4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32014M7138. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/2

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32014M7052. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/2

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32014M7157. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/3

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32014M7168. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/4

—

Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

—

stratēģiju “Eiropa 2020” un

—

Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (2),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (3),

—

Padomes 2012. gada 26. novembra secinājumus par izglītību un apmācību stratēģijā “Eiropa 2020” – izglītības un apmācības ieguldījums ekonomikas atveseļošanā, izaugsmē un nodarbinātībā (4),

—

Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (5),

—

Padomes 2013. gada 15. februāra secinājumus par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā – atbilde uz paziņojumu “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšana” un “2013. gada izaugsmes pētījumu” (6),

—

Padomes Ieteikumu (2013. gada 22. aprīlis) (7) par garantijas jauniešiem izveidi,

—

Padomes 2013. gada 15. oktobrī pieņemto paziņojumu “Eiropas Māceklību alianse” (8),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris ), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” (9),

—

2014. gada izaugsmes pētījumu (10) un

—

Komisijas paziņojumu “Izglītības atvēršana – ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus” (11),

1.

Izglītībai un apmācībai ir jāieņem nozīmīga vieta, lai sekmētu ekonomisko atlabšanu Eiropā. Lai gan, tiecoties sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” (12) izvirzīto pamatmērķu kopumu, ir gūti labi panākumi, vēl ir jādara daudz vairāk, lai krīzes radītās sekas padarītu atgriezeniskas un atrisinātu tās pamatā esošās strukturālās problēmas.

2.

Jaunākie dati liecina, ka minētās strukturālās problēmas daļēji ir saistītas ar attiecīgo prasmju trūkumu un ka tādēļ tās rada problēmuzdevumus mūsu izglītības un apmācību sistēmām.

3.

Katram piektajam ES darbspējīgā vecuma iedzīvotājam ir vāja rakstpratība un rēķinātprasme – tas ir faktors, kas nopietni mazina viņu nodarbināmības iespējas, un, lai gan ir gūti zināmi panākumi attiecībā uz pamatprasmēm, joprojām liels skaits skolēnu ir nesekmīgi matemātikā (13).

4.

Lai gan prognozes liecina, ka nākotnē gandrīz visās darbvietās būs vajadzīgas vismaz digitālās pamatprasmes, daudziem skolu audzēkņiem vēl arvien nav piekļuves digitālām tehnoloģijām un saturam, kas vajadzīgs to apguvē. Kopumā lielam pieaugušo skaitam trūkst digitālo prasmju.

1.

Steidzami ir jārisina pamatproblēmas saistībā ar jauniešu bezdarbu un nepietiekama līmeņa prasmēm. Papildus būtiskajam devumam, kāds izglītībai un apmācībai ir sociālās kohēzijas un aktīvas pilsonības sekmēšanā, tās ievērojami palīdz veidot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, uzlabot konkurētspēju un nodarbināmību, kā arī celt ražīgumu un sekmēt inovāciju.

2.

Paužot atzinību par pūlēm, kas jau pieliktas, lai risinātu minētās pamatproblēmas, – ES un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni uzlabot izglītību un apmācību un jāturpina ieguldīt efektīvā augstas kvalitātes izglītībā un apmācībā.

3.

Ar gaidāmo stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu un izvērtējumu, ko paredzēts veikt attiecībā uz stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā “ET 2020”, būtu jārada iespēja stiprināt stratēģisko nozīmi, kāda izglītībai un apmācībai ir Eiropas pusgadā.

1.

Cik vien iespējams plašā mērā gan valstu, gan Eiropas līmenī tiktu veicināti ilgtermiņa ieguldījumi izglītības un apmācības modernizācijā un prasmju pilnveidošanā, lielāku uzsvaru liekot uz izglītībā izdarīto ieguldījumu efektivitāti un kvalitāti.

2.

Visu vecuma grupu iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas labākas un atbilstošākas prasmes, proti, pastiprinot mūžizglītību un veicinot vienlīdzīgas iespējas, tostarp no nelabvēlīgas vides nākušiem audzēkņiem, piekļūt kvalitatīvai izglītībai un apmācībai.

3.

Tiktu vienkāršota pāreja no izglītības un apmācības uz darba dzīvi, proti, sekmējot mācīšanās darbavietā shēmas un palielinot kvalitatīvas stažēšanās vai māceklības pieejamību.

4.

Sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām arī turpmāk, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem, tiktu modernizētas un uzlabotas izglītības metodes un pilnībā tiktu izmantotas iespējas, ko sniedz digitālā mācīšanās, tostarp – atbilstoši apstākļiem valstī – šim nolūkam

1.

Turpināt darbu, lai uzlabotu izšķirošu kompetenču apguvi un lai skolās samazinātu tādu skolēnu īpatsvaru, kuriem ir vājas sekmes.

2.

Ar pastiprinātu mūžizglītību veicināt pamatprasmju apguvi, kā arī pielāgot pārkvalifikācijas un prasmju uzlabošanas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmējiem ar ļoti zemu kvalifikāciju.

3.

Piemērot efektīvu un iekļaujošu izglītības un apmācības politiku, kurā pietiekami būtu ņemtas vērā no nelabvēlīgas vides nākušu audzēkņu vajadzības.

4.

Plašam ieinteresēto personu lokam sekmēt uz faktiem balstītas debates par to, kā izglītībai un apmācībai nodrošināt un saglabāt noturīgus un efektīvus finansēšanas līdzekļus.

5.

Pienācīgi rīkoties, atbildot uz galvenajiem ar izglītību un apmācību saistītajiem vēstījumiem, kas izskanējuši Padomes paziņojumā “Eiropas Māceklību alianse” un Padomes Ieteikumā par garantijas jauniešiem izveidi.

6.

Izpētīt, kā pārredzamība un instrumentu atzīšana formālajā izglītībā varētu gādāt arī par jauniem mācīšanās veidiem, tostarp to prasmju atzīšana, kuras iegūtas kvalitatīvā uz tīmekļa izmantošanu balstītā zināšanu apguvē.

7.

Palīdzēt izglītības un mācību iestādēm izmantot jauno tehnoloģiju un digitālā satura potenciālu kā papildinājumu tradicionālajām izglītības metodēm un ar nolūku apmierināt dažādu audzēkņu vajadzības, tostarp to audzēkņu vajadzības, kuri nāk no nelabvēlīgas vides.

8.

Atbalstīt skolotājus un skolu vadītājus augsta līmeņa digitālo prasmju apguvē un inovatīvas mācīšanas prakses ieviešanā, piemēram, izmantojot elastīgu apmācību, stimulu shēmas un atjauninātas mācību programmas skolotāju sākotnējai izglītībai.

9.

Pilnībā izmantot jaunās paaudzes finanšu instrumentus, īpaši programmu Erasmus+ un strukturālos un investīciju fondus, lai risinātu minētās problēmas izglītības un apmācības jomā.

10.

Censties sekmēt ieguldījumus izglītībā un apmācībā kā izaugsmi veicinošās nozarēs, vienlaikus ņemot vērā izglītības un apmācības aspektus, kas izklāstīti stratēģijas “Eiropa 2020” konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

1.

Pastiprināt izglītības un apmācības devumu ES izaugsmes un darbvietu programmā, efektīvāk un rezultatīvāk izmantojot ieguldījumus, lai paaugstinātu prasmju līmeni, uzlabotu mācību rezultātus un risinātu prasmju trūkuma problēmas.

2.

Valsts un Eiropas līmenī veicināt partnerības starp izglītības satura veidotājiem, lai palielinātu kvalitatīvu brīvi pieejamo izglītības resursu un citu digitālo izglītības materiālu piedāvājumu dažādās valodās, vienlaicīgi pienācīgu uzmanību pievēršot autortiesību un licencēšanas jautājumiem.

3.

Turpināt izmantot elektroniskās sadraudzības (eTwinning) platformu un lietot jauno brīvi pieejamās izglītības portālu “Open Education Europa”, lai atsauktos uz pastāvošajiem Eiropas Savienībā veidotiem brīvi pieejamās izglītības resursiem.

4.

Veikt turpmākos pasākumus pēc 2013. gada novembrī Padomē notikušajām politikas debatēm, rīkojot samitu par problēmām, ko rada jaunās tehnoloģijas un brīvi pieejamie izglītības resursi, īpaši attiecībā uz kvalitātes nodrošinājumu un to prasmju novērtējumu un sertifikāciju, kuras iegūtas, izmantojot jaunos mācīšanās veidus.

5.

Palielināt stratēģiskās sistēmas “ET 2020” pievienoto vērtību un optimizēt tās efektivitāti, kā arī tās pamatā esošo pārvaldību un darba režīmu, šim nolūkam it īpaši:

1.

Vākt faktus un sagatavot analīzi par izglītības priekšrocībām un tās saimniecisko un sociālo ietekmi, lai sniegtu informāciju turpmākajām debatēm Padomē.

2.

Konsultācijās par Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpu veicināt atklātas publiskas debates par jauno tehnoloģiju un digitālā satura ietekmi uz pašreizējo praksi un ES instrumentiem un politiku, tostarp par tādiem jautājumiem kā kvalitātes nodrošinājums, novērtējums un sertifikācija.

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/7

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/8

4.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/9