29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7597. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/2

2.1.

Ņemot vērā ECB konsekventu ieguldījumu SPCI regulējumā un augstas kvalitātes SPCI statistikas svarīgumu stabilai monetārajai politikai un it īpaši ECB galvenajam mērķim – cenu stabilitātei, ar ECB jāturpina konsultēties par turpmākiem šī regulējuma grozījumiem (5).

2.2.

Saskaņā ar Līguma 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB it īpaši jāapspriežas par jebkādiem ieviešanas un deleģētajiem aktiem, kurus Komisija var pieņemt, pamatojoties uz pārskatīto SPCI tiesisko regulējumu (6). Apspriešanās pienākums un labums no apspriešanās ar ECB tika uzsvērts Eiropas Kopienu Tiesas spriedumā lietā Komisija/ECB (7).

2.3.

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2494/95 (8) pašreizējiem noteikumiem un neraugoties uz sadarbību tiesību aktu sagatavošanā, ierosinātās regulas 2. apsvērumā jāatspoguļo ECB pilnvaras sniegt konsultācijas par ieviešanu un par saskaņā ar ierosināto regulu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

3.1.

Attiecībā uz Komisijas tiesībām pieņemt deleģētos aktus, pamatojoties uz Līguma 290. pantu, ECB uzskata, ka robežvērtība, kuru nepārsniedzot dalībvalstīm nav jāsniedz saskaņoto indeksu apakšindeksi, un tādu apakšindeksu saraksts, kuri dalībvalstīm nav jāsagatavo (9), ir ierosinātās regulas būtiskie elementi. Tie ir pamatelementi stabilu un saskaņotu patēriņa cenu indeksu nodrošināšanai. Šo parametru izmaiņas tieši ietekmē indeksu segumu un stabilitāti. Tie būtiski ietekmē indeksu kvalitāti un ticamību. Tāpēc ECB uzskata, ka deleģētie akti nav piemērots juridisks instruments, ko izmantot, lai ieviestu šos SPCI regulējuma pamatelementus noteicošos noteikumus. Šiem aspektiem jābūt atrisinātiem un noteiktiem ierosinātajā regulā. ECB ierosina iekļaut 5. panta 6. un 7. punktā labi iedibinātas robežvērtības – 1/1 000 īpatsvaru no kopējiem izdevumiem, ko ietver SPCI, un attiecīgi 1/100 īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksiem un mājokļu cenu indeksiem.

3.2.

ECB atbalsta ierosināto 5. panta 1. punktu saistībā ar 2. panta q) punktu par informācijas vākšanu par “administratīvi regulējamām cenām” kā daļu no “pamatinformācijas”, kas jāziņo ar atsauci uz SPCI (un SPCI pie nemainīgas nodokļu likmes). ECB uzrauga to cenu izmaiņas, kuras tieši nosaka vai kuras lielā ziņā ietekmē valdība (centrālā, reģionālā vai lokālā līmeņa valdība, tostarp valsts regulatori), kā arī šo izmaiņu ietekmi uz kopējo SPCI. Patiesi, šī informācija ir ļoti noderīga inflācijas izmaiņu analīzei. Tomēr, lai klasificētu cenas kā administratīvi regulējamas vai neregulējamas, pilnībā vai daļēji administratīvi regulējamas, nepieciešami turpmāki norādījumi. Šī klasifikācija bieži ir neviennozīmīga. Attiecībā uz indeksiem, kas atsaucas uz administratīvi regulējamām cenām vai izslēdz tās, ECB atbalstītu Komisijas sniegtos norādījumus, kas nodrošinātu šo jēdzienu saskaņotu definīciju un to piemērošanu tādā īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar ierosinātās regulas 4. panta 4. punktu.

4.1.

ECB piekrīt Komisijai, ka jaunais tiesiskais regulējums kvalitātes un saskaņotības nodrošināšanas ziņā nedrīkst atpalikt no pašreizējām prasībām saskaņoto indeksu apkopošanā. Pēdējo divdesmit gadu laikā kopš Regulas (EK) Nr. 2494/95 gūtie sasniegumi jāuztur un, ja iespējams, jāpastiprina.

4.2.

Ar ierosinātās regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiek ieviesta plašāka sistemātisko atšķirību norma starp īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indeksu (ĪAMC indekss) un mājokļu cenu indeksu (MCI) viena gada laikā, kas var rasties atšķirību dēļ no ierosinātās regulas jēdzieniem vai metodēm. Lai arī Komisijas Regulā (ES) Nr. 93/2013 (10) par šo jautājumu nekas nav teikts, ECB stingri iesaka piemērot 0,1 procentpunktu standartu, ko izmanto SPCI apakšindeksu salīdzināmības novērtēšanai. To varētu panākt, svītrojot ierosinātās regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu un izslēdzot ierobežojumu no 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomas. Salīdzināmības prasību pavājināšana pasliktinātu ĪAMC un MCI indeksus.

4.3.

Apakšindeksu sagatavošanai laika intervālos, kas ir retāki nekā ierosinātajā regulā noteiktie, joprojām nepieciešams iepriekšējs Komisijas (Eurostat) apstiprinājums. Pašlaik tas ir nodrošināts ar Regulas (EK) Nr. 2494/95 8. panta 2. punktu (11). Tādai pašai prasībai jābūt atspoguļotai ierosinātās regulas 6. panta 3. punktā, kā arī īstenošanas regulā.

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/5

Council of the European Union

General Secretariat

DG C 1C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/6

Council of the European Union

General Secretariat

DG C 1C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/7

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/8

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotajam darījumam ir Savienības mērogs saskaņā ar Apvienošanās regulas 1. panta 2. punktu.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas definīcijām par konkrētajiem produktu un ģeogrāfiskajiem tirgiem lēmuma projektā.

4.

Proti, Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka, lai novērtētu ierosināto koncentrāciju, būtu jānošķir šādi tirgi:

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija raisa bažas par tās saderību ar iekšējo tirgu vai lielu tā daļu:

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka, arī ņemot vērā notikumus pēc paziņojuma, kas apkopoti lēmuma projekta 6. iedaļā, saistības ir pietiekamas, lai kliedētu ierosinātās koncentrācijas izraisītās bažas par tās saderību ar iekšējo tirgu vai lielu tā daļu:

Padomdevējas komitejas mazākums atturas.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ir maz ticams, ka ierosinātā koncentrācija būtiski traucēs pašreizējo konkurenci iekšējā tirgū vai lielā tā daļā, ņemot vērā pušu piedāvāto saistību pilnīgu atbilstību un apsverot tās visas kopā. Padomdevējas komitejas mazākums atturas.

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka ierosinātā koncentrācija būtu jāpaziņo par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu. Padomdevējas komitejas mazākums atturas.

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/10

1.

Eiropas Komisija (turpmāk – “Komisija”) 2014. gada 18. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ar kuru Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (2) Liberty Global plc (turpmāk – “Liberty Global”), Corelio Publishing NV (turpmāk – “Corelio”) un Waterman & Waterman NV (turpmāk – “W&W”) (kopā “paziņotājas puses”), iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu De Vijver Media NV (turpmāk – “De Vijver Media”), iegādājoties akcijas (turpmāk – “ierosinātais darījums”).

2.

Ierosinātajam darījumam ir ES mērogs Apvienošanās regulas 1. panta 2. punkta nozīmē.

3.

Komisija 2014. gada 22. septembrī pieņēma lēmumu sākt lietas izskatīšanu saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Komisija sākotnēji secināja, ka ierosinātais darījums raisa nopietnas šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību tā nesaskaņotās vertikālās ietekmes dēļ. Paziņotājas puses 2014. gada 6. oktobrī iesniedza rakstiskas piezīmes.

4.

Komisija 2014. gada 16. oktobrī atbilstoši Apvienošanās regulas 10. panta 3. punktam nolēma par 20 darbdienām pagarināt termiņu ierosinātā darījuma izvērtēšanai.

5.

Belgacom NV izrādīja “būtisku ieinteresētību” Apvienošanās regulas 18. panta 4. punkta nozīmē, un 2014. gada 9. decembrī to atzina par ieinteresētu trešo personu Lēmuma 2011/695/ES 5. panta nozīmē.

6.

Lai kliedētu Komisijas konstatētās bažas par konkurenci, paziņotājas puses 2014. gada 24. novembrī iesniedza oficiālas saistības. Komisija veica tirgus pētījumu par saistībām un secināja, ka, lai kliedētu bažas par konkurenci, ir nepieciešami uzlabojumi. Paziņotājas puses 2014. gada 9. un 12. decembrī iesniedza uzlabotas saistības, bet 2015. gada 9. februārī – galīgo saistību kopumu. Galīgo saistību galvenais elements bija apņemšanās godīgi, pamatoti un bez diskriminācijas piedāvāt TV izplatītājiem piekļuvi De Vijver Media lineārajiem maksas pamata TV kanāliem Vier un Vijf un citiem lineārajiem maksas pamata TV kanāliem, kā arī papildu tiesības, lai tos izplatītu Beļģijā.

7.

Pamatojoties uz pārskatītajām galīgajām saistībām, lēmuma projektā šis ierosinātais darījums ir paziņots par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu.

8.

Atbilstoši Lēmuma 2011/695/ES 16. pantam es esmu izvērtējis, vai lēmuma projekts attiecas tikai uz tiem iebildumiem, par kuriem pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli. Es secinu, ka tas tā ir.

9.

Neesmu saņēmis citus procesuālus pieprasījumus vai sūdzības no pusēm. Kopumā es secinu, ka visas puses varēja efektīvi izmantot savas procesuālās tiesības šajā lietā.

29.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/11

1.

Liberty Global plc (turpmāk – “Liberty Global”) sniedz TV, interneta un telefonijas pakalpojumus savā kabeļtīklā vairākās Eiropas valstīs. Beļģijā Liberty Global ir Telenet kontrolpaketes turētājs. Telenet ir kabeļtīkla īpašnieks un operators. Tīkls aptver gandrīz visu Flandriju, daļu Briseles un vienu Valonijas reģiona pašvaldību. Telenet ir arī vairāku maksas TV kanālu operators un sniedz pakalpojumus “video pēc pieprasījuma”.

2.

Waterman & Waterman NV (turpmāk – “Waterman & Waterman”) ir finanšu akciju sabiedrība, ko kontrolē divas privātpersonas, proti, Wouter Vandenhaute un Erik Watté.

3.

Corelio Publishing NV (turpmāk – “Corelio Publishing”) publicē avīzes, ziņas tiešsaistē un pārdod reklāmas laiku.

4.

De Vijver Media NV (turpmāk – “De Vijver Media”) pārraida divus TV kanālus holandiešu valodā, proti, Vier un Vijf. Tas arī veido TV saturu, galvenokārt ar sava meitasuzņēmuma Woestijnvis NV starpniecību. Turklāt De Vijver Media pārdod reklāmas laiku savos kanālos Vier un Vijf, kā arī dažos mazākos TV kanālos, kas pieder citām raidsabiedrībām.

5.

Komisija 2014. gada 18. augustā atbilstīgi Apvienošanās regulas 4. pantam saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ar kuru Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē Liberty Global kopā ar uzņēmumiem Waterman & Waterman un Corelio Publishing iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu De Vijver Media, iegādājoties akcijas.

6.

Telenet, W&W un Corelio2014. gada 17. jūnijā noslēdza vienošanos, ar kuru Telenet iegūst 33,33 % De Vijver Media akciju un apņemas palielināt De Vijver Media kapitālu. Tādējādi Telenet piederēs 50 % De Vijver Media akciju, bet Waterman &Waterman un Corelio Publishing – 25 % akciju katram. Kad darījums būs pabeigts, visi trīs De Vijver Media akcionāri noslēgs akcionāru līgumu. Pamatojoties uz savām akciju paketēm un akcionāru līguma noteikumiem, visi trīs akcionāri kopīgi kontrolēs De Vijver Media.

7.

Tādas TV raidsabiedrības kā De Vijver Media nodrošina TV kanālus tādiem TV izplatītājiem kā Telenet. Komisija noteica, ka konkrētais produktu tirgus, kurā darbojas De Vijver Media, ir tirgus, kurā vairumā nodrošina bezmaksas un maksas pamata TV kanālus. Maksas pamata TV kanāli ir kanāli, kas iekļauti TV izplatītāju piedāvātajā pamata kanālu paketē. Beļģijā lielākā daļa mājsaimniecību maksā mēneša maksu kabeļtelevīzijas uzņēmumam vai telefonsakaru uzņēmumam par šādu pamata TV kanālu paketi. De Vijver Media kanāli Vier un Vijf ir iekļauti šajā pamata paketē, un tāpēc tie ir maksas pamata TV kanāli. Tikai sabiedrisko raidsabiedrību kanāli ir pieejami bez maksas, bez abonēšanas, un tāpēc tos kvalificē kā bezmaksas kanālus. Ņemot vērā ierobežoto skaitu klientu, kas izmanto vienīgi bezmaksas TV pakalpojumus, Komisijai nebija jālemj par to, vai bezmaksas kanālu nodrošināšana vairumā un maksas pamata TV kanālu nodrošināšana vairumā ir atsevišķi tirgi, jo tas nemainītu novērtējuma par ietekmi uz konkurenci iznākumu. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā nodrošina bezmaksas un maksas pamata TV kanālus, ir Telenet aptvēruma teritorija.

8.

Tādi TV izplatītāji kā Telenet pārraida TV kanālus saviem abonentiem tīklā. Komisija definēja, ka konkrētais produktu tirgus, kurā Telenet darbojas kā TV izplatītājs, ir tirgus TV mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai. Komisija atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai šis tirgus sastāv no diviem atsevišķiem konkrētiem produktu tirgiem, proti, tirgus bezmaksas un maksas pamata TV mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai un tirgus premium (labāko) maksas TV mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai. Šo mazumtirdzniecības tirgu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Telenet aptvēruma teritorija.

9.

Komisija arī definēja TV satura veidošanas tirgu un TV satura apraides tiesību licencēšanas/iegūšanas tirgu. Tā atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai šo tirgu konkrētais ģeogrāfiskais tvērums ir nacionāls (Beļģija) vai šaurāks (Flandrija).

10.

Visbeidzot, Komisija atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai TV reklāmas tirgus pastāv atsevišķi no citu reklāmas veidu tirgiem. Ja šis tirgus pastāv atsevišķi, vai tā ģeogrāfiskais tvērums būtu Beļģija vai šaurāks (Flandrija).

11.

Darījums neraisa bažas par konkurenci TV satura veidošanas tirgū un TV satura apraides tiesību licencēšanas/iegūšanas tirgū. De Vijver Media tirgus daļa šajos tirgos ir maza, un saturs, ko tā veido ar meitasuzņēmuma Woestijnvis NV starpniecību, nav tik nozīmīgs, lai par to sacenstos TV raidsabiedrības vai TV izplatītāji. Darījums arī neraisa bažas par konkurenci TV reklāmas tirgū, kas, iespējams, ir atsevišķs.

12.

Darījums raisa bažas par konkurenci, jo De Vijver Media varētu norobežot no kanāliem Vier un Vijf TV izplatītājus, kas konkurē ar Telenet (norobežošana no izejmateriāliem). Darījums arī raisa bažas par konkurenci, jo Telenet varētu norobežot De Vijver Media konkurentus no piekļuves Telenet kabeļtīklam.

13.

Kanāli Vier un Vijf ir svarīgi izejmateriāli TV izplatītājiem. Klienti Flandrijā un Briselē ir iecienījuši Vier un Vijf un bieži skatās šos kanālus. Tirgus pētījuma respondenti apstiprināja, ka TV izplatītājiem, lai tie varētu sacensties ar Telenet, ir jāspēj piedāvāt šos kanālus abonentiem.

14.

Gan Telenet, gan De Vijver Media var īstenot gan pilnīgu, gan daļēju norobežošanu no izejmateriāliem. Pilnīga norobežošana no izejmateriāliem nozīmē, ka Telenet un De Vijver Media var atteikties piešķirt Vier un Vijf kanālu licenci TV izplatītājiem, kas konkurē ar Telenet. Daļēja norobežošana no izejmateriāliem nozīmē, ka Telenet un De Vijver Media varētu paaugstināt maksu par Vier un Vijf kanāliem vai kādā citā veidā diskriminēt konkurējošos TV izplatītājus.

15.

Bez Telenet vēl divi akcionāri kopīgi kontrolēs De Vijver Media pēc darījuma pabeigšanas. Komisija izvērtēja, vai šie divi akcionāri varētu atturēt Telenet no daļējas norobežošanas no izejmateriāliem. Pamatojoties uz akcionāru līguma analīzi, Komisija secināja, ka tas tā nav un ka Telenet viens pats varētu īstenot norobežošanu no izejmateriāliem.

16.

Ja visi trīs De Vijver Media akcionāri rīkojas kopīgi, arī De Vijver Media var īstenot norobežošanu no izejmateriāliem. Tas, vai visi trīs De Vijver Media akcionāri rīkosies kopīgi, ir atkarīgs no tā, vai viņiem visiem trim būs stimuls īstenot norobežošanu no izejmateriāliem. Abiem pārējiem De Vijver Media akcionāriem būs stimuls īstenot daļēju norobežošanu no izejmateriāliem, jo tādējādi De Vijver Media saņems lielāku licences maksu (TV izplatītāju maksa TV raidsabiedrībām par tiesībām pārraidīt kanālus). Abiem pārējiem akcionāriem var nebūt stimula īstenot pilnīgu norobežošanu no izejmateriāliem, taču Telenet var pieskaņot to stimulus savējiem, kompensējot tiem zaudējumus, kas varētu rasties pilnīgas norobežošanas no izejmateriāliem dēļ.

17.

Lai izvērtētu, vai De Vijver Media būtu stimuls īstenot pilnīgu norobežošanu no izejmateriāliem, Komisija noteica šādas norobežošanas izmaksas un ieguvumus. Izmaksas ir ieņēmumi no reklāmas un licences maksas, ko De Vijver Media nesaņemtu, ja tā kanālus vairs nepiedāvātu TV izplatītājiem, kuri konkurē ar Telenet. Ieguvumi ir Telenet peļņa, ko tas gūst, abonentiem pārejot no konkurējošām platformām pie Telenet. Pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu, Komisija aprēķināja, cik daudziem Telenet konkurentu abonentiem būtu jāpāriet pie Telenet, lai pilnīga norobežošana no izejmateriāliem būtu ienesīga.

18.

Komisija aprēķināja, ka, ja Telenet konkurenti vairs nepiedāvātu kanālus Vier un Vijf, abonentu skaits, kas pārietu pie Telenet, būtu daudz lielāks nekā minimālais abonentu skaits, kas nepieciešams, lai pilnīga norobežošana būtu ienesīga. Tā kā pilnīgas norobežošanas no izejmateriāliem ieguvumi pārsniedz izmaksas, Telenet un De Vijver Media būtu spēcīgs stimuls īstenot pilnīgu norobežošanu no izejmateriāliem.

19.

Telenet un De Vijver Media arī būtu spēcīgs stimuls īstenot daļēju norobežošanu no izejmateriāliem, jo tādējādi De Vijver Media saņemtu lielāku licences maksu.

20.

Norobežošanai no izejmateriāliem būtu pret konkurenci vērsta ietekme TV mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. Telenet ir dominējoša pozīcija šajā tirgū, ņemot vērā tā lielās tirgus daļas un vairākus citus faktorus. Norobežošana no izejmateriāliem radītu šķēršļus iekļūšanai šajā tirgū, jo jaunpienācējiem būtu grūti konkurēt ar Telenet, ja tie nevarētu piedāvāt kanālus Vier un Vijf. Tādējādi vēl vairāk nostiprinātos Telenet dominējošā pozīcija. Norobežošana no izejmateriāliem arī mazinātu konkurenci ar pašreizējiem TV izplatītājiem, jo tie nevarētu piedāvāt kanālus Vier un Vijf.

21.

Televīzijas tirgos pilnīga norobežošana no klientiem notiek tad, ja TV raidsabiedrībai ir liegta piekļuve pakārtotajiem izplatītājiem. Tā rezultātā rodas atteikuma laiki, kad abonenti nevar skatīties norobežotos kanālus. Diskrētāka norobežošanas forma ir daļēja norobežošana no klientiem, kad TV izplatītajs ļauj pārraidīt kanālu savā platformā, taču samazina kanāla skatīšanās kvalitāti. Konkrēti, izplatītājs var padarīt konkurenta saturu grūtāk pieejamu izplatītāja platformā, piemēram, novietojot konkurenta kanālus zemāk kanālu sarakstā vai elektroniskajā programmu rokasgrāmatā, kas palielina varbūtību, ka skatītāji to vietā skatīsies izplatītājam piederošos kanālus.

22.

Telenet ir nozīmīgs klients ar lielu ietekmi pakārtotajā TV mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. Ņemot vērā Telenet lielo tirgus daļu TV mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, Komisija uzskata, ka raidsabiedrībām ir jābūt Telenet TV izplatītāju platformā, lai tās varētu darboties Flandrijā.

23.

Telenet kontrolē lineāros kanālus, ko tas pārraida (uz kuriem attiecas obligātas apraides pienākums), un tas var lemt arī par to, kādu nelineāru saturu raidsabiedrības drīkst piedāvāt tā platformā. Tāpēc Telenet ir iespēja īstenot norobežošanu no klientiem.

24.

Iespējams, ka Telenet arī ir stimuls īstenot norobežošanu no klientiem. Šādas stratēģijas mērķis būtu kanāli, kas cieši konkurē ar De Vijver Media kanāliem, tas ir, kanāli ar līdzīgu auditoriju un reklāmdevējiem. Tas ir tāpēc, ka, īstenojot norobežošanu no klientiem, palielinās De Vijver Media ieņēmumi no reklāmas, un, iespējams, tie būtu lielāki, ja kanāli, kas līdzīgi Vier vai Vijf, vairs nebūtu pieejami Telenet platformā. Turpretī norobežošana no kanāla, kas profila un auditorijas ziņā atšķiras no Vier un Vijf, diez vai radītu būtiskus ieņēmumus. Līdzīgās auditorijas un satura dēļ Komisija uzskata, ka norobežošanas no klientiem iespējamie mērķi ir Medialaan kanāli 2BE un Vitaya, VRT kanāls Canvas, kā arī šo divu raidsabiedrību nelineārie pakalpojumi.

25.

Telenet un De Vijver Media kopējais ienesīgums no norobežošanas no klientiem ir atkarīgs no tā, cik daudz klientu aizietu no Telenet norobežošanas dēļ. Ja aizgājušo klientu skaits ir mazs, Telenet nezaudētu daudz abonentu un tāpēc norobežošanas no klientiem izmaksas būtu ierobežotas. Pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, iespējams, ka aizgājušo klientu skaits būtu pārāk liels, lai pilnīga norobežošana no klientiem (kas nozīmē, ka kanāls vispār nav pieejams Telenet platformā) būtu ienesīga Telenet. Tomēr Telenet varētu būt stimuls īstenot daļēju norobežošanu no klientiem, mazinot De Vijver Media līdzīgo konkurējošo raidsabiedrību kanālu un nelineāro pakalpojumu kvalitāti. Telenet var arī izmantot daļēju norobežošanu no klientiem kā ticamu draudu sarunās, ar ko Telenet panāks sev izdevīgus darījuma noteikumus attiecībā pret Medialaan un VRT, un tas ļaus Telenet prasīt augstāku cenu sarunās par piegādes līgumu.

26.

Daļējai norobežošanai no klientiem būtu pret konkurenci vērsta ietekme. Telenet īstenotā kvalitātes samazināšana mazinātu konkurējošo kanālu skatīšanās kvalitāti Telenet platformā. Turklāt mazinātos konkurence tirgū, kurā vairumā nodrošina bezmaksas kanālus un maksas pamata TV kanālus, jo raidsabiedrības Medialaan un VRT varētu kļūt vājāki konkurenti.

27.

Koncentrācija raisa bažas par norobežošanu no izejmateriāliem attiecībā uz De Vijver Media kanāliem Vier un Vijf. Tā arī raisa bažas par daļēju norobežošanu no klientiem, jo Telenet var un tam ir stimuls mazināt VRT un Medialaan kanālu skatīšanās kvalitāti. Tāpēc paziņotā koncentrācija raisa bažas par to, ka šis darījums būtiski traucētu efektīvai konkurencei TV mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū Telenet aptvēruma teritorijā un tirgū, kurā nodrošina bezmaksas un maksas pamata TV kanālus Telenet aptvēruma teritorijā.

28.

Kamēr Komisija izvērtēja koncentrāciju, De Vijver Media noslēdza jaunus piegādes līgumus ar vairākiem TV izplatītājiem, tostarp Belgacom. De Vijver Media arī piedāvāja pagarināt vairāku piegādes līgumu termiņus citiem TV izplatītājiem. Šie piegādes līgumi samazina norobežošanas no izejmateriāliem risku, jo garantē, ka TV izplatītājiem būs piekļuve kanāliem Vier un Vijf. Tomēr tie pilnībā nekliedē Komisijas bažas par norobežošanu no izejmateriāliem, jo līgumos nav ietvertas visas tiesības, kas attiecas uz kanālu Vier un Vijf pārraidi, un potenciāliem jaunpienācējiem nav piegādes līguma.

29.

Kamēr Komisija veica izvērtēšanu, Telenet arī piedāvāja veikt izmaiņas piegādes līgumos ar TV raidsabiedrībām VRT un Medialaan. Šajos līgumos ir noteikti nosacījumi, ar kādiem Telenet izplata VRT un Medialaan kanālus; tajos arī ir noteikta maksa, kas Telenet jāmaksā. Telenet un VRT veica grozījumus savā piegādes līgumā un pagarināja līguma darbības termiņu. Ar grozījumiem līgumā iekļāva vairākus noteikumus, lai aizsargātu VRT pret norobežošanu no klientiem. Telenet arī izteica saistošu un neatsaucamu piedāvājumu Medialaan pagarināt piegādes līguma darbības termiņu un veikt grozījumus līgumā, lai aizsargātu Medialaan pret norobežošanu no klientiem. Paziņotājas puses ir oficiāli apņēmušās saglabāt šo piedāvājumu aktuālu sešus mēnešus pēc darījuma pabeigšanas.

30.

Lai kliedētu Komisijas konstatētās bažas par konkurenci, paziņotājas puses iesniedza saistības. Šo saistību galvenais elements bija De Vijver Media apņemšanās godīgi, pamatoti un bez diskriminācijas apmierināt visus TV izplatītāju pamatotos pieprasījumus izplatīt kanālus Vier, Vijf un iespējamos maksas pamata TV kanālus. Ikviens TV izplatītājs, kas plāno piedāvāt TV mazumtirdzniecības pakalpojumus Telenet aptvēruma teritorijā, var iegūt licenci darbībai visā Beļģijas teritorijā, ja to vēlas. De Vijver Media ir jāizsniedz licence ne tikai kanāliem, bet arī papildu tiesībām. Tās ir tiesības iekļaut kanāla TV programmu pakalpojumā, kas ir saistīts ar kanālu, piemēram, laiknovirzes televīzijas pakalpojumos, daudzekrānu pakalpojumos vai PVR (pakalpojums, kas ļauj skatītājiem ierakstīt programmu un skatīties to, kad viņi vēlas). Saistītos pakalpojumus piedāvā kā kanālu daļu, ko piedāvā galalietotājiem vienlaikus vai neilgi pirms vai pēc kanāla lineārās pārraides.

31.

Visi TV izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji var paļauties uz šīm saistībām neatkarīgi no tā, vai viņi izplata TV kanālus pa vadiem, ar satelītu, IPTV, DTT, internetā vai citās izplatīšanas platformās. Ja rodas strīdi par piekļuves noteikumiem, TV izplatītāji var iesniegt strīdu paātrinātai izskatīšanai šķīrējtiesā. Šīs saistības būs spēkā septiņus gadus.

32.

Papildus saistībām licencēt Vier un Vijf paziņotājas puses arī apņemas saglabāt piedāvājumu Medialaan aktuālu sešus mēnešus pēc darījuma pabeigšanas. Šā piedāvājuma satura apraksts ir izklāstīts iedaļā “Notikumi pēc koncentrācijas paziņošanas”.

33.

Komisija uzskata, ka apņemšanās licencēt Vier, Vijf un citus maksas pamata TV kanālus kopā ar papildu tiesībām apvienojumā ar De Vijver Media noslēgtajiem piegādes līgumiem kliedē Komisijas bažas par norobežošanu no izejmateriāliem. Tā kliedē Komisijas bažas par pilnīgu norobežošanu no izejmateriāliem, jo nodrošina, ka pašreizējie un turpmākie TV izplatītāji var iekļaut Vier un Vijf savā piedāvājumā. Tā arī kliedē Komisijas bažas par daļēju norobežošanu no izejmateriāliem, jo nodrošina, ka TV izplatītāji maksās godīgu, pamatotu maksu bez diskriminācijas.

34.

Komisija arī uzskata, ka saistības apvienojumā ar Telenet noslēgtajiem piegādes līgumiem kliedē Komisijas bažas par norobežošanu no klientiem. Telenet piegādes līgumi ar VRT un Medialaan, kā arī Telenet piedāvājums veikt grozījumus līgumā ar Medialaan, kas ir noteikts saistībās, aizsargā VRT un Medialaan pret daļēju norobežošanu no klientiem.

35.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtiski netraucēs efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai lielā tā daļā.

36.

Tāpēc koncentrāciju paziņoja par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, kā arī ar EEZ līguma 57. pantu.