4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/2

Padomes secinājumi par sporta ieguldījumu ES ekonomikā un jo īpaši jaunatnes bezdarba un sociālās iekļaušanas jautājumu risināšanā

2014/C 32/03

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

I. APZINOTIES JAUNIEŠU BEZDARBA PROBLĒMAS NOPIETNĪBU EIROPĀ, KĀ ARĪ TĀ SEKAS:

1.	jauniešu bezdarbs arvien vēl rada ievērojamas problēmas ES un tās dalībvalstīm. Jauniešu bezdarba līmenis 2013. gada augustā ES 28 dalībvalstīs bija 23,3 % (1), turklāt starp dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem pastāvēja lielas atšķirības (2);

2.	jauniešus ekonomiskā krīze ir ietekmējusi nesamērīgi smagi. Visās ES dalībvalstīs jauniešu bezdarba līmenis kopumā ir daudz augstāks nekā bezdarba līmenis citās vecuma grupās. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gada beigās bija 2,6 reizes lielāks par kopējo bezdarba līmeni (3);

šāda dinamika atstāj nopietnas sekas ne tikai uz attiecīgajiem indivīdiem, bet arī uz sabiedrību un ekonomiku kopumā. Ilgstošs bezdarbs var saasināt marginalizāciju, kas noved pie nabadzības un paaugstināta sociālās atstumtības riska. Tāpat pastāv arī nopietns apdraudējums kopienām, jo neiesaistīšanās darba tirgū dēļ daļa jauniešu izvēlas nepiedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, kas var radīt turpmāku sabiedrības sadrumstalošanos;

4.	viena no nozīmīgākajām problēmām, ar kuru krīzes rezultātā sastopas jaunieši Eiropā, ir grūtības, ko rada darbvietu un darba pieredzes trūkums. Tāpat arī paplašinās plaisa starp prasmēm, ko pieprasa konkrēti darba devēji, un prasmēm, kādas ir daudziem potenciālajiem darba ņēmējiem;

II. ATGĀDINOT, KA EIROPADOME:

5.	ir atzinusi, ka jauniešu bezdarba apkarošana ir “īpašs un neatliekams mērķis”, un uzsvērusi, ka ir svarīgi “pienācīgu uzmanību pievērst tam, lai darba tirgū piedalītos neaizsargātu jauniešu grupas, kuri saskaras ar īpašām grūtībām” (4);

III. UZSVER SPORTA POTENCIĀLU ŠO PROBLĒMU RISINĀŠANĀ:

iesaistoties sportā, jaunieši iegūst konkrētas individuālās un profesionālās iemaņas un kompetences, kas uzlabo viņu nodarbināmību. Starp tām ir mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, vadītāja prasmes, saziņas prasmes, darbs komandā, disciplīna, radošums, uzņēmīgums. Sports arī sniedz profesionālas zināšanas un iemaņas tādās jomās kā mārketings, vadība, sabiedrības drošība un drošums. Visas minētās prasmes un kompetences aktīvi sekmē jauniešu iesaisti, attīstību un virzību izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā – veidos, kas ir atbilstoši un piemēroti darba tirgum un ko novērtē un meklē darba devēji;

sporta aktivitāšu organizēšana, administrēšana un īstenošana Eiropā tradicionāli balstās uz brīvprātīgu līdzdalību. Saskaņā ar 2011. gada Eurobarometer aptauju (5) gandrīz ceturtā daļa brīvprātīgā darbā iesaistīto personu (24 %) darbojas sporta jomā. Brīvprātīgais darbs sporta jomā, ko galvenokārt veic vietējā līmenī un ar klubu starpniecību, ir vērtīgs no sociālā, ekonomikas un demokrātijas viedokļa;

sports bauda vispārēju popularitāti, un tam nav kultūras vai sociāli ekonomisku robežu. Tam piemīt starptautisks raksturs, un tas piesaista plašu un daudzveidīgu cilvēku loku. Sporta pasākumi tādējādi ir teicams līdzeklis minoritāšu un atstumtu grupu integrēšanai. Sports sniedz emocionālu pacēlumu un var ievērojami veicināt kopības sajūtu, palīdzēt radīt stabilitāti, saskaņu un mieru kopienās;

sporta nozarei, tostarp brīvprātīgajam darbam sportā, ir izmērāma un nozīmīga ekonomiskā un sociālā vērtība valstu ekonomikā. Arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka sports dod būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā un tas ir ievērojams izaugsmes un nodarbinātības stimuls; vienlaikus sports nodrošina sabiedrības saskanīgumu un labklājību, tādējādi sniedzot konkrētu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā (6);

10.

saskaņā ar nesen veiktu ES mēroga pētījumu par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību ES (7), ar sportu saistītās pievienotās vērtības īpatsvars ES veido 1,76 % (8). Ar sportu saistītās nodarbinātības īpatsvars ES ir 2,12 %. Ja tiek ņemts vērā multiplikatora efekts, sporta īpatsvars sasniedz pat 2,98 % no kopējās bruto pievienotās vērtības Eiropas Savienībā. Saskaņā ar minēto pētījumu sporta īpatsvars pievienotajā vērtībā Eiropā tādējādi ir līdzvērtīgs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru īpatsvaram kopā ņemot: katrs sešdesmitais Eiropas Savienībā radītais un nopelnītais euro ir saistīts ar sportu;

11.

sports ir noturīga ekonomikas nozare. Līdzdalības līmenis sportā saglabājas diezgan stabils visās ekonomikas cikla fāzēs. Sporta struktūru veido sporta pasākumu un aktivitāšu sistēma, ko rīko sporta organizācijas no vietēja mēroga līdz visaugstākā līmeņa pasākumiem. Šādi pasākumi nezaudē popularitāti, jo īpaši jauniešu vidū, arī tad, ja ekonomiskais stāvoklis ir sarežģīts. Kaut arī sporta pasākumus var ietekmēt ekonomiskās situācijas nepastāvīgums, sporta pasākumu un aktivitāšu pamatsistēma saglabājas stabila;

12.

sports potenciāli var radīt darbvietas un veicināt vietējās ekonomikas attīstību ar sporta objektu būvniecību un uzturēšanu, sporta pasākumu rīkošanu, sporta preču un pakalpojumu nozaru darbību tirgū un saistītu darbību citās nozarēs. Ja ar sporta pasākumiem un aktivitātēm (vietējā līmenī) saistītu infrastruktūru rūpīgi plāno ar daudzfunkcionālu mērķi un skaidru redzējumu par tās nākotnes funkcionālo pielietojumu, tā var sekmēt ekonomikas stabilizāciju un izaugsmi;

13.

sportam ir plašāka ietekme uz citām nozarēm. Sporta pasākumi un meistarsacīkstes parasti labvēlīgi ietekmē tādas jomas kā tūrismu, kultūru, transportu, plašsaziņas līdzekļus, publisko infrastruktūru u. c. Tāpat šādi pasākumi spēj pulcēt cilvēkus kopā un radīt piederības un kopīgu sasniegumu sajūtu. Tādējādi sports var sniegt būtisku ieguldījumu, lai sekmētu ES centienus atgūties no pašreizējām ekonomiskajām grūtībām;

IV. UZSVER ŠĀDUS GALVENOS POLITIKAS VĒSTĪJUMUS:

14.

tā kā sporta nozare ir svarīga ekonomikai un rada iespējas jauniešiem – tostarp tiem, kuri ir īpaši neaizsargāti un atrodas nelabvēlīgā situācijā – iegūt noderīgas iemaņas un zināšanas, sports var būt nozīmīgs, risinot jauniešu bezdarba akūto problēmu, un dot pozitīvu impulsu ekonomikas atveseļošanai. Lai risinātu iepriekš izklāstītās problēmas, ir nepieciešams plašs pasākumu diapazons, tostarp dažādu ieinteresēto personu iesaistīšana;

15.

kaut gan iesaistīšanās brīvprātīgā darbā nevar aizstāt algotu darbu, tas tomēr var nodrošināt pilsoņiem jaunas prasmes, tādējādi sekmējot viņu nodarbināmību un stiprinot viņu piederības sajūtu sabiedrībai. Jauniešu līdzdalība sportā – jo īpaši vietējā līmenī – dalībnieka, palīga vai rīkotāja statusā ļauj attīstīt svarīgas individuālās iemaņas un kompetences. Brīvprātīgais darbs sporta jomā kā neformālas vai ikdienējās mācīšanās veids palīdz jauniešiem apgūt prasmes un kompetences, kas papildina formālo izglītību;

16.	sports nodrošina vidi, kurā jaunieši var izkopt minētās iemaņas, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību un turpmāko ražīgumu laikā, kad darba tirgus stāvoklis ir ļoti sarežģīts, darba iespēju nav daudz un iespējas pilnveidot darba prasmes ir ierobežotas;

17.

iesaistīšanās sportā, jo īpaši vietējā līmenī, ļauj jauniešiem mērķtiecīgi novirzīt savu enerģiju, cerības un dabisko entuziasmu konstruktīvā gultnē, sniedzot ieguldījumu kopienās, kurās viņi dzīvo. Tas var palīdzēt cīņā ar sociālajām problēmām, ar kurām sastopas dalībvalstis, piemēram, sociālu sadrumstalotību un aizspriedumiem pret konkrētām grupām, nodrošinot jauniešiem – it īpaši tiem, kuriem nav algota darba vai iespēju iegūt attiecīgu izglītību un apmācību – pozitīvu, konstruktīvu un uz kopienu vērstu nodarbošanos;

18.	publisko līdzekļu mazapjoma investīcijas vietējās sporta bāzēs un atbalsts kopienu sporta klubiem var radīt nozīmīgus ieguvumus, kas izpaužas spēcīgākās, drošākās un saskanīgākās kopienās;

19.	piedalīšanās valsts un starptautiska mēroga sporta pasākumu rīkošanā un iesaistīšanās sporta infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā gan vietējā, gan valsts līmenī var būt viens no galvenajiem faktoriem, lai radītu jaunas darbvietas, jo īpaši jauniešiem;

V. ŅEMOT VĒRĀ GALVENOS POLITIKAS VĒSTĪJUMUS, AICINA DALĪBVALSTIS, ATTIECĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

20.

apmainīties ar pozitīvo pieredzi un praksi par:

—	to, kā uzlabot jauniešu līdzdalību sportā un sabiedrības norisēs vietējā līmenī, jo īpaši pēc tam, kad viņi atstāj formālās izglītības iestādes,

—	to, kā brīvprātīga iesaistīšanās sporta klubos un organizācijās var uzlabot vispārīgās prasmes un kompetences,

—	to, kā iesaistīšanās sporta aktivitātēs var padarīt kopienas drošākas un saskanīgākas,

—	māceklību un stažēšanās iespēju izveidi sporta organizācijās, kas motivētu jauniešus un sekmētu piekļuvi darba tirgum valsts un transnacionālā līmenī;

21.	veicināt politikas pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt darba iemaņas ar sporta starpniecību. Saistībā ar šo – atbalstīt brīvprātīgā darba organizācijas un/vai sporta klubus, kā arī sporta aktivitātes un/vai pasākumus vietējā un/vai profesionālā līmenī;

22.

izpētīt veidus, kā uzlabot izglītības sistēmas piedāvātās iespējas nākotnes profesionāļiem un brīvprātīgajiem sporta jomā, un veicināt mācīšanos darba vietā, lai pilnveidotu prasmes, ko var atzīt valstu kvalifikāciju sistēmā. Tās varētu iekļaut Eiropas kvalifikāciju sistēmā nolūkā uzlabot attiecīgo jauniešu kvalifikāciju starptautisko atzīšanu un mobilitāti. Tāpat būtu jāizpēta iespēja atzīt prasmes, kas iegūtas neoficiālās un neformālās mācīšanās rezultātā sporta jomā;

23.	veicināt stratēģiskas investīcijas sportā, attiecīgos gadījumos izmantojot iespējas, ko sniedz ES finansēšanas instrumenti, tostarp ES struktūrfondi (jo īpaši Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds) un tādi ES finanšu rīki kā Eiropas Investīciju bankas finansējums;

24.	veicināt efektīvu sadarbību publisko iestāžu iekšienē nozarēs, kas nodarbojas ar sociāliem jautājumiem un jaunatnes, nodarbinātības un ekonomikas problēmām, nolūkā panākt lielāku informētību par sporta sociālo un ekonomisko lomu;

VI. AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU KATRAI SAVĀ KOMPETENCES JOMĀ UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

25.	veicināt starpnozaru sadarbību ar izglītības, apmācību, jaunatnes jautājumu un nodarbinātības ekspertiem, lai izpētītu prasmju un kompetenču attīstību;

26.	pilnvērtīgi izmantot Erasmus+ programmu kā iespēju pilnveidot individuālās un profesionālās prasmes un kompetences;

27.

apzināt veidus, kā sportu nolūkā veicināt sociālo iekļaušanu un jauniešu nodarbinātību var finansēt no struktūrfondiem (jo īpaši Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) vai ar citiem ES finansēšanas mehānismiem, piemēram, Eiropas Investīciju bankas finansējumu, jo īpaši maza mēroga sporta infrastruktūras attīstīšanu un – attiecīgā gadījumā – uzturēšanu pilsētās, lai to varētu izmantot iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievēršot sociāli atpalikušām teritorijām. Šāda maza mēroga infrastruktūra var sekmēt vairāku sociālo mērķu īstenošanu, piemēram, attiecībā uz darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu un veselības uzlabošanu;

28.	uzlabot dialogu un kopīgās iniciatīvas ar svarīgākajām ieinteresētajām personām, jo īpaši sporta organizācijām, sporta preču nozari un jaunatnes organizācijām, lai turpinātu attīstīt labvēlīgu vidi jauniešu piesaistei sporta nozarei;

29.	pārdomāt, kā saistībā ar turpmāko darbu sporta jomā ES līmenī varētu efektīvi pievērsties sporta ieguldījumam jauniešu prasmju pilnveidē un sociāli iekļaujošu kopienu uzturēšanā laikā, kad jauniešu bezdarba līmenis ir augsts;

VII. ŅEMOT VĒRĀ GALVENOS POLITIKAS VĒSTĪJUMUS, AICINA KOMISIJU:

30.	sarīkot augsta līmeņa starpnozaru semināru par sporta ieguldījumu darbvietu radīšanā un bezdarba problēmas risināšanā ES, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarbu;

31.	pamatojoties uz pastāvošo ES sadarbību ekspertu līmenī, sagatavot pētījumu par sporta ieguldījumu jauniešu nodarbināmībā stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā.

(1) Jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs pārsniedz 50 % un dažos reģionos 70 %, savukārt nedaudzos reģionos tas ir pat zemāks par 5 %.

(2) http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/3-30082013-AP/EN/3-30082013-AP-EN.PDF

(3) Skat. 2. atsauci.

(4) Eiropadomes (2013. gada 27. un 28. jūnijs) secinājumi, EUCO 104/2/13 REV 2.

(5) Eurobarometer īpašais pētījums “Brīvprātīgais darbs un paaudžu solidaritāte”, 2011. gada oktobris.

(6) Komisijas pētījums “Sporta ieguldījums ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā ES” (2012).

(7) Eiropas Komisijas pasūtītais pētījums par sporta ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā ES; konsorcijs SportsEconAustria vadībā; galīgais ziņojums, 2012. gada novembris.

(8) Saskaņā ar Viļņas sporta definīciju – plašo formulējumu: visas darbības, kurām sports ir nepieciešams kā ieguldījums, kā arī darbības, kas ir ieguldījums sportā, un sporta statistiskā definīcija, kas noteikta NACE Rev. 1.1 92.6. punktā.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/6

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par mediju brīvību un plurālismu digitālajā vidē

2014/C 32/04

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

mediju brīvība un plurālisms ir pamatvērtības, kas ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tās ir būtisks demokrātijas balsts, jo medijiem ir liela nozīme pārredzamības un atbildības nodrošināšanā un tie ietekmē sabiedrības viedokli un pilsoņu līdzdalību un ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos;

2.	pēdējos gados Eiropas Savienībā ir novērotas vairākas problēmas attiecībā uz mediju brīvību un plurālismu. Par šādu problēmu esamību liecina tiesvedība, oficiālas izmeklēšanas, Eiropas Parlamenta un nevalstisko organizāciju ziņojumi, kā arī valstu un Eiropas parlamentārās debates;

3.	lai garantētu mediju brīvību un plurālismu, būtiska ir mediju īpašumtiesību un finansējuma avotu pārredzamība;

4.	žurnālistu aizsardzība no nesamērīgas ietekmes ir ļoti būtiska, lai garantētu mediju brīvību, kas ir jo svarīgāka ekonomikas krīzes un mediju sektora pārmaiņu laikā;

5.	būtisks mediju brīvības elements ir pienācīgas aizsardzības nodrošināšana informācijas avotiem;

6.	Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kas ir ES pastāvošais regulējums attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, palīdz sekmēt mediju brīvību un plurālismu. Būtiska loma minētā regulējuma īstenošanā ir dalībvalstu kompetentajām audiovizuālo jautājumu regulatīvajām iestādēm;

7.	Komisija ir finansējusi vairākus pētījumus, ziņojumus, projektus un koordinētu rīcību mediju brīvības un plurālisma jomā;

8.	Eiropas Padome veic ļoti svarīgu darbu mediju brīvības un plurālisma jomā. Šajā sakarā 2007. gada Eiropas Padomes un Eiropas Savienības Saprašanās memorandā vārda un informācijas brīvība ir minētas starp šo organizāciju kopīgajām prioritātēm un galvenajām sadarbības jomām;

internets sekmē piekļuvi informācijai un sniedz pilsoņiem jaunas iespējas līdzdalībai, diskusijām un savu viedokļu veidošanai. Kaut gan tas sniedz ieguldījumu vārda brīvībā un palielina viedokļu daudzveidību, rodas jaunas problēmas saistībā ar to, kā cilvēki piekļūst informācijai un izvērtē to. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējamām negatīvām sekām, ko rada gan pārmērīga koncentrācija nozarē, gan informācijas un piekļuves nodrošinātāju stāvokļa nostiprināšanās;

10.	tā kā internetam ir globāls raksturs, minētās problēmas nav iespējams kontrolēt ģeogrāfiski noteiktās robežās,

VIENOJAS, KA:

11.	augsts mediju neatkarības un plurālisma līmenis ne tikai ir būtisks demokrātijai, bet arī sekmē spēcīgāku ekonomikas izaugsmi un tās ilgtspēju;

12.	Eiropas Padomei ir svarīga loma standartu noteikšanā attiecībā uz mediju brīvību un plurālismu, un sadarbību ar šo organizāciju vajadzētu turpināt un stiprināt;

13.	informācijai par konkrēta mediju kanāla īpašniekiem un par citām vienībām vai personām, kas gūst labumu no šādām īpašumtiesībām, ir jābūt viegli pieejamai pilsoņiem, lai viņi varētu pamatoti spriest par sniegto informāciju. Šajā sakarā svarīga ir mediju lietotprasme;

14.	sadarbība un apmainīšanās ar paraugpraksi starp audiovizuālo jautājumu regulatīvajām iestādēm un citām attiecīgām kompetentām iestādēm palīdz ES vienotā tirgus darbībai un sekmē atvērtu un daudzveidīgu mediju vidi;

15.	panākt augstu mediju brīvības un plurālisma līmeni ir būtiski, lai ES būtu uzticama sarunās ar valstīm, kas pievienojas, kā arī starptautiskos forumos,

ATZINĪGI VĒRTĒ:

16.	Komisijas Zaļo grāmatu “Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei” (1),

PIEŅEM ZINĀŠANAI:

17.	neatkarīgos ziņojumus, ko sagatavojusi Augsta līmeņa grupa plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jautājumos (2) un Plašsaziņas līdzekļu nākotnes forums (3),

AICINA DALĪBVALSTIS:

18.	nodrošināt neatkarību audiovizuālo jautājumu regulatīvajām iestādēm;

19.	veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu mediju īpašumtiesību patiesu pārredzamību;

20.	veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu žurnālistu tiesības aizsargāt informācijas avotus un aizsargātu žurnālistus no nesamērīgas ietekmes;

21.	atkarībā no valsts apstākļiem veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu iespējamas negatīvas sekas, ko radītu mediju īpašumtiesību pārmērīga koncentrācija,

AICINA KOMISIJU TĀS KOMPETENČU JOMĀS:

22.	turpināt atbalstīt projektus, kuru mērķis ir uzlabot žurnālistu un mediju praktiķu aizsardzību;

23.	turpināt atbalstīt neatkarīgo uzraudzības instrumentu risku novērtēšanai attiecībā uz mediju plurālismu Eiropas Savienībā (Mediju plurālisma uzraudzītāju), ko īsteno Eiropas Universitātes institūts Florencē, un mudināt dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas to izmantot turpmāk;

24.	izmantojot neleģislatīvus pasākumus (4), stiprināt sadarbību starp dalībvalstu audiovizuālo jautājumu regulatīvajām iestādēm un veicināt paraugpraksi saistībā ar mediju īpašumtiesību pārredzamību;

25.	izvērtēt minēto pasākumu efektivitāti, lai apsvērtu turpmākas darbības,

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU TO KOMPETENČU JOMĀS:

26.	sargāt, veicināt un piemērot ES Pamattiesību hartā paredzētās vērtības un šajā sakarā risināt problēmas, kas skar mediju brīvību un plurālismu visā ES, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

(1) Dok. 8934/13 – COM(2013) 231 final.

(2) http://ec.europa.eu/digital-agenda/sites/digital-agenda/files/HLG%20Final%20Report.pdf

(3) http://ec.europa.eu/information_society/media_taskforce/doc/pluralism/forum/report.pdf

(4) Komisija nepiekrīt atsaucei uz “neleģislatīviem pasākumiem” un labāk vēlētos vispārīgāku formulējumu.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/8

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

0,25 % 2014. gada 1. februāris

Euro maiņas kurss (2)

2014. gada 3. februāris

2014/C 32/05

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3498
JPY	Japānas jena	137,82
DKK	Dānijas krona	7,4621
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,82590
SEK	Zviedrijas krona	8,8318
CHF	Šveices franks	1,2226
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,4525
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,527
HUF	Ungārijas forints	311,76
LTL	Lietuvas lits	3,4528
PLN	Polijas zlots	4,2242
RON	Rumānijas leja	4,4938
TRY	Turcijas lira	3,0533
AUD	Austrālijas dolārs	1,5346
CAD	Kanādas dolārs	1,4950
HKD	Hongkongas dolārs	10,5609
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6643
SGD	Singapūras dolārs	1,7341
KRW	Dienvidkorejas vona	1 463,63
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,0135
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1798
HRK	Horvātijas kuna	7,6525
IDR	Indonēzijas rūpija	16 521,49
MYR	Malaizijas ringits	4,5519
PHP	Filipīnu peso	61,267
RUB	Krievijas rublis	47,4730
THB	Taizemes bāts	44,806
BRL	Brazīlijas reāls	3,2478
MXN	Meksikas peso	17,9892
INR	Indijas rūpija	84,3710

(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/9

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

(Šī atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/06

1. Ievads

1.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija 2013. gada 5. februārī pieņēma divus priekšlikumus: vienu par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, (1) (“direktīvas priekšlikums”) un vienu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (2) (“regulas priekšlikums”), turpmāk tekstā kopīgi sauktus par “priekšlikumiem”. Šos priekšlikumus 2013. gada 12. februārī nosūtīja apspriešanai EDAU.

2.	EDAU atzinīgi novērtē to, ka Komisija ar viņu apspriedās un ka atsauce uz apspriešanos ir iekļauta priekšlikumu preambulās.

3.	Pirms priekšlikumu pieņemšanas EDAU tika dota iespēja Komisijai sniegt neoficiālus apsvērumus. Daži no šiem apsvērumiem ir ņemti vērā.

1.2. Priekšlikumu mērķi un darbības joma

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vispārīgi runājot nozīmē no krimināla rakstura darbībām iegūtas peļņas konversiju šķietami godīgi iegūtos līdzekļos parasti ar finanšu sistēmas palīdzību (3). Tas tiek darīts, slēpjot naudas ieguves avotus, mainot tās formu vai pārvietojot līdzekļus uz tādu vietu, kur pastāv vismazākā iespēja, ka tie piesaistīs uzmanību. Teroristu finansēšana ir līdzekļu sniegšana vai vākšana jebkādiem līdzekļiem, tiešā vai netiešā veidā, ar nolūku, ka tiem būtu jābūt izmantotiem, vai zinot, ka tie ir paredzēti izmantošanai, lai veiktu teroristiskus uzbrukumus (4).

ES līmenī kopš 1991. gada ir ieviesti tiesību akti ar mērķi novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Šie nodarījumi tiek uzskatīti par apdraudējumu finanšu sektora integritātei un stabilitātei un, plašākā mērogā, par apdraudējumu iekšējam tirgum. Priekšlikumu tiesiskais pamats ir LESD 114. pants.

ES noteikumi, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, lielā mērā ir balstīti uz standartiem, ko pieņēmusi Finanšu darījumu darba grupa (FATF) (5). Priekšlikumu mērķis ir īstenot ES pārskatītos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas standartus, ko FATF ieviesa 2012. gada februārī. Pašreizējā direktīva, tā sauktā Trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanas direktīva (6), ir spēkā kopš 2005. gada. Tā nodrošina Eiropas regulējumu starptautiskajiem FATF standartiem.

Trešā NILL direktīva attiecas uz finanšu sektoru (kredītiestādēm, finanšu iestādēm), kā arī uz tādiem profesionāļiem kā juristiem, notāriem, grāmatvežiem, nekustamā īpašuma aģentiem, kazino un uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās darbības joma aptver visus preču piegādātājus, ja maksājumi tiek veikti skaidrā naudā un darījumu summa pārsniedz EUR 15 000. Visus šos adresātus uzskata par “atbildīgajiem subjektiem”. Direktīva pieprasa šiem atbildīgajiem subjektiem identificēt un pārbaudīt klientu un naudas faktisko saņēmēju identitāti (tā sauktā klienta uzticamības pārbaude, turpmāk tekstā “KUP”) un uzraudzīt klientu veiktos naudas līdzekļu pārskaitījumus. Bez tam tā ietver pienākumu ziņot par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu attiecīgajām finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU), kā arī citus ar to saistītus pienākumus. Direktīva ievieš arī papildu prasības un garantijas (piemēram, prasību veikt uzlabotu klienta uzticamības pārbaudi) lielāka riska situācijās.

Direktīvas priekšlikums paplašina esošā regulējuma darbības jomu, un tās mērķis ir nostiprināt šos pienākumus, piemēram, par atbildīgajiem subjektiem nosakot arī azartspēļu pakalpojumu sniedzējus un preču dīlerus, nosakot robežvērtību EUR 7 500, pieprasa plašāku informāciju par faktiskajiem īpašumiem, pastiprina prasības attiecībā uz “politiski ietekmējamām personām” un ievieš prasības par visu politiski ietekmējamu personu ģimenes locekļu un tuvu stāvošu personu rūpīgu pārbaudi. Ir paplašināts pamata (7) noziegumu saraksts saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, iekļaujot tajā ar tiešiem un netiešiem nodokļiem saistītus noziegumus.

Regulas priekšlikums aizstāj Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (turpmāk tekstā “Naudas līdzekļu pārskaitījumu regula”), kuras mērķis ir uzlabot maksājumu izsekojamību. Naudas līdzekļu pārskaitījumu regula papildina citus NILL apkarošanas pasākumus, nodrošinot, ka pamatinformācija par naudas līdzekļu pārskaitījumu veicēju ir nekavējoties pieejama tiesībaizsardzības un/vai kriminālvajāšanas iestādēm, palīdzot tām atklāt, izmeklēt, vajāt teroristus vai citus noziedzniekus un izsekot teroristu līdzekļiem.

4. Secinājumi

98.

EDAU atzīst, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas politikas ir svarīgas dalībvalstu ekonomiskai un finanšu reputācijai. Tomēr viņš uzsver, ka likumīgais mērķis panākt maksājumu avotu, naudas līdzekļu depozītu un pārskaitījumu pārredzamību nolūkā apkarot terorismu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir jāsasniedz, tai pat laikā nodrošinot atbilstību prasībām par datu aizsardzību.

99.

Abos priekšlikumos būtu jāapskata šādi jautājumi:

—

abos priekšlikumos kā atsevišķs un patstāvīgs noteikums būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz piemērojamajiem ES datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši pieminot Direktīvu 95/46/EK un valstu tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, un Regulu (EK) Nr. 45/2001 par personas datu apstrādi ES iestādēs un struktūrās. Šajā noteikumā būtu arī skaidri jānorāda, ka priekšlikumi neierobežo piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus. Atsauce 33. apsvērumā uz Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI būtu jāsvītro,

—	direktīvas priekšlikumā būtu jāpievieno “kompetento iestāžu” un “FIU” definīcija. Šai definīcijai būtu jānodrošina tas, lai par “kompetentajām iestādēm” netiktu uzskatītas “kompetentās iestādes” Pamatlēmuma 2008/977/TI 2. panta h) punkta nozīmē,

—	32. apsvērumā būtu jāizskaidro, ka apstrādes tiesiskais pamats ir nepieciešamība atbildīgajiem subjektiem, kompetentajām iestādēm un FIU pildīt juridiskos pienākumus (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts),

—	būtu jāatgādina, ka apstrādes vienīgajam nolūkam ir jābūt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nepieļaušana un ka datus nedrīkst tālāk apstrādāt nolūkiem, kas nav savienojami ar šo nolūku,

—	patstāvīgā noteikumā būtu jāiekļauj īpašs aizliegums apstrādāt datus komerciāliem nolūkiem, kas pašreiz ir minēts direktīvas priekšlikuma 31. apsvērumā un piedāvātās regulas 7. apsvērumā,

—	būtu jāpievieno atsevišķs apsvērums, lai izskaidrotu, ka cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir iekļauta tikai kā pamata noziegumu apkarošana,

—

attiecībā uz starptautiskajiem pārskaitījumiem būtu jāpievieno atsevišķi patstāvīgi noteikumi par personas datu nodošanu, kuros norādīts atbilstīgs juridisks pamats grupu ietvaros veiktiem/no viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja otram veiktiem pārskaitījumiem, kur būtu ievērots Direktīvas 95/46/EK 26. panta teksts un interpretācija, kā to atbalsta Eiropas Datu aizsardzības iestāžu 29. panta darba grupa. EDAU iesaka vēlreiz izvērtēt prasības par personas datu un sensitīvas informācijas masveida nosūtīšanu uz ārvalstīm nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu proporcionalitāti un atbalstīt proporcionālāku pieeju,

—

attiecībā uz sankciju publicēšanu EDAU iesaka izvērtēt alternatīvas un mazāk uzmācīgas iespējas par vispārējo publicēšanas pienākumu un, katrā gadījumā, direktīvas priekšlikumā norādīt:

—	šādas publikācijas nolūku, ja tā tiks saglabāta,

—	personas datus, kas būtu jāpublicē,

—	to, ka datu subjekti pirms lēmuma publicēšanas ir tikuši informēti un ka viņiem ir nodrošinātas tiesības apstrīdēt šo lēmumu pirms tā publicēšanas,

—	to, ka datu subjektiem ir tiesības saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 14. pantu iesniegt iebildumu uz nenoraidāmiem likumīgiem pamatiem,

—	papildu ierobežojumus attiecībā uz publicēšanu tiešsaistē,

—	attiecībā uz datu saglabāšanu būtu jāpievieno patstāvīgs noteikums, kas nosaka maksimālo datu uzglabāšanas laikposmu, kuru jāievēro dalībvalstīm, kopā ar papildu precizējumiem.

100.

Attiecībā uz direktīvas priekšlikumu EDAU vēl iesaka:

—	pievienot īpašu noteikumu, lai atgādinātu principu par datu subjektu nodrošināšanu ar informāciju par viņu personas datu apstrādi (saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu) un norādītu, kurš būs atbildīgs par šo datu subjektu informēšanu,

—	ievērojot proporcionalitātes principu datu subjektu tiesību ierobežošanā, pievienot īpašu noteikumu, kurā norādīt apstākļus, kādos datu subjektu tiesības var tikt ierobežotas,

—	skaidri norādīt, vai nozīmētās iestādes un atbildīgo subjektu veiktie riska novērtējumi var vai nevar būt saistīti ar personas datu apstrādi. Ja var, tad direktīvas priekšlikumā būtu jāiekļauj nepieciešamās datu aizsardzības garantijas,

—

pievienot precīzu tās informācijas sarakstu, kas būtu vai nebūtu jāņem vērā, veicot klienta uzticamības pārbaudi. Skaidri norādīt, vai šim nolūkam būtu vai nebūtu jāsavāc sensitīvie dati Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punkta nozīmē. Ja šāda apstrāde ir vajadzīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to veic oficiālas iestādes uzraudzībā un ka tiek nodrošinātas piemērotas konkrētas garantijas saskaņā ar valstu tiesību aktiem,

—	grozīt 21. pantu, skaidrāk ierobežojot situācijas, kurās riski ir tik būtiski, ka tie attaisno pastiprinātu uzticamības pārbaudi, un sniegt procesuālas garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu,

—	grozīt 42. pantu, iekļaujot atsauci uz konfidencialitāti, kuru būtu jāievēro visiem darbiniekiem, kas iesaistīti klienta uzticamības pārbaudes procedūrās,

—	patstāvīgā noteikumā uzskaitīt identifikācijas datu veidus, kas savācami par faktisko īpašnieku, arī gadījumos, ja ir saistība ar neuzticēšanos.

101.

Attiecībā uz regulas priekšlikumu EDAU vēl iesaka:

—	atturēties no valsts identitātes numura izmantošanas par atsauci bez konkrētiem ierobežojumiem un/vai garantijām, bet tā vietā izmantot darījuma numuru,

—	atgādināt, cik svarīgi ir ievērot Direktīvas 95/46/EK 6. panta 4) punktā noteikto datu precizitātes principu saistībā ar NILL apkarošanas procedūrām,

—	pievienot noteikumu, kurā noteikts, ka “informācija ir pieejama tikai norādītajām personām vai personu grupām”,

—	pievienot noteikumu attiecībā uz konfidencialitātes un datu aizsardzības saistību ievērošanu no to darbinieku puses, kas apstrādā maksātāja un maksājuma saņēmēja personas informāciju,

—	15. pantā skaidri noteikt, ka nevienai citai ārējai iestādei vai pusei, kas nav saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu, nav piekļuves uzglabātajiem datiem,

—	papildināt 21. pantu, norādot, kurai iestādei ir jāziņo par regulas pārkāpumiem, un pieprasot īstenot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai aizsargātu datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai nelikumīgas atklāšanas.

Briselē, 2013. gada 4. jūlijā

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

(1) COM(2013) 45 final.

(2) COM(2013) 44 final.

(3) Sk. direktīvas priekšlikuma 1. panta 2. punktu.

(4) Sk. direktīvas priekšlikuma 1. panta 4. punktu.

(5) FATF ir vispārējo standartu noteicēja attiecībā uz pasākumiem cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un (pēdējā laikā arī) masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Tā ir starpvaldību struktūra, kurā ir 36 locekļi un kurā piedalās vairāk nekā 180 valstis. Eiropas Komisija ir viena no FATF dibinātājloceklēm. 15 ES dalībvalstis pašas par sevi ir FATF locekles.

(6) 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

(7) Pamata noziegums ir kriminālnoziegums, peļņa no kura tiek izmantota, lai pastrādātu citu noziegumu: šajā nozīmē, piemēram, krimināli sodāma darbība, saistībā ar kuru ir paredzama nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, var būt krāpšana, korupcija, narkotiku tirdzniecība un citi nopietni noziegumi.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/13

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem

(Šī atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/07

I. Ievads

I.1. Apspriešanās ar EDAU konteksts

1.	Komisija 2013. gada 21. janvārī pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem (turpmāk tekstā: “Priekšlikums”) (1). Tajā pašā dienā priekšlikumu nosūtīja EDAU apspriešanai.

2.	Priekšlikumā ietverts Nolīguma starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem teksts (turpmāk tekstā: “nolīgums”) (2). Nolīguma II pielikumā ir datu aizsardzības definīciju un principu saraksts (turpmāk tekstā: “datu aizsardzības principi”) (3).

3.	Komisija iepriekš bija apspriedusies ar EDAU. Šis atzinums ir balstīts uz toreiz sniegto ieteikumu un uz EDAU atzinumu par grozījumiem regulās attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru iekšējo un ārējo tirdzniecību ES (4).

I.2. Nolīguma mērķis

4.	Nolīguma mērķis ir nākotnē nostiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, lai nepieļautu novirzīšanos no tādu vielu likumīgas tirdzniecības, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelegālai ražošanai (turpmāk tekstā: “narkotisko vielu prekursori”).

Pamatojoties uz ANO 1988. gada Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību (turpmāk tekstā: “1988. gada konvencija”) (5), nolīgums ļaus saskaņot tirdzniecības uzraudzības procedūras un savstarpējas palīdzības sniegšanu abu pušu (Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas) kompetentajām iestādēm, kā arī īstenot tehnisko un zinātnisko sadarbību un izveidot kopīgu papildu ekspertu grupu.

IV. Secinājumi

35.	EDAU atzinīgi novērtē noteikumus par personas datu aizsardzību nolīguma tekstā un to, ka pielikumā ir iekļauti datu aizsardzības principi, kas pusēm jāievēro.

36.	EDAU ierosina iekļaut skaidru atsauci uz to ES valstu tiesību aktu, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, piemērojamību ES veiktajai personas datu nodošanai Krievijas iestādēm un ES iestāžu veiktajai personas datu apstrādei. Viņš ierosina arī 7. un 8. pantā iekļaut atsauces uz ES Pamattiesību hartu.

37.

Viņš iesaka arī 3. panta 2. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 3. punktā norādīt visas tās personas datu kategorijas, ar kurām varētu notikt apmaiņa. Turklāt nolīgumā vai II pielikumā būtu jāiekļauj tādi papildu aizsargpasākumi kā īsāki uzglabāšanas laikposmi un stingrāki drošības pasākumi attiecībā uz datiem, kas saistīti ar aizdomīgiem darījumiem. Nolīgumā būtu skaidri jāmin citi nolūki, kādiem dati varētu būt apstrādāti saskaņā ar 5. panta 3. punktu, un tiem būtu jābūt savienojamiem ar sākotnējo nolūku, kādam dati ir tikuši pārsūtīti.

38.	EDAU atzinīgi novērtē arī aizliegumu 5. panta 2. punktā uzglabāt datus ilgāk nekā nepieciešams, bet viņš iesaka norādīt vismaz maksimālos datu uzglabāšanas laikposmus.

39.

EDAU atzinīgi novērtē obligāto datu aizsardzības principu iekļaušanu. Taču viņš ieteiktu tos papildināt šādi:

—	pievienot noteikumus par “datu drošumu” un īpašās prasības attiecībā uz “sensitīvu datu” apstrādi,

—	nolīguma tekstā vai pielikumā noteikt procedūras, lai padarītu efektīvus “pārredzamības” un “datu piekļuves, labošanas, dzēšanas un bloķēšanas tiesību” principus,

—	attiecībā uz “tālākpārsūtīšanu” būtu jānorāda, ka pušu kompetentās iestādes drīkst pārsūtīt personas datus citiem saņēmējiem valstī tikai tad, ja saņēmējs nodrošina piemērotu aizsardzību, un tikai tiem nolūkiem, kādiem dati ir pārsūtīti,

—	attiecībā uz “kaitējuma atlīdzināšanas” principu būtu jānorāda, ka termins “kompetentās iestādes”, kas pārējā nolīgumā ir lietots citā kontekstā, šeit attiecas uz iestādēm, kuras ir kompetentas attiecībā uz personas datu aizsardzību un to apstrādes uzraudzību,

—	attiecīgās iestādes un praktiskā informācija par esošajām atlīdzināšanas iespējām būtu jānorāda nolīgumā vai vismaz vēstulēs, ar kurām puses apmainās, vai arī dokumentos, kas papildina nolīgumu,

—	attiecībā uz principu par “izņēmumiem pārredzamības un tiešās piekļuves tiesībās” būtu jānorāda, ka gadījumos, kad datu subjektiem nav iespējams nodrošināt piekļuves tiesības, ir jānodrošina netieša piekļuve ar ES valstu datu aizsardzības iestāžu starpniecību.

41.

Būtu arī jānorāda, ka pušu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm vai nu kopīgās papildu ekspertu grupas darba ietvaros, vai arī atsevišķā procesā ir kopīgi jāpārbauda, kā tiek īstenots nolīgums. Turklāt, ja attiecīgās Krievijas uzraudzības iestādes neatkarība nav pietiekami nostiprināta, būtu jānorāda, ka Krievijas iestādēm nolīguma īstenošanas uzraudzīšanā ir jāiesaista ES valstu datu aizsardzības iestādes. Pārbaudes rezultāti vajadzības gadījumā, pilnībā ievērojot konfidencialitāti, būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

42.	EDAU iesaka arī papildināt nolīguma 12. pantu ar noteikumu, kas ļauj ikvienai pusei apturēt vai izbeigt nolīguma darbību, ja otra puse pārkāpj nolīguma nosacījumus, tostarp attiecībā uz datu aizsardzības principu ievērošanu.

Briselē, 2013. gada 23. aprīlī

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

(1) COM(2013) 4 final.

(2) Priekšlikuma pielikums.

(3) Nolīguma II pielikums.

(4) EDAU 2013. gada 18. janvāra atzinums par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un priekšlikumu regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, jo īpaši tā 9.–10. punktu, kas pieejams vietnē http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Opinions/2013/13-01-18_Drug_precursors_EN.pdf

(5) Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada 19. decembrī Vīnē pieņemtā Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību, kas pieejama vietnē http://www.unodc.org/pdf/convention_1988_en.pdf

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/15

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Sadarbības tiesībaizsardzības jomā nostiprināšana ES: Eiropas Informācijas apmaiņas modelis (EIAM)”

(Šī atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/08

1. Ievads

1.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija 2012. gada 7. decembrī pieņēma paziņojumu “Sadarbības tiesībaizsardzības jomā nostiprināšana ES: Eiropas Informācijas apmaiņas modelis (EIAM)” (turpmāk tekstā: “Paziņojums”). (1) Tajā pašā dienā Komisija pieņēma ziņojumu par to, kā tiek īstenots Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (“Prīmes lēmums”). (2) Šajā atzinumā par minēto ziņojumu netiks sniegtas atsevišķas atsauksmes, bet tas ir pieminēts, lai labāk izprastu kontekstu.

2.	Pirms paziņojuma pieņemšanas EDAU tika dota iespēja sniegt neoficiālas atsauksmes. EDAU atzinīgi novērtē to, ka dažas no šīm atsauksmēm paziņojumā ir ņemtas vērā.

1.2. Paziņojuma pieņemšanas pamats un mērķi

Stokholmas programmas (3) mērķis ir risināt nākotnes problēmas un tālāk stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, veicot darbības, kurās uzmanība koncentrēta uz pilsoņu interesēm un vajadzībām. Tajā noteiktas ES prioritātes tieslietu un iekšlietu politikas jomā laikposmam no 2010. gada līdz 2014. gadam un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) (4) 68. pantu ir noteiktas arī likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Jo īpaši Stokholmas programma apliecina vajadzību pēc saskaņotības un konsolidācijas, attīstot informācijas pārvaldību un apmaiņu ES iekšējās drošības jomā un aicina Padomi un Komisiju īstenot informācijas pārvaldības stratēģiju attiecībā uz ES iekšējo drošību, tostarp stingru datu aizsardzības režīmu. Šajā kontekstā Stokholmas programma arī aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pēc Eiropas Informācijas apmaiņas modeļa (EIAM), kas balstīts uz ES informācijas apmaiņas jomā pašreiz spēkā esošo instrumentu izvērtējumu. Šim vērtējumam būtu jāpalīdz noteikt, vai šie instrumenti darbojas tā, kā sākotnēji paredzēts, un sasniedz Informācijas pārvaldības stratēģijas mērķus (5).

Papildus Stokholmas programmai Komisija 2010. gada jūlijā publicēja paziņojumu (6) (turpmāk tekstā “2010. gada paziņojums”), kurā sniegts pilnīgs pārskats par ES līmeņa pasākumiem, kas jau ir ieviesti, vēl tiek īstenoti vai apspriesti, lai reglamentētu personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldības nolūkos.

6.	Atbildot uz Stokholmas programmas aicinājumu un pamatojoties uz 2010. gada paziņojumu, šī paziņojuma mērķis ir novērtēt, kā praksē notiek informācijas pārrobežu apmaiņa ES, un ieteikt iespējamos uzlabojumus.

3. Secinājumi

37.

EDAU atzinīgi novērtē kopējo uzmanību, kas pievērsta datu aizsardzībai paziņojumā, kurā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt augstu datu kvalitātes, datu drošības un datu aizsardzības līmeni, un atgādina, ka, neskatoties uz to, kādu datu kombināciju vai secību izmanto informācijas apmaiņā, ir jāievēro noteikumi par datu aizsardzību, datu drošību un datu kvalitāti, kā arī par nolūku, kādā šie instrumenti var tikt izmantoti.

38.

EDAU arī:

—	atzinīgi novērtē to, ka paziņojumā ir secināts, ka nav vajadzīgas ne ES līmeņa tiesību aktu īstenošanas datu bāzes, ne arī jauni ES informācijas apmaiņas instrumenti,

—

uzsver, ka ir vajadzīga tieslietu un iekšlietu politikas jomas instrumentu un iniciatīvu pilnīga izvērtēšana, kuras rezultāti varētu ietekmēt visaptverošas, saskaņotas un pareizi strukturētas ES politikas izveidi attiecībā uz informācijas un tās apmaiņas pārvaldību, un aicina Komisiju veikt citu esošo instrumentu izvērtēšanu,

—

aicina Komisiju paust apsvērumus par i) datu aizsardzības principu efektivitāti, ņemot vērā tehnoloģiju pārmaiņas, lielapjoma IT sistēmu attīstību un datu, kas sākotnēji vākti ar cīņu pret noziedzību nesaistītos nolūkos, arvien plašāko izmantošanu, kā arī par ii) to, cik efektīva saistībā ar sabiedrības drošību ir pašreizējā tendence veikt aizdomās neturētu privātpersonu plaša mēroga, sistemātisku un proaktīvu uzraudzību un cik lielā mērā tā patiesi palīdz cīņā pret noziedzību; šo apsvērumu rezultāti varētu ietekmēt visaptverošas, saskaņotas un pareizi strukturētas ES politikas izveidi attiecībā uz informācijas un tās apmaiņas pārvaldību šajā jomā,

—

pasvītro, ka pašreiz notiekošajām apspriešanām par direktīvas priekšlikumu nevajadzētu atturēt Komisiju veikt uzskaiti par datu aizsardzības problēmām un riskiem, kā arī iespējamajiem uzlabojumiem pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos, un iesaka izmantot šīs apspriešanas, jo īpaši attiecībā uz aizdomās turētu un aizdomās neturētu personu datu apstrādes atšķiršanu, Eiropas Informācijas apmaiņas modeļa tālākā izstrādē,

—	pilnīgi atbalsta nepieciešamību pārskatīt esošos instrumentus, lai saskaņotu tos ar piedāvāto direktīvu, un aicina Komisiju veikt papildu darbības,

—	aicina Komisiju veikt esošo instrumentu novērtēšanu to īstenošanas laikā un pēc to pilnīgas īstenošanas,

—	iesaka pamatnostādnēs, ko Padome ir aicināta sniegt attiecībā uz kanāla izvēli, ņemt vērā sekas nolūka ierobežojuma un atbildības ziņā,

—	aicina Komisiju skaidrāk pamatot Eiropola kanāla izvēli, izmantojot SIENA rīkus kā noklusējuma kanālu, un izvērtēt, vai šī izvēle atbilst integrētās privātuma aizsardzības principam,

—

ar gandarījumu atzīmē, ka paziņojumā ir atgādināts, ka faktiski ar informāciju var apmainīties un to izmantot tikai, ja tas ir likumīgi atļauts, kas nozīmē arī atbilstību datu aizsardzības noteikumiem, un aicina Komisiju sākt darbu pie saskaņotu nosacījumu izveides attiecībā uz SPOCs (vienkāršas tiešsaistes procedūrām pārrobežu pakalpojumiem), lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs ir vienādas prasības, un efektīvi aizsargātu privātpersonas,

—	iesaka Komisijas paredzētajā plānā, kā arī apmācībās, ko nodrošināt ir aicinātas dalībvalstis, iekļaut apmācības par informācijas drošību un datu aizsardzību.

Briselē, 2013. gada 29. aprīlī

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX

(1) COM(2012) 735 final.

(2) COM(2012) 732 final.

(3) Stokholmas programma – Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, Padomes Dokuments 5731/10, 3.3.2010.

(4) Līgums par Eiropas Savienības darbību (OV C 83, 30.3.2010., 47. lpp.).

(5) Stokholmas programma – Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, Padomes Dokuments 5731/10, 3.3.2010., 4.2.2. sadaļa.

(6) Komisijas 2010. gada 20. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”, COM(2010) 385 galīgā redakcija.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/17

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par grozīto Komisijas priekšlikumu direktīvai par to pasākumu pārredzamību, ar kuriem reglamentē cilvēkiem paredzētu zāļu cenas un to iekļaušanu publisko veselības apdrošināšanas sistēmu tvērumā

(Šā atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/09

1. Ievads

1.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija 2013. gada 18. martā pieņēma grozītu priekšlikumu par direktīvu par to pasākumu pārredzamību, ar kuriem reglamentē cilvēkiem paredzētu zāļu cenas un to iekļaušanu publisko veselības apdrošināšanas sistēmu tvērumā (ierosinātā direktīva) (1). Šo priekšlikumu 2013. gada 19. martā nosūtīja EDAU apspriešanai.

2.	EDAU atzinīgi novērtē to, ka Komisija ar to apspriežas un ka atsauce uz šo atzinumu ir iekļauta dokumenta preambulā. Taču EDAU pauž nožēlu, ka Komisija ar to nav apspriedusies oriģinālā priekšlikuma sagatavošanas laikā vai vismaz pēc tā pieņemšanas laikā no 2012. gada 1. marta (2).

1.2. Priekšlikuma mērķi un darbības joma

Piedāvātās direktīvas paskaidrojuma rakstā Komisija izklāsta, ka dalībvalstis ir atbildīgas par savu veselības aprūpes sistēmu organizēšanu un par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes sniegšanu, tostarp par šiem mērķiem atvēlēto resursu sadali. Saskaņā ar šo regulējumu ikviena dalībvalsts var apstiprināt zāļu patēriņa pārvaldības un to cenu regulēšanas pasākumus vai paredzēt to publiskas finansēšanas nosacījumus. Tādēļ, pirms laiž tirgū vai saskaņā ar publisku veselības apdrošināšanas shēmu pacientiem izsniedz tādas zāles, par kurām, pamatojoties uz to kvalitātes, drošuma un iedarbīguma profilu (īpatnībām), ir piešķirta atļauja, minētajām zālēm dalībvalstu līmenī var izvirzīt papildu reglamentējošas prasības.

Turklāt Komisija skaidro, ka Direktīva 89/105/EEK (3) tika pieņemta, lai dotu iespēju komersantiem pārbaudīt, ka valstu pasākumi, ar kuriem regulē zāļu cenas un to kompensāciju, nav pretrunā ar preču brīvas aprites principu. Šajā nolūkā ar Direktīvu 89/105/EEK nosaka virkni procedūras prasību, lai nodrošinātu dalībvalstu pieņemto cenu noteikšanas un kompensācijas pārredzamību. Kopš šīs direktīvas pieņemšanas tirgus apsākļi ir mainījušies pašos pamatos, piemēram, ir parādījušās ģenēriskas zāles, piedāvājot esošo ražojumu lētākas versijas, kā arī arvien vairāk tiek izstrādātas novatoriskas, uz pētījumiem balstītas zāles (bieži vien dārgas). Turklāt farmaceitiskiem līdzekļiem tērēto publisko izdevumu pastāvīgā palielināšanās pēdējo gadu desmitu laikā ir rosinājusi dalībvalstis laika gaitā izstrādāt arvien sarežģītākas novatoriskas cenu veidošanas un kompensācijas sistēmas.

5.	Priekšlikumu direktīvai, ar ko atceļ Direktīvu 89/105/EEK, Komisija pieņēma 2012. gada 1. martā. Komisija atzīmē, ka dokumentu politiski sensitīvā rakstura dēļ sarunas Padomes Farmācijas preču un medicīnas ierīču jautājumu darba grupā bija sarežģītas.

6.	Eiropas Parlaments savu nostāju pirmajā lasījumā pienēma 2013. gada 6. februārī. Ņemot vērā balsošanas rezultātu plenārsēdē un dalībvalstu nostāju Padomē, Komisija nolēma grozīt savu priekšlikumu, pieņemot ierosināto direktīvu, un apspriesties ar EDAU.

1.3. EDAU atzinuma mērķis

Šajā atzinumā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem piedāvātās direktīvas aspektiem attiecībā uz personas datu aizsardzību: datu aizsardzības tiesību aktu piemērojamībai, ekspertu un noteiktu organizāciju locekļu personas datu publicēšanai, pacientu veselības datu iespējamajai apstrādei, izmantojot piekļuvi tirgus autorizācijas datiem, un piedāvātajai iespējai izveidot datubāzes ES/dalībvalstu līmenī.

3. Secinājumi

EDAU sniedz šādus ieteikumus:

—

ierosinātās direktīvas atsevišķā pantā iekļaut atsauces uz piemērojamo datu aizsardzības tiesību aktiem. Šādā atsaucē kā vispārējs noteikums būtu jāparedz, ka piedāvātās direktīvas ietvaros saistībā ar personas datu apstrādi tiek piemērota Direktīva 95/46/EK un Regula (EK) 45/2001. Turklāt EDAU iesaka atsaucē uz Direktīvu 95/46/EK norādīt, ka visi noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar valstu noteikumiem, īstenojot Direktīvu 95/46/EK,

—

novērtēt to, cik nepieciešama ir piedāvātās direktīvas 16. pantā piedāvātā sistēma saistībā ar ekspertu, lēmējinstitūciju locekļu un par zāļu procedūru atbildīgo struktūru locekļu vārdu un interešu deklarāciju obligāto publicēšanu, un pārbaudīt, vai publicēšanas pienākums nepārsniedz to datu apjomu, kāds ir nepieciešams, lai sasniegtu noteikto vispārējo interešu mērķi, un vai nepastāv kādi mazāk ierobežojoši pasākumi tā paša mērķa sasniegšanai. Kā nosaka šīs proporcionalitātes pārbaudes rezultāts, publicēšanas pienākumā jebkurā gadījumā būtu jāparedz attiecīgas garantijas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas attiecīgo personu tiesības celt pretenzijas, datu drošību/pareizību un to dzēšanu pēc atbilstoša laikposma beigām,

—

piedāvātās direktīvas 13. pantā ietvert atsauci uz Direktīvas 95/46/EK 8. pantu par piekļuvi tirdzniecības atļaujas datiem, ja ir paredzēts apstrādāt personas veselības datus, un piedāvātajā direktīvā iekļaut nosacījumu, kurā skaidri noteikts, kādās situācijās informācija, kas satur pacientu veselības datus, tiek apstrādāta un kādi drošības līdzekļi tai tiek piemēroti,

—	piedāvātās direktīvas 13. pantā ietvert prasību pilnībā anonimizēt visus tirdzniecības atļaujas datos iekļautos pacientu datus pirms šo datu pārsūtīšanas kompetentajai iestādei tālākai apstrādei cenu noteikšanas un kompensāciju lēmumu pieņemšanas nolūkos,

—	pirms turpmākiem pasākumiem jaunas datu bāze izveidei veikt datu aizsardzības ietekmes novērtēšanu.

Briselē, 2013. gada 30. maijā

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

(1) COM(2013) 168 galīgā final/2.

(2) COM(2012) 84 galīgā final.

(3) Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu veselības apdrošināšanas sistēmās (OV L 40, 11.2.1989., 8. lpp.).

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/19

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par Komisijas un Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgu paziņojumu “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa” un par Komisijas priekšlikumu direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā

(Šā atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/10

1. Ievads

1.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 7. februārī pieņēma kopīgu paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa” (1) (turpmāk tekstā “kopīgais paziņojums”, “kiberdrošības stratēģija” vai “stratēģija”).

Tajā pašā dienā Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (2) (turpmāk tekstā “piedāvātā direktīva” vai “priekšlikums”). Šo priekšlikumu nosūtīja EDAU apspriešanai 2013. gada 7. februārī.

3.	Pirms kopīgā paziņojuma un priekšlikuma pieņemšanas EDAU tika dota iespēja sniegt neoficiālas atsauksmes Komisijai. Viņš atzinīgi novērtē to, ka dažas no šīm atsauksmēm ir ņemtas vērā kopīgajā paziņojumā un priekšlikumā.

4. Secinājumi

74.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka Komisija un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir izstrādājuši visaptverošu kiberdrošības stratēģiju, ko papildina priekšlikums direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību (TID) visā Savienībā. Stratēģija papildina ES jau izstrādātās politikas darbības tīklu un informācijas drošības jomā.

75.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka stratēģija ir plašāka par tradicionālo pieeju, kurā drošība tiek pretstatīta privātumam, paredzot precīzi formulētu privātuma un datu aizsardzības atzīšanu par pamatvērtību, kam ES un starptautiskajā mērogā būtu jābūt kiberdrošības politikas pamatā. EDAU atzīmē, ka kiberdrošības stratēģijai un piedāvātajai direktīvai par TID var būt būtiska nozīme, cenšoties nodrošināt privātpersonu tiesību uz privātumu aizsardzību un datu aizsardzību tiešsaistes vidē. Tajā pašā laikā ir jānodrošina, lai ar stratēģiju un direktīvu netiktu ieviesti pasākumi, kas nozīmētu nelikumīgu iejaukšanos privātpersonu tiesībās uz privātumu un datu aizsardzību.

76.

EDAU arī atzinīgi novērtē to, ka datu aizsardzība ir pieminēta vairākās stratēģijas daļās un ir ņemta vērā piedāvātajā direktīvā par TID. Taču viņš pauž nožēlu par to, ka stratēģijā un piedāvātajā direktīvā nav labāk uzsvērts esošo un gaidāmo datu aizsardzības tiesību aktu devums attiecībā uz drošību un ka tās pilnībā nenodrošina, lai jebkādas saistības, kas izriet no piedāvātās direktīvas, vai citi stratēģijas elementi papildinātu datu aizsardzības saistības un nedublētu viens otru, vai arī nebūtu pretrunīgi.

77.

Turklāt EDAU atzīmē, ka sakarā ar to, ka līdz galam nav apsvērtas un ņemtas vērā citas paralēlās Komisijas iniciatīvas un pašreiz notiekošie likumdošanas procesi, piemēram, datu aizsardzības reforma un piedāvātā regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem, kiberdrošības stratēģija nenodrošina patiešām visaptverošu un kopīgu ainu attiecībā uz kiberdrošību ES un riskē iemūžināt fragmentāru un saskaldītu pieeju. EDAU arī atzīmē, ka piedāvātā direktīva par TID arī vēl nepieļauj visaptverošu pieeju saistībā ar drošību ES un ka saistības, kas noteiktas datu aizsardzības tiesību aktos, iespējams, ir visaptverošākās tīklu un informācijas drošības saistības ES tiesību aktos.

78.	EDAU pauž nožēlu arī par to, ka nav pienācīgi apsvērta arī datu aizsardzības iestāžu nozīme ar drošību saistīto saistību īstenošanā un izpildīšanā, ka arī kiberdrošības palielināšanā.

79.

Attiecībā uz kiberdošības stratēģiju EDAU atzīmē, ka:

—

ļoti svarīgi ir skaidri definēt terminus “kiberelastīgums”, “kibernoziedzība” un “kiberaizsardzība”, jo šie termini tiek izmantoti kā attaisnojums noteiktiem īpašiem pasākumiem, kas varētu aizskart pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Taču stratēģijā un Konvencijā par kibernoziedzību “kibernoziedzības” definīcijas joprojām ir pārāk plašas. Būtu ieteicams izstrādāt skaidru un ierobežojošu“kibernoziedzības” definīciju, nevis tādu, kurā ir ietverts pārāk daudz,

—

datu aizsardzības tiesību akti būtu jāpiemēro visām darbībām stratēģijas ietvaros, ja tās attiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Lai gan datu aizsardzības tiesību akti nav konkrēti minēti nodaļās, kas attiecas uz kibernoziegumiem un kiberaizsardzību, EDAU uzsver, ka daudzas šajās jomās plānotās darbības varētu būt saistītas ar personas datu apstrādi un tāpēc uz tām būtu jāattiecina datu aizsardzības tiesību akti. Viņš atzīmē arī, ka daudzas darbības sastāv no saskaņošanas mehānismu izveides, kas prasīs ieviest attiecīgas datu aizsardzības garantijas saistībā ar personas datu apmaiņas kārtību,

—

datu aizsardzības iestādēm (DAI) ir liela nozīme saistībā ar kiberdrošību. Kā privātpersonu privātuma un datu aizsardzības tiesību sargātājas datu aizsardzības iestādes ir aktīvi iesaistītas privātpersonu personas datu aizsardzībā gan bezsaistes, gan tiešsaistes režīmā. Tāpēc tām atbilstoši savam uzraudzības iestāžu statusam būtu jābūt pienācīgi iesaistītām īstenošanas pasākumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi (piemēram, ES pilotprojektā par robottīklu un destruktīvu programmatūru apkarošanu). Arī citiem kiberdrošības nozares pārstāvjiem, pildot savus pienākumus, būtu jāsadarbojas ar DAI, piemēram, apmainoties ar labākajām praksēm un organizējot informētības paaugstināšanas pasākumus. EDAU un valstu datu aizsardzības iestādēm būtu pienācīgi jāiesaistās augsta līmeņa konferencē, kas tiks sasaukta 2014. gadā, lai novērtētu stratēģijas īstenošanas gaitu.

80.

Attiecībā uz piedāvāto TID direktīvu EDAU iesaka likumdevējiem:

—

nodrošināt vairāk skaidrības un noteiktības 3. panta 8. punktā par to tirgus dalībnieku definīciju, uz kuriem attiecas priekšlikums, un izveidot izsmeļošu sarakstu, kurā ietvertas visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu pilnībā saskaņotu un vienotu pieeju attiecībā uz drošību visā ES,

—	izskaidrot 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ka piedāvātā direktīva attiecas uz visām ES iestādēm un struktūrām, un priekšlikuma 1. panta 5. punktā iekļaut atsauci uz Regulu (EK) Nr. 45/2001,

—

atzīt, ka šā priekšlikuma nozīme attiecībā uz drošību ir horizontālāka, 1. pantā skaidri paredzot tā piemērošanu, neskarot esošos vai turpmākos sīki izstrādātos noteikumus konkrētās jomās (piemēram, tādās, kas minētas saistībā ar uzticamības pakalpojumu sniedzējiem piedāvātajā regulā par elektronisko identifikāciju),

—

pievienot apsvērumu, lai paskaidrotu nepieciešamību nostiprināt integrētu un automātisku datu aizsardzību, jau sākot no priekšlikumā noteikto mehānismu projektēšanas sākumstadijas, un visā saistīto procesu, procedūru, organizāciju, tehniku un infrastruktūru dzīves ciklā, ņemot vērā piedāvāto datu aizsardzības regulu,

—	izskaidrot 3. panta 1. punktā “tīklu un informācijas sistēmas” un 3. panta 4. punktā “incidenta” definīciju un 5. panta 2. punktā aizstāt pienākumu izveidot “risku novērtēšanas plānu” ar “izveidot un uzturēt riska pārvaldības regulējumu”,

—

noteikt 1. panta 6. punktā, ka saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. panta e) punktu personas datu apstrāde ir pamatota tiktāl, cik tas nepieciešams piedāvātajā direktīvā izvirzīto sabiedrībai svarīgo mērķu sasniegšanai. Taču, tā kā ir jānodrošina nepieciešamības un proporcionalitātes principu ievērošana, tad apstrādāti tiek tikai tie dati, kas patiešām ir nepieciešami nolūka sasniegšanai,

—

noteikt 14. pantā apstākļus, kad ir nepieciešams paziņojums, kā arī paziņojuma saturu un formātu, tostarp tos personas datu veidus, kas būtu jāpaziņo, un to, vai paziņojumā un to atbalstošos dokumentos būtu vai nebūtu jāiekļauj, un ja būtu, tad kādā apjomā, personas datu sīka informācija (piemēram, IP adreses), ko var ietekmēt kāds noteikts drošības incidents. Jāņem vērā fakts, ka TID jomas kompetentajām iestādēm būtu jāļauj savākt un apstrādāt personas datus drošības incidenta ietvaros tikai tad, ja tas ir patiešām nepieciešams. Priekšlikumā būtu jāparedz arī piemērotas garantijas, lai nodrošinātu TID jomas kompetento iestāžu apstrādāto datu attiecīgu aizsardzību,

—

izskaidrot 14. pantā, ka paziņošana par incidentiem saskaņā ar 14. panta 2. punktu būtu jāpiemēro, neskarot piemērojamajos datu aizsardzības tiesību aktos paredzētos paziņošanas pienākumus par personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Priekšlikumā būtu jāparedz galvenie procedūras aspekti TID kompetento iestāžu sadarbībai ar datu aizsardzības iestādēm gadījumos, kad drošības incidents ietver personas datu aizsardzības pārkāpumu,

—

grozīt 14. panta 8. punktu tā, ka paziņošanas neattiecināšana uz mikrouzņēmumiem neattiektos uz tiem tirgus dalībniekiem, kam ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanā, piemēram, ņemot vērā to apstrādātās informācijas raksturu (piemēram, biometriskos datus vai sensitīvos datus),

—

pievienot priekšlikumā noteikumus, kas regulētu turpmāko TID kompetento iestāžu veikto personas datu apmaiņu ar citiem saņēmējiem, lai nodrošinātu, ka i) tiek atklāti tikai tie personas dati, kuru apstrāde ir nepieciešama viņu pienākumu izpildei ar attiecīgu tiesisko pamatu, un ii) šāda informācija tiek ierobežota tikai līdz tai, kas ir nepieciešama viņu pienākumu izpildei. Ir jāņem vērā arī tas, kā iestādes, kas sniedz datus informācijas apmaiņas tīklam, nodrošina atbilstību datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principam,

—	noteikt laika ierobežojumu personas datu uzglabāšanai nolūkos, kas noteikti piedāvātajā direktīvā, jo īpaši attiecībā uz tādu datu uzglabāšanu, ko veic TID kompetentās iestādes, un kas notiek sadarbības tīkla drošas infrastruktūras ietvaros,

—	atgādināt TID kompetentajām iestādēm par to pienākumu sniegt attiecīgu informāciju datu subjektiem par personas datu apstrādi, piemēram, ievietojot privātuma politiku savā tīmekļa vietnē,

—

pievienot noteikumu attiecībā uz drošības līmeni, kas TID kompetentajām iestādēm ir jāievēro attiecībā uz savākto, apstrādāto un apmainīto informāciju. Būtu speciāli jāiekļauj atsauce uz Direktīvas 95/46/EK 17. panta drošības prasībām attiecībā uz personas datu aizsardzību, ko nodrošina TID kompetentās iestādes Izskaidrot 9. panta 2. punktā, ka kritērijiem par dalībvalstu piedalīšanos drošā informācijas apmaiņas sistēmā būtu jānodrošina, ka visi dalībnieki informācijas apmaiņas sistēmās visos apstrādes posmos garantē augsta līmeņa drošību un stabilitāti. Saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 16. un 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 21. un 22. pantu šiem kritērijiem būtu jāietver attiecīgi konfidencialitātes un drošības pasākumi. Šie kritēriji būtu skaidri jāattiecina uz Komisijas līdzdalību drošas informācijas apmaiņas sistēmas pārziņa statusā,

—	pievienot 9. pantā Komisijas un dalībvalstu uzdevumus un atbildību saistībā ar drošas informācijas apmaiņas sistēmas izveidi, darbību un uzturēšanu un noteikt, ka sistēmas izveidei jānotiek saskaņā ar integrētas datu aizsardzības, automātiskas datu aizsardzības un integrētas drošības principiem, un

—	minēt 13. pantā, ka jebkādai personas datu pārsūtīšanai saņēmējiem, kuri atrodas ārpus ES, jānotiek saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. un 26. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX

(1) JOIN(2013) 1 final.

(2) COM(2013) 48 final.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/23

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā versija), un par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi

(Šī atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/11

1. Ievads

1.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija 2013. gada 27. martā pieņēma divus tiesību aktu priekšlikumus preču zīmju jomā: priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā versija) (1), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (2) (turpmāk tekstā abi kopā: “priekšlikumi”). Tajā pašā dienā šos priekšlikumus nosūtīja EDAU.

EDAU ņem vērā, ka šo priekšlikumu galvenais mērķis ir turpmāk saskaņot visus materiālo preču zīmju tiesību aktu aspektus, kā arī procedūras noteikumus ES. Lai gan no pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka šie priekšlikumi nekādā veidā būtiski neietekmē datu aizsardzību, viņš tomēr atzīmē, ka abos dokumentos paredzētas vairākas apstrādes darbības, kuras var ietekmēt privātpersonu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Tāpēc EDAU pauž nožēlu, ka viņam nav bijusi iespēja sniegt neoficiālas atsauksmes pirms šo priekšlikumu pieņemšanas.

3.	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. pantu EDAU vēlas turpmāk apskatīt dažus konkrētus jautājumus, kurus priekšlikumi liek apsvērt no datu aizsardzības viedokļa. EDAU iesaka priekšlikumu preambulā iekļaut atsauci uz apspriešanos ar EDAU.

1.2. Vispārējais konteksts

Piedāvātās direktīvas mērķis ir turpmāk saskaņot visus materiālās normas saistībā ar preču zīmēm – tostarp skaidrojumus par tiesībām, kādas piešķir preču zīme, un noteikumiem, kas piemērojami kolektīvajām zīmēm – kā arī ar tādiem procedūras aspektiem kā reģistrācija, nodevas un procedūras saistībā ar iebildumu pret preču zīmi, tās atsaukšanu vai paziņošanu par tās spēkā neesamību. Tajā arī izklāstīti noteikumi, ar kuriem uzlabo valstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju administratīvo sadarbību savā starpā un ar Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūru (52. un 53. pants).

Piedāvātā regula groza esošo Kopienas preču zīmei piemērojamo tiesisko regulējumu, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 207/2009. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (“OHIM”) ir pārdēvēts par Eiropas Preču zīmju un dizainparaugu aģentūru (“Aģentūra”). Piedāvātajā regulā noskaidrotas materiālās un procedūras normas, kas attiecas uz Eiropas preču zīmi. Tajā noteikts, ka aģentūra veido reģistru un elektronisku datubāzi (87. pants). Tajā noskaidrota arī aģentūras loma un pienākumi, jo īpaši attiecībā uz sadarbību ar ES valstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem (123. pants).

3. Secinājumi

27.

Lai gan šie priekšlikumi attiecas uz materiālo preču zīmju tiesību aktu, kā arī uz procedūras noteikumu saskaņošanu ES, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šie priekšlikumi būtiski neietekmē datu aizsardzību, tomēr tie paredz vairākas apstrādes darbības, kuras var ietekmēt privātpersonu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

28.

EDAU uzsver, ka personas datu savākšana un apstrāde, ko, pildot savus pienākumus, veic dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un aģentūra, ir jāveic atbilstīgi piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

29.

Attiecībā uz piedāvāto direktīvu EDAU iesaka:

—

iekļaut materiālo tiesību normu, kurā uzsvērta nepieciešamība saistībā ar katru personas datu apstrādi, ko veic valstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji, ievērot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši valstu tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, un apsvērumā pievienot atsauci uz piedāvāto vispārējo datu aizsardzības regulu,

—	materiālā tiesību normā uzsvērt, ka uz jebkādu aģentūras veiktu personas datu apstrādi valstu biroju un aģentūras sadarbības ietvaros attiecas Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumi,

—

materiālo tiesību normā noskaidrot, vai kopējās vai savienotās datubāzes un portāli, kas plānoti saskaņā ar 52. pantu un 37. apsvērumu, ir saistīti ar personas datu apstrādi, kā arī to apjomu un nolūku(-us), jo īpaši, vai tiem ir vēl citi nolūki papildus oriģinālajiem nolūkiem, kādi ir katrai datu bāzei un portālam, un, ja tā ir, kāds ir šo papildu nolūku juridiskais pamatojums,

—	materiālo tiesību normā skaidri noteikt noteikumus par informācijas apmaiņu, izmantojot kopējās vai savienotās datubāzes un portālus, jo īpaši norādot pilnvarotos personas datu saņēmējus, datu veidus, šādas apmaiņas nolūku, un datu uzglabāšanas ilgumu šajās IT sistēmās.

30.

Attiecībā uz piedāvāto regulu EDAU iesaka:

—	noteikt personas datu apstrādes kārtību reģistrā un elektroniskajā datubāzē priekšlikuma materiālo tiesību normā un nevis deleģētajos aktos,

—

iekļaut materiālo tiesību normu, kurā norādīti reģistrā un elektroniskajā datubāzē apstrādāto personas datu veidi, to apstrādes nolūks, saņēmēju kategorijas, kuriem ir atļauts piekļūt datiem (norādot, kuriem datiem), datu uzglabāšanas laika posms(-i) un datu subjektu informēšanas un viņu tiesību īstenošanas kārtība,

—

123.c pantā noskaidrot, vai informācijas apmaiņā starp aģentūru un valstu birojiem tiks vai netiks iekļauti personas dati, un, ja tiks iekļauti, tad kuri. Būtu jānorāda arī, i) ka datu apmaiņa starp aģentūru un valstu birojiem ir jāveic saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 95/46/EK, saistībā ar valstu biroju veikto datu apstrādi, ii) šādas apmaiņas nolūks, jo īpaši, vai tas tiek darīts citos nolūkos vēl bez katras datubāzes un portāla sākotnējiem nolūkiem, un, ja tā ir, kāds ir šo papildu nolūku juridiskais pamatojums, un iii) apmainīto datu veidi, pilnvarotie datu saņēmēji un datu uzglabāšanas ilgums šajās IT sistēmās,

—

izvērtēt personas datu atklāšanas nepieciešamību un proporcionalitāti, ja elektroniskajā datubāzē ietvertā informācija tiek publicēta. Ja likumdevēju nolūks ir sniegt publicēšanai personas datus rūpīgi izvērtētos nolūkos, EDAU iesaka piedāvātajā regulā iekļaut skaidrus noteikumus par šo mērķi. Vismaz materiālo tiesību normā būtu jāizskaidro, kāda veida personas datus var publiski atklāt un kādam(-iem) nolūkam(-iem),

—

materiālo tiesību normā noskaidrot, vai sadarbības veids paredzēs tiesas lēmumu attiecībā uz preču zīmēm publicēšanu. Ja paredzēts, tad šajā materiālo tiesību normā būtu jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kādiem tiesas lēmumu publicēšana var notikt. Šajā ziņā EDAU iesaka, ka aģentūras un/vai valstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju veikta spriedumu publicēšana internetā varētu notikt ar nosacījumu, ka spriedumu (un tajos ietverto personas datu) indeksēšana ārējos interneta meklēšanas rīkos ir tehniski aizliegta vai arī ka tiek apsvērts, vai publicēšana nebūtu jāveic, ievērojot anonimitāti.

Briselē, 2013. gada 11. jūlijā

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

(1) COM(2013) 162 final.

(2) COM(2013) 161 final.

4.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/25

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumiem regulai, ar kuru izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (EES), un regulai, ar kuru izveido reģistrēto ceļotāju programmu (RTP)

(Šī atzinuma pilns teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu)

2014/C 32/12

I. Ievads

I.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija 2013. gada 28. februārī pieņēma šādus priekšlikumus (turpmāk tekstā: “priekšlikumi”):

—

priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (Entry/Exit System – EES), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas (turpmāk tekstā: “EES priekšlikums”) (1),

—	priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido reģistrēto ceļotāju programmu (Registered Traveller Programme – RTP) (turpmāk tekstā: “RTP priekšlikums”) (2),

—	priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (EES) un reģistrēto ceļotāju programmas (RTP) izmantošanu (turpmāk tekstā: “grozījumu priekšlikums”) (3).

2.	Tajā pašā dienā priekšlikumus nosūtīja apspriešanai EDAU. EDAU tika dota iespēja Komisijai sniegt neoficiālus apsvērumus pirms priekšlikumu pieņemšanas.

3.	EDAU atzinīgi novērtē atsauci par apspriešanos ar EDAU, kas tika iekļauta EES priekšlikuma un RTP priekšlikuma preambulās.

I.2. Priekšvēsture

Komisijas 2008. gada paziņojumā “Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā” tika ieteikti jauni rīki Eiropas robežu pārvaldībai nākotnē, tostarp ieceļošanas/izceļošanas sistēma (turpmāk tekstā “EES”), lai elektroniski reģistrētu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, un reģistrēto ceļotāju programma (turpmāk tekstā “RTP”), lai atvieglotu robežas šķērsošanu labticīgiem ceļotājiem. Tajā bija apsvērta arī elektroniskās ceļošanas atļauju sistēmas (ESTA) ieviešana tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kam nav nepieciešama vīza.

Šos priekšlikumus Eiropadome apstiprināja 2009. gada decembrī Stokholmas programmā (4). Taču savā 2011. gada Paziņojumā par viedrobežām Komisija (5) uzskatīja, ka no ESTA izveides šajā posmā būtu jāatsakās, jo “iespējamie ieguldījumi dalībvalstu drošības pastiprināšanai neattaisnotu nedz personas datu vākšanu tādā mērogā, nedz finansiālās izmaksas, nedz arī ietekmi uz starptautiskajām attiecībām.” (6). Tā turklāt paziņoja, ka plāno iesniegt priekšlikumus par EES un RTP 2012. gada pirmajā pusē.

6.	Pēc tam Eiropadome 2011. gada jūnijā pieprasīja pasteidzināt darbības saistībā ar “viedrobežām” un aicināja ieviest EES un RTP (7).

7.	29. panta darba grupa 2012. gada 12. jūnija vēstulē komisārei Malmstrēmai pirms priekšlikumu pieņemšanas iesniedza apsvērumus par Komisijas paziņojumu par viedrobežām (8). Pavisam nesen, 2013. gada 6. jūnijā, darba grupa pieņēma atzinumu, kurā apšaubīja viedrobežu paketes nepieciešamību (9).

Šis atzinums ir balstīts uz minētajiem atzinumiem, kā arī uz iepriekšējo EDAU atzinumu (10) par Komisijas 2011. gada paziņojumu par migrāciju (11) un uz EDAU iepriekšējiem apsvērumiem (12) par trim paziņojumiem par robežu pārvaldību (2008. g.) (13). Tajā izmantoti arī dati, kas sniegti EDAU organizētajā Apaļajā galdā par viedrobežām un datu aizsardzības jautājumiem (14).

I.3. Priekšlikumu mērķis

EES priekšlikuma 4. pantā norādīts tā mērķis: uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un cīnīties pret nelikumīgu migrāciju, ieviest saskaņotu robežu pārvaldības politiku un sadarboties un konsultēties ar robežaizsardzības un imigrācijas iestādēm. Tas paredz sistēmu, kas:

a)	uzlabotu pārbaužu efektivitāti ārējās robežas šķērsošanas punktos un cīnītos pret nelikumīgu imigrāciju;

b)	aprēķinātu un uzraudzītu atļautās uzturēšanās termiņu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri drīkst uzturēties īstermiņā;

c)	palīdzētu noteikt tās personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;

d)	dotu iespēju dalībvalstu iestādēm noteikt personas, kuras valstī uzturas ilgāk par atļauto termiņu, un veikt atbilstīgus pasākumus;

e)	analīzes nolūkiem vāktu statistiku par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu.

10.	Sistēmai būtu jāpalīdz uzraudzīt atļautās uzturēšanās termiņu, sniedzot ātru un precīzu informāciju robežsargiem un ceļotājiem. Tā aizstātu par lēnu un nedrošu uzskatīto pašreizējo sistēmu, kad pasēs zīmogi tiek iespiesti manuāli, un uzlabotu robežas pārvaldības efektivitāti (15).

11.

Uzglabājot biometriskos datus, tā palīdzētu arī noteikt tās personas, kas neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem ES, jo īpaši identifikācijas dokumentu neesamības gadījumā. Turklāt EES sniegtu precīzu priekšstatu par ceļotāju plūsmām un personu, kuras valstī uzturas ilgāk par atļauto termiņu, skaitu, ļaujot veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, piemēram, attiecībā uz noteikumiem par vīzām. 4. pantā minētā statistikas informācija tiek izmantota tieši šim mērķim.

12.

EES būtu RTP pamats, kuras mērķis ir atvieglot robežšķērsošanu bieži ceļojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem iepriekš veikta personas padziļināta drošības pārbaude. Reģistrētiem ceļotājiem būtu žetons ar unikālu identifikatoru, kas ieceļojot un izceļojot jāreģistrē uz robežas automātiskajā izejā. Žetonā iekļautie dati, pirkstu nospiedumi un – vajadzības gadījumā – vīzas uzlīmes numurs tiktu salīdzināti ar tiem, kas glabājas centrālajā repozitārijā un citās datubāzēs. Ja visas pārbaudes būtu veiksmīgas, tad ceļotājs drīkstētu šķērsot automātisko izeju. Pretējā gadījumā ceļotājam palīdzētu robežsargs.

13.	Visbeidzot, grozījumu priekšlikuma mērķis ir pielāgot Regulu (EK) Nr. 62/2006, ar ko izveido Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas regulē personu kustību pāri robežām (turpmāk tekstā: “Šengenas robežu kodekss”), jaunajiem EES un RTP priekšlikumiem.

I.4. Šā atzinuma konteksts un struktūra

14.

Projekts par elektroniskas sistēmas izveidi ieceļošanas un izceļošanas kontrolēšanai ES teritorijā nav jauns, un vairāki iepriekš minētie Komisijas paziņojumi ir bruģējuši ceļu pašreiz analizētajiem priekšlikumiem. Tāpēc viedrobežu pakete būtu jāizvērtē, ņemot vērā šīs iestrādes. Jo īpaši ir jāņem turpmāk tekstā minētie elementi.

15.

Stokholmas programmā Komisija ir pieņēmusi stratēģisku pieeju, novērtējot nepieciešamību izstrādāt Eiropas informācijas apmaiņas modeli, kas balstīts uz pašreizējo dokumentu izvērtēšanu. Tās pamatā, cita starpā, ir stingrs datu aizsardzības režīms, mērķtiecīga datu savākšanas sistēma un dažādu rīku racionalizācija, ietverot darbības plāna pielāgošanu lielapjoma IT sistēmām. Stokholmas programmā atgādināta nepieciešamība nodrošināt dažādu informatīvo rīku ieviešanas un pārvaldības saskaņošanu ar personas datu aizsardzības stratēģiju un darbības plānu lielapjoma IT sistēmu izveidei (16).

16.

Visaptveroša analīze ir vēl jo vairāk vajadzīga, ņemot vērā tādu lielapjoma IT sistēmu pastāvēšanu un turpmāku attīstību un īstenošanu kā Eurodac (17), VIS (18) un SIS II (19). Viedrobežas shēma ir papildu rīks liela personas datu apjoma apkopošanai robežkontroles vajadzībām. Šo globālo pieeju nesen apstiprināja TI padome, kas uzsvēra, ka jāņem vērā pieredze ar SIS, jo īpaši attiecībā uz izmaksu eskalāciju (20). EDAU ir izteicis arī apsvērumu, ka, ņemot vērā gandrīz neierobežotās iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, “Eiropas informatīvais modelis var nebūt veidots uz tehnisku apsvērumu pamata”. Informācija būtu jāapstrādā tikai, pamatojoties uz konkrētām ar drošību saistītām vajadzībām (21).

17.

EES un RTP analīzi no privātuma un datu aizsardzības viedokļa ir jāveic, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (22) (turpmāk tekstā: “harta”), un jo īpaši tās 7. un 8. pantu, kas līdzinās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantam (23) (ECTK), paredzot vispārējas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, un aizsargā privātpersonu no valsts iestāžu iejaukšanās, bet hartas 8. pants piešķir privātpersonai personiskas tiesības, ko var apstrādāt, ievērojot dažus konkrētus nosacījumus. Šīs divas pieejas ir atšķirīgas un viena otru papildina. Viedrobežu pakete tiks vērtēta, ņemot vērā abas perspektīvas.

18.

Šajā atzinumā uzmanība ir vairāk pievērsta EES priekšlikumam – kas ir būtiskākais no privātuma un datu aizsardzības viedokļa – un to veido:

—	II sadaļa, kurā ietverts ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vispārīgs novērtējums, pievēršot galveno uzmanību atbilstībai hartas 7. un 8. pantam,

—	III sadaļa, kurā ietverti apsvērumi par konkrētākiem EES noteikumiem attiecībā uz biometriskajiem datiem un tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi,

—	IV sadaļa, kurā ietverti apsvērumi par citiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar EES,

—	V sadaļa, kurā galvenā uzmanība pievērsta RTP,

—	VI sadaļa, kas attiecas uz vajadzību paredzēt papildu garantijas datu drošībai,

—	VII sadaļa, kurā uzskaitīti secinājumi.

VII. Secinājumi

102.

Viedrobežu paketes mērķis ir izveidot lielapjoma IT sistēmu, lai papildinātu esošos robežkontroles mehānismus. Šās sistēmas likumīgums ir jāizvērtē, ņemot vērā hartas principus, jo īpaši 7. pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi un 8. pantu par personas datu aizsardzību, lai novērtētu ne tikai jaunās sistēmas iejaukšanos pamattiesībās, bet arī priekšlikumos paredzētās datu aizsardzības garantijas.

103.

Šajā sakarā EDAU apstiprina, ka piedāvātā EES sistēma rada iejaukšanos tiesībās uz privātumu un ģimenes dzīvi. Lai gan viņš atzinīgi novērtē priekšlikumos ietvertās garantijas un atzīst Komisijas pūliņus šajā ziņā, viņš secina, ka to nepieciešamība joprojām ir galvenais jautājums: uz spēles ir likta sistēmas rentabilitāte, ne tikai finansiālajā ziņā, bet arī saistībā ar pamattiesībām, kas jāapskata esošo sistēmu un robežu politikas vispārējā kontekstā.

104.

EDAU ieteikumi attiecībā uz EES

—

Sistēmas nepieciešamību un atbilstību varētu pozitīvi pierādīt saskaņā ar hartas 7. pantu tikai pēc tam, kad tiktu izveidota skaidra Eiropas politika attiecībā uz personu, kuras valstī uzturas ilgāk par atļauto termiņu, pārvaldību un sistēma tiktu novērtēta, ņemot vērā esošo pieredzi ar lielapjoma IT sistēmām.

—

Atbilstīgi 8. pantam datu aizsardzības principi būtu jāuzlabo šādi:

—	nolūki būtu jāierobežo un sistēmas izveide nedrīkstētu kavēt turpmāk novērtēt jebkādu iespējamo tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi EES datiem,

—	būtu jānostiprina datu subjektu tiesības, jo īpaši informācijas iegūšanas tiesības un tiesību aizsardzības iespējas, ņemot vērā nepieciešamību paredzēt īpašas garantijas attiecībā uz automātiskiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar uzturēšanās ilguma aprēķināšanu,

—	pārskats būtu jāpapildina ar skaidru priekšstatu par kompetenču sadali valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka datu subjekti realizē savas tiesības attiecīgajā iestādē,

—

attiecībā uz biometrisko datu izmantošanu vajadzētu veikt mērķtiecīgu ietekmes novērtēšanu un, ja uzskatāms par nepieciešamu, uz šādu datu apstrādi būtu jāattiecina īpašas garantijas attiecībā uz reģistrēšanas procesu, precizitātes līmeni un atkāpes procedūras nepieciešamību. Turklāt EDAU stipri apšauba desmit, nevis divu vai četru pirkstu nospiedumu noņemšanas nepieciešamību, kas jebkurā gadījumā būtu pietiekami pārbaudes veikšanai,

—	būtu jāpamato iemesli, kādiem ir vajadzīga EES datu pārsūtīšana trešām valstīm saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos.

105.

Lai gan RTP neizraisa tos pašus būtiskos jautājumus par ietekmi uz pamattiesībām kā EES, EDAU tomēr pievērš likumdevēja uzmanību šādiem aspektiem:

—

atzinīgi vērtējams ir sistēmas izmantošanas brīvprātības princips, tomēr piekrišana būtu uzskatāma par spēkā esošu juridisku pamatu datu apstrādei tikai tad, ja tā tiek dota brīvprātīgi, kas nozīmē, ka RTP nebūtu jākļūst par vienīgo spēkā esošo alternatīvu garajām rindām un administratīvajam slogam,

—	būtu jānovērš diskriminācijas riski: liels skaits ceļotāju, kas neceļo pietiekami bieži, lai izietu reģistrāciju, vai tādi ceļotāji, kuru pirkstu nospiedumi nav nolasāmi, nebūtu de facto iekļaujami ceļotāju “augstākā riska kategorijā”,

—	pārbaudes process pirms reģistrācijas būtu jābalsta uz selektīvu piekļuvi skaidri identificētām datubāzēm.

106.	Saistībā ar drošības jautājumiem EDAU uzskata, ka attiecībā uz EES un RTP būtu jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns un informācijas drošības risku pārvaldības prakses, lai novērtētu riskus un sakārtotu tos prioritārā secībā. Turklāt būtu jāparedz cieša sadarbība starp aģentūru un dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 18. jūlijā

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Peter HUSTINX

(1) COM(2013) 95 final.

(2) COM(2013) 97 final.

(3) COM(2013) 96 final.

(4) “Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (OV C 115, 4.5.2010, 1. lpp.).

(5) Komisijas 2011. gada 25. oktobra Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionālajai komitejai “Viedrobežas – risinājumi un turpmākā rīcība” (COM(2011) 680 galīgā redakcija).

(6) Komisijas paziņojums par viedrobežām, kas minēts iepriekš, 7. lpp.

(7) EUCO 23/11.

(8) 29. panta darba grupa, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, piedalās katras valsts datu aizsardzības iestādes pārstāvis, EDAU, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvis. Tai ir padomdevējas statuss, un tā darbojas neatkarīgi. Darba grupas 2012. gada 12. jūnija vēstule Sesīlijai Malmstrēmai par viedrobežām ir pieejama http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/other-document/files/2012/20120612_letter_to_malmstrom_smart-borders_en.pdf

(9) 29. panta darba grupa, Atzinums 05/2013 par viedrobežām. http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2013/wp206_en.pdf

(10) EDAU 2011. gada 7. jūlija atzinums http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Opinions/2011/11-07-07_Migration_EN.pdf

(11) Komisijas 2011. gada 4. maija Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionālajai komitejai par migrāciju (COM(2011) 248/3).

(12) EDAU 2008. gada 3. marta iepriekšējie apsvērumi pieejami http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Comments/2008/08-03-03_Comments_border_package_EN.pdf

(13) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionālajai komitejai “Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā” (COM(2008) 69 galīgā redakcija); “Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR) izveidošanas izpēte” (COM(2008) 68 galīgā redakcija) un “Ziņojums par FRONTEX aģentūras novērtējumu un turpmāko attīstību”, COM(2008) 67 galīgā redakcija.

(14) EDAU Apaļais galds par viedrobežu paketi un datu aizsardzības jautājumiem, Briselē, 2013. gada 10. aprīlī, norises vieta: EDAU ēka, Montoyer ielā 30, Briselē. Skat. apkopojumu: http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/EDPS/PressNews/Events/2013/13-04-10_Summary_smart_borders_final_EN.pdf

(15) Sk. IIS priekšlikuma paskaidrojuma rakstu.

(16) Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.).

(17) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 603/2013 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(18) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(19) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(20) Sk. Padomes dok. Nr. 8018/13, Imigrācijas, robežu un patvēruma jautājumu stratēģiskās komitejas/Jauktās komitejas (ES-Islande/Lihtenšteina/Norvēģija/Šveice) priekšsēdētāja 2013. gada 28. marta piezīme par viedrobežas paketi http://www.statewatch.org/news/2013/apr/eu-council-smart-borders-8018-13.pdf

(21) EDAU 2009. gada 10. jūlija Atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu pilsoņu interesēs (OV C 276, 17.11.2009, 8. lpp.).

(22) OV C 83, 30.3.2010, 389. lpp.

(23) Eiropas Padome, ETS Nr. 5, 4.11.1950.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2014.032.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 32

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 4. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2014/C 032/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7111 – Mitsui/ArcelorMittal Gonvarri Brasil Produtos Siderúrgicos/M Steel Comércio de Produtos Siderúrgicos) ( 1 )	1

2014/C 032/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7112 – Sigma Alimentos/Campofrio) ( 1 )	1

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 032/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7144 – Apollo/Fondo de Garantía de Depósitos de Entidades de Crédito/Synergy) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	30

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2014/C 032/03	Padomes secinājumi par sporta ieguldījumu ES ekonomikā un jo īpaši jaunatnes bezdarba un sociālās iekļaušanas jautājumu risināšanā	2

2014/C 032/04	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par mediju brīvību un plurālismu digitālajā vidē	6

	Eiropas Komisija
2014/C 032/05	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,25 % 2014. gada 1. februāris – Euro maiņas kurss	8

	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2014/C 032/06	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju	9

2014/C 032/07	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem	13

2014/C 032/08	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Sadarbības tiesībaizsardzības jomā nostiprināšana ES: Eiropas Informācijas apmaiņas modelis (EIAM)	15

2014/C 032/09	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par grozīto Komisijas priekšlikumu direktīvai par to pasākumu pārredzamību, ar kuriem reglamentē cilvēkiem paredzētu zāļu cenas un to iekļaušanu publisko veselības apdrošināšanas sistēmu tvērumā	17

2014/C 032/10	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par Komisijas un Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgu paziņojumu Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa un par Komisijas priekšlikumu direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā	19

2014/C 032/11	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā versija), un par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi	23

2014/C 032/12	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumiem regulai, ar kuru izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (EES), un regulai, ar kuru izveido reģistrēto ceļotāju programmu (RTP)	25