30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/2

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 6. maija spriedums – Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-43/12) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva 2011/82/ES - Pārrobežu informācijas apmaiņa par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem - Juridiskā pamata izvēle - LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts - LESD 91. pants - Direktīvas seku atstāšana spēkā tās atcelšanas gadījumā)

2014/C 202/02

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. van Rijn un R. Troosters)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji – F. Drexler, A. Troupiotis un K. Zejdová) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J. Monteiro un E. Karlsson)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – J.-C. Halleux, T. Materne, piedaloties S. Rodrigues un F. Libert, avocats), Īrija (pārstāvji – E. Creedon, piedaloties N. Travers, BL), Ungārija (pārstāvji – M. Z. Fehér, K. Szíjjártó un K. Molnár), Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna un M. Szpunar), Slovākijas Republika (pārstāve – B. Ricziová), Zviedrijas Karaliste (pārstāves – A. Falk un C. Stege), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – C. Murrell un S. Behzadi-Spencer, piedaloties J. Maurici un J. Holmes, barristers)

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/82/ES, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 288, 1. lpp.) – Juridiskā pamata izvēle – Piedāvātā juridiskā pamata kopējās transporta politikas jomā aizvietošana ar citu juridisko pamatu, kas attiecas uz policijas sadarbības jomu – Mērķis uzlabot ceļu satiksmes drošību – Direktīvas seku atstāšana spēkā atcelšanas gadījumā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/82/ES, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem;

2)	Direktīvas 2011/82 sekas tiek atstātas spēkā līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas datuma, tiks pieņemta jauna direktīva, kas būs balstīta uz piemērotu juridisko pamatu, proti, LESD 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Beļģijas Karaliste, Īrija, Ungārija, Polijas Republika, Slovākijas Republika, Zviedrijas Karaliste, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 98, 31.3.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/3

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Caisse nationale des prestations familiales/Ulrike Wiering, Markus Wiering

(Lieta C-347/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Regula (EEK) Nr. 574/72 - Ģimenes pabalsti - Regulārie ģimenes pabalsti - Bērna kopšanas pabalsts - “Elterngeld” - “Kindergeld” - Starpības piemaksas aprēķins)

2014/C 202/03

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Caisse nationale des prestations familiales

Atbildētāji: Ulrike Wiering, Markus Wiering

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg – Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), ar grozījumiem, 1. panta u) punkta i) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 76. panta interpretācija – Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1408/71 (OV L 74, 1. lpp.), 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta interpretācija – “Ģimenes pabalsta” jēdziens – Darba ņēmējs, kurš dzīvo Vācijā un strādā Luksemburgā – Tiesību uz ģimenes pabalstiem pārklāšanās – Luksemburgas maksātās starpības piemaksas aprēķins – Vācijas bērna kopšanas pabalstu “Elterngeld” un “Kindergeld” ņemšana vērā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1606/98, 1. panta u) punkta i) apakšpunkts un 4. panta 1. punkta h) apakšpunkts, kā arī Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EKK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, lai aprēķinātu starpības piemaksu, kas migrējošam darba ņēmējam, iespējams, ir jāmaksā viņa nodarbinātības dalībvalstī, nav jāņem vērā visi ģimenes pabalsti, ko saskaņā dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem ir saņēmusi šī darba ņēmēja ģimene, ja, ņemot vērā pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, Vācijas tiesību aktos paredzētais “Elterngeld” nav tāda paša veida pabalsts Regulas Nr. 1408/71 12. panta izpratnē kā šajos pašos tiesību aktos paredzētais “Kindergeld” un Luksemburgas tiesību aktos paredzētie ģimenes pabalsti.

(1) OV C 287, 22.09.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/4

Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums – Bolloré/Eiropas Komisija

(Lieta C-414/12 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Paškopējošā papīra tirgus - Mātesuzņēmuma vainošana pārkāpumā, ko izdarījis tās meitasuzņēmums - Mātesuzņēmuma tieša piedalīšanās pārkāpumā - Vienlīdzīga attieksme - Administratīvā procesa un tiesvedības ilgums - Saprātīgs termiņš - Tiesības uz aizstāvību)

2014/C 202/04

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bolloré (pārstāvji – P. Gassenbach, C. Lemaire un O. de Juvigny, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un R. Sauer, pārstāvji, kam palīdz N. Coutrelis, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-372/10 Bolloré/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt vai grozīt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4160, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/36212 – paškopējošais papīrs) – Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad tika atcelts pirmais lēmums – Mātesuzņēmuma, kas uzskatīts par tiešo izpildītāju, atzīšana par vainojamu pārkāpumā – Naudas sods – Likumpārkāpumu un sodu tiesiskums – Vienlīdzīga attieksme – Saprātīgs termiņš – Tiesības uz aizstāvību

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Bolloré atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību.

(1) OV C 355, 17.11.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/4

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV u.c.

(Lieta C-483/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi - Savienības tiesību īstenošana - Savienības tiesību piemērojamība - Neesamība - Tiesas kompetences neesamība)

2014/C 202/05

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pelckmans Turnhout NV

Atbildētājas: Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV, Walter Van Gastel Schoten NV

Piedaloties: Ministerraad

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Grondwettelijk Hof – LES 6. panta 3. punkta, LESD 34., 35., 36., 56. un 57. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15., 16., 20. un 21. panta interpretācija – Valsts regulējums, kurā mazumtirdzniecībai ir paredzēta iknedēļas slēgšanas diena – Izņēmums, kas ir paredzēts uzņēmumiem, kuri darbojas noteiktās vietās vai pārdod noteiktas preces

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai nav kompetences atbildēt uz jautājumu, ko Grondwettelijk Hof (Beļģija) ir uzdevusi prejudiciālā kārtībā.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/5

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums – Bimbo, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Panrico, SA

(Lieta C-591/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Vārdiskas preču zīmes “BIMBO DOUGHNUTS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Spānijas vārdiska preču zīme “DOGHNUTS” - Relatīvi atteikuma pamati - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums - Saliktas vārdiskas preču zīmes elementa autonoma un atšķirīga vieta)

2014/C 202/06

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bimbo, SA (pārstāvji – C. Prat, abogado, un R. Ciullo, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un J. Crespo Carrillo) un Panrico, SA (pārstāvis – D. Pellisé Urquiza, abogado)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-569/10 Bimbo, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ar ko Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, kuru vārdiskas preču zīmes “BIMBO DOUGHNUTS” reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, bija iesniedzis par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. oktobra Lēmumu R 838/2009-4, ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu, ar ko ir atteikta minētās preču zīmes reģistrācija atbilstoši iebildumam, ko bija iesniedzis starptautisku un valsts vārdisku preču zīmju “DONUT”, “DOGHNUTS” un “DONUTS” īpašnieks un starptautisku un valsts grafisku preču zīmju, kas ietver vārdisku elementu “donuts” īpašnieks attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 30. klasē – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Sajaukšanas iespēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Bimbo SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 23.2.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – H.N./Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija, Attorney General

(Lieta C-604/12) (1)

(Direktīva 2004/83/EK - Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti - Direktīva 2005/85/EK - Minimālie standarti saistībā ar procedūru bēgļa statusa piešķiršanai vai atņemšanai dalībvalstīs - Valsts procesuālā tiesību norma, atbilstoši kurai alternatīvās aizsardzības statusa pieteikumus izskata tikai tad, ja iepriekš ticis noraidīts pieteikums bēgļa statusa piešķiršanai - Pieļaujamība - Dalībvalstu procesuālā autonomija - Efektivitātes princips - Tiesības uz labu pārvaldību - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 41. pants - Izskatīšanas procedūras objektivitāte un ātrums)

2014/C 202/07

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Pamatlietas puses

Prasītājs: H.N.

Atbildētājs: Minister for Justice, Equality and Law Reform, Ireland, Attorney General

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Supreme Court – Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) interpretācija – Alternatīvās aizsardzības pieteikums, iepriekš neiesniedzot pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvai 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, kā arī efektivitātes principam un tiesībām uz labu pārvaldību nav pretrunā tāda valsts tiesību procesuālā norma, kāda ir pamatlietā, atbilstoši kurai alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai ir izvirzīts nosacījums par iepriekš iesniegta bēgļa statusa pieteikuma noraidījumu, ciktāl, pirmkārt, pieteikumu piešķirt bēgļa statusu un alternatīvās aizsardzības pieteikumu ir iespējams iesniegt vienlaicīgi un, otrkārt, šīs valsts tiesību procesuālās normas piemērošanas rezultātā alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas termiņš nekļūst nesamērīgs, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 86, 23.3.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/7

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Technische Universität Hamburg-Harburg, Hochschul-Informations-System GmbH/Datenlotsen Informationssysteme GmbH

(Lieta C-15/13) (1)

(Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, neuzsākot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru - Tā sauktā “in house” piešķiršana - Līgumslēdzējs, kas ir juridiski nošķirts no līgumslēdzējas iestādes - “Līdzīgas kontroles” nosacījums - Līgumslēdzēja iestāde un līgumslēdzējs, kuru starpā nav kontroles saiknes - Trešā persona – valsts iestāde, kas pār līgumslēdzēju iestādi īsteno daļēju kontroli un pār līgumslēdzēju īsteno kontroli, kuru varētu atzīt par “līdzīgu” - “Horizontāls iekšējs darījums”)

2014/C 202/08

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāji: Technische Universität Hamburg-Harburg un Hochschul-Informations-System GmbH

Atbildētāja: Datenlotsen Informationssysteme GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg – Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertā jēdziena “publiskā iepirkuma līgums” interpretācija – Līguma starp sabiedrību un universitāti, kas ir pakļautas vienas un tās pašas publisko tiesību iestādes, kas ir līgumslēdzēja iestāde direktīvas nozīmē, kontrolei (horizontales In-House-Geschäft), iespējama iekļaušana – Šīs publisko tiesību iestādes kontroles apmērs

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka līgums par preču piegādi, kas ir noslēgts starp, pirmkārt, universitāti, kura ir līgumslēdzēja iestāde un kuru preču un pakalpojumu iegādes jomā kontrolē kāda pilsēta, un, otrkārt, privāto tiesību uzņēmumu, kas pieder valstij un vietējām pašvaldībām, kuru skaitā ir minētā pilsēta, ir publiskā iepirkuma līgums šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi tam ir jāpiemēro šajā direktīvā paredzētās tiesību normas par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(1) OV C 114, 20.4.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/8

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Assica – Associazione Industriali delle Carni e dei Salumi, Kraft Foods Italia SpA/Associazioni fra produttori per la tutela del “Salame Felino” u.c.

(Lieta C-35/13) (1)

(Lauksaimniecība - Lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti - Regula (EEK) Nr. 2081/92 - 2. pants - Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība - Materiālā piemērošanas joma - Aizsardzība valsts teritorijā - Reģistrācijas Kopienā neesamība - Sekas - Tādu nosaukumu aizsardzība, kas ir saistīti ar precēm bez īpašas saiknes starp to īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi - Nosacījumi)

2014/C 202/09

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāja: Assica – Associazione Industriali delle Carni e dei Salumi, Kraft Foods Italia SpA

Atbildētāji: Associazioni fra produttori per la tutela del “Salame Felino”, La Felinese Salumi SpA, Salumificio Monpiù Srl, Salumi Boschi F.lli SpA, Gualerzi SpA, Alinovi Tullio di Alinovi Giorgio & C. Snc, Salumificio Gastaldi di Gastaldi Franco e C. Snc, Boschi Cav. Umberto SpA, Fereoli Mario & Figlio Snc, Salumificio Ducale Snc di Morini & Tortini, Fereoli Gino & Figlio Snc, Ronchei Srl, Salumificio B. R. B. Snc

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu – Corte suprema di cassazione – Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.) 2. panta interpretācija – Nereģistrēts cilmes vietas nosaukums, attiecībā uz kuru nepastāv juridiski saistoša akta, kas definētu ražošanas ģeogrāfiskās zonas robežas, specifikācijas attiecībā uz ražošanu un iespējamos nosacījumus, kurus ražotājiem ir jāizpilda, lai saņemtu tiesības izmantot šo cilmes vietas nosaukumu – Iespēja aizliegt valsts teritorijā kā negodīgas konkurences darbību šī cilmes vietas nosaukuma izmantošanu valsts precēm, kuru izcelsme nav cilmes vietas nosaukumā norādītā vieta

Rezolutīvā daļa

Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, ko groza ar Padomes 1997. gada 17. marta Regulu (EK) Nr. 535/97, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek piešķirts aizsardzības režīms Kopienā nereģistrētam ģeogrāfiskam nosaukumam, bet ka to vajadzības gadījumā var aizsargāt saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu par to preču ģeogrāfiskiem nosaukumiem, kurām nav īpašas saiknes starp to īpašībām un to ģeogrāfisko izcelsmi, ar nosacījumu, ka tomēr, pirmkārt, šī tiesiskā regulējuma izpildē netiek apdraudēti Regulas Nr. 2081/92, ko groza ar Regulu Nr. 535/97, izvirzītie mērķi un, otrkārt, tas nav pretrunā brīvai preču apritei, kas noteikta EKL 28. pantā, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 86, 23.03.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/9

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Idrodinamica Spurgo Velox u.c./Acquedotto Pugliese SpA

(Lieta C-161/13) (1)

(Publiskie iepirkumi - Ūdens nozare - Direktīva 92/13/EEK - Efektīvas un ātras pārsūdzības procedūras - Termiņi prasību celšanai - Datums, kurā sāk skaitīt šos termiņus)

2014/C 202/10

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia

Pamatlietas puses

Prasītāji: Idrodinamica Spurgo Velox, Giovanni Putignano e figli srl, Cogeir srl, Splendor Sud srl, Sceap srl

Atbildētāja: Acquedotto Pugliese SpA

Piedaloties: Tundo srl, Giovanni XXIII Soc. coop. arl

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia – Prasība interpretēt 1., 2.a, 2.c un 2.f pantu Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 14. lpp.) – Termiņš prasības celšanai – Termiņa sākums – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka termiņš prasības celšanai sākas no dienas, kad prasītājam ir paziņots lēmums par galīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – Prasītājs, kas par to, ka pastāv tiesību normu publisko iepirkumu piešķiršanas jomā pārkāpums, ir uzzinājis pēc minētās paziņošanas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 1. panta 1. un 3. punkts, kā arī 2.a panta 2. punkta pēdējā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš prasības celšanai atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir jāsāk skaitīt no jauna, ja ir jauns līgumslēdzējas iestādes lēmums, kas ir pieņemts pēc šī lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, taču pirms līguma parakstīšanas, un kas var ietekmēt minētā piešķiršanas lēmuma likumību. Šo termiņu sāk skaitīt no vēlākā lēmuma paziņošanas pretendentiem vai – nepaziņošanas gadījumā – no brīža, kad tas tiem ir kļuvis zināms.

Gadījumā, ja pretendents pēc valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā termiņa prasības celšanai beigām uzzina par apgalvotu pretlikumību, kura ir pieļauta, pirms ir pieņemts lēmums par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tad tiesības celt prasību par šo lēmumu tam ir garantētas vienīgi šajā termiņā, izņemot, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir tieši paredzēta norma, ar kuru garantē šādas tiesības atbilstoši Savienības tiesībām.

(1) OV C 189, 29.6.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/10

Prasība, kas celta 2014. gada 4. aprīlī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-162/14)

2014/C 202/11

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Tokár un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, saglabājot Likuma par publiskajiem iepirkumiem (Prawo zamówień publicznych) 24. panta 1. punkta 1. un 1.a apakšpunktā paredzētos obligātos pamatus komersanta izslēgšanai no publiskā iepirkuma procedūras, kas pārsniedz to, kas ir prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1) 45. panta 2. punktā paredzētā izsmeļošā izslēgšanas pamatu uzskaitījuma materiāli tiesiskajos kritērijos, Polijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, kas paredzēti šīs direktīvas 45. panta 2. punktā;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Likuma par publiskiem iepirkumiem 24. panta 1. punkta 1. un 1.a apakšpunktā paredzētie pamati komersanta izslēgšanai no publiskā iepirkuma, kas attiecas uz to profesionālo piemērotību – proti, pirmkārt, ka komersants ir radījis spriedumā, kas stājies likumīgā spēkā, konstatētus zaudējumus līguma neizpildes vai nepareizas izpildes dēļ un, otrkārt, ka komersants ir bijis tāda līguma puse, ko līgumslēdzēja iestāde ir izbeigusi vai no tā atkāpusies apstākļu dēļ, par kuriem ir atbildīgs komersants,– esot plašāki nekā izslēgšanas nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 2. punktā, it īpaši tā d) apakšpunktā.

Pēdējā minētā nosacījuma interpretācija esot tikusi aplūkota spriedumā lietā C-465/11 Forposta un ABC Direct Contact. Tiesa tajā esot noteikusi, ka ar jēdzienu “ētikas pārkāpums” saistībā ar profesionālo darbību atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 2. punkta d) apakšpunktam ir jāsaprot ikviena komersanta nepareiza uzvedība, kas ietekmē uzticēšanos viņam profesionāli. Izslēgšanas nosacījumi Polijas likumā tomēr neattiecās tikai uz tādu komersanta uzvedību, kas ļautu secināt to attiecīga smaguma nodomu vai neuzmanību, bet gan līgumslēdzējai iestādei uzliek pienākumu automātiski izslēgt komersantu, iepriekš neizvērtējot tam pārmesto pārkāpumu, kurā tas ir vainojams.

(1) OV L 134, 114. lpp.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/10

Prasība, kas celta 2014. gada 10. aprīlī – Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-179/14)

2014/C 202/12

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Tokár un E. Montaguti)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka Ungārija, ieviešot un uzturot SZÉP kartes sistēmu, kas reglamentēta 2011. gada 12. aprīļa Dekrētā Nr. 55/2011 un grozījumi kurā izdarīti ar 2011. gada Likumu Nr. CLVI, ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1), ciktāl:

—

Dekrēta par SZÉP karti 13. pants, to lasot kopā ar 1993. gada Likuma Nr. XCVI 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 1997. gada Likuma Nr. CXXXII 2. panta b) punktu un 2006. gada Likuma Nr. IV 1. pantu un 2. panta 1. un 2. punktu, 55. panta 1. un 3. punktu un 64. panta 1. punktu, izslēdz iespēju uzņēmumu filiālēm izsniegt SZÉP karti, un tādējādi ar to ir pārkāpti Direktīvas 2006/123 14. panta 3. punkts un 15. panta 2. punkta b) apakšpunkts;

—

Dekrēta par SZÉP karti 13. pants, to lasot kopā ar 2006. gada Likuma Nr. IV 1. pantu, 2. panta 1. un 2. punktu, 55. panta 1. un 3. punktu un 64. panta 1. punktu, 1993. gada Likuma Nr. XCVI 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1997. gada Likuma Nr. CXXXII 2. panta b) punktu, Dekrēta par SZÉP karti 13. panta a), b) un c) punktā noteikto prasību izpildes [konstatēšanas] mērķiem neatzīst to uzņēmumu koncernu darbību, kuru mātesuzņēmums nav saskaņā ar Ungārijas tiesībām dibināta sabiedrība un kurā ietilpstošie uzņēmumi nav saskaņā ar Ungārijas tiesībām veidotas sabiedrības formā, un tādējādi ar to ir pārkāpti Direktīvas 2006/123 15. panta 1. un 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts;

—

Dekrēta par SZÉP karti 13. pants, to lasot kopā ar 2006. gada Likuma Nr. IV 1. pantu, 2. panta 1. un 2. punktu, 55. panta 1. un 3. punktu un 64. panta 1. punktu, 1993. gada Likuma Nr. XCVI 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1997. gada Likuma Nr. CXXXII 2. panta b) punktu, saglabā iespēju bankām un citām kredītiestādēm izsniegt SZÉP karti, jo tikai šīs iestādes spēj izpildīt dekrēta 13. pantā noteiktās prasības, un tādējādi ar to ir pārkāpti Direktīvas 2006/123 15. panta 1. un 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts;

—	Dekrēta par SZÉP karti 13. pants, ciktāl tajā, lai varētu izsniegt SZÉP karti, tiek prasīta dibinājuma esamība Ungārijā, ir pretrunā Direktīvas 2006/123 16. pantam;

2.	pakārtoti, ciktāl pirmajā punktā minētās Direktīvas 2006/123 tiesību normas nav piemērojamas attiecībā uz tur minētajiem noteikumiem, atzīt, ka ar 2011. gada 12. aprīļa Dekrētu Nr. 55/2011 izveidotā SZÉP kartes sistēma ir pretrunā LESD 49. un 56. pantam;

atzīt, ka Erzsébet maltīšu kuponu sistēma, kas reglamentēta 2011. gada Likumā Nr. CLVI un 2012. gada Likumā Nr. CIII un kurā publisko tiesību subjektiem ir noteiktas monopoltiesības attiecībā uz aukstās maltītes kuponu izsniegšanu un kas stājusies spēkā bez pienācīga pārejas perioda un bez vajadzīgajiem pārejas pasākumiem, ir pretrunā LESD 49. un 56. pantam, ciktāl 2011. gada Likuma Nr. CLVI 1., 5. un 477. pantā un 2012. gada Likuma Nr. CIII 2. panta 1. un 2. punktā un 6. un 7. pantā ir noteikti nesamērīgi ierobežojumi.

4.	piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2011. gadā Ungārija izdarīja grozījumus tiesiskajā regulējumā par darba devēju darbiniekiem piešķirtajiem aukstās un siltās maltītes, brīvā laika un atpūtas kuponiem, ko uzskata par priekšrocībām, kas nav saistītas ar darba samaksu, un tāpēc pakļauti izdevīgākam nodokļu un sociālā nodrošinājuma maksājumu režīmam. Šis jaunais tiesiskais regulējums stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī bez pienācīga pārejas perioda. Pirms šiem grozījumiem valsts tiesiskajā regulējumā nebija noteikti kādi konkrēti jeb īpaši nosacījumi attiecībā uz šādu maltītes kuponu izsniegšanu, nedz arī formu. Šo grozījumu izdarīšanas rezultātā kāda publisko tiesību iestāde, proti, Magyar Nemzeti Üdülési Alapítvány (Ungārijas nacionālais atvaļinājumu fonds), atrodas monopolstāvoklī attiecībā uz esošas siltās maltītes kuponu izsniegšanu papīra formātā un aukstās maltītes kuponu izsniegšanu papīra vai elektroniskā formātā. Turklāt šajā tiesiskajā regulējumā ir noteikti jo īpaši stingri nosacījumi siltās maltītes, brīvā laika un atpūtas kuponu izsniegšanai, kurus jau var izsniegt tikai elektroniskā formātā. Ar apstrīdētajiem pasākumiem no tirgus tiek izspiesti tajā jau gadiem ilgi strādājušie subjekti, tiek ierobežota jaunu subjektu ienākšana tirgū un liegts brīvi sniegt pakalpojumus. Turklāt SZÉP kartes sistēmā tirgus de facto tiek rezervēts trīs saskaņā ar Ungārijas tiesībām izveidotiem lielākajiem banku koncerniem, savukārt Erzsébet kuponu izsniegšana ir iespējama vienīgi valsts monopola kārtībā. Ar to vien, ka ar monopoltiesībām apveltītās publisko tiesību dibinājuma ieņēmumi tiek atvēlēti sociālo izmaksu segšanai, nav pietiekami, lai attaisnotu ieviestos ierobežojumus. Saskaņā ar attiecīgajām LESD un Direktīvas 2006/123 tiesību normām ierobežojumus uzņēmējdarbības brīvībai un pakalpojumu sniegšanas brīvībai drīkst ieviest vienīgi tad, ja tie nav diskriminējoši un atbilst vispārējām interesēm un ja vien tie atbilst vajadzīguma un samērīguma prasībām.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.).

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 16. aprīlī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Skatteministeriet/DSV Road A/S

(Lieta C-187/14)

2014/C 202/13

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Skatteministeriet

Atbildētājs: DSV Road A/S

Prejudiciālie jautājumi

Vai Muitas kodeksa (1) 203. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā ir notikusi izņemšana no muitas uzraudzības, ja tiek uzskatīts, ka a) katrs no attiecīgi 2007. un 2008. gadā izveidotajiem tranzītiem bija attiecināms uz vienām un tām pašām precēm, vai arī, b) ja nav iespējams dokumentāri pierādīt, ka tās bija vienas un tās pašas preces?

Vai Muitas kodeksa (2) 204. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā rodas muitas parāds, ja tiek uzskatīts, ka a) katrs no attiecīgi 2007. un 2008. gadā izveidotajiem tranzītiem bija attiecināms uz vienām un tām pašām precēm, vai arī, b) ja nav iespējams dokumentāri pierādīt, ka tās bija vienas un tās pašas preces?

Vai Īstenošanas noteikumu (3) 859. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatlietas apstākļos ir notikusi pienākumu neizpilde, kas būtiski neietekmē muitas procedūras pareizu norisi, ja tiek uzskatīts, ka a) katrs no attiecīgi 2007. un 2008. gadā izveidotajiem tranzītiem bija attiecināms uz vienām un tām pašām precēm, vai arī, b) ja nav iespējams dokumentāri pierādīt, ka tās bija vienas un tās pašas preces?

Vai pirmā dalībvalsts, kurā preces tika ievestas, var dalībvalsts norādītam nodokļu maksātājam atteikt PVN Direktīvas (4) 168. panta e) punktā paredzēto PVN par importu atskaitīšanu, ja PVN par importu tiek piemērots attiecīgajam preču pārvadājam, kas nav preču importētājs un īpašnieks, bet vienkārši ir veicis pārvadājumus un ir bijis atbildīgs par muitas sūtījumu pārvadāšanu tā kravu nosūtīšanas darījumu ietvaros, kas ir apliekami ar PVN?

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

(3) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).

(4) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 16. aprīlī iesniedza Eparchiako Dikastirio Lefkosias (Kipra) – Bogdan Chain/Atlanco LTD

(Lieta C-189/14)

2014/C 202/14

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Eparchiako Dikastirio Lefkosias

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bogdan Chain

Atbildētāja: Atlanco LTD

Prejudiciālie jautājumi

Vai tas, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta un Īstenošanas regulas Nr. 987/2009 (2) 14. panta 5. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā ietilpst “persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs,” ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietilpst arī gadījums, kad persona, kas, pamatojoties uz darba līgumu tikai ar vienu darba devēju, kurš ir reģistrēts kādā ES dalībvalstī, sniedz pakalpojumu divās citās ES dalībvalstīs, kaut gan:

i.	otrā dalībvalsts, kurā persona strādās, vēl nav noteikta, ne arī to var paredzēt brīdī, kad tiek lūgts izsniegt Α1 sertifikātu, ņemot vērā darba īpašo raksturu – darbinieku īslaicīgu darbību īsos laika posmos dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai

ii.	darbības ilgumu pirmajā un/vai otrajā dalībvalstī vēl nevar noteikt vai nevar paredzēt, ņemot vērā darba īpašo raksturu – darbinieku īslaicīgu darbu īsos laika posmos dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs?

Gadījumā, ja uz iepriekš 1. punktā uzdotajiem jautājumiem tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai Īstenošanas regulas Nr. 987/2009 14. panta 5. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 883/2004 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, frāze “persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs,” attiecas arī uz gadījumu, kad starp diviem nodarbinātības laikposmiem dažādās dalībvalstīs pastāv laikposmi, kuros persona nav nodarbināta un kuros uz darba ņēmēju joprojām attiecas tas pats darba līgums?

3)	Gadījumā, ja uz iepriekš 1. punktā uzdotajiem jautājumiem tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai tas, ka kompetentā dalībvalsts neizsniedz A1 sertifikātu, liedz piemērot Regulas Nr. 883/2004 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu?

Vai Īstenošanas regulas Nr. 987/2009 16. panta 5. punkts un/vai 20. panta 1. punkts vai jebkurš cits tās pants dalībvalstij paredz pienākumu, pamatojoties uz dzīvesvietas dalībvalsts starpposma lēmumu saistībā ar piemērojamo tiesību aktu, pēc savas ierosmes izsniegt A1 sertifikātu un ieinteresētajam darba devējam nav jāiesniedz attiecīgs lūgums kompetentajai dalībvalstij?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1.–123. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 1.–42. lpp.).

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 22. aprīlī iesniedza Helsingin hovioikeus (Somija) – Valev Visnapuu/Kihlakunnansyyttäjä (Helsinki), Suomen valtio – Tullihallitus

(Lieta C-198/14)

2014/C 202/15

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Helsingin hovioikeus

Pamatlietas puses

Prasītājs: Valev Visnapuu

Atbildētāji: Kihlakunnansyyttäjä (Helsinki), Suomen valtio – Tullihallitus

Prejudiciālie jautājumi

Vai Somijas tiesiskais regulējums par dzērienu iepakojuma nodokli, saskaņā ar kuru šāds nodoklis tiek ieturēts, ja iepakojums nav piederīgs iepakojuma atgriešanas sistēmai, ir jāvērtē, ņemot vērā nevis LESD 34. pantu, bet LESD 110. pantu? Saistībā ar minēto iepakojuma atgriešanas sistēmu: tai ir jābūt ķīlas sistēmai, saskaņā ar kuru dzērienu iepakotājs vai importētājs viens pats vai Likumā par atkritumiem vai atbilstošos, Ālandes provincē spēkā esošos noteikumos paredzētā veidā par dzērienu iepakojuma otrreizēju izmantošanu vai otrreizēju lietošanu rūpējas tādējādi, ka iepakojums tiek lietots atkārtoti vai izmantots kā izejviela.

2)	Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir apstiprinoša: vai minētais tiesiskais regulējums ir saderīgs ar Direktīvas 94/62/EK (1) 1. panta 1. punktu, 7. pantu un 15. pantu, ja ņem vērā arī LESD 110. pantu?

3)	Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir noliedzoša: vai minētais tiesiskais regulējums ir saderīgs ar Direktīvas 94/62/EK 1. panta 1. punktu, 7. pantu un 15. pantu, ja ņem vērā arī LESD 34. pantu?

4)	Ja uz trešo jautājumu atbilde ir noliedzoša: vai Somijas tiesiskais regulējums par dzērienu iepakojuma nodokli ir uzskatāms par pieļaujamu saskaņā ar LESD 36. pantu?

Vai prasību par to, ka personai, kura alkoholiskos dzērienus izmanto komerciāliem nolūkiem, savai ar importējamiem alkoholiskiem dzērieniem saistītai darbībai ir vajadzīga īpaša mazumtirdzniecības atļauja, ja pircējs Somijā ar interneta starpniecību vai kā citādi ar attālinātas pārdošanas palīdzību ir iegādājies alkoholiskos dzērienus no pārdevēja, kurš darbojas citā dalībvalstī, un dzērienus pārdevējs piegādā uz Somiju, var uzskatīt par monopola pastāvēšanu vai daļu no monopola darbības, kas nozīmē, ka tai pretrunā nav LESD 34. panta noteikumi, bet tā ir jāvērtē LESD 37. panta kontekstā?

6)	Vai – ja uz piekto jautājumu atbilde ir apstiprinoša, – prasība par atļauju ir saderīga ar nosacījumiem par komerciālu valsts monopolu saskaņā ar LESD 37. pantu?

Ja uz piekto jautājumu atbilde ir noliedzoša un šādā gadījumā ir jāpiemēro LESD 34. pants: vai Somijas tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, pasūtot alkoholiskos dzērienus no ārvalsts ar interneta starpniecību vai kā citādi ar attālinātas pārdošanas palīdzību, dzērienu imports personīgam patēriņam ir atļauts tikai tad, ja pasūtītājs pats vai no pārdevēja neatkarīga trešā persona importē alkoholiskos dzērienus, un saskaņā ar kuru pretējā gadījumā tiek pieprasīta importa atļauja saskaņā ar Alkohola likumu, ir ar 34. pantu nesaderīgs importa kvantitatīvais ierobežojums vai pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību?

8)	Vai – gadījumā, ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, – šāds tiesiskais regulējums ir atzīstams par pamatotu un samērīgu attiecībā uz cilvēka veselības un dzīvības aizsardzību?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 10. lpp.)

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. februārī iesniedza Cour administrative d'appel de Nantes (Francija) – Adiamix/Direction départementale des finances publiques – Pôle Gestion fiscale

(Lieta C-202/14)

2014/C 202/16

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Nantes

Pamatlietas puses

Prasītāja: Adiamix

Atbildētājs: Direction départementale des finances publiques – Pôle Gestion fiscale

Prejudiciālais jautājums

Eiropas Savienības Tiesai, ņemot vērā pastāvoša atbalsta shēmas kvalifikāciju, ir lūgts pasludināt nolēmumu par Eiropas Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmuma Nr. 2004/343/EK par atbrīvojumu no nodokļa shēmas, kura ieviesta ar Vispārējā nodokļu kodeksa 44.f pantu attiecībā uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem (1), spēkā esamību.

(1) Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmums par atbalsta shēmu, ko Francija ieviesusi attiecībā uz grūtībās esošu uzņēmumu pārņemšanu (OV L 108, 38. lpp.).

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Hotel Sava Rogaška, Gostinstvo, turizem in storitve, d.o.o./Slovēnijas Republika - Ministrstvo za kmetijstvo in okolje

(Lieta C-207/14)

2014/C 202/17

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītājs: Hotel Sava Rogaška, Gostinstvo, turizem in storitve, d.o.o.

Atbildētājas: Republica Slovenija – Ministrstvo za kmetijstvo in okolje

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2009/54/EK (1) 8. panta 2. punkta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka “dabīgs minerālūdens no viena un tā paša ieguves avota”:

ir ūdens no vienas un tās pašas izplūdes vietas, savukārt tas nav ūdens, kas ir iegūts no dažādām izplūdes vietām, kaut arī runa ir par ūdeni, kura ieguves avots atrodas viena un tā paša gruntsūdens objekta vienā un tajā pašā nesējslānī saskaņā ar jēdzienu “ūdens nesējslānis” un “gruntsūdens objekts” definīcijām, kas ir ietvertas Direktīvā 2000/60/EK (2);

ir ūdens no vienas un tās pašas izplūdes vietas, savukārt tas nav ūdens, kas ir iegūts no citām izplūdes vietām, kaut arī runa ir par ūdeni, kura ieguves avots atrodas viena un tā paša gruntsūdens objekta vienā un tajā pašā nesējslānī saskaņā ar jēdzienu “ūdens nesējslānis” un “gruntsūdens objekts” definīcijām, kas ir ietvertas Direktīvā 2000/60/EK, ja šajā definīcijā ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā attālums starp izplūdes vietām, to dziļums, ūdens, kas tiek iegūts tikai no vienas izplūdes vietas, specifiskās īpašības (piemēram, ķīmiskais un mikrobioloģiskais sastāvs), izplūdes vietu hidrauliskais savienojums, ūdens nesējslāņa slēgtais vai atvērtais raksturs;

c)	ir jebkāds ūdens, kura ieguves avots atrodas viena un tā paša gruntsūdens objekta vienā un tajā pašā nesējslānī saskaņā ar jēdzienu “ūdens nesējslānis” un “gruntsūdens objekts” definīcijām, kas ir ietvertas Direktīvā 2000/60/EK, neatkarīgi no tā, ka tas iztek virszemē no vairākām izplūdes vietām;

ir jebkāds ūdens, kura ieguves avots atrodas viena un tā paša gruntsūdens objekta vienā un tajā pašā nesējslānī saskaņā ar jēdzienu “ūdens nesējslānis” un “gruntsūdens objekts” definīcijām, kas ir ietvertas Direktīvā 2000/60/EK, neatkarīgi no tā, ka tas iztek virszemē no vairākām izplūdes vietām, ja šajā definīcijā ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā attālums starp izplūdes vietām, to dziļums, ūdens, kas tiek iegūts tikai no vienas izplūdes vietas, specifiskās īpašības (piemēram, ķīmiskais un mikrobioloģiskais sastāvs), izplūdes vietu hidrauliskais savienojums, ūdens nesējslāņa slēgtais vai atvērtais raksturs?

Vai, ja uz kādu no pirmajā jautājumā paustajiem risinājumiem nav iespējams atbildēt apstiprinoši, jēdziena “dabīgs minerālūdens no viena un tā paša ieguves avota” interpretācija būtu jābalsta uz tādiem apstākļiem kā attālums starp izplūdes vietām, to dziļums, ūdens, kas tiek iegūts tikai no vienas izplūdes vietas, specifiskās īpašības, izplūdes vietu hidrauliskais savienojums, ūdens nesējslāņa slēgtais vai atvērtais raksturs?

(1) OV L 64, 26.6.2009., 45. lpp.

(2) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – NLB Leasing d.o.o./Slovēnijas Republika - Ministrstvo za finance

(Lieta C-209/14)

2014/C 202/18

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja pirmajā instancē, šobrīd kasācijas sūdzības iesniedzēja: NLB Leasing d.o.o.

Atbildētāja pirmajā instancē, šobrīd otra puse kasācijas tiesvedībā: Slovēnijas Republika – Ministrstvo za finance

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā pamatlietā esošos faktus, Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nomas līguma priekšmeta (nekustama īpašuma) atgriešana nomnieces maksājumu saistību neizpildes rezultātā iznomātājas īpašumā tā vēlākai pārdošanai un maksājumu saskaņā ar nomas līgumu īstenošanai, ja ir beidzies termiņš visu maksājumu veikšanai, ir “anulēšanas, atteikuma vai pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas” gadījums pēc tam, kad notikusi piegāde, saskaņā ar ko attiecīgi ir jāsamazina summa, kurai uzliek nodokli?

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkts, 14. pants un 24. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka summa attiecībā uz atpirkšanas iespēju, kas veido lielāko daļu no finansiālā līzinga līguma vērtības un kuru nomnieks samaksā iznomātājam tādējādi, ka maksājamo summu nesamaksāšanas gadījumā iznomātājs nomas līguma priekšmetu (nekustamu īpašumu) atgūst īpašumā, to pārdod trešai pusei un samaksā pārmaksāto pārdošanas cenu nomniekam pēc tam, kad galīgajā rēķinā ir atskaitīta summa par atpirkšanas iespēju, ir uzskatāma par līguma izpildes atlīdzību un preču piegādi, kurai kā tādai uzliek PVN, vai arī tā ir uzskatāma par nomas pakalpojuma un īpašuma izmantošanas atlīdzību (kurai kā tādai uzliek PVN saskaņā ar likumu vai pēc nodokļa maksātāja izvēles), vai arī tā ir uzskatāma par zaudējumu, kuri radušies līguma laušanas rezultātā, atlīdzību, kas samaksāta, lai atlīdzinātu zaudējumus, kuri radušies saistībā ar nomnieka pienākumu neizpildi un kuriem nav tiešas saistības ar kādu pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un kuriem kā tādiem neuzliek PVN?

Vai tad, ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka attiecīgā summa ir uzskatāma par līguma izpildes atlīdzību un preču piegādi, PVN neitralitātes princips nepieļauj iznomātājam nemaksāt PVN divreiz, proti, noslēdzot finansiālā līzinga līgumu (tostarp attiecībā uz atpirkšanas iespēju, kas veido lielāko daļu no līguma vērtības) un tad, kad nomnieks neizpilda savas maksājuma saistības – otro reizi, pārdodot attiecīgo nekustamo īpašumu trešai pusei, ņemot vērā, ka atbildība samaksāt PVN otrajā piegādē ir nodota nomniekam galīgajā aprēķinā?

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/17

Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Donau Chemie/Komisija

(Lieta T-406/09) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamā kalcija karbīda un magnija tirgi EEZ, izņemot Īriju, Spāniju, Portugāli un Apvienoto Karalisti - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Cenu noteikšana un tirgus sadale - Naudas sodi - Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība administratīvajā procesā - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Maksātspēja)

2014/C 202/20

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Donau Chemie AG (Vīne, Austrija) (pārstāvji – S. Polster, W. Brugger un M. Brodey, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji N. von Lingen un M. Kellerbauer, pārstāvji, kam palīdz T. Eilmansberger, profesors, N. von Lingen un M. Kellerbauer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmuma C(2009) 5791, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.396 – Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamie reaģenti, kuru sastāvā ir kalcija karbīds un magnijs) 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, kā arī, pakārtoti, prasība samazināt tai ar minēto lēmumu uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

noteikt saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmuma C(2009) 5791, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.396 – Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamie reaģenti, kuru sastāvā ir kalcija karbīds un magnijs) 2. panta c) punktu Donau Chemie AG uzlikto naudas sodu EUR 4,35 miljonu apmērā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Donau Chemie sedz 90 % savu, kā arī atlīdzina 90 % Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumu. Komisija sedz 10 % savu un atlīdzina 10 % tiesāšanās izdevumu, kas ir radušies Donau Chemie.

(1) OV C 312, 19.12.2009.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/17

Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Reagens/Komisija

(Lieta T-30/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Alvas savienojumu Eiropas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenu noteikšanas, tirgus sadale un apmaiņa ar sensitīvu komercinformāciju - Pārkāpuma ilgums - Naudas sodi - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pamatsumma - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Maksātspēja - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Neierobežota kompetence - Atbilstošs naudas soda apmērs)

2014/C 202/21

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Reagens SpA (San Giorgio di Piano, Itālija) (pārstāvji – B. O’Connor, solicitor, L. Toffoletti, E. De Giorgi un D. Gullo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Bourke, F. Ronkes Agerbeek un P. Van Nuffel)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 11. novembra Lēmumu C (2009) 8682, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.589 – Siltuma stabilizatori), vai, pakārtoti, prasība grozīt prasītājai uzliktā naudas soda summu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Reagens SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.3.2010.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/18

Vispārējās tiesas 2014. gada 13. maija spriedums – McBride u.c./Komisija

(Apvienotās lietas no T-458/10 līdz T-467/10 un T-471/10) (1)

(Zivsaimniecība - Zivju resursu saglabāšanas pasākumi - Nozares restrukturizācija - Lūgumi par daudzgadu vadības programmas mērķu palielināšanu, lai uzlabotu drošību uz klāja - Īrijas lūgums attiecībā uz dažādiem kuģiem - Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktas sākotnējā nolēmuma, kas attiecās uz šo pašu procedūru, atcelšanas - Lēmuma jauns noraidījums - Komisijas kompetences neesamība)

2014/C 202/22

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Peter McBride (Downings, Īrija) (lieta T-458/10); Hugh McBride (Downings) (T-459/10); Mullglen Ltd (Largy, Īrija) (lieta T-460/10); Cathal Boyle (Fiafannon, Īrija) (lieta T-461/10); Thomas Flaherty (Kilronan, Īrija) (lieta T-462/10); Ocean Tawlers Ltd (Killybegs, Īrija) (lieta T-463/10); Patrick Fitzpatrick (Killeany, Īrija) (lieta T-464/10); Eamon McHugh (Killybegs) (lieta T-465/10); Eugene Hannigan (Killybegs) (lieta T-466/10); Larry Murphy (Castletownbere, Īrija) (lieta T-467/10); Brendan Gill (Lifford, Īrija) (lieta T-471/10) (pārstāvji – sākotnēji A. Collins, SC, N. Travers, barrister un D. Barry, solicitor, vēlāk N. Travers, D. Barry un E. Barrington, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – lietās no T-458/10 līdz T-467/10, sākotnēji K. Banks, A. Bouquet un A. Szmytkowska, vēlāk A. Bouquet un A. Szmytkowska, piedaloties B. Doherty, barrister, un lietā T-471/10 A. Bouquet un A. Szmytkowska, piedaloties B. Doherty)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 13. jūlija Lēmumus C(2010) 4758, C (2010) 4748, C (2010) 4757, C (2010) 4751, C (2010) 4764, C (2010) 4750, C (2010) 4761, C (2010) 4767, C (2010) 4754, C (2010) 4753 un C (2010) 4752, ar kuriem ir noraidīts Īrijas iesniegtais pieteikums palielināt daudzgadu vadības programmas IV mērķus par laika posmu no 1997. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim, lai ņemtu vērā drošības uzlabojumus kuģiem Peader Elaine II, Heather Jane II, Pacelli, Marie Dawn, Westward Isle, Golden Rose, Shauna Ann, Antartic, Niamh Eoghan, Menhaden un Brendelen, kuri attiecīgi pieder Peter McBride, Hugh McBride, Mullglen, Boyle, Flaherty, Ocean Trawlers, Fitzpatrick, McHugh, Hannigan, Murphy un Gill, kuri ir pieņemti pēc Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmuma 2003/245/EK par Komisijā saņemtajiem pieteikumiem palielināt [programmas] POP IV mērķus, lai uzlabotu drošību, navigāciju jūrā, higiēnu, preču kvalitāti un darba apstākļus kuģiem, kuru garums ir lielāks par 12 metriem (OV L 90, 48. lpp.), atcelšanas ar Vispārējās tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu apvienotajās lietās no T-218/03 līdz T-240/03 Boyle u.c./Komisija (Krājums, II-1699. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2010. gada 13. jūlija Lēmumus C(2010) 4758, C (2010) 4748, C (2010) 4757, C (2010) 4751, C (2010) 4764, C (2010) 4750, C (2010) 4761, C (2010) 4767, C (2010) 4754, C (2010) 4753 un C (2010) 4752, ar kuriem ir noraidīts Īrijas iesniegtais pieteikums palielināt daudzgadu vadības programmas IV mērķus, lai ņemtu vērā drošības uzlabojumus prasītāju kuģiem;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 328, 4.12.2010.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/19

Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Adler Modemärkte/ITSB – Blufin (“MARINE BLEU”)

(Lieta T-160/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “MARINE BLEU” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “BLUMARINE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 202/23

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Adler Modemärkte AG (Haibach, Vācija) (pārstāvji – J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – D. Walicka un G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Blufin SpA (Carpi, Itālija) (pārstāvis – F. Caricato, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 3. februāra lēmumu lietā R 1955/2010–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Blufin SpA un Adler Modemärkte AG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Adler Modemärkte AG sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiesāšanās izdevumus;

3)	Blufin SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 184, 23.6.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/20

Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Vācija/Komisija

(Lieta T-198/12) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 2009/48/EK - Rotaļlietu drošums - Nitrozamīnu, nitrozējamo vielu, svina, bārija, arsēna, antimona un dzīvsudraba robežvērtības rotaļlietās - Komisijas lēmums neapstiprināt pilnībā valsts noteikumu, kuros ir atkāpes no tām, atstāšanu spēkā - Apstiprinājums ar ierobežojumu laikā - Pierādījums par valsts noteikumu sniegto augstāka līmeņa cilvēka veselības aizsardzību)

2014/C 202/24

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un A. Wiedmann)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Patakia un G. Wilms)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2012. gada 1. marta Lēmumu 2012/160/ES par Vācijas federālās valdības paziņotajiem valsts noteikumiem, ar kuriem saglabā robežvērtības svinam, bārijam, arsēnam, antimonam, dzīvsudrabam, kā arī nitrozamīniem un nitrozējamām vielām rotaļlietās pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu stāšanās spēkā (JO L 80, p. 19).

Rezolutīvā daļa:

jautājums par Komisijas 2012. gada 1. marta Lēmuma 2012/160/ES par Vācijas federālās valdības paziņotajiem valsts noteikumiem, ar kuriem saglabā robežvērtības svinam, bārijam, arsēnam, antimonam, dzīvsudrabam, kā arī nitrozamīniem un nitrozējamām vielām rotaļlietās pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu stāšanās spēkā, ciktāl tas attiecas uz bāriju, tiesiskumu vairs nav jāizskata;

2)	atcelt Lēmuma 2012/160 1. panta otrā daļu, ciktāl valsts noteikumu, kuros ir paredzētas robežvērtības svinam, apstiprinājums ir ierobežots līdz 2013. gada 21. jūlijam;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina pusi Vācijas Federatīvās Republikas tiesāšanās izdevumu

(1) OV C 200, 7.7.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/20

Vispārējās tiesas 2014. gada 20. maija spriedums – Argo Group International/ITSB – Arisa Assurances (“ARIS”)

(Lieta T-247/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ARIS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “ARISA ASSURANCES S. A.” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Agrāko preču zīmju līdzāspastāvēšana tirgū - ASV tiesību princips, saukts “Morehouse defense” - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 202/25

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Argo Group International Holdings Ltd (Hamilton, Bermuda, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – R. Hoy, S. Levine un N. Edbrooke, Solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Arisa Assurances SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – H. Bock, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 9. marta lēmumu lietā R 193/2011-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Arisa Assurances SA un Argo Group International Holdings Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Argo Group International Holdings Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/21

Vispārējās tiesas 2014. gada 15. maija spriedums – Katjes Fassin/ITSB (“Yoghurt-Gums”)

(Lieta T-366/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “Yoghurt-Gums” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspēja - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

2014/C 202/26

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katjes Fassin GmbH & Co. KG (Emmerich–sur–le–Rhein, Vācija) (pārstāvis – T. Schmitz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 11. jūnija lēmumu lietā R 523/2012–4 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu “Yoghurt-Gums” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Katjes Fassin GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 319, 20.10.2012.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 20. maija spriedums – De Luca/Komisija

(Lieta T-200/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasificēšana pakāpē - Iecelšana amatā augstākā funkciju grupā pēc atklāta konkursa - Prasības noraidīšana pirmajā instancē pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija lietu nodevusi atpakaļ - Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā - Pārejas noteikumi - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts)

2014/C 202/27

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Patrizia De Luca (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji S. Orlandi un J. N. Louis, avocats, vēlāk S. Orlandi)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvis – J. Currall) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bauer un A. Bisch)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. janvāra spriedumu lietā F-20/06 RENV De Luca/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Patrizia De Luca un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus abās Vispārējā tiesā ierosinātajās tiesvedībās un abās Civildienesta tiesā ierosinātajās tiesvedībās;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus abās Vispārējā tiesā ierosinātajās tiesvedībās un abās Civildienesta tiesā ierosinātajās tiesvedībās.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 6. maija rīkojums – Unión de Almacenistas de Hierros de España/Komisija

(Lieta T-419/13) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti attiecībā uz diviem Spānijas procesiem konkurences jomā - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Tiešs lēmums, kas pieņemts pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2014/C 202/28

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unión de Almacenistas de Hierros de España (Madride, Spānija) (pārstāvji – A. Creus Carreras, A. Valiente Martin un C. Maldonado Márquez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Baquero Cruz un F. Clotuche-Duvieusart)

Priekšmets

Prasība atcelt netiešu Komisijas lēmumu atteikt prasītājai piekļuvi dažiem dokumentiem, kas attiecas uz saraksti starp Komisiju un Comisión Nacional de la Competencia (CNC, Spānijas valsts konkurences iestāde) saistībā ar diviem minētās iestādes uzsāktiem valsts procesiem

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību par prasību;

2)	izbeigt tiesvedību saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Unión de Almacenistas de Hierros de España tiesāšanās izdevumus;

4)	Vācijas Federatīvā Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/23

Vispārējās tiesas 2014. gada 6. maija rīkojums – Frucona Košice/Komisija

(Lieta T-103/14 R)

(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Alkohols un spirtotie dzērieni - Nodokļu parāda norakstīšana saistībā ar kolektīvās maksātnespējas procedūru - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots atgūt atbalstu - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Fumus boni juris neesamība)

2014/C 202/29

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frucona Košice a.s. (Košice, Slovākija) (pārstāvji – K. Lasok, QC, B. Hartnett, Barrister, J. Holmes, Barristers, un O. Geiss, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Walkerová un L. Armati)

Priekšmets

Prasība apturēt Komisijas 2013. gada 16. oktobra Lēmuma C(2013) 6261, galīgā redakcija, par valsts atbalstu SA.18211 (C 25/2005, ex NN 21/2005), ko Slovākijas Republika piešķīrusi Frucona Košice a.s., ciktāl ar to Slovākijas Republikai uzdots atgūt atbalstu, izpildi

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/23

Prasība, kas celta 2014. gada 27. martā – Ben Ali/Padome

(Lieta T-200/14)

2014/C 202/30

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali (Saint-Étienne-du-Rouvray, Francija) (pārstāvis – A. de Saint Remy, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	veikt procesa organizatorisko pasākumu atbilstoši [Vispārējās] tiesas Reglamenta 64. pantam, lai Komisija publiskotu “visus dokumentus saistībā ar [apstrīdētās regulas] pieņemšanu”;

—

pirmkārt, atcelt Eiropas Savienības Padomes (ESP) 2014. gada 30. janvāra Lēmumu 2014/49/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā, un, otrkārt, atcelt Eiropas Savienības Padomes (ESP) 2014. gada 30. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 81/2014, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei izmaksāt prasītājam kopējo summu EUR 1 00 000 apmērā kā atlīdzību par visiem nodarītajiem zaudējumiem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei izmaksāt prasītājam summu EUR 30 000 apmērā par atlīdzību pārstāvjiem šīs prasības ietvaros, turklāt atbilstoši Reglamenta 91. pantam arī atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus – atlīdzību pārstāvjiem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus, kuri ir būtībā vienādi ar vai līdzīgi tiem, kas ir izvirzīti lietā T-301/11 Ben Ali/Komisija (1).

(1) OV 2011, C 226, 29. lpp.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/24

Prasība, kas celta 2014. gada 28. martā – Aluwerk Hettstedt/ECHA

(Lieta T-207/14)

2014/C 202/31

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aluwerk Hettstedt GmbH (Hettstedt, Vācija) (pārstāvji – M. Ahlhaus un J. Schrotz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2014. gada 21. janvāra Lēmumu Nr. SME(2013) 4525, kā arī 2014. gada 23. janvāra rēķinu Nr. 10046841 par spēkā neesošu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota atbildētājas kompetences neesamība.

—	Atbildētajai neesot bijusi kompetence pieņemt apstrīdēto lēmumu SME(2013) 4525. Ne Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (1), ne Regulā (EK) Nr. 340/2008 (2) atbildētājai nav piešķirtas tiesības izdot atsevišķu lēmumu par to, vai reģistrācijas iesniedzējs atbilst mazā un vidējā uzņēmuma kritērijam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1.

—	Visas saziņas ar prasītāju laikā atbildētāja neesot pildījusi savu pienākumu vērsties pie personas, kas ir pakļauta dalībvalsts suverenitātei, šīs valsts oficiālajā valodā. Šī tiesību pārkāpuma dēļ prasītāja neesot varējusi izpildīt prasības saistībā ar mazā uzņēmuma statusa pierādīšanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie lēmumi nav pamatoti un prasītājai uzliktā administratīvā maksa ir nesamērīga.

—

Apstrīdētie lēmumi neesot pareizi pēc būtības. Prasītāja esot bijusi tiesīga saņemt maksas samazinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 340/2008. Atbildētājas rēķins saistībā ar administratīvo maksu neesot pamatots, jo administratīvā maksa prasītājai esot tikusi noteikta, pamatojoties uz kļūdainu procedūru. Administratīvajai maksai neesot pienācīga juridiskā pamata un tā esot nesamērīga.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK.

(2) Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/25

Prasība, kas celta 2014. gada 28. martā – Richard Anton/ECHA

(Lieta T-208/14)

2014/C 202/32

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Richard Anton KG (Grâfelfing, Vācija) (pārstāvji – M. Ahlhaus un J. Schrotz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2014. gada 21. janvāra Lēmumu Nr. SME(2013) 4524, kā arī 2014. gada 23. janvāra rēķinu Nr. 10046845 par spēkā neesošu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota atbildētājas kompetences neesamība.

—	Atbildētajai neesot bijusi kompetence pieņemt apstrīdēto lēmumu SME(2013) 4524. Ne Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (1), ne Regulā (EK) Nr. 340/2008 (2) atbildētājai nav piešķirtas tiesības izdot atsevišķu lēmumu par to, vai reģistrācijas iesniedzējs atbilst mazā un vidējā uzņēmuma kritērijam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1.

—	Visas saziņas ar prasītāju laikā atbildētāja neesot pildījusi savu pienākumu vērsties pie personas, kas ir pakļauta dalībvalsts suverenitātei, šīs valsts oficiālajā valodā. Šī tiesību pārkāpuma dēļ prasītāja neesot varējusi izpildīt prasības saistībā ar mazā uzņēmuma statusa pierādīšanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie lēmumi nav pamatoti un prasītājai uzliktā administratīvā maksa ir nesamērīga.

—

Apstrīdētie lēmumi neesot pareizi pēc būtības. Prasītāja esot bijusi tiesīga saņemt maksas samazinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 340/2008. Atbildētājas rēķins saistībā ar administratīvo maksu neesot pamatots, jo administratīvā maksa prasītājai esot tikusi noteikta pamatojoties uz kļūdainu procedūru. Administratīvajai maksai neesot pienācīga juridiskā pamata un tā esot nesamērīga.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/26

Prasība, kas celta 2014. gada 9. aprīlī – Gmina Kosakowo/Komisija

(Lieta T-217/14)

2014/C 202/33

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gmina Kosakowo (Kosakowo, Polija) (pārstāvis – M. Leśny, radca rawny)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 11. februāra Lēmumu lietā SA 35388, ar kuru Polijai ir uzdots atprasīt nepamatoti izmaksātu valsts atbalstu lidostai Gdunia-Kosakowo;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats:

—	kļūdains apstrīdētajam lēmumam pamatā esošo faktu konstatējums.

Otrais pamats:

—

LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, bez pamatojuma pieņemot, ka Gmina Kosakowo ir piešķīrusi valsts atbalstu, pārkāpjot šo tiesību normu, kaut arī tas, ka šī vienība pārņēma sabiedrības Port Lotniczy Gdynia-Kosakowo sp.z o.o. kapitāla daļas, bija norēķins par darījumu saskaņā ar zemes nomas līgumu; turklāt tas, ka Eiropas Komisija nepareizi esot piemērojusi kritēriju par privāto investoru.

Trešais pamats:

—

Šādu procesuālo normu pārkāpums: LESD 107. panta 1. punkts saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 5. panta 1. punktu, nepareizi piemērojot kritēriju par privāto investoru; 7. panta 5. punkta saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 13. panta 1. punktu, nepareizi nosakot atmaksājamā atbalsta summu, ieskaitot tajā drošības un infrastruktūras izdevumus; LESD 296. panta 2. punkts, nepietiekami pamatojot apstrīdēto lēmumu, jo tajā neesot ietvertas būtiskas norādes, pamatojoties uz kurām varētu saprast tā pamatojumu.

30.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 202/27

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2014. gada 5. februāra spriedumu lietā F-29/13 Drakeford/EZA 2014. gada 15. aprīlī iesniedza Eiropas Zāļu aģentūra

(Lieta T-231/14 P)

2014/C 202/34

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) (pārstāvji – T. Jabłoński un N. Rampal Olmedo, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: David Drakeford (Dublina, Īrija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-29/13, jo ar to ir atzelts EZA lēmums nepagarināt atbildētāja apelācijas instancē līgumu;

—	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus pirmajā instancē, proti, noraidīt prasību kā pilnībā nepamatotu;

—	piespriest atbildētājam apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmo daļu, jo tā uzskatīja, ka frāze ‟jebkura nākamā pagarināšana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz jebkuru tālāku nodarbinātību, ar kuru pagaidu darbinieks Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkta izpratnē kā tāds pēc līguma uz noteiktu laiku beigām turpina savas darba tiesiskās attiecības ar savu darba devēju, pat ja šī līguma pagarināšana notiek vienlaikus ar paaugstināšanu pakāpē vai ar veicamo pienākumu attīstību.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, paziņojot par izņēmumu no Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas interpretācijas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā izmantoja savu neierobežoto kompetenci.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 202

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 30. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 202/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2014/C 202/02	Lieta C-43/12: Tiesas (virspalāta) 2014. gada 6. maija spriedums – Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome Prasība atcelt tiesību aktu — Direktīva 2011/82/ES — Pārrobežu informācijas apmaiņa par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem — Juridiskā pamata izvēle — LESD 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts — LESD 91. pants — Direktīvas seku atstāšana spēkā tās atcelšanas gadījumā	2

2014/C 202/03	Lieta C-347/12: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Caisse nationale des prestations familiales/Ulrike Wiering, Markus Wiering Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālais nodrošinājums — Regula (EEK) Nr. 1408/71 — Regula (EEK) Nr. 574/72 — Ģimenes pabalsti — Regulārie ģimenes pabalsti — Bērna kopšanas pabalsts — Elterngeld — Kindergeld — Starpības piemaksas aprēķins	3

2014/C 202/04	Lieta C-414/12 P: Tiesas (desmitā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums – Bolloré/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Paškopējošā papīra tirgus — Mātesuzņēmuma vainošana pārkāpumā, ko izdarījis tās meitasuzņēmums — Mātesuzņēmuma tieša piedalīšanās pārkāpumā — Vienlīdzīga attieksme — Administratīvā procesa un tiesvedības ilgums — Saprātīgs termiņš — Tiesības uz aizstāvību	4

2014/C 202/05	Lieta C-483/12: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi — Savienības tiesību īstenošana — Savienības tiesību piemērojamība — Neesamība — Tiesas kompetences neesamība	4

2014/C 202/06	Lieta C-591/12 P: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums – Bimbo, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Panrico, SA Apelācija — Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Vārdiskas preču zīmes BIMBO DOUGHNUTS reģistrācijas pieteikums — Agrāka Spānijas vārdiska preču zīme DOGHNUTS — Relatīvi atteikuma pamati — Regula (EK) Nr. 40/94 — 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums — Saliktas vārdiskas preču zīmes elementa autonoma un atšķirīga vieta	5

2014/C 202/07	Lieta C-604/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – H.N./Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija, Attorney General Direktīva 2004/83/EK — Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti — Direktīva 2005/85/EK — Minimālie standarti saistībā ar procedūru bēgļa statusa piešķiršanai vai atņemšanai dalībvalstīs — Valsts procesuālā tiesību norma, atbilstoši kurai alternatīvās aizsardzības statusa pieteikumus izskata tikai tad, ja iepriekš ticis noraidīts pieteikums bēgļa statusa piešķiršanai — Pieļaujamība — Dalībvalstu procesuālā autonomija — Efektivitātes princips — Tiesības uz labu pārvaldību — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 41. pants — Izskatīšanas procedūras objektivitāte un ātrums	6

2014/C 202/08	Lieta C-15/13: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Technische Universität Hamburg-Harburg, Hochschul-Informations-System GmbH/Datenlotsen Informationssysteme GmbH Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi — Direktīva 2004/18/EK — Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, neuzsākot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru — Tā sauktā in house piešķiršana — Līgumslēdzējs, kas ir juridiski nošķirts no līgumslēdzējas iestādes — Līdzīgas kontroles nosacījums — Līgumslēdzēja iestāde un līgumslēdzējs, kuru starpā nav kontroles saiknes — Trešā persona – valsts iestāde, kas pār līgumslēdzēju iestādi īsteno daļēju kontroli un pār līgumslēdzēju īsteno kontroli, kuru varētu atzīt par līdzīgu — Horizontāls iekšējs darījums	7

2014/C 202/09	Lieta C-35/13: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Assica – Associazione Industriali delle Carni e dei Salumi, Kraft Foods Italia SpA/Associazioni fra produttori per la tutela del Salame Felino u.c. Lauksaimniecība — Lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti — Regula (EEK) Nr. 2081/92 — 2. pants — Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība — Materiālā piemērošanas joma — Aizsardzība valsts teritorijā — Reģistrācijas Kopienā neesamība — Sekas — Tādu nosaukumu aizsardzība, kas ir saistīti ar precēm bez īpašas saiknes starp to īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi — Nosacījumi	8

2014/C 202/10	Lieta C-161/13: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 8. maija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Idrodinamica Spurgo Velox u.c./Acquedotto Pugliese SpA Publiskie iepirkumi — Ūdens nozare — Direktīva 92/13/EEK — Efektīvas un ātras pārsūdzības procedūras — Termiņi prasību celšanai — Datums, kurā sāk skaitīt šos termiņus	9

2014/C 202/11	Lieta C-162/14: Prasība, kas celta 2014. gada 4. aprīlī – Eiropas Komisija/Polijas Republika	10

2014/C 202/12	Lieta C-179/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. aprīlī – Eiropas Komisija/Ungārija	10

2014/C 202/13	Lieta C-187/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 16. aprīlī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Skatteministeriet/DSV Road A/S	12

2014/C 202/14	Lieta C-189/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 16. aprīlī iesniedza Eparchiako Dikastirio Lefkosias (Kipra) – Bogdan Chain/Atlanco LTD	12

2014/C 202/15	Lieta C-198/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 22. aprīlī iesniedza Helsingin hovioikeus (Somija) – Valev Visnapuu/Kihlakunnansyyttäjä (Helsinki), Suomen valtio – Tullihallitus	13

2014/C 202/16	Lieta C-202/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. februārī iesniedza Cour administrative d'appel de Nantes (Francija) – Adiamix/Direction départementale des finances publiques – Pôle Gestion fiscale	14

2014/C 202/17	Lieta C-207/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Hotel Sava Rogaška, Gostinstvo, turizem in storitve, d.o.o./Slovēnijas Republika - Ministrstvo za kmetijstvo in okolje	15

2014/C 202/18	Lieta C-209/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – NLB Leasing d.o.o./Slovēnijas Republika - Ministrstvo za finance	15

2014/C 202/19	Lieta C-633/13: Tiesas 2014. gada 13. marta rīkojums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Polska Izba Informatyki i Telekomunikacji/Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej, piedaloties P4 Sp. z o.o., Krajowa Izba Gospodarcza Elektroniki i Telekomunikacji	16

	Vispārējā tiesa
2014/C 202/20	Lieta T-406/09: Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Donau Chemie/Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamā kalcija karbīda un magnija tirgi EEZ, izņemot Īriju, Spāniju, Portugāli un Apvienoto Karalisti — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Cenu noteikšana un tirgus sadale — Naudas sodi — Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants — 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Sadarbība administratīvajā procesā — Pienākums norādīt pamatojumu — Vienlīdzīga attieksme — Samērīgums — Maksātspēja	17

2014/C 202/21	Lieta T-30/10: Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Reagens/Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Alvas savienojumu Eiropas tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums — Cenu noteikšanas, tirgus sadale un apmaiņa ar sensitīvu komercinformāciju — Pārkāpuma ilgums — Naudas sodi — 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai — Pamatsumma — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Maksātspēja — Vienlīdzīga attieksme — Samērīgums — Neierobežota kompetence — Atbilstošs naudas soda apmērs	17

2014/C 202/22	Apvienotās lietas no T-458/10 līdz T-467/10 un T-471/10: Vispārējās tiesas 2014. gada 13. maija spriedums – McBride u.c./Komisija Zivsaimniecība — Zivju resursu saglabāšanas pasākumi — Nozares restrukturizācija — Lūgumi par daudzgadu vadības programmas mērķu palielināšanu, lai uzlabotu drošību uz klāja — Īrijas lūgums attiecībā uz dažādiem kuģiem — Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktas sākotnējā nolēmuma, kas attiecās uz šo pašu procedūru, atcelšanas — Lēmuma jauns noraidījums — Komisijas kompetences neesamība	18

2014/C 202/23	Lieta T-160/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Adler Modemärkte/ITSB – Blufin (MARINE BLEU) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes MARINE BLEU reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme BLUMARINE — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	19

2014/C 202/24	Lieta T-198/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedums – Vācija/Komisija Tiesību aktu tuvināšana — Direktīva 2009/48/EK — Rotaļlietu drošums — Nitrozamīnu, nitrozējamo vielu, svina, bārija, arsēna, antimona un dzīvsudraba robežvērtības rotaļlietās — Komisijas lēmums neapstiprināt pilnībā valsts noteikumu, kuros ir atkāpes no tām, atstāšanu spēkā — Apstiprinājums ar ierobežojumu laikā — Pierādījums par valsts noteikumu sniegto augstāka līmeņa cilvēka veselības aizsardzību	20

2014/C 202/25	Lieta T-247/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 20. maija spriedums – Argo Group International/ITSB – Arisa Assurances (ARIS) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes ARIS reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas grafiska preču zīme ARISA ASSURANCES S. A. — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Agrāko preču zīmju līdzāspastāvēšana tirgū — ASV tiesību princips, saukts Morehouse defense — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	20

2014/C 202/26	Lieta T-366/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 15. maija spriedums – Katjes Fassin/ITSB (Yoghurt-Gums) Kopienas preču zīme — Kopienas grafiskas preču zīmes Yoghurt-Gums reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Atšķirtspēja — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts	21

2014/C 202/27	Lieta T-200/13 P: Vispārējās tiesas 2014. gada 20. maija spriedums – De Luca/Komisija Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Iecelšana amatā — Klasificēšana pakāpē — Iecelšana amatā augstākā funkciju grupā pēc atklāta konkursa — Prasības noraidīšana pirmajā instancē pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija lietu nodevusi atpakaļ — Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā — Pārejas noteikumi — Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts	22

2014/C 202/28	Lieta T-419/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 6. maija rīkojums – Unión de Almacenistas de Hierros de España/Komisija Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Dokumenti attiecībā uz diviem Spānijas procesiem konkurences jomā — Netieši izteikts piekļuves atteikums — Tiešs lēmums, kas pieņemts pēc prasības celšanas — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	22

2014/C 202/29	Lieta T-103/14 R: Vispārējās tiesas 2014. gada 6. maija rīkojums – Frucona Košice/Komisija Pagaidu noregulējums — Valsts atbalsts — Alkohols un spirtotie dzērieni — Nodokļu parāda norakstīšana saistībā ar kolektīvās maksātnespējas procedūru — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots atgūt atbalstu — Pieteikums par izpildes apturēšanu — Steidzamības neesamība — Fumus boni juris neesamība	23

2014/C 202/30	Lieta T-200/14: Prasība, kas celta 2014. gada 27. martā – Ben Ali/Padome	23

2014/C 202/31	Lieta T-207/14: Prasība, kas celta 2014. gada 28. martā – Aluwerk Hettstedt/ECHA	24

2014/C 202/32	Lieta T-208/14: Prasība, kas celta 2014. gada 28. martā – Richard Anton/ECHA	25

2014/C 202/33	Lieta T-217/14: Prasība, kas celta 2014. gada 9. aprīlī – Gmina Kosakowo/Komisija	26

2014/C 202/34	Lieta T-231/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2014. gada 5. februāra spriedumu lietā F-29/13 Drakeford/EZA 2014. gada 15. aprīlī iesniedza Eiropas Zāļu aģentūra	27