22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/2

Tiesas 2013. gada 5. novembra vispārējā sapulcē pieņemtie lēmumi

2014/C 52/03

Tiesa 2013. gada 5. novembra vispārējā sapulcē nolēma K. Jürimäe iekļaut ceturtajā un devītajā palātā.

Līdz ar to ceturtās un devītās palātas sastāvi ir šādi.

Ceturtā palāta:

L. Bay Larsen, palātas priekšsēdētājs,

J. Malenovský, K. Jürimäe, M. Safjan un A. Prechal, tiesneši.

Devītā palāta:

M. Safjan, palātas priekšsēdētājs,

J. Malenovský, A. Prechal un K. Jürimäe, tiesneši.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/3

Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai

2014/C 52/04

Tiesa 2013. gada 5. novembrī vispārējā sapulcē izveidoja šādu sarakstu virspalātas sastāva noteikšanai:

A. Rosas

K. Jürimäe

E. Juhász

F. Biltgen

G. Arestis

S. Rodin

A. Borg Barthet

C. Vajda

J. Malenovský

J. L. Da Cruz Vilaça

E. Levits

C. G. Fernlund

A. Ó Caoimh

E. Jarašiūnas

J.-C. Bonichot

A. Prechal

A. Arabadjiev

M. Berger

C. Toader

D. Šváby

M. Safjan

Tiesa 2013. gada 5. novembrī vispārējā sapulcē izveidoja šādu sarakstu IV palātas, kurā ir pieci tiesneši, sastāva noteikšanai:

J. Malenovský

K. Jürimäe

M. Safjan

A. Prechal

Tiesa 2013. gada 5. novembrī vispārējā sapulcē izveidoja šādu sarakstu IX palātas, kurā ir trīs tiesneši, sastāva noteikšanai:

J. Malenovský

A. Prechal

K. Jürimäe

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums — Siemens AG (C-239/11 P), Mitsubishi Electric Corp. (C-489/11 P), Toshiba Corp. (C-498/11 P)/Eiropas Komisija

(Apvienotās lietas C-239/11 P, C-489/11 P un C-498/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegta vienošanās - Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus - Tirgus sadale - Regula (EK) Nr. 1/2003 - Pārkāpuma pierādīšana - Vienots un turpināts pārkāpums - Pierādījumu sagrozīšana - Paziņojumu, kas ir pretrunā paziņojuma iesniedzēja interesēm, pierādījuma spēks - Naudas sodi - Sākumsumma - Atsauces gads - Preventīvs reizināšanas koeficients - Neierobežota kompetence - Vienlīdzīga attieksme - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu)

2014/C 52/06

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Siemens AG (pārstāvji — I. Brinker, C. Steinle un M. Hörster, advokāti (C-239/11 P)), Mitsubishi Electric Corp. (pārstāvji — R. Denton, solicitor, un K. Haegeman, advokāts (C-489/11 P)), Toshiba Corp. (pārstāvji — J. MacLennan, solicitor, A. Dawes, solicitor, A. Schulz, advokāts, un S. Sakellariou, advokāts (C-498/11 P))

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Antoniadis, kā arī R. Sauer, N. Khan un P. Van Nuffel)

Persona, kas iestājusies lietā otras lietas dalībnieces prasījumu atbalstam: Autorité de surveillance AELE (pārstāvji — M. Schneider un M. Moustakali)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu lietā T-110/07 Siemens/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas prasību atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmumu C(2006) 6762, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu saistībā ar aizliegtu vienošanos projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgū vai, pakārtoti, samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu — Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tiesību uz aizstāvību, vienlīdzīgas attieksmes principa un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums — Pierādījumu sagrozīšana — Tiesību normu par noilgumu nepareiza piemērošana — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības noraidīt;

2)	Siemens AG, Mitsubishi Electric Corp. un Toshiba Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 232, 6.8.2011.

OV C 347, 26.11.2011.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/5

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-281/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežota izmantošana - Direktīva 2009/41/EK - Nepareiza un nepietiekama transponēšana)

2014/C 52/07

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Pignataro-Nolin un M. Owsiany-Hornung)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji — B. Majczyna un M. Szpunar)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Nepareiza un nepilnīga Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (OV L 125, 75. lpp.) transponēšana

Rezolutīvā daļa:

netransponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu 3. panta 3. punktu, 7. pantu, 8. panta 2. un 3. punktu, 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī 18. panta 1. punkta otro daļu un 3. un 4. punktu, Polijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 252, 27.8.2011.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/6

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Queen, Fruition Po Limited/Minister for Sustainable Farming and Food and Animal Health

(Lieta C-500/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 2200/96 - Regula (EK) Nr. 1432/2003 - Lauksaimniecība - Tirgu kopējā organizācija - Augļi un dārzeņi - Ražotāju organizācijas - Valsts iestāžu veiktas atzīšanas nosacījumi - Tehnisko līdzekļu produkcijas glabāšanai, saiņošanai un tirdzniecībai nodrošināšana - Organizācijas pienākums, deleģējot būtiskas funkcijas trešajām sabiedrībām, īstenot kontroli pār minētajām sabiedrībām)

2014/C 52/08

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Queen, Fruition Po Limited

Atbildētājs: Minister for Sustainable Farming and Food and Animal Health

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court) — Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulas (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV L 297, 1. lpp.) 11. panta un Komisijas 2003. gada 11. augusta Regulas (EK) Nr. 1432/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanas un ražotāju grupu pagaidu atzīšanas nosacījumiem (OV L 203, 18. lpp.) 6. panta 2. punkta interpretācija — Valsts iestāžu veiktās atzīšanas nosacījumi –Tehnisko līdzekļu produkcijas glabāšanai, saiņošanai un tirdzniecībai nodrošināšana — Organizācijas pienākums, deleģējot būtiskas funkcijas trešajām sabiedrībām, īstenot kontroli pār minētajām sabiedrībām

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulas (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 4. decembra Regulu (EK) Nr. 2699/2000, 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai izpildītu šajā tiesību normā paredzētās atzīšanas prasības, ražotāju organizācijai, kura ir uzticējusi trešajai personai tādu darbību izpildi, kas ir būtiskas tās atzīšanai saskaņā ar minēto normu, ir jānoslēdz līgums, kas tai ļauj saglabāt atbildību pār šo izpildi, kā arī vispārējās pārvaldības kontroli, tā galu galā saglabājot kontroles pilnvaras un vajadzības gadījumā arī pilnvaras laikā iesaistīties minētajā izpildē visu līguma darbības laiku. Kompetentajai valsts tiesai — katrā konkrētajā gadījumā un ņemot vērā visos atbilstošos lietas apstākļus, tostarp trešajām personām uzticēto darbību raksturu un apjomu, — ir jāpārbauda, vai attiecīgā ražotāju organizācija ir saglabājusi šādu kontroli.

(1) OV C 370, 17.12.2011.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/6

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Tribunal de commerce de Verviers (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Corman-Collins SA/La Maison du Whisky SA

(Lieta C-9/12) (1)

(Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 2. pants - 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts - Īpašā jurisdikcija līgumtiesību jomā - Jēdzieni “preču pārdošana” un “pakalpojumu sniegšana” - Līgums par preču pārdošanas koncesiju)

2014/C 52/09

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de commerce de Verviers

Pamatlietas puses

Prasītāja: Corman-Collins SA

Atbildētāja: La Maison du Whisky SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de commerce de Verviers — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 2. panta un 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Preču ekskluzīvas pārdošanas koncesijas līgums, kas noslēgts starp koncesijas piešķīrēju, kas veic saimniecisko darbību Francijā, un koncesionāru, kas veic saimniecisko darbību Beļģijā — Tāda valsts tiesiskā regulējuma, kurā ir paredzēta koncesionāra saimnieciskās darbības veikšanas vietas tiesu piekritība neatkarīgi no koncesijas piešķīrēja saimnieciskās darbības veikšanas vietas, pieļaujamība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 2 pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atbildētājs ir reģistrēts dalībvalsts teritorijā, kas nav valsts, kurā tiesa izskata lietu, tas nepieļauj piemērot tādu valsts normu par jurisdikciju kā 4. pants Beļģijas 1961. gada 27. jūlija Likumā par beztermiņa ekskluzīvas pārdošanas koncesiju vienpusēju beigšanu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1971. gada 13. aprīļa Likumu par pārdošanas koncesiju vienpusēju beigšanu;

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas otrajā ievilkumā iekļautais noteikums par jurisdikciju lietās par pakalpojumu sniegšanu ir piemērojams prasībās, kurās vienā dalībvalstī reģistrēts prasītājs no citā dalībvalstī reģistrēta atbildētāja atsaucas uz tiesībām, kuras izriet no koncesijas līguma, kas nozīmē, ka līgumā, kas saista līgumslēdzējas puses, ir ietverti īpaši noteikumi par koncesijas devēja pārdotu preču koncesionāram izplatīšanu, ko veic otrais minētais. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai tās izskatāmajā lietā tas tā ir.

(1) OV C 73, 10.3.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/7

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums — Transnational Company “Kazchrome” AO, ENRC Marketing AG/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Euroalliages

(Lieta C-10/12 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Regula (EK) Nr. 172/2008 - Ķīnas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija imports - Daļēja starpposma pārskatīšana - Regula (EK) Nr. 384/96 - 3. panta 7. punkts - Zināmie faktori - Kaitējums Savienības ražošanas nozarei - Cēloņsakarība)

2014/C 52/10

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Transnational Company “Kazchrome” AO, ENRC Marketing AG (pārstāvji — A. Willems un S. De Knop, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, G. Berrisch, Rechtsanwalt)

Personas, kas iestājušās lietā otras lietas dalībnieces prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un S. Thomas), Euroalliages (pārstāvji — J. Bourgeois, Y. van Gerven un N. McNelis, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 25. oktobra spriedumu lietā T-192/08 “Kazchrome” un ENRC Marketing/Padome, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību daļēji atcelt Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 172/2008, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (OV, L 55, 6. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Transnational Company “Kazchrome” AO un ENRC Marketing AG sedz ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

4)	Euroalliages sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 65, 3.3.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/7

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rahmanian Koushkaki/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-84/12) (1)

(Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (EK) Nr. 810/2009 - 21. panta 1. punkts, 32. panta 1. punkts un 35. panta 6. punkts - Vienotu vīzu izsniegšanas procedūras un nosacījumi - Pienākums izsniegt vīzu - Nelegālās imigrācijas riska izvērtējums - Pieteikuma iesniedzēja nodoms atstāt dalībvalstu teritoriju pirms pieteiktās vīzas derīguma termiņa beigām - Pamatotas šaubas - Kompetento iestāžu novērtējuma brīvība)

2014/C 52/11

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītājs: Rahmanian Koushkaki

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Berlin — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (OV L 243, 1. lpp.), un it īpaši tās 21. panta 1. punkta un 32. panta 1. punkta, interpretācija — Vīzu izsniegšanas procedūras un nosacījumi — Vīzas pieteikuma iesniedzēja, kurš atbilst ieceļošanas nosacījumiem, tiesības saņemt vīzu — Nelegālās imigrācijas riska izvērtējums — Attiecīgo dalībvalstu novērtējuma brīvība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 23. panta 4. punkts, 32. panta 1. punkts un 35. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentās iestādes vienotas vīzas pieteikuma izskatīšanas noslēgumā var atteikties izsniegt šādu vīzu pieteikuma iesniedzējam tikai gadījumā, ja uz šo pieteikuma iesniedzēju var tikt attiecināts kāds no šajās tiesību normās uzskaitītajiem vīzas atteikuma pamatojumiem. Šīm iestādēm, izskatot šo pieteikumu, ir plaša novērtējuma brīvība, kas attiecas uz šo tiesību normu piemērošanas nosacījumiem un nozīmīgo faktu izvērtēšanu, lai noteiktu, vai uz pieteikuma iesniedzēju var tikt attiecināts kāds no šiem atteikuma pamatojumiem;

Regulas Nr. 810/2009 32. panta 1. punkts, to skatot kopā ar šīs regulas 21. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nosacījums dalībvalsts kompetento iestāžu pienākumam izsniegt vienotu vīzu ir pamatotu šaubu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju pirms pieteiktās vīzas derīguma termiņa beigām neesamība, ņemot vērā vispārējo situāciju pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas valstī un viņu raksturojošās īpašības, kas ir pierādītas, ņemot vērā pēdējā minētā sniegto informāciju;

Regula Nr. 810/2009 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu dalībvalsts tiesiskajā regulējumā ietvertu tiesību normu kā tā, uz ko attiecas pamatlieta un kurā ir paredzēts, ka, ja ir izpildīti šajā regulā paredzētie [vīzas] izsniegšanas nosacījumi, kompetentajām iestādēm ir tiesības izsniegt pieteikuma iesniedzējam vienotu vīzu, tomēr neprecizējot, ka tas ir to pienākums, ja vien šāda tiesību norma var tikt interpretēta atbilstoši minētās regulas 23. panta 4. punktam, 32. panta 1. punktam un 35. panta 6. punktam.

(1) OV C 133, 5.5.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/8

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Dioikitiko Protodikeio Serron (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ioannis Christodoulou, Nikolaos Christodoulou, Afoi N. Christodoulou AE/Elliniko Dimosio

(Lieta C-116/12) (1)

(Muitas vērtība - Uz trešajām valstīm eksportētas preces - Eksporta kompensācijas - Par nebūtisku uzskatīta trešajā valstī veikta pārstrāde - Preču reeksports uz Eiropas Savienības teritoriju - Muitas vērtības noteikšana - Darījuma vērtība)

2014/C 52/12

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Protodikeio Serron

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ioannis Christodoulou, Nikolaos Christodoulou, Afoi N. Christodoulou AE

Atbildētājs: Elliniko Dimosio

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Dioikitiko Protodikeio Serron — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 24., 29., 32. un 146. panta interpretācija — Muitas vērtība — Darījuma vērtība — Noteikšana — Eksportētas preces, kuru apstrāde vai pārstrāde izvešanas valstī ir bijusi nepietiekama, lai varētu uzskatīt, ka tām ir tās valsts izcelsme, kurā notikusi pēdējā pārstrāde minētās regulas 24. panta izpratnē, un kurām nav piemērota procedūra “izvešana pārstrādei” ar mērķi reeksportēt tās sākotnējā izvešanas valstī

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97, 29. un 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami, nosakot tādu preču muitas vērtību, kuras ir ievestas, pamatojoties uz līgumu, kurš, lai arī ir atzīts par pirkuma un pārdevuma līgumu, tomēr patiesībā ir apstrādes vai pārstrādes līgums. Veicot šādu noteikšanu, nav nozīmes, vai apstrādes vai pārstrādes darbības atbilst šīs regulas 24. pantā paredzētajiem nosacījumiem, lai attiecīgās preces varētu uzskatīt par tādas valsts izcelsmes precēm, kurā šīs darbības ir notikušas;

2)	Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 82/97, 29. un 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot muitas vērtību, ir jāņem vērā par preci saņemtā eksporta kompensācija, kas ir iegūta ar tādu rīcību, kas īstenota, piemērojot Savienības tiesību normas, lai ļaunprātīgi no tām gūtu labumu.

(1) OV C 138, 12.5.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/9

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alfred Hirmann/Immofinanz AG

(Lieta C-174/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrību tiesības - Otrā direktīva 77/91/EEK - Akciju sabiedrības atbildība par tās pienākumu izsludināšanas jomā pārkāpumu - Parakstīšanās prospektā ietvertās informācijas neprecizitāte - Atbildības apmērs - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts atmaksāt cenu, ko ieguvējs ir samaksājis par akciju iegādi)

2014/C 52/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: Alfred Hirmann

Atbildētāja: Immofinanz AG

Piedaloties: Aviso Zeta AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Handelsgericht Wien — Padomes 1976. gada 13. decembra Otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV 1977, L 26., 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, 12., 15., 16., 18., 19. un 42. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 64. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/11/EK (OV L 76, 37. lpp.), 6. un 25. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 11. lpp.), 12. un 13. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 38. lpp.) 7., 17. un 28. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (OV L 96, 16. lpp.) 14. panta interpretācija — Akciju sabiedrības atbildība par savu pienākumu neizpildi publicēšanas jomā — Neprecizitāte attiecībā uz vērtspapīru tirgus prospektā ietverto informāciju — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurš šādā gadījumā paredz parakstīto akciju iegādes cenas, ko pircējs ir samaksājis, atmaksāšanu — Situācija, kurā minēto akciju iegāde ir notikusi sekundārajā tirgū, pamatojoties uz vērtspapīru tirgus prospektu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1976. gada 13. decembra Otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām [EKL 48.] panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, kas grozīta ar Padomes 1992. gada 23. novembra Direktīvu 92/101/EEK, 12., 15., 16., 18., 19. un 42. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kas, transponējot:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu),

pirmkārt, paredz akciju sabiedrības kā emitentes atbildību pret šīs pašas sabiedrības akciju ieguvēju, pamatojoties uz šajās direktīvās paredzētā informācijas pienākuma pārkāpumu, un, otrkārt, nosaka pienākumu attiecīgajai sabiedrībai šīs atbildības dēļ atmaksāt ieguvējam summu, kas atbilst akciju iegādes cenai un saņemt tās atpakaļ;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām [EKL] 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, 12. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ir paredzēts akciju pirkuma līgumu atzīt par spēkā neesošu ar atpakaļejošu spēku;

Otrās direktīvas 77/91, kas ir grozīta ar Direktīvu 92/101, 12., 15., 16., 18., 19. un 42. pants, kā arī Direktīvas 2009/101 12. un 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atbildība, kas noteikta attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā, nav ierobežota ar akciju vērtību, kas aprēķināta atbilstoši to kursam, ja sabiedrība ir kotēta biržā, opcijas pirkšanas brīdī.

(1) OV C 151, 26.5.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/10

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Gerechtshof 's-Gravenhage (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Innoweb BV/Wegener ICT Media BV, Wegener Mediaventions BV

(Lieta C-202/12) (1)

(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - 7. panta 1. un 5. punkts - Datubāzes veidotāja sui generis tiesības - Jēdziens “atkārtota izmantošana” - Datubāzes satura būtiska daļa - Īpašmeklēšanas metameklētājs)

2014/C 52/14

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Den Haag, iepriekš Gerechtshof 's-Gravenhage

Pamatlietas puses

Prasītāja: Innoweb BV

Atbildētājas: Wegener ICT Media BV, Wegener Mediaventions BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te 's-Gravenhage- Nīderlande — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp.) 7. panta 1. un 5. punkta interpretācija — Datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot būtisku datubāzes satura daļu — Aizliegums atkārtoti un sistemātiski izmantot nebūtisku datubāzes satura daļu, kas saistīts ar darbībām, kas ir pretrunā normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses — Vairākkārtējas atkārtotas izmantošanas pietiekamība vai sistemātiskas atkārtotas izmantošanas kumulatīvais nosacījums — Atkārtota izmantošana ar automatizētu sistēmu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saimnieciskās darbības subjekts, kurš izvieto tiešsaistē internetā tādu īpašmeklēšanas metameklētāju, par kādu ir pamatlieta, atkārtoti izmanto visu vai būtisku ar šo 7. pantu aizsargātās datubāzes satura daļu, jo šis īpašmeklēšanas metameklētājs:

—	galalietotājam sniedz meklēšanas veidlapu, būtībā piedāvājot tādas pašas funkcijas kā datubāzes veidlapā;

—	“reāllaikā” pārtulko galalietotāju pieprasījumus meklētājā, ar ko ir aprīkota datubāze; tādēļ tiek izmantoti visi šīs bāzes dati, un

—	sniedz galalietotājam atrastos rezultātus savas interneta vietnes izskatā, apvienojot dublonus vienā elementā, bet kārtībā, kas ir balstīta uz kritērijiem, kuri ir līdzīgi attiecīgās datubāzes meklētājā izmantotajiem kritērijiem rezultātu parādīšanai.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/10

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Walter Endress/Allianz Lebensversicherungs AG

(Lieta C-209/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīvas 90/619/EEK un 92/96/EEK - Tiešā dzīvības apdrošināšana - Atteikuma tiesības - Informācijas neesamība par šo tiesību īstenošanas nosacījumiem - Atteikuma tiesību beigšanās gadu pēc pirmās prēmijas samaksas - Atbilstība Direktīvām 90/619/EEK un 92/96/EEK)

2014/C 52/15

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Walter Endress

Atbildētāja: Allianz Lebensversicherungs AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 1990. gada 8. novembra Otrās direktīvas 90/619/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu un par pasākumiem, kas veicina brīvu pakalpojumu faktisku sniegšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK (OV L 330, 50. lpp.), 15. panta 1. punkta pirmā teikuma, lasot to kopā ar Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīvas 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvās 79/267/EEK un 90/619/EEK (OV L 360, 1. lpp.), 31. panta 1. punktu, interpretācija — Pensijas apdrošināšana — Apdrošināšanas ņēmēja atteikuma tiesības — Termiņš — Pienākums informēt apdrošinājuma ņēmēju — Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēts, ka apdrošinājuma ņēmējs visas atteikuma tiesības zaudē vienu gadu pēc pirmās apdrošināšanas prēmijas samaksas, pat ja tas nav ticis pienācīgi informēts par šo tiesību izmantošanas nosacījumiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes1990. gada 8. novembra Otrās direktīvas 90/619/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu un par pasākumiem, kas veicina brīvu pakalpojumu faktisku sniegšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK, kas grozīta ar Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīvu 92/96/EEK, 15. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs pēdējās minētās direktīvas 31. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā pamatlietā esošā, saskaņā ar kuru termiņš, kurā apdrošinājuma ņēmējam ir atteikuma tiesības, beidzas vēlākais vienu gadu pēc pirmās apdrošināšanas prēmijas samaksas, ja šim apdrošinājuma ņēmējam nav paziņots par atteikuma tiesībām.

(1) OV C 200, 7.7.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/11

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Rechtbank te Rotterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocesi, kas ierosināti pret Shell Nederland Verkoopmaatschappij BV (C-241/12), Belgian Shell NV (C-242/12)

(Apvienotās lietas C-241/12 un C-242/12) (1)

(Vide - Atkritumi - Jēdziens - Direktīva 2006/12/EK - Atkritumu pārvadājumi - Valsts kompetento iestāžu informēšana - Regula (EK) Nr. 259/93 - Apstākļi, kas liecina par to, ka notiek atbrīvošanās, pastāv nodoms vai pienākums atbrīvoties no vielas vai priekšmeta)

2014/C 52/16

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank te Rotterdam

Puses kriminalprocesos pamatlietā

Shell Nederland Verkoopmaatschappij BV BV (C-241/12), Belgian Shell NV (C-242/12)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank te Rotterdam — Nīderlande — Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 1. lpp.) interpretācija — Jēdziens “atkritumi” — Ultra Light Sulphur Diesel (ULSD) nosūtīšana ar kuģi no Nīderlandes uz Beļģiju — ULSD, kas, kuģi pielādējot, nejauši sajaucies ar Methyl Tertiary Butyl Ether (MTBE) — Prece, kas vairs neatbilst specifikācijām, par kurām vienojušies pircējs un pārdevējs — Pircējs, kurš par šo faktu uzzinājis, kad notikusi piegādē Beļģijā — Dīzelis, ko pārdevējs paņēmis atpakaļ un nosūtījis uz Nīderlandi — Pircējam atlīdzinātā iegādes cena — Pārdevējs, kuram ir nodoms laist dīzeli atkārtoti tirgū, sajaucot (vai nesajaucot) ar citu produktu — Iekļaušana (vai neiekļaušana) atkritumu definīcijā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 28. decembra Regulu (EK) Nr. 2557/2001, 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamattiesvedība izskatītā jēdziens “atkritumi” šī noteikuma izpratnē nav attiecināms uz dīzeļdegvielas kravu, kas nejauši sajaukta ar citu vielu, ar nosacījumu, ka tās īpašniekam patiešām ir nolūks šo kravu, sajaukušos ar citu produktu, laist tirgū, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/11

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Association Vent De Colère! Fédération nationale u.c./Ministre de l'écologie, du développement durable, des transports et du logement, Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

(Lieta C-262/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Jēdziens “valsts intervence vai valsts līdzekļu izmantošana” - Vēja elektroenerģija - Pienākums iepirkt par cenu, kas pārsniedz tirgus cenu - Pilnīga kompensācija - Elektroenerģijas galapatērētājiem noteiktie maksājumi)

2014/C 52/17

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāji: Association Vent De Colère ! Fédération nationale, Alain Bruguier, Jean-Pierre Le Gorgeu, Marie-Christine Piot, Eric Errec, Didier Wirth, Daniel Steinbach, Sabine Servan-Schreiber, Philippe Rusch, Pierre Recher, Jean-Louis Moret, Didier Jocteur Monrozier

Atbildētājas: Ministre de l'écologie, du développement durable, des transports et du logement, Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

Piedaloties: Syndicat des énergies renouvelables

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Francija) — EKL 87. panta (tagad — LESD 107. pants) interpretācija — Valsts intervences vai valsts līdzekļu izmantošanas jēdziens — Pienākums iepirkt elektroenerģiju, ko iegūst izmantojot vēja enerģiju, par cenu, kas pārsniedz tirgus cenu — Papildu izmaksu pilnīga kompensācija — Šīs kompensācijas finansēšanas veida maiņa — Elektroenerģijas galapatērētājiem noteiktie maksājumi

Rezolutīvā daļa:

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds uzņēmumiem noteikto papildu izmaksu pilnīgas kompensācijas mehānisms saistībā ar pienākumu iepirkt vēja elektroenerģiju par cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu, ko finansē visi elektroenerģijas galapatērētāji valsts teritorijā, kāds izriet no 2000. gada 10. februāra Likuma Nr. 2000-108 par elektroenerģijas publisko pakalpojumu modernizāciju un attīstību, kas grozīts ar 2006. gada 7. decembra Likumu Nr. 2006-1537 par elektroenerģijas nozari, veido intervenci, izmantojot valsts līdzekļus.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/12

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Frédéric Hay/Crédit agricole mutuel de Charente-Maritime et des Deux-Sèvres

(Lieta C-267/12) (1)

(Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme - Koplīgums, kurā priekšrocības attiecībā uz atalgojumu un darba apstākļiem paredzēts piešķirt tikai darbiniekiem, kuri stājas laulībā - Partneru, kuri noslēdz civiltiesisku solidaritātes paktu, izslēgšana - Diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ)

2014/C 52/18

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājs: Frédéric Hay

Atbildētājs: Crédit agricole mutuel de Charente-Maritime et des Deux-Sèvres

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Valsts mēroga koplīguma, kurā ir paredzētas tiesības saņemt priekšrocības saistībā ar darba samaksu un darba apstākļiem tikai tiem darbiniekiem, kuri noslēdz laulību, un liegtas tiesības saņemt šādas priekšrocības partneriem, kas noslēdz civiltiesisku solidaritātes paktu, pieļaujamība — Diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ — Iespēja attaisnot netiešu diskrimināciju ar leģitīmu, nepieciešamu un atbilstošu mērķi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu koplīguma normu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru darbinieks, kurš ar tā paša dzimuma personu noslēdz civiltiesisku solidaritātes paktu, ir izslēgts no tiesībām saņemt priekšrocības, tādas kā īpašais atvaļinājums un piemaksa pie algas, kuras tiek piešķirtas darbiniekiem, tiem stājoties laulībā, ja attiecīgās dalībvalsts tiesiskais regulējums neļauj tā paša dzimuma personām stāties laulībā, ciktāl, ņemot vērā šo priekšrocību piešķiršanas mērķi un nosacījumus, viņš atrodas situācijā, kas ir salīdzināma ar tāda darbinieka situāciju, kurš stājas laulībā.

(1) OV C 250, 18.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/12

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 19. decembra spriedums — Telefónica SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-274/12 P) (1)

(Apelācija - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. panta ceturtā daļa - Tiesības celt prasību - Prasības tiesība - Fiziskas vai juridiskas personas - Tiesību akts, kas šīs personas skar individuāli - Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

2014/C 52/19

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Telefónica SA (pārstāvji — J. Ruiz Calzado un J. Domínguez Pérez, abogados, kā arī M. Núñez Müller, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Němečková un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 21. marta rīkojumu lietā T-228/10 Telefónica/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt Komisijas 2009. gada 28. oktobra Lēmuma 2011/5/EK par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07), ko īstenojusi Spānija (OV 2011, L 7, 48. lpp.), 1. panta 1. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Telefónica SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 227, 28.7.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/13

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fish Legal, Emily Shirley/The Information Commissioner, United UtilitiesWater plc, Yorkshire Water Services Ltd, Southern Water Services Ltd

(Lieta C-279/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Orhūsas konvencija - Direktīva 2003/4/EK - Vides informācijas pieejamība sabiedrībai - Piemērošanas joma - Jēdziens “publiska institūcija” - Kanalizācijas un ūdensapgādes uzņēmumi - Ūdens resursu nozares privatizācija Anglijā un Velsā)

2014/C 52/20

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāji: Fish Legal, Emily Shirley

Atbildētāji: The Information Commissioner, United UtilitiesWater plc, Yorkshire Water Services Ltd, Southern Water Services Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal (Administrative Appeals Chamber) — Apvienotā Karaliste — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 26. lpp.) 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta interpretācija — Valsts iestāžu pienākums sniegt visu to rīcībā esošo, ieinteresēto personu lūgto vides informāciju — Piemērošanas joma — Fiziskas vai juridiskas personas, kas “saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic valsts pārvaldes funkcijas”, jēdziens

Rezolutīvā daļa:

lai noteiktu, vai tādas struktūras kā United Utilities Water plc, Yorkshire Water Services Ltd un Southern Water Services Ltd var tikt kvalificētas kā juridiskas personas, kas saskaņā ar valsts tiesībām pilda “valsts pārvaldes funkcijas” Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāizvērtē, vai šīm struktūrām atbilstoši piemērojamām valsts tiesībām ir piešķirtas īpašas pilnvaras, salīdzinot ar noteikumiem, kas ir piemērojami tiesiskajām attiecībām starp privāttiesību subjektiem;

tādi uzņēmumi kā United Utilities Water plc, Yorkshire Water Services Ltd un Southern Water Services Ltd, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus saistībā ar vidi, ir Direktīvas 2003/4 2. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās struktūras vai personas pārraudzībā, tādēļ tie atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktam ir kvalificējami kā “publiskas institūcijas”, ja šie uzņēmumi patiešām autonomi nenosaka veidu, kādā tie sniedz šos pakalpojumus, jo publiska institūcija, uz kuru attiecas minētās direktīvas 2. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts, var noteicoši ietekmēt minēto uzņēmumu rīcību vides jomā;

Direktīvas 2003/4 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, uz kuru attiecas šī tiesību norma, ir publiska institūcija attiecībā uz visu tās rīcībā esošo vides informāciju. Tādām komercsabiedrībām kā United Utilities Water plc, Yorkshire Water Services Ltd un Southern Water Services Ltd, kas atbilstoši minētās direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktam var tikt uzskatītas par publiskām institūcijām vienīgi tiktāl, ciktāl, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus vides jomā, tās ir kādas no šīs pašas direktīvas 2. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām struktūrām vai personām pārraudzībā, nav jāsniedz vides informācija, ja nav strīda, ka tā neattiecas uz šādu pakalpojumu sniegšanu.

(1) OV C 250, 18.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/13

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Trento Sviluppo srl, Centrale Adriatica Soc coop/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-281/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem - Direktīva 2005/29/EK - 6. panta 1. punkts - ‘Maldinošas darbības’ jēdziens - Attiecīgajā normā uzskaitīto nosacījumu kumulatīvais raksturs)

2014/C 52/21

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāji: Trento Sviluppo srl, Centrale Adriatica Soc coop

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 149, 22. lpp.), 6. panta 1. punkta interpretācija — “Negodīgas komercprakses” jēdziens — Minētajā normā uzskaitīto nosacījumu kumulatīvais raksturs

Rezolutīvā daļa:

Komercprakse ir kvalificējama par ‘maldinošu’ Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), 6. panta 1. punkta izpratnē, ja šī prakse, pirmkārt, ietver nepatiesu informāciju vai ja tā spēj maldināt vidusmēra patērētāju un, otrkārt, ja tā spēj likt patērētājam pieņemt tādu lēmumu veikt darījumu, kādu tas citādi nebūtu pieņēmis. Šīs direktīvas 2. panta k) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens ‘lēmums veikt darījumu’ attiecas uz jebkuru lēmumu, kurš ir tieši saistīts ar preces iegādāšanos vai neiegādāšanos.

(1) OV C 235, 4.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/14

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Tartu Ringkonnakohus (Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ragn-Sells AS/Sillamäe Linnavalitsus

(Lieta C-292/12) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/98/EK - Atkritumu apsaimniekošana - 16. panta 3. punkts - Tuvuma princips - Regula (EK) Nr. 1013/2006 - Atkritumu pārvadājumi - Jaukti sadzīves atkritumi - Rūpniecības un celtniecības atkritumi - Pašvaldības teritorijā radušos atkritumu savākšanas un nogādāšanas pakalpojumu koncesijas piešķiršanas procedūra - Pienākums nākamajam koncesionāram savāktos atkritumus pārvest uz koncedentes iestādes norādītajām atkritumu apstrādes iekārtām - Vistuvākās atbilstošās atkritumu apstrādes iekārtas)

2014/C 52/22

Tiesvedības valoda — igauņu

Iesniedzējtiesa

Tartu Ringkonnakohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ragn-Sells AS

Atbildētāja: Sillamäe Linnavalitsus

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tartu Ringkonnakohus — LESD 102. panta un 106. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 3. lpp.) 16. panta 3. punkta interpretācija — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par pašvaldības komunālo atkritumu organizētu izvešanu — Konkursa dokumentācijā paredzēts nosacījums, ka nākamajam koncesionāram ir pienākums atkritumus nogādāt tikai uz kādu no diviem atkritumu apstrādes centriem, kuri darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, neraugoties uz citu tirgus dalībnieku esamību, kuri arī atbilst šīm prasībām — Ekskluzīvas tiesības apstrādāt pašvaldības atkritumus — Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem noteikumi, lasot tos kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 16. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

ar tiem vietējai pašvaldībai ir atļauts noteikt pienākumu uzņēmumam, kas atbild par atkritumu savākšanu tās teritorijā, jauktos sadzīves atkritumus, kuri savākti no privātām mājsaimniecībām, kā arī attiecīgā gadījumā no citiem atkritumu radītājiem, pārvadāt uz vistuvāko atbilstošo atkritumu apstrādes iekārtu, kas ir reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas šī pašvaldība;

—

ar šiem noteikumiem vietējai pašvaldībai nav atļauts noteikt pienākumu uzņēmumam, kas atbild par atkritumu savākšanu tās teritorijā, tās teritorijā radušos rūpniecības un celtniecības atkritumus pārvadāt uz vistuvāko atbilstošo atkritumu apstrādes iekārtu, kas ir reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas šī pašvaldība, jo šie atkritumi ir paredzēti reģenerācijai, ja minēto atkritumu radītāju pienākums ir vai nu tos nogādāt minētajam uzņēmumam, vai nu tos tieši nodot minētajai iekārtai;

2)	LESD 49. un 56. pants neattiecas uz situāciju, kāda ir pamatlietā, kuras visi apstākļi skar tikai vienas dalībvalsts teritoriju.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/15

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Guido Imfeld, Nathalie Garcet/État belge

(Lieta C-303/12) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Vienlīdzīga attieksme - Ienākuma nodoklis - Tiesību akti, kas vērsti uz dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu - Citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas valsts, gūti ienākumi - Progresīva atbrīvojuma metode dzīvesvietas valstī - Ģimenes un personīgās situācijas daļēja ņemšana vērā - Noteiktu nodokļu priekšrocību, kas saistītas ar darba ņēmēja personīgo un ģimenes situāciju, zaudēšana)

2014/C 52/23

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāji: Guido Imfeld, Nathalie Garcet

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Liège — EKL 39. panta interpretācija — Līgumā un valsts tiesību aktos ietverti noteikumi par nodokļu dubulto uzlikšanu — Ienākumi no profesionālās darbības, kas gūti un ar nodokli aplikti tikai dalībvalstī, kura nav dzīvesvietas valsts — Personīgās situācijas un ģimenes stāvokļa ienākumu gūšanas valstī daļēja ņemšana vērā — Ienākuma nodokļa aprēķināšana dzīvesvietas valstī, piemērojot atbrīvojuma no nodokļiem metodi atbilstoši progresīvajai nodokļa likmei — Ar personīgo situāciju un ģimenes stāvokli saistīto nodokļu atvieglojumu zaudēšana

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz piemērot tādu dalībvalsts nodokļu tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kā rezultātā pārim, kas dzīvo šajā valstī un vienlaikus gūst ienākumus gan minētajā valstī, gan citā dalībvalstī, tiek liegta iespēja saņemt noteiktas nodokļu priekšrocības to aprēķināšanas noteikumu dēļ, kaut arī šim pārim uz to būtu tiesības, ja laulātais, kam ir vislielākie ienākumi, negūtu visus ienākumus citā dalībvalstī.

(1) OV C 287, 22.9.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/15

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministero dello Sviluppo Economico, Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture/Soa Nazionale Costruttori — Organismo di Attestazione Spa

(Lieta C-327/12) (1)

(LESD 101., 102. un 106. pants - Valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības - Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Jēdzieni - Iestādes, kurām ir jāpārbauda un jāapliecina, ka uzņēmumi, kuri veic publiskos būvdarbus, ievēro likumā noteiktās prasības - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Ierobežojums - Pamatojums - Pakalpojumu saņēmēju aizsardzība - Sertifikācijas pakalpojumu kvalitāte)

2014/C 52/24

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Ministero dello Sviluppo Economico, Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture

Atbildētājas: Soa Nazionale Costruttori — Organismo di Attestazione Spa

Piedaloties: Associazione nazionale Società Organismi di Attestazione (Unionsoa), SOA CQOP SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — LESD 101., 102. un 106. panta interpretācija — Jēdziens “valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam [dalībvalstis] piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības” un “uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” — Iestādes, kurām ir jāpārbauda un jāapliecina, ka uzņēmumi, kuri veic publiskos būvdarbus, ievēro likumā noteiktās prasības — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru šīm organizācijām nosaka saistošus minimālos tarifus

Rezolutīvā daļa:

LESD 101., 102. un 106. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums, ar kuru sabiedrībām, kurām ir sertifikācijas iestāžu statuss (Società Organismi di Attestazione), obligāti jāpiemēro minimālo tarifu sistēma sertifikācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

Šāds tiesiskais regulējums ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums LESD 49. panta izpratnē, bet šis regulējums ir atbilstošs, lai nodrošinātu mērķa aizsargāt minēto pakalpojumu saņēmējus īstenošanu. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai, it īpaši, ņemot vērā minimālo tarifu aprēķināšanas veidu, tostarp ņemot vērā būvdarbu, kuru veikšanai tiek izsniegts sertifikāts, kategoriju skaitu, minētais valsts tiesiskais regulējums nepārsniedz šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo.

(1) OV C 295, 29.9.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/16

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Tribunale di Napoli (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Carmela Carratù/Poste Italiane SpA

(Lieta C-361/12) (1)

(Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - Nediskriminācijas princips - Jēdziens “darba nosacījumi” - Valsts tiesiskais regulējums, kurā gadījumā, kad darba līgumam prettiesiski tiek noteikts termiņš, paredzēta kompensācija, kura atšķiras no kompensācijas, ko piemēro, prettiesiski izbeidzot darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku)

2014/C 52/25

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Pamatlietas puses

Prasītāja: Carmela Carratù

Atbildētāja: Poste Italiane SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Napoli — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) 4. klauzulas interpretācija — Piemērošanas joma — Darba nosacījumu jēdziens — Šīs direktīvas horizontāla piemērojamība — Valsts veidojuma jēdziens — Pamattiesību hartas 47. panta un ECPAK 6. panta interpretācija — Līdzvērtības princips — Valsts tiesību akti, kuros paredzēts, ka gadījumā, kad darba līgumam prettiesiski tiek noteikts termiņš, par laikposmu no darba attiecību pārtraukšanas līdz darba pienākumu pildīšanas atsākšanai ir jāizmaksā kompensācija, nosakot visaptverošu summu mazākais 2,5 un lielākais 12 pēdējo faktisko mēneša algu apmērā — Kompensācija, kas ir mazāka gan par kompensāciju, kas noteikta civiltiesību vispārīgajos noteikumos nepamatota atteikuma pieņemt pakalpojumu gadījumā, gan arī par kompensāciju, kura ir paredzēta uz nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma prettiesiskas pārtraukšanas gadījumā

Rezolutīvā daļa:

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikums, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz to var atsaukties tieši attiecībā uz tādu valsts veidojumu kā Poste Italiane SpA;

2)	šī paša pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “darba nosacījumi” ietver kompensāciju, kura darba devējam ir jāmaksā darba ņēmējam, jo tā darba līgumam prettiesiski ticis noteikts termiņš;

lai gan šis pamatnolīgums neliedz dalībvalstīm ieviest labvēlīgāku attieksmi par to, kāda pamatnolīgumā ir paredzēta darba ņēmējiem uz noteiktu laiku, šī pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliek identiski aplūkot kompensāciju, kas piešķirta par darba līguma termiņa prettiesisku noteikšanu, un kompensāciju, kas tiek maksāta, prettiesiski izbeidzot darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku.

(1) OV C 295, 29.9.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/16

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Test Claimants in the Franked Investment Income Group Litigation/Commissioners of Inland Revenue, Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

(Lieta C-362/12) (1)

(Tiesību aizsardzība tiesā - Efektivitātes princips - Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi - Nepamatoti samaksāto maksājumu atmaksāšana - Tiesību aizsardzības līdzekļi - Valsts tiesību akti - Tiesību aizsardzības līdzekļu noilguma termiņa saīsināšana, ko piemēro ar atpakaļejošu spēku un bez pārejas režīma)

2014/C 52/26

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Test Claimants in the Franked Investment Income Group Litigation

Atbildētāji: Commissioners of Inland Revenue, Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court of the United Kingdom — LESD 49. un 63. panta interpretācija — Valsts nodokļi, kas ir pretrunā Kopienu tiesībām — Nepamatoti samaksātu summu atgūšana — Divu alternatīvu tiesību aizsardzības līdzekļu līdzpastāvēšana valsts tiesībās, kas ir pieejami nodokļu maksātājiem, lai pieprasītu samaksāto nodokļu atmaksu, un no kuriem vienā ir ilgāks pieteikuma iesniegšanas laiks nekā otrajā — Valsts tiesību akti, ar kuriem ar atpakaļ ejošu spēku ir saīsināts garākais termiņš — Saderība ar efektivitātes, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principiem

Rezolutīvā daļa:

situācijā, kad nodokļu maksātājiem saskaņā ar valsts tiesībām ir izvēle starp diviem iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem jautājumā par nodokļa, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atgūšanu, no kuriem vienam ir garāks noilguma termiņš, efektivitātes, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi nepieļauj to, ka bez brīdinājuma un ar atpakaļejošu spēku ar valsts tiesību aktiem šis noilguma termiņš tiek saīsināts;

2)	apstāklis, ka brīdī, kad nodokļu maksātājs cēla savu prasību, zemākas instances tiesa tikai nesen bija atzinusi iespēju izmantot tiesību aizsardzības līdzekli ar garāku noilguma termiņu un pēdējās instances tiesa to apstiprināja vēlāk, nekādā veidā neietekmē uz pirmo jautājumu sniegto atbildi.

(1) OV C 311, 13.10.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/17

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-411/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Preferenciāls elektroenerģijas tarifs - Lēmums 2011/746/ES - Ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts - Atgūšana - Neizpilde noteiktajā termiņā)

2014/C 52/27

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Stromsky, D. Grespan un S. Thomas)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, kam palīdz S. Fiorentino)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Valsts atbalsts — Tādu pasākumu neveikšana, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2011. gada 23. februāra Lēmuma 2011/746/ES par Itālijas piešķirto valsts atbalstu uzņēmumiem Portovesme Srl, ILA SpA, Eurallumina SpA un Syndial SpA (OV L 309, 1. lpp.) 3., 4. un 5. panta prasības — Pienākums nekavējoties atgūt atbalstu, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, un paziņot par to Komisijai

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai no uzņēmumiem Portovesme Srl un Eurallumina SpA atgūtu valsts atbalstu, kas Komisijas 2011. gada 23. februāra Lēmuma 2011/746/ES par Itālijas piešķirto valsts atbalstu uzņēmumiem Portovesme Srl, ILA SpA, Eurallumina SpA un Syndial SpA (valsts atbalsta pasākumi C 38/B/04 (ex NN 58/04) un C 13/06 (ex N 587/05) 2. pantā atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Itālijas Republika nav izpildījusi šī lēmuma 3. un 4. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 355, 17.11.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/17

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Tribunal Administrativo e Fiscal do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Portgás — Sociedade de Produção e Distribuição de Gás SA/Ministério da Agricultura, do Mar, do Ambiente e do Ordenamento do Território

(Lieta C-425/12) (1)

(Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē - Direktīva 93/38/EEK - Transponēšanas valsts tiesībās neesamība - Valsts iespēja atsaukties uz šo direktīvu attiecībās ar subjektu, kurš ir sabiedrisko pakalpojumu koncesionārs, šim tiesību aktam neesot transponētam valsts tiesībās)

2014/C 52/28

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal do Porto

Pamatlietas puses

Prasītāja: Portgás — Sociedade de Produção e Distribuição de Gás SA

Atbildētāja: Ministério da Agricultura, do Mar, do Ambiente e do Ordenamento do Território

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Administrativo e Fiscal do Porto — Portugāle — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 199, 84. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/4/EK (OV L 101, 1. lpp.), 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 4. panta 1. punkta un 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta interpretācija — Tieša iedarbība — Valsts iespēja atsaukties uz minēto direktīvu attiecībās ar subjektu, kurš ir sabiedrisko pakalpojumu koncesionārs, šim tiesību aktam neesot transponētam valsts tiesībās

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/4/EK, 4. panta 1. punkts, 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts un 15. pants ir jāinterpretē kā tādi, uz kuriem nevar atsaukties, vēršoties pret privātu uzņēmumu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tam piemīt ekskluzīva sabiedrisko pakalpojumu koncesionāra statuss, kas ietilpst šīs direktīvas personīgās piemērošanas jomā laikā, kad minētā direktīva vēl nav transponēta šīs dalībvalsts tiesību sistēmā.

Tādam uzņēmumam, kuram saskaņā ar valsts iestādes izdotu tiesību aktu un tās pārraudzībā bija uzdots veikt sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu un kuram šī mērķa īstenošanai ir pilnvaras, kas ir plašākas nekā noteikumi, kuri ir piemērojami attiecībās starp privātpersonām, ir pienākums ievērot Direktīvas 93/38, kas grozīta ar Direktīvu 98/4, noteikumus, un tādējādi dalībvalsts iestādes var pret to vērsties, atsaucoties uz šīm normām.

(1) OV C 389, 15.12.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/18

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Gerechtshof te 's-Hertogenbosch (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedība, ko uzsācis X

(Lieta C-437/12) (1)

(Iekšēja aplikšana ar nodokļiem - LESD 110. pants - Reģistrācijas nodoklis - Līdzīgas valsts preces - Nodokļu neitralitāte starp importētām lietotām automašīnām un līdzīgām valsts tirgū jau esošām automašīnām)

2014/C 52/29

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te 's-Hertogenbosch

Pamatlietas dalībnieki

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te 's-Hertogenbosch — Nīderlande — LESD 110. panta interpretācija — Iekšzemes nodokļi — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru uzliek reģistrācijas nodokli, pirmo reizi izmantojot transportlīdzekli uz valsts tīklu ceļa — Nodokļa summa, kura no 2010. gada ir atkarīga no CO2 izmešiem — Transportlīdzeklis, kurš laists ekspluatācijā 2006. gadā ārvalstīs un reģistrēts 2010. gadā valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

LESD 110. panta piemērošanas mērķim līdzīgas valsts preces, kas ir salīdzināmas ar tādu lietotu transportlīdzekli kā pamatlietā, kurš pirmo reizi tika izmantots pirms 2008. gada 1. februāra un kurš ir importēts un reģistrēts Nīderlandē 2010. gadā, ir Nīderlandes tirgū esoši transportlīdzekļi, kuru īpašības ir vistuvākās minētā transportlīdzekļa īpašībām.

LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu nodokli kā vieglo automobiļu un motociklu nodoklis (belasting personenauto’s en motorrijwielen), kas ir spēkā 2010. gadā, ja un ciktāl šī nodokļa apmērs, ar ko apliek lietotus importētos transportlīdzekļus, tos reģistrējot Nīderlandē, pārsniedz vismazāko atlikušo šī nodokļa apmēru, kas iekļauts šajā pašā dalībvalstī jau reģistrētu līdzīgu lietoto transportlīdzekļu vērtībā.

(1) OV C 399, 22.12.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/18

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Actavis Group PTC EHF, Actavis UK Ltd/Sanofi

(Lieta C-443/12) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Šāda sertifikāta saņemšanas nosacījumi - Divu zāļu, kuru sastāvā daļēji vai pilnīgi ietilpst viena un tā pati aktīvā viela, secīga laišana tirgū - Tādu aktīvo vielu kombinācija, viena no kurām jau tikusi tirgota kā zāles ar vienu aktīvo vielu - Iespēja saņemt vairākus sertifikātus, pamatojoties uz vienu un to pašu patentu un divām tirdzniecības atļaujām)

2014/C 52/30

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Actavis Group PTC EHF, Actavis UK Ltd

Atbildētāja: Sanofi

Piedaloties: Sanofi Pharma Bristol-Myers Squibb SNC

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta a) un c) punkta interpretācija — Papildu aizsardzības sertifikāta saņemšanas nosacījumi — Jēdziens “ar spēkā esošu pamatpatentu aizsargāts produkts” — Kritēriji — Iespēja piešķirt sertifikātu katrām zālēm gadījumā, ja patents attiecas uz vairākām zālēm

Rezolutīvā daļa:

Tādos apstākļos kā pamatlietā, kurā, pamatojoties uz patentu, ar ko tiek aizsargāta novatoriska aktīvā viela, un zāļu, kuru sastāvā šī viela ir vienīgā aktīvā viela, TA, šī patenta īpašnieks jau ir saņēmis vienu PAS šai aktīvajai vielai, kas tam ļauj iebilst pret minētās aktīvās vielas — vienas vai kombinācijā ar citām aktīvajām vielām — lietošanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ja, pamatojoties uz vienu un to pašu patentu un vēlāk izsniegtu tirdzniecības atļauju atšķirīgām zālēm, kuru sastāvā ir minētā aktīvā viela kombinācijā ar citu aktīvo vielu, kas pati par sevi nav aizsargāta ar minēto patentu, šī patenta īpašnieks saņem otru papildu aizsardzības sertifikātu, kas attiecas uz šo aktīvo vielu kombināciju.

(1) OV C 389, 15.12.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/19

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums — Rivella International AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Baskaya di Baskaya Alim e C. Sas

(Lieta C-445/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BASKAYA” - Iebildumi - Divpusēja konvencija - Trešās valsts teritorija - Faktiskas izmantošanas jēdziens)

2014/C 52/31

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rivella International AG (pārstāvis — C. Spintig, advokāts)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider), Baskaya di Baskaya Alim e C. Sas

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-170/11 Rivella International/ITSB — Baskaya di Baskaya Alim (“BASKAYA”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 534/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Rivella International AG un Baskaya di Baskaya Alim e C. Sas — Sajaukšanas iespēja starp grafisku apzīmējumu, kas ietver vārdisku elementu “BASKAYA”, un starptautisku agrāku grafisku preču zīmi, kas ietver vārdisku elementu “Passaia” — Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpums — Kļūdains iebildumu pārbaudes vērtējums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Rivella International AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 366, 24.11.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/19

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Landgericht Krefeld (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nipponkoa Insurance Co (Europe) Ltd/Inter-Zuid Transport BV

(Lieta C-452/12) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 27., 33. un 71. pants - Lis pendens - Nolēmumu atzīšana un izpilde - Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR) - 31. panta 2. punkts - Līdzāspastāvēšanas noteikumi - Regresa prasība - Negatīva atzīšanas prasība - Spriedums par negatīvu atzīšanas prasību)

2014/C 52/32

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Krefeld

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nipponkoa Insurance Co (Europe) Ltd

Atbildētāja: Inter-Zuid Transport BV

piedaloties: DTC Surhuisterveen BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Krefeld — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Briseles I regula) (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 27. un 71. panta interpretācija — Saistība ar Konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR) — Līdzāspastāvēšanas noteikumi — Lis pendens — Pienākums interpretēt CMR 31. panta 2. punktu, ņemot vērā Briseles I regulas 27. pantu — Saistība starp prasību par nosūtītāja vai saņēmēja zaudējumu atlīdzināšanu un pārvadātāja atzīšanas prasību, kuras mērķis ir atzīt, ka tas nav atbildīgs par zaudējumu rašanos vai, ja tomēr tā tiktu uzskatīts, ka tas ir atbildīgs tikai maksimālajā apmērā (“negatīva atzīšanas prasība”)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 71. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda starptautiskas konvencijas interpretācija, ar kuru vismaz tikpat labvēlīgos nosacījumos, kādi paredzēti minētajā regulā, netiktu nodrošināta šīs regulas pamatā esošo mērķu un principu ievērošana;

Regulas Nr. 44/2001 71. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda 1956. gada 19. maijā Ženēvā parakstītās un ar 1978. gada 5. jūlijā parakstīto protokolu grozītās Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu 31. panta 2. punkta interpretācija, atbilstoši kurai vienā dalībvalstī iesniegtas negatīvas atzīšanas prasības vai šajā pašā dalībvalstī pasludināta sprieduma par negatīvu atzīšanas prasību priekšmets un pamats nav tādi paši, kādi ir citā dalībvalstī par tiem pašiem zaudējumiem celtai regresa prasībai starp tiem pašiem lietas dalībniekiem vai to tiesību pārņēmējiem.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/20

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. decembra spriedums (Rechtbank 's Gravenhage (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Georgetown University/Octrooicentrum Nederland, kas darbojas ar nosaukumu NL Octrooicentrum

(Lieta C-484/12) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Šī sertifikāta saņemšanas nosacījumi - Iespēja saņemt vairākus papildu aizsardzības sertifikātus, pamatojoties uz vienu un to pašu patentu)

2014/C 52/33

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank 's Gravenhage

Pamatlietas puses

Prasītāja: Georgetown University

Atbildētājs: Octrooicentrum Nederland, kas darbojas ar nosaukumu NL Octrooicentrum

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank 's-Gravenhage — Nīderlande — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta c) punkta un 14. panta b) punkta interpretācija — Sertifikāta saņemšanas nosacījumi — Spēkā esošs pamatpatents, kas attiecas uz vairākiem produktiem — Tiesības saņemt sertifikātu par katru produktu, vai to neesamība

Rezolutīvā daļa:

Tādos apstākļos kā pamatlietā, kad, pamatojoties uz vienu pamatpatentu un tirdzniecības atļauju zālēm, kas sastāv no vairāku aktīvo vielu kombinācijas, šī pamatpatenta īpašnieks jau ir saņēmis PAS attiecībā uz šo aktīvo vielu kombināciju, kas ir aizsargāta ar minēto patentu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta a) punkta izpratnē, šīs regulas 3. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā, ka minētais īpašnieks saņem PAS arī attiecībā uz vienu no šīm aktīvajām vielām, kura, aplūkojot to atsevišķi, kā tāda jau ir aizsargāta ar minēto patentu.

(1) OV C 26, 26.1.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/20

Tiesas (piektā pālāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/The Bridport and West Dorset Golf Club Limited

(Lieta C-495/12) (1)

(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Atbrīvojumi no nodokļa - 132. panta 1. punkta m) apakšpunkts - Ar sportu cieši saistītu pakalpojumu sniegšana - Piekļuve golfa laukumam - Apmeklētāji, kas nav golfa kluba biedri un kas maksā green maksu (“green fee”) - Atbrīvojuma izslēgšana - 133. panta pirmās daļas d) punkts - 134. panta b) punkts - Papildu ienākumi)

2014/C 52/34

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētājs: The Bridport and West Dorset Golf Club Limited

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) — Apvienotā Karaliste — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 132. panta 1. punkta m) apakšpunkta, 133. panta d) punkta un 134. panta b) punkta interpretācija — Atbrīvojumi — Tādu pakalpojumu sniegšana, kas ir cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu — Tiesību izmantot golfa laukumu noteiktā laikā, lai spēlētu golfu, pārdošana, ko veic bezpeļņas organizācija

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 134. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to no šīs direktīvas 132. panta 1. punkta m) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma saņemšanas neizslēdz tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri izpaužas kā bezpeļņas organizācijas, kura apkalpo golfa klubu un piedāvā kārtību, kādā kļūt par kluba biedru, piešķirtās tiesības izmantot šo golfa laukumu apmeklētājiem, kas nav šīs organizācijas biedri;

Direktīvas 2006/112 133. panta pirmās daļas d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm, tādos apstākļos kā pamatlietā, nav atļauts izslēgt no šīs direktīvas 132. panta 1. punkta m) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanas tāda pakalpojuma sniegšanu, kurš izpaužas kā tiesības izmantot golfa laukumu, ko apkalpo bezpeļņas organizācija, kura piedāvā kārtību, kādā kļūt par kluba biedru, ja šis pakalpojums tiek sniegts golfa laukumu apmeklētājiem, kas nav šīs organizācijas biedri.

(1) OV C 32, 2.2.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/21

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — BDV Hungary Trading Kft (likvidācijas procesā)/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-563/12) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 146. pants - Eksporta atbrīvojumi - 131. pants - Dalībvalstu pieņemti nosacījumi - Valsts tiesību akti, kuros noteikts, ka eksportējamas preces no Eiropas Savienības muitas teritorijas ir jāizved noteiktajā 90 dienu termiņā pēc to piegādes)

2014/C 52/35

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: BDV Hungary Trading Kft (likvidācijas procesā)

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Közép-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kúria — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 15. panta un Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 131., 146. un 273. panta interpretācija — Eksporta atbrīvojumi no nodokļa — Sabiedrība, kas nodarbojas ar pārtikas konservu ražošanu un tirdzniecību un pārdod preces pircējam tirgošanai trešajās valstīs — Valsts tiesību akti, kuros tiesības saņemt atbrīvojumu no PVN attiecībā uz preču pārdošanu eksportam ārpus Savienības tiek pakārtotas nosacījumam, ka no pārdošanas brīža līdz dienai, kad preces tiek izvestas no valsts teritorijas, paiet ne vairāk kā 90 dienas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 146. panta 1. punkts un 131. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, veicot piegādi eksportam, preces, kuras paredzēts eksportēt ārpus Eiropas Savienības, ir jāizved no Eiropas Savienības teritorijas trīs mēnešu vai 90 dienu laikā pēc piegādes datuma, jo šī termiņa pārsniegšanas pašas par sevi sekas ir tādas, ka nodokļu maksātājs vairs nevar izmantot atbrīvojumu no nodokļa par šo piegādi.

(1) OV C 114, 20.4.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/21

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums — Koninklijke Wegenbouw Stevin BV/Eiropas Komisija

(Lieta C-586/12 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Nīderlandes ceļu seguma bitumena tirgus - Ceļu seguma bitumena cenas noteikšana - Atlaides ceļu būvētājiem noteikšana - Pierādījums - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Neierobežotas pilnvaras - Naudas soda samērīgums - Pārbaude Tiesā)

2014/C 52/36

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koninklijke Wegenbouw Stevin BV (pārstāvis — E. Pijnacker Hordijk, advocaat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis — F. Ronkes Agerbeek)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-357/06 Koninklijke Wegenbouw Stevin/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību galvenokārt atcelt Komisijas 2006. gada 13. septembra Lēmumu C(2006) 4090, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu (Lieta COMP/F/38.456 — Bitumens (Nīderlande)), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un pakārtoti — prasību samazināt prasītājai ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Koninklijke Wegenbouw Stevin BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 71, 9.3.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/22

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 14. novembra rīkojums — TeamBank AG Nürnberg/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Fercredit Servizi Finanziari SpA

(Lieta C-524/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Grafiska preču zīme “f@ir Credit” - Kopienas grafiskas preču zīmes “FERCREDIT” īpašnieka iebildumi - Reģistrācijas atteikums)

2014/C 52/37

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TeamBank AG Nürnberg (pārstāvis — D. Terheggen, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider), Fercredit Servizi Finanziari SpA (pārstāvji — G. Petrocchi, A. Masetti Zannini de Concina un R. Cartella, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. septembra spriedumu lietā T-220/11 TeamBank/ITSB — Fercredit Servizi Finanziari, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 3. februāra lēmumu lietā R 719/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Fercredit Servizi Finanziari SpA un TeamBank AG Nürnberg — Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums — Sajaukšanas iespēja starp grafisku apzīmējumu, kas ietver vārdisku elementu “f@ir Credit”, un agrāku starptautisku grafisku preču zīmi, kas ietver vārdisku elementu “FERCREDIT”

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	TeamBank AG Nürnberg atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 9, 12.1.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/22

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 5. decembra rīkojums — Luigi Marcuccio/Eiropas Komisija

(Lieta C-534/12 P) (1)

(Apelācija - Prasība veikt pārskatīšanu - Eiropas Savienības Vispārējās tiesas rīkojums, ar kuru prasība atzīta par nepieņemamu - Iecelšana amatā - Pārcelšana no Luandā (Angola) izvietotās delegācijas uz Briseli (Beļģija) - Lēmums veikt prasītāja personīgo lietu iesaiņošanu un pārvešanu viņa prombūtnes laikā - Vispārējās tiesas vēlāk taisīta sprieduma sekas)

2014/C 52/38

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (pārstāvis) — G. Cipressa, avvocato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Gattinara)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 11. septembra rīkojumu lietā T-241/03 REV Marcuccio/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību pārskatīt Vispārējās tiesas 2006. gada 17. maija rīkojumu lietā T-241/03 Marcuccio/Komisija — Vispārējās tiesas Reglamenta 64. panta 4. punkta pirmās daļas un 127. panta 2. punkta pārkāpums — Tiesas Statūtu 44. panta 1. un 2. punkta pārkāpums — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 71, 9.3.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/23

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 12. decembra rīkojums (Tribunale ordinario di Aosta (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rocco Papalia/Comune di Aosta

(Lieta C-50/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - 5. klauzula par pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku - Publiskais sektors - Secīgi līgumi - Ļaunprātīga izmantošana - Zaudējumu atlīdzināšana - Nosacījumi atlīdzības izmaksai prettiesiskas darba līguma termiņa noteikšanas gadījumā - Līdzvērtības un efektivitātes principi)

2014/C 52/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Aosta

Pamatlietas puses

Prasītājs: Rocco Papalia

Atbildētāja: Comune di Aosta

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale ordinario di Aosta — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) 5. klauzulas interpretācija — Publisko tiesību iestāde — Atlīdzība prettiesiskas darba līguma termiņa noteikšanas gadījumā — Nosacījumi — Nodarītā kaitējuma pierādījums — Nepieciešamība iesniegt pierādījumu par atteikšanos no labākiem darba piedāvājumiem

Rezolutīvā daļa:

1999. gada 18. marta pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku, kas ir iekļauts pielikumā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, ir interpretējams tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskajā regulējumā, kāds ir pamatlietā, paredzēti pasākumi, kuri gadījumā, kad publiskā sektora darba devējs ļaunprātīgi izmanto secīgus darba līgumus uz noteiktu laiku, paredz attiecīgajam darba ņēmējam vienīgi tiesības uz kaitējuma, kāds tam, viņaprāt, nodarīts šī fakta dēļ, atlīdzību, izslēdzot jebkādu darba līguma uz noteiktu laiku pārveidošanu par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, un tiesībām uz šādu atlīdzību šādā gadījumā ir piemērojams darba ņēmēja pienākums pierādīt, ka viņam ir bijis jāatsakās no labākiem darba piedāvājumiem, ja šī pienākuma rezultātā minētajam darba ņēmējam Savienības tiesībās paredzēto tiesību īstenošana tiek padarīta praktiski neiespējama vai pārmērīgi grūta.

Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, kādā mērā valsts tiesību normas, kurās ir paredzēts sodīt par secīgu līgumu vai darba attiecību uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu valsts pārvaldes iestādē, atbilst šiem principiem.

(1) OV C 147, 25.5.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/23

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 12. decembra rīkojums — Fercal — Consultadoria e Serviços, Lda /Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Jacson of Scandinavia AB

(Lieta C-159/13 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - Vārdiska preču zīme “JACKSON SHOES” - Valsts komercnosaukuma “Jacson of Scandinavia AB” īpašnieka pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Atzīšana par spēkā neesošu - Acīmredzama nepieņemamība)

2014/C 52/40

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fercal — Consultadoria e Serviços, Ld (pārstāvis — A.J. Rodrigues, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — P. Guimarães un G. Schneider), Jacson of Scandinavia AB

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-474/09 Fercal — Consultadoria e Serviços/ITSB — Jacson of Scandinavia, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 18. augusta lēmumu lietā R 1253/2008-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Jacson of Scandinavia AB un Fercal — Consultadoria e Serviços, Lda

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Fercal — Consultadoria e Serviços, Ld atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 15.6.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/23

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 7. novembra rīkojums (Tribunale di Cagliari (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — krimināllieta pret Sergio Alfonso Lorrai

(Lieta C-224/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Pamattiesības - Pārmērīgs kriminālprocesa ilgums - Kriminālprocesa apturēšana uz nenoteiktu laiku gadījumā, ja tiesājamais slimības dēļ nespēj apzināti piedalīties procesā - Tiesājamā neārstējama slimība - Savienības tiesību piemērošanas neesamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2014/C 52/41

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Cagliari

Krimināllietas dalībnieks

Sergio Alfonso Lorrai

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Cagliari — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļas, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta interpretācija kopsakarā ar LES 6. pantu — Pārmērīgs kriminālprocesa ilgums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts pienākums uz nenoteiktu laiku apturēt kriminālprocesu gadījumā, ja apsūdzētais slimības dēļ nespēj apzināti piedalīties procesā — Pienākums veikt periodisku apsūdzētā pārbaudi — Apsūdzētā neārstējama slimība

Rezolutīvā daļa:

Atbildēt uz Tribunale di Cagliari (Itālija) uzdotajiem jautājumiem acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/24

Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 12. decembra rīkojums (Commissione Tributaria Regionale dell'Umbria (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Umbra Packaging srl/Agenzia delle Entrate — Direzione Provinciale di Perugia

(Lieta C-355/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reglaments - 53. panta 2. punkts un 99. pants - No judikatūras skaidri secināma atbilde uz prejudiciālu jautājumu - Acīmredzami nepieņemams lūgums - Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/20/EK (“atļauju izsniegšanas” direktīva) - 3. pants - Nodoklis par valdības piešķirto atļauju, kas tiek iekasēts telefonsakaru abonēšanas līguma noslēgšanas gadījumā - Nodoklis, kas netiek piemērots telefonsakaru priekšapmaksas kartēm - LESD 102. pants)

2014/C 52/42

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Regionale dell'Umbria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Umbra Packaging srl

Atbildētāja: Agenzia delle Entrate — Direzione Provinciale di Perugia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione Tributaria Regionale dell'Umbria — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 20/2002 par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (“atļauju izsniegšanas” direktīva) (OV L 108, 21. lpp.) 3. panta un LESD 102. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta nodeva mobilo telefonsakaru operatoriem — Nodoklis par valdības piešķirto atļauju, kas tiek iekasēts telefonsakaru abonēšanas līguma noslēgšanas gadījumā — Nodoklis, kas netiek piemērots telefonsakaru priekšapmaksas kartēm

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (“atļauju izsniegšanas” direktīva) 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas attiecas uz nodokļa piemērošanu darbībām valdības koncesijas ietvaros.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 3. jūnijā iesniedza Curtea de Apel Timișoara (Rumānija) — Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură (APIA) — Centrul Județean Timiș/Curtea de Conturi a României, Camera de Conturi a Județului Timiș

(Lieta C-304/13)

2014/C 52/43

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Timișoara

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură (APIA) — Centrul Județean Timiș

Atbildētāji: Curtea de Conturi a României, Camera de Conturi a Județului Timiș

Persona, kas iestājusies lietā: Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură (APIA)

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (1) noteikumi, un it īpaši tās 115. un 135. pants, liedz dalībvalstij attiecībā uz lauksaimniekam piešķiramās piemaksas izmaksu paredzēt papildu nosacījumus, kas nav ietverti šajā regulā, proti, nosacījumu, ka lauksaimniekam “piemaksas pieprasījuma brīdī nav parāda valsts un/vai pašvaldības budžetam”?

(1) Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 30. augustā iesniedza Tribunale di Verona (Itālija) — Shamim Tahir/Ministero dell’Interno un Questura di Verona

(Lieta C-469/13)

2014/C 52/44

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Verona

Pamatlietas puses

Prasītāja: Shamim Tahir

Atbildētāji: Ministero dell’Interno un Questura di Verona

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/109 (1) 7. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka nosacījums par likumīgu un nepārtrauktu piecus gadus ilgu uzturēšanos dalībvalstī, kas ir paredzēts direktīvas 4. panta 1. punktā un kura izpilde ir jāpierāda ar dokumentāriem pierādījumiem, iesniedzot pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai, var tikt attiecināts arī uz personu, kas nav tā, kura iesniedz pieteikumu un kura ir tās ģimenes locekle direktīvas 2. panta e) punkta nozīmē?

Vai Direktīvas 2003/109 13. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka par labvēlīgāku nosacījumu, ar kādu dalībvalstis var izsniegt pastāvīgā iedzīvotāja EK uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu, ir atzīstams arī tāds, atbilstoši kuram var uzskatīt, ka prasību pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanai, proti, par likumīgu un nepārtrauktu piecus gadus ilgu uzturēšanos attiecīgajā valstī, kas ir paredzēta šīs direktīvas 4. panta 1. punktā un ko ir izpildījusi persona, kura jau ir ieguvusi pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ir izpildījuši arī viņas ģimenes locekļi atbilstoši direktīvas 2. panta e) punktam, neatkarīgi no pēdējo minēto uzturēšanās ilguma tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir iesniegts pieteikums?

(1) Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 44. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 6. novembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Azienda Ospedaliero-Universitaria di Careggi-Firenze/Data Medical Service srl

(Lieta C-568/13)

2014/C 52/45

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Azienda Ospedaliero-Universitaria di Careggi-Firenze

Atbildētāja: Data Medical Service srl

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 50/1992 (1) 1. pants, lasot to arī kontekstā ar tai sekojošās Direktīvas 18/2004 (2) 1. panta 8. punktu, [nepieļauj] tādu valsts tiesisko regulējumu, kurš varētu tikt interpretēts tādējādi, ka atbilstoši tam apelācijas sūdzības iesniedzējai kā ārstniecības iestāde, kurai ir publiska saimnieciskā subjekta raksturs, šajā lietā ir liegts piedalīties uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā?

Vai Savienības tiesības publiskā iepirkuma jomā, it īpaši vispārīgie brīvas konkurences, nediskriminācijas un samērīguma principi, ir pret tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā tādam subjektam kā apelācijas sūdzības iesniedzēja ārstniecības iestāde, kura pastāvīgi saņem publiskus resursus un kurai tieši ir uzticēts publiskais veselības aprūpes dienests, šajā situācijā ir atļauts gūt noteiktas konkurences priekšrocības, konkurējot ar citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kā to parāda piedāvāto atlaižu apmērs, lai gan vienlaicīgi nav paredzēti koriģējoši pasākumi, kuru mērķis ir novērst šādu konkurenci kropļojošu iedarbību?

(1) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 20. novembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero della Salute, Ministero dello Sviluppo Economico/Ediltecnica SpA

(Lieta C-592/13)

2014/C 52/46

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāji: Ministero dell'Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero della Salute un Ministero dello Sviluppo Economico

Atbildētāja: Ediltecnica SpA

Prejudiciālais jautājums

Vai vides jomā pastāvošie Eiropas Savienības principi, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā un 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/35/EK (1) (l. pants un 8. panta 3. punkts; preambulas 13. un 24. apsvērums) — it īpaši princips “piesārņotājs maksā”, piesardzības princips, preventīvās darbības princips, princips, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni — pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā 2006. gada 3. aprīļa Likumdošanas dekrēta Nr. 152 244., 245. un 253. pantā paredzētais, saskaņā ar kuru gadījumā, ja ir pierādīts, ka teritorija ir tikusi piesārņota un ja nav iespējams identificēt piesārņotāju vai panākt, ka tas veic kaitējuma atlīdzināšanas pasākumus, administratīvajai iestādei nav atļauts uzdot īpašniekam, kurš nav atbildīgs par piesārņojumu, veikt ārkārtas drošības un sanācijas pasākumus, un šim īpašniekam ir noteikta tikai finansiāla atbildība, kas ir ierobežota ar teritorijas vērtību pēc sanācijas pasākumu veikšanas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 56. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 21. novembrī iesniedza Giudice di pace di Matera (Itālija) — Intelcom Service Ltd/Vincenzo Mario Marvulli

(Lieta C-600/13)

2014/C 52/47

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di pace di Matera

Pamatlietas puses

Prasītāja: Intelcom Service Ltd

Atbildētājs: Vincenzo Mario Marvulli

Prejudiciālie jautājumi

Vai Itālijas Notariāta likuma Nr. 89/1913 51. un nākamie panti, lasot tos kopā ar Civilkodeksa 1350. un 2657. pantu, rada notāriem faktisku monopolsituāciju attiecībā uz nekustamā īpašuma pirkuma-pārdevuma dokumentu sagatavošanas un apliecināšanas pakalpojumu sniegšanu Itālijā, kas ir acīmredzamā pretrunā Eiropas Savienības Līgumu normām un principiem (ES līguma 49. pants), kuros ir paredzēta pakalpojumu brīva aprite Savienības dalībvalstīs, un it īpaši 2006. gada 12. decembra Direktīvai 2006/123/EK (1) (t.s. “Bolkestein direktīva”), kura Itālijā ir transponēta ar 2010. gada 26. marta Leģislatīvo dekrētu Nr. 59, kas ir publicēts 2010. gada 23. aprīļaG.U. Nr. 94?

2)	Vai Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka Itālijas Notariāta likums Nr. 89/1913, lasot to kopā ar Civilkodeksa 1350. un 2657. pantu, ir pretrunā arī ES līguma normām, kas aizliedz pakalpojumu sniegšanas monopolu (ES līguma 53. un 37. pants)?

Vai Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka Itālijas Notariāta likums Nr. 89/1913, lasot to kopā ar Civilkodeksa 1350. un 2657. pantu, ir pretrunā arī Eiropas Savienības normām, kas aizliedz t.s. pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kuri ir paredzēti EK līguma 28. un 29. pantā, un ņemot vērā ar Lisabonas līgumu veikto reformu, ir pārņemti Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. un 35. pantā, ciktāl šādi pasākumi Līgumā ir aizliegti, jo tie pret atsevišķu dalībvalstu valstspiederīgajiem saistībā ar to piekļuvi pakalpojumiem paredz nelabvēlīgāku attieksmi nekā pret citu dalībvalstu valstspiederīgajiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-375/10 Hansa Metallwerke AG u.c./Eiropas Komisija 2013. gada 26. novembrī iesniedza Hansa Metallwerke AG

(Lieta C-611/13 P)

2014/C 52/48

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Hansa Metallwerke AG, Hansa Nederland BV, Hansa Italiana Srl., Hansa Belgium, Hansa Austria GmbH (pārstāvji — H.-J. Hellmann un S. Cappellari, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-375/10 Hansa Metallwerke AG u.c./Komisija un galīgi izspriest lietu šādi:

atcelt apelācijas sūdzības iesniedzējām 2010. gada 30. jūnijā paziņoto pretējās puses apelācijas tiesvedībā 2010. gada 23. jūnija Lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/39.092 — Vannas istabu aprīkojums) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām;

pakārtoti, samazināt naudas sodu;

2)	piespriest pretējai pusei apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

II.	turpmāk pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu izskatīšanai Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas vispirms izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesībās atzīto sodu un sankciju individuālā rakstura principu. Tostarp Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka ar Komisijas 2006. gada naudas soda pamatnostādņu jauno redakciju esot ticis ieviests vispārīgās aprēķina metodes būtisks grozījums vispirms attiecībā uz uzņēmumiem ar ierobežotu piedāvājuma klāstu. Vispārējās tiesas tiesiski kļūdainās nostājas rezultātā tā neesot vai attiecīgi esot tikai tiesiski kļūdaini izpildījusi savu visaptverošo pārbaudes attiecībā uz pretējās pusei apelācijas tiesvedībā veikto naudas soda noteikšanu pienākumu.

Turpmāk apelācijas sūdzības iesniedzējas iebilst, ka savus apsvērumus attiecībā uz sodu individuālā rakstura principu Vispārējā tiesa esot nepietiekami pamatojusi. Tostarp Vispārējā tiesa neesot nekādā veidā izskatījusi nozīmīgo astotās palātas spriedumu lietā T-211/08 (1), kā arī acīmredzami grozīto Komisijas pieeju tās lēmumā lietā COMP/39.452, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējas šajā ziņā esot sniegušas detalizētus apsvērumus mutvārdu procesā.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza iebildumu, ka esot ticis pārkāpts Savienības tiesībās atzītais tiesiskās paļāvības princips. Izvērtējot Komisijas rīcību, kura, pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējām administratīvajā procesā izteiktajam solījumam, savā lēmumā neesot piešķīrusi naudas soda samazinājumu, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā svarīgāko nozīmi, kura ir lojālai sadarbībai ar Komisiju tās Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos ietvaros.

(1) 2011. gada 16. jūnija spriedums lietā Putters International/Eiropas Komisija, Krājums, II-3729. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-379/10 un T-381/10 Keramag Keramische Werke AG u.c., Sanitec Europe Oy/Eiropas Komisija 2013. gada 26. novembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-613/13 P)

2014/C 52/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, F. Ronkes Agerbeek)

Pārējie lietas dalībnieki: Keramag Keramische Werke AG u.c., Sanitec Europe Oy

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktu, ciktāl ar to tiek atcelts apstrīdētā lēmuma 1. pants saistībā ar notikumiem AFICS [Association française des industries de céramique sanitaire] un Allia SAS, Produits Céramique de Touraine SA un Sanitec atbildību par tiem,

—	pilnībā atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punktu,

—	ja Tiesa pasludina galīgo spriedumu — noraidīt prasību par atcelšanu arī tiktāl, ciktāl tā attiecas uz notikumiem AFICS, un atjaunot naudas sodu, kas noteikts Allia SAS, Produits Céramique de Touraine SA un Sanitec, un katrā ziņā

—	piespriest prasītājiem pirmajā instancē (tagad — pārējie lietas dalībnieki) atlīdzināt šīs apelācijas instances izdevumus un, ja Tiesa pasludina galīgo spriedumu saistībā ar prasību par atcelšanu, — arī šīs lietas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: pienākuma norādīt pamatojumu un noteikumu par pierādījumiem neizpilde. Vispārējā tiesa nav izvērtējusi vairākus būtiskus pierādījumus, un tiem pierādījumiem, kurus Vispārējā tiesa izskatīja, tā ir piemērojusi pārāk augstas pierādījuma spēka prasības.

Otrais pamats: pretrunīga argumentācija; pierādījumu izvērtēšana ir tiešā pretrunā ar izvērtēšanu, kas veikta trīs citos spriedumos, kas pasludināti tajā pašā dienā saistībā ar to pašu lēmumu un tādiem pašiem faktiem.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-408/10 Roca Sanitario/Komisija 2013. gada 4. decembrī iesniedza Roca Sanitario, S.A.

(Lieta C-636/13 P)

2014/C 52/50

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Roca Sanitario, S.A. (pārstāvis — J. Folguera Crespo, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt pat pamatotiem šajā apelācijas sūdzībā izklāstītos Roca Sanitario, S.A. argumentus;

—	daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-408/10 un līdz ar to

—	apmierināt Roca Sanitario, S.A. izvirzītos prasījumus, samazinot tai solidāri ar tās meitasuzņēmumiem Roca France un Laufen Austria uzliktā naudas soda apmēru;

—

pakārtoti, ņemot vērā, ka Roca Sanitario sodītajā pārkāpumā tieši nav piedalījusies un ka tās atbildība ir vienīgi atvasināta no atbildības par tās meitasuzņēmumu rīcību, gadījumā, ja Tiesa pasludinās spriedumu par paralēlām apelācijas sūdzībām, ko Laufen Austria un Roca France paredz iesniegt par Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumiem lietā T-411/10 un lietā T-412/10, un nospriedīs samazināt minētajiem meitasuzņēmumiem uzlikto naudas sodu, par kura samaksu solidāri atbild Roca Sanitario, atbilstoši sprieduma 203. punktā noteiktajiem principiem piemērot Roca Sanitario līdzvērtīgu naudas soda samazinājumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Roca Sanitario tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī lietā T-408/10, ciktāl runa ir par tiem pašiem pamatiem.

Pamati un galvenie argumenti

1)	Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz kļūdu Regulas 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta un samērīguma un individuālās atbildības principu piemērošanā saistībā ar naudas sodu, kas uzlikts solidāri Roca Sanitario, S.A. un tās meitasuzņēmumam Laufen Austria, AG.

Otrais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, kas pieļauta, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu pārkāpumu, pienākuma norādīt pamatojumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, kas pieļauti Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (2), piemērošanā.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV 2003, L 1, 1 lpp.).

(2) OV 2006, C 210, 2. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-411/10 Laufen Austria/Komisija 2013. gada 4. decembrī iesniedza Laufen Austria AG

(Lieta C-637/13 P)

2014/C 52/51

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Laufen Austria AG (pārstāve — E. Navarro Varona, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt pat pamatotiem šajā apelācijas sūdzībā izklāstītos Laufen Austria AG argumentus;

—	daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-411/10;

—	apmierināt Laufen Austria AG izvirzītos prasījumus, samazinot tai uzliktā naudas soda apmēru;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Laufen Austria AG tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī lietā T-411/10, ciktāl runa ir par tiem pašiem pamatiem.

Pamati un galvenie argumenti

1)	Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz kļūdu Regulas 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta un samērīguma un individuālās atbildības principu piemērošanā saistībā ar naudas sodu, kas uzlikts atsevišķi Laufen Austria, AG par pārkāpumu, kas izdarīts, pirms to iegādājusies Roca Sanitario, S.A.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV 2003, L 1, 1 lpp.).

(2) OV 2006, C 210, 2. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/29

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-412/10 Roca/Komisija 2013. gada 4. decembrī iesniedza Roca

(Lieta C-638/13 P)

2014/C 52/52

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Roca (pārstāve — P. Vidal Martínez, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt pat pamatotiem šajā apelācijas sūdzībā izklāstītos Roca argumentus;

—	daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-412/10;

—	apmierināt Roca izvirzītos prasījumus, samazinot tai uzliktā naudas soda apmēru;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Roca tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī lietā T-412/10, ciktāl runa ir par tiem pašiem pamatiem.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu, diskriminācijas aizlieguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu saistībā ar Roca izdarīta pārkāpuma mazāka smaguma, kas esot saistīts ar preču, uz kuriem attiecas pārkāpums, šaurāku klāstu, novērtēšanu un uz tādu faktu sagrozīšanu, kas nolēmumā esot atzīti par pierādītiem.

Otrais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, kas pieļauta, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, un vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu, kas pieļauts Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (1), piemērošanā.

(1) OV 2006, C 210, 2. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/29

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 11. septembra rīkojumu lietā T-540/11 Melkveebedrijf Overenk u.c./Komisija 2013. gada 4. decembrī iesniedza Melkveebedrijf Overenk BV u.c.

(Lieta C-643/13 P)

2014/C 52/53

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Melkveebedrijf Overenk BV, Maatschap Veehouderij Kwakernaak, Mulders Agro vof, Melkveebedrijf Engelen vof, Melkveebedrijf De Peel BV, M.H.H.M. Moonen (pārstāvji — P. E. Mazel un A. van Beelen, advocaten)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atcelt pārsūdzēto rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Rīkojums ir atceļams procesuālo pārkāpumu dēļ, kas ir ietekmējuši apelācijas sūdzības iesniedzēju intereses, un Vispārējās tiesas pieļautā Eiropas Savienības tiesību pārkāpuma dēļ.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/29

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-285/12 The Cartoon Network, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 13. decembrī iesniedza The Cartoon Network, Inc.

(Lieta C-670/13 P)

2014/C 52/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Cartoon Network, Inc. (pārstāvis — I. Starr, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Boomerang TV, SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	Tiesa atceļ pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu, vai, alternatīvi,

—	Tiesa atceļ pārsūdzēto spriedumu un nodod lietu jaunai izskatīšanai Vispārējai tiesai, un

—	piespriež atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai tai šīs apelācijas sūdzības radītos un ar to saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Savienības Tiesas Statūtu (turpmāk tekstā — “Statūti”) 36. un 53. panta pārkāpums

Statūtu 36. un 53. pantā ir noteikts, ka Vispārējā tiesas spriedumos norāda pamatojumu, kāpēc tie pieņemti. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nenorādot iemeslus savam secinājumam, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vienīgi profesionāļi.

Padomes Regulas Nr. 207/2009/EK (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums: faktu sagrozīšana: konkrētā sabiedrības daļa

2.1.

Secinot, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vienīgi profesionāļi un ka konkrētā sabiedrības daļa attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmes segtajiem un Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajiem attiecīgajiem pakalpojumiem ir viena un tā pati, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo šis secinājums balstoties uz faktu sagrozīšanu Vispārējā tiesā. Vispārējai tiesai un Apelāciju padomei sava analīze esot bijis jāierobežo ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ieļautajām norādēm; vai, alternatīvi,

2.2.

ja Vispārējā tiesa ir pareizi secinājusi, ka konkrēto sabiedrības daļu attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmi veido vienīgi profesionāļi, Vispārējai tiesai esot bijis jāsecina, ka, ņemot vērā attiecīgo profesionāļu lielāko uzmanības pakāpi, starp Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmi nav sajaukšanas iespējas.

Padomes Regulas Nr. 207/2009/EK 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums: faktu sagrozīšana: pakalpojumu līdzība, un Padomes Regulas Nr. 207/2009/EK 75. panta pārkāpums

Secinot, ka pakalpojumi, uz ko attiecas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ir līdzīgi pakalpojumiem, ko aizsargā ar personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmi, ņemot vērā tostarp to attiecīgo dabu, paredzēto mērķi, gala patērētājus un konkrēto sabiedrības daļu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Turklāt Vispārējā tiesa un Apelāciju padome esot pieļāvušas kļūdu tiesību piemērošanā, atsaucoties uz faktiem pēc savas iniciatīvas.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 24.03.2009, 1. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/30

Prasība, kas celta 2013. gada 18. decembrī — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-677/13)

2014/C 52/55

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Patakia un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka,

—	neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka a) atkritumu apsaimniekošana Kiato atkritumu poligonā tiek veikta, neapdraudot cilvēku veselību un neradot kaitējumu videi, un ka b) šajā atkritumu poligonā tiek aizliegta atkritumu izmešana, izgāšana un nekontrolēta apsaimniekošana;

—

pieļaujot šī atkritumu poligona apsaimniekošanu bez apstiprinātiem vides nosacījumiem un bez spēkā esošas atļaujas, kuros būtu ievēroti šādas atļaujas izsniegšanas nosacījumi un saturs, un tādējādi nenodrošinot, ka poligonā tiek apglabāti tikai tie atkritumi, kas ir tikuši apstrādāti, un neparedzot prasību, ka atkritumu turētājs vai minētā poligona apsaimniekotājs pirms piegādes vai piegādes laikā pierāda, ka attiecīgie atkritumi var tikt pieņemti poligonā atbilstoši atļaujā noteiktajiem kritērijiem un ka tie atbilst II pielikumā norādītajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem;

—	nenodrošinot, ka kontroles un monitoringa procedūras ekspluatācijas fāzē atbilst minimālajām tiesību aktu prasībām;

—

Grieķijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) 13. un 23. pantā un 36. panta 1. punktā, kā arī Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (2) 6. panta a) punktā, 8. pantā, 9.panta a), b) un c) punktā, 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 12. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Grieķijas iestādes turpina pieļaut Kiato atkritumu poligona apsaimniekošanu, nepastāvot apstiprinātiem vides nosacījumiem un atbilstošai atļaujai (Direktīvas 2008/98/EK 23. panta, kā arī Direktīvas 1999/31/EK 8. panta, it īpaši tā a) punkta, un 9. panta a), b) un c) punkta pārkāpums). Šīs atļaujas neesamības dēļ Grieķijas Republika turklāt nevar izpildīt Direktīvas 1999/31/EK 6. panta a) punktā un 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos pienākumus.

2007. gada 24. oktobrī, 2011. gada 3. novembrī un 2012. gada 31. jūlijā veiktajās pārbaudēs tika konstatētas dažas būtiskas problēmas saistībā ar Kiato poligona neatbilstošu darbību un teritorijas pārsātināšanu. Līdz ar to ir pārkāpts Direktīvas 2008/98/EK 13. pants un 36. panta 1. punkts un Direktīvas 1999/31/EK 8., 9. un 12. pants.

(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/31

Prasība, kas celta 2013. gada 19. decembrī — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-679/13)

2014/C 52/56

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — F. Drexler, A. Caiola un M. Pencheva)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2013. gada 7. oktobra Īstenošanas lēmumu 2013/496/ES par kontroles pasākumu piemērošanu vielai 5-(2-aminopropil)indols (1);

—	saglabāt Padomes Īstenošanas lēmuma 2013/496/ES sekas līdz brīdim, kad šis lēmums tiks aizstāts ar jaunu tiesību aktu, kas pieņemts pareizā un atbilstošā formā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispirms Parlaments atgādina, ka apstrīdētā lēmuma preambulā ir norāde uz šādiem juridiskajiem pamatiem: Padomes 2005. gada 10. maija Lēmums 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām (2) un Līgums par Eiropas Savienības darbību. Parlaments no tā secina, ka Padome netieši norāda uz agrākā Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

Parlaments izvirza divus pamatus savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai.

Pirmkārt, Parlaments apgalvo, ka Padome ir balstījusi savu lēmumu uz juridiskā pamata LES (34. panta 2. punkta c) apakšpunkts), kas ir atcelts kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Līdz ar to apstrīdētais lēmums esot balstīts vienīgi uz Lēmumu 2005/387/TI. Šis lēmums esot atvasināts juridiskais pamats un līdz ar to tas esot prettiesisks.

Otrkārt, ņemot vērā iepriekš minēto, Parlaments uzskata, ka lēmumu pieņemšanas procesā ir pieļauti būtiski procedūras noteikumu pārkāpumi. Pirmām kārtām, ja LES 34. panta 2. punkta c) apakšpunkts būtu bijis piemērojams, pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar LES 39. panta 1. punktu būtu bijis jākonsultējas ar Parlamentu. Taču Parlaments apgalvo, ka tas nenotika. Otrām kārtām, ja uzskata, ka piemērojamās tiesību normas ir Lisabonas līguma noteikumi, tad Parlaments apgalvo, ka to katrā ziņā būtu bijis jāiesaista likumdošanas procesā. Parlaments apgalvo, ka, ja 5-(2-aminopropil)indola pakļaušana kontroles pasākumiem bija būtisks Lēmuma 2005/387/TI elements, īstenojamajam likumdošanas procesam būtu bijis jābūt tam, kas aprakstīts LESD 83. panta 1. punktā, proti, parastajam likumdošanas procesam. Citā gadījumā, ja Lēmumu 2013/496/ES uzskata par vienādiem Lēmuma 2005/387/TI īstenošanas nosacījumiem vai kā pasākumu, ar kuru groza vai papildina šī lēmuma nebūtisku elementu, tad īstenojamajam procesam būtu bijis jābūt tam, kas paredzēts LESD 290. un 291. pantā, lai pieņemtu īstenošanas aktus vai deleģētos aktus. Katrā ziņā, tā kā Parlaments nebija iesaistīts apstrīdētā lēmuma pieņemšanā, tad šajā lēmumā ir pieļauts būtisks procedūras noteikumu pārkāpums.

Visbeidzot, gadījumā, ja Tiesa nolemtu atcelt apstrīdēto lēmumu, Parlaments uzskata, ka saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu ir jāsaglabā apstrīdētā lēmuma sekas līdz brīdim, kad tas tiek aizstāts ar pareizā un atbilstošā formā pieņemtu tiesību aktu.

(1) OV L 272, 44. lpp.

(2) OV L 127, 32. lpp.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 23. decembrī iesniedza Tribunal do Trabalho da Covilhã (Portugāle) — Pharmacontinente-Saúde e Higiene SA u.c./Autoridade Para As Condições do Trabalho (ACT)

(Lieta C-683/13)

2014/C 52/57

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal do Trabalho da Covilhã

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Pharmacontinente-Saúde e Higiene SA, Domingos Sequeira de Almeida, Luis Mesquita Soares Moutinho, Rui Teixeira Soares de Almeida, André de Carvalho e Sousa

Atbildētāja: Autoridade Para As Condições do Trabalho (ACT)

Prejudiciālie jautājumi

a)	Vai Direktīvas 95/46/EK (1) 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “personas dati” ietilpst darba laika uzskaites reģistrs, proti, norāde par darba laika sākuma un beigu laiku, iekļaujot pārtraukumus vai pauzes, kas nav daļa no nostrādātā darba laika?

Gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punkts uzliek Portugālei pienākumu paredzēt atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi pa elektronisko sakaru tīklu?

Atkārtoti, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai gadījumā, ja dalībvalsts neveic nekādus pasākumus atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punktam un ja darba devējs, kurš ir atbildīgs par minēto datu apstrādi, ievieš ierobežotas piekļuves sistēmu šiem datiem, tādējādi neļaujot valsts darba apstākļu uzraudzības iestādei tiem automātiski piekļūt, Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts minēto darba devēju nevar sodīt par šādu rīcību?

Gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši, vai — gadījumā, ja nav pierādīts vai netiek apgalvots, ka reģistrā iekļautā informācija šajā gadījumā būtu grozīta, — ir samērīga prasība par to, lai reģistram tiktu nodrošināta tūlītēja piekļuve, kas visām ar darba tiesiskajām attiecībām saistītajām personām sniegtu vispārēju piekļuvi datiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/32

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. novembra spriedumu lietā T-147/12 Wünsche Handelsgesellschaft International mbH & Co KG/Eiropas Komisija 2014. gada 10. janvārī iesniedza Wünsche Handelsgesellschaft International mbH & Co KG

(Lieta C-7/14 P)

2014/C 52/58

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Wünsche Handelsgesellschaft International mbH & Co KG (pārstāvji — K. Landry un G. Schwendinger, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. novembra spriedumu lietā T-147/12 un atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2011. gada 16. septembra Lēmumu REM 02/09 (C(2011) 6393, galīgā redakcija);

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kā pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Muitas kodeksa (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo tā uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja varēja atpazīt Vācijas muitas iestāžu kļūdu. Tas neesot pareizi. Atsevišķie noteikumi esot sarežģīti un to teksts neskaidrs un mulsinošs. To it īpaši apliecinot vēstuļu apmaiņa starp Federatīvo Finanšu ministriju un Komisiju. Arī Vācijas muitas iestāžu kļūdainās prakses ilgums un apmērs liecinot par to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nevarēja kļūdu atpazīt.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Muitas kodeksa 239. panta 1. punkta otro ievilkumu, jo tā kļūdaini esot apstiprinājusi apelācijas sūdzības iesniedzējas acīmredzamu nolaidību.

Treškārt, Vispārējā tiesa neesot pietiekami pamatojusi savu spriedumu divos aspektos, tādēļ apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot saprotams sprieduma taisīšanas process.

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/33

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — BP Products North America/Padome

(Lieta T-385/11) (1)

(Dempings - Subsīdijas - Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas imports - Apiešana - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. pants - Regulas (EK) Nr. 597/2009 23. pants - Līdzīgs, nedaudz modificēts produkts - Tiesiskā noteiktība - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips)

2014/C 52/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BP Products North America, Inc. (Neipervila [Naperville], Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — sākotnēji C. Farrar, solicitor, H.-J. Prieß, B. Sachs un M. Schütte, advokāts, vēlāk C. Farrar, H.-J. Prieß, M. Schütte un K. Arend, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, kam palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. França un A. Stobiecka-Kuik) un European Biodiesel Board (EBB) (pārstāvji — O. Prost un M.-S. Dibling, advokāti)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Padomes 2011. gada 5. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011, ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 1. lpp.), kā arī Padomes 2011. gada 5. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 444/2011, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 12. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	BP Products North America Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un European Biodiesel Board (EBB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 282, 24.9.2011.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/33

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Aloe Vera of America/ITSB — Detimos (“FOREVER”)

(Lieta T-528/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “FOREVER” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “4 EVER” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)

2014/C 52/60

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aloe Vera of America, Inc. (Dalasa, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — R. Niebel un F. Kerl, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Detimos — Gestão Imobiliária, SA (Carregado, Portugāle) (pārstāvis — V. Caires Soares, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 8. augusta lēmumu lietā R 742/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Diviril — Distribuidora de Viveres do Ribatejo, Lda un Aloe Vera of America, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aloe Vera of America, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas Detimos — Gestão Imobiliária, SA radušies procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju padomē.

(1) OV C 362, 10.12.2011.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 15. janvāra spriedums — Stols/Padome

(Lieta T-95/12 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2007. gada paaugstināšana amatā - Lēmums nepaaugstināt amatā prasītāju AST 11 pakāpē - Nopelnu salīdzināšana - Tiesas pārbaude par acīmredzamu kļūdu vērtējumā)

2014/C 52/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Willem Stols (Halsteren, Nīderlande) (pārstāvji — S. Rodrigues, A. Blot un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bauer un A. Jensen)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 13. decembra spriedumu lietā F-51/08 RENV Stols/Padome (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Willem Stols sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 126, 28.4.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Investrónica/ITSB — Olympus Imaging (‘MICRO’)

(Lieta T-149/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “MICRO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “micro” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Grozīšanas pilnvaras)

2014/C 52/62

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Investrónica, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — E. Seijo Veiguela un J.L. Rivas Zurdo, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Geroulakos)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Olympus Imaging Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvis — C. Opatz, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 31. janvāra lēmumu lietā R 347/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Investrónica, SA un Olympus Imaging Corp.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 31. janvāra lēmumu lietā R 347/2011-4;

2)	iebildumus apmierināt attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē un atbilst šādam aprakstam: ‘fotografēšanā izmantojamas ierīces un instrumenti, digitālās kameras, maināmās linzas un to detaļas un piederumi, kas ietilpst 9. klasē’;

3)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina pusi Investrónica, SA tiesāšanās izdevumu;

4)	Olympus Imaging Corp. sedz savus, kā arī atlīdzina pusi Investrónica tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 194, 30.6.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/34

Vispārējās tiesas 2014. gada 15. janvāra spriedums — SICOM/Komisija

(Lieta T-279/12) (1)

(Šķīrējklauzula - Pārtikas palīdzība - Rapšu eļļas piegāde Gvinejai - Līguma neizpilde - Noilgums)

2014/C 52/63

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SICOM Srl — Società industriale per il confezionamento degli olii meridionale (Cercola, Itālija) (pārstāvis — R. Manzi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Bartelt un F. Moro)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar šķīrējklauzulu un kurā lūgts piespriest Komisijai samaksāt prasītājai summu, kas atbilst par nepiegādātajiem daudzumiem un novēlotu piegādi piemērotajiem līgumsodiem un ko Komisija atskaitījusi no galīgās summas, kura samaksāta prasītājai par rafinētas rapšu eļļas piegādi Gvinejas Republikai saistībā ar pārtikas palīdzības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Komisijas 2011. gada 2. aprīļa Regulu (EK) Nr. 664/2001 par augu eļļas piegādi pārtikas palīdzības pasākumu ietvaros (OV L 93, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	SICOM Srl — Società industriale per il confezionamento degli olii meridionale atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 11.8.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/35

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Message Management/ITSB — Absacker (“ABSACKER of Germany”)

(Lieta T-304/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ABSACKER of Germany” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “ABSACKER” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 52/64

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Message Management GmbH (Wiesbaden, Vācija) (pārstāvis — C. Konle, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Pohlmann)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Absacker GmbH (Ķelne, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 21. marta lēmumu lietā R 1028/2011-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Absacker GmbH un Message Management GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Message Management GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 273, 8.9.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/35

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Ferienhäuser zum See/ITSB — Sunparks Groep (“Sun Park Holidays”)

(Lieta T-383/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Sun Park Holidays” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “Sunparks Holiday Parks” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 52/65

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ferienhäuser zum See GmbH (Marienmünster, Vācija) (pārstāvji — M. Boden un I. Höfener, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Pohlmann)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Sunparks Groep NV (Den Haan, Beļģija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 25. jūnija lēmumu lietā R 1928/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sunparks Groep NV un Ferienhäuser zum See GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 355, 17.11.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/35

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Steiff/ITSB (Metāla poga mīkstās rotaļlietas auss vidusdaļā)

(Lieta T-433/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas preču zīmes, ko veido mīkstās rotaļlietas auss vidusdaļā nostiprināta poga, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 52/66

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Margarete Steiff GmbH (Giengen an der Brenz, Vācija) (pārstāvis — D. Fissl, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Pohlmann)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 23. jūlija lēmumu lietā R 1693/2011-1 attiecībā uz pieteikumu apzīmējumu, ko veido mīkstās rotaļlietas auss vidusdaļā nostiprināta metāla poga, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Margarete Steiff GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 366, 24.11.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Steiff/ITSB (Drānas karodziņš ar metāla pogu mīkstās rotaļlietas auss vidusdaļā)

(Lieta T-434/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas preču zīmes, ko veido ar pogu nostiprināts drānas karodziņš mīkstās rotaļlietas auss vidusdaļā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2014/C 52/67

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Margarete Steiff GmbH (Giengen an der Brenz, Vācija) (pārstāvis — D. Fissl, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Pohlmann)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 19. jūlija lēmumu lietā R 1692/2011-1 attiecībā uz pieteikumu apzīmējumu, ko veido ar pogu nostiprināts drānas karodziņš mīkstās rotaļlietas auss vidusdaļā, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Margarete Steiff GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 366, 24.11.2012.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 13. janvāra spriedums — LaserSoft Imaging/ITSB (“WorkflowPilot”)

(Lieta T-475/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “WorkflowPilot” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2014/C 52/68

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LaserSoft Imaging AG (Kiel, Vācija) (pārstāvis — J. Hunnekuhl, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. augusta lēmumu lietā R 480/2012-4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “WorkflowPilot” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	LaserSoft Imaging AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 9, 12.1.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/36

Vispārējās tiesas 2014. gada 16. janvāra spriedums — Optilingua/ITSB — Esposito (“ALPHATRAD”)

(Lieta T-538/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Atcelšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “ALPHATRAD” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Izmantošanas apjoms - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2014/C 52/69

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Optilingua Holding SA (Épalinges, Šveice) (pārstāvis — S. Rizzo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — S. Pétrequin un A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Michele Esposito (Cava de’ Tirreni, Itālija) (pārstāvis — R. Stella, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 444/2011-1 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Michele Esposito k-gu un Optilingua Holding SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Optilingua Holding SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 9.2.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/37

Vispārējās tiesas 2013. gada 19. decembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-385/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pirmajā instancē celtās prasības kā acīmredzami nepieņemamas noraidīšana - Atšķirības starp prasības pieteikumu, kurš iesniegts pa faksu, un vēlāk iesniegto oriģinālu - Oriģināla iesniegšana ārpus termiņa - Prasības nokavējums - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2014/C 52/70

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Trikase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Gattinara, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. maija rīkojumu lietā F-4/12 (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru lūdz šo rīkojumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 284, 28.9.2013.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/37

Prasība, kas celta 2013. gada 22. novembrī — Reed Exhibitions/ITSB (“INFOSECURITY”)

(Lieta T-633/13)

2014/C 52/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Reed Exhibitions Ltd (Richmond, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — S. Malynicz, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2013. gada 10. septembra lēmumu lietā R 1544/2012-5;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “INFOSECURITY” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 35. un 41. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 155 596

Pārbaudītāja lēmums: Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/37

Prasība, kas celta 2013. gada 27. novembrī — Bimbo/ITSB — Cafe' do Brasil (“Caffè KIMBO”)

(Lieta T-637/13)

2014/C 52/72

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bimbo, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis — N. Fernández Fernández-Pacheco, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Cafe' do Brasil SpA (Melito di Napoli, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 25. septembra lēmumu lietā R 1434/2012-4;

—	piespriest otrai procesa dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Caffè KIMBO” melnā, sarkanā, zelta, baltā, gaiši debeszilā, tumši debeszilā, dzeltenā un gaiši zaļā krāsā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30., 32. un 43. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 4 273 884

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiskas preču zīmes “BIMBO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, reģistrācija Nr. 291 655 un agrāka Spānijā un Portugālē plaši pazīstama preču zīme “BIMBO”

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1., 2. un 5. punkta pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/38

Prasība, kas celta 2013. gada 27. novembrī — Bimbo/ITSB — Cafe' do Brasil (“Caffè KIMBO GOLD MEDAL”)

(Lieta T-638/13)

2014/C 52/73

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bimbo, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis — N. Fernández Fernández-Pacheco, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Cafe' do Brasil SpA (Melito di Napoli, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 25. septembra lēmumu lietā R 787/2012-4;

—	piespriest otrai procesa dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Caffè KIMBO GOLD MEDAL” sarkanā, zelta, baltā un melnā krāsā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30., 32. un 43. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 4 037 909

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1., 2. un 5. punkta pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/38

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-116/12 Wahlström/Frontex2013. gada 6. decembrī iesniedza Kari Wahlström

(Lieta T-653/13 P)

2014/C 52/74

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kari Wahlström (Espoo, Somija) (pārstāvis — S. Pappas, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 9. oktobra spriedumu, ar kuru noraidīta viņa prasība,

—	apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, jo prasītājs uzskata, ka to ļauj tiesvedības stadija,

—	piespriest otrai lietas dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Civildienesta tiesas (turpmāk tekstā — ‘CT’) spriedumu, ar kuru tā noraidīja viņa prasību, kuras priekšmets bija, pirmkārt, prasība atcelt apelācijas sūdzības iesniedzēja novērtējuma ziņojumu par 2010. gadu un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka CT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka dialoga neesamība starp novērtētāju un apelācijas sūdzības iesniedzēju, veicot 2010. gada novērtēšanu, esot uzskatāma par nebūtisku procesuālu pārkāpumu (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 38. un nākamajiem punktiem). Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka:

—	pirmkārt, CT nav ievērojusi esošo judikatūru;

—

otrkārt, par pārsūdzētā sprieduma pamatojumu izmantojot kontekstu, kādā ir ticis sagatavots novērtējuma ziņojums, ne tikai jautājumu, vai formāla dialoga esamība varētu ietekmēt procedūru, Civildienesta tiesa ir pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, iejaucoties administrācijas novērtējuma brīvībā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka CT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka mērķu nenoteikšana 2010. gada pirmajai pusei neesot uzskatāma par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas varētu apdraudēt attiecīgā novērtējuma ziņojuma spēkā esamību (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 50. un nākamajiem punktiem). Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka:

—	pirmkārt, CT nav ievērojusi ar novērtēšanu saistītās pamatnostādnes, ciktāl tajās esot paredzēts pienākums noteikt jaunus mērķus gadījumā, ja atskaites laikposmā ir mainījušies ierēdņa amata pienākumi;

—

otrkārt, uzdevumu, kas ietilpst apelācijas sūdzības iesniedzēja jaunajos amata pienākumos, apraksts, atsaucoties uz dokumentiem par operatīvā biroja ieviešanu un darbību, nekādā ziņā nenozīmējot, ka būtu noteikti mērķi, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam būtu jāsasniedz saistībā ar šiem uzdevumiem.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/39

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 17. oktobra spriedumu lietā F-69/11 BF/Revīzijas palāta 2013. gada 16. decembrī iesniedza Eiropas Savienības Revīzijas palāta

(Lieta T-663/13 P)

2014/C 52/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy un J. Vermer)

Otrs lietas dalībnieks: BF (Luksemburga, Luksemburga)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-69/11;

—	apmierināt Revīzijas palātas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, proti, noraidīt prasību kā nepamatotu;

—	piespriest BF atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un tos, kas ir radušies tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

1)	Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, jo Civildienesta tiesa (CDT) esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi 2010. gada 17. jūnija Lēmuma Nr. 45-2010 par nodaļu vadītāju un direktoru atlases procedūrām 6. pantu.

2)	Otrais pamats attiecas uz pierādījuma sagrozīšanu, ko CDT esot īstenojusi, uzskatīdama, ka Priekšatlases komitejas kandidātiem piešķirtais novērtējums ir informācijas daļa, kas ir jāiekļauj pēdējās minētās iecēlējinstitūcijai nosūtītajā ziņojumā.

3)	Trešais pamats attiecas uz faktu sagrozīšanu, jo CDT neesot izpildījusi savu pienākumu pārbaudīt faktus, kurus tā izmanto, lai pamatotu savu konstatējumu par procedūras pārkāpumu.

Ceturtais pamats attiecas uz pamatojuma nenorādīšanu un kļūdu tiesību piemērošanā, ar kuru ir apdraudēta judikatūras vienotība, jo CDT esot atzinusi, ka pārkāpums Lēmuma Nr. 45-2010 6. panta 1. punktā attiecībā uz Priekšatlases komitejas ziņojumu prasītā pamatojuma neesamības dēļ esot tāds, kura sekas var būt pirmajā instancē apstrīdēto lēmumu atcelšana.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/40

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-97/12 Thomé/Komisija 2013. gada 17. decembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-669/13 P)

2014/C 52/76

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Gattinara)

Otra lietas dalībniece: Florence Thomé (Brisele, Beļģija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 7. oktobra spriedumu lietā F-97/12 Thomé/Komisija;

—	noraidīt F. Thomé celto prasību lietā F-97/12 kā nepieņemamu un katrā ziņā kā nepamatotu;

—	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts nelabvēlīga akta jēdziens. Komisija norāda, pirmkārt, ka jau iecēlējinstitūcijas atcelts akts sūdzības procedūras ietvaros nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets tiesvedībā tiesā, un, otrkārt, ka lēmumu, ar ko ieinteresētās personas lūgums tiek apmierināts, nevar kvalificēt kā nelabvēlīgu aktu (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 28.–37. punktu).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, pirmkārt, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, definējot iecēlējinstitūcijas un Civildienesta tiesas kontroles pilnvaru attiecībā uz atlases komisijas lēmumiem, kā arī CDT pilnvaru attiecībā uz pārbaudi tiesā apjomu un, otrkārt, ka ir sagrozīts strīda priekšmets un pārkāpts sacīkstes princips (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 50.–52. punktu). Komisija norāda, ka CDT esot piemērojusi lēmumiem, par kuriem ir celta prasība, proti, iecēlējinstitūcijas lēmumiem, neatbilstošu pārbaudes tiesā kritēriju, tādējādi pārkāpjot savas pārbaudes tiesā [pilnvaru] robežas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesību normas par augstākās izglītības [universitātes] diploma esamības izvērtēšanu atbilstoši konkursa paziņojumam (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 56.–58. punktu). Komisija norāda, ka CDT esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ņemot vērā diploma profesionālo vērtību kā tā akadēmisko vērtību un uzskatot, ka iecēlējinstitūcijai ir jāņem vērā neoficiālais diploms, kuru izsniedza privāta mācību iestāde un kura akadēmiskā vērtība nekādā veidā nav atzīta.

Ceturtais pamats ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ciktāl CDT neesot izskaidrojusi, kādā veidā kandidatūras iesniegšanas dienā prasītājas pirmajā instancē diploms bija atbilstošs konkursa paziņojumā norādītajam nosacījumam, lai gan šī atbilstība tika konstatēta tikai pēc tam sūdzības procedūras laikā (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 56., 57., 60.–64. punktu).

5)	Piektais pamats ir balstīts uz kļūdām tiesību piemērošanā, ciktāl CDT ir uzskatījusi, ka prasītāja pirmajā instancē ir zaudējusi iespēju tikt pieņemtai darbā un par to viņai būtu jāizmaksā kaitējuma atlīdzība (attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 74. punktu).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/40

Prasība, kas celta 2013. gada 17. decembrī — PAN Europe un Confédération paysanne/Komisija

(Lieta T-671/13)

2014/C 52/77

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) (Brisele, Beļģija) un Syndicat agricole Confédération paysanne (Bagnolet, Francija) (pārstāvis — B. Kloostra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2013. gada 9. oktobra lēmumu, kurā Komisija par nepieņemamu ir atzinusi:

—

lūgumu iekšēji pārskatīt Komisijas 2013. gada 24. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 485/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgo vielu klotianidīna, tiametoksama un imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur minētās darbīgās vielas (OV 2013, L 139, 12. lpp.);

—	lūgumu iekšēji pārskatīt Komisijas bezdarbību, pilnībā neaizliedzot klotianidīnu, tiametoksamu un imidakloprīdu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, īstenojot apstrīdēto pasākumu, Komisija ir pārkāpusi 1998. gada 25. jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) 9. panta 3. punktu. Tiesību normas, ko piemērojusi Komisija, Orhūsas Regulas (1) 10. pants kopsakarā ar 2. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu, neesot saderīgas ar Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punktu. Šo Orhūsas Regulas tiesību normu prettiesiskuma dēļ Komisijai esot bijis jāatstāj nepiemērotus kritērijus, kas norādīti apstrīdētajā lēmumā un jāatzīst par pieņemamiem lūgumi par iekšējo pārskatīšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, īstenojot apstrīdēto pasākumu, Komisija nav izpildījusi tās pienākumu rīkoties, cik vien iespējams, atbilstoši konvencijai. Komisijai esot bijis jāinterpretē Orhūsas Regulas 10. pants un it īpaši vārdu salikumi “administratīvs akts” un “administratīva bezdarbība” šajā tiesību normā saskaņā ar Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punktu un tai neesot bijis jāņem vērā prettiesiskās definīcijas, kas noteiktas Orhūsas Regulas 2. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā. Tādējādi Komisija esot rīkojusies, pārkāpjot Orhūsas Regulas 10. pantu un neesot izpildījusi pienākumu rīkoties atbilstoši konvencijai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/41

Prasība, kas celta 2013. gada 23. decembrī — Copernicus-Trademarks/ITSB — Bolloré (“BLUECO”)

(Lieta T-684/13)

2014/C 52/78

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Copernicus-Trademarks Ltd (Borehamwood, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — L. Pechan un S. Körber, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Bolloré SA (Érgue Gaberic, Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmumu apelācijas lietā R 2029/2012-1 atcelt un grozīt tādējādi, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un iebildumi tādējādi ir kopumā noraidāmi;

—	piespriest atbildētājam — ITSB — un Bolloré SA, ja tā iestātos lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BLUECO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 724 675

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Bolloré SA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “BLUECAR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 4 597 621

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/41

Prasība, kas celta 2013. gada 23. decembrī — Copernicus-Trademarks/ITSB — Blue Coat Systems (“BLUECO”)

(Lieta T-685/13)

2014/C 52/79

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Copernicus-Trademarks Ltd (Borehamwood, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — L. Pechan un S. Körber, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Blue Coat Systems, Inc. (Sunnyvale, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījumi:

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmumu apelācijas lietā R 2028/2012-1 atcelt un grozīt tādējādi, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un iebildumi tādējādi ir kopumā noraidāmi;

—	piespriest atbildētājam — ITSB — un Blue Coat Systems, Inc., ja tā iestātos lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BLUECO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 724 675

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Blue Coat Systems, Inc.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “BLUE COAT” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, un pakalpojumiem, kas ietilpst 38. un 42. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 3 016 235

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/42

Prasība, kas celta 2013. gada 17. decembrī — Unibail Management/ITSB (Divu līniju un četru zvaigžņu attēls)

(Lieta T-686/13)

2014/C 52/80

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unibail Management (Parīze, Francija) (pārstāvji — L. Bénard, A. Rudoni, O. Klimis, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 3. septembra lēmumu lietā R 300/2013-2, ciktāl ar to ir noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 940 161 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 35., 36., 38., 41. un 42. klasē;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, ko veido starp divām horizontālām līnijām iekļautās četras zvaigznes ar pieciem stariem, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 35., 36., 38., 39., 41., 42. un 43. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 940 161

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopā ar 75. panta pirmo teikumu, pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/42

Prasība, kas celta 2013. gada 13. decembrī — Unibail Management/ITSB (Divu līniju un četru zvaigžņu attēls)

(Lieta T-687/13)

2014/C 52/81

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unibail Management (Parīze, Francija) (pārstāvji — L. Bénard, A. Rudoni, O. Klimis, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 3. septembra lēmumu lietā R 299/2013-2, ciktāl ar to ir noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 939 981 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 35., 36., 38., 41. un 42. klasē;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopā ar 75. panta pirmo teikumu, pārkāpums

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/43

Prasība, kas celta 2013. gada 27. decembrī — Ricoh Belgium/Padome

(Lieta T-691/13)

2014/C 52/82

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ricoh Belgium NV (Vilvoorde, Beļģija) (pārstāvji — N. Braeckevelt un A. de Visscher, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra lēmumu piešķirt daļu Nr. 4 līgumā “Melno un balto daudzfunkcionālo printeru (DFP) un saistīto apkopes pakalpojumu pirkums vai noma Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta ēkās — Atsauces numurs 2013/S 83-138901” citam uzņēmumam, nevis Ricoh Belgium NV;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pārskatāmības principa atbilstoši LESD 15. pantam un LESD 298. pantam, kā arī Regulas Nr. 966/2012 (1) 102. panta 1. punktam pārkāpums.

Konkrēti, lai gan par to nekas nebija norādīts piemērojamajā specifikācijā, atbildētāja pārbaudīja prasītājas printerus (to ātrumu) no to ieslēgšanas brīža un nevis brīdī, kad tie strādā visefektīvāk. Tādējādi mērījumi/vērtības prasītājas piedāvājumā atšķiras no mērījumiem/vērtībām, kuri izriet no testu rezultātiem, kuri galu galā ir zemāki un tā rezultātā dod mazāk labvēlīgu punktu skaitu. Prasītāja nevar pārbaudīt, vai tās konkurentu iekārtas tika pārbaudītas tādos pašos (nelabvēlīgos) apstākļos. Turklāt atbildētāja pēc šī apakškritērija (C kritērijs “Iekārtu tehniskais novērtējums, pamatojoties uz testiem”) testiem izveidoja aprēķinu un rezultātu un iesniedza tos prasītājai. Šis rezultāts (proti, 41,2 %) atšķiras no galu galā apstrīdētajā lēmumā iekļautā rezultāta (proti, 38,61 %).

Ar otro pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu, kāds tas izriet no Regulas Nr. 699/2012 113. panta 2. punkta un Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 (2) 161. panta 3. punkta, pārkāpums, kā arī pienākuma iepirkuma procedūrās līgumu piešķirt piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību, kā izriet no Regulas Nr. 966/2012 110. panta 2. punkta un Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 149. panta 1. punkta b) apakšpunkta, pārkāpums.

Vēlāk sniedzot prasītājai sīkāku informāciju, atbildētāja norādīja, ka sākotnēji tā ir pieļāvusi kļūdu un ka testu rezultāti esot bijuši jāsalīdzina ar specifikācijā norādītajiem standartiem (100 eksemplāru kopēšana un drukāšana minūte) un nevis ar standartiem, kuri bija norādīti prasītājas iesniegtajā piedāvājumā (110 eksemplāru kopēšana un drukāšana minūtē).

Lai gan atbildētāja apgalvoto labojumu galīgajā rezultātā izskaidroja ar to, ka testu rezultāti ir jānovērtē attiecībā pret zemāku standartu (salīdzinot ar 100, nevis 110), prasītājai nesaprotama iemesla dēļ šķiet (matemātiski) neloģiski — turklāt bez kāda konkrēta aprēķina vai pamatojuma — ka tā pēkšņi ir saņēmusi zemāku rezultātu (38,61 punkti 41,2 punktu vietā, lai gan bija sagaidāms augstāks punktu skaits — 44,3, ja notiktu salīdzināšana ar specifikācijas standartiem).

Ņemot vērā ļoti niecīgo kopējo atšķirību starp abiem piedāvājumiem 4. daļai, proti, 90,81 punkti otram uzņēmumam pret 89,67 punktiem prasītājai, veicot aprēķinus pareizi, prasītāja bija jāuzskata par piedāvātāju ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (EK, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 1. lpp.).

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/44

Prasība, kas celta 2013. gada 31. decembrī — ENAC/Komisija un TEN-T EA

(Lieta T-695/13)

2014/C 52/83

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ente nazionale per l'aviazione civile (ENAC) (Roma, Itālija) (pārstāvji — P. Garofoli, advokāts, un G. Palmieri)

Atbildētājas: Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (TEN-T EA), Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 23. oktobra vēstuli Nr. Ares (203) 3321778 par “Bergamo–Orio al Serio lidostas jauktās transportsistēmas attīstības iespēju izpēti”, kurā tā paziņoja par daļas no minētā pētījuma veikšanai piešķirtā finansējuma atgūšanas procedūras uzsākšanu un “paziņojuma par parādu” EUR 158 517,54 apmērā nosūtīšanu;

—

[atcelt] šajā 2013. gada 23. oktobra vēstulē minēto Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras (TEN-T EA) 2013. gada 18. marta lēmumu par “Rīcības 2009-IT-91407-S — “Bergamo–Orio al Serio lidostas jauktās transportsistēmas attīstības iespēju izpēte” noslēgšanu — Komisijas Lēmums C(2010) 4456” daļā, kurā par neatlīdzināmām un tādējādi nefinansējamām ir atzītas ar jau sen paveikto 1., 2.1., 4., 5., 6. un 7. darbību saistītās izmaksas, prasot summas EUR 158 517,54 atmaksu.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par lēmumiem, kas apstrīdēti lietās T-270/13 un T-692/13, SACBO/Komisija un TEN-T EA.

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā minētajās lietās izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/44

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Meta Group/Komisija

(Lieta T-696/13)

2014/C 52/84

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meta Group Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — A. Bartolini, V. Colcelli un A. Formica, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka samazinājumi, ko Komisija veikusi attiecībā uz Meta s.r.l. piešķirtajām dotācijām, ir prettiesiski;

—	līdz ar to piespriest Komisijai samaksāt prasītājai papildu summu EUR 129 153,11 apmērā kopā ar nokavējuma procentiem;

—	piespriest administrācijai atlīdzināt prasītājai vēlāk radušos zaudējumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas lēmumiem, ar kuriem tika samazinātas dotācijas, kas sākotnēji bija paredzētas attiecībā uz projektiem “BCreative”, “Take-It-Up” un “Ecolink+”, ar kuriem saistītie dotāciju nolīgumi starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgti sakarā ar “Konkurētspējas un jauninājumu (CIP) ietvarprogrammu (2007-2013)”.

Vairāki saistībā ar šiem projektiem pieņemti lēmumi ir apstrīdēti arī lietās T-471/12, T-34/13 un T-35/13 Meta Group/Komisija.

Izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi šajās lietās izvirzītajiem.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/44

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 17. oktobra rīkojumu lietā F-127/12 Marcuccio/Komisija 2013. gada 30. decembrī iesniedza Luigi Marcuccio

(Lieta T-698/13 P)

2014/C 52/85

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	nodot attiecīgo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārsūdzētais rīkojums ir acīmredzami neatbilstošs, netaisnīgs un prettiesisks absolūta pamatojuma trūkuma, kā arī izmeklēšanas neveikšanas, imperatīva, tautoloģiska un pretrunīga vērtējuma, faktu sagrozīšanas un deformēšanas, kā arī kļūdas tiesību piemērošanā dēļ.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/45

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 17. oktobra rīkojumu lietā F-145/12 Marcuccio/Komisija 2013. gada 30. decembrī iesniedza Luigi Marcuccio

(Lieta T-699/13 P)

2014/C 52/86

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	nodot attiecīgo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-698/13 Marcuccio/Komisija jau izvirzītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/45

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Bankia/Komisija

(Lieta T-700/13)

2014/C 52/87

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bankia, SA (Valensija, Spānija) (pārstāvji — J.L. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero, A. Lamadrid de Pablo un A. Biondi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma (turpmāk tekstā –‘SFLS’), tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt, pārkāpjot ES vispārējos tiesību principus,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tāds pats kā lietā T-515/13 Spānija/Komisija (OV C 336, 29. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats.

—

Prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts LESD 107. pants, ciktāl apgalvotā SFLS un individuālie pasākumi, kas to veidojot, ir kvalificēti kā valsts atbalsts. Prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, publisko pasākumu un privāto neatkarīgo un autonomo pasākumu kopumu izvērtējot kopīgi un to piemērošanu piedēvējot Spānijas Karalistei. Prasītāja arī apstrīd to, ka ar attiecīgajiem pasākumiem apgalvotajiem to saņēmējiem varētu tikt piešķirta selektīva ekonomiskā priekšrocība, to, ka tie varētu kropļot konkurenci starp minētajiem saņēmējiem un citiem tiesību subjektiem, kā arī apgalvoto ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Otrais pamats.

—

Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā un ir pārkāpusi LESD 107. un 108. pantu, ciktāl tā Spānijas tonnāžas nodokļu sistēmas piemērošanu atsevišķos gadījumos kvalificē kā jaunu valsts atbalstu, nevis esošu valsts atbalstu. Tā kā Komisija 2002. gadā apstiprināja Spānijas paziņoto tonnāžas nodokļu sistēmu, ja Komisija vēlētos apstrīdēt tās piemērošanu, tai katrā ziņā tas būtu jādara, ievērojot procedūru, kas piemērojama esošiem valsts atbalstiem. [Prasītāja] uzskata, ka lēmumā norādītie argumenti jauna valsts atbalsta esamības pamatošanai ir acīmredzami nepamatoti.

Trešais pamats.

—

Ar savu trešo atcelšanas pamatu prasītāja pakārtoti norāda uz LESD 107. un 296. panta pārkāpšanu, ciktāl Komisija ir pieļāvusi kļūdu un katrā ziņā nav pienācīgi pamatojusi iemeslus, kuru dēļ tādi tiesību subjekti kā prasītāja (AIE ieguldītāji, kuri ir veikuši lēmumā norādītās darbības) ir uzskatīti par vienīgajiem un pēdējiem apstrīdētā atbalsta saņēmējiem.

Ceturtais pamats.

—	Ceturtkārt, arī pakārtoti, prasītāja norāda, ka ar apstrīdētā lēmuma 4. pantā iekļauto rīkojumu par atgūšanu ir pārkāpts vispārējais tiesiskās noteiktības princips, ciktāl ar to nepamatoti ir ierobežots laiks šī principa piemērošanai.

Piektais pamats.

—

Ar savu piekto atcelšanas pamatu prasītāja norāda iemeslus, kuru dēļ ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts arī pilnvaru piešķiršanas princips, LESD 107. un 108. pants, Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. pants un ES Pamattiesību hartas 16. pants, ciktāl apstrīdētajā lēmumā tiekot lemts par privāttiesiskos līgumos, kas starp ieguldītājiem un citiem privāttiesību subjektiem noslēgti atbilstoši Spānijas tiesībām, iekļautiem līguma noteikumiem.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/46

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Asociación Española de Banca/Komisija

(Lieta T-701/13)

2014/C 52/88

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asociación Española de Banca (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

—	Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/46

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Unicaja Banco/Komisija

(Lieta T-702/13)

2014/C 52/89

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unicaja Banco, SA (Malaga, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo un A. Biondi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/47

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Liberbank/Komisija

(Lieta T-703/13)

2014/C 52/90

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Liberbank, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

—	Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/47

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Banco de Sabadell un Banco Gallego/Komisija

(Lieta T-704/13)

2014/C 52/91

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Banco de Sabadell, SA (Sabadela, Spānija) un Banco Gallego, SA (Santjago de Kompostela, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/47

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Catalunya Banc/Komisija

(Lieta T-705/13)

2014/C 52/92

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Catalunya Banc, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

—	Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/48

Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī — Lico Leasing un Pequeños y Medianos Astilleros Sociedad de Reconversión/Komisija

(Lieta T-719/13)

2014/C 52/93

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Lico Leasing, SA (Madride, Spānija) un Pequeños y Medianos Astilleros Sociedad de Reconversión, SA (Madride) (pārstāvji — M. Sánchez un M. Merola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

konstatēt lēmuma spēka neesamību, jo tajā ir pieļautas kļūdas, uzskatot, ka SFLS [Spānijas finanšu līzinga sistēma] ir valsts atbalsta sistēma, kas rada priekšrocības Saimniecisko interešu konsorcijiem [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] un to ieguldītājiem, un tādēļ, ka tajā ir pieļauti pārkāpumi, norādot pamatojumu,

—	pakārtoti, konstatēt rīkojuma par valsts atbalstu, kas piešķirts saistībā ar SFLS, atgūšanu spēkā neesamību, jo tas ir pretrunā Savienības tiesību sistēmas vispārējiem principiem,

—

pakārtoti, konstatēt rīkojuma par atgūšanu spēkā neesamību, ciktāl tas attiecas uz atgūstamā [ar iekšējo tirgu] nesaderīgā atbalsta apmēra aprēķināšanu, jo ar to Spānijai tiek liegts noteikt šī apmēra aprēķināšanas formulu atbilstoši valsts atbalsta atgūšanai piemērojamiem vispārējiem principiem, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tāds pats kā lietā T-515/13 Spānija/Komisija (OV C 336, 29. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta un 296. panta pārkāpums.

—

Ar attiecīgo pasākumu tiek ievērots ar selektivitāti saistītais kritērijs: pirmkārt, lēmumā ir pieļauta kļūda, ciktāl tajā ir noteikta nozares selektivitāte, jo pasākums, kas ir lēmuma priekšmets, bija pieejams ieguldītājiem, kuri darbojās visās saimniecības nozarēs, un, otrkārt, lēmumā ir pieļauta kļūda, ciktāl tajā ir secināts, ka iepriekšējas atļaujas procedūra var padarīt pasākumu par selektīvu, neņemot vērā faktu, ka šo iepriekšējo atļauju attaisnoja attiecīgā pasākuma sarežģītība un katrā ziņā tā neattiecas uz iespējamo saņēmēju īpašībām;

—	ar attiecīgo pasākumu ir ievērots kritērijs saistībā ar konkurences izkropļošanu un tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu; lēmumā nav paskaidrots, kādēļ apgalvotais valsts atbalsts ietekmētu attiecīgos tirgus, un tajā tikai ir konstatēts šis fakts, to nepierādot;

—

tāpat šī atcelšanas pamata otrā daļa attiecas uz faktu, ka lēmumā ir pieļauta kļūda pamatojumā, ciktāl tajā nav izskaidrots, kādēļ apgalvoto saņēmēju gūtās priekšrocības ir uzskatāmas par valsts atbalstu, lai gan šie saņēmēji guva tikai daļu no kuģu īpašnieku priekšrocībām, kas, kā to atzina pati Komisija, nav valsts atbalsts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 659/1000 14. panta pārkāpums.

—

Lēmuma 4., 5. un 6. pantā paredzētais rīkojums par atgūšanu ir jāatceļ, piemērojot šādus Savienības vispārējos tiesību principus:

—	tiesiskās paļāvības principu, īpaši tiktāl, ciktāl ar komisāres N. Kroes 2009. gadā nosūtīto vēstuli tirgus dalībniekiem radās tiesiskā paļāvība saistībā ar SFLS tiesiskumu;

—

pakārtoti, tiesiskās noteiktības principu, gadījumā, ja tiktu uzskatīts, ka rīkojums par atgūšanu nav pretrunā tiesiskās paļāvības principam, ciktāl atsevišķu apstākļu dēļ neskaidrības saistībā ar SFLS tiesiskumu, kas sākotnēji izrietēja no lēmuma Brittany Ferries lietā, ir tikai pieaugušas un nostiprinājušās visā SFLS spēkā esamības laikā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vispārējo principu, kas piemērojami valsts atbalsta atgūšanai, pārkāpums.

—	Apstrīdētajā lēmumā nav ievēroti vispārējie principi, kas piemērojami valsts atbalsta atgūšanai, ciktāl ar to saņēmējiem varētu tikt pieprasīts atdot summu, kas ir lielāka par apgalvotā atbalsta, kuru tie faktiski ir saņēmuši, summu.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/49

Prasība, kas celta 2014. gada 7. janvārī — Aluminios Cortizo un Cortizo Cartera/Komisija

(Lieta T-1/14)

2014/C 52/94

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Aluminios Cortizo, SAU (Extramundi, Spānija) un Cortizo Cartera, SL (Extramundi, Spānija) (pārstāvis — A. Beiras Cal, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pilnībā atcelt tiesību aktu;

—	pakārtoti, atcelt rīkojumu par valsts atbalsta atgūšanu un

—	pakārtoti, piespriest, lai valsts atbalsts tiktu vērtēts atbilstoši ieguldītāja faktiskajām un neto priekšrocībām.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tāds pats kā lietā T-515/13 Spānija/Komisija (OV C 336, 29. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza sešus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta pārkāpums, kura pamatā ir valsts atbalsta selektīvā rakstura un [konkurences] izkropļošanas neesamība attiecībā uz ieguldītāju.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta 2. punkta pārkāpums, kura pamatā ir pilnīgs pamatojuma trūkums saistībā ar kuģu īpašnieka un/vai kuģu būvētavas kā atbalsta saņēmēja lielā apmērā izslēgšana.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums saistībā ar priekšrocību izzušanu, pieprasot ieguldītājam atmaksāt trešajai personai nodotu atbalstu.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, jo Komisija, izmantojot vēstules un bezdarbību, ir radījusi ‘SFLS’ [Spānijas finanšu līzinga sistēma] tiesiskuma leģitīmu šķietamību.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, jo pienākuma ieguldītājam atmaksāt nesaņemtu/nodotu atbalstu noteikšana ir uzskatāma par konfiskāciju bez tiesiska pamata.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo pasākumi, kas atzīti par nesaderīgiem, ir pieļauti citos iepriekšējos gadījumos.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/49

Prasība, kas celta 2014. gada 1. janvārī — Caixabank/Komisija

(Lieta T-2/14)

2014/C 52/95

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Caixabank SA (Barselona, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero un A. Lamadrid de Pablo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/50

Prasība, kas celta 2014. gada 2. janvārī — Anudal Industrial/Komisija

(Lieta T-3/14)

2014/C 52/96

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anudal Industrial, SL (Badalona, Spānija) (pārstāvji — J. García Muñoz, J. Jiménez-Blanco un J. Corral García, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmuma 1.–6. pantu,

—	pakārtoti, atcelt lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā paredzēts atgūt atbalstu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tāds pats kā lietā T-515/13 Komisija/Spānija (OV C 336, 29. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1)	Ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas būtiskas formas prasības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20., 21. pants un 41. panta 1. punkts, ciktāl tas tika pieņemts, pabeidzot izmeklēšanas procedūru, kurā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

2)	Kļūda tiesību piemērošanā, pārkāpjot LESD 107. un 108. pantu, ciktāl tiek uzskatīts, ka pasākumi, kas ir šīs procedūras priekšmets, ir uzskatāmi par valsts atbalstu, lai gan nav pierādīts to selektīvais raksturs.

3)	Kļūda tiesību piemērošanā, pārkāpjot LESD 107. un 108. pantu, ciktāl tiek uzskatīts, ka pasākumi, kas ir šīs procedūras priekšmets, ir uzskatāmi par valsts atbalstu, lai gan nav pierādīts, ka attiecīgie pasākumi varētu ietekmēt iekšējo tirdzniecību Kopienā.

Kļūda tiesību piemērošanā, pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu un nenorādot pamatojumu, ciktāl tiek uzskatīts, ka pastāv valsts atbalsts, kura saņēmēji ir saimniecisko interešu apvienības un to ieguldītāji, lai gan ar to tiem netiek piešķirtas nekādas priekšrocības konkurences jomā un tas neietekmē iekšējo tirdzniecību Kopienā to attiecīgajās nozarēs.

5)	Kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl tiek piespriests atgūt apgalvoto atbalstu, pārkāpjot tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/50

Prasība, kas celta 2014. gada 2. janvārī — Industrias Ponsa/Komisija

(Lieta T-4/14)

2014/C 52/97

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Industrias Ponsa, SA (Manresa-Barselona, Spānija) (pārstāvji — J. García Muñoz, J. Jiménez-Blanco un J. Corral García, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmuma 1.–6. pantu,

—	pakārtoti, atcelt lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā paredzēts atgūt atbalstu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-3/14 Anudal Industrial/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/50

Prasība, kas celta 2014. gada 2. janvārī — Anudal/Komisija

(Lieta T-5/14)

2014/C 52/98

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anudal, SL (Badalona, Spānija) (pārstāvji — J. García Muñoz, J. Jiménez-Blanco un J. Corral García, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmuma 1.–6. pantu,

—	pakārtoti, atcelt lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā paredzēts atgūt atbalstu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-3/14 Anudal Industrial/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/51

Prasība, kas celta 2014. gada 3. janvārī — Inditex un Naviera Nebulosa de Omega/Komisija

(Lieta T-10/14)

2014/C 52/99

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Industria de Diseño Textil, SA (Inditex) (Arteixo, Spānija) un Naviera Nebulosa de Omega, AIE (Las Palmas de Gran Canaria, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero, A. Lamadrid de Pablo un A. Biondi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma, tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico — AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt,

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiek izvirzīti tādi paši pamati un galvenie argumenti kā lietā T-700/13 Bankia/Komisija jau izklāstītie.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/51

Prasība, kas celta 2014. gada 6. janvārī — Simet/Komisija

(Lieta T-15/14)

2014/C 52/100

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Simet SpA (Rossano Calabro, Itālija) (pārstāvji — A. Clarizia un P. Clarizia, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2013. gada 2. oktobra Lēmumu C(2013) 6251, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 62. pantu — Valsts atbalsts SA.33.037 (2012/C) — Itālija — SIMET S.p.A izmaksātā kompensācija par laikā no 1987. līdz 2003. gadam sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas 2013. gada 2. oktobra Lēmumu C(2013) 6251, galīgā redakcija, atbilstoši kuram kompensācija, kas SIMET tika izmaksāta atbilstoši Itālijas Consiglio di Stato [Valsts Padomes] spriedumam un par ko bija paziņojušas valsts iestādes, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un atbilstoši kuram šis pasākums nebija atbrīvots no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā paredzētā iepriekšējas paziņošanas pienākuma.

SIMET šajā ziņā norāda, ka valsts tiesas izskatītā lieta attiecās uz to zaudējumu atlīdzību, kas prasītājai bija radušies nelikumību, kas bija pieļautas Infrastruktūras un transporta ministrijas pieņemtajos tiesību aktos saistībā ar starpreģionālo sabiedrisko ceļu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu laikā no 1987. līdz 2003. gadam.

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi šādus pamatus.

Valsts tiesiskais regulējums, pamatojoties uz kuru Infrastruktūras un transporta ministrija vadīja SIMET komercdarbību attiecīgajā laikposmā, kas tika izvērtēts Consiglio di Stato spriedumā, neesot saderīgs ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69, kurā pēc grozījumiem, kas tika izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91, dalībvalstīm bija liegts noteikt uzņēmumiem, kuri tāpat kā SIMET veic pasažieru starpreģionālos pārvadājumus ar autobusu, jebkādas sabiedrisko pakalpojumu saistības.

Pretēji tam, ko ir apgalvojusi Komisija, uz SIMET esot tikušas attiecinātas sabiedrisko pakalpojumu saistības, ciktāl vienpusējie koncesijas akti, kurus pasažieru starpreģionālo pārvadājumu ar autobusu pakalpojumu sniegšanai bija pieņēmusi Infrastruktūras un transporta ministrija, atbilstoši Itālijas tiesiskajā regulējumā ietvertajām prasībām, acīmredzami liedza SIMET jebkādu autonomiju tās komercdarbības veikšanā, jo šo darbību tieši organizēja un noteica attiecīgā iestāde.

Kaitējuma, ko privātpersonas cietušas Eiropas Savienības tiesību pārkāpuma dēļ, atlīdzināšanai piemērojamo principu pārkāpums, saskaņā ar kuriem, ja kādas dalībvalsts iestāde savas kompetences ietvaros pieņem Savienības tiesībām pretēju administratīvo pasākumu, šai iestādei ir jāatlīdzina pasākuma adresātam radītais kaitējums, ņemot vērā šā pasākuma prettiesisko raksturu.

Katrā ziņā SIMET neesot ticis piešķirts nekāds valsts atbalsts, jo summu, kas tai piešķirtas kā zaudējumu atlīdzība, aprēķināšanas metode, izmantojot Regulā (EEK) Nr. 1191/69 noteiktos kritērijus, saistībā ar ceļa pārvadājumu darbību, uz kuru ir attiecinātas sabiedrisko pakalpojumu saistības un ko tā bija veikusi laikā no 1987. līdz 2003. gadam, ir tāda, kas ļauj izslēgt jebkādu pārmērīgas kompensācijas piešķiršanas SIMET risku, jo šīs summas ir tikai atlīdzība par papildu izmaksām, kas šai sabiedrībai bija radušās, pildot iepriekš minētās saistības, kuras uz to bija attiecinātas prettiesiski.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/53

Prasība, kas celta 2013. gada 29. novembrī — ZZ un ZZ/Komisija

(Lieta F-114/13)

2014/C 52/102

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ZZ un ZZ (pārstāvji — A. Salerno un B. Cortese, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Iecēlējinstitūcijas lēmuma, ar kuru atteikts atzīt Luksemburgas vietējās personāla komitejas lēmuma atsaukt pilnvaras, kas piešķirtas pilnvarotajai personai, lai tā šo komiteju pārstāvētu Komisijas Centrālajā personāla komitejā, likumību, atcelšana

Prasītāju prasījumi:

—	prasība atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru atteikts atzīt Luksemburgas vietējās personāla komitejas lēmuma atsaukt pilnvaras, kas piešķirtas pilnvarotajai personai, lai tā šo komiteju pārstāvētu Komisijas Centrālajā personāla komitejā, likumību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/53

Prasība, kas celta 2013. gada 9. decembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-118/13)

2014/C 52/103

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt karjeras attīstības ziņojumu par laiku no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim un atcelt nopelnu punktus, kas piešķirti, veicot 2003. gada paaugstināšanu amatā

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt prasītāja karjeras attīstības ziņojumu (REC/CDR) par laiku no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim;

—	pakārtoti, atcelt prasītāja nopelnu punktus, kas piešķirti, veicot 2003. gada paaugstināšanu amatā, jo tie nav vidējā līmenī attiecībā uz punktiem, kas piešķirti darbiniekiem viņa pakāpē šīs paaugstināšanas ietvaros;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/53

Prasība, kas celta 2013. gada 16. decembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-121/13)

2014/C 52/104

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. de Abreu Caldas un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu Savienības pensiju sistēmā, piemērojot jaunos VĪN, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2013. gada 15. aprīļa lēmumu par prasītāja pensiju tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Komisijā, aprēķinu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/53

Prasība, kas celta 2013. gada 17. decembrī — ZZ/Eiropols

(Lieta F-122/13)

2014/C 52/105

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — J. Kempeners un M. Itani, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (Eiropols)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropola lēmumu nepagarināt prasītājas līgumu uz nenoteiktu laiku un piespriest Eiropolam atlīdzināt starpību starp atalgojumu, ko viņa būtu varējusi turpināt saņemt Eiropolā, un jebkuru citu atlīdzību, ko viņa faktiski esot saņēmusi

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropola 2013. gada 6. maija lēmumu, ar kuru Eiropols informēja prasītāju, ka tas nepagarinās viņas līgumu uz noteiktu laiku, kuram bija jābeidzas 2013. gada 31. oktobrī;

—

piespriest Eiropolam atlīdzināt prasītājai, pirmkārt, starpību starp to atalgojuma apmēru, uz kuru viņa būtu varējusi pretendēt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu šajā struktūrā, un, otrkārt, atalgojuma apjomu, honorāriem, bezdarbnieka pabalstu un citiem tos aizstājošiem pabalstiem, ko viņa faktiski ir saņēmusi, sākot no 2013. gada 1. oktobra, tā atalgojuma vietā, ko viņa saņēma Eiropolā;

—	piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/54

Prasība, kas celta 2013. gada 18. decembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-123/13)

2014/C 52/106

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — P. Joassart, advokāts)

Atbildētāja: Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu nekavējoties lauzt līgumu ar prasītāju kā pagaidu darbinieku

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu par atlaišanu no darba, kas paziņots ar 2013. gada 7. marta e-pastu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/54

Prasība, kas celta 2013. gada 19. decembrī — ZZ/Parlaments

(Lieta F-124/13)

2014/C 52/107

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvis — C. Bernard–Glanz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu noraidīt prasītājas lūgumu pēc palīdzības

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un, ciktāl nepieciešams, lēmumu noraidīt sūdzību;

—	piespriest atbildētājam samaksāt prasītājai summu EUR 50 000 apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu, pieskaitot likumiskos procentus līdz summa tiks samaksāta pilnībā;

—	piespriest atbildētājam samaksāt prasītājai ceturto daļu no medicīniskajiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar viņas veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem, pieskaitot likumiskos procentus līdz summa tiks samaksāta pilnībā;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

22.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/54

Prasība, kas celta 2014. gada 6. janvārī — ZZ/Komisija

(Lieta F-1/14)

2014/C 52/108

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — F. Frabetti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt EPSO lēmumu nepielaist prasītāju pie novērtēšanas posma izglītības līmeņa dēļ, kas neatbilst pilnam vismaz trīs gadus ilgam universitātes izglītības ciklam, ko apliecina diploms un kam ir saistība ar amata pienākumiem, vai pienācīga līmeņa profesionālai apmācībai/kvalifikācijai, kam ir saistība ar amata pienākumiem

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atlases komisijas 2013. gada 3. oktobra lēmumu;

—	piespriest atbildētājai samaksāt EUR 1 000 par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	lemt par izdevumiem, tiesāšanās izdevumiem un honorāriem un, ņemot vērā atbildētājas lēmuma par atteikumu aizskarošo raksturu, piespriest Komisijai atlīdzināt tos.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2014.052.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 52

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 22. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2014/C 052/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 45, 15.2.2014.	1

	Tiesa
2014/C 052/02	Jauno Tiesas locekļu zvēresta nodošana	2

2014/C 052/03	Tiesas 2013. gada 5. novembra vispārējā sapulcē pieņemtie lēmumi	2

2014/C 052/04	Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai	3

	Vispārējā tiesa
2014/C 052/05	Jauna Vispārējās tiesas locekļa zvēresta nodošana	4