29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/1

(1)

Ir ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) neatkarību, augstu zinātnisko kvalitāti, pārskatāmību un efektivitāti. Ir nepieciešama arī sadarbība ar dalībvalstīm.

(2)

Viena no EFSA valdes locekļiem – Valérie BADUEL kundze – ir atkāpusies no amata. Tāpēc uz viņas atlikušo pilnvaru termiņa laiku būtu jāieceļ jauns loceklis.

(3)

Lai ieceltu vienu jaunu EFSA valdes locekli, Padome ir pārbaudījusi Komisijas iesniegto sarakstu, pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem dokumentiem un ņemot vērā Eiropas Parlamenta izteiktos viedokļus. Mērķis ir nodrošināt augstākos kompetences standartus, plašu attiecīgās pieredzes spektru, piemēram, vadībā un valsts pārvaldē, kā arī plašāko iespējamo ģeogrāfisko pārstāvību Savienībā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 25. pantā ir noteikts, ka četriem EFSA valdes locekļiem ir jābūt ar pieredzi organizācijās, kas pārstāv patērētājus un citas pārtikas apritē ieinteresētās personas. Šobrīd četriem locekļiem jau ir šāda pieredze,

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/3

Council of the European Union

General Secretariat

DG C 1C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/4

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/5

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/6

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/7

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu.

(9)

Komisija 2009. gada 6. oktobrī saņēma Taizemes kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(10)

Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu 2011. gada 18.–22. aprīlī NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā paredzētās administratīvās sadarbības kontekstā apmeklēja Taizemi.

(11)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par pasākumiem, kurus Taizeme ieviesusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par pasākumiem, kurus Taizeme veikusi, lai izpildītu savus pienākumus NNN zvejas apkarošanā un prasības un noteikumus par Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(12)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Taizemei tika nosūtīts 2011. gada 30. jūnijā.

(13)

Pēc tam 2012. gada 27. aprīlī notika Taizemes un Komisijas dienestu tehniskā sanāksme. Tajā Taizeme informēja par NNN zvejas regulas īstenošanas jaunumiem kopš 2011. gada aprīļa. Taizeme iesniedza pārskatītu zivsaimniecības likumu, kas ir pieņemts valdībā un gatavs pieņemšanai senātā un parlamentā, nesen ieviestās kuģu satelītnovērošanas sistēmas programmu un tās turpmāko pasākumu plānu 2013. gadam, kā arī tulkošanai gatavu valsts NNN zvejas rīcības plāna galīgo projektu.

(14)

Komisija 2012. gada 9.–12. oktobrī apmeklēja Taizemi vēlreiz, lai turpinātu pirmā apmeklējuma laikā iesāktās darbības.

(15)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Taizemei tika nosūtīts 2012. gada 9. novembrī.

(16)

Taizeme 2012. gada 29. novembrī iesniedza papildu informāciju un 2013. gada 23. janvārī – komentārus par 2012. gada novembra apmeklējuma ziņojumu.

(17)

Komisija 15. februārī atbildēja uz Taizemes 2013. gada 23. janvāra komentāriem par ziņojumu.

(18)

Taizeme 2013. gada 11. aprīlī iesniedza papildu informāciju, proti, rīcības plānu, kura mērķis ir uzlabot importēto zvejniecības produktu izsekojamības sistēmas.

(19)

Komisija 2014. gada 8.–9. oktobrī atkal apmeklēja Taizemi, lai turpinātu 2012. gada oktobra apmeklējuma laikā iesāktās darbības.

(20)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Taizemei tika nosūtīts 2014. gada 29. oktobrī. Apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka attiecībā uz būtiskajiem trūkumiem, kas fiksēti kopš 2011. gada, uzlabojumi ir mazi vai vispār nekādi.

(21)

2014. gada 19. novembrī notika Taizemes un Komisijas dienestu sanāksme, kurā Taizeme nāca klajā ar papildu komentāriem. Pēc šīs sanāksmes Taizeme iesniedza vairākus rakstiskus apsvērumus. 2015. gada 28. janvārī Taizeme iesniedza neoficiālu pārskatītā zivsaimniecības likuma redakciju, kas tika publicēta 2015. gada 9. janvārī (Zivsaimniecības likums B.E. 2558 (2015)).

(22)

Taizeme ir Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) locekle. Taizeme ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).

(23)

Lai novērtētu, kā Taizeme karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, ko paredz 22. apsvērumā minētais starptautiskais nolīgums un ko noteikusi tajā pašā apsvērumā minētā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO), Komisija lūdza sniegt un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šā darba veikšanai. Patlaban galvenais juridiskais teksts Taizemē zvejniecības pārvaldības jomā ir 1947. gada Zivsaimniecības likums. Paredzams, ka pārskatītais likums, kurš publicēts 2015. gada janvārī, stāsies spēkā 2015. gadā. To papildina virkne valdības noteikumu un paziņojumu par zvejniecības pārvaldības tehniskajiem aspektiem. Vairums šo dokumentu ir vairāk nekā 10 gadu veci un nav atjaunināti. Taizemes iestādes ir atzinušas vajadzību pārskatīt Zivsaimniecības likumu un jau gadiem ilgi nodarbojas ar jaunā juridiskā instrumenta izstrādi.

(24)

Komisija izmantoja arī informāciju, kas iegūta no IOTC publiskotajiem datiem, un citu publiski pieejamu informāciju.

(25)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Taizemei kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(26)

Komisija, pamatodamās uz informāciju, kas gūta apmeklējumos uz vietas, un uz publiski pieejamo informāciju, konstatēja, ka 2010.–2014. gada laikposmā (2)  (3)  (4) NNN zvejas darbībās ir iesaistījušies vismaz 11 kuģi.

(27)

Pamatojoties uz gūtajiem pierādījumiem, tiek ziņots, ka Taizemes karoga zvejas kuģi, rīkodamies pretrunā attiecīgajos zvejas apgabalos noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ir izdarījuši šādus smagus pārkāpumus: zvejojuši bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgās krasta valstis; zvejojuši bez kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) iekārtām uz kuģa atklātā jūrā un krasta valstīs, kurās VMS ir prasība visiem ārvalstu karoga kuģiem; snieguši kļūdainu informāciju par zvejas apgabaliem, lai varētu no Taizemes iestādēm saņemt nozvejas sertifikāta apstiprinājumu un importēt produktus ES; viltojuši vai slēpuši savus marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datus; traucējuši krasta valsts amatpersonām pildīt dienesta pienākumus, kad tās inspicē, vai ir ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi. Turklāt daži no šiem kuģiem nebija izpildījuši pienākumu reģistrēt un ziņot krasta valstu iestādēm kuģa ieiešanas, iziešanas un nozvejas datus. Taizemes Zivsaimniecības departaments (DOF) ir izmeklējis vienu no šiem gadījumiem (sk. 79. apsvērumu), bet Komisijai nav iesniegti pierādījumi par to, ka būtu bijušas arī kādas citas darbības.

(28)

2014. gada oktobrī piecus Taizemes kuģus arestēja par nelegālu zvejošanu Papua-Jaungvinejas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ). VMS iekārtu neesība uz vairuma Taizemes kuģu (sk. 37. apsvērumu) un vājā sadarbība ar kaimiņvalstīm (sk. šā lēmuma 3.2. iedaļu) kopā liecina, ka NNN darbību risks Taizemes flotē ir augsts. Šo pieņēmumu stiprina NNN zvejas darbībās iesaistījušos Taizemes kuģu biežā sastopamība Indijas okeānā un Klusā okeānā rietumu daļā 2011.–2014. gadā (sk. 26. apsvērumu). Konstatēto gadījumu vieta un izvietojums atbilst Taizemes tāljūras flotes izvietojumam pirms 2012. gada.

(29)

Agrāk Taizemes flotes devums jūras zvejniecību produkcijas kopējā apjomā bija 40 %. Pēdējos gados tas ir ievērojami samazinājies, jo bentiskie un pelaģiskie krājumi Taizemes ūdeņos ir pārzvejoti (5). Ziņots, ka 2007. gadā Taizemes flote – vairāk nekā 460 (zināmu) kuģu – zvejojusi Indonēzijas, Kambodžas, Malaizijas, Bangladešas, Somālijas, Madagaskaras un Mjanmas ūdeņos. Patlaban tāljūras flotē ir vien 10 kuģu, kuriem atļauts ar āķu jedām zvejot IOTC apgabalā, un 52 traleri, kuriem ir licences zvejai Papua-Jaungvinejas ūdeņos. Zivju krājumu samazināšanās Taizemes teritoriālajos ūdeņos un zvejas apgabals, kurš sarucis, zaudējot tiesības piekļūt trešo valstu ūdeņiem, liecina, ka daudzi zvejas kuģi turpina nelegāli darboties neregulētā zvejā un nepaziņo nozvejas, kas gūtas tiklab atklātā jūrā, kā krasta valstu ūdeņos.

(30)

Kopš 2011. gada flote ir palielinājusies vairāk nekā par 15 000 kuģu, un pašlaik tās apjoms ir aptuveni 40 000 kuģu, no kuriem 7 000 kuģu ir klasificēti kā komerckuģi (kuģa bruto tilpība ir vairāk nekā 20 tonnu). No visiem šiem kuģiem zvejas žurnālu izmanto mazāk nekā piektā daļa, un tas liecina, ka lielākā daļa nozveju paliek nepaziņota. Tādējādi Taizeme nav izpildījusi savus krasta valsts pienākumus nodrošināt zvejas resursu optimālu izmantošanu savā EEZ saskaņā ar zinātniskajiem, vidiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kā noteikts UNCLOS 61. un 62. pantā. Turklāt tas ir pretrunā ar Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna IPOA IUU  (6) 24. punktu, kas paredz pienākumu regulāri iesniegt zvejas žurnālā reģistrēto informāciju par nozveju.

(31)

Kā redzams 28.–30. apsvērumā, Taizemes zivsaimniecību kopumā raksturo zivju krājumu samazināšanās, zvejas apgabala samazināšanās (iemesli ir EEZ apgabalu slēgšana un piekļuves tiesību zaudēšana trešo krasta valstu ūdeņiem) un zvejas kapacitātes palielināšanās (2011. gadā komerckuģu skaits bija aptuveni 4 000, bet 2014. gadā – jau 7 000). Visi minētajos apsvērumos izklāstītie fakti ļauj provizoriski secināt, ka Taizemes flote veic nelegālas zvejas darbības ārpus Taizemes teritoriālajiem ūdeņiem un nozvejas vai nu netiek nereģistrētas, vai tiek deklarētas nepareizi.

(32)

Attiecībā uz 26., 27., 28. un 31. apsvērumā izklāstīto informāciju Komisija uzskata, ka Taizeme nav izpildījusi karoga valsts pienākumu nepieļaut savas flotes iesaistīšanos NNN zvejas darbībās. Jāatgādina, ka saskaņā ar UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu karoga valstij jurisdikcija pār kuģiem, kas peld ar tās karogu, un tostarp par kuģa kapteiņa, virsnieku un apkalpes rīcību jāuzņemas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Jāatzīmē, ka karoga valsts pienākums ir veikt pasākumus vai sadarboties ar citām valstīm tādu pasākumu veikšanā attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, kas var būt nepieciešami, lai saglabātu tāljūras dzīvos resursus.

(33)

Saskaņā ar 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija turklāt pārbaudīja Taizemes īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu pieejamību tās tirgū.

(34)

Komisija analizēja dokumentus un citu informāciju par uzraudzību un kontroli, ko Taizeme nodrošina attiecībā uz jūras zvejniecībās gūtajām nozvejām un importētiem produktiem. Šā novērtējuma iznākumā Komisija uzskata, ka Taizeme nespēj nodrošināt to, ka zvejas produkti, kuri nonāk tās ostās vai apstrādes rūpnīcās, nav iegūti NNN zvejā. Taizemes iestādes nespēja pierādīt, ka tām ir visa informācija, kas vajadzīga, lai apliecinātu importēto produktu un ES tirgum paredzēto pārstrādāto produktu ieguves likumību. Turpmāk tekstā apkopoti galvenie elementi, kuri ir Komisijas veiktā novērtējuma pamatā.

(35)

Taizemes kuģu reģistrēšanu un licencēšanu veic attiecīgi Jūras departaments (MD) un Zivaimniecības departaments (DOF), kurš kopš 2010. gada ir iesaistīts abās minētajās darbībās. Pēc tam, kad iestādes iedrošināja reģistrēties arī nereģistrētos un nelicencētos kuģus, reģistrēto kuģu skaits 2011. gadā gandrīz dubultojās.

(36)

2012. gada apmeklējumā atklājās, ka reģistrācijā iesaistītie divi departamenti savstarpēji nesadarbojas un ka tajos reģistrēto kuģu skaits atšķiras par vairākiem tūkstošiem. MD un DOF sadarbības neesība vājina Taizemes spēju uzraudzīt flotes lielumu un kapacitāti un ļauj potenciālajiem nelegālajiem operatoriem bāzēties Taizemē un palikt neatklātiem. Risks, ka Taizemes kuģi varētu darboties bez reģistrācijas vai licences un izkraut pārstrādei paredzētas nedeklarētas nozvejas, joprojām ir augsts.

(37)

Turklāt tas, ka VMS netiek izmantota kā zvejas darbības izvietojuma uzraudzības rīks, degradē Taizemes nozvejas sertifikātu validāciju, jo iestādes nespēj sistemātiski un neatkarīgi verificēt nozvejas apgabalus un salīdzināt šos datus ar tiem, kurus deklarējis operators. Šajā ziņā Taizeme nepilda prasības nodrošināt visaptverošu un reālu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību saskaņā ar UNCLOS 94. pantu un IPOA IUU 24. punktu.

(38)

Trešo valstu kuģiem nav atļauts zvejot Taizemes ūdeņos. Taizeme apstrādā lielus daudzumus trešo valstu izcelsmes zvejas produktu no paziņojumu nosūtījušām un nenosūtījušām trešām valstīm.

(39)

Dažu trešo valstu zivju izcelsme ir no tādu karoga valstu kuģiem, kurām Komisija ir paziņojusi, ka tās potenciāli var tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 32. pantu. Šīs valstis ir Koreja, Papua-Jaungvineja un Filipīnas.

(40)

Taizeme apstrādā zivis arī no tādām trešām valstīm, kurām Komisija nav sūtījusi paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu, piemēram, Vanuatu, Mikronēzijas Federatīvās Valstis un Māršala Salas. Tas palielina risku, ka nav iespējams garantēt, ka ES tirgum paredzēti zvejas produkti nav iegūti NNN zvejā (sk. 48.–51. apsvērumu).

(41)

Taizemes iestādes ir izstrādājušas vairākas izsekojamības shēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu trešo valstu zvejas produktus, kuri nonāk tās ostās pārstrādei un tālākai eksportēšanai.

(42)

Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju tiek verificēti 10 % no Taizemes ostās veiktajiem izkrāvumiem. Tomēr iestādēm nav juridiska pamata inspicēt Taizemes ostā ienākušu trešās valsts kuģi, piemērot tam sankcijas vai atteikt piekļuves tiesības. Viss imports notiek, pamatojoties uz importa atļauju, kuru izdod, kad tiek uzrādīti dokumenti (kuģa reģistrācijas apliecība, licence u. c.) un – ja produkti paredzēti ES tirgum – nozvejas sertifikāts. 2012. un 2014. gada apmeklējumos atklājās, ka nozvejas sertifikāti bieži vien tiek saņemti vairākas nedēļas vai pat mēnešus pēc nozvejas importēšanas Taizemē. Ir ļoti grūti un dažkārt neiespējami noteikt, kura importa atļauja atbilst kuram nozvejas sertifikātam, un tas vēl vairāk apgrūtina izsekojamību.

(43)

FAO Rīcības kodeksa 11.2. un 11.3. punktā teikts, ka zivju un zvejas produktu starptautiskā tirdzniecība nedrīkst apdraudēt zvejniecību attīstības ilgtspējību un ka tās pamatā jābūt pārredzamiem pasākumiem, kā arī vienkāršiem un visaptverošiem normatīvajiem aktiem un administratīvajām procedūrām. IPOA IUU sniedz turpmākas vadlīnijas par starptautiski pieņemtiem tirgus pasākumiem (65. līdz 76. punkts), kuri palīdz samazināt vai izskaust tirdzniecību ar tādām zivīm un zvejas produktiem, kas iegūti NNN zvejā. Tās izsekojamības sistēmas, kuras novēroja Komisija (sk. 44.–48. apsvērumu), skaidri parāda, ka Taizeme nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu savu tirgu pārredzamību, un kas varētu novērst caur Taizemi notiekošas NNN zvejas produktu tirgošanas risku.

(44)

Lai novērtētu Taizemes zivsaimniecības tirgus pārredzamību un izsekojamību, Komisija 2012. gadā apmeklēja vairākus operatorus, starpniekus un tunzivju apstrādes rūpnīcas. Tika konstatēta virkne trūkumu (sk. 45.–47. apsvērumu).

(45)

Taizemes iestādes ir ieviesušas izsekojamības sistēmu, kura izveidota, lai nodrošinātu to, ka visi produkti, kas paredzēti ES tirgum, ir izsekojami līdz to izcelsmes vietai un ka visi produkti ir uzskaitīti. Komisija 2012. gada oktobra apmeklējuma laikā izvērtēja šo izsekojamības sistēmu gan iestāžu, gan apstrādes uzņēmumu līmenī. Komisija konstatēja, ka izsekojamības sistēma, ko izveidojušas Taizemes publiskās iestādes, nav iekļauta uzņēmumu grāmatvedības sistēmās un tādējādi nenodrošina datu pilnīgumu un ticamību, jo nepastāv saikne starp to, kas ir reģistrēts iestāžu sistēmā, un to, kas ir reģistrēts uzņēmumu grāmatvedības un ražošanas sistēmās. Šī situācija mazina izsekojamības ķēdes uzticamību uzņēmumu līmenī. Turklāt elektroniskās datubāzes, kuras balsta iestāžu sistēmu, ir nepilnīgas, un būtiskos piegādes ķēdes dokumentos, piemēram, importēšanas dokumentā, netiek reģistrēti kritiski svarīgi dati (piemēram, piegādājošā kuģa vārds un faktiskais kopējais daudzums, ko apstrādes uzņēmums ir iepircis). Tas nozīmē, ka nepilnīga ir izsekojamības sistēma kopumā.

(46)

Tika konstatēts, ka operatori nepareizi lieto dokumentēšanas shēmas, ko valsts iestādes izstrādājušas izsekojamības vajadzībām: ierakstītie saņemto zivju daudzumi ir neprecīzi. Rezultātā sistēma nav pietiekami aizsargāta pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, jo ļauj operatoriem, pamatojoties uz kļūdainiem nozvejas sertifikātiem, deklarēt lielākus saņemtos daudzumus un šādi legalizēt zivis.

(47)

Minētās shēmas vajadzībām uzņēmumi aizpilda izejvielu krājuma bilances lapu. Šajā lapā norāda nevis faktiski iepirktos daudzumus, bet gan visus daudzumus, kas deklarēti nozvejas sertifikātā. Uzņēmumi lapu aizpilda bez sasaistes ar iekšējo grāmatvedības sistēmu un pēc apstrādes, lai varētu no iestādēm saņemt IV pielikumā paredzēto apstrādes apliecinājumu. Tas liecina, ka novērotās datu reģistrācijas sistēmas ir nepilnīgas, jo neņem vērā produkcijas iznākumu un neizmanto pārrēķina koeficientus. Turklāt tas, ka iekšējās grāmatvedības sistēmās nav iespējams izejvielu daudzumu sasaistīt ar apstrādāto produktu daudzumu, padara sistēmu nepietiekami aizsargātu pret apzināti kļūdainu deklarēšanu un NNN zvejas produktu legalizēšanu. Salīdzinoši nelielais Zivsaimniecības departamenta veikto revīziju skaits un redzamas rīcības trūkums attiecībā uz šīm neadekvātajām izsekojamības sistēmām liecina par nevēlēšanos nodrošināt piegādes ķēdes pārredzamību un atklāj tādu pasākumu neesību, kas būtu vērsti pret NNN zvejas darbībās tieši vai netieši iesaistītajiem operatoriem saskaņā ar IPOA IUU 72.–74. punktu.

(48)

2012. gada apmeklējumā atklājās arī tas, ka muitas dienesti nebija pārbaudījuši 40 000 tonnu importēto tunzivju. Izejvielu importa uzskaites precizitātes nodrošināšanā DOF un muitas sadarbība ir vāja.

(49)

Gatavodamās 2014. gada apmeklējumam, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) izanalizēja vairākus simtus nozvejas sertifikātu, kuri pie ES robežām bija uzrādīti attiecībā uz sūtījumiem no Taizemes. Šos nozvejas sertifikātus Taizemes zivsaimniecības iestādes bija validējušas, pamatodamās uz Taizemes operatoru sniegto informāciju. Iepriekš aprakstītās problēmas datu reģistrācijas sistēmās ir novedušas pie reāliem pārkāpumiem (sk. 50. un 51. apsvērumu).

(50)

Pašu ūdeņos nozvejoto produktu analīzē atklājās šādas neatbilstības: dažādiem izejvielu daudzumiem norādīts vienāds gatavās apstrādātās produkcijas daudzums; par vienu un to pašu zvejas reisu izdoti divi nozvejas sertifikāti; lielāks produktu svars pēc žāvēšanas pretstatā paredzamajam svara samazinājumam žāvēšanas procesā; dažādiem eksportētājiem atšķirīgs produkcijas iznākums un gatavās produkcijas daudzums divreiz lielāks par izejvielu daudzumu; eksportēšanas diena trīs līdz četrus gadus pēc nozvejas un ražošanas dienas; nav norādīts nozvejas apgabals; nav norādīti starptautiskie, reģionālie un valsts saglabāšanas un pārvaldības pasākumi.

(51)

Analizējot tādus Taizemē apstiprinātus nozvejas sertifikātus, kurus izdevušas trešās valstis, atklājās šādi pārkāpumi: nozvejas sertifikāts izdots par zināmu NNN zvejas darbību; nepareizi vai nekonsekventi nozvejas sertifikātu dati, piemēram: nepareizs SJO numurs, nozvejoto, izkrauto un apstrādāto produktu svara neatbilstības, kuģis nav iekļauts RZPO apstiprinātos reģistros, saņēmējkuģis nav iekļauts RZPO izveidotā saņēmējkuģu sarakstā, izkraušanas diena pirms citā kuģī pārkraušanas dienas, daudzumu un datuma labojumi nozvejas sertifikātos. Tādu produktu apstrādāšana, kuri ir no nozvejas, kas tieši saistīta ar NNN zvejas darbībām, kā arī no nozvejas, kam atbilstošie nozvejas sertifikāti ir ar skaidri redzamām kļūdām, rāda, ka Taizeme nav sadarbojusies ar citām valstīm un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai pieņemtu atbilstošus ar tirgu saistītus pasākumus, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst vai izskaust NNN zveju, kā noteikts NPOA IUU 68. un 72. punktā.

(52)

Iepriekš 50. un 51. apsvērumā aprakstītais rāda, ka ar Taizemes starpniecību apstrādātie produkti degradē ilgtspējīgas pēczvejas noteikumus, kas aprakstīti FAO Rīcības kodeksa 11. pantā, un atklāj to, ka Taizeme nav ieviesusi tādus noteikumus, kas nodrošina atbilstīgu sadarbību ar trešām nozvejotājvalstīm, un nav īstenojusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai tirgū nodrošinātu pārredzamību un zivju un zvejas produktu izsekojamību saskaņā ar NPOA IUU 67.–69. un 71.–72. punktu.

(53)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā lēmuma iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Taizeme nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai kā krasta un tirgus valstij uzlikti ar starptautiskajiem tiesību aktiem, novērst NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nokļūšanu tās tirgū.

(54)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja tās sadarbību ar Taizemi, lai pārliecinātos, vai abas puses ir reāli sadarbojušās, atbildot uz jautājumiem, sniedzot informāciju vai izmeklējot lietas, kas saistītas ar NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(55)

Sadarbošanos novērtēja, salīdzinot Taizemes veikumu no gada uz gadu.

(56)

Pēc 2011. gada apmeklējuma Komisija aicināja Taizemi sadarboties vairākos zvejniecības pārvaldības jautājumos, uz kuriem bija steidzami jāvērš uzmanība. Tie bija šādi: zvejniecības pārvaldības juridiskais un administratīvais regulējums bija jāatjaunina, pieņemot pārskatītā zivsaimniecības likuma projektu un valsts rīcības plānu par NNN zveju (NPOA IUU), lai šādi valsts tiesību aktos transponētu starptautiskos un reģionālos zvejniecības pārvaldības tiesību aktus; Komisija aicināja Taizemi izstrādāt saskaņotu un preventīvu sankciju sistēmu, kuru stiprinātu pārkāpumu un sankciju reģistrs; Komisija ierosināja uzlabot uzraudzības, kontroles un pārraudzības satvaru, lai šādi nodrošinātu kontroli pār Taizemes floti un pār trešo valstu kuģu piekļuvi Taizemes ostām. Tālab bija vajadzīga kuģu satelītnovērošanas sistēma, kā arī inspekciju plāns; bija jāuzlabo nozvejas sertifikācijas un ES tirgum paredzēto eksporta produktu izsekojamības shēmas efektivitāte un pārredzamība.

(57)

Taizemes 2012. gada apmeklējuma laikā konstatētais uzlabojums Komisijas iepriekš (2011. gadā) norādītajās jomās (sk. iepriekšējo apsvērumu) bija mazs vai nekāds. Zivsaimniecības likuma projekts un NPOA IUU joprojām atradās projekta stadijā ar visai neskaidru apstiprināšanas termiņu. Uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) satvara jomā nebija nekādu jaunumu, un, izņemot vienu papildinošu saikni starp importēšanas dokumentiem un trešās valsts nozvejas sertifikātiem, būtiski sasniegumi netika atzīmēti arī izsekojamības sistēmas īstenošanā. Komisijas 2012. gada novembra ziņojumā ir sīki izklāstīti šajā apsvērumā minētie jautājumi, un tieši tie paši jautājumi joprojām bija aktuāli nesenajā 2014. gada novembra apmeklējumā.

(58)

Komisija 2012. gada 9. novembra ziņojumā atkārtoti uzsvēra vajadzību pēc sadarbības un koriģējošiem pasākumiem. Taizeme 2013. gada 23. janvārī sniedza komentārus par šo ziņojumu. Komisija uz minētajiem komentāriem atbildēja 2013. gada 15. februārī, uzsverot, ka Taizemes darbības attiecas uz turpmākām iniciatīvām, bet konkrēti mērķi vai izpildes termiņi nav norādīti. Problēmas, uz kurām tika norādīts 2011. un 2012. gada apmeklējumu laikā, nav novērstas, jo nav konkrētu pasākumu vai risinājumu, un jautājumi par zivsaimniecības likuma projekta pieņemšanu un izsekojamības sistēmas uzlabojumiem ir palikuši neatbildēti.

(59)

Taizeme 2013. gada 11. aprīlī atbildēja ar “Rīcības plānu importēto zvejas produktu izsekojamības sistēmas uzlabošanai”. Papildus 2013. gada 27. aprīlī notika tehniska sanāksme, kurā Taizeme apņēmās 2013. gada laikā pieņemt jauno tiesisko regulējumu, kurā būtu ietverti konkrēti mērķi saistībā ar pašreizējiem zvejniecību un izsekojamības projektiem.

(60)

Nākamā sazināšanās notika 2014. gada 30. jūnijā pēc Komisijas ierosmes: Komisija lūdza 2012. gada apmeklējuma turpinājumu. Turpinājumā 2014. gada oktobra apmeklējums atklāja, ka kopš 2012. gada nekas nav mainījies. Kritiski svarīgā zivsaimniecības likuma projekta pieņemšana, kas ļautu iedarbināt galvenos zvejniecības pārvaldības un izsekojamības rīkus un nodrošināt noteikumu izpildi, joprojām bija projekta stadijā ar pieņemšanas termiņu 2015. gadā. VMS kontroli piemēroja vēl mazākam skaitam kuģu nekā 2012. gadā, un tādu Taizemē apstiprinātu nozvejas sertifikātu analīze, kurus izdevušas trešās valstis, uzrādīja risku, ka NNN zvejas produkti var nonākt ES tirgū. Tāpēc Komisija uzskata, ka Taizeme nav pienācīgi risinājusi visus 2012. gadā aktualizētos jautājumus un nav īstenojusi jurisdikciju pār savu floti administratīvajos, tehniskajos un sociālajos jautājumos saskaņā ar UNCLOS 94. pantu. Turklāt tā nav izpildījusi IPOA IUU 24. punkta noteikumus attiecībā uz savas flotes uzraudzību, kontroli un pārraudzību un jo īpaši attiecībā uz prasībām par VMS un zvejas žurnāliem (sk. 36.–38. un 69.–74. apsvērumu).

(61)

Kopumā Taizemes iestādes sadarbojās un caurmērā ātri atbildēja uz informācijas vai verifikācijas pieprasījumiem, ko dalībvalstis vai Komisija izdarīja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 17. panta 6. punktu. Tomēr atbilžu precizitāti negatīvi ietekmēja izsekojamības sistēmu nepilnības, kas aprakstītas šā lēmuma 3.1. iedaļā. Šos trūkumus vēl vairāk saasina tas, ka Taizemes iestādes nesadarbojas ar trešām karoga valstīm, no kurām tās importē izejvielas.

(62)

Saskaņā ar UNCLOS 63. un 64. pantu krasta un karoga valstīm būtu jāsadarbojas attiecībā uz transzonālo un tālu migrējošo zivju sugu pārvaldību. IPOA IUU 28. un 51. punktā precizēts, kāda ir prakse un jomas, kurās valstīm būtu jātiecas sadarboties. Šīs jomas ir kopējas politikas izstrāde, datu apmaiņas mehānismi un kopīgs darbs uzraudzībā, kontrolē un pārraudzībā.

(63)

Taizeme ir pasaulē lielākā tunzivju importētāja; ik gadu tā importē 800 000–850 000 tonnu tunzivju (2008. gada dati), lai apgādātu vairāk nekā 50 apstrādes rūpnīcu, kas visas specializējas tunzivju apstrādē. No šiem importētajiem daudzumiem 90 % ir no Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas un pārējais no Indijas okeāna rietumu daļas (7). Šie skaitļi apliecina Taizemes lielo nozīmi apstrādātu zvejas produktu piegādes ķēdē, kura ved uz Eiropu, un to, ka tāpēc ir svarīgi sadarboties ar trešām valstīm, no kurām Taizeme importē neapstrādātus zvejas produktus.

(64)

Kaut arī trešo karoga valstu importa epizodes ir skaitāmas tūkstošos, kopš 2010. gada Taizeme ir veikusi tikai 26 verifikācijas, un trešās karoga valstis ir atbildējušas tikai uz 14 no šīm verifikācijām. Ņemot vērā 51. un 52. apsvērumā apskatītos jautājumus attiecībā uz problēmām ar trešo valstu nozvejas sertifikātiem, Komisija uzskata, ka Taizeme nav sadarbojusies ar citām valstīm, lai veicinātu saziņu, jo tā, pirmkārt, nav publiskojusi oficiālos kontaktpunktus starpvalstu saziņai un, otrkārt, nav panākusi vienošanos vai nav noteikusi kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar valstīm, no kurām tā importē apstrādei paredzētos zvejas produktus.

(65)

2011. gadā Taizemei zvejniecības jomā bija divpusējas vienošanās ar Mjanmu, Jemenu, Omānu, Irānu, Papua-Jaungvineju un Bangladešu. No tiem patlaban spēkā ir vairs tikai viens divpusējais nolīgums ar individuālām zvejas apvienībām Papua-Jaungvinejā.

(66)

2014. gada oktobrī piecus Taizemes kuģus arestēja par nelegālu zvejošanu Papua-Jaungvinejas EEZ. Šo jautājumu Komisija aktualizēja 2014. gada 19. novembra sanāksmē ar Taizemi, bet DOF apgalvoja, ka tam par šo notikumu nekas nav zināms. Tas apliecina slikto sadarbību starp Taizemi un citām trešām valstīm, pat tām, ar kurām Taizemei ir divpusējs nolīgums.

(67)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja pašreizējos noteikumu izpildes pasākumus, kas pieņemti, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju Taizemē.

(68)

Kuģu reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi ir neskaidri, un Taizemes iestādes nepiemēro pienācīgas sankcijas par Taizemes tiesību aktos paredzētā reģistrēšanās pienākuma nepildīšanu (8). Situāciju vēl vairāk saasina tas, ka valsts pārvaldes iestādes savstarpēji nesadarbojas, lai salīdzinātu datus reģistrācijas laikā, un tāpēc sistēmā pastāv krāpšanas risks (sk. 35. un 36. apsvērumu). UNCLOS 94. pantā un NPOA IUU 42. un 43. punktā skaidri noteikts, kādi ir karoga valstu pienākumi attiecībā uz saviem zvejas kuģu reģistriem. Šajā sakarībā Komisija uzskata, ka Taizeme nav nodrošinājusi sava karoga kuģu reģistrēšanu un licencēšanu un nav veikusi reālus noteikumu īstenošanas pasākumus, lai šo stāvokli labotu.

(69)

2014. gada novembra sanāksmē Komisija atzīmēja zemos sodus, kas paredzēti pārskatītā zivsaimniecības likuma projektā. Pašreizējā naudassoda apmērs nav pietiekams, lai lielajiem komerckuģiem neļautu gūt labumu no iespējamām nelegālām darbībām. Sankcijas to pašreizējā veidā nav visaptverošas un pietiekami bargas, lai nodrošinātu preventīvo funkciju. Turklāt DOF nav pārkāpumu vai sankciju reģistra turētājs un līdz ar to nevar viegli identificēt sakarības, kas ļautu konstatēt atkārtotus pārkāpumus. Situāciju pasliktina tiesību aktu un procedūru skaidrības un pārredzamības trūkums, jo īpaši saistībā ar kuģu reģistrāciju un licencēšanu un tās informācijas izsekojamību un uzticamību, kas attiecas uz izkrāvumu un nozvejas datiem. Taizeme nav izpildījusi savas saistības piemērot reālus noteikumu izpildes pasākumus saskaņā ar UNCLOS 94. pantu un nav pierādījusi, ka ir ieviests atbilstīgs sankciju režīms, kas ļautu apkarot NNN zveju saskaņā ar IPOA IUU 21. punktu.

(70)

Taizemes tiesību aktos nav paredzētas prasības par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), un kuģiem, kas atrodas Taizemes teritoriālajos ūdeņos, nav juridiska pienākuma izmantot VMS.

(71)

2011. gadā Zivsaimniecības departaments paziņoja, ka tiek uzsākts VMS pilotprojekts, kurā iesaistīti vairāk nekā 300 kuģu. Sistēmu apkalpoja privāti pakalpojumu sniedzēji, un ziņošanas biežums neatbilda RZPO noteiktajiem starptautiskajiem VMS ziņojumu standartiem. Turklāt DOF pienācīgi nereaģēja uz ziņošanas kārtības (ziņošanas biežuma un VMS ziņojumu formāta prasību) pārkāpumiem.

(72)

2012. gadā VMS pilotprojekts aptvēra 110 kuģu, kas darbojās krasta valstu un atklātās jūras apgabalos, attiecībā uz kuriem prasība izmantot VMS ir noteikta tiesību aktos. Projekta tvērumu līdz 2014.–2015. gadam bija plānots paplašināt, attiecinot to uz visu komerciālo floti. Tomēr līdz 2014. gada oktobrim VMS kontroles tvērums bija samazinājies līdz 50 kuģiem un nebija ieviests nekāds tiesiskais regulējums, kas paredzētu VMS prasības attiecībā uz Taizemes floti.

(73)

Tas, ka lielākā daļa flotes ir ārpus VMS kontroles tvēruma, liecina par nespēju uzraudzīt zvejas darbības jūrā un mazina DOF spēju reāli nodrošināt to noteikumu izpildi, kas piemērojami dažādos attiecīgajos jūras apgabalos. Šis apstāklis, kā arī nesadarbošanās ar trešām valstīm ir radījis situāciju, kurā Taizemes kuģi bez VMS zvejo Papua-Jaungvinejas ūdeņos, kamēr Papua-Jaungvinejas tiesību akti prasa VMS uz visiem trešo valstu kuģiem. Taizeme ir izstrādājusi programmas projektu, kas paredz VMS uztvērējraidītāju uzstādīšanu tās flotē (uz visiem kuģiem virs 30 GT). Taizemes nespēja faktiski ieviest VMS sistēmu ietekmē tās atbilstību UNCLOS 94. panta prasībām un IPOA IUU 24. punkta ieteikumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka Taizeme nav nodrošinājusi pilnīgu un faktisku sava karoga zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

(74)

Salīdzinoši mazais skaits verifikāciju, ko kompetentās iestādes veikušas attiecībā uz Taizemē nonākošo importu no trešām valstīm (sk. 64. apsvērumu), pierāda, ka Taizeme nav proaktīvi sadarbojusies ar trešām valstīm, lai nodrošinātu apstrādāto produktu likumību. Tas mazina izsekojamības ķēdes pārredzamību un DOF spēju atklāt pārkāpumus un veikt atbilstīgus noteikumu izpildes pasākumus.

(75)

Komisija atzīmē, ka, pamatojoties uz Komisijas apmeklējumos 2011. un 2012. gadā gūto informāciju, nevar uzskatīt, ka Taizemes iestādēm trūktu finansiālo līdzekļu, bet drīzāk nav pienācīgas juridiskās un administratīvās vides, kas vajadzīga, lai nodrošinātu reālu un efektīvu karoga, krasta un tirgus valsts pienākumu izpildi.

(76)

Taizeme tiek uzskatīta par ekonomiski spēcīgu jaunattīstības valsti (9), kas saņem atbalstu kopīgās partnerībās ar daudzām starptautiskajām organizācijām (piemēram, FAO) un ES. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu Taizeme tiek uzskatīta par augsti attīstītu valsti (2014. gadā tā bija 89. no 187 valstīm) (10). Ņemot vērā iepriekš minēto un informāciju, kas iegūta apmeklējumu laikā 2011.–2014. gadā, Komisija uzskata, ka Taizemei, lai tā varētu pildīt savus pienākumus kā karoga, krasta, ostas un tirgus valsts, netrūkst finanšu resursu, bet drīzāk gan juridisko un administratīvo instrumentu, kas vajadzīgi, lai reāli un efektīvi pildītu savus pienākumus.

(77)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstīto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Taizemes Karalistes paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu varētu secināt, ka sadarbošanās un noteikumu izpildes ziņā Taizeme nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

(78)

Taizeme 2011. gadā ir ratificējusi UNCLOS un ir IOTC līgumslēdzēja puse.

(79)

Saskaņā ar 31. panta 6. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja visu informāciju, kas attiecas uz Taizemi kā uz IOTC līgumslēdzēju pusi. Galvenie jautājumi bija Taizemes karoga zvejas kuģa arests 2011. gadā par zvejošanu Maurīcijas EEZ bez atļaujas vai licences (11) un iespējamie pārkāpumi, kurus pieļāvuši kuģi tunzivju zvejai ar āķu jedām, kad 2013. gadā jūrā veikta pārkraušana citā kuģī (12). Taizeme izmeklēja 2013. gada lietu un sniedza apmierinošu atbildi (13), bet neatbildēja par 2011. gada lietu un nesniedza nekādu ziņojumu attiecībā uz tās izmeklēšanu (14). Tas tikai daļēji saskan ar UNCLOS 94. panta prasībām karoga valstīm izmeklēt savu kuģu izdarītos pārkāpumus un ar UNCLOS 118. pantā noteikto pienākumu sadarboties ar valstīm jautājumos, kas attiecas uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Ir ziņots arī par citiem mazsvarīgākiem jautājumiem, tādiem kā novēlota novērotāju un nozvejas datu iesniegšana, bet uz tiem visiem pienācīgā termiņā tika saņemtas atbildes (15).

(80)

Pārskatītā 2015. gada zivsaimniecības likuma projekts tika sagatavots 1999. gadā, un 2014. gada decembrī tajā iekļāva nebūtiskus papildinājumus, kas paredz papildu pasākumus attiecībā uz zvejas kontroli, akvakultūru, pārtikas higiēnu un sodu sistēmu. Tomēr pašreizējā teksta projektā nav pietiekami ievērota mūsdienām raksturīgā zvejas darbību un caur Taizemi noritošās produktu tirdzniecības sarežģītība. Pirmkārt, definīcijas šķiet nepietiekamas, jo nav definētas darbības, kas uzskatāmas par NNN zvejas darbībām vai par nopietnu pārkāpumu. Otrkārt, paredzētais tvērums ir pārāk šaurs, jo galvenokārt paredz zvejas darbību pārvaldību teritoriālajos ūdeņos un trijos apgabalos ārpus Taizemes EEZ, par kuriem patlaban nav ne zvejas vienošanos, ne attiecīgu atļauju. Lai tvērums būtu efektīvs, tam jāattiecas uz visiem kuģiem, kuri darbojas Taizemes ūdeņos, un uz Taizemes kuģiem, kuri darbojas ārpus EEZ. Treškārt, projekts ir sagatavots, pirms Taizeme 2011. gadā ratificēja UNCLOS, un ierosinātajā tekstā nav transponēti galvenie starptautiskie saglabāšanas un pārvaldības principi, piemēram, tie, kas paredzēti UNCLOS 61.–64. pantā. Turklāt teksta projekts ir sagatavots, pirms tika izveidoti vairāki svarīgi starptautiski zivsaimniecības pārvaldības instrumenti, piemēram, IPOA IUU 2001. gadā, un tādējādi neietver šā plaši pieņemtā, kaut arī juridiski nesaistošā dokumenta principus un definīcijas. Visbeidzot, teksta projektā nav paredzēta preventīva sankciju shēma, un tas mazina Taizemes spēju izpildīt UNCLOS 73. panta prasības par normatīvo aktu izpildi un IPOA IUU 21. punktu.

(81)

UNCLOS 62. panta 1. punktā ir noteikts, ka krasta valstīm jāpieņem pasākumi, kas ir saderīgi ar reģionā un atklātā jūrā piemērotajiem pasākumiem, lai šādi ilgtermiņā nodrošinātu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtspējību un veicinātu zvejas resursu optimālu izmantošanu. Taizemes tiesiskais regulējums paredz tikai ierobežotus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus teritoriālajos ūdeņos.

(82)

Izņemot 1982. gada UNCLOS, Taizeme nav ratificējusi nevienu citu starptautisku juridisko instrumentu, kas saistīts ar zvejniecību pārvaldību. Ņemot vērā Taizemes kā tirgus valsts nozīmību, it īpaši attiecībā uz migrējošajām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivīm, šādi konstatējumi apdraud Taizemes centienus pildīt savus sadarbības pienākumus saskaņā ar UNCLOS (62., 63., 116. un 117. pants).

(83)

VMS īstenošanas nepilnības ir pretrunā IPOA IUU 24.3. punktam, kurā noteikts, ka valstīm būtu jāveic visaptveroša un reāla zvejas uzraudzība, kontrole un pārraudzība no tās uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, tostarp ieviešot VMS saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem. Iepriekš minēto starptautisko instrumentu un tajos paredzēto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ratificēšana un transponēšana varētu novērst to, ka Taizemes flote tiek noteikta par tādu, kas potenciāli ir iesaistījusies NNN zvejas darbībās.

(84)

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss (FAO Rīcības kodekss), kuru Taizeme arī nav pieņēmusi, iesaka ieviest pārredzamību zivsaimniecības tiesību aktos un to sagatavošanas procesā, kā arī attiecīgajos politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesos (attiecīgi 6.13. punkts un 7.1.9. punkts). Tajā ir noteikti principi un standarti, kas piemērojami visu zvejniecību saglabāšanai, pārvaldībai un attīstībai, un tas cita starpā aptver zivju un zvejas produktu nozveju, apstrādi un tirdzniecību, zvejas darbības un zvejniecību izpēti. Šo principu nozīmīguma neatzīšana, ko DOF pauda 2014. gada novembra sanāksmē, nostiprina Komisijas jau iepriekš izdarītos provizoriskos secinājumus par Taizemes nespēju nodrošināt skaidrus, visaptverošus un pārredzamus noteikumus un procedūras (sk. 80. apsvērumu). Turklāt šā lēmuma 3.1. iedaļā aprakstītie izsekojamības trūkumi pēc būtības ir pretrunā FAO Rīcības kodeksa 11.1.11. pantam, kurā dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, lai starptautiskā un vietējā zivju un zvejas produktu tirdzniecība norisinātos atbilstoši labai saglabāšanas un pārvaldības praksei, kas ieviešama, uzlabojot zivju un zvejas produktu izcelsmes noteikšanu. Ņemot vērā to, ka Taizeme ir viena no lielākajām zivju apstrādes nācijām, šādu principu piemērošana varētu šķist vitāli svarīga, lai nodrošinātu dzīvo resursu ilgtspējīgu saglabāšanu tiklab piekrastes, kā atklātās jūras apgabalos, kā noteikts UNCLOS 61., 117. un 119. pantā.

(85)

Taizemes veikums starptautisko instrumentu īstenošanas jomā neatbilst IPOA IUU 10. punkta ieteikumiem, kuros dalībvalstis aicinātas prioritāri ratificēt vai pieņemt UNFSA nolīgumu vai pievienoties tam. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir sevišķi svarīgs attiecībā uz Taizemi, kuras zvejas flotē ir daudz kuģu, kas iesaistīti tālu migrējošu sugu (galvenokārt IOTC un, iespējams, arī WCPFC apgabala tunzivju) zvejas darbībās.

(86)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu var secināt, ka Taizeme nav izpildījusi pienākumus, kuri starptautiskajos tiesību aktos tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(87)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (ANO TAI) Taizeme tiek uzskatīta par augsta līmeņa attīstības valsti (89. no 187 valstīm). Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (16), Taizeme ir iekļauta to valstu un teritoriju kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi (17).

(88)

Jāatzīmē, ka Komisija 2009. gada 6. oktobrī pieņēma Taizemes kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu. Taizeme, kā prasīts NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktā, apstiprināja, ka tā ir ieviesusi valsts pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro Taizemes zvejas kuģiem.

(89)

Jānorāda arī tas, ka Savienība 2011. gadā Taizemē jau ir finansējusi īpašus tehniskās palīdzības pasākumus attiecībā uz NNN zvejas apkarošanu (18).

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto ANO TAI klasifikāciju un 2011.–2014. gada apmeklējumu laikā izdarītos novērojumus, nav pierādījumu tam, ka Taizemes nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar zemu valsts attīstības līmeni. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, kas ļautu zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības nepilnības skaidrot ar spēju un infrastruktūras nepietiekamību. Taizeme nekad nav apgalvojusi, ka attīstības ierobežojumi ietekmētu tās spēju īstenot stingru uzraudzību, kontroli un pārraudzību, un tikai nesen (2014. gada novembrī) ir lūgusi ES atbalstu, lai uzlabotu izsekojamības un nozvejas sertifikācijas sistēmas. Uz šo vispārīgo lūgumu Komisija atbildēja apstiprinoši.

(91)

Ņemot vērā šajā iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka Taizemes attīstības līmenis nav tas, kas pasliktina valsts zivsaimniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību.

(92)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Taizeme kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts nav izpildījusi savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo minētajai valstij par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(93)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Taizemei par iespējamību, ka tai var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Turklāt Komisijai attiecībā uz Taizemi būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(94)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Taizemei par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/18

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka pušu noslēgtās “kopīgas veicināšanas vienošanās” un tās papildinājuma (“vienošanās”) mērķis bija konkurences ierobežošana LESD 101. panta izpratnē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz secinājumu, ka vienošanās, kas noslēgta starp pusēm, varēja ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp ES dalībvalstīm.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai, ka LESD 101. panta 3. punktā ietvertie nosacījumi nav izpildīti.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas lēmuma projektam attiecībā uz visiem lēmuma projekta adresātiem, jo īpaši attiecībā uz mātesuzņēmuma atbildību.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam par pārkāpuma ilgumu.

6.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/19

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā lēmuma projekta adresātiem ir jāuzliek naudas sodi.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim par naudas soda pamatsummu Johnson & Johnson/Janssen-Cilag B.V.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim par pamatsummas palielināšanu Johnson & Johnson/Janssen-Cilag B.V., lai nodrošinātu pietiekamu preventīvu iedarbību.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim par naudas soda galīgo summu Johnson & Johnson/Janssen-Cilag B.V.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas pieejai naudas soda aprēķināšanu Novartis AG/Sandoz B.V. balstīt uz pārskaitītā vērtību.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim par summas palielināšanu Novartis AG/Sandoz B.V., lai nodrošinātu pietiekamu preventīvu iedarbību.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim par naudas soda galīgo summu Novartis AG/Sandoz B.V.

8.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt savu atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/20

(1)

Šī lieta ir saistīta ar tā dēvēto “kopīgas veicināšanas” vienošanos starp nīderlandiešu oriģinālo zāļu ražošanas uzņēmumu Janssen-Cilag B.V., kas ir Johnson & Johnson (J&J) meitasuzņēmums, un nīderlandiešu ģenērisko zāļu ražošanas uzņēmumiem Hexal B.V. un Sandoz B.V., kas iespējamā pārkāpuma izdarīšanas laikā bija Novartis AG meitasuzņēmumi (Novartis/Sandoz). Saskaņā ar vienošanos ģenērisko zāļu konkurējošie uzņēmumi neienāktu nīderlandiešu tirgū attiecībā uz sāpes remdinošo līdzekli fentanilu.

(2)

Eiropas Komisija 2013. gada 30. janvārī pieņēma iebildumu paziņojumu. Puses ieguva piekļuvi lietas materiāliem 2013. gada 15. februārī un atbildēja uz iebildumu paziņojumu 2013. gada 22. un 30. aprīlī, tas ir, pēc tam, kad Konkurences ĢD piešķīra sākotnējā termiņa vienas un divu nedēļu pagarinājumu. Puses nepieprasīja mutisku uzklausīšanu.

(3)

Ņemot vērā jaunos argumentus un faktus, kas tika saņemti, pusēm iesniedzot atbildes uz iebildumu paziņojumu, Komisija 2013. gada 17. oktobrī sagatavoja faktu vēstuli, uz kuru J&J sniedza atbildi 2013. gada 30. oktobrī un Novartis/Sandoz – pēc tam, kad Konkurences ĢD piešķīra īsu termiņa pagarinājumu, – 2013. gada 6. novembrī.

(4)

Lēmuma projektā secināts, ka vienošanās starp J&J un Novartis/Sandoz ir LESD 101. panta pārkāpums.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. pantu esmu pārbaudījis, vai lēmuma projektā iekļauti tikai tie iebildumi, par kuriem pusēm bija dota iespēja paust savu viedokli, un mans slēdziens ir apstiprinošs.

(6)

Ņemot vērā iepriekš minēto un ņemot vērā, ka puses nav vērsušās pie manis ar lūgumiem vai sūdzībām, uzskatu, ka visu procesa dalībnieku procesuālo tiesību efektīva īstenošana šajā lietā ir ievērota.

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/21

(1)

Komisija 2013. gada 10. decembrī pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu. Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. panta noteikumiem Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tostarp visus uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.

(2)

Šis lēmums attiecas uz tā dēvēto “kopīgas veicināšanas” vienošanos (“vienošanās”) starp farmācijas uzņēmumu Johnson & Johnson un Novartis AG nīderlandiešu meitasuzņēmumiem. Saskaņā ar vienošanos Johnson & Johnson veica ikmēneša maksājumus (vismaz) tik ilgi, cik potenciālais konkurents Novartis neienāk Nīderlandes tirgū ar savu ģenērisko versiju Johnson & Johnson ražotajam fentanilam, kas ir spēcīgs sāpes remdējošs līdzeklis.

(3)

Lēmums ir adresēts Johnson & Johnson, tā nīderlandiešu meitasuzņēmumam Janssen-Cilag B.V. (Janssen-Cilag), Novartis AG (Novartis) un tā nīderlandiešu meitasuzņēmumam Sandoz B.V. (Sandoz).

(4)

Procedūra tika uzsākta 2011. gada 18. oktobrī.

(5)

2013. gada 30. janvārī tika pieņemts iebildumu paziņojums un paziņots pusēm.

(6)

Puses 2013. gada aprīlī iesniedza atbildes uz iebildumu paziņojumu, un pušu mutiska uzklausīšana netika pieprasīta.

(7)

Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos sniedza labvēlīgus atzinumus 2013. gada 2. un 6. decembrī.

(8)

Lēmumu Komisija pieņēma 2013. gada 10. decembrī.

(9)

Johnson & Johnson izstrādāja fentanilu un laida to tirgū dažādās formās kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. 2005. gadā Johnson & Johnson izstrādājums – fentanila plāksteris – vairs netika aizsargāts Nīderlandē, un Novartis meitasuzņēmums Sandoz gatavojās izlaist fentanila plākstera ģenērisko versiju. Uzņēmums, piemēram, jau bija saražojis nepieciešamo iepakojuma materiālu.

(10)

Tomēr 2005. gada jūlijā tā vietā, lai faktiski sāktu pārdot ģenērisko versiju, Sandoz noslēdza tā dēvēto “kopīgas veicināšanas” vienošanos ar Janssen-Cilag, kas ir Johnson & Johnson nīderlandiešu meitasuzņēmums. Ikmēneša maksājumi no Janssen-Cilag, par ko uzņēmumi vienojās, pārsniedza peļņu, kuru Sandoz bija plānojis saņemt no sava ģenēriskā izstrādājuma tirdzniecības, un maksājumi tika saņemti tik ilgi, kamēr Nīderlandes tirgū netika laista ģenēriskā versija. Saskaņā ar iekšējiem dokumentiem Sandoz atturētos no ienākšanas tirgū apmaiņā pret “pīrāga daļu”. Konkurēšanas vietā Johnson & Johnson un Novartis vienojās par sadarbību “nelaist tirgū ģenērisko plāksteri un tādējādi uzturēt pašreizējo augsto cenu”.

(11)

Tā rezultātā Sandoz neienāca Nīderlandes tirgū ar savu izstrādājumu tik ilgi, kamēr bija spēkā vienošanās. Vienošanās tika izbeigta 2006. gada decembrī, kad trešā puse gatavojās laist tirgū fentanila plākstera ģenērisku versiju.

(12)

Komisija izdarīja šādus secinājumus. Balstoties uz ekonomisko un tiesisko faktu analīzi, Sandoz brīdī, kad tas noslēdza vienošanos ar Janssen-Cilag, bija nopietns un (vismaz) potenciāls Janssen-Cilag konkurents. Vienošanās iekļāva tirgū neienākšanas mehānismu, kura rezultātā Janssen-Cilag ikmēneša maksājumi tiktu pārtraukti, ja Sandoz vai kāda trešā puse ienāktu tirgū. Tāpēc Santoz atturējās no ienākšanas nīderlandiešu tirgū ar savu fentanila plāksteri visas vienošanās darbības laikposmā (no 2005. gada 11. jūlija līdz 2006. gada 15. decembrim). Vienošanās rezultātā Janssen-Cilag nopietns (vismaz) potenciālais ģenērisko zāļu konkurents tika izslēgts no tirgus laikā, kad bija gaidāma tā ienākšana tirgū.

(13)

Turklāt attiecīgajā laikposmā Janssen-Cilag ikmēneša maksājumu kopsumma, ko tas pārskaitīja Sandoz, ir apmēram 5 miljoni EUR. Sandoz saņemtā summa ievērojami pārsniedza to, ko Sandoz vienošanās noslēgšanas brīdī pats prognozēja nopelnīt, ienākot Nīderlandes tirgū ar savu fentanila plāksteri. Šie ikmēneša maksājumi tika sniegti par nedefinētiem kopīgas veicināšanas pakalpojumiem. Laikposmā, uz kuru attiecās sākotnējā kopīgas veicināšanas vienošanās (no 2005. gada 11. jūlija līdz 2006. gada 11. jūlijam), Sandoz veica tikai ierobežotas veicināšanas darbības, un nav nekādu pierādījumu, ka laikposmā, uz kuru attiecās papildinājums (no 2006. gada 11. jūlija līdz 2006. gada 15. decembrim), Sandoz veica jelkādas veicināšanas darbības.

(14)

Iepriekš minētos analīzes objektīvos elementus apstiprināja pušu nolūki. Abas puses izstrādāja kopīgas veicināšanas vienošanos tādā veidā, kas nodrošināja, ka Sandoz ģenēriskais izstrādājums tiek atturēts no laišanas tirgū un Janssen-Cilag, kamēr vienošanās ir spēkā, var maksimāli palielināt savu peļņu no oriģinālā izstrādājuma pārdošanas. Janssen-Cilag dalījās ar Sandoz šajā peļņā, kas iegūta, nosakot cenas, kuras ir virs konkurētspējīgā līmeņa.

(15)

Tāpēc Komisija secināja, ka vienošanās ir mērķtiecīgs LESD 101. panta ierobežojums.

(16)

Pārkāpums ilga vismaz no dienas, kad stājās spēkā sākotnējā kopīgas veicināšanas vienošanās – 2005. gada 11. jūlija –, līdz kopīgas veicināšanas vienošanās (ieskaitot tās papildinājumu) izbeigšanai 2006. gada 15. decembrī.

(17)

Šajā lietā par pārkāpumu tika uzlikts šāds naudas sods.

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/23

Cour des comptes européenne

Publications (PUB)

12, rue Alcide De Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398-1

E-pasts: eca-info@eca.europa.eu

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/23

Cour des comptes européenne

Publications (PUB)

12, rue Alcide De Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398-1

E-pasts: eca-info@eca.europa.eu

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/24

1.

Komisija 2015. gada 22. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums KKR & Co. L. P. (KKR, Amerikas Savienotās Valstis), Comcast Ventures LP un NBC Sports Venture, LLC, kas pieder Comcast grupai (Comcast, Amerikas Savienotās Valstis), Pentech Fund II L. P. (Pentech, Apvienotā Karaliste), Piton Capital Venture Fund L. P. (Piton, Apvienotā Karaliste), Scottish Enterprise (Apvienotā Karaliste) un Shamrock Capital Growth Fund III, L. P. (Shamrock, Amerikas Savienotās Valstis) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār FanDuel Limited (FanDuel, Apvienotā Karaliste), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    KKR : globāls alternatīvs aktīvu pārvaldītājs un kapitāla tirgus risinājumu nodrošinātājs,

—    Comcast : globāli plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju pakalpojumi,

—    Pentech : riska kapitāla uzņēmums,

—    Piton : riska kapitāla un izaugsmes kapitāla uzņēmums,

—    Scottish Enterprise : Skotijas ekonomiskās attīstības aģentūra,

—    Shamrock : ieguldījumu brokeru sabiedrība,

—    FanDuel : tiešsaistes fantāzijas sporta pakalpojumi Ziemeļamerikai.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7624 – KKR / Comcast / Pentech / Piton / Scottish Enterprise / Shamrock / FanDuel / JV uz šādu adresi:

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/25

—

nesagrieztas marķētas, neiepakotas vai iepakotas makroperforētos maisiņos, aizsargatmosfēras iepakojumā vai vakuumiepakojumā,

—

sagrieztas vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfēras iepakojumā, izņemot tad, ja tās sagriež pēc pircēja pieprasījuma.

—

ar AĢIN Saucisson de Lacaune vai Saucisse de Lacaune apzīmētā produkta nosaukums,

—

logotips Lacaune, kurā ietilpst identifikators, ko veido rokrakstā attēlots un pasvītrots lielais M burts, kurš atgādina kalnus un zem kura ar lielajiem burtiem ir uzrakstīts vārds LACAUNE.

—

bagātīgi nokrišņi un vienmērīgs to sadalījums visa gada garumā,

—

salīdzinoši zema temperatūra, bet tās svārstības – nelielas,

—

vēja sistemātiska maiņa (vēja virziens, gaisa mitrums), ko pat vienas dienas laikā pavada ievērojamas svārstības temperatūras un mitruma ziņā.

29.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/29