ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 395
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

57. gadagājums
2014. gada 10. novembris

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Savienības Tiesa

2014/C 395/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2014/C 395/02

Lieta C-114/12: Tiesas (virspalāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome Prasība atcelt tiesību aktu – Eiropas Savienības ārējā darbība – Starptautiskie nolīgumi – Raidorganizāciju blakustiesību aizsardzība – Sarunas par Eiropas Padomes konvenciju – Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju lēmums atļaut sarunās kopīgi piedalīties Savienībai un tās dalībvalstīm – LESD 3. panta 2. punkts – Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence

2

2014/C 395/03

Lieta C-127/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste Valsts pienākumu neizpilde – Kapitāla brīva aprite – LESD 21. un 63. pants – EEZ līgums – 28. un 40. pants – Mantojuma un dāvinājuma nodokļi – Kompetenču nodokļu jomā dalīšana – Diskriminācija rezidentu un nerezidentu starpā – Diskriminācija atkarībā no nekustamās mantas atrašanās vietas – Pierādīšanas pienākums

3

2014/C 395/04

Lieta C-237/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 91/676/EEK – 5. panta 4. punkts – II pielikuma A punkta 1) – 3) un 5) apakšpunkts – III pielikuma 1. punkta 1) – 3) apakšpunkts un 2. punkts – Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti – Iestrādāšanas laikposmi – Kūtsmēslu glabātuvju ietilpība – Iestrādāšanas ierobežojumi – Iestrādāšanas augsnē stāvās nogāzēs vai sasalušā vai ar sniegu klātā augsnē aizliegums – Valsts tiesiskā regulējuma neatbilstība

3

2014/C 395/05

Lieta C-408/12 P: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – YKK Corp., YKK Holding Europe BV, YKK Stocko Fasteners GmbH/Eiropas Komisija Apelācija – Aizliegtas vienošanās – Rāvējslēdzēju un citu aizdares līdzekļu, kā arī aizdares mašīnu tirgus – Secīga atbildība – Likumā noteiktais naudas soda maksimālais apmērs – Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts – Jēdziens uzņēmums – Personiska atbildība – Samērīguma princips – Preventīvs reizināšanas koeficients

5

2014/C 395/06

Lieta C-474/12: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Schiebel Aircraft GmbH/Bundesminister für Wirtschaft, Familie und Jugend Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – Nediskriminācija – LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Dalībvalsts būtisku drošības interešu aizsardzība – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka sabiedrības, kas šajā valstī nodarbojas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma tirdzniecību, likumiskajam pārstāvim ir jābūt šīs valsts pilsonībai

5

2014/C 395/07

Apvienotās lietas C-533/12 P un C-536/12 P: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Société nationale maritime Corse–Méditerranée (SNCM) SA/Corsica Ferries France SAS, Eiropas Komisija, Francijas Republika (C-533/12 P), Francijas Republika/Corsica Ferries France SAS, Eiropas Komisija, Société nationale maritime Corse-Méditerranée (SNCM) SA (C-536/12 P) Apelācija – Pārstrukturēšanas atbalsts – Eiropas Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaudes Eiropas Savienības Vispārējā tiesā apjoms – Kritērija par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā pārbaude – Prasība par sektoru un ģeogrāfisko analīzi – Pietiekami nostiprinājusies prakse – Ilgtermiņa ekonomiskā racionalitāte – Papildu atlaišanas pabalstu izmaksāšana

6

2014/C 395/08

Lieta C-543/12: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Michal Zeman/Krajské riaditeľstvo Policajného zboru v Žiline Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 91/477/EEK – Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā šo apliecību paredzēts izsniegt tikai medību vai sporta šaujamieroču glabātājiem

7

2014/C 395/09

Lieta C-575/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Administratīvās apgabaltiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Air Baltic Corporation AS/Valsts robežsardze Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Regula (EK) Nr. 810/2009 – 24. panta 1. punkts un 34. pants – Vienota vīza – Vienotas vīzas anulēšana vai atcelšana – Anulētā ceļošanas dokumentā ielīmētas vienotas vīzas derīgums – Regula (EK) Nr. 562/2006 – 5. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts – Robežpārbaudes – Ieceļošanas nosacījumi – Valsts tiesiskais regulējums, kurā prasīts, lai derīga vīza būtu ielīmēta derīgā ceļošanas dokumentā

8

2014/C 395/10

Lieta C-589/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/GMAC UK PLC Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – PVN – Sestā direktīva 77/388/EEK – 11. panta C daļas 1. punkta pirmā daļa – Tieša iedarbība – Nodokļa bāzes samazināšana – Divu darījumu veikšana, kuri attiecas uz vienām un tām pašām precēm – Preču piegāde – Līzingā pārdotas, valdījumā atgūtas un tālāk izsolē pārdotas automašīnas – Tiesību ļaunprātīga izmantošana

9

2014/C 395/11

Lieta C-21/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Simon, Evers & Co GmbH/Hauptzollamt Hamburg–Hafen Prejudiciāls nolēmums – Tirdzniecības politika – Antidempinga maksājumi – Regula (EK) Nr. 499/2009 – Spēkā esamība – Ķīnas izcelsmes importa produkti – Šādu pašu produktu imports no Taizemes – Apiešana – Pierādījumi – Atteikums sadarboties

9

2014/C 395/12

Apvienotās lietas C-119/13 un C-120/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Amtsgericht Wedding (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – eco cosmetics GmbH & Co. KG/Virginie Laetitia Barbara Dupuy (C-119/13), Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. mbH/Tetyana Bonchyk (C-120/13) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 1896/2006 – Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra – Spēkā esošas izsniegšanas neesamība – Sekas – Par izpildāmu pasludināts Eiropas maksājuma rīkojums – Iebildumi – Pārskatīšana izņēmuma gadījumos – Termiņi

10

2014/C 395/13

Lieta C-157/13: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nickel & Goeldner Spedition GmbH/Kintra UAB Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 1346/2000 – 3. panta 1. punkts – Prasības, kas tieši izriet no maksātnespējas procesa un ir cieši ar to saistīta jēdziens – Regula (EK) Nr. 44/2001 – 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Bankrota jēdziens – Prasība samaksāt parādu, kuru cēlis maksātnespējas administrators – Parāds, kas radies saistībā ar kravu starptautiskajiem pārvadājumiem – Saikne starp Regulām Nr. 1346/2000 un 44/2001 un Konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR)

11

2014/C 395/14

Lieta C-162/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Damijan Vnuk/Zavarovalnica Triglav d.d. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana – Direktīva 72/166/EEK – 3. panta 1. punkts – Jēdziens transportlīdzekļu lietošana – Negadījums, ko lauku saimniecības pagalmā izraisījis ar piekabi aprīkots traktors

11

2014/C 395/15

Apvienotās lietas C-184/13 līdz C-187/13, C-194/13, C-195/13 un C-208/13: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – API –Anonima Petroli Italiana SpA/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico (C-184/13), ANCC-Coop – Associazione Nazionale Cooperative di Consumatori u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti u.c. (C-185/13), Air Liquide Italia SpA u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico (C-186/13), Confetra – Confederazione Generale Italiana dei Trasporti e della Logistica u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti – Osservatorio sulle Attività di Trasporto, Ministero dello Sviluppo economico (C-187/13), Esso Italiana Srl/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico (C-194/13), Confindustria – Confederazione generale dell’industria italiana u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo económico (C-195/13), Autorità garante della concorrenza e del mercato/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo económico (C-208/13) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pārvadājumi ar autotransportu – Darbības minimālās izmaksas, ko nosaka attiecīgos komersantus pārstāvoša organizācija – Uzņēmumu apvienība – Konkurences ierobežojums – Vispārējo interešu mērķis – Ceļu satiksmes drošība – Samērīgums

12

2014/C 395/16

Lieta C-192/13 P: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija Apelācija – Kohēzijas fonds – Finanšu atbalsta samazināšana – Eiropas Komisijas pieņemts lēmums – Termiņa esamība – Noteiktā termiņa neievērošana – Sekas

14

2014/C 395/17

Lieta C-197/13 P: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija Apelācija – Kohēzijas fonds – Finanšu atbalsta samazināšana – Eiropas Komisijas pieņemts lēmums – Termiņa esamība – Noteiktā termiņa neievērošana – Sekas

15

2014/C 395/18

Lieta C-211/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika Valsts pienākumu neizpilde – LESD 63. pants – Kapitāla brīva aprite – Dāvinājuma un mantojuma nodoklis – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta lielāka neapliekamā summa, ja mantojuma atstājējs pirms nāves, dāvinātājs vai saņēmējs ir dzīvojuši dalībvalsts teritorijā – Prasības atcelt tiesību aktu priekšmets – Ierobežojums – Pamatojums

15

2014/C 395/19

Apvienotās lietas C-256/13 un C-264/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Provincie Antwerpen/Belgacom NV van publiek recht (C-256/13), Mobistar NV (C-264/13) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Direktīva 2002/20/EK – 6. pants – Nosacījumi, kas pievienoti vispārējai atļaujai un tiesībām izmantot radio frekvences un numurus, un īpaši pienākumi – 13. pants – Maksas par izmantošanas tiesībām un tiesībām uzstādīt iekārtas – Reģionālais tiesiskais regulējums, ar kuru uzņēmumiem noteikts nodoklis par uzņēmējdarbības vietu

16

2014/C 395/20

Lieta C-318/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X uzsāktā tiesvedība Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 79/7/EEK – Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā – Darba ņēmēju apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem – Fiksēta atlīdzības summa par nepārejošu kaitējumu – Aktuārs aprēķins, pamatojoties uz vidējo paredzamo dzīves ilgumu atkarībā no šīs atlīdzības saņēmēja dzimuma – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums

17

2014/C 395/21

Lieta C-327/13: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Burgo Group SpA/Illochroma SA, kura atrodas likvidācijas procesā, Jérôme Theetten, kurš darbojas kā sabiedrības Illochroma SA likvidators Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Maksātnespējas procedūras – Uzņēmuma jēdziens – Sabiedrību grupa – Pieņemšana – Tiesības uzsākt sekundāro maksātnespējas procedūru – Kritēriji – Persona, kurai ir tiesības pieprasīt sekundārās maksātnespējas procedūras uzsākšanu

17

2014/C 395/22

Lieta C-351/13: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 1999/74/EK – 3. pants un 5. panta 2. punkts – Dējējvistu audzēšana – Neuzlaboto būru sistēmas – Aizliegums – Dējējvistu audzēšana būros, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām

18

2014/C 395/23

Lieta C-410/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Vilniaus apygardos administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Baltlanta UAB/Lietuvos valstybė Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Struktūrfondi – Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Regula (EK) Nr. 1260/1999 – 38. pants – Regula (EK) Nr. 2792/1999 – 19. pants – Zivsaimniecība – Tiesvedība valsts līmenī – Dalībvalsts pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu lēmuma par atbalsta piešķiršanu pienācīgu izpildi pēc tiesvedības beigām

19

2014/C 395/24

Lieta C-452/13: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Landesgericht Salzburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Germanwings GmbH/Ronny Henning Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Gaisa transports – Regula (EK) Nr. 261/2004 – 2., 5. un 7. pants – Tiesības saņemt kompensāciju lidojuma ilgas kavēšanās gadījumā – Kavēšanās ilgums – Jēdziens ielidošanas laiks

20

2014/C 395/25

Lieta C-532/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sofia Zoo/Országos Környezetvédelmi, Természetvédelmi és Vízügyi Főfelügyelőség Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība – Regula (EK) Nr. 338/97 – 11. pants – Importa atļaujas nederīgums, kas attiecas tikai uz tiem dzīvnieku īpatņiem, uz kuriem faktiski attiecas nederīguma pamats

20

2014/C 395/26

Lieta C-417/14 RX: Tiesas (pārskatīšanas palāta) 2014. gada 9. septembra lēmums pārskatīt Vispārējās tiesas (Apelāciju palāta) 2014. gada 10. jūlija spriedumu lietā T-401/11 P Livio Missir Mamachi di Lusignano/Eiropas Komisija

21

2014/C 395/27

Lieta C-367/14: Prasība, kas celta 2014. gada 25. jūlijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

21

2014/C 395/28

Lieta C-377/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. augustā iesniedza Krajský soud v Praze (Čehijas Republika) – Ernst Georg Radlinger, Helena Radlingerová/Finway a.s.

22

2014/C 395/29

Lieta C-378/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. augustā iesniedza Bundesfinanzhofs (Vācija) – Familienkasse Sachsen/Tomislaw Trapkowski

24

2014/C 395/30

Lieta C-403/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. augustā iesniedza Administrativen sad – Varn (Bulgārija) – Vekos TradeAD/Direktor na DirektsiaObzhalvane i danachno-osiguritelna praktika, Varna, pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

24

2014/C 395/31

Lieta C-413/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 12. jūnija spriedumu lietā T-286/09 Intel Corporation/Eiropas Komisija 2014. gada 28. augustā iesniedza Intel Corporation

25

2014/C 395/32

Lieta C-431/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-52/12 Grieķija/Komisija 2014. gada 19. septembrī iesniedza Grieķijas Republika

27

2014/C 395/33

Lieta C-449/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-533/10 DTS Distribuidora de Televisión Digital/Komisija 2014. gada 25. septembrī iesniedza DTS Distribuidora de Televisión Digital, S. A.

27

2014/C 395/34

Lieta C-450/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-59/11 Isotis/Komisija 2014. gada 26. septembrī iesniedza Koinonìa tis Pliroforìas Anichtì stis Idikès Anankes – Isotis

29

 

Vispārējā tiesa

2014/C 395/35

Lieta T-340/07 RENV: Vispārējās tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums – Evropaïki Dynamiki/Komisija Šķīrējklauzula – Līgums par Kopienu finanšu atbalstu, kas piešķirts projektam eContent programmas ietvaros – Komisijas vienpusēja līguma izbeigšana – Pieļaujamo izmaksu atlīdzināšana

31

2014/C 395/36

Lieta T-498/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Evropaïki Dynamiki/Komisija Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Tīmekļa vietnes atjaunošana – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam – Prasība atcelt tiesību aktu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piešķiršanas kritēriji – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Prasība par zaudējumu atlīdzību

31

2014/C 395/37

Lieta T-601/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Dansk Automat Brancheforening/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Tiešsaistes azartspēles – Tiešsaistes azartspēlēm zemāka nodokļa nekā spēļu namiem un spēļu zālēm ieviešana Dānijā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts konkrētu darbību attīstības veicināšanai – Individuālas skaršanas neesamība – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Nepieņemamība

32

2014/C 395/38

Lieta T-615/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Royal Scandinavian Casino Århus/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Tiešsaistes azartspēles – Tiešsaistes azartspēlēm zemāka nodokļa nekā spēļu namiem un spēļu zālēm ieviešana Dānijā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts konkrētu darbību attīstības veicināšanai – Individuālas skaršanas neesamība – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Nepieņemamība

33

2014/C 395/39

Lieta T-669/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Spirlea/Komisija Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokuments, kas izdots Vācijā EU Pilot procedūras ietvaros – 4. panta 4. un 5. punkts – 4. panta 2. punkta trešais ievilkums – Piekļuves atteikums – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Daļēja piekļuve – Sevišķas sabiedrības intereses

34

2014/C 395/40

Lieta T-51/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. septembra spriedums – Scooters India/ITSB – Brandconcern (LAMBRETTA) Kopienas preču zīme – Atcelšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme LAMBRETTA – Preču zīmes faktiska izmantošana – Daļēja atcelšana – Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 2. punkts

34

2014/C 395/41

Apvienotās lietas T-91/12 un T-280/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Flying Holding u.c./Komisija Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Neregulāru pasažieru gaisa satiksmes pārvadājumu un čartera gaisa taksometra pakalpojumu sniegšana – Kandidatūras noraidīšana – Finanšu regulas 94. panta b) punkts – Tiesības uz aizstāvību – Finanšu regulas īstenošanas kārtības 134. panta 5. punkts – Prasība atcelt tiesību aktu – Vēstule, ar kuru tiek atbildēts uz prasītāju pieteikumu – Nepārsūdzams akts – Lēmums par piešķiršanu – Tiešas ietekmes neesamība – Nepieņemamība – Ārpuslīgumiskā atbildība

35

2014/C 395/42

Lieta T-132/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. septembra spriedums – Scooters India/ITSB – Brandconcern (LAMBRETTA) Kopienas preču zīme – Atcelšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme LAMBRETTA – Preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts

36

2014/C 395/43

Lieta T-171/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Peri/ITSB (Vītņu nostiprinātāja forma) Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Vītņu nostiprinātāja forma – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

36

2014/C 395/44

Lieta T-177/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums – Spraylat/ECHA REACH – Maksājums par vielas reģistrāciju – Mikro, mazajiem, un vidējiem uzņēmumiem piešķirts samazinājums – Kļūda paziņojumā par uzņēmuma lielumu – Lēmums, ar ko ir uzlikts administratīvais maksājums – Samērīgums

37

2014/C 395/45

Lieta T-199/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums – Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Krimas tūrisma dažādošanas un atbalsta projekts – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Nepārsūdzams akts – Apstiprinošs akts – Daļēja nepieņemamība – Pienākums norādīt pamatojumu – Piešķiršanas kritēriji – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Vienlīdzīga attieksme

38

2014/C 395/46

Lieta T-306/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Spirlea/Komisija Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – 4. panta 3. punkta trešais ievilkums – Informācijas pieprasījumi, kurus Komisija adresējusi Vācijai EU Pilot procedūras ietvaros – Piekļuves atteikums – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Sevišķas sabiedrības intereses – Daļēja piekļuve – Pienākums norādīt pamatojumu

38

2014/C 395/47

Lieta T-445/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Koscher + Würtz/ITSB – Kirchner & Wilhelm (KW SURGICAL INSTRUMENTS) Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu – Grafiska preču zīme KW SURGICAL INSTRUMENTS – Agrāka valsts vārdiska preču zīme Ka We – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Apelācijas process – Apelāciju padomē veicamās pārbaudes apjoms – Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums – Iebildumu nodaļā iesniegts pieteikums – Atteikums reģistrēt pieteiktu preču zīmi bez agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas nosacījuma iepriekšējas pārbaudes – Kļūda tiesību piemērošanā – Grozīšanas pilnvaras

39

2014/C 395/48

Lieta T-474/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Giorgis/ITSB – Comigel (Divu iepakotu glāžu forma) Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas trīsdimensiju preču zīme – Divu iepakotu glāžu forma – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts

40

2014/C 395/49

Lieta T-484/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – CEWE Stiftung/ITSB (SMILECARD) Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes SMILECARD reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

41

2014/C 395/50

Lieta T-490/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Arnoldo Mondadori Editore/ITSB – Grazia Equity (GRAZIA) Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes GRAZIA reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme GRAZIA – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Preču līdzības neesamība – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts – Reputācija – Saiknes starp konkrētajām preču zīmēm neesamība

41

2014/C 395/51

Lieta T-516/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Ted-Invest/ITSB – Scandia Down (sensi scandia) Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiska preču zīme sensi scandia – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme SCANDIA HOME – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts

42

2014/C 395/52

Lieta T-86/13 P: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Grazyte/Komisija Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums – Desmit gadus ilgs atsauces laikposms – Amata pienākumi starptautiskā organizācijā

43

2014/C 395/53

Lieta T-222/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – B&S Europe/Komisija Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Īstermiņa pakalpojumi to trešo valstu īpašajās interesēs, kas saņem Savienības ārējo palīdzību – Kandidatūras noraidīšana – Atlases kritēriji – Daļās sadalīti līgumi – Atsauces projekts – Pienākums norādīt pamatojumu – Labas pārvaldības princips – Tiesiskā paļāvība – Objektivitātes princips – Sacīkstes princips

43

2014/C 395/54

Lieta T-256/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 1. oktobra spriedums – Itālija/Komisija Sociālā politika – Kopienas rīcības programmas jauniešu jomā – Samaksātā finansējuma daļēja atmaksa – Dažu summu nepieļaujamība – Rīcības kategorijai paredzētā maksimālā apmēra pārsniegšana – Valsts aģentūru īstenota procedūru nepamatoti saņemto summu atmaksai no to gala saņēmējiem ieviešana

44

2014/C 395/55

Lieta T-263/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 1. oktobra spriedums – Lausitzer Früchteverarbeitung/ITSB – Rivella International (holzmichel) Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes holzmichel reģistrācijas pieteikums – Agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes Michel un Michel POWER – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

45

2014/C 395/56

Lieta T-266/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Brainlab/ITSB (Curve) Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes Curve reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts

45

2014/C 395/57

Lieta T-605/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Alma–The Soul of Italian Wine/ITSB – Miguel Torres (SOTTO IL SOLE ITALIANO SOTTO il SOLE) Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes SOTTO IL SOLE ITALIANO SOTTO il SOLE reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme VIÑA SOL – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants – Pienākums norādīt pamatojumu

46

2014/C 395/58

Lieta T-614/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Romonta/Komisija Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu sadalei no 2013. gada – Lēmums 2011/278/ES – Valsts īstenošanas pasākumi, ko ir piedāvājusi Vācija – Klauzula, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu – Brīvība izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvība – Īpašumtiesības – Samērīgums

47

2014/C 395/59

Lieta T-629/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Molda/Komisija Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada – Lēmums 2011/278/ES – Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi – Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības – Brīvība izvēlēties profesiju un brīvība veikt uzņēmējdarbību – Tiesības uz īpašumu – Samērīgums

47

2014/C 395/60

Lieta T-630/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – DK Recycling und Roheisen/Komisija Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada – Lēmums 2011/278/ES – Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi – Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Tiesības uz īpašumu – Samērīgums

48

2014/C 395/61

Lieta T-631/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Raffinerie Heide/Komisija Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada – Lēmums 2011/278/ES – Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi – Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Tiesības uz īpašumu – Samērīgums

49

2014/C 395/62

Lieta T-634/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Arctic Paper Mochenwangen/Komisija Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada – Lēmums 2011/278/ES – Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi – Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Tiesības uz īpašumu – Samērīgums

49

2014/C 395/63

Lieta T-512/14: Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Green Source Poland/Komisija

50

2014/C 395/64

Lieta T-565/14: Prasība, kas celta 2014. gada 30. jūlijā – EVA/Komisija

51

2014/C 395/65

Lieta T-575/14: Prasība, kas celta 2014. gada 28. jūlijā– Larymnis Larko/Komisija

52

2014/C 395/66

Lieta T-576/14: Prasība, kas celta 2014. gada 28. jūlijā – Larymnis Larko/Komisija

53

2014/C 395/67

Lieta T-639/14: Prasība, kas celta 2014. gada 22. augustā – DEI/Komisija

54

2014/C 395/68

Lieta T-649/14: Prasība, kas celta 2014. gada 29. augustā – NTS Energie– und Transportsysteme/ITSB – Schütz (X-Windwerk)

55

2014/C 395/69

Lieta T-661/14: Prasība, kas celta 2014. gada 11. septembrī – Latvijas Republika/Eiropas Komisija

56

2014/C 395/70

Lieta T-663/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. septembrī – International gaming projects/ITSB (BIG BINGO)

57

2014/C 395/71

Lieta T-667/14: Prasība, kas celta 2014. gada 12. septembrī – Slovēnija/Komisija

58

2014/C 395/72

Lieta T-677/14: Prasība, kas celta 2014. gada 19. septembrī – Biogaran/Komisija

59

2014/C 395/73

Lieta T-686/14: Prasība, kas celta 2014. gada 22. septembrī – Itālija/Komisija

60

2014/C 395/74

Lieta T-702/14: Prasība, kas celta 2014. gada 21. septembrī – Hamas/Padome

61

 

Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

2014/C 395/75

Lieta F-12/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 17. septembra spriedums – CQ/Parlaments Civildienests – Pagaidu darbinieki – Konferenču tulki (KT) – PDNK 90. pants – Psiholoģiska vardarbība – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Iekšējie noteikumi attiecībā uz padomdevēju komiteju par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanai darbavietā – Šīs komitejas darbu konfidencialitāte – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā

63

2014/C 395/76

Lieta F-91/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 1. oktobra spriedums – DF/Eiropas Komisija Civildienests – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Ceļa izdevumi – Prasītāja norīkojums savas pilsonības valstī – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums

63

2014/C 395/77

Lieta F-100/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedums – Julien-Malvy u.c./EĀDD Civildienests – Atalgojums – Trešās valstīs strādājoši EĀDD darbinieki – Iecēlējinstitūcijas lēmums grozīt trešo valstu sarakstu, kurās dzīves apstākļi ir līdzvērtīgi parastajiem dzīves apstākļiem Savienībā – Vispārpiemērojams akts – Prasības pieņemamība – Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējs novērtējums – Atcelšana

64

2014/C 395/78

Lieta F-101/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedums – Osorio u.c./EĀDD Civildienests – Atalgojums – Trešās valstīs strādājoši EĀDD darbinieki – Iecēlējinstitūcijas lēmums grozīt trešo valstu sarakstu, kurās dzīves apstākļi ir līdzvērtīgi parastajiem dzīves apstākļiem Savienībā – Vispārpiemērojams akts – Prasības pieņemamība – Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējs novērtējums – Atcelšana

65

2014/C 395/79

Lieta F-117/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 17. septembra spriedums – Wahlström/Frontex Civildienests – Frontex personāls – Pagaidu darbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Pagarināšanas procedūra – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts – Tiesības tikt uzklausītam – Neievērošana – Ietekme uz lēmuma jēgu

65

2014/C 395/80

Lieta F-120/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 10. septembra spriedums – KE  (*1) /ERA Civildienests – Pagaidu darbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Aģentūras personāls – Darbinieku skaita samazināšana – ERA daudzgadu finanšu shēma – Divu darbavietu samazināšana no kopējā darbavietu skaita – Būtisko prasību ievērošana – Tiesības tikt uzklausītam – Iekšēji rīkojumi – Dienesta intereses

66

2014/C 395/81

Lieta F-149/12: Civildienesta tiesas (trešā palāta) priekšsēdētāja 2014. gada 18. septembra rīkojums – Marcuccio/Komisija Civildienests – Invaliditāte – Invaliditātes pabalsts – Ieturējums no invaliditātes pabalsta

66

2014/C 395/82

Lieta F-111/13: Civildienesta tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2014. gada 4. septembra rīkojums – Prigent/Komisija Civildienests – Atklāts konkurss – Paziņojumi par atklātajiem konkursiem EPSO/AD/230/12 (AD 5) un EPSO/AD/231/12 (AD 7) – Neizpildīti nosacījumi dalībai konkursā EPSO/AD/231/12 (AD 7) attiecībā uz profesionālo pieredzi – Pārcelšana uz konkursu EPSO/AD/230/12 (AD 5) – Iekļaušana konkursa EPSO/AD/230/12 (AD 5) rezerves sarakstā – Interese celt prasību – Novēlota sūdzība – Secīgi pieteikumi veikt pārskatīšanu

67

2014/C 395/83

Lieta F-37/14: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 30. septembra rīkojums – Ojamaa/Parlaments Civildienests – Ierēdņi – Iecēlējinstitūcija – Nelabvēlīgs akts – Acīmredzama nepieņemamība

68

2014/C 395/84

Lieta F-77/14: Prasība, kas celta 2014. gada 7. augustā – ZZ/Padome

68

2014/C 395/85

Lieta F-108/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 22. septembra rīkojums – Loescher/Padome

69

 

LV

 

Personas datu aizsardzības un/vai konfidencialitātes nolūkā daļa šajā izdevumā ietvertās informācijas vairs nevar tikt izpausta, un tādēļ ir publicēta jauna autentiska versija.

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/1

Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2014/C 395/01)

Pēdējā publikācija

OV C 388, 3.11.2014.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 380, 27.10.2014.

OV C 372, 20.10.2014.

OV C 361, 13.10.2014.

OV C 351, 6.10.2014.

OV C 339, 29.9.2014.

OV C 329, 22.9.2014.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/2

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-114/12) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Eiropas Savienības ārējā darbība - Starptautiskie nolīgumi - Raidorganizāciju blakustiesību aizsardzība - Sarunas par Eiropas Padomes konvenciju - Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju lēmums atļaut sarunās kopīgi piedalīties Savienībai un tās dalībvalstīm - LESD 3. panta 2. punkts - Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence)

(2014/C 395/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre, P. Hetsch, L. Gussetti un J. Samnadda)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji – R. Passos un D. Warin)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – H. Legal, J.-P. Hix, F. Florindo Gijón un M. Balta)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, E. Ruffer, D. Hadroušek un J. Králová), Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze, B. Beutler un N. Graf Vitzthum), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – C. Wissels un J. Langer), Polijas Republika (pārstāvji – sākumā M. Szpunar, B. Majczyna, M. Drwięcki un E. Gromnicka, pēc tam – trīs pēdējie pārstāvji), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – C. Murrell, pārstāvis, kam palīdz R. Palmer, barrister)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 2011. gada 19. decembra Padomes sanāksmē pieņemto lēmumu par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu dalību sarunās par Eiropas Padomes Konvenciju par raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

2)

Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)

Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Nīderlandes Karaliste, Polijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1)  OV C 138, 12.5.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/3

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-127/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kapitāla brīva aprite - LESD 21. un 63. pants - EEZ līgums - 28. un 40. pants - Mantojuma un dāvinājuma nodokļi - Kompetenču nodokļu jomā dalīšana - Diskriminācija rezidentu un nerezidentu starpā - Diskriminācija atkarībā no nekustamās mantas atrašanās vietas - Pierādīšanas pienākums)

(2014/C 395/03)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Roels, R. Lyal un F. Jimeno Fernández)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Rezolutīvā daļa:

1)

atļaujot dāvinājumu un mantojumu gadījumā paredzēt nodokļu ziņā atšķirīgu attieksmi pret Spānijā rezidējošiem un nerezidējošiem tiesību pārņēmējiem un apdāvinātajiem, Spānijā rezidējošiem un nerezidējošiem mantojuma atstājējiem/dāvinātājiem un Spānijas teritorijā un ārvalstīs esošas nekustamas mantas dāvināšanu un līdzīgu atsavināšanu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi tai LESD 63. pantā un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantā noteiktos pienākumus;

2)

prasību pārējā daļā noraidīt;

3)

Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 126, 28.4.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/3

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-237/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/676/EEK - 5. panta 4. punkts - II pielikuma A punkta 1) – 3) un 5) apakšpunkts - III pielikuma 1. punkta 1) – 3) apakšpunkts un 2. punkts - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Iestrādāšanas laikposmi - Kūtsmēslu glabātuvju ietilpība - Iestrādāšanas ierobežojumi - Iestrādāšanas augsnē stāvās nogāzēs vai sasalušā vai ar sniegu klātā augsnē aizliegums - Valsts tiesiskā regulējuma neatbilstība)

(2014/C 395/04)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Manhaeve, B. Simon un J. Hottiaux)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, S. Menez un D. Colas)

Rezolutīvā daļa:

1)

Francijas Republika, neveicot pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu visu tai noteikto prasību, kas paredzētas Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. panta 4. punktā, to lasot kopā ar šīs direktīvas II pielikuma A punkta 1)–3) un 5) apakšpunktu, kā arī III pielikuma 1. punkta 1)–3) apakšpunktu un 2. punktu, īstenošanu, nav izpildījusi tai minētajā direktīvā noteiktos pienākumus, jo valsts tiesiskajā regulējumā, kas pieņemts, lai nodrošinātu tās īstenošanu:

—

nav paredzēti I tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposmi attiecībā uz zemkopības kultūrām, kas iesētas rudenī, kā arī pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem iesētām ganībām;

—

zemkopības kultūrām, kas iesētas pavasarī, noteiktais I tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposms attiecas tikai uz jūliju un augustu;

—

zemkopības kultūrām, kas iesētas rudenī, II tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizliegums attiecas uz laikposmu no 1. novembra līdz 15. janvārim un tām pašām kultūrām noteiktais III tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizliegums nav pagarināts pēc 15. janvāra;

—

zemkopības kultūrām, kas iesētas pavasarī, noteiktais II tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposms nav pagarināts pēc 15. janvāra;

—

pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem iesētām ganībām noteiktais II tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizlieguma laikposms ir paredzēts, tikai sākot no 15. novembra, un minētajām ganībām un kalnainajos reģionos noteiktais III tipa mēslošanas līdzekļu iestrādes aizliegums nav pagarināts līdz februāra beigām;

—

līdz 2016. gada 1. jūlijam glabātuvju ietilpību aprēķinā joprojām varēs tikt ņemti vērā minētās direktīvas prasībām neatbilstoši iestrādes aizlieguma datumi;

—

ir atļauta desmit mēnešus ilga kompakto salmu kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka;

—

šajā tiesiskajā regulējumā nav nodrošināts, lai lauksaimnieki un uzraudzības iestādes varētu pareizi aprēķināt slāpekļa daudzumu, kāds var tikt iestrādāts, lai nodrošinātu mēslošanas līdzsvaru;

—

attiecībā uz piena govīm slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, pamatojoties uz izdalītā slāpekļa daudzumu, kurā netiek ņemti vērā dažādi piena ražošanas līmeņi, un balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;

—

attiecībā uz citiem liellopiem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;

—

cūku cietajiem kūtsmēsliem nav noteikti slāpekļa izplūdes rādītāji;

—

attiecībā uz mājputniem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 60 % izgarošanas koeficientu;

—

attiecībā uz aitām slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;

—

attiecībā uz kazām slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;

—

attiecībā uz zirgiem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 30 % izgarošanas koeficientu;

—

attiecībā uz trušiem slāpekļa izplūdes rādītāji ir noteikti, balstoties uz 60 % izgarošanas koeficientu;

—

minētajā tiesiskajā regulējumā atbilstoši tiesiskās noteiktības principa prasībām nav ietverti skaidri, precīzi un objektīvi kritēriji attiecībā uz mēslošanas līdzekļu iestrādes nosacījumiem augsnē stāvās nogāzēs, un

—

ir atļauta I un III tipa mēslošanas līdzekļu iestrāde sasalušā augsnē, I tipa mēslošanas līdzekļu iestrāde ar sniegu klātā augsnē, mēslošanas līdzekļu iestrāde tad, ja atbilstoši sasalšanas un atkušanas 24 stundu ciklam ir sasalusi vienīgi augsnes virskārta, kā arī kompakto salmu kūtsmēslu un kompostētu kūtsmēslu iestrāde sasalušā augsnē.

2)

pārējā daļā prasību noraidīt.

3)

Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/5

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – YKK Corp., YKK Holding Europe BV, YKK Stocko Fasteners GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-408/12 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Rāvējslēdzēju un citu aizdares līdzekļu, kā arī aizdares mašīnu tirgus - Secīga atbildība - Likumā noteiktais naudas soda maksimālais apmērs - Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts - Jēdziens “uzņēmums” - Personiska atbildība - Samērīguma princips - Preventīvs reizināšanas koeficients)

(2014/C 395/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: YKK Corp., YKK Holding Europe BV, YKK Stocko Fasteners GmbH (pārstāvji – D. Arts, W. Devroe, E. Winter un F. Miotto, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet un R. Sauer)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu YKK u.c./Komisija (EU:T:2012:322) daļā par maksimālā naudas soda apmēra noteikšanu saistībā ar sadarbību Bāzeles, Vupertāles un Amsterdamas grupā metāla un plastmasas aizdares līdzekļu un aizdares mašīnu tirgū 10 % apmērā, ko aprēķina, pamatojoties uz YKK grupas apgrozījumu iepriekšējā gadā pirms Komisijas 2007. gada 19. septembra Lēmuma C(2007) 4257, galīgā redakcija, par [EKL 81. pantā] paredzētās procedūras piemērošanu (Lieta COMP/39.168 – PO/Cietie galantērijas izstrādājumi: Aizdares līdzekļi) pieņemšanas, attiecībā uz pārkāpuma laika posmu, kurā par vienīgo atbildīgo tika atzīta YKK Stocko Fasteners GmbH;

2)

pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

3)

atcelt minētā Lēmuma C(2007) 4257, galīgā redakcija, 2. panta 2. punktu daļā par naudas soda aprēķinu, kas piemērots par vienīgo atbildīgo atzītajai YKK Stocko Fasteners GmbH saistībā ar sadarbību Bāzeles, Vupertāles un Amsterdamas grupā;

4)

YKK Stocko Fasteners GmbH par pārkāpumu, kurā tā ir vienīgā atbildīgā, saistībā ar sadarbību Bāzeles, Vupertāles un Amsterdamas grupā uzlikto naudas sodu noteikt EUR 2 792 800 apmērā;

5)

YKK Corporation, YKK Holding Europe BV un YKK Stocko Fasteners GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumu, kas radušies gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā;

6)

Eiropas Komisija sedz vienu ceturto daļu no saviem tiesāšanās izdevumiem, kas radušies gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

(1)  OV C 343, 10.11.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/5

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Schiebel Aircraft GmbH/Bundesminister für Wirtschaft, Familie und Jugend

(Lieta C-474/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Nediskriminācija - LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Dalībvalsts būtisku drošības interešu aizsardzība - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka sabiedrības, kas šajā valstī nodarbojas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma tirdzniecību, likumiskajam pārstāvim ir jābūt šīs valsts pilsonībai)

(2014/C 395/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Schiebel Aircraft GmbH

Atbildētāji: Bundesminister für Wirtschaft, Familie und Jugend

Rezolutīvā daļa:

LESD 45. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā sabiedrību, kas vēlas nodarboties ar komercdarbību tirdzniecības ar militāriem ieročiem un militāru munīciju un starpniecības to pirkšanā un pārdošanā jomā, likumiskās pārstāvības institūciju locekļiem vai to daļu īpašniekiem, kam ir tiesības to vadīt, ir prasīta šīs dalībvalsts pilsonība. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai dalībvalsts, kas vēlas atsaukties uz LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai attaisnotu šādu tiesisko regulējumu, var pierādīt nepieciešamību izmantot šajā tiesību normā paredzēto atkāpi, lai aizsargātu būtiskas tās drošības intereses.

(1)  OV C 26, 26.1.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/6

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Société nationale maritime Corse–Méditerranée (SNCM) SA/Corsica Ferries France SAS, Eiropas Komisija, Francijas Republika (C-533/12 P), Francijas Republika/Corsica Ferries France SAS, Eiropas Komisija, Société nationale maritime Corse-Méditerranée (SNCM) SA (C-536/12 P)

(Apvienotās lietas C-533/12 P un C-536/12 P) (1)

(Apelācija - Pārstrukturēšanas atbalsts - Eiropas Komisijas novērtējuma brīvība - Pārbaudes Eiropas Savienības Vispārējā tiesā apjoms - Kritērija par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā pārbaude - Prasība par sektoru un ģeogrāfisko analīzi - Pietiekami nostiprinājusies prakse - Ilgtermiņa ekonomiskā racionalitāte - Papildu atlaišanas pabalstu izmaksāšana)

(2014/C 395/07)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

(Lieta C-533/12 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Société nationale maritime Corse–Méditerranée (SNCM) SA (pārstāvji – A. Winckler un F.–C. Laprévote, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Corsica Ferries France SAS, (pārstāvji – S. Rodrigues un C. Bernard–Glanz, advokāti), Eiropas Komisija, Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, N. Rouam un J. Rossi)

(Lieta C-536/12 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas, N. Rouam un J. Rossi)

Pārējās lietas dalībnieces: Corsica Ferries France SAS, (pārstāvji – S. Rodrigues un C. Bernard–Glanz, advokāti), Eiropas Komisija, Société nationale maritime Corse–Méditerranée (SNCM) SA (pārstāvji – A. Winckler un F.-C. Laprévote, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)

apelācijas sūdzības noraidīt;

2)

Société nationale maritime Corse–Méditerranée (SNCM) SA un Francijas Republika sedz savus izdevumus pašas, kā arī vienādās daļās atlīdzina Corsica Ferries France SAS radušos tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 32, 2.2.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/7

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Michal Zeman/Krajské riaditeľstvo Policajného zboru v Žiline

(Lieta C-543/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 91/477/EEK - Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšana - Valsts tiesiskais regulējums, kurā šo apliecību paredzēts izsniegt tikai medību vai sporta šaujamieroču glabātājiem)

(2014/C 395/08)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Najvyšší súd Slovenskej republiky

Pamatlietas puses

Prasītājs: Michal Zeman

Atbildētāja: Krajské riaditeľstvo Policajného zboru v Žiline

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīva 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/51/EK, jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, kuros Eiropas šaujamieroču apliecību atļauts izsniegt tikai medību vai sporta šaujamieroča glabātājiem.

(1)  OV C 63, 2.3.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Administratīvās apgabaltiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Air Baltic Corporation AS/Valsts robežsardze

(Lieta C-575/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (EK) Nr. 810/2009 - 24. panta 1. punkts un 34. pants - Vienota vīza - Vienotas vīzas anulēšana vai atcelšana - Anulētā ceļošanas dokumentā ielīmētas vienotas vīzas derīgums - Regula (EK) Nr. 562/2006 - 5. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts - Robežpārbaudes - Ieceļošanas nosacījumi - Valsts tiesiskais regulējums, kurā prasīts, lai derīga vīza būtu ielīmēta derīgā ceļošanas dokumentā)

(2014/C 395/09)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Administratīvā apgabaltiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Air Baltic Corporation AS

Atbildētāja: Valsts robežsardze

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 24. panta 1. punkts un 34. pants jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts iestādes izdarīta ceļošanas dokumenta anulēšana automātiski nepadara nederīgu šajā dokumentā ielīmēto vienoto vīzu;

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta Regulu (ES) Nr. 265/2010, 5. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 13. panta 1. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana dalībvalstu teritorijā nav pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā;

3)

Regulas Nr. 562/2006, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 265/2010, 5. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 13. panta 1. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā.

(1)  OV C 38, 9.2.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/9

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/GMAC UK PLC

(Lieta C-589/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Sestā direktīva 77/388/EEK - 11. panta C daļas 1. punkta pirmā daļa - Tieša iedarbība - Nodokļa bāzes samazināšana - Divu darījumu veikšana, kuri attiecas uz vienām un tām pašām precēm - Preču piegāde - Līzingā pārdotas, valdījumā atgūtas un tālāk izsolē pārdotas automašīnas - Tiesību ļaunprātīga izmantošana)

(2014/C 395/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāja: GMAC UK PLC

Rezolutīvā daļa

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 11. panta C daļas 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā dalībvalsts nodokļa maksātājam nevar aizliegt atsaukties uz šīs tiesību normas tiešo iedarbību attiecībā uz vienu darījumu, pamatojoties uz to, ka šis nodokļa maksātājs var atsaukties uz valsts tiesību normām attiecībā uz otru darījumu, kas ir saistīts ar tām pašām precēm, un ja abu tiesību normu piemērošana kopā radītu tādu kopējo fiskālo rezultātu, kāds nerastos un kādu nav paredzēts radīt, ja šiem darījumiem tiktu piemērotas tikai valsts tiesības vai Sestā Direktīva 77/388 atsevišķi.

(1)  OV C 71, 9.3.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/9

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Simon, Evers & Co GmbH/Hauptzollamt Hamburg–Hafen

(Lieta C-21/13) (1)

(Prejudiciāls nolēmums - Tirdzniecības politika - Antidempinga maksājumi - Regula (EK) Nr. 499/2009 - Spēkā esamība - Ķīnas izcelsmes importa produkti - Šādu pašu produktu imports no Taizemes - Apiešana - Pierādījumi - Atteikums sadarboties)

(2014/C 395/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Simon, Evers & Co GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg–Hafen

Rezolutīvā daļa:

Iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma izvērtējums nav atklājis nevienu elementu, kas var skart Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 499/2009, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, attiecina uz šā paša ražojuma importu, to nosūtot no Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taizemes izcelsmes ražojumu, spēkā esamību.

(1)  OV C 114, 20.4.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/10

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Amtsgericht Wedding (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – eco cosmetics GmbH & Co. KG/Virginie Laetitia Barbara Dupuy (C-119/13), Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. mbH/Tetyana Bonchyk (C-120/13)

(Apvienotās lietas C-119/13 un C-120/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 1896/2006 - Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra - Spēkā esošas izsniegšanas neesamība - Sekas - Par izpildāmu pasludināts Eiropas maksājuma rīkojums - Iebildumi - Pārskatīšana izņēmuma gadījumos - Termiņi)

(2014/C 395/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Wedding

Pamatlietas puses

Prasītājas: eco cosmetics GmbH & Co. KG (C-119/13), Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. mbH (C-120/13)

Atbildētājas: Virginie Laetitia Barbara Dupuy (C-119/13), Tetyana Bonchyk (C-120/13)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas 16.–20. pantā paredzētās procedūras nav piemērojamas, ja izrādās, ka Eiropas maksājuma rīkojums nav izsniegts atbilstoši minētās regulas 13.–15. pantā noteiktajam prasību minimumam.

Ja šī nepilnība tiek atklāta tikai pēc Eiropas maksājuma rīkojuma izpildāmības pasludināšanas, atbildētājam ir jābūt iespējai norādīt uz šo nepilnību, kurai, ja tā tiek pienācīgi pierādīta, šī izpildāmības pasludināšana ir jāpadara spēkā neesoša.

(1)  OV C 164, 8.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/11

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nickel & Goeldner Spedition GmbH/“Kintra” UAB

(Lieta C-157/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 1346/2000 - 3. panta 1. punkts - “Prasības, kas tieši izriet no maksātnespējas procesa un ir cieši ar to saistīta” jēdziens - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts - “Bankrota” jēdziens - Prasība samaksāt parādu, kuru cēlis maksātnespējas administrators - Parāds, kas radies saistībā ar kravu starptautiskajiem pārvadājumiem - Saikne starp Regulām Nr. 1346/2000 un 44/2001 un Konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR))

(2014/C 395/13)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nickel & Goeldner Spedition GmbH

Atbildētāja: “Kintra” UAB

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz prasību samaksāt parādu, pamatojoties uz sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem, ko ir cēlis maksātnespējas procesā esošā uzņēmuma maksātnespējas administrators, kurš ir iecelts dalībvalstī uzsāktā maksātnespējas procesā, un kas ir vērsta pret šo pakalpojumu saņēmēju, kurš ir reģistrēts citā dalībvalstī, attiecas “civillietu un komerclietu” jēdziens šīs tiesību normas izpratnē;

2)

Regulas Nr. 44/2001 71. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja strīds ietilpst gan šīs regulas, gan Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu, kas parakstīta Ženēvā 1956. gada 19. maijā un grozīta ar Ženēvā 1978. gada 5. jūlijā parakstīto protokolu, piemērošanas jomā, dalībvalsts saskaņā ar minētās regulas 71. panta 1. punktu var piemērot šīs konvencijas 31. panta 1. punktā paredzētos noteikumus par jurisdikciju.

(1)  OV C 156, 1.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/11

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Damijan Vnuk/Zavarovalnica Triglav d.d.

(Lieta C-162/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana - Direktīva 72/166/EEK - 3. panta 1. punkts - Jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” - Negadījums, ko lauku saimniecības pagalmā izraisījis ar piekabi aprīkots traktors)

(2014/C 395/14)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītājs: Damijan Vnuk

Atbildētājs: Zavarovalnica Triglav d.d.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” aptver jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai. Tādējādi šis jēdziens var attiekties uz traktora manevru saimniecības pagalmā, lai šķūnī novietotu piekabi, ar kuru šis traktors ir aprīkots, kā pamatlietā, un par to jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

(1)  OV C 156, 1.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/12

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – API –Anonima Petroli Italiana SpA/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico (C-184/13), ANCC-Coop – Associazione Nazionale Cooperative di Consumatori u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti u.c. (C-185/13), Air Liquide Italia SpA u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico (C-186/13), Confetra – Confederazione Generale Italiana dei Trasporti e della Logistica u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti – Osservatorio sulle Attività di Trasporto, Ministero dello Sviluppo economico (C-187/13), Esso Italiana Srl/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico (C-194/13), Confindustria – Confederazione generale dell’industria italiana u.c./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo económico (C-195/13), Autorità garante della concorrenza e del mercato/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo económico (C-208/13)

(Apvienotās lietas C-184/13 līdz C-187/13, C-194/13, C-195/13 un C-208/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pārvadājumi ar autotransportu - Darbības minimālās izmaksas, ko nosaka attiecīgos komersantus pārstāvoša organizācija - Uzņēmumu apvienība - Konkurences ierobežojums - Vispārējo interešu mērķis - Ceļu satiksmes drošība - Samērīgums)

(2014/C 395/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

(lieta C-184/13)

Prasītāja: API – Anonima Petroli Italiana SpA

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico

Piedaloties: FEDIT – Federazione Italiana Trasportatori, Bertani Remo di Silvio Bertani e C. Srl, Transfrigoroute Italia Assotir, Confartigianato Trasporti

(lieta C-185/13)

Prasītājas: ANCC–Coop – Associazione Nazionale Cooperative di Consumatori, ANCD – Associazione Nazionale Cooperative Dettaglianti, Sviluppo Discount SpA, Centrale Adriatica Soc. coop., Coop Consorzio Nord Ovest Soc. cons. arl, Coop Italia Consorzio Nazionale non Alimentari Soc. coop., Coop Centro Italia Soc. coop., Tirreno Logistica Srl, Unicoop Firenze Soc. coop., Conad – Consorzio Nazionale Dettaglianti Soc. coop., Conad Centro Nord Soc. coop., Commercianti Indipendenti Associati Soc. coop., Conad del Tirreno Soc. coop., Pac2000A Soc. coop., Conad Adriatico Soc. coop., Conad Sicilia Soc. coop., Sicilconad Mercurio Soc. coop.

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico, Consulta generale per l’autotrasporto e la logistica, Osservatorio sulle attività di autotrasporto, Autorità garante della concorrenza e del mercato

Piedaloties: Unatras – Unione Nazionale Associazioni Autostrasporto Merci, Brt SpA, Coordinamento Interprovinciale FAI, FIAP – Federazione Italiana Autotrasporti Professionali

(lieta C-186/13)

Prasītājas: Air Liquide Italia SpA u.c., Omniatransit Srl, Rivoira SpA, SIAD – Società Italiana Acetilene e Derivati SpA

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico,

Piedaloties: TSE Group Srl

(lieta C-187/13)

Prasītājas: Confetra – Confederazione Generale Italiana dei Trasporti e della Logistica, Fedespedi – Federazione Nazionale delle Imprese di Spedizioni Internazionali, Assologistica – Associazione Italiana Imprese di Logistica Magazzini Generali Frigoriferi Terminal Operators Portuali, FISI – Federazione Italiana Spedizionieri Industriali, Federagenti – Federazione Nazionale Agenti Raccomandatari Marittimi e Mediatori Marittimi, Assofer – Associazione Operatori Ferroviari e Intermodali, Anama – Associazione Nazionale Agenti Merci Aeree, ACA Trasporti Srl, Automerci Srl, Eurospedi Srl, Safe Watcher Srl, Sogemar SpA, Number 1 Logistic Group SpA

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti – Osservatorio sulle Attività di Trasporto, Ministero dello Sviluppo economico,

Piedaloties: Legacoop Servizi, Mancinelli Due Srl, Intertrasporti Srl, Confartigianato Trasporti

(lieta C-194/13)

Prasītāja: Esso Italiana Srl

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico,

Piedaloties: Autosped G SpA, Transfrigoroute Italia Assotir, Confartigianato Trasporti

(lieta C-195/13)

Prasītājas: Confindustria – Confederazione generale dell’industria italiana, Unione Petrolifera, AITEC – Associazione Italiana Tecnico Economica del Cemento, ANCE – Associazione Nazionale Costruttori Edili, ANFIA – Associazione Nazionale Filiera Industria Automobilistica, Assocarta – Associazione Italiana Fra Industriali della Carta Cartoni e Paste per Carta, Assografici – Associazione Nazionale Italiana Industrie Grafiche Cartotecniche e Trasformatrici, Assovetro – Associazione Nazionale degli Industriali del Vetro, Confederazione Italiana Armatori, Confindustria Ceramica, Federacciai – Federazione imprese siderurgiche italiane, Federalimentare – Federazione Italiana Industria Alimentare, Federchimica – Federazione Nazionale Industria Chimica, Italmopa – Associazione Industriale Mugnai d’Italia, Burgo Group SpA, Cartesar SpA, Carteria Lucchese SpA, Cartiera del Garda SpA, Cartiera Modesto Cardella SpA, Eni SpA, Polimeri Europa SpA, Reno De Medici SpA, Sca Packaging Italia SpA, Shell Italia SpA, Sicem Saga SpA, Tamoil Italia SpA, Totalerg SpA

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico,

Piedaloties: FEDIT – Federazione Italiana Trasporti, Autosped G SpA, Consorzio Trasporti Europei Genova, Transfrigoroute Italia Assotir, Coordinamento Interprovinciale FAI, FIAP – Federazione Italiana Autotrasporti Professionali, Semenzin Fabio Autotrasporti, Conftrasporto, Confederazione generale italiana dell’artigianato

(lieta C-208/13)

Prasītāja: Autorità garante della concorrenza e del mercato

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dello Sviluppo economico,

Piedaloties: Legacoop Servizi, Mancinelli Due Srl, Intertrasporti Srl, Roquette Italia SpA, Coordinamento Interprovinciale FAI, Conftrasporto, Confartigianato Trasporti, Transfrigoroute Italia Assotir, FIAP – Federazione Italiana Autotrasporti Professionali

Rezolutīvā daļa:

LESD 101. pants, to lasot kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru minimālās izmaksas darbībai kravu komercpārvadājumu ar autotransportu pakalpojumu jomā nevar būt zemākas par minimālajām darbības izmaksām, kuras ir noteikusi organizācija, kurā galvenokārt ir attiecīgo saimnieciskās darbības subjektu pārstāvji.

(1)  OV C 207, 20.07.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/14

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-192/13 P) (1)

(Apelācija - Kohēzijas fonds - Finanšu atbalsta samazināšana - Eiropas Komisijas pieņemts lēmums - Termiņa esamība - Noteiktā termiņa neievērošana - Sekas)

(2014/C 395/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Pardo Quintillán un D. Recchia)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu (T-235/11, EU:T:2013:49);

2)

atcelt Komisijas 2011. gada 18. februāra Lēmumu C(2011) 1023, galīgā redakcija, par Kohēzijas fonda finansējuma samazinājumu šādu projektu posmiem: “Sliežu ceļa aprīkojuma piegāde un uzstādīšana ātrgaitas dzelzceļa līnijā Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Posms Madrid–Lleida” (CCI 1999.ES.16.C.PT.001), “Ātrgaitas dzelzceļa līnija Madrid–Barcelona. Posms Lleida–Martorell (platforma, 1. posms)” (CCI 2000.ES.16.C.PT.001), “Ātrgaitas dzelzceļa līnija Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Pievedceļi jaunajai Zaragoza stacijai” (CCI 2000.ES.16.C.PT.003), “Ātrgaitas dzelzceļa līnija Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Posms Lleida–Martorell. Starpposms X–A (Olérdola–Avinyonet del Penedés)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.007), “Jaunās ātrgaitas līnijas pievedceļš Levante. Starpposms La Gineta–Albacete (platforma)” (CCI 2004.ES.16.C.PT.014);

3)

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt gan savus, gan Spānijas Karalistes tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā.

(1)  OV C 178, 22.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/15

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-197/13 P) (1)

(Apelācija - Kohēzijas fonds - Finanšu atbalsta samazināšana - Eiropas Komisijas pieņemts lēmums - Termiņa esamība - Noteiktā termiņa neievērošana - Sekas)

(2014/C 395/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Pardo Quintillán un D. Recchia)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu (T-540/10, EU:T:2013:49);

2)

atcelt Komisijas 2010. gada 13. septembra Lēmumu C(2010) 6154 par Kohēzijas fonda finansējuma samazinājumu projekta posmiem ar šādiem nosaukumiem: “Ātrgaitas līnija Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Posms Lleida–Martorell (platforma). Apakšposms IX–A” (CCI 2001.ES.16.C.PT.005), “Ātrgaitas līnija Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Posms Lleida–Martorell (platforma). Apakšposms X–B (Avinyonet del Penedés–Sant Sadurní d’Anoia)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.008), “Ātrgaitas līnija Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Posms Lleida–Martorell (platforma). Apakšposmi XI–A un XI–B (Sant Sadurní d’Anoia–Gelida)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.009), “Ātrgaitas līnija Madrid–Zaragoza–Barcelona–Francijas robeža. Posms Lleida–Martorell (platforma). Apakšposms IX–C” (CCI 2001.ES.16.C.PT.010);

3)

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt gan savus, gan Spānijas Karalistes tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā.

(1)  OV C 178, 22.06.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/15

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-211/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 63. pants - Kapitāla brīva aprite - Dāvinājuma un mantojuma nodoklis - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta lielāka neapliekamā summa, ja mantojuma atstājējs pirms nāves, dāvinātājs vai saņēmējs ir dzīvojuši dalībvalsts teritorijā - Prasības atcelt tiesību aktu priekšmets - Ierobežojums - Pamatojums)

(2014/C 395/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un W. Roels)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un A. Wiedmann)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González)

Rezolutīvā daļa:

1)

pieņemot un paturot spēkā tādas tiesību normas, atbilstoši kurām, piemērojot mantojuma un dāvinājuma nodokli saistībā ar Vācijas teritorijā atrodošos nekustamo īpašumu, tiek piemērota tikai neliela ar nodokli neapliekamā summa, ja mantojuma atstājējs nāves brīdī vai dāvinātājs dāvināšanas brīdī un ieguvējs ar nodokli apliekamā fakta rašanās brīdī ir dzīvojuši citā dalībvalstī, bet, ja vismaz viena no abām pusēm attiecīgajā laikā ir dzīvojusi Vācijā, neapliekamā summa ir ievērojami augstāka, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi LESD 63. pantā paredzētos pienākumus;

2)

Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)

Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1)  OV C 171, 15.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/16

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Provincie Antwerpen/Belgacom NV van publiek recht (C-256/13), Mobistar NV (C-264/13)

(Apvienotās lietas C-256/13 un C-264/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/20/EK - 6. pants - Nosacījumi, kas pievienoti vispārējai atļaujai un tiesībām izmantot radio frekvences un numurus, un īpaši pienākumi - 13. pants - Maksas par izmantošanas tiesībām un tiesībām uzstādīt iekārtas - Reģionālais tiesiskais regulējums, ar kuru uzņēmumiem noteikts nodoklis par uzņēmējdarbības vietu)

(2014/C 395/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Provincie Antwerpen

Atbildētājas: Belgacom NV van publiek recht (C-256/13), Mobistar NV (C-264/13)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ka operatori, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, maksā vispārēju nodokli par uzņēmējdarbības vietu, jo valsts vai privātā īpašumā atrodas mobilās telefonijas stabi, masti un antenas, kas nepieciešami to darbībai.

(1)  OV C 207, 20.7.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/17

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X uzsāktā tiesvedība

(Lieta C-318/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 79/7/EEK - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā - Darba ņēmēju apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem - Fiksēta atlīdzības summa par nepārejošu kaitējumu - Aktuārs aprēķins, pamatojoties uz vidējo paredzamo dzīves ilgumu atkarībā no šīs atlīdzības saņēmēja dzimuma - Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums)

(2014/C 395/20)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puse

X

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, aprēķinot likumā noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, kā aktuāro faktoru piemēro atšķirīgu paredzamo dzīves ilgumu vīriešiem un sievietēm, ja, izmantojot šo faktoru, vīrietim maksātās vienreizējās atlīdzības summa ir mazāka nekā atlīdzības summa, ko saņemtu tāda paša vecuma sieviete, kas atrodas līdzīgā situācijā;

2)

iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai ir izpildīti nosacījumi, lai iestātos dalībvalsts atbildība. Turklāt attiecībā uz jautājumu, vai aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ir “pietiekami būtisks” Savienības tiesību pārkāpums, šai tiesai ir jāņem vērā it īpaši fakts, ka Tiesa vēl nav lēmusi par faktora, kas balstīts uz paredzamo dzīves ilgumu atkarībā no vecuma, ņemšanu vērā, nosakot apdrošināšanas atlīdzību, kas tiek maksāta atbilstoši likumā noteiktajai sociālā nodrošinājuma sistēmai un ietilpst Direktīvas 79/7 piemērošanas jomā, pieļaujamību. Iesniedzējtiesai ir jāņem vērā arī Savienības likumdevēja dalībvalstīm piešķirtās tiesības, kas izteiktas Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, 5. panta 2. punktā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tādu principu īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 9. panta 1. punkta h) apakšpunktā. Minētā tiesa turklāt ir aicināta ņemt vērā, ka Tiesa 2011. gada 1. martā (C-236/09, EU:C:2011:100) ir nospriedusi, ka pirmā no minētajām normām ir spēkā neesoša, jo ar to tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm princips.

(1)  OV C 233, 10.8.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/17

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Burgo Group SpA/Illochroma SA, kura atrodas likvidācijas procesā, Jérôme Theetten, kurš darbojas kā sabiedrības Illochroma SA likvidators

(Lieta C-327/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Maksātnespējas procedūras - “Uzņēmuma” jēdziens - Sabiedrību grupa - Pieņemšana - Tiesības uzsākt sekundāro maksātnespējas procedūru - Kritēriji - Persona, kurai ir tiesības pieprasīt sekundārās maksātnespējas procedūras uzsākšanu)

(2014/C 395/21)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Burgo Group SpA

Atbildētāji: Illochroma SA, kura atrodas likvidācijas procesā, Jérôme Theetten, kurš darbojas kā sabiedrības Illochroma SA likvidators

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, runājot par sabiedrības likvidācijas procesu dalībvalstī, kas nav valsts, kurā ir tās juridiskā adrese, pret šo sabiedrību var vienlaicīgi būt uzsākta sekundārā procedūra citā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese un kurā tai ir piešķirts juridiskas personas statuss.

2)

Regulas 29. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jautājums par to, kura persona vai iestāde ir pilnvarota pieprasīt uzsākt sekundāro procedūru, ir jāizvērtē, ņemot vērā tās dalībvalsts tiesības, kuras teritorijā tiek pieprasīts uzsākt šo procedūru. Tiesības aizsākt sekundāro procedūru nevar attiecināt tikai uz vietējiem kreditoriem vai tiem, kuru juridiskā adrese ir tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas attiecīgais uzņēmums, vai tikai uz tiem kreditoriem, kuru kreditora prasījums ir radies šī konkrētā uzņēmuma darbības dēļ.

3)

Regula Nr. 1346/2000 ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā galvenā procedūra ir likvidācijas procedūra, tas, vai tiesa, kurā ir celta prasība uzsākt sekundāro procedūru, ņem vērā pamatotības kritērijus, ir noregulēts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras teritorijā tiek pieprasīts šādu procedūru uzsākt. Dalībvalstīm, paredzot nosacījumus minētās procedūras uzsākšanai, ir jāievēro Savienības tiesības, tostarp to vispārējie principi, kā arī Regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(1)  OV C 226, 3.8.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/18

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-351/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 1999/74/EK - 3. pants un 5. panta 2. punkts - Dējējvistu audzēšana - Neuzlaboto būru sistēmas - Aizliegums - Dējējvistu audzēšana būros, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām)

(2014/C 395/22)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Marcoulli un B. Schima)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – I.-K. Chalkias, E. Leftheriotou un M. Tassopoulou)

Rezolutīvā daļa:

1)

nenodrošinot to, ka no 2012. gada 1. janvāra dējējvistas vairs netiek audzētas neuzlaboto būru sistēmās, Grieķijas Republika nav izpildījusi Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvas 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, 3. pantā un 5. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

2)

Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 260, 7.9.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/19

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Vilniaus apygardos administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Baltlanta” UAB/Lietuvos valstybė

(Lieta C-410/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Struktūrfondi - Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija - Regula (EK) Nr. 1260/1999 - 38. pants - Regula (EK) Nr. 2792/1999 - 19. pants - Zivsaimniecība - Tiesvedība valsts līmenī - Dalībvalsts pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu lēmuma par atbalsta piešķiršanu pienācīgu izpildi pēc tiesvedības beigām)

(2014/C 395/23)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus apygardos administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Baltlanta” UAB

Atbildētāja: Lietuvos valstybė

Piedaloties: Nacionalinė mokėjimo agentūra prie Žemės ūkio ministerijos, Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministerija, Lietuvos Respublikos finansų ministerija

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 38. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Padomes 1999. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2369/2002, 19. pants, kā arī Pamatnostādņu par atbalsta izbeigšanu no struktūrfondiem (2000.–2006. gads), kas ir pieņemtas ar Komisijas 2006. gada 1. augusta Lēmumu COM(2006) 3424, galīgā redakcija, 6. un 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem attiecīgajām valsts iestādēm nav noteikts pienākums ne informēt Eiropas Komisiju par tiesvedības saistībā ar administratīvu lēmumu attiecībā uz tāda iesnieguma par finanšu atbalsta piešķiršanu atbilstību prasībām kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta, esamību, ne arī veikt vajadzīgos pasākumus, lai rezervētu atbalstam, kura piešķiršana ir šīs tiesvedības priekšmets, paredzētos līdzekļus līdz jautājuma par šo piešķiršanu galīgai atrisināšanai.

(1)  OV C 284, 28.9.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/20

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Landesgericht Salzburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Germanwings GmbH/Ronny Henning

(Lieta C-452/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 2., 5. un 7. pants - Tiesības saņemt kompensāciju lidojuma ilgas kavēšanās gadījumā - Kavēšanās ilgums - Jēdziens “ielidošanas laiks”)

(2014/C 395/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Salzburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Germanwings GmbH

Atbildētājs: Ronny Henning

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 2., 5. un 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka jēdziens “faktiskais ielidošanas laiks”, kas tiek izmantots, lai noteiktu kavēšanās, kuru cietuši reisa pasažieri, ilgumu, atbilst brīdim, kad tiek atvērtas vismaz vienas no lidaparāta durvīm, ar nosacījumu, ka šajā brīdī pasažieriem tiek dota atļauja izkāpt no lidmašīnas.

(1)  OV C 325, 9.11.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/20

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 4. septembra spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sofia Zoo/Országos Környezetvédelmi, Természetvédelmi és Vízügyi Főfelügyelőség

(Lieta C-532/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība - Regula (EK) Nr. 338/97 - 11. pants - Importa atļaujas nederīgums, kas attiecas tikai uz tiem dzīvnieku īpatņiem, uz kuriem faktiski attiecas nederīguma pamats)

(2014/C 395/25)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītājs: Sofia Zoo

Atbildētāja: Országos Környezetvédelmi, Természetvédelmi és Vízügyi Főfelügyelőség

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka importa atļauja, kas neatbilst šīs regulas nosacījumiem, ir jāuzskata par nederīgu tikai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz dzīvnieku īpatņiem, uz kuriem faktiski attiecas šīs importa atļaujas nederīguma pamats, un tādējādi šie īpatņi ir vienīgie, kas tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tie atrodas, ir jāaiztur un, iespējams, jākonfiscē.

(1)  OV C 15, 18.1.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/21

Tiesas (pārskatīšanas palāta) 2014. gada 9. septembra lēmums pārskatīt Vispārējās tiesas (Apelāciju palāta) 2014. gada 10. jūlija spriedumu lietā T-401/11 P Livio Missir Mamachi di Lusignano/Eiropas Komisija

(Lieta C-417/14 RX)

(2014/C 395/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki tiesvedībā Vispārējā tiesā

Prasītājs: Livio Missir Mamachi di Lusignano (pārstāvji – Fabrizio di Gianni, Renato Antonini, Gabriele Coppo un Aldo Scalini, advokāti)

Otra lietas dalībniece tiesvedībā: Eiropas Komisija

Jautājumi, kas tiek pārskatīti

Pārskatīšana notiks par jautājumiem, vai Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums Missir Mamachi di Lusignano/Komisija (T-401/11 P, EU:T:2014:625) kaitē Savienības tiesību vienotībai vai konsekvencei, ciktāl Eiropas Savienības Vispārējās tiesa kā apelācijas tiesa tika atzīta par kompetentu spriest kā pirmās instances tiesa par prasību saistībā ar Savienības ārpuslīgumisko atbildību,

—

kas pamatojas uz iestādes pienākuma nodrošināt savu ierēdņu aizsardzību neizpildi;

—

kuru iesniedza trešās personas, rīkojoties kā mirušā ierēdņa tiesību un pienākumu pārņēmējas, kā arī kā šī ierēdņa ģimenes locekļi, un

—

kurā tiek lūgts atlīdzināt mirušajam ierēdnim nodarīto kaitējumu, kā arī šīm trešajām personām nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas un lietas dalībnieki Eiropas Savienības Vispārējā tiesā tiek aicināti iesniegt Eiropas Savienības Tiesā savus rakstveida apsvērumus par minēto jautājumu viena mēneša laikā no šī lēmuma paziņošanas dienas.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/21

Prasība, kas celta 2014. gada 25. jūlijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-367/14)

(2014/C 395/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Conte, D. Grespan un B. Stromsky)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-302/09 attiecībā uz valsts atbalsta, kas ir atzīts par prettiesisku un nesaderīgu ar kopējo tirgu atbilstoši Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumam 2000/394/EK par valsts atbalsta pasākumiem uzņēmumiem Venēcijā un Kiodžā [Chioggia] (1), atgūšanu no tā saņēmējiem, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti šajā lēmumā un LESD 260. pantā;

—

piespriest Itālijas Republikai samaksāt Komisijai vienotu naudas summu, kuras apmēru nosaka, reizinot summu EUR 24 578,40 dienā ar dienu skaitu, kurās pārkāpums turpinājās, no sprieduma lietā C-302/09 pasludināšanas dienas līdz sprieduma pasludināšanas dienai šajā lietā;

—

piespriest Itālijas Republikai samaksāt Komisijai ceturkšņa līgumsodu, ko Komisija nosaka, sākot no pirmā ceturkšņa pēc sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā, reizinot līgumsodu EUR 187 264 dienā ar 182,5 un ar vēl atgūstamā valsts atbalsta procentuālo daļu ceturkšņa beigās, salīdzinājumā ar vēl atgūstamā atbalsta daļu brīdī, kad Tiesa pasludina spriedumu šajā lietā;

—

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republika nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu valsts atbalstu, kurš ar lēmumu ir atzīts par prettiesisku un nesaderīgu, kā tas ir prasīts spriedumā lietā C-302/09, un tādējādi gandrīz trīs gadus pēc konstatējošā nolēmuma vēl ir jāatgūst (vismaz) EUR 33 032 000 no 99 atbalsta saņēmējiem, proti, gandrīz 70 % no atgūstamās summas.

Neskatoties uz to, ka pēc konstatējošā nolēmuma tika ieviesti papildu pasākumi, lielākā daļa valsts atbalsta joprojām ir jāatgūst un nekāds nozīmīgs progress šajā ziņā nav manīts.

Līdz ar to jākonstatē, ka Itālijas Republika nav izpildījusi konstatējošo nolēmumu par [konstatēto] pārkāpumu.

(1)  Komisijas 1999. gada 25. novembra lēmums par valsts atbalsta pasākumiem uzņēmumiem Venēcijā un Kiodžā sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu veidā saskaņā ar likumu Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995 [izziņots ar Nr. C(1999) 4268] (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 150, 50. lpp.).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. augustā iesniedza Krajský soud v Praze (Čehijas Republika) – Ernst Georg Radlinger, Helena Radlingerová/Finway a.s.

(Lieta C-377/14)

(2014/C 395/28)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Praze

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ernst Georg Radlinger un Helena Radlingerová

Atbildētāja: Finway a.s.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (“Direktīva par negodīgiem noteikumiem”) 7. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK (2) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (“Direktīva par patēriņa kredītlīgumiem”) 22. panta 2. punkts vai citi ES tiesību akti par patērētāju aizsardzību, neļauj piemērot:

—

likuma Nr. 182/2006 par maksātnespēju un tās atrisināšanas veidiem (zákon č. 182/2006 Sb., o úpadku a způsobech jeho řešení) (Likums par maksātnespēju), kurā izdarīti grozījumi ar Likumu Nr. 185/2013 (“Maksātnespējas likums”) koncepciju, kas ļauj tiesai pārbaudīt to prasību pareizību, summu vai klasifikāciju, kādas izriet no attiecībām ar patērētājiem, pamatojoties tikai uz ar to saistītu pieteikumu, ko iesniedzis maksātnespējas procesa administrators, kreditors vai (saskaņā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem) debitors (patērētājs)?

—

normas, kas maksātnespējas procesu reglamentējošo valsts tiesību aktu kontekstā ierobežo parādnieka (patērētāja) tiesības pieprasīt tiesai pārbaudīt kreditoru (preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju) reģistrētos prasījumus tikai gadījumos, kad ir apstiprināta patērētāja maksātnespējas procesa pabeigšana parādsaistību dzēšanas formā, un šajā kontekstā tikai saistībā ar kreditoru nenodrošinātajiem prasījumiem, kad parādnieka iebildumi ar to tiek papildus ierobežoti gadījumā, ja izpildāmie prasījumi ir atzīti ar kompetentās iestādes lēmumu, vienīgi ar iespēju apgalvot, ka prasījums ir zaudējis spēku vai tam ir iestājies noilgums, kā noteikts Maksātnespējas likuma 192. panta 3. punkta un 410. panta 2. un 3. punkta normās?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: vai tiesvedībā par prasījumu izskatīšanu saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu ex officio, pat tad, ja nav nekādu iebildumu no patērētāja puses, tiesai jāņem vērā kredīta nodrošinātāja informēšanas prasību neizpildīšana saskaņā ar Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 10. panta 2. punktu un jāsecina sekas, kas paredzētas valsts tiesību aktos, līguma noteikumu spēkā neesamības veidā?

Ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu ir apstiprinoša:

3)

Vai iepriekš piemēroto direktīvu noteikumiem ir tieša iedarbība un vai tos tieši piemērot neļauj tas, ka, ja tiesa ierosina ar to saistītu prasību ex officio (vai, no valsts tiesību aktu viedokļa, nepieņemamu prasības pārskatīšanu, pamatojoties uz neefektīvu apstrīdēšanu, ko veic parādnieks-patērētājs), tas aizskar horizontālās attiecības starp patērētāju un preču vai pakalpojumu piegādātāju?

4)

Kāda summa ir vienāda ar “kredīta kopsummu” atbilstoši Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem 10. panta 2. punkta d) apakšpunktam un kādas summas ir iekļautas kā “izņemtās summas”, aprēķinot gada procentu likmi (GPL) saskaņā ar formulu, kas norādīta Direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem I pielikumā, ja kreditēšanas līgumā formāli tiek apsolīts maksāt konkrētu finanšu summu, bet tajā pašā laikā ir panākta vienošanās, ka, tiklīdz kredīts ir izmaksāts, kredīta nodrošinātāja prasījumi maksas par kredīta nodrošināšanu un kredīta atmaksas pirmā maksājuma (vai sekojošo maksājumu) izpratnē zināmā mērā tiks ieskaitīti šajā summā, tā ka summas, par kurām veikts ieskaits, īstenībā nekad netiek izmaksātas patērētājam vai uz viņa kontu, un pilnīgi paliek kreditora rīcībā? Vai šo summu, kas faktiski nekad netiek izmaksātas, iekļaušana ietekmē aprēķināto GPL summu?

Neatkarīgi no atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem:

5)

Novērtējot, vai iepriekš minētā saskaņotā kompensācija ir nesamērīga Direktīvas par negodīgiem noteikumiem pielikuma 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, vai ir jāizvērtē visu soda klauzulu kumulatīvais efekts atbilstoši secinājumiem, neatkarīgi no tā, vai kreditors faktiski uzstāj, lai tās tiek pilnībā izpildītas, un neatkarīgi no tā, vai dažas no tām, ņemot vērā attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumus, var uzskatīt par spēkā neesošām kopš noslēgšanas brīža, vai ir jāņem vērā tikai sodu kopējā summa, ko faktiski pieprasa un var pieprasīt?

6)

Ja tiek konstatēts, ka līgumsodi tiek izmantoti ļaunprātīgi, vai nav jāpiemēro visi tie daļējie sodi, kas, tikai apskatot tos kopā, tiesai lika secināt, ka kompensācijas summa ir neproporcionāla Direktīvas par negodīgiem noteikumiem pielikuma 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, vai tikai daži no tiem (un tādā gadījumā, pēc kādiem kritērijiem tas ir jāvērtē)?

(1)  OV 1993, L 95, 29. lpp.

(2)  OV 2008, L 133, 66. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. augustā iesniedza Bundesfinanzhofs (Vācija) – Familienkasse Sachsen/Tomislaw Trapkowski

(Lieta C-378/14)

(2014/C 395/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesagentur für Arbeit – Familienkasse Sachsen

Atbildētājs: Tomislaw Trapkowski

Prejudiciālie jautājumi:

1)

Vai situācijā, kad vienā dalībvalstī (iekšzemē) dzīvojošai personai ir tiesības saņemt bērna pabalstu par bērniem, kuri dzīvo citā dalībvalstī (ārvalstīs) pie otra, šķirti dzīvojoša laulātā, ir piemērojams Regulas Nr. 987/2009 (1) 60. panta 1. punkta otrais teikums tādējādi, ka pieņēmums, atbilstoši kuram, piemērojot Regulas Nr. 883/2004 (2) 67. un 68. pantu, ir jāņem vērā visas ģimenes stāvoklis, it kā visas iesaistītās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību normām un tur dzīvotu, it īpaši attiecībā uz personas tiesībām saņemt pabalstus, nozīmē, ka tiesības saņemt bērna pabalstu ir tikai citā dalībvalstī (ārvalstīs) dzīvojošam vecākam, jo pirmās dalībvalsts (iekšzemes) tiesību normās ir paredzēts, ka gadījumā, ja ir vairākas personas, kurām ir tiesības saņemt bērna pabalstu, tās ir tam no vecākiem, kura mājsaimniecībā bērns dzīvo?

2)

Ja atbilde uz 1) jautājumu ir apstiprinoša:

Vai pirmajā jautājumā raksturoto lietas faktisko apstākļu gadījumā Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta trešais teikums ir interpretējams tādējādi, ka vienā dalībvalstī (iekšzemē) dzīvojošam vecākam saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību normām ir tiesības saņemt bērna pabalstu, jo citā dalībvalstī (ārvalstīs) dzīvojošais otrs no vecākiem nav iesniedzis pieteikumu piešķirt bērna pabalstu?

3)

Ja, ņemot vērā pirmajā jautājumā raksturotos lietas faktiskos apstākļus, uz otro jautājumu jāatbild tādējādi, ka tad, ja citā ES valstī dzīvojošais vecāks neiesniedz pabalsta piešķiršanas pieteikumu, tiesības saņemt bērna pabalstu pāriet uz iekšzemē dzīvojošo vecāku,

pēc cik ilga laika var tikt uzskatīts, ka citās ES valstīs dzīvojošais vecāks “neizmanto” tiesības saņemt bērna pabalstu Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta trešā teikuma izpratnē, kas nozīmē, ka šādas tiesības ir iekšzemē dzīvojošajam vecākam?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp.).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. augustā iesniedza Administrativen sad – Varn (Bulgārija) – “Vekos Trade”AD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika”, Varna, pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-403/14)

(2014/C 395/30)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad – Varn

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Vekos Trade”AD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia“Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika”, Varna, pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja administratīvajā praksē un judikatūrā tiek pārkāpti nodokļu neitralitātes, samērīguma un paļāvības aizsardzības principi, saskaņā ar kuriem pārdevējam – nosūtītājam atbilstoši pārvadāšanas līgumam – ir pienākums konstatēt saņēmēja paraksta patiesumu un noskaidrot, vai parakstītājs ir sabiedrību – ieguvēju – pārstāvoša persona, tās darbinieks ar atbilstošu amatu vai pilnvarota persona?

2)

Vai tādā lietā kā šī Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 138. panta 1. punktam ir tieša iedarbība, un vai valsts tiesa to drīkst tieši piemērot?

(1)  OV L 347, 1. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/25

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 12. jūnija spriedumu lietā T-286/09 Intel Corporation/Eiropas Komisija 2014. gada 28. augustā iesniedza Intel Corporation

(Lieta C-413/14 P)

(2014/C 395/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Intel Corporation (pārstāvji – D. M. Beard, QC, A. N. Parr un R. W. Mackenzie, Solicitors)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija,

Association for Competitive Technology, Inc.,

Union fédérale des consommateurs – Que choisir (UFC – Que choisir)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

atcelt vai būtiski samazināt uzlikto naudas sodu;

—

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas spriedumam;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas iedalāms trīs daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizus juridiskus kritērijus, lai izvērtētu tās rīcības tiesiskumu atbilstoši EKL 82. pantam un EEZ līguma 54. pantam.

 

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka attiecīgajai rīcībai bija raksturīga spēja ierobežot konkurenci un tātad tā varēja tikt atzīta par pretēju EKL 82. pantam un EEZ līguma 54. pantam, nepastāvot nepieciešamībai izskatīt visus faktus, kuriem ir nozīme, un globālo faktisko kontekstu.

 

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka, lai konstatētu EKL 82. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpumu, spēja ierobežot konkurenci var tikt izvērtēta, pamatojoties uz abstraktiem apsvērumiem, nevis iespējamām vai faktiskām sekām.

 

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies savā pakārtoti izdarītajā secinājumā, proti, ka konkrētā rīcība bija spējīga ierobežot konkurenci, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini ņēmusi vērā faktorus, ar kuriem nevar tikt pierādīta šī spēja, un neesot ņēmusi vērā daudzus atbilstošus faktorus, kuri būtu bijis jāņem vērā, tādus kā rīcības tirgus segums, apgalvotās rīcības ilgums, faktiskie tirgus dati, kas liecina par ātru cenu samazināšanos un izstumšanas neesamību, un secinājumi, kas būtu bijis jāizdara no tikpat efektīva konkurenta (TEK) testa, ko Komisija veikusi administratīvajā procesā.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, konstatējot pārkāpumu attiecībā uz pēdējiem diviem gadiem no apgalvotā pārkāpuma laikposma, ņemot vērā, ka konkrētās rīcības tirgus segums šo gadu gaitā skāra, vislielākais, tikai 3,5 % no konkrētā tirgus.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, tās rīcību attiecībās ar HP un Lenovo kvalificējot kā “ekskluzivitātes atlaides”, lai gan šī rīcībā attiecās tikai uz 28 % un 42 % (vai mazāk) no katra klienta veikto attiecīgā ražojuma iepirkumu apjoma, .t.i., nekādā ziņā neatbilstot norādei par “visām vai gandrīz visām” šo klientu vajadzībām.

Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu un procesuālā taisnīguma principu attiecībā uz piecas stundas ilgu tikšanos, kas Komisijai notikusi ar svarīgo Dell vadītāju, par jautājumiem, kam ir objektīva saikne ar izmeklēšanas pamata aspektiem, un kuras laikā šis svarīgais Dell vadītājs sniedza ļoti detalizētus paskaidrojumus. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka bija pietiekami, ka Komisija tikai darīja zināmu tikšanās laikā apspriesto tematu sarakstu, nevis aptaujātās personas par šiem tematiem teiktā ierakstu vai kopsavilkumu. Tāpat Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai bija pienākums sniegt prima facie liecinājumus par to, ka Komisija nav fiksējusi attaisnojošus elementus; īstenībā apelācijas sūdzības iesniedzējas pienākums esot bijis vienīgi parādīt, ka nevar tikt izslēgts, ka šie materiāli varētu būt bijuši lietderīgi tās aizstāvībai, un šis pienākums konkrētajā gadījumā esot skaidri izpildīts.

Ar piekto apelācijas sūdzības pamatu, kas iedalāms trīs daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi konstatējusi Kopienas kompetenci attiecībā uz līgumiem, ko Intel noslēgusi ar Lenovo 2006. un 2007. gadā.

 

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka šī rīcība ir tikusi “īstenota” Eiropas Ekonomikas zonā, jo Intel saskaņā ar minētajiem līgumiem nepārdeva nekādus ražojumus Lenovo Eiropas Ekonomikas zonā.

 

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka “raksturīgu seku” tests sniedz atbilstošu pamatu Kopienas kompetencei attiecībā uz konkrēto rīcību.

 

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, piemērojot “raksturīgu seku” testus, jo neesot bijis iespējams paredzēt, ka starp Intel un Lenovo noslēgtie līgumi attiecībā uz CPU x86 piegādi Ķīnā radīs tūlītējas un būtiskas sekas Eiropas Ekonomikas zonā.

Ar sesto apelācijas sūdzības pamatu, kas iedalāms divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi dažādas kļūdas uzliktā naudas soda aprēķinā.

 

Naudas sods esot acīmredzami nesamērīgs.

 

Vispārējā tiesa, piemērojot Komisijas 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai attiecībā uz rīcību, kas veikta pirms to pieņemšanas, esot pārkāpusi ES tiesību pamatprincipus.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-52/12 Grieķija/Komisija 2014. gada 19. septembrī iesniedza Grieķijas Republika

(Lieta C-431/14 P)

(2014/C 395/32)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji – I. Khalkias un A. Vasilopoulou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

apmierināt šo apelācijas sūdzību;

—

pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu;

—

atbilstoši sīkāk paskaidrotajiem jautājumiem apmierināt Grieķijas Republikas prasījumu;

—

atcelt apstrīdēto Eiropas Komisijas lēmumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir par ES tiesību pārkāpumu jeb precīzāk – par būtisku formas prasību pārkāpumu. Konkrētāk, no pamata pirmās daļas var secināt, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktā esošo jēdzienu “piešķir no valsts līdzekļiem”, jeb Vispārējā tiesa esot pieļāvusi faktu kļūdu, kā šādus līdzekļus kvalificējot obligātās iemaksas, ko veica valsts atbalstu saņēmušie lauksaimnieki, kas bija apdrošināti Organismos Ellinikon Georgikon Asfaliseon (Grieķijas lauksaimnieku apdrošināšanas organizācijā); savukārt no otrās šī pamata daļas izriet, ka Vispārējās tiesas spriedums esot pasludināts, pārkāpjot būtiskas formas prasības, jo Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi vai konkrēti pamatojusi, kādā apmērā valsts atbalsta, kurš atzīts par pretlikumīgu, saņēmēju lauksaimnieku veiktās iemaksas tiem radīja negodīgu priekšrocību atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam, citiem vārdiem sakot, sniedza priekšrocību, kas draud radīt konkurences izkropļojumus, vai arī ka Vispārējā tiesa šo tiesību normu esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi, netieši noraidot attiecīgo argumentu.

No otrā apelācijas sūdzības pamata ir secināms, ka pārsūdzētais spriedums ir pasludināts, pārkāpjot Savienības tiesības, un, proti, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi un interpretējusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka 2009. gada kompensācijas maksājumi sniedzot to saņēmējiem selektīvu saimniecisku priekšrocību, kas draudēja izkropļot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, neņemot vērā izņēmuma apstākļus, kuros tajā laikā atradās Grieķijas ekonomika un kuros tā ir vēl joprojām.

Trešajā apelācijas sūdzības pamatā tiek apgalvots, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo attiecībā uz 2009. gada maksājumiem tā ierobežoja šīs tiesību normas piemērošanas jomu, ietverot tajā tikai Paziņojumu par Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, neskatoties uz izņēmuma apstākļiem, kuros Grieķijas ekonomika bija faktu rašanās laikā (trešā pamata pirmā daļa); un, otrkārt, ka pārsūdzētais spriedums esot nepietiekami pamatots, jo tajā vispār neesot izskatīts Grieķijas Republikas prasījums, ka Eiropas Komisijas lēmums ir nesamērīgs, jo tajā tiek noteikts atgūt atbalstu 2011. gada decembrī (trešā pamata otrā daļa).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-533/10 DTS Distribuidora de Televisión Digital/Komisija 2014. gada 25. septembrī iesniedza DTS Distribuidora de Televisión Digital, S. A.

(Lieta C-449/14 P)

(2014/C 395/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: DTS Distribuidora de Televisión Digital, S. A. (pārstāvji – H. Brokelmann un M. Ganino, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Telefónica de España, S. A., Telefónica Móviles España, S. A., Spānijas Karaliste un Corporación de Radio y Televisión Española, S. A. (RTVE)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-533/10 DTS Distribuidora de Televisión Digital, S.A./Komisija un līdz ar to saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. pantu:

—

balstoties uz tās rīcībā esošajiem elementiem, apmierināt prasījumus, kas formulēti pieteikumā par lietas ierosināšanu tiesvedībā pirmajā instancē, un atcelt Komisijas 2010. gada 20. jūlija Lēmumu 2011/1/ES (1) par valsts atbalsta shēmu C 38/09 (ex NN 58/09), ko Spānija plāno īstenot attiecībā uz Corporación de Radio y Televisión Española (RTVE), vai

—

pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai to izskatītu Tiesas sprieduma gaismā;

—

piespriest Komisijai un lietas dalībniekiem, kuri atbalsta Komisijas prasījumus, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Pirmais pamats, kas balstīts uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, jo kļūdaini interpretēts atbalsta jēdziens.

Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, kļūdaini interpretējot atbalsta jēdzienu un, konkrēti, kritērijus, kuriem saskaņā ar spriedumu lietā Laboratoires Boiron (2) jābūt izpildītiem, lai nodoklis varētu tikt uzskatīts par neatņemamu atbalsta sastāvdaļu.

2.

Otrais pamats, kas balstīts uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, jo pārsūdzētajā spriedumā neesot veikta visaptveroša pārbaude par atbalsta esamību un esot sagrozītas Spānijas tiesības.

Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo neesot veikta izsmeļoša pārbaude par to, vai ir izpildīti sprieduma lietā Régie Networks (1) formulētie kritēriji, lai DTS uzlikto nodokli varētu uzskatīt par neatņemamu atbalsta RTVE daļu, un esot sagrozītas Spānijas tiesības.

3.

Trešais pamats, kas balstīts uz LESD 106. panta 2. punkta piemērošanā pieļauto tiesību kļūdu.

Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda LESD 106. panta 2. punkta piemērošanā. Esot sagrozīti DTS apgalvojumi, ar kuriem centās pierādīt, ka atbalsta RTVE finansēšanas veids nesamērīgi kropļo konkurenci, interpretējot tos kā atsauces uz sekām, ko rada pats atbalsts, nevis sekām, ko rada nodokļi, ar kuriem tas tiek finansēts. Tā rezultātā pārsūdzētajā sprieduma esot pārkāptas prasības robežas attiecībā uz jautājumiem, kuri nav norādīti DTS pieteikumā un kurus Komisija nav arī analizējusi savā lēmumā, grozot strīda priekšmetu un pārsniedzot Vispārējās tiesas kontroles robežas.

(1)  OV 2011, L 1, 9. lpp.

(2)  C-526/04, EU:C:2006:528

(1)  C-333/07, EU:C:2008:764

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/29

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-59/11 Isotis/Komisija 2014. gada 26. septembrī iesniedza Koinonìa tis Pliroforìas Anichtì stis Idikès Anankes – Isotis

(Lieta C-450/14 P)

(2014/C 395/34)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koinonìa tis Pliroforìas Anichtì stis Idikès Anankes – Isotis (pārstāvis – S. Skliris, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-59/11 Koinonia tis Pliroforias Anoichti stis Edikes Anagkes – Isotis pret Eiropas Komisiju;

—

pilnībā apmierināt [apelācijas sūdzības iesniedzējas] sabiedrības apelācijas sūdzību;

—

pilnībā noraidīt Komisijas celto pretprasību;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Kļūdaina Beļģijas Civilkodeksa 1315. panta par pierādīšanas pienākuma sadalījumu piemērošana

—

prasības noraidīšana neietver automātiski pretprasības pamatotības pēc būtības pierādījumu. Komisijai bija pienākums sniegt pierādījumu attiecībā uz savu pretprasību.

2.

Kļūdains pamatojums attiecībā uz pretprasības pamatotību pēc būtības

—

pamatojuma neesamība attiecībā uz apgalvojumu par Komisijas pretprasības pamatotību pēc būtības;

—

pretrunīgas pamatojums sakarā ar to, ka vērā ņemtais vienīgais pierādījums ir revīzijas ziņojums, kurš tika apstrīdēts un kurš bija pierādāms fakts.

3.

Kļūda tiesību piemērošanā, jo nav piemēroti starptautiskie revīzijas standarti

—

starptautisko revīzijas standartu nepiemērošana, pārkāpjot valsts tiesisko regulējumu par grāmatvedību un pienākumu interpretēt strīdīgos līgumus atbilstoši pušu kopīgai gribai (Beļģijas Civilkodeksa 1156. pants) un labticības principam (Beļģijas Civilkodeksa 1134. panta c) punkts).

4.

Kļūdaina pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa interpretācija

—

pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips nav tas pats, kas sacīkstes princips.

5.

Kļūdaina labticības principa interpretācija un piemērošana un tiesību uz aizstāvību pārkāpums tiesvedības valodas dēļ

—

pareiza labticības principa interpretācija paredz, ka līgumu noteikumi ir interpretējami atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un Savienības tiesību pamatprincipam attiecībā uz tiesību uz aizstāvību ievērošanu.

6.

Kļūdaina strīdīgo līgumu nosacījumu interpretācija, kļūdaina Grieķijas tiesību piemērošana un būtiska apgalvojuma neņemšana vērā

—

atbilstoši FP6 līgumu II 19.1. pantam, e-Ten līgumu II.16. pantam un CIP līgumu II 20.1. pantam revīzijām būtu jāattiecas tikai uz to izdevumu un ienākumu (receipts) iegrāmatošanu, kas ir saistīti ar strīdīgo darbu īstenošanu, nevis citiem dokumentiem;

—

judikatūras principa par finanšu gada neatkarību Grieķijas tiesībās grāmatvedības un nodokļu jomā pārkāpums;

—

Vispārējās tiesas veikta tāda būtiska pamata neņemšana vērā un neizvērtēšana, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja norādīja prasības pieteikuma 61. un 64. punktā.

7.

Kļūdaina strīdīgo līgumu noteikumu interpretācija, būtiska pamata neņemšana vērā un dokumentu sagrozīšana

—

“overall statement of accounts” noteikuma kļūdaina interpretācija un piemērošana, nevērojot labticības [principu] un Grieķijas tiesības un “receipts” noteikumu kļūdaina interpretācija un piemērošana, nevērojot skaidrus līgumu noteikumus;

—

Vispārējās tiesas veikta tāda būtiska pamata neņemšana vērā un neizvērtēšana, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja saistībā ar avansa par Access e-Gov darbību iegrāmatošanu grāmatvedības žurnālos pirms pirmās pārbaudes uz vietas beigām.

—

prasības pieteikuma A3, A6, A9, A11, A14 un A17 pielikumu sagrozīšana.

8.

Pamatojuma nenorādīšana, strīdīgajiem līgumiem piemērojamo tiesību pārkāpums un dokumentu sagrozīšana

—

pamatojuma nenorādīšana (127. un 129. punkts) un pretrunīgs pamatojums (128. un 129. punkts).

—

labticības principa, starptautisko revīzijas standartu un Grieķijas tiesību normu grāmatvedības jomā pārkāpums (127. punkts);

—

Komisijas iesniegtā B101 pielikuma sagrozīšana.

9.

Neizvirzīta pamata ņemšana vērā un izvirzītā pamata neņemšana vērā

—

apelācijas sūdzības iesniedzējas neizvirzīta pamata ņemšana vērā (165. punkts), kā arī Vispārējās tiesas veikta apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīta pretējā pamata neizvērtēšana (prasības pieteikuma 88., 89. un 91. punkts).

Vispārējā tiesa

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/31

Vispārējās tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums – Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-340/07 RENV) (1)

(Šķīrējklauzula - Līgums par Kopienu finanšu atbalstu, kas piešķirts projektam eContent programmas ietvaros - Komisijas vienpusēja līguma izbeigšana - Pieļaujamo izmaksu atlīdzināšana)

(2014/C 395/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – N. Korogiannakis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji E. Manhaeve un M. Wilderspin, vēlāk M. Wilderspin, S. Delaude un L. Cappeletti un visbeidzot S. Delaude un L. Cappeletti, pārstāvji, kuriem palīdz D. Philippe un M. Gouden, advokāti)

Priekšmets

Prasības pieteikums, kas pamatots ar šķīrējklauzulu, lai panāktu, ka Komisijai tiek piespriests, pirmkārt, samaksāt prasītājai, iespējams, pienākošās summas un, otrkārt, zaudējumu atlīdzību saistībā ar līguma par Kopienas finanšu atbalstu, kas piešķirts projektam “e-Content Exposure and Business Opportunities” (līguma Nr. EDC 53007 EEBO/27873), laušanu, kas tika noslēgts daudzgadu Kopienas programmā, lai uzlabotu Eiropas digitālā satura izstrādi un izmantošanu pasaules tīmeklī, kā arī veicinātu valodu dažādību informācijas sabiedrībā

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Komisija samaksā Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE summu EUR 8 843,10 apmērā;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Komisija sedz 5 % savu un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis tiesāšanās izdevumu, bet prasītāja sedz 95 % savu un Komisijas tiesāšanās izdevumu.

(1)  OV C 269, 10.11.2007.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/31

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-498/11) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Tīmekļa vietnes atjaunošana - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums norādīt pamatojumu - Piešķiršanas kritēriji - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā - Prasība par zaudējumu atlīdzību)

(2014/C 395/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – N. Korogiannakis, M. Dermitzakis un N. Theologou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Delaude un F. Moro, pārstāvji, kam palīdz P. Wytinck un T. Ruys, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja (PB) lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītājas iesniegtais piedāvājums saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, lai modernizētu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) tīmekļa vietni, kā arī atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 347, 26.11.2011.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/32

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Dansk Automat Brancheforening/Komisija

(Lieta T-601/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Tiešsaistes azartspēles - Tiešsaistes azartspēlēm zemāka nodokļa nekā spēļu namiem un spēļu zālēm ieviešana Dānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Atbalsts, kas paredzēts konkrētu darbību attīstības veicināšanai - Individuālas skaršanas neesamība - Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Nepieņemamība)

(2014/C 395/37)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dansk Automat Brancheforening (Fredericia, Dānija) (pārstāvji – K. Dyekjær, T. Høg un J. Flodgaard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji M. Afonso un C. Barslev, vēlāk M. Afonso un L. Grønfeldt)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji C. Vang, vēlāk M. Wolff un C. Thorning, kam palīdz K. Lundgaard Hansen, advokāts); Maltas Republika (pārstāvji – P. Grech un A. Buhagiar), Betfair Group plc (Londona, Apvienotā Karaliste) un Betfair International Ltd (Santa Venera, Malta) (pārstāvji – O. Brouwer un A. Pliego Selie, advokāti), European Gaming and Betting Association (EGBA) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – C.-D. Ehlermann, J. C. Heithecker un J. Ylinen, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 20. septembra Lēmumu 2012/140/ES par pasākumu C 35/10 (ex N 302/10), ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodevas par azartspēlēm tiešsaistē (OV 2012, L 68, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Dansk Automat Brancheforening sedz savus tiesāšanās izdevumus pamattiesvedībā un atlīdzina Eiropas Komisijas, Betfair Group plc, Betfair International Ltd un European Gaming and Betting Association (EGBA) tiesāšanās izdevumus pamattiesvedībā;

3)

Dansk Automat Brancheforening sedz savus tiesāšanās izdevumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā;

4)

Dānijas Karaliste un Maltas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1)  OV C 25, 28.1.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/33

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Royal Scandinavian Casino Århus/Komisija

(Lieta T-615/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Tiešsaistes azartspēles - Tiešsaistes azartspēlēm zemāka nodokļa nekā spēļu namiem un spēļu zālēm ieviešana Dānijā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Atbalsts, kas paredzēts konkrētu darbību attīstības veicināšanai - Individuālas skaršanas neesamība - Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Nepieņemamība)

(2014/C 395/38)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Royal Scandinavian Casino Århus I/S (Orhūsa, Dānija) (pārstāvis – B. Jacobi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji M. Afonso un C. Barslev, vēlāk M. Afonso un L. Grønfeldt)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji C. Vang, vēlāk V. Pasternak Jørgensen un visbeidzot C. Thorning, kam palīdz K. Lundgaard Hansen, advokāts); Maltas Republika (pārstāvji – P. Grech un A. Buhagiar), Betfair Group plc (Londona, Apvienotā Karaliste) un Betfair International Ltd (Santa Venera, Malta) (pārstāvji – O. Brouwer un A. Pliego Selie, advokāti), European Gaming and Betting Association (EGBA) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – C.-D. Ehlermann, J. C. Heithecker un J. Ylinen, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 20. septembra Lēmumu 2012/140/ES par pasākumu C 35/10 (ex N 302/10), ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodevas par azartspēlēm tiešsaistē (OV 2012, L 68, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Royal Scandinavian Casino Århus I/S sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas, Betfair Group plc, Betfair International Ltd un European Gaming and Betting Association (EGBA) tiesāšanās izdevumus;

3)

Dānijas Karaliste un Maltas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1)  OV C 32, 4.2.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Spirlea/Komisija

(Lieta T-669/11) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokuments, kas izdots Vācijā EU Pilot procedūras ietvaros - 4. panta 4. un 5. punkts - 4. panta 2. punkta trešais ievilkums - Piekļuves atteikums - Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums - Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi - Daļēja piekļuve - Sevišķas sabiedrības intereses)

(2014/C 395/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Darius Nicolai Spirlea et Mihaela Spirlea (Capezzano Pianore, Itālija) (pārstāvji – sākotnēji V. Foerster un T. Pahl, vēlāk V. Foerster un E. George, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Costa de Oliveira un H. Kraemer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 9. novembra Lēmumu, ar kuru prasītājām atteikts piekļūt Vācijas iestāžu paustajai nostājai Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta organizētās EU Pilot procedūras 2070/11/SNCO ietvaros

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. septembra spriedums – Scooters India/ITSB – Brandconcern (“LAMBRETTA”)

(Lieta T-51/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “LAMBRETTA” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Daļēja atcelšana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 2. punkts)

(2014/C 395/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Scooters India Ltd (Lucknow, Indija) (pārstāvis – B. Brandreth, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Brandconcern BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji – G. Casucci, N. Ferretti un C. Galli, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 1. decembra lēmumu lietā R 2312/2010–1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Brandconcern BV un Scooters India Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 1. decembra lēmumu lietā R 2312/2010–1;

2)

ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Scooters India Ltd tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus;

3)

Brandconcern BV sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 109, 14.4.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/35

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Flying Holding u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-91/12 un T-280/12) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Neregulāru pasažieru gaisa satiksmes pārvadājumu un čartera gaisa taksometra pakalpojumu sniegšana - Kandidatūras noraidīšana - Finanšu regulas 94. panta b) punkts - Tiesības uz aizstāvību - Finanšu regulas īstenošanas kārtības 134. panta 5. punkts - Prasība atcelt tiesību aktu - Vēstule, ar kuru tiek atbildēts uz prasītāju pieteikumu - Nepārsūdzams akts - Lēmums par piešķiršanu - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2014/C 395/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Flying Holding NV (Wilrijk, Beļģija), Flying Group Lux SA (Luksemburga, Luksemburga) un Flying Service NV (Deurne, Beļģija) (pārstāvji – C. Doutrelepont un V. Chapoulaud, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji S. Delaude un D. Calciu, vēlāk S. Delaude, pārstāves, kurām palīdz V. Vanden Acker, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt lēmumus, kuri ietverti Komisijas 2011. gada 15. decembra un 2012. gada 17. janvāra vēstulēs un ar kuriem noraidīts prasītāju dalības pieteikums slēgtā publiskā iepirkuma procedūrā par neregulāru pasažieru gaisa satiksmes pārvadājumu un čartera gaisa taksometra pakalpojumu sniegšanu (OV 2011/S 192-312059), kā arī atcelt Komisijas 2012. gada 28. februāra lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības citai sabiedrībai un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)

prasības noraidīt;

2)

Flying Holding NV, Flying Group Lux SA un Flying Service NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 126, 28.4.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. septembra spriedums – Scooters India/ITSB – Brandconcern (“LAMBRETTA”)

(Lieta T-132/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “LAMBRETTA” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2014/C 395/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Scooters India Ltd (Lucknow, Indija) (pārstāvis – B. Brandreth, advokāts

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Brandconcern BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji – G. Casucci un N. Ferretti, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 2308/2010–1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Brandconcern BV un Scooters India Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 2308/2010–1;

2)

ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Scooters India Ltd tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus;

3)

Brandconcern BV sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 165, 9.6.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Peri/ITSB (Vītņu nostiprinātāja forma)

(Lieta T-171/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Vītņu nostiprinātāja forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2014/C 395/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Peri GmbH (Weißenhorn, Vācija) (pārstāve – J. Dönch, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāve – D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 1209/2011–1 attiecībā uz pieteikumu trīsdimensiju apzīmējumu, kuru veido vītņu nostiprinātāja forma, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Peri GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 184, 23.6.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/37

Vispārējās tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums – Spraylat/ECHA

(Lieta T-177/12) (1)

(REACH - Maksājums par vielas reģistrāciju - Mikro, mazajiem, un vidējiem uzņēmumiem piešķirts samazinājums - Kļūda paziņojumā par uzņēmuma lielumu - Lēmums, ar ko ir uzlikts administratīvais maksājums - Samērīgums)

(2014/C 395/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spraylat GmbH (Āhene, Vācija) (pārstāvis – K. Fischer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji – M. Heikkilä, A. Iber un C. Schultheiss, pārstāvji, kuriem palīdz M. Kuschewsky, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji D. Düsterhaus un E. Manhaeve, vēlāk B. Eggers un M. Manhaeve)

Priekšmets

Prasība atcelt ECHA2012. gada 21. februārī izrakstīto rēķinu Nr. 10030371, ar kuru ir noteikts prasītājai uzliktā administratīvā maksājuma apmērs, un nodrošināšanas kārtībā – prasība atcelt ECHA2012. gada 15. februāra Lēmumu SME (2012) 1445, ar kuru ir konstatēts, ka prasītāja neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu mazajiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma samazinājumu, un tai ir uzlikts administratīvais maksājums

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2012. gada 15. februāra Lēmumu SME (2012) 1445 un ECHA 2012. gada 21. februārī izrakstīto rēķinu Nr. 10030371;

2)

ECHA sedz savus, kā arī atlīdzina Spraylat GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)

Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 174, 16.6.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/38

Vispārējās tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums – Euro-Link Consultants un European Profiles/Komisija

(Lieta T-199/12) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Krimas tūrisma dažādošanas un atbalsta projekts - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepārsūdzams akts - Apstiprinošs akts - Daļēja nepieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - Piešķiršanas kritēriji - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Vienlīdzīga attieksme)

(2014/C 395/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Euro-Link Consultants Srl (Bukareste, Rumānija) un European Profiles AE Meleton kai Symvoulon Epicheiriseon (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – S. Pappas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji S. Bartelt un A. Bordes, vēlāk S. Bartelt un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Savienības delegācijas Ukrainā 2012. gada 28. februāra lēmumu, kas ir pieņemts konkursa EuropeAid/131567/C/SER/UA“Krimas tūrisma dažādošanas un atbalsta projekts” ietvaros, nepiešķirot līguma slēgšanas tiesības prasītāju konsorcijam, kā arī atcelt šīs pašas iestādes vēlāko 2012. gada 14. marta lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Komisijas EuropeAid attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta direkcijas “Kaimiņvalstis” direktora 2012. gada 2. maijā pieņemto lēmumu

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Euro-Link Consultants Srl un European Profiles AE Meleton kai Symvoulon Epicheiriseon atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 209, 14.7.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/38

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Spirlea/Komisija

(Lieta T-306/12) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - 4. panta 3. punkta trešais ievilkums - Informācijas pieprasījumi, kurus Komisija adresējusi Vācijai EU Pilot procedūras ietvaros - Piekļuves atteikums - Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi - Sevišķas sabiedrības intereses - Daļēja piekļuve - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2014/C 395/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Darius Nicolai Spirlea et Mihaela Spirlea (Capezzano Pianore, Itālija) (pārstāvji – sākotnēji V. Foerster un T. Pahl, vēlāk V. Foerster un E. George, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Costa de Oliveira, pārstāvis, kam palīdz sākotnēji A. Krämer un R. Van der Hout, vēlāk R. Van der Hout, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji V. Pasternak Jørgensen un C. Thorning, vēlāk C. Thorning un K. Jørgensen) Somijas Republika (pārstāvis – S. Hartikainen) un Zviedrijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji C. Meyer-Seitz, A. Falk, C. Stege, S. Johannesson, U. Persson, K. Ahlstrand-Oxhamre un H. Karlsson, vēlāk C. Meyer-Seitz, A. Falk, U. Persson, L. Swedenborg, C. Hagerman un E. Karlsson)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, T. Müller un D. Hadroušek) un Spānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji S. Centeno Huerta, vēlāk J. García-Valdecasas Dorrego, abogados del Estado)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 21. jūnija lēmumu, ar kuru prasītājiem atteikta pieeja informatīvajām vēstulēm, ko Komisija nosūtīja Vācijas Federatīvajai Republikai 2011. gada 10. maijā un 10. oktobrī Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta veiktajā EU Pilot procedūrā 2070/11/SNCO

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

katras lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1)  OV C 273, 8.9.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/39

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Koscher + Würtz/ITSB – Kirchner & Wilhelm (“KW SURGICAL INSTRUMENTS”)

(Lieta T-445/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Grafiska preču zīme “KW SURGICAL INSTRUMENTS” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “Ka We” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Apelācijas process - Apelāciju padomē veicamās pārbaudes apjoms - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Iebildumu nodaļā iesniegts pieteikums - Atteikums reģistrēt pieteiktu preču zīmi bez agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas nosacījuma iepriekšējas pārbaudes - Kļūda tiesību piemērošanā - Grozīšanas pilnvaras)

(2014/C 395/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koscher + Würtz GmbH (Spaichingen, Vācija) (pārstāvji – P. Mes, C. Graf von der Groeben, G. Rother, J. Bühling, A. Verhauwen, J. Künzel, D. Jestaedt, M. Bergermann, J. Vogtmeier un A. Kramer, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Kirchner & Wilhelm GmbH + Co. (Asperg, Vācija) (pārstāvis – J. Dönch, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. augusta lēmumu lietā R 1675/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kirchner & Wilhelm GmbH + Co. un Koscher + Würtz GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. augusta lēmumu lietā R 1675/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kirchner & Wilhelm GmbH + Co. un Koscher + Würtz GmbH;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Koscher + Würtz tiesāšanās izdevumiem, kas tai ir radušies Apelāciju padomē un Vispārējā tiesā;

4)

Koscher + Würtz sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem Apelāciju padomē un Vispārējā tiesā.

(1)  OV C 379, 8.12.2012.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/40

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Giorgis/ITSB – Comigel (Divu iepakotu glāžu forma)

(Lieta T-474/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas trīsdimensiju preču zīme - Divu iepakotu glāžu forma - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts)

(2014/C 395/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giorgio Giorgis (Milāna, Itālija) (pārstāvji – I. Prado un A. Tornato, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Comigel SAS (Saint-Julien-lès-Metz, Francija) (pārstāvji – S. Guerlain, J. Armengaud un C. Mateu, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. jūlija lēmumu lietā R 1301/2011–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Comigel SAS un Giorgio Giorgis k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Giorgio Giorgis k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 9, 12.1.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/41

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – CEWE Stiftung/ITSB (“SMILECARD”)

(Lieta T-484/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SMILECARD” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2014/C 395/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CEWE Stiftung & Co. KGaA, agrāk – CeWe Color AG & Co. OHG (Oldenburg, Vācija) (pārstāvis – U. Sander, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Pohlmann)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 3. septembra lēmumu lietā R 2279/2011–4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “SMILECARD” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

CEWE Stiftung & Co. KGaA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 26, 26.1.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/41

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Arnoldo Mondadori Editore/ITSB – Grazia Equity (“GRAZIA”)

(Lieta T-490/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “GRAZIA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “GRAZIA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Preču līdzības neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts - Reputācija - Saiknes starp konkrētajām preču zīmēm neesamība)

(2014/C 395/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arnoldo Mondadori Editore SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – G. Dragotti, R. Valenti un S. Balice, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Grazia Equity GmbH (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis – M. Müller, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1958/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Arnoldo Mondadori Editore SpA un Grazia Equity GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Arnoldo Mondadori Editore SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 26, 26.1.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/42

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Ted-Invest/ITSB – Scandia Down (“sensi scandia”)

(Lieta T-516/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “sensi scandia” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “SCANDIA HOME” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2014/C 395/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ted – Invest EOOD (Plovdiv, Bulgārija) (pārstāvis – A. Ivanova, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Scandia Down LLC (Weehawken, New Jersey, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – G. Farrington, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 2247/2011–1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Scandia Down LLC un Ted – Invest EOOD

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Ted – Invest EOOD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 32, 2.2.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/43

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Grazyte/Komisija

(Lieta T-86/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums - Desmit gadus ilgs atsauces laikposms - Amata pienākumi starptautiskā organizācijā)

(2014/C 395/52)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Diana Grazyte (Utena, Lietuva) (pārstāvis – R. Guarino, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji V. Joris, vēlāk J. Currall un G. Gattinara, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 5. decembra spriedumu lietā F-76/11 Grazyte/Komisija (RecFP, EU:F:2012:173) nolūkā atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Diana Grazyte sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

(1)  OV C 101, 6.4.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/43

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – B&S Europe/Komisija

(Lieta T-222/13) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Īstermiņa pakalpojumi to trešo valstu īpašajās interesēs, kas saņem Savienības ārējo palīdzību - Kandidatūras noraidīšana - Atlases kritēriji - Daļās sadalīti līgumi - Atsauces projekts - Pienākums norādīt pamatojumu - Labas pārvaldības princips - Tiesiskā paļāvība - Objektivitātes princips - Sacīkstes princips)

(2014/C 395/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Business and Strategies in Europe (B&S Europe) SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – L. Bihain un S. Pâques, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji A. Bordes un R. Tricot, vēlāk R. Tricot, pārstāvji, kam palīdz A. M. Vandromme un J. Stuyck, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, kas ietverts tās 2013. gada 15. februāra un 2. aprīļa vēstulēs, ar ko prasītājam tika paziņots, ka tas nav iekļauts to kandidātu sarakstā, kas aicināti iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursa procedūrā par daudzkārtēju pamatlīgumu noslēgšanu, lai nolīgtu īstermiņa pakalpojumus to trešo valstu īpašajās interesēs, kas saņem Eiropas Savienības ārējo palīdzību (7. daļa) (OV 2012/S 105–174077)

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Business and Strategies in Europe (B&S Europe) SA sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 164, 8.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/44

Vispārējās tiesas 2014. gada 1. oktobra spriedums – Itālija/Komisija

(Lieta T-256/13) (1)

(Sociālā politika - Kopienas rīcības programmas jauniešu jomā - Samaksātā finansējuma daļēja atmaksa - Dažu summu nepieļaujamība - Rīcības kategorijai paredzētā maksimālā apmēra pārsniegšana - Valsts aģentūru īstenota procedūru nepamatoti saņemto summu atmaksai no to gala saņēmējiem ieviešana)

(2014/C 395/54)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, piedaloties W. Ferrante, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis – C. Cattabriga)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 22. februāra vēstuli Ares (2013) 237719, kas adresēta Agenzia nazionale per i Giovani [Valsts jauniešu aģentūrai] un kurā ir paziņots par paziņojuma par parādu izdošanu par kopējo summu EUR 1 486 485,90, šai summai ietverot daļu no summas EUR 52 036,24 apmērā kā mācību izdevumus saistībā ar Eiropas brīvprātīgo dienestu, un daļu no summas EUR 183 729,72 apmērā kā Agenzia nazionale per i Giovani no gala saņēmējiem neatgūtās summas, kas attiecas uz periodu no 2000. gada līdz 2004. gadam, un, otrkārt, atcelt Komisijas 2013. gada 28. februāra vēstuli Ares (2013) 267064, kas ir adresēta Dipartimento della Gioventù e del Servizio civile nazionale [Itālijas Jaunatnes un valsts civildienesta departamentam], ar ko dara zināmu 2011. gada apdrošināšanas deklarācijas galīga novērtējuma un minētās aģentūras ikgadējā ziņojuma secinājumus.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 178, 22.6.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/45

Vispārējās tiesas 2014. gada 1. oktobra spriedums – Lausitzer Früchteverarbeitung/ITSB – Rivella International (“holzmichel”)

(Lieta T-263/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “holzmichel” reģistrācijas pieteikums - Agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes “Michel” un “Michel POWER” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2014/C 395/55)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lausitzer Früchteverarbeitung GmbH (Sohland an der Spree, Vācija) (pārstāve – A. Weiß, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Pohlmann)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rivella International AG (Rothrist, Šveice) (pārstāvji – C. Spintig, S. Pietzcker un A. Coordes, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 21. februāra lēmumu lietā R 1968/2011–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Rivella International AG un Lausitzer Früchteverarbeitung GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Lausitzer Früchteverarbeitung GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 207, 20.7.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/45

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Brainlab/ITSB (“Curve”)

(Lieta T-266/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Curve” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Preču zīme, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts)

(2014/C 395/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brainlab AG (Feldkirchen, Vācija) (pārstāvis – J. Bauer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 15. marta lēmumu lietā R 2073/2012–4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Curve” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Brainlab AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 215, 27.7.2013.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/46

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums – Alma–The Soul of Italian Wine/ITSB – Miguel Torres (“SOTTO IL SOLE ITALIANO SOTTO il SOLE”)

(Lieta T-605/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “SOTTO IL SOLE ITALIANO SOTTO il SOLE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “VIÑA SOL” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2014/C 395/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alma–The Soul of Italian Wine LLLP (Bal Harbor, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – F. Terrano, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Miguel Torres, SA (Vilafranca del Penedès, Spānija) (pārstāvis – J. Güell Serra, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 10. septembra lēmumu lietā R 18/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres, SA un Alma-The Soul of Italian Wine LLLP

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 10. septembra lēmumu lietā R 18/2013–2;

2)

ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Alma-The Soul of Italian Wine LLLP tiesāšanās izdevumus;

3)

Miguel Torres, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 24, 25.1.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/47

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Romonta/Komisija

(Lieta T-614/13) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu sadalei no 2013. gada - Lēmums 2011/278/ES - Valsts īstenošanas pasākumi, ko ir piedāvājusi Vācija - Klauzula, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu - Brīvība izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvība - Īpašumtiesības - Samērīgums)

(2014/C 395/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Romonta GmbH (Seegebiet Mansfelder Land, Vācija) (pārstāvji – I. Zenke, M.-Y. Vollmer, C. Telschow un A. Schulze, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, C. Hermes un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumu 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 27. lpp.), ciktāl šī lēmuma 1. panta 1. punktā attiecībā uz trešo emisijas kvotu tirdzniecības laikposmu no 2013. līdz 2020. gadam prasītājam ir atteikts piešķirt papildu kvotas, kuras pieprasītas, pamatojoties uz klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu, un kas ir paredzēta 2011. gada 21. jūlijaTreibhausgas-Emissionshandelsgesetz (Vācijas likums par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību) 9. panta 5. punktā

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Romonta GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar pamattiesvedību un pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1)  OV C 31, 1.2.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/47

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Molda/Komisija

(Lieta T-629/13) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada - Lēmums 2011/278/ES - Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi - Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības - Brīvība izvēlēties profesiju un brīvība veikt uzņēmējdarbību - Tiesības uz īpašumu - Samērīgums)

(2014/C 395/59)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Molda AG (Dahlenburg, Vācija) (pārstāvji – I. Zenke, M. Y. Vollmer, C. Telschow un A. Schulze, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, C. Hermes un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumu 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 27. lpp.), ciktāl ar šī lēmuma 1. panta 1. punktu attiecībā uz trešo kvotu tirdzniecības periodu laika posmā no 2013. līdz 2020. gadam tiek aizliegts piešķirt prasītājai papildu kvotas, ko tā pieprasījusi, pamatojoties uz noteikumu par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības, kurš paredzēts 2011. gada 21. jūlijaTreibhausgas-Emissionshandelsgesetz (Vācijas Likums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību) 9. panta 5. punktā

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Molda AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 31, 1.2.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/48

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – DK Recycling und Roheisen/Komisija

(Lieta T-630/13) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada - Lēmums 2011/278/ES - Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi - Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Tiesības uz īpašumu - Samērīgums)

(2014/C 395/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DK Recycling und Roheisen GmbH (Duisbourg, Vācija) (pārstāvis – S. Altenschmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, C. Hermes un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmuma 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 27. lpp.), 1. panta 1. punktu, ciktāl ar to iekārtas ar identifikācijas kodiem DE000000000001320 un DE-new-14220–0045 tiek aizliegts iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), 11. panta 1. punktā ietvertajā sarakstā, un noraida provizoriskos emisijas kvotu gada kopapjomus, kas bez maksas piešķirti šīm iekārtām

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmuma 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu, 1. panta 1. punktu, ciktāl ar to tiek noraidīti šī lēmuma I pielikuma D punktā uzskaitītajām iekārtām pamatojoties uz procesa emisiju apakšiekārtu “cinka ražošana domnā un saistītie procesi” bez maksas piešķirtie provizoriskie emisijas kvotu gada kopapjomi;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

(1)  OV C 31, 1.2.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/49

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Raffinerie Heide/Komisija

(Lieta T-631/13) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada - Lēmums 2011/278/ES - Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi - Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Tiesības uz īpašumu - Samērīgums)

(2014/C 395/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Raffinerie Heide GmbH (Hemmingstedt, Vācija) (pārstāvis – U. Karpenstein, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, C. Hermes un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumu 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 27. lpp.), ciktāl ar tā 1. panta 1. punktu, lasot to kopā ar tā I pielikuma A punktu, iekārtu ar identifikācijas kodu DE000000000000010 tiek aizliegts iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), 11. panta 1. punktā ietvertajā sarakstā, un noraida provizoriskos emisijas kvotu gada kopapjomus, kas bez maksas piešķirti šai iekārtai

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Raffinerie Heide GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 31, 1.2.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/49

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedums – Arctic Paper Mochenwangen/Komisija

(Lieta T-634/13) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada - Lēmums 2011/278/ES - Vācijas piedāvātie valsts izpildes pasākumi - Noteikums par gadījumiem, kas rada pārmērīgas grūtības - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Tiesības uz īpašumu - Samērīgums)

(2014/C 395/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arctic Paper Mochenwangen GmbH (Wolpertswende, Vācija) (pārstāvis – S. Kobes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, C. Hermes un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmuma 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 27. lpp.), 1. panta 1. punktu, ciktāl ar to iekārtu ar identifikācijas kodu DE000000000000563 tiek aizliegts iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), 11. panta 1. punktā ietvertajā sarakstā, un noraida provizoriskos emisijas kvotu gada kopapjomus, kas bez maksas piešķirti šai iekārtai

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Arctic Paper Mochenwangen GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 31, 1.2.2014.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/50

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Green Source Poland/Komisija

(Lieta T-512/14)

(2014/C 395/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Green Source Poland sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvji – M. Merola un L. Armati, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt lēmumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja vēlas panākt to, ka tiek atcelts Komisijas 2014. gada 7. aprīļa Lēmums C(2014) 2289, galīgā redakcija, ar ko Komisija atsakās piešķirt finansiālo ieguldījumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piedāvātajam lielam projektam “Inovatīvas biokomponenšu ražošanas tehnoloģijas iegāde un ieviešana biodegvielas ražošanai”, kas ir darbības programmas “Inovatīvā ekonomika” strukturālai palīdzībai konverģences mērķa ietvaros Polijā sastāvdaļa.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi pilnvaras, kas tai paredzētas Regulas Nr. 1083/2006 (1) 41. pantā, un ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu un samērīguma principu, piešķirot de facto saistošo iedarbību vēl neapstiprinātam direktīvas priekšlikumam, proti, NIZI direktīvas priekšlikumam (2). Prasītāja norāda, ka atteikums patiesībā ir balstīts nevis uz faktu, ka projektam trūka augsta līmeņa inovitātes kā pirmās paaudzes ražošanas iekārtai biodegvielas ražošanai no pārtikas kultūrām, bet uz to, ka projekts nebija saderīgs ar NIZI direktīvas priekšlikumu, kas veicina otrās paaudzes biodegvielas ražošanu no kultūrām, kas nav pārtikas kultūras. Tādējādi Komisija, lai atteiktu ieguldījumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, balstījās uz vēl nepieņemtu tiesisko regulējumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, uzskatot, ka NIZI direktīvas priekšlikums pasliktina piedāvātās rūpnīcas dzīvotspēju. Prasītāja norāda, ka Komisija kļūdījās, konstatējot, ka rūpnīcas ilgtermiņa ekonomiskā dzīvotspēja ir apšaubāma no 2020. gada, balstoties uz pieņēmumu, ka pēc 2020. gada finansiālo atbalstu saņems tikai biodegviela, kas ražota no kultūrām, kas nav pārtikas kultūras.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots procesuāls pārkāpums un samērīguma principa pārkāpums nesaskanīgo un mākslīgo pamatu dēļ, kurus Komisija ir norādījusi, lai atteiktu ieguldījumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1083/2006 41. panta pārkāpums, jo Komisija savā vērtējumā ir pārsniegusi attiecīgajā darbības programmā noteiktos kritērijus, tādējādi secinot, ka jāatbalsta ir tikai “tehnikas līmenim atbilstoši risinājumi” un “visinovatīvākie un jaunākie risinājumi”. Tomēr darbības programmā ir atsauce tikai uz jauniem un moderniem risinājumiem, kas būtu jāinterpretē atbilstoši pašreizējam ražošanas un komercijas attīstības līmenim Polijā un vispārējam mērķim veicināt attiecīgā reģiona attīstību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1083/2006 41. panta pārkāpums un labas pārvaldības un pienācīgas rūpības principa, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots procesuāls pārkāpums un saprātīgas kavēšanās un labas pārvaldības principu pārkāpums, kā arī Regulas Nr. 1083/2006 41. panta 2. punkta, kas nosaka triju mēnešu termiņu lēmumu pieņemšanai par lieliem projektiem, pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nepārtraukti aicināja Poliju atsaukt savu pieteikumu un atkārtoja vienus un tos pašu jautājumus vai pievienoja jaunus vai nesaistītus jautājumus, kavējot procesu vairāk nekā par pusotru gadu, tādējādi mazinot iespējas ieviest piedāvāto projektu.

(1)  Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 25. lpp.).

(2)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/51

Prasība, kas celta 2014. gada 30. jūlijā – EVA/Komisija

(Lieta T-565/14)

(2014/C 395/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Vides Aģentūra (EVA) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – S. Podskalská, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto Komisijas 2014. gada 12. jūnija lēmumu (Ares (2014)1915757);

—

atcelt otro apstrīdēto Komisijas 2014. gada 17. februāra Lēmumu 2014/804/ES;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja prasa atcelt Komisijas 2014. gada 12. jūnija Lēmumu (Ares (2014)19115757), ar kuru kā nepieņemams ir noraidīts pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu attiecībā uz Komisijas 2014. gada 17. februāra Lēmumu C(2014)804, galīgā redakcija, par Polijas Republikas paziņojumu par valsts pārejas plānu, kas paredzēts 32. pantā Direktīvā 2010/75/ES (1) par rūpnieciskajām emisijām. Prasītāja arī prasa atcelt Komisijas 2014. gada 17. februāra Lēmumu C(2014) 804, galīgā redakcija.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz lēmumu Ares (2014) 1915757, un tajā tiek apgalvots, ka nav ievērota Regula Nr. 1367/2006 (2) un Direktīva 2010/75:

—

jo lēmums par valsts pārejas plānu ir individuāli piemērojams pasākums un līdz ar to administratīvs akts Regulas Nr. 1367/2006 izpratnē. Prasītāja uzskata, ka līdz ar to Komisijai pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu bija jāatzīst par pieņemamu;

—

jo Komisijai bija jāinterpretē Regulas Nr. 1367/2006 10. pants saskaņā ar Orhūsas Konvenciju un jāatzīst minētas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts par prettiesisku;

—

jo Komisijas argumentācija ir balstīta uz attiecīgo Direktīvas 2010/75/ES noteikumu nepareizu interpretāciju.

2.

Otrais pamats attiecas uz Lēmumu C(2014) 804, galīgā redakcija, un ir balstīts uz LESD 17. panta, Direktīvas 2010/75/ES, Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES (3), Orhūsas Konvencijas, kā arī Direktīvu 2001/42/EK (4) un 2008/50/EK (5) pārkāpumu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).

(3)  Komisijas 2012. gada 10. februāra Īstenošanas lēmums 2012/115/ES, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valsts pārejas plāniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 612) (OV L 52, 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 1. lpp.).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/52

Prasība, kas celta 2014. gada 28. jūlijā– Larymnis Larko/Komisija

(Lieta T-575/14)

(2014/C 395/65)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis Larko A.E. (Kallithea Attikis, Grieķija) (pārstāvis – B. Koulouris, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu [SG-Greffe(2014) D/4621/28/03/2014] par valsts atbalstu, ko Grieķijas Republika sniegusi akciju sabiedrībai “Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki Anonimi Eteria NEA LARKO” [NEA LARKO] lietā numur SA.34572 (2013/C) (ex 2013/NN), ciktāl tas attiecas uz tajā minētajiem 2., 3., 4. un 6. pasākumu, kuri atbilstoši apstrīdētajā lēmumā teiktajam esot ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka tai ir acīmredzama tiesiska interese celt prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo šis lēmums to skar tieši un individuāli gluži tāpat kā šā lēmuma adresātus, un, otrkārt, izklāsta trīs prasības pamatus:

1.

Pirmais pamats par to, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu

—

Prasītāja izklāsta šādus apgalvojumus: a) kā izriet no paša apstrīdētā lēmuma, savus secinājumus par Grieķijas iestāžu veiktajiem attiecīgajiem pasākumiem Komisija ir izdarījusi, negūdama pietiekamu informāciju par tiem. Proti, jautājumā par 2., 4. un 6. pasākumu (proti, valsts galvojumiem 2008., 2010. un 2011. gadā), apstrīdētajā lēmumā ir skaidri norādīts, ka Komisijai nav informācijas par šo galvojumu izmantošanu. Savukārt jautājumā par 3. pasākumu (kapitāla palielināšana 2009. gadā) Komisija atzīst, ka nezina, kad esot notikusi šīs kapitāla palielināšanas ievērojama daļa; b) apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums arīdzan tādā ziņā, ka tajā vispār nav noteikts attiecīgo preču tirgus, lai varētu konstatēt priekšrocības, kas radītas NEA LARKO, un neizdevīgos konkurences apstākļus, kas radīti citiem saimnieciskās darbības subjektiem; c) savukārt ar 4. un 6. pasākumu šajā lietā priekšrocību patiesībā ir guvusi tikai Grieķijas valsts, kura tā vietā, lai atmaksātu NEA LARKO tās samaksātos nodokļus (ienākuma nodokli un PVN), tai ir sniegusi attiecīgos apgrūtinājumiem pakārtotos galvojumus.

2.

Otrais pamats par to, ka esot kļūdaini vērtēti faktiskie apstākļi (kļūda faktos), kā arī kļūdaini interpretēti un piemēroti LESD 296. panta otra daļa un 107. panta 1. punkts

—

Prasītāja izklāsta šādus apgalvojumus: a) gan iepriekš minēto garantiju (2., 4. un 6. pasākuma) gadījumā, gan 3. pasākuma (2009. gadā veiktās NEA LARKO kapitāla palielināšanas) gadījumā Grieķijas iestādes ir rīkojušās “kā racionāls ieguldītājs tirgus apstākļos”. Jebkurš saprātīgs un racionāls komercdarbību veicošs ieguldītājs būtu sniedzis galvojumus sabiedrībai, kurā tam ir interese (šajā gadījumā Grieķijas valstij ir šāda interese uzņēmumā NEA LARKO) par summām, ko nosedz paša atbilstīgās saistības attiecībā pret šo uzņēmumu (šajā gadījumā Grieķijas valsts pienākumu atmaksāt NEA LARKO ienākuma nodokli un PVN). Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā lietā Grieķijas valsts bija iecerējusi gūt peļņu no NEA LARKO pārdošanas. Jāuzsver, ka attiecīgie galvojumi nav izmantoti; b) apstrīdētajā lēmumā nav izvērtēts nedz kontrolētā uzņēmuma izmērs, nedz tas, vai, ievērojot šo izmēru un NEA LARKO stāvokli šīs preces tirgus nozarē, šis uzņēmums būtu varējis ietekmēt “preces” iekšējo tirgu. Visbeidzot tiek uzsvērts, ka NEA LARKO izmēra dēļ attiecīgais valsts atbalsts nekādi nevarētu ietekmēt iekšējo tirgu.

3.

Trešais pamats par to, ka esot pārkāpts samērīguma princips

—

Prasītāja apgalvo, ka pat tad, ja atzītu, ka attiecīgie galvojumi ir nelikumīgs valsts atbalsts, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tāpēc, ka, noskaidrojot saņemtā atbalsta apjomu, tajā ir pārkāpts samērīguma princips. Konkrēti saistībā ar šo noskaidrošanu (2., 4. un 6. pasākums) Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka attiecīgie pasākumi nav īstenoti un tāpēc nav juridiski pieņemami no NEA LARKO (vai kāda trešā uzņēmuma) prasīt maksāt neizmantoto galvojumu summai atbilstošu summu tāpēc, ka šo summu nosedza arī Grieķijas valsts sniegtie galvojumi, jo vairāk tāpēc, ka attiecīgos galvojumus tā noteikti ir sniegusi, sedzot savas parādsaistības pret saņēmēju NEA LARKO.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/53

Prasība, kas celta 2014. gada 28. jūlijā – Larymnis Larko/Komisija

(Lieta T-576/14)

(2014/C 395/66)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elliniki Metalleftiki kai Metallourgiki Larymnis LARKO A.E. (Kallithea Attikis, Grieķija) (pārstāvis – B. Koulouris, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Grieķijas Republikai adresēto Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmumu [SG-Greffe(2014) D/4621/28/03/2014] par noteiktu akciju sabiedrības “Geniki Metalleftiki kai Metallourgiki Anonimi Eteria NEA LARKO” [NEA LARKO] aktīvu pārdošanu lietā numur SA.37954 (2013/N) (OV 23/05/2014, C 156);

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka tai ir acīmredzama tiesiska interese celt prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo šis lēmums to skar tieši un individuāli gluži tāpat kā šā lēmuma adresātus, un, otrkārt, izklāsta trīs prasības pamatus:

1.

Pirmais pamats ir par to, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 14. pantu. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā aktā Komisija ir secinājusi, ka Grieķijas valsts veiktās vairāku NEA LARKO aktīvu pārdošanas rezultātā neiestāšoties saimnieciskā pēctecība starp minēto sabiedrību un pārdodamo aktīvu īpašnieku vai īpašniekiem. Pirmkārt, tā apstrīd, ka pārdodamie aktīvi esot tikai niecīga daļa no NEA LARKO darbības virzieniem, jo patiesībā tie esot tās galvenā pamatdarbība, un tās īpašumā paliekošie aktīvi saimnieciskā ziņā būtu krietni vien nevērtīgāki un savrupi neizmantojami. Piemēram, (atbilstoši privatizācijas plānam pārdodamajā) Larimna ražotnē saplūst un šajā ražotnē tiek pārstrādāta visa NEA LARKO visā Grieķijā esošajās ražotnēs saražotā rūda. Otrkārt, apstrīdētais lēmums esot kļūdains tādā ziņā, ka tajā ir secināts, ka izsolē pārdodamie aktīvi piederot nevis NEA LARKO, bet gan Grieķijas valstij, un līdz ar to Larimna rūdas ražotne, kā arī pārējās rūdas pārstrādes ražotnes un palīgražotnes nekad nenonāks Grieķijas valsts īpašumā, bet gan paliks NEA LARKO īpašumā pat pēc iespējamās rūdas ieguves tiesību nomas līguma izbeigšanas, jo tās pilnībā tai pieder. Iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ NEA LARKO darbību turpinās vadīt jaunais ieguvējs, kurš tāpēc nav atbrīvojams no pienākuma samaksāt prasītājai to, ko tai ir parādā NEA LARKO.

2.

Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots, jo tajā vispār nav izvērtēts, vai attiecīgo aktīvu atsavināšana atbilstoši Komisijas izskatītajam privatizācijas plānam ir kropļojusi vai draudējusi kropļot konkurenci. Turklāt tā nenoskaidro preces tirgu, proti, nedefinē ne pašu tirgu, ne ražošanas nozari. Tā paļaujas vienīgi uz Grieķijas valdības apgalvojumiem, tos neizvērtējot, kā tai pienāktos darīt. Tā nav pat iedziļinājusies, ko par to domā NEA LARKO, kuru šis lēmums gan tieši skar, tādējādi aizskarot tās pamattiesības, galvenokārt tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar Grieķijas valdību, tiesisko paļāvību attiecībā uz Savienības iestādēm un tiesības tikt uzklausītai pirms to skaroša lēmuma pieņemšanas.

3.

Trešais pamats ir balstīts uz argumentu, ka apstrīdētajā lēmumā ir pretrunīgi apsvērumi, kuru dēļ lēmums kļuvis nepamatots un prettiesisks. Būtībā prasītāja apgalvo, ka Komisija – lai arī savā lēmumā norādīdama, ka visus pārdodamos elementus tā esot izvērtējusi kopumā, privatizācijas plānā paredzēto rūdas ieguves tiesību nomas līguma izbeigšanu saistīdama ar līdztekus notiekošo pārdošanu izsolē un “sort out” [aktīvu selektīvās realizācijas] plāna īstenošanu – pēc tam būtisku vērtību piešķir grāmatvedības uzskaites vērtībai, lai beigās secinātu, ka, tā kā attiecība starp pārdodamajiem un paliekošajiem aktīviem – lai arī visnotaļ maldīgi – no grāmatvedības viedokļa ir 1 pret 3, saimnieciskās darbības pēctecības neesot. Komisija arīdzan vispār nepamato, kāpēc tā nolēmusi uzskatīt, ka ar NEA LARKO darbiniekiem noslēgtie darba līgumi nepāriet pārdodamajā nozarē, tādējādi būtībā neņemot vērā šajā jautājumā esošo “acquis communautaire”.

(1)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/54

Prasība, kas celta 2014. gada 22. augustā – DEI/Komisija

(Lieta T-639/14)

(2014/C 395/67)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dimosia Epicheirisi Ilektrismoy (DEI) A E (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – E. Bourtzalas, D. Waelbroeck, A. Ikonomou, K Sinodinos un E. Salaka, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas lēmumus, kas ir ietverti tās 2014. gada 12. jūnija vēstulē prasītājam un kas attiecīgi ir saistīti ar divām sūdzībām, kuras prasītājs secīgi iesniedza atbildētājai saistībā ar nelikumīgu valsts atbalstu, kas sākotnēji izrietēja no Grieķijas regulatīvās iestādes enerģētikas jomā Lēmuma Nr. 346/2012 īstenošanas un pēc tam no speciālās šķīrējtiesas nolēmuma saistībā ar minētās regulatīvās iestādes enerģētikas jomā pastāvīgo šķīrējtiesu, un kas abi prasītājam noteica pienākumu piegādāt elektroenerģiju sabiedrībai “Aluminium SA” par cenām, kas ir zem pašizmaksas, un it īpaši tiešo lēmumu neveikt turpmāku izmeklēšanu saistībā ar otro no iepriekš minētajām prasītāja sūdzībām tāpēc, ka nebija pierādīts nekāds valsts atbalsta tiesību normu pārkāpums, un netiešo lēmumu neveikt turpmāku izmeklēšanu saistībā ar pirmo no iepriekš minētajām sūdzībām, un

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, ciktāl atbildētāja nav ievērojusi apstrīdētā tiesību akta pieņemšanai paredzētās procesuālās prasības.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar tiesību un faktiskajiem apstākļiem LESD 107. un 108. panta interpretācijā un piemērošanā, kas attiecas uz atbildētājas secinājumu, ka apstrīdētajā pasākumā nevar tikt vainota valsts.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar tiesību un faktiskajiem apstākļiem LESD 107. un 108. panta interpretācijā un piemērošanā, kas attiecas uz atbildētājas secinājumu, ka apstrīdētais pasākums neizpaužas kā negodīgas priekšrocības piešķiršana sabiedrībai “Aluminium SA”.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pietiekamu pamatojumu un pārbaudīt visus attiecīgos faktiskos un tiesību apstākļus un ir pārkāpts labas pārvaldības princips, it īpaši ciktāl atbildētāja nav pienācīgi izskaidrojusi visus iemeslus, kuru dēļ prasītāja norādītie tiesību un faktiskie apstākļi nepierādīja, ka pastāvēja iespējams nelikumīgs valsts atbalsts, un nav detalizēti pamatojusi būtiskas izmaiņas savā nostājā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadījumiem saistībā ar valsts vainojamības kritēriju un cenas aprēķinu par elektroenerģijas piegādi tādam patērētājam kā sabiedrība “Aluminium SA” un ciktāl atbildētāja nav veikusi nekādu būtisku izmeklēšanu attiecībā uz divām iepriekš minētajām prasītāja sūdzībām.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/55

Prasība, kas celta 2014. gada 29. augustā – NTS Energie– und Transportsysteme/ITSB – Schütz (“X-Windwerk”)

(Lieta T-649/14)

(2014/C 395/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NTS Energie– und Transportsysteme GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāve –S. Mach, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Schütz GmbH & Co. KGaA (Selters, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 23. maija lēmumu lietā R 978/2013–1.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “X-Windwerk” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39., 40. un 42. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 719 466

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “Wind Werk” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 9., 37. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/56

Prasība, kas celta 2014. gada 11. septembrī – Latvijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta T-661/14)

(2014/C 395/69)

Tiesvedības valoda – latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Latvijas Republika (pārstāvji – Inguss Kalniņš un Dace Pelše)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2004. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2014)4479 (1) daļā, kurā tas attiecas uz Latvijas Republiku un kurā no Savienības finansējuma tiek izslēgti izdevumi EUR 739 393,95 apmērā, kas radušies Latvijas akreditētajai maksājumu aģentūrai no 2009. līdz 2012. finanšu gadam saistībā ar savstarpējās atbilstības prasību noteikšanu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt Latvijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 1782/2003 (1) 5. panta 1. punkta un Regulas Nr. 73/2009 (2) 6. panta 1. punkta interpretācijā, jo:

—

no Regulas Nr. 1782/2003 5. panta un Tiesas judikatūras izrietot, ka dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgo apgabalu specifiskās īpašības, esot rīcības brīvība noteikt prasības attiecībā uz laba lauksaimniecības un vides stāvokļa apstākļiem;

—

Regulas Nr. 1782/2003 pielikumā norādītās problēmas varot atrisināt, katrai problēmai izvērtējot un nosakot atbilstošākos (efektīvākos) no šajā regulā noteiktajiem standartiem atbilstoši nacionālajam kontekstam;

—

ievērojot samērīguma principu, proti, ja standartu ieviešana attiecas tikai uz nelielām lauksaimniecības zemju platībām un tādējādi rada ievērojami lielāku administratīvo slogu un izmaksas, nekā ieguvumus, dalībvalstis varot ieviest būtiskākos standartus, ja vien ar tiem var sasniegt Regulā Nr. 1782/2003 noteiktos mērķus;

—

Komisijai neesot bijis konsekventa viedokļa par Regulas Nr. 1782/2003 III pielikumā norādīto standartu būtiskumu un obligāto raksturu, turklāt Komisijas bezdarbības līdz 2009. gada rudenim dēļ esot noticis tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūda Regulas Nr. 1290/2005 (2) un Pamatnostādņu Nr. VI/5330/97 (Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros) piemērošanā, Komisijai aprēķinot Latvijas Republikai piemērojamo finanšu korekciju, jo:

—

neesot ievērots samērīguma princips, nenorādot, kāds risks ir nodarīts fondiem un neņemot vērā Latvijas Republikas iesniegtos aprēķinus, atbilstoši kuriem nodarītais risks esot maznozīmīgs;

—

esot pārkāptas pamatnostādnes, atbilstoši kurām izlīdzinātās likmes pieeja esot izmantojama tikai tad, ja ar pieejamo informāciju nevarot novērtēt zaudējumus, kaut arī Latvijas Republika esot Komisijai sniegusi precīzu informāciju, atbilstoši kurai esot bijis iespējams aprēķināt fondiem nodarīto risku.

(1)  Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/458/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 205, 62. lpp.).

(1)  Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.).

(2)  Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.).

(2)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/57

Prasība, kas celta 2014. gada 10. septembrī – International gaming projects/ITSB (“BIG BINGO”)

(Lieta T-663/14)

(2014/C 395/70)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Gaming Projects Ltd (Valletta, Malta) (pārstāvis – M. D. Garayalde Niño, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 755/2014–1;

—

reģistrēt Kopienas preču zīmes pieteikumu Nr. 12 120 325“BIG BINGO” attiecībā uz 9., 28. un 41. klasi;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme ar vārdiskiem elementiem “BIG BINGO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 28. un 41. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 12 120 325

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/58

Prasība, kas celta 2014. gada 12. septembrī – Slovēnija/Komisija

(Lieta T-667/14)

(2014/C 395/71)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis – L. Bembič, državni pravobranilec [valsts ģenerāladvokāts])

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu 2014/458/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4479) (OV L 205, 12.7.2014., 62. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Slovēnijas Republiku, precīzāk, šādu iemeslu dēļ:

—

trūkumi mazo zemesgabalu pārbaudē saistībā ar lauksaimniecības zemesgabala definīcijas ievērošanu, kā rezultātā tika piemērota vienotas likmes korekcija 5 % apmērā tiešajiem maksājumiem 2010. finanšu gadā EUR 85 780,08 apmērā, 2011. finanšu gadā EUR 115 956,46 apmērā un 2012. finanšu gadā EUR 131 260,23 apmērā;

—

pārbaužu rezultāti netika ekstrapolēti, ja konstatētā atšķirība bija mazāka par 3 %, kā rezultātā tika piemērota precīza tiešo maksājumu korekcija 2010. finanšu gadā EUR 1 771,90 apmērā, 2011. finanšu gadā EUR 6 376,67 apmērā un 2012. finanšu gadā EUR 6 506,76 apmērā;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, lēmums neesot pamatots un esot pārkāpts likumības princips saistībā ar Komisijas konstatējumiem attiecībā uz trūkumiem mazo zemesgabalu pārbaudē un lauksaimniecības zemesgabala definēšanā.

Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot nepareizi konstatējusi, ka Slovēnijas sistēma ļauj lauksaimniekiem zemesgabalu deklarācijās ietvert garas un šauras pļavu platības, kuras esot aramzemju ietvertas, kā rezultātā lauksaimniecības uzņēmumu zemesgabalu grafiskās platības [grafične enote rabe zemljišča kmetijskega gospodarstva (GERK)] kļuva par atbilstīgām maksājumu saņemšanai, kas ir apstāklis, kurš radīja neprecizitātes mērījumos un tādējādi to zemesgabalu akceptēšanu, kuri nesasniedza minimālo lielumu, kas lauksaimniecības zemesgabalam bija jāsasniedz atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 (1) 14. panta 4. punktam vai Regulas Nr. 1122/2009 (2) 13. panta 9. punktam.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka lēmums neesot pamatots un esot pārkāpts likumības princips Komisijas konstatējumos saistībā ar ekstrapolācijas jautājumā esošā pienākuma pārkāpumu.

Prasītāja uzskata, ka Komisija esot nepareizi konstatējusi, ka Slovēnijas Republikā lauksaimniecības zemesgabali, kas tika izvēlēti pārbaudes laikā, tika atlasīti nejauši un tikai 50 % robežās; ka GERK atlases veids neesot ļāvis sasniegt reprezentativitāti un ticamību, kā to prasa Regula Nr. 1122/2009, un, visbeidzot, ka esot pārkāpts minētās regulas preambulas 44. apsvērumā noteiktais ekstrapolācijas pienākums.

(1)  Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un Regulā (EK) Nr. 73/2009, kā arī, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2008 (OV L 141, 18. lpp.).

(2)  Komisijas 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV L 316, 65. lpp.).

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/59

Prasība, kas celta 2014. gada 19. septembrī – Biogaran/Komisija

(Lieta T-677/14)

(2014/C 395/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogaran (Colombes, Francija) (pārstāvji – T. Reymond, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmuma Nr. C(2014) 4955, galīgā redakcija, par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanu (AT.39612-Perindropils (SERVIER)) 1., 7. un 8. pantu, ciktāl tie skar Biogaran;

—

pakārtoti, izmantot savu neierobežoto kompetenci, lai ļoti būtiski samazinātu naudas soda summu, kas noteikta Biogaran ar šī lēmuma 7. pantu;

—

apmierināt Biogaran prasījumu, pilnībā vai daļēji atceļot Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu Nr. C(2014) 4955, galīgā redakcija, saistībā ar prasībām, ko cēlušas sabiedrības Servier S.A.S, Les Laboratoires Servier un Servier Laboratories Limited, attiecinot visas no tā izrietošās sekas atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā apstrīdētajā lēmumā, ciktāl tajā neesot pierādīta prasītājas dalība jebkādā konkurences normu pārkāpumā.

Prasītāja apgalvo, ka tā personīgi nav izdarījusi nekādu pret konkurenci vērstu darbību un to nevar vainot mierizlīgumā par patentiem, ko noslēdzis tās mātesuzņēmums, kurā prasītāja nepiedalījās un par kura saturu tā nezināja.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota faktu sagrozīšana, ciktāl apstrīdētajā lēmumā tiek kļūdaini norādīts, ka licences un piegādes līgums, ko prasītāja noslēdza ar sabiedrību Niche, esot kalpojis kā papildu mudinājums iedrošināt pēdējo minēto sabiedrību noslēgt mierizlīgumu par patentiem ar prasītājas mātesuzņēmumu.

3.

Ar trešo pamatu, kas tiek norādīts pakārtoti, tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl prasītājai tika noteikts naudas sods, neraugoties uz konstatētā pārkāpuma novitāti.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/60

Prasība, kas celta 2014. gada 22. septembrī – Itālija/Komisija

(Lieta T-686/14)

(2014/C 395/73)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Galluzzo, avvocato dello Stato, un G. Palmieri, pārstāve)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt daļā, kas ir šīs prasības priekšmets, Eiropas Komisijas 2014. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2014) 4479, izziņots 2014. gada 10. jūlijā, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz Itāliju;

—

atcelt vienotas likmes finanšu korekciju saistībā ar valsts atbalstu tomātu pārstrādei 2009. finanšu gadā par kopējo summu EUR 1 399 293,78 apmērā;

—

atcelt una tantum finanšu korekciju saistībā ar pārkāpumu, proti, “informācijas neesamību par veiktajām atgūšanas darbībām”, par kopējo summu EUR 2 362 005,73 apmērā;

—

atcelt una tantum finanšu korekciju saistībā ar pārkāpumu, proti, “norāžu neesamību III pielikumā”, par kopējo summu EUR 1 460 976,88 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts būtisku formu pārkāpums (EKL 253. pants), jo nav norādīts pamatojums un ir pārkāpts samērīguma princips.

—

Attiecībā uz vienotas likmes finanšu korekciju saistībā ar valsts atbalstu tomātu pārstrādei 2009. finanšu gadā Itālija norāda, ka esot pārkāpts Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 31. pants un Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulas (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem (OV L 218, 14. lpp.), 28. un 31. pants. Šī pamata ietvaros prasītāja apstrīd finanšu korekciju piemērošanu, kas izdarīta ar apstrīdēto lēmumu 5 % apmērā no attiecinātajiem izdevumiem, un norāda, ka šīs korekcijas tika veiktas, neraugoties uz pierādījumiem par jebkādu aprēķināmu finansiālu zaudējumu neesamību.

—

Turklāt prasītāja apstrīd šīs korekcijas aprēķināšanu, ciktāl tā esot aprēķināta nesamērīgi un acīmredzami neloģiski, jo tās summa ir būtiski lielāka nekā iespējamais zaudējums, kurš varēja izrietēt no rīcības, kurā vainojamas Itālijas valsts iestādes.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot sagrozīti faktiskie apstākļi un pārkāptas būtiskas formas prasības (EKL 253. pants), jo neesot norādīts pamatojums.

—

Šis pamats attiecas uz noteikto finanšu korekciju, jo Itālija neesot norādījusi iz kļūdu EUR 1 460 976,88 apmērā, kura, iespējams, ir pieļauta Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu, III pielikumā paredzētajā tabulā. Šajā ziņā Itālijas valdība norāda, ka tas, ka izmaksātais valsts atbalsts nav prettiesisks, tika pierādīts ar dokumentiem, līdz ar nebija vajadzības izdarīt atzīmi III pielikumā paredzētajā tabulā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka finanšu korekcija saistībā ar pārkāpumu – “norāžu neesamību III pielikumā” – attiecībā uz visu valsts atbalstu kopā, ko pamato tas, ka neesot nosūtīti dokumenti, šķiet būtiski lielāka par iespējamo zaudējumu, kāds varēja rasties no rīcības, kurā vainojamas Itālijas valsts iestādes.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 3. punkts, res judicata princips, Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punkta b) apakšpunkts un samērīguma princips.

—

Šis pamats attiecas uz korekciju, kas tika noteikta tāpēc, ka Itālija nebija sniegusi informāciju par tās veiktajām darbībām saistībā ar EUR 2 362 005,73 atgūšanu. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Komisija esot nepamatoti uzskatījusi, ka tai ir pilnvaras pieņemt lēmumu, kas ir pārāks par šajā lietā pieņemto tiesas nolēmumu, ar ko šī priekšrocība esot atzīta par likumīgu. Turklāt Itālijas valdība esot dokumentējusi krimināllietu tiesas tiesneša rīkojuma, ar kuru valsts atbalsta saņēmējs tika attaisnots, nosūtīšanu. Šie apstākļi pierāda, ka nebija iemesla sākt atbalsta atgūšanu un līdz ar to, ka visa informācija bija iesniegta. Turklāt šī korekcija saistībā ar valsts atbalstu šķiet būtiski lielāka nekā iespējamie zaudējumi, kurus varēja radīt rīcība, kurā vainojamas Itālijas valsts iestādes.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/61

Prasība, kas celta 2014. gada 21. septembrī – Hamas/Padome

(Lieta T-702/14)

(2014/C 395/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hamas (Damaska, Sīrija) (pārstāve – L. Glock, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2014. gada 22. jūlija Lēmumu 2014/483/KĀDP, ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/72/KĀDP, ciktāl tas attiecas uz Hamas (tostarp Hamas-Izz-al-Din-al-Quassem);

—

atcelt Padomes 2014. gada 22. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 790/2014, ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014, ciktāl tā attiecas uz Hamas (tostarp Hamas-Izz-al-Din-al-Quassem);

—

piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus, kas ir būtībā identiski vai līdzīgi lietā T–531/11 Hamas/Padome (1) izvirzītajiem.

(1)  OV 2012, C 126, 18. lpp.

Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/63

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 17. septembra spriedums – CQ/Parlaments

(Lieta F-12/13) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Konferenču tulki (KT) - PDNK 90. pants - Psiholoģiska vardarbība - Civildienesta noteikumu 12.a pants - Iekšējie noteikumi attiecībā uz padomdevēju komiteju par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanai darbavietā - Šīs komitejas darbu konfidencialitāte - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā)

(2014/C 395/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CQ (pārstāvji – C. Bernard-Glanz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – M. Dean un E. Taneva)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra lēmumu noraidīt prasītājas iesniegto sūdzību par psiholoģisko vardarbību

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

CQ sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 108, 13.4.2013, 40. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/63

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 1. oktobra spriedums – DF/Eiropas Komisija

(Lieta F-91/13) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Ceļa izdevumi - Prasītāja norīkojums savas pilsonības valstī - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums)

(2014/C 395/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DF (pārstāvji – L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Currall un V. Joris, vēlāk J. Currall)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru prasītājam pieprasīts atmaksāt ekspatriācijas pabalstu un ceļa izdevumus, kurus viņš saņēmis sava norīkojuma Vācijā laikā no 2009. gada septembra un 2012. gada 31. augustam, un prasība atmaksāt jau ieturētās summas, kā arī samaksāt procentus

Rezolutīvā daļa:

1)

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt DF EUR 1 500 kā kompensāciju par morālo kaitējumu;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina vienu ceturtdaļu DF tiesāšanās izdevumu;

4)

DF sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

(1)  OV C 367, 14.12.2013, 40. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/64

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedums – Julien-Malvy u.c./EĀDD

(Lieta F-100/13) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Trešās valstīs strādājoši EĀDD darbinieki - Iecēlējinstitūcijas lēmums grozīt trešo valstu sarakstu, kurās dzīves apstākļi ir līdzvērtīgi parastajiem dzīves apstākļiem Savienībā - Vispārpiemērojams akts - Prasības pieņemamība - Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējs novērtējums - Atcelšana)

(2014/C 395/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bruno Julien-Malvy (Tokija, Japāna) u.c. (pārstāvji – T. Bontinck un A. Guillerme, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji – S. Marquardt un M. Silva)

Priekšmets

Prasība atcelt EĀDD lēmumu vairs neizmaksāt piemaksu par dzīves apstākļiem ierēdņiem, kuri norīkoti darbā Argentīnā, Čīlē, Ķīnā (Hongkongā), Japānā, Malaizijā, Singapūrā un Taivānā, sākot no 2014. gada 1. janvāra

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Julien-Malvy un citi prasītāji, kuru vārdi ir atrodami pielikumā, savus tiesāšanās izdevumus sedz paši;

3)

Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1)  OV C 45, 15.2.2014., 46. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/65

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedums – Osorio u.c./EĀDD

(Lieta F-101/13) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Trešās valstīs strādājoši EĀDD darbinieki - Iecēlējinstitūcijas lēmums grozīt trešo valstu sarakstu, kurās dzīves apstākļi ir līdzvērtīgi parastajiem dzīves apstākļiem Savienībā - Vispārpiemērojams akts - Prasības pieņemamība - Piemaksas par dzīves apstākļiem ikgadējs novērtējums - Atcelšana)

(2014/C 395/78)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carla Osorio (Pointe aux Canonniers, Maurīcija) u.c. (pārstāvis – S. Orlandi, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji – S. Marquardt un M. Silva)

Priekšmets

Prasība atcelt EĀDD 2012. gada 19. decembra lēmumu vairs neizmaksāt Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. pantā paredzēto piemaksu par dzīves apstākļiem ierēdņiem, kuri norīkoti darbā Maurīcijas Republikā, sākot no 2013. gada 1. jūlija

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Osorio un citi prasītāji, kuru vārdi ir atrodami pielikumā, savus tiesāšanās izdevumus sedz paši;

3)

Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1)  OV C 367, 14.12.2013., 41. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/65

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 17. septembra spriedums – Wahlström/Frontex

(Lieta F-117/13) (1)

(Civildienests - Frontex personāls - Pagaidu darbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana - Pagarināšanas procedūra - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Tiesības tikt uzklausītam - Neievērošana - Ietekme uz lēmuma jēgu)

(2014/C 395/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kari Wahlström (Espoo, Somija) (pārstāvis – S. A. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (pārstāvji – S. Vuorensola un H. Caniard, pārstāvji, D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu nepagarināt prasītājas pagaidu darbinieka līgumu pēc tam, kad Civildienesta tiesa lietā F-87/11 atcēla pirmo lēmumu, ar kuru netika pagarināts viņas līgums

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektora 2013. gada 19. februāra lēmumu nepagarināt K. Wahlström pagaidu darbinieka līgumu

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām sedz savus un atlīdzina K. Wahlström tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 31, 1.2.2014, 23. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/66

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 10. septembra spriedums –  KE (*1) /ERA

(Lieta F-120/13) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana - Aģentūras personāls - Darbinieku skaita samazināšana - ERA daudzgadu finanšu shēma - Divu darbavietu samazināšana no kopējā darbavietu skaita - Būtisko prasību ievērošana - Tiesības tikt uzklausītam - Iekšēji rīkojumi - Dienesta intereses)

(2014/C 395/80)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja:  KE (*1) (pārstāvis – S. A. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas dzelzceļu aģentūra (pārstāvji – G. Stärkle, pārstāvis, B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu nepagarināt prasītājas pagaidu darbinieka līgumu

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Eiropas dzelzceļu aģentūra sedz savus un atlīdzina pusi no  KE (*1) tiesāšanās izdevumiem;

3)

 KE (*1) sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(*1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

(1)  OV C 45, 15.2.2014, 47. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/66

Civildienesta tiesas (trešā palāta) priekšsēdētāja 2014. gada 18. septembra rīkojums – Marcuccio/Komisija

(Lieta F-149/12) (1)

(Civildienests - Invaliditāte - Invaliditātes pabalsts - Ieturējums no invaliditātes pabalsta)

(2014/C 395/81)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Trikase, Itālija) (pārstāvis – G. Cipressa, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt ikmēneša atmaksu EUR 500 apmērā, kas tika ieturēta no prasītāja invaliditātes pensijas no 2012. gada aprīļa līdz jūnijam

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu;

2)

L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 108, 13.4.2013, 38. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/67

Civildienesta tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2014. gada 4. septembra rīkojums – Prigent/Komisija

(Lieta F-111/13) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss - Paziņojumi par atklātajiem konkursiem EPSO/AD/230/12 (AD 5) un EPSO/AD/231/12 (AD 7) - Neizpildīti nosacījumi dalībai konkursā EPSO/AD/231/12 (AD 7) attiecībā uz profesionālo pieredzi - Pārcelšana uz konkursu EPSO/AD/230/12 (AD 5) - Iekļaušana konkursa EPSO/AD/230/12 (AD 5) rezerves sarakstā - Interese celt prasību - Novēlota sūdzība - Secīgi pieteikumi veikt pārskatīšanu)

(2014/C 395/82)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oliver Prigent (Fentange, Luksemburga) (pārstāvis – F. Moyse, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall un G. Gattinara, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, EPSO lēmumu nepielaist prasītāju konkursa EPSO/AD/231/12 (AD 7) atlases posmam un pārcelt prasītāju uz konkursu EPSO/AD/230/12 (AD 5) un, otrkārt, lēmumu iekļaut prasītāju minētā konkursa AD 5 pakāpes rezerves sarakstā, kā arī atlīdzināt prasītajam iespējams nodarītos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu;

2)

O. Prigent sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 30, 01.02.2014, 22. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/68

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 30. septembra rīkojums – Ojamaa/Parlaments

(Lieta F-37/14) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecēlējinstitūcija - Nelabvēlīgs akts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2014/C 395/83)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Priit Ojamaa (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – M. Casado García–Hirschfeld, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – M. Ecker un N. Chemaï)

Priekšmets

Prasība atcelt Parlamenta lēmumu nepārcelt uz 2013. gadu sešpadsmit 2012. gadā neizmantotās brīvdienas pēc tam, kad prasītājs smagas slimības dēļ bijis ilgstošā atvaļinājumā

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)

P. Ojamaa sedz pats savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 184, 16.06.2014., 47. lpp.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/68

Prasība, kas celta 2014. gada 7. augustā – ZZ/Padome

(Lieta F-77/14)

(2014/C 395/84)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atzīt, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants, kas grozīts ar Regulas Nr. 1023/2013 1. panta 67. punkta d) apakšpunktu, nav piemērojams, ciktāl tajā ir noteikta saikne starp šajā pantā paredzēto pabalstu piešķiršanu un ekspatrianta vai ārvalstnieka statusu, un prasība atcelt Komisijas 2014. gada 1. janvāra vispārīgos īstenošanas noteikumus par ceļa izdevumiem no dienesta vietas uz izcelsmes vietu, kuros ir noteikta tāda pat saikne.

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt, ka atbilstoši LESD 277. pantam Regulas Nr. 1023/2013 1. panta 67. punkta d) apakšpunkts nav jāpiemēro, ciktāl tajā ikgadējā ceļa izdevumu maksājuma, kas paredzēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. pantā, saņemšana ir pakļauta ekspatrianta vai ārvalstnieka statusa nosacījumam;

—

atcelt 2014. gada 1. janvāra vispārīgo īstenošanas noteikumu 1. pantu, ciktāl tajā ikgadējā ceļa izdevumu maksājuma, kas paredzēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. pantā, saņemšana ir pakļauta ekspatrianta vai ārvalstnieka statusa nosacījumam;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 395/69

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 22. septembra rīkojums – Loescher/Padome

(Lieta F-108/13) (1)

(2014/C 395/85)

Tiesvedības valoda – franču

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1)  OV C 24, 25.1.2014, 41. lpp.