26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/2

Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C More Entertainment AB/Linus Sandberg

(Lieta C-279/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - Informācijas sabiedrība - Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana - 3. panta 2. punkts - Sporta spēles tiešraide interneta vietnē)

(2015/C 171/02)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Pamatlietas puses

Prasītāja: C More Entertainment AB

Atbildētājs: Linus Sandberg

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru šī 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētās raidorganizāciju ekskluzīvās tiesības paplašināti attiecinātas uz izziņošanas sabiedrībai darbībām, par kādām varētu uzskatīt tādas internetā tiešraidē veiktas sporta spēļu pārraides kā pamatlietā aplūkotās, ar nosacījumu, ka šāda ekskluzīvo tiesību paplašināšana neskar autortiesību aizsardzību.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/3

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gérard Fenoll/Centre d’aide par le travail “La Jouvene”, Association de parents et d’amis de personnes handicapées mentales (APEI) d’Avignon

(Lieta C-316/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 31. panta 2. punkts - Direktīva 2003/88/EK - 7. pants - “Darba ņēmēja” jēdziens - Persona ar invaliditāti - Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - Valsts tiesiskais regulējums, kas ir pretrunā Savienības tiesībām - Valsts tiesas loma)

(2015/C 171/03)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājs: Gérard Fenoll

Atbildētāji: Centre d'aide par le travail “La Jouvene”, Association de parents et d'amis de personnes handicapées mentales (APEI) d'Avignon

Rezolutīvā daļa:

“Darba ņēmēja” jēdziens Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var ietvert personu, kas uzņemta tādā nodarbinātības atbalsta centrā kā pamatlietā aplūkotais.

(1) OV C 215, 27.7.2013..

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/3

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marian Macikowski/Dyrektor Izby Skarbowej w Gdańsku

(Lieta C-499/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Samērīguma un nodokļu neitralitātes principi - Piespiedu izsolē pārdota nekustamā īpašuma piegādes aplikšana ar nodokli - Valsts tiesiskais regulējums, kas tiesu izpildītājam, kurš veic šo pārdošanu, nosaka pienākumu aprēķināt un samaksāt PVN par šādu darījumu - Pirkuma cenas samaksa kompetentajai tiesai un nepieciešamība šai tiesai pārskaitīt maksājamo PVN tiesu izpildītājam - Tiesu izpildītāja finansiālā atbildība un kriminālatbildība PVN nemaksāšanas gadījumā - Starpība starp vispārējās tiesību normās noteikto termiņu nodokļa maksātāja PVN maksājumam un šādam tiesu izpildītājam noteikto termiņu - PVN priekšnodokļa atskaitīšanas neiespējamība)

(2015/C 171/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Marian Macikowski

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Gdańsku

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9., 193. pants un 199. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, kas saistībā ar nekustamā īpašuma pārdošanu piespiedu izpildes kārtībā uzliek pienākumu tiesību subjektam, proti, tiesu izpildītājam, kurš veica minēto pārdošanu, aprēķināt, iekasēt un samaksāt paredzētajā termiņā pievienotās vērtības nodokli, kas jāmaksā no ieņēmumiem par šo darījumu;

samērīguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, saskaņā ar kuru tiesu izpildītājam ir jāatbild ar visu savu mantu par pievienotās vērtības nodokļa summu, kas jāmaksā par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas piespiedu izpildes kārtībā, gadījumā, ja viņš neizpilda savu pienākumu iekasēt un samaksāt šo nodokli, ar nosacījumu, ka attiecīgā tiesu izpildītāja rīcībā faktiski ir visi nepieciešamie juridiskie līdzekļi šī pienākuma izpildei, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

Direktīvas 2006/112 206., 250. un 252. pants, kā arī nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesību normu kā pamatlietā aplūkotā, saskaņā ar kuru šajā tiesību normā norādītajai par nodokļa nomaksu atbildīgajai personai ir jāaprēķina, jāiekasē un jāsamaksā pievienotās vērtības nodokļa summa, kas maksājama par preču pārdošanu piespiedu izpildes kārtībā, taču saskaņā ar kuru viņš nevar atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa summu, kas samaksāta laikposmā no taksācijas perioda sākuma līdz datumam, kad nodoklis ticis iekasēts no nodokļa maksātāja.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Litaksa” UAB/“BTA Insurance Company” SE

(Lieta C-556/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana - Direktīva 90/332/EEK - 2. pants - Apdrošināšanas prēmijas apmēra diferencēšana atkarībā no teritorijas, kurā transportlīdzeklis tiek izmantots)

(2015/C 171/05)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Litaksa” UAB

Atbildētāja: “BTA Insurance Company” SE

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1990. gada 14. maija Trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EKL, 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka “vienreizējas prēmijas” jēdzienam šī panta izpratnē neatbilst prēmija, kuras lielums ir mainīgs atkarībā no tā, vai apdrošināto transportlīdzekli ir paredzēts izmantot vienīgi tajā dalībvalstī, kurā tas parasti atrodas, vai visā Eiropas Savienības teritorijā.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/5

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – Eiropas Komisija/Moravia Gas Storage a.s., sākotnēji Globula a.s., Čehijas Republika

(Lieta C-596/13 P) (1)

(Apelācija - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Dabasgāzes uzņēmumu pienākums - Sarunās apspriestas trešo personu piekļuves gāzes krātuvēm sistēmas ieviešana - Čehijas Republikas iestāžu lēmums - Pagaidu atkāpe attiecībā uz nākotnē izveidojamām pazemes gāzes krātuvēm, kas atrodas Damboržicē - Komisijas lēmums - Lēmuma par atbrīvojuma piešķiršanu atsaukšanas kārtība - Direktīva 2003/55/EK un Direktīva 2009/73/EK - Piemērošana laikā)

(2015/C 171/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Armati un K. Herrmann)

Pārējie lietas dalībnieki: Moravia Gas Storage a.s., iepriekš Globula a.s. (pārstāvji – P. Zákoucký un D. Koláček, advokáti) un Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, T. Müller un J. Vláčil)

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu Globula/Komisija (T-465/11, EU:T:2013:406) atcelt;

2)	lietu nodot atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 61, 1.3.2014.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/5

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ambisig – Ambiente e Sistemas de Informação Geográfica SA/Nersant – Associação Empresarial da Região de Santarém, Núcleo Inicial – Formação e Consultoria Lda

(Lieta C-601/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/18/EK - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Procesa gaita - Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji - Personāla, kam uzticēta līgumu izpilde, kvalifikācija)

(2015/C 171/07)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ambisig – Ambiente e Sistemas de Informação Geográfica SA

Atbildētājas: Nersant – Associação Empresarial da Região de Santarém, Núcleo Inicial – Formação e Consultoria Lda

Rezolutīvā daļa:

Piešķirot publisku intelektuālu mācību un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanas līguma slēgšanas tiesības, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 53. panta 1. punkta a) apakšpunktam nav pretrunā tas, ka līgumslēdzēja iestāde nosaka kritēriju, kas ļauj izvērtēt grupu, kuras pretendenti īpaši piedāvā šī līguma izpildei, kvalitāti, ņemot vērā grupas sastāvu, kā arī tās locekļu pieredzi un darba gaitas.

(1) OV C 39, 8.2.2014.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. jūnijā iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Jednostka Innowacyjno-Wdrożeniowa Petrol S. C. Paczuski Maciej i Puławski Ryszard/Minister Finansów

(Lieta C-275/14)

(2015/C 171/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāji: Jednostka Innowacyjno-Wdrożeniowa Petrol S. C. Paczuski Maciej i Puławski Ryszard

Atbildētāja: Minister Finansów

Tiesa nolēma ar 2015. gada 5. februāra Lēmumu, ka Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, (1) 2. panta 3. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretējas tādas valsts tiesību normas, kādas ir pamatlietā, saskaņā ar kurām Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulu (EK) Nr. 1031/2008 I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras 3811. pozīcijā ietvertajām piedevām tiek uzlikts akcīzes nodoklis ar citādu likmi nekā degvielai, kurai piedevas tiek pievienotas.

Direktīvas 2003/96 2. panta 3. punkta otrā daļā ir jāinterpretē tādējādi, ka indivīds var atsaukties uz to, vēršoties pret kompetento valsts iestādi tiesvedības valsts tiesās ietvaros, lai valsts tiesību norma, kas nav saderīga ar šo normu, netiktu piemērota.

(1) OV L 283, 51. lpp.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/7

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-289/13 Ledra Advertising Ltd/Komisija un Eiropas Centrālā banka 2015. gada 12. janvārī iesniedza Ledra Advertising Ltd

(Lieta C-8/15 P)

(2015/C 171/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ledra Advertising Ltd (pārstāvji – C. Paschalides, Solicitor, A. Paschalides, dikigoros un A. Riza QC)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atļaut iesniegt apelācijas sūdzību, noraidīt atbildētāju iebildumus un piespriest tām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā, un izskatīt lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi ES tiesības savā rīkojumā izdarot vairākus šādus novērtējumus par noteiktu skaitu apgalvojumu.

To, ka “Komisijai [..] uzliktajos pienākumos saskaņā ar ESM līgumu nav paredzētas nekāda veida pilnvaras tai pašai pieņemt lēmums un [..] abu šo iestāžu darbības atbilstoši ESM līgumam rada saistības vienīgi ESM” (1) Vispārējā tiesa ir apgalvojusi, nekādi nenovērtējot visu juridiskā priekšlikuma ietekmi, kuram tā ir piekritusi 48. punktā, atbilstoši kuram tā argumentēja, ka Komisija “nav cedējusi efektīvu kontroli pār savu lēmumpieņemšanas lomu atbilstoši [LESD] 136. panta 3. punktam, izmantojot tai ar [LES] 17. pantu piešķirtās pilnvaras rīkoties kā Savienības iestādei, kura ir atbildīga par atbilstoši ESM līgumam noslēgto tiesību aktu saderīguma ar Savienības tiesībām nodrošināšanu”.

tiek apgalvots, ka lietā Pringle (2), uz kuru pamatojās Vispārējā tiesa (3), kaut arī Komisija un ECB rada saistības vienīgi ESM (4), tomēr tostarp minētā sprieduma 164. punktā (5) Tiesa ir norādījusi, ka “ar ESM līgumu Komisijai uzticētie uzdevumi, kā tas paredzēts minētā līguma 13. panta 3. un 4. punktā, ļauj tai nodrošināt ESM noslēgto Saprašanās memorandu saderību ar Savienības tiesībām”, un 174. punktā, ka “saskaņā ar ESM līguma 13. panta 3. punktu Saprašanās memorandam, par kuru tiek risinātas sarunas ar dalībvalsti, kas lūdz sniegt stabilitātes atbalstu, ir jābūt pilnībā saderīgam ar Savienības tiesībām”.

Kritērijs, ka “pret Savienību vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir pamatota ar tāda tiesību akta vai rīcības prettiesiskumu, kuru nav pieņēmusi vai veikusi Savienības iestāde vai tās darbinieki, ir jānoraida kā nepieņemama” (6), ir ticis piemērots, neveicot vērtējumu par apgalvojumu apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildē, kura bija tāda, “[..] ECB [katrā ziņā] ir rīkojusies kā [ES iestāde], jo ESM nevar tiesiski veikt efektīvu kontroli pār piespiedu varu atbilstoši ES tiesībām atļaut un/vai rīkoties brīdinājuma neizpildes gadījumā. Minētā piespiedu vara ir uzticēta vienīgi ECB [..], kura saskaņā ar ES tiesībām nevar atteikties veikt efektīvu tās kontroli.”

“Rīcība, kas, kā tiek apgalvots, esot izvirzīto zaudējumu pamatā, ir Komisijas bezdarbība, parakstot saprašanās memorandu. Tomēr saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma [..] vērtības samazinājuma. Faktiski šis samazinājums notika, stājoties spēkā [2013. gada 29. marta pasākumiem]. Tādējādi nevar tikt uzskatīts, ka prasītāja ar nepieciešamo pārliecību būtu pierādījusi, ka zaudējumus, kurus tā, pēc tās domām, ir cietusi, patiešām ir radījusi Komisijai pārmestā bezdarbība” (7). Ar šo apgalvojumu tiek ignorēts prasītājas arguments, kurš ir norādīts rīkojuma 41. punktā: “ar [Kipras Republikai] sniegto [FPI] saistītie nosacījumi un veids, kādā tos pieprasīja Komisija un ECB, ir [apstāklis], kurš radīja prasītājai zaudējumus, par kuriem tā vēlas saņemt kompensāciju atbilstoši [LESD] 268. un 340. pantam”. Veids kādā tie tika pieprasīti ietver apstākli, ka Komisija nav nodrošinājusi, lai nosacījumu izvirzīšana būtu atbilstoša ES tiesībām un ECB izteiktais brīdinājums par euro piegāžu Kiprai pārtraukšanu, kas bija turpināta darbību/bezdarbību sērija, sākot no 2013. gada 15. marta līdz 2013. gada 29. marta prasībai izpildīt nosacījumus.

e)	Saprašanās memoranda saturs tika apstrīdēts, pamatojoties uz to, ka tajā bija atsauce uz iepriekšēju izvirzīto nosacījumu izpildi, kura hipotētiski notika pirms prasītājas noguldījuma vērtības samazinājuma, un par šo faktu Vispārējā tiesa nav veikusi novērtējumu kā par rīcības pilnvērtīgu daļu.

“Gadījumos, kad rīcība, kura, iespējams, ir radījusi apgalvotos zaudējumus, ir atturēšanās no darbības, īpaši ir nepieciešama pārliecība, ka minētos zaudējumus ir radījusi tieši konkrētā bezdarbība un ka tie nevar būt radušies no citas rīcības, kas ir nošķirama no rīcības, kurā tiek vainota atbildētāja iestāde”: rīkojums Portela/Komisija (8). Citiem vārdiem, “pat ja” (9) Komisija būtu rīkojusies saskaņā ar savu pienākumu nodrošināt, lai nosacījumi atbilstu ES tiesībām, tas nebūtu radījis nekādu atšķirību, “jo saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma BoC vērtības samazinājuma” (10). Arī šajā gadījumā Vispārējā tiesa nav veikusi novērtējumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītajiem argumentiem, skat. tostarp iepriekš d) un e) punktu.

Turklāt un pakārtoti Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu faktos, uzskatot, ka visos gadījumos saprašanās memorands tika parakstīts pēc noguldījuma vērtības samazinājuma. BoC gadījumā galīgais vērtības samazinājums notika tikai pēc tam, kad 2013. gada 26. aprīlī tika parakstīts saprašanās memorands, proti, 2013. gada jūnija beigās.

2.	Ja ES Tiesa atzīst, ka atbildētājām bija tiesības rīkoties kā ES iestādēm, tad Vispārējās tiesas rīkojuma 55.–60. punkts attiecībā uz otro prasījuma daļu [atcelt tiesību aktu] vēl jo vairāk ir jāatceļ.

(1) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(2) Spriedums Pringle C-370/12 (EU:C:2012:756).

(3) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(4) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(5) Skat. arī 112. un 163. punktu.

(6) Pārsūdzētā rīkojuma 43. punkts un rīkojums, 2013. gada 4. jūlijs, Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon/Komisija u.c. (C-520/12 P, EU:C:2013:457).

(7) Pārsūdzētā rīkojuma 54. punkts.

(8) Rīkojums, Portela/Komisija, 2008. gada 17. decembris, (T-137/07, EU:T:2008:589), 80. punkts.

(9) Spriedums, 1997. gada 25. jūnijs, Perillo/Komisija (T-7/96, EU:T:1997:94).

(10) Pārsūdzētā rīkojuma 54. punkts.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/9

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-291/13 Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou un Lilia Papachristofi/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka 2015. gada 12. janvārī iesniedza Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou un Lilia Papachristofi

(Lieta C-9/15 P)

(2015/C 171/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou un Lilia Papachristofi (pārstāvji – C. Paschalides, Solicitor, A. Paschalides, dikigoros un A. Riza QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atļaut iesniegt apelācijas sūdzību, noraidīt atbildētāju iebildumus un piespriest tām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā, un izskatīt lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi ES tiesības, savā rīkojumā izdarot vairākus šādus novērtējumus par noteiktu skaitu apgalvojumu.

To, ka “Komisijai [..] uzliktajos pienākumos saskaņā ar ESM līgumu nav paredzētas nekāda veida pilnvaras tai pašai pieņemt lēmums un [..] abu šo iestāžu darbības atbilstoši ESM līgumam rada saistības vienīgi ESM” (1), Vispārējā tiesa ir apgalvojusi, nekādi nenovērtējot visu juridiskā priekšlikuma ietekmi, kuram tā ir piekritusi 48. punktā, atbilstoši kuram tā argumentēja, ka Komisija “nav cedējusi efektīvu kontroli pār savu lēmumpieņemšanas lomu atbilstoši [LESD] 136. panta 3. punktam, izmantojot tai ar [LES] 17. pantu piešķirtās pilnvaras rīkoties kā Savienības iestādei, kura ir atbildīga par atbilstoši ESM līgumam noslēgto tiesību aktu saderīguma ar Savienības tiesībām nodrošināšanu”.

Tiek apgalvots, ka lietā Pringle (2), uz kuru pamatojās Vispārējā tiesa (3), kaut arī Komisija un ECB rada saistības vienīgi ESM (4), tomēr tostarp minētā sprieduma 164. punktā (5) Tiesa ir norādījusi, ka “ar ESM līgumu Komisijai uzticētie uzdevumi, kā tas paredzēts minētā līguma 13. panta 3. un 4. punktā, ļauj tai nodrošināt ESM noslēgto Saprašanās memorandu saderību ar Savienības tiesībām”, un 174. punktā, ka “saskaņā ar ESM līguma 13. panta 3. punktu Saprašanās memorandam, par kuru tiek risinātas sarunas ar dalībvalsti, kas lūdz sniegt stabilitātes atbalstu, ir jābūt pilnībā saderīgam ar Savienības tiesībām”.

Kritērijs, ka “pret Savienību vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir pamatota ar tāda tiesību akta vai rīcības prettiesiskumu, kuru nav pieņēmusi vai veikusi Savienības iestāde vai tās darbinieki, ir jānoraida kā nepieņemama” (6), [ir ticis piemērots neveicot vērtējumu par apgalvojumu apelācijas sūdzības iesniedzēju atbildē, ka “[..] ECB [katrā ziņā] ir rīkojusies kā [ES iestāde], jo ESM nevar tiesiski veikt efektīvu kontroli pār piespiedu varu atbilstoši ES tiesībām atļaut un/vai rīkoties brīdinājuma neizpildes gadījumā. Minētā piespiedu vara ir uzticēta vienīgi ECB [..], kura saskaņā ar ES tiesībām nevar atteikties veikt efektīvu tās kontroli.”

“Rīcība, kas, kā tiek apgalvots, esot izvirzīto zaudējumu pamatā, ir Komisijas bezdarbība, parakstot saprašanās memorandu. Tomēr saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma [..] vērtības samazinājuma. Faktiski šis samazinājums notika, stājoties spēkā [2013. gada 29. marta pasākumiem]. Tādējādi nevar tikt uzskatīts, ka prasītāja ar nepieciešamo pārliecību būtu pierādījusi, ka zaudējumus, kurus tā, pēc tās domām, ir cietusi, patiešām ir radījusi Komisijai pārmestā bezdarbība” (7). Ar šo apgalvojumu tiek ignorēts prasītājas arguments, kurš ir norādīts rīkojuma 41. punktā: “ar [Kipras Republikai] sniegto [FPI] saistītie nosacījumi un veids, kādā tos pieprasīja Komisija un ECB, ir [apstāklis], kurš radīja prasītājai zaudējumus, par kuriem tā vēlas saņemt kompensāciju atbilstoši [LESD] 268. un 340. pantam”. Veids kādā tie tika pieprasīti, ietver apstākli, ka Komisija nav nodrošinājusi, lai nosacījumu izvirzīšana būtu atbilstoša ES tiesībām, un ECB izteiktais brīdinājums par euro piegāžu Kiprai pārtraukšanu, kas bija turpināta darbību/bezdarbību sērija, sākot no 2013. gada 15. marta līdz 2013. gada 29. marta prasībai izpildīt nosacījumus.

e)	Saprašanās memoranda saturs tika apstrīdēts, pamatojoties uz to, ka tajā bija atsauce uz iepriekšēju izvirzīto nosacījumu izpildi, kura hipotētiski notika pirms prasītājas noguldījuma vērtības samazinājuma, un par šo faktu Vispārējā tiesa nav veikusi novērtējumu kā par rīcības pilnvērtīgu daļu.

“Gadījumos, kad rīcība, kura, iespējams, ir radījusi apgalvotos zaudējumus, ir atturēšanās no darbības, īpaši ir nepieciešama pārliecība, ka minētos zaudējumus ir radījusi tieši konkrētā bezdarbība un ka tie nevar būt radušies no citas rīcības, kas ir nošķirama no rīcības, kurā tiek vainota atbildētāja iestāde”: rīkojums Portela/Komisija (8). Citiem vārdiem, “pat ja” (9) Komisija būtu rīkojusies saskaņā ar savu pienākumu nodrošināt, lai nosacījumi atbilstu ES tiesībām, tas nebūtu radījis nekādu atšķirību, “jo saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma BoC vērtības samazinājuma” (10). Arī šajā gadījumā Vispārējā tiesa nav veikusi novērtējumu par apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītajiem argumentiem, skat. tostarp iepriekš d) un e) punktu.

2.	Ja ES Tiesa atzīst, ka atbildētājām bija tiesības rīkoties kā ES iestādēm, tad Vispārējās tiesas rīkojuma 55.–60. punkts attiecībā uz otro prasījuma daļu [atcelt tiesību aktu] vēl jo vairāk ir jāatceļ.

(1) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(2) Spriedums Pringle C-370/12 (EU:C:2012:756).

(3) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(4) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(5) Skat. arī 112. un 163. punktu.

(6) Pārsūdzētā rīkojuma 43. punkts un rīkojums, 2013. gada 4. jūlijs, Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon/Komisija u.c. (C-520/12 P, EU:C:2013:457).

(7) Pārsūdzētā rīkojuma 54. punkts.

(8) Rīkojums, Portela/Komisija, 2008. gada 17. decembris, (T-137/07, EU:T:2008:589), 80. punkts.

(9) Spriedums, 1997. gada 25. jūnijs, Perillo/Komisija (T-7/96, EU:T:1997:94).

(10) Pārsūdzētā rīkojuma 54. punkts.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-293/13 Christos Theophilou un Eleni Theophilou/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka 2015. gada 12. janvārī iesniedza Christos Theophilou un Eleni Theophilou

(Lieta C-10/15 P)

(2015/C 171/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Christos Theophilou un Eleni Theophilou (pārstāvji – C. Paschalides, Solicitor, A. Paschalides, dikigoros un A. Riza QC)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atļaut iesniegt apelācijas sūdzību, noraidīt atbildētāju iebildumus un piespriest tām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā, un izskatīt lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi ES tiesības savā rīkojumā izdarot vairākus šādus novērtējumus par noteiktu skaitu apgalvojumu.

Kritērijs, ka “pret Savienību vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir pamatota ar tāda tiesību akta vai rīcības prettiesiskumu, kuru nav pieņēmusi vai veikusi Savienības iestāde vai tās darbinieki, ir jānoraida kā nepieņemama” (6), ir ticis piemērots, neveicot vērtējumu par apgalvojumu apelācijas sūdzības iesniedzēju atbildē, kura bija tāda, ka “[..] ECB [katrā ziņā] ir rīkojusies kā [ES iestāde], jo ESM nevar tiesiski veikt efektīvu kontroli pār piespiedu varu atbilstoši ES tiesībām atļaut un/vai rīkoties brīdinājuma neizpildes gadījumā. Minētā piespiedu vara ir uzticēta vienīgi ECB [..], kura saskaņā ar ES tiesībām nevar atteikties veikt efektīvu tās kontroli.”

“Rīcība, kas, kā tiek apgalvots, esot izvirzīto zaudējumu pamatā, ir Komisijas bezdarbība, parakstot saprašanās memorandu. Tomēr saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma [..] vērtības samazinājuma. Faktiski šis samazinājums notika, stājoties spēkā [2013. gada 29. marta pasākumiem]. Tādējādi nevar tikt uzskatīts, ka prasītāja ar nepieciešamo pārliecību būtu pierādījusi, ka zaudējumus, kurus tā, pēc tās domām, ir cietusi, patiešām ir radījusi Komisijai pārmestā bezdarbība” (7). Ar šo apgalvojumu tiek ignorēts prasītājas arguments, kurš ir norādīts rīkojuma 41. punktā: “ar [Kipras Republikai] sniegto [FPI] saistītie nosacījumi un veids, kādā tos pieprasīja Komisija un ECB, ir [apstāklis], kurš radīja prasītājai zaudējumus, par kuriem tā vēlas saņemt kompensāciju atbilstoši [LESD] 268. un 340. pantam”. Veids kādā tie tika pieprasīti ietver apstākli, ka Komisija nav nodrošinājusi, lai nosacījumu izvirzīšana būtu atbilstoša ES tiesībām un ECB izteiktais brīdinājums par euro piegāžu Kiprai pārtraukšanu, kas, bija turpināta darbību/bezdarbību sērija, sākot no 2013. gada 15. marta līdz 2013. gada 29. marta prasībai izpildīt nosacījumus.

e)	Saprašanās memoranda saturs tika apstrīdēts, pamatojoties uz to, ka tajā bija atsauce uz iepriekšēju izvirzīto nosacījumu izpildi, kura hipotētiski notika pirms prasītājas noguldījuma vērtības samazinājuma, un par šo faktu Vispārējā tiesa nav veikusi novērtējumu kā par rīcības pilnvērtīgu daļu.

“Gadījumos, kad rīcība, kura, iespējams, ir radījusi apgalvotos zaudējumus, ir atturēšanās no darbības, īpaši ir nepieciešama pārliecība, ka minētos zaudējumus ir radījusi tieši konkrētā bezdarbība un ka tie nevar būt radušies no citas rīcības, kas ir nošķirama no rīcības, kurā tiek vainota atbildētāja iestāde”: rīkojums Portela/Komisija (8). Citiem vārdiem, “pat ja” (9) Komisija būtu rīkojusies saskaņā ar savu pienākumu nodrošināt, lai nosacījumi atbilstu ES tiesībām, tas nebūtu radījis nekādu atšķirību “jo saprašanās memoranda parakstīšana notika pēc prasītājas noguldījuma BoC vērtības samazinājuma” (10). Arī šajā gadījumā Vispārējā tiesa nav veikusi novērtējumu par apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītajiem argumentiem, skat. tostarp iepriekš d) un e) punktu.

Turklāt un pakārtoti Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu faktos, uzskatot, ka visos gadījumos saprašanās memorands tika parakstīts pēc noguldījuma vērtības samazinājuma. BoC gadījumā galīgais vērtības samazinājums notika tikai pēc tam, kad tika 2013. gada 26. aprīlī parakstīts saprašanās memorands, proti, 2013. gada jūnija beigās.

2.	Ja ES Tiesa atzīst, ka atbildētājām bija tiesības rīkoties kā ES iestādēm, tad Vispārējās tiesas rīkojuma 55.–60. punkts attiecībā uz otro prasījuma daļu [atcelt tiesību aktu] vēl jo vairāk ir jāatceļ.

(1) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(2) Spriedums Pringle C-370/12 (EU:C:2012:756).

(3) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(4) Pārsūdzētā rīkojuma 45. punkts.

(5) Skat. arī 112. un 163. punktu.

(6) Pārsūdzētā rīkojuma 43. punkts un rīkojums, 2013. gada 4. jūlijs, Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon/Komisija u.c. (C-520/12 P, EU:C:2013:457).

(7) Pārsūdzētā rīkojuma 54. punkts.

(8) Rīkojums, Portela/Komisija, 2008. gada 17. decembris, (T-137/07, EU:T:2008:589), 80. punkts.

(9) Spriedums, 1997. gada 25. jūnijs, Perillo/Komisija (T-7/96, EU:T:1997:94).

(10) Pārsūdzētā rīkojuma 54. punkts.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 10. februārī iesniedza Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) – Firma Theodor Pfister/Landkreis Main-Spessart

(Lieta C-58/15)

(2015/C 171/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischer Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Firma Theodor Pfister

Atbildētājs: Landkreis Main-Spessart

Prejudiciālais jautājums

—

Vai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 (1) 27. panta 3. punkta otrajam teikumam ir pieļaujams par 2007. gada pārejas periodu izmaksu segšanai piemērot gaļas higiēnas nodevas saskaņā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu (Direktīva 85/73/EEK Direktīvas 96/43/EK redakcijā)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 1. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. februārī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – Emmanuel Lebek/Janusz Domino

(Lieta C-70/15)

(2015/C 171/15)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: Emmanuel Lebek

Atbildētājs: Janusz Domino

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 34. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā norādītā iespēja, ka tiek sākta pārsūdzēšanas procedūra attiecas gan uz situāciju, kad šāda pārsūdzēšanas procedūra var tikt sākta valsts tiesībās paredzētā termiņā, gan arī uz situāciju, kad šis termiņš ir jau beidzies, bet ir iespējams iesniegt pieteikumu par termiņa atjaunošanu, bet pēc tam – pēc tā apmierināšanas – iesniegt pareizu pārsūdzību?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (2),19. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz piemērot valsts tiesību normas, kas attiecas uz iespēju atjaunot termiņu pārsūdzības iesniegšanai, vai arī tādējādi, ka atbildētājs var izvēlēties vai nu iesniegt šajā tiesību normā paredzēto pieteikumu vai izmantot valsts tiesībās paredzēto iespēju?

(1) OV L 12, 16.01.2001, 1. lpp.

(2) OV L 2007, 324, 79. lpp.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. februārī iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – Dumitru Tarcău, Ileana Tarcău/Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA – Sucursala Baia Mare u.c.

(Lieta C-74/15)

(2015/C 171/16)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Oradea

Pamatlietas puses

Prasītāji: Dumitru Tarcău, Ileana Tarcău

Atbildētāji: Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA – Sucursala Baia Mare, Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA Arad, Cristian Nicolae Tarcău, Corina Tarcău, SC Magenta, kuru pārstāv likvidators Pareto Grup IPURL, SC Crisco SRL, kuru pārstāv īpašais tiesas ieceltais administrators CII Renata Moldovan, SC Crisco SRL, kuru pārstāv īpašais administrators Cristian Tarcău

Prejudiciālie jautājumi

Vai saistībā ar jēdziena “patērētājs” definīciju Direktīvas 93/13/EEK (1) 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst vai, tieši pretēji, neietilpst fiziskās personas, kuras kā galvotājas ir parakstījušas papildu aktus un papildu līgumus (galvojuma vai nekustamā īpašuma garantiju līgumus) saistībā ar komercsabiedrības noslēgtu aizdevuma līgumu tās darbības īstenošanai, ja šīm fiziskajām personām nav nekādas saiknes ar minētās komercsabiedrības darbību un ja tās ir rīkojušās ar mērķi, kas nav saistīts ar viņu profesionālo darbību?

Vai Direktīvas 93/13/EEK 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienīgi tie līgumi, kuri noslēgti starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, kuru priekšmets ir preču vai pakalpojumu pārdošana, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, vai arī tādējādi, ka saistībā ar aizdevuma līgumu, kura labuma saņēmējs ir komercsabiedrība, noslēgtie papildu līgumi (garantiju vai galvojuma līgumi), kurus noslēgušas fiziskās personas, kurām nav nekādas saiknes ar minētās komercsabiedrības darbību un kuras ir rīkojušās ar mērķi, kas nav saistīts ar viņu profesionālo darbību, arī ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 19. februārī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) – Paul Vervloet u.c., Organisme voor de financiering van pensioenen Ogeo Fund, Gemeente Schaarbeek, Frédéric Ensch Famenne tegen Ministerraad, personas, kas iestājušās lietā: Arcofin CVBA u.c.

(Lieta C-76/15)

(2015/C 171/17)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Paul Vervloet, Marc De Witt, Edgard Timperman, Godelieve Van Braekel, Patrick Beckx, Marc De Schryver, Guy Deneire, Steve Van Hoof, Organisme voor de financiering van pensioenen Ogeo Fund, Gemeente Schaarbeek, Frédéric Ensch Famenne

Atbildētājs: Ministerraad

Personas, kas iestājušās lietā: Arcofin CVBA, Arcopar CVBA, Arcoplus CVBA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (1) 2. un 3. pants, konkrētajā gadījumā, lasot tos kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (2) 20. un 21. pantu un vispārējo vienlīdzības principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

a)	atbilstoši tiem dalībvalstīm ir pienākums tādu licencētu kooperatīvu pajas, kas darbojas finanšu nozarē, garantēt tādā pašā apmērā kā ieguldījumus?

b)	tiem pretrunā ir situācija, kad dalībvalsts iestādei, kurai daļēji ir noteikts pienākums garantēt šajā direktīvā minētos ieguldījumus, nosaka pienākumu garantēt arī apmērā līdz EUR 1 00 000 tādu fizisko personu pajas, kuras ir licencēta kooperatīva, kas darbojas finanšu nozarē, biedri?

Vai Eiropas Komisijas 2014. gada 3. jūlija Lēmums (3)“par valsts atbalstu SA.33927 (12/C) (ex 11/NN), ko īstenojusi Beļģija – Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas” ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 296. pantu, ciktāl tādējādi garantiju shēma, kas ir šī lēmuma priekšmets, tiek atzīta par jaunu valsts atbalstu?

Vai – gadījumā, ja uz otro jautājumu tiek atbildēts noliedzoši – Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts garantijas shēma, kas tiek piemērota fiziskām personām, kuras ir licencētu kooperatīvu, kas darbojas finanšu nozarē, biedri, wet van 22 februari 1998 tot vaststelling van het organiek statuut van de Nationale Bank van België [1998. gada 22. februāra Likuma par Beļģijas Valsts bankas pamatstatūtu noteikšanu] 36/24. panta 1. punkta pirmās daļas 3. apakšpunkta izpratnē ir jauns valsts atbalsts, kas ir jāpaziņo Eiropas Komisijai?

Vai – gadījumā, ja uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – tas pats Eiropas Komisijas lēmums ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, ja tas tiek interpretēts tādējādi, ka tajā tiek izdarīts pieņēmums, ka attiecīgais valsts atbalsts tika īstenots pirms 2011. gada 3. marta vai 2011. gada 1. aprīļa vai kādā no šiem abiem datumiem, vai otrādi, ja tas tiek interpretēts tādējādi, ka tajā tiek izdarīts pieņēmums, ka minētais valsts atbalsts tika īstenots vēlāk?

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tam dalībvalstij ir aizliegts īstenot pasākumu, kāds ir paredzēts wet van 22 februari 1998 tot vaststelling van het organiek statuut van de Nationale Bank van België 36/24. panta 1. punkta pirmās daļas 3. apakšpunktā, ja ar šo pasākumu tiek īstenots valsts atbalsts vai ja tas ir valsts atbalsts, kas jau ir ticis īstenots, un šis valsts atbalsts vēl nav ticis paziņots Eiropas Komisijai?

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tam dalībvalstij, iepriekš par to nepaziņojot Komisijai, ir aizliegts īstenot pasākumu, kāds ir paredzēts wet van 22 februari 1998 tot vaststelling van het organiek statuut van de Nationale Bank van België 36/24. panta 1. punkta pirmās daļas 3. apakšpunktā, ja šis pasākums ir valsts atbalsts, kas vēl nav ticis īstenots?

(1) OV L 135, 5. lpp.

(2) OV 2000, C 364, 1. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 3. jūlija Lēmums 2014/686/ES par valsts atbalstu SA.33927 (12/C) (ex 11/NN), ko īstenojusi Beļģija – Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1021) (OV L 284, 53. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 20. februārī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Colena AG/Deiters GmbH

(Lieta C-78/15)

(2015/C 171/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Colena AG

Atbildētāja: Deiters GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai no kopolimēriem un ūdens (hidrogela) izgatavotas krāsainas efektkontaktlēcas bez dioptrijām ir uzskatāmas par “kosmētikas līdzekli” (“vielu” un/vai “maisījumu”) Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (1) 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kas šīs normas izpratnē ir paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām?

Vai Regula (EK) Nr. 1223/2009 ir piemērojama arī tādā gadījumā, ja izstrādājumu, kurš neatbilst regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām, tā pamata lietošanas mērķa dēļ samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs uzskata par kosmētikas līdzekli, piemēram, arī tādēļ, ka uz tā iepakojuma ir tādas norādes kā “Cosmetic eye accessories are governed by the EU Cosmetics Directive” vai “Colour eye accessories are governed by the EU Cosmetics Directive”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 59. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. februārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – Sprengen/Pakweg Douane BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-97/15)

(2015/C 171/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sprengen/Pakweg Douane BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai KN 84. nodaļas 5C piezīmes pēdējā daļa – neatkarīgi no tā, vai tiek ņemts vērā Informācijas tehnoloģiju nolīguma A un B pielikums – ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas ierīces kā šajā spriedumā aprakstītie screenplays ir klasificējamas KN apakšpozīcijā 8471 70 50 kā “cieto disku diskdziņi”, lai arī attiecīgajām ierīcēm ir tādas pazīmes un īpašības, kas ļauj tām reproducēt uz televizora vai videomonitora cietajos diskos uzglabātās multivides datnes, vispirms pārvēršot šīs datnes analogajos signālos?

2)	Gadījumā, ja uz 1. jautājumu tiktu sniegta noliedzoša atbilde, vai KN pozīcija 8521 ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas ierīces kā screenplays var tikt klasificētas šajā pozīcijā pat tad, ja to video reproducēšanas funkcija nav to vienīgā funkcija, bet ir to galvenā funkcija?

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. februārī iesniedza Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona (Spānija) – María Begoña Espadas Recio/Servicio Público de Empleo Estatal (SPEE)

(Lieta C-98/15)

(2015/C 171/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāja: María Begoña Espadas Recio

Atbildētājs: Servicio Público de Empleo Estatal (SPEE)

Prejudiciālie jautājumi

Vai, piemērojot Tiesas 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā C-395/08 Bruno-Pettini iedibināto judikatūru, Pamatnolīguma par nepilnu darba laiku, kurš ir pievienots Direktīvai 97/81/EK (1) par Pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama attiecībā uz tādu bezdarbnieka pabalstu, kāds noteikts Spānijas Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma 210. pantā, kas ir balstīts uz iemaksu principu un tiek finansēts vienīgi no darbinieka un uzņēmumu, kuri to algo, iemaksām, pamatojoties uz nodarbinātības periodu, par kuru veiktas iemaksas sešos iepriekšējos gados pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai, piemērojot Tiesas 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā C-395/08 Bruno-Pettini iedibināto judikatūru, Pamatnolīguma par nepilnu darba laiku, kurš ir pievienots Direktīvai 97/81/EK, 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, kura, kā Karaļa [1985. gada] 2. aprīļa Dekrēta Nr. 625/1985 (Noteikumi par bezdarbnieku pabalstiem) 3. panta 4. punkts, uz kuru atsaucas Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma 7. papildnoteikuma 1. punkta 4. noteikums – “vertikālā” nepilna darba laika darba gadījumā (darbs trīs dienas nedēļā) – aprēķinot bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu, izslēdz nenostrādātās dienas, lai gan par tām ir veiktas iemaksas, tādējādi samazinot piešķirtā pabalsta izmaksas ilgumu?

Vai Direktīvas 79/7 (2) 4. pantā noteiktais tiešas vai netiešas diskriminācijas aizliegums dzimuma dēļ ir jāinterpretē tā, ka tas aizliedz vai tam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Karaļa [1985. gada] 2. aprīļa Dekrēta Nr. 625/1985 (Noteikumi par bezdarbnieku pabalstiem) 3. panta 4. punkts, kas “vertikālā” nepilna darba laika darba gadījumā (darbs trīs dienas nedēļā) izslēdz no iemaksu dienu aprēķina nenostrādātās dienas, tādējādi samazinot piešķirtā pabalsta izmaksas ilgumu?

(1) OV L 14, 9. lpp.

(2) Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīva 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV L 6, 24. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Sala de lo Civil) (Spānija) – Christian Liffers/Producciones Mandarina, S.L. un Gestevisión Telecinco, S.A.

(Lieta C-99/15)

(2015/C 171/21)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo (Sala de lo Civil)

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Christian Liffers

Pārējie lietas dalībnieki: Producciones Mandarina, S.L. un Gestevisión Telecinco, S.A.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (1) 13. panta 1. punktu var interpretēt tādējādi, ka persona, kas cietusi no intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma un prasa mantiskā kaitējuma kompensāciju, kas balstīta uz to honorāru vai maksu summu, kas tai pienāktos, ja pārkāpējs būtu lūdzis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības, nevar prasīt arī kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu?

(1) OV L 157, 45. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 17. nod., 2. sēj., 32. lpp.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. martā iesniedza Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) – Gazdasági Versenyhivatal/Siemens Aktiengesellschaft Österreich

(Lieta C-102/15)

(2015/C 171/22)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Ítélőtábla

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gazdasági Versenyhivatal

Atbildētāja: Siemens Aktiengesellschaft Österreich

Prejudiciālais jautājums

Vai par prasību “lietās, kas attiecas uz kvazideliktu” Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē uzskatāms prasījums – saistībā ar naudas soda, kas konkurences aizsardzības lietā uzlikts lietas dalībniekam, kura domicils atrodas kādā citā dalībvalstī, un kuru tas samaksājis, atmaksu šim lietas dalībniekam, kura vēlāk atzīta par nepamatotu -, kuru konkurences aizsardzības iestāde pret šo lietas dalībnieku ceļ, lai atgūtu pēc likuma šim lietas dalībniekam atmaksas gadījumā maksājamos un šīs iestādes samaksātos procentus?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 19. nod., 4. sēj., 42. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. martā iesniedza Cour d'appel de Pau (Francija) – Association des Utilisateurs et Distributeurs de l'AgroChimie Européenne (Audace), Phyteron 2000 SAS, Association des éleveurs solidaires, Cruzalebes EARL, Des deux rivières EARL, Mounacq EARL/GAEC Reconnu La Vinardière, Ministère public

(Lieta C-114/15)

(2015/C 171/23)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Pau

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Association des Utilisateurs et Distributeurs de l'AgroChimie Européenne (Audace), Phyteron 2000 SAS, Association des éleveurs solidaires, Cruzalebes EARL, Des deux rivières EARL, Mounacq EARL

Atbildētāji apelācijas tiesvedībā: GAEC Reconnu La Vinardière, Ministère public

Prejudiciālie jautājumi

Vai valsts tiesiskais regulējums, ar kuru piekļuve veterināro zāļu paralēlajam importam tiek piešķirta vienīgi vairumtirgotājiem, kam ir Direktīvas 2001/82/EK (1) 65. pantā paredzētās vairumtirdzniecības atļaujas, un tādējādi tiek liegta mazumtirgotājiem un lopu audzētājiem, atbilst LESD 34.–36. panta normām?

Vai no Direktīvas 2001/82/EK 65. panta un “Pakalpojumu” direktīvas 2006/123/EK (2) 16. panta normām izriet, ka dalībvalsts var pamatoti neatzīt veterināro zāļu vairumtirdzniecības atļaujas, ko citu dalībvalstu kompetentās iestādes ir izsniegušas to pilsoņiem, un, lai tie varētu lūgt un izmantot veterināro zāļu paralēlā importa atļaujas šajā dalībvalstī, no tiem pieprasīt, lai to turējumā piedevām būtu šīs valsts pašas kompetento iestāžu izsniegta vairumtirdzniecības atļauja?

Vai valsts tiesiskais regulējums, kurā veterināro zāļu paralēlie importētāji tiek pielīdzināti tādas praktizēšanas atļaujas turētājiem, kas netiek pieprasīta Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, un saskaņā ar kuru uz tiem tādējādi tiek attiecināts pienākums izveidot uzņēmumu attiecīgās dalībvalsts teritorijā un izpildīt visas minētās direktīvas 72.–79. pantā paredzētās farmakoloģiskās uzraudzības darbības, atbilst LESD 34., 36. un 56. pantam un “Pakalpojumu” direktīvas 2006/123/EK 16. pantam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. martā iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Secretary of State for the Home Department/NA

(Lieta C-115/15)

(2015/C 171/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāja: NA

Prejudiciālie jautājumi

Vai trešās valsts valstspiederīgajai, kas ir Savienības pilsoņa bijusī laulātā, lai saglabātu uzturēšanās tiesības atbilstoši Direktīvas 2004/38/EK (1) 13. panta 2. punktam, ir jāspēj pierādīt, ka viņas bijušais laulātais ir izmantojis ar Līgumu piešķirtās tiesības uzņemošajā dalībvalstī viņu šķiršanās laikā?

Vai Savienības pilsonim ir ar Savienības tiesībām piešķirtas tiesības uzturēties uzņemošajā dalībvalstī atbilstoši LESD 20. un 21. pantam, ja vienīgā valsts Savienībā, kurā pilsonim ir tiesības uzturēties, ir viņa pilsonības valsts, lai arī kompetentā tiesa ir konstatējusi, ka pilsoņa izraidīšana no uzņemošās dalībvalsts uz viņa pilsonības valsti pārkāptu viņa tiesības atbilstoši ECPAK 8. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantam?

3)	Ja tādā gadījumā kā 2. jautājumā (iepriekš) Savienības pilsonis ir bērns, vai vecākam, kurš ir šī bērna vienīgais aizgādnieks, ir atvasinātas uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī, ja bērnam būtu jāpavada savs vecāks viņa izraidīšanas no uzņemošās dalībvalsts gadījumā?

Vai bērnam ir tiesības uzturēties uzņemošajā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (2) 12. pantu (tagad Regulas (ES) Nr. 492/2011 (3) 10. pants), ja bērna vecāks, kurš ir Savienības pilsonis un kurš ir bijis nodarbināts uzņemošajā dalībvalstī, ir pārtraucis uzturēšanos uzņemošajā dalībvalstī pirms bērns sāk iet skolā šajā valstī?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, (OV L 157, 77. lpp.).

(2) Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 1. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. martā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) – Confederación Sindical ELA un Juan Manuel Martínez Sánchez/Aquarbe S.A.U. un Consorcio de Aguas de Busturialdea

(Lieta C-118/15)

(2015/C 171/25)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītāji: Confederación Sindical ELA un Juan Manuel Martínez Sánchez

Atbildētājas: Aquarbe S.A.U. un Consorcio de Aguas de Busturialdea

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK (1) 1. panta [1. punkta] b) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar tās 4. panta 1. punktu, ir pretrunā tāda šīs direktīvas īstenošanai paredzēto Spānijas tiesību aktu interpretācija, kas izslēdz subrogācijas pienākumu gadījumā, ja publiskā sektora uzņēmums – kurš atbild par pakalpojumu, kas saistīts ar tā darbību un prasa ievērojamus materiālos resursus, un šo pakalpojumu ir sniedzis, noslēdzot publiskā pasūtījuma līgumu, kurā šo pasūtījumu izpildošajam uzņēmējam ir uzlikts pienākums izmantot šos tam piederošos resursus – nolemj nepagarināt publisko pasūtījumu un uzņemties šo pakalpojumu sniegt pats, izmantojot savu personālu un a apriori nepārņemot šā uzņēmēja nodarbināto personālu, tādējādi, ka pakalpojuma sniegšana turpinās bez izmaiņām, atskaitot no darbību veicošo darbinieku aizstāšanas un viņu nodarbinātības pie cita darba devēja izrietošās izmaiņas?

(1) Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 16. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nod., 4. sēj., 98. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 10. martā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – C

(Lieta C-122/15)

(2015/C 171/26)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājs: C

Atbildētāja: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2000/78/EK (1) 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā Likuma par ienākuma nodokli (Tuloverolaki) 124. panta 1. un 4. punkta noteikumi, kas skar papildnodokli no pensijas, ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā un tādējādi attiecīgajai lietai ir piemērojams diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkta izpratnē?

Otrais un trešais jautājums tiek uzdots tikai gadījumam, ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbild tādējādi, ka attiecīgā lieta ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā.

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2000/78/EK 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) vai b) apakšpunkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Likuma par ienākuma nodokli 124. panta 1. un 4. punkta noteikumi par papildnodokli no pensijas, kas paredz, ka fiziskas personas pensija, kuras saņemšana katrā ziņā netieši ir saistīta ar personas vecumu, noteiktās situācijās tiek aplikta ar lielāku ienākuma nodokli nekā atbilstoša apmēra ienākumi no algota darba?

Ja iepriekš minētie Direktīvas 2000/78/EK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā papildnodokli no pensijas, šajā lietā ir jāizvērtē, vai attiecīgās direktīvas 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šīs tiesību normas izpratnē tādu valsts tiesisko regulējumu kā papildnodokli no pensijas var uzskatīt gan par objektīvi un saprātīgi attaisnotu, gan par attaisnotu ar likumīgu mērķi, tostarp nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, ja, kā izriet no Likuma par ienākuma nodokli sagatavošanas dokumentiem, papildnodokļa no pensijas mērķis ir iegūt nodokļu ieņēmumus no maksātspējīgiem pensiju saņēmējiem, samazināt atšķirības nodokļu aplikšanas jomā starp pensijām un ieņēmumiem no algota darba un stimulēt gados vecākus cilvēkus aktīvi turpināt darba dzīvi?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 16. martā iesniedza Administrativen sad Sofia–grad (Bulgārija) – H. M./Agentsia za darzhavna finansova inspektsia (ADFI)

(Lieta C-129/15)

(2015/C 171/27)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia–grad

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: H. M.

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Agentsia za darzhavna finansova inspektsia (ADFI)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), 1. panta 9. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka iestāde/komercsabiedrība ir “publisko tiesību subjekts” tikai tāpēc, ka vairāk nekā 30 % no tās ieņēmumiem no tās darbības iepriekšējā gadā veido Natsionalna zdravnoosiguritelna kasa (Valsts slimokase) apmaksātas medicīniskās darbības, kuras tiek veiktas efektīvas konkurences ar citām veselības aprūpes iestādēm apstākļos?

2)	Vai Direktīvas 2004/18 1. panta 9. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka medicīnas pakalpojumu sniegšanu efektīvas konkurences apstākļos, ko veic privātas komercsabiedrības, kuras ir dibinātas peļņas gūšanas nolūkā, var uzskatīt par “vispārējo vajadzību apmierināšanu”?

Vai Direktīvas 2004/18 1. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj Zakon za obshtestvenite porachki (Publisko iepirkumu likums) Dopalnitelni razporedbi (papildu noteikumi) 1. panta 21. punktu, saskaņā ar kuru iestādi var kvalificēt par publisko tiesību subjektu, ja ir izpildīts tikai viens no tiem kritērijiem, kas atbilst direktīvā paredzētajiem kumulatīvajiem kritērijiem?

(1) OV L 134, 114. lpp.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/24

Vispārējās tiesas 2015. gada 9. marta spriedums – Deutsche Börse/Komisija

(Lieta T-175/12) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Finanšu instrumentu nozare - Eiropas tirgi, kas attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem - Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Darījuma ietekmes uz konkurenci novērtējums - Efektivitātes pieaugums - Saistības)

(2015/C 171/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Börse AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – C. Zschocke, J. Beninca un T. Schwarze, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Christoforou, V. Bottka, N. Khan un B. Mongin)

Personas, kas piedalās lietā atbildētājas atbalstam: Icap Securities Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – C. T. Riis-Madsen, advokāts, un S. Stephanou, solicitor)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 1. februāra Lēmumu C(2012) 440, final, ar kuru koncentrācija atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (Lieta COMP/M.6166 – Deutsche Börse/NYSE Euronext)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Deutsche Börse AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Icap Securities Ltd tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 174, 16.6.2012.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/24

Vispārējās tiesas 2015. gada 17. marta rīkojums – Mammoet Salvage/Komisija

(Lieta T-234/14) (1)

(Prasība sakarā ar bezdarbību un par zaudējumu atlīdzību - Līgumiskā atbildība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Iebilde par nepieņemamību - Astotais Eiropas Attīstības fonds - 74 vraku izcelšanas darbi Nouadhibou līcī - Starp prasītāju un Mauritāniju noslēgts līgums, kura finansēšanu no Savienības puses bija uzņēmusies Komisija - Līguma izpilde - Līgumā paredzētā Savienības maksājuma saistību beigu datuma pārcelšana - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir juridiski nepamatota)

(2015/C 171/29)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mammoet Salvage BV (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvji – P. Kuypers un A. Schadd, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Van Nuffel un S. Bartelt)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība, kas pamatota ar LESD 265. pantu, lai konstatētu, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies izskatīt prasītājas lūgumu pagarināt Savienības maksājuma saistību termiņu atbilstoši līgumam par 74 vraku izcelšanas darbiem Nouadhibou līcī (Mauritānija), kas noslēgts starp prasītāju un Mauritānijas Islāma Republiku un kura finansēšanu astotā Eiropas Attīstības fonda ietvaros bija uzņēmusies Komisija, kā arī, pakārtoti, prasība piespriest Komisijai Savienības līgumiskās atbildības ietvaros samaksāt prasītājai atbilstoši iepriekš minētajam līgumam izrakstītos rēķinus, un, pakārtoti tam, prasība atzīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mammoet Salvage atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 184, 16.6.2014.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/25

Prasība, kas celta 2015. gada 17. februārī – European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-74/15)

(2015/C 171/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – I. Ampazis un M. Sfyri, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 8. decembra lēmumu (ESTAT/G0/MHF/Gl/MH/nf D (2014)), kas tika paziņots prasītājām kā 2014. gada 9. decembra pielikums pie Klienta papildus informācijas veidlapas Nr. DESIS III-000455–6000494078-REQ-O1-CINF-03, ar ko tika noraidīts viņu piedāvājums saistībā ar Pakalpojumu pieprasījumu Nr. DESIS III-000455–6000494078-REQ-01 Pamata līguma ESP DESIS III, 4. kārta, ietvaros;

—

atcelt Komisijas lēmumu, kas paziņots prasītājām kā 2014. gada 12. decembra pielikums pie Klienta papildus informācijas veidlapas Nr. DESIS 111–000485–6000494078- REQ-01-CINF-02, ar ko tika noraidīts viņu piedāvājums saistībā ar Pakalpojumu pieprasījumu Nr. DESIS III-000485–6000494078-REQ-0l Pamata līguma ESP–DESIS III, 4. kārta, ietvaros;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājām kaitējumus, ko tās cietušas sakarā ar iespējas zudumu lietā DESIS ill-000485–6000494078-REQ-OI-CINF-02 EUR 12 000,00 apmērā, pieskaitot procentus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izmaksas un citas izmaksas un izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību, pat ja šī prasība tiek noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, novērtējot viņu piedāvājumus lietās DESIS III-000455–6000494078-REQ-01 un DESIS III-000485–6000494078-REQ-01.

Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, novērtējot viņu piedāvājumus lietā DESIS 111–000485–6000494078-REQ-01.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/26

Prasība, kas celta 2015. gada 25. februārī – Uganda Commercial Impex/Padome

(Lieta T-107/15)

(2015/C 171/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Uganda Commercial Impex Ltd (Kampala, Uganda) (pārstāvji – S. Zaiwalla, P. Reddy, K. Mittal un Z. Burbeza, Solicitors un R. Blakeley, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/862/KĀDP (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1275/2014 (2) tiktāl, ciktāl tie ir piemērojami prasītājai (ieskaitot prasītājas iekļaušanu Lēmuma 2014/862/KĀDP pielikuma 9. punkta b) daļā);

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atzīt, ka Padomes 2005. gada 18. jūlija Regulas (EK) Nr. 1183/2015 9. panta 1. punkts (ar grozījumiem) nav piemērojams prasītājai, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot veikusi nevienu, vai nevienu piemērotu neatkarīgu novērtējumu par prasītājas nozīmēšanu, kā tas bija jādara, un tādējādi, izpildot Apvienoto Nāciju Sankciju komitejas lēmumu, pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neveicot novērtējumu Savienības līmenī.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā un/vai prasītājas nozīmēšana esot prettiesiska, jo nozīmēšanas kritēriji prasītājas lietā neesot izpildīti. It īpaši, neesot pamata apgalvot, ka prasītāja pārkāpusi ieroču embargo un Padome nevar un/vai nav pierādījusi nevienu atbilstošu elementu, kas ir norādīti pamatojumā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības un it īpaši tās tiesības uz aizstāvību un tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, inter alia pirms Padomes Īstenošanas lēmuma 2014/862/KĀDP un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1275/2014 pieņemšanas nesniedzot prasītājai informāciju, balstoties uz kuru viņas nozīmēšana tika atstāta spēkā, un nenorādot atbilstošu pamatojumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas nozīmēšana jebkurā ziņā pārkāpjot viņas pamattiesības un samērīguma principu.

(1) Padomes 2014. gada 1. decembra Īstenošanas lēmums 2014/862/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV L 346, 36. lpp.).

(2) Padomes 2014. gada 1. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1275/2014, ar kuru īsteno 9. panta 1. un 4. punktu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV L 346, 3. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/27

Prasība, kas celta 2015. gada 2. martā – Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-112/15)

(2015/C 171/32)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – I.-K. Chalkias, G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou un A.-E. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 19. decembra Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 10135) (OV L 369, 71. lpp.), daļā, kurā no Eiropas Savienības finansējuma tiek izslēgti platībatkarīgā atbalsta jomā 2008. pieteikuma gadā veiktie izdevumi, proti: a) 10 % no ganību platībām sniegtā atbalsta izdevumu kopsummas, b) 5 % no saistītā papildatbalsta izdevumu kopsummas un c) 5 % no lauku attīstībai sniegtā atbalsta izdevumu kopsummas.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza turpmāk izklāstītos pamatus.

Jautājumā par noteiktajām 10 % korekcijām attiecībā uz ganību platībām:

—	ar pirmo atcelšanas pamatu tiek apgalvots, ka esot gan kļūdaini interpretēts un piemērots Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004 (1) 2. pants jautājumā par ganību platību definīciju, gan nepietiekami norādīts pamatojums, gan pārkāpts samērīguma princips.

Jautājumā par noteiktajām 5 % korekcijām attiecībā uz saistīto platībatkarīgo papildatbalstu un atbalsta pasākumiem lauku attīstībai:

—	ar otro atcelšanas pamatu tiek apgalvots, ka finanšu korekcija 5 % apmērā attiecībā uz saistīto platībatkarīgo papildatbalstu esot noteikta, balstoties uz kļūdu faktos, nepietiekami norādot pamatojumu un pārkāpjot samērīguma principu;

—

ar trešo atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka finanšu korekcija 5 % apmērā attiecībā uz otrā pīlāra atbalstu esot noteikta nepamatoti un ka Komisijas šajā ziņā veiktais vērtējums katrā ziņā izrietot no kļūdas faktos un esot klaji nesamērīgs ar tās aplēsēm par risku saistībā ar otrā pīlāra pasākumiem. Proti, korekcija saistībā ar Lauku attīstības programmas 214. pasākumu daļēji esot noteikta jau otro reizi viena un tā paša iemesla dēļ un tāpēc esot prettiesiska un jāatceļ.

(1) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nod., 44. sēj., 243. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/28

Prasība, kas celta 2015. gada 4. martā – Igaunija/Komisija

(Lieta T-117/15)

(2015/C 171/33)

Tiesvedības valoda – igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Igaunijas Republika (pārstāve – Kristi Kraavi-Käerdi)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 22. decembra vēstulē (Ares[2014]4324235) iekļauto lēmumu, ar kuru Komisija atteikusies grozīt Komisijas Lēmumu 2006/776/EK par summām, kas jāiekasē par neizņemto cukura pārpalikumu (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā Pievienošanās akta (2) IV pielikuma 4. punkta 2. apakšpunktam, ko lasa kopā ar Pievienošanās akta 58. pantu.

—

No Tiesas sprieduma Pimix (C-146/11, EU:C:2012:450) viennozīmīgi izrietot, ka Komisijas Lēmums 2006/776 jau kopš minēto Pievienošanās akta noteikumu pieņemšanas brīža tam ir pretrunā un ka Komisijai tas ir jāgroza. Tā kā Komisija apstrīdētajā lēmumā ir atteikusies grozīt Lēmumu 2006/776, arī apstrīdētais lēmums esot pretrunā minētajiem Pievienošanās akta noteikumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts labas pārvaldības princips.

—

Komisijai atbilstoši labas pārvaldības principam esot jāievēro pienākums piemērot tiesību aktus atbilstoši Eiropas Tiesas interpretācijai. Tā kā Komisija nav nodrošinājusi Lēmuma 2006/776 atbilstību Savienības tiesībām saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumiem Čehijas Republika/Komisija (T-248/07, Krājums, EU:T:2012:170) un Lietuvas Republika/Komisija (T-262/07, Krājums, EU:T:2012:171), kā arī ar Tiesas spriedumu Pimix (C-146/11, EU:C:2012:450), tā esot pārkāpusi labas pārvaldības principu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips.

—

Apstrīdētais lēmums un Lēmums 2006/776 esot pretrunā samērīguma principam tādēļ, ka Igaunija, vēršoties pret indivīdu, nedrīkstot atsaukties uz Regulu (EK) Nr. 60/2004 (3) un ka Igaunijai atbilstoši šiem lēmumiem esot jāveic tikai maksājumi Savienības budžetā, kā arī tādēļ, ka neesot iespējams sasniegt ar cukura pārpalikuma likvidēšanas sistēmu noteikto mērķi.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts neesot pilnvarots pieņemt apstrīdēto lēmumu.

—	Lēmums par to, vai Komisijas Lēmums 2006/776 ir jāgroza, esot bijis jāpieņem Eiropas Komisijas komisāru kolēģijai. Runa esot par kādu būtisku lēmumu, kura pieņemšanu nedrīkstot deleģēt.

(1) : Komisijas 2006. gada 13. novembra Lēmums 2006/776/EK par summām, kas jāiekasē par neizņemto cukura pārpalikumu (OV L 314, 35. lpp.).

(2) Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2003, L 236, 33. lpp.).

(3) Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (OV L 9, 8. lpp.).

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/29

Prasība, kas celta 2015. gada 16. martā – Unicorn/ITSB – Mercilink Equipment Leasing (“UNICORN-čerpací stanice”)

(Lieta T-123/15)

(2015/C 171/34)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unicorn a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis – L. Lorenc, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Mercilink Equipment Leasing Ltd (Limassol, Kipra)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “UNICORN-čerpací stanice” – Kopienas preču zīme Nr. 1 1 0 14 685

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2015. gada 13. janvāra lēmums lietā R 153/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	ITSB neesot pienācīgi ņēmis vērā prasītājas sniegtos pierādījumus;

—	ITSB esot sniedzis nepareizu vērtējumu attiecībā uz agrāko preču zīmju pozitīvu reputāciju.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/30

Prasība, kas celta 2015. gada 18. martā – Unicorn/ITSB – Mercilink Equipment Leasing (“UNICORN”)

(Lieta T-124/15)

(2015/C 171/35)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unicorn a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis – L. Lorenc, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Mercilink Equipment Leasing Ltd (Limassol, Kipra)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (Vienradža attēls) – Kopienas preču zīme Nr. 11 014 743

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2015. gada 13. janvāra lēmums lietā R 149/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	ITSB neesot pienācīgi ņēmis vērā prasītājas sniegtos pierādījumus;

—	ITSB esot sniedzis nepareizu vērtējumu attiecībā uz agrāko preču zīmju pozitīvu reputāciju.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/31

Prasība, kas celta 2015. gada 18. martā – Unicorn/ITSB – Mercilink Equipment Leasing (“UNICORN”)

(Lieta T-125/15)

(2015/C 171/36)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unicorn a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis – L. Lorenc, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Mercilink Equipment Leasing Ltd (Limassol, Kipra)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “UNICORN” – Kopienas preču zīme Nr. 1 1 0 14 701

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2015. gada 13. janvāra lēmums lietā R 150/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	ITSB neesot pienācīgi ņēmis vērā prasītājas sniegtos pierādījumus;

—	ITSB esot sniedzis nepareizu vērtējumu attiecībā uz agrāko preču zīmju pozitīvu reputāciju.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/31

Prasība, kas celta 2015. gada 20. martā – Rotkäppchen – Mumm Sektkellereien/ITSB – Ruiz Moncayo (“RED RIDING HOOD”)

(Lieta T-128/15)

(2015/C 171/37)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rotkäppchen – Mumm Sektkellereien GmbH (Freyburg, Vācija) (pārstāvis – W. Berlit, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Alberto Ruiz Moncayo (Entrena, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “RED RIDING HOOD” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 2 99 831

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2015. gada 28. janvāra lēmums lietā R 1012/2014–4

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2014. gada 27. marta lēmumu iebildumu procesā B 2 1 77 817;

—	noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 1 1 2 99 831;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/32

Prasība, kas celta 2015. gada 23. martā – salesforce.com/ITSB (“SOCIAL.COM”)

(Lieta T-134/15)

(2015/C 171/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: salesforce.com, Inc. (San Francisco, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: A. Nordemann, M. Maier, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “SOCIAL.COM” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 1 2 2 45 411

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2015. gada 20. janvāra lēmums lietā R 1752/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/33

Prasība, kas celta 2015. gada 30. martā – DHL Express (France)/ITSB – Chronopost (“WEBSHIPPING”)

(Lieta T-142/15)

(2015/C 171/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DHL Express (France) (Leburžē, Francija) (pārstāvji – A. Casalonga, F. Codevelle, C. Bercial Arias, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Chronopost (Parīze, Francija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas preču zīme Nr. 1 909 183

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2015. gada 28. janvāra lēmums lietā R 2425/2013–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt, ka Kopienas reģistrācijas Nr. 1 909 183 “WEBSHIPPING” īpašnieka tiesības ir jāatceļ un attiecīgajai preču zīmei nav bijušas [tiesiskas] sekas no pieteikuma par tiesību atcelšanu datuma, proti, 2012. gada 6. jūlija;

—	piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā (ja notiek iestāšanās lietā), atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/34

Prasība, kas celta 2015. gada 25. martā – L’Oréal/ITSB – Theralab (“VICHY LABORATOIRES V IDÉALIA”)

(Lieta T-144/15)

(2015/C 171/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvis – J. Sena Mioludo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Theralab – Produtos Farmacêuticos e Nutracêuticos, Lda (Viseu, Portugāle)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “VICHY LABORATOIRES V IDÉALIA” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 0 74 391

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2015. gada 22. janvāra lēmums lietā R 1097/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2014. gada 26. februāra lēmumu par iebildumiem B 00 2 1 39 916;

—	noraidīt iebildumus B 00 2 1 39 916;

—	akceptēt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 01 1 0 74 391“VICHY LABORATOIRES V IDÉALIA (+ fig.)” pilnībā;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/34

Prasība, kas celta 2015. gada 23. martā – hyphen/ITSB – Skylotec

(Lieta T-146/15)

(2015/C 171/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: hyphen GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Skylotec GmbH (Neuwied, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (daudzstūra attēlojums) –Kopienas preču zīme Nr. 2 255 537

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2015. gada 9. marta lēmums lietā R 1506/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/35

Prasība, kas celta 2015. gada 1. aprīlī – Puma/ITSB – Gemma Group (Lecoša dzīvnieka attēls)

(Lieta T-159/15)

(2015/C 171/42)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis – P. González–Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Gemma Group Srl (Cerasolo Ausa, Itālija)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (Lecoša dzīvnieka attēls) – Reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 5 73 474

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 19. decembra lēmums lietā R 1207/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta, 75. un 76. panta pārkāpums.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/36

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – DO/ESMA

(Lieta F-32/14) (1)

(Civildienests - ESMA personāls - Pagaidu darbinieks - Līguma nepagarināšana - Novērtējuma ziņojums - Novērtējuma ziņojuma novēlota pieņemšana - Pretrunas vispārīgos un specifiskos vērtējumos)

(2015/C 171/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DO (pārstāvis – S. A. Pappas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (pārstāvji – R. Vasileva un D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu nepagarināt prasītāja pagaidu darbinieka līgumu negatīva novērtējuma ziņojuma rezultātā, atcelt iepriekš minēto novērtējuma ziņojumu un atlīdzināt radušos kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	DO sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 184, 16.6.2014., 45. lpp.

26.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/36

Civildienesta tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2015. gada 25. marta rīkojums – Necci/Komisija

(Lieta F-5/15) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana - Izdienas gadu aprēķina piedāvājums - Novēlota sūdzība - Pirmstiesas procedūras neievērošana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2015/C 171/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Claudio Necci (Auderghem, Beļģija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atzīt par prettiesisku Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgo īstenošanas noteikumu (VĪN) 9. pantu un atcelt lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu; lēmumu, ar kuru tiek piemēroti jaunie Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta VĪN

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	C. Necci sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 96, 23.3.2015, 26. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 171

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 26. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2015/C 171/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2015/C 171/02	Lieta C-279/13: Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C More Entertainment AB/Linus Sandberg Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Direktīva 2001/29/EK — Informācijas sabiedrība — Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana — 3. panta 2. punkts — Sporta spēles tiešraide interneta vietnē	2
2015/C 171/03	Lieta C-316/13: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gérard Fenoll/Centre d’aide par le travail La Jouvene, Association de parents et d’amis de personnes handicapées mentales (APEI) d’Avignon Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 31. panta 2. punkts — Direktīva 2003/88/EK — 7. pants — Darba ņēmēja jēdziens — Persona ar invaliditāti — Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — Valsts tiesiskais regulējums, kas ir pretrunā Savienības tiesībām — Valsts tiesas loma	3
2015/C 171/04	Lieta C-499/13: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marian Macikowski/Dyrektor Izby Skarbowej w Gdańsku Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Samērīguma un nodokļu neitralitātes principi — Piespiedu izsolē pārdota nekustamā īpašuma piegādes aplikšana ar nodokli — Valsts tiesiskais regulējums, kas tiesu izpildītājam, kurš veic šo pārdošanu, nosaka pienākumu aprēķināt un samaksāt PVN par šādu darījumu — Pirkuma cenas samaksa kompetentajai tiesai un nepieciešamība šai tiesai pārskaitīt maksājamo PVN tiesu izpildītājam — Tiesu izpildītāja finansiālā atbildība un kriminālatbildība PVN nemaksāšanas gadījumā — Starpība starp vispārējās tiesību normās noteikto termiņu nodokļa maksātāja PVN maksājumam un šādam tiesu izpildītājam noteikto termiņu — PVN priekšnodokļa atskaitīšanas neiespējamība	3
2015/C 171/05	Lieta C-556/13: Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Litaksa UAB/BTA Insurance Company SE Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana — Direktīva 90/332/EEK — 2. pants — Apdrošināšanas prēmijas apmēra diferencēšana atkarībā no teritorijas, kurā transportlīdzeklis tiek izmantots	4
2015/C 171/06	Lieta C-596/13 P: Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – Eiropas Komisija/Moravia Gas Storage a.s., sākotnēji Globula a.s., Čehijas Republika Apelācija — Dabasgāzes iekšējais tirgus — Dabasgāzes uzņēmumu pienākums — Sarunās apspriestas trešo personu piekļuves gāzes krātuvēm sistēmas ieviešana — Čehijas Republikas iestāžu lēmums — Pagaidu atkāpe attiecībā uz nākotnē izveidojamām pazemes gāzes krātuvēm, kas atrodas Damboržicē — Komisijas lēmums — Lēmuma par atbrīvojuma piešķiršanu atsaukšanas kārtība — Direktīva 2003/55/EK un Direktīva 2009/73/EK — Piemērošana laikā	5
2015/C 171/07	Lieta C-601/13: Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ambisig – Ambiente e Sistemas de Informação Geográfica SA/Nersant – Associação Empresarial da Região de Santarém, Núcleo Inicial – Formação e Consultoria Lda Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2004/18/EK — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Procesa gaita — Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji — Personāla, kam uzticēta līgumu izpilde, kvalifikācija	5
2015/C 171/08	Lieta C-7/14 P: Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – Wünsche Handelsgesellschaft International mbH & Co KG/Eiropas Komisija Apelācija — Kopienas Muitas kodekss — 220. panta 2. punkts un 239. pants — Ievedmuitas nodokļu atlaišana — Sēņu konservu imports no Ķīnas — Lēmums, ar kuru nodokļu atlaišana atzīta par nepamatotu	6
2015/C 171/09	Lieta C-275/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. jūnijā iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Jednostka Innowacyjno-Wdrożeniowa Petrol S. C. Paczuski Maciej i Puławski Ryszard/Minister Finansów	6
2015/C 171/10	Lieta C-282/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 10. jūnijā iesniedza Sąd Rejonowy w Rzeszowie (Polija) – Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowo-Usługowe Stylinart sp. z o.o./Skarbowi Państwa – Wojewodzie Podkarpackiemu, Skarbowi Państwa – Prezydentowi Miasta Przemyśla	7
2015/C 171/11	Lieta C-8/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-289/13 Ledra Advertising Ltd/Komisija un Eiropas Centrālā banka 2015. gada 12. janvārī iesniedza Ledra Advertising Ltd	7
2015/C 171/12	Lieta C-9/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-291/13 Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou un Lilia Papachristofi/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka 2015. gada 12. janvārī iesniedza Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou un Lilia Papachristofi	9
2015/C 171/13	Lieta C-10/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. novembra rīkojumu lietā T-293/13 Christos Theophilou un Eleni Theophilou/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka 2015. gada 12. janvārī iesniedza Christos Theophilou un Eleni Theophilou	11
2015/C 171/14	Lieta C-58/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 10. februārī iesniedza Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) – Firma Theodor Pfister/Landkreis Main-Spessart	13
2015/C 171/15	Lieta C-70/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. februārī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – Emmanuel Lebek/Janusz Domino	13
2015/C 171/16	Lieta C-74/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. februārī iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – Dumitru Tarcău, Ileana Tarcău/Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA – Sucursala Baia Mare u.c.	14
2015/C 171/17	Lieta C-76/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 19. februārī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) – Paul Vervloet u.c., Organisme voor de financiering van pensioenen Ogeo Fund, Gemeente Schaarbeek, Frédéric Ensch Famenne tegen Ministerraad, personas, kas iestājušās lietā: Arcofin CVBA u.c.	15
2015/C 171/18	Lieta C-78/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 20. februārī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Colena AG/Deiters GmbH	16
2015/C 171/19	Lieta C-97/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. februārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – Sprengen/Pakweg Douane BV/Staatssecretaris van Financiën	17
2015/C 171/20	Lieta C-98/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. februārī iesniedza Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona (Spānija) – María Begoña Espadas Recio/Servicio Público de Empleo Estatal (SPEE)	17
2015/C 171/21	Lieta C-99/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 27. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Sala de lo Civil) (Spānija) – Christian Liffers/Producciones Mandarina, S.L. un Gestevisión Telecinco, S.A.	18
2015/C 171/22	Lieta C-102/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. martā iesniedza Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) – Gazdasági Versenyhivatal/Siemens Aktiengesellschaft Österreich	19
2015/C 171/23	Lieta C-114/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. martā iesniedza Cour d'appel de Pau (Francija) – Association des Utilisateurs et Distributeurs de l'AgroChimie Européenne (Audace), Phyteron 2000 SAS, Association des éleveurs solidaires, Cruzalebes EARL, Des deux rivières EARL, Mounacq EARL/GAEC Reconnu La Vinardière, Ministère public	19
2015/C 171/24	Lieta C-115/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. martā iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Secretary of State for the Home Department/NA	20
2015/C 171/25	Lieta C-118/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. martā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) – Confederación Sindical ELA un Juan Manuel Martínez Sánchez/Aquarbe S.A.U. un Consorcio de Aguas de Busturialdea	21
2015/C 171/26	Lieta C-122/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 10. martā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – C	22
2015/C 171/27	Lieta C-129/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 16. martā iesniedza Administrativen sad Sofia–grad (Bulgārija) – H. M./Agentsia za darzhavna finansova inspektsia (ADFI)	22
	Vispārējā tiesa
2015/C 171/28	Lieta T-175/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 9. marta spriedums – Deutsche Börse/Komisija Konkurence — Koncentrācija — Finanšu instrumentu nozare — Eiropas tirgi, kas attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem — Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Darījuma ietekmes uz konkurenci novērtējums — Efektivitātes pieaugums — Saistības	24
2015/C 171/29	Lieta T-234/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 17. marta rīkojums – Mammoet Salvage/Komisija Prasība sakarā ar bezdarbību un par zaudējumu atlīdzību — Līgumiskā atbildība — Ārpuslīgumiskā atbildība — Iebilde par nepieņemamību — Astotais Eiropas Attīstības fonds — 74 vraku izcelšanas darbi Nouadhibou līcī — Starp prasītāju un Mauritāniju noslēgts līgums, kura finansēšanu no Savienības puses bija uzņēmusies Komisija — Līguma izpilde — Līgumā paredzētā Savienības maksājuma saistību beigu datuma pārcelšana — Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir juridiski nepamatota	24
2015/C 171/30	Lieta T-74/15: Prasība, kas celta 2015. gada 17. februārī – European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija	25
2015/C 171/31	Lieta T-107/15: Prasība, kas celta 2015. gada 25. februārī – Uganda Commercial Impex/Padome	26
2015/C 171/32	Lieta T-112/15: Prasība, kas celta 2015. gada 2. martā – Grieķijas Republika/Komisija	27
2015/C 171/33	Lieta T-117/15: Prasība, kas celta 2015. gada 4. martā – Igaunija/Komisija	28
2015/C 171/34	Lieta T-123/15: Prasība, kas celta 2015. gada 16. martā – Unicorn/ITSB – Mercilink Equipment Leasing (UNICORN-čerpací stanice)	29
2015/C 171/35	Lieta T-124/15: Prasība, kas celta 2015. gada 18. martā – Unicorn/ITSB – Mercilink Equipment Leasing (UNICORN)	30
2015/C 171/36	Lieta T-125/15: Prasība, kas celta 2015. gada 18. martā – Unicorn/ITSB – Mercilink Equipment Leasing (UNICORN)	31
2015/C 171/37	Lieta T-128/15: Prasība, kas celta 2015. gada 20. martā – Rotkäppchen – Mumm Sektkellereien/ITSB – Ruiz Moncayo (RED RIDING HOOD)	31
2015/C 171/38	Lieta T-134/15: Prasība, kas celta 2015. gada 23. martā – salesforce.com/ITSB (SOCIAL.COM)	32
2015/C 171/39	Lieta T-142/15: Prasība, kas celta 2015. gada 30. martā – DHL Express (France)/ITSB – Chronopost (WEBSHIPPING)	33
2015/C 171/40	Lieta T-144/15: Prasība, kas celta 2015. gada 25. martā – L’Oréal/ITSB – Theralab (VICHY LABORATOIRES V IDÉALIA)	34
2015/C 171/41	Lieta T-146/15: Prasība, kas celta 2015. gada 23. martā – hyphen/ITSB – Skylotec	34
2015/C 171/42	Lieta T-159/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. aprīlī – Puma/ITSB – Gemma Group (Lecoša dzīvnieka attēls)	35
	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2015/C 171/43	Lieta F-32/14: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – DO/ESMA Civildienests — ESMA personāls — Pagaidu darbinieks — Līguma nepagarināšana — Novērtējuma ziņojums — Novērtējuma ziņojuma novēlota pieņemšana — Pretrunas vispārīgos un specifiskos vērtējumos	36
2015/C 171/44	Lieta F-5/15: Civildienesta tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2015. gada 25. marta rīkojums – Necci/Komisija Civildienests — Ierēdņi — Pensijas — Valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana — Izdienas gadu aprēķina piedāvājums — Novēlota sūdzība — Pirmstiesas procedūras neievērošana — Acīmredzama nepieņemamība	36