30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/1

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.7522 – MVV / BayWa r.e. / GlendImplex / GreenCom / BEEGY)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 143/01)

Komisija 2015. gada 21. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai vācu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7522. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/1

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.7568 – M1 Fashion / LVMH / Pepe Jeans Group)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 143/02)

Komisija 2015. gada 24. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7568. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/2

---

Euro maiņas kurss (1)

2015. gada 29. aprīlis

(2015/C 143/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1002
JPY	Japānas jena	131,20
DKK	Dānijas krona	7,4619
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,71610
SEK	Zviedrijas krona	9,2723
CHF	Šveices franks	1,0491
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,3850
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,435
HUF	Ungārijas forints	302,55
PLN	Polijas zlots	4,0120
RON	Rumānijas leja	4,4125
TRY	Turcijas lira	2,9437
AUD	Austrālijas dolārs	1,3762
CAD	Kanādas dolārs	1,3262
HKD	Hongkongas dolārs	8,5278
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,4310
SGD	Singapūras dolārs	1,4557
KRW	Dienvidkorejas vona	1 179,14
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,0682
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,8211
HRK	Horvātijas kuna	7,5763
IDR	Indonēzijas rūpija	14 212,78
MYR	Malaizijas ringits	3,9178
PHP	Filipīnu peso	48,743
RUB	Krievijas rublis	56,7850
THB	Taizemes bāts	36,142
BRL	Brazīlijas reāls	3,2467
MXN	Meksikas peso	16,8221
INR	Indijas rūpija	69,7841

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/3

---

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2015/C 143/04)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

155. lappusē pēc 30. nodaļas 1. papildpiezīmes 3. punkta tabulas iekļauj jaunu 4. punktu ar šādu tekstu:

---

(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/4

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2015/C 143/05)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts : Vācija

Piemiņas monētas tematika : Hesene (Hessen) no sērijas “Federālās zemes”

Dizainparauga apraksts : monētas iekšējā daļā klasiskā perspektīvā attēlota Sv. Pāvila baznīca (“Paulskirche”) Frankfurtē, kurā 1849. gadā darbojās Vācijas pirmā brīvi ievēlētā likumdošanas struktūra un kuru uzskata par Vācijas demokrātijas šūpuli, tādēļ šai perspektīvai ir vislielākā vērtība atpazīstamības ziņā. Dizainā skaidri atainota spriedze starp dominējošo torni un baznīcas eliptisko struktūru. Nedaudz pārspīlētā kāpņu vītne itin kā aicina ienākt un vienlaikus balsta zem tās redzamo uzrakstu “HESSEN” (Hesenes federālā zeme, kurā atrodas Sv. Pāvila baznīca). Monētas iekšējā daļā attēlots arī gadskaitlis “2015” un kreisajā pusē – attiecīgās naudas kaltuves zīme (“A”, “D”, “F”, “G” vai “J”) un emitentvalsts apzīmējums “D”, bet labajā pusē – graviera zīme (iniciāļi “HH” – Heinz Hoyer).

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms : 30 miljoni monētu

Emisijas datums :

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/5

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2015/C 143/06)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts : Sanmarīno Republika

Piemiņas monētas tematika : Dantes Aligjēri 750 gadu jubileja

Dizainparauga apraksts : dizaina autore Annalīsa Masīni (Annalisa Masini) attēlojusi Dantes portretu no Botičelli freskas. Portreta labajā pusē vertikāli redzams uzraksts “Dante”. Monētas iekšējās daļas labajā pusē puslokā izvietots emitentvalsts nosaukums “SAN MARINO”. Starp abiem uzrakstiem redzama kaltuves zīme “R”, gadskaitļi “1265” un “2015” un mākslinieces iniciāļi “AM”. Valsts nosaukumā un monētas tematikai izmantotais burtu stils izvēlēts, iedvesmojoties no Dantes “Dievišķās komēdijas” pirmā izdevuma burtiem.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms : 104 000 monētu

Emisijas datums :

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/6

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2015/C 143/07)

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas divu euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām divu euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts : Malta

Piemiņas monētas tematika : pirmais lidojums no Maltas

Dizainparauga apraksts : monēta veltīta nozīmīgam notikumam Maltas aviācijas vēsturē – pirms 100 gadiem notika pirmais lidojums no Maltas. Kapteinis Kilmers (Kilmer) 1915. gada 13. februārī pacēlās no Lielās ostas (Grand Harbour) ar hidroplānu, ko veda ar kuģi HMS ARK Royal. Lidaparāts nolaidās ostā pēc 55 minūšu lidojuma. Monētas iekšējā daļā attēlots kapteiņa Kilmera hidroplāns un fonā – Senglea sargtornis, ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis Lielās ostas rajonā. Augšpusē puslokā izvietots uzraksts “FIRST FLIGHT FROM MALTA”. Labajā pusē redzami gadskaitļi “1915–2015”. Apakšā pa kreisi ir uzraksts “100TH ANNIVERSARY”, bet pašā apakšā – dizainparauga autora iniciāļi “NGB” (Noel Galea Bason).

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms : 300 000 monētu

Emisijas datums : 2015. gada marts

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/7

---

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2015. gada 1. maija

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2015/C 143/08)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka, ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 88, 14.3.2015., 6. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.5.2015.	…	0,26	0,26	2,18	0,26	0,52	0,26	0,27	0,26	0,26	0,26	0,26	0,26	1,58	2,21	0,26	0,26	0,26	0,26	0,26	0,26	0,26	2,16	0,26	2,04	0,13	0,26	0,26	1,02
1.4.2015.	30.4.2015.	0,34	0,34	2,18	0,34	0,52	0,34	0,42	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	1,58	2,21	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	2,16	0,34	2,04	0,23	0,34	0,34	1,02
1.3.2015.	31.3.2015.	0,34	0,34	2,18	0,34	0,52	0,34	0,66	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	1,58	2,21	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	2,16	0,34	2,04	0,33	0,34	0,34	1,02
1.1.2015.	28.2.2015.	0,34	0,34	2,18	0,34	0,52	0,34	0,66	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	1,58	2,21	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	0,34	2,16	0,34	2,63	0,46	0,34	0,34	1,02

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/8

---

EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atmaksāšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2015. gada 1. janvāra

(Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmēm un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL (OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 26/2006, 25.5.2006., 1. lpp.) 10. pantu)

(2015/C 143/09)

Bāzes likmes aprēķina saskaņā ar nodaļu par atsauces un diskonta likmju noteikšanas metodi Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs, kurās grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2008. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 788/08/COL. Piemērojamās atsauces likmes iegūst, bāzes likmei pieskaitot attiecīgos uzcenojumus, kā noteikts Valsts atbalsta pamatnostādnēs.

Bāzes likmes ir noteiktas šādi:

	Islande	Lihtenšteina	Norvēģija
1.1.2015.	6,26	0,16	1,71

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/9

---

Islandes Finanšu dienestu asociācijas 2015. gada 28. janvārī iesniegtā prasība pret EBTA Uzraudzības iestādi

(Lieta E-4/15)

(2015/C 143/10)

Islandes Finanšu dienestu asociācija, ko pārstāv advokāti Hans-Jörg Niemeyer un Christian Kovács (advokātu birojs Hengeler Mueller, Square de Meeûs 40, 1000 Brussels, Belgium), 2015. gada 28. janvārī EBTA Tiesai iesniedza prasību pret EBTA Uzraudzības iestādi.

Pieteikuma iesniedzējs pieprasa EBTA Tiesai:

1)	atcelt EBTA Uzraudzības iestādes 2014. gada 16. jūlija Lēmumu Nr. 298/14/COL (OV C 400, 13.11.2014., 13. lpp.), lai slēgtu lietu par pastāvošo atbalstu Islandes Mājokļu finansējuma fondam (Íbúðalánasjóður); un

2)	piespriest EBTA Uzraudzības iestādei segt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības juridiskais pamats:

—

Pieteikuma iesniedzējs, Islandes Finanšu pakalpojumu asociācija (“SFF”), ir asociācija, kas pārstāv visas Islandē reģistrētās finanšu sabiedrības, tostarp universālās bankas, investīciju bankas un krājbankas, kā arī apdrošināšanas, līzinga, vērtspapīru un kredītkaršu sabiedrības. Tās mērķis ir sekmēt konkurences darbības vidi finanšu sabiedrībām Islandē un lobēt to intereses starptautiskā līmenī.

—	Šī lieta attiecas uz lūgumu anulēt EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu slēgt lietu par pastāvošo atbalstu Islandes Mājokļu finansējuma fondam (“HFF”).

Prasības iesniedzējs apgalvo, ka EBTA Uzraudzības iestāde:

—	ir izdarījusi kļūdainu pieņēmumu par to, ka HFF piešķirtais atbalsts ir pastāvošais atbalsts, lai gan patiesībā runa ir par jaunu atbalstu,

—	nav sniegusi pietiekamus pamatojumus secinājumiem, kādus tā ir izdarījusi savā lēmumā, un līdz ar to ir pārkāpusi Nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 16. pantu,

—	ir acīmredzami kļūdaini interpretējusi EEZ līguma 59. panta 2. punktu.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/10

---

EBTA Uzraudzības iestādes 2015. gada 16. februārī iesniegtā prasība pret Norvēģijas Karalisti

(Lieta E-6/15)

(2015/C 143/11)

EBTA Uzraudzības iestāde, ko pārstāv Xavier Lewis un Clémence Perrin, Rue Belliard 35, 1040 Brussels, Belgium, 2015. gada 16. februārī EBTA Tiesā iesniedza prasību pret Norvēģijas Karalisti.

Prasības iesniedzējs lūdz EBTA Tiesu paziņot, ka:

1)

saglabājot spēkā Būvniecības plānošanas akta (Planning Building Act) 20-1. sadaļas otro daļu un 22-3. sadaļu, tās lasot saistībā ar Būvniecības noteikumu (Building Regulation) 9-1. līdz 9-4. sadaļu un 11-1. sadaļu, kas paredz uzņēmumiem, kuri veic celtniecības darbus, pirms darbības uzsākšanas iegūt vietējo pašvaldības iestāžu atļauju, Norvēģija nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar EEZ līguma X pielikuma 1. punktā minētā tiesību akta 16. pantu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū) vai arī saskaņā ar EEZ līguma 36. pantu;

2)	Norvēģijas Karaliste sedz tiesāšanās izdevumus.

Juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības juridiskais pamats:

—

Lieta skar prasību saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem (20-1. sadaļas otrā daļa un 22-3. sadaļa Būvniecības plānošanas aktā, tās lasot saistībā ar Būvniecības noteikumu 9-1. līdz 9-4. sadaļu un 11-1. sadaļu), kas paredz, ka uzņēmumiem, kuri vēlas veikt celtniecības darbus Norvēģijā, pirms darbības uzsākšanas ir jāiegūst vietējo pašvaldības iestāžu apstiprinājums. Šāds apstiprinājums jāiegūst pirms katra individuāla celtniecības projekta sākšanas.

—

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka prasība rada ierobežojumu, ko nevar pamatot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (“Pakalpojumu direktīva”) 16. panta 1. un 3. punktu, vai arī šāds pasākums rada ierobežojumu pakalpojumu sniegšanas brīvībai saskaņā ar EEZ līguma 36. pantu, ko nevar pamatot saskaņā ar EEZ līguma 33. pantu.

—	Norvēģija apgalvo, ka principā šāda atļauju shēma nav pretrunā Pakalpojumu direktīvai, jo to var pamatot ar minētās direktīvas 16. panta 1. un 3. punktu.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/11

---

EBTA Uzraudzības iestādes 2015. gada 16. februārī iesniegtā prasība pret Norvēģijas Karalisti

(Lieta E-7/15)

(2015/C 143/12)

EBTA Uzraudzības iestāde, ko pārstāv Xavier Lewis un Auður Ýr Steinarsdóttir un Øyvind Bø, Rue Belliard 35, 1040 Brussels, Belgium, 2015. gada 16. februārī EBTA Tiesā iesniedza prasību pret Norvēģijas Karalisti.

Prasības iesniedzējs lūdz EPTA tiesai:

1)

paziņot, ka: i) pārsniedzot sēra dioksīda (SO2), makrodaļiņu (PM10) un slāpekļa dioksīda (NO2) robežvērtības apkārtējā gaisā laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam dažādos apmēros zonās NO1, NO3, NO4, NO5 un NO6, kas minētas Direktīvas 1999/30/EK 3. līdz 5. pantā (tagad Direktīvas 2008/50/EK 13. pants); un ii) neievērojot gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna pienākumu, kas noteikts Direktīvas 96/62/EK 8. panta 3. punktā (tagad Direktīvas 2008/50/EK 23. pants), dažādos apmēros attiecībā uz zonām NO1, NO2, NO3, NO4 un NO5, Norvēģija nav izpildījusi savas saistības, kuras izriet no tiesību akta, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XX pielikuma 14.c punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai);

2)	likt Norvēģijai segt šīs tiesāšanās izdevumus.

Juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības juridiskais pamats:

—

Padomes Direktīva 1999/30/EK par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā (tagad Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai) nosaka robežvērtības dažām piesārņojošām vielām apkārtējā gaisā, lai novērstu, nepieļautu un samazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi kopumā. Tā arī paredz noteikumus piesārņojošo vielu novērtēšanai, kā arī pasākumus labas gaisa kvalitātes uzturēšanai.

—	EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka Norvēģija nav ievērojusi savu pienākumu nodrošināt, ka noteiktu piesārņojošo vielu līmeņi apkārtējā gaisā nepārsniedz EEZ tiesību aktos paredzētās robežvērtības.

—	EBTA Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka Norvēģija nav ievērojusi savu pienākumu izstrādāt piemērotus gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus gadījumos, kad ir pārsniegtas robežvērtības un attiecīgā pielaides robeža.

—	EBTA Uzraudzības iestāde apgalvo, ka Norvēģija savās atbildēs uz oficiālo paziņojuma vēstuli un pamatoto atzinumu nav apstrīdējusi nevienu no Iestādes konstatētajiem trūkumiem.

—

EBTA Uzraudzības iestāde apgalvo, ka, neiekļaujot sīkāku informāciju par pieņemtajiem pasākumiem vai projektiem un to īstenošanas grafiku, kā arī aplēsi par paredzēto gaisa kvalitātes uzlabošanos un plānoto nepieciešamo laikposmu šo mērķu sasniegšanai, Norvēģija nav ievērojusi savas saistības saskaņā ar Direktīvas 96/62/EK 8. panta 3. punktu (tagad Direktīvas 2008/50/EK 23. panta 1. punkts).

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/12

---

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importu

(2015/C 143/13)

Saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņus no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importē par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1.   Sūdzība

2015. gada 17. martāEuropean Steel Association (EUROFER) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ražošanas apjoma.

2.   Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu (dažkārt dēvēti par HFP Rebars) un kuri ir izgatavoti no dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, ātrgriezējtēraudu un silīcijmangāntēraudu) bez turpmākas apstrādes pēc karstās velmēšanas, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus. Šie stieņi var būt ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti. Galvenā paaugstinātas izturības pret nogurumu pazīme ir spēja izturēt atkārtotu spriedzi, nesalūstot, un, konkrētāk, spēja izturēt vairāk nekā 4½ miljonus noguruma ciklu, izmantojot slodzes koeficientu (min./maks.) 0,2 un sprieguma diapazonu, kas pārsniedz 150 MPa, (“izmeklējamais ražojums”).

3.   Apgalvojums par dempingu

Ražojums, kuru saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7214 20 00, ex 7228 30 20, ex 7228 30 41, ex 7228 30 49, ex 7228 30 61, ex 7228 30 69, ex 7228 30 70 un ex 7228 30 89. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzējs normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas ir noteicis, pamatojoties uz cenu iekšzemes tirgū divās tirgus ekonomikas valstīs, proti, Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4.   Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību un finansiālo stāvokli.

5.   Procedūra

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nav pret Savienības interesēm.

5.1.    Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (2) no attiecīgās valsts.

5.1.1.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.1.1.1.   Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju atlasei attiecīgajā valstī

a)   Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par saviem uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot pamatregulas 18. panta iespējamu piemērošanu, uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši neatlasītie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (3).

b)   Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

Neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (turpmāk “individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāpieprasa anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi. Komisija pārbaudīs, vai tiem var piešķirt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Ja šie ražotāji eksportētāji valstīs, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, tie 5.1.2.2. punktā norādītajā termiņā var iesniegt pienācīgi pamatotu un pienācīgi aizpildītu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (“TER pieprasījumu”).

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās dempinga starpības pieprasījumu, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.1.2.   Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.1.2.1.   Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 5.1.2.2. punkta noteikumus, normālo vērtību importam no attiecīgās valsts nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc Komisija izraudzīsies piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Komisija ir provizoriski izvēlējusies Apvienotos Arābu Emirātus. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par šīs izvēles atbilstību. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju izmeklējamo ražojumu ražo arī Katarā un Turcijā. Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots.

5.1.2.2.   Režīms ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (turpmāk “TER pieprasījums”). TER tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji (4). Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot viņu pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī un neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm. Komisija novērtēs tikai tās TER pieprasījuma veidlapas, kuras iesnieguši atlasītie valsts ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī un neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kuru individuālās dempinga starpības pieprasījums ir pieņemts.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, 21 dienas laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa.

5.1.3.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem  (5)  (6)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgās valsts Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi. Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par saviem uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.2.    Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi. Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 5.6. punktā). Citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi būtu jāiekļauj izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.4.    Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.5.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.6.    Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību turētāja ir jāprasa īpaša atļauja, kas ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (7).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (tostarp skenē tās pilnvaras un izziņas) iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts : TRADE-HFP-REBARS-DUMPING@ec.europa.eu un TRADE-HFP-REBARS-INJURY@ec.europa.eu

6.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

7.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais četras nedēļas pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

8.   Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8).

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(3)  Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un de minimis starpības un pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(4)  Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(5)  Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(7)  Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(8)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/23

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 143/14)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

ΓΑΛΑΝΟ ΜΕΤΑΓΓΙΤΣΙΟΥ ΧΑΛΚΙΔΙΚΗΣ (GALANO METAGGITSIOU CHALKIDIKIS)

EK Nr.: EL-PDO-0005-01027-07.08.2012.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

Γαλανό Μεταγγιτσίου Χαλκιδικής (Galano Metaggitsiou Chalkidikis)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa Galano Metaggitsiou Chalkidikis tiek iegūta no šķirnes “Strongilolia” (“Galani”, “Prasinolia”) olīvām, kurām jābūt vismaz 90 % īpatsvarā, un no “Chondroelia Chalkidikis” šķirnes olīvām, kuru īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 %.

Olīveļļai Galano Metaggitsiou Chalkidikis piemīt šādas fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības:

Skābums: ne lielāks par 0,60

Peroksīda skaitlis: ne lielāks par 15

Κ232 : nepārsniedz 2,35

Κ270 : nepārsniedz 0,18

Vaski: nepārsniedz 110 mg/kg

Nepiesātināto taukskābju saturs: vismaz 84 %

Oleīnkābes saturs: vismaz 73 %

Linolēnskābe: < 1,0 %

Linolskābe: < 11 %

Krāsa: dzeltenzaļa līdz zeltaini dzeltena, uzreiz pēc izspiešanas duļķaina, bet vēlāk pakāpeniski kļūst pavisam dzidra.

Organoleptiskās īpašības:

Raksturlielums	Vidējā vērtība
Trūkumi	0
Augļainuma mediāna	> 3
Sīvuma mediāna	> 3
Rūgtenuma mediāna	< 2,5

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Olīvas, ko izmanto neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas Galano Metaggitsiou Chalkidikis ražošanai, tiek izaudzētas un izspiestas tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Olīveļļa Galano Metaggitsiou Chalkidikis tiek sapildīta pudelēs ģeogrāfiskajā apgabalā, lai nepieļautu produkta kvalitātes kritumu un vērtīgo īpašību zudumu nefasēta produkta pārvadāšanas laikā.

Lai nepazeminātos produkta kvalitāte, tiek veikti konkrēti pasākumi, proti:

1)	produktu sākumā uzglabā numurētās nerūsoša tērauda tvertnēs eļļas ražotāju noliktavās, kuri apzinās, ka skābekļa un gaismas ietekmē zūd olīveļļas kvalitāte;

2)	tvertnes vispirms tiek aizzīmogotas ar zīmogvasku, uz kura ir uzraksts “κυανούν” (zils), zīmogu atjaunojot, ja tvertne nav iztukšota, – tādējādi tiek nodrošināta produkcijas kontrole;

3)	aizliegts tvertnes saturu pārliet un nefasēto produktu transportēt ārpus noteiktā produkta ražošanas apgabala – tā līdz minimumam samazina laiku, kad taukvielas uz eļļas virsmas var atrasties kontaktā ar skābekli, pārvadājot produktu tvertnēs vai fasējot;

4)	aizliegts produktu izvest ārpus noteiktā ražošanas apgabala caurspīdīgās tvertnēs vai tarā, lai olīveļļu nepakļautu tiešu saules staru iedarbībai, kas izraisa fotooksidāciju;

5)	pudeles tiek aizzīmogotas ar zīmogvasku, kura sastāvs katrai pildīšanas partijai ir citāds (atšķiras zīmogvaska sastāvs un aizzīmogošanas veids), lai novērstu produkta viltošanas iespēju (pastiprināta kontrole) tā fasēšanas laikā un lai nodrošinātu izsekojamību.

Produkts tiek pildīts necaurspīdīgos stikla, metāla vai keramikas traukos, kas piemēroti pārtikas glabāšanai, drīkst izmantot arī citu necaurspīdīgu materiālu, kas nemaina satura īpašības un atbilst to valstu tirdzniecības un/vai juridiskajām prasībām, kurās produkts tiek pārdots.

3.6.   Īpaši noteikumi tā produkta marķēšanai, uz kuru attiecas reģistrētais nosaukums

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem uz marķējuma ir viens no šādiem logotipiem:

Uz pudeles tiek norādīts arī ražotāja kods, un katrai pudelei piešķir savu numuru, līdz ar to patērētāji saņem precīzāku, specializētu informāciju.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Apgabals, kurā tiek ražota augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa Galano Metaggitsiou Chalkidikis, atrodas Sitonijas dima Metangices administratīvajā apgabalā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala specifika izskaidrojama ar tā atrašanās vietu: austrumos no upes, rietumos no jūras, bet ziemeļos un dienvidos to norobežo kalni.

Apgabala reljefu galvenokārt veido nogāzes ar 1–15 % lielu slīpumu; to platība aizņem lielāko apgabala daļu – 1 820 ha, bet šai teritorijai visapkārt slejas stāvākas nogāzes, kuru slīpums var pārsniegt 60 %. Līdz ar to kultivējamās platības lielākoties ieskauj pakalni. Tādējādi veidojas slēgta ieplaka, kura ir aizsargāta no austrumu vējiem, kas nes nokrišņus, un kurā valda samērā zema temperatūra – gada aukstākajā mēnesī tās vidējā vērtība ir 2,5 °C, bet siltākajā – 22,5 °C. Šim apgabalam raksturīgas arī agrīnas salnas, kas izskaidrojamas ar reljefa ietekmi uz klimatu.

Apgabalā valda Vidusjūras klimats. Tam piemīt arī Vidusjūras ietekmēta kontinentāla klimata iezīmes, un nokrišņu daudzums nav īpaši liels: gada vidējais nokrišņu daudzums ir 505 mm zemākajos apgabalos un 662 mm augstākajos. No jūnija līdz septembrim ir gada sausākais laiks (119–169 mm), vismazāk nokrišņu ir septembrī (20–29 mm). Halkidikes Metangicē olīvkoki ir stādīti Vertiska kalna apkaimē augsnēs, kuras veidojušās paleozojā un kurās sastopami divvizlu un biotīta gneisi, granīti, slānekļi, kvarcīti, diorīti un laukšpati. Augsne ir vidēji skāba ar zemu pH (5 un 6), taču pārējās Halkidikes nomes daļās olīvkoku stādījumi aug galvenokārt bāziskās kaļķakmens augsnēs, kuru pH ir lielāks vai vienāds ar 7. Mehāniskā sastāva ziņā augsnes ir vieglas līdz vidējas, tām ir labas ūdensīpašības un gaisīpašības, vidēja ūdenscaurlaidība, apmierinoša ūdens notece un laba ūdens un barības vielu aprite, turklāt tām raksturīgs augsts fosfora saturs.

Halkidikes Metangicē olīvdārzos vismaz 90 % stādījumu ir izraudzīta “Strongilolia” (“Galani”, “Prasinolia”) šķirne, kas nostiprinājusies konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo labi atbilst turienes augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. “Chondroelia Chalkidikis” šķirne stādīta ne vairāk kā 10 % platību. “Strongilolia” šķirnes izplatība konkrētajā apgabalā ir izskaidrojama ar piemēroto mikroklimatu un cilvēku darbību, kas burtiski ir pārveidojusi novada lauksaimniecības zemes, augsnes skābumu neitralizējot ar organiskajiem mēsliem un zaļmēslojumu, bet rupjo augsni uzrokot ar rokām.

“Strongilolia” ir šķirne, kurai raksturīgi lieli augļi. Tās olīvām ir apaļi ovāla forma, pie kātiņa nav izcilnīšu, un tās nogatavojas novembrī. Ražu sāk novākt agri, kad augļu krāsa kļuvusi zaļgani violeta, spiešana notiek aukstā veidā, olīvu masas temperatūrai nepārsniedzot 27 °C. Augļu svars ir no 2,6 līdz 7,5 (vidēji 4,6) gramiem, un eļļas saturs tajos ir 16 %. Olīvas var izmantot divējādi: kā galda olīvas un kā izejvielu olīveļļas ražošanai; šķirne ir nosakāma pēc augļiem un lapām.

“Chondroelia Chalkidikis” ir olīvu šķirne ar lieliem augļiem (mīkstuma un kauliņa attiecība ir 7–10:1). Olīvas var izmantot divējādi: kā galda olīvas un olīveļļas ražošanai; šķirni atšķir pēc augļiem un lapām.

5.2.   Produkta specifika

Galano Metaggitsiou Chalkidikis piemīt šādas īpašības:

—	vismaz 90 % olīveļļas ir iegūti no šķirnes “Strongilolia” (“Galani”, “Prasinolia”),

—	augsts oleīnskābes saturs (vismaz 73 %),

—	liels nepiesātināto taukskābju saturs (vismaz 84 % salīdzinājumā ar piesātināto taukskābju saturu),

—	zems linolēnskābes (mazāk par 1,0 %) un linolskābes (mazāk par 11 %) saturs,

—	olīveļļa ir vidēji augļaina (augļainuma mediāna virs 3), vidēji sīva (sīvuma mediāna virs 3), viegli līdz vidēji rūgtena (rūgtenuma mediāna zem 2,5). Galano Metaggitsiou Chalkidikis var raksturot kā saldenu olīveļļu, jo tās rūgtuma vērtība bieži ir zemāka par 2.

Turklāt olīveļļu Galano Metaggitsiou Chalkidikis iegūst no agri novāktām olīvām, kas nobriedušas jau oktobrī, kad augļu krāsa top zaļgani violeta. Tad veic auksto spiešanu, olīvu masas temperatūrai nepārsniedzot 27 °C.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Olīveļļai Galano Metaggitsiou Chalkidikis raksturīgās īpašības ir saistītas ar šķirnes “Strongilolia” (“Galani”, “Prasinolia”) izmantošanu, ko komerciālā mērogā neaudzē gandrīz nekur citur kā tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šķirne ir nostiprinājusies šajā novadā, kļūdama par tā galveno olīvaudzēšanas kapitālu, proti, no tās iegūst 90 % kopējās olīvu produkcijas. Šīs šķirnes izteiktais īpatsvars konkrētajā novadā ir izskaidrojams ar mikroklimatu (sausums, sauss klimats, mazs nokrišņu daudzums, agrīnas salnas, zema temperatūra, zems augsnes pH, reljefs) un ar cilvēku darbību, kas vārda tiešā nozīmē ir pārveidojusi novada lauksaimniecības zemes, augsnes skābumu neitralizējot ar organiskajiem mēsliem un zaļmēslojumu. bet smago augsni padarot irdenāku, uzrokot to ar rokām. Šādu augsnes un klimatisko apstākļu ietekmē ir veidojusies lielāka oleīnskābes koncentrācija (ap 73 %) un mazāka linolēnskābes un linolskābes koncentrācija (attiecīgi zem 1,0 % un zem 11 %), līdz ar to olīveļļai Galano Metaggitsiou Chalkidikis ir raksturīga lielāka noturība pret oksidāciju.

Turklāt olīveļļas Galano Metaggitsiou Chalkidikis labos kvalitātes rādītājus ir ietekmējis arī augstais fosfora saturs augsnē. Augstākā labuma neapstrādātajai olīveļļai Galano Metaggitsiou Chalkidikis piemīt svaiga, tīra, izteikti augļaina olīvu smarža, kas izskaidrojama ar zemo nokrišņu daudzumu, kurš veicina līdzsvarotu smaržu, ar agrīno ražas laiku, kad izspiestā olīveļļa iegūst intensīvu aromātu, un ar olīvu spiešanas veidu (aukstā spiešana), kas nekaitē olīveļļā esošām aromātiskām vielām un neļauj tām izzust.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.minagric.gr/images/stories/docs/agrotis/POP-PGE/Galano_Metaggitsiou_Xalkidikis_300714.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/27

---

Labojums Komisijas paziņojumā par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2015. gada 1. aprīļa

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 88, 2015. gada 14. marts )

(2015/C 143/15)

6. lappusē tabulu aizstāj ar šādu:

---