27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32014M7162. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/2

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/3

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/4

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/5

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/6

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir koncentrācija Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 nozīmē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotajam darījumam ir Kopienas mērogs Regulas (EK) Nr. 139/2004 nozīmē.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šā darījuma novērtēšanā izmanto šādas konkrēto produktu tirgu definīcijas:

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka, veicot šā darījuma novērtējumu, konkrēto ģeogrāfisko tirgu definīcijas ir šādas:

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija var būtiski kaitēt efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā baltā cukura piegādes tirgū rūpnieciskajiem pārstrādātājiem Itālijā.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija, visticamāk, būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā šādos tirgos:

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka piedāvātās saistības ir pietiekamas, lai novērstu būtiskos šķēršļus konkurencei baltā cukura piegādes tirgū rūpnieciskajiem pārstrādātājiem Itālijā.

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka, pilnībā izpildot pušu ierosinātās saistības un apsverot saistības kopumā, ierosinātā koncentrācija būtiski nekaitē efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

9.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos apspriešanā izvirzītos jautājumus.

10.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka paziņotā koncentrācija būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/8

1.

Eiropas Komisija 2011. gada 19. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2) (“Apvienošanās regula”) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Südzucker Holding GmbH, ko kontrolē Südzucker AG Mannheim/Ochsenfurt (“paziņotāja puse”), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kontroli pār uzņēmumu ED&F Man Holding Limited (EDFM), iegādājoties daļas. (Paziņotāja puse un EDFM turpmāk sauktas par “pusēm”).

2.

Pirmajā posmā Komisija pauda nopietnas šaubas par darījuma saderību ar iekšējo tirgu. Tādēļ Komisija 2011. gada 9. novembrī nolēma uzsākt procedūru saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3.

Puses 2012. gada 24. janvārī iesniedza oficiālas saistības atbrīvoties no visām akcijām, kuras EDFM pieder rafinēšanas fabrikā Brindizi, Itālijā (SRB), kas ir 50/50 kopuzņēmums ar Società Fondiaria Industriale Romagnola S.p.A. (SFIR), un nodot SRB trīs esošos līgumus par cukurniedru jēlcukura piegādi. Līgumu nodošanas neizpildes gadījumā puses arī apņēmās SRB piegādāt līgumā paredzētos cukurniedru jēlcukura apjomus vai nodrošināt to piegādi par saprātīgām dominējošajām tirgus cenām saskaņā ar nozares praksi. Pēc veiktās tirgus izpētes Komisija uzskatīja, ka ierosinātās saistības pilnībā nenovērstu konstatētās konkurences problēmas, un pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”).

4.

IP paziņotājai pusei tika nosūtīts 2012. gada 14. februārī. Atbildes iesniegšanai termiņš tika noteikts 2012. gada 28. februārī.

5.

Iebildumu paziņojumā Komisijas sākotnējos konstatējumos tika norādīts, ka paziņotā koncentrācija radītu dominējošu stāvokli baltā cukura piegādes tirgū rūpnieciskajiem pārstrādātājiem Itālijā. Attiecībā uz koriģējošiem pasākumiem IP tika konstatēts, ka pastāv būtisks risks, ka līgumi par cukurniedru jēlcukuru netiktu nodoti un ka EDFM ierosinātie alternatīvie koriģējošie pasākumi nav pietiekami, lai garantētu SRB dzīvotspēju.

6.

Puses 2012. gada 28. februārī iesniedza kopīgas rakstveida piezīmes par IP un lūdza oficiālu mutisko uzklausīšanu. Turklāt EDFM atsevišķi iesniedza piezīmes par dažiem dokumentiem Komisijas lietā par SRB, attiecībā uz kuriem EDFM tika piešķirta pieeja (3) un kuri bija konfidenciāli attiecībā pret paziņotāju pusi.

7.

Paziņotāja puse piekļuvi lietas materiāliem saņēma 2012. gada 15. februārī. Lūgumus sniegt papildu piekļuvi lietas materiāliem puses iesniedza 2012. gada 20., 21. un 23. februārī.

8.

Pušu lūgumus sniegt papildu piekļuvi lietas materiāliem izskatīja Konkurences ģenerāldirektorāts. Tā kā es no pusēm nesaņēmu nevienu sūdzību, es uzskatu, ka to procesuālās tiesības attiecībā uz piekļuvi lietas materiāliem ir ievērotas.

9.

2012. gada 21. februārī es pieņēmu SFIR lūgumu tikt uzklausītam kā ieinteresētajai trešai personai saskaņā ar Apvienošanās regulas 18. panta 4. punktu. SFIR parādīja būtisku ieinteresētību par šīs lietas norisi, jo EDFM ierosinātie koriģējošie pasākumi var ietekmēt SFIR konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, un procesa gaitā SFIR iesniedza vairākas rakstiskas piezīmes. Pēc pušu lūguma veikt oficiālu mutisko uzklausīšanu 2012. gada 29. februārī es SFIR paziņoju savu lēmumu ļaut tam izteikt savu viedokli oficiālā mutiskā uzklausīšanā.

10.

Puses 2012. gada 1. martā pieprasīja slēgtu sēdi attiecībā uz dažām to prezentācijas daļām saistībā ar darījuma ietekmi Itālijas tirgū un koriģējošiem pasākumiem, pamatojoties uz to, ka tirgus dalībniekiem būtu piekļuve sensitīvai informācijai.

11.

Es šo pieprasījumu noraidīju šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es informēju puses par to, ka vienīgā ieinteresētā trešā persona, kas piedalītos oficiālajā mutiskajā uzklausīšanā, ir SFIR. Otrkārt, pušu argumentu par to, ka konkurentiem nedrīkst sniegt piekļuvi informācijai par pušu attiecīgo stāvokli attiecīgajā tirgū, vienlīdz labi varētu izmantot attiecībā uz ikvienu oficiālu mutisko uzklausīšanu jebkurā apvienošanās lietā. Ja šis arguments tiktu pieņemts, Lēmuma 2011/695 13. pants zaudētu savu nozīmi. Treškārt, kā EDFM partneris kopuzņēmumā SRB, uzņēmumam SFIR bija pieejama EDFM komercinformācija par cukura piegādi Itālijā. Tādējādi es uzskatīju, ka nav iemesla atteikt SFIR piekļuvi paziņotājas puses informācijai, ko varētu apspriest EDFM klātbūtnē. Turklāt attiecībā uz koriģējošiem pasākumiem SFIR bija informēts par to saturu, jo tam bija piešķirta piekļuve tikpat kā nerediģētai redakcijai. Visbeidzot, gan SFIR, gan EDFM ir galvenā līguma puses, uz kuru attiecas koriģējošie pasākumi (“Mitra” līgums).

12.

Oficiālā mutiskā uzklausīšana notika 2012. gada 5. martā Briselē, un tajā piedalījās: paziņotāja puse un tās juridiskie padomnieki; EDFM un tā juridiskie un ekonomiskie padomnieki; ieinteresētā trešā persona un tās juridiskie padomnieki; attiecīgie Komisijas dienesti un sešu valstu (Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Somijas un Zviedrijas) konkurences iestāžu pārstāvji.

13.

Piezīmju par oficiālo mutisko uzklausīšanu nav.

14.

Puses 2012. gada 12. martā iesniedza papildu piezīmes pēc apspriedēm oficiālajā mutiskajā uzklausīšanā.

15.

Lai pamatotu galīgajā lēmumā norādītos Komisijas iebildumus, Komisija 2012. gada 14. martā nosūtīja pusēm faktu vēstuli, izklāstot tajā papildu elementus. Termiņš rakstveida piezīmju iesniegšanai pusēm tika noteikts 2012. gada 16. martā. Puses atbildēja 2012. gada 19. martā.

16.

Puses 2012. gada 16. martā iesniedza uzlabotu saistību kopumu, lai atrisinātu IP minētās problēmas. Šīs saistības ietver atbrīvošanos no visām daļām, kuras EDFM pieder SRB, un to ekonomisko labumu nodošanu, kas izriet no trīs esošajiem līgumiem par cukurniedru jēlcukura piegādi. Ja EDFM nenodotu ekonomisko labumu, kas izriet no “Mitra” līguma, puses ir arī apņēmušās piegādāt SRB līgumā paredzētos cukurniedru jēlcukura apjomus vai nodrošināt to piegādi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā līgumā, savukārt attiecībā uz abiem pārējiem līgumiem EDFM piegādās SRB līgumā paredzētos cukurniedru jēlcukura apjomus vai nodrošinās to piegādi par saprātīgām dominējošajām tirgus cenām saskaņā ar nozares praksi. Koriģējošo pasākumu pakete ietver papildu pasākumus, piemēram, noteiktu prasību pircējiem specificēšanu un paātrinātas arbitrāžas klauzulas ieviešanu.

17.

Tirgus izpēte attiecībā uz šiem uzlabotajiem koriģējošajiem pasākumiem tika sākta 2012. gada 20. martā. Komisija secināja, ka saistībās, ko puses ierosināja 2012. gada 16. martā, bija pietiekami ņemtas vērā visas atlikušās bažas par ierosinātā darījuma saderību ar iekšējo tirgu.

18.

Saskaņā ar Lēmuma 2011/695 16. panta 1. punktu nobeiguma ziņojumā jāizvērtē, vai lēmumprojekts attiecas tikai uz tiem iebildumiem, attiecībā uz kuriem pusēm ir bijusi sniegta iespēja paust savu viedokli.

19.

Pēc lēmuma projekta izskatīšanas es secināju, ka lēmuma projekts neskar tādus iebildumus, par kuriem paziņotājām pusēm netika dota iespēja paust savu viedokli.

20.

Es secinu, ka šajā lietā visi lietas dalībnieki ir varējuši efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības.

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/11

(1)

Südzucker, ziņotāja puse, ir Vācijas pārtikas uzņēmums, kas darbojas tādās jomās kā cukura ražošana un tirdzniecība, pārtikas piedevas, saldēta pārtika, porcijās sadalīti pārtikas produkti, bioetanola ražošana un augļu sulu koncentrāti un izstrādājumi. Cukura segments aptver baltā cukura ražošanu no bietēm, kā arī cukurniedru jēlcukura rafinēšanu un cukura un tā blakusproduktu tirdzniecību. Südzucker cukuru ražo 29 cukurbiešu fabrikās un trīs rafinēšanas uzņēmumos Vācijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Francijā, Polijā, Austrijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Moldovā un Rumānijā.

(2)

Ed & F Man (EDFM) galvenokārt nodarbojas ar pamatpreču tirdzniecību. Uzņēmuma produkcijas sortiments ietver cukuru, cukura ražošanas šķidros blakusproduktus, piemēram, melasi (šķidro produktu segments), kafiju, tropiskās eļļas un biodegvielu.

(3)

Südzucker un EDFM turpmāk ir apzīmētas kā “puses”, savukārt Südzucker – “paziņotāja puse”.

(4)

Komisija 2011. gada 19. septembrī saņēma oficiālu paziņojumu, ievērojot Apvienošanās regulas 4. pantu, ar kuru Südzucker iegūtu 24,99 % no EDFM pamatkapitāla (“ierosinātais darījums”).

(5)

Saskaņā ar jurisdikcijas paziņojuma 54.–57. punktu mazākuma akcionārsvar iegūt de jure vienpersonīgu kontroli, ja tas iegūst tiesības īstenot izšķirošu ietekmi pār otra uzņēmuma stratēģisko komercrīcību. Ar līgumu par kapitāla parakstīšanu un statūtiem Südzucker ir piešķirtas īpašas veto tiesības attiecībā uz stratēģiskiem lēmumiem, jo īpaši attiecībā uz gada budžetu, uzņēmējdarbības plānu un direktoru iecelšanu. Tāpēc ar ierosināto darījumu Südzucker tiktu piešķirta vienpersonīga kontrole pār EDFM.

(6)

Tādējādi ierosinātais darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(7)

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu I posmā, Komisija pauda nopietnas šaubas par ierosinātā darījuma saderību ar iekšējo tirgu un 2011. gada 9. novembrī pieņēma lēmumu ierosināt lietu saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(8)

Komisija 2012. gada 14. februārī saskaņā ar Apvienošanās regulas 18. pantu pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”). Südzucker2012. gada 28. februārī sniedza atbildes uz šo iebildumu paziņojumu.

(9)

2012. gada 5. martā notika mutiskā uzklausīšana, kurā paziņotājai pusei bija iespēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību. SFIR arī piedalījās mutiskajā uzklausīšanā trešās personas statusā.

(10)

Südzucker2012. gada 24. janvārī piedāvāja pirmo saistību kopumu. Pēc iebildumu paziņojuma un tirgus izpētes rezultātiem saistības tika grozītas un 2012. gada 16. martā Komisija saņēma atjauninātu saistību versiju. Puses 2012. gada 30. martā piedāvāja dažus precizējumus un uzlabojumus saistību galīgajā versijā.

(11)

Tāpēc Komisija 2012. gada 16. maijā pieņēma nosacīta apstiprinājuma lēmumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktu.

(12)

Südzucker ir lielākais cukura ražotājs Eiropā, savukārt EDFM ir otrs lielākais cukura tirgotājs pasaulē. EDFM veic arī cukura ražošanu Eiropā divos rafinēšanas uzņēmumos, proti, Brindizi rafinēšanas uzņēmumā (kopuzņēmums ar SFIR) Itālijas dienvidos un DAI rafinēšanas uzņēmumā Korušē (Portugāle). Šo uzņēmumu darbības pārklājas vai var pārklāties šādās kategorijās: i) baltā cukura piegāde Itālijā un Grieķijā, ii) preferenciāla cukurniedru jēlcukura piegāde EEZ un iii) melases piegāde vairākās dalībvalstīs, galvenokārt Centrāleiropā.

(13)

Neatkarīgi no precīzas tirgus noteikšanas ierosinātais darījums nerada bažas par konkurenci ne attiecībā uz preferenciālā cukurniedru jēlcukura un melases piegādi, ne arī attiecībā uz baltā cukura piegādi Grieķijā. Taču ierosinātais darījums radīja bažas par konkurenci baltā cukura piegādes tirgū Itālijā.

(14)

Cukurs (pareizais apzīmējums ir “saharoze”) ir visizplatītākais saldinātājs. To var atrast daudzos dabīgos pārtikas produktos (piemēram, augļi un dārzeņi), bet to var ekstrahēt vienīgi no cukurbietēm, kas tiek audzētas Eiropā un citviet pasaulē un pārstrādātas cukurā uz vietas, vai no cukurniedrēm, kas tiek audzētas tropu klimatā.

(15)

Šobrīd 80 % cukura pasaulē tiek ražots no cukurniedrēm. Savukārt ES galvenokārt tiek patērēts no cukurbietēm ekstrahētais cukurs. Taču kopš 2006. gada ES cukura režīma reformas lielāka ES ražošanas procentuālā daļa ir balstīta uz cukurniedru jēlcukuru.

(16)

Cukura piegādi regulē tirgus kopīgā organizācija, kuras principi ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Cukura režīms tika ieviests 1967. gadā, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus ražotājiem Kopienā un stabilizētu tirgu. Ražotāji ES cukuru varēja pārdot par garantētām cenām, t. i., par intervences cenām, kas laikposmā no 1996. gada līdz 2006. gadam bija ievērojami augstākas par cenām pasaules tirgū. Starp dalībvalstīm sadalītās ražošanas kvotas ļāva kopējo ražošanu saglabāt noteiktās robežās. Ārējai ražošanai noteica ievedmuitas nodokļus, un cukura pārpalikums tika eksportēts par subsidētām cenām, saņemot eksporta kompensācijas.

(17)

Pēc negatīva PTO nolēmuma, kurā jo īpaši tika kritizētas eksporta subsīdijas, cukura tirgus režīms 2006. gadā tika reformēts, lai palielinātu konkurētspēju cukura nozarē, stabilizētu tirgus, garantētu cukura piegāžu pieejamību un padarītu šo nozari orientētāku uz tirgu, novēršot dažus reglamentējošos šķēršļus.

(18)

Galvenās 2006. gada cukura reformas iezīmes bija šādas: i) ievērojami tika samazināti kopējie cukurbiešu ražošanas apjomi Eiropā, masveidā atsakoties no kvotām, ii) tika atceltas intervences cenas, iii) vismazāk attīstītajām valstīm (“VAV”) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, sākot no 2009. gada 1. oktobra, tika nodrošināta beztarifu piekļuve tirgum, iv) sākot no 2008. gada septembra, tika apturētas eksporta kompensācijas cukuram, v) tika atļauts tikai ierobežots eksports, kad tika pārsniegtas noteiktās kvotas, un vi) tika izveidots pagaidu restrukturizācijas fonds, lai finansētu kompensācijas maksājumus saistībā ar brīvprātīgu atteikšanos no ražošanas kvotām.

(19)

Saistībā ar atteikšanos no kvotām ievērojami samazinājās to dalībvalstu skaits, kas ražo cukuru, un līdz ar to palielinājās ES mēroga tirdzniecība un konkurence pāri robežām. Turklāt liela daļa ES dalībvalstu, tostarp Itālija, ir kļuvušas par ES dalībvalstīm, kurās ir cukura deficīts – cukura patēriņš pārsniedz iekšzemes cukurbiešu ražošanu.

(20)

Kopš ES cukura nozares reforma tika sākta 2006./2007. gadā, tika sagaidīts, ka ES iekšzemes pieprasījumu (aptuveni 16,7–17,1 miljoni tonnu gadā) segtu no dalībvalstu cukurbiešu kvotām cukura ražošanai (13,3 miljoni tonnu), savukārt atlikušo daļu segtu no cukura, kas importēts no tradicionāli preferencētajiem tirdzniecības partneriem. Tomēr laikposmā no 2006./2007. gada līdz šim brīdim tas nav noticis, jo īpaši tāpēc, ka plānotais imports no VAV/ĀKK valstīm ir bijis zemāks, nekā Komisija bija gaidījusi, kā rezultātā kvotu rezerves apjoms ir pakāpeniski samazinājies.

(21)

Pašlaik rafinēšanai paredzētu cukurniedru jēlcukuru Eiropas Savienībā drīkst importēt no trešām valstīm saskaņā ar šādiem muitas režīmiem: i) cukura imports no ĀKK valstīm/VAV (saskaņā ar ierosmi “Viss, izņemot ieročus” un ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem), ii) CXL kvotas, iii) ārkārtas tarifu kvotas (TRQ) un iv) citi cukura importa muitas režīmi.

(22)

Piekļuve cukurniedru jēlcukuram no ĀKK valstīm/VAV vai atbilstoši CXL kvotām ir ļoti būtiska un stratēģiski svarīga cukura ražotājiem ES, jo cukurniedru jēlcukurs no šīm valstīm ir vienīgais, ko Eiropas Savienībā var importēt bez pārāk lieliem nodokļiem un apjomu ierobežojumiem. Tomēr 2010. gadā EEZ teritorijā tika importēti tikai 2,55 miljoni tonnu preferenciālā cukurniedru jēlcukura (tostarp jēlcukurs no ĀKK valstīm/VAV un jēlcukurs atbilstoši CXL kvotām). Ar to nepietiek, lai apmierinātu Eiropas pieprasījumu.

(23)

Turklāt 2006. gada cukura nozares reformas rezultātā ir samazinājies dalībnieku skaits, tādējādi pastiprinot jau līdz šim pastāvošo koncentrācijas tendenci ES cukura nozarē. Šajā tirgū starp vadošajiem cukura ražotājiem ES joprojām pastāv vertikālās un horizontālās integrācijas tendence.

(24)

Attiecībā uz konkrēto produktu tirgu ir minams, ka tirgus izpētē attiecībā uz Itāliju ir apstiprinājušies iepriekšējie Komisijas lēmumi noteikt atsevišķu produktu tirgu baltā cukura piegādei rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem un atsevišķu produktu tirgu baltā cukura piegādei mazumtirgotājiem.

(25)

Tirgus izpētē atklājās, ka sākt ražot balto cukuru mazumtirgotājiem, nevis vairs balto cukuru rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem, var nebūt ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums, kā to apgalvoja paziņotāja puse, jo tam var būt nepieciešami lieli ieguldījumi un tas arī ietvertu risku zaudēt klientus. Arī no pieprasījuma viedokļa mazumtirdzniecībā pārdoto produktu un rūpnieciskajiem klientiem pārdoto produktu savstarpējā aizstājamība ir ierobežota.

(26)

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu, pretēji tam, ko apgalvoja paziņotāja puse, tirgus izpētē apstiprinājās, ka ģeogrāfiskais tirgus baltā cukura piegādei ir valsts mēroga. Apstiprinājās, ka klienti un konkurenti visā Itālijā ir tādi paši kā iepriekšējos Komisijas lēmumos un valsts konkurences iestāžu lēmumos.

(27)

Pieprasījuma ziņā i) rūpnieciskie klienti lielākajā daļā gadījumu iepērk no Itālijā reģistrētiem piegādātājiem, tiem ir valsts līgumi un tie neiepērk tieši no ārvalstīm; ii) dažiem lielākajiem dalībniekiem, kas iepērk pāri robežām no Eiropas dalībniekiem, par saviem Itālijā veiktajiem pirkumiem jāmaksā “itāļu” noteiktās cenas; iii) rūpnieciskie klienti iepērk valsts mērogā, jo piegāžu drošība un regularitāte un līdz ar to tuvums uzglabāšanas telpām ir noteicošie faktori rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem un mazumtirgotājiem; un iv) klienti iepērk no dažādiem avotiem, bet tie reti kad nomaina savu galveno piegādātāju. Šīs pieprasījuma iezīmes nozīmē, ka piegādātājiem, kas vēlas sekmīgi konkurēt kopējā tirgū rūpnieciskajiem klientiem Itālijā, ir jābūt nodrošinātai piekļuvei stabilai klientūrai, to rīcībā ir jābūt attīstītam izplatīšanas un loģistikas tīklam, un tiem ir jābūt labām zināšanām par vietējā un valsts mēroga tirgus nosacījumiem.

(28)

Piedāvājuma ziņā i) cukurbiešu ražotājiem Itālijā ir noteikti ierobežojumi ar netirgojamām noteikta apjoma ražošanas kvotām, kuras tiek noteiktas valsts līmenī; ii) lielais importa apjoms Itālijā ir tiešs rezultāts kvotu sistēmai, kas ierobežo cukurbiešu ražošanu Itālijā, un kā tāds nenorāda uz to, ka ārvalstu dalībnieki uz ražotājiem Itālijā radītu konkurences spiedienu; iii) ārvalstu ražotāji darbību Itālijā veic galvenokārt ar labi zināmiem Itālijas tirgus dalībniekiem izveidotu kopuzņēmumu starpniecību, kas norāda uz to, ka Itālijas tirgum ir iezīmes, kuras ir atšķirīgas no citu Eiropas valstu tirgu iezīmēm; pretējā gadījumā lielie ražotāji Eiropā vienkārši tieši pārdotu Itālijā un nenoslēgtu nolīgumus par kopuzņēmumiem, kas tiem liek dalīties savā peļņā; iv) Südzucker stratēģija Itālijā pēdējos gados konkurēja ar zemām cenām, kas ļoti atšķiras no tā stratēģijas Vācijā un Francijā, kur tas ir saglabājis augstas cenas; tirgū, kas ir plašāks par valsts mēroga tirgu, transnacionālā arbitrāža nebūtu pieļāvusi šādas atsevišķas stratēģijas; v) pušu iekšējie dokumenti liecina par valsts tirgvedības stratēģijām attiecībā uz katru dalībvalsti; vi) pušu iekšējie dokumenti liecina par pārdošanas programmām un cenu noteikšana valsts līmenī; vii) tirgus robežas, kas sakrīt ar valsts robežām, atspoguļojas un ir nostiprinātas kopuzņēmumu nolīgumos ar konkurences aizliegumiem ar Itāliju kā atsauces teritoriju; un viii) Bundeskartellamt sniegtā informācija arī norāda uz valsts mēroga tirgus definīciju Vācijai, jo tajā ir iekļauti apgalvojumi, kas ir vienlīdz derīgi un atbilstīgi Itālijas tirgum.

(29)

Turklāt cenu atšķirības starp Itāliju un Vāciju/Franciju netiek izlīdzinātas ar arbitrāžas starpniecību, kā tas būtu sagaidāms vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū, un būtiskās atšķirības starp šo dalībvalstu tirgus daļām, pat ja šīs dalībvalstis ir kaimiņvalstis, norāda uz to, ka runa ir par valstu tirgiem, jo pastāv valsts piegādes un ražošanas stratēģijas.

(30)

Cukurniedru jēlcukura piegāde ir baltā cukura ražošanas un piegādes augšupējs tirgus Eiropas Savienībā. Abas puses nodarbojas ar cukurniedru jēlcukura pārdošanu/piegādi Eiropas rafinēšanas uzņēmumiem (augšupējs tirgus) un baltā cukura ražošanu un piegādi EEZ (lejupējs tirgus).

(31)

Saskaņā ar secinājumiem ABF/Azucarera lēmumā (Lieta COMP/M.5449) tika uzskatīts, ka cukurniedru jēlcukura piegāde ir atsevišķs konkrētais produktu tirgus, kas ir nošķirams no cukurbiešu tirgus. Tomēr nevar izslēgt, ka starp preferenciālu cukurniedru jēlcukuru (ieskaitot cukurniedru jēlcukuru no ĀKK valstīm/VAV, CXL un TRQ kvotām un režīmiem) un citiem režīmiem būtu jāveic papildu nošķīrums.

(32)

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu ir minams, ka tirgus preferenciālā cukurniedru jēlcukura iepirkumiem aptver vismaz ĀKK valstis/VAV un varētu ietvert arī galvenās valstis, kas piegādā cukurniedru jēlcukuru saskaņā ar CXL un TRQ preferenciālajām kvotām un nodokļiem, piemēram, Brazīliju, Kubu un Austrāliju. Tomēr jautājums par to, vai šis tirgus varētu būt vēl plašāks – iespējams, pasaules mēroga, – var palikt atklāts, jo jebkurā gadījumā ierosinātais darījums nerada nopietnas šaubas neatkarīgi no precīzas konkrētā ģeogrāfiskā tirgus teritorijas.

(33)

Melase ir cukura rafinēšanas procesa blakusprodukts, un uz to neattiecas regulatīvais režīms. Ir divu veidu melase – iegūta vai nu no cukurniedru pārstrādes (cukurniedru melase), vai cukurbiešu pārstrādes (biešu melase).

(34)

Tirgus izpētē neapstiprinājās pušu iebildumi, ka konkrētais melases produktu tirgus aptver gan cukurbiešu, gan cukurniedru melases piegādi neatkarīgi no galīgā pielietojuma. Tomēr jautājumu par to, vai melases tirgus ir vēl vairāk jāprecizē, var atstāt atklātu, jo nepastāv bažas par konkurenci neatkarīgi no precīzas tirgus definīcijas.

(35)

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu paziņotāja puse uzskata, ka melases tirgus ir vismaz EEZ mēroga tirgus. Tirgus izpēte nesniedza pārliecinošus secinājumus attiecībā uz ģeogrāfiskā tirgus teritoriju. Lai gan tirgus izpēte ir sniegusi dažas norādes par to, ka tirguso– vismaz biešu melases tirgus – varētu būt šaurāks par EEZ mēroga tirgu, kā to apgalvo paziņotāja puse, tā arī skaidri parāda, ka no klientu perspektīvas valsts robežas nav būtisks aspekts, kad tiek meklēti piegādātāji. Tomēr, lai gan tirgus izpēte liecināja, ka tirgus var būt EEZ mēroga, jautājumu par precīzu melases ģeogrāfiskā tirgus definīciju lēmumā var atstāt atklātu, jo neatkarīgi no pieņemtās tirgus definīcijas (t. i., EEZ mēroga tirgi vai valsts mēroga tirgus) nerastos nekādas bažas par konkurenci.

(36)

Komisija veica rūpīgu izpēti par baltā cukura, cukurniedru jēlcukura un melases piegādes tirgu struktūru un darbību, kuri ir tirgi, uz ko attiecas ierosinātais darījums. Rezultātā Komisija konstatēja, ka ierosinātais darījums, visticamāk, būtiski kaitēs efektīvai konkurencei, radot nekoordinētu ietekmi un dominējošo stāvokli baltā cukura piegādes tirgū rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem Itālijā.

(37)

Südzucker ir nozīmīgākais dalībnieks baltā cukura piegādes tirgū rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem Itālijā. EDFM kopīgi ar SFIR kontrolē baltā cukura pārdošanu no Brindizi rafinēšanas uzņēmuma rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem un arī ir nozīmīgs dalībnieks tā paša produkta tirgū Itālijā.

(38)

Turklāt Südzucker un EDFM ģeogrāfiskā ziņā ir tuvi konkurenti. Pretēji saviem konkurentiem, tiem abiem ir uzglabāšanas telpas un tie abi pārdod balto cukuru rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem un mazumtirgotājiem visā Itālijas teritorijā.

(39)

Pēc ierosinātā darījuma pusēm būtu lielas apvienotā tirgus daļas vismaz [50–60] % apmērā baltā cukura pārdošanas tirgū rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem Itālijā, un tās turpinātu ievērojami palielināties (saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm par [10–20] %).

(40)

Tādēļ jau tā koncentrētajā nozarē notiek turpmāka konsolidācija, kas turklāt likvidē konkurenci starp diviem tuviem konkurentiem un rada tirgus līderi, kas ieņem dominējošu pozīciju attiecībā pret tā konkurentiem.

(41)

Ar ierosināto darījumu tiktu apvienoti divi visdinamiskākie un visstraujāk augošie dalībnieki Itālijā. Südzucker un EDFM ir divi konkurenti, kuriem ir visvieglāk pielāgot savus daudzumus/pārdošanas apjomus Itālijas tirgū.

(42)

Pēc darījuma Südzucker un EDFM būtu stimuls un iespēja izņemt daudzumus no tirgus un paaugstināt cenas Itālijā.

(43)

Turklāt no tirgus izpētes izriet, ka, neraugoties uz to, ka dažiem tirgus dalībniekiem ir labi attīstīta infrastruktūra, klientu attiecības vai īpaša partnerība ar cukura piegādātāju, konkurentiem būtu ierobežotas iespējas, taču nekāda stimula un nekādu nodomu palielināt piedāvājumu, ja cenas Itālijas baltā cukura tirgū palielinātos.

(44)

Tika secināts, ka konkurentiem Itālijā vai ārpus Itālijas ir kapacitātes ierobežojumi un tāpēc ir maz ticams, ka tie palielinās piedāvājumu, ja paaugstināsies cenas, lai tādējādi neitralizētu šādu uzvedību tirgū no apvienotā uzņēmuma puses, kā aprakstīts iepriekš.

(45)

Pamatojoties uz to, ka Itālijas cukura tirgū ir deficīts un Itālijas cukura cenas ir augstas salīdzinājumā ar cukura cenām citās ES dalībvalstīs, piegādes drošība patērētājiem ir ārkārtīgi svarīga gan, kad runa ir par kvantitāti, gan kvalitāti.

(46)

No tirgus pētījuma izrietēja, ka Itālijas cukura pircēji neuzskata, ka tiem ir liela pircēja vara attiecībā pret to cukura piegādātājiem, un, šķiet, tiem nav iespēju nomainīt cukura piegādātājus.

(47)

Tāpēc tika secināts, ka Itālijas cukura pircējiem nav kompensējošas pircēja varas attiecībā pret to cukura piegādātājiem, un līdz ar to tie nerada konkurences spiedienu uz Itālijas cukura ražotājiem/piegādātājiem, tostarp pusēm.

(48)

Tirgus izpētē netika apstiprināts paziņotājas puses uzskats, ka ienākšanai tirgū nepastāv būtiski šķēršļi.

(49)

Konkurenti apgalvoja, ka Itālijas tirgu raksturo samērā augsti šķēršļi ienākšanai tirgū un ka piekļuve izejvielām ir galvenais šķērslis ienākšanai tirgū, kurā valda deficīts. Tirgus izpētē arī apstiprinājās, ka cukura tirgum nepieciešamas vietējās zināšanas un izplatīšanas kanāli un ka ieguldījumu izmaksas ir augstas.

(50)

Turklāt tirgus izpētē netika konstatēts neviens dalībnieks, kuru interesētu ieiešana baltā cukura piegādes tirgū rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem Itālijā. Tieši pretēji, Itālijas baltā cukura tirgum drīzāk ir raksturīga tirgus pamešana, jo trūkst būtisku izejvielu.

(51)

Tādēļ tika secināts, ka ienākšana konkrētajā tirgū nav ticama vai nebūtu ātra.

(52)

Pušu apvienotās tirgus daļas joprojām nepārsniedz [30–40] % baltā cukura piegādes tirgū mazumtirgotājiem.

(53)

Tirgus izpēte parādīja, ka ierosinātais darījums būtiski nekavē efektīvu konkurenci baltā cukura piegādes tirgū mazumtirgotājiem Itālijā.

(54)

Tirgus izpēte apstiprināja, ka EDFM nepārdod balto cukuru Grieķijā. Attiecībā uz varbūtību, ka EDFM varētu uzskatīt par potenciālu konkurentu Grieķijā, nav nekādu pierādījumu, ka EDFM tuvākajā nākotnē varētu ieiet baltā cukura tirgū Grieķijā.

(55)

Neraugoties uz to, ka EEZ patiešām valda preferenciālā cukurniedru jēlcukura deficīts, un neraugoties uz to, ka EDFM ir svarīgs un neatkarīgs šā tirgus dalībnieks, maz ticams, ka ierosinātais darījums ietekmēs citus tirgus dalībniekus, ņemot vērā to, ka i) puses šobrīd trešām personām piegādā nelielu preferenciālā cukurniedru jēlcukura daudzumu un tām ir neliels preferenciālā cukurniedru jēlcukura īpatsvars, ii) pastāv liels skaits jau vertikāli integrētu dalībnieku, iii) EDFM kā neatkarīga tirgotāja loma pēdējos gados ir samazinājusies, (iv) pastāv citi vispāratzīti tirgotāji, jo īpaši attiecībā uz CXL cukura piegādi, kuri viegli var aizstāt EDFM, ja tas pārtrauktu piegādāt pašreizējos daudzumus trešo personu rafinēšanas uzņēmumiem, un v) pastāv potenciāli zems pieprasījums no Südzucker puses pēc beznodokļu un bezkvotu cukurniedru jēlcukura tā rafinēšanas uzņēmumiem.

(56)

Tādēļ tiek secināts, ka ierosinātā darījuma rezultātā apvienotajam uzņēmumam nebūs nedz iespēju, nedz stimula liegt saviem konkurentiem piekļuvi preferenciālajam cukurniedru jēlcukuram baltā cukura ražošanas lejupējā tirgū. Turklāt, ņemot vērā pušu pašu vajadzībām pārdoto apjomu lielo īpatsvaru un preferenciālā cukurniedru jēlcukura trūkumu, apvienotajam uzņēmumam nebūs nedz stimula, nedz iespēju liegt EEZ pircējiem piekļuvi preferenciālajam cukurniedru jēlcukuram.

(57)

Pušu darbības pārklājas, kad runa ir par melases piegādi gan fermentācijas, gan lopbarības pircējiem un lauksaimniekiem. Atkarībā no ģeogrāfiskā tirgus definīcijas ietekmētie tirgi būtu gan EEZ, gan valstu līmenī.

(58)

Ja tirgus tiek definēts kā EEZ mēroga tirgus, apvienotā uzņēmuma tirgus daļa būs [30–40] % no kopējā melases tirgus (t. i., ietverot cukurbiešu un cukurniedru melasi) visiem pielietošanas veidiem. Ja tirgus tiktu definēts atkarībā no melases pielietojuma, ierosinātais darījums neradītu būtiskas izmaiņas tirgus struktūrā attiecībā uz ļoti nepastāvīgo pieprasījumu pēc melases lopbarībā. Kas attiecas uz melases piegādi fermentācijas nozarei, apvienotajam uzņēmumam būs kopējas tirgus daļas aptuveni [40–50] % apmērā (Südzucker [20–30] % un EDFM [10–20] %). Taču tirgus izpētē netika paustas pamatotas bažas attiecībā uz ierosinātā darījuma ietekmi uz fermentācijas klientiem.

(59)

Austrijā pušu darbības pārklājas vienīgi attiecībā uz melases piegādi barības maisījumu ražotājiem. Veicot tirgus izpēti, barības maisījumu ražotāji norādīja, ka ierosinātais darījums neietekmēs ne viņu piekļuvi melasei, ne arī melases cenas. Ņemot vērā to, cik svarīgi fermentācijas klienti ir kā stabils un uzticams pieprasījuma avots, ir maz ticams, ka apvienotais uzņēmums varētu darboties neatkarīgi no saviem klientiem un konkurentiem.

(60)

Čehijā Südzucker un EDFM nav cieši konkurenti. Turklāt tas, ka EDFM nav īpašu melases uzglabāšanas telpu Čehijā, ierobežo tā spēju ieņemt tirgū svarīgu lomu, kas nebūtu saistīta ar produkta izplatīšanu.

(61)

Beļģijā Südzucker un EDFM veic piegādes atšķirīgiem klientiem. Südzucker galvenokārt piegādā fermentācijas klientiem. Tirgus izpēte apstiprināja, ka fermentācijas klientiem ir alternatīvi piegādātāji un zinātība, kā organizēt alternatīvas piegādes no trešām personām vai iegādāties tieši no izcelsmes valstīm ārpus EEZ. Attiecībā uz lopbarību EDFM ir līdzvērtīgas tirgus daļas kā citiem tirgotājiem šajā tirgū. Veicot tirgus izpēti, neviena no klientu grupām nepauda pamatotas bažas.

(62)

Francijā EDFM klātbūtne ir ļoti ierobežota ([0–5] % no kopējā melases pārdošanas apjoma), un Südzucker ir pieticīga [20–30] % tirgus daļa.

(63)

Vācijā Südzucker un EDFM atbild tikai par nelielu tās melases procentuālo daļu, ko pārdod lopbarības ražošanai. Kas attiecas uz fermentācijas nozarei piegādāto melasi, abas puses ir tirgū klātesošas (Südzucker [20–30] % un EDFM [10–20] %), un tām abām ir vienādi konkurences apstākļi. Tirgus izpētes laikā visi fermentācijas klienti apstiprināja, ka tie šobrīd tiem vajadzīgo melasi iepērk no dažādiem avotiem un, ja apvienotais uzņēmums palielinātu melases cenu, tie meklētu alternatīvus piegādātājus.

(64)

Slovākijā Südzucker un EDFM nav cieši konkurenti. Pušu darbības pārklājas galvenokārt attiecībā uz melases piegādi lauksaimniekiem, kuri tirgus izpētes laikā apstiprināja, ka melasi ir viegli aizstāt ar citām barības sastāvdaļām.

(65)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka ierosinātais darījums, visticamāk, neradīs bažas par konkurenci attiecībā uz melases piegādi EEZ vai valstu līmenī.

(66)

Lai novērstu konstatētās bažas par konkurenci, ko rada ierosinātais darījums, puses ierosināja saistības saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktu. Galīgās saistības, kas tika uzskatītas par pietiekamām, lai novērstu Komisijas konstatētās konkurences bažas, tika iesniegtas 2012. gada 30. martā.

(67)

Galīgās saistības ietver i) EDFM akciju, kuras tam šobrīd pieder Brindizi un kuras veido […] % no Brindizi apgrozībā esošajām akcijām, atsavināšanu un ii) cukurniedru jēlcukura līgumu ekonomisko labumu nodošanu. EDFM arī uzņēmās konkrētas garantijas attiecībā uz cukurniedru jēlcukura līgumiem.

(68)

Papildus EDFM Brindizi akciju atsavināšanai puses apņemas nodot cukurniedru jēlcukura līgumu ekonomiskos labumus jaunajam pircējam, vienlaikus saglabājot brīvību izvēlēties, kādā veidā šādai nodošanai būtu jānotiek, ja vien tās garantē, ka Brindizi joprojām ir cukurniedru jēlcukuru līgumos noteikto pašreizējo daudzumu un cenu galīgais labuma guvējs.

(69)

Tādēļ galīgie koriģējošie pasākumi noteikti novērš konstatētās bažas par konkurenci, jo tie ietver i) EDFM pašreizējās līdzdalības Brindizi rafinēšanas uzņēmumā atsavināšanu un ii) cukurniedru jēlcukura līgumu ekonomisko labumu nodošanu.

(70)

Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, lēmumā secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

(71)

Tādēļ koncentrācija atzīstama par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu, kā arī EEZ līguma 57. pantu.

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/19

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/20

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 160/21