6.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/1

Euro maiņas kurss (1)

2015. gada 5. jūnijs

(2015/C 189/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1218
JPY	Japānas jena	139,97
DKK	Dānijas krona	7,4603
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,73170
SEK	Zviedrijas krona	9,3417
CHF	Šveices franks	1,0478
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,8085
BGN	Bulgārijas leva	1,9557
CZK	Čehijas krona	27,396
HUF	Ungārijas forints	311,28
PLN	Polijas zlots	4,1441
RON	Rumānijas leja	4,4545
TRY	Turcijas lira	2,9899
AUD	Austrālijas dolārs	1,4534
CAD	Kanādas dolārs	1,4023
HKD	Hongkongas dolārs	8,6979
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5713
SGD	Singapūras dolārs	1,5122
KRW	Dienvidkorejas vona	1 249,74
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,9126
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,9596
HRK	Horvātijas kuna	7,5589
IDR	Indonēzijas rūpija	14 912,50
MYR	Malaizijas ringits	4,1766
PHP	Filipīnu peso	50,501
RUB	Krievijas rublis	62,8100
THB	Taizemes bāts	37,829
BRL	Brazīlijas reāls	3,5189
MXN	Meksikas peso	17,4451
INR	Indijas rūpija	71,5602

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

6.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/2

Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamātam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu

(2015/C 189/02)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (1), atbilstīgi 11. panta 2. punktam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu.

1. Pārskatīšanas pieprasījums

Productos Aditivos S.A. (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais nātrija ciiklamāta ražotājs Savienībā un tādējādi reprezentē 100 % Savienības kopējās produkcijas, 2015. gada 6. martā iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu.

2. Pārskatāmais ražojums

Pārskatāmais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nātrija ciklamāts, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (Taric kods 2929900010) (“pārskatāmais ražojums”).

3. Spēkā esošie pasākumi

Pašlaik ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010 (3), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 398/2012 (4) (“spēkā esošie pasākumi”).

4. Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga un kaitējuma Savienības ražošanas nozarei turpināšanos un atkārtošanos.

4.1. Apgalvojums par dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamību

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika (“ĶTR”) nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc pieprasījuma iesniedzējs normālo vērtību importam no ĶTR ir noteicis, pamatojoties uz salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa) trešā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts, proti, Indonēzijā. Apgalvojums par dempinga turpināšanās iespējamību balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad pārskatāmo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz to, ĶTR konstatētā dempinga starpība ir ievērojama.

Ticamu datu par Indonēzijas iekšzemes cenām nav, tāpēc apgalvojums par dempinga atkārtošanās iespējamību balstīts uz pārskatāmā ražojuma saliktās normālās vērtības (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa) Indonēzijā salīdzinājumu (EXW līmenī) ar eksportam uz visiem trešo valstu eksporta tirgiem pārdotā ražojuma eksporta cenu, jo pašlaik no Indonēzijas uz Savienību nenotiek imports ievērojamos apjomos.

4.2. Apgalvojums par kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pirmšķietamus pierādījumus par to, ka pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR uz Savienību ir palielinājies absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā.

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina par to, ka ĶTR izcelsmes ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, tirgus daļu un cenu līmeni, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, no ĶTR būtiski palielinoties importam par dempinga cenām, var tikt radīts papildu kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

Pamatojoties uz to, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka kaitējums turpinātos.

Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvo, ka pastāv Indonēzijas izraisītā kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Šajā ziņā pirmšķietamie pierādījumi, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs un ko papildina Komisijas rīcībā esošā informācija, liecina par to, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, pārskatāmā ražojuma pašreizējais importa līmenis no Indonēzijas uz Savienību varētu palielināties, jo Indonēzijā ir ievērojamas neizmantotās jaudas rezerves un Savienības tirgus ir pievilcīgs.

5. Procedūra

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

5.1. Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā tiek aicināti piedalīties pārskatāmā ražojuma ražotāji eksportētāji (5) attiecīgajās valstīs, ieskaitot tos, kas nepiedalījās izmeklēšanā(-ās), kuras(-u) rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

5.1.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju atlasei Ķīnas Tautas Republikā un Indonēzijā.

Visi ražotāji eksportētāji un to apvienības attiecīgajās valstīs ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienas no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sazināties ar Komisiju, vēlams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Indonēzijā, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un minēto valstu iestādēm.

Minēto valstu ražotājiem eksportētājiem, ražotāju eksportētāju apvienībām un iestādēm 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz aizpildītas anketas.

5.1.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Normālā vērtība importam no ĶTR tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī.

Lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, iepriekšējā izmeklēšanā par tirgus ekonomikas trešo valsti tika izmantota Indonēzija. Šajā izmeklēšanā Komisija paredzējusi atkal izmantot Indonēziju. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par šīs izvēles atbilstību. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju pārskatāmo ražojumu ražo tikai Savienībā un attiecīgajās valstīs. Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots.

5.1.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (6) (7)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē pārskatāmo ražojumu no attiecīgajām valstīm Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti informēt par sevi Komisiju. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdotā pārskatāmā ražojuma lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.2. Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Lai konstatētu, vai kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties, pārskatāmā ražojuma Savienības ražotāji ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz Savienības ražotājiem, tā nosūtīs anketas zināmajiem Savienības ražotājiem vai reprezentatīvajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām, proti:

—	Productos Aditivos S.A.

Iepriekšminētajam Savienības ražotājam 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Visi Savienības ražotāji un to apvienības, kas nav uzskaitīti šeit iepriekš, ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sazināties ar Komisiju, ieteicams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

5.3. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēta dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.4. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.6. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību turētāja ir jāprasa īpaša atļauja, kas ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (8).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus, tostarp skenētās pilnvaras un izziņas, iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, lai norādītā e-pasta adrese būtu funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un e-pasts ik dienu tiktu pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami lūgušas visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Jautājumus, kas saistīti ar dempingu, sūtīt uz šādu e-pasta adresi	:	TRADE-SOCY-DUMPING@ec.europa.eu
Jautājumus, kas saistīti ar visiem pārējiem jautājumiem un pielikumu, sūtīt uz šādu e-pasta adresi	:	TRADE-SOCY-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai vajadzētu nekavējoties sazināties ar Komisiju.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona ir vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un veikt mediāciju, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespējas notikt uzklausīšanai, kurā piedalīsies ieinteresētās personas, tādējādi tiks pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas citu starpā attieksies uz dempinga un kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 5. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Iespēja pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu

Šī termiņbeigu pārskatīšana ir sākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, tāpēc tās konstatējumu dēļ spēkā esošie pasākumi netiks grozīti, bet atbilstoši pamatregulas 11. panta 6. punktam tie tiks atcelti vai saglabāti.

Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumus tā, lai būtu iespējams grozīt pasākumus, attiecīgā persona var pieprasīt pārskatīšanu, kas notiktu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Personas, kuras vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, kas tiktu veikta neatkarīgi no šajā paziņojumā minētās termiņbeigu pārskatīšanas, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.

10. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

(1) OV C 374, 22.10.2014., 4. lpp.

(2) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(3) Padomes 2010. gada 3. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 492/2010, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam (OV L 140, 8.6.2010., 2. lpp.).

(4) Padomes 2012. gada 7. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 398/2012, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu tāda nātrija ciklamāta importam, kura izcelsme, inter alia, ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 124, 11.5.2012., 1. lpp.).

(5) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgo valstu uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību to eksportē uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(6) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas pielikums. Termina “saistīta persona” definīciju sk. pielikuma 3. zemsvītras piezīmē.

(7) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(8) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(9) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

PIELIKUMS

6.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/11

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 189/04)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“LATVIJAS LIELIE PELĒKIE ZIRŅI”

EK Nr.: LV-PDO-0005-01194 – 4.2.2014.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Latvijas lielie pelēkie zirņi”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Latvija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar ACVN “Latvijas lielie pelēkie zirņi” tiek apzīmētas lauka zirņu (Pisum sativum L.) sugas, maculatum varietātes vietējās “Retrijas” šķirnes kaltētas sēklas.

Šim kaltētajam pākšaugu produktam ir šādas morfoloģiskās īpašības.

Izskats: sēkla liela, ļoti rupja, brūna ar marmorētu zīmējumu, kas piešķir pelēcīgu nokrāsu, ar melnu nabiņu.

Vidējais svars: 1 000 sēklu masa – 360–380 g,

tilpummasa – 780 g/l.

Latvijas lielo pelēko zirņu ķīmiskās īpašības (%):

—	mitrums ne vairāk kā 14 %,

—	kopproteīns 0–34 % (ar lizīna saturu līdz 11,4 %),

—	tauki 1,5–2 %,

—	ogļhidrāti 50–57 %,

—	kokšķiedra līdz 6,5 %,

—	pelni ne vairāk kā 2 %.

Latvijas lielos pelēkos zirņus uzturā lieto nelobītus, tāpēc ka produkta miziņa (sēklapvalks) neatdalās un līdz ar to vārot produkts neizjūk, jo miziņa turas cieši klāt pie zirņa.

Vārīta produkta organoleptiskās īpašības ir šādas:

—	mīksta, miltaina konsistence,

—	maiga, specifiska garša, ko piešķir miziņas klātbūtne.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi – audzēšana, žāvēšana un šķirošana – notiek konkrētā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo produktu ar ACVN, ietver gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot šādus reģionus: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste 5 km virzienā uz sauszemi Nīcas novadā, Liepājas novads, Pāvilostas novads, Ventspils novada piekrastes zona, Dundagas novada piekrastes zona, Rojas novads, Engures novads, Jūrmalas un Rīgas, Carnikavas novads, Ādažu novads, Saulkrastu novads un Salacgrīvas novads.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Galvenie faktori, kas nosaka Latvijas lielo pelēko zirņu īpašo kvalitāti, ir vietējie klimatiskie apstākļi, augsnes īpašības, kā arī vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Teritorija, kurā iegūst Latvijas lielos pelēkos zirņus, atrodas mērenajā joslā, un tās klimatu ietekmē jūras tuvums, kā arī no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, tāpēc Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās – vidēji 160–180 dienas gadā, un saule gadā spīd vidēji 1 790 stundu. Visvairāk saulaino dienu – vidēji 28–30 dienas – ir no maija līdz augustam, tad saule spīd 8–10 stundas dienā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā. Valdošais maigais un mitrais klimats rada visus priekšnosacījumus Latvijas lielo pelēko zirņus optimālai augšanai, ziedēšanai un ražas veidošanai, tāpēc tieši šajā teritorijā vislabāk izpaužas šo pākšaugu kvalitatīvās īpašības un pazīmes.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala vidēji un labi iekultivētas kaļķainās smilšmāla granulometriskā sastāva augsnes, kuru optimālā augsnes reakcija ir aptuveni pH 7, ir būtiska Latvijas lielo pelēko zirņus optimālai augšanai.

Produkta specifika

Kaltēti Latvijas lielie pelēkie zirņi no citiem zirņiem atšķiras ar īpaši lielām, rupjām sēklām (1 000 sēklu masa ir 360–380 g). Kaut gan sēklu skaits pākstī nav liels, to kompensē labas kulinārās īpašības – relatīvi īsāks vārīšanas laiks (apmēram 10 min. īsāks nekā citiem zirņiem). Vārīta produkta raksturojums: mīksta, miltaina konsistence un maiga, specifiska garša, ko piešķir miziņas klātbūtne.

Latvijas lielos pelēkos zirņus uzturā lieto nelobītus, jo zirņu miziņa (sēklapvalks) neatdalās, tādēļ vārot produkts neizjūk un miziņa turas cieši klāt pie zirņa salīdzinājumā ar citiem zirņu veidiem.

Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām

Latvijas lielie pelēkie zirņi ir produkts, kas izveidojies tikai konkrētu dabas apstākļu ietekmē un vietējo ražotāju prasmju rezultātā.

Vides faktori, kas nodrošina produktam augstākās kvalitātes īpašības (sēklu rupjumu un miltainumu):

—

klimats – mitruma un temperatūras atšķirības dažādās augu attīstības fāzēs ir noteicošais faktors, lai iegūtu tik liela izmēra sēklas.

Latvijas lielajiem pelēkajiem zirņiem ir garš veģetācijas periods – 80 līdz 115 dienas. Veģetācijas sākumā produkts aug un attīstās diezgan lēni, taču ziedēšanas un nogatavošanās fāzi sasniedz visai strauji. Tādēļ Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti kvalitatīvas ražas (rupju sēklu, miltainuma, ātras uzvārīšanas spējas) iegūšanai. Ļoti svarīgs ir mitruma nodrošinājums ziedēšanas un sevišķi pākšu veidošanās laikā (jūnija otrajā un jūlija pirmajā pusē), jo tas būtiski ietekmē sēklu lielumu un mizas biezumu. Pārmērīgs mitrums šajā periodā novilcina sēklu ienākšanos, bet sausuma ietekmē veidojas sīkas sēklas ar biezāku mizu. Tas paildzina vārīšanās procesu un pasliktina šķirnes garšas īpašības, tādēļ šie zirņi jāsēj agri – jau no aprīļa trešās dekādes, bet ne vēlāk par maija pirmo dekādi;

—

augsnes optimālais pH – 7.

Salīdzinājumā ar citām zirņu šķirnēm Latvijas lielie pelēkie zirņi ir prasīgāki pret augšanas vidi. Tiem ir piemērotas vidēji un labi iekultivētas kaļķainas smilšmāla granulometriskā sastāva augsnes, bet vāji iekultivētās smilts, mālsmilts un purvainās minerālaugsnēs var iegūt mazāku ražu. Optimālā augsnes reakcija Latvijas lielajiem pelēkajiem zirņiem ir aptuveni pH 7, kas ir vairāk nekā citām pieticīgākām zirņu šķirnēm.

Vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori: Latvijas lielo pelēko zirņu audzēšana un selekcija daudzu paaudžu laikā noteiktā ģeogrāfiskā apvidū ir radījusi šķirni, kura ir pilnīgi pielāgojusies vietējiem apstākļiem un kuras kvalitāte ir atzīta gastronomiskajās tradīcijās.

Pelēko zirņu audzēšanai Latvijā ir senas tradīcijas. Šā tipa zirņi ir audzēti Latvijā jau 18. gadsimtā. 20. gadsimta sākumā tika publicēti raksti par “pelēko” zirņu audzēšanas īpatnībām. Zirņu selekcija Latvijā uzsākta 1925. gadā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā, bet kopš 1945. gada tā notiek Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā – tas liecina, ka tie audzējami visā Latvijas teritorijā. Latvijas lielo pelēko zirņu selekcija aizsākusies tautā no Vidzemes lielajiem brūnajiem zirņiem. No šāda atlasīta materiāla, mērķtiecīgā selekcijas darbā to uzlabojot – novēršot savvaļas sugu sēklu rūgtumu un panākot labu vārīto sēklu garšu un izskatu –, Latvijā, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, kas atrodas Priekuļos, Priekuļu pagastā, Priekuļu novadā, radīta Latvijas lielo pelēko zirņu šķirne “Retrija” – vienīgā, kurai ir tik liels sēklas izmērs.

Svarīgas ir gadiem izstrādātās prasmes šī kultūrauga audzēšanā un ievākšanā, lai nodrošinātu gan kopražas pieaugumu, gan produkta kvalitāti. Piemēram, augsnes sagatavošana, audzēšanas mistra pareizas attiecības izvēle, kā arī pareiza ievākšanas laika izvēle. Latvijas lielie pelēkie zirņi tiek audzēti tikai mistrā ar graudaugiem (auzām, miežiem vai vasaras kviešiem), kas zirņiem kalpo par balstaugu. Mistrs ir jāsēj šādās proporcijās: Latvijas lielie pelēkie zirņi pret labību – 1:2 vai 1:1.

Produkta kulšana ar kombainu prasa uzmanību un prasmi, jo nogatavojušies Latvijas lielie pelēkie zirņi ļoti viegli šķeļas uz pusēm. Tiklīdz produkts ir ievākts, tos rūpīgi žāvē kaltēs.

Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās tūristu ceļvežos pelēkie zirņi ar speķi tiek piedāvāti kā īpaši latvisks ēdiens, ko ir vērts nobaudīt.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas (2) 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/novertesana_un_registracija/lauksaimniecibas_un_partikas_p/

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

6.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/14

(2015/C 189/05)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

ΠΑΦΙΤΙΚΟ ΛΟΥΚΑΝΙΚΟ (PAFITIKO LOUKANIKO)

ES Nr.: CY-PGI-0005-01244 – 17.07.2014.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Pozīcija

Παφιτικο Λουκανικο (Pafitiko Loukaniko)

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Kipra

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Pafitiko Loukaniko ir desiņas, kas ražotas no maltas cūkgaļas (tiek izmantota visa dzīvnieka gaļa). Kad ir atdalīti kauli un tauki, gaļa tiek samalta un nogatavināta Pafas novadā iegūtā sausā sarkanvīnā, kam pievienots sāls. Kad nogatavināšana ir beigusies, sasmalcināto gaļu iepilda cūkas zarnas apvalkā. Tā tiek salocīta/nosieta vairākos atsevišķos gabalos, kuru skaits vienā virtenē ir 6–10. Desiņu virtenes uz 2–3 dienām pakar slēgtā vietā kontrolētos apstākļos, kur maksimālā temperatūra nepārsniedz 45 °C un mitrums ir zems. Pafitiko Loukaniko var lietot uzturā, pagatavojot dažādos veidos.

Pafitiko Loukaniko piemīt šādas īpašības (katram atsevišķajam gabalam).

Ārējā izskata apraksts

Forma: cilindriska un garena

Izmēri: diametrs apmēram 3 cm, bet garums un svars atkarīgs no ražotāja ieskatiem.

Ķīmiskās īpašības:

pΗ: 4–5,5, olbaltumvielas: 20–30 %, tauku saturs: 22–35 %, ūdens saturs: 38–48 %, nātrija hlorīds (vārāmais sāls): 1,5–2,5 %.

Organoleptiskās īpašības

Krāsa: produkts parasti ir brūnā krāsā, lai gan iespējamas balta līdz tumši brūna (gandrīz melna) nokrāsa.

Konsistence: ārējā virsma ir gluda.

Garša: ražošanas procesa beigās produkts iegūst raksturīgo garšu, kuras veidošanos ietekmē vīns un visas pievienotās garšvielas (īpaši koriandrs, ķimenes un melnie pipari).

Smarža: vīna un pievienoto garšvielu (īpaši koriandra, ķimeņu un melno piparu) aromāts.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

Svaiga cūkgaļa, kas iegūta no veseliem dzīvniekiem, kuri nokauti tiesību normām atbilstošos apstākļos (pilnīga atasiņošana un tūlītēja atdzesēšana). Piegādes laikā gaļai jābūt gaiši sarkanā krāsā ar labu smaržu, temperatūrā no 0 līdz 7 °C (ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (2) un (EK) Nr. 853/2004 (3) vai tās grozošo un aizstājošo tiesību aktu noteikumus), bet gaļas pH jābūt 5,3–6.

—	Cūkas zarnām jābūt mazgātām un iztīrītām, glabātām sālī, temperatūrai nepārsniedzot 3 °C. Piegādes brīdī pārbauda tīrību un smaržu, kurai jābūt labai.

—	Sauso sarkanvīnu Pafas eparhijas vīna darītavas vai vīndari ir ražojuši no vietējās šķirnes “Mavro” vīnogām, kas arī ir audzētas Pafas eparhijā. Piegādes laikā pārbauda vīna aromātu, vai tas ir raksturīgs šai šķirnei, alkohola saturu (12–14 %) un cukuru saturu, kam jābūt zemākam par 4 g/l.

—	Rupjais vārāmais sāls (smalko sāli neizmanto, lai gaļa to neuzņemtu pārāk lielā daudzumā).

—	Obligāti pievienojamās garšvielas: sasmalcināts koriandrs, ķimenes un melnie pipari.

—	Pēc vēlēšanās var pievienot dažādas citas garšvielas – maltu kanēli, maltas krustnagliņas, veselus vai sasmalcinātus mastikas koka augļus.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Pafitikos Loukanikos pārstrāde un ražošana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Pafas eparhijas administratīvā teritorija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, t. i., Pafas eparhijas, īpatnības nosaka gan klimatiskie, gan hidroģeoloģiskie apstākļi (mitri rietumu vēji, liels nokrišņu daudzums, jūras gaisa plūsmas u. tml.), kas ietekmē vietējo vīnogu audzēšanu un attīstību, līdz ar to arī no tām darītā vīna kvalitāti un īpašības. Turklāt Pafas bagātīgās vēsturiskās un etnogrāfiskās tradīcijas apliecina vietējo iedzīvotāju lietpratību un pieredzi desiņu Pafitiko Loukaniko ražošanā.

5.2. Produkta specifika

Produkta specifiku pirmām kārtām nosaka Pafitiko Loukaniko labā reputācija salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem produktiem. Īpašās iezīmes, konkrētāk – garša, smarža un izskats – ir veidojušās, izmantojot tradicionālo tehnoloģiju, kuru Pafas eparhijas iedzīvotāji ir nodevuši no paaudzes paaudzē. Liela nozīme ir arī Mavro šķirnes vīnam, ko iegūst no vīnogām, kuras noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā audzētas augstāk par 500 m virs jūras līmeņa. Kā minēts Florentijas Kitreotu “Kipras vīnu grāmatā” (Το βιβλίο του Κυπριακού Κρασιού), vīnogulāju attīstības un vīnogu nobriešanas vide un apstākļi ir ļoti nozīmīgi faktori, kas ietekmē no tām ražotā vīna īpašības. Tādējādi Pafitiko Loukaniko savas raksturīgās īpašības iegūst no vīna, kura raksturs savukārt veidojas Pafas eparhijas augsnes un klimata ietekmē.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ražotāju lietpratība ietekmē galaprodukta raksturīgās īpašības. Tas apstiprināts vairākos vēsturiskos un etnogrāfiskos avotos, piemēram, P. Ksiuta darbā “Dzīvnieki Kipras folklorā” (Κυπριακή Λαογραφία των Ζώων), G. Haralamba “Kipras paražas un tikumi” (Τα Κυπριακά Ήθη και Έθιμα) un S. Hadzikirjaka “Vēsturiskajā un etnogrāfiskajā pētījumā par Jeroskipu” (Η Γεροσκήπου-Ιστορική και λαογραφική Μελέτη), kur atrodamas atsauces gan par cūku kaušanas rituālajiem paņēmieniem, gan par gaļas uzglabāšanu laikos, kad nebija progresīvu tehnoloģiju, gan arī par konkrēto Pafitiko Loukaniko izgatavošanas recepti. Turklāt minētajās publikācijās īpaši izcelta konkrētā produkta kvalitāte, kuras dēļ šīs izslavētās Kipras desiņas tiek augstu vērtētas, kā norādīts publikācijās, tūrisma ceļvežos un interneta portālos – K. Sasuri diplomdarbā “Pafas kultūras mantojums un tā nozīme jaunatnes vidū” (Η πολιτισμική κληρονομιά της Πάφου και η απήχησή της στους νέους), http://www.all4cyprus.com/kypriaki-kouzina, “Kipras gastronomiskā karte” (Γαστρονομικός Χάρτης της Κύπρου) (Lauksaimniecības nodaļa, 2010), “Grieķu bēgļu un ārzemēs dzīvojošo grieķu virtuve” (Παραδοσιακή Διατροφή Προσφυγικών και Εκτός Συνόρων Ελληνισμού) (T. Curi u. c.) Visbeidzot jāuzsver, ka Pafitiko Loukaniko kvalitāti būtiski ietekmē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā darītā Mavro šķirnes sarkanvīna izmantošana.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Minētās regulas (4) 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.moa.gov.cy/moa/da/da.nsf/All/F3FF567F4E8FF1C5C2257B970039D8EF/$file/Προδιαγραφή_Παφίτικο%20Λουκάνικο.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(4) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

6.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/17

(2015/C 189/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

CIPOLLA BIANCA DI MARGHERITA

ES Nr.: IT-PGI-0005-01231 – 21.05.2014.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums

Cipolla bianca di Margherita

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Nosaukums Cipolla bianca di Margherita (“Margeritas baltie sīpoli”) attiecas uz Allium cepa L. sugas sīpolu vietējo populāciju, ko audzē noteiktajā apgabalā. Tas ir svaigs produkts, kam raksturīgi balti, sulīgi sīpoli ar augstu cukuru saturu. Ņemot vērā šo sīpolu audzēšanas periodu, izšķir četrus vietējos ekotipus: Marzaiola jeb Aprilatica, Maggiaiola, Giugniese un Lugliatica.

Šiem atšķirīgajiem tipiem ir turpmāk norādītās īpašības:

— Marzaiola jeb Aprilatica : agrie sīpoli (ražu ievāc no marta vidus), plakana forma,

— Maggiaiola : vēlāki nekā pirmais tips (ražu ievāc maijā), salīdzinoši mazāk plakanīga forma,

— Giugniese un Lugliatica : vēlie sīpoli (ražu ievāc no jūnija līdz jūlija vidum), salīdzinoši apaļīgāka forma.

Ražas novākšanas laikā sīpolu raksturlielumiem jābūt šādiem:

— šķīstošās cietvielas: 6,4–9,2 mg/100 g svara svaigā veidā,

— sausna: 6,2–8,9 mg/100 g svara svaigā veidā,

— izmērs kalibrējot: vismaz 20 mm, taču nepārsniedzot 100 mm,

— fiziskās īpašības: baltā krāsā,

— garša: salda un sulīga. Kopējais reducējošo cukuru saturs: vairāk nekā 3,8 g/100 g svara svaigā veidā,

— konsistence: mīksta un kraukšķīga.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi Cipolla bianca di Margherita ražošanas procesa posmi ir jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Iepakošana jāveic uzreiz pēc ražas novākšanas 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un atkārtota iepakošana ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala nav atļauta, lai nepieļautu iespēju, ka produkta pārvadāšana vaļējā tarā un pārmērīga tā pārcilāšana izraisa produkta mehāniskus bojājumus, piemēram, sasitumus vai plaisas, tādējādi veicinot pelējuma attīstību un izraisot sīpola Cipolla bianca di Margherita konsistences pasliktināšanos un kvalitātes pazemināšanos.

Produktu var iepakot 10 kg vai 5 kg kastēs, 0,5 kg vai 1,0 kg tīkliņos, 1,0 kg kārbās vai dažāda svara virtenēs, kurās ir vismaz pieci sīpoli.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz taras jānorāda nosaukums Cipolla bianca di Margherita I.G.P. (Cipolla bianca di Margherita (AĢIN)), nosaukuma logotips un Eiropas Savienības AĢIN simbols. Uz taras jābūt individuālā ražotāja un iepakotāja vārdam, ražotāja/iepakotāja uzņēmuma nosaukumam un juridiskajai adresei.

Ir aizliegts pievienot jebkādu papildu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts produkta specifikācijā.

Vārdu, uzņēmumu nosaukumu un privāto zīmolu norādīšana ir atļauta ar noteikumu, ka tie nemaldina patērētāju.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Cipolla bianca di Margherita audzēšanas apgabals atrodas Adrijas jūras piekrastē un aptver šādus administratīvos apgabalus (virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem):

—	Margherita di Savoia pašvaldības teritorija,

—	Zapponeta pašvaldības teritorija,

—	Manfredonia pašvaldības teritorija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Augsnes ziņā AĢIN Cipolla bianca di Margherita audzēšanas apgabalā dominē smilšainas augsnes bez akmeņiem, kas veidojušās, sālsūdens purva meliorācijā izmantojot smiltis no tuvīnajām jūras kāpām. Ļoti augstais gruntsūdens līmenis sniedz iespēju kultivēt dārza kultūraugus pat bez speciālas apūdeņošanas.

Ģeogrāfiskajam apgabalam ir specifisks klimats, ko nosaka Salīnas (Saline) sāls ieguves baseini rietumos un Gargāno (Gargano) zemesrags ziemeļos un kas kopumā atšķiras no Apūlijas (Puglia) reģiona un apkārtējo apvidu klimata: “(…) Šis ir izteikti sauss, gandrīz stepes klimats, kam raksturīgas ļoti karstas vasaras un ļoti maigas ziemas. Tas līdzinās tropu apvidu sausajiem klimatiem (…) Vidusjūras baseinā līdzīgus klimatiskos apstākļus var novērot Āfrikas–Āzijas piekrastē starp Sirtas (Sirte) pussalu un Telavivu (Tel Aviv)” (BONIFICA, 1993, M. CALDARA, D. CAPOLONGO, C. DAPOTE, L. PENNETTA).

Cipolla bianca di Margherita ekotipi ir ļoti labi pielāgojušies īpašajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, un tikai šajos apvidos tie sasniedz savu maksimālo kultūrauga potenciālu kvalitātes un ražīguma ziņā. Tiem piemīt īpaša spēja pielāgoties šiem specifiskajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, attīstot piemērotu sakņu sistēmu, kas spēj dziļi ietiekties smilšainajā augsnē. Citu šķirņu un/vai hibrīdu sīpoli, kas audzēti šajā apgabalā, ražas ienesīguma ziņā nav snieguši apmierinošus rezultātus.

Gadsimtu gaitā vietējo lauksaimnieku selekcionēto un pavairoto populāciju īpatnējās ģenētiskās pazīmes, kā arī specifiskie augsnes un klimatiskie apstākļi ir izveidojuši sīpolu Cipolla bianca di Margherita unikālās īpašības. Visizteiktākās atšķirības tika noteiktas pētījumā, kuru veica Fodžas (Foggia) Universitāte, kas salīdzināja Cipolla bianca di Margherita ar citām balto sīpolu šķirnēm, kuras tiek audzētas ārpus 4. punktā norādītā ģeogrāfiskā apgabala, un tās ir šādas:

—	zems sausnas un šķīstošo cietvielu saturs, kas padara sīpolus kraukšķīgākus un sulīgākus,

—	vāji izteikts sīvums,

—	liels reducējošo cukuru daudzums, kas padara šos sīpolus saldākus salīdzinājumā ar citiem genotipiem, kuri tika organoleptiski analizēti Fodžas Universitātes pētījumā,

—	šo sīpolu ražu novāc agrāk salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem.

Irdenā, smilšainā augsne, kurā sīpoli tiek audzēti, stimulē šim ekotipam raksturīgās formas attīstību, turklāt bez defektiem. Iezaļgans stublājs ir ļoti niecīgam skaitam sīpolu, jo saskaņā ar praktizēto audzēšanas metodi tos ar rokām pārstāda tādā dziļumā, kas veicina pilnībā baltas produkta krāsas veidošanos.

Apgabalam raksturīgais maigais piekrastes klimats ziemā un pavasarī augsni sasilda strauji, ļaujot iegūt kvalitatīvu produktu ražu daudz agrāk nekā citos lauksaimniecības apgabalos.

Smilšainā augsne ar ļoti tuvu virsmai esošo gruntsūdeni sniedz iespēju augus pakļaut kontrolētai ūdens noslodzei, nodrošinot lēnu augšanu un zema sausnas satura veidošanos.

Tādējādi produkta ēdamā daļa aug sausas un smilšainas augsnes “pašmulčējošā” slānī, kas sekmē tā veselīgu attīstību.

Kā norādīts iepriekš, specifiskās organoleptiskās īpašības neizveidojas tajos produktos, kas audzēti ārpus noteiktā audzēšanas apgabala, un to pierāda Fodžas Universitātes 2012. gada jūlijā veikto kvalitātes analīžu rezultāti, kuros konstatēts, ka Cipolla bianca di Margherita genotipam ir organoleptiskas īpašības, ar kurām šis produkts izteikti atšķiras no citu veidu baltajiem sīpoliem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas (2) 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN Cipolla bianca di Margherita atzīšanas pieteikumu 2014. gada 3. aprīlī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 78. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it), uzklikšķinot uz Prodotti DOP IGP (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz Prodotti DOP IGP STG (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 189

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 6. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 189/01	Euro maiņas kurss	1

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2015/C 189/02	Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamātam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu	2
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2015/C 189/03	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7648 – eBook.de / Hugendubel / JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	10
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2015/C 189/04	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	11
2015/C 189/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	14
2015/C 189/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	17


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ