24.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/2

Ziņojums par piekļuvi tiesību aktiem

(2015/C 97/03)

I. IEVADS

“Ignorantia juris non excusat”

Eiropas Savienības tiesības aptver plašu darbības jomu Līgumu noteiktā sistēmā. Tās aptver ne vien vispārējos aspektus, piemēram, ES regulējuma un tā darbības noteikšanu, bet arī citus Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienas dzīves aspektus. Noteikumi, kas reglamentē laulības šķiršanas atzīšanu, un lēmumi par uzturēšanas saistībām vai mantojuma lietām būtiski skar ikvienas dalībvalsts iedzīvotājus. Savukārt uzņēmējdarbības tiesības, noteikumi par iekšējā tirgus darbību un maksātnespējas procedūras ir piemēri, kas vairāk attiecas uz uzņēmumiem.

Tādēļ piekļuvei tiesību aktiem ir būtiska nozīme. To ņemot vērā, Padomes E-likumu jautājumu darba grupā ir notikušas tehniskas diskusijas. Darba grupā darbojas pārstāvji no 28 dalībvalstīm, Publikāciju biroja, Komisijas un Padomes Ģenerālsekretariāta. Tās darbā ieguldījumu devuši arī Eiropas Savienības Tiesas pārstāvji. Darba grupas īpašais uzdevums ir rast risinājumu nepieciešamībai labāk izplatīt juridiskos datus un koordinēt iesaistītos tehniskos līdzekļus, lai, cik vien iespējams, atvieglinātu piekļuvi gan Eiropas tiesību aktiem, gan dalībvalstu tiesību aktiem, kas vajadzīgi Eiropas instrumentu īstenošanai.

Šā ziņojuma mērķis ir apspriest galvenos panākumus, kas gūti attiecībā uz piekļuvi Eiropas un valstu tiesību aktiem, kā arī iespēju sniegt piekļuvi trešo valstu tiesību aktiem, ja tas ir Eiropas Savienības vai dalībvalstu interesēs.

II. PIEKĻUVE TIESĪBU AKTIEM

Lai īstenotu pilnvaras, kas Eiropas Savienībai piešķirtas Līgumos, iestādes pieņem regulas, direktīvas, lēmumus, ieteikumus un atzinumus. Regulas ir vispārēji piemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt tūlītēju piekļuvi šādiem tiesību aktiem, kuri tiek iekļauti dalībvalstu tiesību sistēmās un kuru spēkā esībai nav nepieciešami papildu akti.

Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās ir adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt īstenošanas formas un metodes. Direktīvas ir jātransponē dalībvalstu tiesībās, izmantojot valsts pasākumus. Šādā veidā ir savstarpēji saistītas Eiropas tiesības un valstu tiesības.

Lēmumi uzliek saistības kopumā. Tie ir saistoši tikai to adresātiem. Ieteikumi un atzinumi neuzliek saistības.

III. PIEKĻUVE TIESĪBU AKTIEM EIROPAS LĪMENĪ

1. EUR-Lex

Eur-Lex ir ļoti vērtīga platforma, kas sniedz piekļuvi tiesību aktiem, un tā ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem un ilglaicīgākajiem produktiem. Šī tīmekļa vietne ir pieejama šādā adresē: eur-lex.europa.eu, un tajā ir atrodama sīka informācija par ES un valstu tiesībām, aplūkojami Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša izdevumi un sniegta plaša informācija par likumdošanas procedūrām, sagatavošanas aktiem un ES judikatūru.

EUR-Lex nepārtraukti attīstās un ir īpaši vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām juridiskās informācijas jomā, tādēļ tajā pakāpeniski ir iekļauts jauns saturs, kas atzīts par būtisku. Sākotnējās tīmekļa vietnes versijās bija vienīgi “Eiropas” saturs, savukārt tagad portālā N-Lex ir saites uz valstu tiesību aktiem. Tīmekļa vietnē pieejami arī arvien efektīvāki un detalizētāki meklēšanas rīki, kas ir piemēroti gan iedzīvotāju, gan juridisko profesiju pārstāvju vajadzībām.

EUR-Lex tīmekļa vietni pārvalda Eiropas Savienības Publikāciju birojs, kam savukārt ir pārvaldības komiteja, kurā ir pārstāvētas dažādas ES iestādes. Publikāciju biroja darbam atbalstu sniedz arī Iestāžu Lex darba grupa (ILWP).

2. Oficiālā Vēstneša elektroniskā publikācija

10.

Padome 2013. gada 7. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 216/2013 (1). Minētajā regulā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, paredzēts, ka Oficiālais Vēstnesis jāpublicē elektroniski Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās. Vienīgi elektroniski publicēts Oficiālais Vēstnesis ir autentisks un rada tiesiskas sekas.

11.

Ārkārtas apstākļos var rasties situācija, kad Publikāciju biroja informācijas sistēmas neparedzētu un ārkārtas pārrāvumu dēļ Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu nav iespējams publicēt. Šādos gadījumos vienīgi Oficiālā Vēstneša iespiestais izdevums ir autentisks un rada tiesiskas sekas.

12.

Oficiālā Vēstneša elektroniskajam izdevumam ir uzlabots elektroniskais paraksts, un to sabiedrībai dara pieejamu EUR-Lex tīmekļa vietnē atjauninātā formātā un uz neierobežotu laiku. To var aplūkot bez maksas.

13.

Minētās regulas pieņemšana ir būtisks solis uz piekļuves nodrošināšanu ES tiesību aktiem, un tā ir radījusi juridisko noteiktību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm, kā arī nodrošina vienkāršu, tiešu un lietotājdraudzīgu pieeju.

3. Tulkojumi

14.

Regulā Nr. 1 (2), kura publicēta 1958. gada 6. oktobraOficiālajā Vēstnesī un tiek grozīta, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, noteikts, kādas valodas jālieto Eiropas Savienības pieņemtos tiesību aktos. Pašlaik visi tiesību akti ir pieejami ES iestāžu 23 valodās, kā arī divdesmit ceturtajā valodā, ja Padome un Eiropas Parlaments ar parasto likumdošanas procedūru pieņem regulas. Tas nodrošina, ka ES līmenī pieņemtie tiesību akti ir pilnībā saprotami un pieejami un tiek vienlaicīgi paziņoti visās Eiropas Savienības valodās, pilnībā ievērojot dalībvalstu tradīcijas.

4. ES glosāriji – Eurovoc

15.

Eiropas Savienības akti ir ļoti specifiski, un tajos ir ietverts daudz jēdzienu, bet tas savukārt drīz vien radīja nepieciešamību izveidot rīku šo jēdzienu kataloģizēšanai. Terminiem, ko lieto ES tiesību normā, kurā nozīmes un tvēruma ziņā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti jāsniedz autonoms un visā Eiropas Savienībā vienots skaidrojums, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā tiesību akta mērķi (3).

16.

To paturot prātā, Eiropas Savienība izstrādāja Eurovoc – visās ES tiesību jomās izmantoto terminu tēzauru. Ņemot vērā lietotāju vajadzības un ievērojot Eiropas Savienības būtību, tēzaurs ir pieejams visās ES valodās. Lietotāji, kas meklē informāciju par kādu jēdzienu, var, pateicoties glosārijiem, atrast attiecīgo jēdzienu citā valodā.

5. Metadatu standartizācija

17.

Metadatu standartizācija automātiski palīdz nodrošināt informācijas efektīvāku izplatīšanu tiešsaistē. Šajā nolūkā Eiropas iestādes izveidoja Iestāžu metadatu uzturēšanas komiteju (IMMC), kuras uzdevums ir definēt koplietotos metadatus, apmaiņas noteikumus un protokolus un minimālo metadatu kopu. Šajā pašā saistībā ES iestādes un dažas dalībvalstis strādā arī pie ELI īstenošanas (sk. turpmāk).

18.

Šādi strādājot pie metadatu standartizācijas, ES mērķis ir uzlabot piekļuvi tiešsaistē ievietotai informācijai un vispārīgi uzlabot tiesību aktu paziņošanu un piekļuvi tiem.

6. Konsolidācija un kodifikācija

19.

Eiropas Savienības līmenī konsolidācijas jēdziens tiek nošķirts no kodifikācijas jēdziena. Dalībvalstu tiesību sistēmās abus terminus var lietot arī citā nozīmē.

a) Konsolidācija

20.

Konsolidācija ir procedūra, kurā pamatakta noteikumi un visi tā grozījumi tiek apvienoti vienā tekstā. Tiek veikta tikai normatīvās daļas kompilācija (konsolidētajā aktā redzamie apsvērumi ir pamatakta apsvērumi). Tās nolūks ir ES tiesību aktus iedzīvotājiem izklāstīt lasāmā formātā. Tādējādi konsolidācijai ir liela nozīme, atvieglojot un vienkāršojot piekļuvi informācijai par ES tiesībām.

21.

Tomēr konsolidācija neietver jauna tiesību akta pieņemšanu, tādēļ tai nav juridisku seku. Konsolidāciju veic Publikāciju birojs, un konsolidētos tekstus ievieto Eur-Lex datubāzē.

22.

Publikāciju birojs katru dienu konsolidē ES tiesību aktus visās oficiālajās valodās. Regulu, direktīvu un lēmumu konsolidētās redakcijas tiek sistemātiski atjauninātas to dažādajās valodu redakcijās, tiklīdz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts kāds grozošais akts. Turklāt konsolidācija ir pamatā kodifikācijai un pārstrādāšanai.

23.

2014. gada beigās spēkā ir vairāk nekā 3 650 tiesību aktu, kuriem regulāri tiek veikta konsolidācija (konsolidētās kopas), apvienojot aptuveni 15 000 atsevišķu aktu. Šīs kopas nav viss acquis, jo daži akti vispār nav grozīti, bet aktus, kas ir piemērojami tikai īsu laiku, nekonsolidē.

24.

Pēdējo gadu laikā katru gadu visās ES oficiālajās valodās tiek sagatavotas aptuveni 1 000 000 lappuses PDF formātā.

b) Kodifikācija un pārstrādāšana

25.

Kodifikācijas procedūras mērķis ir atcelt kodifikācijai izraudzītos aktus un tos aizstāt ar vienu aktu, nekādi nemainot to būtību.

26.

Tādēļ kodifikāciju veic tās iestādes, kas ir pieņēmušas sākotnējo aktu, kā noteikts Līgumos. Kodifikācijas rezultātā izstrādātajiem aktiem ir juridisks spēks, un tos publicē Oficiālā Vēstneša L sērijā.

27.

Pārstrādāšana ir tādu jaunu tiesību aktu pieņemšana, kas vienā tekstā iekļauj gan būtiskus grozījumus, kurus izdara iepriekšējā tiesību aktā, gan nemainītās minētā tiesību akta normas. Jaunais tiesību akts aizstāj un atceļ iepriekšējo tiesību aktu.

28.

Būtu vairāk jāstrādā pie tā, lai varētu pieņemt kodificētas redakcijas vai pārstrādātus tiesību aktus, ar ko groza esošu instrumentu, jo tas aiztaupa daudzus atsevišķus grozošos aktus, kas bieži var sarežģīt tiesību aktu izpratni.

29.

Īpaši svarīgi šajā ziņā ir tas, ka 2001. gada 28. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņēma Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (2002/C 77/01).

30.

Nesenākā pagātnē Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pirmo reizi vienojās veikt pārstrādāšanu likumdošanas procedūras laikā; minētā vienošanās bija Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs lēmums, kam piekrišanu sniedza Komisija. Attiecīgais priekšlikums bija Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kurš tika pārveidots par pārstrādātu tiesību aktu.

31.

Vairāk izmantojot pārstrādāšanu vai kodificējot grozošos aktus pēc to pieņemšanas, iedzīvotājiem tiktu sniegti pilnīgi un lasāmi teksti, kam būtu juridisks spēks.

IV. VALSTU TIESĪBAS

a) Tiesību akti

i) N-Lex

32.

N-Lex vietne sāka darboties 2006. gadā, un tās mērķis ir sniegt informāciju par visu ES dalībvalstu valsts tiesību aktiem.

33.

N-Lex ir vienots meklēšanas logs visās valodās, kurā tiek uzrādīti dalībvalstu datubāzēs iegūtie rezultāti. Lietota kopā ar Eurovoc, šī sistēma dod iedzīvotājiem iespēju meklēt jēdzienus, kurus viņi savā valodā vai savas valsts tiesību sistēmā nepazīst.

34.

Eiropas Savienības daudzvalodība ir ieguvums, tomēr tā arī rada būtiskus sarežģījumus saistībā ar piekļuvi tiesību aktiem – piekļuvei valstu tiesību aktu vietnēm būtu vien ierobežota lietderība, ja kaut kādā veidā netiktu nodrošināts tulkojums. Jāatzīmē, ka dažas dalībvalstis piedāvā savu tiesību aktu tulkojumus kādā citā ES valodā, lai palīdzētu lasītājiem saprast šos instrumentus. Turklāt tiek plānots (sk. turpmāk) izveidot saiti uz automatizētu tulkošanas rīku, ar kuru varētu pieprasīt meklējumu rezultātu tulkojumu; tas ļautu lietotājiem aplūkot plašu, pieejamu un saprotamu informāciju par dalībvalstu tiesībām.

ii) Valstu īstenošanas pasākumi

35.

Iedzīvotāju optimāla piekļuve juridiskai informācijai ir ne vien piekļuve visiem Eiropas instrumentiem, bet arī valstu pasākumiem, ar kuriem īsteno Eiropas tiesību aktus. Pašlaik EUR-Lex vietnē ir informācija par ES līmenī pieņemtajām direktīvām, kā arī metadatu kopa par īstenošanas pasākumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas, piemērojot šīs direktīvas.

36.

Ir radusies vajadzība sasaistīt abus minētos informācijas kopumus, un Padome, Komisija un Publikāciju birojs E-likumu jautājumu darba grupā skata iespēju izveidot sistēmu šajā nolūkā. Tas dotu iespēju iedzīvotājiem piekļūt ne vien direktīvām, bet arī noteikumiem valstu pasākumos, ar kuriem šīs direktīvas īsteno. E-likumu jautājumu darba grupa pašlaik izskata tehniskus jautājumus saistībā ar efektīvas, uzticamas un aktuālas piekļuves sniegšanu valstu īstenošanas pasākumiem nolūkā uzlabot pārredzamību un vienlaikus samazināt informācijas pārklāšanos. Pašreizējais pārdomu process par ELI aptver arī valstu īstenošanas pasākumu kataloģizēšanu.

iii) Automatizētā tulkošana

37.

Dažādu valodu lietošana Eiropas Savienībā būtiski sarežģī piekļuvi juridiskai informācijai. Kataloģizēta informācija ir lietderīga vienīgi tad, ja lietotājs spēj to saprast.

38.

Turklāt visu vēl vairāk sarežģī pati juridiskās informācijas būtība. Lasītājam pilnībā jāizprot lietoto terminu nozīme, lai nepieļautu nepareizu interpretāciju.

39.

Kopš 2013. gada jūlija ir pieejams Eiropas Komisijas automatizētās tulkošanas pakalpojums (MT@EC). Lietotājiem, kas veic meklējumus N-Lex portālā, ar saites palīdzību tiek sniegta piekļuve šim pakalpojumam. Minētais pakalpojums būtu uzskatāms par vispārējas informācijas avotu, kas dod lietotājiem iespēju saprast meklējuma rezultātus kopumā, uz kuriem balstoties, pēc tam vajadzības gadījumā var konsultēties ar speciālistu. Jāatzīmē, ka dažu valodu kombināciju tulkojums joprojām rada problēmas, un tas būtu jāuzlabo.

iv) Valstu glosāriji: Legivoc

40.

Ņemot vērā katras valsts sistēmas juridisko terminu sarežģītību un atšķirības starp tiem, ir apzināta nepieciešamība projektā izstrādāt glosārijus par dalībvalstu tiesību aktiem.

41.

Valstu tiesību aktu glosāriju izstrāde ir vēl sarežģītāka nekā to izstrāde Eiropas līmenī. Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka attiecīgās zināšanas ir izkaisītas pa vairākiem centriem, tādēļ vispirms nepieciešams apkopot juridiskās valodas lietojumu. Otrkārt, tā kā katra sistēma ir savrupa, daudzvalodu vidē līdzīgiem terminiem divās dalībvalstīs var būt atšķirīga nozīme, vai dažādiem terminiem var būt līdzīga vai saistīta nozīme. Tādēļ ir nepieciešams apkopot attiecīgo saikņu sazarojuma struktūru.

42.

Izmēģinājuma projektā Legivoc, kas tika sākts pēc Francijas delegācijas iniciatīvas, ir izstrādāts sākotnējais glosārija uzmetums, apkopojot dažus valstu glosārijus. Tādējādi valstu juridisko terminu saskaņošana drīz kļūs vieglāka.

v) ELI (Eiropas tiesību aktu identifikators)

43.

Padome 2012. gadā pieņēma secinājumus, kuros aicināja brīvprātīgā kārtā ieviest Eiropas tiesību aktu identifikatoru (ELI) (OV C 325, 26.10.2012., 3. lpp.).

44.

Padome uzskatīja, ka ir svarīgi sasniegt mērķi – nodrošināt piekļuvi informācijai par ES un dalībvalstu tiesību sistēmām un izveidot noderīgu rīku iedzīvotājiem, juridisko profesiju pārstāvjiem un dalībvalstu iestādēm.

45.

Nepieciešamību nodrošināt piekļuvi tiesību aktiem daļēji apmierina digitāli pieejama juridiskā informācija un interneta plašā izmantošana. Tomēr juridiskās informācijas apmaiņu ļoti ierobežo atšķirības starp valstu dažādajām tiesību sistēmām, kā arī atšķirības starp to tehniskajām sistēmām, kuras izmanto, lai glabātu un publicētu tiesību aktus attiecīgajās tīmekļa vietnēs. Tas traucē valstu un Eiropas iestāžu informācijas sistēmu sadarbspējai, lai gan dokumenti elektroniskā formātā kļūst pieejami arvien plašāk.

46.

Ar ELI ieviešanu ir paredzēts šīs problēmas pārvarēt. Unikālu identifikatoru un strukturētu metadatu izmantošana, kataloģizējot oficiālajos laikrakstos un juridiskajos vēstnešos iekļautos valstu tiesību aktus, padarītu informācijas meklēšanu un apmaiņu efektīvāku, ērtāku un ātrāku, kā arī nodrošinātu efektīvus meklēšanas mehānismus likumdevējiem, tiesnešiem, juridisko profesiju pārstāvjiem un iedzīvotājiem.

47.

Tiesību aktu identifikācijai tiktu lietots unikāls identifikators, kas būtu atpazīstams, izlasāms un saprotams gan cilvēkiem, gan datoriem un kas būtu savietojams ar esošajiem tehnoloģiskajiem standartiem. Turklāt ELI piedāvā metadatu elementu kopu, ar ko aprakstīt tiesību aktus saskaņā ar ieteicamo ontoloģiju. Tam vajadzētu nodrošināt lētu publisku piekļuvi uzticamiem un aktualizētiem tiesību aktiem. Pateicoties tam, ka var izmantot jauno semantiskā tīmekļa arhitektūru, kas ļauj informāciju nepastarpināti apstrādāt gan datoriem, gan cilvēkiem, ELI nodrošinātu datu automātisku apmaiņu, tādējādi paātrinot informācijas apmaiņu, uzlabojot tās efektivitāti un palielinot apjomu.

48.

Tādējādi ELI ņem vērā ne vien esošo vietējo un Eiropas tiesību sistēmu sarežģītību un īpatnības, bet arī izmaiņas juridiskajos tekstos (piemēram, konsolidācijas, atceltus tiesību aktus utt.). Minētais identifikators ir izstrādāts tā, lai to varētu pievienot esošām sistēmām, kas izmanto strukturētus datus. Katra dalībvalsts to var īstenot sev piemērotā tempā.

49.

Eiropas tiesību aktu identifikatora (ELI) ieviešana ir brīvprātīga. Pašlaik ELI ievieš Publikāciju birojs un vairākas dalībvalstis.

vi) Likumdošanas sadarbības tīkls

50.

Ar Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada 20. decembra rezolūciju tika izveidots Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministriju likumdošanas sadarbības tīkls.

51.

2001. gadā tika izveidota droša elektroniskā platforma (www.legicoop.eu), kuru izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministrijas. Kopš platformas izveides ir veikta vairāk nekā 4 000 pieprasījumu un atbilžu apmaiņa, un platforma tiešsaistē arhivē būtisku informāciju, kas ļauj veikt konsultācijas un salīdzinošus tiesību pētījumus, izmantojot unikālu un efektīvu komunikācijas rīku. Tādēļ katras dalībvalsts korespondenti izmanto tīklu, lai nodrošinātu būtisku apmaiņu ar attiecīgu informāciju par spēkā esošiem tiesību aktiem, likumdošanas un tiesu sistēmām un reformu plāniem.

b) Judikatūra

i) Eiropas judikatūras identifikators (ECLI)

52.

Padome 2011. gadā pieņēma secinājumus, kuros aicināja brīvprātīgā kārtā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru un vienotu judikatūras metadatu minimālo kopu (OV C 127, 29.4.2011., 1. lpp.).

53.

Nepieciešamībai sniegt piekļuvi tiesību aktiem būtu jāatbilst mērķim izplatīt informāciju par ES un dalībvalstu tiesību sistēmām un būtu jākalpo kā mērķim sniegt noderīgu instrumentu pilsoņiem, juridisko profesiju pārstāvjiem un dalībvalstu iestādēm.

54.

Zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktu būtību un piemērošanu nevar gūt tikai no ES tiesību avotiem vien; ir jāņem vērā arī valstu tiesu judikatūra, tostarp lēmumi, ar kuriem lūdz prejudiciālus nolēmumus, lēmumi, ko pieņem pēc prejudiciāla nolēmuma, un lēmumi, ar kuriem tieši piemēro ES tiesību aktus. Turklāt labāka pārrobežu piekļuve dalībvalstu un Eiropas tiesu judikatūrai veicina salīdzinošus tiesību pētījumus un sekmē zināšanu apguvi par dažādām juridiskajām tradīcijām.

55.

Padomes E-likumu jautājumu darba grupas veiktajā pētījumā (4) tika secināts, ka līdztekus daudzvalodības jautājumiem grūtības piekļuvē judikatūrai galvenokārt sagādā vienotu identifikatoru un metadatu trūkums. Valstu mērogā pastāv dažādas identifikācijas sistēmas, dažas no tām izstrādājušas tiesas, pārējās – sistēmu pārdevēji. Datubāzēs, kas paredzētas meklēšanai dažādu dalībvalstu judikatūrā, vai nu ievieš savu identifikācijas sistēmu, vai atkārtoti izmanto vienu vai vairākas valstu numerācijas sistēmas. Tādēļ judikatūras pārrobežu meklēšana un atsauču sniegšana ir ļoti sarežģīta – vienas sistēmas identifikatori var nebūt savietojami ar citām sistēmām.

56.

Gan nolūkā veicināt judikatūras datubāzu turpmāku attīstību, gan ņemot vērā juridisko profesiju pārstāvju un iedzīvotāju vajadzības, tika atzīts, ka svarīga ir kopīga sistēma judikatūras identifikācijai, atsaucēm un metadatiem.

57.

Tiesu nolēmumu identifikācijai būtu jālieto standarta identifikators, kas būtu atpazīstams, izlasāms un saprotams gan cilvēkiem, gan datoriem un savietojams ar tehnoloģiskajiem standartiem. Tajā pašā laikā vajadzētu būt tā, ka valstu lietu identifikācijas sistēmas var strādāt paralēli šādam Eiropas standartam, bet arī – ka Eiropas standarts varētu noderēt kā vienīgais valsts standarts, ja attiecīgā valsts tā vēlas.

58.

Tā kā dažādu tiesu un IT lietojumprogrammu organizācija atšķiras ne vien starp dažādām dalībvalstīm, bet arī pašās dalībvalstīs, vajadzētu radīt iespēju ieviest identifikācijas un metadatu sistēmu katrai tiesai.

59.

Dalībvalstis tika aicinātas brīvprātīgā kārtā valsts mērogā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru un vienotu judikatūras metadatu minimālo kopu. Pašlaik vairākas dalībvalstis jau ir vietējā līmenī ieviesušas ECLI sistēmu.

ii) JURE

60.

JURE datubāzē ir iekļauti attiecīgie nolēmumi, ko pieņēmušas ES dalībvalstu tiesas un – attiecīgā gadījumā – Islande, Norvēģija un Šveice, kā arī Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar šādām konvencijām un regulām:

—	Briseles konvencija (1968),

—	Lugāno konvencija (1988),

—	regula “Brisele I” (2000),

—	regula “Brisele II” (2000),

—	jaunā regula “Brisele II” (2003),

—	jaunā Lugāno konvencija (2007).

61.

Pašlaik nolēmumi ir pieejami tikai oriģinālvalodā.

62.

Katra nolēmuma kopsavilkums ir pieejams arī franču, angļu un vācu valodā (kā arī oriģinālvalodā, ja šādu kopsavilkumu sniedz attiecīgā valsts).

63.

JURE dokumentu kopums pašlaik ir pieejams EUR-Lex tīmekļa vietnē sadaļas “Valstu tiesību akti” apakšsadaļā “JURE”. Tajā ir iekļauts arī iepriekšējās JURE datubāzes saturs. Dalībvalstis aktīvi atjaunina šo datubāzi, pievienojot jaunāko judikatūru.

iii) Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls

64.

Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls ir dibināts 2004. gadā, un tas ir izveidojis saziņas platformu starp ES dalībvalstu Augstākajām tiesām. Tas ne vien sekmē debates par kopīgu interešu jautājumiem, bet, pateicoties kontaktiem, kas tika iedibināti starp Augstāko tiesu priekšsēdētājiem, 2007. gadā tika izveidots kopīgs judikatūras portāls, kura meklēšanas rīks spēj veikt vaicājumus citos meklēšanas rīkos.

iv) Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija

65.

Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija (ACA-Europe) ietver Eiropas Savienības Tiesu, kā arī katras Eiropas Savienības dalībvalsts valsts padomes vai augstākās administratīvās tiesas. Tiesām un iestādēm ar līdzīgām pilnvarām no tām valstīm, kuras risina sarunas nolūkā pievienoties Eiropas Savienībai, var atļaut piedalīties kā novērotājām.

66.

Asociācijas darbība ir balstīta uz ideju un pieredzes apmaiņu par jautājumiem attiecībā uz judikatūru, tās locekļu organizāciju un darbību saistībā ar – tiesas spriešanas vai konsultatīvo – pienākumu veikšanu, jo īpaši saistībā ar ES tiesībām. Šajā nolūkā asociācija sekmē kontaktus un informācijas apmaiņu starp asociācijas locekļiem un novērotājiem un ar ES tiesām.

67.

Asociācija ir izveidojusi datubāzi, kurā galvenokārt iekļauti spriedumi, atzinumi un pētījumi, ko pieņēmuši vai veikuši tās locekļi. Tajā ir ietvertas divas datubāzes – pirmajā (Dec.Nat.) ir iekļauti valstu lēmumi, bet otrajā (JuriFast) – prejudiciālie dokumenti (Eiropas Savienības Tiesai uzdotie jautājumi, tās atbildes un lēmumi, kas, pamatojoties uz šīm atbildēm, pieņemti valsts līmenī), kā arī valstu lēmumi, kuros interpretē ES tiesības.

V. ATKLĀTIE DATI

68.

ES atklāto datu portāla (http://open-data.europa.eu) mērķis ir vākt un izplatīt ES iestāžu, aģentūru un citu struktūru atklātos datus. Otras iniciatīvas mērķis ir izveidot Eiropas mēroga atklāto datu portālu, kurā apkopotu un izplatītu atklātos datus no ES dalībvalstu vietējā, reģionālā un valsts līmeņa portāliem.

69.

Abi portāli ir metadatu katalogi, un to mērķis ir panākt semantisko sadarbspēju metadatu līmenī, lai varētu izveidot efektīvas saites starp datu kopām.

a) Atklātie dati ES līmenī

70.

ES atklāto datu portāls (http://open-data.europa.eu, ODP) tika izveidots ar Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (5), lai atvieglotu publisku piekļuvi atklātajiem datiem, veicinātu atkalizmantošanu un sekmētu saimniecisko darbību. Tas ir vienots piekļuves punkts ES iestāžu, aģentūru un citu struktūru atklātajiem datiem.

71.

Portāls tika izveidots plašākas stratēģijas ietvaros, ar ko veicina tādas informācijas plašu un brīvu pieejamību, kuru Eiropas līmenī ir sagatavojušas valdības vai kura ir tām sagatavota. Virzības uz atklātajiem datiem nepieciešamību apstiprināja Eiropadome 2013. gada oktobrī.

72.

Pildot savu pienākumu saskaņā ar Lēmumu 2011/833/ES, Komisijas dienestiem ODP ir jāievada dati, kurus tie ir sagatavojuši vai kuri ir tiem sagatavoti, bet citas iestādes, aģentūras un citas struktūras tiek aicinātas tam pievienoties. Portāls ļauj ikvienam viegli meklēt, lejupielādēt un atkalizmantot arvien vairāk datu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, izmantojot kopīgu metadatu katalogu. Tas veicina ES iestāžu un aģentūru datu redzamību un atrašanas iespējas un lielā mērā vairo to atklātību un pārredzamību.

73.

2014. gada beigās datus ODP jau bija ievadījuši 43 datu sniedzēji (26 Komisijas dienesti, Reģionu komiteja, Eiropas Investīciju banka un 15 aģentūras), sniedzot piekļuvi aptuveni 6 650 datu kopām.

b) Atklātie dati dalībvalstu līmenī

74.

Eiropas e-tiesiskuma daudzgadu rīcības plānā 2014.–2018. gadam (2014/C 182/02) ir paredzēts izveidot neoficiālu grupu, kuras secinājumus iesniedz Padomes E-likumu jautājumu darba grupai. Mērķis ir apspriest un izstrādāt metodi, kāda jāizmanto attiecībā uz atklātajiem datiem tiesiskuma jomā.

VI. PIEKĻUVE TREŠO VALSTU TIESĪBU AKTIEM

75.

Izmantojot EUR-Lex, N-Lex un e-tiesiskuma portālu, pašlaik praktiski var piekļūt tikai juridiskai informācijai par Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem un judikatūru. Tomēr, iespējams, būtu vēlams paplašināt pieejamās juridiskās informācijas klāstu, sniedzot piekļuvi trešo valstu tiesību aktiem un judikatūrai.

76.

Jau ir apsvērts, ka vajadzētu izpētīt, kā uzlabot piekļuvi trešo valstu tiesību aktiem un judikatūrai. Šāda piekļuve varētu būt noderīga arī saistībā ar ES līmenī pieņemtu instrumentu piemērošanu. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (6), 2. pantā ir noteikts, ka līgumam, uz kuru attiecas minētās regulas darbības joma, var piemērot jebkurus tiesību aktus neatkarīgi no tā, vai tie ir dalībvalsts tiesību akti vai trešās valsts tiesību akti. Tas nozīmē, ka dažās situācijās dalībvalsts tiesai ir jāpiemēro tās trešās valsts tiesību akti, ar kuru lietai ir īpaša saistība. Turklāt piekļuve ārvalstu tiesību aktiem var būt nepieciešama vai lietderīga citās iedzīvotāju ikdienas dzīves vai uzņēmumu vai juridisko profesiju pārstāvju profesionālās darbības situācijās.

77.

Dažās dalībvalstīs ir noteikumi, kas ļauj to tiesām vai citām iestādēm iegūt informāciju par ārvalstu tiesību aktiem. Šajos noteikumos ir norādīta iestāde, kura ir kompetenta uzdot jautājumus par ārvalstu tiesību aktiem. Tajos ir atļauts arī iegūt ekspertu atzinumus. Gandrīz visas dalībvalstis ir arī puses Eiropas Konvencijā par informāciju par ārvalstu likumiem.

78.

Ir lietderīgi turpināt izskatīt veidus, kā atvieglot vai paplašināt piekļuvi trešo valstu tiesību aktiem. Kādā stadijā pašlaik ir diskusijas?

i) Lugāno konvencijas valstis

79.

Lugāno konvencijas parakstītājvalstīm (Šveicei, Norvēģijai un Islandei) ir īpašas attiecības ar ES. Šajā saistībā ir notikusi regulāra saziņa ar Šveices, Norvēģijas un Islandes pārstāvjiem, lai apspriestu jo īpaši judikatūras datubāzes, kas saistītas ar konvenciju piemērošanu. Pamatojoties uz šo konkrēto sadarbību, Lugāno konvencijas valstis ir izrādījušas arī īpašu interesi par Padomes darbu pie semantiskā tīmekļa, un tās ir tieši iesaistītas diskusijās par ELI un ECLI. Ir doma laika gaitā radīt semantiskā tīmekļa risinājumus, lai attiecīgo valstu tiesību aktu un judikatūras lapās būtu arī ELI un ECLI atsauces, tādējādi ar ES un tās dalībvalstu lapu starpniecību sekmējot vieglu un automātisku piekļuvi.

ii) Hāgas Starptautisko privāttiesību konference

80.

Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē piedalās daudz valstu. Konferences Vispārējo lietu un politikas padome ir aicinājusi Pastāvīgo biroju arī turpmāk sekot notikumu attīstībai saistībā ar piekļuvi ārvalstu tiesību aktu saturam.

81.

Ņemot vērā to, ka semantiskā tīmekļa rīki, kas izstrādāti pēc Eiropas Savienības iniciatīvas, to elastīguma dēļ ir izmantojami arī jebkurā valsts sistēmā, ir notikusi saziņa, lai nodotu tālāk šos risinājumus. Eiropas Savienība 2014. gada aprīlī izklāstīja tos Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Vispārējo lietu un politikas padomē. Arī turpmāk tiks rūpīgi sekots notikumu attīstībai šajā jomā.

iii) Dalībvalstu iniciatīvas

82.

Ar divu dalībvalstu starpniecību ES sazinās arī ar Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu tiesu varas augstākā līmeņa sanāksmi – struktūru, kas ietver Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstis. Tā kā minētās valstis arī vēlas spēt sekmēt tiešsaistes piekļuvi tiesību aktiem, ir notikusi saziņa nolūkā sniegt izklāstu par semantiskā tīmekļa risinājumiem, kurus izstrādājusi Eiropas Savienība.

83.

Ar vienas dalībvalsts starpniecību darba grupa ir saņēmusi informāciju arī par rezultātiem, kas gūti, īstenojot mērķsadarbību ar Maroku; informācijā ietverts arī izklāsts par ELI.

VII. SECINĀJUMI

84.

Eiropas Savienība, apzinoties, cik svarīgs ir jautājums par piekļuvi tiesību aktiem, ir izstrādājusi rīkus un platformas, lai atvieglotu un paplašinātu iedzīvotāju, tostarp juridisko profesiju pārstāvju, uzņēmumu un iestāžu piekļuvi tiesību aktiem dalībvalstu un ES līmenī. Šis darbs ir jau nesis augļus, un tā tam būtu jāturpinās.

85.

Šis ziņojums tika izstrādāts, lai to izplatītu sabiedrībai.

86.

Padomes E-likumu jautājumu darba grupa turpinās sekot šim darbam un ierosina, ka regulāri, vismaz ik pēc pieciem gadiem, būtu jāizstrādā ziņojumi par gūto progresu.

(1) Padomes 2013. gada 7. marta Regula (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.).

(2) Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(3) Padawan, C-467/08, EU:C:2010:620, 32. punkts.

(4) Dok. 12907/1/09.

(5) Komisijas 2011. gada 12. decembra Lēmums par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 97

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 24. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 097/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7508 – DCC Energy / Esso SAF) ( 1 )	1
2015/C 097/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7504 – Carlyle / CITIC / AsiaSat) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2015/C 097/03	Ziņojums par piekļuvi tiesību aktiem	2
	Eiropas Komisija
2015/C 097/04	Euro maiņas kurss	11
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2015/C 097/05	Maltas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei	12
2015/C 097/06	Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību atcelšana attiecībā uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem ( 1 )	13

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0912
JPY	Japānas jena	130,80
DKK	Dānijas krona	7,4555
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,73180
SEK	Zviedrijas krona	9,2804
CHF	Šveices franks	1,0561
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,6275
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,374
HUF	Ungārijas forints	304,75
PLN	Polijas zlots	4,1215
RON	Rumānijas leja	4,4220
TRY	Turcijas lira	2,7924
AUD	Austrālijas dolārs	1,3938
CAD	Kanādas dolārs	1,3667
HKD	Hongkongas dolārs	8,4628
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,4314
SGD	Singapūras dolārs	1,4956
KRW	Dienvidkorejas vona	1 208,50
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,0633
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	6,7812
HRK	Horvātijas kuna	7,6460
IDR	Indonēzijas rūpija	14 168,69
MYR	Malaizijas ringits	4,0320
PHP	Filipīnu peso	48,845
RUB	Krievijas rublis	64,3886
THB	Taizemes bāts	35,497
BRL	Brazīlijas reāls	3,4963
MXN	Meksikas peso	16,3462
INR	Indijas rūpija	67,9572


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ