27.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/2

Euro maiņas kurss (1)

2015. gada 26. jūnijs

(2015/C 212/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1202
JPY	Japānas jena	138,58
DKK	Dānijas krona	7,4608
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,71230
SEK	Zviedrijas krona	9,2641
CHF	Šveices franks	1,0447
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,7730
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,230
HUF	Ungārijas forints	312,66
PLN	Polijas zlots	4,1757
RON	Rumānijas leja	4,4575
TRY	Turcijas lira	2,9848
AUD	Austrālijas dolārs	1,4631
CAD	Kanādas dolārs	1,3851
HKD	Hongkongas dolārs	8,6842
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6347
SGD	Singapūras dolārs	1,5100
KRW	Dienvidkorejas vona	1 258,49
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,6412
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9553
HRK	Horvātijas kuna	7,5875
IDR	Indonēzijas rūpija	14 925,51
MYR	Malaizijas ringits	4,2416
PHP	Filipīnu peso	50,510
RUB	Krievijas rublis	61,8070
THB	Taizemes bāts	37,868
BRL	Brazīlijas reāls	3,5157
MXN	Meksikas peso	17,4219
INR	Indijas rūpija	71,2458

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

27.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/4

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums (1)

Air France / KLM / Alitalia / Delta

(AT.39964)

(2015/C 212/04)

Šī lieta attiecas uz nolīgumu par transatlantisku kopuzņēmumu (“TAJV nolīgums”), kuru noslēdza uzņēmumi Société Air France, Alitalia Società Aerea Italiana SpA, Delta Air Lines Inc. un Koninklijke Luchtvaart Maatschappij N.V. (“puses”), lai izveidotu peļņas/zaudējumu sadalei paredzētu kopuzņēmumu, kas cita starpā aptver visus pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kurus puses sniedz maršrutos starp Eiropu un Ziemeļameriku (2). TAJV nolīgumā ir paredzēta plaša pušu sadarbība, tostarp cenu, kapacitātes, lidojumu grafiku un ieņēmumu pārvaldības koordinācijas jomā.

2.	Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 23. janvārī sāka procedūru, lai attiecībā uz TAJV nolīgumu pieņemtu lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 (3) III nodaļai.

Komisija 2014. gada 26. septembrī pieņēma sākotnēju izvērtējumu atbilstoši Regulas 1/2003 9. panta 1. punktam, kurā tā pauda bažas par TAJV nolīguma saderību ar Līguma 101. pantu, jo īpaši attiecībā uz augstākās klases (premium) pasažieru tirgu maršrutā Parīze–Ņujorka, kā arī augstākās klases un pamata un zemākās klases (non-premium) pasažieru tirgiem maršrutos Amsterdama–Ņujorka un Roma–Ņujorka.

Atbildot uz sākotnējo izvērtējumu, puses 2014. gada 3. oktobrī iesniedza Komisijai saistības. Komisija 2014. gada 23. oktobrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (4) saskaņā ar Regulas 1/2003 27. panta 4. punktu, sniedzot lietas un saistību kopsavilkumu un aicinot ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par šīm saistībām.

5.	Komisija 2014. gada 8. decembrī iesniedza pusēm ieinteresēto trešo personu izteikto apsvērumu nekonfidenciālās versijas. Puses 2015. gada 23. februārī iesniedza grozītās saistības (“galīgās saistības”).

6.	Ar lēmuma projektu galīgās saistības kļūst juridiski saistošas pusēm, un lēmuma projektā ir secināts, ka, ņemot vērā šīs saistības, Komisijas rīcībai vairs nav pamata, un tādēļ šīs lietas izskatīšana būtu jāizbeidz.

7.	Tā kā es neesmu saņēmis pieprasījumus vai sūdzības no iesaistītajām pusēm (5), es uzskatu, ka ir ievērota efektīva visu šajā lietā iesaistīto pušu procesuālo tiesību īstenošana.

Briselē, 2015. gada 30. aprīlī

Joos STRAGIER

(1) Saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmumā 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.) (“Lēmums 2011/695/ES”).

(2) Meksika, ASV un Kanāda.

(3) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.) (“Regula 1/2003”).

(4) OV C 376, 23.10.2014., 12. lpp.

(5) Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 15. panta 1. punktu procesa puses, kuras piedāvā uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas jebkurā procedūras posmā, lai nodrošinātu savu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu.

27.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/5

Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2015. gada 12. maijs)

par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu

(Lieta AT.39964 – Air France/KLM/Alitalia/Delta)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3125)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2015/C 212/05)

Komisija 2015. gada 12. maijā pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu. Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. panta noteikumiem Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.

Ievads

(1)

Lēmuma rezultātā juridiski saistošas kļūst saistības, ko procedūrā atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 101. pantam piedāvāja uzņēmumi Société Air France (“AF”), Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV (“KLM”), Alitalia Società Aerea Italiana SpA (“AZ”) un Delta Air Lines Inc. (“Delta”) (kopā “puses”) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (“Regula 1/2003”) 9. pantu. Šis lēmums attiecas uz nolīgumiem, kurus puses noslēdza par to, lai izveidotu peļņas/zaudējumu sadalei paredzētu kopuzņēmumu ar nosaukumu “Nolīgums par transatlantisku kopuzņēmumu” (“TAJV nolīgums”), kas cita starpā aptver visus pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kurus puses sniedz maršrutos starp Eiropu un Ziemeļameriku (“transatlantiskie maršruti”).

Procedūra

(2)

Komisija 2012. gada 23. janvārī sāka pretmonopola procedūru, lai pieņemtu lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļai. Komisija 2014. gada 26. septembrī pieņēma sākotnēju izvērtējumu (“sākotnējais izvērtējums”), kurā tika izklāstītas Komisijas bažas par konkurenci augstākās klases (premium) tirgū maršrutā Parīze–Ņujorka, augstākās klases un pamata un zemākās klases (non-premium) tirgos maršrutā Amsterdama–Ņujorka, kā arī augstākās klases un pamata un zemākās klases tirgos maršrutā Roma–Ņujorka (“konkrētie maršruti”) (2).

(3)

Puses 2014. gada 3. oktobrī piedāvāja saistības, lai novērstu Komisijas sākotnējās bažas. Komisija 2014. gada 23. oktobrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu, sniedzot lietas un ierosināto saistību kopsavilkumu un aicinot ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus (“tirgus izpētes paziņojums”). Pēc apsvērumu saņemšanas no trešām personām puses 2015. gada 4. maijā iesniedza galīgo saistību parakstītu versiju.

(4)

Lieta tika apspriesta Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevējā komitejā 2015. gada 28. aprīlī, un tā sniedza pozitīvu atzinumu. Uzklausīšanas amatpersona pieņēma nobeiguma ziņojumu 2015. gada 30. aprīlī.

Sākotnējā izvērtējumā paustās bažas

Novērtējums saskaņā ar Līguma 101. panta 1. un 3. punktu

(5)

Sākotnējā izvērtējumā, kas pieņemts 2014. gada 26. septembrī, Komisija izteica sākotnējās bažas, ka saskaņā ar TAJV nolīgumu īstenotās pušu sadarbības mērķis un sekas, iespējams, bija konkurences ierobežošana maršrutā Parīze–Ņujorka attiecībā uz augstākās klases pasažieru tirgu, savukārt maršrutos Amsterdama–Ņujorka un Roma–Ņujorka – attiecībā gan uz augstākās klases, gan uz pamata un zemākās klases pasažieru tirgiem.

(6)

Sākotnējā izvērtējumā Komisija provizoriski secināja, ka TAJV nolīgumam ir konkurenci ierobežojošs mērķis, jo tajā ir paredzēta vispusīga pušu sadarbība attiecībā uz visiem galvenajiem aviosabiedrību konkurences parametriem, tostarp cenām, kapacitāti, lidojumu grafikiem un pakalpojumu kvalitāti. Peļņas/zaudējumu sadalei paredzētajā kopuzņēmumā, kurā to veidojošās aviosabiedrības gūst vienādu daļu no ieņēmumiem neatkarīgi no tā, ar kuras šim kopuzņēmumam piederošās aviosabiedrības lidmašīnu pasažieri lido (metal-neutral joint venture), pušu individuālā motivācija transatlantiskajos maršrutos tiek aizstāta ar kopuzņēmuma un visu pušu kopīgām interesēm un izdevīgumu.

(7)

Komisija arī provizoriski uzskatīja, ka TAJV nolīguma rezultātā tiek būtiski ierobežota konkurence i) augstākās klases pasažieru tirgū maršrutā Parīze–Ņujorka un ii) augstākās klases un pamata un zemākās klases pasažieru tirgos maršrutos Amsterdama–Ņujorka un Roma–Ņujorka. Komisija provizoriski secināja, ka konkurence, kas starp attiecīgajām pusēm pastāvēja konkrētajos maršrutos pirms to sadarbības, ir likvidēta un ir maz ticams, ka šo konkurenci aizstās citu aviosabiedrību radīta konkurence, jo pastāv būtiski šķēršļi darbības uzsākšanai un paplašināšanai.

(8)

Tāpēc saskaņā ar Komisijas provizorisko viedokli pušu sadarbība atbilstoši TAJV nolīgumam ir Līguma 101. panta 1. punkta pārkāpums, proti, maršrutā Parīze–Ņujorka attiecībā uz augstākās klases pasažieru tirgu un maršrutos Amsterdama–Ņujorka un Roma–Ņujorka – attiecībā gan uz augstākās klases, gan uz pamata un zemākās klases pasažieru tirgiem.

(9)

Puses nesniedza nekādus argumentus par efektivitātes ieguvumu radīšanu saistībā ar konkrētajiem maršrutiem. Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka nav efektivitātes ieguvumu, kuri kompensētu būtiskos konkurences ierobežojumus, kas TAJV nolīguma rezultātā, visticamāk, rastos konkrētajos maršrutos.

Sākotnējās saistības un galīgās saistības

(10)

Puses 2014. gada 3. oktobrī piedāvāja saistības, lai novērstu sākotnējā izvērtējumā paustās bažas par konkurenci. Puses piedāvāja šādas saistības:

darīt pieejamus ielidošanas un izlidošanas laika nišu pārus Amsterdamas lidostā un/vai Ņujorkas JFK/Newark Liberty lidostās, kā arī Romas lidostā un/vai Ņujorkas JFK/Newark Liberty lidostās (pēc konkurentu izvēles), lai ļautu vienam vai vairākiem piemērotiem konkurentiem ik nedēļu veikt līdz septiņiem (7) – jauniem vai papildu – lidojumiem katrā no maršrutiem Amsterdama–Ņujorka un Roma–Ņujorka. Piedāvājums ir spēkā, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, tostarp tāds, ka konkurentam jāizmanto visas reālās iespējas iegūt vajadzīgās laika nišas vispārējas laika nišu piešķiršanas kārtībā;

noslēgt ar konkurentiem tarifu kombinēšanas nolīgumus (3) par visu klašu pasažieriem katrā konkrētajā maršrutā, izņemot maršrutu Parīze–Ņujorka, kurā šie nolīgumi attieksies tikai uz augstākās klases pasažieriem. Šādus nolīgumus drīkst noslēgt visi konkurenti, kuri sāk veikt jaunus tiešos lidojumus vai palielina tiešo lidojumu skaitu attiecīgajā konkrētajā maršrutā un kuriem vieniem pašiem vai kopā ar saviem alianses partneriem galvenā/bāzes lidosta nav abos maršruta galamērķos. Maršruta Parīze–Ņujorka gadījumā šīs saistības attiecas arī uz konkurentiem, kuri jau veic tiešos lidojumus šajā maršrutā;

noslēgt ar konkurentiem īpašus nolīgumus par ienākumu proporcionālu sadali (4) attiecībā uz visu klašu pasažieriem katrā konkrētajā maršrutā, izņemot maršrutu Parīze–Ņujorka, kurā šie nolīgumi attieksies tikai uz augstākās klases pasažieriem; minētos nolīgumus noslēdz attiecībā uz satiksmi uz Eiropu vai Ziemeļameriku/Karību jūras reģionu/Centrālameriku un no tām ar nosacījumu, ka daļa no lidojuma ietver vienu no trim konkrētajiem maršrutiem. Šādus nolīgumus drīkst noslēgt visi konkurenti, kuri sāk veikt jaunus tiešos lidojumus vai palielina tiešo lidojumu skaitu attiecīgajā konkrētajā maršrutā un kuriem vieniem pašiem vai kopā ar saviem alianses partneriem galvenā/bāzes lidosta nav abos maršruta galamērķos. Maršruta Parīze–Ņujorka gadījumā šīs saistības attiecas arī uz konkurentiem, kuri jau veic tiešos lidojumus šajā maršrutā;

d)	ļaut piedalīties savās pastāvīgo pasažieru programmās konkurentiem, kuri kādā no konkrētajiem maršrutiem sāk lidojumus vai palielina lidojumu skaitu, ja šādiem konkurentiem nav savas līdzvērtīgas programmas un tie jau nepiedalās kādā no pušu pastāvīgo pasažieru programmām.

(11)

Puses piedāvā piešķirt pilnvarotajai personai tiesības uzraudzīt saistību izpildi. Gadījumā, ja starp ieinteresēto aviosabiedrību un pusēm rodas nesaskaņas par saistībām, puses piedāvā strīdu risināšanas procesu, kura ietvaros galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņem šķīrējtiesa.

(12)

Reaģējot uz apsvērumiem, kurus Komisija saņēma pēc tirgus izpētes paziņojuma publicēšanas, puses 2015. gada 4. maijā iesniedza galīgo saistību parakstītu versiju. Papildus dažiem skaidrojumiem šīs pārskatītās saistības atšķiras no sākotnēji piedāvātajām saistībām vienīgi attiecībā uz īpašā nolīguma par ienākumu proporcionālu sadali piemērošanas jomu. Šo saistību ģeogrāfiskā piemērošanas joma tika paplašināta, lai aptvertu satiksmi ar faktisko izlidošanas vietu/faktisko galamērķi Libānā un Izraēlā, tādējādi papildinot satiksmi, kurā izlidošanas vieta/galamērķis ir Eiropā vai Ziemeļamerikā/Karību jūras reģionā/Centrālamerikā. Turklāt tika iekļauts skaidrojums, saskaņā ar kuru tās saistības attiecībā uz īpašajiem nolīgumiem par ienākumu proporcionālu sadali, kas konkurentam dod tiesības izvēlēties līdz divdesmit (20) maršrutiem, kuros puses veic lidojumus pirms transporta mezgla un aiz tā (behind/beyond routes), attiecas arī uz behind/beyond maršrutiem, kurus puses piedāvā un kuros lidojumus veic konkrēti pušu meitasuzņēmumi (t. i., KLM Cityhopper, Alitalia CityLiner, HOP veiktie lidojumi, ko kopā ar apkalpi nomā AF, kā arī savienotie lidojumi, kuri tiek piedāvāti ar Delta Connection zīmolu).

Ierosināto saistību novērtējums un samērīgums

(13)

Saistības to galīgajā veidolā ir pietiekamas, lai samērīgā veidā novērstu bažas, ko Komisija konstatēja savā sākotnējā izvērtējumā. Saistības atvieglo ienākšanu vai darbības paplašināšanu konkrētajos maršrutos, samazinot ienākšanas vai darbības paplašināšanas šķēršļus un nostiprinot konkurentu pakalpojumus, piešķirot konkurentiem pieeju savienotajiem lidojumiem un dodot viņiem iespēju noslēgt tarifu kombinēšanas nolīgumus un sadarbības nolīgumus par pastāvīgo pasažieru programmām.

(14)

Attiecībā uz maršrutiem Amsterdama–Ņujorka un Roma–Ņujorka Komisija uzskata, ka laika nišu piešķiršanas saistības, no vienas puses, apvienojumā ar saistībām par tarifu kombinēšanas nolīgumiem, īpašajiem nolīgumiem par ienākumu proporcionālu sadali un saistībām par pastāvīgo pasažieru programmām, no otras puses, ir piemērotas un pietiekamas, lai novērstu sākotnējā izvērtējumā paustās bažas par konkurenci. Konkrēti, laika nišu piešķiršanas saistībās paredzētie nosacījumi padara šīs laika nišas pietiekami efektīvas un pievilcīgas, lai mudinātu konkurentus tās faktiski izmantot, savukārt pārējās saistības ļautu konkurentiem palielināt savu jauno pakalpojumu ilgtspēju. Attiecībā uz maršrutu Parīze–Ņujorka Komisija atzīmē, ka konkurenti veic vairāk lidojumu dienā nekā puses kopā un ir nesen spējuši palielināt lidojumu skaitu šajā maršrutā. Tāpēc Komisija uzskata, ka saistības, ko puses piedāvāja gan esošajiem, gan jauniem konkurentiem, proti, saistības par tarifu kombinēšanas nolīgumiem, īpašajiem nolīgumiem par ienākumu proporcionālu sadali un par pastāvīgo pasažieru programmām, ir piemērotas un pietiekamas, lai novērstu Komisijas bažas attiecībā uz šo maršrutu.

Secinājums

(15)

Ar šo lēmumu attiecīgo uzņēmumu ierosinātās saistības kļūst juridiski saistošas.

(16)

Ņemot vērā pušu piedāvātās galīgās saistības, Komisija uzskata, ka tās rīcībai vairs nav pamata. Lēmums ir saistošs desmit gadus no tā pieņemšanas dienas.

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

(2) Augstākās klases tirgus aptver pasažierus, kuri iegādājas pirmās klases, biznesa klases un ekonomiskās Flex klases biļetes, savukārt pamata un zemākās klases tirgus aptver pasažierus, kuri iegādājas ekonomiskās klases biļetes ar ierobežojumiem.

(3) Tarifu kombinēšanas nolīgums ļauj konkurentam (vai ceļojumu aģentiem) piedāvāt to pasažieru kategorijai, uz kuriem attiecas saistības, lidojumu turp un atpakaļ, tādējādi apvienojot vienas puses nodrošināto tiešo lidojumu vienā virzienā ar konkurenta piedāvāto lidojumu otrā virzienā.

(4) Īpaši nolīgumi par ienākumu proporcionālu sadali ļauj piemērotām konkurējošām aviosabiedrībām panākt, ka puses tām piešķir labvēlīgus noteikumus pasažieru pārvadāšanai pušu savienotajos lidojumos maršrutos Eiropā un Ziemeļamerikā (un izvēlētās citās valstīs), lai “piegādātu” pasažierus konkurenta transatlantiskajiem lidojumiem attiecīgajā konkrētajā maršrutā, ko panāk, novirzot šādus pasažierus uz konkurenta transatlantiskajiem lidojumiem.

27.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/8

Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām

(2015/C 212/06)

1. Saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), 11. panta 2. punktu Komisija paziņo, ka, ja vien netiks sākta tālāk izklāstītā pārskatīšanas procedūra, tabulā norādītajā dienā beigsies attiecīgo antidempinga pasākumu termiņš.

2. Procedūra

Savienības ražotāji var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu. Šādā pieprasījumā jābūt izklāstītiem pietiekamiem pierādījumiem par to, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un tā kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties.

Ja Komisija nolems pārskatīt attiecīgos pasākumus, tad importētājiem, eksportētājiem, eksportētājas valsts pārstāvjiem un Savienības ražotājiem tiks dota iespēja izvērst, atspēkot un komentēt pārskatīšanas pieprasījumā izklāstītos jautājumus.

3. Termiņš

Savienības ražotāji, pamatojoties uz iepriekš minēto, jebkurā laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas (bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tabulā norādītās dienas) var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu, kas adresēts Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam: European Commission, Directorate-General for Trade (Unit H-1), CHAR 4/39, 1049 Brussels, Belgium (2).

4. Šo paziņojumu publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu.

Ražojums	Izcelsmes vai eksportētājas valstis	Pasākumi	Atsauce	Termiņa beigas (3)
Volframa karbīds, tāds volframa karbīds, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēts volframa karbīds	Ķīnas Tautas Republika	Antidempinga maksājums	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 287/2011, ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda, tāda volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēta volframa karbīda importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas piemēro galīgo antidempinga maksājumu (OV L 78, 24.3.2011., 1. lpp.).	25.3.2016.

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Fakss +32 22956505.

(3) Pasākuma piemērošanas termiņš beidzas šajā slejā minētās dienas pusnaktī.

27.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/9

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 212/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

OBERLAUSITZER BIOKARPFEN

EK Nr.: DE-PGI-0005-01070 – 13.12.2012.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

Oberlausitzer Biokarpfen

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Oberlausitzer Biokarpfen jeb Augšlauzicas biokarpas ir Cyprinus carpio sugas karpas, kuras lietošanai pārtikā pārdod dzīvas, nogalinātas vai apstrādātas (gabalos sagrieztas zivis, kūpinātas zivis, zivju filejas, nefasētas vai iepakojumā).

Oberlausitzer Biokarpfen ir spoguļkarpa ar tumši zaļu, pelēku vai pelēkzilu muguru, dzeltenzaļas līdz zeltainas krāsas sāniem un dzeltenīgi baltu vēderu. Muguras spuras un astes spuras ir pelēkas, astes spurai un anālajai spurai piemīt sarkanīga nokrāsa, un krūšu spuras un vēdera spuras ir dzeltenīgas vai sarkanīgas. Karpa izceļas ar spoguļkarpām raksturīgo zvīņojumu. Gar zivs muguru stiepjas vienlaidu zvīņu rinda, bet pie spuru pamatnēm un pie žaunu vāka ir atsevišķas lielas zvīņas, kas atgādina spogulīšus. Galvas garums salīdzinājumā ar citām karpām ir ļoti neliels (ķermeņa garuma attiecība pret tā augstumu ir mazāka par 3,0). Īsās galvas dēļ skaidri izceļas skausta pamatne.

Pārtikas karpas dzīvsvars ir 1 300–2 500 g, un šādu svaru tā sasniedz 3. vai 4. vasarā. Tās gaļa ir gaiša līdz viegli iesārta, blīva/stingra, maiga un liesa, tai piemīt sugai raksturīgā garša, kurā jaušama viegla riekstu nots, un aromātiska smarža.

Gaļas ķīmiskais sastāvs atbilst šādiem parametriem:

1)	ūdens	75–85 %;
2)	tauki	0,5–4,0 %;
3)	olbaltumvielas	15–19 %;
4)	koppelni	0–1,5 %.

Izmantojot kontrolētu bioloģiski audzētu papildbarību (graudus un pākšaugus), tiek iegūta tīra gaļa, kas nesatur kaitīgas atliekvielas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Zivju barība vismaz 50 masas procentu apmērā ir dabiska barība (grunts barība, zooplanktons u. c.). Piebarošanai izmanto tikai ģeogrāfiskajā apgabalā bioloģiski audzētu labību un pākšaugus (visvairāk lupīnu un/vai zirņus), kas sertificēti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (3) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 889/2008 (4), un to īpatsvars zivju barībā nepārsniedz 50 masas procentus.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Oberlausitzer Biokarpfen ražošana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 710/2009 (5) noteikumiem, kā arī saskaņā ar akvakultūras definīciju, kas sniegta Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (6), un katru gadu to kontrolē un sertificē valsts apstiprināta kontroles iestāde.

Karpas aug siltajos vasaras mēnešos, tāpēc to vecumu skaita vasarās. Pārtikas karpas Augšlauzicā parasti audzē trīs vasaras. Pirmajā gadā no ikriem ģeogrāfiskā apgabala teritorijā tiek izaudzēti tā sauktie vienvasaras mazuļi (K1). Pēc pārziemošanas zivju mazuļi nākamajā vasarā izaug par divgadniekiem (K2). Divgadnieki atkal pārziemo un trešajā vai ceturtajā vasarā sasniedz vēlamo svaru.

Vaislas karpas audzē paši ražotāji ģeogrāfiskajā apgabalā. Izņēmuma gadījumos sugas atsvaidzināšanai var izmantot vaislas karpas no citiem reģioniem. Tomēr pirms pirmās nārstošanas tām ģeogrāfiskajā apgabalā jābūt pavadījušām vismaz sešus mēnešus.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Iepakojuma augšpusē jābūt redzamai turpmāk attēlotajai kvalitātes zīmei.

Izcelsme tiek apliecināta ar kontroles numuru, ko pieteikuma iesniedzējs izdod katram ražotājam, kā arī ar attēlā redzamo kvalitātes zīmi. Tāpēc ikvienam izstrādājumam, kas apzīmēts ar šo kvalitātes zīmi, var noteikt tā ražotāju.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst visi karpu dīķi Baucenes (Bautzen) un Gerlicas (Görlitz) apriņķī (atbilstīgi 2008. gada 29. janvāra likumam par Saksijas Brīvvalsts apriņķu teritorijas pārdalīšanu, kas stājās spēkā 2008. gada 1. augustā).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Augšlauzica ir karpu izplatības apgabals, kas atrodas vistālāk Vācijas austrumos, un tajā valda kontinentāls klimats. Tomēr no lielajām dīķu virsmām iztvaiko liels daudzums ūdens, un iztvaikošanas ietekmē veidojas tā sauktais pseidoatlantiskais mikroklimats. Dīķsaimniecība ir lauksaimniecības apakšnozare, kurai Augšlauzicā ir vairāk nekā 750 gadu ilgas tradīcijas. Karpu dīķi iepriekš norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir gadsimtiem senas kultūrainavas daļa.

Patlaban dīķsaimniecības platības Augšlauzicā aizņem 2 050 ha. Aptuveni 13. gadsimta vidū upēs vairs nevarēja nozvejot pietiekami daudz zivju, lai apmierinātu pieprasījumu, tāpēc Augšlauzicā sāka ierīkot dīķus zivju audzēšanai. Dabas apstākļi reģionā bija īpaši labvēlīgi, jo reljefs uz ziemeļiem no Augšlauzicas augstienes bija ļoti piemērots lielāku dīķu ierīkošanai.

Plašas teritorijas, jo īpaši Augšlauzicas ziemeļu daļā, praktiski nebija izmantojamas lauksaimniecībā, jo tajās bija nabadzīgas smilts augsnes un augsts gruntsūdens līmenis. Ne velti vietvārds Lauzica (Lausitz) ir cēlies no sorbu valodas vārda Luciza (Łužica), kas nozīmē “purvājs”. Nelielais reljefa slīpums, jo īpaši Augšlauzicas ziemeļos, augstais gruntsūdens līmenis, nabadzīgās smilts vai zāļu purvu augsnes un plašie augstmaņu īpašumi bija faktori, kuru dēļ varēja izveidoties dīķsaimniecība, kas reiz sazarojās gandrīz pa visu Augšlauzicas teritoriju un daudzviet joprojām dominē reģiona ainavā. Dīķi lielākoties tika ierīkoti zāļu purvu augsnēs.

Dīķu nolaišana ziemā un ar to saistītā mineralizācija un barības vielu izdalīšanās, kā arī ieplūstošais ūdens, kas nereti ir bagāts ar barības vielām, nosaka to, ka vairums dīķu ir eitrofi. Dīķi ar minerālgrunts dibenu, kuros ieplūst barības vielām nabadzīgi ūdeņi, ir mezotrofi. Dīķu grupām ūdens tiek pievadīts galvenokārt no lielākajām ūdenstecēm – Šprē (Spree), Kleines Šprē (Kleine Spree), Lēbavas Vaseres (Löbauer Wasser) un Švarces Šepsas (Schwarzer Schöps).

Augšlauzicas dīķu apgabalam īpaši raksturīgs tas, ka cieši līdzās atrodas pusdabiski un saimnieciskām vajadzībām pārveidoti biotopi. Īpaši nozīmīgi apgabalā ir mitrie biotopi, kas veidojas dīķu izmantošanas rezultātā; dīķiem un to piekrastes sanešu zonām ir raksturīgs dīķu gultnes augājs, peldlapu augu un iegrimušo ūdensaugu sabiedrības. Papildus jāmin avotu biotopi, pusdabisku ūdensteču un grāvju augājs, purvaiņu meži, dobumainu vecu koku audzes, mitrie krūmāji, purvi, krasta un sanešu zonas, kas atrodas tuvākajā apkārtnē, kā arī uz daudzām dīķu salām.

Zivju dīķu ierīkošanu īpaši labvēlīgi ietekmēja iedzīvotāju blīvuma pieaugums un to pievēršana kristietībai laikā no 1100. līdz 1300. gadam, kā arī aramzemes un ganību platību trūkums. Kad apgabalā dzīvojošie sorbi no pagānu ticības pārgāja kristīgajā ticībā, zivs kļuva par rituālu ēdienu, ar kuru mielojās daudzajās gavēņa dienās.

Augšlauzicā izveidojās īpaša zinātība zivju audzēšanā. Piemēram, 1875. gadā Baucenē nodibinātajā lauksaimniecības mācību iestādē zivkopība jau bija iekļauta mācību plānā. Vismaz kopš 1885. gada inspektors Kince (Kintze) Krebas muižas dīķos sekmīgi piebaroja karpas ar lupīnu.

Mūsdienās reģionālā skatījumā relatīvi mazapdzīvotajā Augšlauzicā, kuras ainavā dominē sili un dīķi, nav nozīmīgu rūpnieciska vai urbāna piesārņojuma avotu, kuru notekūdeņi kaitētu ekoloģiski vērtīgajai ainavai.

5.2. Produkta specifika

Oberlausitzer Biokarpfen izceļas ar lielu vitalitāti un labu barības izmantojumu (tās jāpiebaro ne vairāk kā 50 % apmērā), kā arī īpašu noturību pret valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem. Karpas gadsimtu gaitā ir īpaši pielāgojušās kontinentālajam klimatam (garas, aukstas ziemas, augsta gaisa temperatūra vasarā). Oberlausitzer Biokarpfen gaļa ir ļoti kvalitatīva, gaiša līdz viegli iesārta, blīva/stingra, maiga un liesa, tai piemīt sugai raksturīgā delikātā garša, kurā jaušama viegla riekstu nots, un aromātiska smarža. No citām karpām (tauku saturs 8,7–12,7 %) Oberlausitzer Biokarpfen atšķiras galvenokārt ar izteikti nelielo tauku saturu (0,5–4 %), un šīs karpas izceļas ar savu stingrāko, blīvāko gaļu, kam piemīt delikāta, viegla riekstu garša.

Izmantojot kontrolētu bioloģiski audzētu papildbarību (graudus un pākšaugus), tiek iegūta tīra gaļa, kas nesatur kaitīgas atliekvielas.

Oberlausitzer Biokarpfen gan reģionā, gan aiz tā robežām ir labi zināmas un ļoti iecienītas bioloģisko produktu patērētāju vidū.

Izcilo garšas īpašību un ilgtspējīgās bioloģiskās audzēšanas dēļ patērētāji ir gatavi par Oberlausitzer Biokarpfen maksāt augstāku cenu nekā par tradicionāli audzētajām karpām.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Oberlausitzer Biokarpfen izceļas ar īpašu kvalitāti, kas veidojusies, pateicoties ūdens kvalitātei, klimatiskajiem apstākļiem un pusdabiskajiem dīķiem ģeogrāfiskajā apgabalā, augstajam dabiskās barības īpatsvaram un sertificētai bioloģiskai audzēšanai.

Īpašie dabiskie, saimnieciskie un sociālie faktori ir labvēlīgi ietekmējuši dīķsaimniecības veidošanos un gadsimtiem seno karpu audzēšanas tradīciju Augšlauzicā. Tādā veidā iegūtās dīķsaimnieku zināšanas, izcilā ūdens kvalitāte, īpašie, ekstensīvie un ilgtspējīgie turēšanas apstākļi, jo īpaši nelielais ielaiduma blīvums, kas nepārsniedz 3 000 vienvasaras mazuļu (20–50 g) uz hektāru un 600 divgadnieku (200–500 g) uz hektāru, kā arī kontinentālā klimata būtiskā ietekme nodrošina Oberlausitzer Biokarpfen raksturīgās īpašības.

Augšlauzicas dīķos ir ļoti laba ūdens kvalitāte, un ūdens tajos ieplūst galvenokārt no Šprē, Kleines Šprē, Lēbavas Vaseres, Švarcvaseres un Švarces Šepsas ūdenstecēm. Lielā niedru un ūdensaugu īpatsvara dēļ pusdabiskajiem dīķiem piemīt augsta buferspēja, kas izlīdzina ieplūstošā ūdens kvalitātes svārstības.

Vēsturiski izveidojušos pusdabiskos dīķus (dabiska gultne), kuros ir dabiskas patvēruma vietas, ieskauj vismaz 3–5 metrus plata niedrāju josla (vismaz 80 % no krasta kopgaruma). Turklāt ieplūstošā ūdens augstā kvalitāte veicina daudzveidīgu ūdensaugu sabiedrību veidošanos pusdabiskajos dīķos. Tās savukārt darbojas kā buferi gadījumos, kad īslaicīgi mainās ieplūstošā ūdens kvalitāte. Ūdensaugu un niedrāju sugu sabiedrībās karpas ne tikai rod pietiekami daudzas patvēruma vietas, kas nodrošina mierīgu augšanas fāzi, tur atrodama arī daudzveidīga dabiskā barība, piemēram, sīkbūtnes, kas ir ļoti nozīmīgs faktors, kura ietekmē veidojas karpām raksturīgā garša. Arī mainīgais ūdens dziļums, krasta augājs un ūdensaugi nodrošina dabiskas paslēptuves, veicina dzīvnieku labsajūtu un mazina stresu.

Tā kā dīķos ir pietiekami daudz barības vielu, karpas barojas galvenokārt ar ūdeņos esošo dabisko barību (piemēram, zooplanktonu, zoobentosu).

Ģeogrāfiskā apgabala īpašā klimata, dīķu grunts un ūdens apstākļu dēļ Oberlausitzer Biokarpfen ir gaiša, blīva gaļa, kas augstā bioloģiskās barības īpatsvara (vismaz 50 %) un piebarošanā izmantotās bioloģiski audzētās labības dēļ ir īpaši stingra, maiga un liesa (0,5–4 % tauku), un tai piemīt sugai raksturīgā vieglā riekstu garša un smarža.

Minētās kvalitātes īpašības un karpu tradicionālā nozīme ģeogrāfiskā apgabala ēšanas kultūrā ir veicinājušas to, ka Oberlausitzer Biokarpfen ir kļuvušas par patērētāju iecienītu ēdienu, kura reputācija ir cieši saistīta ar reģionu.

Oberlausitzer Biokarpfen slava ir nemitīgi pieaugusi, jo, kopš patērētāji pirmoreiz iepazinušies ar šīm karpām, to lieliskā garša presē ir atspoguļota ne vienu reizi vien.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Padomes Regulas Nr. 510/2006 (7) 5. panta 7. punkts)

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/35550

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(4) OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.

(5) OV L 204, 6.8.2008., 15. lpp.

(6) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(7) Skat. 2. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 212

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 27. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 212/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7582 – Goldman Sachs Group / Altarea / Pascal Défense) ( 1 )	1

	Labojums
2015/C 212/08	Labojums paziņojumā par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importu ( OV C 143, 30.4.2015. )	13

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 212/02	Euro maiņas kurss	2
2015/C 212/03	Atzinums, ko sniegusi Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 2015. gada 28. aprīļa sanāksmē par pagaidu lēmuma projektu lietā AT.39964 – Air France-KLM / Alitalia / Delta (SkyTeam) – Ziņotāja dalībvalsts: Latvija	3
2015/C 212/04	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums – Air France / KLM / Alitalia / Delta (AT.39964)	4
2015/C 212/05	Komisijas lēmuma kopsavilkums (2015. gada 12. maijs) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu (Lieta AT.39964 – Air France/KLM/Alitalia/Delta) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3125)	5

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2015/C 212/06	Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām	8
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2015/C 212/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	9


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ