27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/1

---

PADOMES IETEIKUMS

(2014. gada 10. marts)

par stažēšanās kvalitātes sistēmu

2014/C 88/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu saistībā ar tā 153. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Krīze ir sevišķi smagi skārusi jauniešus. Pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs ir kļuvis nepieredzēti augsts, un nekas neliecina, ka tas tuvākajā laikā mazināsies. Galvenais veids, kā iesaistīt jauniešus darba tirgū, ir sekmēt viņu nodarbināmību un produktivitāti.

(2)

Lai uzlabotu jauniešu iespējas darba tirgū, ir būtiski nodrošināt netraucētu pāreju no mācībām uz nodarbinātību. Lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi – līdz 2020. gadam panākt 75 % nodarbinātības rādītāju sieviešu un vīriešu vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem, ir jāuzlabo jauniešu izglītība un jāsekmē viņu pāreja uz nodarbinātību. Dalībvalstu nodarbinātības politikas 8. pamatnostādnē dalībvalstis tiek aicinātas, lai atbalstītu jauniešus, un jo īpaši tādus, kas nestrādā un nemācās, īstenot programmas, lai palīdzētu viņiem rast pirmās darbavietas, gūt darba pieredzi vai turpmākas izglītības un apmācības iespējas, arī izmantojot darba praksi, un ātri reaģēt, ja jaunieši zaudētu darbu (1).

(3)	Pēdējo divdesmit gadu laikā stažēšanās ir kļuvusi par svarīgu atspēriena punktu ienākšanai darba tirgū.

(4)

Ja ar stažēšanās vietām, jo īpaši ar atkārtotām, tiek aizstāta pastāvīga darbavietas, īpaši iesācēju amatos, ko parasti piedāvā stažieriem, tad tiek radītas sociālekonomiskas izmaksas. Turklāt nepietiekami kvalitatīva stažēšanās, jo īpaši ar minimālu mācību saturu, nerada ne ievērojamus ieguvumus produktivitātes ziņā, ne pozitīva vēstījuma ietekmi. Sociālās izmaksas var rasties arī saistībā ar neatalgotu stažēšanos, kas var ierobežot karjeras iespējas cilvēkiem, kuriem ir nelabvēlīgi apstākļi.

(5)

Fakti liecina, ka pastāv savstarpēja saikne starp stažēšanās kvalitāti un nodarbinātības iznākumu. Tas, cik lielā mērā stažēšanās atvieglos pāreju uz nodarbinātību, atkarīgs no tās kvalitātes, proti, mācību satura un darba apstākļiem. Kvalitatīva stažēšanās dod tiešus ieguvumus produktivitātes ziņā, uzlabo atbilstību darba tirgum, kā arī sekmē mobilitāti, jo īpaši samazinot meklēšanas un pielāgošanās izmaksas gan uzņēmumiem, gan stažieriem.

(6)

Padomes Ieteikumā par garantijas jauniešiem izveidi (2) dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņemtu kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu.

(7)	Dažādos pētījumos un aptaujās ir konstatēts, ka ievērojamu daļu stažēšanās iespēju skar ar kvalitāti saistītas problēmas, visbiežāk tad, kad par stažēšanās mācību saturu un darba apstākļiem nav tieši atbildīga kāda izglītības vai apmācības iestāde.

(8)

Fakti liecina, ka ievērojamai daļai stažieru tiek vienkārši uzticēti nekvalificēti palīgdarbi. Kvalitatīva stažēšanās sniedz arī pamatotu un noderīgu mācību saturu. Tas nozīmē inter alia – konkrētu apgūstamo prasmju noteikšanu, stažiera uzraudzību un darbaudzināšanu un viņa/viņas panākumu pārraudzību.

(9)

Ir konstatētas arī problēmas, kas saistītas ar darba apstākļiem, piemēram, ilgs darba laiks, sociālā nodrošinājuma trūkums, veselības un drošības risks vai arodrisks, neliels atalgojums un/vai kompensācija vai to nemaksāšana, neskaidrības par piemērojamo tiesisko regulējumu un pārmērīgi pagarināts stažēšanās laiks.

(10)

Šobrīd dažās dalībvalstīs un nozarēs stažēšanās netiek reglamentēta un, ja regulējums pastāv, tas ir ļoti atšķirīgs un tajā ir paredzēti dažādi kvalitātes elementi vai atšķirīga īstenošanas prakse. Ja nav tiesiskā regulējuma vai instrumenta, vai arī trūkst pārredzamības attiecībā uz stažēšanās darba apstākļiem un tās mācību saturu, daudzi stažēšanās nodrošinātāji var izmantot stažierus kā lētu vai pat neatalgotu darbaspēku.

(11)	Stažēšanās kvalitātes sistēma palīdzēs uzlabot stažēšanās darba apstākļus un tās mācību saturu. Galvenais stažēšanās kvalitātes sistēmas elements ir rakstisks stažēšanās līgums, kurā norādīti izglītības mērķi, atbilstoši darba apstākļi, tiesības un pienākumi un saprātīgs stažēšanās ilgums.

(12)

Viens no cēloņiem, kāpēc stažēšanās kvalitāte ir nepietiekama, ir informācijas trūkums, un stažēšanās jomā šī problēma ir biežāk izplatīta nekā pastāvīgas nodarbinātības jomā. Stingrākas pārredzamības prasības, kas izvirzītas paziņojumiem vai sludinājumiem par stažēšanās iespējām, palīdzētu uzlabot darba apstākļus un veicinātu pārrobežu mobilitāti.

(13)

Būtiska nozīme mācību politikas un programmu izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā ir sociālajiem partneriem. Sociālo partneru, mūžilgas profesionālās orientācijas pakalpojumu sniedzēju un attiecīgo iestāžu sadarbības mērķis varētu būt – sniegt jauniešiem mērķtiecīgu informāciju par pieejamām karjeras iespējām un darba tirgos vajadzīgajām prasmēm, kā arī par stažieru tiesībām un pienākumiem. Turklāt sociālie partneri var palīdzēt īstenot stažēšanās kvalitātes sistēmu, proti, izstrādājot un darot pieejamus vienkāršus un lakoniskus stažēšanās līgumu paraugus, kas jo īpaši būtu paredzēti izmantošanai mikrouzņēmumos un pielāgoti to konkrētajām vajadzībām. Eiropas sociālie partneri 2013. gada jūlija Jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu programmā ņēma vērā Komisijas nodomu ierosināt Padomes ieteikumu šajā jomā un paziņoja savu atbalstu dalībvalstu darbībām stažēšanās kvalitātes uzlabošanai.

(14)

Viens no grūtākajiem uzdevumiem ir palielināt stažieru pārrobežu mobilitāti Savienībā, tā, lai palīdzētu sekmēt patiesu Eiropas līmeņa darba tirgu. Stažieru pārrobežu mobilitātes attīstību ierobežo dalībvalstīs pastāvošās regulējumu atšķirības. Turklāt dažos gadījumos ir konstatēts, ka stažieru pārrobežu mobilitātes administratīvie un juridiskie šķēršļi ietekmē vairākas uzņēmējas dalībvalstis. Šajā sakarā ir svarīga informācija par stažieru tiesībām uz pārrobežu mobilitāti, jo īpaši par tiesībām, kas ietvertas Direktīvā 2004/38/EK (3). Kvalitatīva stažēšanās sistēma, nosakot principus un pamatnostādnes, kas būtu jāizmanto kā atsauce, veicinās arī piekļuvi starptautiskām stažēšanās iespējām.

(15)	Stažēšanās kvalitātes sistēmas izstrāde uzlabos pārredzamību. Turklāt tā varētu palīdzēt Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) pakalpojumus attiecināt arī uz stažēšanos, tādējādi veicinot mobilitāti.

(16)

Eiropas Savienības fondi var finansiāli atbalstīt dalībvalstu programmas, kas veicina stažēšanos un piedāvā stažēšanās iespējas. Turklāt ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu tiks atbalstīta stažēšanās saistībā ar “Garantiju jauniešiem”, pievēršoties jauniešiem no tiem Savienības reģioniem, kurus visvairāk ir skāris jauniešu bezdarbs, un Eiropas Sociālais fonds (ESF) 2014. –2020. gadā būs šīs iniciatīvas līdzfinansētājs. ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu var izmantot, lai palielinātu dalībvalstu stažēšanās programmu skaitu un kvalitāti. Tas attiecas arī uz iespējamu ieguldījumu stažēšanās izmaksu segšanā, tostarp konkrētos apstākļos nodrošinot daļu pabalsta. Turklāt šie instrumenti var palīdzēt segt arī citu mācību veidu izmaksas, kurus stažieri var izvēlēties papildus savai stažēšanās iespējai, piemēram, valodu kursus.

(17)

Komisija ir uzsākusi konkrētu ESF Tehniskās palīdzības atbalsta programmu, lai palīdzētu dalībvalstīm izveidot stažēšanās programmas ar ESF atbalstu. Šajā atbalsta programmā ir sniegti stratēģiski, operatīvi un politiski ieteikumi tām valstu un reģionālajām iestādēm, kuras apsver jaunu stažēšanās programmu izveidi vai pašreizējo programmu modernizēšanu.

(18)	Padome 2011. gada maija Rezolūcijā par strukturēto dialogu attiecībā uz jauniešu nodarbinātību norādīja, ka ir vēlama stažēšanās kvalitātes sistēma, lai garantētu šādas pieredzes izglītojošu vērtību.

(19)	Padome 2011. gada 17. jūnija secinājumos “Jaunatnes nodarbinātības veicināšana, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus” aicināja Komisiju sniegt norādes par kvalitatīvas stažēšanās nosacījumiem, izmantojot stažēšanās kvalitātes sistēmu.

(20)

Eiropas Parlaments 2012. gada 14. jūnija rezolūcijā “Virzība uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu” aicināja Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu Padomes Ieteikumam par stažēšanās kvalitātes sistēmu un noteikt minimālos standartus kvalitatīvu prakses vietu piedāvāšanai un aizpildīšanai.

(21)	Eiropadome 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē aicināja Komisiju izskatīt iespēju attiecināt EURES portāla darbību arī uz stažēšanos.

(22)	Eiropadomes 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos Komisija tika aicināta ātri pabeigt darbu ar stažēšanās kvalitātes sistēmu.

(23)

Saistībā ar 2012. gada 6. un 7. decembra Jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu kopumu Komisija ar sociālajiem partneriem sāka apspriešanos par stažēšanās kvalitātes sistēmu. ES sociālie partneri savās atbildēs informēja Komisiju, ka tie neplāno sākt sarunas par autonomu nolīgumu saskaņā ar LESD 154. pantu.

(24)	Eiropadome 2013. gada 27. un 28. jūnijā no jauna apstiprināja, ka stažēšanās kvalitātes sistēma būtu jāizveido 2014. gada sākumā.

(25)	Kvalitātes sistēma ir svarīgs atsauces punkts, lai noteiktu, kas veido kvalitatīvas stažēšanās piedāvājumu saskaņā ar Padomes Ieteikumu par garantijas jaunatnei izveidi.

(26)	Saskaņā ar 2014. gada izaugsmes pētījumu ir būtiski atvieglot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, jo īpaši palielinot kvalitatīvu prakšu un arodprakšu pieejamību.

(27)	Šajā ieteikumā “stažēšanās” ir ierobežota ilguma, apmaksāta vai neapmaksāta darba prakse, kurā ir ietverts mācīšanās un apmācības elements, lai gūtu praktisku un profesionālu pieredzi ar mērķi uzlabot nodarbināmību un atvieglot pāreju uz pastāvīgu nodarbinātību.

(28)

Šis ieteikums neattiecas uz tādu profesionālo pieredzi, kas ir daļa no formālās izglītības vai profesionālās izglītības un apmācības mācību programmas. Šis ieteikums neattiecas uz stažēšanos, kuras saturs ir reglamentēts valsts tiesību aktos un kura ir obligāta prasība. lai iegūtu konkrētu profesiju (piemēram, medicīnā, arhitektūrā u. c.).

(29)	Ņemot vērā šā ieteikuma būtību un mērķus, to nevajadzētu interpretēt tā, ka tas liegtu dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stažieriem labvēlīgākus noteikumus nekā ieteiktie,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM

1.	Uzlabot stažēšanās kvalitāti, jo īpaši mācību un apmācības saturu un darba apstākļus, lai atvieglotu pāreju no izglītības, bezdarba vai bezdarbības posma uz darbu, pieņemot turpmāk izklāstītos stažēšanās kvalitātes sistēmas principus.

Rakstiska stažēšanās līguma noslēgšana

2.	Prasīt, lai stažēšanās notiktu saskaņā ar rakstisku līgumu, ko stažieris un stažēšanās nodrošinātājs noslēguši stažēšanās sākumā.

3.	Prasīt, lai stažēšanās līgumos būtu norādīti izglītības mērķi, darba apstākļi, tas, vai stažēšanās nodrošinātājs maksās stažierim pabalstu vai kompensāciju, pušu tiesības un pienākumi saskaņā ar piemērojamiem ES un valstu tiesību aktiem, kā arī stažēšanās ilgums, kā minēts 4.–12. ieteikumā.

Mācību un apmācības mērķi

4.	Veicināt paraugprakses īstenošanu attiecībā uz mācību un apmācības mērķiem, lai palīdzētu stažieriem gūt praktisku pieredzi un apgūt attiecīgās prasmes; ar stažieriem uzticētajiem uzdevumiem būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana.

5.	Mudināt stažēšanās nodrošinātājus norīkot stažieriem vadītāju, kuram būtu stažierim jāsniedz norādījumi par uzticēto uzdevumu izpildi, jāpārrauga un jānovērtē viņa/viņas panākumi.

Stažieriem piemērojamie darba apstākļi

6.	Nodrošināt, lai tiktu ievērotas piemērojamos ES un valstu tiesību aktos noteiktās stažieru tiesības un darba apstākļi, tostarp maksimālā nedēļas darba laika ierobežojumi, obligātais ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposms, kā arī attiecīgā gadījumā tiesības uz obligātajām brīvdienām.

7.	Mudināt stažēšanās nodrošinātājus precizēt, vai viņi nodrošina veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī iespējas izmantot slimības atvaļinājumu.

8.	Prasīt, lai stažēšanās līgumā būtu precizēts, vai tiks maksāts pabalsts vai kompensācija, un, ja tiks maksāts, lai būtu norādīts pabalsta vai kompensācijas apmērs.

Tiesības un pienākumi

9.	Mudināt attiecīgās puses nodrošināt, lai stažēšanās līgumā būtu norādītas stažiera un stažēšanās nodrošinātāja tiesības un pienākumi, tostarp – vajadzības gadījumā – stažēšanās nodrošinātāja konfidencialitātes politika un intelektuālā īpašuma tiesības.

Saprātīgs ilgums

10.	Nodrošināt saprātīgu stažēšanās ilgumu, kas parasti nepārsniedz sešus mēnešus, izņemot gadījumus, kad ilgāka stažēšanās ir pamatota, ņemot vērā valsts praksi.

11.	Precizēt apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem pēc sākotnējā stažēšanās līguma termiņa beigām stažēšanos var pagarināt vai atjaunot.

12.	Veicināt to, lai stažēšanās līgumā norādītu, ka gan stažieris, gan stažēšanās nodrošinātājs ar rakstisku paziņojumu var pārtraukt stažēšanos, par to informējot pietiekami ilgu laiku iepriekš, ņemot vērā stažēšanās ilgumu un attiecīgās valsts praksi.

Pienācīga stažēšanās atzīšana

13.	Veicināt stažēšanās laikā apgūto zināšanu, prasmju un iemaņu atzīšanu un apstiprināšanu un mudināt stažēšanās nodrošinātājus, balstoties uz novērtējumu, tās apliecināt ar sertifikātu.

Pārredzamības prasības

14.

Mudināt stažēšanās nodrošinātājus paziņojumos par vakancēm un sludinājumos iekļaut informāciju par stažēšanās noteikumiem un nosacījumiem, jo īpaši par to, vai ir paredzēts pabalsts un/vai kompensācija, un veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem; mudināt stažēšanās nodrošinātājus sniegt informāciju par darbā pieņemšanas politiku, tostarp to stažieru īpatsvaru, kuri pieņemti darbā pēdējos gados.

15.	Mudināt nodarbinātības dienestus un citus profesionālās orientācijas pakalpojumu sniedzējus, kad tie sniedz informāciju par stažēšanos, piemērot prasības par pārredzamību.

Pārrobežu stažēšanās

16.	Veicināt stažieru pārrobežu mobilitāti Eiropas Savienībā, inter alia precizējot valstu tiesisko regulējumu par stažēšanos un paredzot skaidrus noteikumus par stažieru uzņemšanu no citām dalībvalstīm un stažieru nosūtīšanu uz tām, kā arī samazinot administratīvās formalitātes.

17.	Izskatīt iespēju izmantot paplašināto EURES tīklu un EURES portālā apmainīties ar informāciju par apmaksātu stažēšanos.

Eiropas strukturālo un ieguldījumu fondu izmantošana

18.

Plānošanas periodā (2014.–2020. gadā) izmantot Eiropas strukturālos un ieguldījumu fondus, t. i., Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī attiecīgā gadījumā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, lai palielinātu stažēšanās kvalitāti un skaitu, tostarp īstenojot efektīvu partnerību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Stažēšanās kvalitātes sistēmas piemērošana

19.	Īstenot atbilstošus pasākumus, lai pēc iespējas drīz piemērotu stažēšanās kvalitātes sistēmu.

20.	Līdz 2015. gada beigām informēt Komisiju par pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo ieteikumu.

21.	Veicināt sociālo partneru aktīvu līdzdalību stažēšanās kvalitātes sistēmas piemērošanā.

22.	Veicināt nodarbinātības dienestu, izglītības iestāžu un apmācības nodrošinātāju aktīvu līdzdalību stažēšanās kvalitātes sistēmas piemērošanā.

NORĀDA, KA KOMISIJA PAREDZ:

23.	Veicināt ciešu sadarbību ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, lai ātri piemērotu šo ieteikumu.

24.	Pārraudzīt – sadarbībā ar dalībvalstīm un jo īpaši ar Nodarbinātības komitejas starpniecību – progresu, kas panākts stažēšanās kvalitātes sistēmas piemērošanā saskaņā ar šo ieteikumu, un analizēt ieviestās politikas radīto ietekmi.

25.	Ziņot par šā ieteikuma piemērošanas gaitu, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

26.	Strādāt kopā ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, nodarbinātības dienestiem, jauniešu un stažieru organizācijām un citām ieinteresētajām personām, lai veicinātu šā ieteikuma īstenošanu.

27.	Aicināt un atbalstīt dalībvalstis, tostarp veicinot paraugprakses apmaiņu starp tām, 2014.–2020. gada plānošanas periodā izmantot Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu vai citus Eiropas fondus, lai palielinātu stažēšanās skaitu un kvalitāti.

28.	Kopā ar dalībvalstīm izskatīt iespēju iekļaut apmaksātu stažēšanos EURES darbības jomā un izveidot specializētu tīmekļa vietni par valstu tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz stažēšanos.

---

(1)  Padomes Lēmums (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2010/707/ES, (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).

(2)  OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/5

---

Euro maiņas kurss (1)

2014. gada 26. marts

2014/C 88/02

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3791
JPY	Japānas jena	141,25
DKK	Dānijas krona	7,4651
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83360
SEK	Zviedrijas krona	8,9032
CHF	Šveices franks	1,2216
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,3320
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,459
HUF	Ungārijas forints	312,27
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,1803
RON	Rumānijas leja	4,4717
TRY	Turcijas lira	3,0445
AUD	Austrālijas dolārs	1,4934
CAD	Kanādas dolārs	1,5398
HKD	Hongkongas dolārs	10,6995
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6018
SGD	Singapūras dolārs	1,7479
KRW	Dienvidkorejas vona	1 482,41
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,7398
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,5631
HRK	Horvātijas kuna	7,6645
IDR	Indonēzijas rūpija	15 736,96
MYR	Malaizijas ringits	4,5498
PHP	Filipīnu peso	61,857
RUB	Krievijas rublis	48,8965
THB	Taizemes bāts	44,945
BRL	Brazīlijas reāls	3,1784
MXN	Meksikas peso	18,0986
INR	Indijas rūpija	82,8850

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/6

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2014/C 88/03

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Latvija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar ES noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Latvija

Piemiņas monētas tematika: Rīga – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta

Dizainparauga apraksts: Attēla centrā redzams Rīgas siluets un pilsētas vēsturiskais centrs, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Attēla augšpusē redzams uzraksts “EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA”, apakšā – kultūras galvaspilsētas nosaukums un emisijas gads “RĪGA – 2014”, un zem tiem – emitentvalsts norāde “LV”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 1 miljons monētu

Aptuvenais emisijas datums: 2014. gada septembris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/7

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2014/C 88/04

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Portugāle

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar ES noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Portugāle

Piemiņas monētas tematika: 25. aprīļa revolūcijas 40. gadadiena

Dizainparauga apraksts: Divas līknes shematiski attēlo neļķi, revolucionāro kustību simbolizējošo ziedu, kas bijis arī revolūcijas nosaukuma pamatā. Zieda augšpusē redzams emitentvalsts nosaukums “PORTUGAL” un ģerbonis. Attēla centrā redzams notikuma datums “25 DE ABRIL” (25. aprīlis), apakšā ir uzrakstīts kopš revolūcijas apritējušo gadu skaits “40 ANOS” (40 gadu) un emisijas gads “2014”. Simbolizējot pacilātības pilno laikposmu pēc notikuma, burtu un ciparu forma atgādina burtus un ciparus, ko pirms 40 gadiem izmantoja plakātos un citos politiskās informācijas līdzekļos.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 500 000 monētu

Emisijas datums: 2014. gada aprīlis.

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/8

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2014/C 88/05

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Portugāle

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar ES noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Portugāle

Piemiņas monētas tematika: Starptautiskais ģimenes lauksaimniecības gads

Dizainparauga apraksts: Monētas centrālajā daļā attēloti darbarīki, ko visbiežāk izmanto tradicionālajā lauksaimniecībā, un lauksaimniecības ražojumi: centrā vista un ap to ķirbji, kartupeļu grozs un citi dārzeņi, un ziedi. Kreisajā pusē puslokā redzams piemiņas monētas temats “AGRICULTURA FAMILIAR” (ģimenes lauksaimniecība), un labajā pusē puslokā – emitentvalsts nosaukums “PORTUGAL”, aiz tā – emisijas gads “2014”. Apakšā kreisajā pusē ir kaltuves zīme “INCM”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 500 000 monētu

Emisijas datums: 2014. gada oktobris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/9

---

PAZIŅOJUMS PAR ATKLĀTO KONKURSU

2014/C 88/06

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) rīko atklāto konkursu:

EPSO/AD/278/14 – Administratori (AD 7) šādās jomās:

1.	Digitālā kriminālistika

2.	Operatīvā analīze

Paziņojums par konkursu ir publicēts 24 valodās Oficiālā Vēstneša C sērijā 88 A 2014. gada 27. martā.

Papildu informācija atrodama EPSO tīmekļa vietnē http://blogs.ec.europa.eu/eu-careers.info/

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/10

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 15. novembris)

lietā E-10/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(EEZ/EBTA valsts saistību neizpilde – Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija))

2014/C 88/07

Lietā E-10/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus, lai savos tiesību aktos pareizi īstenotu 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktu un 2. panta 2. punkta a)–b) apakšpunktu aktā, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVIII pielikuma 21.b punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis-referents) un Páll Hreinsson – 2013. gada 15. novembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka Islande, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus, lai savos tiesību aktos pareizi īstenotu 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktu un 2. panta 2. punkta a)–b) apakšpunktu aktā, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVIII pielikuma 21.b punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/11

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 15. novembris)

lietā E-9/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģijas Karalisti

(EEZ valsts saistību neizpilde – Komisijas 2010. gada 5. jūlija Direktīva 2010/48/ES, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm)

2014/C 88/08

Lietā E-9/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģijas Karalisti attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus vai nepaziņojot EBTA Uzraudzības iestādei par visiem pasākumiem, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIII pielikuma II nodaļas 16.a punktā (Komisijas 2010. gada 5. jūlija Direktīva 2010/48/ES, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Norvēģijas Karaliste (izņemot attiecībā uz direktīvas II pielikuma 3. punktu par tehniskās apskates apliecībām, kurš jāīsteno tikai līdz 2013. gada 31. decembrim) nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis referents) – 2013. gada 15. novembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot visus pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIII pielikuma II nodaļas 16.a punktā (Komisijas 2010. gada 5. jūlija Direktīva 2010/48/ES, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Norvēģijas Karaliste (izņemot attiecībā uz direktīvas II pielikuma 3. punktu par tehniskās apskates apliecībām, kurš jāīsteno tikai līdz 2013. gada 31. decembrim) nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu;

2.	piespriež Norvēģijas Karalistei segt tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/12

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 15. novembris)

lietā E-11/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(Līgumslēdzējas puses saistību neizpilde – 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību)

2014/C 88/09

Lietā E-11/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka, pareizi neīstenojot 9. panta 1. un 2. punktu un 10. pantu aktā, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu IX pielikuma 13.b punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs un tiesnesis referents Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson – 2013. gada 15. novembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka, noteiktajā termiņā pareizi neīstenojot 9. panta 1. un 2. punktu un 10. pantu aktā, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu IX pielikuma 13.b punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/13

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 27. novembris)

lietā E-6/13

Metacom AG pret Rechtsanwälte Zipper & Collegen

(Advokātu brīvība sniegt pārrobežu pakalpojumus – Direktīva 77/249/EEK – Pārstāvība – Paziņošanas prasība valsts tiesību aktos – Nepaziņošanas sekas)

2014/C 88/10

Lietā E-6/13 Metacom AG pret Rechtsanwälte Zipper & Collegen pēc Fürstliche Landgericht des Fürstentums Liechtenstein (Lihtenšteinas Firstistes tiesa) PIEPRASĪJUMA EBTA Tiesai, ievērojot 34. pantu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, sniegt interpretāciju par Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis- referents) un Páll Hreinsson – 2013. gada 27. novembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

1.

Advokāts, savā vārdā ierosinot tiesvedību EEZ valstī, kura nav viņa reģistrācijas valsts, var to darīt saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un Direktīvu 77/249/EEK, ja viņš veic profesionālos pienākumus un ja uzņemošās valsts tiesību sistēma paredz, ka advokāts var rīkoties savā vārdā kā advokāts tiesas procesos.

2.

Tāda valsts tiesību norma kā Lihtenšteinas Advokātu likuma 59. pants, kurā noteikts, ka citā EEZ valstī reģistrētam advokātam jebkuros apstākļos un pēc savas ierosmes ir ne tikai jāuzrāda advokāta kvalifikāciju apstiprinoši dokumenti, bet arī pirms pakalpojumu sniegšanas attiecīgajā valstī un turpmāk ik gadu jāinformē uzņemošās valsts kompetentās iestādes, ir pretrunā ar Direktīvas 77/249/EEK 7. panta 1. punktu un EEZ līguma 36. pantu.

3.	Tādas valsts tiesību normas kā Lihtenšteinas Advokātu likuma 59. panta neievērošana nevar būt pietiekams apsvērums saistībā ar iespēju pieprasīt maksu par juridiskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar advokāta pārrobežu pakalpojumu sniegšanu.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/14

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 6. decembris)

lietā E-15/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(EEZ valsts saistību neizpilde – Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību)

2014/C 88/11

Lietā E-12/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus vai nepaziņojot EBTA Uzraudzības iestādei par pasākumiem, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIX pielikuma 7.d punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis referents) – 2013. gada 6. decembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIX pielikuma 7.d punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/15

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 6. decembris)

lietā E-16/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(Līgumslēdzējas puses saistību neizpilde – Pasākumu neīstenošana – Direktīva 2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem)

2014/C 88/12

Lietā E-16/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus vai nepaziņojot EBTA Uzraudzības iestādei par pasākumiem, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIX pielikuma 7.b punktā (Direktīva 2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs un tiesnesis-referents Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson – 2013. gada 6. decembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka, noteiktajā termiņā pareizi neīstenojot aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XIX pielikuma 7.b punktā (Direktīva 2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu;

2.	piespriež Islandei segt šīs tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/16

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 6. decembris)

lietā E-17/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(Līgumslēdzējas puses saistību neizpilde – Direktīva 2009/44/EK – Pasākumu neīstenošana)

2014/C 88/13

Lietā E-17/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus vai nepaziņojot EBTA Uzraudzības iestādei par visiem pasākumiem, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu 2. pantu aktā, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu IX pielikuma 16.b punkta pirmajā ievilkumā un XII pielikuma 4. punkta pirmajā ievilkumā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis referents) un Páll Hreinsson – 2013. gada 6. decembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka Islande, noteiktajā termiņā nepieņemot visus pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu 2. pantu aktā, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu IX pielikuma 16.b punkta pirmajā ievilkumā un XII pielikuma 4. punkta pirmajā ievilkumā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/17

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2013. gada 6. decembris)

lietā E-18/13

EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi

(Līgumslēdzējas puses saistību neizpilde – Direktīva 2001/81/EK – Pasākumu neīstenošana)

2014/C 88/14

Lietā E-18/13 EBTA Uzraudzības iestāde pret Islandi attiecībā uz PRASĪBU paziņot, ka, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus vai nepaziņojot EBTA Uzraudzības iestādei par visiem pasākumiem, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XX pielikuma 21.ar punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, Islande nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu, Tiesa šādā sastāvā – priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis referents) un Páll Hreinsson – 2013. gada 6. decembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Ar šo Tiesa:

1.

paziņo, ka Islande, noteiktajā termiņā nepieņemot visus pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu aktu, kas minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XX pielikuma 21.ar punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām) un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, nav izpildījusi saistības saskaņā ar minēto aktu un EEZ līguma 7. pantu;

2.	piespriež Islandei segt tiesāšanās izdevumus.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/18

---

Staatsgerichtshof des Fürstentums Liechtenstein2013. gada 29. oktobra lūgums EBTA Tiesai sniegt kosultatīvu atzinumu lietā Casino Admiral AG pret Wolfgang Egger

(lieta E-24/13)

2014/C 88/15

Ar 2013. gada 6. novembra vēstuli, kuru EBTA Tiesas kanceleja saņēma 2013. gada 8. novembrī, Staatsgerichtshof des Fürstentums Liechtenstein (Lihtenšteinas Firstistes Valsts tiesa) lūdza Tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Casino Admiral AG pret Wolfgang Egger par šādiem jautājumiem.

1.	Kādas ir EEZ tiesību aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu (īpaši EKL 43. un 49. pants un no tā atvasinātais pārskatāmības pienākums) vispārīgās prasības attiecībā uz kazino koncesiju piešķiršanas procedūru?

2.	Vai EEZ tiesību akti un Eiropas Savienības tiesību akti pieprasa iestādei, kas vēlas piešķirt koncesiju, konkursa paziņojuma publicēšanas brīdī norādīt, kā tā paredz papildināt un sīkāk noteikt aktā un regulā minētās prasības?

3.

Vai, piešķirot koncesiju, īpaši saistībā ar attiecīgā konkursa procedūru ir vispārīgs pienākums sniegt iepriekšēju paziņojumu par relatīvo nozīmi, kas attiecināma uz piešķiršanas kritērijiem? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, kādas prasības EEZ tiesību akti un Eiropas Savienības tiesību akti nosaka attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj šajā iepriekšējā paziņojumā?

4.	Vai EEZ tiesību aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības konkrētajā gadījumā tika izpildītas?

5.

Ja EBTA Tiesa atklāj, ka konkursa procedūra neatbilda EEZ tiesību aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām: a) vai EEZ tiesību akti un Eiropas Savienības tiesību akti paredz noteiktas juridiskas sekas par tāda veida procesuālām kļūdām? b) vai tāda veida procesuālas kļūdas var tikt novērstas? Ja tā, pie kādiem nosacījumiem? c) vai konkrētajā gadījumā bija atbilstoši prasībām atlikt visu konkursa un koncesiju piešķiršanas procedūru?

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/19

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.7153 – BNPP/LaSer)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2014/C 88/16

1.

Komisija 2014. gada 18. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums BNP Paribas SA (“BNPP”, Francija) ar meitasuzņēmuma BNP Paribas Personal Finance (“BNPP PF”, Francija) starpniecību Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu LaSer SA (“LaSer”, Francija), iegādājoties akcijas. Uzņēmumu LaSer šobrīd kopīgi kontrolē BNP PF un uzņēmums Galerie Lafayette SA

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — grupa BNP Paribas: darbojas pasaules mērogā banku mazumtirdzniecības pakalpojumu un finanšu pakalpojumu (tas attiecas uz BNPP PF), finansējumu un ieguldījumu tirgos, kā arī aktīvu pārvaldības un apdrošināšanas tirgos, — uzņēmums LaSer: galvenokārt specializējies patēriņa kredītu, proti, aizdevumu, individuālo aizdevumu, atjaunojamo kredītu, piešķiršanas jomā, kā arī maksājumu risinājumu sniegšanas jomā Francijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Norvēģijā un Nīderlandē. Uzņēmums darbojas arī lojalitātes programmu īstenošanas un dialogtirdzniecības pakalpojumu sniegšanas jomā.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7153 – BNPP/LaSer uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/20

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2014/C 88/17

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“COPPA PIACENTINA”

EK Nr.: T-PDO-0117-01102-08.04.2013

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Cita (norādīt sīkāk)

2.   Grozījuma veids

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Produkta apraksts

—

Svītrots teikums, ar kuru “Coppa Piacentina” ražošanai paredzēts izmantot svaigas cūku ciskas, kā minēts kopsavilkumā (Apraksta 4.2. punkts). Ar grozījumu iecerēts labot nesaderību starp kopsavilkumu, kas 2010. gada 16. novembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 311. numura 20. lappusē. Patiešām, produkta specifikācijas 3. punktā aprakstītajās prasībās attiecībā uz izejvielu, kas izmantojama “Coppa Piacentina” ražošanai, vienmēr bijis paredzēts izmantot augšējās kakla daļas muskuļaudus, kas iegūti no Itālijas smaga svara cūkām, un nevis cūku ciskas, kā varētu secināt no kopsavilkuma.

Ražošanas metode

Ar grozījumu, ar kuru atceļ obligāto noteikumu atdalīt kakla muskuļaudus siltus – šāda atdalīšanas paliek iespējama – ļauj veikt šādu darbību arī īpašās gaļas sadalīšanas iekārtās, kas nodrošina labākus rezultātus to izejvielu iegūšanā, kuras vajadzīgas produkta gatavošanai.

Nitrītu izmantošanas ieviešana, vienmēr ievērojot ar likumu noteiktos daudzumus, ir vajadzīga tādēļ, ka nitrīti apvienojumā ar nitrātiem nodrošina efektīvāku aizsardzību pret patogēniem un oksidāciju ar ACVN “Coppa Piacentina” apzīmētā produkta ražošanas posmu laikā.

Prasīts ieviest cukuru izmantošanu sāļajā maisījumā, lai nodrošinātu produktam labāku stabilizāciju nogatavošanas laikā. Pieļaujamais cukuru saturs ir 1,5 kg uz 100 kilogramiem svaigas gaļas.

Ar grozījumu, ar kuru pieļauj izmantot cūkas zarnu apvalkus un ne tikai cūkas parietālo vēderplēvi fasējumam, atļauts izmantot ražošanai piemērotus apvalkus, un tas atbilst reālajiem tirgus apstākļiem, kuros notikušas pārmaiņas, kas iepriekš paredzēto apvalku veidu noteikšanu dara ārkārtīgi grūtu (dažos gadījumos pat neiespējamu).

Uzskatīts par vajadzīgu ieviest iespēju līdztekus pārsiešanai izmantot tīklveida pārvalkus, lai nodrošinātu produktam viendabīgāku nosusināšanu, kas ļauj sasniegt augstākus kvalitātes rādītājus.

Pielaides (+ 10 %) ieviešana nogatavošanas vides mitruma parametriem veicina ar ACVN apzīmētā produkta kvalitātes uzlabošanu. Šodien pieprasa arvien vairāk nogatavinātus produktus, arī tādus, kas nogatavināti ilgāk par specifikācijā paredzēto minimālo laiku. Šādos gadījumos konstatēts, ka nogatavināšanas paildzināšana var izraisīt gaisa iekļūšanu un rezultātā – produkta oksidēšanos, ja vide nav pienācīgi mitrināta. Šo iemeslu dēļ ir lietderīgi pieļaut lielāku elastību attiecībā uz nogatavināšanas vietas mitruma parametriem.

Uzskatīts par vajadzīgu paredzēt, ka nogatavināšanas posmu var pabeigt arī telpās, kas neatrodas līdz pusei zemē ieraktās ēkās, ja vien pastāv optimāli nogatavināšanas apstākļi un gaisa cirkulācija ir pietiekama. Patiešām, tas, ka produkts nav ticis turēts telpās, kas atrodas līdz pusei zemē ieraktās ēkās uz laika posmu, kas pat nav precizēts, nekaitē tradicionālās nogatavināšanas optimālam iznākumam. Raksturīga “Coppa Piacentina” nogatavināšanas posma iezīme ir šā posma lielais ilgums – vismaz seši mēneši –: šajā laika posmā apgabala mitrā klimata ietekme un ražotāju spēja noteikt šajā periodā pareizos mitruma un temperatūras apstākļus katrā posmā un novērtēt to ietekmi uz produkta nogatavināšanu ļauj ar šo ACVN apzīmētā produkta ražošanā sasniegt izcili labus rezultātus. Apgabala ražotāju pieredze garantē optimālus nogatavināšanas apstākļus neatkarīgi no tā, ka nogatavināšanas telpa atrodas līdz pusei zemē ieraktā ēkā, vienlaicīgi saglabājot pastāvīgu saikni ar vidi.

Visbeidzot, minimālā 4 % pelnu satura pazemināšana līdz 1 % veikta, lai atbilstu minimālajam atļautajam sāls saturam, no kura pelnu saturs ir tieši atkarīgs un turklāt saderīgs ar pastāvīgo tendenci samazināt sāls daudzumu pārtikā.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (3)

“COPPA PIACENTINA”

EK Nr.: T-PDO-0117-01102-08.04.2013

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Apraksts

“Coppa Piacentina”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Coppa Piacentina” ir sālīts un dabiski nogatavināts cūkgaļas produkts, ko uzglabā svaigu. To iegūst no kakla daļas augšpuses muskuļaudiem. Gatavajam produktam ir cilindriska forma, kas galos ir nedaudz plānāka; pēc konsistences produkts ir blīvs, nav elastīgs; griezuma vietā šķēle ir viendabīga, sarkanā krāsā, kas mijas ar sārti baltu krāsu speķa cauraugušajās daļās.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Coppa Piacentina” ir iegūta no cūkām, kas audzētas un nokautas Emīlijas Romaņjas un Lombardijas reģionā. Uz nosaukumu “Coppa Piacentina” attiecas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 3. punktā minētā atkāpe.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Jāievēro sīki aprakstīti noteikumi par barības devas izmantošanu un sastāvu. Cūku ēdināšana noris divos posmos, un tās pamatā ir galvenokārt graudkopības produkcija, kas iegūta 3.3. punktā noteiktajā makroapgabalā. Cūku vidējo barības devu veido galvenokārt kukurūzas kliju rauši, arī mieži, klijas, soja un minerālbarības piedevas. Siera rūpniecības blakusprodukti (sūkalas, piena receklis un paniņas) lielākoties iegūti no siernīcām, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi “Coppa Piacentina” ražošanas posmi – sālīšana, pārsiešana, nosusināšana un nogatavināšana – noris 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Visām darbībām saistībā ar iepakošanu, sagriešanu šķēlēs un porcijās jānotiek izraudzītās pārbaudes struktūras uzraudzībā un vienīgi 4. punktā norādītajā pārstrādes apgabalā. Lai nodrošinātu produkta oriģinālo un sevišķo īpašību saglabāšanu, darbības saistībā ar iepakošanu un sagriešanu šķēlēs un porcijās ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā veic personāls ar speciālām zināšanām par produktu. Kad šķēlēs sagrieztais produkts ir atbrīvots no apvalka, tad, nonākot nepazīstamos vides apstākļos, var sākties oksidācija, kā rezultātā šķēļu un griezuma vietas virsma iebrūninās; līdz ar to produkta liesā daļa zaudē raksturīgo koši sarkano krāsu, bet speķa daļa parūgtinās un mainās aromāts.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Produktu piedāvājot tirgū, tam jābūt ar norādi “Coppa Piacentina”.

Nosaukumam “Coppa Piacentina” uz etiķetes jābūt uzrakstītam ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem, kas krasi atšķiras no burtiem, kuri izmantoti visos pārējos etiķetes uzrakstos; tieši aiz nosaukuma ir norāde “Denominazione di Origine Protetta” (“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”).

Ir aizliegts pievienot jebkādu papildu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Tomēr ir atļauts izmantot norādes, kurās ir atsauce uz vārdiem un uzvārdiem vai nosaukumiem, tirdzniecības nosaukumiem vai privātiem zīmoliem, ja vien tie nav ar cildinošu nozīmi vai tādi, kas var maldināt patērētāju, kā arī to cūkkopības saimniecību nosaukumiem, kurās audzēti dzīvnieki šā produkta ražošanai.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Coppa Piacentina” ražošanas apgabalā ietilpst visa Pjačencas (Piacenza) provinces teritorija, taču ražošana notiek apvidos, kuru augstums virs jūras līmeņa nepārsniedz 900 metrus.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Produkta “Coppa Piacentina” ražošanas aizsākumi meklējami jau seno romiešu laikos, un tā pārmantota no paaudzes paaudzē, koncentrējoties Pjačencas provinces ģeogrāfiskajā apgabalā.

“Coppa Piacentina” ražošanas apgabala nozīme ir saistīta ar tipiskas lauku kultūras attīstību visā Padānijā, kuras teritorijā (Emīlija Romaņja un Lombardija) iegūst izejvielu. Izejvielas sagādes apgabalā lopkopības attīstība ir saistīta ar graudaugu kultūru audzēšanu plašā mērogā un šauri specializētajā siera rūpniecībā izmantotajām piena pārstrādes sistēmām, kas noteica vietējās cūkkopības ražošanas virzienu.

Pjačencas provinces vietējie ražotāji ir izkopuši un nodevuši nākamajām paaudzēm īpašu prasmi gaļas gabalu atlasē un apstrādē. Uzņēmējiem vajadzīgas īpašas zināšanas, lai pienācīgi sagatavotu un aplīdzinātu gaļas izgriezumus, atdalot tauku atlikumus un sīkus liesuma gabaliņus. Šīs darbības pareizi sagatavo muskuļaudu izgriezumus turpmākajām sālīšanas un pārsiešanas darbībām.

Vēsās un ūdeņiem bagātās ielejas un mežainie pauguri pozitīvi ietekmē vietējos produkta nogatavināšanas apstākļus.

5.2.   Produkta specifika

“Coppa Piacentina” ir raksturīga cilindriska forma, kas galos ir nedaudz plānāka. Pēc konsistences produkts ir blīvs, nav elastīgs. Garša saldena, maiga; līdz ar nogatavināšanas paildzināšanos garša kļūst izsmalcinātāka. Ārējā daļa ir klāta ar plānu pelējuma kārtiņu, kas attīstījusies nogatavināšanas laikā. Griezuma vietā šķēle ir sarkanā krāsā, kas mijas ar sārti baltu krāsu speķa cauraugušajās daļās.

Muskuļaudu izgriezumi, ko izmanto “Coppa Piacentina” ražošanā, iegūti no Itālijas smaga svara cūkām.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Produktam “Coppa Piacentina” noteikto prasību izpilde atkarīga no vides apstākļiem, kā arī dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem. Izejvielas īpašības sevišķi cieši saistītas ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu, kurā attīstījušies lopkopības paņēmieni Itālijas smaga svara cūku audzēšanā, kas ir noteicoši ietekmējuši tā gaļas izgriezuma kvalitāti, kuru izmanto “Coppa Piacentina” ražošanā.

Turklāt “Coppa Piacentina” apstrāde, ko veic Pjačencas provincē, ir saistīta ar vietējiem uzņēmējiem, kas laika gaitā ir izkopuši īpašas zināšanas lieso gaļas izgriezumu aplīdzināšanā, kas produktam piešķir tam raksturīgo formu, kas galos ir nedaudz plānāka.

Ražotāju tehniskās zināšanas sālīšanas darbību veikšanā apvienojumā ar lielisko prasmi nogatavināšanas posmu pārvaldībā turklāt liecina par “Coppa Piacentina” saikni ar šā produkta ražošanas apgabalu.

Vides faktori ir cieši saistīti ar ražošanas apgabala raksturīgajām īpašībām un jo sevišķi ar klimatu, kas noteicoši ietekmē gatavā produkta īpašības, veicinot produkta nogatavināšanas posmu veiksmīgu norisi.

Viss komplekss – “izejviela–produkts–nosaukums” – ir saistīts ar šā apgabala sociāli ekonomiskās attīstības īpatnībām, no kurām dažas citur nav sastopamas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad noklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4)  Skat. 3. atsauci.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/25

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2014/C 88/18

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“SALAME PIACENTINO”

EK Nr.: IT-PDO-0117-01104-08.04.2013

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Cita (norādīt sīkāk)

2.   Grozījuma veids

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Produkta apraksts

—

Svītrots posms, ar kuru “Salame Piacentino” ražošanai paredzēts izmantot svaigas cūku ciskas, kā minēts kopsavilkumā (Apraksta 4.2. punkts). Ar grozījumu iecerēts labot nesaderību starp kopsavilkumu, kas publicēts 2010. gada 11. maijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 122. numura 17. lappusē. Patiešām, produkta specifikācijas 3. punktā aprakstītajās prasībās attiecībā uz izejvielu, kas izmantojama “Salame Piacentino” ražošanai, vienmēr bijis paredzēts izmantot dažādus gaļas izgriezumus, kas iegūti no Itālijas smaga svara cūkām, un nevis cūku ciskas, kā varētu secināt no kopsavilkuma.

Ražošanas metode

—	Nitrītu izmantošanas ieviešana, vienmēr ievērojot ar likumu noteiktos daudzumus, ir vajadzīga tādēļ, ka nitrīti apvienojumā ar nitrātiem nodrošina efektīvāku aizsardzību pret patogēniem un oksidāciju ar ACVN “Salame Piacentino” apzīmētā produkta ražošanas posmu laikā.

—	Prasīts ieviest muskatriekstu izmantošanu sāļajā maisījumā, lai atjaunotu alternatīvas iespēju, kas bija senajā produkta tradicionālajā receptē.

—	Grozījums, ar kuru atļauj izmantot ierauga kultūras fermentācijas uzsākšanai, veikts, lai nodrošinātu fermentācijas sākšanos vajadzīgajā laikā, kas šodien kļuvusi grūtāka tāpēc, ka mūsdienu higiēnas prasību dēļ baktēriju floras klātiene vidē un aprīkojumā ir mazāka.

—

Ieviests “Salame Piacentino” maksimālais pieļaujamais izmērs, lai nodrošinātu ar ACVN “Salame Piacentino” apzīmētā produkta ražošanas tradīciju pastāvīgu ievērošanu. Tradicionāli “Salame Piacentino” izmērs ir samazināts. Tādēļ uzskata par lietderīgu skaidri ieviest saikni ar salami maksimālo izmēru tā, lai specifikācijā paredzētais nogatavināšanas laiks būtu piemērotākais attiecībā uz tradicionālo izmēru, tādējādi nodrošinot, ka nogatavošanās ir ļoti laba un viendabīga. Turklāt, nosakot produktam maksimālo izmēru, ir iespējams nodrošināt, ka maksimālā svara palielināšana par 2 kilogramiem šķēlēs sagriežamam produktam nekādā veidā nemaina produkta kvalitātes īpašības, tādējādi garantējot, ka arī sagriešanai šķēlēs paredzētam salami būs tāds pats šķēles izskats un nogatavinājuma viendabīgums kā produktam, ko tirgo veselu.

—	Attiecībā uz produktu, kas domāts sagriešanai šķēlēs, paredzēts izmantot elastīgu auklu tīkliņu. Šādas auklas atvieglo griešanas darbības, jo tās pirms produkta sagriešanas ir vieglāk atdalāmas.

—

Pielaides (+10 %) ieviešana nogatavošanas vides mitruma parametriem veicina ar ACVN apzīmētā produkta kvalitātes uzlabošanu. Šodien pieprasa arvien vairāk nogatavinātus produktus, arī tādus, kas nogatavināti ilgāk par specifikācijā paredzēto minimālo laiku. Šādos gadījumos konstatēts, ka nogatavināšanas paildzināšana var izraisīt gaisa iekļūšanu un rezultātā – produkta oksidēšanos, ja vide nav pienācīgi mitrināta. Šo iemeslu dēļ ir lietderīgi pieļaut lielāku elastību attiecībā uz nogatavināšanas vietas mitruma parametriem.

—	Uzskatīts par vajadzīgu palielināt sagriešanai paredzētajam produktam pieļaujamo maksimālo svaru, lai novērstu dažas problēmas saistībā ar atgriezumiem, kas rodas, un mazu iznākumu, ko iegūst no neliela izmēra produkta sagriešanas.

—	Minimālā 4 % pelnu satura pazemināšana līdz 1,5 % veikta, lai atbilstu minimālajam atļautajam sāls saturam, no kura pelnu saturs ir tieši atkarīgs un turklāt saderīgs ar pastāvīgo tendenci samazināt sāls daudzumu pārtikā.

—	Gatavā produkta pH 5,4 samazināšana līdz 5,2 ir saderīga ar ierauga kultūru izmantošanas ieviešanu, attiecībā uz kuru grozījuma apraksts sniegts še iepriekš. Tas, ka pH minimāla starpība ir 0,2, nepasliktina produkta kvalitātes un organoleptiskās īpašības.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (3)

“SALAME PIACENTINO”

EK Nr.: IT-PDO-0117-01104-08.04.2013

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Apraksts

“Salame Piacentino”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Salame Piacentino” pieder pie sālītiem un dabiski nogatavinātiem produktiem, kas iepildīti cūkas taisnās zarnas apvalkā un ko patērē svaigus. “Salame Piacentino” pagatavošanai izmanto liesu cūkas gaļu, pievienojot cūkas treknumu 10 % līdz 30 % apmērā. Gatavais produkts pēc formas ir cilindrisks; nogrieztā šķēle ir koši sarkanā krāsā ar balti sārtiem lēcveida speķa gabaliņiem; produkta aromāts tipisks, ļoti stiprs, drīzāk saldens, ar raksturīgu desas izstrādājuma smaržu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Salame Piacentino” ir iegūts no cūkām, kas audzētas un nokautas Emīlijas Romaņjas un Lombardijas reģionā. Uz nosaukumu “Salame Piacentino” attiecas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 3. punktā minētā atkāpe.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Jāievēro sīki aprakstīti noteikumi par barības devas izmantošanu un sastāvu. Cūku ēdināšana noris divos posmos, un tās pamatā ir galvenokārt graudkopības produkcija, kas iegūta 3.3. punktā noteiktajā makroapgabalā. Cūku vidējo barības devu veido galvenokārt kukurūzas kliju rauši, arī mieži, klijas, soja un minerālbarības piedevas. Siera rūpniecības blakusprodukti (sūkalas, piena receklis un paniņas) lielākoties iegūti no siernīcām, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi “Salame Piacentino” ražošanas posmi – sālīšana, pildījuma sagatavošana, iepildīšana zarnu apvalkos, nosusināšana un nogatavināšana – noris 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Visām darbībām saistībā ar iepakošanu, sagriešanu šķēlēs un porcijās jānotiek izraudzītās pārbaudes struktūras uzraudzībā un vienīgi 4. punktā norādītajā pārstrādes apgabalā. Lai nodrošinātu produkta oriģinālo un sevišķo īpašību saglabāšanu, darbības saistībā ar iepakošanu un sagriešanu šķēlēs un porcijās ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā veic personāls ar speciālām zināšanām par produktu. Kad šķēlēs sagrieztais produkts ir atbrīvots no zarnu apvalka, tad, nonākot nepazīstamos vides apstākļos, var sākties oksidācija, kā rezultātā šķēļu un griezuma vietas virsma iebrūninās; līdz ar to produkta liesā daļa zaudē raksturīgo koši sarkano krāsu, bet speķa daļa parūgtinās un mainās aromāts.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Produktu piedāvājot tirgū, tam jābūt ar norādi “Salame Piacentino”.

Nosaukumam “Salame Piacentino” uz etiķetes jābūt uzrakstītam ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem, kas krasi atšķiras no burtiem, kuri izmantoti visos pārējos etiķetes uzrakstos; tieši aiz nosaukuma ir norāde “Denominazione di Origine Protetta” (“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”).

Ir aizliegts pievienot jebkādu papildu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Tomēr ir atļauts izmantot norādes, kurās ir atsauce uz vārdiem un uzvārdiem vai nosaukumiem, tirdzniecības nosaukumiem vai privātiem zīmoliem, ja vien tie nav ar cildinošu nozīmi vai tādi, kas var maldināt patērētāju, kā arī to cūkkopības saimniecību nosaukumiem, kurās audzēti dzīvnieki šā produkta ražošanai.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Salame Piacentino” ražošanas apgabalā ietilpst visa Pjačencas (Piacenza) provinces teritorija, taču īpašo klimatisko apstākļu dēļ attiecīgā ražošana notiek apvidos, kuru augstums virs jūras līmeņa nepārsniedz 900 metrus.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Produkta “Salame Piacentino” ražošanas aizsākumi meklējami jau seno romiešu laikos, un tā pārmantota no paaudzes paaudzē, koncentrējoties Pjačencas provinces ģeogrāfiskajā apgabalā.

“Salame Piacentino” ražošanas apgabala nozīme ir saistīta ar tipiskas lauku kultūras attīstību visā Padānijā, kuras teritorijā (Emīlija Romaņja un Lombardija) iegūst izejvielu. Izejvielas sagādes apgabalā lopkopības attīstība ir saistīta ar graudaugu kultūru audzēšanu plašā mērogā un šauri specializētajā siera rūpniecībā izmantotajām piena pārstrādes sistēmām, kas noteica vietējās cūkkopības ražošanas virzienu.

Pjačencas provinces vietējie ražotāji ir izkopuši un nodevuši nākamajām paaudzēm īpašu prasmi gaļas gabalu atlasē un liesuma un speķa apstrādē. Turklāt vēsās un ūdeņiem bagātās ielejas un mežainie pauguri pozitīvi ietekmē vietējos produkta nogatavināšanas apstākļus.

5.2.   Produkta specifika

“Salame Piacentino” izceļas ar savu saldeno un stipro aromātu, kas attīstās nogatavināšanas laikā. Šķēles liesums ir koši sarkanā krāsā ar baltas krāsas lēcveida speķa gabaliņiem. “Salame Piacentino” ražošanai izmantotā izejviela ir dažādi gaļas izgriezumi, kas rūpīgi attīrīti, atlasīti un iegūti no cūkām, kurām piemīt tipiskas Itālijas smaga svara cūkām raksturīgas īpašības.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Produktam “Salame Piacentino” noteikto prasību izpilde atkarīga no vides apstākļiem, kā arī dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem. Ar noteikto ģeogrāfisko apgabalu cieši saistītas ir jo sevišķi izejvielas īpašības, jo apgabalā ir attīstījušies Itālijas smaga svara cūku audzēšanas zootehniskie paņēmieni, kam ir noteicoša nozīme “Salame Piacentino” ražošanai izmantoto gaļas gabalu kvalitātes nodrošināšanā.

Turklāt “Salame Piacentino” apstrāde, ko veic Pjačencas provincē, ir saistīta ar vietējiem uzņēmējiem, kas laika gaitā ir izkopuši īpašas zināšanas liesumu izgriezumu atlasē un to sajaukšanā ar treknajām sastāvdaļām un garšvielām. Ražotāju tehniskās zināšanas apstrādes un smalcināšanas darbību veikšanā apvienojumā ar lielisko prasmi nogatavināšanas posmu pārvaldībā turklāt liecina par “Salame Piacentino” saikni ar šā produkta ražošanas apgabalu.

Vides faktori ir cieši saistīti ar ražošanas apgabala raksturīgajām īpašībām un jo sevišķi ar klimatu, kas noteicoši ietekmē gatavā produkta īpašības, veicinot produkta nogatavināšanas posmu veiksmīgu norisi.

Viss komplekss – “izejviela–produkts–nosaukums” – ir saistīts ar šā apgabala sociāli ekonomiskās attīstības īpatnībām, no kurām dažas citur nav sastopamas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad noklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4)  Skat. 3. atsauci.

---

27.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/30

---

Labojums valsts atbalsta apstiprināšanā saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 50, 21.2.2014. )

2014/C 88/19

12. lappusē tekstu, kas attiecas uz valsts atbalstu Nr. SA.37391, atsauc un aizstāj ar šādu:

---