1.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 387/3

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2014. gada 1. novembra

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2014/C 387/03)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka, ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 338, 27.9.2014., 28. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.11.2014.	…	0,44	0,44	2,46	0,44	0,58	0,44	0,78	0,44	0,44	0,44	0,44	0,44	1,54	2,38	0,44	0,44	0,55	0,44	0,44	0,44	0,44	2,75	0,44	2,97	0,57	0,44	0,44	1,04
1.10.2014.	31.10.2014.	0,53	0,53	2,46	0,53	0,58	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,54	2,38	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	2,97	0,68	0,53	0,53	1,04
1.9.2014.	30.9.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,58	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,54	2,92	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	2,97	0,81	0,53	0,53	0,88
1.5.2014.	31.8.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,58	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,54	2,92	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,06	0,53	0,53	0,88
1.4.2014.	30.4.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,58	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,83	2,92	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,06	0,53	0,53	0,88
1.3.2014.	31.3.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,71	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,83	3,45	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,29	0,53	0,53	0,88
1.1.2014.	28.2.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,71	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	2,35	3,45	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,29	0,53	0,53	0,88

1.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 387/8

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 387/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

CEREZA DEL JERTE

EK Nr.: ES-PDO-0105-01121-27.6.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—

☐ Produkta nosaukums

—

☒ Apraksts

—

☐ Ģeogrāfiskais apgabals

—

☒ Izcelsmes apliecinājums

—

☐ Ražošanas metode

—

☐ Saikne

—

☒ Marķēšana

—

☒ Valsts prasības

—

☒ Citur [pārbaudes struktūra]

2. Grozījuma(-u) veids

—

☒ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☐ Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījumi

3.1. Grozījumi B daļā “Produkta apraksts”

B.3. punkts. Produkta īpašības

Turpmāk sniegtajā tabulā apkopoti tie jaunākie dati par (Briksa grādos izteikto) cukuru saturu un skābumu, ar kuriem aizstāj vērtības, kas attiecībā uz katru aizsargāto šķirni norādītas pašreiz reģistrētajā specifikācijā un attiecīgajā vienotajā dokumentā.

1. tabula. Ar ACVN aizsargāto ķiršu cukuru saturs, augļa forma, minimālais izmērs un pH atkarībā no šķirnes

Šķirne	Cukuru saturs (izteikts Briksa grādos)			Forma	Lielums Minimālais	pH
Šķirne	Minimālais	Maksimums	Vidējais	Forma	Lielums Minimālais	Minimālais	Maksimums	Vidējais
“Navalinda”	12	21,60	14	Saplacināta	21 mm	3,80	4,70	4,25
“Ambrunés”	14	25,80	20	Ieplakana	21 mm	3,65	4,85	4,25
“Pico Colorado”	13,90	26,40	21	Iegarena	21 mm	3,80	4,70	4,25
“Pico Negro”	11,80	25,60	19	Iegarena	21 mm	3,80	4,90	4,35
“Pico Limón Negro”	15,40	26,80	20	Iegarena	21 mm	3,80	4,70	4,25

Turpmāk sniegtā tabula ir tā, kas ievietota pašreiz spēkā esošajā specifikācijā.

2. tabula. Ar ACVN aizsargāto ķiršu cukuru saturs, skābums un forma atkarībā no šķirnes

Šķirne	Cukuru saturs (izteikts Briksa grādos)			Forma	Minimālais lielums (*)	Skābums (izteikts O2 mekv./100 ml)
Šķirne	Minimālais	Maksimālais	Vidējais	Forma	Minimālais lielums (*)	Minimālais	Maksimālais	Vidējais
“Navalinda”	12	16	14	Ieplakana	21 mm	9,55	10,45	10,00
“Ambrunés”	18	21	20	Ieplakana	21 mm	7,46	16,42	11,94
“Pico Colorado”	17	23	21	Iegarena	21 mm	7,46	16,42	11,94
“Pico Negro”	17	24	19	Iegarena	21 mm	7,46	16,42	11,94
“Pico Limón Negro”	17	24	20	Iegarena	21 mm	7,46	16,42	11,94

Pamatojums

Pēdējo gadu tehnoloģiskais progress apvienojumā ar precizitāti, ar kādu tagad veic dažādās analīzes, rosināja analīžu tehnisko paņēmienu uzlabošanu, tādējādi padarot tās drošākas un precīzākas.

Tāpēc sākotnējā specifikācijā norādītos parametrus ir vajadzīgs grozīt šādu iemeslu dēļ:

Briksa grādi. Vidējais cukuru saturs ir augstāks par to, kāds tas ķiršiem ir pārsvarā: nosakot to refraktometriski, kad ķirši ir optimālā gatavības pakāpē, 100 gramos svaigu augļu ir 12–20 g cukuru atkarībā no šķirnes.

To analīžu rezultāti, kuras veiktas (ar ACVN Cereza del Jerte apzīmētajam produktam – akreditētās laboratorijās (..)) saskaņā ar produkta kontroli, ko vairāku gadu laikā nodrošināja Regulatīvās padomes inspektori, liecināja, ka Briksa grādos izteiktās vērtības, kas norādītas pašreizējā specifikācijā, atšķiras no tām, ko konstatē īstenībā.

Turklāt to dažādo pētījumu rezultāti, kas veikti, izanalizējot dažādus paraugus, kuriem bija atšķirīga gatavības pakāpe (ķiršiem augot un ienākoties, Briksa grādos izteiktais cukuru saturs mainās), ļāva noteikt vērtības, kas norādītas iepriekš tabulā; tā kā visi šie ķirši tika uzskatīti par piemērotiem, lai laistu tirdzniecībā sertificētu produktu, tiek prasīts, lai šīs jaunās vērtības aizstātu agrāk reģistrētās;

pH. Viens no parametriem, kas ir ticis noteikts kā prasība, kurai jāatbilst ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmētajam produktam, ir skābums, kas izteikts O2 miliekvivalentos uz 100 ml ābolskābes. Aizsargātais produkts ir ātrbojīgs auglis, kura derīguma termiņš nav pārāk ilgs. Tāpēc ir ļoti svarīgi iegūt drīzus rezultātus par kvalitāti raksturojošiem parametriem.

Skābuma parametram, kādu to prasa patlaban (izteiktu O2 miliekvivalentos uz 100 ml ābolskābes), jābūt tādam, ko nosaka laboratorijās, un iespēju robežās tām jābūt akreditētām. Tādējādi šā parametra noteikšana prasa ilgāku laika sprīdi, un tam ir liela nozīme, ja vajadzīgs patērētāju rīcībā nogādāt augļus vislabākajos apstākļos.

Skābuma parametra (pH) noteikšana augļos kļūst arvien ierastāka, un to atzīst gan tirdzniecībā, gan nozarē vairāku iemeslu dēļ:

—

rezultātu iegūšanas ātrums – pašreizējās darba grupas, kas atbild par pH mērījumu veikšanu, datus par skābumu veiksmīgi iegūst uz vietas un īsā laika sprīdī; līdzīgā kārtā arī iegūtajam rezultātam nedrošuma pakāpe ir samērā zema, un tas nosaka to, ka inspektors var ātri pieņemt lēmumu, pamatojoties uz drošu informāciju;

—	šo vienību izmantošanas biežums nozarē – pH tiek uzskatīts par garšas parametru, kas raksturo visus pārtikas produktus, it īpaši augļus un dārzeņus;

—	tās informācijas kvalitāte, ko šis parametrs salīdzinājumā ar citiem sniedz par produktā notiekošajiem procesiem un derīguma termiņu, ir daudz augstāka.

Tāpēc tiek piedāvātas 1. tabulā norādītās pH vērtības, lai ar tām aizstātu skābuma vērtības, kas norādītas pašreiz reģistrētajā specifikācijā.

Tāpat kā attiecībā uz Briksa grādos izteikto parametru arī iepriekšējā tabulā sniegtās vērtības ir tādu vairāku analīžu rezultāts, kuras izdarītas saistībā ar produkta pārbaudēm, ko vairākus gadus veikuši Regulatīvās padomes inspektori un pēc tam vairākas struktūras (Lauksaimniecības un pārtikas produktu tehnoloģijas institūts) un akreditētas laboratorijas.

3.2. Grozījumi D daļā “Pierādījumi par produkta izcelsmi apgabalā”

Grozījumi izdarīti vairākās daļās, lai pielāgotu tās jaunajai sertifikācijas sistēmai saskaņā ar standartu UNE-EN 45.011/ISO-IEC 17065, ko piemēro Regulatīvā padome (sertifikācijas struktūra, kas akreditēta minētā standarta ievērošanai), kā arī lai saīsinātu, atstājot galveno, vienkāršotu un atjauninātu sākotnējo specifikācijas tekstu, pielāgojot to situācijai, kāda nozarē ir reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Šajā daļā aprakstīts pārbaudes un sertifikācijas process, kas vajadzīgs, lai garantētu produkta izcelsmi un kvalitāti, kā arī raksturīgās īpašības, kādām tam jāatbilst.

Grozījumi, kas veikti šajā daļā, skar dokumenta formu, taču nekādā gadījumā tā saturs vai jaunā redakcija neskar elementus, kas pierāda, ka produkta izcelsme ir attiecīgajā apgabalā. Ir lietderīgi norādīt svarīgākos grozījumus.

—

Jaunās redakcijas 1. daļā (1. punktā) ir norādīts, ka “Picotas un/vai ķirši iegūti vienīgi no reģistrētām augļu koku plantācijām, kas atrodas ražošanas apgabalā. Šīs plantācijas ir skaidri identificētas un reģistrētas datubāzē, kurā ir lauku īpašumu saraksti, precīzi norādot katru ražotāju, un aprakstīts augļukoku lielums, vecums, šķirne, stādījuma veids, audzēšanas sistēmas un citi mainīgie lielumi”;

šo tekstu aizstās ar šādu daļu:

“Picotas un/vai ķirši iegūti vienīgi no reģistrētām augļu koku plantācijām, kas atrodas ražošanas apgabalā. Šīs plantācijas ir skaidri identificētas un reģistrētas attiecīgos aizsargātā cilmes vietas nosaukuma reģistros.”

—

Teksta 2. punktā teikts, ka “Katru gadu Regulatīvās padomes inspekcijas dienesti pēc nejaušības principa izraugās aptuveni 10 % reģistrēto saimniecību (jeb aptuveni 400 gadā), lai uz vietas pārbaudītu ražotāju sniegto datu pareizumu un patiesumu. Tāpat arī katru gadu tiks noteikts termiņš datu grozījumiem reģistrā, lai apkopotu notikušās izmaiņas un atjauninātu pastāvošo informāciju”;

šo tekstu aizstās ar šādām daļām:

“Katru gadu par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu atbildīgā struktūra pārbauda saimniecības, apstiprināto piegādātāju noliktavas un produktus, kas nepieciešami visu nosacījumu ievērošanas nodrošināšanai, lai garantētu to, ka produkta izcelsme ir noteiktajā apgabalā.

Regulāri tiks noteikts termiņš datu grozījumiem reģistrā, lai apkopotu notikušās izmaiņas un atjauninātu pastāvošo informāciju.”

—

Līdzīgā kārtā arī 5. punktu, kurā aprakstīts kvalitātes nodrošināšanas process, svītro, lai pielāgotu to pašreizējiem konstatējumiem, kas aprakstīti 4. punktā un citos šīs D daļas punktos un kam ir tāds pats mērķis:

5. punkts: “Kvalitātes nodrošināšanas procesa pamatā ir paraugu ņemšana no dažādām produkta partijām un dažādās augļu glabātavās, turklāt par paraugu ņemto augļu apjoms ir proporcionāls katrā glabātavā ievesto augļu apjomam. Šādā gadījumā produktu pārbauda padziļināti, lai cita starpā novērtētu to, vai produkts faktiski iegūts no reģistrētajām plantācijām, vai saturs atbilst marķējumam, vai produktam ir optimālā gatavības pakāpe, vai produkts ir pilnīgi viendabīgs augļu krāsas un lieluma ziņā, vai tam nav defektu, vai tas atbilst iepakošanas un identifikācijas standartiem, vai tā svars ir pareizs utt.”

—

8. punktu, kurā ir norādīts, ka “Identifikatoru pārbaude pēc sēriju numuriem tiek rūpīgi reģistrēta, tādējādi kontrolējot jebkādu krāpšanas iespēju. Identifikatoru reģistrs un tā ierakstīto datu salīdzināšana ar katrā attiecīgā glabātavā reģistrēto novāktās ražas apjomu, ļauj īsā laikā atklāt neatbilstības, kā arī identificēt problēmas jebkurā nosūtīšanas un pārdošanas posmā.”,

aizstās ar šādu tekstu:

“Identifikatoru pārbaude pēc sēriju numuriem tiek rūpīgi reģistrēta, tādējādi kontrolējot jebkādu krāpšanas iespēju.”

—

9. punktu, kurā teikts, ka “Visas pārbaudes, paraugu ņemšana un analīzes, ko veic, lai pārbaudītu visu prasīto nosacījumu ievērošanu, notiek saskaņā ar to, kā noteikts Kvalitātes rokasgrāmatā un Procedūru rokasgrāmatā. Regulatīvā padome veic analīzes struktūrvienībās, kuras atbilst standartā ISO-EN 17.025 noteiktajām prasībām.”,

aizstās ar šādu tekstu:

“Ja uzņēmums, kura uzdevums ir produkta laišana tirdzniecībā, atbilst piemērojamajām sertifikācijas prasībām, Regulatīvā padome, kas atbild par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte, pēc novērtēšanas darbību pabeigšanas sagatavo izdošanai dokumentu, ar kuru apliecina attiecīga sertifikāta piešķiršanu šā uzņēmuma produkcijai.”

—

10. punktu, kurā teikts: “Kad veiktas visas minētās pārbaudes, Regulatīvās padomes Konsultatīvā komiteja, kurā darbojas visu ieinteresēto pušu pārstāvji, izvērtē gūtos rezultātus, lai pieņemtu taisnīgu un objektīvu lēmumu. Ja Kvalifikācijas komiteja pieņem lēmumu par sertifikāciju, Regulatīvā padome pieteicējam izsniedz attiecīgo sertifikātu. Produktu laiž tirgū, pievienojot tam izcelsmes garantiju – numurētu Regulatīvās padomes etiķeti vai kontroletiķeti.”,

aizstās ar šādu tekstu:

“Produktu laiž tirgū, pievienojot tam izcelsmes garantiju – numurētu Regulatīvās padomes etiķeti vai kontroletiķeti.”

Kā jau ir ticis norādīts, šie grozījumi atbilst vajadzībai sākotnējo specifikācijas tekstu pielāgot pašreizējai situācijai, kāda izveidojusies pēc pārmaiņām, kas notikušas pārbaudes struktūrā, kuras uzdevums ir pārbaudīt ar ACVN Cereza del Jerte apzīmētā produkta specifikācijas ievērošanu, neskarot elementus, kas apstiprina, ka produkta izcelsme ir ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas apgabalā.

3.3. Grozījumi G daļā “Pārbaudes struktūra”

Grozījumus izdara pasta adresē, un to aizstāj ar šādu:

Adrese: Polígono Industrial. Centro de Empresas. Carretera Nacional 110, Km. 381,400. 10613 Navaconcejo (Cáceres), España.

Apstiprināts, ka Regulatīvā padome ir akreditēta saskaņā ar standartu UNE-EN 45011.

3.4. Grozījumi H daļā “Marķējums”

Šajā daļā izdara grozījumus, lai svītrotu otro punktu attiecībā uz etiķešu (izmantošanas) atļauju un iekļautu divus logotipus attiecībā uz Cereza del Jerte un Cereza del Jerte + Picota, lai nemaldinātu patērētāju brīdī, kad tas izvēlas produktu.

3.5. Grozījumi I daļā “Valsts tiesību aktu prasības”

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. pantu un produkta specifikācijas vienkāršošanas un lielākas skaidrības labad šo daļu svītro, jo tā nav būtiska un minētajā pantā nav norādīta.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

CEREZA DEL JERTE

EK Nr.: ES-PDO-0105-01121-27.6.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Iestādes nosaukums

Cereza del Jerte

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte apzīmē tikai Prunus avium L. sugas galda ķiršus, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā un izaudzēti no ķiršu kokiem, kas pieder pie vietējām šķirnēm “Navalinda”, “Ambrunés”, “Pico Limón Negro”, “Pico Negro” un “Pico Colorado”.

Ķiršu koku šķirnes, uz ko attiecas aizsargātais cilmes vietas nosaukums, pieder pie šādām šķirņu grupām:

—	Picota ķirši: “Ambrunés”, “Pico Negro”, “Pico Colorado” un “Pico Limón Negro”. Lielākā daļa produkcijas tiek audzēta no šīs grupas ķiršiem ar nosaukumu picota, kuru būtiskākā atšķirība ir tāda, ka kātiņš dabiski atdalās no augļa jau tā novākšanas brīdī,

—	ķirši ar kātiņu: “Navalinda”.

Kas attiecas uz produkta īpašībām, augļi no ārpuses ir sarkanīgi, turklāt lielākoties ķirši ir vīnsarkanā vai purpursarkanā krāsā. Augļa mīkstums ir stingrs un kraukšķīgs, tā krāsa un sula ir atkarīga no šķirnes – sākot ar sarkanu mīkstumu un sulu un beidzot ar dzeltenīgu mīkstumu un bezkrāsainu sulu. Augļa forma ir dažāda: nierveida, ieplakana, ieapaļa vai iegarena. Atkarībā no šķirnes augļa kauliņš var būt vidējs, liels vai ļoti liels, bet tā forma – apaļa vai iegarena.

Tabulā apkopotas galvenās prasības attiecībā uz cukuru saturu (izteikts Briksa grādos), augļa formu, minimālo lielumu un pH.

Ar ACVN apzīmēto ķiršu cukuru saturs, augļa forma, minimālais lielums un pH atkarībā no šķirnes

Šķirne	Cukuru saturs (izteikts Briksa grādos)			Forma	Lielums Minimālais	pH
Šķirne	Minimālais	maksimālās	Vidējie rādītāji	Forma	Lielums Minimālais	Minimālais	Maksimums	Vidējais
“Navalinda”	12	21,60	14	Ieplakana	21 mm	3,80	4,70	4,25
“Ambrunés”	14	25,80	20	Ieplakana	21 mm	3,65	4,85	4,25
“Pico Colorado”	13,90	26,40	21	Iegarena	21 mm	3,80	4,70	4,25
“Pico Negro”	11,80	25,60	19	Iegarena	21 mm	3,80	4,90	4,35
“Pico Limón Negro”	15,40	26,80	20	Iegarena	21 mm	3,80	4,70	4,25

Ķirši ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte pieder tikai pie ekstra šķiras, ko nosaka saskaņā ar ķiršu tirdzniecības standartu, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 214/2004 (4).

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta ražošanas posmiem jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

stādījumu ierīkošanai un audzēšanai lielākoties mazās saimniecībās uz mazām terasēm iekoptās zemes platībās ar samērā slīpām nogāzēm, kur grūti ieviest mehanizāciju, augsnes apstrādei un agrotehniskajiem pasākumiem (aršana, mēslošana un augļukoku apgriešana) un ražas novākšanai ar rokām.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Produkta sagatavošana un iepakošana nodrošina tā pilnīgu aizsardzību. Iepakojuma materiālus izvēlas rūpīgi, lai nepieļautu produkta bojāšanos. Katrā iepakojumā esošajam saturam jābūt viendabīgam izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma ziņā, un saturam jābūt daļēji redzamam un tādam, kas atbilst visam kopumam.

Ar ACVN Cereza del Jerte aizsargāto ķiršu iepakošana jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; tas ir nepieciešams nosacījums, lai saglabātu kvalitāti un garantētu visa sertifikācijas procesa izsekojamību un kontroli līdz tā beidzamajam posmam.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Līdztekus vispārīgajai informācijai, kas noteikta piemērojamajos tiesību aktos, uz iepakojuma obligāti jābūt skaidri norādītam aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam, izmantojot attiecīgajam uzņēmumam atbilstošos elementus.

Regulatīvās padomes rīcībā ir divi produkta logotipa varianti. Katru no tiem izmanto šādi:

logotips Cereza del Jerte. Šo logotipu, kas atveidots šeit turpmāk, var izmantot attiecībā uz visiem ar šo nosaukumu aizsargātajiem ķiršiem, arī Picota grupas ķiršiem;

logotips Cereza del Jete + Picota. Šo logotipu, kas atveidots šeit turpmāk, izmanto vienīgi attiecībā uz Picota grupas ķiršu šķirnēm, lai nemaldinātu patērētāju.

Neatkarīgi no iepakojuma veida, kādā ķiršus nosūta patērētājiem, tam jābūt ar kontroletiķeti vai numurētu identifikatoru, kurus izdod Regulatīvā padome.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ražošanas apgabals atrodas Cáceres provinces ziemeļu komarkās. Šo apgabalu veido zemes, kas pieder pie šādu pašvaldību teritorijām, kas sagrupētas pa komarkām:

— VALLE DEL JERTE KOMARKĀ: Barrado, Cabezuela del Valle, Cabrero, Casas del Castañar, El Torno, Jerte, Navaconcejo, Piornal, Rebollar, Tornavacas un Valdastillas,

— LA VERA KOMARKĀ: Aldeanueva de la Vera, Arroyomolinos de la Vera, Cuacos de Yuste, Garganta la Olla, Gargüera, Guijo de Santa Bárbara, Jaraíz de la Vera, Pasarón de la Vera un Torremenga,

— AMBROZ KOMARKĀ: Cabezabellosa, Casas del Monte, Gargantilla, Hervás, Jarilla un Segura de Toro.

Tā kā pastāv cieša sakarība starp kvalitāti, ķiršu dārzu atrašanos kalnainā apvidū un ražošanas veidu, ražošanas apgabalā neiekļauj tos zemes gabalus un lauku saimniecības, kas neatrodas kalnu lauksaimniecības apgabalā, proti:

—	lauku saimniecības, kas atrodas zemāk par 500 m virs jūras līmeņa, izņemot lauku saimniecības, kas atrodas La Vera komarkā,

—	lauku saimniecības, kas atrodas zemāk par 600 m virs jūras līmeņa, izņemot arī lauku saimniecības, kas atrodas Valle del Ambroz komarkā.

Ražošanas apgabals sakrīt ar ķiršu sagatavošanas un iepakošanas apgabalu.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vēsturiskā saikne

Nosaukums Jerte vai Valle del Jerte ir cieši saistīts ar ķiršiem, un Spānijā lielas daļas patērētāju apziņā šī vieta saistās ar ķiršiem vai otrādi. Šis reģions ir plaši pazīstams ar izciliem ķiršiem, jo īpaši Picota ķiršiem.

Nostāsti liecina, ka ķiršus ieviesuši arābi, un pēc rekonkistas atklājās, ka tie ir pielāgojušies jaunajam reģionam. Taču tikai XIV gadsimtā parādās pirmie neapgāžamie pierādījumi par to esību.

1352. gada 2. jūnijā karaļa ziņnešu grupa apmetās uz naktsguļu vienā no komarkas ciematiem. Slavenie bruņinieki šeit mielojās ar forelēm un ķiršiem, kas liecina, ka jau tolaik ķirši bija izsmalcināts produkts, gana kvalitatīvs, lai ar tiem cienātu tik izcilus viesus.

Nākamos gadu simteņos ķiršu audzēšana pieņēmās plašumā. Slavenais spāņu ārsts Luiss de Toro (Luis de Toro) XVI gadsimtā piemin Hertes ķiršus to lieluma, krāsas un garšas dēļ.

XVIII gadsimtā, kad kastaņkoku audzes iznīcināja fitoftoras uzliesmojums, ķiršu audzēšana kļuva par patiesi alternatīvu saimniekošanas veidu. Šā gadsimta beigās un XIX gadsimtā ķiršu dārzi tika iekopti Hertes ielejā un kaimiņu ielejās.

XIX gadsimta pirmajās desmitgadēs hronisti apgalvoja, ka vislabākais, kas apgabalā atrodams, “(..) ir ķirši, kas tiek augstu vērtēti galmā (..)”. Šajā gadsimtā ķiršu dārzi parādās visos ciematos, un XX gadsimta sākumā šis reģions jau ir plaši pazīstams saistībā ar “gardajiem ķiršiem”.

Saikne ar dabu

Piecas aizsargātās šķirnes ir veidojušās vai nu Hertes ielejā, vai tās kaimiņu ielejās Ambrosā (Ambroz) un Laverā (La Vera). Principā tās atrodamas tikai šajā reģionā, un mēģinājumi tās audzēt citviet līdz šim nav bijuši sekmīgi.

Vairāki autori norādījuši, ka Hertes ielejā augošās šķirnes ar dabiski atdalošos kātiņu izkoptas ilgā dažādu savvaļas Prunus avium L. sugas paveidu (kas jau izsenis auguši šajās kalnu ielejās) aklimatizācijas un selekcijas procesā.

Pārējo paveikuši Hertes iedzīvotāji, darot šķirņu uzlabošanas un klonu selekcijas darbu, kā arī dažādi vides faktori – mitrums, kas ir liels pat vasaras mēnešos, ielejas vēji, zemes platību vērsums (pret debespusēm), vidējais saulesgaismas daudzums gadā, vietas augstums virs jūras līmeņa, mikroklimatiskā dažādība un augšņu skābums.

Saimniecību struktūra un nelīdzenais reljefs veido ainavu, kurā vērojamas mazas, reizēm pat sīkas terases, ko balsta klinšu sienas un kur lielā mērā nav iespējams izmantot mehanizāciju.

Tādējādi produkta iezīmes nosaka īpašs stādāmais materiāls, kas aklimatizējies Hertes baseina un kaimiņu ielejas vides apstākļos un pielāgojies tiem, kā arī ražošanas sistēmas īpatnības, jo ķiršu audzēšana vēl aizvien notiek tradicionāli: sīksaimniecībās un ģimeņu saimniecībās. Saimniecībās, kuras parasti izvietotas uz terasēm stāvās kalnu nogāzēs, kur sarežģīti ieviest mehanizāciju, ir apstākļi, kas nelielās ražas ļauj līdzsvarot ar izcilu kvalitāti.

5.2. Produkta specifika

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte apzīmē tikai Prunus avium L. sugas galda saldos ķiršus, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā un izaudzēti no ķiršu kokiem, kas pieder pie vietējām šķirnēm “Navalinda”, “Ambrunés”, “Pico Limón Negro”, “Pico Negro” un “Pico Colorado”.

Ķiršu mizas krāsa ir sarkanīga, vairāk vai mazāk koša atkarībā no šķirnes. Ķiršu krāsa pārsvarā ir vīnsarkana vai purpursarkana tā īpatsvara dēļ, kuru vietējā ražā veido Picota grupas, it īpaši šķirnes–karalienes jeb “Ambrunés” šķirnes, ķirši.

Par picota sauc ķiršus, kuru būtiskākā atšķirība ir tā, ka kātiņš dabiski atdalās no augļa jau tā novākšanas brīdī, nekaitējot augļa kvalitātei, taču dara tos mazāk izturīgus pārcilāšanā un vārīgākus. Pie šīs grupas pieder ķiršu šķirnes “Ambrunés”, “Pico Negro”, “Pico Limón Negro” un “Pico Colorado”.

Šo augļu forma ir dažāda, un pēc tās tos klasificē šādi: nierveida, ieplakani, ieapaļi un iegareni ķirši.

Šo ķiršu mīkstums ir stingrs un kraukšķīgs, dažādos sarkanas krāsas toņos ar sarkanīgu sulu atkarā no šķirnes – no sarkana mīkstuma un sulas līdz bezkrāsainai sulai un dzeltenam vai krēmkrāsas mīkstumam. Mīkstuma un sulas krāsa parasti ir stabila, it īpaši sulas krāsa.

Visnemainīgākais īpašību ziņā ir kauliņš. Pēc izmēriem šie ķirši ir vidēji līdz lieli vai ļoti lieli (šķirnes “Navalinda” un “Ambrunés”). Pēc formas tie ir apaļi (“Ambrunés”), iegareni–ieapaļi (“Pico Colorado”) vai iegareni (“Pico Limón Negro”).

Kauliņš attiecībā pret augli vidējs (“Pico Colorado”) līdz liels vai ļoti liels (“Pico Limón Negro”, “Navalinda” un “Ambrunés”).

Attiecībā uz kātiņu vērojamas stipras atšķirības tā garumā un lielumā:

— garums: vidējs (“Ambrunés” un “Navalinda”) un liels (“Pico Negro” un “Pico Colorado”),

— lielums: sīks (“Pico Negro” un “Pico Colorado”), vidējs (“Ambrunés” un “Navalinda”).

Organoleptisko īpašību ziņā vidējais cukuru saturs ir augstāks par to, kāds tas ķiršiem ir pārsvarā: nosakot to refraktometriski, kad ķirši ir optimālā gatavības pakāpē, 100 gramos svaigu auļu ir 12–24 g cukuru atkarībā no šķirnes.

Ķirši ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte pieder tikai pie ekstra šķiras, ko nosaka saskaņā ar ķiršu tirdzniecības standartu, kurš pieņemts ar Regulu (EK) Nr. 214/2004.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Aizsargātās šķirnes aug praktiski gandrīz vienīgi šajā apgabalā, jo mēģinājumi ieviest tās citādā augstumā virs jūras līmeņa līdz šim devuši niecīgus rezultātus, un tās attīstās slikti, kad augsnes, augstuma, saulesgaismas daudzuma, mitruma un vējainuma apstākļi nav piemēroti.

Ķiršu šķirnes ar dabiski atdalošos kātiņu Hertes ielejā aug tāpēc, ka tās izkoptas ilgā dažādu savvaļas Prunus avium L. sugas paveidu (kas jau izsenis auguši šajās kalnu ielejās) aklimatizācijas un selekcijas procesā.

Pārējo paveikuši Hertes iedzīvotāji, darot šķirņu uzlabošanas un klonu selekcijas darbu, kā arī dažādi vides faktori:

—	mitrums, kas ir liels pat vasaras mēnešos,

—	ielejas vēji, zemes platību vērsums pret debespusēm, vidējais saulesgaismas daudzums gadā, vietas augstums virs jūras līmeņa, mikroklimatiskā dažādība un augšņu veselīgais skābums,

—

reljefs: šo ķiršu audzēšanas platības stiepjas no (trīs) ieleju lejasdaļas līdz apvidiem, kuru augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 1 200 m. Picota šķirņu grupas audzēšanai vispiemērotākie ir apvidi 600 m līdz maksimālajā augstumā virs jūras līmeņa, un tās apvienojumā ar citām šo ķiršu audzēšanai izmantojamajām šķirnēm, dod ražu, kas katru gadu nogatavojas optimālos apstākļos un atkarībā no vertikālās zonalitātes pakāpeniski ienākas no aprīļa beigām līdz augusta sākumam,

—

ražošanas apgabala augsnes parasti ir struktūrainas un irdenas, lielākoties caurlaidīgas un smilšainas. Virszemes ūdens notece parasti ir laba. Augsnes reakcija cilmieža dēļ vienmēr ir skāba (pH parasti ir 5–5,5). Augsnes ar šādām īpašībām ir lieliski piemērotas dominējošās sugas (Prunus avium jeb meža ķirša) attīstībai un vietējo šķirņu audzēšanai,

—

klimats: visas trīs ielejas, kas ietilpst ražošanas apgabalā, izceļas ar īpašiem klimatiskajiem apstākļiem, kuru veidošanā sava nozīme ir gan tam, ka tās ir šauras un dziļas, gan arī to vērsumam pret debespusēm un izeju uz dienvidiem. Ievērojamās atšķirības vertikālās zonalitātes dēļ un krasie reljefa nelīdzenumi ir par iemeslu saulesgaismas daudzuma nevienādībai un temperatūras atšķirībām starp virsotņu joslu un aluviālo ieplaku, tādējādi bieži vien radot apstākļos, kad temperatūras svārstības dažkārt ir ļoti lielas. Šīs klimatiskās atšķirības rada veģetācijas cikla ilguma un augšanas/nogatavošanās periodu nevienādību, kuri, kā jau minēts, iestājas dažādos laikos atkarā no ķiršu koku atrašanās augstuma virs jūras līmeņa, tādējādi nosakot to, ka ražas novākšanas laiki ir ļoti atšķirīgi. Vienas un tās pašas šķirnes ķiršu ienākšanās laiku atšķirība var pārsniegt 20 dienas.

Attiecībā uz mitruma režīmu mēneša un gada rādītāji, kā arī nokrišņu daudzuma sadalījums liecina par to, ka apgabalā valda mitrs Vidusjūras klimats ar neilgu, taču izteiktu sausuma periodu vasarā, kad jūlijā un augustā nokrišņu ir pavisam maz.

Kaut arī vide gada vidējās temperatūras dēļ vispār uzskatāma par siltu, vērojams ļoti nevienmērīgs siltuma sadalījums pa gadalaikiem. Konstatētā temperatūru amplitūda liecina par samērā skarbu klimatu.

Secinot jāatzīst, ka viss šis aprakstītais kopums – savdabīgais reljefs, augsnes apstākļi, klimats un ūdensrežīms – ir tāds, kāds nepieciešams, lai iegūtu tik tipisku un neatkārtojamu produktu kā Cereza del Jerte. Ja kāda no šiem faktoriem nebūtu, tad minēto produktu iegūt nevarētu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (5) 5. panta 7. punkts)

http://aym.juntaex.es/NR/rdonlyres/DEAAADC4-16EB-4424-985B-4A40BE02ECF4/0/PliegoCerezaJertemodificado.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) OV L 36, 7.2.2004., 6. lpp.

(5) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

1.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 387/17

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 387/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

REBLOCHON / REBLOCHON DE SAVOIE

EK Nr.: FR-PDO-0217-01003-11.6.2012.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—

☐ Produkta nosaukums

—

☒ Produkta apraksts

—

☒ Ģeogrāfiskais apgabals

—

☒ Izcelsmes apliecinājums

—

☒ Ražošanas metode

—

☒ Saikne

—

☒ Marķēšana

—

☒ Valsts prasības

—

☒ Citur: iepakošana, pārbaudes struktūras kontaktinformācija, dalībvalsts kompetentā iestāde, ražotāju grupas kontaktinformācija un sastāvs

2. Grozījuma(-u) veids

—

☐ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☒ Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

Produkta apraksts: specifikācijas 2. punkts

Siera rituļa mizas un masas aprakstā veikti precizējumi, kas detalizētāk izklāsta sākotnējā specifikācijā norādītos elementus.

Paplašināta Reblochon / Reblochon de Savoie siera mazā rituļa svara amplitūda (no 230 līdz 280 gramiem agrāko 240–280 gramu vietā).

Ieviesta iespēja sieru realizācijai sagatavot porciju veidā. Ražotāju grupai tas nozīmē ļaut nozares dalībniekiem pielāgoties produktu individuālo patērēšanas veidu attīstībai.

Iepakojuma materiālu kvalitāte, kā arī siera sagriešanas paņēmieni ļauj šo darbību izpildes laikā saglabāt produkta kvalitāti.

Norāde par iepakojumā lietojamo neīsto dibenu tagad ievietota iepakošanas noteikumos specifikācijas 5.7. punktā.

Ģeogrāfiskais apgabals: darbības, ko veic noteiktajā apgabalā – specifikācijas 3. punkts

Precizētas ģeogrāfiskajā apgabalā veicamās darbības.

Lai būtu skaidrāka to saimniecību darbība, kas atrodas noteiktā apgabala robežās, ieviests jēdziens par slaukšanu noteiktajā apgabalā. Lai ņemtu vērā iepakošanas darbības, kas var tikt veiktas produkta sagatavošanas vēlākajos posmos, precizēts arī, ka iesaiņošana, kas reģistrētajā specifikācijā jau bija paredzēta, ir pirmā iesaiņošana.

Pagaidu noteikums attiecībā uz siera nogatavināšanu divu ģeogrāfiskajam apgabalam blakus esošo pašvaldību teritorijā ir svītrots, jo attiecīgie uzņēmumi ir atkal iekļāvušies ģeogrāfiskajā apgabalā.

Iekļauta pašvaldība, kas radās, sadaloties līdz šim vienā pašvaldībā apvienotajām pašvaldībām (bez ģeogrāfiskā apgabala robežu izmaiņām).

Izcelsmes apliecinājums (izsekojamība): specifikācijas 4. punkts

Grozījumi saistīti ar cilmes vietas nosaukumu kontroles sistēmas reformu, kas bija jāveic valsts tiesību aktu attīstības dēļ. Konkrētāk, ir paredzēts, ka pirms uzņēmēju apstiprināšanas ir jābūt iesniegtai identifikācijas deklarācijai, ar kuru atzīst viņu spēju izpildīt ar to nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijas prasības, kuru tie vēlas izmantot.

Turklāt sniegti precizējumi attiecībā uz to, kādam jābūt deklarāciju saturam, kuras vajadzīgas produktu pazīšanai un uzraudzībai, un kādai jābūt šo deklarāciju nosūtīšanas kārtībai.

Precizēti gan dokumenti un ieraksti, kas vajadzīgi izsekojamības pārraudzībai un ražošanas apstākļu kontrolei, gan arī produkta īpašību pārbaudes kārtība.

Attiecībā uz siera rituļu marķēšanas elementiem precizēta identifikācijas plāksnīšu izdošanas un atsaukšanas kārtība.

Slaucamo govju šķirnes: specifikācijas 5.1. punkts

Slaucamo govju ganāmpulka definīcija – tajā ietilpst visas saimniecībā esošās slaucamās govis laktācijas periodā, cietstāvošās govis un teles, kas ir vecākas par sešiem mēnešiem, – ļauj precizēt tos dzīvniekus, uz kuriem attiecas pārbaudes.

Lai pastiprinātu kontroli, sniegti precizējumi par dzīvnieku piederību pie atļautajām šķirnēm, kas atbilst kodiem 12, 46 un 31.

Daži ražotāji dzīvniekus var izmantot arī citiem mērķiem, ne tikai Reblochon jeb Reblochon de Savoie ražošanai paredzētā piena iegūšanai; šī iespēja tiek piedāvāta, un tai ir attiecīgs regulējums.

Slaucamo govju ēdināšana: specifikācijas 5.2. punkts

a) Pamatbarības deva un papildbarība

Lai stiprinātu saikni ar ACVN apgabala zemi un saglabātu siera ražošanu, kurā izmanto svaigpiena pārstrādes tehnoloģiju (aizliegts izēdināt skābbarību), jaunie noteikumi nostiprina dzīvnieku ēdināšanas sistēmu, kuras pamatā ir lopbarība (zāle un siens).

Lai šo mērķi sasniegtu, ieviests jēdziens par lauksaimnieciski derīgās zemes noslodzi, un tā ir noteikta šādi: uz hektāru platības nedrīkst būt vairāk par 1,5 liellopu ganāmpulka vienībām. Vasaras laikā laktācijas periodā esošajām slaucamajām govīm jāuzturas ganībās vismaz 150 dienas.

Lai ņemtu vērā darbības dažādību, kāda vērojama ģeogrāfiskajā apgabalā esošajās saimniecībās, laktācijas periodā esošo slaucamo govju ēdināšanā izmantot ārpus ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes barību ir atļauts, ievērojot attiecīgu regulējumu. Tāpēc vienīgi saimniecības, kas atrodas 600 m augstumā virs jūras līmeņa, un alpīno pļavu saimniecības, kurās govis ganās lielākā augstumā nekā 600 m virs jūras līmeņa, drīkst izmantot barību, kuras izcelsme ir ārpus ģeogrāfiskā apgabala, taču tās īpatsvars, ko izsaka sausnā, pamatbarības devā nedrīkst pārsniegt 25 %.

Ārpus ģeogrāfiskā apgabala iepērkamā barība ir vienīgi siens.

Zaļbarības izēdināšana ir atļauta, taču tikai vienā ēdienreizē dienā 150 dienu ilgajā ganību periodā. Tomēr ārpus ganību perioda zaļbarību atļauts dot divās ēdienreizēs dienā, bet tā obligāti izbarojama divās daļās un divās izdalēs. Lai novērstu jebkādas problēmas saistībā ar kontamināciju ar nevēlamiem mikroorganismu celmiem, zaļbarība izēdināma svaiga un siles pirms jaunas barības ielikšanas jāiztīra no visas atlikušās barības, ko dzīvnieki nav apēduši.

Dehidratētas un pudeļu korķa veidā sapresētas lucernas izēdināšana atļauta tikai papildbarībā – gan tāpēc, ka arī tam ir sava nozīme saiknes ar vietējo zemi saglabāšanā, gan arī tāpēc, ka īsajām šķiedrām nav tādas pašas ietekmes uz atgremošanu kā zāles vai lucernas sienam.

Atļauto barības koncentrātu saraksta noteikšana ļauj atvieglot pārbaudes un aizsargāt pret neparedzamas ietekmes tehnoloģiskajiem jauninājumiem nozarē. Lai saglabātu saikni starp produktu un ar to saistīto vietējo zemi, izēdināmo papildbarības līdzekļu apjoms barības devā katrai slaucamajai govij gadā nedrīkst pārsniegt 1 800 kg, bet katrai telei – 500 kg.

Visbeidzot, precizēts, ka saimniecībā iegūtās sūkalas atļauts izmantot vienīgi dzīvnieku dzirdināšanai un tad, ja tās nav turētas ilgāk par 24 stundām.

b) Barības izdales kārtība

Lai nerastos problēmas ne saistībā ar dzīvnieku veselību, ne arī ar tehnoloģiju, ziemas periodā priekšroka dodama sausās barības izēdināšanai. Lai atvieglotu arī atgremošanu, obligāti izdalāma lopbarība, kas saglabājusies fiziskā veselumā. Dažiem faktoriem bija tāda ietekme, ka barības devas izdalē vajadzēja aizliegt izmantot barības maisīšanas un izdales mašīnu.

c) Fermentēti barības līdzekļi

Pašreizējie noteikumi aizliedz slaucamo govju ēdināšanā izmantot fermentētus barības līdzekļus. Taču paredzēta iespēja šāda veida barību izēdināt citam ganāmpulkam, kas pilnīgi nošķirts no slaucamo govju ganāmpulka, bet tad jāievēro īpaši ražošanas, uzglabāšanas un izmantošanas nosacījumi.

Saimniekošanas sistēma: specifikācijas 5.3. un 5.4. punkts

a) ĢMO aizliegums (augu kultūras un barības līdzekļi)

Šis aizliegums izmantot ĢMO, kas ierakstīts specifikācijā, ļauj nostiprināt dzīvnieku ēdināšanas tradicionālo raksturu.

b) Atļautā minerālmēslojuma došana

Lai veicinātu ganīšanu, bioloģisko dažādību un dabisko floru un saglabātu vidi, minerālmēslojuma devas ir ierobežotas. Ieviesta atšķirība starp pašvaldībām atkarā no to topogrāfiskā stāvokļa, kura pamatā ir tādu zemes gabalu iezīmēšana, kurus administratīvi sauc par “nelabvēlīgajiem apvidiem”. Specifikācijā iekļautās robežvērtības šajā jomā ir tādas, kādas būtu vidēji katras saimniecības parcelācijā.

c) Organiskā mēslojuma došana

Definēti organiskā mēslojuma izkliedēšanas nosacījumi augsnes auglības celšanai, lai govju barību pasargātu no jebkāda piesārņošanas riska.

Mēslošanas specifikācijas vispārēja lietošana nodrošinās to, ka pārbaudes šajā jomā būs taisnīgas un vieglāk paveicamas.

Slaukšanas nosacījumi: specifikācijas 5.5. punkts

Precizēti slaukšanas nosacījumi, lai varētu izmantot jaunus slaukšanas tehniskos paņēmienus, vienlaikus ievērojot visus nosacījumus, kas saistīti gan ar ganāmpulka turēšanu, gan arī siera gatavošanai izmantotā piena raksturīgo īpašību saglabāšanu.

Lai saglabātu izmantotā piena kvalitāti, slaukšanas aprīkojuma pārbaude ir padarīta par obligātu.

Atdzesēšanas temperatūra sierotavā

Lai veicinātu tehnoloģiski noderīgo piena mikrofloru, piena glabāšanas temperatūra fermā vai uzglabāšanas temperatūra sierotavā no 8 °C ir paaugstināta līdz 10 °C.

Pagatavošana: specifikācijas 5.6. punkts

5.6.1. punkts. Vispārīgie noteikumi

Siera gatavošanai izmantotais piens, ražošanas palīglīdzekļi un piedevas

Lai saglabātu izejvielas – apstrādājamā svaigpiena – īpašības, sniegts aizliegto apstrādes paņēmienu saraksts.

Teksta daļa par ražošanas palīglīdzekļu un piedevu izmantošanu ir papildināta, lai nostiprinātu pašreiz praksē lietojamos paņēmienus ražošanas palīglīdzekļu un piedevu izmantošanā siera ražošanā un tādējādi nepieļautu, ka nākotnē neregulēta prakse nelabvēlīgi ietekmē siera īpašības.

Ražošanas posmi

Ieviests siera vannu īpašību apraksts: siera vannām jābūt vaļējām, un to ietilpība nedrīkst pārsniegt 6 000 litrus.

Tam ir savs pamats, jo sekošana līdzi siera vannā esošajā receklī notiekošajām norisēm ar redzi un tausti ir svarīgs faktors siera ražošanai no svaigpiena, ko savāc katru dienu un ko pirms ražošanas procesu sākuma nekādā veidā iepriekš neapstrādā.

Ja izmantotais piena apjoms ievērojami nepagarina ražošanas posmu, kad siera masa ir veidnēs, tad labāk nodrošināta ir arī ražošanas procesu pārvaldīšana. Pārāk ilga siera masas turēšana veidnēs būtu par iemeslu tam, ka dažādo siera rituļu īpašības būtu pārāk atšķirīgas.

Sniegti precizējumi ražošanas posmu aprakstā, sākot no piena pārstrādes siera vannā un beidzot ar siera rituļu sālīšanu, lai ņemtu vērā dažus pielāgojumus – veidņu lielumu, mazo rituļu presēšanai izmantojamo atsvaru masu un sālījuma blīvumu, kas no 1 140 samazināts līdz 1 130.

Attiecībā uz sālīšanas darbību noteikts, ka to nedrīkst veikt siera vannā.

Precizēts, ka gatavošanas, priekšnogatavināšanas un nogatavināšanas procesu kopējais ilgums ir vismaz 15 dienas, sākot no himozīna pievienošanas dienas. Tāpēc sieru izvest no ražošanas vai nogatavināšanas ceha nedrīkst agrāk kā 16. dienā.

Priekšnogatavināšana un nogatavināšana

Lai pilnīgāk ņemtu vērā siernieku amatprasmi un saglabātu siera kvalitāti, priekšnogatavināšanas posma aprakstā sniegti redakcionāla rakstura precizējumi.

Nogatavināšanas kārtība papildināta, ieviešot iespēju iepakot siera rituļus, sākot no 12. nogatavināšanas dienas, un ilgākā laika periodā turpināt nogatavināšanu zemākā temperatūrā.

Tas vajadzīgs, lai pielāgotos siera rituļu mizas novecošanās procesiem, kas noris straujāk, – miza, siera rituļiem atrodoties pagrabā, līdz 12 dienām ir vislabākajā izskatā, bet pēc tam tās izskats pasliktinās, un, piedāvājot rituļus tirdzniecībā, mizā var atklāties defekti.

Pievienoti šādi noteikumi:

—	Siera turēšana pagrabā līdz vismaz 12 dienām no pagatavošanas dienas ir obligāta.

Temperatūrai pagrabā tad jābūt 10–15 °C, bet mitrumam – augstākam par 90 %.

—	Sākot no 12. dienas, siera rituļus var iesaiņot katru atsevišķi, un tos nogatavina vismaz līdz 18. dienai vidē, kuras temperatūra nav zemāka par 6 °C.

—	Ja siera rituļus neiesaiņo, nogatavināšanu pagrabā turpina vismaz līdz 16. dienai 10–15 °C temperatūrā, raugoties, lai mitrums pārsniegtu 90 %.

Precizēts, ka par pamatni atļauts izmantot ēvelētus vai neēvelētus dēļus. Ar šo precizējumu ņemta vērā virsas mikrofloras attīstības tehnoloģiskā nozīme – uz dēļiem veidojas noderīgu mikroorganismu plēvītes.

5.6.2. punkts. Īpaši noteikumi siera gatavošanai piena pārstrādes ražotnēs

Lai precizētu termiņu sarecināšanai ar himozīnu, sniegta sīkāka informācija par sarecināšanas beigu laiku.

Precizēta pievienojamā pienskābes baktēriju kultūru deva.

Norādīts, ka iespējams izmantot paskābināšanas veidnes. Šīs veidnes sekmē produktu formas veidošanu un aizstāj audeklu, bet produktam piemītošās raksturīgās īpašības līdz ar to nemainās. Turklāt šāda aizstāšana ļauj veidojamo siera rituli “turēt audeklā” ilgāk, sniedz iespēju labāk pārvaldīt sūkalu notecināšanu, nodrošina regulārākas formas rituļus un atstāj labvēlīgu ietekmi uz to mizu.

Lai siernieks nebūtu spiests uzsākt siera gatavošanu nepilnīgi aizpildītā siera vannā, norādīts, ka iespējams atkal izmantot pēc pārstrādes beigām atlikušo piena daudzumu, jo tādējādi tiek atvieglots darbs ar siera vannas saturu un nodrošināta šā darba labāka pārvaldība.

5.6.3. punkts. Īpaši noteikumi siera gatavošanai fermā

Nosacījumi siera gatavošanai fermā papildināti ar šādiem noteikumiem.

—	Ieviests noteikums par drenējoša mikroperforēta plastificēta audekla izmantošanu, jo tas ļauj intensificēt specifiskās garšas īpašības, kas saistītas ar siera gatavošanu fermā, – noskaidrojies, ka šāds audekls ir tehnoloģiski noderīgas mikrofloras krātuve.

—

Lai attiecībā uz fermas siera rituļiem varētu saglabāt lēnas gatavošanas tehnoloģiju lielāka garšas specifiskuma nodrošināšanai, pienskābes baktēriju kultūru deva ir ierobežota līdz 0,5 % (0,5 l “lielā ierauga” kultūru 100 litriem piena) no kopējā piena daudzuma, ko izmanto, Reblochon / Reblochon de Savoie sieru gatavojot fermā.

—

Lai, sieru tradicionāli gatavojot fermā, saglabātu audekla izmantošanu, paskābināšanas veidņu vai jebkādu citu veidņu vai “korsešu” izmantošana siera rituļu saturēšanai žūšanas posma laikā ir aizliegta. Norādīts, kas sieru nedrīkst turēt audeklā ilgāk par sešām stundām, sākot ar tā masas iepildīšanu veidnēs.

Sniegti precizējumi par presēšanas, rituļu apvēršanas, priekšnogatavināšanas un mazgāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama mitrā apstrāde, ievietojot rituļus nogatavināšanas pagrabā.

Šie noteikumi ļauj labāk kodificēt praktiskos paņēmienus un pastiprināt fermā gatavotā siera specifiskumu.

Lai nogatavinātāji saskaņā ar vēlmēm varētu veikt siera īpašu aprūpi agrākos tā gatavošanas procesa posmos, siera turēšanas ilgums saimniecībā sākotnēji paredzēto desmit dienu vietā ir saīsināts līdz sešām dienām.

Ieviesti mazo, fermā gatavoto Reblochon / Reblochon de Savoie siera rituļu ražošanas, nogatavināšanas un priekšnogatavināšanas nosacījumi un daži noteikumi precizēti atbilstoši praksē izmantojamajiem paņēmieniem.

Elementi, kas pamato saikni ar ģeogrāfisko vidi: specifikācijas 6. punkts

Šīs nodaļas tekstā iekļautas šādas apakšnodaļas: “Ģeogrāfiskā apgabala specifika: dabas faktori un cilvēkfaktori”, “Produkta specifika”, “Saikne”.

Līdz ar šo pārveidi izdarīti redakcionāla rakstura uzlabojumi un precizējumi, kur ir bijis vajadzīgs.

Īpaši noteikumi marķēšanai: specifikācijas 8. punkts

Siera rituļu marķēšanas noteikumi pārcelti uz 4. nodaļu “Izcelsmes apliecinājums”.

Obligātā prasība norādīt “INAO” logotipu aizstāta ar prasību norādīt Eiropas Savienības “AOP” (ACVN) simbolu.

Precizēts, ka neatkarīgi no normatīvajām atsaucēm attiecībā uz visiem siera veidiem un terminu “mazais” jebkādas norādes par kvalitāti vai citas norādes izmantošana kopā ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu marķējumā, reklāmā, rēķinos vai tirdzniecības dokumentos ir aizliegta, izņemot īpašus tirdzniecības vai ražotāja zīmolus.

Valsts prasības: specifikācijas 9. punkts

Pievienota tabula, kurā apkopoti galvenie kontrolējamie parametri, kas norādīti specifikācijā, to mērķvērtības un novērtēšanas metodes.

Citi grozījumi

1. Sagatavošana iepakošanai: specifikācijas 5.7. punkts

Sieru sagatavo veselos rituļos, pusrituļos vai porcijās.

Lai saglabātu mizas kvalitāti, novērstu tās sažūšanu un nevēlamu pelējumu veidošanos, no ģeogrāfiskā apgabala siers jāizved piemērotā iepakojumā. Šis iepakojums jāsaglabā līdz siera piedāvāšanai galīgajam patērētājam, taču iespējamā pārpakošana nav aizliegta.

Iepakojumam jābūt ar neīstu koka dibenu, kura diametrs ir norādīts. Sieru griežot sīkākās daļās, neīstais dibens jāsaglabā.

Šo noteikumu kopums ļauj saglabāt mizas kvalitātes īpašības, siera masas konsistenci un siera smaržas intensitāti. Turklāt, ņemot vērā Reblochon / Reblochon de Savoie siera mizas vārīgumu un to, ka siers viegli sažūst, neīstajam dibenam un iepakojumam ir mitrumu regulējoša nozīme. Izmantotais iepakojums saudzē Reblochon / Reblochon de Savoie siera mizas specifisko sēņu mikrofloru.

Tomēr, ja šis siers paredzēts pārtikas rūpniecības nozarei, kas nodrošina pārstrādi, iesaiņot katru rituli atsevišķi nav obligāti. Tādā gadījumā neīstā dibena izmantošanai nav pamata.

2. Dalībvalsts kompetentais dienests: Valsts izcelsmes un kvalitātes institūta adreses maiņa.

3. Pieteikuma iesniedzējas grupas sastāvs: precizēts tās sastāvs.

Pārbaudes struktūras kontaktinformācija: atjaunināta pārbaudes struktūras kontaktinformācija.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

REBLOCHON / REBLOCHON DE SAVOIE

EK Nr.: FR-PDO-0217-01003-11.6.2012.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

Reblochon jeb Reblochon de Savoie

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Reblochon / Reblochon de Savoie ir govs pilnpiena siers, kas iegūts no Abondance, Montbéliarde un Tarentaise šķirnes govīm; sieram ir presēta, termiski neapstrādāta masa, un pēc formas siers ir plakans cilindrs ar nedaudz izliektiem sāniem, tā diametrs ir aptuveni 14 cm, augstums aptuveni 3,5 cm, bet svars 450–550 grami.

Pēc pilnīgas izžūšanas 100 gramos siera ir vismaz 45 gramu tauku, un 100 gramos šāda produkta nedrīkst būt mazāk par 45 gramiem sausnas.

Siera miza, ko nogatavināšanas laikā mazgā, ir plāna, viendabīga un vienveidīga. Pēc krāsas tā ir dzeltena līdz oranždzeltena, un tā ir pilnībā vai daļēji klāta ar baltu, plānu un smalku apsarmi.

Siera masa, kas tikai pavisam nedaudz ir stingra, ir viendabīga, elastīga un krēmīga. Siera masa ir krēmkrāsā līdz ziloņkaula krāsā, masa ir nedaudz sālīta, un tajā var būt nelielas acis.

Ar šo ACVN apzīmē sieru, kam ir tādas pašas organoleptiskās īpašības, arī tad, ja tā forma ir samazināta vai maza – diametrs aptuveni 9 centimetri, augstums aptuveni 3 centimetri, bet svars 230–280 grami.

Reblochon / Reblochon de Savoie siers var būt veselos rituļos vai porcijās.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Reblochon / Reblochon de Savoie siera ražošanai izmantojamā piena izcelsmei jābūt vienīgi no ganāmpulkiem, ko veido piena govju šķirņu Abondance, Montbéliarde un Tarentaise (ko sauc arī par Tarine) dzīvnieki.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Lai garantētu saikni ar vietējo zemi, ganāmpulkam jāizēdina galvenokārt šā nosaukuma siera ražošanas ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes lopbarība. Pamatbarības devu veido šāda sastāva lopbarība:

—	vasaras periodā vismaz 50 % ganībās plūktas zāles, bet ziemas periodā siens, ko izēdina katru dienu,

—	zaļbarība: zaļā kukurūza, zāle, ko dod zaļu, lopbarības bietes. Salmus pamatbarībā var izēdināt vienīgi telēm.

Vasaras periodā ganību ilgums ir vismaz 150 dienas.

Laktācijas periodā esošo govju pamatbarības devai jābūt tādai, kurā 100 % sausnas veido noteiktā apgabala izcelsmes lopbarība. Saimniecībām, kuras atrodas augstāk par 600 m virs jūras līmeņa, un alpīno pļavu saimniecībām, kurās laktācijas periodā esošas govis ganās augstāk par 600 m virs jūras līmeņa, laktācijas periodā esošo govju pamatbarības devai jābūt tādai, kurā vismaz 75 % sausnas veido noteiktā apgabala izcelsmes lopbarība. Ārpus ģeogrāfiskā apgabala iepērkamā lopbarība ir vienīgi siens.

Pamatbarības papildināšanai var izēdināt papildbarību. To veido gan barības koncentrāti, gan arī dehidratēta lopbarība. Visu šo papildbarību laktācijas periodā esošām govīm var izēdināt tādā apjomā, lai katrai govij gadā nepārsniegtu 1 800 kilogramus.

Slaucamo govju ganāmpulkam ēdināšanā lietot silosos konservētu barību, skābbarību, plēvē ietītu barību, kā arī barības līdzekļus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt siera smaržu, piena vai siera garšu vai kas var izraisīt kontamināciju ar baktērijām, ir aizliegts.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ieguve, slaukšana, siera ražošana un nogatavināšana jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Ģeogrāfiskajā apgabalā veic siera rituļu sākotnējo iepakošanu, pirms tos izved no nogatavināšanas ceha, kurā noris pēdējais Reblochon / Reblochon de Savoie ražošanas posms. Šis noteikums ļauj saglabāt produkta mizas kvalitāti, nepieļaujot sažūšanu un nevēlamu pelējumu attīstību. Šī sākotnēja iepakošana nenozīmē to, ka produktu vēlāk nevarētu pārpakot citā cehā.

Šajā iepakošanā, ko veic, lietojot piemērotu iesaiņojumu, ietilpst arī egles koka neīstā dibena izmantošana, pieliekot to vismaz pie vienas siera rituļa puses, ja siers ir veselā ritulī vai pusritulī. Ja sieru iepako sagrieztu porcijās, tad tām trijās pusēs jābūt ar mizu.

Siera rituļus, kad tie paredzēti pārtikas rūpniecības nozarei, kas nodrošina pārstrādi, un kad tos izved no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, nav obligāti iesaiņot tā, lai tie katrs būtu atsevišķā iepakojumā.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Sieram piestiprina marķējumu, kurā norāda cilmes vietas nosaukumu Reblochon jeb Reblochon de Savoie ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielāko uz etiķetes lietoto burtu izmēra. Turklāt tāda siera marķējumā, kuru sagatavo mazākos rituļos, kā aprakstīts 3.2. punktā, var ietilpt cilmes vietas nosaukums līdzās vārdam petit (mazais).

Neatkarīgi no normatīvajām norādēm, kuras attiecināmas uz visiem sieriem un uz iepriekš minēto terminu, jebkādu apzīmējumu vai citu norāžu izmantošana kopā ar minēto nosaukumu marķējumā, reklāmā, rēķinos vai tirdzniecības dokumentos ir aizliegta, izņemot īpašus tirdzniecības vai ražotāja zīmolus.

Marķējumā obligāti jābūt Eiropas Savienības ACVN simbolam. Marķējumā var būt arī norāde appellation d’origine protégée (aizsargāts cilmes vietas nosaukums).

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst divas trešdaļas Haute-Savoie departamenta (visa tā teritorija austrumos no Annecy, kura atrodas augstāk par 500 m virs jūras līmeņa), kā arī dažu Savoie departamenta pašvaldību teritorija vai pašvaldību teritorijas sektori.

Haute-Savoie departaments

Abondance, Alex, Allinges, Amancy, Andilly, Annecy-le-Vieux, Arâches-Ia-Frasse, Arbusigny, Arenthon, Armoy, Arthaz-Pont-Notre-Dame, Aviernoz, Ayse, Ballaison, Beaumont, Bellevaux, Bernex, Bluffy, Boëge, Bogève, Bonne, Bonnevaux, Bonneville, Bons-en-Chablais, Brenthonne, Brizon, Burdignin, Cervens, Chamonix-Mont-Blanc, Charvonnex, Châtel, Châtillon-sur-Cluses, Chevaline, Chevenoz, Cluses, Collonges-sous-Salève, Combloux, Cons-Sainte-Colombe, Contamine-sur-Arve, Copponex, Cordon, Cornier, Cranves-Sales, Cruseilles, Demi-Quartier, Dingy-Saint-Clair, Domancy, Doussard, Draillant, Duingt, Entremont, Entrevernes, Essert-Romand, Etaux, Evires, Faucigny, Faverges, Fessy, Féternes, Fillinges, Giez, Groisy, Habère-Lullin, Habère-Poche, Juvigny, La Balme-de-Thuy, La Baume, La Chapelle-d’Abondance, La Chapelle-Rambaud, La Chapelle-Saint-Maurice, La Clusaz, La Côte-d’Arbroz, La Forclaz, La Muraz, La Rivière-Enverse, La Roche-sur-Foron, Lathuile, La Tour, La Vernaz, Le Biot, Le Bouchet, Le Lyaud, Le Grand-Bornand, Le Petit-Bornand-Les-Glières, Le Reposoir, Le Sappey, Leschaux, Les Clefs, Les Contamines-Montjoie, Les Gets, Les Houches, Les Ollières, Les Villards-sur- Thônes, Lucinges, Lullin, Lully, Manigod, Marcellaz-en-Faucigny, Marlens, Machilly, Magland, Margencel, Marignier, Marnaz, Megève, Mégevette, Menthonnex-en-Bornes, Menthon-Saint-Bernard, Mieussy, Monnetier-Mornex, Montmin, Montriond, Mont-Saxonnex, Morillon, Morzine, Nancy-sur-Cluses, Nangy, Nâves-Parmelan, Novel, Onnion, Orcier, Passy, Peillonnex, Perrignier, Pers-Jussy, Praz-sur-Arly, Présilly, Quintal, Reignier, Reyvroz, Saint-André-de-Boëge, Saint-Blaise, Saint-Cergues, Saint-Eustache, Saint-Férréol, Saint-Gervais-les-Bains, Saint-Jean-d’Aulps, Saint-Jean-de-Sixt, Saint-Jean-de-Tholome, Saint-Jeoire, Saint-Jorioz, Saint-Laurent, Saint-Martin-Bellevue, Saint-Pierre-en-Faucigny, Saint-Sigismond, Saint-Sixt, Sallanches, Samoëns, Saxel, Scientrier, Scionzier, Serraval, Servoz, Sevrier, Seythenex, Seytroux, Sixt-Fer-A-Cheval, Talloires, Taninges, Thônes, Thorens-Glières, Thyez, Vailly, Vacheresse, Vallorcine, Verchaix, Vétraz-Monthoux, Veyrier-du-Lac, Villard, Villaz, Ville-en-Sallaz, Villy-le-Bouveret, Villy-le-Pelloux, Vinzier, Viuz-en-Sallaz, Vougy un Vovray-en-Bornes.

Savoie departaments

Cohennoz, Crest-Voland, Flumet, La Giettaz, Mercury (sektori G1 un G2), Notre-Dame-de-Bellecombe, Plancherine (sektori A1, A2 un A3), Saint-Nicolas-La-Chapelle un Ugine.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Ziemeļalpos, un tajā ietilpst kalnu apvidi starp Lemāna ezeru (Lac Léman) un Monblāna kalnu masīvu. Austrumos šis apgabals robežojas ar Šveici, bet rietumos tas plešas līdz tiem Alpu masīva reljefa pacēlumiem, kas ir visattālāk rietumos. Apgabala dienvidu daļā ietilpst Beaufortain kalnu masīvs un Bauges kalnu masīva ziemeļu daļa.

Reljefam raksturīgi sevišķi augsti pacēlumi ar stāvām nogāzēm; tas veidots masīvos, kas virzienā no rietumiem uz austrumiem ir arvien augstāki (rietumu priekškalnes – 1 000 m, kaļķakmens kalnu masīvu virsotnes – 2 000 m, bet Monblāna masīvs – 4 000 m), un tos atdala lielas ielejas, kuru augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 500 metrus (Dranse, Giffre, Arve, Arly).

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst dažādi apvidi, kas viens no otra ļoti atšķiras pēc ģeoloģiskās pamatnes. Kalnu masīvi, kur dominē kaļķakmens klintis, šķērso apgabalu no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Atsevišķos līmeņos īpaši noturīgi dabas elementi veido tādus asu šķautņu reljefa pacēlumus kā Aravis kalnu grēda. Rietumos priekškalnes pamatni veido māla un kaļķakmens molases, un tur slejas noturīgi kaļķakmens reljefa pacēlumi (Salève). Austrumos Monblāna un Aiguilles Rouges kristālisko iežu kalnu masīvos atrodas reģiona augstākās smailes. Klinšu iežiem tur ir skāba reakcija (granīti, gneiss, vizlas slāneklis). Ziemeļos Chablais masīvs veidots no jauktām skābām vai kaļķainām klintīm.

Apgabalā valda kalnu klimats, kas tieši pakļauts rietumu gaisa masu plūsmu ietekmei. Tam raksturīgs bagātīgs nokrišņu daudzums (vairāk nekā 900 milimetru gadā) bez vasaras sausuma. Šo masīvu vidienē nokrišņu daudzums bieži vien pārsniedz 1 500 līdz 2 000 milimetru gadā. Kalnu vides dēļ ziemas ir aukstas, un bagātīgie nokrišņi tad izkrīt sniega veidā. Reljefs un augstums virs jūras līmeņa stipri ietekmē vietējos klimata apstākļus.

Lielāko daļu lauksaimnieciski izmantojamās zemes aizņem pļavas. Reģions izceļas ar ļoti labi attīstītām augstkalnu pastāvīgajām un alpīnajām pļavām. Tajās sastopama liela botāniskā dažādība, kas saistīta ar vides apstākļiem (augsni, ūdensrežīmu, nogāžu vērsumu pret debespusēm, augstumu virs jūras līmeņa utt.) un izmantojumu (ganību prakse). Zālāju platībās 90 % aizņem pastāvīgās pļavas, kurās pārsvarā aug kamolzāle, kas tiek uzskatīta par ļoti labu lopkopības graudzāli, baltais āboliņš un sarkanais āboliņš. Tur atrodamas leknas pļaujamās pļavas ar savvaļas skābenēm, pļaujamās pļavas vai vidēji bagātīgas ganības ar lielo noragu un pļaujamās pļavas vai liesas un sausas ganības ar pļavas salviju vai raudeni. Apgabala augu segas izmantojums ir atkarīgs no attiecīgās vietas augstuma virs jūras līmeņa, kas var būt neliels ieleju lejasdaļās, bet augstkalnu apvidos var pārsniegt 2 500 metrus.

Cilvēkfaktori

Viena no ģeogrāfiskā apgabala piensaimniecību raksturīgākajām iezīmēm ir alpīno pļavu izmantošana vasarā. Ganāmpulku dzīvi stipri ietekmē gadalaiki: izlaišana no kūtīm maija sākumā, zemākā augstumā esošo zemesgabalu noganīšana, tad došanās kalnup uz alpīnajām pļavām jūnija sākumā, kurās ganāmpulki uzturas līdz oktobra sākumam. Pēc tam seko ziemas periods, kas ir visgarākais ar vairākiem sniegotiem un slikta laika mēnešiem. Lopkopim tāpēc vajag nogādāt šķūņos lopbarību, kas ganāmpulkam būs vajadzīga no novembra līdz aprīlim (jārēķinās ar to, ka katrai govij ziemā vajadzēs aptuveni 2 000 kg siena).

Lai pārvarētu šādas dzīves grūtības, piensaimnieki izmanto tādu šķirņu slaucamās govis, kuru izcelsme ir kalnu reģionos un kuras ir pielāgojušās vides radītajiem fiziskajiem un klimatiskajiem ierobežojumiem (dzīvnieku ķermeņa morfoloģija pielāgojusies ganībām kalnu nogāžu pļavās; izturība dažādos temperatūras apstākļos; spēja vasaras periodā lietderīgi izmantot ganības, bet ziemas periodā – sauso lopbarību), vienlaikus regulāri dodot augstas kvalitātes pienu.

Slaucamo govju barību vasaras periodā veido galvenokārt ganībās plūktā zāle, bet ziemas periodā – sausā lopbarība. Papildbarības daudzums ir ierobežots, lai saglabātu mazintensīvu lopkopību. Dzīvniekiem neizēdina fermentētus barības līdzekļus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt piena un tātad arī siera smaržu un garšu.

Nosaukums Reblochon de Savoie cēlies no vārda reblâche, kas nozīmē “slaukt vēl reizi”. Šī prakse bija plaši sastopama XIII gadsimtā: fermerim, kas nomāja alpīno pļavu, vajadzēja maksāt atlīdzību pļavas īpašniekam. Dzīvnieks, kas šādā reizē bija slaukts nepilnīgi, otrajā slaukšanas reizē deva mazāk piena, taču piens bija krēmīgāks, jo slaukšanas reizes beidzamajā posmā piens ir bagātīgāks ar taukiem. Tāpēc siernieku rīcībā nebija daudz piena, taču tas bija treknāks, un viņi ražoja krēmīgu sieru neliela izmēra rituļos. Tā siers Reblochon, kam bija nelegāla izcelsme, līdz ar naudas ieviešanu tirdzniecībā parādījās plašākā apgrozībā XVIII gadsimtā un tika celts it īpaši buržuāzijas ģimeņu, klēriķu un augstmaņu galdā.

Siernieka darbam, kura pamatā ir senču zinātība, ir būtiska nozīme, jo tas tiek veikts tā, lai jo pilnīgāk būtu jūtama Reblochon / Reblochon de Savoie siera aromātu buķete. Svaigpiena apstrāde samērā zemā temperatūrā un bez iepriekšējas pārstrādes ļauj šo aromātu buķeti labāk izcelt. Slaukšana divas reizes dienā liek izmantot pienu drīz un precīzi. Izmantot svaigpienu kā izejvielu šeit nozīmē to, ka tas tiek apstrādāts vaļējās siera vannās, lai siernieks varētu likt lietā savu acu un roku prasmi, attiecīgi rīkojoties pēc tā, kādas izmaiņas notiek pienā.

Iesākumā nogatavināšana tika nodrošināta alpīno pļavu fermās. Vēlāk to pārcēla uz ielejām, kurām piekļūt bija salīdzinoši viegli, un tas veicināja nogatavinātāja amata rašanos. Nogatavinātājam jāveic vairāki pienākumi, bet jo īpaši tam jāuzrauga nogatavināšanas temperatūra, jo tai ir svarīga nozīme – no tās atkarīga sēņu mikrofloras attīstība (kas piešķir mizai raksturīgo izskatu). Uz siera rituļa virsas vairākas mikrobu grupas gan attīstās līdzās, gan arī viena otru nomaina. Šī secīgā nomaiņa izskaidrojama galvenokārt ar pH un mizas sāls satura izmaiņām. Šī mikroflora, un jo īpaši Geotrichum candidum, ne tikai piešķir Reblochon / Reblochon de Savoie sieram plānos, baltos “ziedus”, kas tam raksturīgi, bet arī lielā mērā piedalās siera masas konsistences un garšas veidošanā.

XIX gadsimtā tirdzniecība ar Reblochon sieru vēršas plašumā un rodas jauna, īpaša tirdznieciskā darbība, kuras uzplaukumu atvieglo satiksmes ceļu attīstība. XX gadsimtā Reblochon ražošana jau sāk pārsniegt izcelsmes vietas robežas, liekot ražotājiem aizsargāt savu produktu, bet kopš 1953. gada – definēt īpašus ražošanas nosacījumus.

5.2. Produkta specifika

Reblochon / Reblochon de Savoie ir presētas, termiski neapstrādātas masas siers, kas iegūts no svaiga govs pilnpiena, kurš pirms siera gatavošanas nav ticis nekādā veidā apstrādāts.

Siera ritulim ir nelieli izmēri un neliels svars, sieru var piedāvāt arī samazinātā lielumā. Sieram ir plakana cilindra forma ar nedaudz izliektiem sāniem.

Siers ir krēmīgs, un tam ir samērā taukaina un elastīga ziloņkaula krāsas masa, kas ir nedaudz sālīta un var izdalīt pienskābei un grauzdējumiem raksturīgas aromātu nianses. Tā plānā miza ir mazgāta, safrāna krāsā un klāta ar plānu un baltu pelējuma kārtiņu (sēņu mikroflora).

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Visā ģeogrāfiskajā apgabalā kalnu vide ir ļoti lietaina, un tāpēc tur pavasarī un vasarā ļoti labi aug zāle. Vides apstākļu dažādība – augstums virs jūras līmeņa un alpīno pļavu vērsums pret debespusēm, klinšu ģeoloģiskās īpatnības – nosaka lielu botānisko sugu bagātību pļavās, un katrs attiecīgais apvidus floras daudzveidības un tās botāniskā sastāva dēļ ir savdabīgs.

Daudzu sugu augiem šajos apvidos piemīt stiprs aromāts, kas pāriet Reblochon / Reblochon de Savoie sierā un piešķir tam raksturīgo tipiskumu. Organoleptisko īpašību atšķirības var apvienoties ar siena un ganību atšķirībām, kas pastāv ģeogrāfiskajā apgabalā.

Šī skarbā vide rada ganāmpulkiem samērā lielus ierobežojumus, un vienīgi kalnu govju šķirnes spēj pielāgoties un izturēt tādu lopkopības veidu, kad ziemā turēšanu ielejas kūtīs vasarā nomaina ievērojama ikdienas pārvietošanās pa alpīnajām pļavām, kurās jāpārvar kopumā vairāku simtu metru augstuma starpība.

Šādos apstākļos šo šķirņu govis spēj dot pienu, kas bagāts proteīniem un ir ļoti labi pielāgots pārstrādei sierā: piena receklis, kas veidojas pēc himozīna pievienošanas, ir stingrs, un siera iznākums ir augsts.

Tā kā iesākumā sieru ražoja no nelieliem daudzumiem taukvielām bagāta piena, Reblochon / Reblochon de Savoie ir vienkāršu tehnoloģisko paņēmienu (masa tiek uzsildīta tikai nedaudz, recināšanas kultūru vai fermentu pievienošana notiek strauji, siera vannā nenoris žūšana) izmantošanas rezultāts, nodrošinot īslaicīgus nogatavināšanās posmus.

Tādējādi Reblochon / Reblochon de Savoie organoleptiskās īpašības ir cieši saistītas gan ar slaucamo govju barību (ganībās plūktā zāle, lopbarība), ko iegūst no augiem, kuri labi pielāgojušies iepriekš aprakstītajiem klimatiskajiem apstākļiem, gan arī ar siernieku un nogatavinātāju zinātību.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCReblochon.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 387

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 1. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2014/C 387/01	Padomes Lēmums (2014. gada 28. oktobris), ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus	1
	Eiropas Komisija
2014/C 387/02	Euro maiņas kurss	2
2014/C 387/03	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2014. gada 1. novembra(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))	3

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 387/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7387 – BP / Statoil Fuel and Retail Aviation) ( 1 )	4
2014/C 387/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7252 – Holcim/Lafarge) ( 1 )	5
2014/C 387/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7389 – Aegon Spain / Santander Totta Seguros / Aegon Santander Vida / Aegon Santander Não Vida) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	6
2014/C 387/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7292 – DEMB / Mondelēz / Charger OpCo) ( 1 )	7
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2014/C 387/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	8
2014/C 387/09	Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	17

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2524
JPY	Japānas jena	140,18
DKK	Dānijas krona	7,4444
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78425
SEK	Zviedrijas krona	9,2664
CHF	Šveices franks	1,2067
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,4900
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,770
HUF	Ungārijas forints	308,26
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,2177
RON	Rumānijas leja	4,4163
TRY	Turcijas lira	2,7769
AUD	Austrālijas dolārs	1,4249
CAD	Kanādas dolārs	1,4120
HKD	Hongkongas dolārs	9,7125
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6045
SGD	Singapūras dolārs	1,6111
KRW	Dienvidkorejas vona	1 343,43
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,7517
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6559
HRK	Horvātijas kuna	7,6640
IDR	Indonēzijas rūpija	15 169,68
MYR	Malaizijas ringits	4,1210
PHP	Filipīnu peso	56,355
RUB	Krievijas rublis	53,8575
THB	Taizemes bāts	40,832
BRL	Brazīlijas reāls	3,0714
MXN	Meksikas peso	16,8711
INR	Indijas rūpija	76,8535


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ