11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/2

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 10. aprīļa rīkojums (Tribunal Central Administrativo Norte (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Joaquim Fernando Macedo Maia u.c./Fundo de Garantia Salarial, IP

(Lieta C-511/12) (1)

(Tiesas Reglamenta 99. pants - Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 80/987/EEK - Direktīva 2002/74/EK - Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā - Garantiju iestādes - Garantiju iestāžu atbildības ierobežošana - Algas prasījumi, kas ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu)

2014/C 261/02

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Central Administrativo Norte

Pamatlietas puses

Prasītāji: Joaquim Fernando Macedo Maia, António Pereira Teixeira, António Joaquim Moreira David, Joaquim Albino Moreira David

Atbildētājs: Fundo de Garantia Salarial, IP

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/74/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas negarantē algas prasījumus, kuri ir radušies vairāk nekā sešus mēnešus pirms prasības celšanas tiesā par darba devēja maksātnespējas konstatēšanu, pat ja pirms šī laika posma sākuma darbinieki pret viņu darba devēju ir uzsākuši tiesvedību par šo prasījumu apmēra noteikšanu un to piespiedu piedziņu.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/3

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 8. maija rīkojums – Greinwald GmbH/Nicolas Wessang, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-608/12 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Šī paša reglamenta 169. panta 2. punkts - Nepieciešamais apelācijas sūdzības saturs)

2014/C 261/03

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Greinwald GmbH (pārstāve – C. Onken, Rechtsanwältin)

Pārējie lietas dalībnieki: Nicolas Wessang (pārstāve – A. Grolée, advokāte) un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – G. Schneider)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Greinwald GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas sūdzību;

3)	Nicolas Wessang atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar pretapelācijas sūdzību.

(1) OV C 63, 2.3.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/3

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 4. aprīļa rīkojums (Schleswig-Holsteinischen Oberlandesgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Flughafen Lübeck GmbH/Air Berlin PLC & Co. Luftverkehrs-KG

(Lieta C-27/13) (1)

(Reglamenta 99. pants - Valsts atbalsts - LESD 107. un 108. pants - Priekšrocības, kuras zemo cenu aviosabiedrībai piešķīris valsts uzņēmums, kas pārvalda lidostu - Lēmums uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru - Dalībvalstu tiesu pienākums ievērot šajā lēmumā ietverto Komisijas vērtējumu par atbalsta esamību)

2014/C 261/04

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Schleswig-Holsteinischen Oberlandesgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Flughafen Lübeck GmbH

Atbildētāja: Air Berlin plc & Co. Luftverkehrs KG

Rezolutīvā daļa:

Ja, piemērojot LESD 108. panta 3. punktu, Eiropas Komisija ir sākusi minētā panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz nepaziņotu pasākumu, kas ir īstenošanas procesā, valsts tiesai, kas izskata prasību par šī pasākuma īstenošanas pārtraukšanu un par jau samaksāto summu atgūšanu, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu sekas, kas izriet no pienākuma apturēt minētā pasākuma īstenošanu iespējamā pārkāpuma.

Tālab valsts tiesa var pieņemt lēmumu vai nu apturēt attiecīgā pasākuma īstenošanu un pieprasīt jau samaksāto summu atgūšanu, vai arī noteikt pagaidu pasākumus, lai, pirmkārt, aizsargātu attiecīgo lietas dalībnieku intereses un, otrkārt, nodrošinātu Komisijas lēmuma sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru lietderīgo iedarbību.

2)	Valsts tiesā tādā situācijā, kāda ir aplūkota pamatlietā, nevar apturēt tiesvedību līdz oficiālas izmeklēšanas procedūras pabeigšanai.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/4

Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 30. aprīļa rīkojums (Tribunale di Napoli (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Luigi D’Aniello u.c./Poste Italiane SpA

(Lieta C-89/13) (1)

(Tiesas Reglamenta 99. pants - Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Nediskriminācijas princips - Valsts tiesiskais regulējums, kurā attiecībā uz gadījumiem, kad prettiesiski ir noteikts darba līguma beigu termiņš, ir paredzēts kompensācijas režīms, kas atšķiras no tā, kāds ir piemērojams gadījumā, kad prettiesiski tiek izbeigts darba līgums uz nenoteiktu laiku - Ekonomiskās sekas - Prasību salīdzināmība)

2014/C 261/05

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Pamatlietas puses

Prasītāji: Luigi D’Aniello, Ester Di Vaio, Anna Di Benedetto, Antonella Camelio, Angela Leva, Alessia Romano, Emilia Aloia, Cira Oligo, Ottavio Russo, Guiseppe D’Ambra, Stefano Caputo, Ilaria Pappagallo, Maurizio De Rosa, Gianluca Liguori, Dario Puzone, Vincenzo De Luca, Guido Gorbari un Raffaella D’Ambrosio

Atbildētāja: Poste Italiane SpA

Rezolutīvā daļa:

Ievērojot dalībvalstīm sniegto iespēju saskaņā ar 1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 8. klauzulu, šī pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas neliek identiski aplūkot ekonomiskās sekas, kas iestājas gadījumā, kad prettiesiski ir noteikts darba līguma beigu termiņš, un tās, kuras iestājas gadījumā, kad prettiesiski tiek izbeigts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

(1) OV C 156, 1.6.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/5

Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 3. aprīļa rīkojums (Okresný súd Bardejov (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pohotovosť s.r.o./Ján Soroka

(Lieta C-153/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Piemērošana laikā - Fakti, kas risinājušies pirms Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2014/C 261/06

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Bardejov

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pohotovosť s.r.o.

Atbildētājs: Ján Soroka

Piedaloties: Združenie na ochranu občana spotrebiteľa HOOS

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti ar Okresný súd Bardejov (Slovākija) 2013. gada 15. februāra lēmumu.

(1) OV C 178, 22.6.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/5

Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 12. jūnija rīkojums – Bimbo, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

(Lieta C-285/13 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Tiesas Reglamenta 181. pants - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. pants - Kopienas grafiskas preču zīmes “Caffé KIMBO” reģistrācijas pieteikums - Iebildumu process - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “BIMBO” - Plaši pazīstama preču zīme - Daļējs iebildumu noraidījums - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

2014/C 261/07

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bimbo, SA (pārstāvis – N. Fernández Fernández–Pacheco, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis – A. Folliard–Monguiral), Café do Brasil SpA (pārstāvis – M. Mostardini un F. Mellucci, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Bimbo, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/6

Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 22. maija rīkojums – Bilbaína de Alquitranes, SA u.c./Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

(Lieta C-287/13 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Tiesas Reglamenta 181. pants - Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula) - 59. pants un XIII pielikums - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas noteikšana par īpaši bīstamu vielu, kam jāpiemēro atļauju piešķiršanas procedūra - Vienlīdzīga attieksme)

2014/C 261/08

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Bilbaína de Alquitranes, SA, Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Rütgers Poland Sp. z o.o. (pārstāvis – K. Van Maldegem, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji – M. Heikkilä, W. Broere un T. Zbihlej, piedaloties J. Stuyck un A.-M. Vandromme, advocaten)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Bilbaína de Alquitranes, SA, Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Rütgers Poland Sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/6

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 8. maija rīkojums (Unabhängiger Verwaltungssenat Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ferdinand Stefan/Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

(Lieta C-329/13) (1)

(Reglamenta 99. pants - Direktīva 2003/4/EK - Spēkā esamība - Vides informācijas pieejamība sabiedrībai - Izņēmums no pienākuma izpaust vides informāciju, ja izpaušana varētu kaitēt jebkuras personas tiesībām uz taisnīgu tiesu - Apstāklis, ka šis izņēmums dalībvalstīm nav obligāts - LES 6. pants - Hartas 47. panta otrā daļa)

2014/C 261/09

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ferdinand Stefan

Atbildētāja: Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Rezolutīvā daļa:

Izvērtējot uzdotos jautājumus, nav tikuši konstatēti apstākļi, kas varētu ietekmēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu spēkā esamību.

(1) OV C 21.9.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/7

Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 5. jūnija rīkojums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Antonio Gramsci Shipping Corp. u.c./Aivars Lembergs

(Lieta C-350/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Pagaidu un aizsardzības pasākumu atzīšana un izpilde - Sākotnējā nolēmuma atcelšana - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu uzturēšana spēkā - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2014/C 261/10

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (iepriekš Augstākās tiesas Senāts)

Pamatlietas puses

Prasītājas: Antonio Gramsci Shipping Corp., Apollo Holdings Corp., Arctic Seal Shipping Co. Ltd, Atlantic Leader Shipping Co. Ltd, Cape Wind Trading Co.Ltd, Clipstone Navigation SA, Dawnlight Shipping Co. Ltd, Dzons Rids Shipping Co., Faroship Navigation Co. Ltd, Gaida Shipping Co., Gevostar Shipping Co. Ltd, Hose Marti Shipping Co., Imanta Shipping Co. Ltd, Kemeri Navigation Co., Klements Gotvalds Shipping Co., Latgale Shipping Co. Ltd, Limetree Shipping Co. Ltd, Majori Shipping Co. Ltd, Noella Marītime Co. Ltd, Razna Shipping Co., Sagewood Trading Inc., Samburga Shipping Co. Ltd, Saturn Trading Co., Taganroga Shipping Co., Talava Shipping Co. Ltd, Tangent Shipping Co. Ltd, Viktorio Shipping Co., Wilcox Holding Ltd, Zemgale Shipping Co. Ltd, Zoja Shipping Co. Ltd

Atbildētājs: Aivars Lembergs

Rezolutīvā daļa:

Par Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas iesniegts ar 2013. gada 12. jūnija nolēmumu, nav jālemj.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/7

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 10. aprīļa rīkojums – Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG

(Lieta C-374/13 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - Vārdiskas preču zīmes “METROINVEST” reģistrācijas pieteikums - Valsts grafiskas zilas un dzeltenas krāsas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “METRO”, īpašnieka un Kopienas grafiskas dzeltenas krāsas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “METRO”, reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iebildumi - Reģistrācijas atteikums)

2014/C 261/11

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL (pārstāvis – J. Carbonell Callicó, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo) un MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. (pārstāvis – J.-C. Plate, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/8

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 8. maija rīkojums – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)/Sanco, SA

(Lieta C-411/13 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Grafiska preču zīme, kas attēlo cāli - Valsts grafiskas preču zīmes, kas attēlo cāli, īpašnieka iebildumi - Daļējs iebildumu noraidījums)

2014/C 261/12

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvji – J. Crespo Carrillo un A. Folliard-Monguiral)

Otra lietas dalībniece: Sanco, SA (pārstāvis – A. Segura Roda, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/8

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 10. aprīļa rīkojums – Franz Wilhelm Langguth Erben GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-412/13 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 34. panta 1. punkts, 75. pants un 77. panta 1. punkts - Agrākas valsts un starptautiska grafiskas preču zīmes “MEDINET” - Pretendēšana uz agrāku izcelsmi - Atteikums)

2014/C 261/13

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Franz Wilhelm Langguth Erben GmbH & Co. KG (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – G. Schneider)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Franz Wilhelm Langguth Erben GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 298, 12.10.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/9

Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 20. maija rīkojums – Reber Holding GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Anna Klusmeier

(Lieta C-414/13 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - Vārdiska preču zīme “Wolfgang Amadeus Mozart PREMIUM” - Agrāku valsts grafisku preču zīmju “W. Amadeus Mozart” īpašnieka iebildumi)

2014/C 261/14

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Reber Holding GmbH & Co. KG (pārstāvis – M. Geitz, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), (pārstāvis – D. Walicka), Anna Klusmeier (pārstāvis – G. Schmitt–Gaedke, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Reber Holding GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 298, 12.10.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/9

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 12. jūnija rīkojums – Delphi Technologies, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

(Lieta C-448/13 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārdiska preču zīme “INNOVATION FOR THE REAL WORLD” - Reklāmas sauklis - Reģistrācijas atteikums - Atšķirtspējas neesamība)

2014/C 261/15

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Delphi Technologies, Inc. (pārstāvji – C. Albrecht un J. Heumann, Rechtsanwälte)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Delphi Technologies, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/10

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 5. jūnija rīkojums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gmina Międzyzdroje/Minister Finansów

(Lieta C-500/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Priekšnodokļa atskaitīšana - Kapitālieguldījumu preces - Nekustamais īpašums - Atskaitīšanas koriģēšana - Valsts tiesību akti, kuros paredzēts desmit gadus ilgs koriģēšanas laikposms)

2014/C 261/16

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gmina Międzyzdroje

Atbildētājs: Minister Finansów

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167., 187. un 189. pantu, kā arī neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļautas tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā, ar kurām gadījumā, ja kapitālieguldījuma preces, kas ir nekustamais īpašums, izmantošanas mērķis ir mainījies, preci sākotnēji izmantojot darbībām, kas nerada tiesības uz PVN atskaitīšanu, vēlāk pārejot uz izmantošanu, kas rada šādas tiesības, tiek paredzēts desmit gadus ilgs koriģēšanas laika posms, sākot no kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas, un līdz ar to izslēdzot vienreizēju koriģēšanu viena taksācijas gada laikā.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/10

Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 30. aprīļa rīkojums (Giudice di pace di Matera (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Intelcom Service Ltd/Vincenzo Mario Marvulli

(Lieta C-600/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 34., 35., 37., 56. un 60. pants - Direktīva 2006/123/EK - Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem nekustamā īpašuma pirkuma-pārdevuma dokumentu sagatavošanas un apliecināšanas pakalpojumus drīkst sniegt tikai notāri - Acīmredzama nepieņemamība)

2014/C 261/17

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di pace di Matera

Pamatlietas puses

Prasītāja: Intelcom Service Ltd

Atbildētājs: Vincenzo Mario Marvulli

Rezolutīvā daļa:

Giudice di pace di Matera (Itālija) ar 2013. gada 22. aprīļa lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/11

Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 19. jūnija rīkojums (Tribunal do Trabalho da Covilhã – Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pharmacontinente-Saúde e Higiene SA u.c./Autoridade Para As Condições do Trabalho (ACT)

(Lieta C-683/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Personas datu apstrāde - Direktīva 95/46/EK - 2. pants - “Personas datu” jēdziens - 6. un 7. pants - Principi, kas saistīti ar datu kvalitāti un datu apstrādes likumīgumu - 17. pants - Datu apstrādes drošība - Darba ņēmēju darba laiks - Darba laika reģistrs - Valsts kompetentās iestādes darba apstākļu uzraudzības jautājumos piekļuve - Darba devēja pienākums darīt pieejamu darba laika reģistru veidā, kas dotu tam tūlītēju piekļuvi)

2014/C 261/18

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal do Trabalho da Covilhã

Pamatlietas puses

Prasītāji: Pharmacontinente-Saúde e Higiene SA, Domingos Sequeira de Almeida, Luis Mesquita Soares Moutinho, Rui Teixeira Soares de Almeida, André de Carvalho e Sousa

Atbildētāja: Autoridade Para As Condições do Trabalho (ACT)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādam darba laika reģistram, kāds ir aplūkots pamatlietā, kurā attiecībā uz katru darbinieku ir norādīts darba laika sākuma un beigu laiks, iekļaujot attiecīgos pārtraukumus vai pauzes, ir piemērojams “personas datu” jēdziens šīs tiesību normas izpratnē;

Direktīvas 95/46 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, kā arī 7. panta c) un e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru darba devējam ir noteikts pienākums darīt pieejamu darba laika reģistru valsts kompetentajai iestādei darba apstākļu uzraudzības jautājumos veidā, kas dotu tam tūlītēju piekļuvi, ciktāl šis pienākums ir nepieciešams, lai šī iestāde varētu veikt savu uzdevumu uzraudzīt tiesiskā regulējuma darba apstākļu jomā piemērošanu, īpaši attiecībā uz darba laiku;

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai darba devējam noteiktais pienākums sniegt valsts kompetentajai iestādei darba apstākļu uzraudzības jautājumos pieeju darba laika reģistram veidā, kas dotu tam tūlītēju piekļuvi, var tikt uzskatīts par nepieciešamu, lai šī iestāde varētu izpildīt savu uzraudzības uzdevumu, veicinot efektīvāku tiesiskā regulējuma darba apstākļu jomā, īpaši tiesiskā regulējuma attiecībā uz darba laiku, piemērošanu, un, apstiprinošas atbildes gadījumā, – vai piemērotās sankcijas nolūkā nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvā 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem noteikto prasību efektīvu piemērošanu atbilst samērīguma principam.

(1) OV C 52, 22.2.2014.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/12

Prasība, kas celta 2014. gada 7. aprīlī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-167/14)

2014/C 261/20

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Zavvos un E. Manhaeve

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C-440/06 Komisija/Grieķijas Republika, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai ierosināto naudas sodu EUR 47 462,40 apmērā par katru kavējuma dienu lietā C-440/06 pasludinātā sprieduma izpildē, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz lietā C-440/06 pasludinātā sprieduma izpildes dienai;

—

piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai vienotas likmes summu EUR 5 191,20apmērā dienā, sākot no sprieduma lietā C-440/06 pasludināšanas dienas līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienai vai līdz lietā C-440/06 pasludinātā sprieduma izpildes dienai, atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir pirmais;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecībā uz naudas soda aprēķināšanas metodi Komisija ir norādījusi uz:

A –

To normatīvo aktu nozīmi, kuri ir tikuši pārkāpti, kā, piemēram, 3. un 4. pants Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1), kas attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu, kā arī komunālo notekūdeņu no atsevišķām ražošanas nozarēm attīrīšanu un novadīšanu. Tās mērķis ir aizsargāt vidi no negatīvās ietekmes, ko izraisa iepriekš minētā komunālo notekūdeņu novadīšana.

Komisija apgalvo, ka neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana (proti, tādu komunālo notekūdeņu novadīšana, kas nav tikuši nekādā veidā attīrīti integrētu savākšanas tīklu un/vai attīrīšanas staciju neesamības dēļ) virszemes ūdeņos rada piesārņojumu, kam ir raksturīgs skābekļa līdzsvara trūkums, savukārt barības vielu plūsma (kas galvenokārt sastāv no slāpekli un fosforu saturošiem savienojumiem) būtiski ietekmē šo ūdens masu un ar tām saistīto ekosistēmu kvalitāti (apdraudot, piemēram, zivju populācijas).

Turklāt attiecībā uz komunālajiem notekūdeņiem, kuri nav tikuši atbilstīgi attīrīti (attīrīšanas iekārtas, kurās netiek veikta otrreizējā attīrīšana, vai kurās tiek veikta neatbilstīga otrreizējā attīrīšana), tikai sākotnējās attīrīšanas veikšana vien nav pietiekama, lai novērstu visus ūdens un ar to saistīto ekosistēmu piesārņojuma un kvalitātes pasliktināšanās riskus. Būtībā pārmērīga barības vielu (slāpekli un fosforu saturoši savienojumi) novadīšana virszemes ūdeņos ir būtisks eitrofikācijas fenomena pieauguma faktors (aļģu un citu ūdensaugu paātrināta augšana), kas palielina skābekļa līdzsvara trūkuma risku ūdenī, zivju populāciju un citu ūdens organismu izzušanu un blakus esošajām sauszemes ekosistēmām nodarīto kaitējumu. Tieši tādēļ Direktīvas 91/271/EEK 4. pantā ir paredzēts, ka komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar vairāk nekā 15 000 c.e. var tikt novadīti tikai pēc atkārtotas vai līdzvērtīgas attīrīšanas.

Komisija apgalvo, ka visu komunālo notekūdeņu no Grieķijas aglomerācijām ar vairāk nekā 15 000 c.e. savākšanai un attīrīšanai ir būtiska nozīme virszemes ūdeņu, ūdens ekosistēmu un sauszemes ekosistēmu, kuras ir tieši atkarīgas no attiecīgajām ūdens masām, saglabāšanā un kvalitātes uzlabošanā, kā arī citu Eiropas Savienības direktīvu pilnīgas un pareizas piemērošanas nodrošināšanai.

Tomēr, neraugoties uz ieguldītajām pūlēm un Grieķijas iestāžu pēdējo gadu laikā veiktajiem pasākumiem, ir skaidrs, ka līdz šai dienai sešās aglomerācijās ar vairāk nekā 15 000 c.e. no kopumā 23 aglomerācijām, kas minētas 2007. gada 25. oktobra spriedumā (no kurām piecas atrodas Attica austrumu reģionā, kas ir viens no demogrāfiski visblīvāk apdzīvotajiem Grieķijas reģioniem), nav izpildītas Direktīvas 97/271/EEK 3. un 4. panta prasības. Šo sešu aglomerāciju cilvēku ekvivalents ir 1 24 000 (16 000 – Lefkimmi, 25 000 – Nea Makri, 17 000 – Markopoulo, 20 000 – Koropi, 18 000 – Rafina un 28 000 – Artemida).

B –

Pārkāpuma ietekme uz vispārējām un konkrētām interesēm: Tiesas sprieduma lietā C-440/06 nepilnīga izpilde rada būtiskus vides piesārņojuma riskus un ietekmē cilvēku veselību. Komisija uzskata, ka Tiesas sprieduma lietā C-440/06 nepilnīga izpilde rada virszemes ūdeņu eitrofikāciju, kas tostarp var apdraudēt labu ūdens un virszemes ekosistēmu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli, kā arī to saglabāšanu. Līdz ar to Komisija uzskata, ka sprieduma nepilnīga izpilde var ietekmēt citu Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (3) un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (4) ieviešanu.

Turklāt Komisija apgalvo, ka Tiesas sprieduma nepilnīga izpilde apdraud pilsoņu iespēju gūt labumu no virszemes ūdeņiem, kas ir pietiekami tīri, lai varētu nodarboties ar brīvā laika pavadīšanas iespējām (makšķerēšana, peldēšanās, burāšana, pastaigāšanās utt.). Tāpat ir iespējams, ka sprieduma nepilnīga izpilde ietekmē arī cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti, kā arī pašu cilvēku veselību.

(1) OV L 135, 40. lpp.

(2) OV L 327, 1. lpp.

(3) OV L 64, 37. lpp.

(4) OV L 206, 7. lpp.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. maijā iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – Eleonore Prüller–Frey/Norbert Brodnig, Axa Versicherung AG

(Lieta C-240/14)

2014/C 261/21

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Korneuburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eleonore Prüller–Frey

Atbildētāji: Norbert Brodnig, Axa Versicherung AG

Prejudiciālie jautājumi

1.)

Vai Padomes 1997. gada 9. oktobra Regulas (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (1) 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem (2), 3. panta c) un g) punkts, kā arī 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītās Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (3) 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka cietušās personas,

—	kura bija gaisa kuģa, kam bija viena un tā pati izlidošanas un ielidošanas vieta dalībvalstī, pasažiere:

—	kuru pilots pārvadāja bez atlīdzības,

—	[kuras] lidojuma mērķis bija no augšas aplūkot nekustamo īpašumu saistībā kopā ar pilotu iecerētu nekustamā īpašuma darījumu un

—	kura gaisa kuģa nogāšanās dēļ guva miesas bojājumus, prasījumus atlīdzināt kaitējumu ir jāizvērtē tikai saskaņā ar 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītās Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju 17. pantu, un ka valsts tiesību akti nav piemērojami?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

2.)

Vai 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītās Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju 33. pants un Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (4) 67. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jurisdikcija izskatīt un izlemt pirmajā jautājumā minētos prasījumus atlīdzināt kaitējumu ir jāizvērtē vienīgi saskaņā ar 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītās Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju 33. pantu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

3.)

Vai 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītās Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju 29. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (5), 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēta pirmajā jautājumā minētās cietušās personas tieša prasība pret kaitējuma nodarītāja civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša:

4.)

Vai Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrās Direktīvas par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem Direktīvā 73/239/EEK (6) 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā jautājumā minētās cietušās personas pret kaitējuma nodarītāja civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju celtās tiešās prasības priekšnoteikumi ir jāizvērtē saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, ja:

—	atbilstoši lex loci delicti piemērojamā tiesību sistēma paredz tiešo prasību tās Apdrošināšanas līguma likumā,

—	apdrošināšanas līguma puses ir veikušas piemērojamo tiesību aktu izvēli par labu trešās valsts tiesību sistēmai,

—	saskaņā ar kuru ir jāpiemēro tās valsts tiesību akti, kurā atrodas apdrošinātāja galvenais birojs, un

—	šīs valsts tiesību sistēma arī paredz tiešo prasību tās Apdrošināšanas līguma likumā?

(1) OV L 285, 1. lpp.

(2) OV L 138, 1. lpp.

(3) OV 2001, L 49, 39. lpp.

(4) OV 2001, L 12, 1. lpp.

(5) OV L 199, 40. lpp.

(6) OV L 172, 1. lpp.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 30. maijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – Kansaneläkelaitos, Suomen Palvelutaksit ry, Oulun Taksipalvelut Oy

(Lieta C-269/14)

2014/C 261/22

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāji: Kansaneläkelaitos, Suomen Palvelutaksit ry, Oulun Taksipalvelut Oy

Pārējie lietas dalībnieki: Suomen Taksiliitto ry, Turun Seudun Invataksit ry, Hämeen Taksi Oy, Itä-Suomen Maakunnallinen Taksi Oy, Kainuun Taksivälitys Oy, Keski-Suomen Taksi Oy, Lounais-Suomen Taxidata Oy, Pohjois-Suomen Taksi Oy

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības Tiesas judikatūra par pakalpojumu koncesijām ir interpretējama tādējādi, ka tā nav piemērojama pamatregulējumam, kas ietver ar tiešas atlīdzināšanas sistēmas starpniecību veiktus atlīdzinājumu maksājumus, par kuru organizēšanu ir atbildīga iestāde, un arī braucienu pasūtījumus, par kuriem iestāde nav atbildīga?

2)	Kāda nozīme ir piešķirama šī regulējuma netiešajām sekām, ka pasūtījumu sistēma ir paredzēta, lai samazinātu Kansaneläkelaitos no publiskiem līdzekļiem sedzamo brauciena izmaksu apmēru?

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 11. jūnijā iesniedza Cour de cassation (Francija) – Directeur général des douanes et droits indirects, Directeur régional des douanes et droits indirects d'Auvergne/Brasserie Bouquet SA

(Lieta C-285/14)

2014/C 261/23

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: Directeur général des douanes et droits indirects, Directeur régional des douanes et droits indirects d'Auvergne

Atbildētāja: Brasserie Bouquet SA

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (1), 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar ražošanu ar licenci saprot vienīgi ražošanu ar licenci patenta vai preču zīmes izmantošanai, vai arī to var interpretēt tādējādi, ka ar ražošanu ar licenci saprot ražošanu atbilstoši trešai personai piederošam ražošanas procesam un ar šīs personas šim nolūkam sniegtu atļauju?

(1) OV L 316, 21. lpp.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Brit Air SA/Ministère des finances et des comptes publics

(Lieta C-289/14)

2014/C 261/24

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Brit Air SA

Atbildētāja: Ministère des finances et des comptes publics

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvas 77/388/EKK (1) 2. panta 1. punkta un 10. panta 2. punkta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka vienotas likmes summa, ko aprēķina procentos no gada apgrozījuma, ko veido ieņēmumi no franšīzē apsaimniekotajiem pārvadājumu maršrutiem un ko maksā aviokompānija, kas ir izdevusi citas aviokompānijas vārdā biļetes, kam beidzas derīguma termiņš, ir pēdējai minētajai maksāta atlīdzība, kas nav apliekama ar nodokli, ar ko kompensē atlīdzināmus zaudējumus, ko tā cietusi no nelietderīgas tās transporta līdzekļu pārvietošanas, vai summa, kas atbilst ieņēmumiem no izdotajām biļetēm, kurām ir beidzies derīguma termiņš?

Vai gadījumā, ja šī summa būtu uzskatāma par atbilstošu izdoto un derīguma termiņu zaudējušo biļešu cenai, šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka biļetes izsniegšanu var pielīdzināt faktiskai pārvadājuma pakalpojuma izpildei un ka summas, ko aviokompānija patur, ja lidmašīnas biļetes īpašnieks nav izmantojis savu biļeti un tās derīguma termiņš ir beidzies, ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli?

3)	Vai šajā gadījumā iekasēto nodokli sākot no samaksas iekasēšanas brīža, pat ja ir iespējams, ka brauciens var nenotikt no klienta atkarīgu apstākļu dēļ, Valsts kasei ir jāsamaksā sabiedrībai Air France vai sabiedrībai Brit Air?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. jūnija spriedums – Quimitécnica.com un de Mello/Komisija

(Lieta T-564/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Dzīvnieku barībai paredzētu fosfātu Eiropas tirgus - Naudas sodi - Pakāpeniska atmaksa - Komisijas lēmums, ar ko liek sniegt bankas garantiju - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums)

2014/C 261/43

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Quimitécnica.com – Comércio e Indústria Química, SA (Lordelo, Portugāle) un José de Mello – Sociedade Gestora de Participações Sociais, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – J. Calheiros un A. de Albuquerque, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Mongin, V. Bottka un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji, kam palīdz M. Marques Mendes, advokāts)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas grāmatveža 2010. gada 8. oktobra vēstulē it kā esošo lēmumu par prasītājām ar Komisijas 2010. gada 20. jūlija lēmumu C(2010) 5004, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/38.886 – Dzīvnieku barībai paredzēti fosfāti) uzliktā naudas soda samaksu tiktāl, ciktāl ar šo vēstuli tiek prasīts saņemt bankas garantiju bankā, kura ir saņēmusi ilgtermiņa “AA” reitingu, lai naudas sodu varētu samaksāt pakāpeniski

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Quimitécnica.com – Comércio e Indústria Química, SA un José de Mello – Sociedade Gestora de Participações Sociais, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 19.2.2011.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. jūnija spriedums – Basic/ITSB – Repsol YPF (“basic”)

(Lieta T-372/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “basic” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “BASIC” - Relatīvs atteikuma pamats - Pakalpojumu līdzība - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 261/44

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Basic Aktiengesellschaft Lebensmittelhandel (Minhene, Vācija) (pārstāvis – D. Altenburg un H. Bickel, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Repsol YPF, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J.-B. Devaureix, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 31. marta lēmumu lietā R 1440/2010–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Repsol YPF, SA un Basic AG Lebensmittelhandel

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Basic AG Lebensmittelhandel atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 269, 10.9.2011.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/23

Vispārējās tiesas 2014. gada 26. jūnija spriedums – Fundação Calouste Gulbenkian/ITSB – Gulbenkian (“GULBENKIAN”)

(Lieta T-541/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “GULBENKIAN” reģistrācijas pieteikums - Plaši pazīstama valsts preču zīme, firma un agrākie valsts logo “Fundação Calouste Gulbenkian” - Relatīvi atteikuma pamati - Agrāku tiesību esamības pierādījumu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. un 5. punkts - Reglamenta 90. panta a) punkts)

2014/C 261/45

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundação Calouste Gulbenkian (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – G. Marín Raigal, P. López Ronda un G. Macias Bonilla, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Micael Gulbenkian (Oeiras, Portugāle) (pārstāvji – J. Pimenta un A. Sebastião, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 15. jūlija lēmumu lietā R 1436/2010–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Fundação Calouste Gulbenkian un Micael Gulbenkian

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Fundação Calouste Gulbenkian atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Micael Gulbenkian atlīdzina Eiropas Savienības Tiesas izdevums EUR 1 807,48 apmērā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 90. panta a) punktu.

(1) OV C 362, 10.12.2011.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/24

Prasība, kas celta 2014. gada 29. aprīlī – Borde un Carbonium/Komisija

(Lieta T-314/14)

2014/C 261/46

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Alexandre Borde (Parīze, Francija) un Carbonium (Parīze) (pārstāvis – A. Herzberg, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

Prasītāju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2014. gada 19. un 20. februāra lēmumus izbeigt pirmā prasītāja uzdevumu saistībā ar Pasaules klimata pārmaiņu alianses programmas un Pasaules klimata pārmaiņu alianses ĀKK valstu iekšējās programmas (Intra-ACP GCCA) novērtēšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir izdarīts būtisks procesuāls pārkāpums, arī aizskartas prasītāju tiesības tikt uzklausītiem un nav ievērots pienākums norādīt lēmumu pamatojumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti Līgums par Eiropas Savienības darbību, Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo atbildētāja esot pārkāpusi prasītāju tiesības, ka pret viņiem tiek nodrošināta taisnīga, vienlīdzīga un nepatvaļīga attieksme, un prasītāju tiesības uz viņu reputācijas aizsardzību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie lēmumi ir atbildētājas pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/24

Prasība, kas celta 2014. gada 7. maijā – Klement/ITSB – Bullerjan (Krāsns forma)

(Lieta T-317/14)

2014/C 261/47

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Toni Klement (Dippoldiswalde, Vācija) (pārstāvis – J. Weiser, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Bullerjan GmbH (Isernhagen–Kirchhorst, Vācija)

Prasītāja prasījumi:

—	grozīt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 27. februāra Lēmumu lietā R 1656/2013–1, tādējādi, lai tiktu apmierināta prasītāja apelācijas sūdzība un Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 4 087 731 tiktu atsaukta pilnībā;

—	alternatīvi, atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB un attiecīgā gadījumā Kopienas preču zīmes īpašniekam/personai, kura, iespējams, iestāsies lietā, atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus un procesā ITSB radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par atcelšanu: trīsdimensiāla preču zīme, kas attēlo krāsni, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 11. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 4 087 731

Kopienas preču zīmes īpašniece: Bullerjan GmbH

Lietas dalībnieks, kas lūdz atcelt Kopienas preču zīmi: prasītājs

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par atcelšanu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 15. pantu, pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/25

Prasība, kas celta 2014. gada 7. maijā – Bankia/ITSB – Banco ActivoBank (Portugal) (“Bankia”)

(Lieta T-323/14)

2014/C 261/48

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bankia, SA (Valencia, Spānija) (pārstāvis – F. De Barba, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Banco ActivoBank (Portugal), SA (Lisabona, Portugāle)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2014. gada 14. februāra Lēmumu lietās R 649/2013–2 un R 744/2013–2 un noteikt, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 0 1 25 284“BANKIA” ir jāapstiprina attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei un/vai ITSB atlīdzināt prasītājai šajā apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Bankia”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 36., 41. un 45. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 0 1 25 284

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Banco ActivoBank (Portugal), SA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiska preču zīme “BANKY” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: BANKIA S.A. apelācijas sūdzību noraidīt un Banco ActivoBank (Portugal), SA apelācijas sūdzību daļēji apmierināt, noraidot apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz plašāku pakalpojumu loku

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/26

Prasība, kas celta 2014. gada 14. maijā – Roca Sanitario/ITSB – Villeroy & Boch (Krāns)

(Lieta T-334/14)

2014/C 261/49

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roca Sanitario, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis – R. Guerras Mazón, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Villeroy & Boch AG (Mettlach, Vācija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2014. gada 21. februāra lēmumu lietā R 812/2012–3;

—	piespriest ITSB un – attiecīgā gadījumā – personai, kas iestājusies lietā, ja tā iebildīs pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: krāna dizainparaugs – reģistrēts Kopienas dizainparaugs Nr. 1 264 568–0004

Kopienas dizainparauga īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: Villeroy & Boch AG

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: novitātes un individuāla rakstura neesamība salīdzinājumā ar otras procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieces krāna dizainparaugu (Nr. 00 584 560–0004)

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/27

Prasība, kas celta 2014. gada 15. maijā – Société des produits Nestlé/ITSB (“NOURISHING PERSONAL HEALTH”)

(Lieta T-336/14)

2014/C 261/50

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des produits Nestlé SA (Vevey, Šveice) (pārstāvji – A. Jaeger-Lenz, A. Lambrecht un S. Cobet–Nüse, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 12. marta lēmumu lietā R 149/2013–4;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskas preču zīmes “NOURISHING PERSONAL HEALTH” starptautiska reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5., 10., 41., 42. un 44. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 0 1 1 02 735

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/27

Prasība, kas celta 2014. gada 15. maijā – Klyuyev/Padome

(Lieta T-340/14)

2014/C 261/51

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andriy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvis – R. Gherson, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt, ciktāl tas attiecas uz prasītāju:

—	Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un

—	Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka LES 29. pants nav piemērots juridiskais pamats apstrīdētā lēmuma pieņemšanai, jo sūdzībā par prasītāju viņš neesot ticis identificēts kā persona, kas ir pārkāpusi tiesiskumu vai cilvēktiesības Ukrainā LES 21. panta 2. punkta un 23. panta izpratnē. Prasītājs apgalvo, ka, tā kā apstrīdētais lēmums neesot spēkā, Padome nevarēja pamatoties uz LESD 215. panta 2. punktu, lai pieņemtu apstrīdēto regulu. Laikā, kad tika noteikti ierobežojošie pasākumi, atbilstoši prasītāja norādītajam viņam neesot tikusi izvirzīta apsūdzība vai pret viņu celta prasība par to, ka viņa rīcība apdraudētu tiesiskumu vai pārkāptu cilvēktiesības Ukrainā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tādēļ, ka pamatojums prasītāja iekļaušanai sarakstā esot pielīdzināms publiskai pasludināšanai par vainīgu pirms tiesas sprieduma šajā jautājumā un ka prasītājam neesot tikusi sniegta nekāda konkrēta informācija par pamatojumu, kas norādīts apstrīdētajos tiesību aktos, viņa iekļaušanai to personu, vienību un struktūru sarakstā, kam ir piemērojami ierobežojošie pasākumi, neraugoties uz viņa Padomei iesniegto informācijas pieprasījumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav sniegusi prasītājam pietiekamu pamatojumu viņa iekļaušanai sarakstā. Prasītājs apgalvo, ka nav tikusi sniegta detalizēta informācija par prasītāja rīcības, kuras dēļ viņš ticis iekļauts sarakstā, veidu. Turklāt prasītājs apgalvo, ka nav tikusi sniegta detalizēta informācija par iestādi, kas būtu īstenojusi kriminālprocesu, kurš, iespējams, ierosināts pret prasītāju, nedz arī par datumu, kurā ir ticis ierosināts process attiecībā uz prasītāju.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome neattaisnoti un nesamērīgi ir pārkāpusi prasītāja pamattiesības uz īpašumu un aizskārusi viņa reputāciju, jo ierobežojošie pasākumi nebija noteikti tiesību aktā un tika īstenoti, nesniedzot atbilstošas garantijas prasītājam, kas viņam ļautu efektīvi izklāstīt savu nostāju Padomei.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pamatojusies uz pēc būtības neprecīziem faktiem un ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājs apgalvo, ka atbilstoši viņam pieejamai informācijai attiecībā uz viņu nav ticis ierosināts kriminālprocess vai veikta izmeklēšana saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un/vai to prettiesisku pārskaitīšanu ārpus Ukrainas.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav nodrošinājusi prasītāja iekļaušanas sarakstā pamatā esošo pierādījumu atbilstību un spēkā esamību, jo tā neesot izvērtējusi, vai pašreizējam Ukrainas ģenerālprokuroram bija pilnvaras atbilstoši Ukrainas Konstitūcijai uzsākt izmeklēšanu attiecībā uz prasītāju, un neesot ņēmusi vērā, ka izmeklēšana attiecībā uz prasītāju Austrijā tika izbeigta pierādījumu nepietiekamības dēļ par prasītājam izvirzīto apsūdzību par valsts līdzekļu piesavināšanos.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/29

Prasība, kas celta 2014. gada 15. maijā – Klyuyev/Padome

(Lieta T-341/14)

2014/C 261/52

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergiy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvis – R. Gherson, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt, ciktāl tas attiecas uz prasītāju:

—	Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un

—	Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus, seši no kuriem būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-340/14 Klyuyev/Padome izvirzītajiem.

Turklāt prasītājs izvirza pamatu par to, ka Padome neesot izpildījusi kritēriju prasītāja iekļaušanai to personu, vienību un struktūru sarakstā, kam ir piemērojami ierobežojošie pasākumi, proti, ka persona ir tikusi atzīta par atbildīgu par Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos vai cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, jo kā vienīgais iemesls prasītāja iekļaušanai sarakstā tika minēts, ka pret viņu tiekot veikta izmeklēšana Ukrainā par iesaistīšanos noziegumos saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un/vai to prettiesisku pārskaitīšanu ārpus Ukrainas.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/29

Prasība, kas celta 2014. gada 19. maijā – Cipriani/ITSB – Hotel Cipriani (“CIPRIANI”)

(Lieta T-343/14)

2014/C 261/53

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Arrigo Cipriani (Venēcija, Itālija) (pārstāvji – A. Vanzetti, S. Bergia un G. Sironi, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Hotel Cipriani (Venēcija, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 14. marta lēmumu lietā R 224/2012–4 un atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 53. panta 2. punkta a) apakšpunktam kopsakarā ar Itālijas Rūpnieciskā īpašuma kodeksa 8.3. punktu atzīt preču zīmes “CIPRIANI” Nr. 115824, kas pieder Hotel Cipriani, spēkā neesamību attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem preču zīme ir reģistrēta, vai

—	pakārtoti – attiecībā uz visām precēm vai pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus “viesnīcas un viesnīcu rezervēšana” vai

—	pakārtoti – attiecībā uz pakalpojumiem “restorāni, kafejnīcas, sabiedriskās ēdināšanas vietas, bāri, pārtikas līdzekļu piegāde, dzērienu piegāde tūlītējai lietošanai” vai

—	nodot lietu atpakaļ ITSB, lai tas var atzīt spēkā neesamību,

—	piespriest pilnā apmērā atlīdzināt Arrigo Cipriani k-ga tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “CIPRIANI” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 35. un 42. klasē – Kopienas preču zīme Nr. 115 824

Kopienas preču zīmes īpašniece: Hotel Cipriani

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītājs

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: preču zīme ir reģistrēta ļaunticīgi un pārkāpj tiesības uz slavenu personvārdu “CIPRIANI”

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar Itālijas Rūpnieciskā īpašuma kodeksa 8.3. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/30

Prasība, kas celta 2014. gada 20. maijā – Construlink/ITSB – Wit–Software (“GATEWIT”)

(Lieta T-351/14)

2014/C 261/54

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Construlink – Tecnologias de Informação, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvis – M. Lopes Rocha, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Wit–Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel, SA (Coimbra, Portugāle)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 6. marta Lēmumu lietā R 1059/2013–1;

—	atzīt preču zīmes “GATEWIT” reģistrācijas pieteikumu Nr. 1 0 1 28 262 par atbilstošu reģistrēšanai;

—	piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GATEWIT” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 0 1 28 262

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Wit–Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel, SA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “wit software”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 38. un 42. klasē, kā arī uzņēmuma nosaukuma “Wit-Software, Consultoria e Software para a Internet Móvel, SA” valsts reģistrācija

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/31

Prasība, kas celta 2014. gada 27. maijā – REWE-Zentral/ITSB – Vicente Gandia Pla (“MY PLANET”)

(Lieta T-362/14)

2014/C 261/55

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: REWE-Zentral AG (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – M. Kinkeldey, S. Brandstätter un A. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vicente Gandia Pla, SA (Chiva, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 6. marta lēmumu lietā R 201/2013–1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “MY PLANET”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25., 32. un 33. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 5 66 515

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Vicente Gandia Pla, SA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “EL MIRACLE PLANET” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25., 32. un 33. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 41. panta 1. punkta pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/32

Prasība, kas celta 2014. gada 23. maijā – Penny–Markt/ITSB – Boquoi Handels (“B! O”)

(Lieta T-364/14)

2014/C 261/56

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Penny–Markt GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – M. Kinkeldey, S. Brandstätter un A. Wagner, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Boquoi Handels OHG (Straelen, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 21. marta lēmumu lietā R 1201/2013-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “B! O”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30., 31. un 32. klasē – Kopienas preču zīme Nr. 1 0 0 38 008

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Boquoi Handels OHG

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: valsts un Kopienas preču zīme “bo” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5., 16., 21., 29., 31., 32., 33. un 35. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Anulēšanas nodaļas lēmumu atcelt un Kopienas preču zīmi atzīt par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/33

Prasība, kas celta 2014. gada 28. maijā – August Storck/ITSB – Chiquita Brands (“Fruitfuls”)

(Lieta T-367/14)

2014/C 261/57

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: August Storck KG (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – I. Rohr, A.-C. Richter, P. Goldenbaum un T. Melchert, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Chiquita Brands LLC (Charlotte, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2014. gada 27. marta lēmumu lietā R 1580/2013–5;

—	piespriest atbildētājam segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un gadījumā, ja Chiquita Brands LLC iestāsies lietā, piespriest Chiquita Brands LLC segt savus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par atcelšanu: vārdiska preču zīme “Fruitfuls” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5 0 14 510

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atcelt Kopienas preču zīmi: Chiquita Brands LLC

Anulēšanas nodaļas lēmums: preču zīmes reģistrāciju atcelt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/33

Prasība, kas celta 2014. gada 23. maijā – Petropars u.c./Padome

(Lieta T-370/14)

2014/C 261/58

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Petropars Ltd (Teherāna, Irāna), Petropars International FZE (Dubaja, Apvienotie Arābu Emirāti) un Petropars UK Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – S. Zaiwalla, P. Reddy un Z. Burbeza, Solicitors, un R. Blakeley, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt 2014. gada marta lēmumu;

—	atcelt 2014. gada marta paziņojumu, ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāju izmaksas, kas radušās saistībā ar šo pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīti kritēriji iekļaušanai sarakstā, kas izklāstīti Regulas Nr. 267/2012 (1) 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Lēmuma 2010/413 (2) 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un ka Padome pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot, ka attiecīgie kritēriji ir izpildīti un joprojām tiek izpildīti, jo prasītājas nepieder vai tos nekontrolē National Iranian Oil Company (NIOC).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka kritēriji iekļaušanai sarakstā nav izpildīti, jo Padome nav pierādījusi, ka NIOC finansiāli atbalstītu Irānas valdību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāju iekļaušanas [sarakstā] saglabāšana katrā ziņā pārkāpj to pamattiesības un brīvības, ieskaitot to tirdzniecības tiesības un tiesības īstenot uzņēmējdarbību, un īpašumtiesību izmantošanu, un/vai pārkāpj samērīguma principu. Prasītājas turklāt apgalvo, ka atkārtota iekļaušana sarakstā pārkāpj piesardzības principu un vides aizsardzības un cilvēku veselības un drošības aizsardzības principus, tā kā tā visdrīzāk radīs būtisku kaitējumu parasto Irānas strādnieku veselībai un drošībai un videi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību, neveicot pilnīgu un atbilstošu prasītāju iekļaušanas [sarakstā] izpēti un atbilstoši neizskatot tai iesniegtos apsvērumus.

(1) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).

(2) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/34

Prasība, kas celta 2014. gada 26. maijā – NICO/Padome

(Lieta T-371/14)

2014/C 261/59

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Naftiran Intertrade Co. (NICO) Sàrl (Pully, Šveice) (pārstāvji – J. Grayston, Solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey un D. Rovetta, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2014. gada 14. marta vēstulē ietverto lēmumu, kurš adresēts prasītājas advokātiem un kas attiecas uz to, lai tiktu pārskatīts personu un vienību saraksts, kas iekļautas Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un kas grozīts ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, II pielikumā, un Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, kura īstenota ar Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, IX pielikumā, ciktāl apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par atteikumu svītrot prasītāju no personu un vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi;

—	apvienot šo lietu ar lietu T-6/13 saskaņā ar Reglamenta 50. panta 1. punktu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, apgalvojot, ka pamatojums nebija pietiekams un ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Prasītāja apgalvo, ka tā nav meitasuzņēmums, kas pieder Naftiran Intertrade Company (NICO) Limited, jo šī sabiedrība vairs nav reģistrēta Džersijā, un katrā ziņā Padome nav pamatojusi, kādēļ, pat ja prasītāja būtu Naftiran Intertrade Company (NICO) Limited meitasuzņēmums, tas radītu ekonomisko labumu Irānas valstij, kas būtu pretrunā apstrīdēto pasākumu mērķim.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/35

Prasība, kas celta 2014. gada 26. maijā – HK Intertrade/Padome

(Lieta T-372/14)

2014/C 261/60

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HK Intertrade Co. Ltd (Wanchai, Hong-Kong) (pārstāvji – J. Grayston, Solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta, D. Sellers un N. Pilkington, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes lēmumu, kas ietverts 2014. gada 14. marta vēstulē, kura tika nosūtīta prasītājas advokātiem saistībā to personu un vienību saraksta pārskatīšanu, kas ir ietverts Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un kas ir grozīts ar Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmumu 2012/829/KĀDP, II pielikumā un Padomes 2012. gada 21. decembra Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, kas īstenota ar Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, IX pielikumā, ciktāl apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par atteikumu dzēst prasītājas nosaukumu no to personu un vienību saraksta, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi;

—	apvienot šo lietu ar lietu T-159/13 saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 50. panta 1. punktu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, kuri ir balstīti uz nepietiekamu pamatojumu un Padomes acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Prasītāja apgalvo, ka, kaut arī tā ir sabiedrības National Iranian Oil Company (NIOC), kas ir ietverta sarakstā, meitasuzņēmums, Padome nav pierādījusi, ka tas jebkādā veidā radītu ekonomisku priekšrocību Irānas valstij, kura būtu pretrunā apstrīdēto pasākumu mērķim. Tāpat prasītāja apgalvo, ka Padome patiesībā nekad nebija sarakstā ietvērusi prasītāju un ka šo kļūdu nevar izlabot ar tādu labojumu, kādu veica Padome.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/36

Prasība, kas celta 2014. gada 26. maijā – Petro Suisse Intertrade/Padome

(Lieta T-373/14)

2014/C 261/61

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Petro Suisse Intertrade Co. SA (Pully, Šveice) (pārstāvji – J. Grayston, Solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta, D. Sellers un N. Pilkington, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

—	apvienot šo lietu ar lietu T-156/13 saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 50. panta 1. punktu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, kuri ir balstīti uz nepietiekamu pamatojumu un Padomes acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/37

Prasība, kas celta 2014. gada 30. maijā – Pshonka/Padome

(Lieta T-380/14)

2014/C 261/62

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Viktorovych Pshonka (Maskava, Krievija) (pārstāvji – C. Constantina un J.-M. Reymond, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, konkrētāk, uzdot:

—	svītrot prasītāja uzvārdu no Padomes 2014. gada 5. marta Regulas Nr. 208/2014 I pielikuma saraksta;

—	svītrot prasītāja uzvārdu no Padomes 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP I pielikuma saraksta;

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie neatbilst Kopīgais priekšlikumam;

—	piespriest Padomei segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota Padomes kompetences neesamība un parastās tiesas kompetenču pārkāpums, jo:

—

pieņemot apstrīdēto regulu, tika pārkāpta LESD 215. panta 2. punktā noteiktā procedūra, jo ar regulu esot tikusi paplašināta ierobežojošo pasākumu piemērošanas joma, salīdzinot ar Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu, uz kuru bija balstīta regula;

—	iekļaujot prasītāju sarakstā, esot tikusi apkaunota persona, attiecībā uz kuru nav īstenots pienācīgs process un nav pasludinājusi spriedumu kompetenta tiesa.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā. Prasītājs apgalvo, ka pirms apstrīdēto pasākumu veikšanas vai to laikā attiecībā uz viņu neesot tikusi uzsākta izmeklēšana saistībā ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un/vai to prettiesisku pārskaitīšanu ārpus Ukrainas. Turklāt prasītājs apgalvo, ka, pat ja iespējamā izmeklēšana pastāvētu, tai nebūtu bijis faktiska vai juridiska pamata un tās pamatā būtu bijuši tikai politiski apsvērumi. Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka Padomes norādītie iemesli viņa uzvārda iekļaušanai sarakstā neatbilst nosacījumiem, kas paredzēti apstrīdētajos tiesību aktos, un par tiem neesot pierādījumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas prasītāja pamattiesības. Prasītājs apgalvo, ka:

—	Padome nav norādījusi prasītājam individuālu un konkrētu faktisku un juridisku pamatojumu, pārkāpdama LESD 296. pantu;

—	prasītājam netika dotas tiesības paziņot savus apsvērumus Padomei;

—	apstrīdētajos tiesību aktos prasītājs ir norādīts kā persona, kas ir atbildīga par nepamatotu Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos, bez jebkāda sprieduma un jebkādiem pierādījumiem par to, kas esot prasītāja tiesību tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais, pārkāpums;

—	prasītājs neesot ticis informēts par jebkādiem pierādījumiem pret viņu, un tādēļ nav varējis tos apstrīdēt Tiesā, kas esot viņa tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums;

—	prasītājam esot tieši tikušas atņemtas tiesības uz īpašumu;

—	apstrīdētās sankcijas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar lietas apstākļiem un pieejamajiem pierādījumiem, un

—	veids, kādā prasītājs ir raksturots apstrīdētajos tiesību aktos, būtiski kaitējot viņa reputācijai.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/38

Prasība, kas celta 2014. gada 30. maijā – Pshonka/Padome

(Lieta T-381/14)

2014/C 261/63

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Pavlovych Pshonka (Maskava, Krievija) (pārstāvji — C. Constantina un J. Reymond, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā — “LESD”) 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, konkrētāk, uzdot:

—	svītrot prasītāja uzvārdu no Padomes 2014. gada 5. marta Regulas Nr. 208/2014 I pielikuma saraksta;

—	svītrot prasītāja uzvārdu no Padomes 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP I pielikuma saraksta;

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu Nr. 208/2014, ciktāl tie neatbilst Kopīgajam priekšlikumam;

—	piespriest Padomei segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-380/14 Pshonka/Padome izvirzītajiem.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/39

Prasība, kas celta 2014. gada 2. jūnijā — salesforce.com/ITSB (“MARKETINGCLOUD”)

(Lieta T-387/14)

2014/C 261/64

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: salesforce.com, Inc. (San Francisco, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — A. Nordemann, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 6. marta Lēmumu lietā R 1852/2013–1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “MARKETINGCLOUD” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 41. un 45. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 979 359

Pārbaudītāja lēmums: atzīt preču zīmi par neatbilstošu reģistrācijai

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/39

Prasība, kas celta 2014. gada 4. jūnijā – Premo/ITSB – Prema Semiconductor (“PREMO”)

(Lieta T-400/14)

2014/C 261/65

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Premo, SL (Campanillas, Spānija) (pārstāvji – E. Cornu, F. de Visscher un E. De Gryse, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Prema Semiconductor GmbH (Mainz, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2014. gada 1. aprīļa lēmumu lietā R 1000/2013–5;

—	pakārtoti – atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ir apmierināti iebildumi attiecībā uz “induktoriem”, “transformatoriem” un “trokšņu filtriem”;

—	piespriest ITSB un attiecīgā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “PREMO”, starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 973 341

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Prema Semiconductor GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiska preču zīme “PREMA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību daļēji noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Komisijas Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 6. punkta un prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/40

Prasība, kas celta 2014. gada 6. jūnijā – FCC Aqualia/ITSB – Sociedad General de Aguas de Barcelona (“AQUALOGY”)

(Lieta T-402/14)

2014/C 261/66

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FCC Aqualia, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – J. de Oliveira Vaz Miranda de Sousa un N. González-Alberto Rodríguez, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Sociedad General de Aguas de Barcelona, SA (Barselona, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 13. marta lēmumu lietā R 1209/2013–1 un atteikt Kopienas preču zīmes Nr. 10 122 976 “AQUALOGY” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 37., 39., 40. un 42. klasē, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto relatīvo atteikuma pamatu;

—

pakārtoti – ja netiek pilnībā apmierināts iepriekš norādītais prasījums –, atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, daļā, kurā apstiprināta iebildumu noraidīšana pret Kopienas preču zīmi Nr. 10 122 976 “AQUALOGY” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 37., 39., 40. un 42. klasē, un nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei, lai tā no jauna pilnā apmērā izskatītu šo lietu, ņemot vērā iepriekš minētajā regulas pantā norādīto atteikuma pamatuo;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Sociedad General de Aguas de Barcelona, SA

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “AQUALOGY” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 4., 5., 6., 7., 9., 11., 12., 17., 19., 27., 32., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 122 976

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “AQUALIA” un valsts grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “AQUALIA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 9., 32., 35., 36., 37., 39., 40. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/41

Prasība, kas celta 2014. gada 31. maijā – Yavorskaya/Padome u.c.

(Lieta T-405/14)

2014/C 261/67

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elena Yavorskaya (Maskava, Krievija) (pārstāvji – D. Grisay, C. Hartman un Y. G. Georgiades, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā Banka (ECB) un Eurogroup, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par pieņemamu šo prasību sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 340. pantu;

—

atzīt prasību par pamatotu, jo ar pasākumiem, kurus dažādas Eiropas Savienības iestādes piemēro Kipras Republikai saistībā ar banku kontu arestu, pietiekami būtiski tiek pārkāpti Eiropas Savienības pamatprincipi, ar kuriem piešķir tiesības privātpersonām, kas ir kvalificējams par vainu LESD 340. panta izpratnē;

—

konstatēt, ka Eiropas Savienības rīcība ir kvalificējama, kā smaga un būtiska vaina, kuras dēļ prasītājai ir nodarīti zaudējumi EUR 3 2 99 855,45 apmērā, ar iespēju šo summu vēlāk tiesvedības laikā palielināt vai samazināt, tostarp attiecībā uz procentiem un izdevumiem, kuri attiecīgā gadījumā būtu maksājami;

—	piespriest Eiropas Savienībai samaksāt iepriekš minēto summu;

—	turklāt piespriest Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu pamatu par Eiropas Savienības ārpuslīgumisku atbildību un precīzāk, par tiesību uz īpašumu un nediskriminācijas principa pārkāpumu.

Eiropas Savienības noteikto pasākumu Kipras Republikai sekas ir tādas, ka ir iesaldēti prasītājas noguldījumi Laïki Bank, viņai neizmaksājot taisnīgu un iepriekšēju kompensāciju.

Eiropas Savienība tādējādi esot acīmredzami un pārmēru pārkāpusi prasītājas tiesības uz īpašumu un, ciktāl saskaņā ar Savienības noteiktajiem pasākumiem Kipras iestādēm esot tikuši garantēti vienīgi tie noguldījumi Laïki Bank, kas ir mazāki par EUR 1 00 000, tā ir pārkāpusi nediskriminācijas principu.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/42

Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Pirelli & C./Komisija

(Lieta T-455/14)

2014/C 261/68

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pirelli & C. SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – M. Siragusa, F. Moretti, G. Rizza un P. Ferrari, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

galvenokārt

—	atcelt lēmumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, it īpaši tā 1. panta 5. punkta d) apakšpunktu, 2. panta g) punktu un 4. pantu, bet tikai ciktāl tas attiecas uz prasītājas iekļaušanu lēmuma adresātu sarakstā;

pakārtoti

—	piešķirt prasītājai beneficium ordinis seu excussionis; gadījumā, ja saistībā ar prasību atcelt lēmumu, ko atsevišķā tiesvedībā ir cēlusi šī sabiedrība, tiktu pieņemts Prysmian labvēlīgs nolēmums

—	atcelt lēmumu vai grozīt tā 2. panta g) punktu, samazinot Prysmian un prasītājai solidāri uzlikto naudas sodu;

katrā ziņā

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39610 – Elektrokabeļi).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Pirmajā pamatā Pirelli apgalvo, ka Komisija savā lēmumā nav izskatījusi detalizētos argumentus, kas bija izvirzīti attiecībā uz prezumpcijas par mātesuzņēmuma atbildību nepiemērojamību attiecībām starp Pirelli un Prysmian, un nav pat atsaukusies uz to. Līdz ar to lēmumā nav sniegts nekāds pamatojums un tas ir jāatceļ.

Ar otro pamatu tiek apgalvots vispārējo principu un pamattiesību pārkāpums, piemērojot prezumpciju par izšķirošo ietekmi

Otrajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu ir pārkāptas prasītājas pamattiesības, kas ir garantētas Nicas hartas 48. un 49. pantā un ECPAK 6. panta 2. punktā un 7. panta 1. punktā. Turklāt atbildības attiecināšana uz Pirelli ir tiesību uz īpašumu pārkāpums (ECPAK papildu protokola 1. pants un ECPAK 14. pants, kā arī Nicas hartas 17. un 21. pants) un nav saderīga ar neitralitātes principu, kas paredzēts LESD 345. pantā. Visbeidzot, Komisija ir acīmredzami pārkāpusi Pirelli tiesības uz aizstāvību, kas tai ir garantētas ECPAK 6. pantā, kā arī Nicas hartas 48. panta 2. punktā, jo prasītāja nav varējusi aizstāvēties pēc būtības saistībā ar tai inkriminēto pārkāpumu, tā kā tās rīcībā nebija derīgas informācijas pret Prysmian izvirzīto iebildumu atspēkošanai.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota prezumpcijas par mātesuzņēmuma atbildību nepiemērojamība, jo nav tikuši izpildīti tās piemērošanai nepieciešamie nosacījumi, un LESD 101. panta pārkāpums

Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija šajā lietā ir kļūdaini piemērojusi prezumpciju par mātesuzņēmuma atbildību, pārkāpjot LESD 101. pantu, un neņemot vērā Pirelli un Prysmian kontroles attiecību īpašās raksturiezīmes.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums

Ceturtajā pamatā prasītāja apgalvo, ka prezumpcijas par mātesuzņēmuma atbildību piemērošana šajā lietā pārkāpj samērīguma principu, kas paredzēts LES 5. panta 4. punktā, jo tās mērķis nav sasniegt kādu no mērķiem, kuru sasniegšanai Komisija to izmanto. Līdz ar to nebija nekāda pamata Prysmian atbildību attiecināt arī uz Pirelli.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, kļūdaini piemērojot solidārās atbildības principu attiecībā uz Pirelli un Prysmian saistībā ar pienākumu samaksāt naudas sodu, kas pastāv attiecībā pret Komisiju, un pakārtoti – neveicot atbilstošu šī principa korekciju

Piektajā pamatā prasītāja apgalvo, ka solidārās atbildības attiecināšana uz Pirelli kopā ar Prysmian ne vien neļauj sasniegt mērķus, ko sodu jomā ir iecerējusi sasniegt Komisija, bet ir pat pretrunā šiem mērķiem. Pakārtoti – lai ņemtu vērā atšķirīgo atbildību, kas ir attiecināta uz Prysmian un Pirelli, Komisijai esot bijis vismaz jāpiešķir Pirelli beneficium ordinis seu excussionis. Visbeidzot, atbilstoši neatspoguļojot prasītājas un Prysmian atšķirīgās situācijas, Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Līdz ar to tiesai, kas izskata lietu, ir jāatceļ lēmuma daļa, kas attiecas uz naudas sodu, vai pakārtoti – īstenojot savu neierobežoto kompetenci, jāpārformulē tā, piešķirot Pirelli beneficium ordinis seu excussionis.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots lēmuma prettiesiskums LESD 101. panta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 2. un 23. panta pārkāpuma dēļ saistībā ar Prysmian

Sestajā pamatā prasītāja aizstāv savas tiesības uz lēmuma (daļēju vai pilnīgu) atcelšanu vai vismaz uz naudas soda samazināšanu, ko savas prasības par lēmumu ietvaros attiecīgā gadījumā varētu saņemt Prysmian, un atsaucas uz Prysmian argumentiem, izņemot uz tai nelabvēlīgajiem argumentiem.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/43

Prasība, kas celta 2014. gada 16. jūnijā – TAO/AFI un SFIE/Parlaments un Padome

(Lieta T-456/14)

2014/C 261/69

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Association des Fonctionnaires Indépendants pour la Défense de la Fonction Publique Européenne (TAO/AFI) (Brisele, Beļģija) un Syndicat des Fonctionnaires Internationaux et Européens (SFIE) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – M. Casado García-Hirschfeld, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt par pieņemamu šo prasību atcelt tiesību aktu, kas iesniegta Vispārējā tiesā;

—	atcelt apstrīdētās regulas ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza vienu pamatu par to prerogatīvu pārkāpumu, kādas ir piešķirtas šīm organizācijām kā arodbiedrībām un profesionālajām apvienībām, proti, tiesības apspriesties un tiesības vest sarunas.

Ar prasītajām nav notikusi apspriešanās ne priekšlikumu sagatavošanas stadijā, ne sarunu stadijā par apstrīdētajām regulām.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/44

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2014. gada 9. aprīļa spriedumu lietā F-59/13 Rouffaud/EĀDD 2014. gada 18. jūnijā iesniedza Thierry Rouffaud

(Lieta T-457/14 P)

2014/C 261/70

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Thierry Rouffaud (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – M. de Abreu Caldas, D. de Abreu Caldas un J.-N. Louis, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešās palātas) 2014. gada 9. aprīļa spriedumu lietā F-59/13 (Thierry Rouffaud/Eiropas Ārējās darbības dienests);

—	piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, ciktāl Civildienesta tiesa ir vērsusi lietas dalībnieku uzmanību uz prasības pieteikuma pieņemamību tikai pirms pēdējās darbības garas procedūras laikā un nav sniegusi prasītājam iespēju sagatavot atbilstošus argumentus.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz savstarpējas atbilstības noteikumu piemērošanu, ciktāl priekšmets un pamats sūdzībā un prasībā par tiesību akta atcelšanu esot identiski.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi pierādījumu un faktu sagrozīšana, ciktāl Civildienesta tiesa savā spriedumā ir izklāstījusi tikai ierobežotu daļu prasītāja rakstisko ziņojumu satura, kas nesniedz ieskatu, kurš atainotu rakstveida procesā izskatīto patieso situāciju.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/45

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2014. gada 10. aprīļa spriedumu lietā F-81/12 Nieminen/Padome 2014. gada 20. jūnijā iesniedza Risto Nieminen

(Lieta T-464/14 P)

2014/C 261/71

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Risto Nieminen (Kraainem, Beļģija) (pārstāvji – M. de Abreu Caldas, D. de Abreu Caldas un J.-N. Louis, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedumu lietā F-81/12 Risto Nieminen/Padome;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums, ciktāl Civildienesta tiesa esot pārmetusi prasītājam to, ka viņš nav pietiekami iesniedzis pierādījumus, lai pierādītu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pilnībā zinot, ka viņam nav reālu iespēju to pierādīt, un pilnībā noraidot, ka atbildētājai tiktu uzlikts pienākums iesniegt visus atbilstošos dokumentus, lai izvērtētu šī pamata pamatotību.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota pierādījumu un faktu sagrozīšana.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/45

Prasība, kas celta 2014. gada 24. jūnijā – Spānija/Komisija

(Lieta T-466/14)

2014/C 261/72

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González, Abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 14. aprīļa lēmumu – kurā konstatēts, ka ievedmuitas nodokļa atlaišana saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa [Regula (EEK) Nr. 2913/92] 236. pantu, lasot to kopsakarā ar šā kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir pamatota, taču kādā konkrētā gadījumā (lieta REM 02/2013) ievedmuitas nodokļa atlaišana attiecībā uz citu summu nav pamatota – ciktāl šajā lēmumā ir atteikta ievedmuitas nodokļa atlaišana, kas nedibināti tiek uzskatīta par nepamatotu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību saistībā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 6. sēj., 3. lpp.), 872.a pantu.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka saistībā ar tādu procedūru kā nodokļa atlaišanas procedūra, kurā Komisijai ir gan tiesības lūgt visu papildinformāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, gan pienākums norādīt nelabvēlīga lēmuma pamatā esošos iemeslus, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantam ir pretrunā lēmums, kurā atteikums ir pamatots ar iemesliem, kas atšķiras no iepriekš norādītajiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 6. sēj., 3. lpp.) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

—

Prasītāja uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti pastāvīgajā judikatūrā un uz kuriem līdz šim ir tikuši pamatoti virkne labvēlīgu Komisijas lēmumu jautājumā par nodokļa atlaišanu tunča nozarē. Proti, tiesiskais regulējums esot sarežģīts, eksportētājs neesot sniedzis nepareizas ziņas, tiesību norma – pamatojoties uz pareizo informāciju – interpretējama atšķirīgi, Komisija esot līdzatbildīga, un kļūda, ko kompetentās iestādes izdarījušas, tā arī nekad pareizi nepiemērojot šo tiesību normu, esot bijusi ilgstoša.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/46

Prasība, kas celta 2014. gada 25. jūnijā – Ibercaja Banco u.c./Komisija

(Lieta T-471/14)

2014/C 261/73

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ibercaja Banco, SA (Saragosa, Spānija), Banco Grupo Cajatres SA (Saragosa) un Naviera Bósforo, AIE (Laspalmasa Grankanārija, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/47

Prasība, kas celta 2014. gada 25. jūnijā – Joyería Tous/Komisija

(Lieta T-472/14)

2014/C 261/74

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Joyería Tous, SA (Lleida, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/47

Prasība, kas celta 2014. gada 25. jūnijā – Corporación Alimentaria Guissona un Naviera Muriola/Komisija

(Lieta T-473/14)

2014/C 261/75

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Corporación Alimentaria Guissona, SA (Lleida, Spānija) un Naviera Muriola, AIE (Madride, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/48

Prasība, kas celta 2014. gada 25. jūnijā – Cesáreo Martín-Sanz u.c./Komisija

(Lieta T-474/14)

2014/C 261/76

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Cesáreo Martín-Sanz, SA Transportes (Madride, Spānija), Transportes y Servicios de Minería, SA (Transportes y Servicios de Minería, Spānija), Inauto, Industrias del Automóvil, SA (Madride); Premium Quality Investments, SL (Madride) un Naviera Ispaster, AIE (Madride) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/49

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Poal Investments XXI u.c./Komisija

(Lieta T-476/14)

2014/C 261/77

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Poal Investments XXI, SL (Madride, Spānija), Poal Investments XXII, SL (Madride), Naviera Cabo Vilaboa C-1658, AIE (Madride) un Naviera Cabo Domaio C-1659, AIE (Madride) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/50

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Caamaño Sistemas Metálicos u.c./Komisija

(Lieta T-477/14)

2014/C 261/78

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Caamaño Sistemas Metálicos, SL (Koruņa, Spānija), Blumaq, SA (Castellón, Spānija), Grupo Ibérica de Congelados, SA (Vigo, Spānija) un Inversiones Rentaragon, SA (Saragosa, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/50

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Industrias Espadafor u.c./Komisija

(Lieta T-478/14)

2014/C 261/79

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Industrias Espadafor, SA (Granāda, Spānija); Tutichip, SAU (Barselona, Spānija); Locales, Actividades y Exclusivas Comerciales, SA (Vigo, Spānija); RNB, SL (La Pobla de Vallbona, Spānija) un Inversiones Antaviana, SA (Valensija, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/51

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Banco de Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria/Komisija

(Lieta T-482/14)

2014/C 261/80

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banco de Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero, A. Lamadrid de Pablo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/52

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Banco de Albacete/Komisija

(Lieta T-483/14)

2014/C 261/81

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banco de Albacete, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – J.L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero, A. Lamadrid de Pablo un A. Biondi, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots atgūt apgalvoto atbalstu,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/52

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Monthisa Residencial/Komisija

(Lieta T-484/14)

2014/C 261/82

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monthisa Residencial, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – F. de Artíñano Rodríguez de Torres y J. Martínez Muro, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt, pārkāpjot ES vispārējos tiesību principus,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti līdzīgi pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

Konkrētāk, tiek apgalvots, ka nav ievērots LESD 107. panta 1. punkts un tiesiskā paļāvība, kas ir vispārējais Eiropas Savienības tiesību princips.

11.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/53

Prasība, kas celta 2014. gada 26. jūnijā – Bon Net/ITSB – Aldi (“Bon Appétit!”)

(Lieta T-485/14)

2014/C 261/83

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bon Net OOD (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis – A. Ivanova, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Aldi GmbH & Co. KG (Mülheim/Ruhr, Vācija)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2014. gada 14. aprīļa Lēmumu lietā R 1199/2013–2.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme sarkanā, baltā un zilā krāsā, kas ietver vārdiskus elementus “Bon Appétit!”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 693 764

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts preču zīmes reģistrācijas

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 261

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 11. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 261/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1