19.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2014. gada 22. janvāris)

par priekšlikumu regulai par migrācijas uz SEPA termiņa atlikšanu

(CON/2014/3)

2014/C 80/01

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2014. gada 14. janvārī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 260/2012 attiecībā uz migrāciju uz Savienības mēroga kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu un Eiropas centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 3.1. pantu, jo ierosinātajā regulā iekļautas normas, kas ir ECB kompetencē, jo īpaši saistībā ar Līguma 127. panta 2. punktā noteikto Eurosistēmas pamatuzdevumu veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību. ECB Padome saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu ir pieņēmusi šo atzinumu.

Ierosinātās regulas mērķis un saturs

2014. gada 9. janvārī Eiropas Komisija publicēja ierosināto regulu, kura grozītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 (2), nosakot sešu mēnešu papildu pārejas periodu. Saskaņā ar ierosināto regulu izņēmuma klauzula ļaus bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz 2014. gada 1. augustam apstrādāt Regulai (ES) Nr. 260/2012 neatbilstošus maksājumus, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki, kas 2014. gada 1. februārī netbilst Regulai (ES) Nr. 260/2012, var turpināt veikt maksājumus, kā arī lai neradītu neērtības patērētājiem.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Tūlīt pēc ierosinātās regulas publicēšanas Eurosistēma savā paziņojumā (3) atzina euros ieinteresēto personu ievērojamos un veiksmīgos centienus migrācijas nodrošināšanā. Paziņojumā minēts, ka vienotās euro maksājumu telpas (single euro payments area; SEPA) dalībnieku jaunākā informācija liek domāt, ka migrācijas temps ir ātrs un ka tas paātrinās, norādot, ka lielākā daļa ieinteresēto personu migrāciju pabeigs savlaicīgi.

1.2.

Ierosinātā regula radījusi tirgos neskaidrību par migrācijas termiņu, un tādēļ steidzami vajadzīgi skaidri norādījumi. Turklāt bažas rada juridiskās noteiktības trūkums gadījumā, ja ierosinātā regula tiks pieņemta tikai pēc pašreizējā termiņa, t. i. 2014. gada 1. februāra, iestāšanās. Šīs bažas daļēji varētu novērst priekšlikums ierosināto regulu piemērot ar atpakaļejošu spēku, t. i. no 2014. gada 31. janvāra. Cik iespējams, jānovērš situācija, kurā līdz ierosinātās regulas pieņemšanai tiek piemērots pašreizējais migrācijas termiņš, šajā laikā tirgos valdot neskaidrībai par ierosinātās regulas pieņemšanu.

1.3.	Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot juridisko noteiktību, mazināt neskaidrību tirgos un snieg tiem skaidrus norādījumus par migrācijas termiņu. Šos uzdevumus vislabāk izpildīt, Padomei un Parlamentam ātri pieņemot ierosināto regulu un neveicot turpmākus grozījumus tās galvenajās sastāvdaļās.

2. Īpaši apsvērumi

Paturot prātā iepriekš minētos uzdevumus un ciktāl to atļauj paātrinātā likumdošanas procedūra, ECB ierosina grozījumus, kuru mērķis ir a) precizēt ierosinātās regulas piemērošanas jomu (papildu pārejas posma noteikšana, paredzot izņēmumu) un tās pamatojumu (maz ticams, ka SEPA migrācija tiks pilnībā pabeigta līdz 2014. gada 1. februārim); b) saskaņot ierosinātajā regulā lietotos terminus ar Regulas (ES) Nr. 260/2012 terminiem; un c) nodrošināt, ka ir skaidras pārejas perioda sekas attiecībā uz sodu uzlikšanu.

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajā regulā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 22. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2013) 937 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(3) 2014. gada 9. janvāra paziņojums presei. Pieejams ECB interneta vietnē http://www.ecb.europa.eu

PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

6. apsvērums

“(6)

No 2014. gada 1. februāra bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savu juridisko saistību dēļ būs spiesti atteikties apstrādāt SEPA prasībām neatbilstošus kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, lai gan, kā tas jau ir šobrīd, tiem tehniski būtu iespējams apstrādāt minētos maksājumus, paralēli SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem arī turpmāk izmantojot esošās iepriekšējās maksājumu shēmas. Ja nenotiks pilnīga migrācija uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem, nevar izslēgt, ka ar maksājumu veikšanu saistītu problēmu rezultātā minētie maksājumi netiks veikti novēloti. Tas var skart visus maksājumu pakalpojumu lietotājus un jo īpaši MVU un patērētājus.”

“(6)

No 2014. gada 1. februāra bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savu juridisko no Regulas (ES) Nr. 260/2012 izrietošo saistību dēļ būs spiesti atteikties apstrādāt SEPA prasībām neatbilstošus kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, lai gan, kā tas jau ir šobrīd, tiem tehniski būtu iespējams apstrādāt minētos maksājumus, paralēli SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem arī turpmāk izmantojot esošās iepriekšējās maksājumu shēmas. Ja nenotiks pilnīga migrācija uz SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem, nevar izslēgt, ka ar maksājumu veikšanu saistītu problēmu rezultātā minētie maksājumi netiks veikti novēloti. Tas var skart visus maksājumu pakalpojumu lietotājus un jo īpaši MVU un patērētājus.”

Paskaidrojums

Termins “juridiskās saistības” ir nenoteikts, un tādēļ jāatsaucas uz Regulu (ES) Nr. 260/2012.

2. grozījums

7. apsvērums

“(7)

Būtiski ir izvairīties no nevajadzīgām problēmām saistībā ar maksājumiem, ko radītu tas, ka līdz 2014. gada 1. februārim migrācija uz SEPA nebūtu pilnībā pabeigta. (..) Tādēļ, lai varētu turpināt šādu paralēlu maksājumu apstrādi dažādos formātos, būtu jāievieš pārejas periods. (..) Pārejas periodā dalībvalstīm būtu jāatturas no sankciju piemērošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā prasībām neatbilstošus maksājumus, un maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri vēl nav migrējuši.”

“(7)

Būtiski ir izvairīties no nevajadzīgām problēmām saistībā ar maksājumiem, ko radītu tas, ka ir maz ticams, ka līdz 2014. gada 1. februārim migrācija uz SEPA nebūtu būs pilnībā pabeigta. (..) Tādēļ, lai varētu turpināt šādu paralēlu maksājumu apstrādi dažādos formātos, būtu jāievieš papildu pārejas periods. (..) Jāprecizē, ka p Pārejas periodā dalībvalstīm būtu jāatturas no sankciju piemērošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā prasībām neatbilstošus maksājumus, un maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kuri vēl nav migrējuši.”

Paskaidrojums

Frāze “tas, ka līdz 2014. gada 1. februārim migrācija uz SEPA nebūtu pilnībā pabeigta” ir pretrunā 5. apsvērumam, kurš apgalvo, ka “ļoti maz ticams, ka visi tirgus dalībnieki līdz 2014. gada 1. februārim būs izpildījuši SEPA prasības”. Šie apsvērumi savstarpēji jāsaskaņo. Turklāt konsekventi jāizmanto termins “papildu pārejas periods”. Visbeidzot, juridiskās noteiktības dēļ skaidri jānorāda, ka papildu pārejas perioda dēļ tā piemērošanas laikā netiks noteikti sodi.

3. grozījums

1. panta 1. punkts

“1. Neskarot 6. panta 1. un 2. punktu, MPS var turpināt līdz 2014. gada 1. augustam apstrādāt maksājumu darījumus euro tādos formātos, kas atšķiras no tiem, kuri nepieciešami SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem.”

“1. Neskarot Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punktu a, MPS var turpināt līdz 2014. gada 1. augustam apstrādāt maksājumu darījumus euro tādos vēsturiskajos formātos, kas atšķiras no tiem, kuri nepieciešami SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem saskaņā ar šo regulu.”

Paskaidrojums

Termins “atkāpjoties no” tiek izmantots Regulā (ES) Nr. 260/2012, un tas ir juridiski precīzs. Termini “SEPA kredīta pārvedumi” un “SEPA tiešā debeta maksājumi” nav definēti Regulā (ES) Nr. 260/2012. Juridiskās noteiktības dēļ, atkāpes piemērošanas jomai jābūt skaidri noteiktai.

4. grozījums

1. panta 1. punkta otrā daļa

“Dalībvalstis noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 6. panta 1. un 2. punkta pārkāpumiem un noteiktas saskaņā ar 11. pantu, piemēro tikai no 2014. gada 2. augusta.”

“Dalībvalstis noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 6. panta 1. un 2. punkta pārkāpumiem un noteiktas saskaņā ar 11. pantu, piemēro tikai no 2014. gada 2. augustaun tikai attiecībā un maksājumu darījumiem, kas sākti 2014. gada 2. augustā vai vēlāk.”

Paskaidrojums

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, skaidri jānorāda, ka papildu pārejas perioda laikā apstrādātajiem maksājumiem sodi netiek piemēroti.

5. grozījums

1. panta 1. punkta trešā daļa

“Atkāpjoties no 6. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut MPS līdz 2016. gada 1. februārim sniegt MPL pārveidošanas pakalpojumus attiecībā uz iekšzemes maksājuma darījumiem, ļaujot MPL, kas ir patērētāji, pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā maksājumu konta identifikatora vietā turpināt lietot BBAN ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta sadarbspēja, tehniski un droši pārveidojot maksātāja un maksājuma saņēmēja BBAN par attiecīgo pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā noteikto maksājumu konta identifikatoru. (..)”

Paskaidrojums

Saskaņošana ar Regulā (ES) Nr. 260/2012 lietotajiem terminiem.

(1) Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.

19.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/5

Euro maiņas kurss (1)

2014. gada 18. marts

2014/C 80/02

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3902
JPY	Japānas jena	141,10
DKK	Dānijas krona	7,4639
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83830
SEK	Zviedrijas krona	8,8226
CHF	Šveices franks	1,2162
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,3050
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,411
HUF	Ungārijas forints	311,52
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,2092
RON	Rumānijas leja	4,5050
TRY	Turcijas lira	3,0885
AUD	Austrālijas dolārs	1,5255
CAD	Kanādas dolārs	1,5355
HKD	Hongkongas dolārs	10,7971
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6138
SGD	Singapūras dolārs	1,7583
KRW	Dienvidkorejas vona	1 487,97
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,9281
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,6083
HRK	Horvātijas kuna	7,6580
IDR	Indonēzijas rūpija	15 718,74
MYR	Malaizijas ringits	4,5550
PHP	Filipīnu peso	62,322
RUB	Krievijas rublis	50,5525
THB	Taizemes bāts	44,671
BRL	Brazīlijas reāls	3,2726
MXN	Meksikas peso	18,3367
INR	Indijas rūpija	85,0052

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

19.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/7

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2014. gada 1. aprīļa

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

2014/C 80/04

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza īstenošanas Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka, ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 53, 25.2.2014., 26. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.4.2014.	…	0,53	0,53	2,96	0,53	0,58	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,83	2,92	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,06	0,53	0,53	0,88
1.3.2014.	31.3.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,71	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	1,83	3,45	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,29	0,53	0,53	0,88
1.1.2014.	28.2.2014.	0,53	0,53	2,96	0,53	0,71	0,53	0,78	0,53	0,53	0,53	0,53	0,53	2,35	3,45	0,53	0,53	0,69	0,53	0,53	0,53	0,53	2,75	0,53	3,72	1,29	0,53	0,53	0,88

19.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/8

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2014/C 80/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“CEBULARZ LUBELSKI”

EK Nr.: PL-PGI-0005-01092-07.02.2013

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Cebularz lubelski”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Cebularz lubelski” jeb Ļubļinas sīpolrausis ir apaļš aptuveni 1,5 cm biezs rausis 5–25 cm diametrā, izgatavots no augstākā labuma kviešu miltu mīklas, kurai pievienots divreiz vairāk cukura un margarīna vai sviesta nekā parastai kviešu miltu mīklai. Rauša virspusē ir pildījums no rupji sagrieztiem sīpoliem, kas samaisīti ar magoņu sēklām, sāli un augu eļļu. Pildījums ir zeltainā krāsā, un tam piemīt ceptiem sīpoliem raksturīgā garša un smarža. Rausi apņem 0,5–1,5 cm plata mīklas maliņa. Malai ir kraukšķīga garoza gaiši dzeltenā līdz gaiši brūnganā krāsā. Mīkstums ir gaišs, maigs un nedaudz valgs. Pildījums piešķir rauša mīkstumam svaigi ceptiem sīpoliem piemītošo aromātu. Ja Ļubļinas sīpolrausi “cebularz lubelski” cep uz pārkaisītas plāts, rauša apakšā var būt redzamas kviešu klijas.

“Cebularz lubelski” ir jāpatērē 48 stundu laikā pēc izcepšanas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Mīkla

—	pārtikas rūpniecībā izmantojami kviešu milti (bez organiskiem un neorganiskiem piemaisījumiem, krišanas skaitlis ne mazāks par 220, lipekļa saturs ne zemāks par 25 %) – 100 kg,

—	cukurs – 2 kg,

—	margarīns vai sviests – 3 kg,

—	raugs – 4 kg,

—	ūdens – 50 l,

—	sāls – 1 kg.

Pildījums

—	sīpoli – 30 kg,

—	augu eļļa – 1 l (rapšu eļļa, saulespuķu eļļa vai minēto eļļu maisījums),

—	magoņu sēklas – 3 kg,

—	sāls – 1,5 kg.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jāveic visi ražošanas posmi:

—	pildījuma gatavošana,

—	mīklas gatavošana,

—	mīklas dalīšana,

—	raušu veidošana,

—

cepšana.

3.5. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Ļubļinas sīpolraušus “cebularze lubelskie” var pārdot neiepakotus.

Tikai atdzisušus Ļubļinas sīpolraušus drīkst iepakot individuālā iesaiņojumā. Ja izstrādājumu iepako, pirms tas ir atdzisis, palielinās mitruma saturs un izstrādājums strauji zaudē kraukšķīgumu.

3.6. Īpaši noteikumi marķēšanai

Ja izmanto iepakojumu, Ļubļinas sīpolrauša “cebularz lubelski” marķējumā jāiekļauj aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbols.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ļubļinas vojevodiste atbilstīgi tās administratīvajām robežām.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Maizes izstrādājumu cepšanas tradīciju pirmsākumi Ļubļinā meklējami jau Viduslaikos, un Ļubļinas sīpolrausis “cebularz lubelski” un šā īpašā izstrādājuma receptes, kas nodotas no paaudzes paaudzei, rakstu avotos pirmo reizi minētas XIX gadsimtā. Ļubļinas sīpolraušus sākotnēji cepa ebreji, kuri dzīvoja Ļubļinas vecpilsētā. Tā kā izejvielas bija lētas un recepte vienkārša, laika gaitā tā izplatījās visā Ļubļinas apkaimē. Šim reģionam daudzus gadsimtus raksturīgs bija tas, ka tajā saskārās dažādas maizes izstrādājumu cepšanas tradīcijas un maiznieki, kuri pārstāvēja dažādas kultūras, viens no otra aizguva receptes un dažu izejvielu izmantošanas veidus. Tā cita starpā radās tradīcija cept Ļubļinas sīpolraušus, kurus ļoti iecienīja patērētāji un kuri drīz vien bija nesaraujami saistīti ar Ļubļinas apkaimi.

No Ļubļinas iedzīvotāju atmiņām par laiku starp pasaules kariem (1919–1939) zināms, ka Ļubļinas sīpolrauši “cebularze lubelskie” bija ļoti plaši izplatīti, un tos cepa visās daudzajās ebreju maiznīcās. Tos varēja nopirkt arī no ielu tirgotājiem, kuri plecos uzliktos grozos iznēsāja preci. Vecākie Ļubļinas iedzīvotāji atceras, ka pirms kara šie maizes izstrādājumi bija plaši pieejami, un to patīkamā smarža, delikātā garša un zemā cena bija tik kārdinoša, ka tiem nebija vajadzīga nekāda reklāma.

Cilvēki, kas saistīti ar maiznieka arodu, to vidū arī īpašnieks, kas pirmais atvēra savu maiznīcu pēc Otrā pasaules kara, ir labākais avots, no kura smelties informāciju par Ļubļinas sīpolraušiem “cebularze lubelskie”. Minētajā maiznīcā nu strādā jau trešā maiznieku paaudze. Kā atceras tās īpašnieks, kad kara laikā izpostītā maiznīca atkal atsāka darbu, piedāvājums tajā bija ierobežots, bet Ļubļinas sīpolrauši bija viens no izstrādājumiem, kuru varēja iegādāties pirmajiem pēckara Ziemassvētkiem.

Ļubļinas reģionam raksturīga ļoti labi attīstīta maizes ražošanas nozare. Daudzas maiznīcas ir ģimenes uzņēmumi, kurus pārņem arvien nākamā maiznieku paaudze. Tādā veidā zināšanas un pieredze tiek dabiski nodotas pēctečiem. Turklāt topošajiem maizniekiem Ļubļinas vojevodistē jāapgūst Ļubļinas sīpolraušu “cebularze lubelskie” gatavošanas prasme, kas ir viens no profesionālās izglītības pamatelementiem, un šāda prasība raksturīga tikai šim reģionam.

Tā kā reģiona iedzīvotāji pārtika galvenokārt no vienkāršiem ēdieniem, kuru gatavošanā izmantoja visplašāk pieejamos lauksaimniecības produktus, proti, labību, sīpolus, eļļas augu (rapšu, linu) un magoņu sēklas, Ļubļinas sīpolrauši “cebularze lubelskie” ieņēma svarīgu vietu iedzīvotāju uzturā.

5.2. Produkta specifika

Ļubļinas sīpolrauši “cebularze lubelskie” no citiem maizes izstrādājumiem, kurus gatavo to ražošanas reģionā, atšķiras ar šādām iezīmēm:

—	tos gatavo no augstākā labuma kviešu miltu mīklas,

—	izstrādājumus veido ar rokām,

—	tiem ir apaļa forma,

—	brūnganajai maliņai ir kraukšķīga garoza,

—	sīpolu pildījums netiek iepriekš termiski apstrādāts un satur magoņu sēklas,

—	tiem ir gaišs, maigs, nedaudz valgs un aromātisks mīkstums.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN).

Ļubļinas sīpolraušu saikne ar reģionu balstās uz produkta specifiku, kas aprakstīta 5.2. punktā, un tā reputāciju.

Nosaukums “cebularz lubelski” norāda uz to, ka pildījumā izmanto sīpolus (cebula – sīpols). Pirms Otrā pasaules kara sīpolraušus cepa ebreji, kas dzīvoja Ļubļinā, Kazimierz Dolny un Zamość pilsētā. Pēc kara recepte strauji izplatījās visā Ļubļinas apkaimē. Pateicoties ģeogrāfiskā apgabala specifikai, izveidojās Ļubļinas sīpolrauši “cebularz lubelski” – izstrādājums ar unikālām īpašībām. Šis specifiskais izstrādājums radās cita starpā tāpēc, ka tika savstarpēji aizgūtas maizes izstrādājumu cepšanas tradīcijas.

Ļubļinas sīpolraušu specifiskās īpašības sakņojas to ciešajā saiknē ar ražošanas apgabalu, un šī saikne jo īpaši balstās uz vietējo maiznieku zinātību. Tā cita starpā izpaužas īpašajā veidā, kā tiek gatavoti Ļubļinas sīpolrauši “cebularze lubelskie”, piemēram, tiek atlasīti sīpoli ar maigu, saldu garšu, liktas lietā īpašas prasmes, gatavojot pildījumu bez iepriekšējas termiskas apstrādes, un ievērots pareizais ilgums un apstākļi, kas vajadzīgi izstrādājuma nobriešanai. Ļoti būtiska ir arī prasme pagatavot mīklu no augstākā labuma kviešu miltiem, saglabājot pareizu sastāvdaļu attiecību, kas ir ļoti svarīgi, kā arī ar rokām veidot sīpolraušus un vienmērīgi uzklāt pildījumu visai mīklas virsmai, lai izstrādājumam veidotos brūngana mīklas maliņa. Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka Ļubļinas sīpolraušu “cebularze lubelskie” ražošanas metode nekad nav izplatījusies aiz Ļubļinas reģiona robežām.

Patērētāji ir ļoti iecienījuši Ļubļinas sīpolraušus “cebularze lubelskie”, kuri tiek pasniegti visos maiznieku saietos, konkursos, svētkos, kā arī Polijas un ārvalstu gadatirgos, piemēram, Ļubļinas un Radawiec Duży ciemata ražas svētkos, maizes svētkos Ļubļinas brīvdabas muzejā, Eiropas reģionālo produktu gadatirgū Zakopanē, Starptautiskajā maizes gadatirgū Javorā, izstādē “Polagra–Food” Poznaņā, dabiskai pārtikai veltītajā pasākumā “Natura Food” Lodzā, Starptautiskajā pārtikas izstādē “Food&Taste” Frankfurtē pie Oderas. Visos minētajos un citos līdzīgos pasākumos ir bijusi iespēja iegādāties un nogaršot Ļubļinas sīpolraušus “cebularze lubelskie”. Tāpēc tie ir kļuvuši par vienu no galvenajiem Ļubļinas vojevodistes reklāmas elementiem. Turklāt Ļubļinas sīpolrausis “cebularz lubelski” vienmēr ir pārstāvēts konkursos, kuros tiek meklēts labākais Ļubļinas reģiona kulinārijas izstrādājums. Viens no svarīgākajiem valsts mēroga konkursiem ir “Nasze Kulinarne Dziedzictwo – Smaki Regionów” (Mūsu kulinārās kultūras mantojums – reģionu garšas), kuru organizē Polijas reģionālo un vietējo produktu kamera. Turklāt Ļubļinas sīpolrauša “cebularz lubelski” cepšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem maiznieku konkursā, ko katru gadu Ļubļinas maizes svētkos organizē Polijas Republikas Maiznieku apvienības Ļubļinas reģionālā nodaļa un Ļubļinas Pārtikas ražotāju ģilde.

Ļubļinas sīpolrausi “cebularz lubelski” pasniedz arī daudzos saietos un pasākumos, kurus organizē Ļubļinas vojevodiste, tādos kā ģimenes pikniki (piemēram, Czerniejów pilsētā), Pirmais Ļubļinas Zbigņevu saiets (Pierwszy Lubelski Zjazd Zbyszków), maiznieču tikšanās, kuru organizē Ļubļinas Amatniecības un rūpniecības kamera.

Ļubļinas sīpolrauši “cebularze lubelskie” ir iekļauti Ļubļinas reģiona kulinārijas kartē, kura tapusi pēc vietējā laikraksta “Dziennik Wschodni” redakcijas un Ļubļinas vojevodistes iestāžu kopīgas ierosmes. Šā projekta mērķis bija iepazīstināt ar reģiona virtuvi, kurā jūtama daudzu kultūru ietekme.

Ļubļinas sīpolrauša “cebularz lubelski” reputācija un lielā nozīme vietējai sabiedrībai ir izskaidrojama arī ar to, ka šis izstrādājums bieži tiek minēts plašsaziņas līdzekļos, televīzijas un radio raidījumos, avīžu rakstos un publikācijās:

—	“Cebularz jest lubelski”, Maiznieku un konditoru apkārtraksts “Przegląd Piekarski i Cukierniczy”, 2007. gada septembra numurs,

—	“Lubelski cebularz – historia regionalna”, Ļubļinas amatniecības un rūpniecības kameras biļetens, 2010. gada maijs/jūnijs,

—	“Jak cebularz, to tylko lubelski”, laikraksts “Kurier Lubelski”, 2010. gada 20. augusta un 2010. gada 10. septembra numurs,

—	“Cebularz super star”, laikraksts “Dziennik Wschodni”, 2011. gada 26. marta numurs.

Vairāki raksti par šo tematu publicēti arī internetā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.minrol.gov.pl/pol/Jakosc-zywnosci/Produkty-regionalne-i-tradycyjne/Zlozone-wnioski-o-rejestracje-Produkty-regionalne-i-tradycyjne/OGLOSZENIE-MINISTRA-ROLNICTWA-I-ROZWOJU-WSI-z-dnia-7-wrzesnia-2012-roku

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2014.080.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 80

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 19. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2014/C 080/01	Eiropas Centrālās bankas atzinums (2014. gada 22. janvāris) par priekšlikumu regulai par migrācijas uz SEPA termiņa atlikšanu (CON/2014/3)	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2014/C 080/02	Euro maiņas kurss	5

2014/C 080/03	Komisijas paziņojums	6

2014/C 080/04	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2014. gada 1. aprīļa(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))	7

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2014/C 080/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	8