2) (turpmāk “Taivāna”) kā karoga valsts (3) paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(11)

Komisija, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā, ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu 2012. gada 20.–24. februārī veica novērtēšanas apmeklējumu Taivānā, par kuru tika sagatavots ziņojums.

(12)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par pasākumiem, kurus Taivāna ieviesusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par pasākumiem, kurus Taivāna veikusi, lai izpildītu savus pienākumus cīņā pret NNN zveju un tos uzdevumus, kas vajadzīgi Savienības nozvejas sertifikācijas shēmas īstenošanai.

(13)

Taivāna 2012. gada 8. martā iesniedza papildu informāciju un piezīmes par 2012. gada 19. marta ziņojumu.

(14)

Taivāna 2012. gada 2. jūlijā iesniedza papildu informāciju (statistika par zvejas produktu importu uz Taivānu / eksportu no Taivānas sadalījumā pa zvejas produktiem un to izcelsmes valstīm / galamērķa valstīm par laiku no 2010. gada līdz 2012. gada pirmajam ceturksnim).

(15)

Komisija 2012. gada 17.–19. jūlijā vēlreiz apmeklēja Taivānu, lai līdzsekotu pasākumiem, kurus Taivāna veikusi pēc pirmā apmeklējuma.

(16)

2012. gada 14. decembrī notika Taivānas un Komisijas tehniskā sanāksme, kuras laikā Taivāna iepazīstināja ar Taivānas Nacionālā rīcības plāna NNN zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai (“NNN zvejas NRP”) uzmetumu.

(17)

Pēc minētās sanāksmes 2012. gada 21. decembrī Komisija iesniedza detalizētu un padziļinātu pārskatu par Savienības noteikumiem attiecībā uz kontroli un izsekojamību, kā arī Savienības īstenoto zvejniecības pārvaldības politiku un politiku NNN zvejas jomā.

(18)

Taivāna 2013. gada 27. februārī iesniedza nacionālā rīcības plāna projektu.

(19)

Taivāna 2013. gada 29. martā iesniedza NNN zvejas NRP galīgo redakciju un, sasaucoties ar Taivānas un ES sadarbību cīņā pret NNN zveju, NNN zvejas apkarošanai izstrādātā Taivānas darba plāna eksemplāru.

(20)

2014. gada 27. februārī notika Komisijas un Taivānas tehniskā sanāksme ar mērķi līdzsekot visām Taivānas veiktajām darbībām, un 2014. gada 12. martā Taivānai tika nosūtīti sanāksmes secinājumi.

(21)

Komisija 2014. gada 20. augustā nosūtīja detalizētu pārskatu, kurā bija novērojumi un piezīmes par darbībām, kuras Taivāna īstenojusi vai plāno īstenot saskaņā ar NNN zvejas NRP.

(22)

Taivāna 2014. gada 23. oktobrī iesniedza atjauninātu redakciju Taivānas ziņojumam par progresu, kas panākts attiecībā uz sadarbību NNN zvejas darbību apkarošanā.

(23)

2014. gada 24. oktobrī notika Komisijas un Taivānas videokonference ar mērķi līdzsekot visām Taivānas veiktajām darbībām, un 2014. gada 31. oktobrī Komisija nosūtīja savus secinājumus.

(24)

Taivāna 2014. gada 28. oktobrī iesniedza Nacionālo rīcības plānu attiecībā uz zvejas kapacitātes pārvaldību (zvejas kapacitātes NRP).

(25)

Taivāna 2014. gada 17. decembrī iesniedza detalizētu plānu par elektronisko zvejas žurnālu ieviešanu un izkraušanas deklarāciju shēmas uzmetumu.

(26)

2014. gada 18. decembrī notika Komisijas un Taivānas videokonference ar mērķi līdzsekot visām Taivānas veiktajām darbībām.

(27)

Komisija 2015. gada 19. janvārī nosūtīja publicēto Savienības inspekciju programmu paraugus un to nepilnību analīzi, kuras atklātas saistībā ar Taivānas iestāžu validētajiem nozvejas sertifikātiem.

(28)

Taivāna 2015. gada 11. februārī iesniedza rakstiskas piezīmes par to nepilnību analīzi, kuras atklātas saistībā ar validētajiem nozvejas sertifikātiem.

(29)

Komisija 2015. gada 27. februārī, 2015. gada 13. martā un 2015. gada 18. martā nosūtīja pieprasījumu apmeklēt Taivānu un papildu informāciju, kas saistīta ar apmeklējumu, nozvejas sertifikātiem un zvejniecības pārvaldības politiku ar mērķi apkarot NNN zveju.

(30)

Taivāna 2015. gada 17. un 19. martā iesniedza rakstiskas piezīmes par nozvejas sertifikātiem, smagiem pārkāpumiem, izkraušanas deklarācijām un zvejas produktu tirdzniecības uzņēmumu revīzijām.

(31)

Komisija 2015. gada 24. martā vēlreiz apmeklēja Taivānu, lai līdzsekotu visām Taivānas veiktajām darbībām.

(32)

Taivāna 2015. gada 7. aprīlī, 2015. gada 14. maijā un 2015. gada 4. augustā iesniedza rakstiskas piezīmes par reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumu ievērošanu, Taivānas karoga zvejas kuģiem un nozvejas sertifikātiem. Komisija 2015. gada 10. augustā sniedza rakstiskus skaidrojumus par nozvejas sertifikātu ieviešanu.

(33)

Taivāna 2015. gada 16. aprīlī iesniedza rakstiskas piezīmes par savu NNN zvejas apkarošanas darba plānu.

(34)

Apmeklējuma ziņojums Taivānai tika nosūtīts 2015. gada 27. maijā. Apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka attiecībā uz būtiskajiem trūkumiem, kas atklāti kopš 2012. gada, uzlabojumi ir mazi vai to nav vispār. Turklāt NNN zvejas apkarošanas darba plāns bija nekonkrēts, un tajā bija plānoti pasākumi ar īstenošanas termiņu līdz pat 2017. gadam.

(35)

Taivāna 2015. gada 29. jūnijā iesniedza rakstiskas piezīmes par šo ziņojumu. Šajās piezīmēs nebija izteikta apņemšanās pieņemamā termiņā novērst konstatētos trūkumus.

(36)

Jānorāda, ka sava politiskā statusa dēļ Taivāna nav Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle. Tāpēc Taivāna nav ne parakstījusi, ne ratificējusi nevienu no starptautiskajiem nolīgumiem, kas reglamentā zvejniecību, cita starpā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA), Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (FAO atbilstības nolīgums). Tomēr tā ir parakstījusi 1958. gada Ženēvas Konvenciju par atklāto jūru (4) un 1958. gada Konvenciju par teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu laikā, kad iestādes bija iesaistījušās ANO (5). Lai novērtētu, kā Taivāna pilda savas starptautiskās saistības karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā, Komisija uzskatīja, ka papildus nolīgumiem, kuru puse ir Taivāna, ir lietderīgi izmantot UNCLOS kā primāro piemērojamo starptautisko tiesisko regulējumu. Šajos noteikumos kodificētas iepriekš pastāvējušās starptautiskās paražu tiesības un gandrīz burtiski pārņemti daži formulējumi no Konvencijas par atklāto jūru un Konvencijas par teritoriālo jūru un tai piegulošo zonu. Jānorāda, ka karoga valstu pienākums ievērot pienācīgas pārbaudes pienākumu cita starpā attiecībā uz zvejas kuģu NNN zvejas darbībām ir starptautisko paražu tiesību daļa.

(37)

Taivāna ir līgumslēdzēja puse Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisijā (CCSBT), Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO) un Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijā (NPFC) un sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC), Amerikas Tropisko tunzivju komisijā (IATTC) un Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT). Taivāna ir arī pieaicinātā eksperte Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC).

(38)

Lai novērtētu, kā Taivāna karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, kuri paredzēti 36. apsvērumā minētajos starptautiskajos nolīgumos un kurus noteikušas tajā pašā apsvērumā minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija lūdza sniegt un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šā darba veikšanai. Patlaban Taivānas zvejniecības pārvaldības galvenais iekšējais tiesiskais regulējums ir Zivsaimniecības likums (pieņemts 1929. gada novembrī un pēdējo reizi grozīts 2012. gada novembrī) un ministru vienošanos kopums. Taivānas iestādes ir atzinušas vajadzību pārskatīt zvejniecības tiesisko regulējumu un izstrādāt jaunu juridisko instrumentu.

(39)

Komisija izmantoja arī informāciju, kas iegūta no pieejamajiem datiem, kurus publicējušas attiecīgās RZPO, kā arī publiski pieejamo informāciju.

(40)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Taivānai kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(41)

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta apmeklējumos uz vietas, un uz publiski pieejamo informāciju, konstatēja, ka 2010.–2015. gadā NNN zvejas darbībās bija iesaistījušies vismaz 22 kuģi.

(42)

Viens Taivānas karoga zvejas kuģis (Yu Fong 168) par neatļautu zveju Māršala Salu EEZ 2009. gadā un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumu joprojām ir iekļauts WCPFC uzturētajā NNN zvejas kuģu sarakstā (6). Taivāna paskaidroja, ka kopš 2009. gada šis kuģis vairs nav tās kontrolē un ka vienīgais, ko iestādes varētu darīt, ir piemērot kuģim sankcijas par to, ka tas pārkāpis noteikumu par atgriešanos ostā. Taivāna paskaidroja, ka tā vairākkārt ir uzlikusi šādas sankcijas, taču papildu informāciju nesniedza. Šajā ziņā jānorāda, ka Zivsaimniecības likumā šādu pārkāpumu gadījumā paredzēts naudas sods 3 400–8 500 euro apmērā.

(43)

Pamatojoties uz iegūtajiem pierādījumiem, viens zvejas kuģis ar Taivānas karogu 2015. gadā tika arestēts Māršala Salās par nelegālu zveju un iejaukšanos zvejas novērotāju darbā (7). Taivānas iestādes joprojām nav piemērojušas sankcijas šim zvejas kuģim un Taivānas valstspiederīgajiem, kas iesaistījušies vai piedalījušies šā kuģa zvejas darbībās. Vienīgais, ko tās ir darījušas, – turpinājušas lietas izmeklēšanu un informējušas Komisiju par to, ka lieta nosūtīta Māršala Salu tiesām.

(44)

Indijas okeāna tunzivju komisija ziņoja, ka 2013. un 2014. gadā divdesmit Taivānas karoga kuģi ir pārkāpuši Indijas okeāna piekrastes valstu paredzētos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētie kuģi veikuši darbības ar nemarķētiem zvejas rīkiem, bez zvejas dokumentu oriģināliem uz kuģa vai ar trūkstošiem dokumentiem, ar nederīgām zvejas licencēm, bez atļaujas no zvejas ostas, kurā tie pēdējoreiz piestājuši, bez karoga valsts izdotas zvejas licences, nedarbojoties kuģu satelītnovērošanas sistēmai (VMS) uz kuģa vai VMS darbojoties ar pārtraukumiem, veikuši haizivju spuru atdalīšanu, veikuši nelegālu pārkraušanu citā kuģī jūrā un nav ziņojuši par pārkraušanu citā kuģī.

(45)

Komisija šo informāciju iesniedza Taivānai un pieprasīja Taivānas iestādēm izmeklēt šos incidentus. Taivānas Zivsaimniecības aģentūra apgalvoja, ka pirmstiesas izmeklēšanā ir konstatējusi, ka visiem kuģiem ir bijušas pienācīgas atļaujas darboties piekrastes valstu ūdeņos un ka nepastāv problēmas ar VMS ziņojumiem vai aktīvām zvejas licencēm. Tomēr Taivānas iestādes nepaskaidroja, vai tās ir zinājušas par problēmām, kas saistītas ar piekrastes valstīm, un vai tās gatavojas sadarboties ar attiecīgajām piekrastes valstīm attiecībā uz šo kuģu, to kapteiņu, virsnieku un apkalpes veiktajām darbībām.

(46)

Attiecībā uz 42., 43. un 44. apsvērumā izklāstīto informāciju Komisija uzskata, ka Taivāna nav izpildījusi karoga valsts pienākumu nepieļaut savas flotes iesaistīšanos NNN zvejas darbībās. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu karoga valstij jurisdikcija pār kuģiem, kas peld ar tās karogu, un tostarp par kuģa kapteiņa, virsnieku un apkalpes rīcību jāuzņemas saskaņā ar valsts tiesību aktiem (sk. 1958. gada Ženēvas Konvencijas par atklāto jūru (8) 5. pantu). Jāatzīmē, ka karoga valstij ir pienākums attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem veikt pasākumus, kas var būt vajadzīgi atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai, vai sadarboties ar citām valstīm šādu pasākumu veikšanā. Turklāt saskaņā ar FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju (9) 31., 32., 33., 35. un 38. punktu karoga valstīm jāievieš savu kuģu kontroles režīmi un jābūt izveidotam noteikumu izpildes režīmam, saskaņā ar kuru tiek atklāti piemērojamo normatīvo aktu un starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi, veiktas to izpildes nodrošināšanas darbības un piemērotas iedarbīgas sankcijas.

(47)

Saskaņā ar 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija pārbaudīja arī Taivānas īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu pieejamību tās tirgū.

(48)

Komisija analizēja dokumentus un citu informāciju par uzraudzību un kontroli, ko Taivāna nodrošina attiecībā uz jūras zvejniecībās gūtajām nozvejām un importētiem, eksportētiem vai starptautiskajā tirgū tirgotiem produktiem. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija uzskata, ka Taivāna nespēj nodrošināt to, ka zvejas produkti, kuri nokļūst tās ostās vai apstrādes rūpnīcās, nav iegūti NNN zvejā. Taivānas iestādes nebija spējīgas pierādīt, ka tām ir visa informācija, kas vajadzīga, lai apliecinātu importēto produktu un Savienības tirgum paredzēto apstrādāto produktu ieguves likumību. Turpinājumā apkopoti galvenie elementi, kuri ir Komisijas veiktā novērtējuma pamatā.

(49)

Apmeklējumos 2012. un 2015. gadā tika konstatēts, ka Taivānā nav izsekojamības sistēmas, kas spētu nodrošināt pilnīgu pārredzamību visos zvejas darbību posmos, proti, kad tiek veikta nozveja, pārkraušana citā kuģī, izkraušana, transportēšana, apstrāde rūpnīcā, eksports un tirdzniecība. Lai novērtētu Taivānas zvejas produktu tirgus pārredzamību un izsekojamību, Komisija 2012. gadā apmeklēja operatorus un starpniekus. Tika konstatēti vairāki trūkumi, par kuriem tika paziņots iestādēm, taču nekādi turpmāki pasākumi nesekoja.

(50)

Komisija konstatēja, ka tirdzniecības uzņēmumi savā uzskaites sistēmā neiekļauj informāciju, kas attiecas uz zvejas darbību izsekojamību, un nav pārliecības, ka iestāžu sistēmās reģistrētie dati atbilst datiem, kas reģistrēti uzņēmumu uzskaites un ražošanas sistēmās. Šī situācija mazina izsekojamības ķēdes uzticamību uzņēmumu līmenī. Tāpēc sistēma nav pietiekami aizsargāta pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, jo ļauj tirdzniecības operatoriem, pamatojoties uz kļūdainiem nozvejas sertifikātiem, deklarēt lielākus saņemtos daudzumus un šādi legalizēt zivis. Turklāt Taivānas elektroniskās datubāzes, ko izmanto iestāžu sistēmu atbalstam, ir nepilnīgas, un svarīgi piegādes ķēdes dokumenti, tādi kā izkraušanas deklarācijas, elektroniskie zvejas žurnāli un informācija no apstiprinātajām ostām, joprojām netiek pilnībā reģistrēti vai to trūkst. Tas nozīmē, ka trūkumi piemīt visai izsekojamības sistēmai kopumā.

(51)

Nepietiekamas izsekojamības radīto risku pastiprina Taivānas flotes specifiskais stāvoklis. Taivānai ir ievērojams skaits tāljūras zvejas flotes kuģu, t. i., 468 kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām, un 1 200–1 400 kuģu, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 tonnām. Turklāt Taivānas valstspiederīgie ir iegādājušies un ekspluatē 238 ārvalstu karoga kuģus. Tāljūras zvejas flotes kuģi ar Taivānas karogu zvejo atklātā jūrā un piekrastes valstu ūdeņos, par zvejas un izkraušanas ostām izmantojot trešo valstu ostas un reti atgriežoties pieraksta ostās. Zvejas produktus no zvejas vietām atklātā jūrā vai piekrastes valstu ūdeņos vai nu nosūta tālākai apstrādei uz Taivānu, vai ar Taivānas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību nosūta tālākai apstrādei uz trešām valstīm. Taivānas un trešo valstu iestādes nesadarbojas, un tas negatīvi ietekmē Taivānas spēju uzraudzīt flotes apmēru un kapacitāti. Šādā situācijā operatori un tirgotāji, kuri vēlas veikt nelikumīgas darbības, var darboties no Taivānas, nebaidoties tikt atklāti. Joprojām pastāv liels risks, ka Taivānas kuģi darbojas, pārkāpjot piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības noteikumus, un ka Taivānas tirdzniecības uzņēmumi apstrādei pārdod nedeklarētas nozvejas. Tas palielina risku, ka nav iespējams garantēt, ka Savienības tirgum paredzētie Taivānas izcelsmes zivju produkti nav iegūti NNN zvejā.

(52)

Taivāna nepilda prasības nodrošināt visaptverošu un rezultatīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību saskaņā ar UNCLOS 94. pantu, FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 33. punktu un Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (NNN zvejas SRP (10)) 24. punktu.

(53)

Taivānas iestādes patlaban izstrādā izsekojamības sistēmas, kuru mērķis ir faktiski uzraudzīt un kontrolēt zivis, kuru izcelsme ir tās kuģi, un pēc tam zvejas produktus, kas tiek ievesti tās ostās apstrādei un tālākam eksportam. Iestādes šogad izstrādājušas arī Tirdzniecības uzņēmumu revīzijas stratēģisko plānu. Tomēr līdz šim brīdim plāns vēl nav īstenots un zivju tirdzniecības uzņēmumu revīzijas vēl nav veiktas. Tas, ka Zivsaimniecības aģentūra nav veikusi revīzijas, liecina par nevēlēšanos nodrošināt piegādes ķēdes pārredzamību un atklāj to, ka netiek veikti pasākumi, kas saskaņā ar NNN zvejas SRP 72.–74. punktu vērsti pret operatoriem, kuri tieši vai netieši iesaistījušies NNN zvejas darbībās.

(54)

FAO Rīcības kodeksa 11.2. un 11.3. punktā teikts, ka zivju un zvejas produktu starptautiskā tirdzniecība nedrīkst apdraudēt zvejniecību attīstības ilgtspējību un ka tās pamatā jābūt pārredzamiem pasākumiem, kā arī vienkāršiem un visaptverošiem normatīvajiem aktiem un administratīvajām procedūrām. Turklāt FAO Rīcības kodeksa 11.1.11. punktā noteikts, ka valstīm, uzlabojot tirgoto zivju un zvejas produktu izcelsmes identifikāciju, būtu jānodrošina tas, ka zivju un zvejas produktu starptautiskā un iekšzemes tirdzniecība ir saskaņā ar pienācīgu saglabāšanas un pārvaldības praksi. NNN zvejas SRP sniegtas arī vadlīnijas par starptautiski pieņemtiem tirgus pasākumiem (65.–76. punkts), kuri palīdz samazināt vai izskaust tirdzniecību ar tādām zivīm un zvejas produktiem, kas iegūti NNN zvejā. Tās izsekojamības sistēmas, kuras novēroja Komisija (kā aprakstīts 48.–53. apsvērumā), skaidri parāda, ka Taivāna nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu savu tirgu pārredzamību, un kas varētu novērst caur Taivānu vai ar Taivānā bāzētu uzņēmumu starpniecību notiekošas NNN zvejas produktu tirgošanas risku.

(55)

Gatavodamās 2015. gada apmeklējumam, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) izanalizēja vairākus simtus nozvejas sertifikātu, kuri pie Savienības robežām bija uzrādīti attiecībā uz Taivānas izcelsmes sūtījumiem. Šos nozvejas sertifikātus Taivānas zvejniecības iestādes bija validējušas, pamatojoties uz Taivānas operatoru sniegto informāciju. Iepriekš aprakstītās problēmas ar datu reģistrācijas sistēmām ir novedušas pie turpmāk norādītajiem pārkāpumiem (kā aprakstīts 56. un 57. apsvērumā).

(56)

Veicot Taivānas karoga kuģu nozvejoto produktu analīzi, tika atklātas šādas neatbilstības: nozvejas sertifikāti, kuros grozīti dati vai kuros nav visu prasīto datu, neatbilstīga informācija par nozveju, kapteiņa deklarācijas, zvejas žurnāli, ICCAT statistikas dokumenti, delfīnu drošības deklarācijas, pārkraušanas citā kuģī, izkraušanas un apstrādes dati un datumi, nav piekļuves Kuģu dienu shēmas faktiskajiem zvejas piepūles datiem attiecībā uz kuģiem, kas darbojas Klusajā okeānā, nav uzskaites par piekrastes valstu izdotām licencēm, neatbilstības saistībā ar zvejas un transporta kuģu vārda maiņu un Savienības sanitāro iestāžu apstiprinātajā sarakstā neiekļautiem kuģiem, nesaprotami tirdzniecības modeļi (t. i., zivis nozvejotas Atlantijas/Indijas okeānā, pārvestas uz Āziju, apstrādātas un eksportētas uz Savienību) un nepilnīga informācija par apstrādes deklarācijām un attiecīgo produkcijas iznākumu.

(57)

Komisija Taivānas iestādēm sniedza sīku informāciju par EFCA analīzes rezultātiem. Iestādes izmeklēja šo jautājumu un sniedza apmierinošas atbildes par apstrādes deklarācijās norādīto produkcijas iznākumu. Iestādes pilnā mērā bija ņēmušas vērā norādītās problēmas un atzina nepieciešamību atjaunināt savus iekšējos noteikumus, lai atrisinātu minētās problēmas. Tās arī norādīja, ka labprāt sadarbotos ar Komisiju jautājumā par darbības procedūru koriģēšanu.

(58)

Situācija, kas aprakstīta 56. apsvērumā, liecina par risku, ka Taivānā apstrādāti zvejas produkti vai Taivānas izcelsmes zivju izejvielas tiek iegūtas no nozvejām, kas tieši saistītas ar NNN zvejas darbībām. Turklāt skaidri redzamas kļūdas, kā minēts 56. apsvērumā, pierāda, ka Taivāna nav sadarbojusies ar citām valstīm un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai pieņemtu atbilstošus tirgus pasākumus, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst vai izskaust NNN zveju, kā noteikts NNN zvejas SRP 68. un 72. punktā.

(59)

Informācija, kas izklāstīta 56. apsvērumā, liecina, ka Taivānā apstrādātie vai ar Taivānas starpniecību tirgotie produkti neatbilst noteikumiem par ilgtspējīgām pēcieguves darbībām, kas aprakstīti FAO Rīcības kodeksa 11. pantā, un atklāj to, ka Taivāna nav ieviesusi noteikumus, kas nodrošinātu atbilstošu sadarbību ar trešām valstīm, kurās tās kuģi zvejo un izkrauj zivis, un nav īstenojusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai tirgū nodrošinātu pārredzamību un zivju un zvejas produktu izsekojamību saskaņā ar NNN zvejas SRP 67.–69. un 71.–72. punktu.

(60)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu Taivāna nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem tai kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav novērsusi NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nokļūšanu savā tirgū.

(61)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja savu sadarbību ar Taivānu, lai pārliecinātos, vai abas puses ir reāli sadarbojušās, atbildot uz jautājumiem, sniedzot informāciju vai izmeklējot lietas, kas saistītas ar NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(62)

Pēc 2012. gada apmeklējuma Komisija aicināja Taivānu sadarboties vairākos zvejniecības pārvaldības jautājumos, kuriem bija steidzami jāpievērš uzmanība. Šie jautājumi uzskaitīti turpinājumā. Pēc pārskatītā Zivsaimniecības likuma un Rīcības kodeksa NNN zvejas jomā (NNN zvejas NRP) pieņemšanas zvejniecības pārvaldības juridiskais un administratīvais regulējums bija jāatjaunina, lai nodrošinātu starptautisko un reģionālo zvejniecības pārvaldības tiesību normu un nesaistošo ieteikumu transponēšanu valsts tiesību aktos. Komisija aicināja Taivānu izstrādāt saskaņotu un atturošu sankciju sistēmu, kuru papildinātu pārkāpumu un sankciju reģistrs. Komisija ierosināja uzlabot uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) satvaru, lai šādi varētu kontrolēt Taivānas floti, kas zvejo atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos, izstrādāt zvejas žurnālu, nozvejas ziņošanas un izkraušanas deklarāciju sistēmas, noteikt apstiprinātās ostas un izstrādāt inspekciju plānu, lai kontrolētu zvejas darbības, pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu. Bija jāuzlabo efektivitāte un pārredzamība nozvejas sertifikācijas un izsekojamības shēmai attiecībā uz Savienības tirgum paredzēto eksportu.

(63)

Taivāna reaģēja, 2013. gadā iesniedzot NNN zvejas NRP un 2014. gadā iesniedzot zvejas kapacitātes NRP. Komisija un Taivānas iestādes par šiem dokumentiem apmainījās ar vēstulēm, rīkoja videokonferences un sanāksmes.

(64)

Attiecībā uz NNN zvejas NRP Komisijas veiktajā analīzē tika konstatēts: lai gan plānā ietvertās idejas kopumā ir pareizas, īstenošanas grafiks ir nepamatoti ilgs, jo aptver darbības līdz 2020. gadam. Ņemot vērā to, ka lielās Taivānas flotes darbība notiek vairāk nekā 30 trešās valstīs un ka Taivānas zvejas kuģi ir nozīmīgi izejvielu piegādātāji apstrādes rūpnīcām un konservu rūpnīcām, ir svarīgi, lai Taivāna raiti īstenotu pasākumus attiecībā uz MCS, novērotājiem, izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī un savā Zivsaimniecības likumā faktiski atrisinātu jautājumus par smagiem pārkāpumiem un savu valstspiederīgo kontroli.

(65)

Analizējot zvejas kapacitātes NRP, Komisija konstatēja, ka šajā plānā nav nodrošināta saskanība starp Taivānas kontroles spēju un Taivānas tāljūras zvejas kuģu skaitu. Taivānas ieviestie flotes uzraudzības pasākumi (t. i., zvejas žurnāli, elektroniskie zvejas žurnāli, izkraušanas deklarēšanas un nozvejas paziņošanas sistēmas, apstiprinātās ostas, izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas inspekcija un kontrole, uzkāpšana uz kuģiem un kuģu inspekcija, nacionālie inspekcijas/novērotāju plāni un izsekojamība) nav visaptveroši, jo šie pasākumi attiecas tikai uz daļu tāljūras flotes, tie ir ieviesti tikai daļēji vai joprojām ir tikai plāni, kas nav pilnībā izstrādāti. Turklāt šai politikai nav izmērāmu pārvaldības mērķu, nav norāžu par zvejas piepūli, kvotām, licencēm, atļaujām zvejot trešās valstīs, RZPO kuģu skaitu, krājumu novērtējumiem un mērķapjomiem vai zinātniskajiem ieteikumiem. Nav analizēta saikne starp kuģu skaitu, licenču skaitu, nozveju apjomu un pieejamajiem finanšu un cilvēku resursiem, kas vajadzīgi, lai veiktu nozares kontroli un uzraudzību. Nav ieviesti kritēriji politikas mērķu sasniegšanai, nav arī metodikas šādu kritēriju izstrādei. Visbeidzot, paredzētie turpmākie pasākumi ir nenoteikti un nesniedz norādes par to, kā un kad iestādes īstenos šo politiku.

(66)

Komisija 2012.–2015. gadā sniedza detalizētas piezīmes par dažādiem Taivānas plāniem novērst NNN zveju un atkārtoti uzsvēra sadarbības un labošanas pasākumu nepieciešamību. Neapstrīdot Komisijas konstatējumus, Taivāna atkārtoti apgalvoja, ka tai nepieciešams izsvērt pasākumus un vajadzīgs papildu laiks to īstenošanai.

(67)

Taivānas 2015. gada apmeklējumā Komisijas norādītajās problemātiskajās jomās konstatētie uzlabojumi 2012.–2015. gada periodā (sk. iepriekšējo apsvērumu) bija mazi vai to nebija vispār. Zivsaimniecības likums joprojām bija tikai projekts, tika apgalvots, ka NNN zvejas NRP tiek īstenots, taču patiesībā šajā lēmuma iedaļā aprakstītie pasākumi nebija ieviesti un termiņi bija neskaidri, zvejas kapacitātes NRP joprojām bija dokuments bez konkrētiem mērķiem un bez īstenošanas grafika. MCS satvars bija minimāls, elektroniskie zvejas žurnāli attiecās tikai uz daļu flotes, nebija apstiprināto ostu, izkraušanas deklarācijas attiecās tikai uz iekšzemes zveju, un bija plānots tās vēlāk attiecināt arī uz tāljūras floti, un pasākumi ar mērķi kontrolēt pārkraušanu citā kuģī vēl bija tikai izstrādes stadijā. Komisijas 2012. gada jūlija ziņojumā ir sīki izklāstīti šajā apsvērumā minētie jautājumi, un tieši tie paši jautājumi joprojām bija aktuāli nesenajā apmeklējumā 2015. gada martā. Komisijas ziņojumā par 2015. gada marta apmeklējumu atkal bija norādītas visas būtiskās problēmas un uzsvērtas iespējamās sekas, ja netiks veikti uzlabojumi.

(68)

Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka Taivāna nav atrisinājusi visas problēmas, kas konstatētas 2012.–2015. gadā.

(69)

Tā nav arī pieņēmusi tiesisko regulējumu, kurā definēti jēdzieni “NNN zveja” un “smagi pārkāpumi” saskaņā ar IOTC Rezolūciju 11/03 (11) un WCPFC konvencijas (12) 25. panta 4. punktu. Tā nav arī īstenojusi savu jurisdikciju attiecībā uz flotes administratīvajiem un tehniskajiem jautājumiem saskaņā ar UNCLOS 94. pantu (sk. arī 1958. gada Ženēvas Konvencijas par atklāto jūru 5. pantu). Tā nav izpildījusi arī ieteikumus, kas paredzēti FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33. punktā. Turklāt tā nav ieviesusi NNN zvejas SRP 24. punkta noteikumus attiecībā uz savas flotes uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

(70)

Kopumā Taivānas iestādes sadarbojās un diezgan ātri atbildēja uz informācijas vai verifikācijas pieprasījumiem, ko dalībvalstis vai Komisija iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 17. panta 6. punktu. Daži jautājumi par dalībvalstu piekļuvi informācijai attiecībā uz Taivānas karoga kuģu VMS datiem pēc Komisijas iejaukšanās tika atrisināti. Tomēr Taivānas iestāžu atbilžu pareizību negatīvi ietekmēja izsekojamības sistēmu nepilnības, kas aprakstītas šā lēmuma 3.1. iedaļā.

(71)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja pašreizējos noteikumu izpildes pasākumus, kas pieņemti, lai Taivānā aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(72)

Komisija 2012.–2015. gadā uzsvēra, ka Taivānai ir jāpieņem jauns Zivsaimniecības likums. Pašreizējā likumā nav skaidri noteikta darbības joma un definēti smagi pārkāpumi, turklāt tajā nav noteikuma par lielāku pārkāpumu smaguma pakāpi atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Likumā paredzētais pašreizējais naudas soda apmērs nav pietiekams, lai lielie komerciālie kuģi negūtu labumu no iespējami nelikumīgām darbībām (maksimālā naudas soda summa ir aptuveni 9 000 euro). Sankcijas to pašreizējā veidā nav visaptverošas un pietiekami bargas, lai atturētu no pārkāpuma izdarīšanas. Tāpat likumā nav īpašu noteikumu attiecībā uz valstspiederīgajiem, kas atbalsta NNN zvejas darbības vai tajās piedalās. Daži fakultatīvi noteikumi par sankcijām paredzēti Rīkojumā attiecībā uz Taivānas investīcijām ārvalstu karoga zvejas kuģu ekspluatācijā, tajā noteiktas sankcijas par zivju izcelsmes legalizāciju un ārvalstu karoga kuģu izmantošanu zvejā, pārkāpjot karoga valsts noteikumus. Tomēr paredzētie naudas sodi nav obligāti, un nav skaidrs, vai tie tiek piemēroti gadījumos, kad citas valstis Taivānas valstspiederīgajiem par to pašu pārkāpumu ir uzlikušas nepietiekami bargus naudas sodus.

(73)

Visbeidzot, nav skaidra tiesiskā regulējuma attiecībā uz RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu transponēšanu. Taivānas iestādes apstiprināja, ka tiesiskais regulējums ir jāpārskata, lai atrisinātu minētās problēmas. Turklāt Taivāna norādīja, ka pilnībā apņemas nodrošināt to, lai tās zvejas kuģi, kuriem piekrastes valstis par pārkāpumiem piemērojušas nepietiekami bargas sankcijas, tiktu papildus sodīti Taivānā. Taivānas iestādes paziņoja, ka jaunais Zivsaimniecības likums būs pabeigts līdz 2014. gada beigām. Tomēr tas joprojām nav noticis. Taivāna nav izpildījusi pienākumu piemērot iedarbīgus noteikumu izpildes pasākumus, kas paredzēti UNCLOS 94. pantā (sk. arī 1958. gada Ženēvas Konvencijas par atklāto jūru 5. pantu). Tā nav izpildījusi arī FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punktu un nav pierādījusi, ka ir ieviesusi atbilstošu sankciju režīmu NNN zvejas apkarošanai saskaņā ar ieteikumu NNN zvejas SRP 21. punktā un ka ir pieņēmusi pasākumus attiecībā uz valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija un kuri atbalsta NNN zveju vai tajā piedalās, saskaņā ar ieteikumu NNN zvejas SRP 18. punktā.

(74)

Taivānas MCS spējas nav pietiekami attīstītas. Nav izstrādāts nacionālais inspekciju plāns, lai nodrošinātu saskaņotu politiku attiecībā uz flotes darbību pārraudzību un uzraudzību. Kā paskaidrots 65. un 67. apsvērumā, joprojām nav konkrētu MCS pasākumu un rīku, un tas negatīvi ietekmē Taivānas spēju īstenot noteikumu izpildes pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Saskaņā ar pieejamo informāciju Taivāna pārrauga tikai 60 % tāljūras flotes kuģu, kuru bruto tilpība ir vairāk nekā 100 tonnu un kuri darbojas ārpus Taivānas ūdeņiem (šajā kategorijā ietilpst visi kuģi zvejai ar riņķvadu). Taivāna sadarbojas ar vairāk nekā 30 valstīm jautājumā par apstiprināto ostu noteikšanu, taču patlaban attiecīgā kārtība vēl nav ieviesta. No 2014. gada septembra tā ir ieviesusi jaunu izkraušanas deklarāciju sistēmu un patlaban papildina to ar jauniem tiesību aktu noteikumiem, tomēr jaunā izkraušanas deklarāciju sistēma joprojām neaptver visus tāljūras flotes kuģu tipus. Visbeidzot, tā joprojām izstrādā rezultatīvu sistēmu, lai kontrolētu tāljūras flotes kuģu pārkraušanu citā kuģī.

(75)

Tas, ka MCS sistēmas darbība nav efektīva, liecina par nespēju uzraudzīt zvejas darbības jūrā un mazina Zivsaimniecības aģentūras spēju faktiski nodrošināt to noteikumu izpildi, kas piemērojami dažādos attiecīgajos jūras apgabalos. Šāda situācija, ko papildina sadarbības trūkums ar trešām valstīm jautājumā par apstiprinātajām ostām un pārkraušanu citā kuģī, palielina risku, ka Taivānas kuģi veiks NNN zvejas darbības. Tāpēc Komisija uzskata, ka Taivāna nav nodrošinājusi visaptverošu un rezultatīvu MCS sistēmu, kas aptvertu tās karoga zvejas kuģus. Tas, ka Taivāna nav ieviesusi rezultatīvu MCS sistēmu, negatīvi ietekmē tās spēju ievērot UNCLOS 94. panta noteikumus (sk. arī 1958. gada Ženēvas Konvencijas par atklāto jūru 5. pantu). Tāpat tā neievēro ieteikumus FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 33. punktā un NNN zvejas SRP 24. punktā.

(76)

Komisija atzīmē, ka, pamatojoties uz Komisijas 2012. un 2015. gada apmeklējumos gūto informāciju un apspriedēm ar Taivānas iestādēm 2012.–2015. gada periodā, nevar uzskatīt, ka Taivānas iestādēm trūktu finansiālo līdzekļu, bet drīzāk nav pienācīgas juridiskās un administratīvās vides, kas vajadzīga, lai nodrošinātu faktisku un rezultatīvu karoga, ostas un tirgus valsts pienākumu izpildi.

(77)

Jāatgādina, ka sava politiskā statusa dēļ Taivāna nav Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksa statistiku, ko Taivāna apkopojusi, izmantojot ANO metodiku, Taivāna ir valsts ar augstu tautas attīstības indeksu (21. no 188 valstīm) (13).

(78)

Ņemot vērā minētos faktus, Komisija uzskata, ka Taivānai, lai tā varētu pildīt savus pienākumus kā karoga, ostas un tirgus valsts, netrūkst finansiālo resursu, bet drīzāk gan juridisko un administratīvo instrumentu, kas vajadzīgi, lai faktiski un rezultatīvi pildītu savus pienākumus.

(79)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstīto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Taivānas paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu varētu secināt, ka sadarbošanās un noteikumu izpildes ziņā Taivāna nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

(80)

Taivāna nav parakstījusi vai ratificējusi nevienu starptautisku nolīgumu, kas reglamentē tieši zvejniecību. Kā paskaidrots 36. apsvērumā, uzskata, ka Taivāna attiecībā uz saviem zvejas kuģiem, kas veic NNN zveju, piemēro iepriekš pastāvējušās starptautiskās paražu tiesības un pienācīgas pārbaudes pienākumu. Taivāna ir CCSBT, SPRFMO un NPFC līgumslēdzēja puse un WCPFC, IATTC un ICCAT sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse. Taivāna ir arī IOTC pieaicinātā eksperte.

(81)

Saskaņā ar 31. panta 6. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja visu informāciju, kas attiecas uz Taivānu kā uz CCSBT, SPRFMO un NPFC līgumslēdzēju pusi, uz WCPFC, IATTC un ICCAT sadarbības partneri, kas nav līgumslēdzēja puse, un uz IOTC pieaicināto eksperti.

(82)

Komisija analizēja arī informāciju, ko uzskatīja par būtisku attiecībā uz Taivānas piekrišanu piemērot WCPFC, IATTC, ICCAT, CCSBT, SPRFMO un IOTC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(83)

Saskaņā ar informāciju, kas iegūta no IOTC2015. gada 23. martā sagatavotā atbilstības ziņojuma par Taivānu (14), 2014. gadā ir konstatēti vairāki atkārtoti neatbilstības gadījumi. Proti, pieejamā informācija liecina, ka Taivāna nav atbilstoši IOTC standartam sniegusi visu obligāto informāciju par to kuģu sarakstu, kas 2006. gadā zvejojuši tropiskās tunzivis, kā noteikts IOTC Rezolūcijā 12/11. Tā nav atbilstoši IOTC standartam sniegusi visu obligāto informāciju par to kuģu sarakstu, kas 2007. gadā zvejojuši zobenzivis un garspuru tunzivis, kā noteikts IOTC Rezolūcijā 12/11. Tā nav atbilstoši IOTC standartam sniegusi visu obligāto informāciju par to atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk, kā noteikts IOTC Rezolūcijā 14/04. Tā nav atbilstoši IOTC standartam ziņojusi par izmēru sadalījumu zvejā ar āķu jedām, kā noteikts IOTC Rezolūcijā 10/02. Tā nav atbilstoši IOTC standartam ziņojusi par haizivju izmēru sadalījumu, kā noteikts IOTC Rezolūcijā 05/05. Tā nav sniegusi novērotāja ziņojumu, kā noteikts Rezolūcijā 11/04. Turklāt Taivāna nav sniegusi VMS kopsavilkuma ziņojumu, kā noteikts Rezolūcijā 12/13, tā nav ieviesusi pasīvo zvejas rīku marķēšanu, kā noteikts Rezolūcijā 13/02, tā nav sniegusi detalizētu ziņojumu par ostā veiktu pārkraušanu citā kuģī, kā noteikts Rezolūcijā 12/05. Turklāt konstatēts, ka Taivāna nav ievērojusi IOTC Rezolūciju 14/06.

(84)

Minēto iemeslu dēļ IOTC 2014. gadā ir noteikusi, ka Taivāna ir atkārtota likumpārkāpēja, jo četrdesmit astoņi tās flotei piederoši kuģi tunzivju lielapjoma zvejai ar āķu jedām 2014. gadā ir atkārtoti izdarījuši pārkāpumus, bet trīsdesmit astoņi no tiem, iespējams, izdarījuši pārkāpumus arī 2013. gadā (15).

(85)

Turklāt konstatēts, ka Taivānai joprojām jārisina jautājumi saistībā ar gadījumiem, kuros iesaistīti Taivānas kuģi un valstspiederīgie, kas 2013. gadā identificēti kā NNN zvejas darbību veicēji (sk. 86. apsvērumu).

(86)

Saskaņā ar informāciju, kas iegūta no IOTC2014. gada 26. aprīlī sagatavotā Atbilstības ziņojuma par Taivānu (16), tiek atgādināts, ka IOTC konstatējusi, ka Taivāna nepilda IOTC Rezolūciju 12/05. Proti, IOTC 2013. gadā ir identificējusi Taivānu kā atkārtotu likumpārkāpēju, jo simtu divi tās flotei piederoši kuģi tunzivju lielapjoma zvejai ar āķu jedām 2013. gadā ir atkārtoti izdarījuši pārkāpumus, bet trīsdesmit četri no tiem, iespējams, izdarījuši pārkāpumus arī 2012. gadā. Turklāt Taivāna nav iesniegusi pierādījumus, ka ir veikta pienācīga izmeklēšana un ka vienam kuģim, kas iekļauts IOTC provizoriskajā NNN zvejas kuģu sarakstā (17) (ar vārdu MAN YIH FENG), ir piemērotas atbilstīgi bargas sankcijas.

(87)

Pēc 2015. gada apmeklējuma Taivāna ziņoja Komisijai, ka tā apzinās, cik svarīgi ir jautājumi, kas saistīti ar pārkraušanu citā kuģī, ko veic lielapjoma zvejas kuģi, un paskaidroja, ka ir veikusi pasākumus, lai aizliegtu pārkraušanu citā kuģī, nodrošinātu derīgas zvejas licences un izdalītu kuģiem jaunos zvejas žurnālus. Taivāna atzina, ka vajadzīgi pasākumi, lai risinātu problēmu saistībā ar haizivju izmēra datiem, novērotāja ziņojumu, pasīvo zvejas rīku marķēšanu un detalizētu ziņojumu par ostā veiktu pārkraušanu citā kuģī.

(88)

Taivānas problēmas saistībā ar IOTC saasina tas, ka Taivānai ir liela tāljūras zvejas flote, un aplēses liecina, ka 73 % no jūrā veiktām pārkraušanām citā kuģī IOTC apgabalā veic Taivānas kuģi (18).

(89)

Taivānas problēmas ar IOTC noteikumu ievērošanu pierāda, ka Taivāna nepilda savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti UNCLOS 94. pantā (sk. arī 1958. gada Ženēvas Konvencijas par atklāto jūru 5. pantu). Tāpat tā neievēro arī ieteikumus FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punktā un NNN zvejas SRP 24. punktā.

(90)

Komisija analizēja arī informāciju, kas bija pieejama no ICCAT, par to, kā Taivāna ievēro ICCAT noteikumus un MCS pienākumus. Lai veiktu analīzi, Komisija izmantoja ICCAT tabulas, kurās ICCAT reģionālo novērotāju programmu sakarā apkopoti iespējamie neatbilstības gadījumi, kurus novērošanas laikā konstatējuši ICCAT reģionālie novērotāji (19).

(91)

Informācija, kas no ICCAT pieejama par 2014. gadu, atklāja, ka Taivānas kuģi ICCAT novērotājiem nav varējuši uzrādīt derīgas atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī un pārkraušanas deklarāciju atjauninātas versijas (tika izmantota iepriekšējā versija, kurā nebija iekļautas jaunākās izmaiņas, piemēram, norāde uz krājumu un apgabalu). Turklāt Taivānas kuģi nevarēja uzrādīt derīgas atļaujas zvejot ICCAT apgabalā, tika konstatēti vairāki neatbilstības gadījumi, kas saistīti ar zvejas žurnāliem, piemēram, pretēji Ieteikuma 03-13 prasībai žurnāli nebija iesieti un žurnālu lapas nebija numurētas, kā prasīts ICCAT Ieteikuma 11-01 1. pielikumā. Turklāt tika atklāta neatbilstība marķēšanas un VMS prasībām, kā arī neatbilstības saistībā ar informācijas paziņošanu ICCAT novērotājiem.

(92)

Jāatgādina arī, ka 2014. gadā ICCAT nosūtīja Taivānai vēstuli, kurā izteiktas bažas (20) par iespējamām jūrā veiktām pārkraušanām citā kuģī un iespējamām NNN zvejas darbībām, ko veic Taivānas valstspiederīgie, jo īpaši attiecībā uz nozveju kontroli un nozvejas deklarāciju un kopējo paziņoto nozveju neatbilstību.

(93)

Pēc 2015. gada apmeklējuma Taivāna apgalvoja, ka no 2007. līdz 2012. gadam un 2014. gadā ir pilnībā ievērojusi ICCAT noteikumus. Attiecībā uz atzītajiem neatbilstības gadījumiem 2013. gadā Taivāna apgalvoja, ka ir veikusi visus attiecīgos pasākumus, lai atrisinātu ICCAT norādītos problēmjautājumus, un tāpēc ICCAT nekādas darbības nav veikusi.

(94)

Attiecībā uz WCPFC jānorāda, ka 2015. gada apmeklējumā Komisija un Taivānas iestādes apsprieda jautājumu par to, kā Taivāna ievēro reģionālo organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (CMM).

(95)

Taivāna ziņoja Komisijai, ka WCPFC konvenciju un CMM ir iestrādājusi savā valsts tiesību sistēmā un mēģina novērst vairākas konstatētās neatbilstības attiecībā uz WCPFC pieņemtajiem CMM.

(96)

Turklāt jānorāda, ka WCPFC Zinātniskās komitejas 10. sesijā tika izvirzīts jautājums par trūkstošiem datiem attiecībā uz Taivānas floti, kurā darbojas kuģi zvejai ar riņķvadu, un pieprasīts, lai Taivāna Zinātniskās komitejas 11. sesijā iesniegtu dokumentu, kurā aprakstīta metodika, ko izmanto, lai aprēķinātu tunzivju nozveju agregētajos datos, kas WCPFC iesniegti par kuģiem zvejai ar riņķvadu (21).

(97)

Informācija, kas pieejama no SPRFMO  (22), pierāda, ka 2014. gadā Taivāna nav izpildījusi standartus attiecībā uz datu vākšanu, ziņošanu, verifikāciju un apmaiņu (CMM 2.02 (1e)) un nav pilnībā ievērojusi prasības attiecībā uz izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas datiem (CMM 2.02 (1d)).

(98)

Pēc 2015. gada apmeklējuma Taivāna ziņoja Komisijai, ka valsts datu aizsardzības problēmu dēļ tai obligāti bija jāiesniedz apkopoti dati saskaņā ar CMM 2.02 (1e). Tā paskaidroja arī, ka šajā gadījumā CMM 2.02 (1d) nebija ievēroti tikai daļēji.

(99)

Taivānas problēmas ar WCPFC un SPRFMO noteikumu ievērošanu pierāda, ka Taivāna nepilda savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti UNCLOS 94. pantā (sk. arī 1958. gada Ženēvas Konvencijas par atklāto jūru 5. pantu). Tāpat tā neievēro arī ieteikumus FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punktā un NNN zvejas SRP 24. punktā.

(100)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu var secināt, ka Taivāna nav izpildījusi pienākumus, kuri starptautiskajos tiesību aktos tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(101)

Jāatgādina, ka sava politiskā statusa dēļ Taivāna nav Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle. Saskaņā ar HDI statistiku, ko Taivāna apkopojusi, izmantojot ANO metodiku, Taivāna ir valsts ar augstu tautas attīstības indeksu (21. no 188 valstīm) (23).

(102)

Būtu jānorāda, ka Komisija 2010. gada 28. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Taivānas kā karoga valsts paziņojumu. Taivāna, kā prasīts NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktā, apstiprināja, ka tā ir ieviesusi valsts pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro Taivānas zvejas kuģiem.

(103)

Ņemot vērā minēto HDI klasifikāciju un 2012.–2015. gada apmeklējumu laikā izdarītos novērojumus, nav pierādījumu tam, ka Taivānas nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar zemu valsts attīstības līmeni. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, kas ļautu zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības nepilnības skaidrot ar spēju un infrastruktūras nepietiekamību. Taivāna nekad nav apgalvojusi, ka attīstības ierobežojumi negatīvi ietekmē tās spēju nodrošināt spēcīgu MCS un nekad nav prasījusi Savienības atbalstu.

(104)

Ņemot vērā šajā iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka Taivānas attīstības līmenis nav tas, kas pasliktina zvejniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību.

(105)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Taivāna kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts nav izpildījusi savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo Taivānai par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(106)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Taivānai par iespējamību, ka tai var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Turklāt Komisijai attiecībā uz Taivānu būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(107)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Taivānai par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/29

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/30

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/31

1.

Komisija 2015. gada 24. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Equinix Inc. (Equinix, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Telecity Group plc. (Telecity, Apvienotā Karaliste), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    Equinix : datu centru un saistīto pakalpojumu, piemēram, savienojumi ar operatoriem, visā pasaulē 15 dažādās valstīs,

—    Telecity : datu centru un saistīto pakalpojumu, piemēram, savienojumi ar operatoriem, 10 ES valstīs un Turcijā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs +32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7678 – Equinix/Telecity uz šādu adresi:

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/32

1.

Komisija 2015. gada 23. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Grosvenor International Investments Limited, kas pieder Grosvenor Group Limited (Grosvenor, Apvienotā Karaliste), un uzņēmums PSPLUX S.à.r.l., kas pieder Publiskā sektora pensiju ieguldījumu valdei (Public Sector Pension Investment Board) (PSPIB, Kanāda), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār nekustamā īpašuma aktīvu Milānā (Itālija).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību.

—    Grosvenor : privātīpašumā esoša grupa, kuras darbības joma ir nekustamā īpašuma īpašumtiesības, projektēšana un pārvaldība un cita uzņēmējdarbība, kas saistīta ar īpašumiem,

—    PSPIB : Kanādas Federālā civildienesta, Kanādas bruņoto spēku un Kanādas karaliskās zirgu policijas pensiju plānu ieguldījumi. Uzņēmums pārvalda diversificētu globālu portfeli, kas ietver akcijas, obligācijas un citus fiksētu ieņēmumu vērtspapīrus, kā arī ieguldījumus privātkapitālā, nekustamajā īpašumā, infrastruktūrā un dabas resursos.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Novērojumus Eiropas Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs +32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7809 – Grosvenor / PSPIB / Real estate asset in Milan uz šādu adresi:

2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/33

—

saimniekauga kultivēšana,

—

kukaiņa inokulācija, attīstība un ievākšana,

—

produkta sijāšana, kaltēšana un sagatavošana iepakošanai.

—

Kanāriju salu ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Kanāriju salas atrodas starp 27° 37′ un 29° 25′ ziemeļu platuma un 13° 20′ un 18° 10′ rietumu garuma koordinātām. Šis ģeogrāfiskais stāvoklis rada labvēlīgus apstākļus Kanāriju salu košenila attīstībai.

—

Kanāriju salas atrodas apgabalā, ko ietekmē pasātu vēji, kurus rada Azoru anticiklons, kas veido temperatūras inversiju un “mākoņu jūru”, uzturot siltumnīcas efektu. Šie mitrie vēji košenila saimniekaugu apgādā ar ūdeni tieši vajadzīgajā daudzumā, lai mitrums nebūtu pārmērīgs, taču ļautu gan augam, gan kukainim attīstīties.

—

Mākoņi, kas rada siltumnīcas efektu, nodrošina vēsās Kanāriju straumes stabilitāti, uzturot salā maigu klimatu.

—

Temperatūras starpība starp gada siltākajiem un vēsākajiem mēnešiem ir mazāka par desmit grādiem, proti, no 17 °C līdz 25 °C, izņemot kalnu virsotņu apvidos. Stabilā gaisa temperatūra ir kukaiņa attīstībai labvēlīga, nodrošinot ārkārtīgi niecīgas fizikāli ķīmisko un organoleptisko īpašību variācijas, kā jau aprakstīts šīs specifikācijas 3.2. punktā.

—

Kanāriju salu atrašanās subtropu ģeogrāfiskajā joslā, kur ir vidēji 3 000 saulainu stundu gadā, sniedz iespēju kaltēšanu veikt dabiskos apstākļos, neizmantojot ķīmiskas vielas, bet gan tikai dabisku saules starojumu.

—

Kanāriju salās ir nabadzīga vulkāniskā augsne, kurai raksturīgs organisko vielu trūkums un bazalta tipa minerālelementu pārbagātība. Augsnēm ir ļoti specifiskas fizikālās un ķīmiskās īpašības, kuras nosaka to sastāvā esošie amorfie vai vāji kristalizējušies komponenti, tādi kā alumīnija silikāti un dzelzs un alumīnija oksihidroksīdi. Šie komponenti, kurus dēvē par andosoliem materiāliem, piešķir augsnei augstu porainību, zemu blīvumu, lielu ūdensietilpību un lielu spēju veidot stabilus mikroagregātus. Šajās augsnēs augošajiem saimniekaugiem ir zems ūdens saturs, un tie ir mazprasīgi attiecībā uz barības vielām, tāpēc no košenila, kas tos apdzīvo, iegūtajam karmīnam ir zems mitruma saturs (mazāks par 13 %) un augsta karmīnskābes koncentrācija (vismaz 19 % sausnā).

—

Atšķirībā no karmīna ražošanas citos reģionos Kanāriju salās tiek kultivēts tikai viens saimniekaugs (Opuntia ficus indica) un viens kukaiņu veids (Dactylopius coccus). Gan saimniekaugs, gan kukaiņi ir teicami pielāgojušies šim ģeogrāfiskajam apgabalam.

—

Visus ražošanas posmus, sākot no kaktusu stādīšanas un parazītu kultivēšanas līdz kukaiņu ievākšanai un kaltēšanai, veic ar rokām, izmantojot amatnieciskas metodes. Tādējādi ir izveidojušies tehniskie paņēmieni un zinātība, kas pārmantota no paaudzes paaudzē, kā arī radušies ar šo darbību saistīti specifiski termini, piemēram, “rengues”, “cuchara”, “milana”, “grano” u. c.