7.10.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 352/4

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2014. gada 25. jūlijs)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā

(CON/2014/58)

2014/C 352/04

Ievads un tiesiskais pamats

2013. gada 7. februārī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma sniegt atzinumu par ierosināto direktīvu pēc savas iniciatīvas, jo likumdevēji šādu atzinumu nav oficiāli lūguši. ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā direktīvā ir ietverti noteikumi, kuri ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, kā noteikts Līguma 127. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā. Turklāt Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 22. pants nosaka, ka ECB un nacionālās centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar citām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas klīringa un maksājumu sistēmas. ECB Padome ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Ierosinātās direktīvas mērķis

1.1.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību (TID), uzlabojot mūsu sabiedrības un ekonomikas pamatā esošo interneta un privāto tīklu, kā arī informācijas sistēmu drošību. Šis priekšlikums ir galvenais pasākums Eiropas kiberdrošības stratēģijas ietvaros (2).

1.2.

Tīklu un informācijas sistēmām ir būtiska loma, veicinot preču un pakalpojumu apriti un personu pārvietošanos pāri robežām. Šo sistēmu transnacionālā rakstura dēļ traucējumi vienā dalībvalstī var ietekmēt arī citas dalībvalstis un ES kopumā. Turklāt incidentu iespējamība un biežums un nespēja nodrošināt efektīvu aizsardzību arī iedragā sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz TID. Tāpēc TID noturībai un stabilitātei ir būtiska nozīme iekšējā tirgus netraucētās darbības nodrošināšanā.

1.3.	Ierosinātā direktīva balstās uz līdzšinējiem pasākumiem šajā jomā (3). Šādā situācijā ierosinātā direktīva atzīst nepieciešamību saskaņot TID noteikumus, kā arī radīt efektīvus dalībvalstu sadarbības mehānismus.

1.4.

Ar ierosināto direktīvu izveido kopīgu Savienības TID tiesisko regulējumu attiecībā uz dalībvalstu spējām un mehānismiem, kas nepieciešami sadarbībai Savienības līmenī, kā arī prasībām valsts pārvaldes iestādēm un privātā sektora uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās kritiskās infrastruktūras nozarēs. Šis tiesiskais regulējums nodrošinātu pienācīgu sagatavotību valsts līmenī un palīdzētu veidot savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kas ir priekšnoteikums efektīvai sadarbībai ES līmenī. ES līmeņa sadarbības mehānismu izveide ar tīkla starpniecību nodrošinātu saskaņotu un koordinētu līdzekļu klāstu pārrobežu TID incidentu un risku novēršanai un reaģēšanai uz tiem.

1.5.

Galvenie direktīvas noteikumi attiecas uz sekojošo:

a)	prasību visām dalībvalstīm nodrošināt minimālo valsts spēju līmeni, izveidojot TID kompetentās iestādes, datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (Computer Emergency Response Teams; CERT) un izstrādājot valsts TID stratēģijas un sadarbības plānus;

b)	nepieciešamās informācijas apmaiņu tīkla ietvaros starp dalībvalstīm, kā arī visas Eiropas TID sadarbības plāna un integrētās agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanu;

pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (4) paredzēto modeli, jānodrošina, ka tiek attīstīta riska pārvaldības kultūra un veikta informācijas apmaiņa starp privāto un publisko sektoru. Uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās kritiskās infrastruktūras nozarēs un valsts pārvaldes iestādēm būs jānovērtē riski, ar ko tie saskaras, un jāīsteno piemēroti un samērīgi pasākumi TID nodrošināšanai. Šīm struktūrvienībām būs arī jāziņo kompetentajām iestādēm par visiem incidentiem, kas nopietni apdraud to tīklus un informācijas sistēmas un būtiski ietekmē svarīgāko pakalpojumu sniegšanas un preču piegādes nepārtrauktību.

2. Vispārējie apsvērumi

2.1.

ECB atbalsta ierosinātās direktīvas mērķi nodrošināt augsta līmeņa TID visā Savienībā, kā arī panākt pieeju saskanību nozaru un dalībvalstu starpā šajā jomā. Ir svarīgi nodrošināt, ka iekšējais tirgus ir saimnieciskai darbībai droša vieta un visas dalībvalstis ir noteiktā minimālajā sagatavotības līmenī kiberdrošības incidenta gadījumā.

2.2.

Tomēr ECB uzskata, ka ierosinātajai direktīvai nav jāskar Eurosistēmas pastāvošo maksājumu un norēķinu sistēmu uzraudzības režīmu (5), ieskaitot, starp citu, TID jomā veiktos pasākumus. Jāatzīmē, ka ECB ir īpaši ieinteresēta augstākā maksājumu un norēķinu (6) sistēmu drošības pakāpē, lai veicinātu norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, kā arī uzturētu uzticību euro un nodrošinātu Savienības ekonomikas darbību.

2.3.

Turklāt viena no uzraudzības iestāžu un centrālo banku pamatkompetencēm ir drošības pasākumu un paziņošanas par incidentiem saistībā ar maksājumu un norēķinu sistēmām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS) novērtēšana. Tādējādi šīm iestādēm arī turpmāk jābūt atbildīgām par pārraudzības prasību izstrādāšanu iepriekšminētajās jomās. Turklāt citas valsts iestādes nedrīkst izstrādāt tādas prasības attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas būtu pretrunā ar uzraudzības iestāžu un centrālo banku izstrādātajām prasībām šajā jomā. Turklāt Eurosistēma, kas sastāv no ECB un euro zonas dalībvalstu NCB, nosaka risku pārvaldību, tostarp, tā nosaka drošības prasības attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmu, kā arī citām tirgus infrastruktūrām euro zonā. Veicot šo pārraudzības funkciju, Eurosistēmas mērķis ir nodrošināt vienmērīgu maksājumu un norēķinu sistēmas darbību, ievērojot, cita starpā, atbilstošos pārraudzības standartus un obligātās prasības. Ierosinātajai direktīvai jāņem vērā jau pastāvošais pārraudzības regulējums un jānodrošina regulējuma saskaņotība visā Savienībā.

3. Īpašie apsvērumi

3.1.

Ierosinātās direktīvas 5. apsvērums un 1. pants nosaka, ka attiecīgie pienākumi, sadarbības mehānismi un drošības prasības attiecas uz visām valsts pārvaldes iestādēm un tirgus operatoriem. Ierosinātās direktīvas 5. apsvēruma un 1. panta pašreizējais teksts neņem vērā Līgumā paredzētās Eurosistēmas pilnvaras attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmas pārraudzību. Tādēļ ierosinātā direktīva jāgroza, lai pienācīgi atspoguļotu Eurosistēmas uzdevumus šajā jomā.

3.2.

Centrālo banku un citu kompetento iestāžu rīcībā esošie instrumenti un procedūras maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu ietvaros ir noteikti vairākās Savienības direktīvās un regulās, jo īpaši:

a)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK (turpmāk – “Norēķinu galīguma direktīva”) (7), kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm īstenot uzraudzības pasākumus pār to jurisdikcijā esošajām maksājumu un norēķinu sistēmām (8);

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (9) (turpmāk – “Eiropas tirgus infrastruktūras regula” (ETIG), ar kuru atzīst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Banku iestādes (EBI) un ECBS lomu regulatīvo standartu izstrādē un centrālo darījumu partneru uzraudzības īstenošanā; un

priekšlikumā regulai par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK ) (10) (turpmāk – “CVD Regula”, (CVDR)), kas nosaka, ka kompetentajām iestādēm jāpiešķir uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, jo īpaši šīs regulas 45. pants, ar kuru ievieš CVD piemērojamās uzraudzības prasības, t.sk. svarīgus noteikumus par pamatdarbības riska mazināšanu.

3.3.

Turklāt jāatzīmē, ka 2013. gada 3. jūnijā ECB Padome apstiprināja 2012. gada aprīlī izstrādātos Starptautisko norēķinu bankas un Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskās komitejas (Technical Committee of the International Organization of Securities Commissions; IOSCO) (11) Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas (Committee on Payment and Settlement Systems; CPSS) “Finanšu tirgus infrastruktūru principus” par Eurosistēmas uzraudzības īstenošanu pār visiem finanšu tirgus infrastruktūru veidiem. Tam sekoja sabiedriskā apspriešanās par regulas projektu par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (turpmāk tekstā – “SNMS regula”) (12). SNMS regula ievieš CPSS-IOSCO principus juridiski saistošā veidā un aptver sistēmiski nozīmīgas liela un neliela apjoma maksājumu sistēmas, neatkarīgi no tā, vai to darbību nodrošina Eurosistēmas NCB vai privātie uzņēmumi.

3.4.

Pastāvošie pārraudzības mehānismi (13) attiecībā uz maksājumu sistēmām un MPS jau ietver ierosinātās direktīvas 10. un 11. pantā noteiktajām procedūrām līdzvērtīgus noteikumus par agrīnās brīdināšanas procedūrām (14) un saskaņotu reaģēšanu (15) Eurosistēmā un ārpus tās, lai reaģētu uz iespējamiem kiberdrošības draudiem.

3.5.

ECB ir noteikusi augstus standartus attiecībā uz paziņošanas un riska pārvaldības pienākumiem maksājumu sistēmu jomā. Turklāt ECB regulāri izvērtē vērtspapīru norēķinu sistēmas, lai noteiktu to atbilstību izmantošanai Eurosistēmas kredītoperācijās. Tāpēc ECB uzskata par nepieciešamu nodrošināt to, ka ierosinātās direktīvas prasības, kas ietekmē kritiskās tirgus infrastruktūras un to operatorus (16), neierobežo SNMS regulā noteiktos standartus, Eurosistēmas pārraudzības politikas pamatprincipus vai citas Savienības regulas, jo īpaši ETIR un topošo CVDR. Turklāt, tie nedrīkst ietekmēt EBI vai EVTI un citu uzraudzības iestāžu pildītos uzdevumus (17).

3.6.

Neraugoties uz iepriekš minēto, ECB uzskata, ka Eurosistēmai ir svarīgi apmainīties ar attiecīgo informāciju ar TID Komiteju, kuru izveido saskaņā ar ierosinātās direktīvas 19. pantu. Šādas informācijas efektīvai apmaiņai, kur tāda informācija var būt nepieciešama, ECB, EBI un EVTI jāaicina nosūtīt savus pārstāvjus uz TID Komitejas sanāksmēm tajās lietās, kurās tiek izskatīti to pilnvaru īstenošanai nozīmīgi darba kārtības jautājumi.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 25. jūlijā.

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2013) 48 galīgā redakcija.

(2) Sk. kopīgo paziņojumu “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija” Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai: Atvērta un droša kibertelpa, JOIN(2013) 1 final.

(3) Tie ietver šādus paziņojumus: Tīklu un informācijas drošība, paziņojums “Priekšlikums Eiropas politikas pieejai” COM(2001) 298 galīgā redakcija; Drošas informācijas sabiedrības stratēģija: “Dialogs, partnerība un iespējas” COM(2006) 251 galīgā redakcija; Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība - “Eiropas aizsardzība pret liela mēroga kiberuzbrukumiem un infrastruktūru darbības pārrāvumiem — gatavības, drošības un elastīguma uzlabošana” COM(2009) 149 galīgā redakcija; Digitālā programma Eiropai COM(2010) 245 galīgā redakcija; un Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība - “Sasniegumi un turpmākie pasākumi — virzība uz globālu kiberdrošību” COM(2011) 163 galīgā redakcija.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(5) Turklāt dažās ECBS dalībvalstīs pārraudzības darbības tiek veiktas, pamatojoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas papildina un dažos gadījumos dublē Eurosistēmas kompetenci.

(6) Jēdziens “norēķins” visā šajā atzinumā aptver arī klīringu.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(8) Sk. Norēķinu galīguma direktīvas 10. panta 1. punkta trešo daļu.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(10) COM(2012) 73 galīgā redakcija.

(11) Pieejami Starptautisko norēķinu bankas interneta vietnē www.bis.org/publ/cpss94.pdf

(12) Pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(13) Sk. 2003. gada ECB paziņojumu presei par Eiropas Savienības banku uzraugu un centrālo banku saprašanās memorandu (SM) par augsta līmeņa sadarbības principiem krīžu vadības situācijās, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(14) Sk. 3. ieteikumu; Incidentu uzraudzība un paziņošana “Ieteikums par internetmaksājumu drošību -gala versija pēc sabiedriskās apspriešanas”, Eiropas neliela apjoma klientu maksājumu drošības forums (SecuRe Pay), 2013. gada janvāris, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(15) Balstoties uz principiem par saskaņoto starptautisko pārraudzību, kā uzsvērts CPSS 2005. gada pārraudzības ziņojumā, Eurosistēmas centrālās bankas ir vairākos gadījumos veiksmīgi piedalījušās saskaņotājos pasākumos, piemēram, SWIFT pārraudzības pasākumu ietvaros (Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrība un Pastāvīga pieslēguma norēķinu sistēma (CLS))

(16) Piemēram 14. panta trešajā un ceturtajā daļā tirgus operatoriem noteiktās prasības nodrošināt organizatorisko un tehnisko pasākumu veikšanu un ierosinātās direktīvas 15. panta trešajā daļā noteiktās pilnvaras apstiprināt tirgus operatoriem saistošus rīkojumus.

(17) Sk. 2.12. punktu CON/2014/9 Atzinumā par Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu Direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvu 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OL C 224, 15.7.2014., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

PIELIKUMS

Projekta redakcijas priekšlikumi

Eiropas Komisijas ierosinātā redakcija

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

5. apsvērums

“(5)

Lai aptvertu visus attiecīgos incidentus un riskus, šī direktīva būtu jāpiemēro visām tīklu un informācijas sistēmām. Valsts pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem uzticētos pienākumus tomēr nebūtu jāattiecina uz uzņēmumiem, kas nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (2) nozīmē, uz kuriem attiecas konkrētas drošības un integritātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 13.a pantā, un minētie pienākumi nebūtu jāattiecina arī uz uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, neskarot šīs direktīvas piemērošanu valsts pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem, tā neietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem uzliktos uzdevumus un pienākumus, ne arī līdzvērtīgās darbības, kuras veic ECBS dalībnieki atbilstoši to attiecīgajām nacionālajām regulējumam, jo īpaši saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzību. Dalībvalstis ievēro jau pastāvošo kārtību, kādā centrālās bankas un uzraudzības institūcijas, to kompetenču jomās, veic uzraudzības un pārraudzības funkcijas attiecībā uz šādiem operatoriem.”

5. apsvēruma redakcija ir jāgroza tā, lai atspoguļotu ECB un NCB pienākumus maksājumu un norēķinu sistēmu uzraudzības un reglamentācijas jomā. Saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta ceturto ievilkumu, viens no ECBS pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību. Ar Statūtu 22. pantu ECB ir pilnvarota pieņemt regulas, lai nodrošinātu efektīvas un drošas klīringa un maksājumu sistēmas darbību. Arī jāņem vērā, ka saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu, ECBS sekmīgi īsteno politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti. Turklāt, atbilstoši 2011. gada jūlija Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējumam (2) , maksājumu un norēķinu sistēmu uzraudzība ir centrālās bankas funkcija, kur drošības un efektivitātes mērķis tiek sasniegts kontrolējot pastāvošās un nākotnē plānotās maksājumu un norēķinu sistēmas, novērtējot to atbilstību izvirzītiem mērķiem un mudinot izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas.

Citiem vārdiem, maksājumu un norēķinu sistēmu drošības un efektivitātes nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai Eurosistēma spētu veicināt finanšu stabilitāti, īstenot monetāro politiku un uzturēt sabiedrības uzticību euro.

Turklāt saskaņā ar ECB apsvērumiem par ierosināto maksājumu pakalpojumiem direktīvas (PSD2) izvērtēšanu, jāņem vērā, ka nacionālās uzraudzības iestādes un centrālās bankas ir tās kompetentas iestādes, kas izdod pamatnostādnes attiecībā uz incidentu pārvaldību un MPS incidentu paziņošanu, kā arī izdod pamatnostādnes par incidentu paziņojumu apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm. Apsvērumā jāņem vērā arī ECB ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 piešķirtos uzdevumus.

Visbeidzot, paliek neskartas ārpus euro zonas esošo ECBS dalībnieku pildītās funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas Līgumā un Statūtos noteiktiem uzdevumiem, gadījumā, ja šādas funkcijas tiek pildītas atbilstoši šo ārpus euro zonas esošo ECBS dalībnieku valsts noteikumiem.

2. grozījums

1. panta 4. punkts un 1. panta 5. punkts (jauns)

“4.	Šī direktīva neskar ES tiesību aktus par kibernoziegumiem un Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvu 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (9).

Šī direktīva neskar arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11).

Informācijas apmaiņai sadarbības tīklā saskaņā ar III nodaļu un paziņošanai par TID incidentiem saskaņā ar 14. pantu var būt nepieciešama personas datu apstrāde. Dalībvalsts atļauj šādu apstrādi, kas ir nepieciešama šajā direktīvā izvirzīto sabiedrībai svarīgo mērķu sasniegšanai, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. pantu un Direktīvu 2002/58/EK, kā noteikts valsts tiesību aktos.”

“4.	Šī direktīva neskar ES tiesību aktus par kibernoziegumiem un Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvu 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (9).

Šī direktīva neierobežo ECB piešķirtos uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un tādām maksājumu un norēķinu sistēmām, kurām noteiktas specifiskas riska pārvaldības un drošības prasības ar ECBS tiesisko regulējumu un citām saistītām Savienības direktīvām un regulām. Šī direktīva tāpat neskar līdzvērtīgās funkcijas, ko veic ECBS dalībnieki saskaņā ar to nacionālo regulējumu.

5. 6.

Šī direktīva neskar arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11).

6. 7.

Informācijas apmaiņai sadarbības tīklā saskaņā ar III nodaļu un paziņošanai par TID incidentiem saskaņā ar 14. pantu var būt nepieciešama personas datu apstrāde. Dalībvalsts atļauj šādu apstrādi, kas ir nepieciešama šajā direktīvā izvirzīto sabiedrībai svarīgo mērķu sasniegšanai, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. pantu un direktīvu 2002/58/EK, kā noteikts valsts tiesību aktos.”

Kā iepriekš norādīts, ECBS ir ļoti ieinteresēta nodrošināt maksājumu un norēķinu sistēmu pienācīgu darbību. Tas izriet no maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu nozīmības monetārās politikas operāciju sekmīgai īstenošanai un, vispārīgi, no to lomas finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā. Tādēļ ECB iesaka ierosinātajā direktīvā ņemt vērā ECBS lomu maksājumu un norēķinu sistēmu jomā, kā arī ECBS lomu pastāvošā pārraudzības regulējuma ietvaros. ECBS rīcībā ir īpaši efektīvi līdzekļi, lai noteiktu šo sistēmu drošības un efektivitātes pakāpi. Apsvērumā jāņem vērā arī ECB ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 piešķirtos uzdevumus.

Šai direktīvai nebūtu jāskar līdzvērtīgās funkcijas, ko veic ārpus euro zonas esošie ECBS dalībnieki saskaņā ar to nacionālo regulējumu.

3. grozījums

6. panta 1. punkts

“1.	Katra dalībvalsts ieceļ valsts kompetento iestādi, kura atbild par tīklu un informācijas sistēmu drošību (turpmāk – “kompetentā iestāde”).”

“1.	Katra dalībvalsts ieceļ valsts kompetento iestādi, kura atbild par tīklu un informācijas sistēmu drošību (turpmāk – “kompetentā iestāde”). Starp kompetento iestādi un Eiropas un valstu regulatoriem ir jānodrošina efektīvā sadarbība.”

Paskaidrojums

ECB iesaka grozīt 6. panta 1. punktu, lai nodrošinātu pietiekamu sadarbības līmeni Savienības mērogā.

4. grozījums

8. panta 3. punkts

“3.

Sadarbības tīklā kompetentās iestādes:

a)	izplata agrīnus brīdinājumus par riskiem un incidentiem saskaņā ar 10. pantu;

b)	nodrošina saskaņotu reaģēšanu saskaņā ar 11. pantu;

c)	regulāri kopīgā interneta vietnē publicē nekonfidenciālu informāciju par aktuālajiem agrīnajiem brīdinājumiem un saskaņotu reaģēšanu;

d)	ja to pieprasa kāda dalībvalsts vai Komisija, kopīgi apspriež un novērtē vienu vai vairākas valsts TID stratēģijas un valsts TID sadarbības plānus, kas minēti 5. pantā, šīs direktīvas darbības jomā.

e)	ja to pieprasa kāda dalībvalsts vai Komisija, kopīgi apspriež un novērtē CERT efektivitāti, jo īpaši tad, ja tiek veiktas TID mācības Savienības mērogā;

f)	sadarbojas un apmainās ar informāciju par visiem attiecīgiem jautājumiem ar Eiropas kibernoziedzības centru Eiropolā un ar citām attiecīgajām Eiropas iestādēm, jo īpaši tādās jomās kā datu aizsardzība, enerģētika, transports, banku nozare, biržas un veselības aprūpe;

g)	savā starpā un ar Komisiju apmainās ar informāciju un paraugpraksi un palīdz viena otrai spēju veidošanā saistībā ar TID;

h)	organizē regulāras salīdzinošās izvērtēšanas par spējām un sagatavotību;

i)	organizē TID mācības Savienības līmenī un, ja nepieciešams, piedalās starptautiskās TID mācībās.”

“3.

Sadarbības tīklā kompetentās iestādes:

a)	izplata agrīnus brīdinājumus par riskiem un incidentiem saskaņā ar 10. pantu;

b)	nodrošina saskaņotu reaģēšanu saskaņā ar 11. pantu;

c)	regulāri kopīgā interneta vietnē publicē nekonfidenciālu informāciju par aktuālajiem agrīnajiem brīdinājumiem un saskaņotu reaģēšanu;

d)	ja to pieprasa kāda dalībvalsts vai Komisija, kopīgi apspriež un novērtē vienu vai vairākas valsts TID stratēģijas un valsts TID sadarbības plānus, kas minēti 5. pantā, šīs direktīvas darbības jomā. ;

e)	ja to pieprasa kāda dalībvalsts vai Komisija, kopīgi apspriež un novērtē CERT efektivitāti, jo īpaši tad, ja tiek veiktas TID mācības Savienības mērogā;

f)	sadarbojas un apmainās ar informāciju par visiem attiecīgiem jautājumiem ar Eiropas kibernoziedzības centru Eiropolā un ar citām attiecīgajām Eiropas iestādēm, jo īpaši tādās jomās kā datu aizsardzība, enerģētika, transports, banku nozare, biržas un veselības aprūpe;

g)	savā starpā un ar Komisiju apmainās ar informāciju un paraugpraksi un palīdz viena otrai spēju veidošanā saistībā ar TID;

h)	organizē regulāras salīdzinošās izvērtēšanas par spējām un sagatavotību;

i)	organizē TID mācības Savienības līmenī un, ja nepieciešams, piedalās starptautiskās TID mācībās. ;

nodrošina informācijas apmaiņu ar Eiropas un valstu regulatoriem (piemēram, finanšu sektorā ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas cieši sadarbojas, ja tiek konstatēti tādi drošības incidenti, kas varētu traucēt maksājumu un norēķinu sistēmu raitu darbību).”

Būtu nopietni jāapsver informācijas apmaiņa ar Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru vai kompetentajām iestādēm ierosinātās direktīvas izpratnē, kā arī ar EBI vai EVTI, kā kompetento iestādi, kura atbild par saskaņoto reaģēšanu ar MPS saistītu incidentu jomā.

Tāpēc ECB iesaka šo grozījumu, lai veicinātu informācijas apmaiņu un dalībvalstu saskaņotāku darbību Savienības līmenī.

5. grozījums

19. panta 1. punkts

“1.	Komisijai palīdz komiteja (Tīklu un informācijas drošības komiteja). Minētā komiteja ir komiteja regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.”

“1.	Komisijai palīdz komiteja (Tīklu un informācijas drošības komiteja). Minētā komiteja ir komiteja regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

ECB, EBI un EVTI tiek aicinātas nosūtīt savu pārstāvi uz Tīklu un Informācijas Drošības Komitejas sanāksmēm par darba kārtības jautājumiem, kas varētu ietekmēt ECB, EBI vai EVTI attiecīgo pilnvaru īstenošanu.”

ECB ir ļoti ieinteresēta pilnveidot maksājumu un norēķinu sistēmu, pakalpojumu un instrumentu drošības mehānismu kā svarīgu elementu uzticības uzturēšanā vienotajai valūtai un sekmīgā Savienības ekonomikas darbībā. Šajā nolūkā ECB iesaka uzaicināt to uz TID Komitejas sanāksmēm. Jebkurā gadījumā, saskaņā ar Līgumu, ar ECB ir oficiāli jāapspriežas par jebkuriem šādiem pasākumiem, kuri attiecas uz maksājumu sistēmām, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietilpst ECB kompetences jomās.

EBI un EVTI jāiesaista jautājumos par MPS.

(1) Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.

(2) Pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

7.10.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 352/17

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2014/C 352/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

FASOLA PIĘKNY JAŚ Z DOLINY DUNAJCA / FASOLA Z DOLINY DUNAJCA

EK Nr.: PL-PDO-0105-01189 – 19.12.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļas, kurās izdarīti grozījumi

—

☐ Produkta nosaukums

—

☒ Produkta apraksts

—

☐ Ģeogrāfiskais apgabals

—

☐ Izcelsmes apliecinājums

—

☒ Ražošanas metode

—

☐ Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

—

☐ Marķējums

—

☐ Valsts prasības

—

☐ Citur [precizēt]

2. Grozījuma(-u) veids

—

☒ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☐ Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienotais dokuments, ne kopsavilkums

—

☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar publisko iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

Grozījumi attiecībā uz 1 000 sēklu svaru. Specifikācijas 3.2. punktā (Produkta apraksts) norādītā informācija, ka 1 000 sēklu svars sasniedz 1 100–1 500 g, ir acīmredzama pārrakstīšanās. Lielas sēklas ir galvenā Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca atšķirīgā īpatnība, un patiesais 1 000 sēklu svars sasniedz 2 000–2 800 g. Ņemot vērā iepriekš minēto, 3.2. punktam pievienots šāds teikums: “Šīs pupiņas ir vieni no lielākajiem Phaseolus multiflorus jeb Phaseolus coccineus sugas pārstāvjiem”. Minētais teikums ir papildu arguments nepieciešamībai mainīt informāciju par 1 000Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca sēklu svaru.

Specifikācijas 7. punkts papildināts ar informāciju attiecībā uz parasto saulgriežu (Helianthus annuus) izmantošanu par kārtīm. Kopš Piękny Jaś pupiņu ar vijīgo stublāju audzēšanas pirmsākumiem Dunajecas ielejā, parastās saulgriezes vienmēr ir tikušas izmantotas kā balsta augi. Lauksaimnieku vidū šī metode kļūst aizvien populārāka, jo tādējādi tiek apzaļumota un uzlabota ainava. Šī informācija [ir tikusi] iekļauta nolūkā iegūt ACVN.

Turklāt Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca specifikācijas 7. punktā precizēti agronomiskie dati attiecībā uz sēšanas standartiem un rindu platumu pupiņu audzēšanai. Šīs izmaiņas bija nepieciešamas sakarā ar pēdējo dažu gadu laikā notikušu intensīvu lauksaimniecības mašīnu nomaiņu Mazpolijā. Modernajiem traktoriem, salīdzinot ar vecākiem modeļiem, ir lielāka garenbāze un platākas riepas, tādējādi radot nepieciešamību veikt izmaiņas agrotehniskajos standartos.

Ierosinātajiem grozījumiem nav ietekmes uz Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca raksturlielumiem, kas norādīti vienotā dokumenta 5.2. punktā, vai to augsto kvalitāti un raksturīgo garšu, bet tie dos iespēju nodrošināt ACVN aizsardzību ražotājiem, kas savā darbībā piemēro spēkā esošos agrotehniskos standartus.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

FASOLA PIĘKNY JAŚ Z DOLINY DUNAJCA / FASOLA Z DOLINY DUNAJCA

EK Nr.: PL-PDO-0105-01189 – 19.12.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Tikai lietošanai pārtikā paredzētu pupiņu sausās sēklas var piedāvāt tirdzniecībā ar nosaukumu Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca. “Šīs pupiņas ir vieni no lielākajiem Phaseolus multiflorus jeb Phaseolus coccineus sugas pārstāvjiem”.

Fizikālās īpašības

—	tūkstoš sēklu svars sasniedz 2 000–2 800 g atkarībā no stādījumu augsnes apstākļiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem augšanas periodā,

—

sēklas ir veselīgas, nogatavojušās, gludas, labi attīstītas un pilnas, tām ir vienmērīga nieres forma, tās ir no sāniem pieplacinātas, un tām nav piemaisījumu vai kukaiņu radītu bojājumu. Tām raksturīgs spīdīgs dīgļapvalks vienmērīgi baltā krāsā. Tām piemīt labi izžāvētām pupiņu sēklām raksturīgā smarža, tām nepiemīt pelējuma vai jebkuras citas svešas izcelsmes smaka. Mitruma saturs pupiņās nepārsniedz 18 %. Tām piemīt šīm pupiņām raksturīgā maigā, vieglā un nedaudz saldā garša.

Minimālās prasības pirms iepakošanas:

—	ne vairāk kā 0,1 % šķelto sēklu,

—	ne vairāk kā 0,1 % sakaltušu sēklu,

—	ne vairāk kā 2 % citu šķirņu balto sēklu,

—	ne vairāk kā 1 % krāsainu sēklu,

—	ne vairāk kā 1 % nevienmērīgas krāsas sēklu,

—	ne vairāk kā 0,3 % stublāju, pākšu, lapu, koksnes, iepakojuma un veselībai nekaitīgu nezāļu sēklu daļiņu,

—	ne vairāk kā 0,2 % minerālpiemaisījumu.

Šīm prasībām neatbilstošas pupiņas kopumā nedrīkst pārsniegt 1,05 %.

Ķīmiskās īpašības

—	kopproteīns 20 %–24 %,

—	jēltauki 1,0 %–2,5 %,

—	jēlšķiedra 3,3 %–4,8 %,

—	pelni 3,8 %–4,4 %

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lai nodrošinātu visaugstāko produkta kvalitāti, katrs Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca ražošanas posms jāveic 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. To nosaka tostarp tas, ka šajā apgabalā valdošie specifiskie dabas apstākļi veicina pupiņu audzēšanu. Turklāt visa ražošanas procesa pamatā ir metodes, kas tradicionālas šim reģionam, un darbu pārsvarā veic ar rokām. Šā iemesla dēļ vietējo ražotāju prasmēm ir būtiska nozīme.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca vai Fasola z Doliny Dunajca audzēšanas apgabals aptver 11 Dunajecas upes ielejas gminas: Gródek nad Dunajcem (Nowosądecki apgabals), Zakliczyn, Wojnicz, Wierzchosławice, Radłów, Wietrzychowice, Tarnów, Pleśna, Żabno (Tarnowski apgabals), Czchów (Brzeski apgabals) un Gręboszów (Dąbrowski apgabals) Mazpolijas vojevodistē.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dunajecas ieleju izveidojusi Dunajecas upe. To raksturo topogrāfijas dažādība. Apgabala augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās virzienā no Gródek nad Dunajcem uz Wietrzychowice, kas ir viszemāk Dunajecas ielejā esošā gmina. Ainavas galvenā ass ir plaša terasveida ieleja, kas stiepjas virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem. Dunajecas upes līkumotā gultne, kuras platums ir 50–150 m, ir daļēji regulēta un ar nostiprinātiem krastiem. Gar to stiepjas akmeņu joslas, virs tām, izteikti atdalīta, atrodas paliene, kas aizņem lielāko daļu ielejas lejasdaļas. Arktiskās gaisa masas ieleju šķērso virzienā uz dienvidiem, bet siltās gaisa masas – uz ziemeļiem. Ieleju sasniedz arī fēna vējš. Pavasarī un rudenī rīta miglas ietekmē diennakts temperatūras svārstības nav krasas. Dunajecas ielejai raksturīgā forma nosaka arī siltā gaisa masu ieplūdi pavasarī un vasarā.

Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca stādījumi atrodas samērā zemā līmenī, kas aizsargā laukus no vēja. Aluviālo dūņu augsnes, kurās šie stādījumi atrodas, ir īpaši labvēlīgas šai šķirnei gan pieejamo minerālvielu satura un pH ziņā, gan augšanas perioda nokrišņu daudzuma un sadalījuma ziņā. Dunajecas ielejas lauku saimniecību augsnē ir ļoti augsts magnija saturs (12,2–15 mg uz 100 g augsnes).

Tarnovas apgabals, kas atrodas Dunajecas ielejas centrā, ir viens no siltākajiem Polijā. Dunajecas ielejā diennakts vidējā temperatūra sasniedz noteiktās termiskās robežas, proti, > 0, > 5, > 10 un > 15 °C, datumos, kas ir dažas dienas līdz pat vairāk par 12 dienām agrāk nekā citos Polijas reģionos. Turklāt vidējā vairāku gadu gaisa temperatūra Tarnovā ir par 0,8 °C augstāka nekā Krakovā, kas atrodas aptuveni 90 km attālumā.

5.1.1. Cilvēkfaktori

Lauksaimnieki, kas ir audzējuši Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca vairāku paaudžu garumā, ir izkopuši prasmes, kas vajadzīgas, lai izaudzētu un novāktu pupiņas ar atbilstīgām īpašībām. Īpaši svarīgas ir šādas prasmes: sēklas materiāla pavairošana paša lauksaimnieka saimniecībā, pareizā sēšanas laika izvēle, tādējādi novēršot salnu radītus zudumus, augsnes sagatavošana sējai, pareiza skaita sēklu (3–5) ievietošana augsnē izveidotā atsevišķā bedrītē, pareizo kāršu izvēle un metode, kā nodrošināt, lai pupiņas ap tām apvijas, kā arī labākā brīža izvēle stādu nogriešanai, lai pupiņas pirms pirmajām salnām varētu izžūt. Tikai visa ražošanas procesa prasmīga vadīšana var nodrošināt labu un līdzsvarotu pupiņu ražu ar augstu sēklas kvalitāti. Pupiņu audzēšana ir galvenokārt roku darbs, kam nepieciešama liela rūpība, aizrautība un katra uzdevuma savlaicīga veikšana atkarībā no attiecīgā gada laikapstākļiem.

5.2. Produkta specifika

Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca pupiņu raksturlielumi ir šādi:

— magnija (Mg) saturs– par vidēji 80 mg/kg augstāks nekā pupiņām, kas audzētas ārpus 4. punktā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala,

— mitruma saturs– nepārsniedz 18 %,

— salda garša– apstiprināta, veicot sensoro vērtēšanu laboratorijā,

— struktūra un konsistence– maiga, kas “kūst mutē”, pavisam nedaudz miltaina,

— miziņas biezums– novērtēta kā plāna, veicot sensoro vērtēšanu laboratorijā,

— miziņas mīkstums– novērtēta kā mīksta, veicot sensoro vērtēšanu laboratorijā,

— gatavošanas laiks– 10 minūtes īsāks nekā pupiņām, kas audzētas ārpus 4. punktā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca ir produkts, kas izveidojies, tikai pateicoties konkrētu dabas faktoru (t. i. klimats un augsne) kopuma un vietējo ražotāju prasmju apvienojumam. Tikai tas nodrošina produkta unikālo kvalitāti.

Augstais magnija (Mg) saturs augsnē apgabalā, kurā audzē Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca, palielina šā elementa saturu sēklās, un, ja sēklas novāc īstajā laikā, tas palīdz nodrošināt produktam raksturīgo saldeno garšu.

Dunajecas ielejas auglīgās aluviālo dūņu augsnes un klimats ir piemērots pupiņu audzēšanai un nodrošina ļoti labus apstākļus to augšanai un attīstībai. Gaisa temperatūras diapazons augšanas periodā, nokrišņu daudzums un sadalījums lielā mērā veicina Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca pienācīgu attīstību un labu ražu. Nesaraujamā saikne starp šiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem un prasmēm, kas vajadzīgas, lai izvēlētos atbilstošo sēšanas laiku, sagatavotu augsni sēšanai, ievietotu pareizo sēklu skaitu augsnē izveidotajās atsevišķajās bedrītēs un izvēlētos labāko brīdi stādu nogriešanai, nodrošina bagātīgu lielizmēra pupiņu ražu. Pareizā laika izvēle stādu nogriešanai un to atstāšana svaigā gaisā atbilstīgu laika periodu, kā arī labvēlīgie atmosfēras apstākļi apgabalā ļauj ražot sēklas ar zemāku mitruma saturu un plānāku dīgļapvalku salīdzinājumā ar tām Phaseolus multiflorus, kuru izcelsme ir ārpus Dunajecas ielejas. Sēklu šķirošana ar rokām nodrošina stingru kvalitātes standartu ievērošanu attiecībā uz Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca sēklām.

Sēklu žāvēšana dabiskā ceļā, šo procesu nepastiprinot vai nepaātrinot, ļauj panākt vienmērīgu starpšūnu telpas samazināšanos, neizraisot šūnapvalku degradāciju. Šāda apstrāde nodrošina to, ka Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca / Fasola z Doliny Dunajca ir īss gatavošanas laiks, maiga struktūra un konsistence, kā arī ļoti mīksts dīgļapvalks salīdzinājumā ar tām Phaseolus multiflorus sēklām, kuru izcelsme ir ārpus 4. punktā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

http://www.minrol.gov.pl/pol/Jakosc-zywnosci/Produkty-regionalne-i-tradycyjne/Zlozone-wnioski-o-rejestracje-Produkty-regionalne-i-tradycyjne/OGLOSZENIE-MINISTRA-ROLNICTWA-I-ROZWOJU-WSI-z-dnia-25-pazdziernika-2013-roku2

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 352

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 7. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2014/C 352/01	Paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 5. punkta a) apakšpunktu par dalībvalstu muitas administrāciju informācijas sniegšanu attiecībā uz preču muitas nomenklatūras klasifikāciju	1

2014/C 352/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7373 – Ortner / Strauss / UBM) ( 1 )	3

2014/C 352/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7316 – Det Norske Oljeselskap / Marathon Oil Norge) ( 1 )	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2014/C 352/05	Euro maiņas kurss	12

2014/C 352/06	Paziņojums par izcelsmes noteikumu piemērošanu un par pagaidu apturēšanu attiecībā uz Partnerattiecību pagaidu nolīguma starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses, provizorisko piemērošanu	13

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 352/07	Paziņojums uzņēmējiem – Jaunākā posma pieprasījumi par autonomo kopējā muitas tarifa nodokļu nepiemērošanu dažiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem	14

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 352/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7423 – VINCI / Imtech ICT) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	15

2014/C 352/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7333 – Alitalia / Etihad) ( 1 )	16

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2014/C 352/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	17

3., 5. un 16. nodaļa	O/10
07.12	O/1
29.nodaļa	O/8
28.33	O/30
29.34	O/9
30.02	O/7

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2014/C 352/04	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2014. gada 25. jūlijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (CON/2014/58)	4

1902.30/1	O/12
2005.80/1	O/13
2008.99/3	O/14
2106.90/29	O/15
3824.90/20	O/16
3913.90/1	O/17
4303.90/1	O/18
5402.20/1	O/19
6204.62/1	O/20
6206.30/1	O/21
6214.90/2	O/22
8473.30/3	O/23
8517.70/1	O/24
8517.70/2	O/25
8537.10/2	O/26
8543.70/6-7	O/27
9018.39/1	O/11
9403.20/2	O/28
9705.00/1-3	O/29

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2565
JPY	Japānas jena	137,25
DKK	Dānijas krona	7,4439
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78575
SEK	Zviedrijas krona	9,0773
CHF	Šveices franks	1,2120
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,1575
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,481
HUF	Ungārijas forints	308,27
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,1844
RON	Rumānijas leja	4,4090
TRY	Turcijas lira	2,8588
AUD	Austrālijas dolārs	1,4381
CAD	Kanādas dolārs	1,4078
HKD	Hongkongas dolārs	9,7465
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6104
SGD	Singapūras dolārs	1,6054
KRW	Dienvidkorejas vona	1 341,07
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,1403
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7149
HRK	Horvātijas kuna	7,6415
IDR	Indonēzijas rūpija	15 316,16
MYR	Malaizijas ringits	4,0996
PHP	Filipīnu peso	56,276
RUB	Krievijas rublis	50,0375
THB	Taizemes bāts	40,986
BRL	Brazīlijas reāls	3,0014
MXN	Meksikas peso	16,8044
INR	Indijas rūpija	77,2500


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ