ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.373.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
56. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
II Informācija |
|
|
IESTĀŽU NOLĪGUMI |
|
|
Eiropas Parlaments |
|
2013/C 373/01 |
||
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 373/02 |
||
2013/C 373/03 |
||
2013/C 373/04 |
Komisijas paziņojums par īpašās programmas 5. panta 7. punktu |
|
2013/C 373/05 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7057 – Suntory/Glaxosmithkline (Ribena & Lucozade Soft Drinks Business)) ( 1 ) |
|
2013/C 373/06 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.7044 – Blackstone/Cambourne/Goldman Sachs/Rothesay) ( 1 ) |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Padome |
|
2013/C 373/07 |
||
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 373/08 |
||
2013/C 373/09 |
Komisijas Lēmums (2013. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi |
|
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 373/10 |
||
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 373/11 |
Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām |
|
2013/C 373/12 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7078 – Santander Customer Finance/El Corte Inglés/Financier El Corte Inglés) ( 1 ) |
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
II Informācija
IESTĀŽU NOLĪGUMI
Eiropas Parlaments Padome Eiropas Komisija
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/1 |
IESTĀŽU NOLĪGUMS
(2013. gada 2. decembris)
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību
2013/C 373/01
EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,
turpmāk “iestādes”,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. |
Šā nolīguma, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. |
2. |
Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs visām iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā. |
3. |
Ar šo nolīgumu netiek grozītas iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (1) (“DFS regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2) (“Finanšu regula”). |
4. |
Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu kopīgu vienošanos. |
5. |
Šim nolīgumam ir trīs daļas:
|
6. |
Šis nolīgums stājas spēkā 2013. gada 23. decembrī, un ar to aizstāj 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3). |
I DAĻA
DFS UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI
A. Ar DFS saistīti noteikumi
7. |
Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā un par paredzamu attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Minēto informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu. |
8. |
Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem. |
Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2020. gada
9. |
Komisija 2017. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2020. gada. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm. |
B. Noteikumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauti DFS
Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos
10. |
Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu. Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru. Līdzekļu pārvietojumu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu. |
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds
11. |
Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu, izmantojot atbilstošu budžeta instrumentu. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu. Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru. |
Elastības instruments
12. |
Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi. Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katram konkrētajam finanšu gadam šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā. Lēmumu par elastības instrumenta izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu. Vienošanos panāk ikgadējās budžeta procedūras laikā. |
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds
13. |
Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu. Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Ja netiek panākta vienošanās, uzsākt trialoga procedūru. Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu. |
Neparedzēto izdevumu rezerve
14. |
Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt tikai saistībā ar projektu budžeta grozījumam vai gada budžetam, kura pieņemšanai šāds priekšlikums būtu vajadzīgs. Priekšlikumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu Komisija pievieno priekšlikumu par ievērojamas summas pārdali esošā budžeta ietvaros un ciktāl to pamato Komisijas analīze. Lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome vienlaikus ar tā budžeta grozījuma vai Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanu, kura pieņemšanu atvieglo neparedzēto izdevumu rezerve. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti LESD 314. pantā Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanai. |
II DAĻA
IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA JAUTĀJUMOS
A. Iestāžu sadarbības procedūra
15. |
Sīkāk izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti pielikumā. |
Budžeta pārredzamība
16. |
Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo un nekonfidenciālo informāciju par:
|
B. Finanšu noteikumu ietveršana leģislatīvajos aktos
17. |
Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai. Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā. Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 10 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu. Šis punkts neattiecas ne uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 16. punktā minētajiem liela mēroga projektiem. |
18. |
Leģislatīvajos aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neietver “summa, ko uzskata par nepieciešamu”. Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu šim nolūkam iekļauj visos leģislatīvajos aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa. Ja par attiecīgo finanšu atsauces summu vienošanās ir panākta samierināšanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā (4), to uzskata par atsauces summu šā nolīguma 17. punkta nozīmē. |
C. Izdevumi saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē
19. |
Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus. Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu. Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk. Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājušies spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs. Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trialogā, iespējams, vienkāršotā formā, par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus. Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai. |
20. |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta pilnvaras nolīgumu zivsaimniecības nozarē jomā un saskaņā ar 25. un 26. punktu Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (5), Eiropas Parlamenta pārstāvji var piedalīties novērotāja statusā divpusējās un daudzpusējās konferencēs, kurās tiek risinātas sarunas par starptautiskiem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē. |
21. |
Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu. |
D. Izdevumi saistībā ar rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē
22. |
Apropriācijas rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kas paredzēta 25. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (6) iekļauj tieši Savienības vispārējā budžetā. Jebkuras summas no rezerves, kuras neizmanto krīzes pasākumiem, atmaksā tiešajos maksājumos. Izdevumus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz krīzēm, kas notiek starp 16. oktobri un finanšu gada beigām, var finansēt no nākamā finanšu gada rezerves, saskaņā ar trešajā daļā noteiktajām prasībām. Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar attiecīgo leģislatīvo aktu ir jāizmanto rezerve, tā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz budžeta pozīcijām, no kurām finansē tos pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem. Pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves, izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu. Līdzekļu pārvietošanu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu. Domstarpību gadījumā ierosina trialoga procedūru. |
E. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana
23. |
KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”), un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē. |
24. |
Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības vispārējā budžeta, iestādes – Samierināšanas komitejas ietvaros un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Savienības vispārējā budžeta, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka. KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts ceturtajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visiem citiem turpmākajiem, bet neparedzētiem instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome. Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta nodaļas apjoms finanšu gadā nav pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu, ņemot vērā DFS regulas 3. pantu un šā nolīguma 10. punktu. KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:
|
25. |
Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības vispārējo budžetu, n – 1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, Samierināšanas komitejā. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību. Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs. Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem. Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai. |
F. Iestāžu līdzdalība jautājumos saistībā ar attīstības politiku un Eiropas Attīstības fondu
26. |
Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem neatkarīgi no to finansējuma avota. Pārbaudi, ko Eiropas Parlaments veic attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) izmantošanu, pēc brīvprātības principa pielīdzinās pārbaudes tiesībām, kuras pastāv saistībā ar Savienības vispārējo budžetu, sevišķi attiecībā uz attīstības sadarbības instrumentu, ievērojot sīki izklāstītus noteikumus, kas jānosaka neformālā dialogā. Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā, ka Komisija, lai inter alia pastiprinātu attīstības politikas demokrātisku kontroli, paredz ierosināt EAF iekļaušanu budžetā no 2021. gada. |
G. Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā jautājumos saistībā ar administratīvajiem izdevumiem
27. |
Uzkrājumus, balstoties uz 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, kā tas noteikts DFS regulas pielikumā, sadala proporcionāli starp visām iestādēm, kā arī citām Savienības struktūrām, balstoties uz to attiecīgo administratīvā budžeta daļu. Tiek sagaidīts, ka katra iestāde, struktūra vai aģentūra gada budžeta procedūrā sniedz tādas izdevumu aplēses, kas atbilst pirmajā daļā minētajām norādēm. Lai neitralizētu papildu spējas, ko rada darba laika palielināšana līdz 40 stundām nedēļā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas pakāpeniski samazināt štatu sarakstā 2013. gada 1. janvārī paredzēto darbinieku skaitu par 5 % (7). Šis samazinājums būtu jāpiemēro visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, un tas būtu jāīsteno laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta tiesības. |
III DAĻA
SAVIENĪBAS LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA
A. Kopīga pārvaldība
28. |
Komisija nodrošina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pēc to lūguma saņem visu informāciju un dokumentus, kas attiecas uz Savienības līdzekļiem, iztērētiem ar starptautisku organizāciju starpniecību, kas iegūti saskaņā ar pārbaudes nolīgumiem, kuri noslēgti ar minētajām organizācijām, un kas nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas kompetences atbilstoši LESD. |
Novērtējuma ziņojums
29. |
Komisija LESD 318. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā nošķir iekšējās politikas jomas, kas vērstas uz stratēģiju “Eiropa 2020”, un ārējās politikas jomas, un vairāk izmanto informāciju par darbības rezultātiem, tostarp darbības novērtējuma revīzijas rezultātus, lai izvērtētu Savienības finanses, balstoties uz sasniegtajiem rezultātiem. |
Finanšu plānojums
30. |
Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi aprīlī vai maijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam) un otro reizi decembrī vai janvārī (pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas) – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1. (izņemot izdevumu apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”), 2. (vienīgi “videi” un “zivsaimniecībai”), 3. un 4. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:
Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts aprīļa programmā vai decembra programmā. Eiropas Parlaments un Padome jo īpaši būtu jāinformē par:
Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi. |
B. Aģentūras un Eiropas skolas
31. |
Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu. Piemēro šādus procedūras pasākumus:
Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus. Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāgroza, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu. |
32. |
Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām. |
33. |
Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis, jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības vispārējo budžetu. |
Briselē, 2013. gada 9. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. BERNATONIS
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
J. LEWANDOWSKI
Strasbūrā, 2013. gada 10. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
(1) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 20. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.
(5) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(7) Padome un Komisija jau ir īstenojusi pirmo samazināšanu par 1 % no to darbinieku skaita, kas noteikti to štatu sarakstos 2013. gada 1. janvārī.
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
A daļa. Budžeta procedūras grafiks
1. |
Iestādes katru gadu vienojas par pragmatisku grafiku savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšanas, balstoties uz pašreizējo praksi. |
B daļa. Budžeta procedūras prioritātes
2. |
Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes. |
C daļa. Budžeta projekta izstrāde un tāmju atjaunināšana
3. |
Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes līdz marta beigām. |
4. |
Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības. Tajā ņem vērā:
|
5. |
Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairās budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas. |
6. |
Eiropas Parlaments un Padome apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām īstenot Komisijas sagatavoto budžetu tās projektos un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi. |
7. |
Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu budžeta nomenklatūras sadaļās un nodaļās Eiropas Parlaments un Padome apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā. |
8. |
Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem. |
9. |
Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var veikt budžeta projekta grozījumus saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu, tostarp sagatavot vēstuli par grozījumiem, kurā tiek atjaunināta izdevumu tāme attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādi tiem var būt nepieciešami. |
D daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas procedūras
10. |
Savlaicīgi, pirms lasījuma Padomē sasauc trialogu, lai iestādes varētu apmainīties ar viedokļiem par budžeta projektu. |
11. |
Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējuši Eiropas Parlaments un Padome, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības vai izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, Eiropas Parlaments un Padome informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau minētā trialoga laikā. |
12. |
Trialogu varētu sasaukt pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma. |
E daļa. Samierināšanas procedūra
13. |
Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājās un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstuli par Samierināšanas komitejas sasaukšanu nosūta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgo laikposmu aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1). |
14. |
Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamentā nobalsotajiem grozījumiem, tai būtu jāapstiprina sava nostāja vēstulē, kuru nosūta pirms samierināšanas laikposmā paredzētās pirmās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmākajos punktos izklāstītajiem nosacījumiem. |
15. |
Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Samierināšanas komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu nozīmē katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras. Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos. |
16. |
Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju. |
17. |
Trialogi notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt neizšķirtus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos. |
18. |
Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmes notiek pa kārtai Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas. |
19. |
Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem. |
20. |
Samierināšanas komitejai iesniedz vienotu dokumentu kopumu (iesniedzamie dokumenti), kuros salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi (2). Minētie dokumenti ietver skaitļus par katru pozīciju, katras DFS kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski “atvērtām”. Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā uzskaita visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām (3). Minētos dokumentus klasificē saskaņā ar budžeta nomenklatūru. Samierināšanas komitejai iesniedzamajiem dokumentiem pievieno arī citus dokumentus, tostarp vēstuli no Komisijas par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus; un jebkādu vēstuli vai vēstules no citām iestādēm par Padomes nostāju vai Eiropas Parlamenta grozījumiem. |
21. |
Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas laikposma beigām, trialogos:
Katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā kopīgi sagatavo provizoriskus secinājumus, kā arī vienojas par nākamās sanāksmes darba kārtību. Minētos secinājumus reģistrē iestāde, kas rīko trialogu, un pēc 24 stundām tos uzskata par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu. |
22. |
Samierināšanas komitejai tās sanāksmē ir pieejami trialogu secinājumi un dokuments iespējamai pieņemšanai, kopā ar budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām trialogos tika panākta provizoriska vienošanās. |
23. |
LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo dokumentu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. Tajā ir pavadvēstule, ko abu delegāciju vadītāji adresē Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver:
Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu. |
24. |
Kopīgo dokumentu tulko Savienības iestāžu oficiālajās valodās (tulkojumu veic Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei četrpadsmit dienās pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo dokumentu saskaņā ar 23. punktu. Budžeta galīgo variantu pabeidz no juridiskā un valodas viedokļa pēc kopīgā dokumenta pieņemšanas, iestrādājot kopīgā dokumenta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas procedūru laikā netika veikti grozījumi. |
25. |
Iestāde, kas organizē sanāksmi (trialogu vai samierināšanas sanāksmi), nodrošina tulkošanas iespējas ar pilnīgu valodas režīmu, kas piemērojams Samierināšanas komitejas sanāksmēs un ad hoc valodas režīmu trialogos. Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošina izskatāmo dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem. Visu trīs iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju. |
F daļa. Budžeta grozījumi
Vispārīgie principi
26. |
Paturot prātā to, ka budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu iestāžu sadarbību raitam un ātram lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz budžeta grozījumu, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi. |
27. |
Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu. |
Grafiks
28. |
Komisija iepriekš informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projektu pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu. |
29. |
Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar savu iekšējo reglamentu cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījumu projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā. |
30. |
Lai procedūru paātrinātu, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk cenšas izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījumu galīgo tekstu. Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā budžeta grozījuma relatīvo neatliekamību un nepieciešamību to savlaicīgi apstiprināt, lai tas stātos spēkā attiecīgajā finanšu gadā. |
Sadarbība lasījumu laikā
31. |
Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā. Vajadzības gadījumā un tad, ja iespējamas domstarpības, Eiropas Parlaments vai Padome, pirms katra pieņem savu galīgo nostāju par budžeta grozījumu, vai Komisija jebkurā laikā var ierosināt īpaša trialoga sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu panākt kompromisu. |
32. |
Visus Komisijas ierosinātos, bet vēl pilnībā neapstiprinātos budžeta grozījumu projektus sistemātiski iekļauj to trialogu darba kārtībā, kuri tiek plānoti ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus, un Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas dara zināmu par savām nostājām pirms trialoga. |
33. |
Ja trialoga laikā tiek panākts kompromiss, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ņemt vērā trialoga iznākumu, lemjot par budžeta grozījumu, saskaņā ar LESD un saviem reglamentiem. |
Sadarbība pēc lasījumiem
34. |
Ja Eiropas Parlaments apstiprina Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumu pieņem saskaņā ar LESD. |
35. |
Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauc trialogu:
|
G daļa. “Reste à liquider” (RAL)
36. |
Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās. Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu. Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2014.–2020. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni. |
(1) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
(2) Dažādi pasākumi ir: kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules (ja visas iestādes vēl nav tos pilnībā apstiprinājušas).
(3) Par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/12 |
Komisijas paziņojumi (pamatprogramma)
2013/C 373/02
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās Septītā pamatprogramma.
Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.
1. |
Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” skaidri noteikts, ka Kopienas finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:
|
2. |
Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti. |
3. |
Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Kopienas finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs. |
4. |
Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nepieprasa izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praksē lielākā daļa no Kopienas finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemesla to būtiski mainīt pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. |
5. |
Katrs projekts, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir zinātniski jāizvērtē; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai. |
6. |
Attiecībā uz priekšlikumiem, kas ieguvuši pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā ētikas principu pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās Papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti. |
7. |
Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi varēs veikt projekta īstenošanas laikā. |
8. |
Pirms projekta īstenošanas sākuma katrs projekts, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā valsts vai vietējā ētikas komitejā. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u. c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus. |
9. |
Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk komitejā, rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru. Netiks finansēts neviens priekšlikums, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, ja tas neiegūs dalībvalstu apstiprinājumu. |
10. |
Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Kopienas finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem, tādējādi nodrošinot maksimālu labumu pacientiem visās valstīs. |
11. |
Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši turpinās atbalstīt cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu. |
12. |
Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs komitejai, kura darbojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver pētniecības darbības, kurās iznīcina cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Kopienas finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana. |
Paziņojums par enerģētiku
“Komisija atzīst galalietotāju energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, labāku tīklu un uzglabāšanas būtisko nozīmi nākotnē, palielinot to potenciālu, un nepieciešamību veikt pasākumus ieviešanai tirgū, lai palielinātu kapacitāti, uzlabotu pārvaldību un pārvarētu tirgus šķēršļus, lai varētu ieviest energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas risinājumus.
Komisija centīsies nodrošināt, ka vismaz 85 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” enerģētikas uzdevumu budžeta tiek tērēti nefosilo degvielu jomā un ka vismaz 15 % no kopējā enerģētikas uzdevumu budžeta tiek tērēti pašreizējo atjaunojamo un energoefektivitātes tehnoloģiju ieviešanas tirgū pasākumiem programmā “Saprātīga enerģija Eiropā III”. Šo programmu īstenos īpaša pārvaldības struktūra, un tajā tiks ietverts atbalsts ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanai, kapacitātes veidošanai un ieguldījumu finansējuma mobilizēšanai, kā tas notiek līdz šim.
Atlikusī daļa tiks paredzēta uz fosilo kurināmo balstītām tehnoloģijām un attīstības iespējām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai īstenotu redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.
Progress šo mērķu sasniegšanā tiks uzraudzīts, un Komisija regulāri ziņos par gūtajiem panākumiem.”
Paziņojums par 6. panta 5. punktu
“Neskarot ikgadējo budžeta procedūru, Komisija plāno saistībā ar strukturēto dialogu ar Eiropas Parlamentu iesniegt gada ziņojumu par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” II pielikumā noteiktā budžeta sadalījuma pa prioritātēm un par tajās ietverto mērķu īstenošanu, tostarp jebkādu 6. panta 5. punkta piemērošanu.”
Paziņojums par 12. pantu
“Komisija pēc pieprasījuma iesniegs pieņemtās darba programmas Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai.”
Paziņojums par Izcilības zīmogu
“Savienības līmeņa pasākumi padara iespējamu ES mēroga konkurenci, lai atlasītu vislabākos priekšlikumus, tādējādi paaugstinot izcilības līmeni un nodrošinot vadošās pētniecības un inovācijas uzskatāmību.
Komisija uzskata, ka priekšlikumi projektiem saistībā ar Eiropas Pētniecības padomi, Marie Sklodowska-Curie pasākumiem, komandu veidošanas pasākumiem, instrumentu, kas paredzēts MVU 2. posmā, vai sadarbības projektiem, kurus nevar finansēt budžeta iemeslu dēļ, tomēr atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izcilības kritērijam.
Pēc dalībnieku apstiprināšanas šo informāciju var iesniegt atbildīgajām iestādēm.
Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē jebkuru iniciatīvu, lai finansētu šādus projektus ar valsts, reģionālā vai privātā sektora līdzekļiem. Šajā kontekstā kohēzijas politikai arī ir būtiska nozīme, veidojot kapacitāti.”
Paziņojums par izcilības popularizēšanu un dalības paplašināšanu
“Komisija ir apņēmusies saskaņā ar jauno kursu “Izcilības popularizēšana un līdzdalības paplašināšana” izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu plaisu pētniecības un inovāciju jomā Eiropā. Šiem pasākumiem paredzētais finansējuma līmenis nebūs zemāks par apmēru, kas tiek tērēts Septītajā pamatprogrammā par pasākumiem, ar kuriem tiek veicināta dalības paplašināšana.
COST jaunie pasākumi, kas tiek veikti saistībā ar dalības paplašināšanu, būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts izcilības popularizēšanai un dalības paplašināšanai. COST pasākumi, kuri uz to neattiecas un kuriem budžetā būtu jāpiešķir vienlīdzīga prioritāte, būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim “Eiropa mainīgajā pasaulē – iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība”.
Lielākā daļa pasākumu, kas saistīti ar politikas atbalsta instrumentu un dalībvalstu kontaktpunktu transnacionālajiem tīkliem, arī būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim “Eiropa mainīgajā pasaulē – iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība”.”
Paziņojums par MVU instrumentu
“Atbalsts MVU pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir ļoti svarīgs un būtisks aspekts, lai sasniegtu tās mērķi veicināt inovācijas, ekonomikas izaugsmi un darbvietu izveidi. Tādēļ Komisija nodrošinās atbalsta MVU augsta līmeņa pārredzamību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši ar MVU instrumenta starpniecību darba programmās, pamatnostādnēs un komunikācijas pasākumos. Tiks veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai MVU varētu viegli un vienkārši noteikt un izmantot iespējas, ko tiem nodrošina sabiedrības problēmu risināšanas prioritāte un LEIT.
MVU instruments tiks īstenots ar vienotas centralizētas pārvaldības struktūras starpniecību, kura būs atbildīga par projektu novērtēšanu un pārvaldību, tostarp kopējo IT sistēmu un uzņēmējdarbības procesu izmantošanu.
MVU instruments piesaista visvērienīgākos MVU inovāciju projektus. Tas tiks īstenots galvenokārt augšupvērstā veidā ar atklātu aicinājumu, kas pielāgots MVU vajadzībām, kā noteikts īpašajā mērķī “Inovācijas MVU”, ņemot vērā LEIT un sabiedrības problēmu risināšanas prioritātes un mērķus un atļaujot priekšlikumus šajā jomā, kas ir pamatā augšupvērstai pieejai. Šis aicinājums var tikt pārskatīts/atjaunināts reizi divos gados, lai ņemtu vērā divgadu stratēģiskās programmas. Vajadzības gadījumā aicinājumus attiecībā uz īpašiem stratēģiskas intereses jautājumiem var rīkot papildus iepriekš aprakstītajam aicinājumam. Šajos aicinājumos tiks izmantota MVU instrumenta koncepcija un procedūras, kā arī tā vienotais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējiem un papildu konsultēšanas un darbaudzināšanas pakalpojumi.”
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/16 |
Komisijas paziņojumi (dalības noteikumi)
2013/C 373/03
Paziņojums par darbību “Ātrākais ceļs uz inovāciju”
“Komisija plāno nodrošināt pienācīgu pārredzamību pētniecības un inovāciju sabiedrībā attiecībā uz ĀCI (Ātrākais ceļš uz inovāciju), izmantojot informēšanas un komunikācijas darbības, kuras tiks veiktas pirms izmēģinājuma uzaicinājuma 2015. gadā.
Komisija neplāno ex-ante ierobežot ĀCI darbību ilgumu. Izvērtējot priekšlikuma ietekmi, pietiekami tiek ņemti vērā tādi faktori kā laika sensitīvais aspekts un starptautiskās konkurences situācija, lai varētu pieļaut elastību atbilstoši dažādajām īpatnībām lietišķo pētījumu atšķirīgajās nozarēs.
Papildus padziļinātajam novērtējumam, ko veic saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pagaidu izvērtējumu, ĀCI izmēģinājuma projektu pastāvīgi uzraudzīs attiecībā uz visiem praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu, atlasi un finansēšanu ĀCI uzaicinājuma satvarā, sākot no pirmā nošķiršanas datuma 2015. gadā.
Lai izmēģinājuma projekts varētu būt efektīvs un lai nodrošinātu, ka var veikt pienācīgu izvērtēšanu, tam varētu būt nepieciešami līdz pat 100 projektiem.”
Paziņojums par pamatnostādnēm attiecībā uz kritērijiem, programmas “BONUS” īstenošanai
“Attiecībā uz papildu atlīdzību Komisijas nodoms ir nekavējoties izdot norādījumus par kritērijiem tās īstenošanai pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības un izplatīšanas noteikumu pieņemšanas.”
Paziņojums par dalības noteikumu 42. pantu
“Komisijas nodoms ir noteikt dotācijas nolīguma paraugā termiņus attiecībā uz rezultātu aizsardzību, ņemot vērā 7. pamatprogrammas termiņus.”
Paziņojums par plašu pētniecības infrastruktūru tiešo izmaksu aprēķinu
“Reaģējot uz ieinteresēto personu prasībām, Komisija ir apņēmusies precizēt jautājumu par plašu pētniecības infrastruktūru tiešo izmaksu aprēķinu, ievērojot šajā paziņojumā izklāstītās pozīcijas.
Norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” attieksies uz plašu pētniecības infrastruktūru izmaksām ar kopējo vērtību vismaz EUR 20 miljoni noteiktam saņēmējam, kas aprēķināta kā summa, kuru veido individuālo pētniecības infrastruktūru vēsturiskās aktīvu vērtības, kas atspoguļotas šā saņēmēja pēdējā noslēgtajā bilancē pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas dienas vai kas noteiktas, balstoties uz pētniecības infrastruktūru nomas un līzinga izmaksām.
Uz summām, kas mazākas par norādīto robežlielumu, norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, netiks piemēroti. Atsevišķās izmaksu pozīcijas var deklarēt kā tiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar spēkā esošajiem dotācijas nolīguma noteikumiem.
Kopumā kā tiešās izmaksas būs iespējams pieteikt visas tādas izmaksas, kas gan atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, gan ir tieši saistītas ar darbības īstenošanu un tādēļ var tikt tiešā veidā uz to attiecinātas.
Attiecībā uz plašām pētniecības infrastruktūrām, ko izmanto projektam, tās parasti būs kapitalizētās izmaksas un darbības izmaksas.
“Kapitalizētās izmaksas” būs izmaksas, kas rodas, izveidojot un/vai atjaunojot plašo pētniecības infrastruktūru, kā arī atsevišķas izmaksas, kas saistītas ar plašās pētniecības infrastruktūras specifisku remontu un apkopi, kopā ar detaļām vai būtiskām neatņemamām sastāvdaļām.
“Darbības izmaksas” būs izmaksas, kas saņēmējam īpaši rodas, ekspluatējot plašo pētniecības infrastruktūru.
Turpretī dažas izmaksas parasti nevarētu deklarēt kā tiešās izmaksas, bet gan tās tiktu uzskatītas par atlīdzinātām ar netiešo izmaksu vienotu likmi, piem., administrācijas ēku un galvenās mītnes īres, līzinga vai amortizācijas izmaksas.
Ja izmaksas tikai daļēji ir radušās saistībā ar projekta izmaksām, var deklarēt tikai to daļu, kas ir tiešā viedā attiecināmas uz projektu.
Šajā nolūkā saņēmēja mērīšanas sistēmai jānodrošina precīza kvantitatīvā noteikšana attiecībā uz projekta izmaksu patieso vērtību (t. i., norādot reālo patēriņu un/vai izlietojumu attiecībā uz projektu). To var panākt, mērījumus iegūstot no piegādātāja rēķina.
Izmaksu mērījumus kopumā saista ar projektam izmantoto laiku, kam jāatbilst faktiskajām stundām/dienām/mēnešiem, kad pētniecības infrastruktūra izmantota projektam. Kopējam produktīvo stundu/dienu/mēnešu skaitam jāsaskan ar pētniecības infrastruktūras pilnu izmantošanas potenciālu (pilnu kapacitāti). Pilnas kapacitātes aprēķināšana ietvers jebkādu laiku, kurā pētījumu infrastruktūra ir izmantojama, bet netiek izmantota. Tomēr pilnas kapacitātes aprēķināšanā pienācīgi ņems vērā reālus ierobežojumus, piemēram, vienības darba laiku (atvēršana un slēgšana), remonta un apkopes laiku (ieskaitot kalibrēšanu un testēšanu).
Ja izmaksas var tieši izmērīt attiecībā uz pētniecības infrastruktūru, bet ne tieši attiecībā uz projektu tehnisku ierobežojumu dēļ, tad pieņemama alternatīva būs šo izmaksu izmērīšana, izmantojot ar projektu saistītās faktiskās izmantošanas vienības, kurām pievieno precīzas tehniskās specifikācijas un aktuālus datus un kuras nosaka, balstoties uz saņēmēja analītisko izmaksu uzskaites sistēmu.
Izmaksām un to tiešam mērījumam attiecībā uz projektu jābūt pievienotiem pienācīgiem apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj pietiekami izsekot revīzijai.
Saņēmējs var pierādīt tiešo saistību, izmantojot pārliecinošu alternatīvu pierādījumu.
Komisijas dienesti ieteiks labāko praksi attiecībā uz tiešiem mērījumiem un apliecinošiem dokumentiem (piem., kapitalizētajām izmaksām – grāmatvedības pārskati, kam pievienota saņēmēja amortizācijas politika kā tā parasto grāmatvedības principu sastāvdaļa, kas atspoguļo to, kā aprēķināts aktīvu potenciālais izmantojums un ekonomiskā aprite, un pierādījums par to aktuālo izmantošanu projektā; darbības izmaksām – specifisks izcelti marķēts rēķins, kas attiecas uz plašo pētniecības infrastruktūru, līgumu, projekta laiku utt.).
Ja to pieprasīs saņēmējs, kuram ir plašas pētniecības infrastruktūras, un ņemot vērā pieejamos resursus un rentabilitātes principu, Komisija ir gatava veikt ex-ante izvērtējumu attiecībā uz saņēmēja tiešo izmaksu noteikšanas metodiku, veicot to vienkāršā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Šos ex-ante izvērtējumus pilnā apmērā ņem vērā ex-post revīzijās.
Turklāt, lai izvērtētu norādījumu izmantošanu, Komisija izveidos grupu, kas sastāv no attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju pārstāvjiem.
Komisija apstiprina, ka, tiklīdz tiks pieņemti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumi, tā tūlīt pieņems norādījumus par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām.”
Paziņojums par 3. un 4. pantu
“Komisijas nodoms ir iekļaut atsauces uz valsts tiesību aktiem dotācijas nolīgumā attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un konfidencialitāti, lai rastu pareizu līdzsvaru starp dažādām interesēm.”
Paziņojums par 28. pantu
(iespēja piemērot 100 % atlīdzības likmi bezpeļņas juridiskām struktūrām par inovācijas darbībām)
“Komisija atzīmē, ka arī bezpeļņas struktūras var veikt ekonomiskas darbības, kas ir tuvas tirgum un kuru subsidēšana var radīt traucējumus iekšējā tirgū. Tādēļ Komisija ex-ante izvērtēs, vai attaisnotām darbībām ir ekonomisks raksturs, vai tiek efektīvi novērstas ekonomisko darbību šķērssubsīdijas un vai iekšējā tirgū konkurenci negatīvi ietekmē ekonomiski attaisnotu darbību finansēšanas likme, ko neatsver to pozitīvā ietekme”.
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/18 |
Komisijas paziņojums par īpašās programmas 5. panta 7. punktu
2013/C 373/04
“Komisija pauž dziļu nožēlu par 7. punkta iekļaušanu 5. pantā, ar ko ievieš pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā, lai piešķirtu Savienības finansiālo palīdzību projektiem vai projektu daļām, kas izvēlēti pēc katra projektu konkursa, pamatojoties uz darba programmām, kas minētas īpašajā programmā, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Komisija atgādina, ka tā nav ieteikusi šo procedūru jebkurā no nozaru DFS aktiem. Tas bija darīts ar mērķi vienkāršot vienkāršot DFS programmas, lai ieguvēji būtu ES finansējuma saņēmēji. Dotāciju piešķiršanas lēmumu apstiprināšana bez izskatīšanas komitejā paātrinātu procedūru, samazinot laiku līdz dotāciju piešķiršanai projektu virzītājiem un izvairoties no nevajadzīgas birokrātijas un izmaksām. Turklāt Komisija atgādina, ka lēmumi par dotāciju piešķiršanu ir daļa no Komisijas institucionālās prerogatīvas, kas attiecas uz budžeta izpildi, un tādēļ tie nebūtu jāpieņem ar komiteju procedūru.
Komisija arī uzskata, ka šī iekļaušana nevar būt par precedentu attiecībā uz citiem finansēšanas instrumentiem.”
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/19 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta COMP/M.7057 – Suntory/Glaxosmithkline (Ribena & Lucozade Soft Drinks Business))
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 373/05
Komisija 2013. gada 27. novembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:
— |
Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem, |
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7057. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem. |
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/19 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta COMP/M.7044 – Blackstone/Cambourne/Goldman Sachs/Rothesay)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 373/06
Komisija 2013. gada 29. novembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:
— |
Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem, |
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7044. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem. |
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Padome
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/20 |
Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā
2013/C 373/07
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME
To personu ievērībai, kas norādītas pielikumā Padomes Lēmumam 2011/72/KĀDP (1) un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 101/2011 (2) par ierobežojošiem pasākumiem pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, tiek darīta zināma šāda informācija.
Padome paredz grozīt paskaidrojuma rakstus personām, kuras iekļautas pielikuma Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP un I pielikuma Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011 punktos, izņemot 1., 4., 5., 25. un 46. punktu, šādi:
“Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par līdzdalību publisko līdzekļu piesavināšanās veikšanā, ko veikusi valsts amatpersona, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, un par līdzdalību valsts amatpersonas nelikumīgā ietekmēšanā nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai.”
Padome paredz grozīt paskaidrojuma rakstu personai, kura iekļauta pielikuma Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP un I pielikuma Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011 1. punktā, šādi:
“Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par publisko līdzekļu piesavināšanos, ko veikusi valsts amatpersona, par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, un par valsts amatpersonas nelikumīgu ietekmēšanu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai.”
Attiecīgās personas var iesniegt savus komentārus Padomei, kopā ar papildu dokumentiem, līdz 2014. gada 7. janvārim, nosūtot tos uz šādu adresi:
Council of the European Union |
General Secretariat |
DG C 1C |
Rue de la Loi/Wetstraat 175 |
1048 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu |
Visi saņemtie komentāri tiks ņemti vērā, lai Padome atbilstīgi 5. pantam Lēmumā 2011/72/KĀDP un 12. panta 4. punktam Regulā (ES) Nr. 101/2011 varētu regulāri pārskatīt sarakstus.
(1) OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.
(2) OV L 31, 5.2.2011., 1. lpp.
Eiropas Komisija
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/22 |
Euro maiņas kurss (1)
2013. gada 19. decembris
2013/C 373/08
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3667 |
JPY |
Japānas jena |
142,55 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4600 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,83490 |
SEK |
Zviedrijas krona |
8,9539 |
CHF |
Šveices franks |
1,2261 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,3830 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
27,657 |
HUF |
Ungārijas forints |
299,38 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7028 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1739 |
RON |
Rumānijas leja |
4,4813 |
TRY |
Turcijas lira |
2,8338 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,5445 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4650 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,5964 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,6715 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,7313 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 449,92 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
14,1911 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
8,3011 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,6358 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
16 525,38 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,4770 |
PHP |
Filipīnu peso |
60,793 |
RUB |
Krievijas rublis |
44,9955 |
THB |
Taizemes bāts |
44,370 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
3,2112 |
MXN |
Meksikas peso |
17,7312 |
INR |
Indijas rūpija |
85,2490 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/23 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2013. gada 12. decembris),
ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi
2013/C 373/09
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2013. gada 3 decembra Lēmumu 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam (1)“Apvārsnis 2020”, un jo īpaši tā 6. panta 1. un 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu rīcības un darbību nepārtrauktību, kuras veic saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/972/EK (2), Eiropas Pētniecības padomei (“EPP”), kura jāizveido saskaņā ar Lēmumu 2013/743/ES, būtu jāaizstāj un jāturpina tās EPP darbība, kas tika izveidota ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK (3). |
(2) |
Lēmuma 2013/743/ES 6. panta 2. punktā paredzēts, ka EPP ietilpst neatkarīga Zinātniskā padome un īpaši izveidota īstenošanas struktūra. Īpašā īstenošanas struktūra būtu jānodibina kā ārēja struktūra – izpildaģentūra, kas jāizveido ar atsevišķu tiesību aktu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (4). |
(3) |
Zinātniskās padomes sastāvā būtu jāstrādā vispieredzējušākajiem zinātniekiem, inženieriem un pētniekiem. Tās locekļiem nebūtu jāpārstāv ārējas intereses, un tie būtu jāieceļ tādā veidā, lai nodrošinātu Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību. |
(4) |
Lai nodrošinātu, ka īpašā programma tiek laikus īstenota, ar Lēmumu 2007/134/EK izveidotā EPP Zinātniskā padome jau ir noteikusi sākotnējas nostājas saistībā ar pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 2013/743/ES 7. pantu. Minētās sākotnējās nostājas būtu jāapstiprina vai jānoraida Zinātniskajai padomei, kas izveidota ar šo lēmumu. |
(5) |
Būtu jāparedz noteikumi, kas nepieciešami Zinātniskās padomes darbībai. |
(6) |
Būtu jāievieš noteikumi, lai nodrošinātu Zinātniskās padomes un EPP īpašās īstenošanas struktūras sekmīgu sadarbību. |
(7) |
Zinātniskajai padomei vajadzētu būt piekļuvei dokumentiem un datiem, kas ir nepieciešami tās darbam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5). |
(8) |
Lēmumā 2013/743/ES Zinātniskās padomes locekļiem ir paredzētas kompensācijas par viņu veiktajiem uzdevumiem, un šajā nolūkā būtu jāparedz noteikumi. |
(9) |
Lēmums 2007/134/EK būtu jāatceļ, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Eiropas Pētniecības padomes izveide
Ar šo laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Eiropas Pētniecības padomi (“EPP”). Tā aizstāj Eiropas Pētniecības padomi, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK, un turpina tās darbību.
2. pants
Zinātniskās padomes locekļi
1. Zinātniskajā padomē ir EPP priekšsēdētājs un 21 cits loceklis. Ar šo 21 personu, kas minētas I pielikumā, ieceļ Zinātniskās padomes pārējo locekļu amatā uz pilnvaru termiņu, kurš paredzēts minētajā pielikumā.
2. Padomes locekļi pilda pienākumus neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Viņi laikus informē Komisiju par jebkādu interešu konfliktu, kas varētu apdraudēt viņu objektivitāti.
3. Padomes locekļus ieceļ amatā uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus un ko var vienreiz pagarināt. Padomes locekli var iecelt uz termiņu, kas ir īsāks par maksimālo termiņu, lai nodrošinātu padomes locekļu pakāpenisku rotāciju. Padomes locekļi paliek amatā līdz brīdim, kad tos nomaina vai beidzas to pilnvaru termiņš.
4. Pienācīgi pamatotos gadījumos, lai nodrošinātu Zinātniskās padomes integritāti un nepārtrauktību, Komisija pēc savas ierosmes var pārtraukt padomes locekļa pilnvaru termiņu.
3. pants
Zinātniskās padomes darbība
1. Zinātniskā padome pieņem savu reglamentu un rīcības kodeksu, kas attiecas uz konfidencialitāti, interešu konfliktu un personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.
2. Zinātniskā padome tiekas plenārsēdēs tik bieži, cik vajadzīgs tās darbam. EPP tīmekļa vietnē publicē plenārsēžu protokolu kopsavilkumus.
3. Priekšsēdētājs var nolemt rīkot slēgtas sēdes saskaņā ar Zinātniskās padomes reglamentu.
4. Zinātniskā padome no tās locekļu vidus var izveidot pastāvīgās komitejas, darba grupas un citas struktūras, lai pildītu īpašus Zinātniskās padomes uzdevumus.
5. Ar šo lēmumu izveidotā Zinātniskā padome uzreiz pēc tās izveides apstiprina vai noraida ar Lēmumu 2007/134/EK izveidotās Zinātniskās padomes sākotnējās nostājas par pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 2013/743/ES 7. pantu.
4. pants
Sadarbība Eiropas Pētniecības padomes ietvaros
Zinātniskā padome un īpašā īstenošanas struktūra nodrošina visu EPP darbību stratēģisko un operatīvo aspektu saskaņotību. EPP priekšsēdētājs, Zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieki un īpašās īstenošanas struktūras direktors rīko regulāras koordinācijas sanāksmes, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību.
5. pants
Piekļuve dokumentiem un datiem
1. Komisija un īpašā īstenošanas struktūra sniedz Zinātniskajai padomei dokumentus, datus un atbalstu, kas vajadzīgs tās darbībai, ļaujot tai darboties autonomi un neatkarīgi, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.
2. Zinātniskās padomes locekļi dokumentus un datus, kas tiem sniegti saskaņā ar 1. punktu, izmanto tikai tādam nolūkam un uzdevumiem, kādiem tie ir sniegti, un viņiem ir pienākums ievērot konfidencialitāti.
3. Zinātniskā padome veic piemērotus organizatoriskus un tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu dokumentu un datu drošību un konfidencialitāti nolūkā novērst datu un dokumentu nesankcionētu izpaušanu vai piekļuvi tiem, to nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, pazaudēšanu vai grozīšanu.
4. Zinātniskās padomes locekļi, vācot, apstrādājot un glabājot personas datus, pievērš pienācīgu uzmanību likumībai, atbilstībai, piemērotībai, pareizībai, nepieciešamībai un laika ierobežojumam.
5. Ja piekļuvi dokumentiem un datiem vai personas datiem nevar piešķirt tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, konfidencialitāti, drošību vai sabiedrības interesēm, Komisija un īpašā īstenošanas struktūra Zinātniskajai padomei rakstveidā iesniedz minētos iemeslus, kā arī jebkādu ar attiecīgo jautājumu saistītu informāciju, kuru tie uzskata par iespējamu sniegt atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem.
6. pants
Kompensācijas pārējiem Zinātniskās padomes locekļiem, kas nav EPP priekšsēdētājs
Noteikumi par honorāriem par to Zinātniskās padomes locekļu veiktajiem uzdevumiem, kuri nav EPP priekšsēdētājs, kā arī par viņu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu ir paredzēti II pielikumā.
7. pants
Atcelšana
Lēmums 2007/134/EK ir atcelts. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.
8. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Briselē, 2013. gada 12. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Máire GEOGHEGAN-QUINN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.
(2) Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/972/EK par Īpašo programmu “Idejas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.).
(3) Komisijas 2007. gada 2. februāra Lēmums 2007/134/EK, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi (OV L 57, 24.2.2007., 14. lpp.).
(4) Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Zinātniskās padomes locekļi
Vārds, uzvārds un iestāde |
Pilnvaru beigu termiņš |
Klaus BOCK, Dānijas Valsts pētniecības fonds |
2016. gada 31. decembris |
Nicholas CANNY, Īrijas Valsts universitāte, Galveja |
2014. gada 31. decembris |
Sierd A.P.L. CLOETINGH, Utrehtas Universitāte |
2015. gada 31. decembris |
Tomasz DIETL, Polijas Zinātņu akadēmija |
2014. gada 31. decembris |
Daniel DOLEV, Jeruzalemes Ebreju universitāte |
2014. gada 31. decembris |
Athene DONALD, Kembridžas Universitāte |
2016. gada 31. decembris |
Barbara ENSOLI, Istituto Superiore di Sanità, Roma |
2016. gada 31. decembris |
Pavel EXNER, Čehijas Zinātņu akadēmija |
2014. gada 31. decembris |
Nuria Sebastian GALLES, Pompeu Fabras Universitāte, Barselona |
2016. gada 31. decembris |
Reinhard GENZEL, Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūts (Max Planck Institute for Extraterrestrial Physics) |
2016. gada 31. decembris |
Carl-Henrik HELDIN, Ludviga Institūts vēža pētniecībai, Upsala |
2014. gada 31. decembris |
Timothy HUNT, Apvienotās Karalistes Vēža pētniecības centrs, Dienvidmimma |
2014. gada 31. decembris |
Matthias KLEINER, Dortmundes Tehniskā universitāte |
2016. gada 31. decembris |
Éva KONDOROSI, Ungārijas Zinātņu akadēmija |
2016. gada 31. decembris |
Mart SAARMA, Helsinku Universitāte |
2014. gada 31. decembris |
Nils Christian STENSETH, Oslo Universitāte |
2017. gada 31. decembris |
Martin STOKHOF, Amsterdamas Universitāte |
2017. gada 31. decembris |
Anna TRAMONTANO, Romas Sapienza universitāte |
2014. gada 31. decembris |
Isabelle VERNOS, Genomiskās regulācijas centrs, Barselona |
2014. gada 31. decembris |
Reinhilde VEUGELERS, Lēvenas Katoļu universitāte |
2016. gada 31. decembris |
Michel WIEVIORKA, Socioloģiskās analīzes un intervences centrs, Parīze |
2017. gada 31. decembris |
II PIELIKUMS
Noteikumi par kompensācijām pārējiem Zinātniskās padomes locekļiem, kas nav EPP priekšsēdētājs, kā minēts 6. pantā
1. |
Īpašā īstenošanas struktūra saskaņā ar līgumu, kurā ietverti 2. līdz 5. punktā paredzētie nosacījumi, maksā honorārus Zinātniskās padomes locekļiem, kas nav EPP priekšsēdētājs, kā arī sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus saistībā ar viņu pienākumu izpildi. |
2. |
Zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieku honorārs ir EUR 3 500 par pilnīgu plenārsēdes apmeklējumu un EUR 1 750 par daļēju plenārsēdes apmeklējumu. |
3. |
Pārējo 1. punktā minēto Zinātniskās padomes locekļu honorārs ir EUR 2 000 par pilnīgu plenārsēdes apmeklējumu un EUR 1 000 par daļēju plenārsēdes apmeklējumu. |
4. |
Maksājumus apstiprina īpašās īstenošanas struktūras direktors vai viņa vietnieks, pamatojoties uz apmeklējumu sarakstu, kuru apstiprinājis EPP priekšsēdētājs un īpašās īstenošanas struktūras direktors vai viņu vietnieki. Apmeklējumu sarakstā norāda, vai katrs padomes loceklis apmeklēja visu plenārsēdi (pilnīgs apmeklējums) vai tikai daļu no tās (daļējs apmeklējums). |
5. |
Attiecībā uz citām sanāksmēm, kas nav plenārsēdes, īpašā īstenošanas struktūra vajadzības gadījumā Zinātniskās padomes locekļiem atlīdzina ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas nepieciešami viņu darbības veikšanai, saskaņā ar viņu līgumu un Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgiem ekspertiem (1). |
6. |
Honorārus maksā un ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz no īpašās programmas, kas izveidota ar Lēmumu 2013/743/ES, darbības budžeta. |
(1) Komisijas Lēmums C(2007) 5858.
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Eiropas Komisija
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/27 |
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA 24/13
ICI sadarbības programma izglītības jomā
Sadarbība augstākās izglītības un profesionālās apmācības jomā starp Eiropas Savienību un Austrāliju, Eiropas Savienību un Japānu, un Eiropas Savienību un Korejas Republiku
2013. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus kopīgiem mobilitātes projektiem (JMP) un kopīgiem zinātniskā grāda ieguves projektiem (JDP)
2013/C 373/10
1. Mērķi un apraksts
Uzaicinājuma vispārējais mērķis ir veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu iedzīvotāju savstarpēju sapratni, tostarp pilnveidot zināšanas par šo valstu valodām, kultūru un iestādēm, kā arī uzlabot augstākās izglītības un profesionālās apmācības kvalitāti, sekmējot līdzsvarotu sadarbību starp ES un partnervalstu augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestādēm.
2. Atbilstīgie pretendenti
Saskaņā ar šo uzaicinājumu pieteikumus finansējumam var iesniegt augstākās izglītības un/vai pēcvidusskolas profesionālās izglītības un apmācības iestāžu konsorciji.
Atbilstīgi ir pretendenti, kas reģistrēti vienā no partnervalstīm vai vienā no Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm.
3. Atbilstīgās darbības
Saskaņā ar šo uzaicinājumu atbilstīgas ir divu veidu darbības – kopīgi mobilitātes projekti un kopīgi zinātniskā grāda ieguves projekti.
Kopīgu mobilitātes projektu (JMP) jomā atbalstu piešķir ES un partnervalsts pēcvidusskolas profesionālās izglītības un apmācības iestāžu vai augstākās izglītības iestāžu konsorcijiem kopīgu studiju programmu un kopīgu profesionālās apmācības programmu īstenošanai un studentu un mācībspēku mobilitātei. Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs finansējuma maksājums, kas paredzēts administrēšanai, kā arī studentu un akadēmisko un administratīvo darbinieku stipendijām. To konsorciju sastāvā, kas iesniedz pieteikumus ICI-ECP kopīgu mobilitātes projektu atbalstam, jābūt vismaz divām pēcvidusskolas profesionālās apmācības vai augstākās izglītības iestādēm no divām dažādām ES dalībvalstīm un vismaz divām šādām partnervalsts iestādēm. Maksimālais JMP projektu ilgums ir 36 mēneši. Īpaša uzmanība tiks veltīta stažēšanās un darba prakses projektiem.
Kopīgu zinātniskā grāda ieguves projektu (JDP) jomā atbalstu piešķir divkāršu/dubultu vai kopīgu zinātniskā grāda ieguves programmu izstrādei un īstenošanai. Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs finansējuma maksājums, kas paredzēts izstrādes darbam un administrēšanai, kā arī studentu un akadēmisko un administratīvo darbinieku stipendijām. To konsorciju sastāvā, kas iesniedz pieteikumus ICI-ECP kopīgu zinātniskā grāda ieguves projektu atbalstam, jābūt vismaz divām augstākās izglītības iestādēm no divām dažādām ES dalībvalstīm un vismaz divām šādām partnervalsts iestādēm. Maksimālais JDP projektu ilgums ir 48 mēneši. Īpaša uzmanība tiks veltīta pieteikumiem kopīgu zinātniskā grāda ieguves projektu atbalstam.
Paredzēts, ka darbības jāsāk 2014. gada oktobrī.
4. Piešķiršanas kritēriji
A. |
Attiecīgā projekta nozīmīgums ES un partnervalstu attiecībām un devums kvalitātes un izcilības jomā (20 %), ko nosaka, ņemot vērā:
|
B. |
Projekta īstenošanas kvalitāte (80 %), ko nosaka, ņemot vērā:
|
5. Budžets
Pieejamais ES budžets ir aptuveni EUR 2,2 miljoni. Līdzīgu finansējumu nodrošinās partnervalstis saskaņā ar katrā valstī noteikto kārtību (1).
Maksimālais ES piešķirtā finansējuma apmērs būs EUR 350 000 četrus gadus ilgam JDP projektam, kurā iesaistītas divas vai vairākas ES mācību iestādes, un EUR 190 000 trīs gadus ilgam JMP projektam, kurā iesaistītas divas ES iestādes, vai arī EUR 197 500 trīs gadus ilgam JMP projektam, kurā iesaistītas trīs vai vairākas ES iestādes.
6. Pieteikumu iesniegšanas termiņš
Pieteikumi jāiesniedz gan ES, gan projekta īstenošanas iestādēm Austrālijā (Austrālijas valdība – izglītības departamentam (Australian Government – Department of Education), Japānā (Japānas Studentu pakalpojumu organizācijai (Japan Student Services Organisation – JASSO)), un Korejas Republikā (Korejas Valsts pētniecības fondam (National Research Foundation of Korea – NRF)).
Pieteikumi ES vadošās iestādes vārdā jānosūta Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai ne vēlāk kā līdz 2014. gada 15. maijam. Pieteikumi, kuru pasta zīmogā būs vēlāks datums, netiks izskatīti. Pieteikumi jāsūta uz šādu adresi:
The Education, Audiovisual and Culture Executive Agency |
EU-ICI ECP Call for proposals 24/13 |
BOUR 02/17 |
Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1 |
1049 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
Pieteikumi no ES, ko iesniedz ES vadošās iestādes vārdā, jāiesniedz uz pareizas, pilnībā aizpildītas un datētas veidlapas, ko parakstījusi persona, kam ir pilnvaras uzņemties juridiskas saistības pretendenta organizācijas vārdā.
Pieteikumi no Austrālijas un pavaddokumenti jānosūta reģistrētā vēstulē uz šādu adresi:
The Director, Strategic Policy, Europe & Americas |
International and Infrastructure Group |
Department Education |
GPO Box 9880 |
Canberra ACT 2601 |
AUSTRALIA |
Pieteikumi no Japānas un pavaddokumenti jānosūta reģistrētā vēstulē uz šādu adresi:
Tetsuya Yamamoto |
Director |
Student Exchange Support Division |
Student Exchange Department |
Japan Student Services Organisation (JASSO) |
2-2-1 Aomi, Koto-ku |
Tokyo 135-8630 |
JAPAN |
Pieteikumi no Korejas: https://ernd.nrf.re.kr/index.do
7. Papildu informācija
Norādījumi un pieteikuma veidlapas ir pieejamas tīmekļa vietnē
http://eacea.ec.europa.eu/bilateral_cooperation/eu_ici_ecp/index_en.php
Pieteikumi jāiesniedz, izmantojot paredzēto veidlapu, un tajos jābūt iekļautiem visiem pielikumiem un prasītajai informācijai.
(1) Kopīgo projektu finansējuma apmēru noteiks, ņemot vērā attiecīgās partnervalsts pieejamo budžetu.
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/30 |
Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām
2013/C 373/11
Tā kā pēc publicētā paziņojuma par gaidāmajām termiņa beigām (1) netika iesniegts neviens pienācīgi pamatots pārskatīšanas pieprasījums, Komisija paziņo, ka drīz beigsies turpmāk minētā antidempinga pasākuma piemērošanas termiņš.
Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2).
Ražojums |
Izcelsmes vai eksportētāja(-as) valsts(-is) |
Pasākumi |
Atsauce |
Termiņa beigu datums (3) |
Sintētiskās šķiedras troses |
Indija |
Antidempinga maksājums |
Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1242/2010 (OV L 338, 22.12.2010., 10. lpp.) |
23.12.2013. |
(1) OV C 85, 23.3.2013., 14. lpp.
(2) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(3) Pasākuma piemērošanas termiņš beidzas šajā ailē minētās dienas pusnaktī.
20.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 373/31 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta COMP/M.7078 – Santander Customer Finance/El Corte Inglés/Financier El Corte Inglés)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 373/12
1. |
Komisija 2013. gada 13. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Santander Customer Finance SA (“SCF”, Spānija), kas pieder Santander Group un El Corte Inglés SA (“ECI”, Spānija), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu kontroli pār Financiera El Corte Inglés E.F.C., SA (“FECI”, Spānija), iegādājoties tā akcijas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7078 – Santander Customer Finance/El Corte Inglés/Financier El Corte Inglés uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).