ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 186

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

58. sējums
2015. gada 5. jūnijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2015/C 186/01

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7561 – PRE/AXIS) ( 1 )

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2015/C 186/02

Euro maiņas kurss

2

2015/C 186/03

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

3


 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2015/C 186/04

Uzaicinājums iesniegt pieteikumus 2015. gadam – Savienības trešā rīcības programma veselības jomā (2014.–2020. gadam) ( 1 )

4

 

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

2015/C 186/05

Atklāts aicinājums iesniegt priekšlikumus – GP/DSI/ReferNet_FPA/001/15 – ReferNet – Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) Eiropas tīkls informācijai par profesionālo izglītību un apmācību (VET)

5

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2015/C 186/06

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7647 – Bridgepoint / Nordic Cinema Group Holding) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

7

2015/C 186/07

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7571 – Dawn Meats / Terrena / Elivia) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

8

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2015/C 186/08

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

9


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.7561 – PRE/AXIS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 186/01)

Komisija 2015. gada 22. maijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7561. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/2


Euro maiņas kurss (1)

2015. gada 4. jūnijs

(2015/C 186/02)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1317

JPY

Japānas jena

140,47

DKK

Dānijas krona

7,4599

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,73540

SEK

Zviedrijas krona

9,3396

CHF

Šveices franks

1,0551

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

8,7370

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

27,467

HUF

Ungārijas forints

312,30

PLN

Polijas zlots

4,1692

RON

Rumānijas leja

4,4285

TRY

Turcijas lira

3,0377

AUD

Austrālijas dolārs

1,4618

CAD

Kanādas dolārs

1,4089

HKD

Hongkongas dolārs

8,7733

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,5834

SGD

Singapūras dolārs

1,5221

KRW

Dienvidkorejas vona

1 256,92

ZAR

Dienvidāfrikas rands

13,9625

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,0177

HRK

Horvātijas kuna

7,5605

IDR

Indonēzijas rūpija

15 047,75

MYR

Malaizijas ringits

4,1867

PHP

Filipīnu peso

50,790

RUB

Krievijas rublis

62,1695

THB

Taizemes bāts

38,171

BRL

Brazīlijas reāls

3,5498

MXN

Meksikas peso

17,5812

INR

Indijas rūpija

72,4362


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/3


Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2015/C 186/03)

Image

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus (1), lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā. Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

 

Emitentvalsts: Austrija

 

Piemiņas monētas tematika: Austrijas Valsts bankas 200 gadu jubileja

 

Dizainparauga apraksts. Dizainparaugā redzamas divas romiešu mitoloģijas dievības, kuras reljefi iekaltas virs Austrijas Valsts bankas ieejas, – pa kreisi dievu vēstnesis un tirgoņu un tirdzniecības dievs Merkurijs, pa labi likteņa un veiksmes dieviete Fortūna ar pārpilnības ragu. Fonā redzams Austrijas Valsts bankas galvenās ēkas attēls, kas stiepjas no monētas centrālās daļas kreisās malas līdz labajai malai. Gar monētas centrālās daļas apakšējo malu attēlota ornamentāla josla, kas atgādina Austrijas sarkanbaltsarkano karogu; saskaņā ar heraldikas noteikumiem iegravētais vertikālais svītrinājums simbolizē sarkano krāsu. Gadskaitļi “1816” un “2016” pa kreisi no Merkurija ir Austrijas Valsts bankas dibināšanas gads un tās divsimt gadu jubilejas gads. Gar zelta krāsas centrālās daļas malām ir uzraksti Republik Österreich (Austrijas Republika) un 200 Jahre Österreichische Nationalbank (Austrijas Valsts bankai 200 gadu).

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

 

Emisijas apjoms: 16 miljoni

 

Emisijas datums: 2016. gads


(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/4


Uzaicinājums iesniegt pieteikumus 2015. gadam

Savienības trešā rīcības programma veselības jomā (2014.–2020. gadam)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 186/04)

Šodien saistībā ar Savienības trešo rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gadam) (1) izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus “Veselība 2015” ietvaros.

Šajā uzaicinājumā iesniegt pieteikumus ietilpst:

uzaicinājums iesniegt priekšlikumus finansiālā atbalsta saņemšanai konkrētām darbībām projektu dotāciju veidā.

Tiešsaistē priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015. gada 15. septembris.

Visa informācija, tai skaitā Komisijas 2015. gada 2. jūnija Lēmums par 2015. gada darba programmas pieņemšanu Savienības trešās rīcības programmas veselības jomā īstenošanai (2014.–2020. gadam) un par finansiālā atbalsta šīs programmas darbību ietvaros atlasi, piešķiršanu un citiem kritērijiem ir pieejama Patērētāju, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (Chafea) tīmekļa vietnē šajā adresē:

http://ec.europa.eu/chafea/


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).


Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/5


Atklāts aicinājums iesniegt priekšlikumus – GP/DSI/ReferNet_FPA/001/15

ReferNet – Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) Eiropas tīkls informācijai par profesionālo izglītību un apmācību (VET)

(2015/C 186/05)

1.   Mērķi un apraksts

Nolūkā izveidot Eiropas tīklu informācijai par VETReferNet, šā aicinājuma mērķis ir atlasīt vienu pieteikuma iesniedzēju no katras atbilstīgās valsts (ES dalībvalstis, Islande un Norvēģija), ar kuru Cedefop noslēgs četru gadu ilgu partnerības pamatnolīgumu.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), kas dibināts 1975. gadā un kopš 1995. gada atrodas Grieķijā, ir Eiropas Savienības (ES) aģentūra. Tas ir atzīts par autoritatīvu informācijas un kompetences avotu attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību (VET), iemaņām un kvalifikāciju, un tā uzdevums ir atbalstīt Eiropas profesionālās izglītības un apmācības (VET) politikas attīstību un veicināt tās īstenošanu.

ReferNet ir Cedefop Eiropas tīkls informācijai par VET. ReferNet uzticētais uzdevums ir atbalstīt Cedefop, ziņojot par valstu VET sistēmām un politikas attīstību un popularizējot VET un Cedefop darbības rezultātus. Tas ietver 30 dalībniekus, ko sauc par ReferNet valstu partneriem no ES dalībvalstīm, Islandes un Norvēģijas. ReferNet valstu partneri ir galvenās iestādes, kas iesaistītas VET vai darba tirgus politikās tajā valstī, kuru tās pārstāv.

Partnerības pamatnolīgumu īsteno ar ikgadējiem konkrētiem dotāciju nolīgumiem. Tādējādi pēc Partnerības pamatnolīguma parakstīšanas uz laika periodu no 2016. gada līdz 2019. gadam izraudzītos pieteikuma iesniedzējus uzaicinās iesniegt pieteikumu uz dotācijām 2016. gada darbībai (kas dod iespēju parakstīt konkrētu dotācijas nolīgumu 2016. gadam). Pieteikuma iesniedzējam jāpierāda savas spējas veikt visas četru gadu periodā paredzētās aktivitātes un nodrošināt atbilstošu līdzfinansējumu pieprasīto uzdevumu īstenošanai.

2.   Budžets un projekta ilgums

Lēstais pieejamais budžets četrus gadus ilgam partnerības pamatnolīgumam ir EUR 4 000 000, atkarībā no budžeta lēmējinstitūcijas ikgadējiem lēmumiem.

Kopējais pieejamais budžets 2016. gada darba plānam (projekta ilgums: 12 mēneši) būs 980 000 30 partneriem (no 28 ES dalībvalstīm, Islandes un Norvēģijas).

Dotāciju apmērs ir atšķirīgs atkarībā no iedzīvotāju skaita valstī, un to piešķir gada darba plāna izpildei. Kopējo pieejamo budžetu 2016. gada darba plānam sadalīs, pamatojoties uz trīs valstu grupām, kas noteiktas, vadoties pēc šo valstu iedzīvotāju skaita:

1. valstu grupa: Horvātija, Kipra, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Slovēnija un Islande. Maksimālais dotācijas apjoms: EUR 23 615,

2. valstu grupa: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Somija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākijas Republika, Zviedrija un Norvēģija. Maksimālais dotācijas apjoms: EUR 33 625,

3. valstu grupa: Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija, Apvienotā Karaliste. Maksimālais dotācijas apjoms: EUR 43 620.

Savienības dotācija ir finanšu ieguldījums labumguvēja (un/vai saistītu labumguvēju) izmaksās, kuras ir jāpapildina ar paša labumguvēja finanšu ieguldījumiem un/vai vietējiem, reģionāliem, valsts un/vai privātiem ieguldījumiem. Kopējais Savienības ieguldījums nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

Cedefop patur tiesības nepiešķirt visus pieejamos budžeta līdzekļus.

3.   Atbilstības kritēriji

Pieteikumu iesniedzējiem jāatbilst šādām prasībām:

a)

jābūt valsts vai privātai organizācijai ar tiesisku statusu un juridiskai personai (tas nozīmē, ka fizisku personu, tas ir, atsevišķu indivīdu, pieteikumus nepieņems);

b)

jābūt reģistrētam birojam valstī, kurā dotācija ir pieejama, tas ir, vienā no šādām valstīm:

EU-28 (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākijas Republika, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste),

saistītās valstis (Islande un Norvēģija).

4.   Termiņš

Partnerības pamatnolīguma pieteikumi ir jāiesniedz vēlākais 2015. gada 21. augustā.

5.   Papildu informācija

Sīkāka informācija par aicinājumu iesniegt priekšlikumus un pieteikuma veidlapa ar pielikumiem būs pieejama no 2015. gada 8. jūnijaCedefop tīmekļa vietnē šādā adresē:

http://www.cedefop.europa.eu/en/about-cedefop/public-procurement

Pieteikumiem jāatbilst aicinājuma pilnajā tekstā minētajām prasībām, un tie jāiesniedz, izmantojot nodrošinātās oficiālās veidlapas.

Priekšlikumi tiks vērtēti, ievērojot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principu.

Visus iesniegtos pieteikumus vērtēs ekspertu komiteja saskaņā ar aicinājuma pilnajā tekstā minētajiem atbilstības, izslēgšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijiem.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/7


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7647 – Bridgepoint / Nordic Cinema Group Holding)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 186/06)

1.

Komisija 2015. gada 28. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Bridgepoint Advisers Group Limited (Bridgepoint, Apvienotā Karaliste) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Nordic Cinema Group Holding AB (Nordic Cinema Group, Zviedrija), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    Bridgepoint : privāta kapitāla grupa,

—    Nordic Cinema Group : kinoteātru darbība Igaunijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7647 – Bridgepoint / Nordic Cinema Group Holding uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/8


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7571 – Dawn Meats / Terrena / Elivia)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 186/07)

1.

Komisija 2015. gada 28. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi QDB Holdings Group / Dawn Meats (Dawn Meats, Īrija) un Terrena (Francija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Elivia (Francija), iegādājoties akcijas. Elivia pašlaik pilnībā pieder Terrena.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    Dawn meats : dzīvnieku kaušana, atkaulošana un gaļas pārstrāde, tostarp kautuvju blakusprodukti, galvenokārt darbojas liellopa un aitas gaļas nozarē,

—    Terrena : dažāda veida darbība visā lauksaimniecības produktu vērtības ķēdē, ietverot gaļas produktu apstrādi un tirdzniecību,

—    Elivia : liellopu kaušana, svaigu un pārstrādātu liellopu gaļas produktu ražošana un pārdošana, tostarp kautuvju blakusprodukti, galvenokārt Francijā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7571 – Dawn Meats / Terrena / Elivia uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

5.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/9


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 186/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

ISTARSKI PRŠUT / ISTRSKI PRŠUT

EK Nr.: MULTI-PDO-0005-01041 – 04.10.2012.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

Istarski pršut / Istrski pršut

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika / Slovēnijas Republika

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Istarski pršut / Istrski pršut ir ilgi uzglabājams vītināts gaļas produkts, kas izgatavots no cūkas šķiņķa, no kura atdalīta pēda, āda un zemādas tauki, bet nav atdalīti gūžas kauli; tas ir iesālīts ar sauso paņēmienu, izmantojot jūras sāli un garšvielas, tad vītināts gaisā bez kūpināšanas, turklāt vītināšanas un nogatavināšanas procesu kopējais ilgums ir vismaz 12 mēneši.

Šķiņķis Istarski pršut / Istrski pršut ir iegarens, jo tas satur arī gūžas kaulus. Pēdu atdala pie tarsālās locītavas, un šķiņķim novelk ādu un atdala zemādas taukaudus, bet ne tai daļai, kas atrodas zem tarsālās locītavas (10–15 cm). Šķiņķim Istarski pršut / Istrski pršut ir līdzeni noapaļotas malas un gludas virsmas, kas ir tīras vai klātas ar plānu pelējuma kārtiņu. Muskuļaudi šķērsgriezumā ir vienmērīgi sārtā krāsā bez izteiktām krāsas izmaiņām, taukaudiem jābūt baltiem. Istarski pršut / Istrski pršut raksturīga izteikta vītinātas nobriedušas cūkgaļas un garšaugu smarža un mēreni sāļa garša.

Kad produkts ir gatavs pārdošanai, tam piemīt šādas fizikāli ķīmiskās īpašības: nātrija hlorīda saturs ir mazāks par 8 %, ūdens aktivitāte (aw) ir mazāka par 0,93.

Kad šķiņķis Istarski pršut / Istrski pršut tiek laists tirgū, tam jāsver vismaz 7 kg.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Istarski pršut / Istrski pršut izgatavo no šķiņķa, ko iegūst no tīršķirnes mājas cūku un to krustojumcūku pēcnācējiem, izņemot Pjetrenas šķirnes cūkas un to krustojumus.

Kaušanas brīdī cūku vidējai ķermeņa masai grupā jābūt lielākai par 160 kg (dzīvsvars) un cūkām jābūt vismaz deviņus mēnešus vecām. Apstrādājot šķiņķus, tajos atstāj gūžas kaulus (zarnkaulu, sēžas kaulu un kaunuma kaulu), bet no tiem atdala krustu kaulu un astes skriemeļus. Krustu kaulu atdala, pārgriežot krustu kaula un zarnkaula locītavu. Apstrādātam šķiņķim ir jāsver vairāk par 13 kg.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Cūkas, ko izmanto Istarski pršut / Istrski pršut ražošanā, nobaro ar kombinēto lopbarību. Visām kombinētās lopbarības sastāvdaļām, izņemot minerālvielas, vitamīnus un citas piedevas, jābūt no 4. punktā aprakstītā apgabala, kurā atļauta izejvielu ražošana. Visu sastāvdaļu izcelsmei jābūt izsekojamai no ražošanas vietas līdz kūtij.

Papildus kombinētajai lopbarībai cūku ēdināšanā var izmantot arī kviešus vai kviešu klijas, svaigu āboliņu un sējas lucernu, ķirbjus, galviņkāpostus, lopbarības bietes, cukurbiešu graizījumus, sūkalas un vārītus kartupeļus, kuriem jābūt no tā paša apgabala. Cūku ēdināšanā ir aizliegts izmantot drabiņas, samazgas un kautuves atkritumus.

Dzīvnieku barību, kuras izcelsme ir ārpus izejvielu ražošanas apgabala, drīkst pievienot saskaņā ar noteikumiem par dzīvnieku ēdināšanu, kuri ir piemērojami dzīvnieku izcelsmes produktiem ar aizsargātu nosaukumu.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem Istarski pršut / Istrski pršut ražošanas posmiem jānotiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts 4. punktā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Istarski pršut / Istrski pršut var laist tirgū vienā gabalā (veselu) vai iepakojumos, kuros var būt atkaulots vītinātais šķiņķis, lielāki vai mazāki vītinātā šķiņķa gabali vai šķēles. Šādiem vītinātā šķiņķa veidiem jābūt iesaiņotiem vakuumā vai aizsargatmosfērā.

Vītinātā šķiņķa atkaulošanas procesam, sagriešanai gabalos vai šķēlēs, lai to sadalītu porcijās un iepakotu tālākai pārdošanai, ir jānotiek tikai Istarski pršut / Istrski pršut ražošanas apgabalā. Atļaujot vītināto šķiņķi sadalīt porcijās un iepakot tikai tā ražošanas apgabalā, tiek ievērojami vienkāršota procesa kontrole, atvieglota izsekojamības sistēmas piemērošana, samazināta etiķešu viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas iespēja un patērētājiem nodrošināta vajadzīgā produkta kvalitāte. Turklāt, ja sagriešanu gabalos un iepakošanu veic tikai ražošanas apgabalā, ražotāji šīs darbības var veikt paši vai uzticēt tās pieredzējušiem darbiniekiem, kuri prot prasmīgi apieties ar Istarski pršut / Istrski pršut, ievērojot tā specifiku un kvalitāti un tādējādi saglabājot sākotnējo produkta kvalitāti arī pēc sagriešanas un iepakošanas.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Pēc nogatavināšanas posma beigām vītinātajā šķiņķī tiek iededzināta preču zīme, kas ir vienāda visā Istarski pršut / Istrski pršut ražošanas apgabalā, un ražotāja ciparu kods. Kolektīvā preču zīme ir šāda.

Image

Kad vesels produkts vai jebkāda veida iepakojumi tiek laisti tirgū, produktam jābūt marķētam ar produkta kolektīvo preču zīmi un uzrakstu Istarski pršut / Istrski pršut.

Uzrakstam Istarski pršut / Istrski pršut jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam un ar burtu lielumu, veidu un krāsu (iespiedumu) skaidri izceltam salīdzinājumā ar visiem citiem uzrakstiem.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Šķiņķa Istarski pršut / Istrski pršut izejvielu ražošanas apgabals sakrīt ar produkta ražošanas apgabalu, un tajā ietilpst tikai šādas Horvātijas Republikas županijas: Piejūras-Kalnu (tikai kontinentālā teritorija, bet ne salas), Karlovacas, Sisakas-Moslavinas, Zagrebas, Bjelovaras-Bilogoras, Koprivnicas-Križevcu, Medžimurjes, Viroviticas-Podravinas, Požegas-Slavonijas, Brodas-Posavinas, Osijekas-Baraņas un Vukovaras-Srijemas županija.

Istarski pršut / Istrski pršut ražošanas apgabals aptver daļu Istras pussalas teritorijas, bet tajā neietilpst salas, kas atrodas ap pussalu.

Istarski pršut / Istrski pršut ražošanas ģeogrāfiskā apgabala robeža sākas pie Stupovas līča, proti, pie Istras un Piejūras-Kalnu županijas robežas, un tālāk stiepjas gar šo robežu līdz Slovēnijas Republikas robežai.

Tālāk apgabala robeža ved tieši uz rietumiem, iesniedzas Slovēnijas Republikas teritorijā, ved gar Ravni Kot dienvidu malu, pagriežas uz ziemeļrietumiem un šķērso Vincarija, tālāk iet dienvidu virzienā līdz Glavičorka kalna virsotnei, pēc tam īsu posmu ved uz rietumiem, tad atkal uz ziemeļrietumiem līdz Lipica un pēc tam sasniedz Mala Vrata. Šajā punktā robeža pagriežas uz rietumiem un ved līdz Jelovšćina, tad uz dienvidrietumiem līdz virsotnei Blažinov vrh, kur tā asi pagriežas uz rietumiem, ved gar Stružnjak un Gnojin ziemeļu malu, pēc tam pagriežas tieši uz dienvidrietumiem un sasniedz Jelovices-Podgorjes ceļu. Tālāk robeža ved pa minēto ceļu uz ziemeļrietumiem, šķērso Podgorjes reģionu un ved gar apdzīvoto vietu Praproće un Črnotiče ziemeļu malu. Tā turpinās pa šo ceļu uz ziemeļiem no Kastelec apdzīvotās vietas Sočerb ciemata virzienā, taču, vēl nesasniegusi šo ciematu, tā aizved Slovēnijas Republikas un Itālijas Republikas robežas virzienā.

Tad robeža stiepjas gar šo valstu robežu uz rietumiem, līdz San Bartolomeo apdzīvotajā vietā sasniedz krastu, un tad tā gar krastu ved līdz sākumpunktam, kas atrodas Stupovas līcī.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Istras pussalas būtiskākā iezīme ir Vidusjūras klimats, kas virzienā no piekrastes uz iekšzemi pakāpeniski mainās un pāriet kontinentālajā klimatā, un tiem abiem ir raksturīgi bieži vēji ziemās, kas pūš no ziemeļiem un austrumiem. Šādi valdošie vēji ziemas periodā atvieglo vītinātā šķiņķa ražošanu, kas sākas attiecīgajā sezonā (sālīšana un vītināšana). Īpaši labvēlīga ir bora – spēcīgs ziemeļaustrumu vējš, kas pūš no Učkas kalna puses, tātad no sauszemes uz jūru, un ļauj šķiņķi Istarski pršut / Istrski pršut izžāvēt tikai apkārtējā gaisā bez kūpināšanas, un tas lielā mērā ietekmē kvalitāti un padara to vienreizēju salīdzinājumā ar citiem vītinātajiem šķiņķiem.

Istarski pršut / Istrski pršut pazīstamā un izcilā garša ir radusies ne tikai klimata ietekmē, to veidojušas arī pieredzējušu un prasmīgu Istras lauksaimnieku paaudzes.

Cūkas tradicionāli turēja ilgāk nekā vienu gadu un baroja ar dažādu barību, kura lauku saimniecībā bija pieejama dažādos gada laikos: ar āboliņu un sējas lucernu, ķirbjiem, galviņkāpostiem, lopbarības bietēm, sūkalām, vārītiem kartupeļiem utt. Viena no īpatnībām, kas piemīt senajai Istras metodei, ir sausais sāls maisījums, kura sastāvā ietilpst sāls un viena vai vairākas garšvielas (melnie pipari, ķiploki, lauru lapas, rozmarīns). Cita īpatnība ir veids, kā pakaļkāja tiek atdalīta no pusliemeņa, un veids, kā šķiņķis tiek formēts un sagatavots. Piemēram, tradicionālais un unikālais šķiņķa apstrādes veids ir saglabājies no laikiem, kad lauku sētās vēl bija nepieciešams pēc iespējas vairāk speķa izkausēt taukos un tādējādi saglabāt vēlākai izmantošanai. Tāpēc saskaņā ar tradicionālo recepti pirmajā šķiņķa Istarski pršut / Istrski pršut gatavošanas posmā visa āda un zemādas tauki tiek atdalīti no svaigā šķiņķa, un šāds paņēmiens ir retums un izņēmums salīdzinājumā ar to, kā vītināto šķiņķi ražo citos apgabalos. Vēl viena īpatnība formēšanas procesā ir tas, ka gūžas kauli netiek atdalīti, tāpēc saglabājas vairāk gaļas un šķiņķis ir lielāks.

Vītinātā šķiņķa ražošanas māka Istrā pastāv jau vairākus gadsimtus, kuru laikā tradicionālās ražošanas metodes ir pilnveidotas. Līdz šim atrastie senākie raksti, kuros skaidri minēts pršut, ir datēti ar 1580. gadu, kad Ročas pilsētas glagolicas rakstu avotos norādīts, ka līdzās citiem ēdieniem vītinātais šķiņķis tika pasūtīts prefekta kāzu ceremonijai (Dražen Vlahov. Knjiga računa općine Roč (1566–1628), Državni arhiv u Pazinu, Pazina, 2009, 102.–103. lpp.). Arī Ročā, taču nedaudz vēlāk, 1594. gadā, vītinātais šķiņķis tika pasūtīts un pasniegts Rašporas kapteiņa (Ziemeļistras Venēcijas daļas gubernatora) un viņa svītas pusdienās, kas tika rīkotas sakarā ar svētkiem Sv. Marinas godam (turpat, 110.–111. lpp.). Rakstu avotā, kas datēts ar 1612. gadu, teikts, ka “četri simti uskoku šķērsoja Učkas upi. (..) Uskoki nolaupīja daudz liellopu, lielu daudzumu siera, vītinātā šķiņķa, vīna un citas pārtikas” (Miroslav Bertoša. Istra: doba Venecije, Zavičajna naklada Žakan Juri, Pula, 1995, 318. lpp.). Kādā 1810. gada dokumentā teikts, ka visdārgākā gaļa ir sālīta cūkgaļa – šķiņķis un speķis (Nevio Šettó. Napoleon u Istri, IKK Grozd, Pula, 1989, 54., 100., 112., 116., 139., 141. lpp.).

Tradīciju ražot Istarski pršut / Istrski pršut lauku saimniecībās Manžan, Nova Vas un Bertoki apkaimē ir aprakstījis Staņislavs Renčeļs (Stanislav Renčelj) grāmatā Suhe mesnine narodne posebnosti (Kmečki glas, Ļubļana, 1990, 169., 209., 211. lpp.).

5.2.   Produkta specifika

Istarski pršut / Istrski pršut specifiku galvenokārt nosaka trīs faktori: izejvielas, tradīcijās balstīta ražošanas tehnoloģija un organoleptiskās īpašības.

Izejvielu specifika ir radusies, kontrolēti audzējot tīršķirnes cūkas, kuras ilgā nobarošanas procesā tiek ēdinātas saskaņā ar īpašām prasībām, līdz cūku vidējā masa pārsniedz 160 kg. Kaušanas brīdī cūkām ir jābūt ļoti smagām, lai arī svaigie šķiņķi būtu ļoti smagi, jo ražošanas tehnoloģijas specifikas dēļ šķiņķis vītināšanas un nogatavināšanas posmā zaudē daudz ūdens.

Saskaņā ar tradicionālo tehnoloģiju šķiņķis ir jāapstrādā tā, lai tajā paliktu gūžas kauli (os ilium, os pubis un os ischii), kas vītinātā šķiņķa ražošanā citos reģionos parasti netiek darīts. Jo īpaši pēc tam, kad šķiņķis ir apstrādāts un noapaļots, ciskas kaula galva (caput ossis femoris) nav redzama, savukārt citu veidu vītinātajiem šķiņķiem to var redzēt šķiņķa iekšējā – mediālajā malā, un tā ir viena no to galvenajām vizuālajām pazīmēm. Šķiņķim Istarski pršut / Istrski pršut šī kaula galva nav redzama, jo tā atrodas gūžas kaula locītavas iedobumā (acetabulum).

Pavisam neparasts paņēmiens, ko izmanto šķiņķa apstrādē, ir arī ādas un zemādas tauku atdalīšana no visas virsmas līdz pat gaļai. Apstrādātos šķiņķus iesāla ar sausu jūras sāli, kam pievienoti pipari, ķiploki, lauru lapas un rozmarīns. Tik daudzu garšvielu pievienošana sālīšanas laikā ir vēl viena Istarski pršut / Istrski pršut ražošanai raksturīga iezīme. Tā kā āda tiek atdalīta, šķiņķis ne tikai izžūst nedaudz vairāk nekā citi (lielāks nožuvums), bet arī iegūst vēl vienu atšķirīgu iezīmi: uz šķiņķa ārējās virsmas aug pelējums.

Istarski pršut / Istrski pršut specifiskās organoleptiskās īpašības vispirms izpaužas šķiņķa ārējā izskatā, jo tam nav ādas un zemādas tauku, tajā ir arī gūžas kauli, kas piešķir neparasti gareno formu, un uz tā virsmas bieži vien ir lielāki vai mazāki pelējuma laukumi.

Gatavajam produktam piemīt īpašs aromāts, maiga, iesāļa garša, viendabīga sārta krāsa un vēlamā muskuļaudu konsistence. Tas nesatur piedevas, jo tiek ražots tradicionālajā veidā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Istarski pršut / Istrski pršut saikni ar Istras apgabalu var izskaidrot ar labvēlīgiem dabas apstākļiem, kas ir lieliski piemēroti dabiskai šķiņķa vītināšanai, proti, gaisa temperatūra ziemā nav ļoti zema, bet biežie vēji gaisu padara sausu un vēsu. Sākotnējā zemā temperatūra un relatīvā mitruma pakāpeniska samazināšanās nodrošina vienmērīgu šķiņķa žūšanas procesu. Šo iemeslu dēļ svaigo šķiņķu sālīšana (pirmais ražošanas posms) var notikt tikai laikā no 15. oktobra līdz 20. martam, un tas ir viens no tradicionālās ražošanas metodes stūrakmeņiem.

Šie klimatiskie apstākļi nodrošina ideālu vidi, kurā ražot tradicionālo Istarski pršut / Istrski pršut, kas tiek vītināts gaisā bez kūpināšanas, tādējādi būtiski ietekmējot tā kvalitāti un nodrošinot vienreizīgumu salīdzinājumā ar citiem vītinātajiem šķiņķiem.

Istarski pršut / Istrski pršut raksturīgās īpašības sakņojas arī Istras lauku ļaužu kultūras mantojumā, ko veidojusi daudzu Istras zemnieku paaudžu pieredze un prasmes. Vītinātos šķiņķus zemnieki gatavoja tikai no ļoti smagām cūkām (smagākas par 160 kg), kuras baroja ar āboliņu, sējas lucernu, ķirbjiem, galviņkāpostiem, lopbarības bietēm, sūkalām, vārītiem kartupeļiem utt.

Svaigā šķiņķa apstrādes metode, ko izmanto Istarski pršut / Istrski pršut ražošanā, ir saglabājusies no laikiem, kad lauku sētās bija nepieciešams pēc iespējas vairāk speķa izkausēt taukos un tādējādi saglabāt vēlākai izmantošanai. Tāpēc saskaņā ar tradicionālo recepti Istarski pršut / Istrski pršut gatavošanas pirmajā posmā visa āda un zemādas tauki tiek atdalīti līdz pat gaļai, un tas ir retums, gandrīz vai izņēmums, salīdzinājumā ar vītinātā šķiņķa ražošanu citos reģionos, kuros to parasti vītina ar ādu. Vēl viena Istarski pršut / Istrski pršut iezīme ir saistīta ar tradicionālo svaigā šķiņķa apstrādi, kuras laikā no tā netiek izņemti gūžas kauli, tāpēc tas vienmēr ir nedaudz lielāks un smagāks nekā vītinātais šķiņķis, kas ražots citos reģionos.

Vītinot šķiņķi bez ādas un zemādas taukiem, visa muskuļaudu virsma ir tiešā saskarē ar gaisu un nogatavināšanas posma laikā pārklājas ar pelējumu; tā rezultātā nogatavināšanas process norisinās nedaudz citādi un Istarski pršut / Istrski pršut veidojas atšķirīgas organoleptiskās īpašības.

Istarski pršut / Istrski pršut aromāta un garšas specifiku ietekmē dažādas garšvielas, ko pievieno sausajam sālim. Garšvielu ietekme uz Istarski pršut / Istrski pršut aromātu ir ļoti svarīga, jo – atšķirībā no citu veidu vītinātajiem šķiņķiem – visa šķiņķa virsma saskaras ar garšvielām un tās var vieglāk un dziļāk iesūkties visās šķiņķa daļās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.mps.hr/UserDocsImages/HRANA/ISTARSKI%20PRSUT/Izmijenjena%20Specifikacija%20proizvoda%20Istarski%20pršut-Istrski%20pršut.pdf

http://www.mko.gov.si/fileadmin/mko.gov.si/pageuploads/podrocja/Varna_in_kakovostna_hrana_in_krma/zasciteni_kmetijski_pridelki/Specifikacije/Istrski_prsut_specifikacija.pdf


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.