4.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/5

Informācija, kas attiecas uz 71. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (1)

(2015/C 38/06)

1. saraksts

Šādām tiesām vai iestādēm ir kompetence izskatīt pieteikumus par izpildāmības pasludināšanu saskaņā ar 27. panta 1. punktu:

—	Beļģijā – pirmās instances tiesai (tribunal de première instance/rechtbank van eerste aanleg/erstinstanzliches Gericht),

—	Bulgārijā – apgabala tiesai (окръжният съд),

—	Čehijas Republikā – rajona tiesai (okresní soud); Prāgā – iecirkņa tiesai (obvodní soud); Brno – municipālajai tiesai (městský soud),

—	Dānijā – Dānijas valsts pārvaldes iestādēm (Statsforvaltningen),

—

Vācijā:

a)	pirmās instances tiesas ģimenes lietu palātai (Amtsgericht-Familiengericht) vietā, kur atrodas Augstākā reģionālā tiesa (Oberlandesgericht), kuras darbības teritorijā ir tās personas pastāvīgā dzīvesvieta, pret kuru ir iesniegts pieteikums, vai kuras darbības teritorijā tiek pieprasīta izpilde;

b)	Berlīnes Augstākās reģionālās tiesas (Kammergericht Berlin) apgabalā – Pankow-Weiss pirmās instances tiesai (Amtsgerichts Pankow/Weissensee);

c)	ja tiesvedība attiecas uz notariāla dokumenta izpildāmību, minēto dokumentu par izpildāmu var pasludināt notārs,

—	Igaunijā – apriņķa tiesai (maakohtud),

—	Grieķijā – pirmās instances tiesai (Μονομελές Πρωτοδικείο),

—	Spānijā – pirmās instances tiesai (Juzgado de Primera Instancia),

—	Francijā – reģionālās tiesas priekšsēdētājam (tribunal de grande instance) vai notāru palātas priekšsēdētājam (Président de la Chambre des Notaires),

—	Horvātijā – municipālajai tiesai (Općinski sud),

—	Īrijā – Augstās tiesas ierēdnim (Master of the High Court),

—	Itālijā – apelācijas tiesai (Corte dappello),

—	Kiprā – Nikosijas, Limasolas, Larnakas/Famagustas un Pafosas rajona ģimenes tiesai (Οικογενειακó Δικαστήριο),

—	Latvijā – rajona (pilsētas) tiesai,

—	Lietuvā – Lietuvas Apelācijas tiesai (Lietuvos apeliacinis teismas),

—	Luksemburgā – Tribunal darrondissement priekšsēdētājam,

—	Ungārijā – rajona tiesai (Járásbíróság), kas atrodas pie reģionu tiesas (Törvényszék); Budapeštā – Centrālajai Budas tiesai (Budai Központi Kerületi Bíróság),

—	Maltā – civiltiesai (Ģimenes lietu nodaļa),

—	Nīderlandē – rajona tiesas tiesnešiem, kas izskata pieteikumus par pagaidu tiesiskās aizsardzības pasākumiem (voorzieningenrechter van de Rechtbank),

—	Austrijā – rajona tiesai (Bezirksgericht),

—	Polijā – rajona tiesai (sądy okręgowy),

—	Portugālē – ģimenes un jauniešu tiesām (Secções de família e menores das instâncias centrais) un citām rajona tiesu nodaļām (Secções de competência genérica ou cível das instâncias locais), atkarā no tā, kādas tiesas pastāv konkrētās teritoriālās jurisdikcijas ietvaros,

—	Rumānijā – tribunālam (Tribunalul),

—	Slovēnijā – apgabaltiesai (okrožno sodišče),

—	Slovākijā – rajona tiesai (okresný súd),

—	Somijā – rajona tiesai (käräjäoikeus/tingsrätt),

—	Zviedrijā – Svea apelācijas tiesai (Svea hovrätt),

—

Apvienotajā Karalistē:

a)	Anglijā un Velsā – ģimenes tiesai, kad tai lietu nosūta Uzturēšanas rīkojumu savstarpējās izpildes nodaļa (REMO unit);

b)	Skotijā – šerifa tiesai (Sheriffs Court), kad tai lietu nosūta Skotijas ministri;

c)	Ziemeļīrijā – miertiesai (Magistrates Court), kad tai lietu nosūta Tieslietu departaments;

d)	Gibraltārā – miertiesas ierēdnim.

2. saraksts

Šādām tiesām ir kompetence izskatīt pārsūdzības pret nolēmumiem par pieteikumiem par izpildāmības pasludināšanu saskaņā ar 32. panta 2. punktu:

—	Beļģijā – atbildētājam – pirmās instances tiesai (tribunal de première instance/rechtbank van eerste aanleg/erstinstanzliches Gericht), bet prasītājam – apelācijas tiesai (cour dappel/hof van beroep),

—	Bulgārijā – Sofijas apelācijas tiesai (Софийският апелативен съд),

—

Čehijas Republikā – reģionālajai tiesai (krajský soud) ar tās rajona tiesas (okresní soud) starpniecību, kura pieņēmusi nolēmumu; Prāgā – municipālajai tiesai (městský soud) ar tās rajona tiesas (okresní soud) starpniecību, kura pieņēmusi nolēmumu; Brno – reģionālajai tiesai (krajský soud) ar tās municipālās tiesas (městský soud) starpniecību, kura pieņēmusi nolēmumu,

—	Dānijā – Valsts Sociālo lietu pārsūdzības iestādes Ģimenes lietu nodaļai (Ankestyrelsen, Familieretsafdelingen),

—	Vācija – augstajai reģionālajai tiesai (Oberlandesgericht) ar tās tiesas starpniecību, kura pieņēmusi nolēmumu,

—	Igaunijā – iecirkņa tiesai (ringkonnakohtud),

—	Grieķijā – apelācijas tiesai (Εφετείο), kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas pirmās instances tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu,

—	Spānijā – apgabaltiesai (audiencia provincial),

—	Francijā – apelācijas tiesai (Cour dappel),

—	Horvātijā – apriņķa tiesai (Županijski sud) ar municipālās tiesas starpniecību (Općinski sud), t. i., pirmās instances tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu,

—	Īrijā – Augstajai tiesai,

—	Itālijā – apelācijas tiesai (Corte dappello),

—	Kiprā – apelācijas ģimenes tiesai (Δευτεροβάθμιο Οικογενειακό Δικαστήριο),

—	Latvijā – apgabaltiesai ar attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas starpniecību,

—	Lietuvā – Lietuvas Apelācijas tiesai (Lietuvos apeliacinis teismas),

—	Luksemburgā – Augstākajai tiesai, kas izskata pārsūdzību (Cour Supérieure de Justice siégeant en matière dappel civil),

—	Ungārijā – reģionu tiesām (Törvényszékek); Budapeštā – Budapeštas Galvaspilsētas reģiona tiesai (Fővárosi Törvényszék),

—	Maltā – apelācijas tiesai,

—	Nīderlandē – rajona tiesai (Rechtbank), kuras tiesnesis, kas izskata pieteikumus par pagaidu tiesiskās aizsardzības pasākumiem, pieņēma lēmumu par attiecīgo pieteikumu,

—	Austrijā – reģionālajai tiesai (Landesgericht) ar tās rajona tiesas (Bezirksgericht) starpniecību, kura pieņēmusi nolēmumu,

—	Polijā – apelācijas tiesai (Sąd apelacyjny), ar tās ir reģionālās tiesas (sąd rejonowy), starpniecību, kas pieņēmusi nolēmumu,

—	Portugālē – apelācijas tiesai (Tribunal da Relação),

—	Rumānijā – apelācijas tiesai (Curtea de apel),

—	Slovēnijā – tiesai, kas pieņēmusi nolēmumu,

—	Slovākijā – reģionālajai tiesai (krajský súd) ar tās rajona tiesas (okresný súd) starpniecību, kura pieņēmusi nolēmumu,

—	Somijā – apelācijas tiesai (hovioikeus/hovrätt),

—	Zviedrijā – Svea apelācijas tiesai (Svea hovrätt),

—

Apvienotajā Karalistē:

a)	Anglijā un Velsā – ģimenes tiesai, kad tai lietu nosūta REMO;

b)	Skotijā – šerifa tiesai (Sheriffs Court), kad tai lietu nosūta Skotijas ministri;

c)	Ziemeļīrijā – miertiesai (Magistrates Court), kad tai lietu nosūta Tieslietu departaments;

d)	Gibraltārā – miertiesas ierēdnim.

3. saraksts

Šāda ir 33. pantā minētā pārsūdzības kārtība:

—	Beļģijā – spriedumu, kas pieņemts pārsūdzības lietā, var apstrīdēt, iesniedzot kasācijas tiesā kasācijas sūdzību (pourvoi en cassation devant la Cour de Cassation),

—	Bulgārijā – pārsūdzība Augstākajā kasācijas tiesā (Върховният касационен съд),

—

Čehijas Republikā – prasības par nolēmuma atcelšanu (žaloba pro zmatečnost) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 229. pantu un turpmākajiem pantiem, prasības par lietas atkārtotu izskatīšanu (zaloba na obnovu rizeni) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 228. pantu un turpmākajiem pantiem un pārsūdzības par tiesību jautājumiem (dovolání) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 236. pantu un turpmākajiem pantiem un atsevišķos gadījumos saskaņā ar Īpašās tiesvedības likuma 30. pantu var iesniegt Augstākajā tiesā pret apelācijas spriedumu,

—

Dānijā – lēmumus, ko pieņēmusi Valsts Sociālo lietu pārsūdzības iestādes Ģimenes lietu nodaļa (Ankestyrelsen, Familieretsafdelingen), saskaņā ar konstitūcijas 63. pantu var pārbaudīt tiesas. Lietas, kuras nepieciešams pārbaudīt Valsts Sociālo lietu pārsūdzības iestādes Ģimenes lietu nodaļas lēmumu, var uzsākt tajā tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas sūdzības iesniedzēja domicils Dānijā, ja sūdzības iesniedzēja domicils ir Dānijā. Ja viņam vai viņai nav domicila Dānijā, tiesvedība ir jāuzsāk Kopenhāgenas rajona tiesā (Københavns Byret). Kopenhāgenas rajona tiesas nolēmumus var pārsūdzēt Augstajā tiesā (landsretten); savukārt šīs tiesas nolēmumus var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Højesteret), ja tam piekrīt Apelāciju padome (Procesbevillingsnævnet). Saņemot pieteikumu no puses, Kopenhāgenas rajona tiesa var nodot lietu izskatīšanai Augstajai tiesai, ja izskatāmais jautājums ir principiāls,

—	Vācijā – nolēmumus var pārsūdzēt, Federālajā tiesā (Bundesgerichtshof) iesniedzot īpašu sūdzību (Rechtsbeschwerde). Sūdzība jāiesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts pārsūdzības nolēmums,

—	Igaunijā – pārsūdzība Augstākajā tiesā (Riigikohus) (Civilprocesa kodeksa 625.§ un 695.–701.§§),

—	Grieķijā – pārsūdzības kasācijas kārtībā (αίτηση αναίρεσης)iesniedz Grieķijas Augstākā Civillietu un krimināllietu tiesā (Areios Pagos jeb Άρειος Πάγος),

—

Spānijā – ārkārtas pārsūdzības, kas balstītas uz procesuālu pārkāpumu, iesniedz Augstajā tiesā katrā autonomajā apgabalā (Tribunal Superior de Justicia, en cada Comunidad Autónoma), un pārsūdzības kasācijas kārtībā – Augstākajā tiesā (recurso de casación ante el Tribunal Supremo). Šīs pārsūdzības reglamentē Likuma 1/2000 par civilprocesu IV sadaļas attiecīgi IV un V nodaļa “Ārkārtas pārsūdzības, pamatojoties uz procesuālu pārkāpumu” (Del recurso extraordinario por infracción procesal) un “kasācijas sūdzība” (Del recurso de casación),

—	Francijā – kasācijas sūdzības (pourvoi en cassation) iesniedz kasācijas tiesā, ko reglamentē noteikumi, kuri paredzēti Civilprocesa kodeksa 973.–982. pantā un 1009.–1031. pantā,

—

Horvātijā – kasācijas sūdzība Horvātijas Republikas Augstākajā tiesā (Vrhovni sud Republike Hrvatske) ar municipālās tiesas (Općinski sud) starpniecību, kas pirmajā instancē pieņēmusi nolēmumu, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 382.–400. pantu, vai saskaņā ar Civilprocesa likuma 421.–428. pantu pārskatīšanas priekšlikums, ko viena no pusēm iesniegusi tajā municipālajā tiesā (Općinski sud), kura nolēmumu pieņēmusi pirmajā instancē,

—

Īrijā – pārsūdzību par tiesību jautājumiem iesniedz apelācijas tiesā. (Tomēr saskaņā ar Īrijas konstitūciju Augstākajai tiesai ir tiesības izskatīt pārsūdzību par Augstās tiesas nolēmumu, ja ir ārkārtas apstākļi, kas pieļauj tiešu pārsūdzību Augstākajā tiesā. Arī Augstākajai tiesai ir tiesības izskatīt pārsūdzību par Apelācijas tiesas nolēmumu, ja tā ir pārliecināta, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi, kas noteikti konstitūcijā.),

—	Itālijā – parastās un ārkārtas procedūras, lai apstrīdētu šādus nolēmumus, ir pārsūdzības kasācijas Tiesā, nolēmuma atcelšana, ko veic tiesa, kas pieņēma nolēmumu, un trešo pušu iebildumi (Ricorso per cassazione; Revocazione; Opposizione di terzo),

—	Kiprā – tālāka pārsūdzība citā tiesā nav iespējama,

—	Latvijā – pārsūdzība Augstākajā tiesā ar attiecīgās apgabaltiesas starpniecību,

—

Lietuvā – pārsūdzības kasācijas kārtībā izskata Lietuvas Augstākā tiesa (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas). Pēc tam, kad ir pieņemta kasācijas sūdzība, to kā prioritāru jautājumu iekļauj lietu sarakstā, ko Augstākā tiesa izskatīs kasācijas kārtībā. Augstākā tiesa nosaka termiņu atbilžu iesniegšanai uz sūdzību, kas nav garāks par 14 dienām. Paziņojumā par sūdzības reģistrāciju lietu sarakstā, ko Augstākā tiesa izskatīs kasācijas kārtībā (Civilprocesa kodeksa 350. panta 7. punkts), Augstākā tiesa pusēm un citām lietā iesaistītajām personām dara zināmu termiņu, kas noteikts atbilžu iesniegšanai uz sūdzību. Pusēm ir pienākums Augstākās tiesas noteiktajā termiņā iesniegt rakstisku atbildi uz sūdzību, bet citas lietā iesaistītās personas var iesniegt šādu rakstisku atbildi. Šo termiņu rēķina no dienas, kurā sūdzība tika iekļauta lietu sarakstā, ko Augstākā tiesa izskatīts kasācijas kārtībā,

—	Luksemburgā – nolēmumu par pārsūdzību var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā (pourvoi en cassation) kasācijas tiesā,

—	Ungārijā – pārskatīšanas pieprasījumi (felülvizsgálati kérelem) izskata Augstākā tiesa (Curia) ar tās rajona tiesas (Járásbíróság) starpniecību, kas pieņēma nolēmumu pirmajā instancē,

—	Maltā – tālāka pārsūdzība citā tiesā nav iespējama,

—

Nīderlandē – pārsūdzības kasācijas kārtībā iesniedz Nīderlandes Augstākajā tiesā (Hoge Raad der Nederlanden). Kasācija var attiekties tikai uz jautājumiem par tiesībām. Augstākā tiesa pārbauda tikai, vai tiesības, ieskaitot procesuālās tiesības, ir piemērotas pareizi. Attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem to saista apstrīdētajā spriedumā konstatētie fakti. Puses pārsūdzībās kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā pārstāv advokāts. Pieteikuma procesā pieteikumu iesniedz, norādot pārsūdzības iemeslus. Atbildētājs trīs nedēļu laikā (vai citā laika posmā, ko noteikusi Augstākā tiesa) var iesniegt paskaidrojumu. Ja uzskata, ka tas ir lietas interesēs, advokāti var sniegt skaidrojumus. Augstākās tiesas Ģenerālprokurors sagatavo rakstisku atzinumu, balstoties uz kuru Augstākā tiesa pieņem savu spriedumu,

—	Austrijā – pārsūdzība (Revisionsrekurs) saskaņā ar Izpildes likuma (Exekutionsordnung) 78. panta 1. punktu un 84.panta 4. punktu saistībā ar Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 528. pantu jāiesniedz rajona tiesa (pirmās instances tiesa), kas to nosūta izskatīšanai Augstākajā tiesā,

—

Polijā – pārsūdzībās kasācijas kārtībā (skarga kasacyjna) (Polijas Civilprocesa kodeksa 398.1–398.21 pants), iesniedz Polijas Augstākajā tiesā (Sąd Najwyższy). Kasācijas sūdzība jāiesniedz Augstākajai tiesai ar tās apelācijas tiesas (Sąd apelacyjny) starpniecību, kas pieņēmusi apstrīdēto nolēmumu (398.5 panta 1. punkts saistībā ar Polijas Civilprocesa kodeksa 1151.1 panta 3. punktu),

—	Portugālē – pārsūdzību Augstākajā tiesā (Supremo Tribunal de Justiça) var veikt tikai par tiesību jautājumiem,

—	Rumānijā – lēmumu, kas pieņemts par pārsūdzību, var apstrīdēt, izmantojot otrās apelāciju Augstajā kasācijas instancē un tiesā (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie) (Civilprocesa kodeksa likuma Nr. 134/2010 97. panta 1. punkts),

—	Slovēnijā – pārsūdzības var iesniegt Augstākajā tiesā (Vrhovno sodišče Republike Slovenije),

—	Slovākijā – ārkārtas pārsūdzības (dovolanie) saskaņā ar Slovākijas Republikas Civilprocesa kodeksa 236.– 243.d pantu iesniedz Augstākajā tiesā (najvyšší súd) ar tās tiesas starpniecību, kura pieņēmusi apstrīdēto nolēmumu,

—

Somijā – pārsūdzības iesniedz Augstākajā tiesā (korkein oikeus/högsta domstolen). Persona, kas vēlas pārsūdzēt spriedumu pieprasa Augstākās tiesas atļauju (leave to appeal). Atļauju var piešķirt tikai tad, ja ir svarīgi lietu izskatīt Augstākajā tiesā saistībā ar tiesību normu piemērošanu citos līdzīgos gadījumos vai tiesu prakses konsekvences nodrošināšanai. Atļauju var piešķirt arī, ja tam ir īpaši iemesli lietā pieļauto procesuālo vai citu kļūdu dēļ, pamatojoties uz kurām spriedumu ir grozāms vai atceļams; vai ja ir citi svarīgi iemesli atļaujas piešķiršanai. Pārsūdzēšanas norādījumi tiek pievienoti Apelācijas tiesas nolēmumam. Norādījumi paskaidro, kādos gadījumos normatīvie akti ļauj piešķirt pārsūdzības atļauju un kā personai, kura pieprasa pārsūdzības atļauju, ir jārīkojas, lai sūdzība tiktu izskatīta Augstākajā tiesā. Pārsūdzības atļaujas pieprasīšanas un pārsūdzības iesniegšanas termiņš ir 60 dienas no datuma, kad Apelācijas tiesas nolēmums ir padarīts pieejams pusēm,

—	Zviedrijā – pārsūdzības iesniedz Augstākajā tiesā (Högsta domstolen). Pārsūdzību iesniedz Svea apelācijas tiesā,

—

Apvienotajā Karalistē:

a)	Anglijā un Velsā – vienreizēju turpmāku pārsūdzību par tiesību jautājumiem var iesniegt augstākas instances tiesā nekā tiesa, kas izskatīja pirmo pārsūdzību;

b)	Skotijā – pārsūdzību var iesniegt Augstākajā civillietu tiesā;

c)	Ziemeļīrijā – vienreizēju turpmāku pārsūdzību par tiesību jautājumiem var iesniegt Apelācijas tiesā;

d)	Gibraltārā – pārsūdzību var iesniegt Augstākajā tiesā.

4. saraksts

Pārskatīšanas kārtība 19. panta nolūkā un kompetento tiesu nosaukumi ir šādi:

—	Beļģijā – (..),

—	Bulgārijā – Augstākā kasācijas tiesa (Върховния касационен съд),

—	Čehijas Republikā – rajona tiesa (okresní soud), kas spriedumu pieņēma pirmajā instancē. Nolēmumu, ar ko noraida pieteikumu par pārskatīšanu, var pārsūdzēt,

—	Dānijā – neattiecas,

—	Vācijā – tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu. Ja ir izpildīti 19. panta nosacījumi, attiecīgi piemēro noteikumus par aizmugurisku spriedumu. Ja nav izpildīti 19. panta nosacījumi, tiesa pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu. Lēmumu var pieņemt bez mutiskās procedūras,

—	Igaunijā – apriņķa tiesa (maakohtud). Šī kārtība ņem vērā noteikumus par pieteikuma izskatīšanu, ar ko lūdz atcelt aizmugurisku spriedumu, taču tikai tādā mērā, ciktāl tas nav noteikts savādāk Regulā,

—	Grieķijā – tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu,

—	Spānijā – pirmās instances tiesa (Juzgado de Primera Instancia), kas pieņēmusi nolēmumu. Pārskatīšanas procedūrā ievēro Likuma 1/2000 par civilprocesu IV sadaļas II nodaļu “Prasības par spriedumu pārskatīšanu un atcelšanu” (De los recursos de reposición y revision),

—	Francijā – var iesniegt tajā apelācijas tiesā (court dappel), kuras jurisdikcijā ir tiesa, kas pieņēma apstrīdēto nolēmumu,

—

Horvātijā – municipālā tiesa (Općinski sud), kas šo nolēmumu pieņēmusi pirmajā instancē. Procedūra tiek uzsākta pēc puses pieprasījuma (saskaņā ar Civilprocesa likuma 421.–428. pantu) 45 dienu laikā no dienas, kad atbildētājs faktiski ir iepazinies ar nolēmuma saturu un ir varējis reaģēt, bet ne vēlāk kā no dienas, kad ir veikts pirmais izpildes pasākums, kura rezultātā viņa īpašums pilnībā vai daļēji nav pieejams. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 117. pantu puse var iesniegt priekšlikumu atjaunot iepriekšējo stāvokli, un šādu priekšlikumu būtu jāiesniedz tiesā, kurai bija jāveic darbība, kas nav tikusi veikta,

—

Īrijā – tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu (Augstākā tiesa, iecirkņa tiesa, apgabaltiesa). Attiecīgie tiesas reglamenta noteikumi ir atrodami:

Augstākā tiesa: 11. rīkojuma 13. noteikums nosaka: “Kad galīgais spriedums ir stājies spēkā saskaņā ar kādu no minētā rīkojuma noteikumiem, tiesai, ja tā uzskata par nepieciešamu, ir likumīgas tiesības šādu spriedumu mainīt vai atlikt.” Turklāt Augstāko tiesu 14. rīkojuma 27. noteikums nosaka: “Ikvienu aizmuguriski pieņemtu spriedumu saskaņā ar šo rīkojumu vai kādu no šiem noteikumiem tiesa, ja tā uzskata par nepieciešamu, var atlikt izmaksu vai citu iemeslu dēļ (..).”

iecirkņa tiesa: 30. rīkojums nosaka: “Ikviena no pusēm, pret kuru pieņemts spriedums aizmuguriski neierašanās vai aizstāvja neierašanās dēļ, var (..) iesniegt priekšlikumu (..) mainīt vai atlikt minēto spriedumu.” Tālāk tekstā rīkojums nosaka: “Tiesnesis var (..) mainīt vai atlikt minēto spriedumu (..).”

c)	apgabaltiesa: 3. rīkojuma 45. noteikums nosaka: “Puse, pret kuru pieņemts spriedums, (..) var pieprasīt (..) rīkojumu, kas maina vai atliek minēto spriedumu (..).” Tālāk tekstā rīkojums nosaka: “Tiesa var izsniegt vai atteikt izsniegt pieprasījumu mainīt vai atlikt minēto spriedumu (..).”,

—	Itālijā – parastā tiesa (Tribunali ordinari), kas izdevusi nolēmumu,

—	Kiprā – rajona ģimenes tiesa (Οικογενειακó Δικαστήριο), kas izdevusi apstrīdēto nolēmumu. Šajā pantā paredzētajos gadījumos pārskatīšanu var panākt, iesniedzot pieteikumu par atcelšanu saskaņā ar Civilprocesa noteikumu 48. rīkojuma 9. noteikuma h) un n) punktu,

—

Latvijā:

a)	par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – attiecīgā apgabaltiesa;

b)	par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta;

c)	par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments.

Pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums, lai iesniegtu izpildei izpildu dokumentu par attiecīgo nolēmumu. Tiesa, izskatot pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem saskaņā ar Regulas 19.pantu. Ja tiesa konstatē nolēmuma pārskatīšanas apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nepamato nolēmuma pārskatīšanu, tā pieteikumu noraida. Par tiesas nolēmumu var iesniegt blakus sūdzību,

—

Lietuvā – tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu: rajona tiesas un reģionālās tiesas (apylinkių teismai, apygardų teismai). Pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi pieteikumu, tā nosūta minētā pieteikuma norakstu un tā pielikumus prasītājam un to informē par to, ka 14 dienu laikā no pieteikuma nosūtīšanas dienas ir jāsniedz rakstiska atbilde uz pieteikumu. Pieteikumu par uzturēšanas saistību nolēmuma pārskatīšanu tiesa izskata rakstveida procesā. Ja to uzskata par nepieciešamu, tiesa var nolemt izskatīt pieteikumu mutvārdu procesā. Tiesai pieteikums jāizskata ne vēlāk kā 14 dienas pēc tam, kad beidzies termiņš atbilžu iesniegšanai, un jālemj par turpmāko rīcību saskaņā ar regulas 19. panta 3. punktu,

—

Luksemburgā – tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu. Pieteikums jāiesniedz saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem, kas attiecas uz tiesu, kas pieņēmusi nolēmumu, ko pieprasa pārskatīt:

a)	Justice de paix de Luxembourg;

b)	Justice de paix dEsch-sur-Alzette;

c)	Justice de paix de Diekirch;

d)	Tribunal darrondissement de Luxembourg;

e)	Tribunal darrondissement de Diekirch;

f)	Augstākā tiesa,

—	Ungārijā – rajona tiesa (Járásbíróság) pirmajā instancē saskaņā ar noteikumiem par atkārtotu lietas izskatīšanu (1952. gada III Likums par Civilprocesa kodeksu, XIII nodaļa, 260.–269. pants),

—	Maltā – Civiltiesa (Ģimenes lietu nodaļa). Regulas 19. pantā paredzētā pārskatīšanas kārtība ir noteikta 2011. gada Starptautisko uzturēšanas saistību rīkojuma 6. pantā (LN452/11) par “Pārskatīšanas procedūru”,

—	Nīderlandē – tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu. Tā var būt rajona tiesa (Rechtbank) vai apelācijas tiesa (Gerechtshof),

—

Austrijā – pirmās instances tiesā, kas vai nu pati izskata pārsūdzību (piemēram, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas gadījumā), vai arī nodod pieteikumu izskatīšanai augstākai tiesai:

a)	pienācīgas iesniegšanas gadījumā saskaņā ar Austrijas likumiem (regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts): pieteikums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (Antrag auf Wiedereinsetzung in den vorigen Stand) attiecībā uz prasības apstrīdēšanas termiņa nokavējumu vai neierašanos tiesā;

b)	nepienācīgas iesniegšanas gadījumā saskaņā ar Austrijas likumiem (regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts): ir divu veidu pārsūdzības, proti, pārsūdzība (Berufung) pret nolēmumu (aizmugurisku spriedumu gadījumā) un apstrīdēšana (Rekurs) pret nolēmumu (neierašanās dēļ pieņemtu lēmumu gadījumā),

—

Polijā – pārskatīšanas kārtība regulas 19. panta nolūkā ir par uzturēšanas saistībām pieņemta nolēmuma atcelšanas procedūra, kas regulēta Civilprocesa kodeksa 11442. pantā. Pieteikumu uzsākt šādas procedūras iesniedz tiesai, kas pieņēmusi apstrīdēto nolēmumu. Tas nozīmē, ka atkarībā no tā, kura tiesa pieņēma apstrīdēto nolēmumu par uzturēšanas saistībām, tiesa, kurai ir jurisdikcija Regulas (EK) Nr. 4/2009 19. panta 1. punkta nozīmē, var būt:

a)	apgabaltiesa (sąd rejonowy) vai

b)	rajona tiesa (sąd okręgowy), ja šī tiesa pieņēmusi nolēmumu par uzturēšanas saistībām lietā par atšķiršanu, laulības šķiršanu vai laulības pasludināšanu par spēkā neesošu,

—	Portugālē – tiesa, kas pieņēmusi pārskatāmo nolēmumu. Veicot 19. pantā paredzēto pārskatīšanu, izmanto Civilprocesa kodeksa 696. panta e) apakšpunktā minēto pieteikumu par pārskatīšanu un piemēro Civilprocesa kodeksa 140. pantā noteikto kārtību,

—

Rumānijā – tiesa, kas pieņēmusi konkrēto nolēmumu, parasti rajona tiesa (Judecătoria) vai tribunāls (Tribunalul). Saskaņā ar Likuma Nr. 134/2010 par civilprocesa kodeksu 505. panta 1. punktu pieteikums par atcelšanu būtu jāiesniedz tiesā, kuras spriedumu apstrīd, savukārt saskaņā ar Likuma Nr. 134/2010 par civilprocesa kodeksu 510. panta 1. punktu pieteikums par pārskatīšanu būtu jāiesniedz tiesai, kas pieņēmusi galīgo spriedumu, kas tiek apstrīdēts,

—

Slovēnijā – apgabaltiesa (okrožno sodišče), proti, tiesa, kas pieņēma nolēmumu pirmajā instancē. Veicot 19. pantā paredzēto pārskatīšanas procedūru, piemēro “Tiesvedības atjaunošanu” (Civilprocesa likuma 394.–401. pants) vai “Iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas pieteikumu” (Civilprocesa likuma 116.–120. pants),

—	Slovākijā – tiesām saskaņā ar Slovākijas Republikas Civilprocesa kodeksa 228.–235. pantu ir tiesības pārskatīt nolēmumus par uzturēšanu, kuri tiek atkārtoti izskatīti. Pieteikumu par lietas atkārtotu izskatīšanu skata rajona tiesa (okresný súd), kura lēma par lietu pēc būtības pirmajā instancē,

—	Somijā – tiesa, kas pieņēmusi galīgo spriedumu lietā. Mutatis mutandis piemēro procedūru, kas noteikta Tiesvedības kodeksa 31. nodaļas 3–5. iedaļā un 14.a iedaļā.

—

Zviedrijā – apelācijas tiesa (hovrätt), kad pārskatīšanas pieteikums attiecas uz rajona tiesas (tingsrätt) vai Zviedrijas Izpildes iestādes (Kronofogdemyndigheten) nolēmumu. Pārskatīšanas pieteikums ir jāiesniedz rakstveidā, un tā iesniedzējam ir jānorāda, uz kuru lēmumu pieteikums attiecas. Pieteikumā ir jāiekļauj arī pieteikuma pamatojums, kā arī rakstveida un citi pierādījumi, uz kuriem pieteikuma iesniedzējs vēlas atsaukties. Pieteikums ir jānosūta otrai pusei vai pārējām pusēm,

—	Apvienotajā Karalistē – neattiecas.

5. saraksts

Centrālo iestāžu nosaukumi un kontaktinformācija un vajadzības gadījumā to funkciju apjoms saskaņā ar 49. panta 3. punktu:

—

Beļģijā – Federālais tieslietu valsts dienests (Service Public Fédéral Justice): Boulevard de Waterloo 115, 1000 Brussels, fakss: +32 25427006,

a)	attiecībā uz lietām, kas jāizskata franču valodā: tālr.: +32 25426785, e-pasts: aliments@just.fgov.be;

b)	attiecībā uz lietām, kas jāizskata holandiešu valodā: tālr.: +32 25426762, e-pasts: alimentatie@just.fgov.be,

—	Bulgārijā – Tieslietu ministrija (Министерството на правосъдието): Ulitsa Slavyanska 1, 1040 Sofia, tālr.: +359 29237555, fakss: +359 29870098, e-pasts: Е_Gyurova@justice.government.bg vai M_Parvanova@justice.government.bg,

—	Čehijas Republikā – Bērnu starptautiskās tiesiskās aizsardzības birojs (Úřad pro mezinárodněprávní ochranu dětí): Šilingrovo náměstí 3/4, 602 00 Brno, tālr.: +420 542215522, fakss: +420 542212836, e-pasts: podatelna@umpod.cz, Interneta adrese: http://www.umpod.cz,

—	Dānijā – neattiecas,

—	Vācijā – Federālais tieslietu birojs (Bundesamt für Justiz): 53094 Bonn, tālr.: +49 22899410-5534 / 22899410-5869 / 22899410-5549; fakss: 0228/99 4 10-5050 (iekšzemes zvani) vai +49 22899410-5202 (starptautiskie zvani), e-pasts: auslandsunterhalt@bfj.bund.de,

—	Igaunijā – Tieslietu ministrija (Justiitsministeerium): Tõnismägi 5a, Tallinn 15191, tālr.: +372 6208100, e-pasts: info@just.ee,

—

Grieķijā – Tieslietu ministrijas Starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās departaments (Υπουργείο Δικαιοσύνης, Διαφάνειας και Ανθρωπίνων Δικαιωμάτων–Τμήμα Διεθνούς Δικαστικής Συνεργασίας σε Αστικές & Ποινικές Υποθέσεις):

Mesogeion 96, 115 27, Athens, tālr.: +30 2107767312, fakss: +30 2107767499,

e-pasts: civilunit@justice.gov.gr,

—

Spānijā – Tieslietu ministrija (Ministerio de Justicia): Starptautisko uzturlīdzekļu maksājumu nodaļas vadītāja. Starptautiskās tiesiskās sadarbības apakšdirektorāts, Tieslietu ministrija, c/San Bernardo, 62, 28071, Madrid, tālr.: +34 913902295 / 913902294, fakss: +34 913904457, e-pasts: isabel.hernandez@mjusticia.es,

—

Francijā – Starptautisko un Eiropas lietu ministrija (Ministère des Affaires étrangères et européennes), Ārvalstīs esošo Francijas pilsoņu un konsulārās administrācijas direktorāts (Direction des Français à létranger et de ladministration consulaire), – Konvenciju, civillietu un tiesiskās palīdzības dienests (Service des conventions, des affaires civiles et de l'entraide judiciaire), – Personu tiesību aizsardzības apakšdirektorāts (Sous-direction de la protection des droits des personnes), – Birojs uzturēšanas līdzekļu atgūšanai ārvalstīs (Bureau du recouvrement de créances alimentaires à l'étranger): 27 Rue de la Convention CS, 91533 F, 75732 Paris Cedex 15, tālr.: +33 143179199, fakss: +33 143178197, e-pasts: recouv-creances-alimentaires.fae-saj-pdp@diplomatie.gouv.fr,

—	Horvātijā – Sociālās politikas un jaunatnes lietu ministrija (Ministarstvo socijalne politike i mladih), Savska cesta 66, 10 000 Zagreb, tālr.: +385 15557111, fakss: +385 15557222, e-pasts: ministarstvo@mspm.hr, Interneta adrese: www.mspm.hr,

—	Īrijā – Tieslietu un līdztiesības ministrs – Tieslietu un likumdošanas reformu departaments, Bishops Square, Redmonds Hill, Dublin 2, fakss: +353 14790201, e-pasts: mainrecov_inbox@justice.ie,

—

Itālijā – Tieslietu ministrijas Nepilngadīgo tieslietu departaments (Ministero della Giustizia–Dipartimento per la Giustizia minorile),

via Damiano Chiesa 24, 00136 Roma,

tālr.: +39 0668188326 / 0668188331, fakss: +39 0668188323,

e-pasts: acitalia0409.dgm@giustizia.it,

sertificēta e-pasta adrese: aci0409.dgm@giustiziacert.it,

—

Kiprā – Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija – Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļa (Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως–Μονάδα Διεθνούς Νομικής Συνεργασίας), 125 Athalassas Avenue, 1461 Nicosia,

tālr.: +357 22805943, fakss: +357 22805969, e-pasts: yhadjiprodromou@mjpo.gov.cy,

tālr.: +357 22805932, fakss: +357 22518328, e-pasts: tdionysiou@mjpo.gov.cy,

—	Latvijā – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Pulkveža Brieža iela 15, Rīgā, LV-1010, tālr.: +371 67830626, fakss: +371 67830636, e-pasts: pasts@ugf.gov.lv,

—	Lietuvā – Viļņas Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests (Vilniaus valstybės garantuojamos teisinės pagalbos tarnyba), Odminių g. 11, LT-01122 Vilnius, tālr.: +370 852647480; fakss: +370 852647481, e-pasts: vilniausvgtpt@infolex.lt,

—	Luksemburgā – Augstākās tiesas ģenerālprokuratūra (Parquet Général près la Cour supérieure de Justice)–Parquet Général–Cité judiciaire 2080 Luxembourg, tālr.: +352 475981-393 / 475981-329, fakss: +352 470550, e-pasts: parquet.general@justice.etat.lu,

—	Ungārijā – Ungārijas Tieslietu ministrija (Magyarország Igazságügyi Minisztériuma), 1054 Budapest, 2-4 Kossuth square, tālr.: +36 17954846, fakss: +36 17950463, e-pasts: nmfo@im.gov.hu,

—	Maltā – Sociālo labklājības standartu direktors – Ministry for Education, Employment and the Family, 469 Bugeia Institute, St Joseph High Road, St Venera SVR 1012, tālr.: +356 22788000, fakss: +356 22788360, e-pasts: welfare.standards@gov.mt,

—	Nīderlandē – Valsts birojs uzturēšanas maksājumu iekasēšanai (Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen (LBIO)), Marten Meesweg 109-111, P.O. Box 8901, 3009 AX Rotterdam, tālr.: +31 102894895, fakss: +31 102894882, e-pasts: iia@lbio.nl, Interneta adrese: http://www.lbio.nl,

—	Austrijā – Tieslietu ministrija (Bundesministerium für Justiz): Museumstraße 7, A-1070 Wien, nodaļa: Abteilung I 10, tālr.: +43 1521522142, fakss: +43 152522829, e-pasts: team.z@bmj.gv.at,

—	Polijā – Tieslietu ministrija – Starptautiskās sadarbības un Eiropas tiesību departaments (Ministerstwo Sprawiedliwości – Departament Współpracy Międzynarodowej i Prawa Europejskiego): Al. Ujazdowskie 11, PL-00-950 Warsaw, tālr.: +48 222390870, fakss: +48 226280949, e-pasts: alimenty@ms.gov.pl,

—

Portugālē – Direção-Geral da Administração da Justiça, Av. D. João II, no 1.08.01 D/E- Pisos 0 e 9o ao 14o, 1990-097 Lisboa, tālr.: +351 217906200 / 217906223,

fakss: +351 211545100 / 211545116, e-pasts: correio@dgaj.mj.pt vai cji.dsaj@dgaj.mj.pt,

Interneta adrese: http://www.dgai.mj.pt vai http://www.cji-dgaj.mj.pt,

—

Rumānijā – Tieslietu ministrija, Starptautisko tiesību un tiesiskās sadarbības direktorāts (Ministerul Justiţiei, Direcţia Drept Internaţional şi Cooperare Judiciară): 17 Str. Apolodor, Bucharest Sector 5, 050741, tālr.: +40 372041077,

fakss: +40 372041079, e-pasts: ddit@just.ro vai dreptinternational@just.ro,

—	Slovēnijā – Nodarbinātības, ģimenes, sociālo lietu ministrija un vienlīdzīgu iespēju ministrija (Ministrstvo za delo, družino, socialne zadeve in enake možnosti), Kotnikova 28, SI-1000 Ljubljana, tālr.: +386 13697700, fakss: +386 13697832, e-pasts: gp.mddsz@gov.si,

—	Slovākijā – Bērnu un jaunatnes starptautiskās tiesiskās aizsardzības centrs (Centrum pre medzinárodnoprávnu ochranu detí a mládeže), Špitálská 8, P.O. Box 57, 814 99 Bratislava, tālr.: +421 220463208, fakss: +421 220463258, e-pasts: cipc@cipc.gov.sk, Interneta adrese: http://www.cipc.sk,

—

Somijā – Tieslietu ministrija (oikeusministeriö/justitieministeriet), Starptautiskās tiesu administrācijas nodaļa (Oikeusministeriö Kansainvälisen oikeudenhoidon yksikkö/Enheten för internationell rättsvård), PL 25, FI-00023 Valtioneuvosto, tālr.: +358 916067628, fakss: +358 916067524,

e-pasts: central.authority@om.fi,

—

Zviedrijā – Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūra (Försäkringskassan):

a)	vispārēji jautājumi un jautājumi par politikas lēmumiem, SE-103 51 Stockholm, tālr.: +46 87869000, fakss: +46 84112789, e-pasts: huvudkontoret@forsakringskassan.se,

b)	pieteikumi un palīdzības pieprasījumi īpašos gadījumos: Box 1164, SE-621 22 Visby, tālr.: +46 771179000, fakss: +46 101120411, e-pasts: centralmyndigheten@forsakringskassan.se,

—

Apvienotajā Karalistē – katrā jurisdikcijā ir šāda centrālā iestāde:

Anglijā un Velsā politiski atbildīgā centrālā iestāde ir Lords Kanclers (Lord Chancellor), bet centrālās iestādes administratīvās funkcijas pildīs Uzturēšanas rīkojumu savstarpējās izpildes nodaļa (REMO);

Victory House, 30-34 Kingsway, London, WC2B 6EX, tālr.: +44 2036812757,

fakss: +44 2036818764, e-pasts: remo@offsol.gsi.gov.uk;

b)	Skotijā – Skotijas valdība, centrālā iestāde un starptautisko tiesību departaments, GW15 St Andrews House, Edinburgh, EH1 3DG, tālr.: +44 1312443570 / 1312444832, fakss: +44 1312444848, e-pasts: maintenanceenforcement@scotland.gsi.gov.uk;

Ziemeļīrijā – Centrālās nodaļas REMO apakšnodaļa, Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests, Tieslietu departaments, 4th Floor Laganside House, 23-27 Oxford Street, Belfast, BT1 3LA, tālr.: 0300 200 7812 (Apvienotā Karaliste) vai +44 2890495884 (starptautiskie zvani), fakss: +44 2890728945, e-pasts: BusinessDevelopmentGroupDL@courtsni.gov.uk;

d)	Gibraltārā – Tieslietu ministrs, Gibraltāra valdība: No 6 Convent Place, tālr.: +350 20059267, fakss: +350 20059271, e-pasts: moj@gibraltar.gov.gi.

6. saraksts

Dalībvalstu valsts iestāžu vai citu iestāžu nosaukumi un kontaktinformācija un vajadzības gadījumā to funkciju apjoms saskaņā ar 51. panta 3. punktu:

—	Beļģijā un Bulgārijā – nav,

—

Čehijas Republikā – Tieslietu ministrijai (Ministerstvo spravedlnosti) ir visas pilnvaras, lai nodrošinātu juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar regulas 51. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Vyšehradská 16, 128 10 Prague 2; tālr.: +420 221997925, fakss: +420 221997919, e-pasts: moc@msp.justice.cz, Interneta adrese: http://www.justice.cz,

—	Dānijā – neattiecas,

—	Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā un Latvijā – nav,

—

Lietuvā – ja pieteikumi attiecas uz uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, pret personu, kas jaunāka par 21 gadu, Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas pakļautībā esošā Bērnu uztura fonda pārvalde (Vaikų išlaikymo fondo administracija prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos) veic centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar regulas 51. pantu, Rinktinės g. 48A, LT-09318 Vilnius, tālr.: +370 852728081,

fakss: +370 852653984, e-pasts: info@vif.lt.

Nepieciešamības gadījumā valsts garantēto juridisko palīdzību, kas attiecas uz regulas 56. pantā minētajiem pieteikumiem, nodrošina saskaņā ar procedūru, kura paredzēta Likumā par valsts garantēto juridisko palīdzību, ja vien Lietuvas tiesību aktos, ar ko īstenoti ES un starptautiski tiesību akti civilprocesa jomā, vai regulā nav noteikts citādāk. Ja regulas 56. pantā uzskaitīto pieteikumu izskatīšanas laikā kļūst acīmredzams, ka pieteikuma iesniedzējam ir nepieciešama valsts garantētā juridiskā palīdzība, Viļņas Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests un Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas pakļautībā esošā Bērnu uztura fonda pārvalde nosūta valsts garantētas juridiskās palīdzības pieteikumu tieši kompetentajām iestādēm, kas atbild par valsts garantētās juridiskās palīdzības organizēšanu, proti, Lietuvas valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestiem.

—	Luksemburgā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē un Austrijā – nav,

—

Polijā – rajona tiesas (sądy okręgowe) pilda centrālās iestādes uzdevumus, kas attiecas uz pieteikumu pārsūtīšanu un visu atbilstošo pasākumu veikšanu saistībā ar iesniegtajiem pieteikumiem. Rajona tiesu nosaukumi un kontaktinformācija ir pieejama Eiropas Tiesiskās sadarbības atlantā civillietās vai e-tiesiskuma portālā,

—	Portugālē, Rumānija, Slovēnija un Slovākija – nav,

—

Somijā – Somijas Sociālās apdrošināšanas iestāde (KELA) (Kansaneläkeläitos/Folkpensionsanstalten), Perintäkeskus, Helsingin perintäyksikkö, Kansainvälinen erityisperintä, PL 50, FI-00601 Helsinki,

tālr.: +358 403545469, fakss: +358 206353330, e-pasts: kv.erityisperinta@kela.fi,

Interneta adrese: http://www.kela.fi/in/internet/english.nsf.

Ja KELA ir piešķīrusi uzturēšanas līdzekļus personai, kurai uz tiem ir tiesības, tā var veikt šādas centrālās iestādes funkcijas:

—	iesniegt pieteikumu par nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un nolēmuma izpildāmības pasludināšanu (56. panta 1. punkta a) apakšpunkts),

—	iesniegt pieteikumu par saņēmēja dalībvalstī pieņemta vai atzīta nolēmuma izpildi (56. panta 1. punkta b) apakšpunkts),

—	iesniegt lūgumu veikt īpašus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu,

—	Zviedrijā – nav,

—

Apvienotajā Karalistē – Ziemeļīrijas piederīgajiem: Juridisko pakalpojumu komisija (juridiskās palīdzības sniegšanai saskaņā ar 51. panta 2. punkta a) apakšpunktu), 2nd Floor, Waterfront Plaza, 8 Laganbank Road, Mays Meadow, Belfast, BT1 3BN, tālr.: +44 2890408888,

fakss: +44 2890408990, e-pasts: accesstojustice@nilsc.org.uk.

7. saraksts

Iestādes, kurām 21. panta nolūkā ir kompetence izpildes lietās:

—	Beļģijā – tiesu izpildītāji (huissiers de justice/Gerechtsdeurwaarders),

—	Bulgārijā – rajona tiesa (окръжният съд),

—	Čehijas Republikā – rajona tiesa (okresní soudy),

—	Dānijā – Dienviddānijas SKAT filiāle,

—	Vācijā – pirmās instances tiesa (Amtsgericht), kuras apgabalā notiek vai ir notikušas izpildes procedūras,

—	Igaunijā – apriņķa tiesa (maakohtud),

—	Grieķijā – pirmās instances tiesa (Μονομελές Πρωτοδικείο),

—	Spānijā – pirmās instances tiesa (Juzgados de Primera Instancia) tajā provinces galvaspilsētā, kur dzīvo puse, pret kuru ir pieprasīta sprieduma izpilde, vai kurā ir izpildāms spriedums,

—	Francijā – tiesa, kas atrodas parādnieka dzīvesvietā vai vietā, kur notiek izpilde. Ja parādnieks dzīvo ārvalstīs vai viņa dzīvesvieta nav zināma, kompetentā tiesa ir izpildes vietas tiesa,

—	Horvātijā – municipālā tiesa (Općinski sud),

—	Īrijā – Augstā tiesa,

—	Itālijā – parastā tiesa (Tribunale ordinario),

—

Kiprā:

a)	Nikosijas ģimenes tiesa (Οικογενειακό Δικαστήριο);

b)	Limasolas ģimenes tiesa (Οικογενειακό Δικαστήριο);

c)	Larnakas/Famagustas ģimenes tiesa (Οικογενειακό Δικαστήριο);

d)	Pafosas ģimenes tiesa (Οικογενειακό Δικαστήριο),

—	Latvijā – rajona (pilsētas) tiesa,

—	Lietuvā – pieteikumus par izpildes atteikumu, kā minēts 21. panta 2. punktā, izskata Lietuvas apelācijas tiesa (Lietuvos apeliacinis teismas). Pieteikumus par izpildes apturēšanu, kā minēts 21. panta 3. punktā, izskata rajona tiesa (apylinkių teismai) izpildes pieprasīšanas vietā,

—	Luksemburgā – Augstākās tiesas ģenerālprokuratūra (Parquet Général près la Cour supérieure de Justice),

—

Ungārijā – saskaņā ar 21. panta 2. punktu rajona tiesa (Járásbíróság), kas atrodas pie reģionu tiesas (Törvényszék), Budapeštā – Centrālā Budas tiesa (Budai Központi Kerületi Bíróság). Gadījumos, kas ir saskaņā ar 21. panta 3. punktu, – rajona tiesa (Járásbíróság), kas ir kompetenta tajā teritorijā, kurā darbojas tiesu izpildītājs,

—	Maltā – civiltiesa (Ģimenes lietu nodaļa),

—	Nīderlandē – tiesu izpildītāji (Gerechtsdeurwaarders),

—	Austrijā – tiesa, kurai ir piekritīga izpilde (zuständiges Exekutionsgericht) saskaņā ar Izpildes likuma 17.–19. iedaļu vai pārsūdzības gadījumā – augstākās instances tiesa (Instanzenzug übergeordnetes Gericht),

—

Polijā:

par darbībām, kas minētas 21. panta 2. punktā, apgabaltiesa (sąd rejonowy) (kā priekšmetisko piekritību), kuras jurisdikcijā notiek izpilde, un gadījumā, ja izpilde vēl nav sākta, – tā apgabaltiesa (sąd rejonowy) (kā priekšmetisko piekritību), kuras kompetencē šīs darbības ir pēc vispārīgajiem noteikumiem;

b)	Par 21. panta 3. punktā minētajām darbībām – apgabaltiesa (sąd rejonowy), pie kuras darbojas tiesu izpildītājs, kas veic izpildi,

—	Portugālē – ģimenes un jauniešu rajona tiesas (Secções de família e menores das instâncias centrais) un citas izpildes apgabaltiesas (Secção de execução das instâncias centrais) atkarā no tā, kādas tiesas pastāv konkrētās teritoriālās jurisdikcijas ietvaros,

—	Rumānijā – apgabaltiesa (Judecătoria), kas atrodas parādnieka dzīvesvietā vai vietā, kur notiek izpilde,

—	Slovēnijā – apgabaltiesa (okrožno sodišče),

—	Slovākijā – rajona tiesa (okresný súd), kas darbojas kā izpildes tiesas (exekučný súd),

—	Somijā – tiesu izpildītāji atbildētāja dzīvesvietā vai domicila vietā (ulosottomies/utmätningsman). Pieteikumu var sūtīt vietējai izpildes iestādei,

—	Zviedrijā – Zviedrijas Izpildes iestāde (Kronofogdemyndigheten),

—

Apvienotajā Karalistē –

a)	Anglijā un Velsā – ģimenes tiesa, kad tai lietu nosūta REMO;

b)	Skotijā – šerifa tiesa (Sheriffs Court), kad tai lietu nosūta Skotijas ministri;

c)	Ziemeļīrijā – miertiesa (Magistrates Court), kad tai lietu nosūta Tieslietu departaments;

d)	Gibraltārā – miertiesas ierēdnis.

8. saraksts

Atbilstoši 20., 28. un 40. pantam dokumentu tulkojumos ir pieņemamas šādas valodas:

—

Beļģijai nav pieņemama neviena cita valoda kā tikai izpildes vietas oficiālā valoda vai oficiālās valodas saskaņā ar Beļģijas tiesībām. Spēkā esošais valodu saraksts ir pieejams saņēmēju struktūru rokasgrāmatā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs un ar ko atceļ Padomes Regula (EK) Nr. 1348/2000 (2), un kas publicēta Eiropas Tiesiskās sadarbības atlantā civillietās un e-tiesiskuma portālā,

—	Bulgārijā – bulgāru valoda,

—	Čehijas Republikā – čehu un slovāku valoda,

—	Dānijā – dāņu, somu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda,

—	Vācijā – vācu valoda,

—	Igaunijā – igauņu un angļu valoda,

—	Grieķijā – grieķu valoda,

—	Spānijā – spāņu un portugāļu valoda,

—	Francijā – franču valoda,

—	Horvātija – horvātu valoda,

—	Īrijā – īru un angļu valoda,

—	Itālijā – itāļu valoda,

—	Kiprā – grieķu un angļu valoda,

—	Latvijā – latviešu valoda,

—

Lietuvā:

a)	dokumentu tulkojumos, kā minēts 20. pantā, lietuviešu valoda;

b)	dokumentu tulkojumos, kā minēts 28. un 40. pantā, lietuviešu un angļu valoda,

—	Luksemburgā – franču un vācu valoda,

—	Ungārijā – ungāru valoda,

—	Maltā – angļu valoda,

—	Nīderlandē – nīderlandiešu valoda,

—	Austrijā – vācu valoda,

—	Polijā – poļu valoda,

—	Portugālē – portugāļu valoda;

—	Rumānijā – rumāņu valoda,

—

Slovēnijā – slovēņu valoda un

a)	Koper apgabaltiesā (okrožno sodišče v Kopru) – slovēņu un itāļu valoda;

b)	Koper vietējā tiesā (okrajno sodišče v Kopru) – slovēņu un itāļu valoda;

c)	Piran vietējā tiesā (okrajno sodišče v Pirani) – slovēņu un itāļu valoda;

d)	Lendava vietējā tiesā (okrajno sodišče v Lendavu) – slovēņu un ungāru valoda,

—	Slovākijā – slovāku un čehu valoda,

—	Somijā – somu, zviedru un angļu valoda,

—	Zviedrijā – zviedru valoda,

—	Apvienotajā Karalistē – angļu valoda.

9. saraksts

Valodas, ko centrālās iestādes atzīst par pieņemamām, lai sazinātos ar citām centrālajām iestādēm, kuras minētas 59. pantā:

—	Beļģijā – angļu, franču, nīderlandiešu un vācu valoda,

—	Bulgārijā – bulgāru valoda,

—	Čehijas Republikā – čehu, angļu un slovāku valoda,

—	Dānijā – neattiecas,

—	Vācijā – vācu valoda. Saziņa starp Federālo tieslietu biroju (Bundesamt für Justiz) kā centrālo iestādi un citu centrālo iestādi var notikt angļu valodā, ja vien par to iepriekš vienojušās attiecīgās centrālās iestādes,

—	Igaunijā – igauņu un angļu valoda,

—	Grieķijā – grieķu un angļu valoda,

—	Spānijā – spāņu un angļu valoda,

—	Francijā – franču valoda,

—

Horvātijā:

a)	pieteikumi un lūguma veidlapas – horvātu valoda;

b)	citus iesniegumus centrālā iestāde pēc pieprasījuma pieņem horvātu un angļu valodā,

—	Īrijā – īru un angļu valoda,

—	Itālijā – itāļu valoda,

—	Kiprā – grieķu un angļu valoda,

—

Latvijā:

a)	pieteikuma veidlapa – latviešu valoda;

b)	lūguma veidlapa – latviešu un angļu valoda;

c)	citus iesniegumus centrālā iestāde pēc pieprasījuma pieņem latviešu un angļu valodā,

—	Lietuvā – lietuviešu un angļu valoda,

—	Luksemburgā – franču un vācu valoda,

—

Ungārijā:

a)	pieteikuma veidlapa – ungāru valoda;

b)	lūguma veidlapa – ungāru, angļu un vācu valoda;

c)	citus iesniegumus centrālā iestāde pēc pieprasījuma pieņem ungāru, angļu un vācu valodā,

—	Maltā – maltiešu un angļu valoda,

—

Nīderlandē:

a)	pieteikumi un lūguma veidlapas – nīderlandiešu valodā;

b)	citus iesniegumus centrālā iestāde pēc pieprasījuma pieņem nīderlandiešu un angļu valodā,

—	Austrijā – vācu, angļu vai franču valodā,

—

Polijā –

a)	pieteikumi un lūguma veidlapas – poļu valodā;

b)	citus iesniegumus centrālā iestāde pēc pieprasījuma pieņem poļu un angļu valodā,

—	Portugālē – portugāļu, angļu un franču valoda,

—	Rumānijā – rumāņu, angļu un franču valoda,

—	Slovēnijā – slovēņu un angļu valoda,

—	Slovākijā – slovāku, čehu, angļu un vācu valoda,

—	Somijā – somu, zviedru un angļu valoda,

—	Zviedrijā – zviedru valoda,

—	Apvienotajā Karalistē – angļu valoda.

(1) OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.

(2) OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 38

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 4. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 038/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7366 – Whirlpool/Indesit) ( 1 )	1
2015/C 038/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7493 – National Grid / Elia / Nemo JV) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2015/C 038/03	Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP, kas grozīts ar Lēmumu (KĀDP) 2015/157, un Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2015/147, attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā	2
2015/C 038/04	Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2015/147, par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā	3
	Eiropas Komisija
2015/C 038/05	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,05 % 2015. gada 1. februāris – Euro maiņas kurss	4
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2015/C 038/06	Informācija, kas attiecas uz 71. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās	5
2015/C 038/07	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 5. panta 3. punktā minēto atsauces summu, kas nepieciešamas, lai šķērsotu ārējās robežas, saraksta atjaunināšana	20

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2015/C 038/08	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2015 – EAC/A04/2014 – Programma Erasmus+. Pieteikumu iesniegšanas termiņa maiņa attiecībā uz Jean Monnet darbībām	22
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2015/C 038/09	Paziņojums Ashraf Muhammad Yusuf ‘Uthman ‘Abd Al-Salam, Ibrahim ‘Isa Hajji Muhammad Al-Bakr, Tarkhan Tayumurazovich Batirashvili un ‘Abd Al-Malik Muhammad Yusuf ‘Uthman ‘Abd Al-Salam ievērībai, kuri ar Komisijas Regulu (ES) 2015/167 ir pievienoti sarakstam, kas minēts 2., 3. un 7. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu	23

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1376
JPY	Japānas jena	133,48
DKK	Dānijas krona	7,4440
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,75395
SEK	Zviedrijas krona	9,4118
CHF	Šveices franks	1,0526
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,6370
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,748
HUF	Ungārijas forints	309,18
PLN	Polijas zlots	4,1620
RON	Rumānijas leja	4,4033
TRY	Turcijas lira	2,7382
AUD	Austrālijas dolārs	1,4799
CAD	Kanādas dolārs	1,4316
HKD	Hongkongas dolārs	8,8214
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5742
SGD	Singapūras dolārs	1,5362
KRW	Dienvidkorejas vona	1 251,26
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,0318
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,1180
HRK	Horvātijas kuna	7,7090
IDR	Indonēzijas rūpija	14 358,41
MYR	Malaizijas ringits	4,0819
PHP	Filipīnu peso	50,136
RUB	Krievijas rublis	75,8145
THB	Taizemes bāts	37,120
BRL	Brazīlijas reāls	3,0848
MXN	Meksikas peso	16,8433
INR	Indijas rūpija	70,2086


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ