24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/1

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu vienlīdzība ir viena no Savienības pamatvērtībām. Saskaņā ar LES 3. panta 3. punkta otro daļu Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina bērnu tiesību aizsardzību.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu, Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, tiecas apkarot diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ.

(3)

LESD 19. panta 1. punktā Padomei ir dota iespēja atbilstīgi rīkoties, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(4)

Eiropas Savienības pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas dēļ, vai diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes.

(5)

Padomes Direktīvā 2000/43/EK (1) ir paredzēta sistēma, lai cīnītos pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ visā Savienībā saistībā ar tādām jomām kā nodarbinātība un apmācība, izglītība, sociālā aizsardzība (tostarp sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes joma), sociālie atvieglojumi un piekļuve precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļu jomā.

(6)

Šajā ieteikumā, tāpat kā citos Eiropas Parlamenta un Padomes politiskajos dokumentos, termins “romi” tiek lietots kā visaptverošs termins, kas ietver arī citas cilvēku grupas, kuriem ir vairāk vai mazāk līdzīgas kultūras iezīmes, piemēram, Sinti, Travellers, Kalé, Gens du voyage utt., neatkarīgi no tā, vai viņi pastāvīgi uzturas vai neuzturas vienā vietā.

(7)

Daudzi romi Savienībā joprojām saskaras ar dziļu nabadzību, sociālo atstumtību, diskrimināciju un šķēršļiem viņu pamattiesību īstenošanā, kas padara viņus neaizsargātus pret ekspluatāciju, piemēram, cilvēku tirdzniecību. Tāpēc būtu jāapsver efektīvāki sociālās iekļaušanas pasākumi, kas ir pielāgoti viņu stāvoklim un vajadzībām.

(8)

Īpašu satraukumu rada romu bērnu situācija Savienībā; tā pamatā ir vairāki faktori, kas var padarīt viņus īpaši neaizsargātus un pakļaut inter alia tādiem apdraudējumiem kā slikta veselība, slikts mājoklis, nepietiekams uzturs, atstumtība, diskriminācija, rasisms un vardarbība. Romu bērnu sociālā atstumtība bieži ir saistīta ar to, ka tie netiek reģistrēti pēc dzimšanas un tiem nav personu apliecinošu dokumentu, tiem ir zems iesaistes līmenis agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī augstākajā izglītībā, un tie biežāk priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Segregācija ir nopietns šķērslis, kas kavē piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. Daži romu bērni kļūst par cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas upuriem.

(9)

Romi, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie un dalībvalstīs uzturas likumīgi, arī var būt neaizsargātā situācijā, īpaši, ja viņiem ir tikpat slikti dzīves apstākļi kā daudziem romiem, kuri ir Savienības pilsoņi, un vienlaikus viņi saskaras arī ar tādām pašām problēmām kā migranti, kas ierodas no valstīm ārpus Savienības.

(10)

Saistībā ar mobilitāti Savienības iekšienē ir svarīgi respektēt pilsoņu brīvu pārvietošanos Savienībā un tās izmantošanas nosacījumus, tostarp, pietiekamu resursu un vispusīgas veselības apdrošināšanas seguma esību, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (2), vienlaikus arī cenšoties uzlabot romu dzīves apstākļus un veicot pasākumus, lai sekmētu romu ekonomisko un sociālo integrāciju viņu izcelsmes dalībvalstīs, kā arī viņu uzturēšanās dalībvalstīs.

(11)

Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. septembra rezolūcijā par romu stāvokli un pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā un 2011. gada 9. marta rezolūcijā par ES stratēģiju romu integrācijai Komisija un dalībvalstis tika aicinātas mobilizēt spēkā esošās Savienības stratēģijas un instrumentus, lai nodrošinātu romu sociāli ekonomisko iekļaušanu.

(12)

Komisija 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” mudināja dalībvalstis pieņemt vai pilnveidot vispusīgu pieeju un apstiprināt vairākus mērķus izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, lai paātrinātu romu integrāciju.

(13)

Padome 2011. gada 19. maijā pieņēma secinājumus par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam, paužot dalībvalstu apņemšanos uzlabot romu sociālo un ekonomisko iekļaušanu.

(14)

Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija sanāksmē tika pausts aicinājums strauji īstenot Padomes 2011. gada 19. maija secinājumus, jo īpaši attiecībā uz to, kā sagatavot, atjaunināt vai pilnveidot dalībvalstu romu integrācijas valsts stratēģijas vai politikas pasākumu integrētus kopumus, kas ietverti plašākās dalībvalstu sociālās iekļaušanas politikās, kuru mērķis ir uzlabot romu stāvokli.

(15)

Komisijas 2012. gada 21. maija paziņojumā “Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā” tā sniedza pirmā izvērtējuma rezultātus par visām romu integrācijas valsts stratēģijām un politikas pasākumu integrētiem kopumiem un aicināja dalībvalstis, turpinot darbu, paredzēt vairākus pielāgojumus.

(16)

Komisija ir pastiprinājusi dialogu ar dalībvalstīm par romu integrāciju, jo īpaši, 2012. gada oktobrī izveidojot valsts kontaktpunktu tīklu romu integrācijai, lai apspriestu apzināto problēmu risinājumus. Valsts kontaktpunktu grupa romu integrācijas jautājumos 2012. gada novembrī un decembrī sīkāk apsprieda, kā uzlabot pasākumu efektivitāti, lai panāktu romu integrāciju dalībvalstīs. Pēc tam minētā grupa par to informēja valsts kontaktpunktu tīklu romu integrācijai.

(17)

Komisija 2013. gada 26. jūnija paziņojumā “Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanā veiktie pasākumi” norādīja, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus tādu pasākumu veiksmīgai īstenošanai, kuru mērķis ir iespējami drīz palielināt romu integrāciju.

(18)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) ir sniegts jauns impulss cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosakot kopīgus Eiropas mērķus samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmeni un palielināt izglītības iegūšanas un nodarbinātības līmeni. Šajā sakarā romu integrācija ir Savienības un tās dalībvalstu vienoto centienu būtiska sastāvdaļa. Eiropas pusgada pašreizējā pārvaldība sekmē attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu, un Padomes 2013. gada 20. jūnijā pieņemtajos secinājumos “Ceļā uz sociālajiem ieguldījumiem izaugsmei un kohēzijai” ir sniegtas turpmākas norādes par centieniem, lai nodrošinātu iekļaujošu izaugsmi.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un apzinātos trūkumus, ir jāuzlabo un jāpārrauga romu integrācijas pasākumu efektivitāte. Tas būtu jādara, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu primāro atbildību šajā jomā, ņemot vērā to, ka datu vākšana, balstoties uz etniskiem pamatiem, var būt sensitīvs jautājums, un atzīstot to, ka dalībvalstīm pašām būtu jāizvēlas savas pārraudzības metodes, tostarp jebkādai datu vākšanai piemērotas metodes, un iespējamie rādītāji.

(20)

Šā ieteikuma mērķis ir izmantot dažādos ieteikumus, kas iepriekš izklāstīti Eiropas Parlamenta rezolūcijās, Padomes secinājumos un Komisijas paziņojumos par romu integrāciju. Ar to ir paredzēts papildināt spēkā esošos Savienības tiesību aktus diskriminācijas apkarošanas jomā, lai palīdzētu darīt efektīvāku to īstenošanu un izpildi.

(21)

Šis ieteikums neattiecas uz atšķirīgu attieksmi, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridisko statusu dalībvalstu teritorijā saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem vai arī šā statusa juridiskajām sekām.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (3) dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgā gadījumā izstrādāt integrētu pieeju, pievēršoties konkrētām vajadzībām ģeogrāfiskos apvidos, kurus nabadzība skar vissmagāk, vai mērķgrupām, kuras visvairāk apdraud diskriminācija vai sociālā atstumtība, īpašu uzmanību pievēršot marginalizētām grupām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1304/2013 (4) 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir ietverta ieguldījumu prioritāte saskaņā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), kas vērsta uz marginalizētu grupu, piemēram, romu, sociāli ekonomisko integrāciju, papildinot citus Eiropas Strukturālos un investīciju fondus (ESIF) (5),

1.1.

Lai praksē veicinātu pilnīgu romu līdztiesību, veikt efektīvus politikas pasākumus ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret romiem un viņu pamattiesību ievērošanu, tostarp vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Šo mērķi varētu sasniegt vai nu ar vispārīgiem pasākumiem, vai, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, tostarp konkrētus pasākumus nelabvēlīgu apstākļu novēršanai vai kompensēšanai, vai izmantojot abu minēto pasākumu apvienojumu, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu vienlīdzības jautājumam.

1.2.

Pieņemt pasākumus, kas var būt balstīti uz sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, augstu ilgtermiņa bezdarba līmeni, zemu izglītības iegūšanas līmeni un veselības rādītājiem, vai tie var būt vērsti uz ģeogrāfiskajiem apvidiem, kas ir marginalizēti un/vai segregēti.

1.3.

Veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un romu zēnu un meiteņu pilnīgu piekļuvi kvalitatīvai vispārējai izglītībai, un nodrošināt, lai visi romu skolēni iegūtu vismaz obligāto izglītību (6). Šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, pasākumi:

1.4.

Veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret romiem saistībā ar piekļuvi darba tirgum un nodarbinātības iespējām. Šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, pasākumi:

1.5.

Veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret romiem, sniedzot uz vispārīgiem atbilstības kritērijiem balstītu piekļuvi vispārēji pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem (8). Šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, pasākumi:

1.6.

Veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret romiem saistībā ar viņu piekļuvi mājokļiem. Šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, pasākumi:

1.7.

Attiecīgos gadījumos nodrošināt, lai vietējo iestāžu pieteikumi pilsētu atjaunošanas projektiem ietvertu integrētas intervences mājokļu jomā, ar kurām palīdz marginalizētām kopienām.

1.8.

Veicināt sabiedrības virzītu vietējo attīstību un/vai integrētos teritoriālos ieguldījumus, ko atbalsta no ESIF.

1.9.

Piešķirt atbilstīgu finansējumu, lai īstenotu un pārraudzītu savas valsts un vietējās stratēģijas un rīcības plānus, no jebkādiem iespējamiem finansējuma avotiem (vietējiem, valsts, Savienības un starptautiskiem), lai ar vispārīgiem vai mērķtiecīgiem pasākumiem sasniegtu romu integrācijas mērķi.

1.10.

Sociālās iekļaušanas un nabadzības un diskriminācijas apkarošanas, inter alia marginalizētu kopienu, piemēram, romu, sociāli ekonomiskās integrācijas veicināšana būtu jāatvieglo, katrā dalībvalstī vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem piešķirot ieguldījumiem cilvēkkapitālā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. un 4. pantā.

1.11.

Atkarībā no romu kopienas lieluma un sociāli ekonomiskā stāvokļa un no plaisas starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem, kā arī problēmām, kas saistībā ar Eiropas pusgadu konstatētas vairākās dalībvalstis, veikt atbilstīgus pasākumus, lai romu integrāciju iekļautu starp prioritātēm partnerības nolīgumos par ESIF (9) izmantošanu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

1.12.

Uzlabot savu pārvaldību, pārraudzību un izvērtēšanas spējas ar ESIF fondu tehniskās palīdzības atbalstu un atvieglināt valsts un Savienības fondu izmantošanu, lai atbalstītu vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu, lai tās varētu efektīvi īstenot projektus.

1.13.

Publisko finansējumu, lai īstenotu romu integrācijas valsts stratēģijas vai politikas pasākumu integrētus kopumus, piešķirt mērķtiecīgi, proti, atbilstīgi romu īpašajām vajadzībām vai ģeogrāfiskiem apvidiem, kurus vissmagāk skar nabadzība vai sociālā atstumtība, un ņemt vērā dzimumu līdztiesības jautājumu.

2.1.

Turpināt centienus efektīvi praksē īstenot Direktīvu 2000/43/EK, jo īpaši nodrošinot, lai valsts, reģionālie un vietējie administratīvie noteikumi nebūtu diskriminējoši un nebūtu par iemeslu segregācijas praksei. Šajā ziņā, lai noteiktu noteikumu un prakses atbilstību cilvēktiesībām, kā atsauce būtu jāizmanto Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgā judikatūra.

2.2.

Attiecīgā gadījumā reģionālā un vietējā mērogā īstenot segregācijas novēršanas pasākumus attiecībā uz romiem. Politikas virzieni un pasākumi segregācijas apkarošanai būtu jāpapildina ar atbilstīgām apmācības un informācijas programmām, tostarp apmācību un informāciju par cilvēktiesību aizsardzību, kas paredzētas vietējo iestāžu ierēdņiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un pašiem romiem.

2.3.

Nodrošināt, lai piespiedu izlikšana no mājokļa notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un citas starptautiskas saistības cilvēktiesību jomā, piemēram, saistības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

2.4.

Īstenot pasākumus, lai visās sabiedrības jomās cīnītos pret romu diskrimināciju un pret viņiem vērstiem aizspriedumiem, ko dažkārt dēvē par “antičigānismu”. Šādi pasākumi varētu ietvert:

2.5.

Apkarot, jo īpaši īstenojot tiesību aktus, visu veidu diskrimināciju, tostarp daudzējādu diskrimināciju, ar ko saskaras romu bērni un sievietes, un apkarot vardarbību, tostarp vardarbību mājās, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, cilvēku tirdzniecību, nepilngadīgu personu laulības un piespiedu laulības, kā arī bērnu iesaistīšanu ubagošanā. Šādā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šajā rīcībā iesaistītos visi attiecīgie dalībnieki, tostarp valsts iestādes, pilsoniskā sabiedrība un romu kopienas. Šajā sakarā ir vēlama dalībvalstu sadarbība situācijās ar pārrobežu dimensiju.

2.6.

Cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, kas skar nelabvēlīgā stāvoklī esošus cilvēkus, tostarp romus, izmantojot ieguldījumus cilvēkkapitālā un sociālās kohēzijas politiku. Šo mērķi varētu sasniegt, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, pasākumi:

2.7.

Atkarībā no romu iedzīvotāju skaita un sociāli ekonomiskā stāvokļa apsvērt iespēju romu integrāciju noteikt kā svarīgu jautājumu savās valsts reformu programmās vai savos valsts sociālajos ziņojumos saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

2.8.

Atbalstīt romu aktīvu pilsoniskumu, sekmējot viņu sociālo, ekonomisko, politisko un kultūras dalību sabiedrībā, tostarp vietējā līmenī, jo pašu romu aktīva iesaiste un dalība, tostarp ar viņu pārstāvju un organizāciju starpniecību, ir ļoti svarīga, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus un lai sekmētu viņu sociālo iekļaušanu.

2.9.

Ja tas atbilst vietējām integrācijas pieejām, sekmēt romiem paredzētu kvalificētu starpnieku apmācību un nodarbinātību un izmantot starpniecību kā vienu no pasākumiem, lai novērstu nevienlīdzību, ar ko romi saskaras saistībā ar piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem.

2.10.

Īstenot informēšanas pasākumus, lai turpinātu uzlabot romu informētību par viņu tiesībām (īpaši saistībā ar diskrimināciju un iespējamajiem juridiskās aizsardzības līdzekļiem) un pilsoņu pienākumiem.

3.1.

Ievērojot reģionālo un vietējo iestāžu kompetences, mudināt minētās iestādes pilnveidot vietējos rīcības plānus vai stratēģijas, vai vietējos politikas pasākumu kopumus, kas iekļauti plašākā sociālās iekļaušanas politikā un kas varētu ietvert atsauces vērtības, kritērijus un izmērāmus mērķus attiecībā uz romu integrāciju, kā arī atbilstīgu finansējumu.

3.2.

Iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes un vietējo pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu, īstenotu un pārraudzītu savas valsts stratēģijas vai politikas pasākumu integrētus kopumus, kas ietverti plašākā sociālās iekļaušanas politikā. Attiecīgie pārstāvji un ieinteresētās personas būtu jāiesaista attiecībā uz partnerības nolīgumiem un darbības programmām, kuras līdzfinansē no ESIF. Centrālajām un vietējām iestādēm būtu jāsadarbojas minēto stratēģiju īstenošanā.

Šajā nolūkā atbalstīt vietējās publiskās iestādes, lai vietējā līmenī atvieglinātu politikas pasākumu īstenošanu.

3.3.

Vietējā līmenī censties īstenot integrētu pieeju attiecībā uz ģimenēm no romu vides, kas saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, skolas nepabeigšana, parādi, nabadzība un slikta veselība. Šajā nolūkā varētu stiprināt vietējo iestāžu spējas, vienlaikus ievērojot pienākumu sadalījumu katrā dalībvalstī, lai minētajām iestādēm dotu iespēju efektīvi strādāt sadarbībā ar attiecīgajām ģimenēm, un arī ar, piemēram, skolām, jauniešu aprūpes organizācijām, policiju, sabiedrības veselības organizācijām, labklājības organizācijām un mājokļu apvienībām.

3.4.

Pienācīgi pārraudzīt un izvērtēt to, cik efektīvas ir valsts stratēģiju vai politikas pasākumu integrētie kopumi, kas ietverti plašākā sociālās iekļaušanas politikā. To varētu darīt, izmantojot tādus pasākumus kā atsauces vērtību vai mērāmu mērķu noteikšana vai vācot attiecīgus kvalitatīvus vai kvantitatīvus datus par šādu stratēģiju vai pasākumu sociālo un ekonomisko ietekmi, saskaņā ar piemērojamiem valsts un Savienības tiesību aktiem, īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

3.5.

Izmantot jebkādus attiecīgus svarīgus empīrisko sociālo pētījumu vai datu vākšanas rādītājus un metodes, lai regulāri īpaši vietējā līmenī pārraudzītu un izvērtētu progresu, tādējādi radot iespēju efektīvi ziņot par romu stāvokli dalībvalstīs, ar iespējamo atbalstu no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras.

3.6.

Atbalstīt vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas struktūru darbu un institucionālās spējas, piešķirot tām pienācīgus resursus, lai juridiskā un tiesiskā palīdzība, ko tās sniedz, dotu reālu labumu romiem, kuri kļuvuši par diskriminācijas upuriem.

3.7.

Veicināt regulāru dialogu starp valsts kontaktpunktiem romu integrācijai un valsts struktūrām, kuru pārziņā ir vienlīdzīgas attieksmes veicināšana.

3.8.

Piešķirt valsts kontaktpunktiem romu integrācijai attiecīgās pilnvaras un pietiekamus resursus, kas atbilst to lomai, lai tie varētu efektīvi koordinēt romu integrācijas politikas virzienu pārnozaru pārraudzību, ņemot vērā mērķi tos īstenot, vienlaikus ievērojot pienākumu sadalījumu katrā dalībvalstī.

3.9.

Iesaistīt valsts kontaktpunktus romu integrācijai lēmumu pieņemšanas procesos attiecībā uz attiecīgo politikas virzienu izstrādi, finansēšanu un īstenošanu. Valsts kontaktpunktiem romu integrācijai būtu jāveicina romu pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās romu integrācijas valsts stratēģiju un vietējo rīcības plānu īstenošanā.

3.10.

Veicināt transnacionālas sadarbības pasākumu izstrādi valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī un aktīvu dalību tajos, izmantojot politikas iniciatīvas, jo īpaši projektus un divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, lai:

3.11.

Transnacionālajai sadarbībai, kas minēta 3.10. punktā, būtu jāpapildina pasākumi, ko īsteno saskaņā ar romu integrācijas valsts stratēģijām un politikas pasākumu integrētiem kopumiem, kas ietverti plašākā sociālās iekļaušanas politikā, un saskaņā ar jebkādiem pašreizējiem sadarbības nolīgumiem starp dalībvalstīm, piemēram, Donavas stratēģiju, un ko veic citās starptautiskās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO).

4.1.

Līdz 2016. gada 1. janvārim paziņot Komisijai par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo ieteikumu.

4.2.

Pēc tam katru gadu gada beigās informēt Komisiju par jauniem ikgadējiem pasākumiem un arī sniegt informāciju par progresu, kas gūts, īstenojot romu integrācijas valsts stratēģijas vai politikas pasākumu integrētus kopumus, kas ietverti plašākā sociālās iekļaušanas politikā.

5.1.

Nodrošināt to, ka dalībvalstu sniegtā informācija tiks izmantota kā pamats, izstrādājot Komisijas gada ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu, un ar konkrētai valstij adresētu ieteikumu starpniecību tiks ņemta vērā Eiropas pusgadā saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

5.2.

Pamatojoties uz minēto, rūpīgi pārraudzīt situāciju un līdz 2019. gada 1. janvārim izvērtēt vajadzību pārskatīt un atjaunināt šo ieteikumu.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/8

(1)

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis stiprināt procesuālās tiesības visām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, kuras nespēj izprast kriminālprocesu un tajā efektīvi piedalīties sava vecuma, garīgā vai fiziskā stāvokļa vai invaliditātes dēļ (“neaizsargātas personas”).

(2)

Paredzot minimuma noteikumus par aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām, ar šo ieteikumu būtu jāstiprina dalībvalstu uzticēšanās citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām, tādējādi palīdzot uzlabot nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās.

(3)

Stokholmas programmā (1) tika likts liels uzsvars uz personu tiesību stiprināšanu kriminālprocesā. Eiropadome Stokholmas programmas 2.4. punktā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, kuros tiktu noteikta pakāpeniska pieeja (2) aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību stiprināšanai.

(4)

Līdz šim ir pieņemti trīs pasākumi, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (5).

(5)

Šajā ieteikumā ietvertās atsauces uz aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kam ir atņemta brīvība, būtu jāsaprot kā tādas, kas ietver ikvienu situāciju, kad aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām kriminālprocesa gaitā atņemta brīvība ECK 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegtajai interpretācijai.

(6)

Ir būtiski nekavējoties noteikt un atzīt aizdomās turētas vai apsūdzētas personas neaizsargātību kriminālprocesā. Šajā nolūkā policijas, tiesībaizsardzības vai tiesu iestāžu darbiniekiem būtu jāveic sākotnējs novērtējums. Kompetentajām iestādēm turklāt vajadzētu būt tiesīgām lūgt neatkarīgam ekspertam izvērtēt personas neaizsargātības pakāpi, neaizsargātas personas vajadzības un to, cik piemēroti būtu jebkuri pasākumi, kas veikti vai plānoti attiecībā uz neaizsargāto personu.

(7)

Aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām vai šo personu juridiskajiem pārstāvjiem vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem apstrīdēt novērtējumu par šo personu iespējamo neaizsargātību kriminālprocesā, jo īpaši, ja tas varētu ievērojami kavēt vai ierobežot šo personu pamattiesību izmantošanu. Šīs tiesības neuzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt īpašu pārsūdzības procedūru, atsevišķu mehānismu vai sūdzību iesniegšanas procedūru, kādā var apstrīdēt šādu tiesību nenodrošināšanu vai atteikumu tās nodrošināt.

(8)

Termins “juridiskais pārstāvis” apzīmē personu, kura pārstāv neaizsargātas personas intereses un pārrauga šīs personas juridiskās lietas. Tas, piemēram, attiecas uz neaizsargātas personas aizbildni, ko iecēlusi tiesa.

(9)

Termins “atbilstošs pilngadīgais” apzīmē neaizsargātās personas radinieku vai personu, kam ar neaizsargāto personu ir sociālas attiecības, kura varētu sazināties ar iestādēm un neaizsargātajai personai dot iespēju izmantot savas procesuālās tiesības.

(10)

Neaizsargātām personām kriminālprocesa laikā ir vajadzīga atbilstoša palīdzība un atbalsts. Šajā nolūkā neaizsargātas aizdomās turētās vai apsūdzētās personas juridiskais pārstāvis vai atbilstošs pilngadīgais būtu iespējami īsā laikā jāinformē par kriminālprocesu pret neaizsargāto personu, izvirzītās apsūdzības raksturu, procesuālajām tiesībām un pieejamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Juridiskais pārstāvis vai atbilstošs pilngadīgais būtu iespējami īsā laikā jāinformē par brīvības atņemšanu un par tās pamatojumu, ja vien tas nav pretēji personas interesēm.

(11)

Personām, kuras ir atzītas par īpaši neaizsargātām, nav spējīgas sekot kriminālprocesam un to izprast. Lai nodrošinātu šādu personu tiesības uz taisnīgu tiesu, šādām personām nevajadzētu paredzēt iespēju atteikties no savām tiesībām uz advokātu.

(12)

Lai nodrošinātu neaizsargātu personu, kam ir atņemta brīvība, neaizskaramību, neaizsargātām personām vajadzētu būt pieejamai medicīniskai pārbaudei, lai novērtētu šo personu vispārējo stāvokli un iespējamo pasākumu, kas veikti attiecībā uz šīm personām, piemērotību šo personu stāvoklim.

(13)

Neaizsargātas personas ne vienmēr spēj izprast tām piemērotās policijas nopratināšanas saturu. Lai izvairītos no nopratināšanas satura apstrīdēšanas un līdz ar to no nelietderīgas atkārtotas nopratināšanas, vajadzētu veikt nopratināšanas audiovizuālu ierakstu.

(14)

Ievērojot katra gadījuma īpašos apstākļus, personas neaizsargātībai nevajadzētu liegt aizdomās turētai vai apsūdzētai personai piekļūt kompetento iestāžu rīcībā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem attiecīgajā krimināllietā, īstenojot šīs personas procesuālās tiesības un ņemot vērā tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.

(15)

Šis ieteikums attiecas uz neaizsargātām personām, kam piemēro nodošanas procedūras saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (6) (Eiropas apcietināšanas ordera process). Eiropas apcietināšanas ordera procesā kompetentajām iestādēm izpildes dalībvalstī būtu jāpiemēro šajā ieteikumā paredzētās īpašās procesuālās tiesības.

(16)

Šajā ieteikumā ietvertās atsauces uz piemērotiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu tiesas pieejamību personām ar invaliditāti, būtu jāsaprot, ņemot vērā mērķus, kas ir izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un jo īpaši tās 13. pantā.

(17)

Lai nodrošinātu to, ka speciālisti, kuri saskaras ar neaizsargātām personām, apzinās šo personu īpašās vajadzības, tiem būtu jāsaņem atbilstoša apmācība.

(18)

Šajā ieteikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šī ieteikuma mērķis ir veicināt tiesības uz brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par šī ieteikuma īstenošanu (36 mēnešu laikā) pēc tā paziņošanas. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisijai būtu jāpārrauga un jānovērtē dalībvalstu veiktie pasākumi,

1.

Ar šo ieteikumu dalībvalstis tiek aicinātas stiprināt neaizsargātu aizdomās turēto vai apsūdzēto personu noteiktas procesuālās tiesības kriminālprocesā un neaizsargātu personu, kurām piemēro Eiropas apcietināšanas ordera procesu, procesuālās tiesības.

2.

Neaizsargātu personu īpašās procesuālās tiesības būtu jāpiemēro no brīža, kad šīs personas sāk turēt aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šīs tiesības būtu jāpiemēro līdz procesa beigām.

3.

Neaizsargātas personas būtu jāiesaista procesuālo tiesību īstenošanā atbilstoši šo personu interesēm, ņemot vērā viņu spējas izprast procesu un tajā efektīvi piedalīties.

4.

Neaizsargātas personas būtu savlaicīgi jānosaka un jāatzīst par neaizsargātām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visas kompetentās iestādes var izmantot neatkarīga eksperta veiktu medicīnisku pārbaudi, lai noteiktu neaizsargātas personas, šo personu neaizsargātības pakāpi un īpašās vajadzības. Eksperts var sniegt pamatotu atzinumu par to pasākumu piemērotību, kas veikti vai plānoti attiecībā uz neaizsargāto personu.

5.

Neaizsargātas personas šajā ieteikumā norādīto procesuālo tiesību izmantošanā nedrīkst pakļaut jebkāda veida diskriminācijai saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.

6.

Neaizsargātām personām piešķirtās procesuālās tiesības būtu jāievēro visā kriminālprocesa laikā, ņemot vērā šo personu neaizsargātības raksturu un pakāpi.

7.

Dalībvalstīm būtu jāparedz neaizsargātības prezumpcija, jo īpaši attiecībā uz personām ar smagiem psiholoģiskiem, garīgiem, fiziskiem vai maņu traucējumiem, garīgu slimību vai kognitīviem traucējumiem, kas šīm personām traucē izprast kriminālprocesu un tajā efektīvi piedalīties.

8.

Personām ar invaliditāti vajadzētu pēc pieprasījuma saņemt informāciju par viņu procesuālajām tiesībām tādā formā, kāda šīm personām ir pieejama.

9.

Neaizsargātām personām, un, ja vajadzīgs, šo personu juridiskajiem pārstāvjiem vai atbilstošiem pilngadīgajiem vajadzētu saņemt informāciju par šajā ieteikumā paredzētajām īpašajām procesuālajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz informāciju, tiesībām uz medicīnisko palīdzību, tiesībām uz advokātu, tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un attiecīgā gadījumā tiesībām saistībā ar pirmstiesas apcietinājumu.

10.

Juridiskajam pārstāvim vai atbilstošam pilngadīgajam, ko neaizsargātās personas atbalstam iecēlusi pati neaizsargātā persona vai kompetentās iestādes, vajadzētu būt klāt policijas iecirknī un piedalīties tiesas sēdēs.

11.

Ja neaizsargāta persona nespēj izprast kriminālprocesu un tajā piedalīties, šai personai nevajadzētu atteikties no tiesībām uz advokāta palīdzību saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES.

12.

Neaizsargātām personām, kam ir atņemta brīvība, visā kriminālprocesa laikā vajadzētu būt pieejamai sistemātiskai un regulārai medicīniskajai palīdzībai.

13.

Neaizsargātu personu nopratināšanai pirmstiesas izmeklēšanas posmā vajadzētu veikt audiovizuālu ierakstu.

14.

Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neaizsargātu personu brīvības atņemšana pirms notiesājoša nolēmuma pieņemšanas tiek piemērota tikai galējas nepieciešamības gadījumā, samērīgi un tādos apstākļos, kas ir piemēroti attiecīgās neaizsargātās personas vajadzībām. Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neaizsargātām personām, kam ir atņemta brīvība, ir pieejami piemēroti sadzīves apstākļi, ņemot vērā šo personu īpašās vajadzības.

15.

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai visā kriminālprocesa laikā aizsargātu neaizsargātu personu privāto dzīvi, personas neaizskaramību un personas datus, tostarp medicīniskos datus.

16.

Izpildes dalībvalstij būtu jānodrošina, ka neaizsargātām personām, kurām piemēro Eiropas apcietināšanas ordera procesu, apcietināšanas gadījumā ir šajā ieteikumā paredzētās īpašās procesuālās tiesības.

17.

Policijas, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbiniekiem, kuriem ir kompetence kriminālprocesā pret neaizsargātām personām, būtu jāsaņem īpaša apmācība.

18.

Dalībvalstīm būtu [36 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma paziņošanas] jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti šī ieteikuma īstenošanai.

19.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/11

(1)

Šā ieteikuma mērķis ir nostiprināt aizdomās turētu un apsūdzētu personu tiesības uz juridisko palīdzību kriminālprocesā un pieprasīto personu tiesības Eiropas apcietināšanas ordera procesā saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (1), lai papildinātu un padarītu efektīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/48/ES (2) paredzētās tiesības uz advokāta palīdzību.

(2)

Tiesības uz juridisko palīdzību kriminālprocesā ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 47. panta 3. punktā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Tās ir atzītas arī Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. panta 3. punkta d) apakšpunktā. Pamatprincipi, uz kuriem būtu jābalstās juridiskās palīdzības sistēmām, ir izklāstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Principos un pamatnostādnēs par juridiskās palīdzības pieejamību kriminālprocesā, ko Ģenerālā asambleja pieņēma 2012. gada 20. decembrī.

(3)

Tiesību uz advokāta palīdzību tvērums un saturs ir noteikts Direktīvā 2013/48/ES, un nekas no šajā ieteikumā minētā nav uzskatāms par minētajā direktīvā paredzēto tiesību ierobežojumu.

(4)

Aizdomās turētai vai apsūdzētai personai kriminālprocesā ir tiesības uz advokāta palīdzību no brīža, kad kompetentās iestādes ar oficiālu paziņojumu vai citādi ir personai darījušas zināmu, ka tā tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un neatkarīgi no tā, vai personai ir atņemta brīvība. Tās piemēro līdz procesa noslēgumam, ar ko saprot galīgu jautājuma izšķiršanu par to, vai aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, tostarp attiecīgajā gadījumā notiesāšanu un pārsūdzībā pieņemto nolēmumu. Tiesības uz juridisko palīdzību būtu jāpiemēro tādā pašā laikposmā.

(5)

Ar jēdzienu “advokāts” šajā ieteikumā apzīmē jebkuru personu, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp pēc akreditācijas, ko veikusi pilnvarota iestāde, ir kvalificēta un tiesīga sniegt juridiskas konsultācijas un juridiskos pakalpojumus aizdomās turētām vai apsūdzētām personām.

(6)

“Juridiskā palīdzība” ir finansējums un pakalpojumi, ko sniedz dalībvalsts, nodrošinot tiesību uz advokāta palīdzību efektīvu izmantošanu. Finansējumam būtu jāsedz kriminālprocesā aizdomās turēto un apsūdzēto personu un Eiropas apcietināšanas ordera procesā pieprasīto personu aizstāvības un procesa izdevumi.

(7)

Aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām un pieprasītajām personām, kurām nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai segtu visus aizstāvības un procesa izdevumus vai daļu no tiem, būtu jāvar saņemt juridisko palīdzību, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama taisnīguma interesēs.

(8)

Kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai nevajadzētu būt pienākumam pierādīt tādā līmenī, ka vairs nepastāv pamatotas šaubas, to, ka tās finanšu līdzekļi ir nepietiekami. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka, lai noteiktu, vai “taisnīguma interesēs” ir nepieciešama juridiskās palīdzības sniegšana, būtu jāņem vērā šādi nekumulatīvi kritēriji: nodarījuma smagums, iespējamā soda bargums, lietas sarežģītība vai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas personiskā situācija.

(9)

Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka gadījumā, ja ir iespējama brīvības atņemšana, ir uzskatāms, ka taisnīguma interešu kritērijs principā ir izpildīts.

(10)

Lēmums par to, vai juridiskā palīdzība tiek vai netiek piešķirta, būtu jāpieņem pietiekami laicīgi, lai aizdomās turētā vai apsūdzētā persona varētu izklāstīt aizstāvības lietu konkrētā un efektīvā veidā.

(11)

Ņemot vērā juridisko profesiju neatkarību, aizstāvības īstenošana pamatā ir jautājums starp aizdomās turēto vai apsūdzēto personu vai pieprasīto personu un tās pārstāvi. Lai nodrošinātu, ka juridiskie pakalpojumi, ar ko garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, būtu augstā profesionālā kvalitātē, dalībvalstīm būtu jāizveido efektīvas sistēmas juridisko palīdzību sniedzošo advokātu pakalpojumu vispārējās kvalitātes nodrošināšanai. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizveido juridisko palīdzību sniedzošo advokātu akreditācijas sistēmas. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina rīcība gadījumā, ja trūkumi juridiskās palīdzības pakalpojumos ir acīmredzami vai uz tiem pietiekamā mērā ir vērsta dalībvalstu uzmanība.

(12)

Aizstāvību īstenojošiem advokātiem, kā arī amatpersonām, kuras ir iesaistītas lēmumu pieņemšanā par tiesībām uz juridisko palīdzību, piemēram, prokuroriem, tiesnešiem un juridiskās palīdzības dienestu darbiniekiem, vajadzētu saņemt pietiekamu apmācību, lai veicinātu tiesības uz juridiskās palīdzības efektīvu pieejamību.

(13)

Ņemot vērā uzticēšanās svarīgumu advokāta un klienta attiecībās, kompetentajām iestādēm, ciktāl iespējams, būtu jāņem vērā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas prioritātes un vēlmes attiecībā uz juridisko palīdzību sniedzošā advokāta izvēli. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ir atzīts, ka šīs vēlmes var neņemt vērā, ja ir pamatoti un pietiekami iemesli pieņemt, ka tas ir nepieciešams taisnīguma interesēs.

(14)

Šajā ieteikumā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā atzītās pamattiesības un principi. Jo īpaši šā ieteikuma mērķis ir veicināt tiesības uz brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. Tas būtu attiecīgi jāinterpretē un jāīsteno.

(15)

Ciktāl Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā minētajā konvencijā noteiktajām tiesībām. Tādējādi atbilstošie šā ieteikuma noteikumi būtu jāinterpretē un jāīsteno veidā, kas atbilst šīm tiesībām, kā tās interpretētas Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par darbībām, kas veiktas šā ieteikuma īstenošanai.

(17)

Komisijai 48 mēnešus pēc šā ieteikuma paziņošanas būtu jānovērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, tostarp leģislatīvi akti, lai nodrošinātu šā ieteikuma mērķu pilnīgu sasniegšanu,

1.

Šis ieteikums attiecas uz aizdomās turētu un apsūdzētu personu tiesībām uz juridisko palīdzību kriminālprocesā un pieprasīto personu tiesībām uz juridisko palīdzību Eiropas apcietināšanas ordera procesā nolūkā nodrošināt efektīvas tiesības uz advokāta palīdzību saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES.

2.

Aizdomās turētām un apsūdzētām personām kriminālprocesā vajadzētu būt tiesībām uz juridisko palīdzību no brīža, kad tās tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šīs tiesības būtu jāpiemēro līdz procesa noslēgumam.

3.

Dalībvalstīm vajadzētu veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdomās turētām vai apsūdzētām personām un pieprasītajām personām ir tiesības saņemt efektīvu juridisko palīdzību nolūkā garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar šo ieteikumu.

4.

Aizdomās turētām vai apsūdzētām personām un pieprasītajām personām vajadzētu piešķirt juridisko palīdzību vismaz tādos gadījumos, ja tām nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai segtu dažus vai visus aizstāvības un procesa izdevumus, to mantisko apstākļu dēļ (“līdzekļu pārbaude”) un/vai ja tas ir nepieciešams taisnīguma interesēs (“lietas apstākļu pārbaude”).

5.

Būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizdomās turētām vai apsūdzētām personām un pieprasītajām personām padarītu pieejamu un saprotamu visu vajadzīgo informāciju par juridisko palīdzību kriminālprocesā, tai skaitā informāciju par to, kā un kur pieteikties šādai palīdzībai, pārredzamus kritērijus par to, kādos gadījumos persona kvalificējas juridiskai palīdzībai, kā arī informāciju par iespējām iesniegt sūdzību gadījumā, ja juridiskā palīdzība netiek piešķirta vai juridisko palīdzību sniedzošā advokāta pakalpojumi nav pietiekami.

6.

Ja izvērtējot, vai personai ir tiesības uz juridisko palīdzību, tiek piemērots pietiekamu finanšu līdzekļu kritērijs (līdzekļu pārbaude), būtu jāņem vērā pieprasītāja mantiskie apstākļi, balstoties uz objektīviem faktoriem, piemēram, ienākumiem, kapitālu, ģimenes stāvokli, dzīves līmeni un aizstāvības advokāta izmaksām. Ja juridiskā palīdzība paredzēta bērnam, būtu jāņem vērā bērna manta, nevis bērna vecāku vai personas, kurai ir vecāku atbildība, manta.

7.

Ja līdzekļu pārbaudē tiek ņemti vērā ģimenes mājsaimniecības ienākumi, taču starp ģimenes locekļiem pastāv strīds vai tiem nav līdzvērtīgas piekļuves ģimenes ienākumiem, būtu jāņem vērā tikai tās personas ienākumi, kura pieprasījusi juridisko palīdzību.

8.

Nosakot, vai aizdomās turētajām vai apsūdzētajām vai pieprasītajām personām nav pietiekamu finanšu līdzekļu, būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi.

9.

Ja dalībvalsts nosaka slieksni, kuru pārsniedzot tiek pieņemts, ka persona ir daļēji vai pilnībā spējīga segt aizstāvības un procesa izdevumus, nosakot šo slieksni, būtu jāņem vērā 6. punktā izklāstītie faktori. Turklāt šādam slieksnim nevajadzētu liegt personām, kuras šo slieksni pārsniedz, saņemt juridisko palīdzību attiecībā uz dažiem vai visiem izdevumiem, ja tām nav pietiekamu finanšu līdzekļu attiecīgajā lietā.

10.

Aizdomās turētām vai apsūdzētām personām un pieprasītajām personām nevajadzētu būt pienākumam pierādīt tādā līmenī, ka vairs nepastāv pamatotas šaubas, to, ka tām nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai segtu aizstāvības un procesa izdevumus.

11.

Ja tiek piemērota prasība, saskaņā ar kuru tiek pārbaudīts, vai juridiskā palīdzība ir nepieciešama taisnīguma interesēs (lietas apstākļu pārbaude), tam būtu jāietver izvērtējums par lietas sarežģītību, aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vai pieprasītās personas sociālo un personisko situāciju, nodarījuma smagumu un iespējamā soda bargumu. Būtu jāapsver visi attiecīgie apstākļi.

12.

Situācijās, kurās persona tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un situācijās, kurās juridiskā pārstāvība ir obligāta, būtu jāuzskata, ka juridiskās palīdzības piešķiršana ir taisnīguma interesēs.

13.

Ja juridiskā palīdzība aizdomās turētām vai apsūdzētām personām vai pieprasītajām personām tiek piešķirta, balstoties uz lietas apstākļu pārbaudi, juridiskās palīdzības izmaksas var atgūt galīgas notiesāšanas gadījumā ar nosacījumu, ka personai atgūšanas brīdī ir pietiekami līdzekļi, ko nosaka saskaņā ar 6. līdz 10. punktu.

14.

Lēmumi par to, vai piešķirt juridisko palīdzību, būtu bez kavēšanās jāpieņem neatkarīgai iestādei, rīkojoties laikposmā, kas ļauj aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām un pieprasītajām personām efektīvi un konkrēti sagatavot savu aizstāvību.

15.

Aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām un pieprasītajām personām vajadzētu būt tiesībām uz tādu lēmumu pārskatīšanu, ar kuriem viņu juridiskās palīdzības pieprasījumu noraida pilnībā vai daļēji.

16.

Ja pieprasījumi tiek noraidīti pilnībā vai daļēji, noraidīšanas pamatojums būtu jāsniedz rakstveidā.

17.

Juridiskajiem pakalpojumiem, kas sniegti juridiskās palīdzības sistēmu ietvaros, vajadzētu būt augstas kvalitātes, lai nodrošinātu procesa taisnīgumu. Šajā nolūkā visās dalībvalstīs būtu jāizveido sistēmas, ar kurām nodrošina juridisko palīdzību sniedzošo advokātu kvalitāti.

18.

Būtu jāizveido mehānismi, kas ļauj kompetentajām iestādēm aizstāt juridisko palīdzību sniedzošos advokātus vai pieprasīt tiem izpildīt savus pienākumus gadījumā, ja šie advokāti nesniedz pienācīgus juridiskos pakalpojumus.

19.

Katrai dalībvalstij būtu jāizveido un jāuztur juridisko palīdzību sniedzošo advokātu akreditācijas sistēma.

20.

Dalībvalstis tiek aicinātas noteikt kritērijus juridisko palīdzību sniedzošo advokātu akreditācijai, ņemot vērā paraugpraksi.

21.

Darbiniekiem, kuri ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā par juridisko palīdzību kriminālprocesā, vajadzētu saņemt pienācīgu apmācību.

22.

Lai nodrošinātu augstas kvalitātes juridiskās konsultācijas un pakalpojumus, būtu jāveicina juridisko palīdzību sniedzošo advokātu apmācība un apmācības programmu izstrāde.

23.

Juridisko palīdzību sniedzošo advokātu akreditācija būtu pēc iespējas jāsaista ar pienākumu piedalīties profesionālas tālākapmācības pasākumos.

24.

Valsts juridiskās palīdzības sistēmās, izvēloties juridisko palīdzību sniedzošo advokātu, būtu pēc iespējas jāņem vērā aizdomās turēto vai apsūdzēto personu un pieprasīto personu prioritātes un vēlmes.

25.

Juridiskās palīdzības sistēmai būtu jācenšas nodrošināt, lai juridisko pārstāvību bez pārtraukumiem veiktu viens un tas pats advokāts, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai pieprasītā persona to vēlas.

26.

Būtu jāievieš pārredzami un pārbaudāmi mehānismi, lai nodrošinātu, ka aizdomās turētās vai apsūdzētās personas un pieprasītās personas bez nepamatotas iejaukšanās var izdarīt uz informāciju balstītu izvēli par juridiskajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz juridiskās palīdzības sistēmu.

27.

Dalībvalstīm būtu jāvāc dati par visiem attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar šā ieteikuma īstenošanas pasākumiem.

28.

Dalībvalstīm vajadzētu (36 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma paziņošanas) informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti šī ieteikuma īstenošanai.

29.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/15

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku pārskatus revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Banque centrale du Luxembourg pašreizējo ārējo revidentu pilnvaras beigsies pēc 2013. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ jāieceļ ārējie revidenti laika posmam, kas sākas 2014. finanšu gadā.

(3)

Banque centrale du Luxembourg par saviem ārējiem revidentiem 2014.–2018. finanšu gadā ir izvēlējusies DELOITTE AUDIT SARL,

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/16

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/17

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/18

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/19

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7100. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/19

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M6844. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/20

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7096. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/21

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/22

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas lēmuma projektā paustajām bažām par konkurenci.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka rīcība var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt, ka saistības, ko ierosina uzņemties Penguin kliedē Komisijas paustās bažas par konkurenci.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt, ka saistības ir atbilstošas.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt saistību ilgumam.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt, ka saistības ir jāpadara saistošas pilnībā.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt, ka attiecībā uz lēmuma projektā paustajām bažām par konkurenci, ņemot vērā saistības un neskarot Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 2. punktu, Komisijas rīcībai pret Penguin vairs nav pamata.

8.

Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus apspriedē izvirzītos jautājumus.

9.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt savu atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/23

(1)

Šī lietas izskatīšana attiecas uz konkrētām iespējamām saskaņotām darbībām saistībā ar e-grāmatu pārdošanu patērētājiem.

(2)

Komisija 2012. gada 12. decembrī pieņēma lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2) 9. pantu attiecībā uz četru izdevēju (Hachette, Harper Collins, Holtzbrinck/Macmillan, Simon & Schuster) (3), kā arī Apple rīcību saistībā ar e-grāmatu pārdošanu patērētājiem. Ar lēmumu tika padarītas saistošas četru izdevēju un Apple piedāvātās saistības un izbeigts process attiecībā uz šiem uzņēmumiem (4).

(3)

Tā kā Pearson, kas ir Penguin group  (5) mātesuzņēmums, nepiedāvāja saistības, Komisija turpināja izmeklēt Pearson rīcību un tās atbilstību LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam.

(4)

Penguin – uzņēmuma Pearson group e-grāmatu pārdevējs – 2013. gada 16. aprīlī iesniedza Komisijai saistības, reaģējot uz 2013. gada 1. marta sākotnējā vērtējumā paustajām bažām (6).

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2013. gada 19. aprīlī tika publicēts paziņojums, kurā sniegts lietas un ierosināto saistību kopsavilkums un aicinājums ieinteresētām trešām personām viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas iesniegt novērojumus par minētajām saistībām (7). Attiecīgi novērojumi netika saņemti. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz šīs lietas izskatīšanas pirmo daļu pret četriem izdevējiem un Apple saistības ir piemērotas, lai novērstu bažas par konkurenci.

(6)

Komisija ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu, nosaka Penguin piedāvātās saistības par saistošām un secina, ka, ņemot vērā piedāvātās saistības, Komisijas rīcībai vairs nav pamata, un tādēļ šīs lietas izskatīšana būtu jāizbeidz.

(7)

Es neesmu saņēmis pieprasījumus vai sūdzības no šajā lietas izskatīšanas otrajā daļā iesaistītajām pusēm (8). Ņemot to vērā, es uzskatu, ka ir ievērota efektīva visu šajā lietā iesaistīto pušu procesuālo tiesību īstenošana.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/25

(1)

Lēmums ir adresēts Penguin Random House Limited (agrāk – The Penguin Publishing Company Limited) un Penguin Group (USA), LLC (agrāk – Penguin Group (USA), Inc.), (turpmāk kopā – “Penguin”) (2). Lēmums attiecas uz Penguin darbību saistībā ar iespējamu saskaņotu darbību attiecībā uz e-grāmatas tirdzniecību patērētājiem.

(2)

Komisija 2011. gada 1. decembrī uzsāka procesu pret Apple Inc. (“Apple”), Hachette Livre SA (“Hachette”), HarperCollins Publishers Limited un HarperCollins Publishers L.L.C. (turpmāk kopā saukti “Harper Collins”), Georg von Holtzbrinck GmbH & Co. KG un Verlagsgruppe Georg von Holtzbrinck GmbH (turpmāk kopā – “Holtzbrinck/Macmillan”), Simon & Schuster, Inc., Simon & Schuster (UK) Ltd un Simon & Schuster Digital Sales Inc. (turpmāk kopā – “Simon & Schuster”), (turpmāk kopā – “četri izdevēji”), un Penguin (turpmāk visi kopā – “pieci izdevēji”) pēc sākotnējām bažām par iespējamo saskaņoto darbību starp šiem uzņēmumiem ar mērķi paaugstināt mazumtirdzniecības cenas EEZ. Komisija 2012. gada 12. decembrī pieņēma lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu attiecībā uz četriem izdevējiem un Apple (“2012. gada 12. decembra lēmums”). Ar to tika padarītas saistošas saistības, ko uzņēmās četri izdevēji un Apple, un izbeigts process attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Penguin nav šā lēmuma adresāts, jo tolaik tas nepiedāvāja uzņemties saistības. Tomēr šogad Penguin nolēma oficiāli piedāvāt uzņemties saistības.

(3)

Komisija 2013. gada 1. martā pieņēma sākotnējo vērtējumu, kas adresēts Penguin.

(4)

Penguin2013. gada 16. aprīlī iesniedza saistības, lai kliedētu sākotnējā vērtējumā paustās bažas (“saistības”).

(5)

Oficiālajā Vēstnesī2012. gada 19. septembrī tika publicēts 27. panta 4. punkta paziņojums, aicinot trešās puses viena mēneša laikā no tā publicēšanas iesniegt savus apsvērumus par piedāvāto saistību projektu (“tirgus pārbaude”).

(6)

Komisija 2013. gada 23. maijā informēja Penguin par vienu apsvērumu, kas tirgus pārbaudes laikā saņemts no ieinteresētās trešās puses.

(7)

Padomdevēja komiteja 2012. gada 28. jūnijā apstiprināja lēmuma projektu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Uzklausīšanas amatpersona pieņēma nobeiguma ziņojumu 2013. gada 28. jūnijā.

(8)

Saskaņā ar sākotnējo vērtējumu par četriem izdevējiem Komisija sākotnējā vērtējumā attiecībā uz Penguin pauda viedokli, ka līdz 2008. gadam vismaz pieci izdevēji viens otram izteica bažas par to, ka Amazon, kas ir liels tiešsaistes mazumtirgotājs, nosaka e-grāmatu mazumtirdzniecības cenas, kas ir vienā līmenī ar vairumtirdzniecības cenām vai zemākas par tām. Komisijas sākotnējais viedoklis ir, ka līdz 2009. gada decembrim katrs no pieciem izdevējiem uzturēja tiešus un netiešus (ar Apple starpniecību) kontaktus, lai paaugstinātu e-grāmatu mazumtirdzniecības cenu virs Amazon noteiktās (kā tas bija Apvienotās Karalistes gadījumā) vai ar mērķi vispār nepieļaut šādu cenu noteikšanu EEZ (kā tas bija Francijas un Vācijas gadījumā). Lai sasniegtu šo mērķi, pieci izdevēji un Apple kopīgi plānoja nomainīt e-grāmatu tirdzniecības modeli no vairumtirdzniecības modeļa (mazumtirdzniecības cenu nosaka mazumtirgotājs) uz pārstāvības modeli (mazumtirdzniecības cenu nosaka izdevējs) ar vienādiem būtiskākajiem cenas noteikumiem visā pasaulē – vispirms ar Apple, bet vēlāk ar Amazon un citiem mazumtirgotājiem.

(9)

Sākotnējā vērtējumā Komisija pauda viedokli, ka nolūkā panākt šādu kopīgu nomaiņu katrs no pieciem izdevējiem atklāja un/vai saņēma informāciju no pārējiem izdevējiem (kas ir piecu izdevēju grupā), un/vai Apple attiecībā uz piecu izdevēju nākotnes nodomiem par: i) to, vai noslēgt pārstāvības līgumu ar Apple Amerikas Savienotajās Valstīs; un ii) būtiskākajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem katrs no pieciem izdevējiem noslēgtu šādu pārstāvības līgumu ar Apple Amerikas Savienotajās Valstīs, tai skaitā lielākās labvēlības režīma klauzulu (“LLR klauzula”) attiecībā uz mazumtirdzniecības cenu, maksimālo mazumtirdzniecības cenu tabulu un izmaksājamās atlīdzības apmēru Apple. LLR klauzula attiecībā uz mazumtirdzniecības cenu paredzēja, ka gadījumā, ja cits tiešsaistes mazumtirgotājs to pašu e-grāmatu piedāvā par zemāku cenu, tad katram izdevējam jāsamazina šīs e-grāmatas mazumtirdzniecības cena Apple iBookstore līdz šai zemākajai mazumtirdzniecības cenai. Kopā ar citiem būtiskākajiem noteikumiem attiecībā uz cenu, piemērojot LLR klauzulu, izdevējiem būtu mazāki ieņēmumi, ja citi mazumtirgotāji turpinātu piedāvāt e-grāmatas par toreiz dominējošām tirgus cenām. Komisija sākotnēji pauda viedokli, ka finansiālā ietekme, kādu uz izdevējiem atstāja LLR klauzula attiecībā uz mazumtirdzniecības cenu, bija tāda, kas darbojās kā kopīgs “saistību mehānisms”. Katrs no pieciem izdevējiem varēja likt Amazon pieņemt pārstāvības modeļa izmaiņas vai pretējā gadījumā riskēt, ka tam tiks liegta pieeja katra no pieciem izdevējiem e-grāmatām, pieņemot, ka visiem pieciem izdevējiem tajā pašā laikposmā būtu vienāds pamudinājums rīkoties, kā arī to, ka Amazon nevarētu vienlaicīgi izturēt pieejas ierobežošanu kaut vai tikai daļai no piecu izdevēju e-grāmatu klāsta.

(10)

Sākotnējā vērtējumā Komisija pauda viedokli, ka Apple bija mērķis atrast veidu, kā nodrošināt savas mazumtirdzniecības cenas vienā līmenī ar Amazon, vienlaikus saglabājot plānoto peļņu. Apple noteikti apzinājās, ka šo mērķi, kā arī ikviena no pieciem izdevējiem mērķi paaugstināt mazumtirdzniecības cenas virs Amazon noteiktā līmeņa (vai panākt, ka Amazon nenosaka zemākas cenas) varētu sasniegt, ja Apple: i) ņemtu vērā vismaz kāda no pieciem izdevējiem ieteikumu ienākt e-grāmatu pārdošanas tirgū, vairumtirdzniecības modeļa vietā izvēloties pārstāvības modeli; un ii) informētu katru no pieciem izdevējiem par to, vai vismaz kāds no pārējiem pieciem izdevējiem ir noslēdzis pārstāvības līgumu ar Apple ASV saskaņā ar tādiem pašiem būtiskākajiem noteikumiem.

(11)

Komisija sākotnēji pauda viedokli, ka kopīga e-grāmatu tirdzniecības modeļa nomaiņa no vairumtirdzniecības modeļa uz pārstāvības modeli ar vienādiem būtiskākajiem cenas noteikumiem visā pasaulē ir uzskatāma par saskaņotu darbību, lai paaugstinātu e-grāmatu mazumtirdzniecības cenas EEZ vai nepieļautu e-grāmatu cenu krišanos EEZ.

(12)

Piecu izdevēju un Apple saskaņotā darbība var būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 101. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē.

(13)

Turklāt Komisija sākotnēji pauda viedokli, ka LESD 101. panta 3. punkts un EEZ līguma 53. panta 3. punkts šajā gadījumā nav piemērojams, jo nav izpildīti šajās normās iekļautie savstarpēji papildinošie nosacījumi.

(14)

Sākotnējā vērtējumā identificētās Komisijas bažas neattiecas uz pārstāvības modeļa likumīgu izmantošanu e-grāmatu tirdzniecībā. Penguin var joprojām noslēgt pārstāvības līgumus, ievērojot saistības, ciktāl šādi līgumi un to noteikumi nepārkāpj Savienības konkurences tiesību aktus.

(15)

Turklāt sākotnējais vērtējums neskar valstu tiesību aktus, kas izdevējiem ļauj noteikt e-grāmatu mazumtirdzniecības cenu pēc saviem ieskatiem (“tālākpārdošanas cenas uzturēšanas tiesību akti”).

(16)

Penguin nepiekrīt Komisijas 2013. gada 1. marta sākotnējam vērtējumam. Tomēr, lai kliedētu Komisijas sākotnējā novērtējumā paustās bažas, Penguin2013. gada 16. aprīlī piedāvāja uzņemties saistības, kas būtībā ir tādas pašas kā četru izdevēju iepriekš iesniegtās saistības, kuras Komisija padarīja saistošas ar 2012. gada 12. decembra lēmumu.

(17)

Saistības, ko Penguin piedāvāja uzņemties ietver šādus galvenos elementus.

(18)

Ja saskaņā ar savām saistībām Apple vēl nav izbeidzis savus pārstāvības līgumus, kas noslēgti ar Penguin, tad Penguin izbeigs savus līgumus ar Apple ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts Komisijas lēmums, kurš pasludina saistības par saistošām.

(19)

Penguin katram mazumtirgotājam, izņemot Apple, piedāvās iespēju izbeigt jebkādus pārstāvības līgumus par e-grāmatu tirdzniecību, kas i) ierobežo vai traucē mazumtirgotājam noteikt, grozīt vai samazināt mazumtirdzniecības cenu vai izsludināt jebkādas citas formas īpašus piedāvājumus, vai ii) satur LLR klauzulu attiecībā uz cenu, kā noteikts Penguin saistībās. Ja mazumtirgotājs nolemj neizmantot iespēju izbeigt šādu līgumu, Penguin to izbeigs saskaņā ar tā noteikumiem.

(20)

Penguin divu gadu pārejas periodā (tā sauktajā cooling-off periodā) neierobežos vai netraucēs e-grāmatu mazumtirgotājiem noteikt, grozīt vai samazināt e-grāmatu mazumtirdzniecības cenas un/vai piedāvāt atlaides vai izsludināt īpašus piedāvājumus. Gadījumā, ja pēc minēto līgumu izbeigšanas Penguin noslēdz pārstāvības līgumu ar e-grāmatu mazumtirgotāju, pēdējais varēs divu gadu periodā samazināt e-grāmatu mazumtirdzniecības cenu par kopējo summu, kas nepārsniedz atlīdzības maksājumu kopējo summu, ko izdevējs maksā e-grāmatu mazumtirgotājam vismaz viena gada periodā saistībā ar tā e-grāmatu tirdzniecību patērētājiem; un/vai izmantot šo summu, lai izsludinātu jebkādas citas formas īpašus piedāvājumus.

(21)

Piecu gadu periodā Penguin par e-grāmatu tirdzniecību EEZ neslēgs līgumus, kuros iekļauta jebkāda veida LLR klauzula (attiecībā uz mazumtirdzniecības/vairumtirdzniecības cenu, atlīdzības maksājumiem/ienākumu daļu), kas minēta Penguin saistībās.

(22)

Tirgus pārbaudes rezultātā Komisija saņēma vienu apsvērumu.

(23)

Apsvērums attiecās uz jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar Komisijas sākotnējā vērtējumā paustajām bažām par konkurenci, proti, atšķirīgu datņu formātu izmantošana un digitālo tiesību pārvaldība (“DRM”), kas var padarīt dažas e-grāmatu datnes lasāmas tikai uz atsevišķu veidu e-grāmatu lasītājiem, un Amazon spēcīgo pozīciju tirgū EEZ.

(24)

Savā sākotnējā vērtējumā Komisija pauda viedokli, ka iespējamā saskaņotā darbība starp pieciem izdevējiem un Apple bija vērsta uz to, lai nepieļautu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci EEZ.

(25)

Komisija 2012. gada 12. decembra lēmumā pauda viedokli, ka konkurences apstākļi, kas pastāvēja EEZ pirms iespējamās saskaņotās darbības, būtu ievērojami jāatjauno (“konkurences atjaunošana”).

(26)

Katrs no četriem izdevējiem un Apple piedāvāja uzņemties saistības, kas īstenotu šādu konkurences atjaunošanu, izbeidzot attiecīgos pārstāvības līgumus, kā arī piekrītot atsevišķiem ierobežojumiem laikā, kad notiks atkārtotas sarunas par to komerciālajiem noteikumiem attiecībā uz e-grāmatām. Tās ietvēra, attiecībā uz četriem izdevējiem, pārejas periodu un LLR klauzulas attiecībā uz cenu aizliegumu, un Apple – LLR klauzulas aizliegumu attiecībā uz mazumtirdzniecības cenu.

(27)

Komisija pauda viedokli, ka saistības, kuras uzņēmušies katrs no četriem izdevējiem un Apple, kopumā noteiktā laikposmā varētu radīt apstākļus konkurences atjaunošanai EEZ. Saistības varētu radīt pietiekamu nenoteiktību attiecībā uz izdevēju un mazumtirgotāju nākotnes nodomiem saistībā ar uzņēmējdarbības modeļa izvēli (proti, vairumtirdzniecības, pārstāvības vai jauns modelis), kā arī tajā iekļautajiem noteikumiem par cenu. Tās varētu arī mazināt katra no četriem izdevējiem un Apple interesi no jauna vienoties par e-grāmatu līgumiem, balstoties uz tādiem pašiem būtiskākajiem noteikumiem.

(28)

Saistības, ko uzņēmās Penguin veicinās 2012. gada 12. decembra lēmumā noteikto konkurences atjaunošanu.

(29)

Pirmkārt, Penguin saistības ļaus tam izbeigt pārstāvības līgumus ar mazumtirgotājiem (papildus pārstāvības līgumiem ar Apple, kuri jāizbeidz saskaņā ar Apple saistībām, kas ir saistošas ar 2012. gada 12. decembra lēmumu).

(30)

Otrkārt, saskaņā ar Penguin saistībām divu gadu pārejas periods tagad attieksies uz visām Penguin e-grāmatām, kas ir Apple un citu mazumtirgotāju piedāvājumā.

(31)

Treškārt, saskaņā ar Penguin saistībām LLR klauzulas aizliegums attiecībā uz cenu tiks piemērots visiem starp Penguin un mazumtirgotājiem atkārtoti noslēgtiem līgumiem (papildus LLR klauzulas aizliegumam attiecībā uz mazumtirdzniecības cenu visiem starp Penguin un Apple atkārtoti noslēgtiem līgumiem, kā paredzēts saistībās, kas noteiktas Apple ar 2012. gada 12. decembra lēmumu).

(32)

Komisija uzskata, ka saistības, ko ierosināja uzņemties Penguin, ņemot vērā četru izdevēju un Apple saistības, kas ir pasludinātas par saistošām ar 2012. gada 12. decembra lēmumu, turpmāk pietiekami ilgā periodā sekmēs nosacījumu radīšanu konkurences atjaunošanai.

(33)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka Penguin piedāvātās saistības ir atbilstošas (gan attiecībā uz to apjomu, gan ilgumu), lai kliedētu Komisijas bažas, kas paustas tās sākotnējā vērtējumā. Turklāt Penguin nepiedāvāja mazāk apgrūtinošas, bet tikpat piemērotas saistības, lai kliedētu šīs bažas.

(34)

Komisija ir ņēmusi vērā trešo pušu intereses, tai skaitā to personu intereses, kas ir atbildējušas uz tirgus pārbaudi.

(35)

Ar šo lēmumu minētās saistības attiecībā uz Penguin pasludina par saistošām kopumā uz pieciem gadiem no lēmuma paziņošanas dienas, izņemot pārejas periodu, kas būs saistošs kopumā divus gadus no lēmuma paziņošanas dienas.

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/29

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/31

Ekonomikas ministrija

Mierová 19

827 15 Bratislava 212

SLOVENSKO/SLOVAKIA

http://www.economy.gov.sk

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/31

Ekonomikas ministrija

Mierová 19

827 15 Bratislava 212

SLOVENSKO/SLOVAKIA

http://www.economy.gov.sk

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/32

Ministère de l’écologie, du développement durable et de l’énergie

Direction générale de l’énergie et du climat

Arche Nord

92055 La Défense Cedex

FRANCE

http://www.developpement-durable.gouv.fr

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/33

Ministero dello sviluppo economico

Dipartimento per l’energia

Direzione generale delle risorse minerarie ed energetiche

Divisione VI

Via Molise 2

00187 Roma RM

ITALIA

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/34

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/35

1.

Komisija 2013. gada 16. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Lloyds Development Capital (Holdings) Limited (“LDC”, Apvienotā Karaliste) un uzņēmums PostNL NV (“PostNL”, Nīderlande) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu TNT Post UK (Apvienotā Karaliste), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7052 – Lloyds Development Capital/PostNL/TNT Post UK uz šādu adresi:

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/36

1.

Komisija 2013. gada 16. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Sigma Alimentos, SA de C.V. (“Sigma”, Meksika), ko pilnība kontrolē Alfa, S.A.B. de C.V. (“Alfa”, Meksika), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Campofrío Food Group, SA (“Campofrío”, Spānija), iegādājoties tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7112 – Sigma Alimentos/Campofrío uz šādu adresi:

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/37

24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/38