11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/2

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – L. Kik/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-266/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos - Darba ņēmējs, kurš ir tās dalībvalsts pilsonis, kurā viņš dzīvo, un kurš ir nodarbināts uz zemūdens cauruļvadu licēja kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu - Darba ņēmējs, kuru sākotnēji nodarbināja Nīderlandē reģistrēts uzņēmums un pēc tam Šveicē reģistrēts uzņēmums - Darbs, kas veikts secīgi uz trešajai valstij pieguļoša kontinentālā šelfa, starptautiskajos ūdeņos un uz noteiktām dalībvalstīm pieguļoša kontinentālā šelfa daļas - Šīs regulas piemērojamība personām - Piemērojamo tiesību aktu noteikšana)

(2015/C 155/02)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: L. Kik

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds darba ņēmējs kā L. Kik, kurš ir dalībvalsts pilsonis, kurā viņš dzīvo un kurā viņa ienākumi tiek aplikti ar nodokli, kurš strādā uz zemūdens cauruļvadu licēja kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu dažādās vietās pasaulē, tostarp virs noteiktām dalībvalstīm pieguļoša kontinentālā šelfa daļas, kurš iepriekš bijis nodarbināts savas dzīvesvietas dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā, maina darba devēju un pēc tam ir nodarbināts Šveicē reģistrētā uzņēmumā, bet turpina dzīvot tajā pašā valstī un kuģot uz tā paša kuģa, ietilpst Regulas Nr. 1408/71 tās redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, un ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 307/1999, piemērojamības personām jomā;

Regulas Nr. 1408/71 tās redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97 un ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 307/1999, II sadaļā ietvertās tiesību normas, kas reglamentē piemērojamo valsts tiesību aktu noteikšanu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts vai Šveices Konfederācijas – kas ir valsts, kura šīs regulas piemērošanas mērķiem ir pielīdzināta dalībvalstij, – pilsonis, kurš veic algotu darbu uz kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu, ārpus Savienības teritorijas, tostarp virs dalībvalsts kontinentālā šelfa, bet kuru nodarbina Šveices Konfederācijā reģistrēts uzņēmums, ir pakļauts tā darba devēja reģistrācijas valsts tiesību aktiem. Tomēr tādos apstākļos kā pamatlietā gadījumā, ja atbilstoši šai regulai no šo tiesību aktu piemērošanas izrietētu apdrošināšana brīvprātīgās apdrošināšanas sistēmā vai neizrietētu apdrošināšana nevienā sociālā nodrošinājuma sistēmā, uz šo pilsoni attiektos viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/3

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums – Dole Food Company, Inc., Dole Fresh Fruit Europe, agrākā Dole Germany OHG/Eiropas Komisija

(Lieta C-286/13 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas banānu tirgus - Saskaņošana, nosakot references cenas - Pienākums norādīt pamatojumu - Novēlots pamatojums - Novēlota pierādījumu iesniegšana - Tiesības uz aizstāvību - Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips - Faktu konstatēšanu reglamentējošie principi - Faktu sagrozīšana - Pierādījumu vērtēšana - Tirgus struktūra - Komisijas pienākums precizēt tādas informācijas apmaiņas elementus, kura veido konkurences ierobežojumu mērķa dēļ - Pierādīšanas pienākums - Naudas soda aprēķināšana - Pārkāpumā neiesaistītu meitasuzņēmumu pārdošanas apjomu ņemšana vērā - Vienu un to pašu banānu pārdošanas apjomu dubulta pieskaitīšana)

(2015/C 155/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Dole Food Company, Inc., Dole Fresh Fruit Europe, agrākā Dole Germany OHG (pārstāvis – J.-F. Bellis, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Kellerbauer un P. Van Nuffel)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Dole Food Company Inc. un Dole Fresh Fruit Europe, agrākā Dole Germany OHG, solidāri atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E.ON Földgáz Trade Zrt/Magyar Energetikai és Közmű–szabályozási Hivatal

(Lieta C-510/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2003/55/EK - 25. pants - Direktīva 2009/73/EK - 41. un 54. pants - Piemērošana laikā - Regula (EK) Nr. 1775/2005 - 5. pants - Jaudas piešķiršanas mehānismi un pārslodzes novēršanas procedūras - Regulatīvās iestādes lēmums - Tiesības celt prasību - Sabiedrības, kurai ir dabasgāzes pārvades atļauja, celta prasība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret regulatīvās iestādes lēmumu)

(2015/C 155/04)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: E.ON Földgáz Trade Zrt

Atbildētāja: Magyar Energetikai és Közmű–szabályozási Hivatal

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu, kuras transponēšanas termiņš beidzās 2011. gada 3. martā, un it īpaši jaunās normas, kas ietvertas tās 41. panta 17. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva nav piemērojama prasībai, kas celta par pirms šī transponēšanas termiņa beigām pieņemtu regulatīvās iestādes lēmumu, tādu kā pamatlietā aplūkotais, un kas minētajā datumā vēl nebija izskatīta;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regulas (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem 5. pants, to aplūkojot kopsakarā ar šīs regulas pielikumu, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas attiecas uz iespēju celt prasību tiesā, kuras kompetencē ir pārbaudīt regulatīvās iestādes pieņemto aktu tiesiskumu, un kas tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie neļauj atzīt tādam uzņēmējam kā E.ON Földgáz Trade Zrt tiesības celt prasību par šīs regulatīvās iestādes lēmumu attiecībā uz tīkla kodeksu.

(1) OV C 15, 18.1.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/5

Tiesas (virspalāta) 2015. gada 17. marta spriedums (Työtuomioistuin (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Auto- ja Kuljetusalan Työntekijäliitto AKT ry/Öljytuote ry, Shell Aviation Finland Oy

(Lieta C-533/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2008/104/EK - Pagaidu darbs - 4. panta 1. punkts - Aizliegumi vai ierobežojumi attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku izmantošanu - Pamatojumi - Vispārējās intereses - Pārskatīšanas pienākums - Piemērošanas joma)

(2015/C 155/05)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Työtuomioistuin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Auto- ja Kuljetusalan Työntekijäliitto AKT ry

Atbildētājas: Öljytuote ry, Shell Aviation Finland Oy

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	tas attiecas tikai uz dalībvalstu kompetentajām iestādēm, nosakot tām pārskatīšanas pienākumu, lai pārliecinātos par iespējamo aizliegumu un ierobežojumu attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku nodarbināšanu pamatotību, un tādējādi

—	tajā nav paredzēts pienākums valsts tiesām atstāt nepiemērotas jebkuras valsts tiesību normas, kas ietver aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku izmantošanu, kas nav pamatoti ar vispārējām interesēm minētā 4. panta 1. punkta izpratnē.

(1) OV C 352, 30.11.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/5

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OTP Bank Nyrt/Magyar Állam, Magyar Államkincstár

(Lieta C-672/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - LESD 107. panta 1. punkts - “Valsts atbalsta” jēdziens - Mājokļa atbalsts, kas pirms Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirts noteiktām mājsaimniecību kategorijām - Kredītiestāžu veikta atbalsta izmaksāšana, pretī saņemot valsts garantiju - LESD 108. panta 3. punkts - Pasākums, kas iepriekš nav paziņots Eiropas Komisijai - Prettiesiskums)

(2015/C 155/06)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: OTP Bank Nyrt

Atbildētājas: Magyar Állam, Magyar Államkincstár

Rezolutīvā daļa:

Garantija, ko Ungārijas valsts atbilstoši 2001. gada 31. janvāra valdības Dekrēta Nr. 12/2001 par atbalstu, lai sekmētu pieeju mājoklim, 25. panta 1. un 2. punktam piešķīrusi ekskluzīvi kredītiestādēm, a apriori ir “valsts atbalsts” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Tomēr iesniedzējtiesai konkrētāk jānovērtē šādas garantijas selektīvais raksturs, nosakot tostarp, vai pēc 2008. gadā it kā izdarītajiem šī dekrēta grozījumiem šī garantija var tikt piešķirta citiem saimnieciskās darbības subjektiem, nevis tikai kredītiestādēm un, ja tas tā ir, vai šis apstāklis var likt apšaubīt šīs garantijas selektīvo raksturu.

Pieņemot, ka iesniedzējtiesa valsts garantiju, par kuru ir runa pamatlietā, kvalificē kā “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, šāda garantija ir uzskatāma par jaunu atbalstu un tādējādi uz to attiecas iepriekšējas paziņošanas Komisijai pienākums atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam. Iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šo pienākumu, un, ja tas tā nav, šī garantija jāatzīst par nelikumīgu.

Tādas valsts garantijas saņēmējiem kā pamatlietā, kas piešķirta, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un kas tādējādi ir nelikumīga, atbilstoši Savienības tiesībām nav nekādu tiesību aizsardzības līdzekļu.

(1) OV C 85, 22.3.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/6

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums – Mega Brands International, Luxembourg, Zweigniederlassung Zug/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-182/14 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kopienas vārdiskas preču zīmes “MAGNEXT” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “MAGNET 4” īpašnieka iebildumi - Sajaukšanas iespēja)

(2015/C 155/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mega Brands International, Luxembourg, Zweigniederlassung Zug (pārstāvji – A. Nordemann un M. Maier, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sprieduma Mega Brands/ITSB – Diset (“MAGNEXT”) (T–604/11 un T–292/12, EU:T:2014:56) rezolutīvās daļas 4) punktu;

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 223, 14.7.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. februārī iesniedza Okresný súd Dunajská Streda (Slovākija) – Home Credit Slovakia a. s./Klára Bíróová

(Lieta C-42/15)

(2015/C 155/10)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Dunajská Streda

Pamatlietas puses

Prasītāji: Home Credit Slovakia a. s.

Atbildētāja: Klára Bíróová

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdzieni “papīra forma” un “cits pastāvīgs informācijas nesējs”, kas ir paredzēti 10. panta 1. punktā [kas aplūkots kopā ar 3. panta m) punktu] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV, 22.05.2008., L 133, 66. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/48/EK”), ir interpretējami tādējādi, ka tajos ietilpst:

—	ne tikai līguma pušu parakstītā dokumenta teksts (fiziskā formā, “hard copy”), kurā ir paredzēts ietvert elementus (informāciju), kas ir prasīti direktīvas 10. panta 2. punkta a)–v) apakšpunktā, bet arī

—

jebkurš cits dokuments, uz ko minētajā tekstā ir atsauce un kas, pamatojoties uz valsts tiesībām, ir daļa no līgumiskas vienošanās (piemēram, kreditora sagatavots dokuments, kurā ir ietverti “vispārējie līguma nosacījumi”, “kredīta nosacījumi”, “izmaksu saraksts” un “atmaksāšanas grafiks”), pat ja šis dokuments pats par sevi neatbilst prasībai par “rakstisku formu” valsts tiesību izpratnē (piemēram, ciktāl to nav parakstījušas līguma puses)?

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu:

vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 1. un 2. punkts, kas aplūkoti kopā ar tās 1. pantu, saskaņā ar kuru direktīvas mērķis ir attiecīgās nozares pilnīga saskaņošana, ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus vai praksi, kurā

—	ir prasīts, lai visi 10. panta 2. punkta a)–v) apakšpunktā paredzētie līguma elementi būtu ietverti vienā vienotā dokumentā, kas atbilst prasībai par “rakstisku formu” attiecīgās dalībvalsts tiesību izpratnē (t.i., principā vienā dokumentā, ko ir parakstījušas līguma puses), un

—

patēriņa kredītlīgumam nav atzītas pilnīgas tiesiskās sekas tikai tāpēc vien, ka daļa no minētajiem elementiem nav ietverta šajā parakstītajā dokumentā, arī tad, ja šie elementi (vai daļa no tiem) ir ietverti atsevišķā dokumentā (piemēram, kreditora sagatavotā dokumentā, kurā ir ietverti“vispārējie līguma nosacījumi”, “kredīta nosacījumi”, “izmaksu saraksts” un “atmaksāšanas grafiks”), pat ja: i) pašā rakstiskajā līgumā ir atsauce uz šo dokumentu, ii) ir izpildīti valsts tiesībās paredzētie nosacījumi šī dokumenta iekļaušanai līgumā un iii) šādā veidā noslēgtais patēriņa kredītlīgums kopumā atbilst prasībām par vienošanās sagatavošanu uz “cita pastāvīga informācijas nesēja” direktīvas 10. panta 1. punkta izpratnē?

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta h) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā prasītie dati (konkrēti: “maksājumu biežums”):

—	ir jāprecizē konkrētā līguma nosacījumos [principā norādot precīzus datus (diena, mēnesis, gads) par katra atsevišķa maksājuma termiņu], vai

—

pietiek, ka līgumā ir ietverta vispārēja atsauce uz objektīvi nosakāmiem parametriem, no kuriem var izrietēt šie dati (piemēram, ar klauzulu “ikmēneša maksājumi ir jāveic līdz katra kalendārā mēneši 15.odatumam”, “pirmais maksājums ir jāveic līdz tā mēneša beigām, kurā ir parakstīts līgums, un visi nākamie maksājumi vienmēr ir jāveic mēneša laikā no iepriekšējā maksājuma termiņa beigām”, vai ar citiem līdzīgiem formulējumiem)?

Ja pareiza ir interpretācija, kas ir pausta trešā jautājuma otrajā ievilkumā:

vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta h) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā prasītā informācija (konkrēti: “maksājumu biežums”) var tikt ietverta arī atsevišķā dokumentā, uz ko līgumā, kurš atbilst prasībai par rakstisku formu, ir atsauce (direktīvas 10. panta 1. punkta izpratnē), bet kam pašam par sevi obligāti nav jāatbilst šai prasībai (proti, principā to obligāti nav jābūt parakstījušām līguma pusēm; piemēram, runa var būt par kreditora sagatavotu dokumentu, kurā ir ietverti “vispārējie līguma nosacījumi”, “kredīta nosacījumi”, “izmaksu saraksts” un “atmaksāšanas grafiks”)?

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunkts kopā ar h) apakšpunktu ir interpretējami tādējādi, ka:

—

terminētā kredītlīgumā, kurā aizdevuma atmaksa/amortizācija tiek īstenota, veicot atsevišķus maksājumus, tā noslēgšanas brīdī obligāti nav jābūt precīzi noteiktai tai katra atsevišķa maksājuma daļai, kas ir paredzēta aizdevuma atmaksai, un tai maksājuma daļai, kura ir paredzēta likumisko procentu un izmaksu segšanai (proti, līgumā obligāti nav jābūt ietvertam detalizētam atmaksāšanas/amortizācijas grafikam), bet šādi dati var tikt ietverti atmaksāšanas/amortizācijas grafikā, ko kreditors iesniedz parādniekam pēc tā lūguma, vai arī tādējādi, ka

—

10. panta 2. punkta h) apakšpunkts parādniekam garantē papildu tiesības pieprasīt izrakstu no amortizācijas grafika attiecībā uz kādu precīzi noteiktu dienu kredītlīguma spēkā esamības laikā, tomēr šīs tiesības neatbrīvo līguma puses no pienākuma jau pašā līgumā ietvert individuāli saistībā ar konkrēto līgumu plānoto atsevišķo maksājumu (kas veicami, pamatojoties uz kredītlīgumu tā spēkā esamības laikā) sadalījumu starp aizdevuma atmaksu un likumisko procentu un izmaksu segšanu?

Ja pareiza ir interpretācija, kas ir pausta piektā jautājuma pirmajā ievilkumā:

vai šis jautājums ietilpst pilnīgas saskaņošanas jomā, kas ir veikta ar Direktīvu 2008/48/EK, līdz ar to dalībvalsts direktīvas 22. panta 1. punkta izpratnē nevar prasīt, lai kredītlīgumā būtu precīzi noteikta tā katra atsevišķā maksājuma daļa, kas ir paredzēta aizdevuma atmaksai, un tā maksājuma daļa, kura ir paredzēta likumisko procentu un izmaksu segšanai (proti, ka detalizēts atmaksāšanas/amortizācijas grafiks ir līguma sastāvdaļa)?

Vai Direktīvas 2008/48/EK 1. panta noteikumi, saskaņā ar kuriem direktīvas mērķis ir pilnīga attiecīgās nozares saskaņošana, vai arī tās 23. panta noteikumi, saskaņā ar kuriem sankcijām ir jābūt samērīgām, ir interpretējami tādējādi, ka minētā direktīva nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru apstāklis, ka līgumā nav lielākās daļas Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktā prasīto kredītlīguma elementu, izraisa to, ka tiek uzskatīts, ka par piešķirto kredītu nav jāmaksā procenti un izmaksas, kā rezultātā parādniekam ir pienākums kreditoram atmaksāt tikai aizdevumu, kas ir saņemts saskaņā ar līgumu?

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. februārī iesniedza Oberlandesgericht Celle (Vācija) – Remondis GmbH & Co. KG Region Nord/Region Hannover

(Lieta C-51/15)

(2015/C 155/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Celle

Pamatlietas puses

Prasītāja un prasītāja pārsūdzības procesā: Remondis GmbH & Co. KG Region Nord

Atbildētāja un atbildētāja pārsūdzības procesā: Region Hannover

Pieaicinātā persona: Zweckverband Abfallwirtschaft Region Hannover

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāds līgums starp divām teritoriālām pašvaldībām, uz kura pamata teritoriālās pašvaldības ar statūtiem nodibina kopīgu mērķapvienību, kura ir juridiska persona un kura turpmāk patstāvīgi īstenos noteiktus uzdevumus, kas iepriekš bija jāīsteno teritoriālajām pašvaldībām, kuras ir mērķapvienības dalībnieces, ir uzskatāms par “valsts līgumu” [publiskā iepirkuma līgumu] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja šī uzdevumu nodošana attiecas uz pakalpojumiem minētās direktīvas nozīmē un notiek par atlīdzību, ja mērķapvienība veic arī tādas darbības, kas iepriekš nebija jāveic tām teritoriālajām pašvaldībām, kuras ir apvienības dalībnieces, un ja uzdevumu nodošana nav pieskaitāma pie “diviem [publiskā iepirkuma] līgumu veidiem” kuri, lai gan tie ir noslēgti ar publisko tiesību subjektiem, saskaņā ar Tiesas judikatūru (jaunākais: Tiesas 2013. gada 13. jūnija spriedums lietā C-386/11 (2) Piepenbrock, 33. punkts un turpmākie punkti) tomēr neietilpst Savienības publiskā iepirkuma tiesību piemērošanas jomā?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša – vai jautājums par to, vai mērķapvienības izveide un ar to saistītā uzdevumu nodošana tai izņēmuma kārtā nav Savienības publiskā iepirkuma tiesību piemērošanas jomā, ir izšķirams, piemērojot principus, kurus Tiesa ir izstrādājusi attiecībā uz līgumiem starp publisko tiesību subjektu un juridiski no tā nošķirtu personu un saskaņā ar kuriem tiek izslēgta Savienības publiskā iepirkuma tiesību piemērošana, ja publisko tiesību subjekts attiecīgo personu kontrolē tāpat, kā tas kontrolē savas struktūrvienības, un vienlaicīgi minētā persona savas darbības lielāko daļu veic subjekta vai subjektu labā, kam pieder tās daļas (šajā ziņā cita starpā skat. Tiesas 1999. gada 18. novembra spriedumu lietā C-107/98 (3) Teckal, Recueil 1999, I-8121. lpp., 50. punkts), vai arī ir piemērojami tie principi, ko Tiesa ir izstrādājusi attiecībā uz līgumiem, kuri iedibina sadarbību publisko tiesību subjektu starpā un kuru mērķis ir nodrošināt tiem kopīgā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošanu (skat. Tiesas 2012. gada 19. decembra spriedumu lietā C-159/11 (4) Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 34. punkts un nākamais punkts)?

(1) OV L 134, 114. lpp.

(2) ECLI:EU:C:2013:385

(3) ECLI:EU:C:1999:562

(4) ECLI:EU:C:2012:817

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 11. decembra spriedumu lietā T-102/13 Heli-Flight GmbH &Co. KG/Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) 2015. gada 11. februārī iesniedza Heli-Flight GmbH & Co. KG

(Lieta C-61/15 P)

(2015/C 155/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Heli-Flight GmbH & Co. KG (pārstāvis – T. Kittner, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Primāri,

—

atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 11. decembra spriedumu lietā Heli-Flight GmbH &Co. KG/Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un atcelt apelācijas sūdzības iesniedzējai paziņoto atbildētājas 2012. gada 13. janvāra lēmumu, ar ko tika noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikums, lai iegūtu lidošanas nosacījumu apstiprinājumu attiecībā uz Robinson R66 tipa helikopteru (sērijas Nr. 0034);

—	atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 11. decembra spriedumu lietā Heli-Flight GmbH &Co. KG/Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai zaudējumus, kas tai cēlušies noraidošā lēmuma rezultātā.

Pakārtoti,

—	1. punktā norādīto Vispārējās tiesas spriedumu un 1. punktā norādīto lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl atbildētājas lēmums paliek spēkā;

—	atcelt 1. punktā norādīto Vispārējās tiesas spriedumu tiktāl, ciktāl paliek spēkā atbildētājas apelācijas padomes 2012. gada 17. decembra lēmums Nr. AP/0l/2012, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai tika paziņots 2012. gada 27. decembrī;

—

atcelt 1. punktā norādīto Vispārējās tiesas spriedumu un atbildētājas apelācijas padomes lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl

—	atbildētājas apelācijas padomes lēmums paliek spēkā,

—	apelācijas sūdzības iesniedzējai tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus,

un apmierināt prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus.

3.	Sekundāri pakārtoti, atcelt 1. punktā norādīto Vispārējās tiesas spriedumu un atdot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

4.	Piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot rīkojusies nepareizi, prasītājas prasību atcelt tiesību aktu sagrozot tādējādi, ka tā ir vērsta vienīgi pret apelāciju padomes lēmumu, un tādējādi tā esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 216/2008 (1) 50. pantu.

Turklāt Vispārējā tiesa pārkāpusi pārbaudes pēc savas ierosmes principu, jo tā, noskaidrojot faktus, esot balstījusies vienīgi uz lietas dalībnieku paskaidrojumiem. It īpaši Vispārējā tiesa neesot izskatījusi jautājumu, vai ar Robinson R66 markas helikopteru var droši lidot vai nē.

Vispārējās tiesas spriedums esot jāatceļ arī tādēļ, ka tajā ir pārkāptas Savienības materiālās tiesību normas, jo “sarežģītu ekonomisku faktu” vērtēšanas principi uz šo lietu esot attiecināti nepamatoti. Šajā ziņā pasludinātā judikatūra (tostarp 2007. gada 17. septembra spriedums T-201/04 (2), Microsoft/Komisija, 87. un nākamie punkti) šajā lietā neesot piemērojama. Strīdā aplūkotajā gadījumā runa neesot nedz par konkurences noteikumiem, nedz Komisijas lēmumiem. Tas pat neesot “sarežģīts tehnisks jautājums”, jo nedz atbildētāja, nedz apelāciju padome šādus jautājumus nav izskatījusi.

Visbeidzot Vispārējā tiesa uzskatot, ka atbildība par zaudējumu atlīdzināšanu nav iestājusies, jo nav izpildīti visi nosacījumi, no kuriem ir atkarīgs LESD 340. pantā paredzētais pienākums atlīdzināt zaudējumus. Tādējādi Vispārējās tiesas pieļautās kļūdas tiesību piemērošanā saistībā ar prasījumu par tiesību akta atcelšanu turpinās arī attiecībā uz prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Tā kā Vispārējai tiesai noslēgumā bija jāatzīst, ka atceļams ir kā sākotnējais, tā arī apelāciju padomes lēmums, tai bija jāapmierina arī prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 1. lpp.)

(2) ECLI:EU:T:2007:289

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. februārī iesniedza High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Divisional Court) (Apvienotā Karaliste) – OJSC Rosneft Oil Company/Her Majesty's Treasury, Secretary of State for Business, Innovation and Skills, The Financial Conduct Authority

(Lieta C-72/15)

(2015/C 155/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Divisional Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: OJSC Rosneft Oil Company

Atbildētāji: Her Majesty's Treasury, Secretary of State for Business, Innovation and Skills, The Financial Conduct Authority

Prejudiciālie jautājumi

Uzdotie jautājumi attiecas uz Padomes Lēmumu 2014/512/KĀDP (1), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2014/659/KĀDP (2) un Padomes Lēmumu 2014/872/KĀDP (3) (turpmāk kopā saukti – “lēmumi”), un uz Regulu (ES) Nr. 833/2014 (4), kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 960/2014 (5) un Regulu (ES) Nr. 1290/2014 (6) (turpmāk kopā saukti – “ES regulas”). Tie ir šādi:

Vai, ņemot vērā it īpaši LES 19. panta 1. punktu, 24. un 40. pantu, [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] 47. pantu un LESD 275. panta otro daļu, Tiesas jurisdikcijā ir sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam par Lēmuma l. panta 2. punkta b)–d) apakšpunkta, 1. panta 3. punkta, 4. panta, 4.a panta, 7. panta un III pielikuma spēkā esamību?

Vai viena vai vairākas zemāk minētās ES Regulas tiesību normas (“Attiecīgie pasākumi”) un, ciktāl tas ietilpst Tiesas jurisdikcijā, – Lēmums ir atzīstami par spēkā neesošiem:

i)	Lēmuma 4. un 4.a pants;

ii)	ES Regulas 3., 3.a pants, 4. panta 3. un 4. punkts un II pielikums; (turpmāk tekstā kopā – “Naftas nozares noteikumi”);

iii)	Lēmuma l. panta 2. punkta b)–d) apakšpunkts un 1. panta 3. punkts, kā arī III pielikums;

iv)	ES Regulas 5. panta 2. punkta b)–d) apakšpunkts, 5. panta 3. punkts un VI pielikums; (turpmāk tekstā kopā – “Vērtspapīru un aizdevumu noteikumi”);

v)	Lēmuma 7. pants; un

vi)	ES Regulas 11. pants.

b)	Ciktāl Attiecīgie pasākumi ir spēkā, vai tas, ka dalībvalsts uzliek krimināltiesiskas sankcijas atbilstoši ES Regulas 8. pantam, pirms Tiesa ir pietiekami izskaidrojusi attiecīgā nodarījuma apjomu, ir pretrunā tiesiskās noteiktības un nulla poena sine lege certa principiem?

Ciktāl attiecīgie aizliegumi vai ierobežojumi, kas minēti 2.a) jautājumā, ir spēkā:

a)	Vai termins “finanšu palīdzība” ES Regulas 4. panta 3. punktā iekļauj bankas vai finanšu iestādes veiktu maksājuma apstrādi?

Vai ES Regulas 5. pantā ir aizliegts izdot vai veikt kādus citus darījumus ar globāliem depozitārajiem sertifikātiem (“GDS”), kas izdoti 2014. gada 12. septembrī vai pēc tam atbilstoši noguldījuma līgumam, kas noslēgts ar vienu no vienībām, kas uzskaitītas VI pielikumā, attiecībā uz tām akcijām kādā no šīm vienībām, kas tika emitētas pirms 2014. gada 12. septembra?

Ja Tiesa uzskata, ka pastāv neskaidrības, ko Tiesa var pienācīgi atrisināt, sniedzot turpmākus norādījumus, kāda ir Lēmuma 4. pantā un ES Regulas 3. un 3.a pantā iekļauto terminu “slāneklis” un “ūdeņi, kas dziļāki par 150 metriem” pareiza interpretācija? Konkrēti, vai Tiesa var sniegt ģeoloģisku interpretāciju terminam “slāneklis”, kurš ir jāizmanto, ieviešot Regulu, ja tā uzskata, ka tas ir vajadzīgs un piemēroti, un vai tā var izskaidrot, vai mērījums “ūdeņiem, kas dziļāki par 150 metriem”, ir jāveic no urbšanas vietas vai citur?

(1) Padomes 2014. gada 31. jūlija Lēmums 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, OV L 229, 13. lpp.

(2) Padomes 2014. gada 8. septembra Lēmums 2014/659/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, OV L 271, 54. lpp.

(3) Padomes 2014. gada 4. decembra Lēmums 2014/872/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, un Lēmumu 2014/659/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP, OV L 349, 58. lpp.

(4) Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, OV L 229, 1. lpp.

(5) Padomes 2014. gada 8. septembra Regula (ES) Nr. 960/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, OV L 271, 3. lpp.

(6) Padomes 2014. gada 4. decembra Regula (ES) Nr. 1290/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 960/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014, OV L 349, 20. lpp.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. februārī iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – SC Vicdantrans SRL/Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca prin Administrația Județeană a Finanțelor Publice Bihor, Administrația Fondului pentru Mediu

(Lieta C-73/15)

(2015/C 155/14)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Oradea

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Vicdantrans SRL

Atbildētājas: Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca prin Administrația Județeană a Finanțelor Publice Bihor un Administrația Fondului pentru Mediu

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dalībvalsts ievieš nodokli ar nosaukumu “vides zīmognodeva”, kāds ir paredzēts OUG [Ordonanţa de urgenţa a Guvernului (leģislatīvais dekrēts)] Nr. 9/2013, kas ir piemērojams, reģistrējot citā dalībvalstī iegādātus lietotus transportlīdzekļus vai nododot īpašumtiesības uz lietotiem transportlīdzekļiem, kas ir iegādāti valsts tirgū, bet no kura samaksas ir atbrīvoti lietoti transportlīdzekļi, kas ir iegādāti valsts tirgū un par kuriem iepriekš ir ticis samaksāts līdzīgs nodoklis, kas ir pretrunā Savienības tiesībām un kas nav ticis atmaksāts?

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 20. februārī iesniedza Finanzgericht Baden–Württemberg (Vācija) – Robert Fuchs AG/Hauptzollamt Lörrach

(Lieta C-80/15)

(2015/C 155/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden–Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Robert Fuchs AG

Atbildētāja: Hauptzollamt Lörrach

Prejudiciālais jautājums

Vai Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Muitas kodeksam, redakcijā, kas izriet no Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 2286/2003 (2), 555. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par transportlīdzekļa komerciālu izmantošanu ir jāuzskata arī mācību lidojumi ar helikopteriem par atlīdzību, kuru laikā helikopterā atrodas pilots-students un lidojumu instruktors?

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi; OV L 253, 1. lpp.

(2) Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 2286/2003par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi; OV L 343, 1. lpp.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/15

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 2. februāra rīkojumu lietā T-577/14 Gascogne Sack Deutschland un Gascogne/Eiropas Savienība 2015. gada 11. martā iesniedza Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta C-125/15 P)

(2015/C 155/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji – A. V. Placco un E. Beysen)

Pārējie lietas dalībnieki: Gascogne Sack Deutschland GmbH un Gascogne

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 2. februāra rīkojumu lietā T-577/14 Gascogne Sack Deutschland un Gascogne/Eiropas Savienība, ciktāl ar to noraidīts otrais, trešais un ceturtais Eiropas Savienības Tiesas [turpmāk tekstā – “EST”] prasījums prasībā, ko tā Vispārējā tiesā iesniedza atbilstoši tās Reglamenta 114. pantam;

—

apmierināt minētos prasījumus un tādēļ

—	pamatā, pasludinot galīgo spriedumu šajā lietā, Gascogne Sack Deutschland GmbH un Groupe Gascogne S. A. prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt kā nepieņemamu, jo tā ir vērsta pret EST (kā Savienības pārstāvi);

—

pakārtoti, gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka fakts, ka minētā prasība ir vērsta pret EST un nevis pret Komisiju (kā Savienības pārstāvi), neietekmē tās pieņemamību, bet ka Vispārējai tiesai, lemjot par EST tajā izvirzīto procesa jautājumu, bija jāuzdod EST vietā kā atbildētājai stāties Komisijai, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par Gascogne Sack Deutschland GmbH un Groupe Gascogne S. A. prasību par zaudējumu atlīdzību, atbilstoši tiesību jautājumiem, kurus Tiesa būs izskatījusi;

—	piespriest Gascogne Sack Deutschland GmbH un Groupe Gascogne S. A. atlīdzināt EST tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības atbalstam tās iesniedzēja izvirza divus pamatus, pirmkārt, par noteikumu saistībā ar Savienības pārstāvību tās tiesās, neievērošanu un, otrkārt, par to, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

Pirmajā pamatā, kas saistīts ar noteikumu saistībā ar Savienības pārstāvību tās tiesās, neievērošanu, EST norāda, ka, tā kā nav skaidras normas, kas konkrēti regulētu Savienības pārstāvību tās tiesās tiesvedībās, kas uzsāktas atbilstoši LESD 268. pantam, šādas pārstāvības noteikumi ir jāsecina no tiesu darbībai piemērojamiem vispārīgajiem principiem, īpaši no pareizas tiesvedības principa un tiesas neatkarības un objektivitātes principiem.

Otrā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā rīkojumā nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, jo nav konkrēti atspēkoti argumenti, kuri Vispārējā tiesā bija izvirzīti par spriedumu C-40/12 P, Gascogne Sack/Komisija (1) un C-58/12 P, Groupe Gascogne/Komisija (2) piemērojamību.

(1) EU:C:2013:768

(2) EU:C:2013:770

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/16

Prasība, kas celta 2015. gada 12. martā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-126/15)

(2015/C 155/18)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Braga da Cruz un F. Tomat)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nosakot cigarešu paciņām, kas jau ir apliktas ar nodokli un nodotas patēriņam attiecīgajā finanšu gadā, tirdzniecības un mazumtirdzniecības aizliegumu pārlieku īsā termiņā, kas paredzēts Finanšu un valsts administrācijas ministrijas Rīkojuma Nr. 1295/2007 27. pantā, Portugāles Republika nav izpildījusi Direktīvas 2008/118/EK (1) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu 7. pantā, 9. panta 1. punktā un 39. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, kā arī samērīguma principu;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2008/118/EK 7. un 9. pants un samērīguma princips

—

No Direktīvas 2008/118/EK (turpmāk tekstā – “direktīva”) 7. panta izriet, ka akcīzes nodoklis tabakas precēm kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, piemērojot šajā datumā spēkā esošo likmi. Direktīvas 9. pantā ir paredzēts, ka piemērojamā akcīzes nodokļa uzlikšanas un likmes nosacījumi ir tie, kas ir spēkā uzlikšanas dienā. Savienības nodokļu tiesību aktos nav nevienas normas, kas brīdī, kad attiecīgās preces ir nodotas patēriņam, dalībvalstīm piešķirtu tiesības piemērot šīm precēm, ņemot vērā brīdi, kad tās ir nodotas patēriņam, papildu akcīzes nodokli, salīdzinot ar aprēķināto nodokli, vai ierobežot to izplatīšanu ar nodokļiem saistītu iemeslu dēļ.

—

Portugālē atbilstoši Finanšu un valsts administrācijas ministrijas Rīkojumam Nr. 1295/2007 (turpmāk tekstā – “rīkojums”) cigarešu paciņas, kurām ir uzlīme, kas atbilst attiecīgajam finanšu gadam, var tirgot tikai līdz tā finanšu gada, kas seko finanšu gadam, kuram atbilst apzīmogotā uzlīme, proti, gadam, kurā tās ir nodotas patēriņam, trešā mēneša beigām. Saskaņā ar rīkojumu un pagaidu kārtībā tirdzniecības termiņš tām cigarešu paciņām, kurām ir 2007. gada uzlīme, tika noteikts 2008. gada maija beigas, savukārt precēm, kurām ir 2008. gada uzlīme – 2009.gada aprīļa beigas.

—	Komisija no tā secina, ka Portugāles tiesiskais regulējums nav saderīgs ar direktīvas 7. pantu un 9. panta 1. punktu, tomēr neizslēdzot iespēju, ka šo tiesisko regulējumu var attaisnot vispārējas intereses.

—

Tomēr Komisija uzskata, ka Portugāles norādītais pamatojums pirmstiesas procesā attiecīgā tiesiskā regulējuma pamatojumam (novērst krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, sabiedrības veselības aizsardzība, cīņa pret nelikumīgu tabakas tirdzniecību un ieņēmumu no nodokļiem aizsardzība) nav pieņemams, jo ir pārkāpts samērīguma princips.

Direktīvas 2008/118/EK 39. panta 3. punkts un samērīguma princips

—

Direktīvas 39. panta 3. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai akcīzes nodokļa markas neradītu šķēršļus akcīzes preču brīvai apritei. Rīkojumā noteiktais aizliegums, saskaņā ar kuru cigarešu paciņas, kurām ir uzlīme, kas atbilst attiecīgajam finanšu gadam, var tirgot tikai līdz tā finanšu gada, kas seko tam, kuram atbilst apzīmogotā uzlīme, trešā mēneša beigām, rada šādus šķēršļus. Importētāju bažas, ka viņi nespēs realizēt uzkrājumu, kuru nevarēs pārdot, ja tiks grozīta akcīzes nodokļa likme, var tos atturēt no ierastas preču, īpaši citu dalībvalstu izcelsmes preču, iegādes un tādējādi ietekmēt preču apmaiņu tādā līmenī, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai, piemēram, apkarotu pārmērīgu nodošanu patēriņā pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas.

—

Tādējādi Komisija uzskata, ka tirdzniecības aizliegums, kas izriet no rīkojuma, rada šķēršļus brīvai preču apritei direktīvas 39. panta 3. punkta izpratnē un pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai novērstu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi aizliegums ir pretrunā arī direktīvas 39. panta 3. punktam un samērīguma principam.

(1) Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV 2009 L 9, 12. lpp.).

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/17

Prasība, kas celta 2015. gada 13. martā – Spānijas Karaliste/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-128/15)

(2015/C 155/19)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – L. Banciella Rodríguez-Miñón un A. Rubio González)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdētās tiesību normas;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padome ir pārsniegusi savas novērtējuma brīvības robežas, Regulas (ES) Nr. 1367/2014 (1) 3. pantā un pielikuma 2. daļā paredzēdama zvejas iespējas 2015. un 2016. gadam zivju sugām strupdeguna garastei ( RNG – Coryphaenoides rupestris ) un ziemeļu makrūrzivij ( RHG – Macrourus berglax ), pirmkārt, Vb, VI un VII zonās un, otrkārt, VIII, IX, X, XII un XIV zonās, kas apdraud Spānijas Karalistes vēsturisko nozvejas vietu ziemeļu makrūrzivs sugas relatīvo stabilitāti.

2.	Samērīguma principa ievērošana. Regula Nr. 1367/2014 ir acīmredzami nesamērīga daļā, kas attiecas uz kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanu divām makrūrzivs sugām, pirmkārt, zonās Vb, VI un VII un, otrkārt, zonās VIII, IX, X, XII un XIV.

Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Nediskriminācijas princips tika pārkāpts, nosakot KPN par divām makrūrzivs sugām, ciktāl pretēji tam, kā tas ir bijis citos gadījumos, ir pārkāpts relatīvās stabilitātes princips, un ciktāl Eiropas iestādes vienpusēji ir noteikušas KPN, neņemot vērā Spānijas Karalistes leģitīmas prasības.

(1) Padomes 2014. gada 15. decembra Regula, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 366, 1. lpp.)

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-109/12 Spānijas Karaliste/Komisija 2015. gada 24. martā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-139/15 P)

(2015/C 155/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāves – D. Recchia un S. Pardo Quintillán)

Otra lietas dalībniece: Spānijas Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-109/12 Spānija/Komisija;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisijas iesniegtā apelācijas sūdzība ir par Vispārējās tiesas 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-109/12. Minētajā spriedumā Vispārējā tiesa atcēla Komisijas 2011. gada 22. decembra Lēmumu C(2011) 9992 samazināt Kohēzijas fonda finansēto atbalstu noteiktiem projektiem.

Apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izklāsta divus pamatus. Komisija galvenokārt uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noteikdama, ka Komisijai lēmums par finanšu korekcijas izdarīšanu esot jāpieņem termiņā, kas noteikts pamataktā, kas ir spēkā dienā, kad Komisija rīko dalībvalsts uzklausīšanu. Pakārtoti Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noteikdama, ka termiņš, kurā Komisijai jāpieņem lēmums par finanšu korekcijas izdarīšanu, esot imperatīvs termiņš, kura neievērošana ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, kas ārpus šā termiņa pieņemto lēmumu padara spēkā neesošu.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-111/12 Spānija/Komisija 2015. gada 24. martā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-140/15 P)

(2015/C 155/21)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāves – D. Recchia un S. Pardo Quintillán)

Otra lietas dalībniece: Spānijas Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-111/12 Spānija/Komisija;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisijas iesniegtā apelācijas sūdzība ir par Vispārējās tiesas 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-111/12. Minētajā spriedumā Vispārējā tiesa atcēla Komisijas 2011. gada 22. decembra Lēmumu C(2011) 9990 samazināt Kohēzijas fonda finansēto atbalstu noteiktiem projektiem.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/20

Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Slovenská pošta/Komisija

(Lieta T-556/08) (1)

(Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Slovākijas tradicionālo pasta pakalpojumu un hibrīdpasta pakalpojumu tirgi - Lēmums, ar ko konstatē EKL 86. panta 1. punkta, aplūkojot to kopsakarā ar EKL 82. pantu, pārkāpumu - Ekskluzīvas tiesības piegādāt hibrīdpastu - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Tirgus noteikšana - Monopola paplašinājums - EKL 86. panta 2. punkts - Tiesiskā noteiktība - Tiesiskā paļāvība)

(2015/C 155/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovenská pošta a.s. (Banská Bystrica, Slovākija) (pārstāvji – sākotnēji O. Brouwer, C. Schillemans un M. Knapen, vēlāk O. Brouwer un P. Schepens un visbeidzot O. Brouwer un A. Pliego Selie, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji R. Sauer, A. Tokár un A. Antoniadis, vēlāk R. Sauer, A. Tokár un C. Vollrath)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Slovākijas Republika (pārstāve – B. Ricziová)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Cromwell a.s. (Bratislava, Slovākija), Slovak Mail Services a.s. (Bratislava), Prvá Doručovacia a.s. (Bratislava) (pārstāvji – sākotnēji M. Maier un P. Werner, vēlāk P. Werner, advokāti) un ID Marketing Slovensko s.r.o., iepriekš TNT Post Slovensko s.r.o. (Bratislava) (pārstāvji – sākotnēji J. Ellison, solicitor, un T. Rybár, advokāts, vēlāk T. Rybár un I. Pecník, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 7. oktobra Lēmumu C(2008) 5912, galīgā redakcija, par Slovākijas pasta tiesisko regulējumu attiecībā uz hibrīdpasta pakalpojumiem (Lieta COMP/39.562 – Slovākijas Pasta likums)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Slovenská pošta a.s. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas, kā arī Cromwell a.s., Slovak Mail Services a.s., Prvá Doručovacia a.s. un ID Marketing Slovensko s.r.o. tiesāšanās izdevumus;

3)	Slovākijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 55, 7.3.2009.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/21

Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Evropaïki Dynamiki/EADA

(Lieta T-297/09) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Informātikas pakalpojumu sniegšana - Pretendenta ierindošana otrajā vai trešajā vietā kaskādes procedūrā - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2015/C 155/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – N. Korogiannakis un M. Dermitzakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EADA) (pārstāvji – F. Kämpfe, pārstāvis, kuram palīdz J. Stuyck, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt EADA lēmumus, ar kuriem prasītājas piedāvājumi, kas iesniegti uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā EASA.2009.OP.02 par “ITS pakalpojumu” sniegšanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (OV 2009/S 22–030588), ierindoti otrajā vai trešajā vietā kaskādes mehānismā, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus, lai atlīdzinātu kaitējumu, kas šķietami nodarīts attiecīgā publiskā iepirkuma norises dēļ

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EADA) 2009. gada 6. jūlija lēmumu, ar kuru Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE iesniegtais piedāvājums ierindots trešajā vietā kaskādes mehānismā attiecībā uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu EASA.2009.OP.02 grupu Nr. 2 (lietojumprogrammas klients–serveris, attīstīšana un uzturēšana);

atcelt EADA 2009. gada 10. jūlija lēmumu, ar kuru Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis iesniegtais piedāvājums ierindots otrajā vietā kaskādes mehānismā attiecībā uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu EASA.2009.OP.02 grupu Nr. 3 (sistēmu, datubāžu un tīklu administrēšana);

atcelt EADA 2009. gada 14. jūlija lēmumu, ar kuru Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis iesniegtais piedāvājums ierindots otrajā vietā kaskādes mehānismā attiecībā uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu EASA.2009.OP.02 grupu Nr. 5 (“ECM” uzņēmumu satura pārvaldīšana, uzņēmumu arhīvu pārvaldīšana un dokumentu vadības sistēmas ieviešana (tostarp uzturēšana un palīdzības sniegšana));

4)	pārējā daļā prasību noraidīt;

Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis sedz 25 % no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina 25 % no EADA tiesāšanās izdevumiem, un EADA sedz 75 % no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina 75 % no Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 233, 26.9.2009.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/22

Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Beļģija/Komisija

(Lieta T-538/11) (1)

(Valsts atbalsts - Sabiedrības veselība - Atbalsts, kas piešķirts transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga testu liellopiem finansēšanai - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Nelabvēlīgs akts - Pieņemamība - Jēdziens “priekšrocība” - Jēdziens “selektivitāte”)

(2015/C 155/24)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – C. Pochet un J.-C. Halleux, piedaloties L. Van den Hende, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji H. van Vliet un S. Thomas, vēlāk H. van Vliet un S. Noë)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2011. gada 27. jūlija Lēmumu 2011/678/ES par valsts atbalstu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga liellopiem finansēšanai, kuru īstenojusi Beļģija (valsts atbalsts C 44/08 (ex NN 45/04)) (OV L 274, 36. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/22

Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Central Bank of Iran/Padome

(Lieta T-563/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz reputācijas aizsardzību - Samērīgums)

(2015/C 155/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Central Bank of Iran (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – M. Lester, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.), ciktāl tajā pēc pārskatīšanas prasītājas nosaukums ir saglabāts Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), II pielikumā ietvertajā sarakstā, un, otrkārt, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.), ciktāl tajā pēc pārskatīšanas prasītājas nosaukums ir saglabāts Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.) IX pielikumā ietvertajā sarakstā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Central Bank of Iran atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 23.2.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/23

Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Apple and Pear Australia et Star Fruits Diffusion/ITSB – Carolus C. (“English pink”)

(Lieta T-378/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “English pink” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “PINK LADY” un agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes “Pink Lady” - Pienākums norādīt pamatojumu - Rūpības pienākums - Kopienas preču zīmju tiesas nolēmums - Res judicata neesamība)

(2015/C 155/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Apple and Pear Australia Ltd (Victoria, Austrālija) un Star Fruits Diffusion (Caderousse, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Carolus C. BVBA (Nieuwerkerken, Beļģija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 29. maija lēmumu lietā R 1215/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Apple and Pear Australia Ltd un Star Fruits Diffusion, no vienas puses, un Carolus C. BVBA, no otras puses

Rezolutīvā daļa:

1)	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 29. maija lēmumu lietā R 1215/2011–4 atcelt;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no Apple and Pear Australia Ltd un Star Fruits Diffusion tiesāšanās izdevumiem;

4)	Apple and Pear Australia un Star Fruits Diffusion sedz pusi savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/24

Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Sea Handling/Komisija

(Lieta T-456/13) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Ar valsts atbalsta kontroles procedūru saistīti dokumenti - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību - Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību - Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi - Sevišķas sabiedrības intereses - Daļēja piekļuve)

(2015/C 155/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sea Handling SpA (Somma Lombardo, Itālija) (pārstāvji – B. Nascimbene un M. Merola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji D. Grespan un C. Zadra, vēlāk – D. Grespan un F. Clotuche-Duvieusart, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 12. jūnija lēmumu, ar kuru Sea Handling atteikta piekļuve ar valsts atbalsta kontroles procedūru saistītiem dokumentiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sea Handling SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 298, 12.10.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/25

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Radecki/ITSB – Vamed (“AKTIVAMED”)

(Lieta T-551/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “AKTIVAMED” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “VAMED” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts)

(2015/C 155/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Michael Radecki (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – C. Menebröcker un V. Töbelmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji A. Pohlmann vēlāk S. Hanne)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Vamed AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis – R. Paulitsch, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 365/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Vamed AG un Michael Radecki

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Michael Radecki atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/25

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Royal County of Berkshire Polo Club/ITSB – Lifestyle Equities (“Royal County of Berkshire POLO CLUB”)

(Lieta T-581/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Royal County of Berkshire POLO CLUB” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes “BEVERLY HILLS POLO CLUB” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 155/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Royal County of Berkshire Polo Club Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – J. Maitland–Walker, solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock un N. Bambara)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Lifestyle Equities CV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvis – D. Russo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 1374/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Lifestyle Equities CV un Royal County of Berkshire Polo Club Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 1374/2012–2 daļā, kurā noraidīts Kopienas preču zīmes Nr. 9 6 42 621 reģistrācijas pieteikums attiecībā uz precēm “pātagas, zirglietas un segli”;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/26

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Emsibeth/ITSB – Peek & Cloppenburg (“Nael”)

(Lieta T-596/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Nael” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “Mc Neal” - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 155/30)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Emsibeth SpA (Vérone, Itālija) (pārstāvis – A. Arpaia, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Peek & Cloppenburg KG (Diseldorfa, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 11. septembra lēmumu lietā R 1663/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Peek & Cloppenburg KG un Emsibeth SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Emsibeth SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 39, 8.2.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/27

Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Bateaux mouches/ITSB (“BATEAUX MOUCHES”)

(Lieta T-72/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Starptautiska preču zīmes reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Vārdiska preču zīme “BATEAUX MOUCHES” - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts)

(2015/C 155/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie des bateaux mouches SA (Parīze, Francija) (pārstāvis – G. Barbaut, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 15. novembra lēmumu lietā R 284/2013–2 attiecībā uz starptautisku vārdiskas preču zīmes “BATEAUX MOUCHES” reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Compagnie des bateaux mouches SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 102, 7.4.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/27

Vispārējās tiesas 2015. gada 11. marta rīkojums – Albis Plastic/ITSB – IQAP Masterbatch Group (“ALCOLOR”)

(Lieta T-132/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2015/C 155/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Albis Plastic GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji C. Klawitter, vēlāk C. Klawitter un P. Nagel, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji G. Schneider, vēlāk G. Schneider un D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: IQAP Masterbatch Group, SL (Masíes de Roda, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 3. decembra lēmumu lietā R 1015/2012–2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp IQAP Masterbatch Group, SL un Albis Plastic GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 135, 5.5.2014.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/28

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 24. marta rīkojums – Europower/Komisija

(Lieta T-383/14 R)

(Pagaidu noregulējums - Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Konkursa procedūra - Triģenerācijas ražotnes būvniecība un tehniskā apkope - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Fumus boni juris - Steidzamības neesamība)

(2015/C 155/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Europower SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – G. Cocco un L. Salomoni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Cappelletti, L. Di Paolo un F. Moro)

Priekšmets

Pieteikums būtībā apturēt 2014. gada 3. aprīļa Lēmuma, ar kuru Komisija noraidīja piedāvājumu, ko Europower bija iesniegusi saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā JRC IPR 2013 C04 0031 OC par turbogāzes triģenerācijas ražotnes būvniecību un ar to saistīto tehnisko apkopi tās Kopīgā pētniecības centra (KPC) Ispras (Itālija) objektā (OV 2013/S 137-237146), un līguma slēgšanas tiesības piešķīra CPL Concordia, izpildi un līdz ar to visu turpmāko lēmumu izpildi

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/28

Prasība, kas celta 2015. gada 20. februārī – InAccess Networks Integrated Systems/Komisija

(Lieta T-82/15)

(2015/C 155/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: InAccess Networks Integrated Systems – Applications Services for Telecommunication and Related Equipment Commercial and Industrial Co. SA (Amarousio, Grieķija) (pārstāvji – J. Grayston, Solicitor, P. Gjørtler un G. Pandey, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt šādus tiesību aktus tiktāl, ciktāl Tiesa konstatē, ka šiem aktiem ir tiesiskas sekas, un ciktāl saskaņā ar tiem nav pieņemami prasītāju prasījumi atbilstoši Vienošanās par subsīdiju ar projekta atsauces Nr. 216837 ATRACO, kas noslēgta saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.) un ar kuru ir paredzēts noteikt prasītājai pienākumu atmaksāt saņemtos finanšu līdzekļus un atlīdzināt zaudējumus:

—	Komisijas lēmumu, kas ietverts 2014. gada 11. decembra vēstulē ar atsauces Nr. ARES (2014) 4162021;

—	Komisijas lēmumu, kas iekļauts 2012. gada 23. oktobra paziņojumā par parādu ar atsauces Nr. ARES (2012) 1248814;

—	Komisijas lēmumu, kas iekļauts 2012. gada 7. decembra vēstulē bez atsauces numura;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. un 2. punkts un tiesības tikt uzklausītai.

Prasītāja norāda, ka Komisija ir atzinusi, ka sākotnējā revīzijas procedūrā tika pārkāptas viņas tiesības tikt uzklausītai, un ka uz šī pamata Komisija nolēma atkārtoti sākt lietu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts un prasītājas tiesiskā paļāvība.

Prasītāja norāda, ka lēmums atkārtoti uzsākt revīzijas procedūru esot radījis tiesisku paļāvību, ka jebkurš jauns lēmums tiks balstīts uz faktiem saistībā ar revīzijas būtību, un nevis uz procesuāliem noteikumiem, kas būtu piemērojami dokumentu iesniegšanai sākotnējā revīzijas procedūrā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, norādot nepietiekamu pamatojumu, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

Prasītāja norāda, ka Komisijas pārskatīšanas lēmumā norādītais pamatojums bija nepietiekams, jo tas esot skāris tikai vienu no diviem strīdīgajiem punktiem un tikai vispārīgi atsaucās uz iesniegto dokumentu nepietiekamību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka, neesot dokumentiem par atkārtotā revīzijas procedūras rezultātu, un, līdz ar to prasītājai nepastāvot iespējai norādīt savu viedokli pirms pārskatītā lēmuma pieņemšanas, pārskatītais Komisijas lēmums, un tādējādi sākotnējais revīzijas lēmums esot jāuzskata par acīmredzamas kļūdas vērtējumā izpausmi un par tādu, kas pieņemts, pārkāpjot prasītājas tiesības tikt uzklausītai.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/30

Prasība, kas celta 2015. gada 19. februārī – Binca Seafoods/Komisija

(Lieta T-94/15)

(2015/C 155/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Binca Seafoods GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – H. Schmidt, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja prasa atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1358/2014 ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā (OV L 365, 97. lpp.).

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, īstenojot patvaļīgu nevienlīdzīgu attieksmi, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants (Darījumdarbības brīvība), 20. pants (Vienlīdzība likuma priekšā) un 21. pants (Diskriminācijas aizliegums).

Prasītāja apgalvo, ka Eiropas Komisija īstenošanas regulā attiecībā uz cita veida bioloģisko akvakultūru ir paredzējusi pārejas pasākumus un īpašus noteikumus, taču tā patvaļīgi nav pagarinājusi Regulas Nr. 889/2008 (1) 95. panta 11. punktā paredzēto pārejas periodu, kurš beidzas 2015. gada 1. janvārī.

Eiropas Komisijai esot bijis zināms, ka, lai arī pangasiji no ikru nēršanas brīža tiek turēti pilnībā atbilstoši bioloģiskās akvakultūras prasībām, tomēr ikru nēršana akvakultūrā turētajās mātītēs ir jāizraisa, ievadot hormonu devu. Tā kā tas neatbilst turpmāk paredzētajiem vispārējiem Savienības akvakultūras jomas noteikumiem, savukārt citas metodes ikru nēršanas izraisīšanai vēl ir tikai izstrādes stadijā, ir jāpagarina pārejas periods.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes piešķirtais pilnvarojums

Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Padomes pilnvarojumu bioloģiskajai akvakultūrai piemērojamo Savienības tiesību regulējumu veidot uzmanīgi, tā lai progress, kas sasniegts attiecībā uz bioloģiskās ražošanas metodēm, tiktu ņemts vērā, paredzot pārejas noteikumu beigu termiņu, nevis lai no bioloģisko produktu tirgus tiktu izspiesta pirms 2009. gada pastāvoša akvakultūra, kas saskaņā ar atzītiem noteikumiem sertificēta kā bioloģiska akvakultūra.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pārkāptas pasaules mēroga brīvas tirdzniecības tiesības

Eiropas Komisija esot apzināti nolēmusi neievērot Codex Alimentarius kopīgi izstrādātos noteikumus, kaut arī minētā kodeksa sistēmā tā neesot vērsusies pret vispārējo noteikumu, saskaņā ar kuru bioloģiskajā akvakultūrā var izmantot jaunus dzīvniekus, kas ir pavairoti, neizmantojot bioloģiskās akvakultūras metodes, ja tos bioloģiskā akvakultūrā nav iespējams pavairot, bet gan kopā ar citiem Codex Alimentarius locekļiem ir to akceptējusi. Eiropas Savienībai esot liegts ignorēt šo konsensu, nepārkāpjot savas saistības, ka izriet no PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā.

(1) Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 1. lpp.).

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/31

Prasība, kas celta 2015. gada 26. februārī – Sfera Joven/ITSB – Las banderas del Mediterráneo (“NOOSFERA”)

(Lieta T-99/15)

(2015/C 155/36)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sfera Joven, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Las banderas del Mediterráneo, SL (Cox, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “NOOSFERA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 233 681

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 12. decembra lēmums lietā R 158/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 12. decembra lēmumu lietā R 158/2014–4, ciktāl ar iebildumu iesniedzējas apelāciju sūdzības noraidīšanu ir ticis apstiprināts Iebildumu nodaļas lēmums noraidīt iebildumus Nr. B 2 160 557 un ļaut pilnā apjomā reģistrēt Kopienas preču zīmi “NOOSFERA” Nr. 11 233 681 (vārdiska);

—	piespriest lietas dalībniekam vai dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/31

Prasība, kas celta 2015. gada 27. februārī – Dextro Energy/Komisija

(Lieta T-100/15)

(2015/C 155/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dextro Energy GmbH & Co. KG (Krefeld, Vācija) (pārstāvji –M. Hagenmeyer un T. Teufer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 6. janvāra Regulu (ES) Nr. 2015/8 par atteikumu piešķirt atļauju tādām konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 3, 7.1.2015., 6. lpp.);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: Regulas Nr. 1924/2006 (1) 18. panta 4. punkta pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka neesot pamata, kas attaisnotu piecu norāžu neatļaušanu, lai gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir iesniegusi par tām piecus pozitīvu zinātniskus novērtējumus. Piecas norādes nepārkāpj vispāratzītos pārtikas un veselības principus un nesniedz pretrunīgu un maldinošu informāciju patērētājam; tās nav ne neskaidra, ne maldinoša.

Otrais pamats: samērīguma trūkums.

Prasītāja apgalvo, ka, ievērojot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pozitīvo viedokli par piecām prasītājas veselīguma norādēm, absolūtais reklāmas aizliegums, kas ir noteikts, noraidot pieteikumus, ir nesamērīgs.

Trešais pamats: vienlīdzības principa pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka atbildētāja esot liegusi atļauju zinātniski neapstrīdamām veselīguma norādēm, lai gan agrāk tā ir atļāvusi līdzīgas norādes.

Ceturtais pamats: nepietiekams pamatojums.

Visbeidzot, prasītāja apalvo, ka apstrīdētajā regulā neesot norādīts pietiekams pamatojums; neesot ne redzams, ka atbildētāja ir ņēmusi vērā prasītājas, kā arī sabiedrības argumentus, ne arī ka tā šos argumentus būtu vispār patstāvīgi pārbaudījusi.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV 404, 30.12.2006., 9. lpp.).

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/32

Prasība, kas celta 2015. gada 25. februārī – Militos Symvouleftiki/Komisija

(Lieta T-104/15)

(2015/C 155/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Militos Symvouleftiki AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 16. decembra Īstenošanas lēmumu, ar ko tika noraidīts kā nepamatots prasītāja 2014. gada 23. oktobra lūgums veikt tiesiskuma pārbaudi un atstāts spēkā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. gada 23. septembra lēmums attiecībā uz neattaisnoto darba samaksu, kas kā personāla izmaksas tika izmaksāta prasītāja partneriem/akcionāriem divos prasītāja veiksmīgi īstenotos projektos, proti, “Go Green – Green Business is smart Business” projektā (Līguma Nr. 510424-LLP-1-2010–1-GR-LEONARDO-LMP)” un “LadybizIT” projektā (Līguma Nr. 2011–3052–518310-LLP-1-2011–1-GR-LEONARDO-LAM)”, un attiecīgajos projektos atzīt par attaisnotām personāla izmaksas, kas atbilst O. Stavropoulou, P. Aravantinos, un Karamanlis k-ga sniegtajiem “papildu” pakalpojumiem, vai, pakārtoti, saskaņā ar dotāciju nolīguma II.14. pantu un tā III pielikumu atzīt par attaisnotām tikai izmaksas, kas attiecas uz O. Stavropoulou un P. Aravantinos sniegtajiem “papildu” pakalpojumiem šajos abos aplūkotajos projektos un kuras jāsamaksā prasītājam;

—	piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanas izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

—

Komisija neesot ņēmusi vērā apstākli, ka “parastos” un “papildu pakalpojumus”, ko partneri/akcionāri sniedza aplūkoto projektu ietvaros, varēja nošķirt, ņemot vērā minēto pakalpojumu raksturu, tajā brīdī spēkā esošo prasītāja statūtu noteikumu formulējumu un garu, kā arī prasītāja partneru/akcionāru kopsapulces 2010. gada 20. decembra lēmuma noteikumus.

Otrais pamats attiecas uz otru Komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

—

Komisijas apsvērums, ka administratora statuss kā tāds neļauj viņam sniegt citus pakalpojumus prasītājam saskaņā ar darba līgumu, kam ir raksturīga patiesa pakļautības saikne, ir pretrunā Eiropas Savienības pastāvīgajai judikatūrai. Katrā ziņā prasītājs Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai un Komisijai esot iesniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecina par to, ka kontrole, ko projekta vadītājs veica attiecībā uz administratoru, bija īsta un atbilda judikatūrā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz patiesas pakļautības saiknes esamību.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/33

Prasība, kas celta 2015. gada 4. martā– RFA International/Komisija

(Lieta T-113/15)

(2015/C 155/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RFA International, LP (Kalgari, Kanāda) (pārstāvji – B. Evtimov un M. Krestiyanova, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumus C(2014) 9805 final, C(2014) 9806 final, C(2014) 9807 final, C(2014) 9808 final, C(2014) 9811 final, C(2014) 9812 final un C(2014) 9816 final par pieteikumiem par Krievijas izcelsmes ferosilīcija importu samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi no Antidempinga pamatregulas (1) 2. panta 9. punkta pārkāpuma un/vai kļūdainas interpretācijas izrietošu kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinādama, ka vienotai saimnieciskai vienībai neesot nozīmes saistībā ar pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanu, ieskaitot pārbaudi tiesā. Prasītāja apstrīd arī no tā izrietošo secinājumu, ka esot nodrošināta visu uzrādīto pārdošanas izmaksu un peļņas, ieskaitot ar eksportēšanu saistītās izmaksas un nesaistītā importētāja samērīgu peļņu, atskaitīšana no aplēstās eksporta cenas pilnā apmērā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Antidempinga pamatregulas (2) 11. panta 10. punkts un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar Komisijas veikto antidempinga maksājumu atskaitīšanu no aplēstās eksporta cenas. Prasītājas ieskatā, pat izmantojot savu metodoloģiju, Komisijai esot bijis jāsecina, ka 11. panta 10. punkta nosacījumi ir izpildīti vismaz attiecībā uz daļu no atprasītajām summām. Otrajā pamatā tiek arī apgalvots, ka esot izdarīts pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums, kas izriet no metodoloģijas, ko Komisijas izmantojusi, lai izvērtētu, vai maksājumi ir pienācīgi atspoguļoti tālākpārdošanas cenā, jo šī metodoloģija atšķiras no tās, kura tikusi izmantota pēdējā izmeklēšanā, kuras iznākumā noteikti šie maksājumi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot izdarīts Antidempinga pamatregulas (3) 11. panta 9. punkta un PTO Antidempinga nolīguma 18. panta 3. punkta 1. apakšpunkta pārkāpums, kas noticis, Komisijai tālab, lai noteiktu aplēstās normālās vērtības, izmantojot jaunu metodoloģiju un nespējot šo metodoloģiju attaisnot ar kādu būtisku apstākļu maiņu.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., [51. lpp.]).

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., [51. lpp.]).

(3) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., [51. lpp.]).

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/34

Prasība, kas celta 2015. gada 18. martā – El Corte Inglés/ITSB – Grup Supeco Maxor (“Supeco”)

(Lieta T-126/15)

(2015/C 155/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Grup Supeco Maxor, SL (Madride, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Supeco” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 884 741

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 4. decembra lēmums lietā R 1112/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 4. decembra lēmumu lietā R 1112/2014–5 daļā, kurā, daļēji apmierinot preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas apelācijas sūdzību, atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ar kuru daļēji noraidīti iebildumi B 2 0 54 040 un daļēji noraidīts Kopienas (grafiskas) preču zīmes “Supeco” reģistrācijas pieteikums Nr. 10 884 741, un

—	piespriest lietas dalībniekam vai lietas dalībniekiem, kuri iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/35

Prasība, kas celta 2015. gada 19. martā – Intesa Sanpaolo/ITSB (“WAVE 2 PAY”)

(Lieta T-129/15)

(2015/C 155/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intesa Sanpaolo SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji: P. Pozzi un F. Cecchi, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “WAVE 2 PAY” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 258 117

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2015. gada 19. janvāra lēmums lietā R 1857/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	konstatēt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpumu un kļūdainu piemērošanu;

—

konstatēt Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu, kā arī apstrīdētā lēmuma pretrunīgumu un līdz ar to:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/35

Prasība, kas celta 2015. gada 19. martā – Intesa Sanpaolo/ITSB (“WAVE TO PAY”)

(Lieta T-130/15)

(2015/C 155/42)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intesa Sanpaolo SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji: P. Pozzi un F. Cecchi, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “WAVE TO PAY” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 258 141

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2015. gada 19. janvāra lēmums lietā R 1864/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	konstatēt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpumu un kļūdainu piemērošanu;

—

konstatēt Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu, kā arī apstrīdētā lēmuma pretrunīgumu un līdz ar to:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas norādīti lietā T-129/15.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/36

Prasība, kas celta 2015. gada 26. martā – Itālija/Komisija

(Lieta T-135/15)

(2015/C 155/43)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – C. Colelli, avvocato dello Stato, un G. Palmieri, pārstāvis)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt, ciktāl tas skar šo prasību, Eiropas Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103 (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 53 final), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja it īpaši ir apstrīdējusi:

(a)	to lēmuma daļu, kurā pēc izmeklēšanas EX/2010/010 par cukura nozari ir tikusi izdarīta finanšu korekcija EUR 9 0 4 98 735,16 apmērā attiecībā uz 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu, pamatojoties uz apgalvojumu par “kļūdainu cukura ražošanas interpretāciju”;

(b)	to lēmuma daļu, kurā pēc izmeklēšanas CEB/2011/090 par veicināšanas pasākumiem tostarp ir tikusi izdarīta finanšu korekcija EUR 1 6 07 275,90 apmērā “novēlotu maksājumu” par 2010. finanšu gadu dēļ;

(c)	to lēmuma daļu, kurā pēc izmeklēšanas LA/2009/006 par “informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs” tostarp ir tikusi izdarīta finanšu korekcija EUR 1 1 98 831,03 apmērā “novēlotu maksājumu” dēļ.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 31. panta 4. punkta, kā arī dalībvalsts tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 90. lpp.), 11. panta, Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 58, 42. lpp.), un Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (OV L 176, 32. lpp.), pārkāpums, kā arī sprieduma SFIR u.c. (no C-187/12 līdz C-189/12, EU:C:2013:737) pārkāpums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības principa, ne bis in idem principa un pienākuma lojāli sadarboties pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 3. punkta otrās daļas, Regulas Nr. 885/2006 11. panta 3. punkta otrās daļas un 3. nodaļas, kā arī dokumentā Nr. VI/5330/97 noteikto Komisijas vadlīniju pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 883/2006 9. panta 3. punkta pārkāpums, šajā lietā pastāvoša nevienlīdzīga attieksme un faktu sagrozīšana.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 501/2008 20. panta, tiesiskās paļāvības un finanšu korekciju attiecināmības uz dalībvalstīm principa pārkāpums.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/41

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – CW/Parlaments

(Lieta F-124/13) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Prasība atcelt tiesību aktu - Civildienesta noteikumu 12.a pants - Iekšējie noteikumi attiecībā uz padomdevēju komiteju, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darbā - Civildienesta noteikumu 24. pants - Lūgums sniegt palīdzību - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā - Neesamība - Padomdevēju komitejas, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darbā, loma un pilnvaras - Ierēdņa fakultatīva vēršanās komitejā - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2015/C 155/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CW (pārstāvis – C. Bernard–Glanz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – E. Taneva un M. Dean)

Priekšmets

Prasība atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar ko tika noraidīts prasītāja lūgums sniegt palīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Parlaments sedz savus un atlīdzina pusi no CW tiesāšanās izdevumiem;

3)	CW sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 52, 22.2.2014., 54. lpp.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/41

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 23. marta spriedums – Borghans/Komisija

(Lieta F-6/14) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Apgādnieka zaudējuma pensija - Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 27. panta pirmā daļa - Miruša ierēdņa šķirts laulātais - Uzturlīdzekļu pastāvēšana ierēdņa nāves dienā - Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 42. pants - Termiņš lūguma par tiesību uz pensiju aprēķinu iesniegšanai)

(2015/C 155/60)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Julia Borghans (Auderghem, Beļģija) (pārstāvji – F. Van der Schueren un C. Lefèvre, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un A.-C. Simon)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru prasītājai ir atteikts piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju pēc viņas bijušā laulātā nāves

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt 2013. gada 3. jūnija lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir atteikusies piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju J. Borghans.

2)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina J. Borghans tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 85, 22.3.2014., 28. lpp.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/42

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – CN/Parlaments

(Lieta F-26/14) (1)

(Civildienests - Akreditēti deputātu palīgi - Lūgums sniegt palīdzību - Psiholoģiska vardarbība)

(2015/C 155/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CN (pārstāvji – L. Levi, C. Bernard-Glanz un A. Tymen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – M. Ecker un S. Alves)

Priekšmets

Prasība atcel lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītājas iesniegtais lūgums sniegt palīdzību saistībā ar psiholoģisko vardarbību

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar ko netieši tiek noraidīts CN 2013. gada 13. februāra lūgums sniegt palīdzību;

2)	atcelt Eiropas Parlamenta 2013. gada 18. decembra lēmumu, ar ko ir noraidīta CN 2013. gada 26. augusta sūdzība;

3)	Eiropas Parlaments samaksā CN summu EUR 45 785,29 apmērā;

4)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina CN tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 10.6.2014., 56. lpp.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/43

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – Coedo Suárez/Padome

(Lieta F-38/14) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Disciplinārsods - Atstādināšana no amata ar invaliditātes pabalsta samazināšanu - Soda samērīgums - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Jēdziens “ierēdņa uzvedība viņa karjeras laikā” - Darba laika grafika ievērošana)

(2015/C 155/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ángel Coedo Suárez (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bauer un A. Bisch)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes ģenerālsekretāra lēmumu noeikt sodu – atstādināšana no amata ar invaliditātes pabalsta samazināšanu 15 % apmērā līdz pensijas vecuma sasniegšanai

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Á. Coedo Suárez sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 7.7.2014., 45. lpp.

11.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/44

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta rīkojums – Singou/Padome

(Lieta F-143/14)

(Civildienests - Līgumdarbinieks - Sūdzības par psiholoģisku vardarbību noraidīšana - Darba līguma nepagarināšana - Sūdzības neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2015/C 155/64)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Simplice Gervais Singou (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – O. Dambel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Priekšmets

Prasība atcelt iecēlējinstitūcijas 2009. gada 5. marta lēmumu noraidīt prasītāja iesniegto sūdzību par psiholoģisku vardarbību un prasība atcelt iecēlējinstitūcijas 2012. gada 12. aprīļa lēmumu, ar kuru iecēlējinstitūcija atteicās pagarināt vai grozīt prasītāja kā līgumdarbinieka līgumu uz noteiktu laiku, noslēdzot līgumdarbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus par apgalvotajiem radītajiem zaudējumiem un nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	prasību par juridisko palīdzību noraidīt;

3)	S. G. Singou sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 155

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 11. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2015/C 155/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2015/C 155/02	Lieta C-266/13: Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – L. Kik/Staatssecretaris van Financiën Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālais nodrošinājums — Regula (EEK) Nr. 1408/71 — Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos — Darba ņēmējs, kurš ir tās dalībvalsts pilsonis, kurā viņš dzīvo, un kurš ir nodarbināts uz zemūdens cauruļvadu licēja kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu — Darba ņēmējs, kuru sākotnēji nodarbināja Nīderlandē reģistrēts uzņēmums un pēc tam Šveicē reģistrēts uzņēmums — Darbs, kas veikts secīgi uz trešajai valstij pieguļoša kontinentālā šelfa, starptautiskajos ūdeņos un uz noteiktām dalībvalstīm pieguļoša kontinentālā šelfa daļas — Šīs regulas piemērojamība personām — Piemērojamo tiesību aktu noteikšana	2
2015/C 155/03	Lieta C-286/13 P: Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums – Dole Food Company, Inc., Dole Fresh Fruit Europe, agrākā Dole Germany OHG/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Eiropas banānu tirgus — Saskaņošana, nosakot references cenas — Pienākums norādīt pamatojumu — Novēlots pamatojums — Novēlota pierādījumu iesniegšana — Tiesības uz aizstāvību — Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips — Faktu konstatēšanu reglamentējošie principi — Faktu sagrozīšana — Pierādījumu vērtēšana — Tirgus struktūra — Komisijas pienākums precizēt tādas informācijas apmaiņas elementus, kura veido konkurences ierobežojumu mērķa dēļ — Pierādīšanas pienākums — Naudas soda aprēķināšana — Pārkāpumā neiesaistītu meitasuzņēmumu pārdošanas apjomu ņemšana vērā — Vienu un to pašu banānu pārdošanas apjomu dubulta pieskaitīšana	3
2015/C 155/04	Lieta C-510/13: Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E.ON Földgáz Trade Zrt/Magyar Energetikai és Közmű–szabályozási Hivatal Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Dabasgāzes iekšējais tirgus — Direktīva 2003/55/EK — 25. pants — Direktīva 2009/73/EK — 41. un 54. pants — Piemērošana laikā — Regula (EK) Nr. 1775/2005 — 5. pants — Jaudas piešķiršanas mehānismi un pārslodzes novēršanas procedūras — Regulatīvās iestādes lēmums — Tiesības celt prasību — Sabiedrības, kurai ir dabasgāzes pārvades atļauja, celta prasība — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret regulatīvās iestādes lēmumu	4
2015/C 155/05	Lieta C-533/13: Tiesas (virspalāta) 2015. gada 17. marta spriedums (Työtuomioistuin (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Auto- ja Kuljetusalan Työntekijäliitto AKT ry/Öljytuote ry, Shell Aviation Finland Oy Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 2008/104/EK — Pagaidu darbs — 4. panta 1. punkts — Aizliegumi vai ierobežojumi attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku izmantošanu — Pamatojumi — Vispārējās intereses — Pārskatīšanas pienākums — Piemērošanas joma	5
2015/C 155/06	Lieta C-672/13: Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OTP Bank Nyrt/Magyar Állam, Magyar Államkincstár Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Valsts atbalsts — LESD 107. panta 1. punkts — Valsts atbalsta jēdziens — Mājokļa atbalsts, kas pirms Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirts noteiktām mājsaimniecību kategorijām — Kredītiestāžu veikta atbalsta izmaksāšana, pretī saņemot valsts garantiju — LESD 108. panta 3. punkts — Pasākums, kas iepriekš nav paziņots Eiropas Komisijai — Prettiesiskums	5
2015/C 155/07	Lieta C-182/14 P: Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. marta spriedums – Mega Brands International, Luxembourg, Zweigniederlassung Zug/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Kopienas vārdiskas preču zīmes MAGNEXT reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes MAGNET 4 īpašnieka iebildumi — Sajaukšanas iespēja	6
2015/C 155/08	Lieta C-39/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. februārī iesniedza Landgericht Wuppertal (Vācija) – Hartmut Frenzel/Resort Marina Oolderhuuske BV	7
2015/C 155/09	Lieta C-40/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. februārī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Minister Finansów/BRE Ubezpieczenia Sp. z o.o. z siedzibą w Warszawie	7
2015/C 155/10	Lieta C-42/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. februārī iesniedza Okresný súd Dunajská Streda (Slovākija) – Home Credit Slovakia a. s./Klára Bíróová	8
2015/C 155/11	Lieta C-51/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 6. februārī iesniedza Oberlandesgericht Celle (Vācija) – Remondis GmbH & Co. KG Region Nord/Region Hannover	10
2015/C 155/12	Lieta C-61/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 11. decembra spriedumu lietā T-102/13 Heli-Flight GmbH &Co. KG/Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) 2015. gada 11. februārī iesniedza Heli-Flight GmbH & Co. KG	11
2015/C 155/13	Lieta C-72/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. februārī iesniedza High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Divisional Court) (Apvienotā Karaliste) – OJSC Rosneft Oil Company/Her Majesty's Treasury, Secretary of State for Business, Innovation and Skills, The Financial Conduct Authority	12
2015/C 155/14	Lieta C-73/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. februārī iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – SC Vicdantrans SRL/Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca prin Administrația Județeană a Finanțelor Publice Bihor, Administrația Fondului pentru Mediu	14
2015/C 155/15	Lieta C-80/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 20. februārī iesniedza Finanzgericht Baden–Württemberg (Vācija) – Robert Fuchs AG/Hauptzollamt Lörrach	14
2015/C 155/16	Lieta C-92/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 25. februārī iesniedza Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) – Sven Mathys/De Grave Antverpia NV	15
2015/C 155/17	Lieta C-125/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 2. februāra rīkojumu lietā T-577/14 Gascogne Sack Deutschland un Gascogne/Eiropas Savienība 2015. gada 11. martā iesniedza Eiropas Savienības Tiesa	15
2015/C 155/18	Lieta C-126/15: Prasība, kas celta 2015. gada 12. martā – Eiropas Komisija/Portugāles Republika	16
2015/C 155/19	Lieta C-128/15: Prasība, kas celta 2015. gada 13. martā – Spānijas Karaliste/Eiropas Savienības Padome	17
2015/C 155/20	Lieta C-139/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-109/12 Spānijas Karaliste/Komisija 2015. gada 24. martā iesniedza Eiropas Komisija	18
2015/C 155/21	Lieta C-140/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 20. janvāra spriedumu lietā T-111/12 Spānija/Komisija 2015. gada 24. martā iesniedza Eiropas Komisija	19
	Vispārējā tiesa
2015/C 155/22	Lieta T-556/08: Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Slovenská pošta/Komisija Konkurence — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Slovākijas tradicionālo pasta pakalpojumu un hibrīdpasta pakalpojumu tirgi — Lēmums, ar ko konstatē EKL 86. panta 1. punkta, aplūkojot to kopsakarā ar EKL 82. pantu, pārkāpumu — Ekskluzīvas tiesības piegādāt hibrīdpastu — Labas pārvaldības princips — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības tikt uzklausītam — Tirgus noteikšana — Monopola paplašinājums — EKL 86. panta 2. punkts — Tiesiskā noteiktība — Tiesiskā paļāvība	20
2015/C 155/23	Lieta T-297/09: Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Evropaïki Dynamiki/EADA Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Informātikas pakalpojumu sniegšana — Pretendenta ierindošana otrajā vai trešajā vietā kaskādes procedūrā — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Ārpuslīgumiskā atbildība	21
2015/C 155/24	Lieta T-538/11: Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Beļģija/Komisija Valsts atbalsts — Sabiedrības veselība — Atbalsts, kas piešķirts transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga testu liellopiem finansēšanai — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Prasība atcelt tiesību aktu — Nelabvēlīgs akts — Pieņemamība — Jēdziens priekšrocība — Jēdziens selektivitāte	22
2015/C 155/25	Lieta T-563/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Central Bank of Iran/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Kļūda vērtējumā — Tiesības uz īpašumu — Tiesības uz reputācijas aizsardzību — Samērīgums	22
2015/C 155/26	Lieta T-378/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Apple and Pear Australia et Star Fruits Diffusion/ITSB – Carolus C. (English pink) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes English pink reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme PINK LADY un agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes Pink Lady — Pienākums norādīt pamatojumu — Rūpības pienākums — Kopienas preču zīmju tiesas nolēmums — Res judicata neesamība	23
2015/C 155/27	Lieta T-456/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedums – Sea Handling/Komisija Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Ar valsts atbalsta kontroles procedūru saistīti dokumenti — Piekļuves atteikums — Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību — Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību — Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi — Sevišķas sabiedrības intereses — Daļēja piekļuve	24
2015/C 155/28	Lieta T-551/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Radecki/ITSB – Vamed (AKTIVAMED) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes AKTIVAMED reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme VAMED — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts	25
2015/C 155/29	Lieta T-581/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Royal County of Berkshire Polo Club/ITSB – Lifestyle Equities (Royal County of Berkshire POLO CLUB) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes Royal County of Berkshire POLO CLUB reģistrācijas pieteikums — Agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes BEVERLY HILLS POLO CLUB — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	25
2015/C 155/30	Lieta T-596/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Emsibeth/ITSB – Peek & Cloppenburg (Nael) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes Nael reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme Mc Neal — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	26
2015/C 155/31	Lieta T-72/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 26. marta spriedums – Bateaux mouches/ITSB (BATEAUX MOUCHES) Kopienas preču zīme — Starptautiska preču zīmes reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu — Vārdiska preču zīme BATEAUX MOUCHES — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts	27
2015/C 155/32	Lieta T-132/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 11. marta rīkojums – Albis Plastic/ITSB – IQAP Masterbatch Group (ALCOLOR) Kopienas preču zīme — Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu — Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	27
2015/C 155/33	Lieta T-383/14 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 24. marta rīkojums – Europower/Komisija Pagaidu noregulējums — Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi — Konkursa procedūra — Triģenerācijas ražotnes būvniecība un tehniskā apkope — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam — Pieteikums par izpildes apturēšanu — Fumus boni juris — Steidzamības neesamība	28
2015/C 155/34	Lieta T-82/15: Prasība, kas celta 2015. gada 20. februārī – InAccess Networks Integrated Systems/Komisija	28
2015/C 155/35	Lieta T-94/15: Prasība, kas celta 2015. gada 19. februārī – Binca Seafoods/Komisija	30
2015/C 155/36	Lieta T-99/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. februārī – Sfera Joven/ITSB – Las banderas del Mediterráneo (NOOSFERA)	31
2015/C 155/37	Lieta T-100/15: Prasība, kas celta 2015. gada 27. februārī – Dextro Energy/Komisija	31
2015/C 155/38	Lieta T-104/15: Prasība, kas celta 2015. gada 25. februārī – Militos Symvouleftiki/Komisija	32
2015/C 155/39	Lieta T-113/15: Prasība, kas celta 2015. gada 4. martā– RFA International/Komisija	33
2015/C 155/40	Lieta T-126/15: Prasība, kas celta 2015. gada 18. martā – El Corte Inglés/ITSB – Grup Supeco Maxor (Supeco)	34
2015/C 155/41	Lieta T-129/15: Prasība, kas celta 2015. gada 19. martā – Intesa Sanpaolo/ITSB (WAVE 2 PAY)	35
2015/C 155/42	Lieta T-130/15: Prasība, kas celta 2015. gada 19. martā – Intesa Sanpaolo/ITSB (WAVE TO PAY)	35
2015/C 155/43	Lieta T-135/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. martā – Itālija/Komisija	36
2015/C 155/44	Lieta T-594/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 11. marta rīkojums – Sanctuary Brands/ITSB – Richter International (TAILORBYRD)	37
2015/C 155/45	Lieta T-598/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 11. marta rīkojums – Sanctuary Brands/ITSB – Richter International (TAILORBYRD)	38
2015/C 155/46	Lieta T-260/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Vattenfall Europe Mining u.c./Komisija	38
2015/C 155/47	Lieta T-263/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Hydro Aluminium Rolled Products u.c./Komisija	38
2015/C 155/48	Lieta T-271/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Styron Deutschland/Komisija	38
2015/C 155/49	Lieta T-274/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Lech-Stahlwerke/Komisija	38
2015/C 155/50	Lieta T-291/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – egeplast international/Komisija	39
2015/C 155/51	Lieta T-302/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Buderus Guss/Komisija	39
2015/C 155/52	Lieta T-303/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Polyblend/Komisija	39
2015/C 155/53	Lieta T-304/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Sun Alloys Europe/Komisija	39
2015/C 155/54	Lieta T-306/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Polymer-Chemie/Komisija	39
2015/C 155/55	Lieta T-307/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – TechnoCompound/Komisija	40
2015/C 155/56	Lieta T-308/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Neue Halberg-Guss/Komisija	40
2015/C 155/57	Lieta T-309/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Mat Foundries Europe/Komisija	40
2015/C 155/58	Lieta T-310/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. marta rīkojums – Fritz Winter Eisengießerei/Komisija	40
	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2015/C 155/59	Lieta F-124/13: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – CW/Parlaments Civildienests — Ierēdņi — Prasība atcelt tiesību aktu — Civildienesta noteikumu 12.a pants — Iekšējie noteikumi attiecībā uz padomdevēju komiteju, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darbā — Civildienesta noteikumu 24. pants — Lūgums sniegt palīdzību — Acīmredzamas kļūdas vērtējumā — Neesamība — Padomdevēju komitejas, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darbā, loma un pilnvaras — Ierēdņa fakultatīva vēršanās komitejā — Prasība par zaudējumu atlīdzību	41
2015/C 155/60	Lieta F-6/14: Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2015. gada 23. marta spriedums – Borghans/Komisija Civildienests — Atalgojums — Apgādnieka zaudējuma pensija — Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 27. panta pirmā daļa — Miruša ierēdņa šķirts laulātais — Uzturlīdzekļu pastāvēšana ierēdņa nāves dienā — Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 42. pants — Termiņš lūguma par tiesību uz pensiju aprēķinu iesniegšanai	41
2015/C 155/61	Lieta F-26/14: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – CN/Parlaments Civildienests — Akreditēti deputātu palīgi — Lūgums sniegt palīdzību — Psiholoģiska vardarbība	42
2015/C 155/62	Lieta F-38/14: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 26. marta spriedums – Coedo Suárez/Padome Civildienests — Ierēdņi — Disciplinārlieta — Disciplinārsods — Atstādināšana no amata ar invaliditātes pabalsta samazināšanu — Soda samērīgums — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Jēdziens ierēdņa uzvedība viņa karjeras laikā — Darba laika grafika ievērošana	43
2015/C 155/63	Lieta F-41/14: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 26. marta spriedums – CW/Parlaments Civildienests — Ierēdņi — Novērtējuma ziņojums — Acīmredzamas kļūdas vērtējumā — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Psiholoģiska vardarbība — Lēmums, ar kuru piešķirts viens nopelnu punkts	43
2015/C 155/64	Lieta F-143/14: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta rīkojums – Singou/Padome Civildienests — Līgumdarbinieks — Sūdzības par psiholoģisku vardarbību noraidīšana — Darba līguma nepagarināšana — Sūdzības neesamība — Acīmredzama nepieņemamība	44