24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/2

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums – FLSmidth & Co. A/S/Eiropas Komisija

(Lieta C-238/12 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Plastikāta rūpniecisko maisu nozare - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vispārējās tiesas neierobežota kompetence - Pienākums norādīt pamatojumu - Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā - Mātesuzņēmuma atbildība par meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda samaksu - Samērīgums - Tiesvedība Vispārējā tiesā - Sprieduma taisīšana saprātīgā termiņā)

2014/C 194/02

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: FLSmidth & Co. A/S (pārstāvis – M. Dittmer, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre un V. Bottka, pārstāvji, kam palīdz M. Gray, Barrister)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 6. marta spriedumu lietā T–65/06 FLSmidth/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa daļēji atcēla Komisijas 2005. gada 30. novembra lēmumu C(2005) 4634 par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu (Lieta COMP/F/38.354 – Rūpnieciskie maisi), kas attiecas uz aizliegtu vienošanos, kura izpaudās, cenu un pārdošanas kvotu katrā ģeogrāfiskajā zonā noteikšanā, lielo klientu pasūtījumu sadalīšanā, saskaņotā piedāvājumu konkursiem iesniegšanā, izstrādājot informācijas par pārdošanas apjomiem rūpniecisko maisu tirgū apmaiņas mehānismus, un samazināja prasītājam uzlikto naudas sodu – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	FLSmidth & Co. A/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 303, 6.10.2012.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/3

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (sākotnēji – Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich) (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedības, ko ierosināja Robert Pfleger, Autoart a.s., Mladen Vucicevic, Maroxx Software GmbH, Ing. Hans-Jörg Zehetner

(Lieta C-390/12) (1)

(LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 15. – 17., 47. un 50. pants - Brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, princips ne bis in idem - 51. pants - Piemērošanas joma - Savienības tiesību īstenošana - Azartspēles - Ierobežojošs dalībvalsts tiesiskais regulējums - Administratīvie sodi un kriminālsodi - Primāri vispārējo interešu apsvērumi - Samērīgums)

2014/C 194/03

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (sākotnēji – Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich)

Pamatlietas puses

Robert Pfleger, Autoart a.s., Mladen Vucicevic, Maroxx Software GmbH, Ing. Hans–Jörg Zehetner

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich – LESD 56. panta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15.–17., 47. un 50. panta interpretācija – Azartspēles – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru, paredzot kriminālsodu, bez kompetentās iestādes izsniegtas koncesijas aizliegta mazu likmju spēļu rīkošana azartspēļu automātos (“kleines Glücksspiel”) – Samērīguma princips

Rezolutīvā daļa:

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, ja šī tiesiskā regulējuma patiesais mērķis nav spēlētāju aizsardzība vai cīņa pret noziedzību un tas reāli neatbilst rūpēm samazināt azartspēļu iespējas vai saskaņoti un sistemātiski apkarot ar azartspēlēm saistīto noziedzību

(1) OV C 343, 10.11.2012

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/3

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Fővárosi Törvényszék (agrāk – Fővárosi Bíróság) (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UPC DTH Sàrl/Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese

(Lieta C-475/12) (1)

(Telekomunikāciju nozare - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - LESD 56. pants - Direktīva 2002/21/EK - Radio un televīzijas programmu paketes pārrobežu sniegšana - Ierobežota piekļuve - Valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras - Reģistrācija - Pienākums izveidot uzņēmumu)

2014/C 194/04

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék (agrāk – Fővárosi Bíróság)

Pamatlietas puses

Prasītāja: UPC DTH Sàrl

Atbildētājs: Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fővárosi Törvényszék (agrāk – Fővárosi Bíróság) – LESD 56. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 33. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 337, 37. lpp.), 2. panta c) punkta interpretācija – Dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar radio un televīzijas programmu pakešu tirdzniecību, izmantojot satelītu, un sniedz pakalpojumus citās Savienības dalībvalstīs reģistrētiem klientiem – Pakalpojumu saņēmēju dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai tajā reģistrētiem uzņēmumiem – Pakalpojumu saņēmēju dalībvalsts pārvaldes iestāžu pilnvaras

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ar kuru pakalpojuma sniedzējs pret atlīdzību sniedz ierobežotu piekļuvi programmu paketei, kurā ietilpst radio un televīzijas apraides pakalpojumi un kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, ietilpst jēdzienā “elektronisko komunikāciju pakalpojums” minētā noteikuma izpratnē.

Faktam, ka šis pakalpojums ietver ierobežotas piekļuves sistēmu Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 2. panta ea) un f) punkta izpratnē, šajā ziņā nav ietekmes.

Operators, kas sniedz pakalpojumu, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ir jāuzskata par elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā Direktīvu 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140;

2)	apstākļos, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, pakalpojums, ar kuru pret atlīdzību tiek sniegta ierobežota piekļuve programmu paketei, kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, un kurā ietilpst radio un televīzijas programmu apraides pakalpojumi, ir pakalpojums LESD 56. panta izpratnē;

3)	pamatlietā aplūkotās uzraudzības procedūras attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem ir tās dalībvalsts iestāžu kompetencē, kurā dzīvo minēto pakalpojumu saņēmēji;

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam:

—

nav pretrunā, ka dalībvalstis uzņēmumiem, kas to teritorijā sniedz tādus elektronisko telekomunikāciju pakalpojumus, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, nosaka pienākumu piereģistrēt šos pakalpojumus, ar nosacījumu, ka tās rīkojas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 3. pantā noteiktās prasības; un

—

savukārt ir pretrunā, ka uzņēmumiem, kuri citā dalībvalstī, nevis tajā dalībvalstī, kuras teritorijā tie ir reģistrēti, vēlas sniegt tādus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, ir jāizveido filiāle vai juridiska struktūra, kas ir atsevišķa no tās, kura atrodas dalībvalstī, kurā tiek veikta pārraidīšana.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Árpád Kásler, Hajnalka Káslerné Rábai/OTP Jelzálogbank Zrt

(Lieta C-26/13) (1)

(Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi līgumos, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju - 4. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts - Līguma noteikumu negodīguma izvērtējums - Noteikumu, kas attiecas uz līguma galveno priekšmetu vai cenas vai atlīdzības atbilstīgumu, izslēgšana, ar nosacījumu, ka tie ir formulēti vienkāršā, skaidri saprotamā valodā - Ārvalsts valūtā izteikti patēriņa kredītlīgumi - Valūtas kursu reglamentējoši noteikumi - Starpība starp pirkšanas kursu, kas piemērojams aizdevuma izmaksas brīdī, un pārdošanas kursu, kas piemērojams tā atmaksai - Valsts tiesas pilnvaras par “negodīgu” atzīta noteikuma gadījumā - Negodīgā noteikuma aizstāšana ar dispozitīvu valsts tiesību normu - Pieļaujamība)

2014/C 194/05

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāji: Árpád Kásler, Hajnalka Káslerné Rábai

Atbildētājs: OTP Jelzálogbank Zrt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kúria – Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 4. panta 2. punkta interpretācija – Līguma noteikumu negodīgā rakstura vērtējums – Starp privātpersonu un banku noslēgts aizdevuma līgums, kas izteikts ārvalstu valūtā, nodrošināts ar hipotekāro ķīlu un saskaņā ar kuru aizdevuma izmaksāšana un atmaksāšana ir jāveic valsts valūtā – Parāds, kas līguma noslēgšanas laikā ir aprēķināts, balstoties uz ārvalstu valūtas pirkšanas kursu – Noteikums, kas paredz, ka ikmēneša maksājumi tiek noteikti, izmantojot aktuālo valūtas pārdošanas un nevis pirkšanas kursu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

jēdziens “līguma galvenais priekšmets” neattiecas uz tādu noteikumu kā pamatlietā, kurš ir iekļauts ārvalsts valūtā izteiktā aizdevuma līgumā, kas ir noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, un kurš nav ticis atsevišķi apspriests, un saskaņā ar kuru aizdevuma atmaksas aprēķināšanai ir piemērojams šīs valūtas pārdošanas kurss, ja vien ir ticis konstatēts – kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ņemot vērā līguma veidu, vispārējo sistēmu un nosacījumus, kā arī tā juridisko un faktisko kontekstu –, ka minētajā noteikumā ir paredzēts šī līguma pamatpakalpojums, kas kā tāds to raksturo;

—

šāds noteikums, ciktāl tajā patērētājam ir paredzēts finansiāls pienākums saistībā ar aizdevuma atmaksu samaksāt summas, kas izriet no starpības starp ārvalsts valūtas pārdošanas kursu un tās pirkšanas kursu, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas ietver “atlīdzību”, kuras atbilstīgumu kā pretatlīdzību par aizdevēja sniegto pakalpojumu nevarētu izvērtēt no tās negodīguma viedokļa atbilstoši Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktam;

Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar tādu līguma noteikumu kā pamatlietā, prasība, saskaņā ar kuru līguma noteikumam ir jābūt formulētam vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, ir jāsaprot tādējādi, ka ne tikai attiecīgajam līguma noteikumam ir jābūt patērētājam vienkārši un skaidri saprotamam no gramatiskā viedokļa, bet ka līgumā ir jābūt pārskatāmā veidā norādītam tā ārvalsts valūtas konvertācijas mehānisma konkrētajam darbības veidam, uz kuru ir norādīts attiecīgajā noteikumā, kā arī attiecībām starp šo mehānismu un citos līguma noteikumos paredzēto mehānismu attiecībā uz aizdevuma izmaksu, kā rezultātā patērētājs, pamatojoties uz konkrētiem un saprotamiem kritērijiem, varētu izvērtēt ekonomiskās sekas, kas tam no tā izriet;

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kurā starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgts līgums pēc negodīga noteikuma atcelšanas vairs nevar pastāvēt, šī tiesību norma pieļauj tādu valsts tiesību normu, kas ļauj valsts tiesai novērst šī noteikuma spēkā neesamību, aizstājot to ar dispozitīvu valsts tiesību normu.

(1) OV C 156, 1.6.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/6

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-209/13) (1)

(Kopēja finanšu darījumu nodokļa sistēma - Ciešākas sadarbības atļaušana saskaņā ar LESD 329. panta 1. punktu - Lēmums 2013/52/ES - Prasība atcelt tiesību aktu sakarā ar LESD 327. un 332. panta, kā arī starptautisko paražu tiesību pārkāpumu)

2014/C 194/06

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – E. Jenkinson un S. Behzadi-Spencer, pārstāvji, kam palīdz M. Hoskins un P. Baker QC un V. Wakefield, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A.-M. Colaert, F. Florindo Gijón un A. de Gregorio Merino)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – J.-C. Halleux un M. Jacobs), Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze, J. Möller un K. Petersen), Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas un J.-S. Pilczer), Austrijas Republika (pārstāvji – C. Pesendorfer), Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, J. Menezes Leitão un A. Cunha), Eiropas Parlaments (pārstāvji – A. Neergaard un R. van de Westelaken), Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal, B. Smulders un W. Mölls)

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu – Padomes 2013. gada 22. janvāra Lēmuma 2013/52/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz finanšu darījumu nodokli (OV L 22, 11. lpp.), atcelšana – LESD 327. un 322. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Eiropas Parlaments un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/7

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Birgit Wagener/Bundesagentur für Arbeit – Familienkasse Villingen-Schwenningen

(Lieta C-250/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju - Regula (EEK) Nr. 574/72 - 107. panta 1. un 6. punkts - Regula (EK) Nr. 987/2009 - 90. pants - Migrējoši darba ņēmēji - Pārrēķins citā valūtā - Šveicē saņemto ģimenes pabalstu ņemšana vērā, dalībvalstij aprēķinot pabalstu par apgādībā esošiem bērniem - Starpības piemaksa - Datums, kas jāņem vērā Šveices ģimenes pabalstu konvertācijai euro)

2014/C 194/07

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Birgit Wagener

Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit – Familienkasse Villingen-Schwenningen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Finanzgericht Baden-Württemberg – Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 1. lpp.), 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 107. panta 1., 2., 4. un 6. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 1. lpp.), 90. panta, kā arī 2009. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. H3 par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā (OV C 106, 56. lpp.), interpretācija – Dalībvalsts pilsonis, kas ar savu ģimeni dzīvo savā izcelsmes dalībvalstī un strādā Šveices konfederācijā – Tiesību uz ģimenes pabalstiem pārklāšanās – Šveicē saņemto ģimenes pabalstu ņemšana vērā, dzīvesvietas dalībvalstij aprēķinot pabalstus (“Differenzkindergeld”) – Piemērojamais valūtas kurss

Rezolutīvā daļa:

tādos apstākļos kā pamatlietā ģimenes pabalstu pārrēķins citā valūtā ir jāveic atbilstoši Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EKK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regulu (EK) Nr. 1386/2001, 107. panta 6. punktam;

Regulas Nr. 574/72, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1386/2001, 107. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu ģimenes pabalstu kā pamatlietā esošie pārrēķins citā valūtā, lai saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķinātu ģimenes pabalsta starpības piemaksu, ir jāveic pēc tās dienas oficiālā maiņas kursa, kurā dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgais darba ņēmējs veic algotu darbu, maksā šo pabalstu.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/8

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nutricia NV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-267/13) (1)

(Kombinētā nomenklatūra - Tarifu pozīcijas - Medikamenti pozīcijas 3004 izpratnē - Jēdziens - Pārtikas preparāti, kas paredzēti tikai enterālai ievadīšanai ārstu uzraudzībā ārstējamām personām - Dzērieni apakšpozīcijas 2202 izpratnē - Jēdziens - Barības vielu šķidrumi, kas paredzēti uzņemšanai enterāli un nav paredzēti dzeršanai)

2014/C 194/08

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Nutricia NV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Hoge Raad der Nederlanden – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu pozīcijas – Medikamenti pozīcijas 3004 izpratnē – Jēdziens – Pārtikas preparāti, kas ir paredzēti vienīgi tam, lai tos ārstu uzraudzībā ievadītu caur kuņģa zondi personām, kas tiek ārstētas slimības dēļ – Dzērieni apakšpozīcijas 2202 izpratnē – Jēdziens – Barības vielu šķidrumi, kas paredzēti uzņemšanai enterāli un nav paredzēti dzeršanai

Rezolutīvā daļa:

Kombinētās nomenklatūras, kas ir ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas ir grozīta ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006, I pielikumā, pozīcija 3004 ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “medikamenti” šīs pozīcijas izpratnē ietver pārtikas preparātus, kas ir paredzēti tikai un vienīgi ievadīšanai enterāli (caur kuņģa zondi) ārstu uzraudzībā personām, kam tiek sniegta medicīniska aprūpe, ciktāl šo personu slimības vai kaites ārstēšanas ietvaros šādas ievadīšanas mērķis ir novērst vai ārstēt šo personu nepietiekamu uzturu.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/8

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Juzgado de Primera Instancia no 4 de Palma de Mallorca (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Barclays Bank SA/Sara Sánchez García, Alejandro Chacón Barrera

(Lieta C-280/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Trīspadsmitais apsvērums - 1. panta 2. punkts - Ar patērētājiem noslēgti līgumi - Hipotekārā aizdevuma līgums - Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra - Valsts normatīvie akti - Līgumiskais līdzsvars)

2014/C 194/09

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia no 4 de Palma de Mallorca

Pamatlietas puses

Prasītāja: Barclays Bank SA

Atbildētāja: Sara Sánchez García, Alejandro Chacón Barrera

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Juzgado de Primera Instancia de Palma de Mallorca – Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) interpretācija – Patērētāju aizsardzība hipotekāro aizdevumu jomā – Līgumiskais līdzsvars – “Patērētājam par labu” princips – Valsts civilprocesuāltiesiskais regulējums, kas ir piemērojams piedziņas vēršanas uz hipotēku procedūrā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un Savienības tiesību principi par patērētāju tiesību aizsardzību un līgumisko līdzsvaru ir jāinterpretē tādējādi, ka no to piemērošanas jomas ir izslēgti tādi dalībvalsts normatīvie akti kā pamatlietā, ja nepastāv tāda veida līgumisks noteikums, ar kuru tiek grozīta minēto normu piemērošanas joma vai apjoms.

(1) OV C 226, 3.8.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/9

Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ordre des architectes/État belge

(Lieta C-365/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2005/36/EK - 21. un 49. pants - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Piekļuve arhitekta profesijai - Atbrīvošana no pārbaudes prakses)

2014/C 194/10

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ordre des architectes

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Conseil d'État (Beļģija) – Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 21., 46. un 49. panta interpretācija (OV L 255, 22. lpp.) – Piekļuve arhitekta profesijai un tās īstenošana – Iekļaušana arhitektu asociācijā – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iekļauti tiek tikai tādu diplomu turētāji, kas izsniegti Beļģijā pēc divu gadu profesionālās prakses pabeigšanas – Aizliegums prasīt šādas prakses iziešanu vai līdzvērtīgu pieredzi tādu diplomu turētājiem, kas iegūti citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas grozīta ar Komisijas 2009. gada 6. aprīļa Regulu (EK) Nr. 279/2009, 21. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka uzņēmēja dalībvalsts prasa profesionālās kvalifikācijas, kas iegūta izcelsmes dalībvalstī un ietverta šīs direktīvas V pielikuma 5.7.1. punktā vai VI pielikumā, īpašniekam iziet praksi vai pierādīt, ka viņam ir līdzvērtīga profesionālā pieredze, lai viņš varētu strādāt arhitekta profesijā.

(1) OV C 274, 21.9.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. janvārī iesniedza Finanzgericht München (Vācija) – Puma SE/Hauptzollamt Nürnberg

(Lieta C-34/14)

2014/C 194/11

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht München

Pamatlietas puses

Prasītājs: Puma SE

Atbildētājs: Hauptzollamt Nürnberg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006 (1), ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009 (2), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 (3) 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā, kopumā ir spēkā, ja tās ar EST 2012. gada 2. februāra un 2012. gada 15. novembra spriedumiem lietās C-249/10 P un C-247/10 P nav atzītas par spēkā neesošām?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, bet minētās regulas kopumā nav spēkā neesošas:

attiecībā uz kuriem eksportētājiem un ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā, no kuriem prasītāja laikā no 2006. līdz 2011. gadam ir saņēmusi preces, nav spēkā Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā?

b)	vai pilnīga vai daļēja minēto regulu atcelšana ir uzskatāma par neparedzamiem apstākļiem vai nepārvaramu varu Muitas kodeksa (MK) 236. panta 2. punkta 2. apakšpunkta izpratnē?

(1) OV L 275, 1. lpp.

(2) OV L 352, 1. lpp.

(3) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienu dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.)

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. martā iesniedza Tribunale di Cuneo (Itālija) – krimināllieta pret Ivo Taricco u.c.

(Lieta C-105/14)

2014/C 194/12

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Cuneo

Lietas dalībnieki pamatlietā

Ivo Taricco,

Ezio Filippi,

Isabella Leonetti,

Nicola Spagnolo,

Davide Salvoni,

Flavio Spaccavento,

Goranco Anakiev

Prejudiciālie jautājumi

Vai, grozot ar 2005. gada Likumu Nr. 251 Itālijas Kriminālkodeksa 160. panta pēdējo daļu – tajā daļā, kurā ir paredzēts pēc pārtraukuma pagarināt noilguma termiņu ne vairāk kā par ceturtdaļu, tādējādi ļaujot iestāties noziedzīga nodarījuma noilgumam, lai gan ir laicīgi sākta kriminālvajāšana, ar no tā izrietošu nesodāmību – ir pārkāpta LESD 101. pantā ietvertā norma par konkurences aizsardzību?

Vai, grozot ar 2005. gada Likumu Nr. 251 Itālijas Kriminālkodeksa 160. panta pēdējo daļu – tajā daļā, kurā ir paredzēts pēc pārtraukuma pagarināt noilguma termiņu ne vairāk kā par ceturtdaļu, tādējādi nepiemērojot kriminālsodu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši uzņēmēji bez sirdsapziņas pārmetumiem, Itālijas valsts ir ieviesusi atbalsta veidu, kas aizliegts ar LESD 107. pantu?

Vai, grozot ar 2005. gada Likumu Nr. 251 Itālijas Kriminālkodeksa 160. panta pēdējo daļu – tajā daļā, kurā ir paredzēts pēc pārtraukuma pagarināt noilguma termiņu ne vairāk kā par ceturtdaļu, tādējādi pieļaujot nesodāmību tiem, kuri savās interesēs izmanto Kopienas direktīvu, Itālijas valsts ir nepienācīgi pievienojusi izņēmumu papildus tiem, kas obligāti paredzēti Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) 158. pantā?

Vai, grozot ar 2005. gada Likumu Nr. 251 Itālijas Kriminālkodeksa 160. panta pēdējo daļu – tajā daļā, kurā ir paredzēts pēc pārtraukuma pagarināt noilguma termiņu ne vairāk kā par ceturtdaļu, tādējādi atsakoties sodīt rīcību, kas atņem valstij citstarp pienākumu pret Eiropas Savienību izpildei vajadzīgos resursus – ir pārkāpts LESD 119. pantā noteiktais veselīgu finanšu princips?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 21. martā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Malvino Cervati, Società Malvi Sas di Cervati Malvino/Agenzia delle Dogane, Agenzia delle Dogane – Ufficio delle Dogane di Livorno

(Lieta C-131/14)

2014/C 194/13

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāji: Malvino Cervati un Società Malvi Sas di Cervati Malvino

Atbildētājas: Agenzia delle Dogane un Agenzia delle Dogane – Ufficio delle Dogane di Livorno

Prejudiciālais jautājums

Vai Regula Nr. 1047/2001 (1) un Regula Nr. 2988/95 (2) ir interpretējamas tādējādi, ka ir aizliegta un par ļaunprātīgu tiesību izmantošanu un izvairīšanos no nodokļiem ir uzskatāma tāda Kopienas uzņēmēja A (Malvi sas) rīcība, kas, lai gan tam nav importa licences vai tas ir izsmēlis savu tarifu kvotu, iegādājas konkrētas preces partijas no cita Kopienas uzņēmēja B (Tonini Roberto & C. sas), kas savukārt tās ir iegādājies no piegādātāja ārpus Kopienas (Bananaservice srl), ārvalstīs nodevis citam Kopienas uzņēmējam C (L’Olivo Maria), kurš, tā kā tas atbilst prasībām, ir ieguvis licenci atbilstoši kvotai un, nenododot savu licenci, tās ir laidis brīvā apgrozībā Eiropas Kopienā, lai pēc atmuitošanas un par atbilstošu atlīdzību, kas ir mazāka nekā īpašais nodoklis par importu ārpus kvotas, nodotu tās minētajam uzņēmējam B (Tonini Roberto & C. sas), kas beigās tās pārdod uzņēmējam A (MALVI sas)?

(1) Komisijas 2011. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1047/2001, ar ko izveido importa un izcelsmes sertifikātu sistēmu un nosaka tarifu kvotu pārvaldības kārību attiecībā uz ķiplokiem, kas ir importēti no trešajām valstīm (OV L 145, 35. lpp.).

(2) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. martā iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) – Mineralquelle Zurzach AG/Hauptzollamt Singen

(Lieta C-139/14)

2014/C 194/14

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mineralquelle Zurzach AG

Atbildētāja: Hauptzollamt Singen

Prejudiciālie jautājumi:

1.	vai bezalkoholisks dzēriens, kas sastāv galvenokārt no ūdens, bet kurā ir arī 12 % augļu sulas un papildus cukuram arī vitamīnu maisījums, kas būtiski pārsniedz vitamīnu saturu dabiskajās augļu sulās, ir klasificējams kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 2202 10 00?

2.	Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai šāda dzēriena gadījumā runa ir par augļu sulu, kas atšķaidīta ar ūdeni, ar TARIC kodu 2202 90 10 11?

3.	Ja uz pirmajiem diviem jautājumiem tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai šāda produkta gadījumā runa ir par preci ar TARIC kodu 2202 90 10 19?

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 28. martā iesniedza Hof van beroep te Brussel (Beļģija) – Loutfi Management Propriété intellectuelle SARL/AMJ Meatproducts NV un Halalsupply NV

(Lieta C-147/14)

2014/C 194/15

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāja: Loutfi Management Propriété Intellectuelle SARL

Atbildētājas: AMJ Meatproducts NV, Halalsupply NV

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā arī Savienības Pamattiesību hartas (1) 21. un 22. panta normas, [Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2) par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju starp Kopienas preču zīmi, kas ietver dominējošu arābu valodas vārdu, un apzīmējumu, kas ietver citu, vizuāli līdzīgu, dominējošu arābu valodas vārdu, dalībvalstu kompetentās tiesas var pārbaudīt vai tām pat ir jāpārbauda un jāņem vērā šo vārdu izrunas un nozīmes atšķirības, lai arī arābu valoda nav kāda no Savienības vai dalībvalstu oficiālajām valodām?

(1) OV 2000, C 364, 1. lpp.

(2) OV L 78, 1. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 1. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – AEEG/Antonella Bertazzi u.c.

(Lieta C-152/14)

2014/C 194/16

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Autorità per l’energia elettrica e il gas (AEEG)

Atbildētāji: Antonella Bertazzi, Annalise Colombo, Maria Valeria Contin, Angela Filippina Marasco, Guido Guissani, Lucia Lizzi, Fortuna Peranio

Prejudiciālie jautājumi

Vai principā par atbilstošu [Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts] Direktīvas 1999/70/EK (1) [pielikumā], 4. klauzulas 4. punktam var uzskatīt tādu valsts tiesību normu (2008. gada Dekrētlikuma Nr. 112 75. panta 2. punkts), saskaņā ar kuru līdz nullei pilnībā tiek noreducēts darba stāžs, kas ir iegūts neatkarīgās valsts iestādēs saskaņā ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, ja attiecīgie darbinieki izņēmuma kārtā ir tikuši “nostabilizēti”, pamatojoties uz atlases pārbaudījumiem, kuri, lai gan nav pilnībā salīdzināmi ar stingrāku valsts iestāžu darbinieku atlases konkursa procedūru, ko ir nokārtojuši citi darbinieki, tomēr, ciktāl tie ir paredzēti tiesību aktos, atbilstoši Itālijas Konstitūcijas 97. panta 3. punktam ir leģitīms veids, lai pārbaudītu kandidāta atbilstību piešķirto pienākumu veikšanai?

Gadījumā, ja iepriekš minētā tiesību norma tiek atzīta par neatbilstošu Kopienu tiesību principiem attiecībā uz darbiniekiem uz noteiktu laiku, vai ir iespējams noteikt objektīvus iemeslus, lai atkāptos no principa, ka pret šiem darbiniekiem ir jābūt tādai pašai attieksmei kā pret darbiniekiem uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā “sociālās politikas mērķus”, kas šajos apstākļos būtu nepieciešamība novērst “nostabilizēto” darbinieku iecelšanu amatā “paralēli” tiem, kas jau ir pastāvīgā štata darbinieki saskaņā ar vispārējo normu, kura pieprasa nokārtot konkursa procedūru, lai piekļūtu amatiem valsts pārvaldes iestādēs (tiesību norma, kura ir noteikta ar minēto Konstitūcijas 97. panta 3. punktu un no kuras var atkāpties, tikai pieņemot tādu tiesību aktu kā tas, kas šajā gadījumā paredz vienkāršas atlases procedūras pārbaudījumu nokārtošanu), un vai – ņemot vērā Tiesas apsvērumus 2013. gada 7. marta rīkojuma [lietā C-393/11] 47. [punktā] – var uzskatīt, ka šo objektīvo iemeslu pamatā esošās vajadzības ir apmierinātas samērīguma ziņā, darbiniekiem uz noteiktu laiku, kuri ir “nostabilizēti” savos amatos, vienkārši piešķirot individuālu atalgojuma kompensāciju, ko var kumulēt ar iespējamiem atalgojuma palielinājumiem un ko nevar pārskatīt, pārtraucot parasto atalgojuma līmeņu paaugstināšanas kārtību un piekļuvi augstākām pakāpēm?

Savukārt, ja ir noteikts, ka personas atbilst konkrēto pienākumu veikšanai, vai tas, ka tās periodiski tiek novērtētas, lai pārbaudītu, ka pienākumi tiek pildīti pareizi, nolūkā atļaut šiem darbiniekiem tikt paaugstinātiem amatā augstākās pakāpēs un palielināt to atalgojumu ar iespēju tikt pārceltiem uz citu kategoriju, balstoties uz vēlāk sarīkotas atlases konkursa procedūras rezultātiem, var atjaunot pienācīgu līdzsvaru starp “nostabilizētu” darbinieku amatiem un to darbinieku amatiem, kuri ir pieņemti darbā atklātas konkursa atlases procedūras rezultātā, nekādā veidā līdz nullei nenoreducējot darba stāžu un atalgojumu pirmo minēto darbinieku gadījumā (turklāt, nepastāvot nekādām novērtējamām priekšrocībām otrās kategorijas labā iepriekš aprakstītajā karjeras virzības sistēmā, ko ir pieņēmusi AEEG), kā rezultātā aplūkojamajā lietā nepastāvētu nekādi objektīvi iemesli, kas būtu pamatoti ar objektivitāti un pārskatāmību, lai atkāptos no Direktīvas 1999/70/EK, kuru varētu piemērot šiem nodarbinātības apstākļiem šajā konkrētajā kontekstā?

Vai katrā ziņā – kas, šķiet, ir secināms no 2013. gada 7. marta rīkojuma 47. un 54. punkta – faktiski ir jāpiekrīt, ka prakse pilnībā noreducēt jau iegūto darba stāžu līdz nullei ir nesamērīga un diskriminējoša (kā rezultātā būtu jāatturas no šo attiecīgo valsts tiesību normu piemērošanas [..]), – lai gan turpinot atzīt, ka pastāv nepieciešamība aizsargāt atklātā konkursa procedūras veiksmīgo kandidātu amatus, neskarot administratīvās iestādes pienākumu, uzmanīgi izvērtējot, izlemt, kādus pasākumus veikt šajā ziņā (“bonusa” veidā, t.i., tiem, kas ir pieņemti darbā pēc veiksmīgas atklāta konkursa procedūras nokārtošanas, piešķirot tiesības saņemt labvēlīgāku attieksmi paaugstināšanas procedūrā uz augstākām pakāpēm, vai ar citādiem līdzekļiem, kas ietilpst valsts iestāžu novērtējuma brīvībā, organizējot savas valsts administrāciju)?

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK ar UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Minister van Buitenlandse Zaken/K un A

(Lieta C-153/14)

2014/C 194/17

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister van Buitenlandse Zaken

Atbildētāji: K un A

Prejudiciālie jautājumi:

Vai [..] 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, [12. lpp.,] ar grozījumiem OV 2012, L 71, [55. lpp.]) 7. panta 2. punktā paredzētais jēdziens “integrācijas pasākumi” var tikt interpretēts tādējādi, ka dalībvalstu kompetentās iestādes no apgādnieka ģimenes locekļa var prasīt, lai šis ģimenes loceklis pierāda, ka viņam ir dalībvalsts oficiālās valodas zināšanas līmenī, kas atbilst Eiropas Kopīgo pamatnostādņu attiecībā uz modernām svešvalodām līmenim A1, kā arī dalībvalsts sabiedrības pamatzināšanas, pirms šīs iestādes minētajam ģimenes loceklim izsniedz iebraukšanas un uzturēšanās atļauju?

Vai, lai atbildētu uz šo jautājumu, nozīme ir tam, ka, ņemot vērā arī samērīguma principu, kā tas ir aprakstīts Eiropas Komisijas 2011. gada 15. novembra Zaļajā grāmatā par [Eiropas Savienībā dzīvojošo trešo valstu valstspiederīgo] tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (1), atbilstoši valsts regulējumam, kas ietver 1.a punktā minēto prasību, pieteikums izdot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju, ciktāl ģimenes loceklis nav pierādījis, ka garīgās vai fiziskās invaliditātes dēļ viņš pastāvīgi nav spējīgs nokārtot integrācijas pārbaudi, netiek noraidīts tikai tad, ja pastāv ļoti īpašu individuālu apstākļu kombinācija, kas attaisno pieņēmumu, ka ģimenes loceklis pastāvīgi nav spējīgs veiksmīgi nokārtot integrācijas nosacījumus?

Var ar Direktīvas 2003/86/EK un it īpaši 7. panta 2. punkta mērķi, ņemot vērā samērīguma principu, kā tas ir aprakstīts minētajā Zaļajā grāmatā, netiek pieļauts, ka pārbaudes, ar kuru tiek konstatēts, vai ģimenes loceklis izpilda formālus integrācijas nosacījumus, izdevumi veido EUR 350,- par katru pārbaudes kārtošanas reizi, un ka vienreizējie izdevumi par paketi, kas ir vajadzīga, lai sagatavotos pārbaudei, veido EUR 110,-?

(1) COM(2011) 735, galīgā redakcija.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Tamoil Italia/Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare

(Lieta C-156/14)

2014/C 194/18

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tamoil Italia SpA

Atbildētāja: Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare

Prejudiciālais jautājums

Vai vides jomā pastāvošie Eiropas Savienības principi, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā un 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/35/EK (1) (1. pants un 8. panta 3. punkts; preambulas 13. un 24. apsvērums) – it īpaši “piesārņotājs maksā” princips, piesardzības princips un preventīvās darbības princips, kā arī princips, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni – pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā 2006. gada 3. aprīļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 1 52 244., 245. un 253. pantā paredzētais, saskaņā ar kuru gadījumā, ja ir pierādīts, ka teritorija ir tikusi piesārņota un ja nav iespējams identificēt piesārņotāju vai panākt, ka tas veic kaitējuma atlīdzināšanas pasākumus, administratīvajai iestādei nav atļauts uzdot īpašniekam, kurš nav atbildīgs par piesārņojumu, veikt ārkārtas drošības un sanācijas pasākumus, un šim īpašniekam ir noteikta tikai finansiāla atbildība, kas ir ierobežota ar teritorijas vērtību pēc sanācijas pasākumu veikšanas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 56. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – A u.c., otrs lietas dalībnieks: Minister van Buitenlandse Zaken

(Lieta C-158/14)

2014/C 194/19

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: A, B, C, D

Atbildētājs: Minister van Buitenlandse Zaken

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 47. pantu, prasība par Īstenošanas regulas Nr. 610/2010 (2) atcelšanu, ciktāl tās rezultātā TAT [Tamililamas atbrīvošanas tīģeri] tika iekļauta Regulas Nr. 2580/2001 (3) 2. panta 3. punktā norādītajā sarakstā, ko apelācijas sūdzību iesniedzēji šajā tiesvedībā savā vārdā celtu Vispārējā tiesā, pamatojoties uz LESD 263. pantu, nešaubīgi būtu pieņemama?

a.	Vai, ņemot vērā Pamatlēmuma 2002/475/TI (4) preambulas 11. apsvērumu, bruņoto spēku darbības bruņoto konfliktu laikā starptautisko humanitāro tiesību izpratnē var būt teroristiski nodarījumi šī pamatlēmuma izpratnē?

b.	Ja atbilde uz 2a. jautājumu ir apstiprinoša, vai bruņoto spēku darbības bruņoto konfliktu laikā starptautisko humanitāro tiesību izpratnē var būt teroristiski akti Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (5) un Regulas Nr. 2580/2001 izpratnē?

3)	Vai darbības, kas ir pamatā Īstenošanas regulai Nr. 610/2010, ciktāl ar to TAT tika iekļauta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā noteiktajā sarakstā, ir bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā starptautisko humanitāro tiesību izpratnē?

4)	Vai, ņemot vērā tostarp atbildes uz 1., 2a., 2b. un 3. jautājumu, Īstenošanas regula Nr. 610/2010, ciktāl ar to TAT ir iekļauta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā noteiktajā sarakstā, nav spēkā?

5)	Ja atbilde uz 4. jautājumu ir apstiprinoša, vai šī spēkā neesamība attiecas arī uz agrākiem vai vēlākiem Padomes lēmumiem atjaunināt Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā noteikto sarakstu, ciktāl TAT tādēļ tika iekļauta šajā sarakstā?

(1) OV 2000, C 364, 1. lpp.

(2) Padomes 2010. gada 12. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 610/2010, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1285/2009 (OV L 178, 1. lpp.).

(3) Padomes 2001. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 70. lpp.).

(4) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par terorisma apkarošanu (OV L 164, 3. lpp.).

(5) Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējā nostāja par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 93. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. aprīlī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – A/B

(Lieta C-184/14)

2014/C 194/20

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētāja: B

Prejudiciālie jautājumi

Vai prasībā par laulāto atšķiršanu izteikts lūgums attiecībā uz uzturlīdzekļiem bērniem, ņemot vērā, ka šis lūgums papildina šo prasību, var tikt izskatīts gan tiesā, kurā notiek tiesvedība par laulāto atšķiršanu, gan tiesā, kurā notiek tiesvedība par vecāku atbildību, pamatojoties uz novēršanas kritēriju, vai arī šis lūgums obligāti ir jāizskata pēdējā minētajā tiesā, ciktāl abi [Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (1) 3. panta] c) un d) punktā minētie atšķirīgie kritēriji ir alternatīvi (tādējādi, ka obligāti izslēdz otru)?

(1) OV 2009, L 7, 1. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. aprīlī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – EasyPay AD, Finance Engineering AD/Ministerski savet na Republika Balgaria, Natsionalen osiguritelen institut

(Lieta C-185/14)

2014/C 194/21

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējas: EasyPay AD, Finance Engineering AD

Atbildētāji kasācijas tiesvedībā: Ministerski savet na Republika Balgaria, Natsionalen osiguritelen institut

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir jāuzskata, ka uz tādu pasta pakalpojumu, kā pasta pārskaitījuma pakalpojums, ar kuru naudas summas no nosūtītāja, kas šajā gadījumā ir valsts, tiek pārskaitītas saņēmējam – personām, kurām pienākas sociālie pabalsti, neattiecas Direktīvas 97/67 (1), kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2002/39 (2) un Direktīvu 2008/6 (3), piemērošanas joma, un tādējādi uz to attiecas LESD 106. un 107. pantā ietvertās tiesību normas?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 106. un 107. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts brīvas konkurences ierobežojums, sniedzot tādu pasta pakalpojumu, kā aprakstītais pasta pakalpojums, ja tas tiek pamatots ar primāriem apsvērumiem, kas ir saistīti ar pilsoņu konstitucionālo pamattiesību nodrošināšanu un valsts sociālo politiku, un, ja turklāt pakalpojums pēc tā rakstura var tikt kvalificēts kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja vien pakalpojuma sniedzēja saņemtā atlīdzība ir kompensācija, kas nepārsniedz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmuma C(2011) 9380 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto apmēru?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV 1998, L 15, 14. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (OV L 176, 21. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (OV L 52, 3. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. aprīlī iesniedza Landgericht Aachen (Vācija) – Horst Hoeck/Grieķijas Republika

(Lieta C-196/14)

2014/C 194/22

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Aachen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Horst Hoeck

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu (1) dalībvalstīs 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tā noteikumiem kopumā ir pretrunā Landgericht Aachen pret Grieķijas Republiku kā atbildētāju celtā prasība, kurā prasītājs pieprasa no atbildētājas procentu maksājumus par obligācijām (valsts aizņēmuma obligācijas), kuras atbildētāja laida apgrozībā 2011./2012. gadā un prasītājs saņēma 2011. gada jūnijā, un par kurām atbildētāja 2012. gada februārī iesniedza arī prasītājam apmaiņas piedāvājumu, kuru prasītājs nepieņēma, kā rezultātā atbildētāja tomēr apmainīja prasītāja turētās obligācijas/valsts aizņēmuma obligācijas pret jaunām?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tā noteikumiem kopumā ir pretrunā Landgericht Aachen pret Grieķijas Republiku kā atbildētāju celtā prasība, kurā prasītājs pakārtoti pieprasa no atbildētājas maksājumu to obligāciju/valsts aizņēmuma obligāciju nominālvērtības apmērā, kuras tā ir ieguvusi no prasītāja 1. jautājumā aprakstītās piespiedu apmaiņas dēļ, kā arī vēl nesamaksātos procentu maksājumus?

Vai Landgericht Aachen notiekošā tiesvedība pamatlietā 12 O 177/13 ietilpst civiltiesību vai komerctiesību jomā, kurās būtu piemērojams Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs 2. un 3. pants?

4)	Vai arī šī ir administratīvā lieta vai lieta par valsts atbildību, kurā 1., 2. un 3. jautājumā minētie noteikumi nav piemērojami?

(1) OV L 324, 79. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/19

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Tisza Erőmű/Komisija

(Lieta T-468/08) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārijas Republika piešķīrusi noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem - Elektroenerģijas iepirkuma līgumi, kas noslēgti starp valsts uzņēmumu un konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt - Pienākums norādīt pamatojumu - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Selektīvs raksturs - Valsts līdzekļi - Valsts vainojamība - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Tiesības uz aizstāvību - Tiesiskā noteiktība - Tiesiskā paļāvība - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Pilnvaru pārsniegšana - Enerģētikas hartas nolīguma 10. pants)

2014/C 194/23

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tisza Erőmű kft, iepriekš – AES-Tisza Erőmű kft (Tiszaújváros, Ungārija) (pārstāvji – sākotnēji T. Ottervanger un E. Henny, vēlāk – T. Ottervanger, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, N. Khan un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu 2009/609/EK par Ungārijas iestāžu piešķirto valsts atbalstu C 41/05 elektroenerģijas iepirkuma līgumu ietvaros (OV 2009, L 225, 53. lpp.)

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Tisza Erőmű kft atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

(1) OV C 6, 10.1.2009.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/19

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Dunamenti Erőmű/Komisija

(Lieta T-179/09) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārijas iestādes piešķīrušas atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem - Elektroenerģijas pirkuma līgumi, kas noslēgti starp valsts uzņēmumu un atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem - Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocības - Jauns atbalsts - Darbības atbalsts - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā noteiktība)

2014/C 194/24

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dunamenti Erőmű Zrt (Százhalombatta, Ungārija) (pārstāvji – sākotnēji J. Lever, QC, A. Nourry, R. Griffith un S. Spence, solicitors, vēlāk – J. Philippe un F.-H. Boret, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Būtībā prasība atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu 2009/609/EK par valsts atbalstu C 41/05, ko Ungārija piešķir saistībā ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem (OV 2009, L 225, 53. lpp.), un, pakārtoti, prasība atcelt šī lēmuma 2. un 5. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dunamenti Erőmű Zrt sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 167, 18.7.2009.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/20

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Euris Consult/Parlaments

(Lieta T-637/11) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Tulkošanas maltiešu valodā pakalpojumu sniegšana - Piedāvājumu nosūtīšanas kārtības normas - Pretendenta piedāvājuma noraidījums - Iesniegšanas normu par piedāvājumu satura konfidencialitātes nodrošināšanu pirms atvēršanas neievērošana - Iebilde par nepiemērojamību - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants - Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 98. panta 1. punkts - Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 143. pants)

2014/C 194/25

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Euris Consult Ltd (Floriana, Malta) (pārstāvis – F. Moyse, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – L. Darie un F. Poilvache)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal un F. Dintilhac)

Priekšmets

Prasība atcelt Parlamenta 2011. gada 18. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas iesniegtais piedāvājums starpiestāžu publiskā iepirkuma procedūrā MT/2011/EU par rakstveida tulkošanas maltiešu valodā pakalpojumu sniegšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Euris Consult Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 4.2.2012.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/21

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Hagenmeyer et Hahn/Komisija

(Lieta T-17/12) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Regula (EK) Nr. 1924/2006 - Veselīguma norādes uz pārtikas produktiem - Atteikums piešķirt atļauju samazināta slimības riska norādei - Riska faktora norādīšana - Samazināta slimības riska norāžu atļaujas procedūras tiesiskums - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Tieša un individuāla skaršana - Pieņemamība - Samērīgums - Pienākums norādīt pamatojumu)

2014/C 194/26

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Moritz Hagenmeyer (Hamburga, Vācija) un Andreas Hahn (Hanovre, Vācija) (pārstāvis – T. Teufer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Pignataro–Nolin un S. Grünheid)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – I. Šulce, Z. Kupčová un M. Simm)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2011. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 1170/2011 par atteikumu piešķirt atļauju dažām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu (OV L 299, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Moritz Hagenmeyer un Andreas Hahn sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 89, 24.3.2012.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/21

Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Beyond Retro/ITSB– S&K Garments (“BEYOND VINTAGE”)

(Lieta T-170/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Vārdiska preču zīme “BEYOND VINTAGE” - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “BEYOND RETRO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

2014/C 194/27

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beyond Retro Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Malynicz, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: S&K Garments, Inc. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 30. janvāra lēmumu apvienotajās lietās R 493/2011–4 un R 548/2011–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Beyond Retro Ltd un S&K Garments, Inc.

Rezolutīvā daļa:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 30. janvāra lēmumu apvienotajās lietās R 493/2011–4 un R 548/2011-4 daļā attiecībā uz precēm, kas ir aptvertas ar vārdisku preču zīmi “BEYOND VINTAGE” un ietilpst 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Beyond Retro Ltd atlīdzina vienu trešdaļu tiesāšanās izdevumu, kas lietas dalībniekiem radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā. ITSB sedz divas trešdaļas no minētajiem izdevumiem.

(1) OV C 194, 30.6.2012.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/22

Vispārējās tiesas 2014. gada 8. maija spriedums – Simca Europe/ITSB – PSA Peugeot Citroën (“Simca”)

(Lieta T-327/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “Simca” - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 194/28

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Simca Europe Ltd (Birmingema, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis –N. Haberkamm, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: GIE PSA Peugeot Citroën (Parīze, Francija) (pārstāvis – P. Kotsch, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 12. aprīļa lēmumu lietā R 645/2011–1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp GIE PSA Peugeot Citroën un Simca Europe Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Simca Europe Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 287, 22.9.2012.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/23

Vispārējās tiesas 2014. gada 8. maija spriedums – Pyrox/ITSB – Köb Holzheizsysteme (“PYROX”)

(Lieta T-575/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “PYROX” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “PYROT” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 194/29

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pyrox GmbH (Oberhausen, Vācija) (pārstāvis – T. Eigen, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – G. Marten un G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Köb Holzheizsysteme GmbH (Wolfurt, Austrija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 4. oktobra lēmumu apvienotajās lietās R 2187/2011–1 un R 2507/2011–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Köb Holzheizsysteme GmbH un Pyrox GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pyrox GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 23.2.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/23

Vispārējās tiesas 2014. gada 8. maija spriedums – Pedro Group/ITSB – Cortefiel (“PEDRO”)

(Lieta T-38/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “PEDRO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “Pedro del Hierro” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Relatīvi atteikuma pamati - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Agrākas preču zīmes augsta atšķirtspēja - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 194/30

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pedro Group Pte Ltd (Singapūra, Singapūra) (pārstāvis – B. Brandreth, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – M. Vuijst un J. Crespo Carillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cortefiel, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji H. Mosback, P. López Ronda, G. Macias Bonilla un G. Marín Raigal, vēlāk – P. López Ronda, G. Macias Bonilla un G. Marín Raigal, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 26. novembra lēmumu lietā R 271/2011–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cortefiel SA un Pedro Group Pte Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pedro Group Pte Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 101, 6.4.2013.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/24

Vispārējās tiesas 2014. gada 2. aprīļa rīkojums – CIVR u.c./Komisija

(Lieta T-303/09) (1)

(Valsts atbalsts - Pamatregulējums attiecībā uz Francijā atzīto lauksaimniecības starpprofesiju organizāciju pasākumiem to pārstāvēto lauksaimniecības nozaru biedru labā - Finansējums no obligātām brīvprātīgām iemaksām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu - Lēmuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2014/C 194/31

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Conseil interprofessionnel des vins du Roussillon à appellation d’origine contrôlée (CIVR) (Perpignan, Francija), Comité national des interprofessions des vins à appellation d’origine et à indication géographique (CNIV) (Parīze, Francija) un Interprofession nationale porcine (Inaporc) (Parīze) (pārstāvji – H. Calvet, O. Billard un Y. Trifounovitch, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji B. Stromsky un C. Urraca Caviedes, vēlāk B. Stromsky un S. Thomas, un visbeidzot B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 10. decembra Lēmumu C(2008) 7846, galīgā redakcija, par valsts atbalstu Nr. 561/2008 par pamatregulējumu attiecībā uz Francijā atzīto lauksaimniecības starpprofesiju organizāciju pasākumiem to pārstāvēto lauksaimniecības nozaru biedru labā

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 244, 10.10.2009.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/25

Vispārējās tiesas 2014. gada 14. aprīļa rīkojums – Manufacturing Support & Procurement Kala Naft/Padome

(Lieta T-263/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Res judicata spēks - Pienākums norādīt pamatojumu - Individuālas paziņošanas pienākums - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Īpašumtiesības - Samērīgums - Padomes kompetence - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Kļūda tiesību piemērošanā - Atbalsta sniegšanas kodolieroču izplatīšanā jēdziens - Kļūda vērtējumā - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

2014/C 194/32

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Manufacturing Support & Procurement Kala Naft Co., Tehran (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – F. Esclatine un S. Perrotet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Cujo un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	Manufacturing Support & Procurement Kala Naft Co., Tehran sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 258, 25.8.2012.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/25

Prasība, kas celta 2013. gada 20. decembrī – K. Chrysostomides & Co. u.c./Padome u.c.

(Lieta T-680/13)

2014/C 194/33

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dr. K. Chrysostomides & Co. LLC (Nicosia, Kipra) un 50 citi prasītāji (pārstāvis – P. Tridimas, Barrister)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija, Eirogrupa, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, Eiropas Centrālā banka

Prasītāju prasījumi:

—	piespriest atbildētājām samaksāt prasības pieteikumam pievienotajā tabulā norādītās summas, pieskaitot procentus no 2013. gada 26. marta līdz Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanai;

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, prasītāji lūdz tiesu:

—	atzīt Eiropas Savienības un/vai atbildētāju iestāžu ārpuslīgumisko atbildību;

—	noteikt, kāda procedūra ir veicama, lai konstatētu atlīdzināmos zaudējumus, kurus prasītāji faktiski cietuši;

—	piespriest atbildētajām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji (pavisam 51) ir Bank of Cyprus Public Company Ltd un/vai Cyprus Popular Bank Public Co. Ltd noguldītāji un/vai akcionāri. Tie saskaņā ar LESD 268. pantu un 340. panta 2. un 3. punktu, kuri attiecas uz ES ārpuslīgumisko atbildību, lūdz atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas tiem radušies atbildētāju iestāžu veikto pasākumu rezultātā, piemērojot Kipras Republikai iekšējās rekapitalizācijas shēmu.

Prasītāji uzskata, ka atbildētājas iestādes pieņēma Kipras Republikas iekšējās rekapitalizācijas shēmu, kuras rezultātā tie tiešā veidā zaudēja savus noguldījumus un akcijas. Prasītāji uzskata, ka Kipras Republikas pieņemtie iekšējās rekapitalizācijas pasākumi tika ieviesti tikai, lai īstenotu atbildētāju pieņemtos pasākumus, un tādējādi atbildētājas iestādes tos bija apstiprinājušas.

Prasītāji uzskata, ka iekšējās rekapitalizācijas shēma ir pretrunā tiesībām uz īpašumu, kas aizsargātas ES Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā un Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantā. Prasītāji turklāt apgalvo, ka ar iekšējās rekapitalizācijas shēmu ir izdarīts samērīguma, tiesiskās paļāvības un nediskriminēšanas principu pārkāpums.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/26

Prasība, kas celta 2014. gada 23. janvārī – USFSPEI/Parlaments un Padome

(Lieta T-75/14)

2014/C 194/34

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Union syndicale fédérale des services publics européens et internationaux (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J.-N. Louis un D. de Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	līdz ar to atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 27., 32., 46., 64. b), 65. b) un 67. d) punktu;

—	piespriest atbildētājiem samaksāt USF simboliski vienu euro, lai atlīdzinātu nodarīto morālo kaitējumu, un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (1) 27., 32., 46., 64. b), 65. b) un 67. d) punkts ir prettiesiski, jo ar tiem tostarp groza Civildienesta noteikumu 5. pantu (funkciju grupas SC izveidošana), 6. pantu (karjeras atbilstības garantijas atcelšana), 40. panta 2. punktu (atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ ierobežošana līdz 12 gadu termiņam), 43. panta otro daļu (norāde par spēju veikt administratora funkcijas sākot ar AST 5, nevis sākot ar AST pakāpi), 44. panta 1. punktu (jauni nosacījumi izvirzīšanai augstākā līmenī), 51. pantu (procedūra saistībā ar nepietiekamu profesionālo kompetenci), 52. pantu (atvaļinājums dienesta interesēs), 77. pantu (pensiju uzkrājumu likme 1,8 %) un VIII pielikumu, 9. panta 2. punktu (pirmstermiņa pensionēšanās, nepiemērojot neizdevīgākus nosacījumus).

Savas prasības pamatojumam tā atsaucas uz līguma, kas noslēgts starp OSP un likumdevēju par 2004. gada reformu un tostarp par karjeru reformu, lineārās karjeras principiem un karjeru atbilstību, pārkāpumu.

Tā apgalvo arī Pamattiesību hartas 27. panta un Eiropas Sociālās hartas 21. panta un iegūto tiesību, samērīguma un nediskriminācijas principu pārkāpumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 287, 15. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/27

Prasība, kas celta 2014. gada 24. martā – Deza/ECHA

(Lieta T-189/14)

2014/C 194/35

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deza, a.s. (Valašské Meziříčí, Čehijas Republika) (pārstāvis – P. Dejl, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2014. gada 24. janvāra lēmumus ar atsauces numuru AFA-C-0000004274–77-09/F, AFA-C-0000004280–84–09/F, AFA-C-0000004275–75-09/F un AFA-C-0000004151–87-08/F;

—	piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 2. punkta, skatot to kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2) 118. pantu, pārkāpums, kā arī tiesību uz likumīgu komerciālo interešu aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

—

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1907/2006 118. pantu, jo, izpaužot attiecīgo informāciju trešajām personām, tiktu pārkāpta prasītājas komerciālo interešu aizsardzība, kā arī tās intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī tto, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses, ar ko varētu pamatot attiecīgās informācijas izpaušanu, un ka atbildētāja savā lēmumā pat neesot norādījusi, ka kādas sabiedrības intereses būtu pārākas par nepieciešamību aizsargāt prasītājas intereses.

Ar otro pamatu tiek apgalvots no TRIPs līguma (3) izrietošo Eiropas Savienības pienākumu pārkāpums un ar to saistītais tiesību uz konfidenciālas informācijas aizsardzību apdraudējums.

—

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām, kas izriet no TRIPs līguma 39. panta 2. punkta, saskaņā ar kuru līgumslēdzējām pusēm ir pienākums nodrošināt, ka fiziskām un juridiskām personām ir iespēja likumīgā ceļā novērst viņu kontrolētās informācijas izpaušanu, iegūšanu vai izmantošanu bez to piekrišanas tādā veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei, tiktāl, ciktāl šāda informācija ir a) slepena tajā nozīmē, ka tā nav – kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums – vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto minēto informācijas veidu; b) ar komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena, un c) attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības saistību, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta, pārkāpums un ar to saistītais prasītājas tiesību uz īpašumu un tā aizsardzību apdraudējums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantam, šīs konvencijas papildprotokola 1. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantam, jo ar to ir ierobežotas prasītājas tiesības netraucēti izmantot savu īpašumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pārkāpums.

—

Pēc prasītājas domām, apstrīdētais lēmums ir pretrunā Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktam, jo attiecīgās informācijas izpaušana var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanas Eiropas Komisijā un Eiropas Ķimikāliju aģentūrā, kura lemj par attiecīgās vielas licencēšanas pieteikumu, procesam, kā arī nepastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamatotu attiecīgās informācijas izpaušanu, un atbildētāja savā lēmumā pat neesot norādījusi, ka kādas sabiedrības intereses būtu pārākas par nepieciešamību aizsargāt prasītājas intereses.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.).

(3) 1994. gada 15. aprīļa Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPs) (OV L 336, 214. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/28

Prasība, kas celta 2014. gada 4. aprīlī – Volkswagen/ITSB (“EXTRA”)

(Lieta T-216/14)

2014/C 194/36

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG (Wolfsburg, Vācija) (pārstāvis – U. Sander, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 6. februāra lēmumu lietā R 1788/2013–1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “EXTRA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 12., 28., 35. un 37. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 1 7 69 155

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/29

Prasība, kas celta 2014. gada 8. aprīlī – Mabrouk/Padome

(Lieta T-218/14)

2014/C 194/37

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohamed Marouen Ben Ali Bel Ben Mohamed Mabrouk (Kartāga, Tunisija) (pārstāvji – J. Farthouat, J. Mignard, N. Boulay, advokāti, un S. Crosby, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Padomes 2014. gada 30. janvāra Lēmumu 2014/49/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 38. lpp.), un Padomes 2014. gada 30. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 81/2014, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 2. lpp.), ciktāl ar minēto lēmumu un regulu prasītājam tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi, kas ietver līdzekļu iesaldēšanu ES, un

—	piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdētos tiesību aktus, atbildētāja palīdz kriminālizmeklēšanā Tunisijā un līdz ar to rīkojos tiesas statusā krimināltiesību kontekstā un ka juridiskas pamats, uz kura balstās atbildētāja, proti, LESD 29. pants un LESD 215. panta 2. punkts nepiešķir kompetenci šādi rīkoties.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie tiesību akti tika pieņemti, lai palīdzētu tiesu iestādēm Tunisijā, nevis to iemeslu dēļ, kas norādīti, lai pamatotu juridiskā pamata izvēli; līdz ar to ir pārkāpts juridiskais pamats.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota a) acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar to, ka pastāv saikne starp prasītāja līdzekļiem ES un tiesas izmeklēšanu Tunisijā, b) acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar apgalvojumu, ka apstrīdēto tiesību aktu operatīvajās daļās ir pamatota prasītāja vārda paturēšana to personu sarakstā, kuru līdzekļi ir iesaldēti, un c) acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar faktisko pamatu, ar kuru atbildētāja paredz pamatot apstrīdētos tiesību aktus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un pamattiesības, proti: nevainīguma prezumpcija, tiesības iepazīties ar pierādījumiem, kurus atbildētāja izvirza pret prasītāju, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz procesuālo vienlīdzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, samērīguma princips un tiesības uz īpašumu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvota pienācīga pamatojuma nenorādīšana.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/30

Prasība, kas celta 2014. gada 11. aprīlī – Norma Lebensmittelfilialbetrieb/ITSB – Yorma's (“Yorma Eberl”)

(Lieta T-229/14)

2014/C 194/38

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Norma Lebensmittelfilialbetrieb Stiftung & Co. KG (Nürnberg, Vācija) (pārstāvis – A. Parr, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Yorma's AG (Deggendorf, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 11. februāra lēmumu lietā R 532/2013–4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Yorma's AG

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Yorma Eberl” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5., 21., 24., 25., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 40. un 43. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 9 40 289

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: tirdzniecībā izmantots komercnosaukums un firma, kā arī valsts un Kopienas vārdiskas preču zīmes “NORMA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5., 8., 9., 11., 16., 18., 21., 22., 23., 25., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 38., 39., 41. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/30

Prasība, kas celta 2014. gada 22. aprīlī – EEB/Komisija

(Lieta T-250/14)

2014/C 194/39

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: European Environmental Bureau (EEB) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – C. Stothers, Solicitor, M. Van Kerckhove un C. Simphal, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 13. februāra netiešo lēmumu, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 8. panta 3. punktu uzskata par negatīvu atbildi, ar kuru ir atteikts izsniegt pilnīgas un neizlabotas sarakstes kopijas starp divām dalībvalstīm attiecībā uz viņu ierosinātajiem valsts pārejas plāniem (turpmāk tekstā – “VPP”), ar ko atsevišķām sadedzināšanas iekārtām netiek piemērotas jaunās emisiju robežvērtības laikā no 2016.–2020. gadam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot prettiesiski balstījusies uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu situācijā, kad tas ir īpaši aizliegts ar Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2) 6. panta 1. punkta noteikumiem.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja prettiesiski neesot šauri interpretējusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētos izņēmumus, kā tas noteikts ar Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktu un Orhūsas Konvencijas 4. panta 4. punktu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja prettiesiski esot konsultējusies ar trešajām pusēm atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktam situācijā, kad bija skaidrs, ka attiecīgais dokuments bija jāatklāj, un prettiesiski balstījusies uz šo konsultāciju, lai pagarinātu atbildes sniegšanas laiku.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja prettiesiski neesot izvērtējusi, uz kurām dokumenta daļām attiecas jebkurš izņēmums, un publiskojusi tā pārējās daļas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, novilcinot pieeju, atbildētāja prettiesiski neesot sniegusi laicīgas un efektīvas iespējas sabiedrībai piedalīties VPP sagatavošanā, grozīšanā un pārskatīšanā laikā, kad vēl ir pieejamas visas iespējas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1367/2006 9. pantā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 64, 13. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/31

Prasība, kas celta 2014. gada 18. aprīlī – Warenhandelszentrum/ITSB – Baumarkt Max Bahr (“NEW MAX”)

(Lieta T-254/14)

2014/C 194/40

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Warenhandelszentrum Ltd. (Neu–Ulm, Vācija) (pārstāvis – F. Hirschel, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Baumarkt Max Bahr GmbH & Co. KG (Hamburga, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 29. janvāra lēmumu lietā R 2035/2012-1 un pieļaut prasītājas pieteiktās preču zīmes reģistrāciju;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “NEW MAX”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5. un 37. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 0 1 06 474

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Baumarkt Max Bahr GmbH & Co. KG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “MAX”, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un reģistrācijai pieteikto preču zīmi pilnībā noraidīt

Izvirzītie pamati: starp strīdus preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/32

Prasība, kas celta 2014. gada 24. aprīlī – Novomatic/ITSB – Berentzen Mally Marketing plus Services (“BLACK JACK TM”)

(Lieta T-257/14)

2014/C 194/41

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novomatic AG (Gumpoldskirchen, Austrija) (pārstāvis – W. Mosing, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Berentzen Mally Marketing plus Services GmbH (Meerbusch, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 18. februāra lēmumu lietā R 329/2012-4, no kā izrietētu, ka ITSB būs pilnībā jānoraida iebildumi preču un/vai preču zīmju līdzības vai attiecīgi sajaukšanas iespējas neesamības dēļ un būs jāpieļauj Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma Nr. 9 4 56 278 reģistrācija atbilstoši šim pieteikumam;

—	piespriest ITSB un iebildumu iesniedzējai gadījumā, ja tā ar rakstveida pieteikumu iestātos lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas apelācijas procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) un šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “BLACK JACK TM”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 28. un 41. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 4 56 278

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Berentzen Mally Marketing plus Services GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska un grafiska preču zīme “BLACK TRACK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un preču zīmes reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 75. panta pārkāpums

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/33

Prasība, kas celta 2014. gada 22. aprīlī – Hansen/ITSB (“WIN365”)

(Lieta T-264/14)

2014/C 194/42

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Robert Hansen (Minhene, Vācija) (pārstāvis – M. Pütz–Poulalion, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 20. februāra lēmumu lietā R 908/2013–4;

—	piespriest Birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “WIN365” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35., 36., 38. un 41. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pietikums Nr. 1 1 5 13 851

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/33

Prasība, kas celta 2014. gada 23. aprīlī – Zehnder Group International/ITSB – Stiebel Eltron (“comfotherm”)

(Lieta T-267/14)

2014/C 194/43

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zehnder Group International AG (Gränichen, Šveice) (pārstāvis –J. Krenzel, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Stiebel Eltron GmbH & Co. KG (Holzminden, Vācija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 21. februāra lēmumu lietā R 1318/2013-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “comfotherm” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 11. klasē – Kopienas preču zīme Nr. 8 8 59 472

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Stiebel Eltron GmbH & Co. KG

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: vārdiska preču zīme “KOMFOTHERM” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 11. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: apstrīdētais lēmums neizturot pārbaudi attiecībā uz preču līdzības konstatējumu.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/34

Prasība, kas celta 2014. gada 30. aprīlī – Mabrouk/Padome

(Lieta T-277/14)

2014/C 194/44

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohamed Marouen Ben Ali Bel Ben Mohamed Mabrouk (Kartāga, Tunisija) (pārstāvji – J. Farthouat, J. Mignard, N. Boulay, advokāti, un S. Crosby, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 265. pantu, nerīkojoties atbilstoši prasītāja 2014. gada 17. janvāra lūgumam, kura saņemšanu tā ir apstiprinājusi, atklāt pierādījumus, uz kuriem tā ir pamatojusies, lai iesaldētu prasītāja līdzekļus Eiropas Savienībā, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu.

Prasītājs apgalvo, ka atbildētājai ir pienākums atklāt pierādījumus, uz kuriem tā ir pamatojusies, lai iesaldētu prasītāja līdzekļus, un ka no atbildētājas tika formāli lūgts atklāt pierādījumus un līdz ar to tika lūgts, lai tā rīkotos. Tā nav rīkojusies, atklājot pierādījumus, ne atsakoties tos atklāt, un tādējādi tā ir pārkāpusi LESD 265. pantu.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/34

Prasība, kas celta 2014. gada 29. aprīlī – Portnov/Padome

(Lieta T-290/14)

2014/C 194/45

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andriy Portnov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis – M. Cessieux, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt A. Portnov prasību par pieņemamu;

—	atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un 91. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības efektīvi vērsties tiesā, kas garantētas ar Eiropas tiesību pamatprincipiem, paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13. pantā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajiem tiesību aktiem nav pietiekama pamatojuma.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots sankcijas kritērijs, kas noteikts Lēmuma 2014/119/KĀDP pirmajā pantā un Regulas (ES) Nr. 208/2014 preambulas 4. apsvērumā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda faktos, ciktāl A. Portnov apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas laikā nebija nevienas Ukrainā veiktas kriminālizmeklēšanas subjekts saistībā ar faktiem, ko attiecībā uz viņu norāda Padome.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas pamattiesības uz īpašumu – Kopienu tiesību pamatprincips, kas aizsargāts ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. papildprotokola 1. pantu.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/35

Prasība, kas celta 2014. gada 5. maijā – Seca Benelux u.c./Parlaments

(Lieta T-311/14)

2014/C 194/46

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Seca Benelux SPRL (Brisele, Beļģija), Groupe Seca SA (Valenciennes, Francija) un Seca Ingénierie SAS (Valenciennes) (pārstāvis – E. van Nuffel d’Heynsbroeck, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Parlamenta 2014. gada 21. februāra lēmumu neakceptēt piedāvājumu, ko tās iesniedza saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saistībā ar palīdzības sniegšanu Eiropas Parlamenta ēku Strasbūrā tehniskajai apsaimniekošanai (Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā Nr. INLO.AO-2013–003-STR-UGIMS-03), un piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam;

—

pirms lietas izspriešanas uzdot, lai Parlaments iesniedz šādus dokumentus:

—	līdzīgo galveno pakalpojumu sarakstu, kurus cits kandidāts izpildījis pēdējo trīs gadu laikā, norādot to summu, datumu un to publisko vai privāto saņēmēju;

—

dokumentu vai dokumentus, kas pierāda izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kura ir personālam, kuru otrais pretendents piedāvā, lai izpildītu līgumu, un kuros ir ietverti dati, kas paredzēti tehnisko specifikāciju dokumenta 11.–27. lapaspusē un obligātajā vietu apmeklēšanas protokolā, un atbildēs uz pretendentu jautājumiem;

—

dokumentu vai dokumentus, kas pierāda, ka Parlaments patiešām ir pārbaudījis, vai visi dokumenti, kas pierāda izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kura ir personālam, kuru otrais pretendents piedāvā līgumā, un kurus Parlaments ir saņēmis, patiešām atbilda līguma dokumentiem, it īpaši tehnisko specifikāciju dokumenta 11.–27. lapaspusei un obligātajam vietu apmeklēšanas protokolam, un atbildēm uz pretendentu jautājumiem;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav pārbaudīti atlases kritēriji, pārkāpjot Regulas Nr. 966/2012 (1) 110. panta 1. punktu un Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 (2) 148. pantu, līguma dokumentus un labas pārvaldības principu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda pretendentu tehnisko kapacitāšu novērtējumā, pārkāpjot Regulas Nr. 966/2012 110. panta 1. punktu, Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 146. panta 2. punktu un 148. pantu un noteikumus, kas paredzēti līguma dokumentos, kā arī labas pārvaldības principu un vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 1. lpp.).

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/36

Prasība, kas celta 2014. gada 28. aprīlī – Federcoopesca u.c./Komisija

(Lieta T-312/14)

2014/C 194/47

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Federazione Nazionale delle Cooperative della Pesca (Federcoopesca) (Roma, Itālija), Associazione Lega Pesca (Roma) un AGCI AGR IT AL (Roma) (pārstāvji – L. Caroli un S. Ventura, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 6. decembra Lēmumu par rīcības plāna, lai novērstu Itālijas zvejas kontroles sistēmas trūkumus, noteikšanu (Action plan – C(2013) 8635, galīgā redakcija), attiecībā konkrēti uz šā lēmuma pielikumā pievienotā rīcības plāna 13., 15., 16. un 17. punktu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šajā tiesvedībā apstrīdēto lēmumu ir domāts novērst trūkumus, kas it kā esot konstatēti Itālijas iestāžu veiktajā Kopējās zivsaimniecības politikas normu īstenošanā.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums vai arī tas esot nepietiekams.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais tiesību akts ir izdots, lai rīkotos attiecībā pret atsevišķiem dažādu Kopējās zivsaimniecības politikas normu piemērošanā atklātajiem pārkāpumiem. Tomēr tā kā šajā aktā nav nevienas norādes par to, kādi ir šie pārkāpumi, nav iespējams izsekot loģiskajam domu gājienam, kura rezultātā tas ir pieņemts. Šis spēkā neesamības iemesls esot vēl jo nopietnāks tāpēc, ka ar šie pasākumiem tiecas izdarīt atkāpi no līdzšinējiem Savienības tiesību aktiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Līgumi un ar to piemērošanu saistītās tiesību normas.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam ir trūkumi gan tāpēc, ka tas ir pretrunā Līgumiem un Regulas Nr. 1224/2009 102. panta 4. punktam, gan tāpēc, ka to pieņemt nav bijis attiecīgās iestādes kompetencē. Ar to nav gribēts stiprināt kontroļu sistēmu, bet gan noteikti jauni, primārajos tiesību aktos neparedzēti un šiem tiesību aktiem pat pretrunā esoši pienākumi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, kas esot pārkāpti nediskriminēšanas, saprātīguma un samērīguma principi.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu ir pārkāpts princips par diskriminācijas pilsonības dēļ aizliegumu, jo tajā Itālijas zvejniekiem ir noteikti jauni un apgrūtinošāki pienākumi. Turklāt šie pasākumi nav nekādi piemēroti tiem izvirzītajam mērķim un būtībā ir nesaprātīgi un nesamērīgi, jo praktiski nav iespējams noskaidrot, kā zvejniekiem noteiktie pienākumi ir saistīti ar šā lēmuma mērķa sasniegšanu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka smago pārkāpumu regulējums neesot likumīgs un esot pretrunā konkrēti Regulas Nr. 1224/2009 92. pantam un sankciju gradācijas un samērīguma principiem.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atšķirībā no Regulas Nr. 1224/2009, kurā ir noteikta sankciju gradācijas sistēma, apstrīdētajā lēmumā ir paredzēts automātiski apturēt zvejas atļauju smaga pārkāpuma gadījumā un to galīgi atsaukt atkārtota pārkāpuma gadījumā. Tādējādi regulā noteiktais tiek šajā lēmumā aizstāts ar atšķirīgu un krietni vien bargāku automātisku un neatsaucamu sankciju sistēmu. Turklāt ir redzams, ka ar rīcības plānā noteikto sodu sistēmu tiek rupji pārkāpts sankciju gradācijas princips, šīm sankcijām jābūt samērīgām ar pārkāpuma smagumu, un sankciju individuālas piemērojamības princips, jo tā tiek piemērota atļauju saņēmušajam subjektam neatkarīgi no tā, kurš izdarījis pārkāpumu.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/39

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Alexandrou/Komisija

(Lieta F-140/12) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss EPSO/AD/231/12 - Piekļuve dokumentiem - Atteikums apmierināt atkārtoti izteiktu lūgumu ļaut iepazīties ar iepriekšējas atlases testos uzdotajiem jautājumiem, kuriem ir vairāki atbilžu varianti)

2014/C 194/56

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Christodoulos Alexandrou (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – R. Duta, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Eggers un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt atteikumu apmierināt prasītāja Komisijai atkārtoti izteikto lūgumu ļaut iepazīties ar vairākiem jautājumiem, kas viņam uzdoti vispārējā konkursa EPSO/AD/230–231/12 iepriekšējas atlases procedūras gaitā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	C. Alexandrou sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 26, 26.1.2013., 76. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/39

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Delcroix/EĀDD

(Lieta F-11/13) (1)

(Civildienests - Ierēdnis - EĀDD - Delegācijas vadītājs trešajā valstī - Pārcelšana uz EĀDD juridisko adresi - Priekšlaicīga delegācijas vadītāja nodarbināšanas pārtraukšana)

2014/C 194/57

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nicola Delcroix (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji D. Abreu Caldas, A. Coolen, É. Marchal un S. Orlandi, avocats, vēlāk D. Abreu Caldas, J.-N. Louis un S. Orlandi, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji – sākotnēji R. Metsola un S. Marquardt, vēlāk S. Marquardt)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu pārcelt prasītāju, kurš strādā EĀDD, un pārtraukt viņa nodarbināšanu ES delegācijā Džibutijā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt lēmumu, kas paziņots pa elektronisko pastu 2012. gada 8. martā, pārcelt N. Delcroix uz Eiropas Ārējās darbības dienesta juridisko adresi un tādējādi priekšlaicīgi pārtraukt viņa nodarbināšanu Eiropas Savienības delegācijas Džibutijas Republikā vadītāja amatā;

2)	Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina N. Delcroix tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 123, 27.4.2013., 29. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/40

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Cocco/Komisija

(Lieta F-17/13) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieks - Pieņemšana darbā - Uzaicinājums izteikt interesi EPSO/CAST/02/2010)

2014/C 194/58

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Patricia Cocco (Hunting, Francija) (pārstāvji – A. Salerno un B. Cortese, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru Komisija ir noraidījusi OIL lūgumu pieņemt darbā prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 25. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīts lūgums pieņemt darbā P. Cocco kā III funkciju grupas līgumdarbinieci;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina P. Cocco tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 123, 27.4.2013., 30. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/40

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Alexandrou/Komisija

(Lieta F-34/13) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss - Paziņojums par konkursu EPSO/AD/231/12 - Nepielaišana pie vērtēšanas pārbaudījumiem - Piekļuve dokumentiem)

2014/C 194/59

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Christodoulos Alexandrou (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – R. Duta, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Eggers un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt konkursa EPSO/AD/231/12 atlases komisijas lēmumu par prasītāja nepielaišanu pie minētā konkursa vērtēšanas pārbaudījumiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	C. Alexandrou sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 207, 20.7.2013., 58. lpp.

24.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/41

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 8. maija rīkojums – A/Komisija

(Lieta F-50/13) (1)

(Civildienests - Sociālais nodrošinājums - Nelaimes gadījums vai arodslimība - Civildienesta noteikumu 73. pants - Daļēja pastāvīga invaliditāte - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzama nepieņemamība)

2014/C 194/60

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: A (pārstāvji – B. Cambier un A. Paternostre, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Joris, pārstāvis, kam palīdz C. Mélotte, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu par papildu kompensācijas lūgumu, kuru prasītājs cēla, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, lai saņemtu pilnīgu atlīdzinājumu par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kurus viņš esot cietis pēc savas arodslimības un daudzajām pretlikumībām, kuras esot pieļautas, izskatot viņa lūgumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 207, 20.7.2013., 63. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 194

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 24. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 194/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2014/C 194/02	Lieta C-238/12 P: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums – FLSmidth & Co. A/S/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Plastikāta rūpniecisko maisu nozare — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Vispārējās tiesas neierobežota kompetence — Pienākums norādīt pamatojumu — Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā — Mātesuzņēmuma atbildība par meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda samaksu — Samērīgums — Tiesvedība Vispārējā tiesā — Sprieduma taisīšana saprātīgā termiņā	2

2014/C 194/03	Lieta C-390/12: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Landesverwaltungsgericht Oberösterreich (sākotnēji – Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich) (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedības, ko ierosināja Robert Pfleger, Autoart a.s., Mladen Vucicevic, Maroxx Software GmbH, Ing. Hans-Jörg Zehetner LESD 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 15. – 17., 47. un 50. pants — Brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, princips ne bis in idem — 51. pants — Piemērošanas joma — Savienības tiesību īstenošana — Azartspēles — Ierobežojošs dalībvalsts tiesiskais regulējums — Administratīvie sodi un kriminālsodi — Primāri vispārējo interešu apsvērumi — Samērīgums	3

2014/C 194/04	Lieta C-475/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Fővárosi Törvényszék (agrāk – Fővárosi Bíróság) (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UPC DTH Sàrl/Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese Telekomunikāciju nozare — Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — LESD 56. pants — Direktīva 2002/21/EK — Radio un televīzijas programmu paketes pārrobežu sniegšana — Ierobežota piekļuve — Valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras — Reģistrācija — Pienākums izveidot uzņēmumu	3

2014/C 194/05	Lieta C-26/13: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Árpád Kásler, Hajnalka Káslerné Rábai/OTP Jelzálogbank Zrt Direktīva 93/13/EEK — Negodīgi noteikumi līgumos, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju — 4. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts — Līguma noteikumu negodīguma izvērtējums — Noteikumu, kas attiecas uz līguma galveno priekšmetu vai cenas vai atlīdzības atbilstīgumu, izslēgšana, ar nosacījumu, ka tie ir formulēti vienkāršā, skaidri saprotamā valodā — Ārvalsts valūtā izteikti patēriņa kredītlīgumi — Valūtas kursu reglamentējoši noteikumi — Starpība starp pirkšanas kursu, kas piemērojams aizdevuma izmaksas brīdī, un pārdošanas kursu, kas piemērojams tā atmaksai — Valsts tiesas pilnvaras par negodīgu atzīta noteikuma gadījumā — Negodīgā noteikuma aizstāšana ar dispozitīvu valsts tiesību normu — Pieļaujamība	5

2014/C 194/06	Lieta C-209/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Savienības Padome Kopēja finanšu darījumu nodokļa sistēma — Ciešākas sadarbības atļaušana saskaņā ar LESD 329. panta 1. punktu — Lēmums 2013/52/ES — Prasība atcelt tiesību aktu sakarā ar LESD 327. un 332. panta, kā arī starptautisko paražu tiesību pārkāpumu	6

2014/C 194/07	Lieta C-250/13: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Birgit Wagener/Bundesagentur für Arbeit – Familienkasse Villingen-Schwenningen Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālais nodrošinājums — Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju — Regula (EEK) Nr. 574/72 — 107. panta 1. un 6. punkts — Regula (EK) Nr. 987/2009 — 90. pants — Migrējoši darba ņēmēji — Pārrēķins citā valūtā — Šveicē saņemto ģimenes pabalstu ņemšana vērā, dalībvalstij aprēķinot pabalstu par apgādībā esošiem bērniem — Starpības piemaksa — Datums, kas jāņem vērā Šveices ģimenes pabalstu konvertācijai euro	7

2014/C 194/08	Lieta C-267/13: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nutricia NV/Staatssecretaris van Financiën Kombinētā nomenklatūra — Tarifu pozīcijas — Medikamenti pozīcijas 3004 izpratnē — Jēdziens — Pārtikas preparāti, kas paredzēti tikai enterālai ievadīšanai ārstu uzraudzībā ārstējamām personām — Dzērieni apakšpozīcijas 2202 izpratnē — Jēdziens — Barības vielu šķidrumi, kas paredzēti uzņemšanai enterāli un nav paredzēti dzeršanai	8

2014/C 194/09	Lieta C-280/13: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Juzgado de Primera Instancia no 4 de Palma de Mallorca (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Barclays Bank SA/Sara Sánchez García, Alejandro Chacón Barrera Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 93/13/EEK — Trīspadsmitais apsvērums — 1. panta 2. punkts — Ar patērētājiem noslēgti līgumi — Hipotekārā aizdevuma līgums — Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra — Valsts normatīvie akti — Līgumiskais līdzsvars	8

2014/C 194/10	Lieta C-365/13: Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ordre des architectes/État belge Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2005/36/EK — 21. un 49. pants — Profesionālo kvalifikāciju atzīšana — Piekļuve arhitekta profesijai — Atbrīvošana no pārbaudes prakses	9

2014/C 194/11	Lieta C-34/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. janvārī iesniedza Finanzgericht München (Vācija) – Puma SE/Hauptzollamt Nürnberg	10

2014/C 194/12	Lieta C-105/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. martā iesniedza Tribunale di Cuneo (Itālija) – krimināllieta pret Ivo Taricco u.c.	10

2014/C 194/13	Lieta C-131/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 21. martā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Malvino Cervati, Società Malvi Sas di Cervati Malvino/Agenzia delle Dogane, Agenzia delle Dogane – Ufficio delle Dogane di Livorno	11

2014/C 194/14	Lieta C-139/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. martā iesniedza Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) – Mineralquelle Zurzach AG/Hauptzollamt Singen	12

2014/C 194/15	Lieta C-147/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 28. martā iesniedza Hof van beroep te Brussel (Beļģija) – Loutfi Management Propriété intellectuelle SARL/AMJ Meatproducts NV un Halalsupply NV	12

2014/C 194/16	Lieta C-152/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 1. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – AEEG/Antonella Bertazzi u.c.	13

2014/C 194/17	Lieta C-153/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Minister van Buitenlandse Zaken/K un A	14

2014/C 194/18	Lieta C-156/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. aprīlī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Tamoil Italia/Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare	15

2014/C 194/19	Lieta C-158/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – A u.c., otrs lietas dalībnieks: Minister van Buitenlandse Zaken	15

2014/C 194/20	Lieta C-184/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. aprīlī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – A/B	16

2014/C 194/21	Lieta C-185/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. aprīlī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – EasyPay AD, Finance Engineering AD/Ministerski savet na Republika Balgaria, Natsionalen osiguritelen institut	17

2014/C 194/22	Lieta C-196/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. aprīlī iesniedza Landgericht Aachen (Vācija) – Horst Hoeck/Grieķijas Republika	17

	Vispārējā tiesa
2014/C 194/23	Lieta T-468/08: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Tisza Erőmű/Komisija Valsts atbalsts — Atbalsts, ko Ungārijas Republika piešķīrusi noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem — Elektroenerģijas iepirkuma līgumi, kas noslēgti starp valsts uzņēmumu un konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt — Pienākums norādīt pamatojumu — Valsts atbalsta jēdziens — Priekšrocība — Selektīvs raksturs — Valsts līdzekļi — Valsts vainojamība — Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm — Tiesības uz aizstāvību — Tiesiskā noteiktība — Tiesiskā paļāvība — Vienlīdzīga attieksme — Samērīgums — Pilnvaru pārsniegšana — Enerģētikas hartas nolīguma 10. pants	19

2014/C 194/24	Lieta T-179/09: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Dunamenti Erőmű/Komisija Valsts atbalsts — Atbalsts, ko Ungārijas iestādes piešķīrušas atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem — Elektroenerģijas pirkuma līgumi, kas noslēgti starp valsts uzņēmumu un atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem — Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt — Valsts atbalsta jēdziens — Priekšrocības — Jauns atbalsts — Darbības atbalsts — Tiesiskā paļāvība — Tiesiskā noteiktība	19

2014/C 194/25	Lieta T-637/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Euris Consult/Parlaments Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Tulkošanas maltiešu valodā pakalpojumu sniegšana — Piedāvājumu nosūtīšanas kārtības normas — Pretendenta piedāvājuma noraidījums — Iesniegšanas normu par piedāvājumu satura konfidencialitātes nodrošināšanu pirms atvēršanas neievērošana — Iebilde par nepiemērojamību — Samērīgums — Vienlīdzīga attieksme — Tiesības uz aizstāvību — Pienākums norādīt pamatojumu — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants — Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 98. panta 1. punkts — Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 143. pants	20

2014/C 194/26	Lieta T-17/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Hagenmeyer et Hahn/Komisija Patērētāju tiesību aizsardzība — Regula (EK) Nr. 1924/2006 — Veselīguma norādes uz pārtikas produktiem — Atteikums piešķirt atļauju samazināta slimības riska norādei — Riska faktora norādīšana — Samazināta slimības riska norāžu atļaujas procedūras tiesiskums — Prasība atcelt tiesību aktu — Interese celt prasību — Tieša un individuāla skaršana — Pieņemamība — Samērīgums — Pienākums norādīt pamatojumu	21

2014/C 194/27	Lieta T-170/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa spriedums – Beyond Retro/ITSB– S&K Garments (BEYOND VINTAGE) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu — Vārdiska preču zīme BEYOND VINTAGE — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme BEYOND RETRO — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants	21

2014/C 194/28	Lieta T-327/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 8. maija spriedums – Simca Europe/ITSB – PSA Peugeot Citroën (Simca) Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme Simca — Ļaunticība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts	22

2014/C 194/29	Lieta T-575/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 8. maija spriedums – Pyrox/ITSB – Köb Holzheizsysteme (PYROX) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes PYROX reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes PYROT — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	23

2014/C 194/30	Lieta T-38/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 8. maija spriedums – Pedro Group/ITSB – Cortefiel (PEDRO) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes PEDRO reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas grafiska preču zīme Pedro del Hierro — Daļējs reģistrācijas atteikums — Relatīvi atteikuma pamati — Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana — Agrākas preču zīmes augsta atšķirtspēja — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	23

2014/C 194/31	Lieta T-303/09: Vispārējās tiesas 2014. gada 2. aprīļa rīkojums – CIVR u.c./Komisija Valsts atbalsts — Pamatregulējums attiecībā uz Francijā atzīto lauksaimniecības starpprofesiju organizāciju pasākumiem to pārstāvēto lauksaimniecības nozaru biedru labā — Finansējums no obligātām brīvprātīgām iemaksām — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu — Lēmuma atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	24

2014/C 194/32	Lieta T-263/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 14. aprīļa rīkojums – Manufacturing Support & Procurement Kala Naft/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Res judicata spēks — Pienākums norādīt pamatojumu — Individuālas paziņošanas pienākums — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Īpašumtiesības — Samērīgums — Padomes kompetence — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Kļūda tiesību piemērošanā — Atbalsta sniegšanas kodolieroču izplatīšanā jēdziens — Kļūda vērtējumā — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība	25

2014/C 194/33	Lieta T-680/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. decembrī – K. Chrysostomides & Co. u.c./Padome u.c.	25

2014/C 194/34	Lieta T-75/14: Prasība, kas celta 2014. gada 23. janvārī – USFSPEI/Parlaments un Padome	26

2014/C 194/35	Lieta T-189/14: Prasība, kas celta 2014. gada 24. martā – Deza/ECHA	27

2014/C 194/36	Lieta T-216/14: Prasība, kas celta 2014. gada 4. aprīlī – Volkswagen/ITSB (EXTRA)	28

2014/C 194/37	Lieta T-218/14: Prasība, kas celta 2014. gada 8. aprīlī – Mabrouk/Padome	29

2014/C 194/38	Lieta T-229/14: Prasība, kas celta 2014. gada 11. aprīlī – Norma Lebensmittelfilialbetrieb/ITSB – Yorma's (Yorma Eberl)	30

2014/C 194/39	Lieta T-250/14: Prasība, kas celta 2014. gada 22. aprīlī – EEB/Komisija	30

2014/C 194/40	Lieta T-254/14: Prasība, kas celta 2014. gada 18. aprīlī – Warenhandelszentrum/ITSB – Baumarkt Max Bahr (NEW MAX)	31

2014/C 194/41	Lieta T-257/14: Prasība, kas celta 2014. gada 24. aprīlī – Novomatic/ITSB – Berentzen Mally Marketing plus Services (BLACK JACK TM)	32

2014/C 194/42	Lieta T-264/14: Prasība, kas celta 2014. gada 22. aprīlī – Hansen/ITSB (WIN365)	33

2014/C 194/43	Lieta T-267/14: Prasība, kas celta 2014. gada 23. aprīlī – Zehnder Group International/ITSB – Stiebel Eltron (comfotherm)	33

2014/C 194/44	Lieta T-277/14: Prasība, kas celta 2014. gada 30. aprīlī – Mabrouk/Padome	34

2014/C 194/45	Lieta T-290/14: Prasība, kas celta 2014. gada 29. aprīlī – Portnov/Padome	34

2014/C 194/46	Lieta T-311/14: Prasība, kas celta 2014. gada 5. maijā – Seca Benelux u.c./Parlaments	35

2014/C 194/47	Lieta T-312/14: Prasība, kas celta 2014. gada 28. aprīlī – Federcoopesca u.c./Komisija	36

2014/C 194/48	Lieta T-276/08: Vispārējās tiesas 2014. gada 9. aprīļa rīkojums – Al-Aqsa/Padome	37

2014/C 194/49	Lieta T-503/11: Vispārējās tiesas 2014. gada 9. aprīļa rīkojums – Al–Aqsa/Padome	37

2014/C 194/50	Lieta T-139/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 7. maija rīkojums – Adler Mode/ITSB – Cluett, Peabody (Fairfield)	37

2014/C 194/51	Lieta T-447/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 30. aprīļa rīkojums – Visa Europe/Komisija	38

2014/C 194/52	Lieta T-132/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 28. aprīļa rīkojums – Deweerdt u.c./Revīzijas palāta	38

2014/C 194/53	Lieta T-175/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 28. aprīļa rīkojums – Omega/ITSB – Omega Engineering (Ω OMEGA)	38

2014/C 194/54	Lieta T-644/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 11. aprīļa rīkojums – Serco Belgium u.c./Komisija	38

2014/C 194/55	Lieta T-156/14: Vispārējās tiesas 2014. gada 5. maija rīkojums – Volkswagen/ITSB (StartUp)	38

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2014/C 194/56	Lieta F-140/12: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Alexandrou/Komisija Civildienests — Atklāts konkurss EPSO/AD/231/12 — Piekļuve dokumentiem — Atteikums apmierināt atkārtoti izteiktu lūgumu ļaut iepazīties ar iepriekšējas atlases testos uzdotajiem jautājumiem, kuriem ir vairāki atbilžu varianti	39

2014/C 194/57	Lieta F-11/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Delcroix/EĀDD Civildienests — Ierēdnis — EĀDD — Delegācijas vadītājs trešajā valstī — Pārcelšana uz EĀDD juridisko adresi — Priekšlaicīga delegācijas vadītāja nodarbināšanas pārtraukšana	39

2014/C 194/58	Lieta F-17/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Cocco/Komisija Civildienests — Līgumdarbinieks — Pieņemšana darbā — Uzaicinājums izteikt interesi EPSO/CAST/02/2010	40

2014/C 194/59	Lieta F-34/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 14. maija spriedums – Alexandrou/Komisija Civildienests — Atklāts konkurss — Paziņojums par konkursu EPSO/AD/231/12 — Nepielaišana pie vērtēšanas pārbaudījumiem — Piekļuve dokumentiem	40

2014/C 194/60	Lieta F-50/13: Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 8. maija rīkojums – A/Komisija Civildienests — Sociālais nodrošinājums — Nelaimes gadījums vai arodslimība — Civildienesta noteikumu 73. pants — Daļēja pastāvīga invaliditāte — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Acīmredzama nepieņemamība	41