23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/2

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. decembra spriedums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā Karaliste/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-81/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana - EEK un Turcijas asociācijas līgums - Padomes lēmums par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas padomē - Juridiskā pamata izvēle - LESD 48. pants - LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts - LESD 217. pants)

(2015/C 065/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā Karaliste (pārstāvji – M. Holt, C. Murrell, E. Jenkinson, S. Behzadi-Spencer, kam palīdz A. Dashwood, QC)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Īrija (pārstāvis – L. Williams, kam palīdz N. Travers, BL)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – E. Finnegan un M. Chavrier)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Aresu, J. Enegren un S. Pardo Quintillán)

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Īrija un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

(1) OV C 114, 20.4.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/3

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Financiën/X

(Lieta C-87/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļu tiesību akti - Ienākuma nodoklis - Nodokļu maksātājs nerezidents - Ar vēstures pieminekli, kurā mitinās tā īpašnieks, saistīto izdevumu atskaitīšana - Atskaitīšanas neiespējamība pieminekļa gadījumā tikai tāpēc vien, ka tas nav reģistrēts nodokļu aplikšanas valstī, savukārt ir reģistrēts dzīvesvietas valstī)

(2015/C 065/04)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: X

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru valsts kultūras un vēstures mantojuma aizsardzības nolūkā tiesības atskaitīt ar aizsargājamiem pieminekļiem saistītus izdevumus tiek piešķirtas vienīgi tādu pieminekļu īpašniekiem, kuri atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka šī iespēja ir pieejama arī tādu pieminekļu īpašniekiem, kurus var sasaistīt ar šīs dalībvalsts kultūras un vēsturisko mantojumu, neskatoties uz to atrašanos citas dalībvalsts teritorijā.

(1) OV C 141, 18.5.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/4

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Financiën/Schoenimport “Italmoda” Mariano Previti vof (C-131/13), Turbu.com BV (C-163/13), Turbu.com Mobile Phone’s BV (C-164/13)/Staatssecretaris van Financiën

(Apvienotās lietas C-131/13, C-163/13 un C-164/13) (1)

(Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Sestā direktīva - Pārejas noteikumi tirdzniecībai starp dalībvalstīm - Preces, kas nosūtītas vai transportētas Kopienu teritorijā - Krāpšana, kas izdarīta galamērķa dalībvalstī - Krāpšanas, kas ir notikusi nosūtīšanas dalībvalstī, ņemšana vērā - Atteikums piešķirt tiesības uz nodokļa atskaitījumu, atbrīvojumu no nodokļa vai nodokļa atmaksu - Valsts tiesību normu neesamība)

(2015/C 065/05)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāji: Staatssecretaris van Financiën (C-131/13), Turbu.com BV (C-163/13) un Turbu.com Mobile Phone’s BV (C-164/13)

Atbildētāji: Schoenimport “Italmoda”Mariano Previti vof (C-131/13) un Staatssecretaris van Financiën (C-163/13 un C-164/13)

Rezolutīvā daļa:

1)	prejudiciālie jautājumi, ko Hoge Raad der Nederlanden ir uzdevusi lietās C-163/13 un C-164/13, ir nepieņemami;

Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, ir interpretējama tādējādi, ka valsts iestādēm un tiesām nodokļa maksātājam Kopienas iekšējās piegādes ietvaros ir jāatsaka tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, atbrīvojumu no tā vai tā atmaksāšanu pat tad, ja valsts tiesībās nav noteikumu, kas paredzētu šādu atteikumu, ja, ņemot vērā objektīvus faktus, ir pierādīts, ka šis nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka ar darījumu, uz kuru tas atsaucas, lai pamatotu attiecīgās tiesības, tas piedalījās krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas ir pieļauta piegāžu ķēdes ietvaros;

Sestā direktīva 77/388, kas ir grozīta ar Direktīvu 95/7, ir interpretējama tādējādi, ka nodokļa maksātājam, kas zināja vai kam bija jāzina, ka ar darījumu, uz kuru tas atsaucas, lai pamatotu tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, atbrīvojumu no tā vai tā atmaksāšanu, tas piedalījās krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas ir pieļauta piegāžu ķēdes ietvaros, var tikt atteiktas šīs tiesības, neraugoties uz to, ka šī krāpšana ir izdarīta dalībvalstī, kas nav tā, kurā ir lūgts piešķirt šīs tiesības, un ka šis nodokļa maksātājs šajā pēdējā minētajā dalībvalstī ir izpildījis formālos nosacījumus, kas valsts tiesību aktos ir paredzēti, lai varētu iegūt minētās tiesības.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/5

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Economische Zaken, Staatssecretaris van Financiën/Q

(Lieta C-133/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - Nodokļu tiesību akti - Dāvinājuma nodoklis - Izņēmums attiecībā uz “lauku īpašumu” - Izņēmuma nepiemērošana citas dalībvalsts teritorijā esošam lauku īpašumam)

(2015/C 065/06)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: Staatssecretaris van Economische Zaken, Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: Q

Rezolutīvā daļa:

LESD 63. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, atbilstoši kuram atbrīvojums no dāvinājuma nodokļa saistībā ar noteiktiem aizsargātiem īpašumiem, jo tie ietilpst valsts kultūrvēsturiskajā mantojumā, attiecas vienīgi uz tiem šāda veida īpašumiem, kuri atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ciktāl šis atbrīvojums nav izslēgts attiecībā uz īpašumiem, kurus var uzskatīt par minētās dalībvalsts kultūrvēsturisko mantojumu, lai gan tie atrodas citas valsts teritorijā.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/5

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc lūguma, ko iesnieguši: Sean Ambrose McCarthy, Helena Patricia McCarthy Rodriguez, Natasha Caley McCarthy Rodriguez/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-202/13) (1)

(Eiropas Savienības pilsonība - Direktīva 2004/38/EK - Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalsts teritorijā - Ieceļošanas tiesības - Trešās valsts valstspiederīgais, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un kam ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja - Valsts tiesību akti, kuros iebraukšanai valsts teritorijā ir izvirzīts nosacījums par iepriekšējas iebraukšanas atļaujas saņemšanu - Direktīvas 2004/38/EK 35. pants - 20. protokola par Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai 1. pants)

(2015/C 065/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāji: The Queen, pēc lūguma, ko iesnieguši: Sean Ambrose McCarthy, Helena Patricia McCarthy Rodriguez un Natasha Caley McCarthy Rodriguez

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

Rezolutīvā daļa:

Gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 35. pants, gan 20. protokola par Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai 1. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie neļauj dalībvalstij, kas cenšas sasniegt vispārējas prevencijas mērķi, Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie un kam ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru saskaņā ar Direktīvas 2004/38 10. pantu ir izsniegušas citas dalībvalsts iestādes, noteikt pienākumu saskaņā ar valsts tiesībām iegūt ieceļošanas atļauju, piemēram, EEZ (Eiropas Ekonomikas zona) ģimenes atļauju, lai varētu ieceļot tās teritorijā.

(1) OV C 189, 29.6.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/6

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LVP NV/Belgische Staat

(Lieta C-306/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tirgu kopīgā organizācija - Banāni - Importa režīms - Piemērojamo nodokļu likme)

(2015/C 065/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāja: LVP NV

Atbildētāja: Belgische Staat

Rezolutīvā daļa:

1994. gada vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kura iekļauta 1.A pielikumā Līguma par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) izveidošanu, kas parakstīts 1994. gada 15. aprīlī Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (1986–1994), normas nevar radīt privātpersonām tiesības, uz kurām tās var tieši atsaukties valsts tiesā, lai iebilstu pret nodokļu likmes EUR 176 par tonnu piemērošanu, kas noteikta Padomes 2005. gada 29. novembra Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem 1. panta 1. punktā

(1) OV C 252, 31.8.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Retten i Kolding, Civilretten (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FOA, kas pārstāv Karsten Kaltoft/Kommunernes Landsforening (KL), kas pārstāv Billund Kommune

(Lieta C-354/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Atlaišana - Iemesls - Darba ņēmēja aptaukošanās - Vispārējs nediskriminācijas aptaukošanās dēļ princips - Neesamība - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Jebkādas diskriminācijas invaliditātes dēļ aizliegums - “Invaliditātes” esamība)

(2015/C 065/09)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Retten i Kolding, Civilretten

Pamatlietas puses

Prasītāja: FOA, kas pārstāv Karsten Kaltoft

Atbildētāja: Kommunernes Landsforening (KL), kas pārstāv Billund Kommune

Rezolutīvā daļa:

1)	Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tajās attiecībā uz nodarbinātību un profesiju nav nostiprināts vispārējs nediskriminācijas princips konkrēti aptaukošanās dēļ;

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēja aptaukošanās ir “invaliditāte” šīs direktīvas izpratnē, ja šis stāvoklis rada ierobežojumu, kurš it īpaši izriet no ilgstošiem fiziskiem, mentāliem vai psihiskiem traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu dalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem. Valsts tiesas ziņā ir izvērtēt, vai pamatlietā šie nosacījumi ir izpildīti.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/7

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. decembra g spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) – Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – International Stem Cell Corporation/Comptroller General of Patents, Designs and Trade Marks

(Lieta C-364/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 98/44/EK - 6. panta 2. punkta c) apakšpunkts - Biotehnoloģisko izgudrojumu tiesiskā aizsardzība - Aktivēšana ar olšūnu partenoģenēzi - Cilvēka embrionālo cilmes šūnu ražošana - Patentspēja - “Cilvēka embrija izmantošanas rūpnieciskiem un komerciāliem mērķiem” izslēgšana - Jēdzieni “cilvēka embrijs” un “organisms, ar kuru var tikt aizsākts cilvēka attīstības process”)

(2015/C 065/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: International Stem Cell Corporation

Atbildētāja: Comptroller General of Patents, Designs and Trade Marks

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā 6. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka neapaugļota cilvēka olšūna, kuras dalīšanās un tālāka attīstība ir tikusi stimulēta ar partenoģenēzi, nav “cilvēka embrijs” šīs tiesību normas nozīmē, ja, ņemot vērā pašreizējās zinātniskās atziņas, tai nav piemītošā spēja attīstīties par cilvēku, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/8

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Amtsgericht Düsseldorf, Amtsgericht Karlsruhe (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sophia Marie Nicole Sanders, ko pārstāv Marianne Sanders/David Verhaegen (C-400/13), Barbara Huber/Manfred Huber (C-408/13)

(Apvienotās lietas C-400/13 un C-408/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Sadarbība civillietās - Regula Nr. 4/2009 - 3. pants - Jurisdikcija attiecībā uz uzturlīdzekļu prasībām pret personu, kuras domicils ir citā dalībvalstī - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek noteikta jurisdikciju koncentrēšana)

(2015/C 065/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesas

Amtsgericht Düsseldorf, Amtsgericht Karlsruhe

Pamatlietu puses

Prasītājas: Sophia Marie Nicole Sanders, ko pārstāv Marianne Sanders (C-400/13), Barbara Huber (C-408/13)

Atbildētāji: David Verhaegen (C-400/13), Manfred Huber (C-408/13)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 3. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, par kādu ir runa pamatlietās un ar kuru tiek ieviesta jurisdikciju koncentrācija saistībā ar uzturlīdzekļu prasījumiem pārrobežu situācijās par labu pirmās instances tiesai, kurai ir jurisdikcija saistībā ar apelācijas tiesas atrašanās vietu, izņemot, ja šis noteikums veicina mērķi nodrošināt pareizu tiesvedību un kalpo uzturlīdzekļu kreditoru interešu aizsardzībai, uzlabojot uzturlīdzekļu prasījumu piedziņas efektivitāti; tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesām.

(1) OV C 274, 21.9.13.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/9

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Parker Hannifin Manufacturing Srl, iepriekš Parker ITR Srl, Parker-Hannifin Corp.

(Lieta C-434/13 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Eiropas jūras cauruļvadu tirgus - Juridisko personu pēctecība - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Vispārējās tiesas veikta naudas soda samazināšana - Neierobežota kompetence)

(2015/C 065/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Noë, V. Bottka un R. Sauer)

Pārējie lietas dalībnieki: Parker Hannifin Manufacturing Srl, iepriekš Parker ITR Srl, un Parker-Hannifin Corp. (pārstāvji – F. Amato, F. Marchini Càmia un B. Amory, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sprieduma Parker ITR un Parker-Hannifin/Komisija (T-146/09, EU:T:2013:258) rezolutīvās daļas 1.–3. punktu;

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai nolēmuma par prasības pamatotību pieņemšanai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Tribunal d'instance d'Orléans (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CA Consumer Finance/Ingrid Bakkaus, Charline Bonato, dzimusi Savary, Florian Bonato

(Lieta C-449/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredīts - Direktīva 2008/48/EK - Pienākums sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas - Pienākums pārbaudīt aizņēmēja kredītspēju - Pierādīšanas pienākums - Pierādīšanas kārtība)

(2015/C 065/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal d'instance d'Orléans

Pamatlietas puses

Prasītāja: CA Consumer Finance

Atbildētāji: Ingrid Bakkaus, Charline Bonato, dzimusi Savary, Florian Bonato

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās:

—	pirmkārt, ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru pienākums pierādīt Direktīvas 2008/48 5. un 8. pantā paredzēto pienākumu neizpildi gulstas uz patērētāju, un

—

otrkārt, ir pretrunā tam, ka standartnoteikuma dēļ tiesai ir jāuzskata, ka patērētājs ir atzinis kreditoram noteikto pienākumu pirms līguma noslēgšanas pilnīgu un pareizu izpildi, šim noteikumam tādējādi izraisot pienākuma pierādīt minēto pienākumu izpildi apvēršanu, kas var apdraudēt ar Direktīvu 2008/48 atzīto tiesību efektivitāti;

Direktīvas 2008/48 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tas nav pretrunā tam, ka patērētāja kredītspējas novērtējums tiek veikts, pamatojoties vienīgi uz šī patērētāja sniegto informāciju, ar nosacījumu, ka šī informācija ir pietiekama un ka šī patērētāja sniegtajiem vienkāršajiem paziņojumiem tiek pievienoti apstiprinoši dokumenti, un, otrkārt, tas nenosaka kreditoram pienākumu veikt sistemātiskas patērētāja sniegtās informācijas pārbaudes;

Direktīvas 2008/48 5. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan tas nav pretrunā tam, ka kreditors sniedz patērētājam atbilstīgus izskaidrojumus, pirms ir novērtējis šī patērētāja finansiālo situāciju un vajadzības, var izrādīties, ka patērētāja kredītspējas novērtējums nozīmē, ka sniegtie atbilstīgie izskaidrojumi ir jāpielāgo un ka šie izskaidrojumi ir jāsniedz patērētājam savlaicīgi, pirms kredītlīguma parakstīšanas, tomēr bez pienākuma sagatavot īpašu dokumentu.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/10

Tiesas (desmitā palāta) 2015. gada 18. decembra spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Generali-Providencia Biztosító Zrt/Közbeszerzési Hatóság Közbeszerzési Döntőbizottság

(Lieta C-470/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskie iepirkumi - Publiskā iepirkuma līgumi, kuru vērtība nesasniedz Direktīvā 2004/18/EK paredzēto robežvērtību - LESD 49. un 56. pants - Piemērojamība - Noteiktas pārrobežu intereses - Iemesli izslēgšanai no konkursa procedūras - Saimnieciskās darbības subjekta, kas ir pārkāpis konkurences tiesību normas, un tas ir atzīts ar tiesas spriedumu pirms ne vairāk kā 5 gadiem, izslēgšana - Pieļaujamība - Samērīgums)

(2015/C 065/14)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Generali-Providencia Biztosító Zrt

Atbildētāja: Közbeszerzési Hatóság Közbeszerzési Döntőbizottság

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 56. pants neliedz piemērot valsts tiesisko regulējumu, ar kuru no konkursa procedūras tiek izslēgts saimnieciskās darbības subjekts, kurš ir izdarījis konkurences tiesību normu pārkāpumu, kas ir atzīts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu un par kuru tam ir ticis uzlikts naudas sods.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/11

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Bundessozialgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Walter Larcher/Deutsche Rentenversicherung Bayern Süd

(Lieta C-523/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - LESD 45. pants - Regulas (EEK) Nr. 1408/71 3. panta 1. punkts - Vecuma pabalsti - Nediskriminācijas princips - Darba ņēmējs, kurš vienā dalībvalstī saņem tiesības uz pakāpenisku priekšlaicīgo pensionēšanos pirms došanās pensijā - To vērā ņemšana, lai piešķirtu tiesības uz vecuma pensiju citā dalībvalstī)

(2015/C 065/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundessozialgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Walter Larcher

Atbildētāja: Deutsche Rentenversicherung Bayern Süd

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, 3. panta 1. punktā ietvertajam vienlīdzīgas attieksmes principam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, atbilstoši kurai, lai piešķirtu vecuma pensiju pēc pakāpeniskās priekšlaicīgās pensionēšanās, tiek prasīts, lai pakāpeniskā priekšlaicīgā pensionēšanās būtu notikusi vienīgi saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesisko regulējumu;

vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ietverts Regulas Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1992/2006, 3. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai atzītu vienā dalībvalstī pakāpenisko priekšlaicīgo pensionēšanos, kas ir notikusi atbilstoši citas dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, ir jāveic salīdzinoša pārbaude par abu šo dalībvalstu pakāpeniskās priekšlaicīgās pensionēšanās regulējumu piemērošanas nosacījumiem, lai katrā atsevišķā gadījumā noteiktu, vai konstatētās atšķirības var būt šķērslis pirmās dalībvalsts attiecīgajā tiesiskajā regulējumā leģitīmi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/12

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mohamed M'Bodj/État belge

(Lieta C-542/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 19. panta 2. punkts - Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai - Persona, kas tiesīga uz alternatīvo aizsardzību - 15. panta b) punkts - Pieteikuma iesniedzēja spīdzināšana vai necilvēcīga pazemojoša izturēšanās pret viņu, vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī - 3. pants - Labvēlīgāki standarti - Ar smagu slimību sirgstošs pieteikuma iesniedzējs - Atbilstošas ārstēšanās iespējas izcelsmes valstī neesamība - 28. pants - Sociālā aizsardzība - 29. pants - Veselības aprūpe)

(2015/C 065/16)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mohamed M'Bodj

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 28. un 29. pants, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta e) punktu un 3., 15. un 18. pantu, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalstij nav jāsniedz šajos pantos paredzētā sociālā aizsardzība un veselības aprūpe trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir tiesīgs uzturēties šīs dalībvalsts teritorijā saskaņā ar valsts tiesību normām, kādas tiek aplūkotas pamatlietā, kurās ir paredzēts minētajā dalībvalstī atļaut uzturēties ārzemniekam, kuram ir tāda slimība, kas izraisa reālu risku viņa dzīvībai vai viņa fiziskajai integritātei vai reālu necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risku, ja šī ārzemnieka izcelsmes valstī vai valstī, kurā viņš uzturējās pirms tam, vispār nav pieejama atbilstoša ārstēšanās; turklāt nav runa par veselības aprūpes tīšu atteikumu šim minētajam ārzemniekam šajā valstī.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/12

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Commissione Tributaria Provinciale di Cagliari (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Società Edilizia Turistica Alberghiera Residenziale (SETAR)/Comune di Quartu S. Elena

(Lieta C-551/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/98/EK - 15. pants - Atkritumu apsaimniekošana - Iespēja atkritumu ražotājam pašam tos apstrādāt - Valsts likums par transponēšanu, kas ir pieņemts, bet vēl nav stājies spēkā - Transponēšanas termiņa beigas - Tieša iedarbība)

(2015/C 065/17)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Provinciale di Cagliari

Pamatlietas puses

Prasītāja: Società Edilizia Turistica Alberghiera Residenziale (SETAR)

Atbildētāja: Comune di Quartu S. Elena

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, par kādu ir pamatlieta, ar kuru tiek transponēta šīs direktīvas norma, bet kura stāšanās spēkā tiek pakārtota kāda vēlāka iekšēja tiesību akta pieņemšanai, ja šī stāšanās spēkā ir pēc šajā direktīvā noteiktā transponēšanas termiņa beigām.

Direktīvas 2008/98 15. panta 1. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar tās 4. un 13. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēta iespēja atkritumu radītājam vai to īpašniekam pašam šos atkritumus apglabāt, tādējādi tiekot atbrīvotam no pašvaldības nodokļa par atkritumu apglabāšanu maksāšanas, ciktāl tas atbilst samērīguma principa prasībām.

(1) OV C 377, 21.12.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/13

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Centre public d'action sociale d'Ottignies-Louvain-La-Neuve/Moussa Abdida

(Lieta C-562/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 19. panta 2. punkts un 47. pants - Direktīva 2004/83/EK - Obligātie standarti bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai - Persona, kurai var tikt piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss - 15. panta b) punkts - Pieteikuma iesniedzēja spīdzināšana vai necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās pret viņu vai sodīšana izcelsmes valstī - 3. pants - Labvēlīgāki noteikumi - Pieteikuma iesniedzējs, kas saslimis ar smagu slimību - Atbilstīgas ārstēšanas izcelsmes valstī neesamība - Direktīva 2008/115/EK - To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi - 13. pants - Tiesiskās aizsardzības līdzeklis ar apturošu iedarbību - 14. pants - Garantijas pirms atgriešanas - Pamatvajadzības)

(2015/C 065/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītājs: Centre public d'action sociale d'Ottignies-Louvain-La-Neuve

Atbildētājs: Moussa Abdida

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 5. un 13. pants, kas aplūkoti kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. panta 2. punktu un 47. pantu, kā arī šīs direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību aktus:

—

kuros nav paredzēta apturoša iedarbība tiesību aizsardzības līdzeklim, kāds tiek izmantots attiecībā uz lēmumu, kurā trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir saslimis ar smagu slimību, ir dots rīkojums atstāt dalībvalsts teritoriju, ja šī lēmuma izpilde šim trešās valsts valstspiederīgajam var radīt būtisku viņa veselības stāvokļa smagas un neatgriezeniskas pasliktināšanās risku, un

—

kuros nav paredzēts iespēju robežās apmierināt minētā trešās valsts valstspiederīgā pamatvajadzības, lai garantētu, ka neatliekamā veselības aprūpe un slimību primārā ārstēšana faktiski var tikt nodrošināta laikposmā, kurā šai dalībvalstij ir pienākums atlikt šī trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu pēc tam, kad ir celta šī prasība.

(1) OV C 9, 11.1.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/14

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Azienda Ospedaliero–Universitaria di Careggi–Firenze/Data Medical Service srl

(Lieta C-568/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 92/50/EEK - 1. panta c) punkts un 37. pants - Direktīva 2004/18/EK - 1. panta 8. punkta pirmā daļa un 55. pants - Jēdzieni “pakalpojumu sniedzējs” un “saimnieciskās darbības subjekts” - Publiska universitātes ārstniecības iestāde - Iestāde ar juridiskās personas statusu, kā arī uzņēmējdarbības un organizatorisko autonomiju - Darbība galvenokārt bez peļņas gūšanas - Institucionālais mērķis piedāvāt veselības pakalpojumus - Iespēja piedāvāt līdzīgus pakalpojumus tirgū - Pielaišana dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā)

(2015/C 065/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Azienda Ospedaliero–Universitaria di Careggi–Firenze

Atbildētāja: Data Medical Service srl

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai [pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu] 1. panta c) punkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir izslēgta tādas publiskās ārstniecības iestādes kā pamatlietā aplūkotā dalība publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, jo šai iestādei ir saimniecisko darbību veicošas publisko tiesību iestādes raksturs, ja un ciktāl šī iestāde ir tiesīga darboties tirgū atbilstoši tās institucionālajiem un statūtos noteiktajiem mērķiem;

Direktīvas 92/50 tiesību normas un, it īpaši, šīs direktīvas pamatā esošie vispārīgie brīvas konkurences, nediskriminācijas un samērīguma principi ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā tādai publiskai ārstniecības iestādei kā pamatlietā aplūkotā, kas piedalās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, ir ļauts iesniegt piedāvājumu, kuru, pateicoties tās saņemtajam publiskam finansējumam, nevar pārspēt neviens konkurents. Tomēr piedāvājuma nesamērīgi lētā rakstura pārbaudes ietvaros, pamatojoties uz šīs direktīvas 37. pantu, līgumslēdzēja iestāde saistībā ar iespēju šo piedāvājumu noraidīt var ņemt vērā publiskā finansējuma, kuru saņem šāda iestāde, esamību.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/15

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Somalische Vereniging Amsterdam en Omgeving (Somvao)/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-599/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - 4. pants - Savienības vispārējais budžets - Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 - 53.b panta 2. punkts - Lēmums 2004/904/EK - Eiropas Bēgļu fonds laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam - 25. panta 2. punkts - Subsīdijas atgūšanas pienākuma juridiskais pamats pārkāpuma gadījumā)

(2015/C 065/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāja: Somalische Vereniging Amsterdam en Omgeving (Somvao)

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, 53.b panta 2. punkta ievadu un c) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka juridiskā pamata valsts tiesībās neesamības gadījumā šī norma nodrošina juridisko pamatu valsts iestāžu lēmumam, ar kuru koriģē no Eiropas Bēgļu fonda piešķirtas subsīdijas summu šīs subsīdijas saņēmējam nelabvēlīgā veidā saskaņā ar dalītās pārvaldības starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm principu un uzdod atgūt daļu no šī summas. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā gan subsīdijas saņēmēja, gan valsts pārvaldes rīcību, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi Savienības tiesību izpratnē ir tikuši ievēroti attiecībā uz atmaksāšanas pieteikumu.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/15

Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-639/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/112/EK - PVN - Samazināta likme - Ugunsdrošībai paredzētas preces)

(2015/C 065/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Lozano Palacios un M. Owsiany-Hornung)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Rezolutīvā daļa:

piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi ugunsdrošībai paredzētām precēm, kas ir uzskaitītas 2004. gada 11. marta likuma par preču un pakalpojumu nodokli 3. pielikumā, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 96.–98. pantā, lasot tos kopā ar šīs direktīvas III pielikumu;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/16

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 18. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-640/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - No Savienības tiesību viedokļa nepamatoti iekasētu nodokļu atmaksāšana - Valsts tiesību akti - Piemērojamo tiesību aizsardzības līdzekļu noilguma termiņa saīsināšana ar atpakaļejošu spēku - Efektivitātes princips - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips)

(2015/C 065/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal un W. Roels)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvis – J. Beeko)

Rezolutīvā daļa:

pieņemot tādu tiesību normu kā 2007. gada Finanšu likuma (Finance Act 2007) 107. pants, ar kuru ar atpakaļejošu spēku un bez iepriekšēja brīdinājuma, kā arī bez pārejas perioda tiek ierobežotas nodokļu maksātāju tiesības atgūt nodokļus, kas ir iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LES 4. panta 3. punktā;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 78, 15.3.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/16

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 11. decembra rīkojums (Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agrocaramulo – Empreendimentos Agro-Pecuários do Caramulo SA/Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP (IFAP)

(Lieta C-70/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 3846/87 - Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Eksporta kompensācijas - Mājputnu gaļa - “Kaujamās dējējvistas” - Lauksaimniecības produktu nomenklatūra eksporta kompensācijām - Klasificēšana)

(2015/C 065/23)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agrocaramulo – Empreendimentos Agro-Pecuários do Caramulo SA

Atbildētājs: Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP (IFAP)

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1987. gada 17. decembra Regulas (EEK) Nr. 3846/87, ar ko izveido lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Komisijas 2005. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2091/2005, I pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pielikumā norādīto produktu kodu 0207 12 10 9900 un 0207 12 90 9190 preču aprakstam “citi” neatbilst tā dēvētās “kaujamās dējējvistas”, proti, dējējvistas, kas tiek nokautas dēšanas perioda beigās, kad to skelets ir pilnībā pārkaulojies.

(1) OV C 135, 5.5.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/17

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 11. decembra rīkojums – Federación Nacional de Empresarios de Minas de Carbón (Carbunión)/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-99/14) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Lēmums 2010/787/ES - Valsts atbalsts nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai - Nosacījumi šā atbalsta uzskatīšanai par saderīgu ar iekšējo tirgu - Tiesas reglamenta 181. pants)

(2015/C 065/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Federación Nacional de Empresarios de Minas de Carbón (Carbunión) (pārstāvji – K. Dasai, solicitor, un S. Cisnal de Ugarte, abogada)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Florindo Gijón un P. Mahnič Bruni), Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, É. Gippini Fournier un C. Urraca Caviedes)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Federación Nacional de Empresarios de Minas de Carbón (Carbunión) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 14.4.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. novembrī iesniedza Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) – P/M

(Lieta C-507/14)

(2015/C 065/27)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal de Justiça

Pamatlietas puses

Prasītājs: P

Atbildētājs: M

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (1) 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu un šīs regulas 19. panta 2. punktu, var uzskatīt, ka tiesa, kurā tika apturēta pirmā tiesvedība, ir tiesa, kurā prasība tika iesniegta kā pirmajā, ja viena lieta par vecāku atbildību tiek celta vienā dalībvalstī un otra lieta ar tādu pašu priekšmetu iepriekš ir tikusi celta citā dalībvalstī, taču tā pēc prasītāja šajā lietā lūguma ir tikusi apturēta un attiecīgajam atbildētājam prasības pieteikums nav ticis nosūtīts, kā arī viņš nav ticis informēts par tā esamību un nekad nav piedalījies šajā tiesvedībā, un ja lieta joprojām bija apturēta brīdī, kad atbildētājs agrāk celtajā prasībā iesniedza vēlāko prasību tiesā?

(1) Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 1. lpp.).

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/19

Prasība, kas celta 2014. gada 14. novembrī – Eiropas Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-515/14)

(2015/C 065/28)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Tserepa-Lacombe un D. Martin)

Atbildētāja: Kipras Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Kipras Republika nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 48. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, jo tā ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. maija nav atcēlusi vecuma kritēriju, kurš ir iekļauts Pensiju likuma (Likums 97(I) 97) 27. pantā un kura dēļ šis pants nav saderīgs ar iepriekš minētajām normām tādēļ, ka ar to darba ņēmēji tiek atturēti atstāt savu valsti, lai strādātu citā dalībvalstī, Eiropas Savienības iestādē vai citā starptautiskā struktūrā, un tādēļ, ka ar to tiek radīta nevienlīdzīga attieksme starp migrējošiem darba ņēmējiem, ieskaitot tos, kuri strādā Eiropas Savienības iestādēs vai citā starptautiskā struktūrā, no vienas puses, un valsts ierēdņiem, kuri strādā tikai Kiprā, no otras puses;

—	piespriest Kipras Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Kipras Republika nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 48. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, jo tā ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. maija nav atcēlusi vecuma kritēriju, kurš ir iekļauts Pensiju likuma (Likums 97(I) 97) 27. pantā un kura dēļ šis pants nav saderīgs ar iepriekš minētajām normām tādēļ, ka ar to darba ņēmēji tiek atturēti atstāt savu valsti, lai strādātu citā dalībvalstī, Eiropas Savienības iestādē vai citā starptautiskā struktūrā, un tādēļ, ka ar to tiek radīta nevienlīdzīga attieksme starp migrējošiem darba ņēmējiem, ieskaitot tos, kuri strādā Eiropas Savienības iestādēs, un valsts ierēdņiem, kuri strādā tikai Kiprā. Kipras tiesiskajā regulējumā, it īpaši Pensiju likuma (Likums 97(I) 97) 27. pantā, ir ieviesta atšķirīga attieksme starp valsts pārvaldes ierēdņiem un ierēdņiem, kuri strādā starptautiskās struktūrās citā dalībvalstī vai Eiropas Savienībā, jo vienīgi darba ņēmējiem, kuri strādā tikai Kiprā, ir tiesības valsts dienesta atstāšanas gadījumā izmantot Pensiju likuma 24. un 25. pantu un saglabāt savas tiesības uz pensiju, pat ja viņi neizpilda vecuma kritēriju, kas ir 45 vai 48 gadi. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, nav iespēju atsaukties uz šiem pantiem, tādējādi zaudējot savas tiesības uz pensiju.

Turklāt ar apspriesto Pensiju likuma pantu tiek traucēta darba ņēmēju brīva pārvietošanās, jo ar to darba ņēmējam ir liegta iespēja atsaukties uz visu apdrošināšanas periodu summēšanu un ar to migrējošam darba ņēmējam netiek nodrošināta vienota karjera sociālā nodrošinājuma mērķiem. Pensiju likuma piemērošana nozīmē, ka ierēdnis, kurš brīvprātīgi aiziet no Kipras valsts dienesta, lai strādātu starptautiskās struktūrās citā dalībvalstī, un kurš neizpilda vecuma kritēriju, proti, atkarībā no gadījuma nav 45 vai 48 gadus vecs, saņem tikai vienreizēju maksājumu un zaudē tiesības uz pensiju saskaņā ar Pensiju likuma 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pat ja viņš ir pabeidzis minimālo piecu gadu apdrošināšanas periodu.

Tāpat Likumā 31(I)/2012, kurā paredzēta vienīgi iespēja tiesības uz pensiju nodot Eiropas Savienības ierēdņu pensiju shēmai vai no tās, nav ietverta neviena norma attiecībā uz to valsts ierēdņu tiesībām uz pensiju, kuri atstāj Kipras valsts dienestu, lai strādātu Eiropas Savienībā, bet galu galā izvēlas nenodot savas tiesības uz pensiju saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. pantu. Šie ierēdņi zaudēs savas tiesības uz pensiju, ja viņi no Kipras valsts dienesta ir aizgājuši brīvprātīgi un neizpilda vecuma kritēriju.

Turklāt 2011. gada likums par valsts ierēdņu tiesībām uz pensiju plašākā publisko tiesību sektorā, iekļaujot pašvaldības (vispārpiemērojami noteikumi) (Likums 113(I) 2011) ir piemērojams vienīgi valsts ierēdņiem, kuri ir jaunpienācēji, kas amatā pirmo reizi iecelti 2011. gada 1. oktobrī, kad šis likums stājās spēkā, vai pēc šī datuma, kas nozīmē, ka diskriminācija vecuma dēļ turpinās attiecībā uz tiem, kuriem ir piemērojams Pensiju likums (Likums 97(I) 97).

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 19. novembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Sparkasse Allgäu/Finanzamt Kempten

(Lieta C-522/14)

(2015/C 065/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sparkasse Allgäu

Atbildētāja: Finanzamt Kempten

Prejudiciālie jautājumi

Vai brīvība veikt uzņēmējdarbību (Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants, agrāk Eiropas Kopienas [dibināšanas līguma] 43. pants) nepieļauj tādu dalībvalsts normu, saskaņā ar kuru valsts teritorijā dibinātai kredītiestādei mantojuma atstājēja rezidenta nāves gadījumā ir arī jāpaziņo nodokļu iestādei, kura atbildīga par mantojuma nodokļa iekasēšanu valsts teritorijā, par tiem mantojuma atstājēja aktīviem, kuri noguldīti kredītiestādes filiālē citā dalībvalstī vai kurus tā pārvalda, ja nav līdzīga paziņošanas pienākuma šajā citā dalībvalstī un uz kredītiestādēm šajā valstī ir attiecināts banku noslēpums, kura pārkāpšana tiek krimināli sodīta?

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. novembrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) – YARA Brunsbüttel GmbH/Hauptzollamt Itzehoe

(Lieta C-529/14)

(2015/C 065/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: YARA Brunsbüttel GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Itzehoe

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/96/EK (1) 1. pantam ir pretrunā dalībvalsts atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz energoproduktiem, kas tiek izmantoti atgāzes termiskai apstrādei, vai Direktīva 2003/96/EK atbilstoši tās 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajam ievilkumam nav piemērojama šiem energoproduktiem, jo izmantošana atgāzes termiskai apstrādei ir cits izmantošanas mērķis nekā izmantošana par kurināmo vai motordegvielu un to gadījumā līdz ar to ir runa par energoproduktu divējādu izmantošanu šīs tiesību normas izpratnē?

2)	Vai attiecībā uz energoproduktiem, kas tiek izmantoti atgāzes termiskai apstrādei, konkrētajā gadījumā var tikt piemērots atbrīvojums no nodokļa tikai tad, ja tie, termiski apstrādājot atgāzi, tiek izmantoti arī kā izej-, pamat- vai palīgviela attiecībā uz produktu, kas rodas, apstrādājot atgāzi?

Vai atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz energoproduktiem, kas tiek izmantoti atgāzes termiskai apstrādei, nevar tikt piešķirts, ja atgāzes apstrādes rezultātā radusies termiskā enerģija daļēji tiek izmantota arī apkures vai žāvēšanas nolūkiem? Vai šī izslēgšana konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī tad, ja apkurei vai žāvēšanai ir nepieciešams mazāk enerģijas, nekā enerģija, kas atrodas atgāzē un kas rodas, to termiski apstrādājot?

(1) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.).

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. novembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – Toorank Productions BV, otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-532/14)

(2015/C 065/31)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Toorank Productions BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālais jautājums

Vai KN pozīcija 2206 ir tādējādi jāinterpretē, ka tajā ir jāklasificē dzēriens ar spirta tilpumkoncentrāciju 13,4 %, kas tiek ražots, attīrītu alkoholisku (pamat)dzērienu “Ferm fruit”, kas iegūts, raudzējot ābolu koncentrātu, sajaucot ar cukuru, smaržvielām, krāsvielām, garšas uzlabotājiem, iebiezinātājiem, konservantiem un destilēto spirtu, kas apjomā un procentos nav vairāk par 49 % no dzērienā esošā alkohola, kamēr 51 % tajā esošā alkohola ir no raudzēšanas? Ja atbilde uz šo jautājumu ir noraidoša, vai KN apakšpozīcija 2208 70 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā kā liķieris ir klasificējams šāds dzēriens?

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/21

(Lieta C-533/14)

(2015/C 065/32)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Toorank Productions BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai KN pozīcija 2206 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir jāklasificē dzēriens “Ferm Fruit”, kas ir iegūts, raudzējot ābolu koncentrātu, un kas kalpo kā pamatdzēriens atsevišķu citu dzērienu ražošanā, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 16 % un attīrīšanas (it īpaši ultrafiltrēšanas) rezultātā tas ir ieguvis neitrālu krāsu, smaržu un garšu un tam nav ticis pievienots destilēts spirts? Ja nē, vai KN pozīcija 2208 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā klasificējams šāds dzēriens?

Vai KN pozīcija 2206 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir jāklasificē dzēriens ar spirta tilpumkoncentrāciju 14 %, kas tiek ražots, piejaucot 1. jautājumā norādītajam (pamat)dzērienam cukuru, aromatizētājus, krāsvielas, garšas uzlabotājus, iebiezinātājus un/vai konservantus un tajā nav destilēta spirta? Ja nē, vai KN pozīcija 2208 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā klasificējams šāds dzēriens?

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/22

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedumu lietā T-317/12 Holcim (Romania) SA/Eiropas Komisija 2014. gada 1. decembrī iesniedza Holcim (Romania) SA

(Lieta C-556/14 P)

(2015/C 065/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Holcim (Romania) SA (pārstāvis – L. Arnauts, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedumu lietā T-317/12 Holcim (Romania) SA/Eiropas Komisija;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Vispārējā tiesā lietā T-317/12 un tiesāšanās izdevumus, kas radušies Tiesā;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

Pakārtoti, apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, kas celti Vispārējā tiesā:

—	pamatojoties uz LESD 256., 268. un 340. pantu, atzīt ES atbildību par Eiropas Komisijas rīcību attiecībā uz zaudējumiem, kuri ir radušies apelācijas sūdzības iesniedzējai pēc 1 0 00 000 emisijas kvotu zādzības;

—	piespriest ES izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai nozagto emisijas kvotu tirgus vērtību, kuras nebūs atgūtas galīgā sprieduma pasludināšanas dienā, atbilstoši tirgus cenai, kāda bija zādzības dienā, pieskaitot procentu likmi 8 % gadā, sākot no 2010. gada 16. novembra;

—	līdz ar to piespriest Eiropas Savienībai pagaidu kārtā izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai 1 EUR;

—	piespriest pusēm vienoties par zaudējumu apmēru un/vai likt apelācijas sūdzības iesniedzējai pierādīt galīgo zaudējumu apmēru trīs mēnešu laikā pēc starpsprieduma pieņemšanas;

—	pasludināt spriedumu par izpildāmu.

Un katrā ziņā:

—	piespriest ES atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	pasludināt spriedumu par izpildāmu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Komisijas 2004. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes (2) Lēmumu 280/2004/EK (3) Eiropas Komisija ir ieviesusi standartizētu valsts reģistru sistēmu (turpmāk tekstā – “ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēma”), lai varētu izsekot un garantēt drošu Eiropas Savienības emisijas kvotu (turpmāk tekstā – “ES kvotas”) (atļauja emitēt noteiktu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem par to samazināšanu) izsniegšanu, iegūšanu, atsavināšanu un atcelšanu. Valstu reģistrus savieno un pārrauga centrālais administrators Eiropas Komisijā, kurš uztur par Kopienas Neatkarīgo darījumu žurnālu (CITL).

Vairākiem ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmas valstu reģistriem uzbruka kibernoziedznieki. 2010 gada 16. novembrī notika pretlikumīga piekļuve Holcim (Romania) ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmas kontiem. Ar vairākiem darījumiem, kurus veica neautorizētas personas, 1 6 00 000 ES kvotas tika pārskaitītas uz kontiem citās valstīs, no tām tika atgūtas tikai 6 00 000 kvotas, pateicoties tam, ka iejaucās Rumānijas Valsts Reģistrs (turpmāk tekstā – “NEPA”). Tas atbilst zaudējumiem aptuveni EUR 1 5 0 00 000 apmērā, jo Eiropas Komisijas nostājas dēļ Holcim (Romania) nevarēja atgūt atlikušas nozagtās kvotas.

Eiropas Komisija ir pastāvīgi atteikusi i) bloķēt nozagtās kvotas, kaut gan katrai no tām ir individuāls numurs un tām ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmā jebkurā laikā var viegli izsekot, un ii) atklāt, kuros kontos un/vai valstu reģistros tās atrodas, lai Holcim varētu uzsākt tiesvedības attiecīgajās dalībvalstīs. Eiropas Komisija turklāt ir uzdevusi valstu reģistriem ieņemt tādu pašu nostāju, pamatojoties uz pienākumu ieverot konfidencialitāti.

Prasība par zaudējumu atlīdzību pret Eiropas Savienību saskaņā ar Protokola par Tiesas statūtiem 21. pantu un LESD 256., 268. un 340. pantu, kuru Vispārējā tiesa noraidīja ar tās 2014. gada 18. septembra spriedumu, ir pamatota ar:

Pirmais pamats: par Eiropas Savienības atbildību par Eiropas Komisijas prettiesiskiem lēmumiem, kuri izpaudās tādējādi, ka:

i.	ir kļūdaini interpretēts 2004. gada 21. decembra Regulas Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 10. panta 1. punkts;

ii.	ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 20. pants;

iii.

nolemjot neizpaust nozagto ES emisijas kvotu atrašanās vietu ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmā, ir pārkāpti vairāki vispārējie tiesību principi (samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, pienākums ievērot pienācīgu rūpību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar tiesībām uz īpašumu).

Otrais pamats: par Eiropas Savienības atbildību par Direktīvas 2003/87 19. un 20. panta un Eiropas Komisijas Regulas Nr. 2216/2004 prettiesisku ieviešanu attiecībā uz ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmas drošību, konfidencialitāti un darbību.

Trešais pamats: par Eiropas Savienības atbildību par prettiesiskiem lēmumiem, kuri, salīdzinot ar citiem, nesamērīgi skar noteiktu saimnieciskās darbības subjektu loku (ārkārtēji zaudējumi) un pārsniedz attiecīgajai nozarei raksturīgā ekonomiskā riska apmēru (īpaši zaudējumi), kā arī reglamentējošajam aktam, kas ir apgalvoto zaudējumu pamatā, nav vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 32. lpp.

(2) OV L 386, 1 lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā, OV L 49, 1. lpp.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. decembrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Caner Genc/Udlændingenævnet

(Lieta C-561/14)

(2015/C 065/34)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Caner Genc

Atbildētāja: Udlændingenævnet

Prejudiciālie jautājumi

Vai atturēšanās no jebkādas darbības klauzula, kas paredzēta Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, kas pievienots Eiropas Ekonomikas kopienas un Turcijas 1963. gada 12. septembra nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 13. pantā, un/vai atturēšanās no jebkādas darbības klauzula, kas paredzēta 1970. gada 23. novembra papildprotokola, kas apstiprināts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (1), 41. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka jauniem un stingrākiem nosacījumiem attiecībā uz ģimenes locekļu, kuri nav ekonomiski aktīvi, tostarp ekonomiski aktīvu Turcijas valstspiederīgo, kuri uzturas un kuriem ir uzturēšanās atļauja dalībvalstī, nepilngadīgu bērnu ģimenes atkalapvienošanos, ir piemērojama atturēšanās no jebkādas darbības prasība, ņemot vērā:

—	Tiesas veikto atturēšanās no jebkādas darbības klauzulas interpretāciju it īpaši tās spriedumos Derin (EU:C:2007:442); Dülger (EU:C:2012:504); Ziebell (EU:C:2011:809) (Virspalāta) un Demirkan (EU:C:2013:583) (Virspalāta),

—

Ankaras nolīguma mērķi un saturu, kā tas it īpaši interpretēts spriedumos Ziebell un Demirkan, un, ņemot vērā, ka

—	nolīgumā un tam pievienotajos protokolos un lēmumos nav ietverti noteikumi par ģimenes atkalapvienošanos, un

—	apstākli, ka ģimenes atkalapvienošanās tajā laikā Kopienā, tagad Eiropas Savienībā, vienmēr ir tikusi regulēta sekundārajos tiesību aktos, šobrīd Brīvas pārvietošanās direktīvā (Direktīva 2004/38/EK) (2)?

Atbildot uz 1. jautājumu, Tiesai tiek lūgts norādīt, vai jebkādas atvasinātās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ekonomiski aktīvu Turcijas valstspiederīgo, kuri uzturas un kuriem ir uzturēšanās atļauja dalībvalstī, ģimenes locekļiem ir piemērojamas Turcijas darba ņēmēju ģimenes locekļiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1/80 13. pantu, vai arī tās ir piemērojamas tikai Turcijas pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem saskaņā ar papildprotokola 41. panta 1. punktu?

Ja atbilde uz 1. jautājumu, skatot to kopsakarā ar 2. jautājumu, ir apstiprinoša, Tiesai tiek lūgts norādīt, vai Lēmuma Nr. 1/80 13. panta 1. punktā paredzētā atturēšanās no jebkādas darbības klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka jauni ierobežojumi, kas ir “attaisnoti ar primāru vispārēju interešu apsvērumu, vai arī ir piemēroti, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai” (ārpus Lēmuma Nr. 1/80 14. pantā paredzētajam), ir likumīgi?

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša, Tiesai tiek lūgt norādīt:

(a)

Kādas norādes būtu jāizmanto, veicot ierobežojumu pārbaudi un samērīguma vērtējumu. Tiesai tostarp tiek lūgts norādīt, vai ir jāievēro tie paši principi, kas paredzēti tās judikatūrā par ģimenes atkalapvienošanos saistībā ar ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, un kuri ir balstīti uz Brīvas pārvietošanās direktīvu (Direktīva 2004/38) un Līguma noteikumiem, vai arī ir jāpiemēro cits vērtējums?

(b)

Ja ir jāpiemēro cits vērtējums, nevis tas, kas izriet no Tiesas judikatūras par ģimenes atkalapvienošanos saistībā ar ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, Tiesai tiek lūgts norādīt, vai samērīguma vērtējums, kas tiek veikts saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu par ģimenes dzīves neaizskaramību un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, būtu jāpiemēro kā atsauces punkts, un ja nē, tad kādi principi būtu jāievēro?

(c)

Neraugoties uz to, kāda novērtējuma metode ir jāpiemēro:

Vai tāds noteikums kā Dānijas Udlændingeloven (likums par ārvalstniekiem) 9. panta 13. punkts – saskaņā ar kuru ģimenes atkalapvienošanās nosacījums personai, kura ir trešās valsts valstspiederīgais un kurai ir uzturēšanās atļauja Dānijā, un kura tajā uzturas, ar savu nepilngadīgo bērnu, ja bērns vai otrs no viņa vecākiem uzturas izcelsmes valstī vai citā valstī, ir tāds, ka bērnam ir, vai arī ir iespēja izveidot tādu saikni ar Dāniju, kas būtu pamats veiksmīgai integrācijai Dānijā – ir uzskatāms par “attaisnotu ar primāru vispārēju interešu apsvērumu, vai arī ir piemērots, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai”?

(1) Padomes 1972. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 2760/72, ar kuru noslēdz 1970. gada 23 novembrī parakstīto papildprotokolu un finanšu protokolu Nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju un paredz pasākumus, kas pieņemami to spēkā stāšanās nolūkā (OV 1972, L 293, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un pastāvīgi dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvu 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/25

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-340/07 RENV Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija 2014. gada 11. decembrī iesniedza Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE

(Lieta C-575/14 P)

(2015/C 065/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvji – M. Sfyri, I. Ampazis, Δικηγόροι)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam nodarīts tādēļ, ka Komisija nav izpildījusi savus līgumiskos pienākumus saistībā ar līguma EDC-53007 EEBO/27873 par projektu “e-Content Exposure and Business Opportunities” izpildi. Konkrētāk, piespriest Komisijai samaksāt summu EUR 1 72 588,62 apmērā, kas atbilst visiem apelācijas sūdzības iesniedzējam radītajiem izdevumiem saistībā ar darbu, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs bija uzsācis pirms līguma darbības beigām 2003. gada 16. maijā un ko apelācijas sūdzības iesniedzējs bija veicis atbilstoši savām līgumsaistīsbām. Pakārtoti, ja Tiesa uzskatītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam bija jāizbeidz jebkādi darbi no 2003. gada 16. maija, piespriest Komisijai samaksāt vismaz summu EUR 1 27 076,48 apmērā, kas atbilst visiem izdevumiem, kas līdz šim datumam apelācijas sūdzības iesniedzējam radušies vai ko tas uzņēmies likumīgi un stingrā saskaņā ar sava līguma noteikumiem;

—

piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam viņa juridiskos un citus izdevumus un samaksas, kas radušās saistība ar prasības celšanu un šīs apelācijas sūdzības iesniegšanu, pat ja šī apelācijas sūdzība tiek noraidīta, kā arī šīs apelācijas tiesāšanās izdevumus, ja šī sūdzība tiek apmierināta.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs balstās uz to, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai iesniegto pierādījumu skaidro nozīmi, nepareizi interpretējot līguma EDC-53007 EEBO/27873 II pielikumu “Vispārīgie noteikumi”, apšaubot iesniegtā izdevumu pārskata pierādošo spēku, un līdz ar to nepareizi uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti nebija piemēroti un pietiekami, lai pierādītu, ka tajos uzrādītie izdevumi bija faktiski radušies, īstenojot projektu.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-542/11 Alouminion/Komisija 2014. gada 18. decembrī iesniedza Dimosia Epichirisi Ilektrismou AE (DEI)

(Lieta C-590/14 P)

(2015/C 065/36)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dimosia Epichirisi Ilektrismou AE (DEI) (pārstāvji – E. Bourtzalas, E. Salakà, Ch. Suvodinos, Ch. Tagaras un A. Ekonomou, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Alouminion AE

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	apmierināt apelācijas sūdzību;

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus pirmās instances un apelācijas tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

1.	Kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot LESD 108. panta 3. punktu un Regulas Nr. 659/99 1. panta b) un c) punktu, ciktāl tika nolemts, ka atbalsta pagarināšana ipso facto nav jauns atbalsts, jo pasākuma atzīšana par jaunu atbalstu prasa, lai atbalsts tiktu būtiski izmainīts.

2.	Kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzama kļūda vērtējumā un faktu sagrozīšana attiecībā uz pieņemto lēmumu, ka preferenciālā tarifa piemērošana attiecīgajā laikposmā ir pastāvoša atbalsta pagarināšana.

3.	Acīmredzamas kļūdas tiesību un faktu piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz pieņemto lēmumu, ka nav mainījies atbalsta tiesiskais un līgumiskais pamats.

4.	Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā nav izskaidrots, vai nosacījumi pasākuma atzīšanai par jaunu atbalstu ir kumulatīvi un vai atbalsta atzīšana par jaunu atbalstu prasa likumdevēja iejaukšanās esamību.

5.	Vispārējās tiesas pienākuma lēmumu pieņemt, pamatojoties uz tajā iesniegtajiem argumentiem, pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/28

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra spriedums – Abdulrahim/Padome un Komisija

(Lieta T-127/09 RENV) (1)

(Lietas nodošana atpakaļ pēc nolēmuma atcelšanas - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un organizācijām, kas ir saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Regula (EK) Nr. 881/2002 - Personas, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes izveidotā sarakstā, līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Šīs personas vārda iekļaušana Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā esošajā sarakstā - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Termiņš prasības celšanai - Pārsniegums - Atvainojama maldība - Pamattiesības - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību)

(2015/C 065/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Abdulbasit Abdulrahim (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – P. Moser, QC, E. Grieves, barrister, H. Miller un R. Graham, solicitors)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – E. Finnegan un G. Étienne) un Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Paasivirta un G. Valero Jordana)

Priekšmets

Prasība sākotnēji, pirmkārt, daļēji atcelt Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 9. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2008. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1330/2008, ar kuru 103. reizi groza Regulu Nr. 881/2002 (OV L 345, 60. lpp.), vai pēdējo minēto regulu, ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, prasība atlīdzināt kaitējumu, kas ar šiem tiesību aktiem esot nodarīts

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2008. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1330/2008, ar kuru 103. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, ciktāl tā attiecas uz Abdulbasit Abdulrahim;

2)	Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina A. Abdulrahim tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, kā arī summu, ko Vispārējā tiesa izmaksāja juridiskās palīdzības mērķiem.

(1) OV C 167, 18.7.2009.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/29

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra spriedums – Veloss International un Attimedia/Parlaments

(Lieta T-667/11) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Tulkošanas pakalpojumu grieķu valodā sniegšana Parlamentam - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2015/C 065/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Veloss International (Brisele, Beļģija) un Attimedia SA (Brisele) (pārstāvis – N. Korogiannakis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – P. López-Carceller, L. Darie un P. Biström)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Parlamenta lēmumu, ar ko prasītāju iesniegtais pieteikums publiskā iepirkuma procedūrā EL/2011/ES saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem grieķu valodā (OV 2011/S 56-090374) tika ierindots otrajā vietā, un kas prasītājiem tika paziņots ar 2011. gada 18. oktobra vēstuli, kā arī visus ar to saistītos Parlamenta lēmumus, un, otrkārt, prasība atlīdzināt iespējami nodarītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. oktobra lēmumu, ar ko Veloss International SA un Attimedia SA iesniegtais pieteikums publiskā iepirkuma procedūrā EL/2011/ES saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem grieķu valodā tika ierindots otrajā vietā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 58, 25.2.2012.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/29

Vispārējās tiesas 2015. gada 15. janvāra spriedums – Francija/Komisija

(Lieta T-1/12) (1)

(Valsts atbalsts - Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem - Francijas iestāžu plānots pārstrukturēšanas atbalsts SeaFrance SA - SNCF akceptēts kapitāla palielinājums un aizdevumi SeaFrance - Lēmums, ar kuru par nesaderīgu ar iekšējo tirgu ir atzīts pārstrukturēšanas atbalsts - Valsts atbalsta jēdziens - Privātā ieguldītāja kritērijs - Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai)

(2015/C 065/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – sākotnēji E. Belliard, G. de Bergues un J. Gstalter, vēlāk G. de Bergues, D. Colas un J. Bousin)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Di Bucci, B. Stromsky un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 24. oktobra Lēmumu 2012/397/ES par valsts atbalstu SA 32600 (2011/C) – Francija – Valsts atbalsts SeaFrance pārstrukturēšanai, ko sniedzis SNCF (OV 2012, L 195, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 17.3.2012.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/30

Vispārējās tiesas 2015. gada 15. janvāra spriedums – Ziegler/Komisija

(Apvienotās lietas T-539/12 un T-150/13) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Konkurence - Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā - Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pārcelšanās - Lēmums, ar ko tiek konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Fiktīvas tāmes - Iestādes atbildības apjoms - Res judicata spēks - Rūpības pienākums - Cēloņsakarība)

(2015/C 065/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ziegler SA (Brisele, Beļģija) un Ziegler Relocation SA (Brisele) (pārstāvji – J.-F. Bellis, M. Favart un A. Bailleux, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Baquero Cruz un A. Bouquet)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt, pirmkārt, apgalvoto kaitējumu, kas esot radies tāpēc, ka ir ticis pieņemts Komisijas 2008. gada 11. marta lēmums C(2008) 926, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38543 – Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi), un, otrkārt, apgalvoto kaitējumu, kas esot radies “fiktīvo tāmju” prakses turpināšanas pēc Lēmuma C(2008) 926 pieņemšanas laikposmā no 2008. gada 11. marta līdz 2014. gada 1. janvārim

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Ziegler SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas lietā T-539/12 radušos tiesāšanās izdevumus;

3)	Ziegler Relocation SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas lietā T-150/13 radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 23.2.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/31

Vispārējās tiesas 2015. gada 16. janvāra spriedums – Trentea/FRA

(Lieta T-107/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pieņemšana darbā - Lēmums noraidīt kandidatūru un iecelt amata citu kandidātu - Pamats, kas pirmo reizi izvirzīts tiesas sēdē - Pierādījumu sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Piespriešanas atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apstrīdēšana)

(2015/C 065/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cornelia Trentea (Barselona, Spānija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) (pārstāvis – M. Kjærum, kuram palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 11. decembra spriedumu Trentea/FRA (F-112/10, Krājums–CDL, EU:F:2012:179), ar kuru prasīts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Cornelia Trentea sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 129, 4.5.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/31

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra spriedums – dm–drogerie markt/ITSB – V-Contact Kereskedelmi és Szolgáltató (“CAMEA”)

(Lieta T-195/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “CAMEA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “BALEA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 065/43)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: dm-drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji – B. Beinert, O. Bludovsky un T. Strack, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – J. Németh, P. Geroulakos un V. Melgar)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: V-Contact Kereskedelmi és Szolgáltató Kft (Szada, Ungārija) (pārstāvis – A. Krajnyák, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 17. janvāra lēmumu lietā R 452/2012-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp dm–drogerie markt GmbH & Co. KG un V-Contact Kereskedelmi és Szolgáltató Kft

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	dm-drogerie markt GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/32

Vispārējās tiesas 2015. gada 15. janvāra spriedums – MEM/ITSB (“MONACO”)

(Lieta T-197/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Vārdiska preču zīme “MONACO” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 151. panta 1. punkts un 154. panta 1. punkts - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts - Daļējs aizsardzības atteikums)

(2015/C 065/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marques de l’État de Monaco (MEM) (Monako, Monako) (pārstāvis – S. Arnaud, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāve – V. Melgar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 29. janvāra lēmumu lietā R 113/2012–4 attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “MONACO” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Marques de l’État de Monaco (MEM) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 156, 1.6.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/32

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra spriedums – Gossio/Padome

(Lieta T-406/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Īpaši ierobežojoši pasākumi, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā - Līdzekļu iesaldēšana - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pamattiesības)

(2015/C 065/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marcel Gossio (Abidžāna, Kotdivuāra) (pārstāvis – S. Zokou, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen un G. Étienne)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2005. gada 12. aprīļa Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 95, 1. lpp.), Padomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 285, 28. lpp.), un Padomes 2012. gada 8. marta Īstenošanas lēmumu 2012/144/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 71, 50. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, atcelt Padomes 2013. gada 17. maija lēmumu atstāt spēkā ierobežojošos pasākumus, kas veikti attiecībā uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2014. gada 12. maija Īstenošanas lēmumu 2014/271/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru, un Padomes 2014. gada 12. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 479/2014, ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā, ciktāl tie attiecas uz Marcel Gossio;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/33

Vispārējās tiesas 2014. gada 14. janvāra spriedums – Melt Water/ITSB (“MELT WATER Original”)

(Lieta T-69/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “MELT WATER Original” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2015/C 065/46)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Research and Production Company “Melt Water” UAB (Klaipēda, Lietuva) (pārstāve – V. Viešūnaitė, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju piektās padomes 2013. gada 26. novembra lēmumu lietā R 494/2013–5 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu “MELT WATER Original” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Research and Production Company “Melt Water” UAB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 14.4.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/34

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra spriedums – Melt Water/ITSB (Caurspīdīgas cilindrveida pudeles forma)

(Lieta T-70/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Caurspīdīgas cilindrveida pudeles forma - Absolūts atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 065/47)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Research and Production Company “Melt Water” UAB (Klaipēda, Lietuva) (pārstāve – V. Viešūnaitė, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju piektās padomes 2013. gada 26. novembra lēmumu lietā R 481/2013–5 attiecībā uz pieteikumu trīsdimensiju apzīmējumu, kuru veido caurspīdīgas cilindrveida pudeles forma, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Research and Production Company “Melt Water” UAB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 14.4.2014.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 22. decembra rīkojums – Al Assad/Padome

(Lieta T-407/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Privātpersonas iekļaušana attiecīgo personu sarakstos - Personiskas saiknes ar režīma locekļiem - Tiesības uz aizstāvību - Lietas taisnīga izskatīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Pierādīšanas pienākums - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz privāto dzīvi - Res judicata spēks - Nepieņemamība - Acīmredzama nepieņemamība - Juridiski nepamatota prasība)

(2015/C 065/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bouchra Al Assad (Damaska, Sīrija) (pārstāvji – G. Karouni un C. Dumont, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – G. Étienne un M.-M. Joséphidès)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt, pirmkārt, Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 111, 1. lpp., labojums OV 2013, L 127, 27. lpp.), otrkārt, Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.), treškārt, Padomes 2013. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1332/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 335, 3. lpp.), ceturtkārt, Padomes 2013. gada 13. decembra Lēmumu 2013/760/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV L 335, 50. lpp.), piektkārt, Padomes 2014. gada 28. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 578/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 160, 11. lpp.), un, sestkārt, Padomes 2014. gada 28. maija Lēmumu 2014/309/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV L 160, 37. lpp.), ciktāl prasītājas uzvārds ir ticis saglabāts to personu un vienību, kam ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi, sarakstos

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz Padomes 2013. gada 31. maija Lēmuma 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju atcelšanu;

prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz Padomes 2013. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 1332/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes 2013. gada 13. decembra Lēmuma 2013/760/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2013/255, un Padomes 2014. gada 28. maija Lēmuma 2014/309/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2013/255, atcelšanu;

prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami juridiski nepamatotu, ciktāl tā attiecas uz Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un Padomes 2014. gada 28. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 578/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, atcelšanu;

4)	Bouchra Al Assad atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 344, 23.11.2013.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/35

Prasība, kas celta 2014. gada 19. novembrī – ANKO/Komisija

(Lieta T-768/14)

(2015/C 065/49)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ANKO AE Antiprosopeion, Emporeiou kai Viomichanias (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka summa EUR 3 77 733,93 apmērā, kuru Komisija samaksāja prasītājai saistībā ar projektu “POCEMON”, ir attiecināmās izmaksas un tādējādi prasītājai nav pienākuma atmaksāt šo summu kā tādu, kura ir samaksāta nepamatoti;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas atbildību LESD 272. panta izpratnē saskaņā ar līgumu Nr. 216088 projekta “Point Of CarE MONitoring and Diagnostics for Autoimmune Diseases” (“POCEMON”) izpildei. It īpaši prasītāja uzskata, ka, lai arī tā bija izpildījusi savus līgumā paredzētos pienākumus, Komisija pretēji šī līguma noteikumiem, labas ticības principam, aizlieguma ļaunprātīgi izmantot tiesības principam un samērīguma principam pieprasīja atmaksāt ANKO samaksātās summas kā neattiecināmās izmaksas.

Tādējādi prasītāja uzskata, pirmkārt, ka Komisija balstās uz pilnībā nepamatotiem un katrā ziņā nepierādītiem argumentiem, lai noraidītu gandrīz visas izmaksas, kuras radušās ANKO, kā neattiecināmās izmaksas un pieprasītu atmaksāt ANKO samaksāto summu par projektu “POCEMON”. Otrkārt, Komisija, noraidot 98,68 % no maksājamās ieguldījuma summas tādēļ, ka tā, kā apgalvo Komisija, nav uzskatāma par attiecināmām izmaksām, kuras prasītājai radās projekta prasību dēļ, ir pārkāpusi aizlieguma ļaunprātīgi izmantot tiesības principu un samērīguma principu.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/36

Prasība, kas celta 2014. gada 21. novembrī – ANKO/Komisija

(Lieta T-771/14)

(2015/C 065/50)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ANKO Antiprosopeion, Emporeiou kai Viomichanias (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka summa EUR 2 96 149,77 apmērā, kuru Komisija samaksāja prasītājai saistībā ar projektu “DOC@HAND”, ir attiecināmās izmaksas un tādējādi prasītājai nav pienākuma atmaksāt šo summu kā tādu, kura ir samaksāta nepamatoti;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas atbildību LESD 272. panta izpratnē saskaņā ar līgumu Nr. 508015 projekta “DOC@HAND” izpildei. It īpaši prasītāja uzskata, ka, lai arī tā bija izpildījusi savus līgumā paredzētos pienākumus, Komisija pretēji šī līguma noteikumiem, labas ticības principam, aizlieguma ļaunprātīgi izmantot tiesības principam un samērīguma principam pieprasīja atmaksāt ANKO samaksātās summas kā neattiecināmās izmaksas.

Tādējādi prasītāja uzskata, pirmkārt, ka Komisija balstās uz pilnībā nepamatotiem un katrā ziņā nepierādītiem argumentiem, lai noraidītu gandrīz visas izmaksas, kuras radušās ANKO, kā neattiecināmās izmaksas un pieprasītu atmaksāt ANKO samaksāto summu par projektu “DOC@HAND”. Otrkārt, Komisija, noraidot 99,59 % no maksājamās ieguldījuma summas tādēļ, ka tā, kā apgalvo Komisija, nav uzskatāma par attiecināmām izmaksām, kuras prasītājai radās projekta prasību dēļ, ir pārkāpusi aizlieguma ļaunprātīgi izmantot tiesības principu un samērīguma principu.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/36

Prasība, kas celta 2014. gada 28. novembrī – Rumānija/Komisija

(Lieta T-784/14)

(2015/C 065/51)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji – R. Radu, R. Haţieganu, A. Buzoianu)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, kas pieņemts ar 2014. gada 19. septembra vēstuli BUDG/B3/MV D(2014) 3079038 un ar kuru Komisija uzdod Rumānijai nodot Eiropas Savienības budžeta rīcībā summu EUR 14 883,79 (bruto) apmērā, kas atbilst tradicionālo pašu resursu zaudējumam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav kompetenta pieņemt apstrīdēto lēmumu.

—

Savienības tiesiskais regulējums neietverot nevienu tiesību normu, ar kuru Komisijai tiktu piešķirta kompetence uzlikt dalībvalstij pienākumu samaksāt naudas summu, kas atbilst ES pašu resursu zaudējumam, kas noticis tāpēc, ka cita dalībvalsts, kura bija atbildīga par muitas nodokļu aprēķināšanu, iekasēšanu un to kā tradicionālo pašu resursu ieskaitīšanu ES budžetā, pieņēmusi lēmumu atmaksāt muitas nodokļus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nepietiekams un neatbilstošs.

—

Apstrīdētais lēmums neesot pietiekami un atbilstoši pamatots atbilstoši LESD 296. pantā prasītajam. No vienas puses, apstrīdētajā lēmumā nav norādīta tā pieņemšanas juridiskā bāze, un tā nav izsecināma no pārējiem Komisijas vēstules elementiem. No otras puses, Komisija apstrīdētajā lēmumā nav izklāstījusi juridisko argumentāciju, pamatojoties uz kuru Rumānijai uzlikts pienākums veikt maksājumu, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko radījis tradicionālo ES pašu resursu zaudējums pēc muitas parāda atlaišanas, par ko ir paziņojusi cita dalībvalsts.

Ar trešo pamatu – gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Komisija rīkojusies tai ar Līgumiem piešķirto pilnvaru ietvaros – tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un Rumānijas tiesības uz aizstāvību.

—

Komisija neesot izpildījusi savu rūpības un labas pārvaldības pienākumu, uzmanīgi nepārbaudīdama visu tās rīcībā esošo būtisko informāciju un neizprasīdama citu nepieciešamo informāciju pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Komisija neesot pierādījusi tiešu cēloņsakarību starp Rumānijai pārmestajiem faktiem un ES pašu resursu zaudējumu. Turklāt Rumānijai prasīto summu Komisija esot pamatojusi nevis saistībā ar attiecīgā tranzīta vērtībai atbilstošo muitas nodokļu summu, bet gan vienīgi balstījusies uz Vācijas Federatīvās Republikas atmaksāto vērtību.

—	Komisijas rīcība neesot bijusi paredzama, un Rumānijai neesot ļauts īstenot tās tiesības uz aizstāvību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības prasības.

—

Tiesību normas, uz kurām pamatodamās, Komisija ar apstrīdēto lēmumu ir uzlikusi samaksas pienākumu, šajā lēmumā neesot identificētas un precizētas, nedz arī to piemērošana Rumānijai esot bijusi paredzama. Rumānijas valsts pirms Komisijas vēstules saņemšanas neesot varējusi ne paredzēt, ne zināt par pienākumu nodot šīs iestādes rīcībā prasīto naudas summu, kas atbilst ES pašu resursu zaudējumam. Turklāt, pieņemot apstrīdēto lēmumu un uzliekot Rumānijai samaksas pienākumu četrus gadus pēc attiecīgo notikumu norises un neievērojot secinājumus, kurus Komisija formulējusi, šī laika gaitā risinot dialogu ar Rumānijas iestādēm, Komisija esot pievīlusi Rumānijas tiesisko paļāvību attiecībā uz finansiāla pienākuma neesamību saistībā ar attiecīgo muitas parādu maksājumu un līdz ar to – jebkādu pienākumu pret ES budžetu neesamību.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/38

Prasība, kas celta 2014. gada 28. novembrī – MPF Holdings/Komisija

(Lieta T-788/14)

(2015/C 065/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MPF Holdings Ltd (St Helier, Džērsija) (pārstāvji – D. Piccinin un E. Whiteford, barristers, un E. Gibson-Bolton, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

—	atcelt apstrīdēto lēmumu; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmumu C(2014) 5083 final lietā SA.35980 (2014/N-2) – Apvienotā Karaliste, Electricity Market Reform – Capacity Market.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, proti, tā apgalvo, ka Komisija esot nelikumīgi atņēmusi MPF tiesības piedalīties formālajā izmeklēšanas procedūrā, neuzsākot formālu izmeklēšanu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un Procesuālās regulas 4. panta 4. punktu, kaut arī pastāvot šaubas par jaudas tirgus atbilstību iekšējam tirgum. Prasītāja norāda, ka

—	līgumu ilgo termiņu diskriminējošo pieejamību nevarot pamatot ar leģitīmo mērķi, proti, iepirkt nepieciešamo ražošanas jaudu;

—	Komisija neesot pienācīgi izmeklējusi iespējamo ietekmi, ko līgumu ilgo termiņu pieejamība atstājot uz jaudas tirgus efektivitāti un uz esošo ražotņu īpašniekiem;

—	Komisija neesot pienācīgi izmeklējusi Apvienotās Karalistes valdības sniegto pamatojumu diskriminējošiem līgumu ilgumiem, proti, ka neatkarīgiem ražotājiem, kuri ir atkarīgi no projektu finansējuma, esot nepieciešami ilgtermiņa līgumi;

—	Komisija neesot pamatojusi vai pienācīgi izmeklējusi diskriminējošā nošķīruma starp “cenas ievērotāju” un “cenas noteicēju” iespējamo ietekmi.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/38

Prasība, kas celta 2014. gada 5. decembrī – AATC Trading/ITSB – El Corte Inglés (“ALAΪA PARIS”)

(Lieta T-794/14)

(2015/C 065/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AATC Trading AG (Steinhausen, Šveice) (pārstāvis – P. Lê Dai, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “ALAΪA PARIS” Nr. 3 485 166

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 11. septembra lēmums lietā R 1411/2013–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 57. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/39

Prasība, kas celta 2014. gada 4. decembrī – Ogrodnik/ITSB – Aviário Tropical (“Tropical”)

(Lieta T-804/14)

(2015/C 065/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tadeusz Ogrodnik (Chorzów, Polija) (pārstāvji – A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Aviário Tropical, SA (Loures, Portugāle)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgās preču zīmes īpašnieks: prasītājs

Attiecīgā preču zīme: grafiska melnbalta preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Tropical” – Kopienas preču zīme Nr. 3 435 773

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 22. septembra lēmums lietā R 1948/2013–4

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 75. pantu, pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/40

Prasība, kas celta 2014. gada 12. decembrī – Portugāle/Komisija

(Lieta T-810/14)

(2015/C 065/55)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, J. Arsénio de Oliveira un S. Nunes de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par nelikumīgu Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta izdoto lēmumu par maksājuma noteikšanu, kas paziņots ar 2014. gada 6. oktobra vēstuli 2014D/14507;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir uzurpējusi Eiropas Savienības tiesu varas pilnvaras, tādējādi tai nav kompetences.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pamatojot tiesību aktu ar mākslīgiem secinājumiem par Tiesas pasludinātā sprieduma lietā C-292/11 sekām, ir pārkāpti līgumi un visas ar to īstenošanu saistītās tiesību normas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, tādējādi pārkāpjot līgumus un visas ar to īstenošanu saistītās tiesību normas, nav ievērots sprieduma res judicata spēks.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti Eiropas Savienības tiesībās iedibinātie tiesiskās noteiktības, juridisko attiecību stabilitātes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots dubulta soda uzlikšanas principa pārkāpums, kas, pieņemot jaunu individuālu tiesību aktu, neļauj panākt to, ko nav izdevies panākt agrāk ar atceļošiem tiesu nolēmumus.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi pēdējai minētajai nav kompetences, jo tā mēģināja ierobežot dalībvalstu pilnvaras noteikt pienācīgu vacatio legis termiņu.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/40

Prasība, kas celta 2014. gada 16. decembrī – Liu/ITSB – DSN Marketing (Portatīvo datoru somas)

(Lieta T-813/14)

(2015/C 065/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Min Liu (Guangzhou, Ķīna) (pārstāvji – R. Bailly un S. Zhang, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: DSN Marketing Ltd (Crawley, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus dizainparauga īpašnieks: prasītājs

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 002044180-0001

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju trešās padomes 2014. gada 7. oktobra lēmums lietā R 1864/2013-3

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 2245/2002 7. panta 1. un 2. punkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/41

Prasība, kas celta 2014. gada 17. decembrī – Closet Clothing/ITSB – Closed Holding (“CLOSET”)

(Lieta T-815/14)

(2015/C 065/57)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Closet Clothing Co. Ltd (Barnet, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – M. Elmslie, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Closed Holding AG (Hamburga, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “CLOSET” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 802 891

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 6. oktobra lēmums lietā R 423/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/42

Prasība, kas celta 2014. gada 19. decembrī – BSCA/Komisija

(Lieta T-818/14)

(2015/C 065/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brussels South Charleroi Airport (BSCA) (Šarlruā, Belģija) (pārstāvis – P. Frühling, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu, ciktāl Komisija nolemj, ka Beļģijas, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, prettiesiski ieviestie pasākumi BSCA labā atbilstoši 2002. gada 15. aprīļa vienošanās par subkoncesiju starp SOWAER un BSCA un Valonijas reģiona un BSCA vienošanās 2002. gada 29. marta papildvienošanās Nr. 3, kā arī atbilstoši Valonijas reģiona 2003. gada 3. aprīļa lēmumam par investīcijām kopš 2014. gada 4. aprīļa ir ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts atbilstoši minētā līguma 107. panta 1. punktam;

—	tādēļ atcelt apstrīdētā lēmuma 4., 5. un 6. pantu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un izmaksas.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasības pieteikumā prasītāja lūdz atcelt daļā Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmumu C(2014) 6849, galīgā redakcija, par pasākumiem, kurus Beļģija īstenojusi Brussels South Charleroi Airport (BSCA) un Ryanair labā (valsts atbalsts SA.14093 (C76/2002)), kurā Komisija uzskatīja, ka pasākumi, kas īstenoti atbilstoši (i) 2002. gada 15. aprīļa vienošanās par valsts subkoncesiju, kas noslēgta starp Société wallonne des aéroports (turpmāk tekstā – “SOWAER”) un BSCA, (ii) Valonijas reģiona un BSCA vienošanās 2002. gada 29. marta papildvienošanās Nr. 3, kā arī (iii) Valonijas reģiona 2003. gada 3. aprīļa lēmumam par investīcijām, ir ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts. Tādēļ Komisija liek to atgūt.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā, ko Komisija pieļāvusi, nosakot lēmuma, ar kuru Valonijas reģions piešķir finansējumu BSCA, datumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas prasības celšanai ir iestājies noilgums, jo procedūra par apstrīdēto pasākumu pārbaudi tika uzsākta vairāk nekā desmit gadus pēc lēmumiem par šo pasākumu piešķiršanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā un faktu kļūda, acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo Komisija ieguldījumus un būtiskus ILS (Instrument Landing System; Instrumentālā nosēšanās sistēma) un ceļu marķēšanas labojumus ir kvalificējusi kā ekonomiskus.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota faktu kļūda un acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo Komisija ir uzskatījusi, ka neekonomisko ieguldījumu procentuālās izmaksas, kas īstenotas jaunajā lidostā, bija tikai 7 %.

5.	Ar piekto un sesto pamatu tiek apgalvotas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu kļūdas, kā arī acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ko pieļāvusi Komisija, nosakot apstrīdēto pasākumu aktualizētās neto vērtības.

6.	Ar septīto pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde un kļūda tiesību piemērošanā, ko pieļāvusi Komisija, nosakot papildu maksu, kas maksājama no 2016. gada 1. janvāra, kādēļ neesot bijis iespējams veikt visu šīs maksas summas aprēķinu.

7.	Ar astoto pamatu tiek apgalvotas kļūdas tiesību piemērošanā un faktu kļūdas, acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, ko pieļāvusi Komisija, pārbaudot attiecīgo tirgu un apgalvotos konkurences izkropļojumus Šarlruā lidostas un Briseles nacionālās lidostas starpā.

8.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/43

Prasība, kas celta 2014. gada 20. decembrī – Delta Group agroalimentare/Komisija

(Lieta T-820/14)

(2015/C 065/59)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Delta Group agroalimentare Srl (Porto Viro, Itālija) (pārstāvis – V. Migliorini, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošu un katrā ziņā atcelt Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektora Jerry Plewa2014. gada 28. jūlija vēstuli Nr. SM/FUN S/2622874, kura tika nosūtīta Itālijas Lauksaimniecības un mežu politikas ministrijas Starptautiskās un Eiropas Savienības politikas ģenerāldirektoram Felice Assenza un par kuru prasītāja uzzināja, 2014. gada 19. novembrī piekļūstot dokumentiem, ciktāl ar šo vēstuli ir noraidīts Itālijas pieteikums attiecībā uz 6.–9. atbalsta pasākumiem, kuri pieprasīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantu, it īpaši tiem, kuri attiecas uz kautuvēm, kurās dzīvnieki nokauti atbilstoši veselības pasākumiem, kuri paredzēti putnu gripas novēršanai un saistībā ar uzņēmumiem nodarītajiem zaudējumiem, kā arī Komisijas 2014. gada 10. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1071 par ārkārtas atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2014. gada 11. oktobrī, ciktāl no noteiktajiem atbalsta pasākumiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta izpratnē ir izslēgtas kautuves, kurās dzīvnieki nokauti atbilstoši veselības pasākumiem, kuri paredzēti putnu gripas un uzņēmumiem radīto zaudējumu novēršanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 40. panta 2. punkta, it īpaši nediskriminācijas principa, pārkāpums kopā ar pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pilnvaru sagrozīšanu.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka, tā kā tie paši bioloģiskās drošības pasākumi, kuri radīja zaudējumus Imola, Lugo, Mordano un Occhiobello lopkopjiem, kas audzē dējējvistas un kuri bija saņēmuši Regulā (ES) Nr. 1071/2014 paredzētos atbalsta pasākumus, radīja zaudējumus arī prasītājai, kurai bija jāsaņem kaujamie dzīvnieki nokaušanai un pārdošanai saviem klientiem, tas, ka no atbalsta pasākumiem tika izslēgts uzņēmums, kuram bija jāsaņem šos kaujamos dzīvniekus, lai tos tirgotu, un tas, ka to vidū bija tikai uzņēmums, kurš šos dzīvniekus bija audzējis, ir uzskatāms par prettiesisku ražotāju diskrimināciju, tādējādi pārkāpjot LESD 40. panta 2. punktu. LESD 40. panta 2. punktā ir tieši paredzēts “atbalsts dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai”.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta pārkāpums.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēti tirgus atbalsta pasākumi, lai ņemtu vērā ierobežojumus tirdzniecībā, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai. Līdz ar to tirdzniecību ietekmējošie zaudējumi ir kompensējamie zaudējumi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantā paredzēto pasākumu izpratnē un tie nevar tikt uzskatīti par netiešiem zaudējumiem salīdzinājumā ar zaudējumiem, kuri ietekmē pirms tirdzniecības esošo posmu (audzēšanai nodarītie zaudējumi).

Ar trešo pamatu tiek apgalvots būtisku procedūras noteikumu, it īpaši Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta, pārkāpums.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka Komisijas lēmums noraidīt Itālijas pieteikumu ar lūgumu atbalsta pasākumus attiecināt uz komercuzņēmumiem un komerciāliem zaudējumiem, kas norādīti apstrīdētajā vēstulē, tika pieņemts bez Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas iepriekšēja atzinuma, tādējādi pārkāpjot būtiskus procedūras noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā, kas ir piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. pantā izdarīto atsauci, kurš savukārt ir minēts šīs pašas regulas 220. pantā.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/44

Prasība, kas celta 2014. gada 20. decembrī – Pollo Delta di Scabin Giancarlo un C./Komisija

(Lieta T-821/14)

(2015/C 065/60)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pollo Delta di Scabin Giancarlo un C. Snc (Porto Viro, Itālija) (pārstāvis – V. Migliorini, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošu un katrā ziņā atcelt Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektora Jerry Plewa2014. gada 28. jūlija vēstuli Nr. SM/FUN S/2622874, kura tika nosūtīta Itālijas Lauksaimniecības un mežu politikas ministrijas Starptautiskās un Eiropas Savienības politikas ģenerāldirektoram Felice Assenza un par kuru prasītāja uzzināja, 2014. gada 19. novembrī piekļūstot dokumentiem, ciktāl ar šo vēstuli ir noraidīts Itālijas pieteikums attiecībā uz 6.–9. atbalsta pasākumiem, kuri pieprasīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantu, it īpaši tiem, kuri attiecas uz kautuvēm, kurās dzīvnieki nokauti atbilstoši veselības pasākumiem, kuri paredzēti putnu gripas novēršanai un saistībā ar uzņēmumiem nodarītajiem zaudējumiem, kā arī Komisijas 2014. gada 10. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1071 par ārkārtas atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2014. gada 11. oktobrī, ciktāl no noteiktajiem atbalsta pasākumiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta izpratnē ir izslēgtas kautuves, kurās dzīvniekus nokauti atbilstoši veselības pasākumiem, kuri paredzēti putnu gripas un uzņēmumiem radīto zaudējumu novēršanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-820/14 Delta Group agroalimentare/Komisija izvirzītie.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/45

Prasība, kas celta 2014. gada 19. decembrī – Eveready Battery Company/ITSB – Hussain u.c. (“POWER EDGE”)

(Lieta T-824/14)

(2015/C 065/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eveready Battery Company, Inc. (St. Louis, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – N. Hebeis, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Pārējie procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki: Imran Hussain u.c. (Leeds, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Power Edge” – reģistrācijas pieteikums Nr. 9 108 705

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 6. oktobra lēmums lietā R 38/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/45

Prasība, kas celta 2014. gada 18. decembrī – IREPA/Komisija un Revīzijas palāta

(Lieta T-825/14)

(2015/C 065/62)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Istituto di ricerche economiche per la pesca e l’acquacoltura – IREPA Onlus (Salerno, Itālija) (pārstāvis – F. Tedeschini, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 30. septembra paziņojumu par parādu Nr. 3241411395, ar kuru IREPA bija pieprasīts pārskaitīt summu EUR 4 58 347,35 apmērā uz Eiropas Komisijas bankas kontu līdz 2014. gada 7. novembrim;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 12. jūlija paziņojumu Nr. Ares(2013)2644562 un pievienoto Eiropas Savienības Revīzijas palātas 2013. gada 27. februāra ziņojumu, kurā ietverta iepriekšēja informatīva vēstule pirms atgūšanas rīkojuma saistībā ar Itālijas Datu vākšanas programmu 2010. gadam;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 6. augusta paziņojumu Nr. Ares(2014) 2605588, kurā ietverta otrā iepriekšēja informatīva vēstule pirms atgūšanas rīkojuma saistībā ar Itālijas Datu vākšanas programmu 2010. gadam.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta, vēršoties pret Komisijas iebildumiem, pamatojoties uz Revīzijas palātas secinājumiem saistībā ar tādu izdevumu leģitimitāti, kuri prasītājam radušies attiecībā uz personālu un ārējo palīdzību saistībā ar Itālijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu (2010. gadam), kā rezultātā tika izsniegts pieprasījums atmaksāt gan ES, gan valsts finansējuma daļu.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu saistībā ar iebildumu par “Personāla izmaksām” tiek apgalvots, ka ir pārkāpts un nepareizi piemērots: i) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulas (EK) Nr. 1078/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 piemērošanai dalībvalstu izdevumiem zvejniecības pamatdatu vākšanā un pārvaldībā, I pielikums; ii) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma, piegādes publiskā iepirkuma un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru], 16. pants un iii) tiesiskās paļāvības princips.

—	Prasītājs šajā ziņā norāda, ka pieprasījums atmaksāt summas saistībā ar “Personāla izmaksām” ir prettiesisks, jo Regulas (EK) Nr. 1078/2008 I pielikuma vispārīgais un abstraktais saturs ir jāinterpretē, ņemot vērā īpašos noteikumus Nacionālās programmas īstenošanai.

—	Prasītājs arī uzskata, ka Eiropas Komisija īpašos Nacionālās programmas noteikumus ir apstiprinājusi 2009. gada budžetā, tādējādi radot tiesisko paļāvību attiecībā uz šo noteikumu tiesiskumu 2010. gadā.

—

Prasītājs apgalvo, ka iebildums par to, ka nav noticis publiskais iepirkums attiecībā uz uzdevumu vākt datus, izmantojot anketas, piešķiršanu, arī ir prettiesisks, jo ar Direktīvas 2004/18/EK 16. panta e) punktu “darba līgumi” ir izslēgti no noteikumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām piemērošanas jomas.

Ar otro pamatu saistībā ar “Ārējās palīdzības izmaksām” tiek apgalvots, ka ir pārkāpta un nepareizi piemērota: i) Regula (EK) Nr. 1078/2008; ii) Direktīvas 2004/18/EK 16. pants; iii) Padomes 2008. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku 14. pants un iv) tiesiskās paļāvības princips.

—

Prasītājs šajā ziņā norāda, ka sūdzība par to, ka nav notikusi atlases procedūra, lai piešķirtu uzdevumu sabiedrībai Studio Nouvelle S.r.l., pārkāpj Direktīvas 2004/18/EK 16. panta f) punktu, ar kuru attiecīgie pakalpojumi ir izslēgti no noteikumu par publisko iepirkumu piemērošanas jomas. Katrā ziņā IREPA īstenoja publiskā iepirkuma procedūru, uzaicinot piecus saimnieciskās darbības subjektus saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūras regulējošiem principiem.

—

Prasītājs arī uzskata, ka iebildums par to, ka nav datu par veiktajām pārbaudēm saistībā ar Studio Nouvelle S.r.l. sniegtajiem pakalpojumiem, ir prettiesisks, jo ar to tiek pārkāpts Regulas (EK) Nr. 199/2008 14. pants, kurā nav paredzēti īpaši noteikumi par pārbaudēm, ņemot vērā, ka tā vietā šādi noteikumi ir norādīti Eiropas Komisijas apstiprinātajā Nacionālajā plānā, tādējādi radot tiesisko paļāvību attiecībā uz šo noteikumu tiesiskumu.

—

Kā uzskata prasītājs, apstrīdētā tādu izmaksu iekļaušana atmaksas pieprasījumā, kuras valstij faktiski vēl nav radušās, ir prettiesiska, jo norādītās summas ir tikušas attiecinātas uz 2009./2010. gada Nacionālo programmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1078/2008 7., 10. un 11. pantu un Komisija ir apstiprinājusi šādu paziņošanas veidu attiecībā uz dokumentāciju par 2008. gada programmu, tādējādi radot tiesisko paļāvību saistībā ar samaksu.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/47

Prasība, kas celta 2014. gada 23. decembrī – Spānija/Komisija

(Lieta T-826/14)

(2015/C 065/63)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – M. Sampol Pucurull, Abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas 2014. gada 15. oktobra Lēmumu (SA 35550 (2013/C) (ex 2013(NN)) par shēmu finanšu nemateriālās vērtības amortizācijai nodokļu vajadzībām saistībā ar līdzdalības iegādi ārvalstīs.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 108. panta 2. punkts saistībā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.) 13. pantu un LESD 296. pantu, jo apstrīdētais lēmums ir akts, kurā formāli nav norādīts pamatojums un nav ietverts pasākuma izvērtējums Vispārējās tiesas 2014. gada 7. novembra spriedumu (lietās T-219/10 un T-399/11) gaismā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo attiecīgā shēma ir vispārēja, nevis selektīva.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka šis neesot jauns atbalsts un tāpēc esot pārkāpts Regulas [Nr.] 659/1999 13. pants.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievēroti tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principi saistībā ar Regulas [Nr.] 659/1999 14. pantu un attiecībā uz pašas Komisijas abos agrākajos lēmumos apgalvoto.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/47

Prasība, kas celta 2014. gada 29. decembrī – Antrax It/ITSB – Vasco Group (Apkures radiatori)

(Lieta T-828/14)

(2015/C 065/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Antrax It Srl (Resana, Itālija) (pārstāvis – L. Gazzola, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vasco Group BVBA (Dilsen, Beļģija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs attiecībā uz precēm “apkures radiatori” – Kopienas dizainparaugs Nr. 593959–0001

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju trešās padomes 2014. gada 10. oktobra lēmums lietā R 1272/2013–3

Prasītājas prasījumi:

—	nolemt apvienot šo prasību šajā lietā ar šīs pašas prasītājas prasību lietā par ITSB lēmumu R 1273/2013–3, ciktāl tas ir identisks šajā lietā apstrīdētajam;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ir atzīts par spēkā neesošu Kopienas dizainparaugs Nr. 593959–0001, jo tam neesot individuāls raksturs, un tā rezultātā atzīt šo dizainparaugu par spēkā esošu, nenododot trešo reizi šī jautājuma izskatīšanu Birojam;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Antrax IT s.r.l. ir piespriests atlīdzināt izdevumus;

—	piespriest ITSB un Vasco Group BVBA solidāri atlīdzināt Antrax IT s.r.l tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā;

—	piespriest Vasco Group BVBA atlīdzināt Antrax IT s.r.l. arī tehniskos izdevumus, kas pēdējai minētajai radušies procesā ITSB;

—	atzīt atšķirību starp Regulas Nr. 216/96 1.d pantu un Nicas Nolīguma 41. pantu.

Izvirzītie pamati:

—	Nicas Nolīguma 41. panta pirmās daļas pārkāpums;

—	RKD (Regulas par Kopienas dizainparaugiem) 6., 61., 62. un 63. panta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/48

Prasība, kas celta 2014. gada 29. decembrī – Antrax It/ITSB – Vasco Group (Apkures radiatori)

(Lieta T-829/14)

(2015/C 065/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Antrax It Srl (Resana, Itālija) (pārstāvis – L. Gazzola, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vasco Group BVBA (Dilsen, Beļģija)

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs attiecībā uz precēm “apkures radiatori” – Kopienas dizainparaugs Nr. 593959–0002

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju trešās padomes 2014. gada 10. oktobra lēmums lietā R 1273/2013–3

Prasītājas prasījumi:

—	nolemt apvienot šo prasību šajā lietā ar šīs pašas prasītājas prasību lietā par ITSB lēmumu R 1272/2013-3, ciktāl tas ir identisks šajā lietā apstrīdētajam;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ir atzīts par spēkā neesošu Kopienas dizainparaugs Nr. 593959–0002, jo tam neesot individuāls raksturs, un tā rezultātā atzīt šo dizainparaugu par spēkā esošu, nenododot trešo reizi šī jautājuma izskatīšanu Birojam;

—	atcelt apstrīdēto ITSB lēmumu daļā, kurā Antrax IT s.r.l. ir piespriests atlīdzināt izdevumus;

—	piespriest ITSB un Vasco Group BVBA solidāri atlīdzināt Antrax IT s.r.l tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā;

—	piespriest Vasco Group BVBA atlīdzināt Antrax IT s.r.l. izdevumus, tostarp arī tehniskos izdevumus, kas pēdējai minētajai radušies procesā ITSB;

—	atzīt atšķirību starp Regulas Nr. 216/96 1.d pantu un Nicas Nolīguma 41. pantu.

Izvirzītie pamati:

—	tie paši pamati un galvenie argumenti, kas izvirzīti lietā T-828/14.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/49

Prasība, kas celta 2014. gada 22. decembrī – Alnapharm/ITSB – Novartis (“Alrexil”)

(Lieta T-839/14)

(2015/C 065/66)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alnapharm GmbH & Co. KG (Hamburga, Vācija) (pārstāvis – H. Heldt, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Novartis AG (Bāzele, Šveice)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Alrexil” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 306 249

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 23. oktobra lēmums lietā R 1723/2013–4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ ITSB Apelāciju padomei;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/50

Prasība, kas celta 2014. gada 23. decembrī – International Gaming Projects/ITSB – British Sky Broadcasting Group (“Sky BONUS”)

(Lieta T-840/14)

(2015/C 065/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Gaming Projects Ltd (Valleta, Malta) (pārstāvis – M. Garayalde Niño, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: British Sky Broadcasting Group plc (Isleworth, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Sky BONUS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 734 549

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 23. oktobra lēmums lietā R 2040/2013–4

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un atļaut Kopienas preču zīmes “Sky BONUS” reģistrāciju;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 4. un 5. punkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/50

Prasība, kas celta 2014. gada 22. decembrī – Airpressure Bodyforming/ITSB (“Slim legs by airpressure bodyforming”)

(Lieta T-842/14)

(2015/C 065/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airpressure Bodyforming GmbH (Berchtesgaden, Vācija) (pārstāvis: S. Merz, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Slim legs by airpressure bodyforming” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 533 709

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 29. oktobra lēmums lietā R 1570/2014-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/51

Prasība, kas celta 2014. gada 22. decembrī – GRE/ITSB (“Mark 1”)

(Lieta T-844/14)

(2015/C 065/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (Kloster Lehnin, Vācija) (pārstāves – I. Memmler un S. Schulz, advokātes)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Mark 1” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 052 461

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 2. oktobra lēmums lietā R 648/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/52

Prasība, kas celta 2014. gada 29. decembrī – Spokey/ITSB – Leder Jaeger (“SPOKEY”)

(Lieta T-846/14)

(2015/C 065/70)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spokey sp. z o.o. (Katowice, Polija) (pārstāvis – B. Matusiewicz–Kulig, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Leder Jaeger GmbH (Siegen, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “SPOKEY” – Kopienas preču zīme Nr. 6 77 312

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 29. oktobra lēmums lietā R 525/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	attiecīgajā gadījumā grozīt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz noteiktām 18. klasē ietilpstošajām precēm;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 75. panta un 76. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/52

Prasība, kas celta 2015. gada 2. janvārī – Ipatau/Padome

(Lieta T-2/15)

(2015/C 065/71)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Vadzim Ipatau (Minska, Baltkrievija) (pārstāvis – M. Michalauskas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2014. gada 30. oktobra Lēmumu 2014/750/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes 2014. gada 30. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1159/2014, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus, kuri būtībā ir identiski vai līdzīgi tiem, kas ir izvirzīti lietā T-693/13 Mikhalchanka/Padome (1).

(1) OV 2014, C 93, 25. lpp.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/53

Prasība, kas celta 2014. gada 6. janvārī – K-Swiss/ITSB (Paralēlas svītras uz kurpes)

(Lieta T-3/15)

(2015/C 065/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: K–Swiss, Inc. (Westlake Village, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: R. Niebel, un M. Hecht, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes (Piecu paralēlo svītru uz sporta kurpes sānu daļas attēls) starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija Nr. 932 758

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 30. oktobra lēmums lietā R 1093/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 76. panta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/53

Prasība, kas celta 2015. gada 8. janvārī – Beiersdorf/ITSB (“Q10”)

(Lieta T-4/15)

(2015/C 065/73)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beiersdorf AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: A. Renck un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Q10” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 480 837

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 8. oktobra lēmums lietā R 2050/2013-1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 32. panta 2. punkta pārkāpums.

23.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/55

Prasība, kas celta 2014. gada 22. decembrī – ZZ/Komisija

(Lieta F-140/14)

(2015/C 065/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Tymen, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar ko prasītājam ir atteikts atjaunot karjeru, no 2005. gada 1. marta viņu pārklasificējot augstākā funkciju grupā, un prasība atlīdzināt norādītos ciestos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2014. gada 17. septembra lēmumu, kas nosūtīts ar 2014. gada 18. septembra paziņojumu, ko prasītājs saņēmis 2014. gada 19. septembrī;

—	izdot rīkojumu atlīdzināt prasītāja ciesto kaitējumu, kas ir novērtēts ex aequo et bono EUR 30 000 apmērā;

—	piespriest Komisija atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 65

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 23. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
2015/C 065/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1