ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 282
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

57. sējums
2014. gada 25. augusts

Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Savienības Tiesa

2014/C 282/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2014/C 282/02

Lieta C-578/11 P: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums – Deltafina SpA/Eiropas Komisija Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Itālijas jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Atbrīvojums no naudas sodiem — Pienākums sadarboties — Tiesības uz aizstāvību — Pārbaudes tiesā robežas — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu — Liecinieku vai lietas dalībnieku nopratināšana — Saprātīgs termiņš — Vienlīdzīgas attieksmes princips

2

2014/C 282/03

Lieta C-243/12 P: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums – FLS Plast A/S/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Plastikāta rūpniecisko maisu nozare — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Vispārējās tiesas neierobežota kompetence — Pienākums norādīt pamatojumu — Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā — Mātesuzņēmuma atbildība par meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda samaksu — Samērīgums — Tiesvedība Vispārējā tiesā — Sprieduma taisīšana saprātīgā termiņā

2

2014/C 282/04

Lieta C-377/12: Tiesas (virspalāta) 2014. gada 11. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome Prasība atcelt tiesību aktu — Padomes Lēmums 2012/272/ES par Pamatnolīguma par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku parakstīšanu Savienības vārdā — Juridiskā pamata izvēle — LESD 79., 91., 100., 191. un 209. pants — Trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšana — Transports — Vide — Sadarbība attīstības jomā

3

2014/C 282/05

Lieta C-461/12: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Gerechtshof te 's-Hertogenbosch (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Granton Advertising BV/Inspecteur van de Belastingdienst Haaglanden/kantoor Den Haag Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sestā PVN direktīva — Atbrīvojumi no nodokļa — 13. panta B daļas d) punkta 3. un 5. apakšpunkts — Jēdzieni citi vērtspapīri un citi tirgojami dokumenti — Pārdošanas veicināšanas sistēma — Atlaižu karte — Nodokļa bāze

4

2014/C 282/06

Apvienotās lietas no C-501/12 līdz C-540/12 un C-541/12: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Thomas Specht (C-501/12), Jens Schombera (C-502/12), Alexander Wieland (C-503/12), Uwe Schönefeld (C-504/12), Antje Wilke (C-505/12), Gerd Schini (C-506/12), Rena Schmeel (C-540/12), Ralf Schuster (C-541/12)/Land Berlin, Bundesrepublik Deutschland Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 2000/78/EK — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts — Tieša diskriminācija vecuma dēļ — Ierēdņu pamatalgas noteikšana atkarībā no vecuma — Pārejas noteikumi — Atšķirīgas attieksmes saglabāšana — Pamatojumi — Tiesības uz atlīdzinājumu — Dalībvalsts atbildība — Līdzvērtības un efektivitātes principi

4

2014/C 282/07

Lieta C-507/12: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jessy Saint Prix/Secretary of State for Work and Pensions Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 45. pants — Direktīva 2004/38/EK — 7. pants — Darba ņēmēja jēdziens — Eiropas Savienības pilsone, kas ir pārtraukusi strādāt fizisku ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu

5

2014/C 282/08

Lieta C-531/12 P: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums – Commune de Millau, Société d'économie mixte d'équipement de l'Aveyron (SEMEA)/Eiropas Komisija Apelācija — Šķīrējklauzula — Subsīdiju līgums vietējās attīstības darbības veikšanai — Daļas no pārskaitītajiem avansa maksājumiem atmaksa — Parāda pārņemšana — Vispārējās tiesas kompetence — Noilgums — Komisijas atbildība

6

2014/C 282/09

Lieta C-556/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TDC A/S/Teleklagenævnet Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Direktīva 2002/19/EK — 2. panta a) punkts — Piekļuve īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām, kā arī to izmantošanai — 5., 8., 12. un 13. pants — Valsts regulatīvo iestāžu kompetence — Pienākums attiecībā uz piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām, kā arī to izmantošanai — Uzņēmums ar būtisku ietekmi konkrētā tirgū — Atzarkabelis no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās — Pienākuma izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu samērīgums — Direktīva 2002/21/EK — 8. pants — Valsts regulatīvo iestāžu uzdevumu izpildes vispārīgie mērķi

7

2014/C 282/10

Lieta C-574/12: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Centro Hospitalar de Setúbal, EPE, Serviço de Utilização Comum dos Hospitais (SUCH)/Eurest Portugal – Sociedade Europeia de Restaurantes Lda Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Direktīva 2004/18/EK — Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, nesākot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru (tā dēvētā in house piešķiršana) — Izraudzītais pretendents, kas juridiski ir nošķirts no līgumslēdzējas iestādes — Slimnīcu palīdzības un atbalsta pakalpojumu sniegšanas centrs — Bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija — Partneru vairākums, ko veido līgumslēdzējas iestādes — Partneru mazākums, ko veido privāttiesību subjekti, kas ir bezpeļņas labdarības organizācijas — Darbība, no kuras gada apgrozījuma vismaz 80 % ir partneru peļņa

8

2014/C 282/11

Lieta C-11/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bayer CropScience AG/Deutsches Patent- und Markenamt Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Patentu tiesības — Augu aizsardzības līdzekļi — Papildu aizsardzības sertifikāts — Regula (EK) Nr. 1610/96 — 1. un 3. pants — Līdzekļa un aktīvo vielu jēdzieni — Aizsargviela

8

2014/C 282/12

Apvienotās lietas C-39/13 un C-41/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Inspecteur van de Belastingdienst/Noord/kantoor Groningen/SCA Group Holding BV (C-39/13), X AG u.c./Inspecteur van de Belastingdienst Amsterdam (C-40/13), Inspecteur van de Belastingdienst Holland-Noord/kantoor Zaandam/MSA International Holdings BV, MSA Nederland BV (C-41/13) Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Viena vienība aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām no viena koncerna uzņēmumiem — Pieteikums — Atteikuma pamati — Viena vai vairāku starpniekuzņēmumu vai mātesuzņēmuma reģistrācijas vieta citā dalībvalstī — Pastāvīga uzņēmuma neesamība valstī, kurā apliek ar nodokli

9

2014/C 282/13

Apvienotās lietas C-53/13 un C-80/13: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Krajský soud v Ostravě, Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Strojírny Prostějov a.s. (C-53/13), ACO Industries Tábor s.r.o. (C-80/13)/Odvolací finanční ředitelství Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Pagaidu darba aģentūra — Darba ņēmēju norīkošana darbā, ko veic citā dalībvalstī rezidējoša aģentūra — Ierobežojums — Uzņēmums, kas izmanto darbaspēku — Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā no šo darba ņēmēju ienākumiem — Pienākums — Iemaksa valsts budžetā — Pienākums — Darba ņēmēju, ko norīkojusi darbā valsts aģentūra, gadījums — Šādu pienākumu neesamība

10

2014/C 282/14

Lieta C-75/13: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SEK Zollagentur GmbH/Hauptzollamt Gießen Muitas savienība un kopējais muitas tarifs — Tādu preču izņemšana no muitas uzraudzības, kas ir apliekamas ar ievedmuitas nodokli — Muitas parāda rašanās

10

2014/C 282/15

Lieta C-118/13: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Landesarbeitsgericht Hamm (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gülay Bollacke/K + K Klaas & Kock B. V. & Co. KG Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — Darba laika organizēšana — Ikgadējs apmaksāts atvaļinājums — Finansiāla atlīdzība nāves gadījumā

11

2014/C 282/16

Lieta C-156/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Digibet Ltd, Gert Albers/Westdeutsche Lotterie GmbH & Co. OHG Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — LESD 56. pants — Azartspēles — Tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēti aizliegumi attiecībā uz azartspēlēm internetā un kas uz ierobežotu laiku netika piemēroti kādā dalībvalsts federālajā vienībā — Saskaņotība — Samērīgums

12

2014/C 282/17

Apvienotās lietas C-217/13 un C-218/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Oberbank AG (C-217/13), Banco Santander SA (C-218/13), Santander Consumer Bank AG (C-218/13)/Deutscher Sparkassen- und Giroverband eV Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Preču zīmes — Direktīva 2008/95/EK — 3. panta 1. un 3. punkts — Preču zīme, ko veido sarkanā krāsa bez kontūrām un kas reģistrēta attiecībā uz banku pakalpojumiem — Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu — Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja — Pierādījumi — Aptauja — Brīdis, kurā ir jābūt iegūtai atšķirtspējai izmantošanas rezultātā — Pierādīšanas pienākums

12

2014/C 282/18

Lieta C-314/13: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Užsienio reikalų ministerija, Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba/Vladimir Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pari ZAO, BT Telecommunications PUE Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju — Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Atkāpes — Ar juridiskiem pakalpojumiem saistītu profesionālo honorāru samaksa — Kompetentās valsts iestādes rīcības brīvība — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Līdzekļu pretlikumīgās izcelsmes ietekme — Neesamība

13

2014/C 282/19

Lieta C-330/13: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Аdministrativen sad – Burgas (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lukoyl Neftohim Burgas AD/Nachalnik na Mitnicheski punkt Pristanishte Burgas Tsentar pri Mitnitsa Burgas Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopējais muitas tarifs — Kombinētā nomenklatūra — Preču klasifikācija — Prece, kura aprakstīta kā smagā eļļa, smēreļļa vai citāda eļļa, kas paredzēta specifiskiem pārstrādes procesiem — Pozīcijas 2707 un 2710 — Aromātiskās sastāvdaļas un nearomātiskās sastāvdaļas — Saikne starp Kombinēto nomenklatūru un harmonizēto sistēmu

14

2014/C 282/20

Lieta C-345/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Karen Millen Fashions Ltd/Dunnes Stores, Dunnes Stores (Limerick) Ltd Regula (EK) Nr. 6/2002 — Kopienas dizainparaugs — 6. pants — Individuāls raksturs — Atšķirīgs kopējais iespaids — 85. panta 2. punkts — Nereģistrēts Kopienas dizainparaugs — Spēkā esamība — Nosacījumi — Pierādīšanas pienākums

15

2014/C 282/21

Lieta C-377/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta, SA/Autoridade Tributária e Aduaneira Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Jēdziens dalībvalsts tiesa — Tribunal Arbitral Tributário — Direktīva 69/335/EEK — 4. un 7. pants — Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana — 1984. gada 1. jūlijā spēkā esoša zīmognodeva — Šīs zīmognodevas atcelšana, vēlāk – tās ieviešana no jauna

16

2014/C 282/22

Lieta C-166/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. aprīlī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – MedEval – Qualitäts-, Leistungs- und Struktur–Evaluierung im Gesundheitswesen GmbH/Bundesvergabeamt

16

2014/C 282/23

Lieta C-224/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-226/12 Lidl Stiftung & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 7. maijā iesniedza Lidl Stiftung & Co. KG

17

2014/C 282/24

Lieta C-237/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-225/12 Lidl Stiftung & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 13. maijā iesniedza Lidl Stiftung & Co. KG

18

2014/C 282/25

Lieta C-266/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 2. jūnijā iesniedza Audiencia Nacional (Spānija) – Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones obreras (CC.OO.)/Tyco Integrated Security S.L. y Tyco Integrated Fire & Security Corporation Servicios S.A.

19

2014/C 282/26

Lieta C-267/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 14. marta spriedumu lietā T-297/11 Buzzi Unicem SpA/Eiropas Komisija 2014. gada 30. maijā iesniedza Buzzi Unicem SpA

20

2014/C 282/27

Lieta C-268/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 14. marta spriedumu lietā T-305/11 Italmobiliare SpA/Eiropas Komisija 2014. gada 30. maijā iesniedza Italmobiliare SpA

21

2014/C 282/28

Lieta C-271/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – LFB Biomédicaments, Association des déficitaires en Alpha 1 Antitrypsine (Association ADAAT Alpha 1-France)/Ministre du travail, de l’emploi et de la santé, Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l' l'Etat

23

2014/C 282/29

Lieta C-273/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Pierre Fabre Médicament/Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l'Etat, Ministre des affaires sociales et de la santé

23

2014/C 282/30

Lieta C-292/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. jūnijā iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) – Grieķijas Republika/Stefanos Stroumpoulis u.c.

24

 

Vispārējā tiesa

2014/C 282/31

Lieta T-137/09 RENV: Vispārējās tiesas 2014. gada 12. jūnija spriedums – Nike International/ITSB – Muñoz Molina (R 10) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes R 10 reģistrācijas pieteikums — Nereģistrēta valsts vārdiska preču zīme R 10 — Valsts preču zīmes nodošana — Pierādījums par agrākas preču zīmes īpašumtiesībām

25

2014/C 282/32

Lieta T-16/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Nīderlande/Komisija ELVGF — Garantiju nodaļa — ELGF un ELFLA — No finansējuma izslēgti izdevumi — Izdevumi, kas veikti saistībā ar Eiropas kvotu sistēmu kartupeļu cietes ražošanai — Tiesības uz aizstāvību

25

2014/C 282/33

Lieta T-644/11 P: Vispārējās tiesas 2014. gada 4. jūlija spriedums – Kimman/Komisija Apelācijas sūdzība — Pretapelācijas sūdzība — Civildienests — Ierēdņi — Novērtējums — Novērtējuma ziņojums — 2009. gada novērtējums — Prasības pieteikuma un sūdzības savstarpējās atbilstības prasība — Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punkts — Ad hoc grupas atzinums — Sagrozīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā

26

2014/C 282/34

Lieta T-184/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 9. jūlija spriedums – Moonich Produktkonzepte & Realisierung/ITSB – Thermofilm Australia (HEATSTRIP) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes HEATSTRIP reģistrācijas pieteikums — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts — Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. pants

27

2014/C 282/35

Lieta T-203/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Alchaar/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju — Privātpersonas iekļaušana attiecīgo personu sarakstā — Saikne ar režīmu — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu — Pienākums norādīt pamatojumu — Pierādīšanas pienākums — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Samērīgums — Tiesības uz īpašumu — Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

27

2014/C 282/36

Lieta T-239/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedums – – Jyoti Ceramic Industries/ITSB – DeguDent (ZIECON) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes ZIECON reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme CERCON — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas — Regulas Nr. 207/2009 76. pants

28

2014/C 282/37

Apvienotās lietas T-319/12 un T-321/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Spānija/Komisija Valsts atbalsts — Kinematogrāfija — Atbalsts kinostudijas kompleksa būvniecībai un ekspluatācijai — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Kritērijs par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā — Valsts reģionālais atbalsts — Atbalsts kultūras veicināšanai — Pienākums norādīt pamatojumu

29

2014/C 282/38

Lieta T-329/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 9. jūlija spriedums – Al-Tabbaa/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojuši pasākumi pret Sīriju — Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tranzītam caur to — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda vērtējumā

29

2014/C 282/39

Lieta T-520/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 9. jūlija spriedums – Pågen Trademark/ITSB (gifflar) Kopienas preču zīme — Kopienas grafiskas preču zīmes gifflar reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Aprakstošs raksturs — Atšķirtspējas neesamība — Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts

30

2014/C 282/40

Lieta T-565/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – National Iranian Tanker Company/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda vērtējumā — Atcelšanas iedarbības laikā pielāgošana

31

2014/C 282/41

Lieta T-1/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 4. jūlija spriedums – Advance Magazine Publishers/ITSB – Montres Tudor (GLAMOUR) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes GLAMOUR reģistrācijas pieteikums — Agrāka starptautiska preču zīme TUDOR GLAMOUR — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

32

2014/C 282/42

Lieta T-20/13 P: Vispārējās tiesas 2014. gada 26. jūnija spriedums – Marcuccio/Komisija Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Pensijas un invaliditātes pabalsts — Pensionēšanās invaliditātes dēļ — Invaliditātes komiteja — Sastāvs — Ārstu iecelšana — Attiecīgā ierēdņa bezdarbība otra ārsta iecelšanai — Tiesas priekšsēdētāja iecelts otrs ārsts — Trešā ārsta iecelšana saskaņā ar kopīgu pirmā un otrā ieceltā ārsta piekrišanu — Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pants — Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana pēc Vispārējās tiesas veiktās lietas nodošanas atpakaļ

32

2014/C 282/43

Lieta T-155/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Zanjani/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Ieceļošanas ierobežojumi — Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš prasības celšanai — Pieņemamība — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda vērtējumā — Atcelšanas seku iedarbības laikā pielāgošana

33

2014/C 282/44

Lieta T-157/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Sorinet Commercial Trust Bankers/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš prasības celšanai — Prasījumu grozīšanas termiņš — Pieņemamība — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda vērtējumā — Atcelšanas seku pielāgošana laikā

34

2014/C 282/45

Lieta T-181/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Sharif University of Technology/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš prasības celšanai — Pieņemamība — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda vērtējumā

35

2014/C 282/46

Lieta T-345/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 4. jūlija spriedums – Construcción, Promociones e Instalaciones/ITSB – Copisa Proyectos y Mantenimientos Industriales (CPI COPISA INDUSTRIAL) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes CPI COPISA INDUSTRIAL reģistrācijas pieteikums — Agrāka Spānijas grafiska preču zīme Cpi construcción promociones e instalaciones, s.a. un agrāks komercnosaukums Construcción, Promociones e Instalaciones, S. A.-C.P.I. — Relatīvi atteikuma pamati — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts — Agrākas preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu neesamība — Agrāka komercnosaukuma izmantošanas komercdarbībā pierādījumu neesamība

36

2014/C 282/47

Lieta T-480/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedums – You-View.tv/ITSB – YouView TV (YouView+) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes YouView+ reģistrācijas pieteikums — Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme YouView You-View.tv — Dokumentu novēlota iesniegšana — Rīcības brīvība, ko piešķir Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts — Jēdziens ja vien nav paredzēts citādi — Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punkts

36

2014/C 282/48

Lieta T-242/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. aprīlī – The Smiley Company/ITSB (Sejas forma)

37

2014/C 282/49

Lieta T-234/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. aprīlī – The Smiley Company/ITSB (Sejas forma)

38

2014/C 282/50

Lieta T-244/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. aprīlī – The Smiley Company/ITSB (Sejas attēlojums zvaigznes formā)

38

2014/C 282/51

Lieta T-382/14: Prasība, kas celta 2014. gada 19. maijā – Rintisch/ITSB – Compagnie laitière européenne (PROTICURD)

39

2014/C 282/52

Lieta T-411/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. jūnijā – Coca–Cola/ITSB (Pudeles forma)

39

2014/C 282/53

Lieta T-418/14: Prasība, kas celta 2014. gada 25. maijā – Sina Bank/Padome

40

2014/C 282/54

Lieta T-419/14: Prasība, kas celta 2014. gada 12. jūnijā – The Goldman Sachs Group/Komisija

41

2014/C 282/55

Lieta T-431/14: Prasība, kas celta 2014. gada 12. jūnijā – Volkswagen/ITSB (CHOICE)

42

2014/C 282/56

Lieta T-434/14: Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Arbuzov/Padome

42

2014/C 282/57

Lieta T-437/14: Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Apvienotā Karaliste/Komisija

43

2014/C 282/58

Lieta T-438/14: Prasība, kas celta 2014. gada 13. jūnijā – Silec Cable un General Cable/Komisija

44

2014/C 282/59

Lieta T-439/14: Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – LS Cable & System Ltd/Komisija

45

2014/C 282/60

Lieta T-446/14: Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Taihan Electric Wire/Komisija

46

2014/C 282/61

Lieta T-447/14: Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – nkt cables un NKT Holding/Komisija

47

2014/C 282/62

Lieta T-448/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Hitachi Metals/Komisija

48

2014/C 282/63

Lieta T-449/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Nexans France un Nexans/Komisija

49

2014/C 282/64

Lieta T-487/14: Prasība, kas celta 2014. gada 27. jūnijā – CHEMK un KF/Komisija

49

2014/C 282/65

Lieta T-488/14: Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Mdr Inversiones/Komisija

50

2014/C 282/66

Lieta T-489/14: Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Espacio Activos Financieros/Komisija

51

2014/C 282/67

Lieta T-491/14: Prasība, kas celta 2014. gada 30. jūnijā – Bodegas Muga/Komisija

51

2014/C 282/68

Lieta T-492/14: Prasība, kas celta 2014. gada 30. jūnijā – La Perla/ITSB – Alva Management (LA PERLA)

52

2014/C 282/69

Lieta T-500/14: Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Derivados del Flúor/Komisija

53

2014/C 282/70

Lieta T-501/14: Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Fami-Cuatro de Inversiones/Komisija

53

2014/C 282/71

Lieta T-502/14: Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Torrevisa/Komisija

54

2014/C 282/72

Lieta T-503/14: Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Euroways/Komisija

54

2014/C 282/73

Lieta T-504/14: Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Sertrans Catalunya/Komisija

55

2014/C 282/74

Lieta T-506/14: Prasība, kas celta 2014. gada 27. jūnijā – Grandi Navi Veloci/Komisija

55

LV

 

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/1

Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

2014/C 282/01

Pēdējā publikācija

OV C 261, 11.8.2014.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 253, 4.8.2014.

OV C 245, 28.7.2014.

OV C 235, 21.7.2014.

OV C 223, 14.7.2014.

OV C 212, 7.7.2014.

OV C 202, 30.6.2014.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/2

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums – Deltafina SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-578/11 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Itālijas jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Atbrīvojums no naudas sodiem - Pienākums sadarboties - Tiesības uz aizstāvību - Pārbaudes tiesā robežas - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Liecinieku vai lietas dalībnieku nopratināšana - Saprātīgs termiņš - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

2014/C 282/02

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deltafina SpA (pārstāvji – J.-F. Bellis, F. Di Gianni, G. Coppo, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Gippini Fournier un L. Malferrari)

Rezolutīvā daļa:

1)

apelācijas sūdzību noraidīt;

2)

Deltafina SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 25, 28.01.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/2

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums – FLS Plast A/S/Eiropas Komisija

(Lieta C-243/12 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Plastikāta rūpniecisko maisu nozare - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vispārējās tiesas neierobežota kompetence - Pienākums norādīt pamatojumu - Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā - Mātesuzņēmuma atbildība par meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda samaksu - Samērīgums - Tiesvedība Vispārējā tiesā - Sprieduma taisīšana saprātīgā termiņā)

2014/C 282/03

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: FLS Plast A/S (pārstāvji – M. Thill-Tayara un Y. Anselin, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre un V. Bottka, pārstāvji, kuriem palīdz M. Gray, Barrister)

Rezolutīvā daļa:

1)

apelācijas sūdzību noraidīt;

2)

FLS Plast A/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 319, 20.10.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/3

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 11. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-377/12) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Padomes Lēmums 2012/272/ES par Pamatnolīguma par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku parakstīšanu Savienības vārdā - Juridiskā pamata izvēle - LESD 79., 91., 100., 191. un 209. pants - Trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšana - Transports - Vide - Sadarbība attīstības jomā)

2014/C 282/04

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Bartelt, G. Valero Jordana, F. Erlbacher)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Vitro un J.–P. Hix)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, D. Hadroušek un E. Ruffer), Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze, J. Möller un N. Graf Vitzthum), Īrija (pārstāvji – E. Creedon un M. A. Joyce, kam palīdz A. Carroll, barrister), Grieķijas Republika (pārstāvji – S. Chala un G. Papagianni), Austrijas Republika (pārstāvji – C. Pesendorfer), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – sākotnēji A. Robinson, vēlāk E. Jenkinson un M. Holt, kam aplīdz J. Holmes, barrister)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2012. gada 14. maija Lēmumu 2012/272/ES par to, lai Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses, ciktāl Eiropas Savienības Padome tajā ir pievienojusi juridiskos pamatus par trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, transportu un vidi;

2)

Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)

Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Austrijas Republika, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1)  OV C 319, 20.10.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/4

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Gerechtshof te 's-Hertogenbosch (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Granton Advertising BV/Inspecteur van de Belastingdienst Haaglanden/kantoor Den Haag

(Lieta C-461/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta B daļas d) punkta 3. un 5. apakšpunkts - Jēdzieni “citi vērtspapīri” un “citi tirgojami dokumenti” - Pārdošanas veicināšanas sistēma - Atlaižu karte - Nodokļa bāze)

2014/C 282/05

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te 's-Hertogenbosch

Pamatlietas puses

Prasītāja: Granton Advertising BV

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst Haaglanden/kantoor Den Haag

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK, par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas atlaižu kartes pārdošana, kāda tiek aplūkota pamatlietā, nav darījums ar “citiem vērtspapīriem” vai darījums, kas attiecas uz “citiem tirgojamiem dokumentiem”, šīs tiesību normas attiecīgi 5. un 3. apakšpunkta izpratnē, kur ir minēti noteikti darījumi, kas dalībvalstīm ir jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa.

(1)  OV C 9, 12.1.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/4

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Thomas Specht (C-501/12), Jens Schombera (C-502/12), Alexander Wieland (C-503/12), Uwe Schönefeld (C-504/12), Antje Wilke (C-505/12), Gerd Schini (C-506/12), Rena Schmeel (C-540/12), Ralf Schuster (C-541/12)/Land Berlin, Bundesrepublik Deutschland

(Apvienotās lietas no C-501/12 līdz C-540/12 un C-541/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts - Tieša diskriminācija vecuma dēļ - Ierēdņu pamatalgas noteikšana atkarībā no vecuma - Pārejas noteikumi - Atšķirīgas attieksmes saglabāšana - Pamatojumi - Tiesības uz atlīdzinājumu - Dalībvalsts atbildība - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

2014/C 282/06

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāji: Thomas Specht (C-501/12), Jens Schombera (C-502/12), Alexander Wieland (C-503/12), Uwe Schönefeld (C-504/12), Antje Wilke (C-505/12), Gerd Schini (C-506/12), Rena Schmeel (C-540/12), Ralf Schuster (C-541/12)

Atbildētājas: Land Berlin, Bundesrepublik Deutschland

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ierēdņu atalgojuma nosacījumi ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā;

2)

Direktīvas 2000/78 2. pants un 6. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds pasākums, kāds aplūkots pamatlietā, atbilstoši kuram katras amata pakāpes ietvaros ierēdņa pamatalgas līmenis, viņu pieņemot darbā, tiek noteikts atkarībā no viņa vecuma;

3)

Direktīvas 2000/78 2. pants un 6. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā, kurā paredzēti noteikumi pirms šī tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā apstiprināto ierēdņu pārklasificēšanai jaunās atalgojuma sistēmas ietvaros un kurā paredzēts, ka līmeni, kurā tie turpmāk tiks klasificēti, nosaka tikai atbilstoši pamatalgai, ko tie saņēma atbilstoši vecajai atalgojuma sistēmai, kuras pamatā savukārt bija diskriminācija ierēdņa vecuma dēļ, un, otrkārt, ka vēlāka virzība uz nākamo atalgojuma līmeni turpmāk tiek noteikta vienīgi atbilstoši profesionālajai pieredzei, kas iegūta kopš minētā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā;

4)

tādos apstākļos, kādi ir pamatlietās, Savienības tiesībās un it īpaši Direktīvas 2000/78 17. pantā nav paredzēts diskriminētajiem ierēdņiem retroaktīvi piešķirt naudas summu, kas atbilst starpībai starp faktiski saņemto atalgojumu un viņu pakāpes augstākajam līmenim atbilstošo atalgojumu.

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildīti visi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā definētie nosacījumi, lai saskaņā ar Savienības tiesībām iestātos Vācijas Federatīvās Republikas atbildība;

5)

no iepriekš izklāstītā izriet, ka uz piekto uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Savienības tiesībām pretrunā nav tāda tiesību norma, kāda aplūkota pamatlietās, kurā ierēdnim paredzēts pienākums relatīvi īsā termiņā, proti, pirms attiecīgā finanšu gada beigām, izvirzīt tiesības uz finansiāliem pabalstiem, kuras tieši likumā nav paredzētas, ja vien ar šo normu netiek pārkāpts līdzvērtības un efektivitātes princips. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietās šie nosacījumi ir izpildīti.

(1)  OV C 26, 26.1.2013.

OV C 46, 16.2.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/5

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jessy Saint Prix/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-507/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 45. pants - Direktīva 2004/38/EK - 7. pants - “Darba ņēmēja” jēdziens - Eiropas Savienības pilsone, kas ir pārtraukusi strādāt fizisku ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu)

2014/C 282/07

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāja: Jessy Saint Prix

Atbildētājs: Secretary of State for Work and Pensions

Piedaloties: AIRE Centre

Rezolutīvā daļa:

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka sieviete, kas pārtrauc strādāt vai meklēt darbu fizisko ierobežojumu dēļ, kuri ir saistīti ar vēlīno grūtniecības stadiju un pēcdzemdību periodu, saglabā “darba ņēmēja” statusu šī panta izpratnē, ar nosacījumu, ka viņa atsāk strādāt vai atrod citu darbu saprātīgā termiņā pēc viņas bērna piedzimšanas.

(1)  OV C 26, 26.1.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/6

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums – Commune de Millau, Société d'économie mixte d'équipement de l'Aveyron (SEMEA)/Eiropas Komisija

(Lieta C-531/12 P) (1)

(Apelācija - Šķīrējklauzula - Subsīdiju līgums vietējās attīstības darbības veikšanai - Daļas no pārskaitītajiem avansa maksājumiem atmaksa - Parāda pārņemšana - Vispārējās tiesas kompetence - Noilgums - Komisijas atbildība)

2014/C 282/08

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Commune de Millau, Société d'économie mixte d'équipement de l'Aveyron (SEMEA) (pārstāvji – L. Hincker un F. Bleykasten, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Lejeune un D. Calciu, pārstāvji, kam palīdz E. Bouttier, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-168/10 un T-572/10 Komisija/SEMEA un commune de Millau, ciktāl saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju celtās pretprasības vērtējumu tajā ir ticis atzīts, ka nepastāv tieša cēloņsakarība starp Eiropas Komisijas rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem, kas radušies tādēļ, ka ir ticis piespriests samaksāt nokavējuma procentus;

2)

daļēji apmierināt Commune de Millau un Société d’économie mixte d’équipement de l’Aveyron (SEMEA) pretprasību un piespriest Eiropas Komisijai segt trīs ceturtdaļas tās nokavējumu procentu summas atbilstoši Francijā piemērojamai gada likumiskajai likmei, kas radusies laikposmā no 1993. gada 27. aprīļa līdz 2005. gada 18. novembrim;

3)

pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

4)

piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā, kā arī vienu ceturtdaļu commune de Millau un Société d’économie mixte d’équipement de l’Aveyron (SEMEA) tiesāšanās izdevumu abās minētajās instancēs;

5)

Commune de Millau un Société d’économie mixte d’équipement de l’Aveyron (SEMEA) sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.

(1)  OV C 32, 2.2.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/7

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TDC A/S/Teleklagenævnet

(Lieta C-556/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/19/EK - 2. panta a) punkts - Piekļuve īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām, kā arī to izmantošanai - 5., 8., 12. un 13. pants - Valsts regulatīvo iestāžu kompetence - Pienākums attiecībā uz piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām, kā arī to izmantošanai - Uzņēmums ar būtisku ietekmi konkrētā tirgū - Atzarkabelis no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās - Pienākuma izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām un atļaut to izmantošanu samērīgums - Direktīva 2002/21/EK - 8. pants - Valsts regulatīvo iestāžu uzdevumu izpildes vispārīgie mērķi)

2014/C 282/09

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: TDC A/S

Atbildētāja: Teleklagenævnet

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 2. panta a) punkts, 8. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts regulatīvā iestāde ir tiesīga, pamatojoties uz pienākumu izpildīt pamatotus lūgumus par piekļuvi īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītajām iekārtām un atļaut to izmantošanu, uzlikt elektronisko komunikāciju operatoram ar būtisku ietekmi konkrētā tirgū pienākumu pēc konkurējošu operatoru lūguma ierīkot atzarkabeli, kura garums nepārsniedz 30 metrus, no sadales punkta pieejas tīklā līdz tīkla pieslēguma punktam galalietotāja telpās, ja vien šis pienākums ir pamatots ar konstatētās problēmas raksturu, ir samērīgs un attaisnots, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 8. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, un tas jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)

Direktīvas 2002/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 8. un 12. pants, tos lasot kopsakarā ar tās 13. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts regulatīvā iestāde, kad tā grasās kādam elektronisko komunikāciju operatoram ar būtisku ietekmi tirgū uzlikt pienākumu ierīkot atzarkabeļus, lai šim tīklam pievienotu galalietotāju, jāņem vērā attiecīgā operatora sākotnēji veiktais ieguldījums un ierīkošanas izmaksas atgūt ļaujošas cenu kontroles esamība.

(1)  OV C 38, 9.2.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/8

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Centro Hospitalar de Setúbal, EPE, Serviço de Utilização Comum dos Hospitais (SUCH)/Eurest Portugal – Sociedade Europeia de Restaurantes Lda

(Lieta C-574/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, nesākot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru (tā dēvētā “in house” piešķiršana) - Izraudzītais pretendents, kas juridiski ir nošķirts no līgumslēdzējas iestādes - Slimnīcu palīdzības un atbalsta pakalpojumu sniegšanas centrs - Bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija - Partneru vairākums, ko veido līgumslēdzējas iestādes - Partneru mazākums, ko veido privāttiesību subjekti, kas ir bezpeļņas labdarības organizācijas - Darbība, no kuras gada apgrozījuma vismaz 80 % ir partneru peļņa)

2014/C 282/10

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāji: Centro Hospitalar de Setúbal, EPE, Serviço de Utilização Comum dos Hospitais (SUCH)

Atbildētāja: Eurest Portugal – Sociedade Europeia de Restaurantes Lda

Rezolutīvā daļa:

Ja publiskā iepirkuma līgumam izraudzītais pretendents ir bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, kuras partneri šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī ir ne tikai publiskā sektora iestādes, bet arī privātas bezpeļņas sociālās solidaritātes organizācijas, ar Tiesas judikatūru iedibinātais nosacījums par “tādu pašu kontroli” publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atzīšanai par “in house” darījumu nav izpildīts, tādējādi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir piemērojama.

(1)  OV C 79, 16.3.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/8

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bayer CropScience AG/Deutsches Patent- und Markenamt

(Lieta C-11/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patentu tiesības - Augu aizsardzības līdzekļi - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 1610/96 - 1. un 3. pants - “Līdzekļa” un “aktīvo vielu” jēdzieni - Aizsargviela)

2014/C 282/11

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundespatentgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bayer CropScience AG

Atbildētājs: Deutsches Patent- und Markenam

Rezolutīvā daļa:

Jēdziens “līdzeklis” Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem 1. panta 8. punktā un 3. panta 1. punktā, kā arī jēdziens “aktīvās vielas” šīs regulas 1. panta 3. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tie var attiekties uz vielu, kas ir paredzēta izmantošanai kā aizsargviela, ja tai ir pašai sava toksiska, fitotoksiska vai augu aizsardzības iedarbība.

(1)  OV C 86, 23.3.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/9

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Inspecteur van de Belastingdienst/Noord/kantoor Groningen/SCA Group Holding BV (C-39/13), X AG u.c./Inspecteur van de Belastingdienst Amsterdam (C-40/13), Inspecteur van de Belastingdienst Holland-Noord/kantoor Zaandam/MSA International Holdings BV, MSA Nederland BV (C-41/13)

(Apvienotās lietas C-39/13 un C-41/13) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Viena vienība aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām no viena koncerna uzņēmumiem - Pieteikums - Atteikuma pamati - Viena vai vairāku starpniekuzņēmumu vai mātesuzņēmuma reģistrācijas vieta citā dalībvalstī - Pastāvīga uzņēmuma neesamība valstī, kurā apliek ar nodokli)

2014/C 282/12

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāji: Inspecteur van de Belastingdienst/Noord/kantoor Groningen (C-39/13), X AG, X1 Holding GmbH, X2 Holding GmbH, X3 Holding GmbH, D1 BV, D2 BV, D3 BV (C-40/13), Inspecteur van de Belastingdienst Holland-Noord/kantoor Zaandam (C-41/13)

Atbildētāji: SCA Group Holding BV (C-39/13), Inspecteur van de Belastingdienst Amsterdam (C-40/13), MSA International Holdings BV, MSA Nederland BV (C-41/13)

Rezolutīvā daļa:

1)

Lietās C-39/13 un C-41/13 LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru mātesuzņēmums rezidents var veidot vienotu vienību aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām ar savu meitasuzņēmumu rezidentu, ja tam ar starpuzņēmuma starpniecību pieder viens vai vairāki uzņēmumi rezidenti, bet tāds nevar būt, ja tam ar uzņēmuma starpniecību pieder uzņēmumi nerezidenti, kuriem šajā dalībvalstī nepieder pastāvīgs uzņēmums;

2)

lietā C-40/13 LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru vienības aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām sistēmu piemēro mātesuzņēmumam rezidentam, kuram pieder meitasuzņēmumi rezidenti, bet netiek piemērota tāda paša līmeņa uzņēmumiem rezidentiem, kuru kopējais mātesuzņēmums rezidents nav reģistrēts šajā dalībvalstī un tam tur nav pastāvīga uzņēmuma.

(1)  OV C 123, 27.4.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/10

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Krajský soud v Ostravě, Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Strojírny Prostějov a.s. (C-53/13), ACO Industries Tábor s.r.o. (C-80/13)/Odvolací finanční ředitelství

(Apvienotās lietas C-53/13 un C-80/13) (1)

(Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pagaidu darba aģentūra - Darba ņēmēju norīkošana darbā, ko veic citā dalībvalstī rezidējoša aģentūra - Ierobežojums - Uzņēmums, kas izmanto darbaspēku - Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā no šo darba ņēmēju ienākumiem - Pienākums - Iemaksa valsts budžetā - Pienākums - Darba ņēmēju, ko norīkojusi darbā valsts aģentūra, gadījums - Šādu pienākumu neesamība)

2014/C 282/13

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Ostravě, Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītājas: Strojírny Prostějov a.s. (C-53/13), ACO Industries Tábor s.r.o. (C-80/13)

Atbildētājs: Odvolací finanční ředitelství

Rezolutīvā daļa:

LESD 56. pants liedz tādu tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, atbilstoši kuram pirmajā dalībvalstī rezidējošām sabiedrībām, kas izmanto pagaidu darba aģentūru, kas reģistrētas citā dalībvalstī, bet darbojas šajā pirmajā valstī ar filiāles starpniecību, nodarbinātu un darbā norīkotu darbinieku darbu, ir pienākums izdarīt ieturējumu ienākumu gūšanas vietā un samaksāt pirmajai valstij nodokļa avansu no minēto darbinieku ienākumiem, bet šāds pienākums nav paredzēts pirmajā dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kas izmanto šajā pašā valstī reģistrētas pagaidu darba aģentūras.

(1)  OV C 141, 18.5.2013.

OV C 147, 25.5.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/10

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SEK Zollagentur GmbH/Hauptzollamt Gießen

(Lieta C-75/13) (1)

(Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tādu preču izņemšana no muitas uzraudzības, kas ir apliekamas ar ievedmuitas nodokli - Muitas parāda rašanās)

2014/C 282/14

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: SEK Zollagentur GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Gießen

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 648/2005, 50. un 203. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka prece, kura nodota pagaidu glabāšanā, ir jāuzskata par izņemtu no muitas uzraudzības, ja tā tiek deklarēta Kopienas ārējā tranzīta procedūrā, taču to neizņem no glabāšanas un tā netiek nogādāta galamērķa muitas iestādē, kaut arī tai ir tikuši uzrādīti tranzīta dokumenti;

2)

Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 648/2005, 203. panta 3. punkta ceturtais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kā pamatlietā apskatītie, kad prece tiek izņemta no muitas uzraudzības, persona, kas ir nodevusi šīs preces Kopienas ārējā tranzīta muitas procedūrā kā atzītā nosūtītāja, saskaņā ar šo noteikumu ir parādniece.

(1)  OV C 147, 25.5.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/11

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Landesarbeitsgericht Hamm (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gülay Bollacke/K + K Klaas & Kock B. V. & Co. KG

(Lieta C-118/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - Ikgadējs apmaksāts atvaļinājums - Finansiāla atlīdzība nāves gadījumā)

2014/C 282/15

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesarbeitsgericht Hamm

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gülay Bollacke

Atbildētājs: K + K Klaas & Kock B. V. & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi valsts tiesību akti vai prakse kā pamatlietā, saskaņā ar ko tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu izbeidzas bez tiesībām saņemt finansiālu atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, ja darba attiecības izbeidzas darba ņēmēja nāves dēļ. Tiesības uz šādu atlīdzību nevar tikt pakļautas ieinteresētās personas iepriekš izteikta lūguma esamībai.

(1)  OV C 171, 15.6.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/12

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Digibet Ltd, Gert Albers/Westdeutsche Lotterie GmbH & Co. OHG

(Lieta C-156/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - LESD 56. pants - Azartspēles - Tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēti aizliegumi attiecībā uz azartspēlēm internetā un kas uz ierobežotu laiku netika piemēroti kādā dalībvalsts federālajā vienībā - Saskaņotība - Samērīgums)

2014/C 282/16

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Digibet Ltd, Gert Albers

Atbildētāja: Westdeutsche Lotterie GmbH & Co. OHG

Rezolutīvā daļa:

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskais regulējums, kas ir kopīgs vairākumam federatīvas iekārtas dalībvalsts federālo vienību un kurā principā ir aizliegta azartspēļu rīkošana un starpniecība internetā, lai arī kādā vienā federālā vienībā uz ierobežotu laiku spēkā paturēti pārējo federālo vienību vairāk ierobežojošajiem tiesību aktiem līdztekus pastāvoši pieļāvīgāki tiesību akti, tam nav pretrunā tad, ja šāds tiesiskais regulējums spēj atbilst Tiesas judikatūrā noteiktajiem samērīguma nosacījumiem, un to pārbaudīt ir iesniedzējtiesas ziņā.

(1)  OV C 189, 29.6.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/12

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Oberbank AG (C-217/13), Banco Santander SA (C-218/13), Santander Consumer Bank AG (C-218/13)/Deutscher Sparkassen- und Giroverband eV

(Apvienotās lietas C-217/13 un C-218/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - 3. panta 1. un 3. punkts - Preču zīme, ko veido sarkanā krāsa bez kontūrām un kas reģistrēta attiecībā uz banku pakalpojumiem - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Pierādījumi - Aptauja - Brīdis, kurā ir jābūt iegūtai atšķirtspējai izmantošanas rezultātā - Pierādīšanas pienākums)

2014/C 282/17

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundespatentgericht

Pamatlietas puses

Prasītājas: Oberbank AG (C-217/13), Banco Santander SA (C-218/13) un Santander Consumer Bank AG (C-218/13)

Atbildētāja: Deutscher Sparkassen- und Giroverband e.V.

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību interpretāciju, saskaņā ar kuru procesos, kuros rodas jautājums, vai krāsas preču zīme bez kontūrām ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, ir vienmēr nepieciešams, lai aptaujas rezultāti liecinātu par šīs preču zīmes atpazīstamības pakāpi vismaz 70 % apmērā;

2)

gadījumā, ja dalībvalsts nav izmantojusi Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzēto iespēju, šīs direktīvas 3. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka spēkā neesamības atzīšanas procesā attiecībā uz preču zīmi, kurai nepiemīt raksturīgā atšķirtspēja, lai novērtētu, vai šī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, ir jāpārbauda, vai šāda atšķirtspēja ir tikusi iegūta pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka apstrīdētās preču zīmes īpašnieks apgalvo, ka tā katrā ziņā ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, bet pirms reģistrācijas;

3)

gadījumā, ja dalībvalsts nav izmantojusi Direktīvas 2008/95 3. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzēto iespēju, minētās direktīvas 3. panta 3. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz spēkā neesamības atzīšanas procesā atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu, ja tai nepiemīt raksturīgā atšķirtspēja un ja tās īpašniekam neizdodas pierādīt, ka šī preču zīme pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā.

(1)  OV C 189, 29.6.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/13

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Užsienio reikalų ministerija, Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba/Vladimir Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pari ZAO, BT Telecommunications PUE

(Lieta C-314/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju - Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Atkāpes - Ar juridiskiem pakalpojumiem saistītu profesionālo honorāru samaksa - Kompetentās valsts iestādes rīcības brīvība - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Līdzekļu pretlikumīgās izcelsmes ietekme - Neesamība)

2014/C 282/18

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītājas: Užsienio reikalų ministerija, Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba

Atbildētāji: Vladimir Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pāri ZAO, BT Telecommunications PUE

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 84/2011 un Padomes 2011. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 588/2011, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pieņemot lēmumu par lūgumu piemērot atkāpi, kas iesniegts saskaņā ar šo tiesību normu, lai celtu prasību, kuras priekšmets ir Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu likumības apstrīdēšana, kompetentajai valsts iestādei nav absolūtas rīcības brīvības, toties tai ir jāīsteno sava kompetence, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas otrajā teikumā paredzētās tiesības, kā arī advokāta pārstāvniecības obligāto raksturu attiecībā uz šāda veida prasības celšanu Vispārējā tiesā.

Valsts kompetentā iestāde ir tiesīga pārbaudīt to, vai līdzekļi, kurus lūdz atbrīvot, ir paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tā turklāt var paredzēt nosacījumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai tostarp garantētu, ka netiek atstāts novārtā noteikto sankciju mērķis un ka piemērotā atkāpe netiek apieta;

2)

Regulas Nr. 765/2006, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu Nr. 84/2011 un Regulu Nr. 588/2011, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kad līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir pamatota ar iepriekš minēto regulu, atkāpe no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas saistībā ar atlīdzību par juridiskiem pakalpojumiem ir jāizvērtē atbilstoši šai tiesību normai, kurā nekas nav teikts par līdzekļu izcelsmi un to iespējamo prettiesisko iegūšanu.

(1)  OV C 233, 10.8.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/14

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Аdministrativen sad – Burgas (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lukoyl Neftohim Burgas AD/Nachalnik na Mitnicheski punkt “Pristanishte Burgas Tsentar” pri Mitnitsa Burgas

(Lieta C-330/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Preču klasifikācija - Prece, kura aprakstīta kā “smagā eļļa, smēreļļa vai citāda eļļa, kas paredzēta specifiskiem pārstrādes procesiem” - Pozīcijas 2707 un 2710 - Aromātiskās sastāvdaļas un nearomātiskās sastāvdaļas - Saikne starp Kombinēto nomenklatūru un harmonizēto sistēmu)

2014/C 282/19

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Аdministrativen sad – Burgas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lukoyl Neftohim Burgas AD

Atbildētāja: Nachalnik na Mitnicheski punkt “Pristanishte Burgas Tsentar” pri Mitnitsa Burgas

Rezolutīvā daļa:

1)

aromātisko sastāvdaļu daudzums svarā attiecībā pret nearomātisko sastāvdaļu daudzumu ir kritērijs, kas jāņem vērā, lai Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 27. septembra Regulu (ES) Nr. 1006/2011, I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2707 vai pozīcijā 2710 klasificētu produktu, kam ir tādas būtiskās īpašības, kādas ir pamatlietā aplūkotajam produktam;

2)

Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1006/2011, I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļā esošais jēdziens “aromātiskās sastāvdaļas” ir jāinterpretē kā plašāks nekā jēdziens “aromātiskie ogļūdeņraži”;

3)

principā valsts tiesām ir jānosaka, kura ir vispiemērotākā metode, lai noteiktu aromātisko sastāvdaļu svaru konkrētajā produktā, lai to klasificētu Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1006/2011, I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2707 vai pozīcijā 2710;

4)

Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1006/2011, I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras skaidrojumu par šīs nomenklatūras apakšpozīcijām 2707 99 91 un 2707 99 99 1. punkts ir jāinterpretē kā tāds, kas nav izsmeļošs, un tādēļ produkts, kas ietilpst minētās nomenklatūras pozīcijā 2707, bet nevar tikt klasificēts kādā konkrētā apakšpozīcijā, ir jāklasificē šīs pašas Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 2707 99 99.

(1)  OV C 245, 24.8.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/15

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 19. jūnija spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Karen Millen Fashions Ltd/Dunnes Stores, Dunnes Stores (Limerick) Ltd

(Lieta C-345/13) (1)

(Regula (EK) Nr. 6/2002 - Kopienas dizainparaugs - 6. pants - Individuāls raksturs - Atšķirīgs kopējais iespaids - 85. panta 2. punkts - Nereģistrēts Kopienas dizainparaugs - Spēkā esamība - Nosacījumi - Pierādīšanas pienākums)

2014/C 282/20

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Pamatlietas puses

Prasītāja: Karen Millen Fashions Ltd

Atbildētājas: Dunnes Stores, Dunnes Stores (Limerick) Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai kāds dizainparaugs varētu tikt uzskatīts par apveltītu ar savdabīgumu, kopiespaidam, ko šis dizainparaugs rada informētam lietotājam, ir jāatšķiras no kopiespaida, ko šādam lietotājam rada nevis vairāku agrāku dizainparaugu atsevišķu iezīmju apvienojums, bet gan viens vai vairāki agrāki dizainparaugi atsevišķi;

2)

Regulas Nr. 6/2002 85. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai Kopienas dizainparaugu tiesa nereģistrētu Kopienas dizainparaugu uzskatītu par spēkā esošu, tā īpašniekam nav jāpierāda, ka šim dizainparaugam piemīt savdabīgums šīs regulas 6. panta izpratnē, bet tikai jānorāda, kā minētā dizainparauga savdabīgums izpaužas, proti, jāidentificē attiecīgā dizainparauga iezīme vai iezīmes, kas, pēc šā īpašnieka domām, to apvelta ar savdabīgumu.

(1)  OV C 260, 7.9.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/16

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta, SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-377/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jēdziens “dalībvalsts tiesa” - Tribunal Arbitral Tributário - Direktīva 69/335/EEK - 4. un 7. pants - Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana - 1984. gada 1. jūlijā spēkā esoša zīmognodeva - Šīs zīmognodevas atcelšana, vēlāk – tās ieviešana no jauna)

2014/C 282/21

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta, SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz dalībvalstij no jauna ieviest kapitāla nodokli par kapitālsabiedrības kapitāla palielināšanu, uz kuru attiecas pirmā no šīm tiesību normām, kam šāds nodoklis tika uzlikts 1984. gada 1. jūlijā, bet kas vēlāk no tā tika atbrīvota.

(1)  OV C 274, 21.9.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 7. aprīlī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – MedEval – Qualitäts-, Leistungs- und Struktur–Evaluierung im Gesundheitswesen GmbH/Bundesvergabeamt

(Lieta C-166/14)

2014/C 282/22

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Pieteikuma iesniedzēja: MedEval – Qualitäts-, Leistungs- und Struktur–Evaluierung im Gesundheitswesen GmbH

Atbildētāja iestāde: Bundesvergabeamt

Pārējie lietas dalībnieki: Bundesminister für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft; Hauptverband der österreichischen Sozialversicherungsträger; Pharmazeutische Gehaltskasse für Österreich

Prejudiciālais jautājums

Vai Savienības tiesības – it īpaši vispārīgie līdzvērtības un efektivitātes principi, kā arī Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK (1) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, redakcijā, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvas 2007/66/EK (2), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā – ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāda valsts juridiskā situācija, saskaņā ar kuru pieteikums par publiskā iepirkuma tiesību pārkāpuma konstatēšanu jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas, ja publiskā iepirkuma tiesību pārkāpuma konstatēšana ir ne tikai līguma atzīšanas par spēkā neesošu, bet arī zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanas priekšnoteikums?

(1)  OV L 395, 33. lpp.

(2)  OV L 335, 31. lpp.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-226/12 Lidl Stiftung & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 7. maijā iesniedza Lidl Stiftung & Co. KG

(Lieta C-224/14 P)

2014/C 282/23

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lidl Stiftung & Co. KG (pārstāvji – M. Wolter, M. Kefferpütz un A. K. Marx, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-226/12;

—

gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu atzīta par pamatotu, atcelt Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 21. marta lēmumu lietā R 2380/2010-1 atbilstoši tiesvedībā Vispārējā tiesā izvirzītajiem prasījumiem;

—

piespriest ITSB kā atbildētājam tiesvedībā Vispārējā tiesā atlīdzināt tiesvedībā Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apelācijas sūdzību Lidl Stiftung & Co. KG izvirza trīs pamatus pret pārsūdzēto spriedumu:

1)

Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 42. panta 2. un 3. punkta un Regulas, ar ko īsteno Regulu par Kopienas preču zīmi (2), 22. noteikuma 3. un 4. punkta kopsakarā ar Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punktu pārkāpums, jo Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi prasības par iebildumos pretstatītās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumiem šo tiesību normu izpratnē;

2)

Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar šīs regulas 42. panta 2. un 3. punktu pārkāpums, jo Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi prasības, kas ir piemērojamas, lai varētu uzskatīt, ka iebildumos pretstatītās preču zīmes izmantošana citā formā, nevis tajā, kādā ir reģistrēta preču zīme, ir faktiskā izmantošana Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta izpratnē;

3)

Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi sajaukšanas iespējas vērtējuma prasības.

Galvenos argumentus var rezumēt šādi:

Saistībā ar pirmo pamatu Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Apelāciju padome ir pareizi uzskatījusi trīs fotogrāfijas bez datumiem kopā ar dažiem faktūrrēķiniem par nopietniem un objektīviem pierādījumiem, kas ir pietiekami, lai pierādītu iebildumos pretstatītās preču zīmes faktisko izmantošanu, it īpaši ņemot vērā izmantošanas raksturu.

Saistībā ar otro pamatu Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta izņēmuma raksturu, kas tiesiskās noteiktības un paredzamības iemeslu dēļ esot jāinterpretē strikti un šauri un kas prasot visu preču zīmes tās reģistrētajā formā elementu vērtējumu. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot Apelāciju padomes konstatējumu, ka preču zīmes izmantotā forma ir bijusi faktiskā izmantošana, jo tā nav grozījusi iebildumos pretstatītās preču zīmes tās reģistrētajā formā atšķirtspēju, tā kā Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā visus iebildumos izmantotās preču zīmes elementus.

Saistībā ar trešo pamatu Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo, izvērtējot Apelāciju padomes konstatējumus attiecībā uz apzīmējumu līdzību un sajaukšanas iespēju, tā neesot pienācīgi ņēmusi vērā, ka, pirmkārt, izskatāmajā lietā konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir pietiekami augsts, otrkārt, vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un drīzāk neanalizē dažādus tās elementus un, treškārt, apzīmējumu līdzības vērtējumu, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu, var veikt vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas. Ja šie aspekti būtu bijuši pareizi ņemti vērā, sajaukšanas iespēja nebūtu konstatēta.

Tā kā pārsūdzētais spriedums tādējādi neatbilst Regulas par Kopienas preču zīmi tiesību normām, Lidl Stiftung & Co. KG lūdz to atcelt.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2)  Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, OV L 303, 1. lpp.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-225/12 Lidl Stiftung & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 13. maijā iesniedza Lidl Stiftung & Co. KG

(Lieta C-237/14 P)

2014/C 282/24

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lidl Stiftung & Co. KG (pārstāvji – M. Wolter, M. Kefferpütz un A. K. Marx, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-225/12;

—

gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu atzīta par pamatotu, atcelt Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 21. marta lēmumu lietā R 2379/2010-1 atbilstoši tiesvedībā Vispārējā tiesā izvirzītajiem prasījumiem;

—

piespriest ITSB kā atbildētājam tiesvedībā Vispārējā tiesā atlīdzināt tiesvedībā Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apelācijas sūdzību Lidl Stiftung & Co. KG izvirza trīs pamatus pret pārsūdzēto spriedumu:

1)

Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 42. panta 2. un 3. punkta un Regulas, ar ko īsteno Regulu par Kopienas preču zīmi (2), 22. noteikuma 3. un 4. punkta kopsakarā ar Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punktu pārkāpums, jo Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi prasības par iebildumos pretstatītās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumiem šo tiesību normu izpratnē;

2)

Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar šīs regulas 42. panta 2. un 3. punktu pārkāpums, jo Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi prasības, kas ir piemērojamas, lai varētu uzskatīt, ka iebildumos pretstatītās preču zīmes izmantošana citā formā, nevis tajā, kādā ir reģistrēta preču zīme, ir faktiskā izmantošana Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta izpratnē;

3)

Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi sajaukšanas iespējas vērtējuma prasības.

Galvenos argumentus var rezumēt šādi:

Saistībā ar pirmo pamatu Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Apelāciju padome ir pareizi uzskatījusi trīs fotogrāfijas bez datumiem kopā ar dažiem faktūrrēķiniem par nopietniem un objektīviem pierādījumiem, kas ir pietiekami, lai pierādītu iebildumos pretstatītās preču zīmes faktisko izmantošanu, it īpaši ņemot vērā izmantošanas raksturu.

Saistībā ar otro pamatu Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta izņēmuma raksturu, kas tiesiskās noteiktības un paredzamības iemeslu dēļ esot jāinterpretē strikti un šauri un kas prasot visu preču zīmes tās reģistrētajā formā elementu vērtējumu. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot Apelāciju padomes konstatējumu, ka preču zīmes izmantotā forma ir bijusi faktiskā izmantošana, jo tā nav grozījusi iebildumos pretstatītās preču zīmes tās reģistrētajā formā atšķirtspēju, tā kā Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā visus iebildumos pretstatītās preču zīmes elementus.

Saistībā ar trešo pamatu Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo, izvērtējot Apelāciju padomes konstatējumus attiecībā uz apzīmējumu līdzību un sajaukšanas iespēju, tā neesot pienācīgi ņēmusi vērā, ka, pirmkārt, izskatāmajā lietā konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir pietiekami augsts, otrkārt, vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un drīzāk neanalizē dažādus tās elementus un, treškārt, apzīmējumu līdzības vērtējumu, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu, var veikt vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas. Ja šie aspekti būtu bijuši pareizi ņemti vērā, sajaukšanas iespēja nebūtu konstatēta.

Tā kā pārsūdzētais spriedums tādējādi neatbilst Regulas par Kopienas preču zīmi normām, Lidl Stiftung & Co. KG lūdz to atcelt.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2)  Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, OV L 303, 1. lpp.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 2. jūnijā iesniedza Audiencia Nacional (Spānija) – Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones obreras (CC.OO.)/Tyco Integrated Security S.L. y Tyco Integrated Fire & Security Corporation Servicios S.A.

(Lieta C-266/14)

2014/C 282/25

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Nacional – Sala de lo Social

Pamatlietas puses

Prasītāja: Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones obreras (CC.OO.)

Atbildētājas: Tyco Integrated Security S.L. y Tyco Integrated Fire & Security Corporation Servicios S.A.

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka laiks, kuru darba ņēmējs, kurš nav piesaistīts noteiktai darba vietai, bet kuram katru dienu ir jāpārvietojas no savas dzīvesvietas līdz darba devēja klientu atrašanās vietai, kas katru dienu mainās, un jāatgriežas no atšķirīgu klientu atrašanās vietām (atbilstoši maršrutam vai sarakstam, kuru uzņēmums sagatavo iepriekšējā dienā), kas atrodas šaurākā vai plašākā ģeogrāfiskajā teritorijā, pavada, pārvietojoties darba laika sākumā un beigās, pamatlietas apstākļos, kas tika izskaidroti šī lēmuma pamatojumā, ir uzskatāms par “darba laiku” atbilstoši šī jēdziena definīcijai, kas sniegta minētajā direktīvas pantā, vai, gluži pretēji, tas ir uzskatāms par “atpūtas laiku”?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.).

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/20

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 14. marta spriedumu lietā T-297/11 Buzzi Unicem SpA/Eiropas Komisija 2014. gada 30. maijā iesniedza Buzzi Unicem SpA

(Lieta C-267/14 P)

2014/C 282/26

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Buzzi Unicem SpA (pārstāvji – C. Osti, A. Prastaro un A. Sodano, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to:

—

pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl nav norādīts pamatojums vai ir norādīts nepietiekams pamatojums un tādējādi ir pārkāptas sabiedrības tiesības uz aizstāvību, kā arī labas pārvaldības princips;

—

pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ir pārsniegtas vai nepareizi izmantotas pilnvaras un tādējādi ir apvērsts pierādīšanas pienākums;

—

pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ir pārsniegtas Komisijai 18. pantā piešķirtās pilnvaras, ir pārkāpti samērīguma un labas pārvaldības principi, nav ievērots sacīkstes princips, tādējādi pārkāpjot Komisijas Best Practices;

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Buzzi Unicem tajā ir piespriests atlīdzināt pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī tos, kuri ir saistīti ar lietu T-297/11.

Pamati un galvenie argumenti

A.

Pirmais pamats – Kļūda tiesību piemērošanā, pamatojuma nenorādīšana vai nepietiekama pamatojuma norādīšana attiecībā uz argumentiem par tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpumu

Ar pirmo pamatu Buzzi Unicem apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un nav norādīts pamatojums vai nav norādīts pietiekams pamatojums, ciktāl tajā ir konstatēts, ka vispārēja atsauce uz iespējamiem pārkāpumiem, kas ir ietverta lēmumā par pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ir pietiekams pamatojums informācijas pieprasījumam saskaņā ar 18. panta 3. punktu, jo atbilst “minimālajai skaidrības pakāpei”, kāda ir prasīta minētajā tiesību normā saistībā ar pieprasījuma priekšmetu un mērķi.

B.

Otrais pamats – Acīmredzama kļūda vērtējumā un kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar norādīto Komisijas pilnvaru pārsniegšanu un nepareizu izmantošanu un no tā izrietošo pierādīšanas pienākuma apvēršanu

Ar otro pamatu Buzzi Unicem norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību piemērošanā, noraidot iebildumu par Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas bija notikusi, izmantojot informācijas pieprasījumu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 (1) 18. pantu, kaut arī nebija norāžu par pārkāpumu, ciktāl Vispārējā tiesa apgalvoja, ka Buzzi Unicem neesot iesniegusi skaidru un pamatotu prasību, kas ļautu pārbaudīt, vai pastāv pietiekamas norādes, un ciktāl tā noraidīja minēto pierādīšanas pienākuma apvērsumu, nesniedzot nekādu pamatojumu.

C.

Trešais pamats – Kļūda faktos un tiesību piemērošanā, neloģisks pamatojums saistībā ar norādīto pilnvaru pārsniegšanu, ņemot vērā Regulas Nr. 1/2003 18. pantu

Ar trešo pamatu Buzzi Unicem ir norādījusi uz nepareizu to principu piemērošanu, kas attiecas uz uzņēmumu pienākumiem sadarboties, ciktāl Vispārējā tiesa atzina, ka Komisija esot likumīgi likusi uzņēmumiem atbildēt ne vien uz faktiskiem jautājumiem, bet arī sniegt informāciju, par ko Komisija zināja, ka tā nav uzņēmumu rīcībā, un papildu informāciju, kuru Komisija esot varējusi iegūt patstāvīgi.

D.

Ceturtais pamats – Kļūda tiesību piemērošanā un pamatojuma nenorādīšana saistībā ar argumentiem par samērīguma principa pārkāpumu un pilnvaru pārsniegšanu, ņemot vērā 18. pantu

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts pamatojums vai ir norādīts nepietiekams pamatojums un ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar samērīguma principa neievērošanu un ar to saistītu pārmērīgu pienākumu lietas dalībniekiem, kas izriet no informācijas pieprasījumiem, no to atkārtotas iesniegšanas un pārformulēšanas, no jaunu datu iesniegšanas un jautājumu uzdošanas, no atteikuma ierobežot iesniedzamo informāciju, no izvēles ar lēmumu lūgt sniegt arī jau iepriekš sniegtu informāciju.

E.

Piektais pamats – Kļūda tiesību piemērošanā un pamatojuma nenorādīšana attiecībā uz Komisijas Best Practices neievērošanu un uz labas pārvaldības principa neievērošanu

Ar piekto pamatu Buzzi Unicem norāda uz kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Komisijas Best Practices tai nav saistoša, ja, nolēmusi lūgt uzņēmumiem komentēt lēmuma projektu atbilstoši 18. panta 3. punktam, tā vēlāk neņem vērā saņemtos komentārus un būtiski groza galīgā lēmuma tekstu. Tiek norādīts arī uz pamatojuma nenorādīšanu saistībā ar labas pārvaldības principa pārkāpumu, ko ir pieļāvusi Komisija, ņemot vērā līdzekļus, ar kādiem tā īstenoja pilnvaras pieprasīt informāciju.

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 1, 1. lpp.).

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/21

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 14. marta spriedumu lietā T-305/11 Italmobiliare SpA/Eiropas Komisija 2014. gada 30. maijā iesniedza Italmobiliare SpA

(Lieta C-268/14 P)

2014/C 282/27

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Italmobiliare SpA (pārstāvji – M. Siragusa, F. Moretti un L. Nascimbene, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

pilnībā atcelt spriedumu ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz apstrīdēto lēmumu, tostarp tā atcelšanu;

—

ciktāl lietderīgi un nepieciešami, uzdot veikt Tiesas Reglamenta attiecīgi 62. un 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus un/vai izmeklēšanas pasākumus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus, un;

—

pakārtoti – ja iepriekš minēto nav iespējams veikt, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, arī tādu izmeklēšanas vai procesa organizatorisko pasākumu veikšanai, kurus Tiesa jau nav veikusi.

Pamati un galvenie argumenti

1

Pirmais pamats: apstrīdētā lēmuma adresāta kļūdaina noteikšana

Pirmajā pamatā Italmobiliare apstrīd Vispārējās tiesas apstiprināto apgalvojumu, ka pamatoti var pieņemt, ka Italmobiliare ir bijusi pieejama pieprasītā informācija. Vispārējā tiesa esot arī būtiski sagrozījusi faktus un kļūdaini piemērojusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, neņemdama vērā, ka Komisijas agrākā rīcība, kā arī tās rakstveida apstiprinājumi varēja radīt tiesisko paļāvību par to, ka uz Italmobiliare apstrīdētais lēmums neattieksies. Visbeidzot tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas spriedumā nav norādīts pilnīgi nekāds pamatojums attiecībā uz Italmobiliare izvirzīto nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo tajā nav izskatīts prasītājas arguments ar mērķi pierādīt, ka tā ir vienīgā finanšu holdinga sabiedrība, kas ir iesaistīta lietā kā informācijas pieprasījuma adresāte atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 (1) 18. panta 3. punktam.

2

Otrais pamats: pretrunīgs un neloģisks pamatojums, izvērtējot iebildumu par Komisijas pieļauto LESD 296. panta pārkāpumu

Otrajā pamatā Italmobiliare apgalvo, ka Vispārējās tiesas pamatojums ir pretrunīgs un neloģisks, ciktāl tā, atzīstot, ka Komisijas pamatojums nav pietiekams attiecībā pret pieprasījuma priekšmetu un mērķi, ir atzinusi to par pilnīgu, lasot to apvienojumā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, pat ja šis lēmums pēc būtības nekādi nepapildina apstrīdētā lēmuma saturu. Apstrīdētā lēmuma pamatojums, kas vēlāk ir ticis pārņemts arī pārsūdzētajā spriedumā, esot neatbilstošs arī saistībā ar nosacījumu par pieprasītās informācijas nepieciešamību, kā arī izvēli kā mehānismu izmantot lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam.

3

Trešais pamats: LESD 101. panta un Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. un 3. punkta kļūdaina piemērošana, ciktāl Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka apstrīdētajam lēmumam ir ultra vires raksturs

Trešajā pamatā Italmobiliare apstrīd analīzi, ko Vispārējā tiesa ir veikusi attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisijai nebija pilnvaru pieņemt apstrīdēto lēmumu. Vispārējā tiesa būtībā neesot ņēmusi vērā prasītājas tās iebildumu pamatojumam iesniegtos pierādījumus un nav uzdevusi veikt nekādus procesa organizatoriskos pasākumus, lai izvērtētu informāciju, kas, kā uzskatīja Komisija, pamatoja informācijas pieprasījuma pieņemšanu.

4

Ceturtais pamats: pamatojuma, kas saistīts ar iebildumu par samērīguma principa pārkāpumu izvērtēšanu, neatbilstošais, pretrunīgais un neloģiskais raksturs

Ceturtajā pamatā Italmobiliare apgalvo, ka saistībā ar apgalvoto Komisijas pieļauto samērīguma principa pārkāpumu neatbilstošs un/vai pretrunīgs pamatojums ir konstatējams šādos aspektos: i) informācijas pieprasījuma neatbilstība šajā lietā izvirzītā mērķa sasniegšanai; ii) to pūļu pārmērīgās izmaksas, kas sabiedrībai ir jāiegulda, lai sagatavotu atbildi uz informācijas pieprasījumu, un iii) mazāk ierobežojoša līdzekļa kritērija, saskaņā ar kuru izmeklēšanas mērķi vienmēr ir jāīsteno, veicot pasākumus, kas pēc iespējas mazāk ietekmē to adresātu tiesības, pārkāpums.

5

Piektais pamats: neatbilstošs pamatojums attiecībā uz apgalvoto tiesību uz uzklausīšanu pārkāpumu

Piektajā pamatā Italmobiliare apgalvo, ka pamatojums, kas pārsūdzētajā spriedumā norādīts attiecībā uz apgalvoto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, ir neatbilstošs. Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka uz “veidu”, kādā Komisija veic apspriešanos, tiesas pārbaude var netikt attiecināta tikai tādēļ vien, ka Komisijai nebija “nekāda pienākuma” rīkoties tieši šādā veidā.

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 1, 1. lpp.).

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – LFB Biomédicaments, Association des déficitaires en Alpha 1 Antitrypsine (Association ADAAT Alpha 1-France)/Ministre du travail, de l’emploi et de la santé, Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l' l'Etat

(Lieta C-271/14)

2014/C 282/28

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājas: LFB Biomédicaments, Association des déficitaires en Alpha 1 Antitrypsine (Association ADAAT Alpha 1-France)

Atbildētāji: Ministre du travail, de l’emploi et de la santé, Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l'Etat

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (1), 6. panta 5. punkta normām ir noteikts pienākums norādīt pamatojumu lēmumam par patentētu zāļu svītrošanu no tādu zāļu saraksta, kuras izsniedz ārstniecības iestādēs hospitalizētiem pacientiem un kuras obligātās veselības apdrošināšanas organizācijas var apmaksāt papildus apmaksātajiem hospitalizācijas izdevumiem saistībā ar tarifu likmēm par uzturēšanās ilgumu un tarifu likmēm aprūpei, ko sniedz noteikta veidu pacientu grupai?

(1)  OV L 40, 1. lpp.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Pierre Fabre Médicament/Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l'Etat, Ministre des affaires sociales et de la santé

(Lieta C-273/14)

2014/C 282/29

Tiesvedības valoda: franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pierre Fabre Médicament

Atbildētāji: Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l'Etat, Ministre des affaires sociales et de la santé

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (1), 6. panta 3. un 5. punkta normas ir piemērojamas lēmumiem par patentētu zāļu svītrošanu no tādu zāļu saraksta, kuras izsniedz ārstniecības iestādēs hospitalizētiem pacientiem un kuras obligātās veselības apdrošināšanas organizācijas var apmaksāt papildus apmaksātajiem hospitalizācijas izdevumiem saistībā ar tarifu likmēm par uzturēšanās ilgumu un tarifu likmēm aprūpei, ko sniedz noteikta veidu pacientu grupai?

(1)  OV L 40, 8. lpp.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. jūnijā iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) – Grieķijas Republika/Stefanos Stroumpoulis u.c.

(Lieta C-292/14)

2014/C 282/30

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Pamatlietas puses

Prasītāja: Grieķijas Republika

Atbildētāji: Stefanos Stroumpoulis, Nicolaos Koumpanos, Panagiotis Renieris, Charalampos Renieris, Ioannis Zacharias, Dimitrios Lazarou un Apostolos Chatzisotiriou

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai atbilstoši Padomes Direktīvas 80/987/EEK (1) noteikumiem kādas dalībvalsts jūrnieki, kas ir snieguši pakalpojumus uz kuģa, kurš kuģo ar trešās valsts, nevis kādas Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, saistībā ar nesamaksātajiem prasījumiem, kas viņiem ir attiecībā pret kuģniecības uzņēmumu – kura juridiskā adrese ir trešās valsts teritorijā, bet uzņēmējdarbības veikšanas vieta atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuru, ņemot vērā šo pēdējo minēto vietu, šīs dalībvalsts tiesa saskaņā ar tās tiesībām ir atzinusi par maksātnespējīgu – var saņemt minētās direktīvas sniegto aizsardzību, ņemot vērā tās mērķi un neatkarīgi no tā, ka darba līgumus reglamentē trešās valsts tiesības un ka dalībvalsts nevar prasīt kuģa īpašniekam, kurš nav pakļauts tās tiesību sistēmai, veikt iemaksas iestādes, kas dod galvojumu, finansēšanai?

2)

Vai atbilstoši Padomes Direktīvas 80/987/EEK noteikumiem par līdzvērtīgu aizsardzību ir jāuzskata tas, ka Naftiko Apomaxiko Tameio [Jūrnieku apdrošināšanas fonds] (NAT) ne ilgāk kā trīs mēnešus Grieķijas jūrniekiem, kuri strādā uz kuģa, kas kuģo ar Grieķijas karogu, vai uz ārvalstu kuģa, kurš ir noslēdzis līgumu ar NAT, maksā Likuma Nr. 1220/1981 29. pantā paredzēto pamatalgu un piemaksas, kas ir noteiktas attiecīgajos koplīgumos, ja šāda samaksa minētajā pantā ir paredzēta tikai gadījumā, ja minētie jūrnieki ir bijuši pamesti ārvalstīs?

(1)  Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 35. lpp.).

Vispārējā tiesa

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/25

Vispārējās tiesas 2014. gada 12. jūnija spriedums – Nike International/ITSB – Muñoz Molina (“R 10”)

(Lieta T-137/09 RENV) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “R 10” reģistrācijas pieteikums - Nereģistrēta valsts vārdiska preču zīme “R 10” - Valsts preču zīmes nodošana - Pierādījums par agrākas preču zīmes īpašumtiesībām)

2014/C 282/31

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nike International Ltd (Beaverton, Oregona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – M. de Justo Bailey, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Aurelio Muñoz Molina (Petrer, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 551/2008–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp DL Sports &Marketing Ltda un Aurelio Muñoz Molina k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Nike International Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā.

(1)  OV C 129, 6.6.2009.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/25

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Nīderlande/Komisija

(Lieta T-16/11) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Izdevumi, kas veikti saistībā ar Eiropas kvotu sistēmu kartupeļu cietes ražošanai - Tiesības uz aizstāvību)

2014/C 282/32

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – C. Wissels, M. de Ree, M. Noort, M. Bulterman un J. Langer)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Kranenborg, F. Wilman un P. Rossi)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un J. Möller)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra Lēmumu Nr. 2010/668/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 288, 24. lpp.), ciktāl ar to Nīderlandes Karalistei piemēro finanšu korekciju saistībā ar Eiropas kvotu sistēmu kartupeļu cietes ražošanai 2003. –2008. gadā EUR 2 8 9 47  149,31 apmērā

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra Lēmumu Nr. 2010/668/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to Nīderlandes Karalistei piemēro finanšu korekciju saistībā ar Eiropas kvotu sistēmu kartupeļu cietes ražošanai 2003. –2008. gadā;

2)

Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)

Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 72, 5.3.2011.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/26

Vispārējās tiesas 2014. gada 4. jūlija spriedums – Kimman/Komisija

(Lieta T-644/11 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Pretapelācijas sūdzība - Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Novērtējuma ziņojums - 2009. gada novērtējums - Prasības pieteikuma un sūdzības savstarpējās atbilstības prasība - Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punkts - “Ad hoc” grupas atzinums - Sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2014/C 282/33

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eugène Emile Marie Kimman (Overijse, Beļģija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-74/10 Kimman/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-74/10 Kimman/Komisija atcelt, pirmkārt, tiktāl, ciktāl ar to par pieņemamu ir atzīts otrais pamats, trešā pamata pirmās sešas daļas un ceturtais pamats, izņemot iebildumu, saskaņā ar kuru prasītāja iestādes interesēs veiktais darbs neesot ticis ņemts vērā, ko prasītājs izvirzījis tiesvedībā pirmajā instancē, kā arī, otrkārt, tiktāl, ciktāl ar to Eiropas Komisijai ir piespriests segt ne tikai savus tiesāšanās izdevumus, bet arī ceturto daļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem minētajā tiesvedībā;

2)

apelācijas sūdzību noraidīt;

3)

Eugène Emile Marie Kimman prasību Civildienesta tiesai noraidīt;

4)

E. E. M. Kimman atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā;

5)

katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pretapelācijas tiesvedībā pats.

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/27

Vispārējās tiesas 2014. gada 9. jūlija spriedums – Moonich Produktkonzepte & Realisierung/ITSB – Thermofilm Australia (“HEATSTRIP”)

(Lieta T-184/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “HEATSTRIP” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts - Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. pants)

2014/C 282/34

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Moonich Produktkonzepte & Realisierung GmbH (Sauerlach b. München, Vācija) (pārstāvis – H. Pannen, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Thermofilm Australia Pty Ltd (Melburna, Austrālija) (pārstāvji – J. Kroher un K. Bach, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 1956/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Thermofilm Australia Pty Ltd un Moonich Produktkonzepte & Realisierung GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Moonich Produktkonzepte & Realisierung GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Thermofilm Australia Pty Ltd tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 200, 7.7.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/27

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Alchaar/Padome

(Lieta T-203/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Privātpersonas iekļaušana attiecīgo personu sarakstā - Saikne ar režīmu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Pienākums norādīt pamatojumu - Pierādīšanas pienākums - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu - Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību)

2014/C 282/35

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohamad Nedal Alchaar (Alep, Sīrija) (pārstāvji – A. Korkmaz, D. Amaudruz un A. Boesch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – S. Kyriakopoulou un M. Vitsentzatos)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Cujo un S. Pardo Quintillán)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt, pirmkārt, Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP (OV L 319, 56. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1244/2011, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 319, 8. lpp.), un Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV L 16, 1. lpp.), ciktāl šajos tiesību aktos ir iekļauti ierobežojoši noteikumi attiecībā uz prasītāju, kā arī visus nākotnē pieņemamos šā lēmuma vai šīs regulas grozījumus, un, otrkārt, Padomes 2012. gada 16. marta vēstuli, kurā prasītājs informēts par viņa uzvārda saglabāšanu to personu sarakstā, kurām ir piemērojami ierobežojošie pasākumi

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2013. gada 22. aprīlis Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl tā attiecas uz Mohamad Nedal Alchaar;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas tiesāšanās izdevumu, kas radušies M. N. Alchaar;

4)

M. N. Alchaar sedz vienu trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu;

5)

Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/28

Vispārējās tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedums – – Jyoti Ceramic Industries/ITSB – DeguDent (“ZIECON”)

(Lieta T-239/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ZIECON” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “CERCON” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas Nr. 207/2009 76. pants)

2014/C 282/36

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jyoti Ceramic Industries PVT. Ltd (Nashik, Indija) (pārstāvji – R. Egerer, D. Jochim un A. Kolb, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: DeguDent GmbH (Hanau, Vācija) (pārstāvji – W. Blau, T. Hertl un P. Winkler, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 2. marta lēmumu lietā R 2546/2010–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp DeguDent GmbH un Jyoti Ceramic Industries PVT. Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Jyoti Ceramic Industries PVT. Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un DeguDent GmbH tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 209, 14.7.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/29

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Spānija/Komisija

(Apvienotās lietas T-319/12 un T-321/12) (1)

(Valsts atbalsts - Kinematogrāfija - Atbalsts kinostudijas kompleksa būvniecībai un ekspluatācijai - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Kritērijs par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā - Valsts reģionālais atbalsts - Atbalsts kultūras veicināšanai - Pienākums norādīt pamatojumu)

2014/C 282/37

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Spānijas Karaliste (pārstāvji – A. Rubio González, Abogado del Estado), Ciudad de la Luz, S.A.U. (Alikante, Spānija) un Sociedad Proyectos Temáticos de la Comunidad Valenciana, S.A.U. (Alikante) (pārstāvji – sākotnēji J. Buendía Sierra, N. Ruiz García, J. Belenguer Mula un M. Muñoz de Juan, vēlāk J. Buendía Sierra un J. Belenguer Mula, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier, P. Němečková un B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 8. maija Lēmumu [C](2012) 3025, galīgā redakcija, par valsts atbalstu SA.22668 (C 8/2008 (NN 4/2008)), ko Spānija piešķīrusi uzņēmumam Ciudad de la Luz S.A.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasības noraidīt;

2)

Ciudad de la Luz, S.A., Sociedad Proyectos Temáticos de la Comunidad Valenciana, S.A. un Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 287, 22.9.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/29

Vispārējās tiesas 2014. gada 9. jūlija spriedums – Al-Tabbaa/Padome

(Lieta T-329/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojuši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tranzītam caur to - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā)

2014/C 282/38

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mazen Al-Tabbaa (Beirūta, Libāna) (pārstāvji – M. Lester, barrister, un G. Martin, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – S. Kyriakopoulou un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes tiesību aktus, kuros ietverti ierobežojoši pasākumi, kas attiecas uz prasītāju, proti, sākotnēji Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas lēmumu 2012/256/KĀDP, ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 126, 9. lpp.), kā arī Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 410/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 126, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas lēmumu 2012/256/KĀDP, ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, kā arī Padomes 2012. gada 14. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 410/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl tie attiecas uz Mazen Al-Tabbaa;

2)

atcelt Padomes 2012. gada 29. novembra Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782/KĀDP, un Padomes 2012. gada 29. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1117/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl tie attiecas uz Mazen Al-Tabbaa;

3)

atcelt Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012, kā arī Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, ciktāl tie attiecas uz Mazen Al-Tabbaa;

4)

atcelt Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, ciktāl tas attiecas uz Mazen Al-Tabbaa;

5)

Lēmuma 2013/255 sekas tiek paturētas spēkā attiecībā uz Mazen Al-Tabbaa līdz tam, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu Nr. 36/2012, daļēja atcelšana;

6)

izbeigt tiesvedību par prasību lietā T-74/13;

7)

Eiropas Savienības Padome sedz savus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus lietā T-329/12 un trīs ceturtdaļas prasītāja tiesāšanās izdevumu lietā T-74/13;

8)

prasītājs sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu lietā T-74/13.

(1)  OV C 273, 8.9.2012.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/30

Vispārējās tiesas 2014. gada 9. jūlija spriedums – Pågen Trademark/ITSB (“gifflar”)

(Lieta T-520/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “gifflar” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)

2014/C 282/39

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pågen Trademark AB (Malme, Zviedrija) (pārstāvis – J. Norderyd, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – D. Leffler un P. Geroulakos)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 18. septembra lēmumu lietā R 46/2012–2 attiecībā uz pieteikumu par grafiskas preču zīmes “gifflar” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Pågen Trademark AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 32, 2.2.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/31

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – National Iranian Tanker Company/Padome

(Lieta T-565/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Atcelšanas iedarbības laikā pielāgošana)

2014/C 282/40

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: National Iranian Tanker Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – R. Chandrasekera, S. Ashley, C. Murphy, solicitors, M. Lester, barrister, un D. Wyatt, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – S. Boelaert un M. Bishop)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.), ciktāl prasītājas nosaukums ir ticis iekļauts sarakstā, kurš ir ietverts II pielikumā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumam 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.), ciktāl šī regula attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, ciktāl ar to National Iranian Tanker Company nosaukums ir ticis iekļauts II pielikumā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumam 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP;

2)

atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl ar to National Iranian Tanker Company nosaukums ir ticis iekļauts IX pielikumā Padomes 2010. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012, par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu;

3)

Lēmuma 2012/635 un Īstenošanas regulas Nr. 945/2012 sekas attiecībā uz National Iranian Tanker Company tiek atstātas spēkā līdz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmajā daļā minētā apelācijas termiņa beigām vai, ja šajā termiņā iesniegta apelācija, līdz Tiesa to ir noraidījusi;

4)

Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina National Iranian Tanker Company tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 55, 23.2.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/32

Vispārējās tiesas 2014. gada 4. jūlija spriedums – Advance Magazine Publishers/ITSB – Montres Tudor (“GLAMOUR”)

(Lieta T-1/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “GLAMOUR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska preču zīme “TUDOR GLAMOUR” - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 282/41

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advance Magazine Publishers, Inc. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – T. Raab, H. Lauf un V. Ahmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Montres Tudor SA (Ženēva, Šveice) (pārstāvji – J. P. de Oliveira Vaz Miranda de Sousa un C. Sueiras Villalobos, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 10. oktobra lēmumu lietā R 213/201–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Montres Tudor SA un Advance Magazine Publishers, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Advance Magazine Publishers, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 86, 23.3.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/32

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. jūnija spriedums – Marcuccio/Komisija

(Lieta T-20/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pensijas un invaliditātes pabalsts - Pensionēšanās invaliditātes dēļ - Invaliditātes komiteja - Sastāvs - Ārstu iecelšana - Attiecīgā ierēdņa bezdarbība otra ārsta iecelšanai - Tiesas priekšsēdētāja iecelts otrs ārsts - Trešā ārsta iecelšana saskaņā ar kopīgu pirmā un otrā ieceltā ārsta piekrišanu - Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pants - Pirmajā instancē celtās prasības noraidīšana pēc Vispārējās tiesas veiktās lietas nodošanas atpakaļ)

2014/C 282/42

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis – G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall, C. Berardis-Kayser un G. Gattinara, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. novembra spriedumu lietā F-41/06 RENV Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) nolūkā atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)

apelācijas sūdzību noraidīt;

2)

Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

(1)  OV C 71, 9.3.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/33

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Zanjani/Padome

(Lieta T-155/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Ieceļošanas ierobežojumi - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Atcelšanas seku iedarbības laikā pielāgošana)

2014/C 282/43

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Babak Zanjani (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – L. Defalque un C. Malherbe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Vitro un M. Bishop)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt, no vienas puses, Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.), ciktāl ar to prasītāja vārds tika iekļauts sarakstā, kas ietverts II pielikumā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumam 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), kā arī, no otras puses, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.), ciktāl ar to prasītāja vārds tika iekļauts sarakstā, kas ietverts IX pielikumā Padomes 2012. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.), un, otrkārt, prasība atzīt Lēmuma 2012/829 un Īstenošanas regulas Nr. 1264/2012 nepiemērojamību, ciktāl attiecībā uz prasītāju ir piemērots Lēmuma 2010/413 19. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, ciktāl ar to Babak Zanjani vārds tika iekļauts sarakstā, kas ietverts II pielikumā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumam 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP;

2)

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl ar to B. Zanjani vārds tika iekļauts sarakstā, kas ietverts IX pielikumā Padomes 2012. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu;

3)

saglabāt Lēmuma 2012/829 un Īstenošanas regulas Nr. 1264/2012 iedarbību attiecībā uz B. Zanjani līdz brīdim, kad būs beidzies Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmajā daļā paredzētais pārsūdzības termiņš, vai, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācijas sūdzība , – līdz apelācijas sūdzības noraidīšanai;

4)

pārējā daļā prasību noraidīt;

5)

Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina B. Zanjani tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 141, 18.5.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Sorinet Commercial Trust Bankers/Padome

(Lieta T-157/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Prasījumu grozīšanas termiņš - Pieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Atcelšanas seku pielāgošana laikā)

2014/C 282/44

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sorinet Commercial Trust Bankers Ltd (Kish Island, Irāna) (pārstāvji – L. Defalque un C. Malherbe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. De Elera, M. Bishop un A. Vitro)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.) – daļā, kurā prasītājas nosaukums ir iekļauts sarakstā, kas ietverts Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), II pielikumā, kā arī Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.) – daļā, kurā prasītājas nosaukums ir iekļauts sarakstā, kas ietverts IX pielikumā Padomes 2012. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2013. gada 6. jūnija Lēmumu 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413 (OV L 156, 10. lpp.) – daļā, kurā prasītājas nosaukums ir saglabāts sarakstā, kas ietverts Lēmuma 2010/413 II pielikumā, kā arī Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 (OV L 156, 3. lpp.) – daļā, kura prasītājas nosaukums ir saglabāts sarakstā, kas ietverts Regulas Nr. 267/2012 IX pielikumā.

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, atcelt daļā, kurā Sorinet Commercial Trust Bankers Ltd nosaukums ir iekļauts Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, II pielikumā;

2)

Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, atcelt daļā, kurā Sorinet Commercial Trust Bankers Ltd nosaukums ir iekļauts IX pielikumā Padomes 2012. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu;

3)

Padomes 2013. gada 6. jūnija Lēmumu 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413, atcelt daļā, kurā Sorinet Commercial Trust Bankers Ltd nosaukums ir saglabāts Lēmuma 2010/413 II pielikumā;

4)

Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012, atcelt daļā, kurā Sorinet Commercial Trust Bankers Ltd nosaukums ir saglabāts Regulas Nr. 267/2012 IX pielikumā;

5)

Lēmuma 2010/413, kas grozīts ar Lēmumu 2013/270, II pielikuma un Regulas Nr. 267/2012, kas grozīta ar Īstenošanas regulu Nr. 522/2013, IX pielikuma sekas attiecībā uz Sorinet Commercial Trust Bankers saglabāt spēkā līdz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmajā daļā paredzētā apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa izbeigšanās datumam vai, ja šajā termiņā tiek iesniegta apelācijas sūdzība, līdz apelācijas sūdzības noraidīšanai;

6)

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Sorinet Commercial Trust Bankers tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 147, 25.5.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/35

Vispārējās tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedums – Sharif University of Technology/Padome

(Lieta T-181/13) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā)

2014/C 282/45

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sharif University of Technology (Teherāna, Irāna) (pārstāvis – M. Happold, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – V. Piessevaux un M. Bishop)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.), ciktāl ar to prasītājas nosaukums tika iekļauts sarakstā, kas ietverts II pielikumā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumam 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), kā arī, otrkārt, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.), ciktāl ar to prasītājas nosaukums tika iekļauts sarakstā, kas ietverts IX pielikumā Padomes 2012. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, ciktāl ar to Sharif University of Technology nosaukums tika iekļauts sarakstā, kas ietverts II pielikumā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumam 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP;

2)

atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl ar to Sharif University of Technology nosaukums tika iekļauts sarakstā, kas ietverts IX pielikumā Padomes 2012. gada 23. marta Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu;

3)

saglabāt Lēmuma 2012/829 un Īstenošanas regulas Nr. 1264/2012 spēkā esamību attiecībā uz Sharif University of Technology divus mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas;

4)

Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Sharif University of Technology tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 156, 1.6.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 4. jūlija spriedums – Construcción, Promociones e Instalaciones/ITSB – Copisa Proyectos y Mantenimientos Industriales (“CPI COPISA INDUSTRIAL”)

(Lieta T-345/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “CPI COPISA INDUSTRIAL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Spānijas grafiska preču zīme “Cpi construcción promociones e instalaciones, s.a.” un agrāks komercnosaukums “Construcción, Promociones e Instalaciones, S. A.-C.P.I.” - Relatīvi atteikuma pamati - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts - Agrākas preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu neesamība - Agrāka komercnosaukuma izmantošanas komercdarbībā pierādījumu neesamība)

2014/C 282/46

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Construcción, Promociones e Instalaciones, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – E. Seijo Veiguela un J. L. Rivas Zurdo, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Copisa Proyectos y Mantenimientos Industriales, SL (L’Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvis – T. González Martínez, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 10. aprīļa lēmumu lietā R 1935/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Construcción, Promociones e Instalaciones, SA un Copisa Proyectos y Mantenimientos Industriales, SA

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Construcción, Promociones e Instalaciones, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 245, 24.8.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedums – You-View.tv/ITSB – YouView TV (“YouView+”)

(Lieta T-480/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “YouView+” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme “YouView You-View.tv” - Dokumentu novēlota iesniegšana - Rīcības brīvība, ko piešķir Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts - Jēdziens “ja vien nav paredzēts citādi” - Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punkts)

2014/C 282/47

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: You–View.tv (Antverpene, Beļģija) (pārstāvis – S. Criel, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – P. Bullock un N. Bambara)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: YouView TV Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 2112/2012-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp You–View.tv un YouView TV Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 2112/2012-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp You-View.tv un YouView TV Ltd;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 344, 23.11.2013.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/37

Prasība, kas celta 2014. gada 17. aprīlī – The Smiley Company/ITSB (Sejas forma)

(Lieta T-242/14)

2014/C 282/48

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Smiley Company SPRL (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Freitag, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 836/2013–1;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo sejas formu, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 1 68  762

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijai pieteikto preču zīmi atzīt par neatbilstošu reģistrācijai saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/38

Prasība, kas celta 2014. gada 17. aprīlī – The Smiley Company/ITSB (Sejas forma)

(Lieta T-234/14)

2014/C 282/49

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Smiley Company SPRL (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Freitag, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 837/2013–1;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo sejas formu, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 1 68  861

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijai pieteikto preču zīmi atzīt par neatbilstošu reģistrācijai saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/38

Prasība, kas celta 2014. gada 17. aprīlī – The Smiley Company/ITSB (Sejas attēlojums zvaigznes formā)

(Lieta T-244/14)

2014/C 282/50

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Smiley Company SPRL (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Freitag, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 16. janvāra lēmumu lietā R 838/2013–1;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo seju zvaigznes formā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 1 68  937

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijai pieteikto preču zīmi atzīt par neatbilstošu reģistrācijai saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/39

Prasība, kas celta 2014. gada 19. maijā – Rintisch/ITSB – Compagnie laitière européenne (“PROTICURD”)

(Lieta T-382/14)

2014/C 282/51

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bernhard Rintisch (Bottrop, Vācija) (pārstāvis – A. Dreyer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Compagnie laitière européenne SA (Conde Sur Vire, Francija)

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 14. marta lēmumu lietā R 609/2011–4;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PROTICURD” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. un 29. klasē – starptautiska reģistrācija Nr. 9 81  041, kas attiecas uz Eiropas Savienību

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas preču zīmes Nr. 3 9 7 02  429, Nr. 3 9 5 49  559 un Nr. 3 9 6 08  644

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt daļēji

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/39

Prasība, kas celta 2014. gada 10. jūnijā – Coca–Cola/ITSB (Pudeles forma)

(Lieta T-411/14)

2014/C 282/52

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Coca–Cola Company (Atlanta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – D. Stone un A. Dykes, Solicitors, un S. Malynicz, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2014. gada 27. marta lēmumu lietā R 540/2013-2;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo pudeles formu, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6., 21. un 32. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 0 5 32  687

Pārbaudītāja lēmums: atzīt, ka preču zīmes reģistrācija attiecībā uz daļu no reģistrācijai pieteiktajām precēm nav pieļaujama

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/40

Prasība, kas celta 2014. gada 25. maijā – Sina Bank/Padome

(Lieta T-418/14)

2014/C 282/53

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sina Bank (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – B. Mettetal un C. Wucher-North, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu, kas ir ietverts 2014. gada 15. marta Paziņojumā personām un vienībām, kurām piemēro Padomes ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2010/413/KĀDP (1) un Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012 (2) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV C 77, 1. lpp.), un kurā ir noteikts, ka Padomes Lēmums 2010/413/KĀDP un Padomes Regula (ES) Nr. 267/2012 turpina tieši attiekties uz prasītāju;

—

atcelt Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikuma I.B.8. punktu, jo tas turpina tieši ietekmēt prasītāju, kā norādīts 2014. gada 15. marta paziņojumā;

—

piespriest Padomei segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padomes pēc pārskatīšanas pieņemtajā lēmumā, kas ir ietverts 2014. gada 15. marta paziņojumā, nav izpildītas procesuālās prasības norādīt pienācīgu pamatojumu un ievērot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Sina Bank nav saistīta ar “Daftar” interesēm un nepiedalās ne valsts tā saukto stratēģisko interešu, ne tās kodolprogrammas finansēšanā. Tādējādi attiecībā uz Sina Bank nav izpildīts personas, uz kuru attiecas apstrīdētais akts, būtiskais kritērijs un/vai Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, nosakot, vai šie kritēriji ir izpildīti. Padome nav piemērojusi šos kritērijus pareizi.

(1)  Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmums, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.)

(2)  Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.)

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/41

Prasība, kas celta 2014. gada 12. jūnijā – The Goldman Sachs Group/Komisija

(Lieta T-419/14)

2014/C 282/54

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Goldman Sachs Group, Inc (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – W. Deselaers, J. Koponen un A. Mangiaracina, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt pilnībā vai daļēji Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmuma C(2014) 2139, galīgā redakcija, lietā AT.39610 – Elektrokabeļi 1., 2., 3. un 4. pantu, ciktāl tie skar prasītāju, un/vai

—

samazināt naudas sodu, kas uzlikts prasītājai ar lēmuma 2. pantu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts LESD 101. pants un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), 23. panta 2. punkts, atzīstot GS Group par solidāri atbildīgu par apgalvoto Prysmian izdarīto pārkāpumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 2. pants un LESD 296. pants, ciktāl tajā nav juridiski pietiekami pierādīts, ka attiecīgajā periodā GS Group patiešām īstenoja izšķirošu ietekmi uz Prysmian.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts LESD 101. pants un Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts, jo ar to netiek ievērots personiskās atbildības princips un nevainīguma prezumpcija.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts LESD 101. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts, jo ar to netiek ievēroti tiesiskās noteiktības un sodu individuālās attiecināmības principi, ciktāl Komisija nenodalīja sodus.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neievēroja prasītājas tiesības uz aizstāvību (būtiskas formas prasības pārkāpums), ciktāl tā saprātīgā termiņā nepiešķīra piekļuvi būtiskiem dokumentiem.

6.

Ar sesto pamatu tiek prasīts, lai Vispārējā tiesa piešķir GS Group jebkādu tādu ar apstrīdēto lēmumu uzliktā naudas soda samazinājumu, kāds var tikt piešķirts Prysmian.

(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/42

Prasība, kas celta 2014. gada 12. jūnijā – Volkswagen/ITSB (“CHOICE”)

(Lieta T-431/14)

2014/C 282/55

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG (Wolfsburg, Vācija) (pārstāvis – U. Sander, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 3. aprīļa lēmumu lietā R 2019/2013–1;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CHOICE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 12., 28., 35. un 37. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 7 69  163

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/42

Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Arbuzov/Padome

(Lieta T-434/14)

2014/C 282/56

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji – M. Machytková, P. Radošovský, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 111, 91. lpp.), ciktāl tas skar prasītāju un

—

piespriest Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīts nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, ir pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

—

Prasītājs savu prasību pamato, it īpaši uzsverot, ka viņa vārds Padomes Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā ietvertajā sarakstā ir ticis iekļauts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/216/KĀDP, pirms Ukrainā vēl tika uzsākta izmeklēšana par viņa varbūtēji nelikumīgu darbību.

—

Šajā ziņā prasītājs atsaucas uz viņa tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, jo esot pārkāpts tiesību princips attiecībā uz nevainīguma prezumpciju. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Padome neesot viņu informējusi par viņa iekļaušanu sarakstā, ne arī par pamatiem, uz kuriem ir balstīti pret viņu vērstie ierobežojošie pasākumi, un nav arī devusi viņam iespēju uzzināt par minētajiem apstākļiem saprātīgā termiņā pēc minēto pasākumu noteikšanas. Visbeidzot, prasītājs norāda, ka viņam neesot bijusi iespēja attiecīgi darīt zināmu savu viedokli par apstrīdēto lēmumu, ne arī iespēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību iespējami ātri pēc lēmuma pieņemšanas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārsniegusi pilnvaras.

—

Prasītājs iebilst pret Padomes noteiktā pasākuma procesuāliem pārkāpumiem. Prasītāja skatījumā pārkāpuma pamatojums esot formulēts nepietiekami, un tajā neesot ietverti acīmredzami reāli politiski pamati vai pamati, kuri liecinātu par varbūtēju cilvēktiesību pārkāpumu, bet lēmuma preambulā ir norādīti vienīgi vispārīgi pamati. Turklāt prasītājs norāda, ka Padome esot pārsniegusi savas pilnvaras, jo oficiāli paziņotie pasākuma pamati neietilpstot jomā, kurā Padome būtu tiesīga noteikt minēto pasākumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīts īpašumtiesību pārkāpums.

—

Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka sankcija esot nesamērīga un ka esot pārkāptas starptautiskajās tiesībās sniegtās garantijas, kuru mērķis ir aizsargāt īpašumtiesības.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz personas neaizskaramību un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī nav ievērots diskriminācijas aizliegums.

—

Šajā ziņā prasītājs uzsver, ka noteiktais pasākums esot darbība, ar kuru ir izdarīts personas neaizskaramības pārkāpums, iejaucoties prasītāja ģimenes un privātajā dzīvē.

—

Prasītāja skatījumā esot noticis viņa reputācijas un cieņas aizskārums, jo apstrīdētajā lēmumā un, konkrētāk, Īstenošanas lēmumā Padome esot de facto apsūdzējusi prasītāju, ka viņš esot pārvedis uz ārvalstīm Ukrainas valstij piederošos līdzekļus un pārkāpis cilvēktiesības, kaut gan ne viena, ne otra no šīm pret prasītāju vērstajām darbībām nekad neesot tikusi pierādīta, un laikā, kad viņš tika iekļauts sarakstā, attiecībā uz šādam darbībām nenorisinājās neviena izmeklēšana.

—

Turklāt prasītājs apgalvo, ka Padomes noteiktais pasākums esot diskriminējošs, jo sarakstā viņš esot ticis ietverts, neesot reālam pamatam, un ka, savukārt, to personu vārdi, kurām savu pret Ukrainas valsti vērsto darbību dēļ būtu jābūt ietvertām sarakstā, tajā neesot ietverti.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/43

Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-437/14)

2014/C 282/57

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – V. Wakefield, Barrister, un M. Holt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt deviņas pozīcijas (proti astoto, devīto un desmito pozīciju 51. lpp.; un pirmo līdz sesto pozīciju 52. lpp.) pielikumā Komisijas 2014. gada 4. aprīļa Īstenošanas lēmumam, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (paziņots ar dokumentu C (2014) 2008) (OV L 104, 43. lpp.);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus, no kuriem visi attiecas uz likumā noteiktās pārvaldības prasības Nr. 8 (turpmāk tekstā – “LNPP Nr. 8”) interpretāciju Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (1), Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2) un Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (3).

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu interpretējot LNPP Nr. 8. Šī pamata pamatošanai norādītie galvenie trīs argumenti ir:

—

ka jāīsteno leģislatīvais lēmums izslēgt 6., 7. un 8. pantu no LNPP Nr. 8;

—

ka 4. un 5. panta iekļaušana LNPP Nr. 8 norāda, ka 3. pants nav pietiekams, lai noteiktu tā “elementus” kā savstarpējās atbilstības pienākumus, un

—

ka ES likumdevēja lēmumam ir mērķa loģika attiekties pret 4. un 5. pantu atšķirīgi salīdzinājumā ar 6., 7. un 8. pantu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, interpretējot LNPP Nr. 8, Komisija ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu, kurš ir piemērojams ar īpašu spēku, ja pasākums izraisa finanšu sekas un/vai soda uzlikšanu, un saskaņā ar kuru jebkāda nenoteiktība ir jāvērš par labu lauksaimniekam.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, interpretējot LNPP Nr. 8, Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas un vienlīdzības attieksmes principus, saskaņā ar kuriem pret lauksaimnieku, kurš nav ievērojis Regulas Nr. 21/2004. pantu, kurš nav uzskaitīts LNPP Nr. 8, attieksmei nav jābūt tādai pašai kā pret lauksaimnieku, kurš nav ievērojis Regulas Nr. 21/2004. pantu, kurš ir uzskaitīts LNPP Nr. 8.

(1)  Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.).

(2)  Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.).

(3)  Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 8. lpp.).

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/44

Prasība, kas celta 2014. gada 13. jūnijā – Silec Cable un General Cable/Komisija

(Lieta T-438/14)

2014/C 282/58

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Silec Cable (Montereau Fault Yonne, Francija) un General Cable Corp. (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – I. Sinan, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmuma C (2004) 2139, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru, lieta COMP/AT.39610 – Elektrokabeļi (turpmāk tekstā – “lēmums”), 1. pantu, ciktāl tas ir piemērojams attiecībā uz Silec Cable un General Cable;

—

pakārtoti, grozīt lēmuma 2. pantu un samazināt Silec Cable un General Cable uzliktā naudas soda apmēru, ņemot vērā prasības pamatošanai izvirzītos argumentus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un neizpildīja savu pierādīšanas pienākumu saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pantu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un neievēroja pierādīšanas pienākuma un nevainīguma prezumpcijas principus, apgalvojot, ka Silec Cable bija pozitīvs pienākums publiski distancēties no apgalvotās aizliegtās vienošanās.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā un neievēroja vienlīdzīgas attieksmes principu, secinot, ka Silec Cable tieši piedalījās apgalvotajā aizliegtajā vienošanās no 2005. gada 30. novembra.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā un neievēroja vienlīdzīgas attieksmes principu, izturoties pret Silec Cable savādāk un nekonsekventi salīdzinājumā ar attieksmi pret citiem lēmuma adresātiem.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva vismaz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un neievēroja vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus, neraksturojot Silec Cable kā blakus dalībnieku.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/45

Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – LS Cable & System Ltd/Komisija

(Lieta T-439/14)

2014/C 282/59

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LS Cable & System Ltd (Anyang, Korejas Republika) (pārstāvji – S. Kinsella un S. Spinks, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 1. panta 11. punktu un 2. panta t) punktu Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumā C(2014) 2139 par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu lietā AT.39610 – Elektrokabeļi (turpmāk tekstā – “lēmums”), ciktāl tas adresēts prasītājai;

—

pakārtoti, būtiski samazināt naudas sodu, kas prasītājai uzlikts ar lēmuma 2. panta t) punktu;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmumā nav juridiski pietiekami pierādījumi tam, ka prasītāja piedalījās vienotā turpinātā pārkāpumā, jo lēmums ir balstīts uz nepareizu pamatojumu un nesniedz pietiekamus pierādījumus prasītājas dalībai pārkāpumā, pārkāpjot LESD 101. panta 1. punktu, Regulas 1/2003 2. pantu un nevainīguma prezumpciju.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, lēmumā piemērojot Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 18. punktu, tiek pārkāptas minētās pamatnostādnes un netiek ievēroti samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, jo:

—

ar lēmumu bez objektīva pamatojuma netiek ievērotas Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, vērtējot apakšzemes augstsprieduma elektrokabeļus un zemūdens augstsprieduma elektrokabeļus atsevišķi, lai piedēvētu prasītājai tirdzniecības apgrozījumu EEZ, un lēmumā netiek atbilstoši atspoguļota prasītājas loma pārkāpumā;

—

tas piešķir diskriminējošu priekšrocību ražotājiem (ieskaitot prasītāju), kuri ražo vienīgi apakšzemes augstsprieduma elektrokabeļus, un

—

tas nodrošina prasītājai nesamērīgu lielu apgrozījumu EEZ.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiek pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants, Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 20. punkts un samērīguma princips, jo tajā, nosakot prasītājas naudas soda apmēru, nav atbilstoši ņemts vērā pārkāpuma smagums, ciktāl netiek ņemts vērā sekojošais:

—

fakts, ka prasītāja ražoja tikai apakšzemes augstsprieduma elektrokabeļus;

—

fakts, ka prasītāja nebija informēta par to pārkāpuma daļu, kas attiecās uz zemūdens augstsprieduma elektrokabeļiem, un tās pārkāpuma daļas noteiktiem būtiskiem elementiem, kas attiecās uz apakšzemes augstsprieduma elektrokabeļiem, un

—

prasītājas konkurējošā darbošanās EEZ un eksporta teritorijās, un tas, ka prasītāja kavēja to aizliegtās vienošanās darbības jomu, kas attiecās uz apakšzemes augstsprieduma elektrokabeļiem.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiek pārkāpti samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi, atsakoties piešķirt prasītājai samazinājumu vairāk par 11 % saskaņā ar atbildību mīkstinošu apstākli.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/46

Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – Taihan Electric Wire/Komisija

(Lieta T-446/14)

2014/C 282/60

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Taihan Electric Wire Co. Ltd (Anyang-Si, Korejas Republika) (pārstāvji – R. Antonini un E. Monard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139 par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru lietā AT.39610 – Elektrokabeļi (turpmāk tekstā – “lēmums”), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

pakārtoti, samazināt prasītājai uzliktā naudas soda apmēru;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nevarēja uzskatīt, ka tai ir kompetence izvērtēt prasītājas rīcību un ka tā nepierādīja, ka prasītāja piedalījās pārkāpumā, par kuru tā var sodīt saskaņā ar LESD 101. pantu, jo tās apgalvotā pret konkurenci vērstā rīcība neattiecās uz EEZ tirgu un tās apgalvotā iesaistīšanās pret konkurenci vērstā rīcībā nevarēja ietekmēt un neietekmēja tirdzniecību EEZ tirgū.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija kļūdaini balstījās uz pierādījumiem, kas bija iegūti, noteiktās sabiedrībās veicot kratīšanu, jo lēmumi veikt kratīšanu bija nelikumīgi.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nepareizi noteica apgalvotā pārkāpuma ilgumu, ciktāl runa bija par prasītāju, tādējādi pārkāpjot cita starpā in dubio pro reo un nediskriminācijas principus, un ka tā neiesniedza atbilstošus pierādījumus.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas izmantotā atšķirīgā pieeja attiecībā pret prasītāju un citām sabiedrībām, neskatoties uz lietas materiālos pieejamo pierādījumu līdzību, pārkāpj nediskriminācijas un samērīguma principus attiecībā pret prasītāju.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nosakot prasītājai uzliekamo naudas sodu, neievēroja nediskriminācijas principu, samērīguma principu, kāds tas ir paredzēts cita starpā LES 5. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pantā, Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 23. panta 3. punktā, Pamatnostādnēs (tostarp to 18. un 37. punktā), un tiesiskās paļāvības principu.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/47

Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – nkt cables un NKT Holding/Komisija

(Lieta T-447/14)

2014/C 282/61

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: nkt cables GmbH (Ķelne, Vācija) un NKT Holding A/S (Brøndby, Dānija) (pārstāvji – M. Kofmann un B. Creve, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139 par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu lietā AT.39610 – Elektrokabeļi (turpmāk tekstā – “lēmums”);

—

pakārtoti, daļēji atcelt lēmumu un būtiski samazināt prasītājām uzliktā naudas soda apmēru;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

veikt jebkādus citus pasākumus, ko Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības vispārējo principu, atsakot tām piekļuvi, iespējams, attaisnojošiem pierādījumiem, kurus Komisija ieguva pēc tam, kad tā informēja par savu paziņojumu par iebildumiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nepareizi definēja vienota un turpināta pārkāpuma teritoriālo apjomu un kļūdaini piemēroja ietekmes kritēriju.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka lēmumā tika pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz rīcību, kurā tiek vainota NKT Cables, un attiecībā uz secinājumu, ka šāda rīcība pierādīja NKT Cables dalību visās darbībās, kas veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, vai vismaz informētību par tām.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu, definējot NKT Cables dalības vienotā un turpinātā pārkāpumā ilgumu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājām uzliktā naudas soda apmērs bija nepamatoti un nesamērīgi augsts.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/48

Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Hitachi Metals/Komisija

(Lieta T-448/14)

2014/C 282/62

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hitachi Metals Ltd (Tokija, Japāna) (pārstāvji – P. Crowther un C. Drew, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139 par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru lietā AT.39610 – Elektrokabeļi (turpmāk tekstā – “lēmums”);

—

pakārtoti, daļēji atcelt lēmumu un būtiski samazināt J-Power Systems Corporation un prasītājai uzliktā naudas soda apmēru un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir jāatceļ, jo Komisija nav pierādījusi vienota, kompleksa un turpināta pārkāpuma esamību, kas ietver vienošanos starp Āzijas un Eiropas ražotājiem neveikt darbību otra teritorijā un vienošanos sadalīt starp Eiropas uzņēmumiem Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) projektus.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu faktos un kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 101. pantu, ciktāl lēmumā nav juridiski pietiekami pierādīta J-Power Systems Corporation dalība visa pārkāpuma laikā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdas tiesību piemērošanā un kļūdas vērtējumā, aprēķinot J-Power Systems Corporation uzlikto naudas sodu, jo šis naudas sods neatspoguļo pārkāpuma smagumu un J-Power Systems Corporation nenozīmīgo lomu ievērojamu pārkāpuma laiku.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir jāatceļ pilnībā, ciktāl tas izšķirošā mērā ir balstīts uz pierādījumiem, kurus Komisija prettiesiski ieguva kratīšanas, kas tika veikta Nexans telpās, laikā. Šādi pierādījumi ir nozīmīgi Komisijas secinājumiem, un it īpaši, lai noteiktu pārkāpuma vienoto un turpināto raksturu, kā arī Eiropas Ekonomiskas zonā (EEZ) īstenojamo projektu sadalījumu starp Eiropas uzņēmumiem.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/49

Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Nexans France un Nexans/Komisija

(Lieta T-449/14)

2014/C 282/63

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Nexans France (Clichy, Francija) un Nexans SA (Parīze, Francija) (pārstāvji – M. Powell, Solicitor, G. Forwood, Barrister, un A. Rogers, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139 par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu lietā AT.39610 – Elektrokabeļi (turpmāk tekstā – “lēmums”);

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā secināts, ka Nexans France piedalījās pārkāpumā pirms 2001. gada 22. februāra;

—

samazināt prasītājām uzliktos naudas sodus par summu, kas atbilst īsākam laika periodam un samazinātam smaguma koeficientam, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, iegūstot noteiktu informāciju iepriekš nepaziņotas kratīšanas laikā Nexans France telpās, Komisija pārsniedza tai ar Regulu Nr. 1/2003 piešķirtās pilnvaras un neievēroja prasītāju tiesības uz privātumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu, nosakot pārkāpuma ilgumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl tā neņēma vērā faktu, ka apgalvotais pārkāpums netika īstenots un neietekmēja klientus, nesniedza atbilstošu pamatojumu un neievēroja vienlīdzīgas attieksmes principu.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/49

Prasība, kas celta 2014. gada 27. jūnijā – CHEMK un KF/Komisija

(Lieta T-487/14)

2014/C 282/64

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Chelyabinsk electrometallurgical integrated plant OAO (CHEMK) (Čeļabinska, Krievija) un Kuzneckie ferrosplavy OAO (KF) (Novokuzņetska, Krievija) (pārstāvji – B. Evtimov un M. Krestiyanova, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 360/2014, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (1) 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (pamatregula) (OV L 107, 13. lpp.);

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, kas izriet no pamatregulas 2. panta 9. punkta kļūdainas interpretācijas un/vai acīmredzamas kļūdas vērtējumā Komisijas konstatācijā, ka vienai ekonomiskajai vienībai nav nozīmes saistībā ar saliktās eksporta cenas aprēķināšanu (ieskaitot eksporta cenas korekcijas) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, un no tās izrietošajā konstatācijā, ka pilns SG&A izmaksu un RFA International peļņas atskaitījums no CHEMK Group saliktās eksporta cenas bija pamatots. Ciktāl Komisija iepriekš minētajās konstatācijās esot pamatojusies uz prasītāju apgalvojuma par vienas ekonomiskas vienības pastāvēšanu noraidīšanu, prasītājas apgalvo, ka šāda noraidīšanā arī ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un/vai acīmredzama kļūda vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts pamatregulas 11. panta 10. punkta pārkāpums un ar to saistīts pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums Komisijas veiktajā antidempinga maksājumu atskaitījumā no prasītājas saliktās eksporta cenas. Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums izriet no Komisijas veiktās jaunās metodoloģijas piemērošanas, lai izvērtētu, vai maksājumi ir pietiekami atspoguļoti tālākpārdošanas cenā; šī metodoloģija atšķiras no metodoloģijas, kas tika izmantota iepriekšējā starpposma pārskatīšanā, kuras rezultātā prasītājām tika piemērots spēkā esošais maksājums.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas konstatācijās par iespējamo dempinga, ar ko nodara zaudējumus, atkārtošanos saistībā ar importu no Krievijas ir pieļauta virkne acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar faktiem un pierādījumiem.

(1)  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009, par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. punkts).

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/50

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Mdr Inversiones/Komisija

(Lieta T-488/14)

2014/C 282/65

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mdr Inversiones, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis – M. Linares Gil, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā SFLS, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt, acīmredzami pārkāpjot tiesiskās noteiktības principu, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītajiem.

Konkrētāk, tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda, visu tā dēvēto Spānijas finanšu līzinga sistēmu (SFLS), kā arī atsevišķus pasākumus kvalificējot par valsts atbalstu, kā arī ir pieļauta kļūda, nosakot pasākumu labumu guvēju, un ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/51

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Espacio Activos Financieros/Komisija

(Lieta T-489/14)

2014/C 282/66

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Espacio Activos Financieros, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis – A. De Zunzunegui Ruano, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā SFLS, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt, acīmredzami pārkāpjot tiesiskās noteiktības principu, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītajiem.

Konkrētāk, tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda, visu tā dēvēto Spānijas finanšu līzinga sistēmu (SFLS), kā arī atsevišķus pasākumus kvalificējot par valsts atbalstu, kā arī ir pieļauta kļūda, nosakot pasākumu labumu guvēju, un ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/51

Prasība, kas celta 2014. gada 30. jūnijā – Bodegas Muga/Komisija

(Lieta T-491/14)

2014/C 282/67

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bodegas Muga, SL (Haro, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero y A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot SFLS, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt, pārkāpjot ES vispārējos tiesību principus,

—

atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/52

Prasība, kas celta 2014. gada 30. jūnijā – La Perla/ITSB – Alva Management (“LA PERLA”)

(Lieta T-492/14)

2014/C 282/68

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: La Perla sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvis – M. Siciarek, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Alva Management GmbH (Icking, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 626/2013-4;

—

piespriest atbildētājam un otrai procesa dalībniecei, ja tā iestātos lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “LA PERLA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5. un 44. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 8 54  225

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “PERLAMAR”, kas ir reģistrēta kā Kopienas un valsts preču zīme

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu daļēji atcelt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/53

Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Derivados del Flúor/Komisija

(Lieta T-500/14)

2014/C 282/69

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Derivados del Flúor, SA (Bilbao, Spānija) (pārstāvis – J. De Juan Casadevall, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, gadījumā, ja SFLS tiek atzīts par valsts atbalstu, tā atgūšanu pieprasīt tikai līdz datumam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, proti, 2011. gada 21. septembrim, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Eiropas Komisijas 2013. gada 17. jūlija lēmumu par noteiktiem finanšu līzinga līgumiem piemērojamo nodokļu režīmu, pazīstamu arī kā “Spānijas nodokļu līzinga sistēma” (valsts atbalsts SA.21233, ex NN/2011, ex CP 137/2006).

Tiek izvirzīti līdzīgi pamati un galvenie argumenti kā lietā T-401/14 Duro Felguera SA/Komisija un lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

Konkrētāk, tiek apgalvots, ka šajā lietā nepareizi ir piemērots Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus līguma par Eiropas savienības darbību 108. panta piemērošanai, 17., 18. un 19. pants, ka nepastāv konkurējošas nodokļu priekšrocības, ka nav pareizi noteikts valsts atbalsta saņēmējs, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ka komisija kā atbildētājas iestāde ir nepareizi izmantojusi pilnvaras un ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un tiesiskās paļāvības princips.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/53

Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Fami-Cuatro de Inversiones/Komisija

(Lieta T-501/14)

2014/C 282/70

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fami-Cuatro de Inversiones, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J. De Juan Casadevall, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, gadījumā, ja SFLS tiek atzīts par valsts atbalstu, tā atgūšanu pieprasīt tikai līdz datumam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, proti, 2011. gada 21. septembrim, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-500/14 Derivados del Flúor/Komisija jau izklāstītie.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/54

Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Torrevisa/Komisija

(Lieta T-502/14)

2014/C 282/71

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Torrevisa, SA (Torrevieja, Spānija) (pārstāvis – J. De Juan Casadevall, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, gadījumā, ja SFLS tiek atzīts par valsts atbalstu, tā atgūšanu pieprasīt tikai līdz datumam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, proti, 2011. gada 21. septembrim, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-500/14 Derivados del Flúor/Komisija jau izklāstītie.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/54

Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Euroways/Komisija

(Lieta T-503/14)

2014/C 282/72

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Euroways, SL (Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvis – J. De Juan Casadevall, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, gadījumā, ja SFLS tiek atzīts par valsts atbalstu, tā atgūšanu pieprasīt tikai līdz datumam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, proti, 2011. gada 21. septembrim, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-500/14 Derivados del Flúor/Komisija jau izklāstītie.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/55

Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūlijā – Sertrans Catalunya/Komisija

(Lieta T-504/14)

2014/C 282/73

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sertrans Catalunya, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis – J. De Juan Casadevall, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, gadījumā, ja SFLS tiek atzīts par valsts atbalstu, tā atgūšanu pieprasīt tikai līdz datumam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, proti, 2011. gada 21. septembrim, un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-500/14 Derivados del Flúor/Komisija jau izklāstītie.

25.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/55

Prasība, kas celta 2014. gada 27. jūnijā – Grandi Navi Veloci/Komisija

(Lieta T-506/14)

2014/C 282/74

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grandi Navi Veloci SpA (Palermo, Itālija) (pārstāvji – S. Grassani, S. Ravenna un A. Franchi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 22. janvāra Lēmumu C(2013) 9101, galīgā redakcija, ciktāl Komisija ir atzinusi, ka subsīdijas popularizēšanas darbību veikšanai un garantijas (banku aizdevumi un nodomu vēstules), ko Sardīnijas reģions piešķīris Saremar, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas 2014. gada 22. janvāra Lēmumu C(2013) 9101, galīgā redakcija, par atbalsta pasākumiem, ko Sardīnijas autonomais reģions ir īstenojis par labu Saremar (lietas SA.32014 (2011/C), SA.32015 (2011/C), SA.32016 (2011/C)). Šajā lēmumā Komisija tostarp atzina, ka subsīdijas popularizēšanas darbību veikšanai un garantijas (banku aizdevumi un nodomu vēstules), ko Sardīnijas reģions piešķīris Saremar, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu un nepareizu piemērošanu, Grandi Navi Veloci apgalvo, ka lēmums ir prettiesisks, ciktāl ir ticis secināts, ka Saremar nav guvis ekonomisku priekšrocību saistībā ar atlīdzību, ko Sardīnijas reģions bija samaksājis par apgalvotajām popularizēšanas darbībām. Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, ciktāl tā ir atzinusi, ka cena, ko Sardīnijas reģions bija samaksājis kā atlīdzību par Saremar uzticēto popularizēšanas darbību veikšanu EUR 3 0 00  000 apmērā, atbilda tirgus vērtībai un ka saistībā ar saņēmēju sabiedrību nebija izpildīts nosacījums par ekonomiskas priekšrocības gūšanu.

2.

Ar otro pamatu Grandi Navi Veloci, pirmkārt, apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka Tribunale di Genova nozīmētā eksperta izmantotā metode nebija nepiemērota, un, otrkārt, kritizē Komisijas rīcību saistībā ar izmeklēšanas neveikšanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

3.

Ar trešo pamatu Grandi Navi Veloci apgalvo, ka lēmuma pamatojums ir pretrunīgs un nepietiekams LESD 296. panta izpratnē, ciktāl pasākums, kas saistīts ar apgalvotajām popularizēšanas darbībām, ir kvalificēts kā pasākums, kas nav atbalsts.

4.

Ar ceturto pamatu Grandi Navi Veloci apgalvo, pirmkārt, ka ir ticis pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 107. panta 1. punkts attiecībā uz apgalvojumu, ka banku aizdevumi un nodomu vēstules nav uzskatāmas par valsts atbalstu, un, otrkārt, ka nav ievērots ar to saistītais pienākums norādīt lēmuma pamatojumu LESD 296. panta izpratnē.