19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UPC Telekabel Wien GmbH/Constantin Film Verleih GmbH, Wega Filmproduktionsgesellschaft GmbH

(Lieta C-314/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Autortiesības un blakustiesības - Informācijas sabiedrība - Direktīva 2001/29/EK - Interneta vietne, kurā kinematogrāfijas darbi ir nodoti sabiedrības rīcībā bez autortiesību blakustiesību subjektu piekrišanas - 8. panta 3. punkts - starpnieku, kuru pakalpojumus trešās personas izmanot autortiesību vai blakustiesību pārkāpumam, jēdziens - Interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzējs - Rīkojums, kas adresēts interneta pieslēguma nodrošinātajam un kurā tam ir aizliegts piešķirt saviem klientiem piekļuvi interneta vietnei - Pamattiesību izsvēršana)

2014/C 151/02

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: UPC Telekabel Wien GmbH

Atbildētājas: Constantin Film Verleih GmbH un Wega Filmproduktionsgesellschaft GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Oberster Gerichtshof – Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 2. punkta, 5. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta, kā arī 8. panta 3. punkta interpretācija – Interneta vietne, no kuras iespējams nelikumīgi lejuplādēt filmas – Kādas no šīm filmām autortiesību īpašnieka tiesības pieprasīt interneta pakalpojumu sniedzējam liegt saviem klientiem piekļuvi konkrētajai interneta vietnei – Piekļuves liegšanas pasākumu īstenojamība un samērīgums

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas interneta vietnē nodod sabiedrības rīcībā aizsargātus objektus bez tiesību subjekta piekrišanas šīs direktīvas 3. panta 2. punkta izpratnē, izmanto personu, kas apskata šos objektus, interneta pieslēguma nodrošinātāja pakalpojumus, kas ir jāuzskata par starpnieku Direktīvas 2001/29 8. panta 3. punkta izpratnē;

Savienības tiesībās atzītās pamattiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neliedz ar tiesas izdotu rīkojumu aizliegt interneta pieslēguma nodrošinātājam sniegt saviem klientiem piekļuvi interneta vietnei, kurā bez tiesību subjektu piekrišanas ir publiskoti aizsargāti objekti, ja šajā rīkojumā nav precizēts, kādi pasākumi šim pieslēguma nodrošinātājam ir jāveic, un ka pēdējais minētais var izvairīties no naudas soda par minētā rīkojuma neizpildi, ja tas pierāda, ka jau ir veicis visus iespējamos pasākumus, ar nosacījumu tomēr, ka, pirmkārt, pieņemtie pasākumi nelietderīgi neatņem interneta lietotājiem iespēju likumīgi piekļūt pieejamajai informācijai un, otrkārt, to sekas ir tādas, ka tiek novērsta vai vismaz padarīta grūti realizējama neatļauta iepazīšanās ar aizsargātajiem objektiem un interneta lietotāji, kam ir piekļuve šī rīkojuma adresāta pakalpojumiem, nopietni atturēti iepazīties ar šiem objektiem, kas nodoti to rīcībā, pārkāpjot minētās pamattiesības, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 303, 6.10.2012.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/3

Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)/National Lottery Commission

(Lieta C-530/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 52. panta 2. punkta c) apakšpunkts - Pieteikums par preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar agrākām saskaņā ar valsts tiesībām iegūtām autortiesībām - ITSB veikta valsts tiesību piemērošana - Savienības tiesas ierosme)

2014/C 151/03

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock un F. Mattina)

Otra lietas dalībniece: National Lottery Commission (pārstāvji – R. Cardas, advokāts, B. Brandreth, Barrister)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 13. septembra spriedumu lietā T-404/10 National Lottery Commission/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 9. jūnija lēmumu lietā R 1028/2009-1, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu apmierināt Mediatek Italia Srl un Giuseppe De Gregorio iesniegto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu – Kopienas grafiska preču zīme, kurā attēlota plauksta ar diviem sakrustotiem pirkstiem un smaidoša seja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta c) apakšpunkts – Ar valsts tiesībām aizsargātu agrāku autortiesību esamība – Pierādīšanas pienākums – ITSB veikta valsts tiesību piemērošana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 13. septembra spriedumu lietā T-404/10 National Lottery Commission/ITSB – Mediatek Italia un De Gregorio (Plaukstas attēls);

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai nolēmuma par apelācijas sūdzības pamatotību pieņemšanai;

3)	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Tribunal d'instance d'Orléans (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LCL Le Crédit Lyonnais, SA/Fesih Kalhan

(Lieta C-565/12) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredītlīgumi - Direktīva 2008/48/EK - 8. un 23. pants - Kreditora pienākums pirms līguma parakstīšanas pārbaudīt aizņēmēja kredītspēju - Valsts tiesību norma, ar kuru noteikts pienākums pārbaudīt informāciju datu bāzē - Tiesību uz līgumiskajiem procentiem zaudēšana šāda pienākuma pārkāpuma gadījumā - Sankciju efektīvs, samērīgs un preventīvs raksturs)

2014/C 151/04

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal d'instance d'Orléans

Pamatlietas puses

Prasītāja: LCL Le Crédit Lyonnais, SA

Atbildētājs: Fesih Kalhan

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tribunal d’instance d’Orléans – Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 66. lpp), 23. panta interpretācija, ņemot vērā Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) – Kredītiestādes pienākums pārbaudīt aizņēmēja kredītspēju – Prasība šī kreditora pienākuma nepildīšanas gadījumā piemērot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas – Tiesību uz līgumiskajiem procentiem zaudēšana – Kreditora tiesību iekasēt ipso jure maksājamos procentus ar palielinātu likumisko procentu likmi saglabāšanas pieļaujamība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts noteikumu par sankcijām piemērošanu, saskaņā ar kuriem, ja kreditors pārkāpj savu pienākumu pirms līguma noslēgšanas izvērtēt aizņēmēja kredītspēju, pārbaudot informāciju atbilstošajā datu bāzē, šis kreditors zaudē tiesības uz līgumisko procentu maksājumiem, bet saglabā ipso jure tiesības uz likumiskajiem procentiem, kurus var pieprasīt pēc tiesas sprieduma pasludināšanas, ar ko šim aizņēmējam tiek piespriests atmaksāt visas atlikušās parāda summas, un kuri turklāt ir palielināti par pieciem punktiem, ja divu mēnešu laikā pēc šī sprieduma pasludināšanas aizņēmējs vēl joprojām nav atlīdzinājis savu parādu, ja iesniedzējtiesa konstatētu, ka tādā gadījumā kā izskatāmajā pamatlietā, kurā aizņēmēja pienākumu neizpildes dēļ rodas nesamaksātās aizdevuma summas tūlītējas pieprasīšanas tiesības, summas, kuras kreditors faktiski varētu saņemt pēc tiesību uz līgumisko procentu maksājumiem zaudēšanas sankcijas piemērošanas, nav būtiski mazākas par tām, kuras tas būtu varējis saņemt, ja viņš būtu ievērojis savu pienākumu pārbaudīt aizņēmēja kredītspēju.

(1) OV C 38, 9.2.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/4

Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums – Ballast Nedam NV/Eiropas Komisija

(Lieta C-612/12 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Nīderlandes ceļu seguma bitumena tirgus - Ceļu seguma bitumena bruto cenas noteikšana - Atlaides ceļu būvētājiem noteikšana - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 27. pants - Tiesības uz aizstāvību - Naudas soda samazināšana)

2014/C 151/05

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ballast Nedam NV (pārstāvji – A. Bosman un E. Oude Elferink, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Ronkes Agerbeek un P. Van Nuffel, pārstāvji, kam palīdz F. Tuytschaever, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-361/06 Ballast Nedam/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2006. gada 13. septembra Lēmumu C(2006) 4090, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL 81.] pantu (Lieta COMP/F/38.456 – Bitumens (Nīderlande)), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un, pakārtoti, pirmkārt, prasību atcelt minēto lēmumu daļā, kurā ar to noteikts pārkāpuma ilgums attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un, otrkārt, prasību samazināt tai uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

spriedumu lietā T-361/06 Ballast Nedam/Komisija atcelt tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīts Ballast Nedam NV izvirzītais pamats attiecībā uz Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL 81. un 82. pantā], 27. panta 1. punkta un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Komisijas 2006. gada 13. septembra Lēmums C(2006) 4090, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL 81. pantu] (Lieta COMP/F/38.456 – Bitumens (Nīderlande));

2)	Lēmuma C(2006) 4090, galīgā redakcija, 1. panta a) punktu atcelt tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Ballast Nedam NV laikposmā no 1996. gada 21. jūnija līdz 2000. gada 30. septembrim izdarīto EKL 81. panta pārkāpumu;

3)	Lēmuma C(2006) 4090, galīgā redakcija, 2. panta a) punktu atcelt tiktāl, ciktāl Ballast Nedam NV maksājamais naudas sods tajā ir noteikts EUR 4,65 miljonu apmērā;

4)	Lēmuma C(2006) 4090, galīgā redakcija, 2. panta a) punktā Ballast Nedam NV solidāri uzliktais naudas sods tiek noteikts EUR 3,45 miljonu apmērā;

5)	Eiropas Komisija atlīdzina visus šajā apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

6)	visi lietas dalībnieki paši sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē.

(1) OV C 71, 9.3.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/5

Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Alpina River Cruises GmbH, Nicko Tours GmbH/Ministero delle infrastrutture e dei trasporti – Capitaneria di Porto di Chioggia

(Lieta C-17/13) (1)

(Jūras transports - Regula (EEK) Nr. 3577/92 - Jēdziens “jūras kabotāža” - Kruīzu pakalpojumi - Kruīzs pa Venēcijas lagūnu, Itālijas teritoriālo jūru un Po upi - Izbraukšana un ierašanās vienā un tajā pašā ostā)

2014/C 151/06

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Alpina River Cruises GmbH, Nicko Tours GmbH

Atbildētāja: Ministero delle infrastrutture e dei trasporti – Capitaneria di Porto di Chioggia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Consiglio di Stato – Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 7. lpp.), interpretācija – Piemērošanas joma – Jūras kabotāžas jēdziens – Kruīzu pakalpojumi – Pasažieru izbraukšana un ierašanās vienā un tajā pašā ostā pēc izkāpšanas veikšanas citās ostās

Rezolutīvā daļa:

Uz jūras transporta pakalpojumu, kas ir kruīzs, kurš ar tiem pašiem pasažieriem sākas un beidzas dalībvalsts, kurā tas tiek veikts, tajā pašā ostā, attiecas jēdziens “jūras kabotāža” Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), izpratnē.

(1) OV C 86, 23.3.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/6

Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Cour administrative d'appel de Versailles (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Le Rayon d'Or SARL/Ministre de l'Économie et des Finances

(Lieta C-151/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - PVN - Piemērošanas joma - Nodokļa bāzes noteikšana - Jēdziens “subsīdija, kas tieši saistīta ar cenu” - Vienas likmes veselības aprūpei paredzēts maksājums, ko slimokases izmaksā veco ļaužu aprūpes iestādēm)

2014/C 151/07

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Versailles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Le Rayon d'Or SARL

Atbildētāja: Ministre de l'Économie et des Finances

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Cour administrative d'appel de Versailles – Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta, kas ir pārņemts Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 73. pantā, interpretācija – PVN piemērošanas joma – Subsīdija, kas ir tieši saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu cenu – “Vienas likmes veselības aprūpei paredzēta maksājuma”, ko slimokases izmaksā veco ļaužu pansionātiem, iekļaušana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 73. pants ir interpretējami tādējādi, ka tāds vienotas likmes maksājums kā “vienotas likmes veselības aprūpei paredzēts maksājums”, kāds aplūkots pamatlietā, ir atlīdzība par veco ļaužu aprūpes iestāžu pret atlīdzību sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tās aprūpē esošajām personām un tādējādi tam ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/7

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Emiliano Torralbo Marcos/Korota SA, Fondo de Garantía Salarial

(Lieta C-265/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, iesniedzot apelācijas sūdzību darba un sociālo jautājumu lietās - Savienības tiesību īstenošana - Neesamība - Savienības tiesību piemērošanas joma - Tiesas kompetences neesamība)

2014/C 151/08

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa

Pamatlietas puses

Prasītājs: Emiliano Torralbo Marcos

Atbildētājas: Korota SA, Fondo de Garantía Salarial

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2000, C 364, 1. lpp.) 47. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Kodificēta versija) (OV L 283, 36. lpp.) interpretācija – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Valsts tiesiskais regulējums, kurā iespēja vērsties tiesā ir pakārtota priekšnosacījumam par tiesas izdevumu samaksu – Lietu izskatošās valsts tiesas pilnvaras – Piemērošana sociālās politikas jomā – Darba devēju maksātnespēja

Rezolutīvā daļa:

Atbildēt uz Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa (Spānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/7

Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ayuntamiento de Benferri/Consejería de Infraestructuras y Transporte, Iberdrola Distribución Eléctrica SAU

(Lieta C-300/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 85/337/EEK - Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Noteiktu elektroenerģijas gaisvadu līniju instalēšana - Elektroenerģijas apakšstacijas paplašināšana - Projekta neiesniegšana ietekmes uz vidi novērtējumam)

2014/C 151/09

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ayuntamiento de Benferri

Atbildētājas: Consejería de Infraestructuras y Transporte, Iberdrola Distribución Eléctrica SAU

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana – Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kas grozīta ar Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.), I pielikuma 20. punkta un II pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija – Elektroenerģijas gaisvadu līniju instalēšana, kurām ir 220 kV vai lielāka voltāža un vairāk nekā 15 km liels garums – Jēdziens – Projekts par elektroapakšstacijas paplašināšanu neatkarīgi no esošajām gaisvadu līnijām – Valsts tiesiskais regulējums, kas neparedz šim projektam vides novērtējumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, I pielikuma 20. punkts un II pielikuma 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds projekts, par kādu ir pamatlieta, kurš attiecas tikai uz elektroenerģijas voltāžas transformācijas apakšstacijas paplašināšanu, nav to projektu skaitā, uz kuriem attiecas šīs normas, ja šis paplašinājums neietilpst elektroenerģijas gaisvadu līniju instalēšanā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 226, 3.8.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/8

Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Landesgericht Bozen (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ulrike Elfriede Grauel Rüffer/Katerina Pokorná

(Lieta C-322/13) (1)

(Eiropas Savienības pilsonība - Nediskriminācijas princips - Civilprocesam piemērojamais valodu režīms)

2014/C 151/10

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Bozen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ulrike Elfriede Grauel Rüffer

Atbildētāja: Katerina Pokorná

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tribunale di Bolzano/Landesgericht Bozen – LESD 18. un 21. panta interpretācija – Nediskriminācija un Savienības pilsonība –Civilprocesā piemērojamais valodu lietojums – Atkāpe par labu dalībvalsts pilsoņiem – Šīs atkāpes attiecināšana uz Savienības pilsoņiem, kuri atrodas tādos pašos apstākļos kā dalībvalsts pilsoņi

Rezolutīvā daļa:

LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā minētais, kurā civilprocesā tādā dalībvalsts tiesā, kas atrodas noteiktā šīs valsts teritoriālajā vienībā, tiesības lietot citu valodu, kas nav minētās valsts oficiālā valoda, ir paredzētas tikai šīs valsts pilsoņiem, kuri dzīvo šajā pašā teritoriālajā vienībā.

(1) OV C 226, 3.8.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/9

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 7. februāra rīkojumu lietā T-492/12 Sven A. von Storch u.c./Eiropas Centrālā banka 2013. gada 10. decembrī iesniedza Sven A. von Storch u.c.

(Lieta C-64/14 P)

2014/C 151/11

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Sven A. von Storch u.c. (pārstāvji – M.C. Kerber, advokāts, un B. von Storch, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 10. decembra rīkojumu lietā T-492/12;

—	apmierināt 2012. gada 11. novembra prasības pieteikumā izvirzītos apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus un

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Tiesas Reglamenta 122. panta 1. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 10. decembra rīkojumā lietā T-492/12 ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā šādu iemeslu dēļ:

Tā kā ECB 2012. gada 6. septembra lēmumi par vairākām tehniskām iezīmēm saistībā ar Eurosistēmas tiešajiem monetārajiem darījumiem otrreizējos valdības obligāciju tirgos un par papildu pasākumiem attiecībā uz nodrošinājuma pieejamības saglabāšanu darījuma partneriem, lai tiem nodrošinātu piekļuvi Eurosistēmas likviditāti palielinošajām operācijām, kā arī

—

pakārtoti – ECB 2012. gada 10. oktobra Pamatnostādnes 2012/641/ES, ar ko groza Pamatnostādnes ECB/2012/18 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (ECB/2012/23) (1), rada tiesiskas sekas, attiecīgie lēmumi varot būt prasības priekšmets. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru saistībā ar LESD 19. pantu tiesību akta saistošais raksturs ir nosakāms, ņemot vērā tā mērķi.

2.	Apstrīdētie lēmumi esot tieši un individuāli skāruši apelācijas sūdzības iesniedzējus, kaut arī tie nav tieši adresēti apelācijas sūdzības iesniedzējiem.

2013. gada 10. decembra rīkojumā esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa esot akceptējusi ECB argumentāciju, saskaņā ar kuru attiecīgie lēmumi nekādi neesot ietekmējuši pilsoņu juridisko situāciju. Tāpat Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka šiem lēmumiem faktiski bija plaša ietekme uz vērtspapīru tirgiem, un it īpaši uz valsts parādzīmju izdošanu, un ka tieši to ECB bija vēlējusies.

2013. gada 10. decembra rīkojumā esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa esot pakārtojusi apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības celt prasību nosacījumam par ECB faktisku darbību vai pat nosacījumam par vēlāk veiktām konkrētākām darbībām, par ko apelācijas sūdzības iesniedzēji šajā lietā nevarēja zināt, nemaz nerunājot par praktisko neiespējamību atcelt vērtspapīru iegādi.

2013. gada 10. decembra rīkojumā esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa esot liegusi apelācijas sūdzības iesniedzējiem tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas ir garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā. It īpaši iespējai veikt netiešu tiesību aktu pārbaudi, pamatojoties uz LESD 277. pantu, uz kuru bija atsaukusies Vispārējā tiesa, katrā ziņā neesot tādas pašas tiesiskās sekas, kā saskaņā ar LESD 263. panta 4. punktu celtai prasībai.

(1) OV L 284, 14. lpp.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. februārī iesniedza Curtea de Apel Braşov (Rumānija) – Mihai Manea/Instituția Prefectului – județul Brașov – Serviciul Public Comunitar Regim de Permise de Conducere și Înmatriculare a Vehiculelor

(Lieta C-76/14)

2014/C 151/12

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Braşov

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mihai Manea

Atbildētājs: Instituția Prefectului – județul Brașov – Serviciul Public Comunitar Regim de Permise de Conducere și Înmatriculare a Vehiculelor

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā Likuma Nr.o9/2012 noteikumus un šajā likumā paredzētā nodokļa priekšmetu, vai ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka Savienības dalībvalsts ievieš nodokli par piesārņojošu vielu emisiju, kas ir piemērojams visiem ārvalstu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos reģistrējot minētajā valstī, t.i., nodokli, kas ir piemērojams arī tad, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz valsts mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumu, kad šāds nodoklis vai līdzīgs nodoklis jau ir samaksāts?

Ņemot vērā Likuma Nr.o9/2012 noteikumus un šajā likumā paredzētā nodokļa priekšmetu, vai ir jāuzskata, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka Savienības dalībvalsts ievieš nodokli par piesārņojošu vielu emisiju, kas ir piemērojams visiem ārvalstu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos reģistrējot minētajā valstī, t.i., nodokli, kas valsts mehānisko transportlīdzekļu gadījumā ir jāmaksā tikai tad, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz šo transportlīdzekli, kā rezultātā ārvalstu transportlīdzekli nevar izmantot, nesamaksājot nodokli, bet valsts transportlīdzekli var izmantot neierobežoti laikā, nemaksājot nodokli, līdz brīdim, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz minēto transportlīdzekli, ja šāda nodošana notiek?

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. februārī iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Union of Shop, Distributive and Allied Workers (USDAW), Mrs B. Wilson/WW Realisation 1 Ltd (likvidācijas procesā), Ethel Austin Ltd, Secretary of State for Business, Innovation and Skills

(Lieta C-80/14)

2014/C 151/13

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājas: Union of Shop, Distributive and Allied Workers (USDAW), Mrs B. Wilson

Atbildētāji: WW Realisation 1 Ltd (likvidācijas procesā), Ethel Austin Ltd, Secretary of State for Business, Innovation and Skills

Prejudiciālie jautājumi

vai 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (1) (turpmāk tekstā – “Direktīvas”) 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētais formulējums “vismaz 20” attiecas uz atlaišanu skaitu visos darba devēja uzņēmumos, kuros veic atlaišanas 90 dienu laikā, vai arī tas attiecas uz atlaišanu skaitu, kas ir veiktas 90 dienu laikā, katrā atsevišķā uzņēmumā?

ja 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts attiecas uz atlaišanu skaitu katrā atsevišķā uzņēmumā, tad kā ir interpretējams jēdziens “uzņēmums”? It īpaši, vai “uzņēmuma” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to saprot visu attiecīgo mazumtirdzniecības uzņēmējdarbību kā vienu uzņēmējdarbības vienību, vai kā vienu šī uzņēmējdarbības subjekta daļu, kas ir paredzējis veikt atlaišanas, nevis kā tādu vienību, kurā darba ņēmējs ir nozīmēts savu pienākumu izpildei, kā katrs individuālais veikals?

Apstākļos, kuros darba ņēmējs prasa tam piešķirt aizsargājošo kompensāciju no privāta darba devēja, vai dalībvalsts var pamatoties uz, vai apgalvot faktu, ka ar Direktīvu nav piešķirtas tiesības ar tiešo iedarbību pret darba devēju tādos apstākļos, kuros:

i)	privātajam darba devējam – tādēļ, ka dalībvalsts nav pareizi transponējusi Direktīvu – būtu pienākums maksāt aizsargājošo kompensāciju tādēļ, ka šis darba devējs nav izpildījis savu pienākumu par konsultācijām saskaņā ar šo pašu direktīvu, un

ii)

tā kā šis darba devējs ir kļuvis maksātnespējīgs, tad gadījumā, ja privātajam darba devējam ir jāizmaksā aizsargājošā kompensācija, kuru tas neizmaksā, un ja to pieprasa no dalībvalsts, vai šīs dalībvalsts pienākumam izmaksāt šādu aizsargājošo kompensāciju darba ņēmējam saskaņā ar tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru tiek transponēta 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (2), ir piemērojams jebkāda veida atbildības ierobežojums, kas paredzēts dalībvalsts garantiju iestādei saskaņā ar šīs Direktīvas 4. pantu?

(1) OV L 225, 16. lpp.

(2) OV L 283, 36. lpp.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. februārī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) – KPN BV/Autoriteit Consument en Markt (ACM), pārējie lietas dalībnieki: UPC Nederland BV u.c.

(Lieta C-85/14)

2014/C 151/14

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: KPN BV

Atbildētāja: Autoriteit Consument en Markt (ACM)

Pārējie lietas dalībnieki: UPC Nederland BV, UPC Nederland Business BV, Tele2 Nederland BV, BT Nederland BV

Prejudiciālie jautājumi:

Vai Universālā pakalpojuma direktīvas (1) 28. pants ļauj regulēt cenas, neskatoties uz to, ka no tirgus analīzes neizriet, ka regulētā pakalpojuma jomā ieinteresētai personai ir būtiska ietekme tirgū, tai pat laikā nepārprotami ir iespējams pārrobežu kārtā sazvanīt numurus, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, un vienīgais šķērslis piekļuvei šiem numuriem ir piemērotā maksa, kas zvaniem uz numuriem, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, ir lielāka nekā zvaniem uz numuriem, kas ir piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, College rodas abi nākošie jautājumi:

a)	Vai tiesības regulēt cenas ir spēkā arī tad, ja lielāka maksa tikai ierobežoti ietekmē zvanu uz numuriem, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, apjomu?

b)	Cik lielā mērā valsts tiesai vēl ir iespējams izvērtēt, vai saskaņā ar Universālā pakalpojuma direktīvas 28. pantu vajadzīgais atlīdzības [cenu kontroles un izmaksu uzskaites] pasākums, ņemot vērā tā mērķus, nerada tranzīta pakalpojumu operatoram neatbilstošu apgrūtinājumu?

Vai Universālā pakalpojuma direktīvas 28. panta 1. punkts paredz iespēju, ka šajā noteikumā minētos pasākumus veic kāda cita iestāde, nevis valsts pārvaldes regulatīvā iestāde, kas īsteno Piekļuves direktīvas (2) 13. panta 1. punktā noteiktās pilnvaras, un pēdējai minētai iestādei ir vien pilnvaras dot īstenošanas norādījumus?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (OV L 108, 51. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (OV L 108, 7. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. februārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Miranda de Ebro (Spānija) – Banco Grupo Cajatres S.A./María Mercedes Manjón Pinilla un Comunidad Hereditaria formada al fallecimiento de D. Miguel Ángel Viana Gordejuela

(Lieta C-90/14)

2014/C 151/15

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia de Miranda de Ebro

Pamatlietas puses

Prasītāja: Banco Grupo Cajatres S.A.

Atbildētāji: María Mercedes Manjón Pinilla un Comunidad Hereditaria formada al fallecimiento de D. Miguel Ángel Viana Gordejuela

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1) 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam] ir pretrunā tāda tiesību norma kā 2013. gada 14. maija Likuma Nr. 1/2013 Otrais pārejas noteikums, kurā ir noteikts, ka katrā ziņā ir jāsamazina nokavējuma procentu likme, neatkarīgi no tā, vai noteikums par nokavējuma procentiem jau sākotnēji bija spēkā neesošs, jo tas ir negodīgs?

Vai Direktīvas 93/13 3. panta 1. punktam, 4. panta 1. punktam, 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Ley Hipotecaria [Hipotekārā likuma] 114. pants, ar kuru valsts tiesai, pārbaudot, vai noteikums par nokavējuma procentiem ir negodīgs, ir atļauts pārbaudīt tikai to, vai nolīgtā procentu likme trīs reizes pārsniedz likumisko procentu likmi, bet tā nevar pārbaudīt citus apstākļus?

Vai Direktīvas 93/13 3. panta 1. punktam, 4. panta 1. punktam, 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam ir pretrunā tāda tiesību norma kā LEC [Civilprocesa likuma] 693. pants, saskaņā ar kuru ir atļauts pirms termiņa pieprasīt atmaksāt visu aizdevuma summu, ja nav veikti trīs ikmēneša maksājumi, neņemot vērā citus faktorus, piemēram, aizdevuma termiņu, tā apmēru vai citus būtiskus jautājumus, un kurā ir paredzēts, ka no šādas pirmstermiņa atmaksas sekām var izvairīties, ja kreditors to vēlas, izņemot gadījumus, ja hipotēka ir garantēta ar aizņēmēja mājokli?

(1) 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 26. februārī iesniedza Audiencia Provincial de Navarra trešā tiesu palāta (Spānija) – Miguel Ángel Zurbano Belaza, Antonia Artieda Soria/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.

(Lieta C-93/14)

2014/C 151/16

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Navarra

Pamatlietas puses

Prasītāji: Miguel Ángel Zurbano Belaza un Antonia Artieda Soria

Atbildētāja: Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai gadījumā, ja kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, 2009. gadā ir cēlusi prasību, atprasot summu, kuru tai, pēc tās domām, ir parādā tās klienti pēc tam, kad tiem piederošie un ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē, ir piemērojama Direktīva 93/13 (1), lai izvērtētu 1986. gadā noslēgta hipotekārā aizdevuma līguma noteikumus, ņemot vērā, ka gan (1993. gada 19. jūlija) trešā izsole ir notikusi, gan tiesas lēmumi, ar kuriem (2000. gada 3. jūlijā) ir apstiprināts procentu aprēķins un (2000. gada 18. jūlijā) ir galīgi apstiprināta arī izsolē pārdoto nekustamo īpašumu nosolīšana, ir pieņemti pēc šīs direktīvas publicēšanas?

Vai gadījumā, ja kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, 2009. gadā ir cēlusi prasību, atprasot summu, kuru tai, pēc tās domām, ir parādā tās klienti pēc tam, kad tiem piederošie un ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē, valsts tiesai ir jāinterpretē Ley 26/1984 10. pants Direktīvas 93/13 gaismā, ņemot vērā, ka gan (1993. gada 19. jūlija) trešā izsole ir notikusi, gan tiesas lēmumi, ar kuriem (2000. gada 3. jūlijā) ir apstiprināts procentu aprēķins un (2000. gada 18. jūlijā) ir galīgi apstiprināta arī izsolē pārdoto nekustamo īpašumu nosolīšana, ir pieņemti pēc šīs direktīvas publicēšanas?

Vai Ley Hipotecaria 131. panta 12. noteikuma imperatīvums, lai piemērotu Direktīvas 93/13 1. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, attiecas tikai uz veidu, kā rīkoties trešajā izsolē, hipotekārajam kreditoram izmantojot liettiesiskā prasījuma tiesību, taču neliedz valsts tiesai tad, kad hipotekārais kreditors pēc tam izmanto personiskā prasījuma tiesību, izvērtēt, vai veids, kā aprēķināta prasītā summa, atbilst Kopienu tiesiskajam regulējumam?

Vai Kopienu tiesiskajam regulējumam par patērētāju aizsardzību (Direktīvas 93/13 3. un 5. pants) ir pretrunā tas, ka pēc tam, kad ar hipotēku apgrūtinātie nekustamie īpašumi ir pārdoti izsolē un atsavināti par “niecīgu” summu, kredītiestāde, izmantojot personiskā prasījuma tiesību, pret saviem klientiem ceļ prasību, ņemdama vērā šo savulaik par izsolē pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem piedāvāto “niecīgo” summu, lai noteiktu prasītā parāda maksājuma summu?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nod., 2. sēj., 288. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 11. martā iesniedza Juzgado de lo Social no 23 de Madrid (Spānija) – Grima Janet Nisttauz Poclava/Jose María Ariza Toledano (Taberna del Marqués)

(Lieta C-117/14)

2014/C 151/17

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 23 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāja: Grima Janet Nisttauz Poclava

Atbildētājs: Jose María Ariza Toledano (Taberna del Marqués)

Prejudiciālie jautājumi

Vai valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba līgumā uz nenoteiktu laiku, lai atbalstītu uzņēmējus, ir paredzēts viena gada pārbaudes laiks, kurā darba ņēmējs var tikt atlaists jebkurā brīdī, ir pretrunā Savienības tiesībām un atbilst [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] (1) 30. pantā nodrošinātajām pamattiesībām?

2)	Vai darba līgumā uz nenoteiktu laiku, lai atbalstītu uzņēmējus, paredzētais viena gada pārbaudes laiks pārkāpj [1999. gada 28. jūnija] Direktīvā 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (2) regulētā pamatnolīguma 1. un 3. klauzulas mērķus un regulējumu?

(1) OV 2000 C 364, 1. lpp.

(2) OV L 175, 43. lpp.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. martā iesniedza Administrativen sad – Varna (Bulgārija) – Itales OOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika”Varna pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata Agentsia za Prihodite

(Lieta C-123/14)

2014/C 151/18

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad – Varna

Pamatlietas puses

Prasītāja: Itales OOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Varna pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata Agentsia za Prihodite

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja preces tiek pārdotas trešajai personai, ar to pirkumu rodas atskaitīšanas tiesības arī tad, ja nav pierādīts, ka piegādātāja piegādātājam piederēja tā paša veida preces?

Vai direktīvai un judikatūrai par tās piemērošanu atbilst tāda administratīva prakse, kuru izmanto Natsionalna agentsia po prihodite (Ieņēmumu valsts aģentūra), proti, nepaužot aizdomas par piedalīšanos krāpšanā nodokļu jomā un/vai nenorādot objektīvus apstākļus, kuri ļautu konstatēt, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas norādīts kā atskaitīšanas tiesību rašanās pamats, bija saistīts ar krāpšanu nodokļu jomā, pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem Zakon za danak varhu dobavenata stoynost (Pievienotās vērtības nodokļa likums) izpratnē tiek atteikta atskaitīšanas tiesību īstenošana preču izcelsmes nepierādīšanas gadījumā?

(1) OV L 347,1. lpp.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 20. martā iesniedza Oberlandesgericht Nürnberg (Vācija) – krimināllieta pret Zoran Spasic

(Lieta C-129/14)

2014/C 151/19

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Nürnberg

Lietas dalībnieks pamatlietā

Zoran Spasic

Citi lietas dalībnieki: Generalstaatsanwaltschaft Nürnberg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1), 54. pants ir saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantu, ja atbilstoši tam aizliegumam atkārtoti saukt pie atbildības tiek piemērots nosacījums, ka notiesāšanas gadījumā sods jau ir izciests, to izcieš vai to vairs nevar izpildīt atbilstīgi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kurā spriedums pieņemts?

2)	Vai minētais Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 54. pantā izvirzītais nosacījums ir izpildīts arī tad, ja no valstī, kurā spriedums pieņemts, piespriestā soda divām pastāvīgām daļām (šajā lietā – brīvības atņemšanas un naudas sodi) ir izpildīta tikai viena (šajā lietā – naudas sods)?

(1) OV 2000, L 239, 19. lpp.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/16

Vispārējās tiesas 2014. gada 27. marta spriedums – Saint-Gobain Glass France u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-56/09 un T-73/09) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Automašīnu stiklu Eiropas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Nolīgumi par tirgu sadali un apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju - Regula (EK) Nr. 1/2003 - Iebilde par prettiesiskumu - Naudas sodi - 2006. gada Pamatnostādņu naudas soda apmēra noteikšanai piemērošana ar atpakaļejošu spēku - Pārdošanas vērtība - Recidīvs - Papildu summa - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas soda augstākā robeža - Konsolidēts grupas apgrozījums)

2014/C 151/20

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Saint-Gobain Glass France SA (Courbevoie, Francija), Saint-Gobain Sekurit Deutschland GmbH & Co. KG (Aix-la-Chapelle, Vācija), Saint-Gobain Sekurit France SAS (Thourotte, Francija) (pārstāvji – sākotnēji B. van de Walle de Ghelcke, B. Meyring, E. Venot un M. Guillaumond, vēlāk B. Van de Walle de Ghelcke, B. Meyring un E. Venot, advokāti) (lieta T-56/09), un Compagnie de Saint-Gobain SA (Courbevoie) (pārstāvji – P. Hubert un E. Durand, advokāti) (lieta T-73/09)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji A. Bouquet, F. Castillo de la Torre, M. Kellerbauer un N. von Lingen, vēlāk A. Bouquet, F. Castillo de la Torre, M. Kellerbauer un F. Ronkes Agerbeek)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – E. Karlsson un F. Florindo Gijón)

Priekšmets

Prasības atcelt Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu C (2008) 6815, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.125 – Automašīnu stikls), kas grozīts ar Komisijas 2009. gada 11. februāra Lēmumu C (2009) 863, galīgā redakcija, un 2013. gada 28. februāra Lēmumu C (2013) 1118, galīgā redakcija, ciktāl šis lēmums attiecas uz prasītājām, kā arī, pakārtoti, prasība atcelt šī lēmuma 2. pantu, ciktāl ar to prasītājām ir uzlikts naudas sods, vai, papildus pakārtoti, prasības samazināt šī naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-56/09 un T-73/09 apvienot sprieduma taisīšanai;

naudas sodu, kas uzlikts solidāri Saint-Gobain Glass France SA, Saint-Gobain Sekurit Deutschland GmbH & Co. KG, Saint-Gobain Sekurit France SAS un Compagnie de Saint-Gobain SA ar Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu C (2008) 6815, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.125 – Automašīnu stikls), kurš grozīts ar Komisijas 2009. gada 11. februāra Lēmumu C (2009) 863, galīgā redakcija, un 2013. gada 28. februāra Lēmumu C (2013) 1118, galīgā redakcija, noteikt 715 miljonu euro apmērā;

3)	pārējās daļās prasības noraidīt;

4)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, izņemot Eiropas Savienības Padomi, kuras izdevumus atlīdzina Saint-Gobain Glass France, Saint-Gobain Sekurit Deutschland un Saint-Gobain Sekurit France.

(1) OV C 90, 18.4.2009.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/17

Vispārējās tiesas 2014. gada 28. marta spriedums – Itālija/Komisija

(Lieta T-117/10) (1)

(ERAF - Finanšu atbalsta samazināšana - Reģionālā darbības programma 2000. – 2006. gadam Apūlijas (Itālija) reģionam saistībā ar mērķi Nr. 1 - Vadības vai kontroles sistēmu būtiski trūkumi, kas var izraisīt sistemātiskus pārkāpumus - Partnerības princips - Samērīgums - Regulas (EK) Nr. 1260/1999 39. panta 3. punkta b) apakšpunkts - Regulas (EK) Nr. 438/2001 4., 8., 9. un 10. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Kompetences neesamība)

2014/C 151/21

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis – G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Steiblytė un D. Recchia)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmumu C (2009) 10350, galīgā redakcija, par tāda Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsta samazināšanu, kurš piešķirts Itālijas Republikai saskaņā ar Komisijas 2000. gada 8. augusta Lēmumu C (2000) 2349, ar ko apstiprina reģionālo darbības programmu Apūlijas reģionam 2000.–2006. gadam saistībā ar mērķi Nr. 1

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Itālijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 148, 5.6.2010.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/17

Vispārējās tiesas 2014. gada 27. marta spriedums – Intesa Sanpaolo/ITSB – equinet Bank (“EQUITER”)

(Lieta T-47/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “EQUITER” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “EQUINET” - Relatīvs atteikuma pamats - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

2014/C 151/22

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intesa Sanpaolo SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji – P. Pozzi, G. Ghisletti un F. Braga, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: equinet Bank AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 2101/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp equinet Bank AG un Intesa Sanpaolo SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 2101/2010-1;

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Intesa Sanpaolo SpA tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 109, 14.4.2012.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/18

Vispārējās tiesas 2014. gada 2. aprīļa spriedums – Ben Ali/Padome

(Lieta T-133/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā - Līdzekļu iesaldēšana - Juridiskais pamats - Īpašumtiesības - Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts - Tiesību akta atcelšanas seku pielāgojamība laikā - Ārpuslīgumiskā atbildība - Mantiskā kaitējuma neesamība)

2014/C 151/23

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali (Saint-Étienne-du-Rouvray, Francija) (pārstāvis – A. de Saint Remy, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – G. Étienne un S. Kyriakopoulou)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Cujo un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2012. gada 27. janvāra Lēmumu 2012/50/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 27., 11. lpp.), ciktāl šis lēmums skar prasītāju, un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

atcelt pielikumu Padomes 2011. gada 31. janvāra Lēmumam 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā, kas grozīts ar Padomes 2011. gada 4. februāra Īstenošanas lēmumu 2011/79/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/72, ciktāl šī pielikuma spēkā esamība tika pagarināta ar Padomes 2012. gada 27. janvāra Lēmumu 2012/52/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72, un ciktāl tajā ir minēts Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali vārds;

Lēmuma 2011/72, kas grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2011/79 un kura spēkā esamība pagarināta ar Lēmumu 2012/50, pielikuma sekas attiecībā uz Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali paliek spēkā līdz brīdim, kad beidzas šī sprieduma pārsūdzības termiņš vai, ja tiek iesniegta apelācijas sūdzība šajā termiņā, tad līdz tās noraidīšanas dienai;

3)	prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus un atlīdzina Mehdi Ben Tijani Ben Haj Hamda Ben Haj Hassen Ben Ali tiesāšanās izdevumus;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 165, 9.6.2012.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/19

Vispārējās tiesas 2014. gada 27. marta spriedums – Oracle America/ITSB – Aava Mobile (“AAVA MOBILE”)

(Lieta T-554/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “AAVA MOBILE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “JAVA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Asociācijas iespējas neesamība - Saikne starp apzīmējumiem - Reputācija - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

2014/C 151/24

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oracle America, Inc. (Wilmington, Delaware, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Graf un T. Heydn, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji F. Mattina un P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Aava Mobile Oy (Oulu, Somija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 9. oktobra lēmumu lietā R 1205/2011-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Oracle America, Inc. un Aava Mobile Oy

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Oracle America, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 2.3.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/19

Vispārējās tiesas 2014. gada 25. marta rīkojums – Hawe Hydraulik/ITSB – HaWi Energietechnik (“HAWI”)

(Lieta T-347/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2014/C 151/25

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hawe Hydraulik SE (Minhene, Vācija) (pārstāvji – G. Würtenberger un R. Kunze, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Poch)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: HaWi Energietechnik AG (Eggenfelden, Vācija)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 26. aprīļa lēmumu lietā R 1690/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hawe Hydraulik SE un HaWi Energietechnik AG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina atbildētāja tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/20

Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī – Invivo/OLAF

(Lieta T-690/13)

2014/C 151/26

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Invivo Ltd (Abinsk, Krievija) (pārstāvis – T. Huopalainen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

Prasītājas prasījumi:

—	izskatīt atbildētāja bezdarbības likumību lietā OF/2013/0902, kad prasītāja to bija aicinājusi rīkoties;

—	piespriest atbildētajam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu par bezdarbību atbilstoši LESD 265. pantam, jo ir skartas ES finansiālās intereses Regulas (EK) Nr. 1073/1999 (1) 1. panta izpratnē, situācijā, kurā valsts aģentūra, kas piešķir atbalstus, saņem lielāko daļu no tās finansējuma no ES un apgalvotajā pārkāpumā ir iesaistītas vismaz divu dalībvalstu juridiskas vienības.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 1. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/20

Prasība, kas celta 2014. gada 10. februārī – Schniga/KAŠB – Brookfield New Zealand (“Gala Schnitzer”)

(Lieta T-91/14)

2014/C 151/27

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schniga GmbH (Bolzano, Itālija) (pārstāvji – G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB)

Otra procesa KAŠB Apelācijas padomē dalībniece: Brookfield New Zealand Ltd (Havelock North, Jaunzēlande)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomes 2013. gada 20. septembra lēmumu lietā A 004/2007;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas augu šķirne: “Gala Schnitzer” – Kopienas augu šķirne Nr. EU 18759

KAŠB komitejas lēmums: piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību

Apelācijas padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt apstrīdēto lēmumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 55. panta 4. punkta, 59. panta 3. punkta un 62. panta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/21

Prasība, kas celta 2014. gada 10. februārī – Schniga/KAŠB – Elaris (“Gala Schnitzer”)

(Lieta T-92/14)

2014/C 151/28

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schniga GmbH (Bolzano, Itālija) (pārstāvji – G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB)

Otra procesa KAŠB Apelācijas padomē dalībniece: Elaris SNC (Angers, Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomes 2013. gada 20. septembra lēmumu lietā A 003/2007;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas augu šķirne: “Gala Schnitzer” – Kopienas augu šķirne Nr. EU 18759

KAŠB komitejas lēmums: piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību

Apelācijas padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt apstrīdēto lēmumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 2100/94 61. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 55. panta 4. punkta, 59. panta 3. punkta un 62. panta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/22

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-130/11 Verile un Gjergji/Komisija 2014. gada 17. februārī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-104/14 P)

2014/C 151/29

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Currall, D. Martin un G. Gattinara)

Pārējie lietas dalībnieki: Marco Verile (Cadrezzate, Itālija) un Anuela Gjergji (Brisele, Beļģija)

Prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-130/11 Verile un Gjergji/Komisija;

—	nolemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus pats;

—	piespriest M. Verile un A. Gjergji atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir noticis nelabvēlīga akta jēdziena pārkāpums, ciktāl Civildienesta tiesa esot nolēmusi, ka pirmajā instancē iesniegtā prasība ir pieņemama, kvalificējot par nelabvēlīgu aktu Komisijas izteikto priekšlikumu ieinteresētajām personām attiecībā uz aprēķināmo dienesta gadu skaitu saistībā ar viņu pensijas tiesību pārskaitīšanu atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam(attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 37.–55. punktu).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot nelikumīgi pēc savas ierosmes piemērojusi iebildi par 2011. gadā pieņemto Vispārējo īstenošanas noteikumu par pensijas tiesību pārskaitīšanu prettiesiskumu. Komisija iebilst, ka šo pamatu nav skaidri norādījuši prasītāji pirmajā instancē un turklāt tam nav piemērots uz sacīkstes principu balstīts process (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 72. un 73. punktu).

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. pantu un noteikumus, kas attiecas uz pensijas tiesību pārskaitīšanu (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 74.–98., 106., 109. un 110. punktu). Komisija norāda, ka ņemot vērā, ka minētā VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētais “atjaunināta kapitāla” jēdziens atšķiras no jēdziena “aktuāra ekvivalents”, kas paredzēts minētā VIII pielikuma 11. panta 1. punktā un definēts 8. pantā, Civildienesta tiesa drīkst veikt tikai gramatisko interpretāciju, lai izdarītu secinājumus, kas varētu radīt ievērojami atšķirīgu attieksmi starp ierēdņiem, kuri ir lūguši savu pensijas tiesību pārskaitīšanu “in”, un ierēdņiem, kuri ir lūguši to pārskaitīšanu “out”. Komisija apgalvo, ka Civildienesta tiesas veiktā interpretācija nav saderīga ne ar Eiropas Savienības pensiju sistēmas finanšu līdzsvara prasībām, ne ar to ierēdņu īpašuma tiesībām, kuri lūdz pārskaitīšanu “in”.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, nolemjot, ka prasītāju pirmajā instancē tiesības attiecībā uz viņu pensijas tiesību pārskaitīšanu jau bija “pilnībā izveidojušās” brīdī, kad stājās spēkā 2011. gadā pieņemtie Vispārējie īstenošanas noteikumi par pensijas tiesību pārskaitīšanu, ciktāl tas ir tikai galīgais lēmums par priekšrocībām, ar ko nosaka pārskaitītās pensijas tiesības (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 99.–108. punktu).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/23

Prasība, kas celta 2014. gada 17. februārī – Cargill/Padome

(Lieta T-117/14)

2014/C 151/30

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cargill SACI (Buenosairesa, Argentīna) (pārstāvji – J. Bellis un R. Luff, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 2. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu faktu novērtējumā, secinot, ka ir bijis sojas un sojas eļļas cenu izkropļojums, kas attaisno Antidempinga pamatregulas (1) 2. panta 5. punkta otrās daļas piemērošanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa atbilstoši tam, kā šo tiesību normu šajā lietā izprot iestādes, nav piemērojama importam no PTO dalībnieces, jo tā nav saderīga ar PTO Antidempinga nolīgumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka kaitējuma novērtējumā neesot ņemti vērā faktori, kas pārrauj cēloņsakarību starp apgalvoto kaitējumu un it kā par dempinga cenām veikto importu, tādējādi pārkāpjot Antidempinga pamatregulas 3. panta 7. punktu.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/23

Prasība, kas celta 2014. gada 17. februārī – LDC Argentina/Padome

(Lieta T-118/14)

2014/C 151/31

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LDC Argentina SA (Buenosairesa, Argentīna) (pārstāvji – J. Bellis un R. Luff, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 2. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu faktu novērtējumā, secinot, ka ir bijis sojas un sojas eļļas cenu izkropļojums, kas attaisno Antidempinga pamatregulas (1) 2. panta 5. punkta otrās daļas piemērošanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa atbilstoši tam, kā šo tiesību normu šajā lietā izprot iestādes, nav piemērojama importam no PTO dalībnieces, jo tā nav saderīga ar PTO Antidempinga nolīgumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka kaitējuma novērtējumā neesot ņemti vērā faktori, kas pārrauj cēloņsakarību starp apgalvoto kaitējumu un it kā par dempinga cenām veikto importu, tādējādi pārkāpjot Antidempinga pamatregulas 3. panta 7. punktu.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/24

Prasība, kas celta 2014. gada 18. februārī – Carbio/Padome

(Lieta T-119/14)

2014/C 151/32

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cámara Argentina de Biocombustibles (Carbio) (Buenosairesa, Argentīna) (pārstāvji – J. Bellis un R. Luff, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 2. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu faktu novērtējumā, secinot, ka ir bijis sojas un sojas eļļas cenu izkropļojums, kas attaisno Antidempinga pamatregulas (1) 2. panta 5. punkta otrās daļas piemērošanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa atbilstoši tam, kā šo tiesību normu šajā lietā izprot iestādes, nav piemērojama importam no PTO dalībnieces, jo tā nav saderīga ar PTO Antidempinga nolīgumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka kaitējuma novērtējumā neesot ņemti vērā faktori, kas pārrauj cēloņsakarību starp apgalvoto kaitējumu un it kā par dempinga cenām veikto importu, tādējādi pārkāpjot Antidempinga pamatregulas 3. panta 7. punktu.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/25

Prasība, kas celta 2014. gada 21. februārī – Daimler/Komisija

(Lieta T-128/14)

2014/C 151/33

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daimler AG (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji – C. Arhold, B. Schirmer un N. Wimmer, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2013. gada 13. decembra Lēmumu – SG.B.5./MF/rc – sg.dsg1.b.5(2013)3963453 – GESTDEM 2013/4643;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas lēmumu par prasītājas otrreizējo pieteikumu par piekļuvi dokumentiem saistībā ar procedūru atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK (1) 29. pantam saistībā ar Francijas Republikas atteikšanos reģistrēt noteiktus prasītājas transportlīdzekļus.

Savas prasības pamatošanai prasītāja norāda turpinājumā minēto.

Tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpums

—

Šai sakarā prasītāja norāda, ka Komisija kļūdaini ir noraidījusi tiesības uz piekļuvi dokumentiem atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Tā norāda, ka to tieši un individuāli ir skāris Direktīvas 2007/46 29. pants. Tai kā tādai ir tiesības ielūkoties attiecīgajos lietas materiālos, kas ir nepieciešams priekšnosacījums, lai tā efektīvi varētu izmantot savas pamattiesības tikt uzklausītai tiesā.

Prasītājas tiesību pārkāpums saskaņā ar Orhūsas konvenciju (2)

—

Prasītāja šajā ziņā apgalvo Orhūsas konvencijas pārkāpumu saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (3). Dokumentos, kuriem prasītāja vēlas piekļūt, bija ietverta ar vidi saistīta informācija. Noraidījumu nevarot pamatot ar notiekošas procedūras aizsardzību vai faktiskiem iemesliem, it īpaši noraidījumam pretrunā esot Orhūsas konvencijas prasības.

Tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpums saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, LESD 15. panta 3. punktu un Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (4)

—	Prasītāja norāda, ka pārsūdzētais lēmums ir pretrunā Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktam un tādējādi arī LESD 15. panta 3. punktam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantam, jo tai esot tiesības piekļūt prasītajiem dokumentiem un nepastāvot nekādi iemesli piekļuvi atteikt.

—

Šai sakarā prasītāja min, ka pretēji pienākumam esot atteikusies veikt individuāli dokumentu izmeklēšanu un sava lēmuma pamatā kļūdaini esot izvēlējusies vispārīgu izņēmumu. Turklāt esot pastāvējušas prioritāras sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā. Tās Komisija kļūdaini neesot ņēmusi vērā. Komisija prettiesiski esot atturējusies no vajadzīgās izsvēršanas saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. pantu un vispārīgi esot atsaukusies uz mērķi aizsargāt izmeklēšanu.

LESD 296. panta 2. punkta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums

—	Šai sakarā prasītāja norāda, ka Komisija savu lēmumu neesot pietiekami pamatojusi atbilstoši kādai no LESD 296. panta 2. punkta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta prasībām

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”, OV L 263, 1. lpp.)

(2) Par 1998. gada 25. jūnija Orhūsā parakstītā konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.)

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001 gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.)

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/26

Prasība, kas celta 2014. gada 19. februārī – PT Wilmar Bioenergi Indonesia un PT Wilmar Nabati Indonesia/Padome

(Lieta T-139/14)

2014/C 151/34

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: PT Wilmar Bioenergi Indonesia (Kodya Dumai, Indonēzija) un PT Wilmar Nabati Indonesia (Medana, Indonēzija) (pārstāve – P. Vander Schueren, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 2. lpp.), ciktāl tajā prasītajām ir piemērots antidempinga maksājums, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza vienpadsmit pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Savienības iestādes esot rīkojušās pretēji pamatregulai (1), jo izmaksas netika aprēķinātas, pamatojoties uz iegrāmatojumiem, ko veikuši izmeklējamās preces ražotāji-eksportētāji un izmeklēšanai pakļautie ražotāji.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta pamatregula, jo aplēstā normālā vērtība ietver izmaksas, kas nav saistītas ar aplūkojamās preces ražošanu un pārdošanu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot rīkojusies pretēji pamatregulai, iekļaudama uz starptautiskām atsauces cenām balstītas, nevis izcelsmes valstī (Indonēzijā) esošās izmaksas.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka normālo vērtību aplēšot apstākļos, kad attiecīgajai precei nav īpašas tirgus situācijas, esot pārkāpta pamatregula,

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka pamatregulas 2. panta 5. punkts, ja tajā ir pieļauts izņēmums no pienākuma aplēstās normālās vērtības aprēķināšanā izmantot izcelsmes valstī esošās ražošanas izmaksas, neesot piemērojams, jo ir nesaderīgs ar PTO Antidempinga nolīguma 2. panta 2. punkta 2. apakšpunkta pirmo daļu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Regulā Nr. 1194/2013 esot pielaista acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā gan uz piemērojamām tiesībām, gan faktiem, jo cenu, ko biodīzeļdegvielas ražotāji faktiski maksā par neapstrādāto palmu eļļu (turpmāk tekstā – “CPO”), neregulē valdība, un tāpēc faktiskā cena var tikt atstāta bez ievērības.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Regula Nr. 1194/2013 esot pretrunā pamatregulai, jo tā kā tajā nav vajadzīgās pielaides, lai ņemtu vērā cenu salīdzināmību ietekmējošās atšķirības, normālā vērtība neesot taisnīgi salīdzināta ar eksporta cenu.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka esot pielaista acīmredzama kļūda vērtējumā, piemērojot izmaksu korekciju, kurā prasītāju gadījumā ir izmantots nepareizs izejmateriāls.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Regulā Nr. 1194/2013 esot pielaista acīmredzama kļūda vērtējumā, koriģējot no saistītajiem CPO ražotājiem iepirktās CPO izmaksas tāpēc, ka tās it kā neesot atbildušas godīgas konkurences [arm's length] nosacījumiem, taču, pamatojoties tikai un vienīgi uz apgalvoto eksporta nodokļa ietekmi uz CPO cenām, to nepārbaudot.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Regula Nr. 1194/2013 esot balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo (i) tajā ir noliegts, ka vērā būtu ņemams peļņas apmērs, kas iekšzemē tiek gūts no tai pašai vispārīgajai preču kategorijai, kurā ietilpst arī biodīzeļdegviela, piederīgu preču pārdošanas, pamatojoties uz to, ka parastā tirdzniecības apritē šādas pārdošanas it kā neesot veiktas, un (ii) peļņas apmēra pamatotība [būtu jāvērtē], ņemot vērā nevis īstermiņa vai vidēja termiņa, bet gan ilgtermiņa kredītprocentu likmi.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Regula Nr. 1194/2013 esot balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tajā ir noliegts, ka pamatots pelņas apmērs ir nosakāms, balstoties uz apgalvojumu, ka tā noteikšanā tirdzniecības uzņēmumu gadījumā kapitāla ienesīgums nav ņemams vērā tāpēc, ka tie ir pakalpojumu uzņēmumi, kuri neveic būtiskus kapitālieguldījumus, tādējādi kļūdaini noliedzot, ka tirdzniecības uzņēmumiem ir vajadzīgi operatīvie līdzekļi, lai veiktu savu tirdzniecības darbību.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.); turpmāk tekstā – “pamatregula”.

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/28

Prasība, kas celta 2014. gada 17. martā – Ferring/ITSB – Kora Corporation (“Koragel”)

(Lieta T-169/14)

2014/C 151/35

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ferring BV (Hoofddorp, Nīderlande) (pārstāvis – A. Thünken, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Kora Corporation Ltd (Swords, Īrija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 13. janvāra lēmumu lietā R 721/2013-4;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei, ja tā iestātos lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Koragel” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 490 027

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “CHORAGON” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 8 695 314

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/28

Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Léon Van Parys/Komisija

(Lieta T-171/14)

2014/C 151/36

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Firma Léon Van Parys NV (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji – P. Vlaemminck, B. Van Vooren un R. Verbeke, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 24. janvāra vēstuli, ar ko tā paziņo ka lēmuma pieņemšanas termiņš atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 2454/93 907. pantam ir apturēts;

—	atzīt, ka Regulas (EEK) Nr. 2454/93 909. pants ir pilnībā piemērojams par labu prasītājai atbilstoši Vispārējās tiesas 2013. gada 19. marta spriedumam lietā T-324/10 (lietas Nr. REM/REC 07/07);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir saistīts ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1) 907. un 909. panta pārkāpumu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, konkrētāk, tās 41. panta par tiesībām uz labu pārvaldību, pārkāpumu.

—	Ar Vispārējās tiesas 2013. gada 19. marta spriedumu lietā Firma Van Parys/Komisija ex tunc tika atcelts Komisijas Lēmums C(2010) 2858, tādējādi jau esot bijis beidzies deviņu mēnešu termiņš lēmuma pieņemšanai un Komisija tādējādi vairs neesot drīkstējusi lemt par atbrīvojuma pieprasījumu.

—

Katrā ziņā Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, ciktāl tā rīkojusies, pārsniedzot to, kas nepieciešams, lai tās daļēji atcelto lēmumu izlabotu atbilstoši Vispārējās tiesas 2013. gada 19. marta spriedumam lietā T-324/10. Komisija šādi esot pārkāpusi LESD 266. panta pirmo daļu saistībā ar tās tiesībām veikt pasākumus Vispārējās tiesas sprieduma izpildei.

Otrais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 2454/93 907. panta pārkāpumu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, konkrēti, tās 41. panta par tiesībām uz labu pārvaldību pārkāpumu, jo Komisija esot prettiesiski izmantojusi iespēju pieprasīt informāciju, kas paredzēta Regulas Nr. 2454/93 907. pantā, lai nākotne novērstu vai vismaz novilcinātu Regulas Nr. 2454/93 909. panta piemērošanu.

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/29

Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Nürburgring/ITSB – Biedermann (“Nordschleife”)

(Lieta T-181/14)

2014/C 151/37

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nürburgring GmbH (Nürburg, Vācija) (pārstāvji – M. Viefhues un C. Giersdorf, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Lutz Biedermann (Villingen–Schwenningen, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 20. janvāra lēmumu apelācijas procesā lietā R 163/2013–4;

—	piespriest atbildētājam un vajadzīgas gadījumā otram procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Nordschleife” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 2.–4., 6., 9., 11., 12., 14., 16., 18., 21., 22., 24.–30., 32.–34., 39., 41. un 43. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 379 399

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Lutz Biedermann

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “Management by Nordschleife” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 9., 16., 25., 28. un 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/30

Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Sonova Holding/ITSB (“Flex”)

(Lieta T-187/14)

2014/C 151/38

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sonova Holding AG (Stäfa, Šveice) (pārstāvis – C. Hawkes, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 12. decembra spriedumu lietā R 357/2013-2.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Flex” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 866 887

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijai pieteikto preču zīmi atzīt par neatbilstošu reģistrācijai

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/30

Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Grundig Multimedia/ITSB (“GentleCare”)

(Lieta T-188/14)

2014/C 151/39

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grundig Multimedia AG (Stansstad, Šveice) (pārstāvji – M. Neuner un S. Walter, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2014. gada 24. janvāra lēmumu lietā R 739/2013–5.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GentleCare” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 11 102 522

Pārbaudītāja lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/31

Prasība, kas celta 2014. gada 21. martā – Lubrizol France/Padome

(Lieta T-191/14)

2014/C 151/40

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lubrizol France SAS (Rouen, Francija) (pārstāvji – R. MacLean, Solicitor un B. Hartnett, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

atcelt Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1387/2013 (1), ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011, 1. un 4. pantu, ciktāl ar to prasītājai tika liegtas tiesības uz trīs nodokļa maksājumu apturēšanu saskaņā ar bijušajiem TARIC kodiem 2918.2900.80, 3811.2900.10 un 3811.9000.30, jo šajā regulā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un kļūdas pēc būtības, un tā arī tika pieņemta, pārkāpjot būtiskās formas prasības un garantijas;

—	piespriest atbildētājai un personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un pēc būtības, nosakot ka bija izpildīti piemērojamie nosacījumi, lai izbeigtu apturēt trīs autonomus nodokļa maksājumus pienācīgi nepiemērojot testu, lai noteiktu, vai pastāv pietiekams daudzums līdzīgu vai aizvietojamu Savienībā ražotu preču, kā arī pienācīgi nepiemērot kritēriju par identiskām, ekvivalentām vai aizstājējprecēm.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi būtiskas formas prasības un garantijas, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka ir pienācīgi piemēroti un īstenoti procesuālie noteikumi, saskaņā ar kuriem oponējošajiem uzņēmumiem ir jāatbild pienācīgā laikā, un lai novērstu maldinošas un neprecīzas informācijas sniegšanu iebildumos pret autonomās nodokļa maksājumu apturēšanas turpināšanu.

(1) Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV L 354, 201. lpp.).

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/32

Prasība, kas celta 2014. gada 21. martā – Cristiano di Thiene/ITSB – Nautica Apparel (“AERONAUTICA”)

(Lieta T-193/14)

2014/C 151/41

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cristiano di Thiene SpA (Thiene, Itālija) (pārstāvji – F. Fischetti un F. Celluprica, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Nautica Apparel, Inc. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 96/2013–4.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “AERONAUTICA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 18., 20., 25., 35., 42. un 43. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 508 237

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vairākas agrākas Kopienas un Apvienotās Karalistes vārdisku preču zīmju “NAUTICA” un “NAUTICA BLUE” reģistrācijas attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 8., 9., 18., 20., 25., 27. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/33

Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Bristol Global/ITSB – Bridgestone (“AEROSTONE”)

(Lieta T-194/14)

2014/C 151/42

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bristol Global Co. Ltd (Birmingham, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – F. Bozhinova, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Bridgestone Corp. (Tokija, Japāna)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 12. decembra lēmumu lietā R 916/2013–2.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “AEROSTONE”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 066 736

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdisku preču zīmju “STONE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12., 28., 35. un 37. klasē, un “BRIDGESTONE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē, reģistrācijas; plaši pazīstama preču zīme un nereģistrēts apzīmējums, kas ietver vārdisku elementu “BRIDGESTONE”

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/33

Prasība, kas celta 2014. gada 24. martā – Swedish Match North Europe/ITSB – Skruf Snus (Šņaucamās tabakas paciņas)

(Lieta T-196/14)

2014/C 151/43

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Swedish Match North Europe AB (Stokholma, Zviedrija) (pārstāvji – H. Wistam un L. Holm, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Skruf Snus AB (Stokholma, Zviedrija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2013. gada 3. decembra lēmumu lietā R 1803/2012–3;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: izstrādājuma “šņaucamās tabakas paciņas” dizainparaugs – Reģistrācija Nr. 1265805–0010

Kopienas dizainparauga īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir balstīts uz individuāla rakstura neesamību

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par apstrīdētā reģistrētā Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesamu apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas dizainparaugiem 6. panta pārkāpums

19.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/34

Prasība, kas celta 2014. gada 31. martā – Bopp/ITSB (Astoņstūris zaļas krāsas rāmī)

(Lieta T-209/14)

2014/C 151/44

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carsten Bopp (Glashütten, Vācija) (pārstāvis – C. Russ, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 9. janvāra lēmumu lietā R 1276/2013–1.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kurā attēlots astoņstūris zaļas krāsas rāmī, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē – reģistrācijas pieteikums Nr. 8 248 965

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkta pārkāpums

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 151

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 19. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 151/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 142, 12.5.2014.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2014/C 151/02	Lieta C-314/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UPC Telekabel Wien GmbH/Constantin Film Verleih GmbH, Wega Filmproduktionsgesellschaft GmbH Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Informācijas sabiedrība — Direktīva 2001/29/EK — Interneta vietne, kurā kinematogrāfijas darbi ir nodoti sabiedrības rīcībā bez autortiesību blakustiesību subjektu piekrišanas — 8. panta 3. punkts — starpnieku, kuru pakalpojumus trešās personas izmanot autortiesību vai blakustiesību pārkāpumam, jēdziens — Interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzējs — Rīkojums, kas adresēts interneta pieslēguma nodrošinātajam un kurā tam ir aizliegts piešķirt saviem klientiem piekļuvi interneta vietnei — Pamattiesību izsvēršana	2

2014/C 151/03	Lieta C-530/12 P: Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)/National Lottery Commission Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — 52. panta 2. punkta c) apakšpunkts — Pieteikums par preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar agrākām saskaņā ar valsts tiesībām iegūtām autortiesībām — ITSB veikta valsts tiesību piemērošana — Savienības tiesas ierosme	3

2014/C 151/04	Lieta C-565/12: Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Tribunal d'instance d'Orléans (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LCL Le Crédit Lyonnais, SA/Fesih Kalhan Patērētāju tiesību aizsardzība — Patēriņa kredītlīgumi — Direktīva 2008/48/EK — 8. un 23. pants — Kreditora pienākums pirms līguma parakstīšanas pārbaudīt aizņēmēja kredītspēju — Valsts tiesību norma, ar kuru noteikts pienākums pārbaudīt informāciju datu bāzē — Tiesību uz līgumiskajiem procentiem zaudēšana šāda pienākuma pārkāpuma gadījumā — Sankciju efektīvs, samērīgs un preventīvs raksturs	4

2014/C 151/05	Lieta C-612/12 P: Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums – Ballast Nedam NV/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Nīderlandes ceļu seguma bitumena tirgus — Ceļu seguma bitumena bruto cenas noteikšana — Atlaides ceļu būvētājiem noteikšana — Regula (EK) Nr. 1/2003 — 27. pants — Tiesības uz aizstāvību — Naudas soda samazināšana	4

2014/C 151/06	Lieta C-17/13: Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Alpina River Cruises GmbH, Nicko Tours GmbH/Ministero delle infrastrutture e dei trasporti – Capitaneria di Porto di Chioggia Jūras transports — Regula (EEK) Nr. 3577/92 — Jēdziens jūras kabotāža — Kruīzu pakalpojumi — Kruīzs pa Venēcijas lagūnu, Itālijas teritoriālo jūru un Po upi — Izbraukšana un ierašanās vienā un tajā pašā ostā	5

2014/C 151/07	Lieta C-151/13: Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Cour administrative d'appel de Versailles (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Le Rayon d'Or SARL/Ministre de l'Économie et des Finances Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — PVN — Piemērošanas joma — Nodokļa bāzes noteikšana — Jēdziens subsīdija, kas tieši saistīta ar cenu — Vienas likmes veselības aprūpei paredzēts maksājums, ko slimokases izmaksā veco ļaužu aprūpes iestādēm	6

2014/C 151/08	Lieta C-265/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Juzgado de lo Social Nr. 2 de Terrassa (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Emiliano Torralbo Marcos/Korota SA, Fondo de Garantía Salarial Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību — Valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, iesniedzot apelācijas sūdzību darba un sociālo jautājumu lietās — Savienības tiesību īstenošana — Neesamība — Savienības tiesību piemērošanas joma — Tiesas kompetences neesamība	7

2014/C 151/09	Lieta C-300/13: Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ayuntamiento de Benferri/Consejería de Infraestructuras y Transporte, Iberdrola Distribución Eléctrica SAU Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 85/337/EEK — Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums — Noteiktu elektroenerģijas gaisvadu līniju instalēšana — Elektroenerģijas apakšstacijas paplašināšana — Projekta neiesniegšana ietekmes uz vidi novērtējumam	7

2014/C 151/10	Lieta C-322/13: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums (Landesgericht Bozen (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ulrike Elfriede Grauel Rüffer/Katerina Pokorná Eiropas Savienības pilsonība — Nediskriminācijas princips — Civilprocesam piemērojamais valodu režīms	8

2014/C 151/11	Lieta C-64/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 7. februāra rīkojumu lietā T-492/12 Sven A. von Storch u.c./Eiropas Centrālā banka 2013. gada 10. decembrī iesniedza Sven A. von Storch u.c.	9

2014/C 151/12	Lieta C-76/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. februārī iesniedza Curtea de Apel Braşov (Rumānija) – Mihai Manea/Instituția Prefectului – județul Brașov – Serviciul Public Comunitar Regim de Permise de Conducere și Înmatriculare a Vehiculelor	10

2014/C 151/13	Lieta C-80/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. februārī iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Union of Shop, Distributive and Allied Workers (USDAW), Mrs B. Wilson/WW Realisation 1 Ltd (likvidācijas procesā), Ethel Austin Ltd, Secretary of State for Business, Innovation and Skills	10

2014/C 151/14	Lieta C-85/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. februārī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) – KPN BV/Autoriteit Consument en Markt (ACM), pārējie lietas dalībnieki: UPC Nederland BV u.c.	11

2014/C 151/15	Lieta C-90/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 24. februārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Miranda de Ebro (Spānija) – Banco Grupo Cajatres S.A./María Mercedes Manjón Pinilla un Comunidad Hereditaria formada al fallecimiento de D. Miguel Ángel Viana Gordejuela	12

2014/C 151/16	Lieta C-93/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 26. februārī iesniedza Audiencia Provincial de Navarra trešā tiesu palāta (Spānija) – Miguel Ángel Zurbano Belaza, Antonia Artieda Soria/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.	13

2014/C 151/17	Lieta C-117/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 11. martā iesniedza Juzgado de lo Social no 23 de Madrid (Spānija) – Grima Janet Nisttauz Poclava/Jose María Ariza Toledano (Taberna del Marqués)	14

2014/C 151/18	Lieta C-123/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. martā iesniedza Administrativen sad – Varna (Bulgārija) – Itales OOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika Varna pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata Agentsia za Prihodite	14

2014/C 151/19	Lieta C-129/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 20. martā iesniedza Oberlandesgericht Nürnberg (Vācija) – krimināllieta pret Zoran Spasic	15

	Vispārējā tiesa
2014/C 151/20	Apvienotās lietas T-56/09 un T-73/09: Vispārējās tiesas 2014. gada 27. marta spriedums – Saint-Gobain Glass France u.c./Komisija Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Automašīnu stiklu Eiropas tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Nolīgumi par tirgu sadali un apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju — Regula (EK) Nr. 1/2003 — Iebilde par prettiesiskumu — Naudas sodi — 2006. gada Pamatnostādņu naudas soda apmēra noteikšanai piemērošana ar atpakaļejošu spēku — Pārdošanas vērtība — Recidīvs — Papildu summa — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Naudas soda augstākā robeža — Konsolidēts grupas apgrozījums	16

2014/C 151/21	Lieta T-117/10: Vispārējās tiesas 2014. gada 28. marta spriedums – Itālija/Komisija ERAF — Finanšu atbalsta samazināšana — Reģionālā darbības programma 2000. – 2006. gadam Apūlijas (Itālija) reģionam saistībā ar mērķi Nr. 1 — Vadības vai kontroles sistēmu būtiski trūkumi, kas var izraisīt sistemātiskus pārkāpumus — Partnerības princips — Samērīgums — Regulas (EK) Nr. 1260/1999 39. panta 3. punkta b) apakšpunkts — Regulas (EK) Nr. 438/2001 4., 8., 9. un 10. pants — Pienākums norādīt pamatojumu — Kompetences neesamība	17

2014/C 151/22	Lieta T-47/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 27. marta spriedums – Intesa Sanpaolo/ITSB – equinet Bank (EQUITER) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes EQUITER reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme EQUINET — Relatīvs atteikuma pamats — Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu	17

2014/C 151/23	Lieta T-133/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 2. aprīļa spriedums – Ben Ali/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā — Līdzekļu iesaldēšana — Juridiskais pamats — Īpašumtiesības — Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts — Tiesību akta atcelšanas seku pielāgojamība laikā — Ārpuslīgumiskā atbildība — Mantiskā kaitējuma neesamība	18

2014/C 151/24	Lieta T-554/12: Vispārējās tiesas 2014. gada 27. marta spriedums – Oracle America/ITSB – Aava Mobile (AAVA MOBILE) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes AAVA MOBILE reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme JAVA — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Asociācijas iespējas neesamība — Saikne starp apzīmējumiem — Reputācija — Apzīmējumu līdzības neesamība — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts	19

2014/C 151/25	Lieta T-347/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. marta rīkojums – Hawe Hydraulik/ITSB – HaWi Energietechnik (HAWI) Kopienas preču zīme — Iebildumi — Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	19

2014/C 151/26	Lieta T-690/13: Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī – Invivo/OLAF	20

2014/C 151/27	Lieta T-91/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. februārī – Schniga/KAŠB – Brookfield New Zealand (Gala Schnitzer)	20

2014/C 151/28	Lieta T-92/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. februārī – Schniga/KAŠB – Elaris (Gala Schnitzer)	21

2014/C 151/29	Lieta T-104/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-130/11 Verile un Gjergji/Komisija 2014. gada 17. februārī iesniedza Eiropas Komisija	22

2014/C 151/30	Lieta T-117/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. februārī – Cargill/Padome	23

2014/C 151/31	Lieta T-118/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. februārī – LDC Argentina/Padome	23

2014/C 151/32	Lieta T-119/14: Prasība, kas celta 2014. gada 18. februārī – Carbio/Padome	24

2014/C 151/33	Lieta T-128/14: Prasība, kas celta 2014. gada 21. februārī – Daimler/Komisija	25

2014/C 151/34	Lieta T-139/14: Prasība, kas celta 2014. gada 19. februārī – PT Wilmar Bioenergi Indonesia un PT Wilmar Nabati Indonesia/Padome	26

2014/C 151/35	Lieta T-169/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. martā – Ferring/ITSB – Kora Corporation (Koragel)	28

2014/C 151/36	Lieta T-171/14: Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Léon Van Parys/Komisija	28

2014/C 151/37	Lieta T-181/14: Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Nürburgring/ITSB – Biedermann (Nordschleife)	29

2014/C 151/38	Lieta T-187/14: Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Sonova Holding/ITSB (Flex)	30

2014/C 151/39	Lieta T-188/14: Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Grundig Multimedia/ITSB (GentleCare)	30

2014/C 151/40	Lieta T-191/14: Prasība, kas celta 2014. gada 21. martā – Lubrizol France/Padome	31

2014/C 151/41	Lieta T-193/14: Prasība, kas celta 2014. gada 21. martā – Cristiano di Thiene/ITSB – Nautica Apparel (AERONAUTICA)	32

2014/C 151/42	Lieta T-194/14: Prasība, kas celta 2014. gada 20. martā – Bristol Global/ITSB – Bridgestone (AEROSTONE)	33

2014/C 151/43	Lieta T-196/14: Prasība, kas celta 2014. gada 24. martā – Swedish Match North Europe/ITSB – Skruf Snus (Šņaucamās tabakas paciņas)	33

2014/C 151/44	Lieta T-209/14: Prasība, kas celta 2014. gada 31. martā – Bopp/ITSB (Astoņstūris zaļas krāsas rāmī)	34

2014/C 151/45	Lieta T-542/13: Vispārējās tiesas 2014. gada 25. marta rīkojums – Nīderlande/Komisija	35