Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2015/C 107/01)

Jaunākā publikācija

OV C 96, 23.3.2015.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 89, 16.3.2015.

OV C 81, 9.3.2015.

OV C 73, 2.3.2015.

OV C 65, 23.2.2015.

OV C 56, 16.2.2015.

OV C 46, 9.2.2015.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2015. gada 3. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-172/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 49. pants - EEZ līguma 31. pants - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Sabiedrību grupas - Grupas nodokļa atvieglojums - Meitasuzņēmuma nerezidenta zaudējumu pārnešana - Nosacījumi - Datums, kurā tiek noteikts meitasuzņēmuma nerezidenta zaudējumu galīgais raksturs)

(2015/C 107/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Roels un R. Lyal)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – V. Kaye, S. Brighouse un A. Robinson, piedaloties D. Ewart, QC un S. Ford, barrister)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un K. Petersen), Spānijas Karaliste (pārstāvji – A. Rubio González un A. Gavela Llopis), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – M. K. Bulterman un J. Langer) un Somijas Republika (pārstāvis – S. Hartikainen)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Spānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 207, 20.7.2013.

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 22. janvāra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – T-Mobile Austria GmbH/Telekom-Control-Kommission

(Lieta C-282/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/20/EK - 5. panta 6. punkts - Radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības - Direktīva 2002/21/EK - 4. panta 1. punkts - Tiesības celt prasību par valsts regulatīvās iestādes lēmumu - “Uzņēmuma, kuru ir ietekmējis valsts regulatīvās iestādes lēmums” jēdziens - 9.b pants - Radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību nodošana - Radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršana no jauna pēc uzņēmumu apvienošanās)

(2015/C 107/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: T-Mobile Austria GmbH

Atbildētājs: Telekom-Control-Kommission

Piedaloties: Hutchison Drei Austria Holdings GmbH, iepriekš Hutchison 3G Austria Holdings GmbH, Hutchison Drei Austria GmbH, iepriekš Hutchison 3G Austria GmbH un Orange Austria Telecommunication GmbH, Stubai SCA, Orange Belgium SA, A1 Telekom Austria AG, Bundesministerin für Verkehr, Innovation und Technologie

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 4. un 9.b pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kas ir grozīta ar Direktīvu 2009/140, 5. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, var tikt uzskatīts par ietekmētu Direktīvas 2002/21, kas ir grozīta ar Direktīvu 2009/140, 4. panta 1. punkta izpratnē, ja šāds uzņēmums, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus, ir uzņēmuma vai uzņēmumu, kas ir 5. panta 6. punktā paredzētās radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas atļaujas procedūras dalībnieki un valsts regulatīvās iestādes lēmuma adresāti, konkurents un ja šis lēmums var ietekmēt šī pirmā uzņēmuma stāvokli tirgū.

---

(1)  OV C 260, 7.9.2013.

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 28. janvāra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Harald Kolassa/Barclays Bank plc

(Lieta C-375/13) (1)

(Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Patērētāju līgumi - Patērētājs ar domicilu dalībvalstī, kurš ir iegādājies vērtspapīrus, kurus ir emitējusi citā dalībvalstī dibināta banka, no trešā dalībvalstī dibināta starpnieka - Jurisdikcija izskatīt prasības, kas vērstas pret šo vērtspapīru emitenti banku)

(2015/C 107/04)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: Harald Kolassa

Atbildētāja: Barclays Bank plc

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā prasītājs, kurš kā patērētājs no trešās personas, kas darbojas profesionāli, ir iegādājies uzrādītāja obligāciju, nenoslēgdams līgumu ar šīs obligācijas emitentu – par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai –, nevar atsaukties uz šajā tiesību normā paredzēto jurisdikciju saistībā ar prasību, kas celta pret šīs obligācijas emitenti un kuras pamatā ir aizdevuma nosacījumi, informācijas un uzraudzības pienākumu pārkāpums, kā arī atbildība, ko uzliek prospekts;

2)

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā prasītājs, kurš uzrādītāja obligāciju iegādājies no trešās personas, šīs obligācijas emitentam brīvprātīgi neuzņemoties juridisku saistību pret šo prasītāju – par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai –, nevar atsaukties uz šajā tiesību normā paredzēto jurisdikciju saistībā ar prasību, kas celta pret šo emitentu un kuras pamatā ir aizdevuma nosacījumi, informācijas un uzraudzības pienākumu pārkāpums, kā arī atbildība, ko uzliek prospekts;

3)

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams prasībai par apliecības emitenta atbildību saistībā ar prospektu, kas attiecas uz šo apliecību, kā arī par citu šim emitentam ar likumu uzlikto informācijas pienākumu pārkāpumu, ciktāl šī atbildība nav saistīta ar lietu, kas attiecas uz līgumiem, minētās regulas 5. panta 1. punkta izpratnē. Atbilstoši šīs pašas regulas 5. panta 3. punktam prasītāja domicila vietas tiesām ir jurisdikcija izskatīt šādu prasību, pamatojoties uz kaitējuma materializēšanās vietu, it īpaši tad, ja šis kaitējums rodas tieši prasītāja bankas kontā tādā bankā, kas reģistrēta šo tiesu darbības teritorijā;

4)

jurisdikcijas pārbaudē saskaņā ar Regulu Nr. 44/2001 nav jāveic plašs pierādījumu iegūšanas process par strīdīgajiem faktiem, kas ir svarīgi gan jautājumā par jurisdikciju, gan attiecībā uz izvirzītā prasījuma esamību. Tomēr tiesa, kurā celta prasība, var pārbaudīt savu starptautisko jurisdikciju, ņemot vērā visu tās rīcībā esošo informāciju, tostarp vajadzības gadījumā – atbildētāja izteiktos iebildumus.

---

(1)  OV C 274, 21.9.2013.

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 22. janvāra spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vasiliki Balazs/Casa Judeţeană de Pensii Cluj (C-401/13), Casa Judeţeană de Pensii Cluj/Attila Balazs (C-432/13)

(Apvienotās lietas C-401/13 un C-432/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts - Sociālā nodrošinājuma konvenciju piemērojamība starp dalībvalstīm - Repatriējies bēglis, kura izcelsme ir citā dalībvalstī - Nodarbinātības laikposmu pabeigšana citas dalībvalsts teritorijā - Pieteikums par vecuma pabalsta piešķiršanu - Atteikums)

(2015/C 107/05)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vasiliki Balazs (C-401/13), Casa Judeţeană de Pensii Cluj (C-432/13)

Atbildētāja: Casa Judeţeană de Pensii Cluj (C-401/13), Attila Balazs (C-432/13)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds divpusējs nolīgums attiecībā uz vienas nolīguma parakstītājvalsts pilsoņu, kuriem ir bijis politisko bēgļu statuss otras parakstītājvalsts teritorijā, sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas ir ticis noslēgts datumā, kad viena no parakstītājvalstīm vēl nebija pievienojusies Savienībai, un kas nav minēts šīs regulas III pielikumā, neturpina būt piemērojams attiecībā uz tādu politisko bēgļu situāciju, kuri ir repatriējušies uz savu izcelsmes valsti pirms divpusējā nolīguma noslēgšanas un minētās regulas spēkā stāšanās.

---

(1)  OV C 298, 12.10.2013.

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 28. janvāra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ÖBB Personenverkehr AG/Gotthard Starjakob

(Lieta C-417/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts - 6. panta 1. punkts - Diskriminācija vecuma dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atalgojuma noteikšanai pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas pabeigto nodarbinātības laikposmu ņemšana vērā tiek pakārtota termiņu pagarinājumam virzībai karjerā - Pamatojums - Piemērotība paredzētā mērķa sasniegšanai - Iespēja apstrīdēt termiņu pagarinājumu virzībai karjerā)

(2015/C 107/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: ÖBB Personenverkehr AG

Atbildētājs: Gotthard Starjakob

Rezolutīvā daļa:

1)

Savienības tiesības, it īpaši Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. pants un 6. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru, lai izbeigtu diskrimināciju vecuma dēļ, tiek ņemti vērā nodarbinātības laikposmi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet kas vienlaicīgi ietver noteikumu, kas patiesībā ir piemērojams vienīgi darbiniekiem, kuri ir šīs diskriminācijas upuri, ar kuru tiek par vienu gadu pagarināts laikposms, kas ir prasīts ierindošanai nākamajā darba samaksas kategorijā katrā no pirmajiem trīs darba samaksas līmeņiem, un ar kuru tādējādi tiek galīgi saglabāta atšķirīga attieksme vecuma dēļ;

2)

Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78 16. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir paredzēts izbeigt diskrimināciju vecuma dēļ, nav katrā ziņā jāļauj darbiniekam, kura darba pieredze, kas iegūta pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, nav tikusi ņemta vērā aprēķinos saistībā ar viņa karjeras virzību, iegūt finansiālu kompensāciju, kura atbilst starpībai starp atalgojumu, kāds viņam būtu bijis, nepastāvot šādai diskriminācijai, un viņa faktiski saņemto atalgojumu. Tomēr tādā gadījumā kā pamatlietā tik ilgi, kamēr netiks pieņemta sistēma, kas novērš diskrimināciju vecuma dēļ atbilstoši Direktīvā 2000/78 paredzētajam, vienlīdzīgas attieksmes atjaunošana prasa, lai darbiniekiem, kuru pieredze kaut vai tikai daļēji ir tikusi iegūta pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, tiek piešķirtas tādas pašas priekšrocības kā tās, kuras ir baudījuši darbinieki, kuri pēc šī vecuma sasniegšanas ir ieguvuši tāda paša veida un pielīdzināma ilguma pieredzi, ne tikai attiecībā uz nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vērā ņemšanu, bet arī attiecībā uz virzību atalgojuma skalā;

3)

Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78 16. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neaizliedz to, ka valsts likumdevējs nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vērā ņemšanas nolūkā paredz pienākumu sadarboties, saskaņā ar kuru darbiniekam ir jāsniedz savam darba devējam pierādījumi par šiem laikposmiem. Tomēr darbinieka atteikums sadarboties tāda valsts tiesiskā regulējuma kā pamatlietā, kurš ietver Direktīvai 2000/78 pretēju diskrimināciju vecuma dēļ, piemērošanas nolūkā, kā arī viņa prasība, kas vērsta uz maksājuma iegūšanu, kura mērķis ir atjaunot vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar darbiniekiem, kuri pēc šī vecuma sasniegšanas ir ieguvuši tāda paša veida un pielīdzināma ilguma pieredzi, nav tiesību ļaunprātīga izmantošana;

4)	efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā lietā kā pamatlieta tas neaizliedz to, ka valsts tiesībās paredzēts ar Savienības tiesībām pamatotu tiesību noilguma termiņš sākas, pirms ir pasludināts Tiesas spriedums, ar kuru tikusi noskaidrota juridiskā situācija attiecīgajā jomā.

---

(1)  OV C 325, 9.11.2013.

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 22. janvāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Art & Allposters International BV/Stichting Pictoright

(Lieta C-419/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 4. pants - Izplatīšanas tiesības - Tiesību izbeigšanās noteikums - “Objekta” jēdziens - Aizsargātā darba attēla pārnešana no papīra plakāta uz gleznošanas audeklu - Nesēja aizstāšana - Ietekme uz tiesību izbeigšanos)

(2015/C 107/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Art & Allposters International BV

Atbildētāja: Stichting Pictoright

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums par izplatīšanas tiesību izbeigšanos nav piemērojams situācijā, kurā aizsargātā darba reprodukcijai pēc tam, kad tā tikusi laista tirdzniecībā Eiropas Savienībā ar autortiesību īpašnieka piekrišanu, ir ticis aizstāts nesējs, piemēram, šo papīra plakātā esošo reprodukciju pārnesot uz audeklu, un tā no jauna tikusi laista tirgū jaunajā formā.

---

(1)  OV C 325, 9.11.2013.

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 22. janvāra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pez Hejduk/EnergieAgentur.NRW GmbH

(Lieta C-441/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 5. panta 3. punkts - Īpašā jurisdikcija lietās par neatļautu darbību vai kvazideliktu - Autortiesības - Dematerializēts saturs - Izvietošana tiešsaistē - Vietas, kur kaitējums radīts, noteikšana - Kritēriji)

(2015/C 107/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pez Hejduk

Atbildētāja: EnergieAgentur.NRW GmbH

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apgalvota autortiesību un autortiesību blakustiesību, kuras nodrošina tā dalībvalsts, kuras tiesā notikusi vēršanās, pārkāpuma gadījumā tai ir jurisdikcija atbilstoši kaitējuma rašanās vietai izskatīt prasību par atbildību par šo tiesību aizskārumu saistībā ar aizsargātu fotogrāfiju izvietošanu tiešsaistē interneta vietnē, kas ir pieejama tās teritorijā. Šai tiesai ir jurisdikcija, tikai lai noteiktu kaitējumu, kas radīts šīs tiesas dalībvalsts teritorijā.

---

(1)  OV C 313, 26.10.2013.

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 22. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stanley International Betting Ltd, Stanleybet Malta Ltd/Ministero dell'Economia e delle Finanze, Agenzia delle Dogane e dei Monopoli di Stato

(Lieta C-463/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. un 56. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Azartspēles - Valsts tiesiskais regulējums - Koncesiju sistēmas reorganizācija, pagaidu kārtā novienādojot derīguma termiņu - Jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā - Koncesijas, kuru derīguma termiņš ir īsāks par agrāk piešķirto koncesiju derīguma termiņu - Ierobežojums - Primāri vispārējo interešu apsvērumi - Samērīgums)

(2015/C 107/09)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Stanley International Betting Ltd un Stanleybet Malta Ltd

Atbildētājas: Ministero dell'Economia e delle Finanze un Agenzia delle Dogane e dei Monopoli di Stato

Piedaloties: Intralot Italia SpA, SNAI SpA, Galassia Game Srl, Eurobet Italia Srl unipersonale, Lottomatica Scommesse Srl, Sisal Match Point SpA un Cogetech Gaming Srl

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 56. pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un efektivitātes principi ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts organizēt jaunu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz koncesijām, kuru derīguma termiņš ir īsāks nekā agrāk piešķirto koncesiju derīguma termiņš, ņemot vērā sistēmas reorganizāciju, pagaidu kārtā novienādojot koncesiju derīguma termiņus.

---

(1)  OV C 344, 23.11.2013.

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 21. janvāra spriedums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción de Marchena (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Unicaja Banco, SA/José Hidalgo Rueda u.c.(C-482/13), Caixabank SA/Manuel María Rueda Ledesma (C-484/13), Rosario Mesa Mesa (C-484/13), José Labella Crespo (C-485/13), Rosario Márquez Rodríguez (C-485/13), Rafael Gallardo Salvat (C-485/13), Manuela Márquez Rodríguez (C-485/13), Alberto Galán Luna (C-487/13), Domingo Galán Luna (C-487/13)

(Apvienotās lietas C-482/13, C-484/13, C-485/13 un C-487/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Līgumi, kas noslēgti starp komersantiem un patērētājiem - Hipotēkas līgumi - Noteikumi par nokavējuma procentiem - Negodīgi noteikumi - Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra - Procentu apmēra samazināšana - Valsts tiesas kompetence)

(2015/C 107/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia e Instrucción de Marchena

Pamatlietas puses

Prasītājas: Unicaja Banco, SA, Caixabank SA

Atbildētāji: José Hidalgo Rueda, María del Carmen Vega Martín, Gestión Patrimonial Hive SL, Francisco Antonio López Reina, Rosa María Hidalgo Vega (C-482/13), Manuel María Rueda Ledesma (C-484/13), Rosario Mesa Mesa (C-484/13), José Labella Crespo (C-485/13), Rosario Márquez Rodríguez (C-485/13), Rafael Gallardo Salvat (C-485/13), Manuela Márquez Rodríguez (C-485/13), Alberto Galán Luna (C-487/13), Domingo Galán Luna (C-487/13)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru valsts tiesai, kas izskata prasību par piedziņas vēršanu uz hipotēkas objektu, ir pienākums likt pārrēķināt summas, kas maksājamas atbilstoši hipotekārā aizdevuma līguma noteikumam, kurā paredzēti nokavējuma procenti, kuru likme ir augstāka par trīskāršu likumisko likmi, tā, lai šo procentu apmērs nepārsniegtu šo maksimālo apmēru, ja šīs valsts tiesību normas piemērošana:

—	neietekmē tiesas vērtējumu par šāda noteikuma negodīgumu un

—	nav šķērslis tam, lai valsts tiesa atstātu šo noteikumu bez piemērošanas, ja tā secinātu, ka tas ir “negodīgs” minētās direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē.

---

(1)  OV C 352, 30.11.2013.

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agrooikosystimata EPE/Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon, Ypourgos Agrotikis Anaptyxis kai Trofimon, Perifereia Thessalias (Perifereaki Enotita Magnisias)

(Lieta C-498/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (EEK) Nr.o2078/92 - Lauksaimnieciskās ražošanas metodes, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām - Lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšana atmatā ar vidi saistītos nolūkos - Agrovides atbalsts, kas izmaksāts lauksaimniekiem un ko līdzfinansē Eiropas Savienība - Šāda atbalsta saņēmēja jēdziens)

(2015/C 107/11)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agrooikosystimata EPE

Atbildētāji: Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon, Ypourgos Agrotikis Anaptyxis kai Trofimon, Perifereia Thessalias (Perifereaki Enotita Magnisias)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai personas, kuras iepriekš ir veikušas lauksaimniecisko ražošanu, var piedalīties lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā, kas ir paredzēta tās 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

---

(1)  OV C 344, 23.11.2013.

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 21. janvāra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Georg Felber/Bundesministerin für Unterricht, Kunst und Kultur

(Lieta C-529/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. un 2. punkts - Atšķirīga attieksme vecuma dēļ - Civildienests - Pensiju shēma - Valsts tiesiskais regulējums, kurā netiek ņemts vērā mācību laiks pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas)

(2015/C 107/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Georg Felber

Atbildētāja: Bundesministerin für Unterricht, Kunst und Kultur

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā, nosakot ierēdņa tiesības uz pensiju, kā arī tā vecuma pensijas apmēra aprēķinā netiek ņemts vērā viņa mācību laiks pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja tas, pirmkārt, ir objektīvi un loģiski pamatots ar likumīgu mērķi, kas saistīts ar nodarbinātības un darba tirgus politiku, un, otrkārt, ir atbilstīgs un vajadzīgs līdzeklis šī mērķa īstenošanai.

---

(1)  OV C 15, 18.1.2014.

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocesi pret Miguel M. (C-627/13), Thi Bich Ngoc Nguyen, Nadine Schönherr (C-2/14)

(Apvienotās lietas C-627/13 un C-2/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Narkotisko vielu prekursori - Tirdzniecības starp dalībvalstīm uzraudzība - Regula (EK) Nr. 273/2004 - Tirdzniecības starp Eiropas Savienību un trešām valstīm uzraudzība - Regula (EK) Nr. 111/2005 - Efedrīnu vai pseidoefedrīnu saturošu zāļu tirdzniecība - Jēdziens “klasificēta viela” - Sastāvs - Visu zāļu vai tikai tādu klasificētas vielas saturošu zāļu izslēgšana, kuru sastāvs ir tāds, ka šīs vielas nevar tikt viegli ekstrahētas - Direktīva 2001/83/EK - Jēdziens “zāles”)

(2015/C 107/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Miguel M. (C–627/13), Thi Bich Ngoc Nguyen, Nadine Schönherr (C–2/14)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 2. panta a) punkts un Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka zāles Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1901/2006, 1. panta 2. punkta izpratnē kā tādas nevar tikt kvalificētas kā “klasificētas vielas”, pat pieņemot, ka tās satur Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā, kā arī Regulas Nr. 111/2005 pielikumā paredzētu vielu, kas var tikt viegli izmantota vai viegli ekstrahēta ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā.

---

(1)  OV C 39, 8.2.2014.

OV C 71, 8.3.2014.

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 4. februāra spriedums (Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Office national de l'emploi/Marie-Rose Melchior

(Lieta C-647/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Nosacījumi, kas attiecas uz tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu dalībvalstī - Nodarbinātības laikposmu, kuros līgumdarbinieks pildījis dienestu Eiropas Savienības iestādē, kura atrodas šajā dalībvalstī, ņemšana vērā - Bezdarba dienu, par kurām ir izmaksāts pabalsts saskaņā ar Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, pielīdzināšana darba dienām - Lojālas sadarbības princips)

(2015/C 107/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītājs: Office national de l'emploi

Atbildētāja: Marie-Rose Melchior

Rezolutīvā daļa:

EKL 10. pants, skatot to kopā ar Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas apstiprināta ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004, nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kas ir interpretēts tādējādi, ka, lai atzītu tiesības uz bezdarba pabalstu, netiek ņemti vērā nostrādātie laikposmi līgumdarbinieka statusā Eiropas Savienības iestādē, kura atrodas šajā dalībvalstī, un netiek pielīdzinātas darba dienām tās bezdarba dienas, par kurām ir ticis izmaksāts bezdarbnieka pabalsts saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, lai gan bezdarba dienas, par kurām ir maksāts pabalsts saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesisko regulējumu, tiek pielīdzinātas darba dienām.

---

(1)  OV C 61, 1.3.2014.

Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – H. J. Mertens/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

(Lieta C-655/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 71. pants - Jēdziens “pārrobežu darba ņēmējs – daļējs bezdarbnieks” - Dzīvesvietas dalībvalsts un kompetentās dalībvalsts atteikums piešķirt bezdarbnieka pabalstu)

(2015/C 107/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītāja: H. J. Mertens

Atbildētājs: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1606/98, 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka pārrobežu darba ņēmējs, kas tieši pēc darba attiecību uz pilnu laiku ar vienā dalībvalstī esošu darba devēju beigām stājas darba attiecībās uz nepilnu laiku pie cita tajā pašā dalībvalstī esoša darba devēja, tiek uzskatīts par pārrobežu darba ņēmēju, kurš ir daļējs bezdarbnieks, šīs tiesību normas izpratnē.

---

(1)  OV C 78, 15.3.2014.

Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 22. janvāra spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Régie communale autonome du stade Luc Varenne/État belge

(Lieta C-55/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 77/388/EEK - PVN - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta B daļas b) punkts - Jēdziens “no nodokļiem atbrīvota nekustamā īpašuma izīrēšana” - Futbola stadiona nodošana rīcībā par atlīdzību - Līgums par nodošanu rīcībā, kurā ir paredzēts, ka īpašnieks saglabā noteiktas tiesības un prerogatīvas - Dažādu pakalpojumu sniegšana, ko veic īpašnieks un kas veido 80 % no līgumā paredzētās atlīdzības)

(2015/C 107/16)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Pamatlietas puses

Prasītāja: Régie communale autonome du stade Luc Varenne

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka futbola stadiona nodošana rīcībā par atlīdzību atbilstoši līgumam, kurā ir paredzēts, ka īpašnieks saglabā noteiktas tiesības un prerogatīvas un ka viņš sniedz dažādus pakalpojumus, tostarp uzturēšanas, uzkopšanas, apsaimniekošanas un atbilstības normām nodrošināšanas pakalpojumus, kas veido 80 % no līgumā paredzētās atlīdzības, principā nav uzskatāma par “nekustamā īpašuma izīrēšanu” šīs tiesību normas izpratnē. Šis jautājums jāvērtē iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 102, 7.4.2014.

Tiesas (desmitā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums (Juzgado de lo Social no 23 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Grima Janet Nisttahuz Poclava/Jose María Ariza Toledano

(Lieta C-117/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts darba līgums uz nenoteiktu laiku ar pārbaudes laiku uz vienu gadu - Savienības tiesību īstenošana - Neesamība - Tiesas kompetences neesamība)

(2015/C 107/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 23 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāja: Grima Janet Nisttahuz Poclava

Atbildētājs: Jose María Ariza Toledano

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē nav sniegt atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko Juzgado de lo Social no 23 de Madrid (Spānija) uzdevusi ar 2014. gada 4. marta lēmumu.

---

(1)  OV C 151, 19.5.2014.

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 5. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-317/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 45. pants - Regula (ES) Nr. 492/2011 - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Piekļuve darbam - Pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi - Valodu zināšanas - Pierādījumu veids)

(2015/C 107/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Enegren un D. Martin)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – L. Van den Broeck, J. Van Holm un M. Jacobs)

Rezolutīvā daļa:

1)

prasot kandidātiem uz darbavietām pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem franču vai vācu valodas reģionos, kuriem nav prasīto diplomu vai sertifikātu, kas apliecinātu, ka viņi ir pabeiguši mācības attiecīgajā valodā, pierādīt valodu zināšanas tikai ar viena veida sertifikātu, ko ir izsniegusi tikai viena konkrēta Beļģijas iestāde pēc šīs iestādes organizēta pārbaudījuma nokārtošanas, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi LESD 45. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulā (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 303, 8.9.2014.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 5. decembra rīkojumu lietā T-390/13 Galina Meister/Eiropas Komisija 2014. gada 2. jūlijā iesniedza Galina Meister

(Lieta C-327/14 P)

(2015/C 107/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Galina Meister (pārstāvis – W. Becker, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Eiropas Savienības Tiesa (sestā palāta) ar 2015. gada 12. februāra rīkojumu apelācijas sūdzību noraidīja un nolēma, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. decembrī iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Petru Chiş/Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj

(Lieta C-585/14)

(2015/C 107/20)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājs: Petru Chiş

Atbildētāja: Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj

Prejudiciālie jautājumi

1)

vai, ņemot vērā Likuma Nr. 9/2012 normas un šajā likumā paredzētā nodokļa mērķi, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj Eiropas Savienības dalībvalstij ieviest nodokli par piesārņojošām emisijām, kas būtu piemērojams no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto transportlīdzekļu reģistrācijai, šo nodokli nepiemērojot reģistrācijai, kas attiecas uz to valsts transportlīdzekļu īpašuma tiesību nodošanu, par kuriem šis vai līdzīgs nodoklis jau ir samaksāts, ja šī nodokļa atlikusī vērtība, kas ir ietverta iekšējā tirgū esošā transportlīdzekļa vērtībā, ir zemāka par jauno nodokli?

2)

vai, ņemot vērā Likuma Nr. 9/2012 normas un šajā likumā paredzētā nodokļa mērķi, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neļauj Eiropas Savienības dalībvalstij ieviest nodokli par piesārņojošām emisijām, kas būtu piemērojams no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto transportlīdzekļu reģistrācijai, nosakot, ka par valsts transportlīdzekļiem šis nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja tiek nodotas īpašumtiesības uz šādu transportlīdzekli, kā rezultātā ārvalsts transportlīdzeklis nav izmantojams, nesamaksājot šo nodokli, bet valsts transportlīdzekli var izmantot neierobežotā laikā, šo nodokli nesamaksājot, līdz brīdim, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz šo transportlīdzekli, kam seko jaunā īpašnieka reģistrācija, ja šāda tiesību nodošana ir notikusi?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. decembrī iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Vasile Budișan/Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj

(Lieta C-586/14)

(2015/C 107/21)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājs: Vasile Budișan

Atbildētāja: Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, ņemot vērā Dekrētlikuma Nr. 9/2013 noteikumus un šajā dekrētlikumā paredzētā nodokļa priekšmetu, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka Eiropas Savienības dalībvalsts ievieš nodokli par piesārņojošām emisijām, kas ir piemērojams brīdī, kad tiek reģistrēti transportlīdzekļi, kuri ir iegādāti kādā citā Eiropas Savienības valstī, un kas nav piemērojams reģistrācijai, ja tiek pārreģistrētas īpašumtiesības uz valstī jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, par kuriem jau ir samaksāts šāds nodoklis vai līdzīgs nodoklis, ja šī atlikušā nodokļa summa, kas ir ietverta valsts tirgū esošu transportlīdzekļu vērtībā, ir mazāka nekā jaunais nodoklis?

2)

Vai, ņemot vērā Dekrētlikuma Nr. 9/2013 noteikumus un šajā dekrētlikumā paredzētā nodokļa priekšmetu, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka Eiropas Savienības dalībvalsts ievieš nodokli par piesārņojošām emisijām, kas ir piemērojams brīdī, kad tiek reģistrēti transportlīdzekļi, kuri ir iegādāti kādā citā Eiropas Savienības valstī, un kas par valstī jau reģistrētiem transportlīdzekļiem tiek maksāts tikai tad, ja tiek pārreģistrētas īpašumtiesības uz šādu transportlīdzekli, kā rezultātā ārvalstīs iegādāts transportlīdzeklis nevar tikt izmantots, ja nav samaksāts nodoklis, bet valstī jau reģistrēts transportlīdzeklis var tikt izmantots neierobežotā laikposmā, nesamaksājot nodokli līdz brīdim, kad notiek īpašumtiesību uz minēto transportlīdzekli nodošana, kam seko tā reģistrācija uz jaunā īpašnieka vārda?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. decembrī iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Aurel Moldovan/Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj

(Lieta C-587/14)

(2015/C 107/22)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājs: Aurel Moldovan

Atbildētāja: Administrația Județeană a Finanțelor Publice Cluj

Prejudiciālie jautājumi

1)

vai, ņemot vērā Likuma Nr. 9/2012 normas un šajā likumā paredzētā nodokļa mērķi, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj Eiropas Savienības dalībvalstij ieviest nodokli par piesārņojošām emisijām, kas būtu piemērojams no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto transportlīdzekļu reģistrācijai, šo nodokli nepiemērojot reģistrācijai, kas attiecas uz to valsts transportlīdzekļu īpašuma tiesību nodošanu, par kuriem šis vai līdzīgs nodoklis jau ir samaksāts, ja šī nodokļa atlikusī vērtība, kas ir ietverta iekšējā tirgū esošā transportlīdzekļa vērtībā, ir zemāka par jauno nodokli?

2)

vai, ņemot vērā Likuma Nr. 9/2012 normas un šajā likumā paredzētā nodokļa mērķi, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neļauj Eiropas Savienības dalībvalstij ieviest nodokli par piesārņojošām emisijām, kas būtu piemērojams no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto transportlīdzekļu reģistrācijai, nosakot, ka par valsts transportlīdzekļiem šis nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja tiek nodotas īpašumtiesības uz šādu transportlīdzekli, kā rezultātā ārvalsts transportlīdzeklis nav izmantojams, nesamaksājot šo nodokli, bet valsts transportlīdzekli var izmantot neierobežotā laikā, šo nodokli nesamaksājot, līdz brīdim, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz šo transportlīdzekli, kam seko jaunā īpašnieka reģistrācija, ja šāda tiesību nodošana ir notikusi?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. decembrī iesniedza Curtea de Apel Cluj (Rumānija) – Sergiu Octav Constantinescu/Administrația Județeană a Finanțelor Publice Sălaj

(Lieta C-588/14)

(2015/C 107/23)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājs: Sergiu Octav Constantinescu

Atbildētāja: Administrația Județeană a Finanțelor Publice Sălaj

Prejudiciālie jautājumi

1)

vai, ņemot vērā Likuma Nr. 9/2012 normas un šajā likumā paredzētā nodokļa mērķi, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj Eiropas Savienības dalībvalstij ieviest nodokli par piesārņojošām emisijām, kas būtu piemērojams no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto transportlīdzekļu reģistrācijai, šo nodokli nepiemērojot reģistrācijai, kas attiecas uz to valsts transportlīdzekļu īpašuma tiesību nodošanu, par kuriem šis vai līdzīgs nodoklis jau ir samaksāts, ja šī nodokļa atlikusī vērtība, kas ir ietverta iekšējā tirgū esošā transportlīdzekļa vērtībā, ir zemāka par jauno nodokli?

2)

vai, ņemot vērā Likuma Nr. 9/2012 normas un šajā likumā paredzētā nodokļa mērķi, ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neļauj Eiropas Savienības dalībvalstij ieviest nodokli par piesārņojošām emisijām, kas būtu piemērojams no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto transportlīdzekļu reģistrācijai, nosakot, ka par valsts transportlīdzekļiem šis nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja tiek nodotas īpašumtiesības uz šādu transportlīdzekli, kā rezultātā ārvalsts transportlīdzeklis nav izmantojams, nesamaksājot šo nodokli, bet valsts transportlīdzekli var izmantot neierobežotā laikā, šo nodokli nesamaksājot, līdz brīdim, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz šo transportlīdzekli, kam seko jaunā īpašnieka reģistrācija, ja šāda tiesību nodošana ir notikusi?

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-515/12 El Corte Inglés/ITSB – English Cut (“The English Cut”) 2014. gada 29. decembrī iesniedza El Corte Inglés, S. A.

(Lieta C-603/14 P)

(2015/C 107/24)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: El Corte Inglés, S. A. (pārstāvis – J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-515/12;

—	piespriest tam lietas dalībniekam vai dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz faktu sagrozīšanu, jo Vispārējā tiesa tās 2014. gada 15. oktobra spriedumā ir konstatējusi abu apzīmējumu konceptuālu līdzību, kas kvalificēta kā neliela, turpretim ITSB Apelāciju padome uzskata, ka pastāv konceptuāla līdzība.

2.	Otrais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz Kopienu tiesību pārkāpumu, jo ir nepareizi piemērots 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

3.	Trešais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz Kopienu tiesību pārkāpumu, jo ir nepareizi piemērots 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 23. decembrī iesniedza Tribunalul Sibiu (Rumānija) – Nicolae Ilie Nicula/Administraţia Județeană a Finanţelor Publice Sibiu, Administraţia Fondului pentru Mediu

(Lieta C-609/14)

(2015/C 107/25)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Sibiu

Pamatlietas puses

Prasītājs: Nicolae Ilie Nicula

Atbildētājas: Administraţia Județeană a Finanţelor Publice Sibiu, Administraţia Fondului pentru Mediu

Persona, kas iestājusies pamatlietā: Cristina Lenuța Stoica

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 110. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 20. un 21. pantu, kā arī no Savienības tiesībām un Tiesas judikatūras izrietošos tiesiskās noteiktības un non reformatio in peius principus var interpretēt tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādas tiesību normas kā OUG Nr. 9/2013 noteikumi?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 12. janvārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – Staatssecretaris van Financiën, otra lietas dalībniece: Argos Supply Trading BV

(Lieta C-4/15)

(2015/C 107/26)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Otra lietas dalībniece: Argos Supply Trading BV

Prejudiciālais jautājums

Vai, novērtējot saimniecisko nosacījumus, kas ir prasīti attiecībā uz izvešanas pārstrādei procedūru, KMK [Kopienas Muitas kodeksa] (1) 148. panta c) punktā esošais jēdziens “Kopienas pārstrādātāji” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to saprot arī Kopienas izejvielu vai starpproduktu, kas ir līdzīgi produktiem, kas ir pārstrādāti kā ārpuskopienas preces, ražotājus?

---

(1)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 12. janvārī iesniedza Gerechtshof Amsterdam (Nīderlande) –  AK (*1) /Achmea Schadeverzekeringen NV, Stichting Achmea Rechtsbijstand

(Lieta C-5/15)

(2015/C 107/27)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītājs:  AK (*1)

Atbildētājas: Achmea Schadeverzekeringen NV, Stichting Achmea Rechtsbijstand

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvas 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais jēdziens “izziņas [administratīvais] process” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams iebildumu celšanas CIZ [Centrum Indicatiestelling Zorg, Ārstēšanās norīkojumu izdošanas centrs] posmam, kura ietvaros persona, par kuras pieteikumu izsniegt norīkojumu CIZ ir pieņēmis noraidošu lēmumu, iesniedz CIZ iebildumu rakstu ar lūgumu pārskatīt lēmumu?

---

(*1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

(1)  OV L 185, 77. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 16. janvārī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Cdiscount SA/Ministère public

(Lieta C-13/15)

(2015/C 107/28)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cdiscount SA

Atbildētājs: Ministère public

Prejudiciālais jautājums

Vai 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (1), 5.–9. panta noteikumi ir šķērslis tam, lai jebkādos apstākļos – neatkarīgi no ietekmes uz vidusmēra patērētāja izdarīto izvēli – aizliegtu atlaides, kuras nav aprēķinātas atbilstoši atsauces cenai, kura ir noteikta ar tiesību aktu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 6. janvāra rīkojumu lietā T-479/14 Kendrion/Eiropas Savienība 2015. gada 17. februārī iesniedza Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta C-71/15 P)

(2015/C 107/29)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji – A. V. Placco un E. Beysen)

Otrs lietas dalībnieks: Kendrion NV

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 6. janvāra spriedumu T-479/14, Kendrion/Eiropas Savienība;

—	prasījumus, kurus Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk tekstā – “EST”) bija izvirzījusi Vispārējā tiesā atbilstoši tās Reglamenta 114. pantam, apmierināt un tādēļ

—	primāri, pieņemt galīgo nolēmumu lietā, Kendrion NV prasību par zaudējumu atlīdzību atzīstot par nepieņemamu, jo tā ir vērsta pret EST (kā Savienības pārstāvi);

—

pakārtoti, ja Tiesa uzskatītu, ka apstāklis, ka minētā prasība ir vērsta pret EST un nevis pret Komisiju (kā Savienības pārstāvi), neietekmē tās pieņemamību, bet tomēr arī uzskatītu, ka Vispārējai tiesai, izskatot EST izvirzīto procesa jautājumu, bija jālemj, ka EST vietā kā atbildētājai ir jāstājas Komisijai, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma taisīšanai par Kendrion prasību par zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā EST juridiskos argumentus;

—	piespriest Kendrion NV atlīdzināt EST tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2015. gada 6. janvāra rīkojumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidīja lūgumu, kuru EST atbilstoši minētās tiesas Reglamenta 114. pantam iesniedza lietā T-479/14 Kendrion/Eiropas Savienības Tiesa. Šīs iestādes lūguma galvenais mērķis bija atzīt par nepieņemamu pret to kā atbildētāju celto Kendrion NV prasību, ar ko tā vēlējās panākt Savienības ārpuslīgumiskās atbildības konstatēšanu un saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri, kā tā apgalvo, tai ir radušies tādēļ, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi saprātīgu termiņu lietā T-54/06 Kendrion/Komisija. Pakārtoti, EST lūgumā bija izvirzījusi procesa jautājumu, lūdzot Vispārējo tiesu nolemt, ka EST vietā kā atbildētājai ir jāstājas Eiropas Komisijai (turpmāk tekstā – “Komisija”). EST šai ziņā norādīja, ka prasītājai sava prasība pret Eiropas Savienību bija jāvērš nevis pret EST kā tās pārstāvi, bet gan pret Komisiju. Vispārējā tiesa minētajā rīkojumā šai EST nostājai nepiekrita.

Tagad EST Tiesā vēršas ar apelācijas sūdzību atbilstoši EST Statūtu 56. pantam, lūdzot rīkojumu atcelt. Šīs apelācijas sūdzības atbalstam EST norāda, ka nav ievērotas normas par Savienības pārstāvību tās tiesās un nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

Pirmajā pamatā par normu par Savienības pārstāvību tās tiesās neievērošanu EST norāda, ka, tā kā attiecībā uz lietām, kuras par Savienības ārpuslīgumisko atbildību ir ierosinātas, pamatojoties uz atbilstoši LESD 228. pantam celtu prasību, nav konkrētu normu par Savienības pārstāvību tās tiesu iestādēs, tad šīs pārstāvības noteikumi ir jāsecina no tiesu darbībai piemērojamiem vispārīgajiem principiem, īpaši no pareizas tiesvedības principa un tiesas neatkarības un objektivitātes principiem.

Šim pirmajam EST pamatam ir divas daļas, konkrēti, pareizas tiesvedības principa prasību un tiesas neatkarības un objektivitātes principu prasību neievērošana.

Pirmā pamata ietvaros EST norāda, ka Vispārējās tiesas secinātais, ka EST ir jāpārstāv Savienība iepriekšminētajā tiesvedībā par zaudējumu atlīdzību, ir acīmredzami balstīts uz judikatūru, kas radusies ar spriedumu Werhahn Hansamühle u.c./Padome un Komisija (63/72–69/72, EU:C:1973:121; turpmāk tekstā – “spriedums Werhahn u.c.”). No minētās judikatūras izriet, ka, ja pret Kopienu, tagadējo Savienību, vēršas saistībā ar atbildību par tās iestāžu darbībām, to Savienības tiesās pārstāv tā iestāde vai iestādes, kurām tiek pārmesta rīcība, kas radījusi minēto atbildību. EST uzskata, ka šāds risinājums šajā lietā nav piemērojams, jo, ņemot vērā vairākus faktorus, tādējādi var rasties situācija, kas var izrādīties pretrunā labas tiesvedības prasībai, kas savukārt saskaņā ar spriedumā Werhahn u.c. skaidri noteikto ir minētā sprieduma pamatā. Šai ziņā EST cita starpā arī norāda, ka nav ievērots LESD 317. panta pirmās daļas tvērums un Regulas Nr. 966/2012 (1) 53. panta 1. punkts, pamatojoties uz ko Vispārējai tiesai esot bijis jākonstatē princips, ka tāda zaudējumu atlīdzība, kāda tiek prasīta šajā lietā, ir jāizmaksā no Komisijas daļas Savienības budžetā.

Pirmā pamata otrās daļas ietvaros EST, atsaucoties uz ECT 2008. gada 10. jūlija spriedumu Mihalkov/Bulgārija (lieta Nr. 67719/01), norāda, ka Vispārējā tiesa savā rīkojumā nav ievērojusi tiesas neatkarības un objektivitātes principus, lemjot, ka Kendrion celtās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu ietvaros Savienība ir jāpārstāv EST. Ņemot vērā, ka šajā lietā, pirmkārt, apgalvotais fakts, kas ir pamats atbildībai, ir radies, iztiesāšanas sastāvam pildot tiesas uzdevumus, un, otrkārt, iztiesāšanas sastāvs, kuram jāiztiesā lieta – i) ietilpst tajā pašā tiesu iestādē (Vispārējā tiesa), kurā ietilpst iztiesāšanas sastāvs, kuram tiek pārmesta atbildības pamatā esošā darbība un ii) ir atbildētājas šajā lietā (EST) neatņemama sastāvdaļa, jo tiesneši ar to ir profesionāli saistīti – iepriekš minēto prasību izpilde ir apdraudēta, vēl jo vairāk tad, kā atzinusi Vispārējā tiesa, kad tāda zaudējumu atlīdzība, kāda prasīta šajā lietā, ir izmaksājama no EST daļas [Savienības] budžetā.

Visbeidzot otrā pamata ietvaros EST norāda, ka apstrīdētajā rīkojumā nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu , jo tajā nav konkrēti atspēkoti argumenti, kurus EST Vispārējā tiesā bija izvirzījusi par sprieduma Kendrion/Komisija (C-50/12 P, EU:C:2013:771) piemērojamību.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2015. gada 12. februāra spriedums – Akhras/Padome

(Lieta T-579/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Līdzekļu iesaldēšana - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz dzīvību - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību - Samērīgums)

(2015/C 107/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tarif Akhras (Homs, Sīrija) (pārstāvji – S. Ashley, S. Millar, S. Jeffrey, A. Irvine, solicitors, D. Wyatt, QC un R. Blakeley, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji M. Bishop, F. Naert un M. M. Joséphidès, vēlāk – M. Bishop un M. M. Joséphidès)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji E. Paasivirta un F. Castillo de la Torre, vēlāk – F. Castillo de la Torre un D. Gauci)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmumu 2011/522/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 228, 16. lpp.), Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 228, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 23. septembra Lēmumu 2011/628/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 247, 17. lpp.), Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulu (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 269, 18. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP (OV L 319, 56. lpp.), Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV L 16, 1. lpp.), Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas lēmumu 2012/172/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 87, 103. lpp.), Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 266/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 87, 45. lpp.), Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782/KĀDP (OV L 330, 21. lpp.), Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739/KĀDP (OV L 111, 77. lpp.), Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju (OV L 111, 1. lpp.), Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.), Padomes 2014. gada 20. oktobra Īstenošanas lēmumu 2014/730/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 301, 36. lpp.) un Padomes 2014. gada 20. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1105/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 301, 7. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2011. gada 2. septembra Lēmumu 2011/522/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2011. gada 23. septembra Lēmumu 2011/628/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulu (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP, Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz T. Akhras;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā instancē pats;

4)	T. Akhras sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

---

(1)  OV C 6, 7.1.2012.

Vispārējās tiesas 2015. gada 12. februāra spriedums – Compagnie des montres Longines, Francillon/ITSB – Cheng (“B”)

(Lieta T-505/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “B” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme, kurā ir attēloti divi izplesti spārni - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kaitējuma reputācijai neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

(2015/C 107/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie des montres Longines, Francillon SA (Saint–Imier, Šveice) (pārstāvis – P. González–Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji F. Mattina, vēlāk P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Xiuxiu Cheng (Budapešta, Ungārija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju piektās padomes 2012. gada 14. septembra lēmumu lietā R 193/2012–5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Compagnie des montres Longines, Francillon SA un Xiuxiu Cheng

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Compagnie des montres Longines, Francillon SA atlīdzina tiesāšanas izdevumus.

---

(1)  OV C 26, 26.1.2013.

Vispārējās tiesas 2015. gada 12. februāra spriedums – Compagnie des montres Longines, Francillon/ITSB – Staccata (“QUARTODIMIGLIO QM”)

(Lieta T-76/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “QUARTODIMIGLIO QM” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas un starptautiskas grafiskas preču zīmes, kas attēlo divus izplestus spārnus, un agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes “LONGINES” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kaitējuma reputācijai neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

(2015/C 107/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie des montres Longines, Francillon SA (Saint–Imier, Šveice) (pārstāvis – P. González–Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Staccata Srl (Côme, Itālija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju piektās padomes 2012. gada 26. novembra lēmumu lietā R 62/2012–5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Compagnie des montres Longines, Francillon SA un Staccata Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Compagnie des montres Longines, Francillon SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 108, 13.4.2013.

Vispārējās tiesas 2015. gada 13. februāra spriedums – Husky CZ/ITSB – Husky of Tostock (“HUSKY”)

(Lieta T-287/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “HUSKY” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Daļēja atcelšana - Termiņa pagarināšana - Regulas (EK) Nr. 2868/95 71. noteikuma 2. punkts - Tulkojums procesa valodā)

(2015/C 107/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Husky CZ s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis – L. Lorenc, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – P. Geroulakos un I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Husky of Tostock Ltd (Woodbridge, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 14. marta lēmumu lietā R 748/2012–1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Husky CZ s.r.o. un Husky of Tostock Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Husky CZ s.r.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 207, 20.7.2013.

Vispārējās tiesas 2015. gada 12. februāra spriedums – Vita Phone/ITSB (“LIFEDATA”)

(Lieta T-318/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “LIFEDATA” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 75. pants - Konkrēta vērtējuma neesamība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2015/C 107/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vita Phone GmbH (Mannheim, Vācija) (pārstāvji – P. Ruess un A. Doepner–Thiele, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – G. Marten un G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 26. marta lēmumu lietā R 1072/2012-1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku preču zīmi “LIFEDATA” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Vita Phone GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 226, 3.8.2013.

Vispārējās tiesas 2015. gada 12. februāra spriedums – Klaes/ITSB – Klaes Kunststoffe (“Klaes”)

(Lieta T-453/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Klaes” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “Klaes” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 107/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Horst Klaes GmbH & Co. KG (Bad Neuenahr–Ahrweiler, Vācija) (pārstāvis – B. Dix, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Pohlmann)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Klaes Kunststoffe GmbH (Neuenrade, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji J. Schneider, vēlāk S. Schweyer, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 6. jūnija lēmumu lietā R 1260/2012-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Horst Klaes GmbH & Co. KG un Klaes Kunststoffe GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Horst Klaes GmbH & Co. KG sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Klaes Kunststoffe GmbH pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 313, 26.10.2013.

Vispārējās tiesas 2015. gada 28. janvāra rīkojums – Kicks Kosmetikkedjan/ITSB – Kik Textilien (“KICKS”)

(Lieta T-531/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2015/C 107/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kicks Kosmetikkedjan AB (Stokholma, Zviedrija) (pārstāvis – K. Strömholm, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Kik Textilien und Non-Food GmbH (Bönen, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 992/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kik Textilien und Non-Food GmbH un Kicks Kosmetikkedjan AB

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja un otra procesa Apelāciju padomē dalībniece sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi no atbildētāja tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 359, 7.12.2013.

Vispārējās tiesas 2015. gada 28. janvāra rīkojums – Kicks Kosmetikkedjan/ITSB – Kik Textilien (“KICKS”)

(Lieta T-532/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2015/C 107/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kicks Kosmetikkedjan AB (Stokholma, Zviedrija) (pārstāvis – K. Strömholm, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Kik Textilien und Non-Food GmbH (Bönen, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 25. jūlija lēmumu lietā R 991/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kicks Kosmetikkedjan AB un Kik Textilien und Non-Food GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja un otra procesa Apelāciju padomē dalībniece sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi no atbildētāja tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 359, 7.12.2013.

Prasība, kas celta 2014. gada 13. novembrī – Infineon Technologies/Komisija

(Lieta T-758/14)

(2015/C 107/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Infineon Technologies AG (Neubiberg, Vācija) (pārstāvji – I. Brinker, U. Soltész, P. Linsmeier, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 3. septembra lēmumu lietā AT.39574 – Viedkaršu čipi (paziņots prasītājam 2014. gada 5. septembrī), it īpaši tā 1. panta a) punktu, 2. panta a) punktu un 4. panta 2. punktu;

—	pakārtoti, piespriest būtiski samazināt naudas sodu, kas piemērots Infineon Technologies AG saskaņā ar šī lēmuma 2. panta a) punktu; un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 3. septembra Lēmumu C(2014) 6250 final lietā AT.39574 – Viedkaršu čipi.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpusi prasītāja tiesības tikt uzklausītam, it paši nepieņemot jaunu paziņojumu par iebildumiem. Prasītāja apgalvo, ka: — Komisija neesot iesniegusi pierādījumus tādā veidā, kas ļautu prasītājai identificēt rīcību, par kuru saņemta sūdzība, un pienācīgi aizstāvēties; — Komisija esot pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības, iesniedzot būtiskus pierādījumus ļoti vēlā posmā un tādējādi Infineon nevarēja aizstāvēties aptverošā veidā pret paziņojumu par iebildumiem, un tai tika liegta iespēja atspēkot pierādījumus, kas izmantoti pret to mutvārdu procesā; un — daži Komisijas pamatojumam izmantotie dokumenti nav darīti zināmi Infineon un tādēļ nav pret to izmantojami.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un Infineon tiesības uz aizstāvību, piemērojot “paātrināto procedūru”.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Infineon sazināšanās ar konkurentiem, uz kuru ir norādīts lēmumā, nepārkāpj LESD 101. panta 1. punktu. Prasītāja apgalvo, ka: — pierādījumi, uz kuriem balstījās Komisija, nav ticami un tādēļ nav pietiekami, lai pierādītu lēmumā aprakstītos faktus, neradot saprātīgas šaubas par tiem (in dubio pro reo); un — Komisijas aprakstītie fakti nav “ierobežojums atkarībā no priekšmeta”, kā apgalvo Komisija.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, piemērojot koncepciju par “vienu un ilgstošu pārkāpumu” (VIP), ņemot vērā, ka, pirmkārt, Infineon bija atbildīga tikai par septiņiem divpusējiem līgumiem (no 41 līgumiem kopā), otrkārt, tā par tiem nezināja, un, visbeidzot, tā arī nevarēja saprātīgi paredzēt divpusējos līgumus starp citiem dalībniekiem.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas naudas soda aprēķinā, no “pārdošanas vērtības” (pamats naudas soda aprēķinam) neizslēdzot apgrozījumu, par kuru ir skaidrs, ka pārkāpums to neietekmēja.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi pati savas pamatnostādnes un samērīguma principu, it īpaši nosakot “smaguma proporciju” vienādā līmenī visiem dalībniekiem.

Prasība, kas celta 2015. gada 13. janvārī – Deutsche Post/ITSB – Media Logistik (“PostModern”)

(Lieta T-13/15)

(2015/C 107/39)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Post AG (Bonn, Vācija) (pārstāvji – K. Hamacher un C. Giersdorf, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Media Logistik GmbH (Dresden, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “PostModern” – reģistrācijas pieteikums Nr. 4 276 821

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 3. novembra lēmums lietā R 2063/2013–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam un attiecīgi pārējiem lietas dalībniekiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 12. janvārī – Philip Morris/Komisija

(Lieta T-18/15)

(2015/C 107/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Philip Morris Ltd (Richmond, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – K. Nordlander un M. Abenhaïm, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	atcelt Komisijas 2014. gada 6. novembra lēmumu Ares (2014) 3694540 tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts piešķirt prasītājai pilnīgu piekļuvi prasītajiem dokumentiem, tomēr izņemot tajos ietvertos personas datus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt 2014. gada 6. novembra lēmumu Ares (2014) 3694540, ar ko Komisija ir atteikusi piešķirt prasītājai pilnīgu piekļuvi pieciem iekšējiem dokumentiem, kas sastādīti Direktīvas 2014/40/ES par tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) sagatavošanas darbu ietvaros.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 15. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) (turpmāk tekstā – “Pārskatāmības regula”) 4. panta 2. punkta otro ievilkumu, nepierādot, ka pilnīga pieprasīto dokumentu paziņošana prasītājai “konkrēti un faktiski” apdraudētu norādītās “tiesvedības” aizsardzību, un pienācīgi nenovērtējot, vai sevišķas sabiedrības intereses tomēr nevarētu attaisnot pilnīgu paziņošanu. Prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot pierādījusi, ka pilnīga pieprasīto dokumentu paziņošana prasītājai “konkrēti un faktiski” apdraudētu norādītās “tiesvedības” aizsardzību, jo, pirmkārt, uz pieprasītajiem dokumentiem nevar attiecināt “prasījumu tiesā” aizsardzības prezumpciju, otrkārt, Komisijas abstraktā atsaukšanās uz principu par tiesību aizsardzības līdzekļu vienlīdzību nevar attaisnot to, ka šī prezumpcija tika attiecināta arī uz dokumentiem, kas nav iesniegti tiesai, un, treškārt, Komisijas abstraktā atsaukšanās uz izskatāmo lietu tiesā, tiesību aizsardzības līdzekļu vienlīdzību un juridiskā dienesta spēju aizsargāt Direktīvas 2014/40/ES spēkā esamību nav pietiekama, lai pierādītu, ka dokumentu paziņošana šajos apstākļos konkrēti un faktiski apdraudētu “tiesvedības” aizsardzību.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 15. panta 3. punktu un Pārskatāmības regulas 4. panta 3. punktu, nepierādot, ka pilnīga pieprasīto dokumentu paziņošana prasītājai “konkrēti un faktiski” apdraudētu tās lēmumu pieņemšanas procedūru. Prasītāja apgalvo, ka Komisija sniedza nekonkrētus apgalvojumus par kaitējumus, kas esot nodarīts sadarbībai starp dienestiem, bet nepierādīja nekādu būtisku ārēju spiedienu, kas varētu nopietni apdraudēt lēmumu pieņemšanas procedūru. Komisija arī esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot sevišķas sabiedrības intereses, jo tā norādīja nepareizas intereses, kas jālīdzsvaro ar lēmumu pieņemšanas procedūras aizsardzību.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127/1).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145/43).

Prasība, kas celta 2015. gada 19. janvārī – Franmax/ITSB – Ehrmann (“Dino”)

(Lieta T-21/15)

(2015/C 107/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Franmax UAB (Viļņa, Lietuva) (pārstāvis – E. Saukalas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ehrmann AG Oberschönegg im Allgäu (Oberschönegg, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Dino”– reģistrācijas pieteikums Nr. 10 809 481

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 23. oktobra lēmums lietā R 2012/2013–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 23. janvārī – Novartis/ITSB – Mabxience (“HERTIXAN”)

(Lieta T-41/15)

(2015/C 107/42)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novartis AG (Basel, Šveice) (pārstāvis – M. Douglas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Mabxience SA (Montevideo, Urugvaja)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “HERTIXAN” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 10 660 835

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 31. oktobra lēmums lietā R 2550/2013–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 28. janvārī – credentis/ITSB – Aldi Karlslunde (“Curodont”)

(Lieta T-53/15)

(2015/C 107/43)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: credentis AG (Windisch, Šveice) (pārstāvis – D. Breuer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Aldi Karlslunde K/S (Karlslunde, Dānija)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Curodont” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 10 332 807

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 13. novembra lēmums lietā R 353/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un Aldi Karlslunde atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 2. februārī – Jääkiekon SM-liiga/ITSB (“Liiga”)

(Lieta T-54/15)

(2015/C 107/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jääkiekon SM-liiga Oy (Helsinki, Somija) (pārstāvis – L. Laaksonen, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Liiga” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 056 792

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 1. decembra lēmums lietā R 576/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atļaut preču zīmes publicēšanu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 3. februārī – Certified Angus Beef/ITSB – Certified Australian Angus Beef (“CERTIFIED AUSTRALIAN ANGUS BEEF”)

(Lieta T-55/15)

(2015/C 107/45)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Certified Angus Beef, LLC (Wooster, Ohio, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – C. Aikens, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Certified Australian Angus Beef Pty Ltd (Surrey Hills, Austrālija)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā preču zīme: starptautiska grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “CERTIFIED AUSTRALIAN ANGUS BEEF”, reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Starptautiska reģistrācija Nr. 1 095 394, ko attiecina uz Eiropas Savienību

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 30. oktobra lēmums lietā R 662/2014–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	iebildumus apmierināt pilnībā;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 6. februārī – Laboratorios Ern/ITSB – Dermogen Farma (“ETERN JUVENTUS”)

(Lieta T-60/15)

(2015/C 107/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija) (pārstāve – T. González Martínez, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Dermogen Farma, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “ETERN JUVENTUS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 862 548

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 6. novembra lēmums lietā R 2414/2013–1

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 6. novembra lēmumu lietā R 2414/2013–1 attiecībā uz daļēju preču zīmes reģistrāciju šādiem pakalpojumiem: 35. klase “Zobu pulveru un pastu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi, tostarp izmantojot pasaules datortīklus; ekskluzīva tirdzniecība un komercpārstāvība saistībā ar zobu pulveriem un pastu”;

—

noraidīt Kopienas preču zīmes “ETERN JUVENTUS” reģistrācijas pieteikumu Nr. 10 862 548 attiecībā uz 35. klasi saistībā ar “Zobu pulveru un pastu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumiem, tostarp izmantojot pasaules datortīklus; ekskluzīvu tirdzniecību un komercpārstāvību saistībā ar zobu pulveriem un pastu”, un

—	piespriest ITSB un, attiecīgā gadījumā, otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 6. februārī – 1&1 Internet/ITSB – Unoe Bank (“1e1”)

(Lieta T-61/15)

(2015/C 107/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1&1 Internet AG (Montabaur, Vācija) (pārstāve – G. Klopp, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Unoe Bank, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “(1e1)” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 047 479

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 4. decembra lēmums lietā R 101/2014–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu B 002090507 iebildumu procesā starp 1&1 Internet AG un UNO E Bank;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 4. februārī – Market Watch/ITSB – El Corte Inglés (“MITOCHRON”)

(Lieta T-62/15)

(2015/C 107/48)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Market Watch Franchise & Consulting, Inc. (Freeport, Bahamas) (pārstāvis – J. Korab, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “MITOCHRON” – Reģistrācijas pieteikums Nr. 11 200 078

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 19. novembra lēmums lietā R 508/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt prasību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	sajaukšanas iespējas starp strīdā iesaistītajām preču zīmēm neesamība.

Prasība, kas celta 2015. gada 9. februārī – Shoe Branding Europe/ITSB (Paralēlas svītras)

(Lieta T-63/15)

(2015/C 107/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shoe Branding Europe BVBA (Oudenaarde, Beļģija) (pārstāvis – J. Løje, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (divu paralēlu svītru attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 926 764

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 3. decembra lēmums lietā R 2560/2013–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2015. gada 9. februārī – Shoe Branding Europe/ITSB (Paralēlas slīpas svītras)

(Lieta T-64/15)

(2015/C 107/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shoe Branding Europe BVBA (Oudenaarde, Beļģija) (pārstāvis – J. Løje, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme (divu paralēlu slīpu svītru attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 984 102

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 3. decembra lēmums lietā R 2563/2013–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. februāra rīkojums – Gretsch-Unitas un Gretsch-Unitas Baubeschläge/Komisija

(Lieta T-252/12) (1)

(2015/C 107/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 227, 28.7.2012.

Vispārējās tiesas 2015. gada 9. februāra rīkojums – Spānija/Komisija

(Lieta T-657/14) (1)

(2015/C 107/52)

Tiesvedības valoda – spāņu

Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 380, 27.10.2014.

Prasība, kas celta 2015. gada 21. janvārī – ZZ/EASA

(Lieta F-6/15)

(2015/C 107/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis – E. Asenov, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras lēmumu izbeigt prasītāja līgumu uz noteiktu laiku pirms līgumā noteikta termiņa beigām un prasība par zaudējumu atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas izcēlušies no viņa līguma priekšlaicīgas izbeigšanas

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto 2014. gada 16. aprīļa lēmumu Nr. 2014/039/E, ar kuru priekšlaicīgi izbeidz prasītāja līgumu un kurš ir ticis paturēts spēkā ar EASA2014. gada 27. oktobra Lēmumu Nr. SR 14–005;

—	atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu pazemojuma, apvainojuma, sabojātas reputācijas un veselības stāvokļa pasliktināšanās veidā, ko izraisīja šis lēmums. Prasītāja novērtējums par šo nemateriālo kaitējumu ir EUR 100 000 apmērā;

—

atlīdzināt prasītājam nodarītos materiālos zaudējumus priekšlaicīgas līguma izbeigšanas dēļ. Šie zaudējumi atbilst starpībai starp prasītāja pilnu atalgojumu un kompensāciju atbilstoši Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) punkta ii) apakšpunktam par laikposmu starp priekšlaicīgu prasītāja līguma izbeigšanu un datumu, kurā viņu atjaunos amatā, vai arī datumu, kurā izbeidzas viņa līgums, proti, 2015 gada 1. novembrī. Šī atšķirība ir novērtēta EUR 75 000 apmērā, tomēr precīzāku aprēķinu var veikt EASA grāmatvedība.

—	atjaunot spēkā normālu prasītāja līguma izpildi un prasītāja darba tiesiskās attiecības ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru;

—

attiecībā uz pierādījumiem: — izsaukt liecinieku uz tiesvedības mutvārdu daļu, lai liecinātu par prasītāja reputāciju civilās aviācijas aprindās pirms prettiesiskās atbrīvošanas no darba; — izsaukt liecinieku uz tiesvedības mutvārdu daļu, lai liecinātu par prasītāja garīgās un fiziskās veselības stāvokli prettiesiskās atbrīvošanas no darba un līguma izbeigšanas laikā un pēc tās; — piespriest EASA iesniegt sarakstu ar tās sensitīvajiem posteņiem.

—	attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem piespriest atbildētājai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus par advokātu, kurš viņu pārstāv Civildienesta tiesā, liecinieku izdevumus un citus izdevumus, kuri radušies saistībā ar tiesvedību.