ISSN 1977-0952
doi:10.3000/19770952.C_2013.371.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 371
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
56. sējums
2013. gada 18. decembris
|
ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.371.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
56. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi |
|
|
|
ATZINUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
2013/C 371/01 |
Padomes atzinums (2013. gada 10. decembris) par Maltas ekonomiskās partnerības programmu |
|
|
2013/C 371/02 |
Padomes atzinums (2013. gada 10. decembris) par Nīderlandes ekonomiskās partnerības programmu |
|
|
II Informācija |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2013/C 371/03 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2013/C 371/04 |
||
|
2013/C 371/05 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/25/EK īstenošanu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem) ( 1 ) |
|
|
|
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
2013/C 371/06 |
|
|
V Atzinumi |
|
|
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2013/C 371/07 |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
ATZINUMI
Padome
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/1 |
PADOMES ATZINUMS
(2013. gada 10. decembris)
par Maltas ekonomiskās partnerības programmu
(2013/C 371/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (1) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā. |
|
(2) |
Regulā (ES) Nr. 473/2013 ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas. |
|
(3) |
Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta detalizēta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām. |
|
(4) |
Padome 2013. gada 21. jūnijā pieņēma Lēmumu 2013/319/ES (2), ar ko uz Maltu attiecināja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Attiecīgi Maltai tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu. |
|
(5) |
2013. gada 1. oktobrī, ievērojot Regulā (ES) Nr. 473/2013 noteikto termiņu, Malta Komisijai un Padomei iesniedza ekonomiskās partnerības programmu, kurā aprakstītas strukturālās reformas ar mērķi stiprināt publiskās finanses un vispārīgāk – ievērot konkrētajai valstij adresētos ieteikumus (KVAI) Padomes 9. jūlija ieteikumus (3), kas Maltai sniegti 2013. gada 9. jūlijā ieteikumā (“Padomes 2013. gada 9. jūlija ieteikums”). Attiecīgos politikas virzienus var sagrupēt pa šādiem mērķiem: i) nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju (1., 2. un 4. KVAI), ii) veicināt valsts administrācijas efektivitāti (2. un 5. KVAI), iii) palielināt potenciālo izlaidi, līdztekus sekmējot konkurētspēju un ekonomikas diversifikāciju un līdzsvarotību (2., 3. un 4. KVAI), un iv) nodrošināt finansiālo stabilitāti (5. KVAI). |
|
(6) |
Maltas ieplānotie strukturālie pasākumi fiskālajā jomā ir šādi: i) reformēt fiskālo regulējumu, ii) pārskatīt izdevumus ministriju līmenī, iii) turpināt pensiju reformu, ieviešot pensiju trešo līmeni, iv) veikt pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, v) pārstrukturēt valsts uzņēmumus, vi) celt valsts pārvaldes efektivitāti un vii) pakāpeniski pārvirzīt nodokļu slogu no tiešajiem uz netiešajiem nodokļiem. Šo pasākumu kopums ir visumā adekvāts, un paredzams, ka tie veicinās valsts finanšu stiprināšanu. Tomēr dažās jomās šķiet nepieciešami papildu pasākumi, piemēram, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. |
|
(7) |
Fiskālā regulējuma reforma ir adekvāta, un paredzams, ka tā nostiprinās fiskālo pārvaldību un palīdzēs ierobežot fiskālās novirzes. Sagaidāms, ka neatkarīgas fiskālās padomes iecelšana sekmēs Maltas publisko finanšu pastiprinātu uzraudzību un plānošanu. Tomēr šī reforma vēl nav apstiprināta parlamentā. |
|
(8) |
Pašlaik notiekošais izdevumu pārskats, kura mērķis ir apzināt iespējamos izdevumu ietaupījumus un padarīt publiskos izdevumus efektīvākus, var nodrošināt, pirmkārt, izdevumu pieauguma mazināšanos un, otrkārt, sekmēt izaugsmi veicinošo izdevumu lielāku īpatsvaru. |
|
(9) |
Pensiju trešā līmeņa ieviešana varētu palielināt pensiju sistēmas adekvātumu, taču nepalīdzētu veicināt tās ilgtspēju. Šķiet, ka netiek izskatīta iespēja veikt nevienu no pārējiem Maltai 2. KVAI ieteiktajiem pasākumiem, proti, paātrināt likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšanu un palielināt faktisko pensionēšanās vecumu. |
|
(10) |
Paredzams, ka plānotie pasākumi, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, palielinās sistēmas efektivitāti un piemērotību. Tomēr tajā pašā laikā šie pasākumi var veicināt valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu lielāku pieprasījumu un izmantojumu. Tā kā nav sīkākas informācijas par šiem pasākumiem, nav iespējams noteikt, kādā mērā šī reforma spētu ilgtermiņā mazināt spiedienu uz valsts izdevumiem. |
|
(11) |
Pārstrukturējot tādus valsts uzņēmumus kā nacionālā aviokompānija Air Malta un enerģētikas uzņēmums Enemalta, varētu uzlaboties to finanšu rādītāji un attiecīgi samazināties neparedzētu izdevumu saistības, kas jāsedz no valsts finansēm. Īpaši jāatzīmē politikas pasākumi enerģētikas nozarē – galvenā enerģijas piegādātāja Enemalta valsts garantētā parāda apjoms ir aptuveni 10 % no IKP. Turklāt paredzams, ka šāda pārstrukturēšana samazinātu nepieciešamību pēc turpmākām valsts subsīdijām. |
|
(12) |
Iestādes ir norādījušas gan īstenošanā esošus, gan jaunus pasākumus, ar kuriem tiktu palielināta valsts pārvaldes spēja nodrošināt nodokļu saistību izpildi un samazināt nodokļu nemaksāšanu. Turklāt programmā ir ietverti pasākumi, ar kuriem tiktu samazināts publiskā iepirkuma procedūru ilgums un palielināta to efektivitāte. |
|
(13) |
Pakāpeniskā uzsvara pārvirze no tiešajiem uz netiešajiem nodokļiem varētu veicināt darbavietu izveidi un palielināt nodokļu sistēmas izaugsmi veicinošo efektu. Tomēr šī uzsvara pārvirze ir aprakstīta ļoti vispārīgi, nenorādot konkrētas detaļas. Turklāt joprojām nav plānu, kā uzņēmumu nodokļu jomā mazināt parāda veidošanas stimulus. |
|
(14) |
Ekonomiskās partnerības programmā ir ietverti arī dažādi nefiskāli strukturālie pasākumi, kuri kopumā ir vērsti uz šai valstij 2013. gadā adresēto ieteikumu ievērošanu. Politikas plānu vidū ir tiesu sistēmas vispusīgas reformas un enerģijas avotu dažādošana. Šķiet, ka šie pasākumi sekmē attīstību pareizajā virzienā, un paredzams, ka tie veicinās izaugsmi un darbavietu radīšanu Maltā, līdztekus nodrošinot arī finanšu stabilitāti. Neraugoties uz to, pārsvarā tie vēl ir tikai izstrādes stadijā, un sniegtā informācija bieži ir ierobežota. Tāpēc tad, kad politikas plāni būs konkretizēti un to īstenošana pavirzījusies uz priekšu, būs nepieciešama papildu analīze par šo politikas plānu ietekmi un to devumu 2013. gada KVAI norādīto jautājumu risināšanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.
Maltas ekonomiskās partnerības programmā, kura Komisijai un Padomei iesniegta 2013. gada 1. oktobrī, ir ietverts strukturālo reformu kopums fiskālajā jomā, kas ir daļēji atbilstīgs, lai sekmētu stabilas fiskālās pozīcijas sasniegšanu. Konkrētāk, ekonomiskās partnerības programmā ir paredzēts turpināt darbu pie fiskālajām un nefiskālajām reformām, kas bija iekļautas 2013. gada valsts reformu programmā un stabilitātes programmā, un ir pievienoti politikas plāni ar mērķi padarīt valsts izdevumus efektīvākus, stiprināt valsts pārvaldi un pārstrukturēt valstij piederošos uzņēmumus. Tomēr kopumā visas reformas ir izstrādes stadijā, un saglabājas riski saistībā ar to pieņemšanu un īstenošanu. Turklāt daži KVAI vēl nav pilnībā ievēroti, proti, attiecībā uz parāda veidošanas stimuliem uzņēmumu nodokļu jomā no 1. KVAI un publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā no 2. KVAI. Tāpēc Malta tiek aicināta nākamajā valsts reformu programmā un stabilitātes programmā iesniegt papildu informāciju par plānoto reformu īstenošanu, līdztekus apsverot papildu pasākumus, kas būtu svarīgi publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Komisija un Padome reformu īstenošanu uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros.
Briselē, 2013. gada 10. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
R. ŠADŽIUS
(1) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
(2) Padomes Lēmums 2013/319/ES (2013. gada 21. jūnijs) par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā (OV L 173, 26.6.2013., 52. lpp.).
(3) Padomes Ieteikums (2013. gada 9. jūlijs) par Maltas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam (OV C 217, 30.7.2013., 59. lpp.).
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/4 |
PADOMES ATZINUMS
(2013. gada 10. decembris)
par Nīderlandes ekonomiskās partnerības programmu
(2013/C 371/02)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (1) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā. |
|
(2) |
Regulā (ES) Nr. 473/2013 ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas. |
|
(3) |
Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta detalizēta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām. |
|
(4) |
Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, ar ko uz Nīderlandi attiecināja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu. Attiecīgi Nīderlandei tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu. |
|
(5) |
2013. gada 30. septembrī, ievērojot Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. panta 3. punktā un 17. panta 2. punktā noteikto termiņu, Nīderlande Komisijai un Padomei iesniedza ekonomiskās partnerības programmu, kurā jo īpaši aprakstītas strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums (“KVAI”)) (1. KVAI). Ekonomiskās partnerības programmā ir ietverti arī pasākumi, kas vērsti uz to, lai īstenotu visus konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome Nīderlandei nosūtīja 2013. gada 9. jūlijā: ierobežot parādus un ar tiem saistītos riskus mājokļu iegādes tirgū; veicināt apgrozību mājokļu iegādes tirgū, uzlabot subsidētā īres sektora darbību un sadales procedūras; veicināt privātā īres sektora attīstību (2. KVAI); uzlabot pensiju fondu finanšu uzraudzību, rodot labāku samēru starp riskiem un mērķiem, tostarp vairāku paaudžu perspektīvā; pazemināt aroda pensiju gada uzkrāšanas likmi, ņemot vērā uzkrāšanas perioda pagarināšanos saistībā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu; uzlabot vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināmību; pārskatīt ilgstošās aprūpes sistēmu (3. KVAI); palielināt ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni un veicināt statusa maiņu darba tirgū (4. KVAI). Papildus 2014. gadā un turpmākajos gados plānotajiem papildu konsolidācijas pasākumiem, kuri iekļauti Nīderlandes budžeta plāna projektā, jauni strukturālie pasākumi fiskālajā jomā, kas uzskaitīti ekonomiskās partnerības programmā, paredz budžeta noteikumu stingrāku tvērumu attiecībā uz pārvaldes struktūrām, kas ir zem valsts līmeņa. Ekonomiskās partnerības programmā uzskaitītie pasākumi, kas attiecas uz 2. un 4. KVAI, lielā mērā jau bija sākti pirms jaunāko KVAI paziņošanas. |
|
(6) |
Nīderlandes ieplānotie strukturālie pasākumi fiskālajā jomā jo īpaši attiecas uz fiskālo noteikumu kodifikāciju kopā ar stingrāku tvērumu attiecībā uz pārvaldes struktūrām, kuras ir zem valsts līmeņa, tādējādi palīdzot stiprināt valsts fiskālo regulējumu. Paredzams, ka apvienojumā ar 2014. gada budžeta plāna projektā ietvertajiem papildu fiskālās konsolidācijas pasākumiem tie sekmēs pārmērīgā budžeta deficīta noturīgu novēršanu un virzību uz budžeta strukturālās bilances vidēja termiņa mērķi. |
|
(7) |
Paredzams, ka ar mājokļu tirgus darbības uzlabošanas pasākumiem pakāpeniski tiks samazinātas mājokļu iegādes aizņēmumu subsīdijas un saistību neizpildes riski, kuriem valdība ir pakļauta valsts hipotēku garantiju shēmas dēļ. Īpašumtiesību nodošanas nodokļa pazemināšana nozīmē, ka valsts zaudēs attiecīgos fiskālos ieņēmumus, taču gaidāms, ka mājokļu tirgū tādējādi uzlabosies pieprasījuma un piedāvājuma samērs un kapitāla sadale. Svarīgākie no šiem pasākumiem jau bija ieskicēti valsts reformu programmā. Šķiet, ka šie pasākumi sekmē attīstību pareizajā virzienā, taču tie būtu jāuzrauga un, iespējams, jāpielāgo, lai nodrošinātu to piemērotību, ievērojot attiecīgo KVAI (2. KVAI). |
|
(8) |
Paredzams, ka ar pensiju fondu darbības uzlabošanas pasākumiem tiks samazinātas pensiju sistēmai nepieciešamās fiskālās subsīdijas un līdztekus tiks uzlabota vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināmība. Sagaidāms, ka šie pasākumi palielinās ilgstošās aprūpes sistēmas efektivitāti, ja tiks reāli sasniegti prognozētie rezultāti, kas attiecīgi veicinātu fiskālo stabilitāti. Tomēr joprojām saglabājas riski, kas saistīti ar īstenošanas konkrētajiem aspektiem un ietekmi uz ekonomiku un budžetu, kā arī ar ietekmi uz faktiskajām pensiju iemaksām. Tā kā šie pasākumi vēl ir ieviešanas stadijā, būs nepieciešama papildu analīze par politikas plānu ietekmi un to devumu fiskālās stabilitātes jautājuma risināšanā. |
|
(9) |
Ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeņa palielināšanas pasākumi ietver izmaiņas attiecībā uz nodokļa atlaižu pārnesamību un dažāda veida pabalstu, tostarp bezdarbnieka pabalstu, reformas. Kopumā gaidāms, ka arī šie pasākumi pozitīvi ietekmēs budžeta bilanci. Tomēr šos pasākumus ir plānots ieviest pakāpeniski un lēni, kas cita starpā izriet no līgumiem ar sociālajiem partneriem par to īstenošanu. Svarīgākie no šiem pasākumiem jau bija ieskicēti valsts reformu programmā. Pasākumu ātrāka īstenošana nodrošinātu darba tirgus labāku darbību un veicinātu ekonomikas izaugsmi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.
Nīderlandes ekonomiskās partnerības programmā, kura Komisijai un Padomei iesniegta 2013. gada 30. septembrī, ir ietverts visumā atbilstīgs strukturālo reformu kopums fiskālajā jomā, kas sekmētu pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Konkrētāk, ekonomiskās partnerības programmā ir vēlreiz apliecinātas jaunākajā valsts reformu programmā iekļautās apņemšanās veikt reformas un sniegta papildu informācija par dažu šo pasākumu īstenošanu kopš minētās programmas iesniegšanas un par uzraudzības grafiku. Ievērojot valstij adresēto ieteikumu par darba tirgu, plānoto pasākumu īstenošanas grafiks, šķiet, ir veids, kā novilcināt galveno reformu ieviešanu šajā jomā. Kaut arī par visiem pasākumiem ir sniegta sīka informācija, ekonomiskās partnerības programmā trūkst informācijas par šo pasākumu īstenošanas konkrētajām problēmām un riskiem. Tāpēc Nīderlande tiek aicināta nākamajā valsts reformu programmā un stabilitātes programmā iesniegt papildu informāciju par plānoto reformu īstenošanu un nodrošināt virzību uz valstij Eiropas pusgada ietvaros adresēto ieteikumu ievērošanu. Komisija un Padome reformu īstenošanu uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros.
Briselē, 2013. gada 10. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
R. ŠADŽIUS
(1) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
II Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/6 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2013/C 371/03)
|
Lēmuma pieņemšanas datums |
19.12.2012. |
|||||
|
Atbalsts Nr. |
SA.34405 (12/N) |
|||||
|
Dalībvalsts |
Grieķija |
|||||
|
Reģions |
— |
107. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
||||
|
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
JESSICA Holding Fund Greece (JHFG) |
|||||
|
Juridiskais pamats |
Regulation (EC) No 1080/2006, ERDF Regulation, Regulation (EC) No 1828/2006, Regulation (EC) No 1083/2006, General Regulation, the Funding Agreement between EIB and the Hellenic Republic as of 1.7.2010, 3.1.3 Joint Ministerial Decision No 35996/EYS 5362, as amended by the Ministerial Decision No 44915/ΕΥs 6091 (Government Gazette B’ 1607/4.10.2010) and in force today |
|||||
|
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
|
Mērķis |
Ilgtspējīga pilsētattīstība |
|||||
|
Atbalsta veids |
Atvieglotie aizdevumi, citi līdzdalības veidi pamatkapitālā, procentu subsīdija – darījumi bez tirgus nosacījumiem |
|||||
|
Budžets |
Kopējais budžets: EUR 258 (miljonos) |
|||||
|
Atbalsta intensitāte |
70 % |
|||||
|
Atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2025. |
|||||
|
Tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|||||
|
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
|
Cita informācija |
— |
|||||
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
|
Lēmuma pieņemšanas datums |
19.12.2012. |
|||||
|
Atbalsts Nr. |
SA.35040 (12/N) |
|||||
|
Dalībvalsts |
Bulgārija |
|||||
|
Reģions |
— |
107. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
||||
|
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Схема JESSICA България |
|||||
|
Juridiskais pamats |
Оперативна програма „Регионално развитие 2007—2013“ (ОПРР) на България, одобрена с Решение на Комисията № 5440/5.11.2007 г., с измененията към него. Финансовото споразумение между правителството на Република България и ЕИБ от 29 юли 2010 г. за създаване на ХФ JESSICA за България и Оперативното споразумение между ЕИБ и ФГР Закон за регионалното развитие Закон за устройство на територията Закон за устройство на територията и строителните дейности в Столична община Закон за административно-териториалното устройство на Република България Регламент (ЕО) № 1083/2006 на Съвета от 11 юли 2006 г. Регламент (ЕО) № 1828/2006 на Комисията от 8 декември 2006 г. Регламент (ЕО) № 1080/2006 на Европейския парламент и на Съвета от 5 юли 2006 г. |
|||||
|
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
|
Mērķis |
Ilgtspējīga pilsētattīstība |
|||||
|
Atbalsta veids |
Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā, garantija, atvieglotie aizdevumi – darījumi bez tirgus nosacījumiem |
|||||
|
Budžets |
Kopējais budžets: BGN 64,54 (miljonos) |
|||||
|
Atbalsta intensitāte |
— |
|||||
|
Atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2025. |
|||||
|
Tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|||||
|
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
|
Cita informācija |
— |
|||||
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
|
Lēmuma pieņemšanas datums |
11.9.2012. |
|||||
|
Atbalsts Nr. |
SA.35233 (12/N) |
|||||
|
Dalībvalsts |
Itālija |
|||||
|
Reģions |
Marche |
Jaukti |
||||
|
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Broadband Marche |
|||||
|
Juridiskais pamats |
DLgs 1o agosto 2003, n. 259 «Codice delle Comunicazioni Elettroniche»; DLgs 7 marzo 2005 n. 82 «Codice della Pubblica Amministrazione Digitale» Deliberazione consiglio regionale n. 95 del 15 luglio 2008«Piano telematico regionale per lo sviluppo della banda larga» |
|||||
|
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
|
Mērķis |
Reģionālā attīstība, nozares attīstība |
|||||
|
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||
|
Budžets |
|
|||||
|
Atbalsta intensitāte |
60 % |
|||||
|
Atbalsta ilgums |
12.1.2010.–31.12.2015. |
|||||
|
Tautsaimniecības nozares |
Telekomunikācija |
|||||
|
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
|
Cita informācija |
— |
|||||
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
|
Lēmuma pieņemšanas datums |
20.11.2013. |
|||||
|
Atbalsts Nr. |
SA.36366 (13/N) |
|||||
|
Dalībvalsts |
Dānija |
|||||
|
Reģions |
Danmark |
— |
||||
|
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Produktionsstøtte til skrevne medier samt etablering af en innovationspulje |
|||||
|
Juridiskais pamats |
Lov om mediestøtte (proposal presented to the Parliament on 2 October 2013) |
|||||
|
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
|
Mērķis |
Citas jomas |
|||||
|
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||
|
Budžets |
Gada budžets: DKK 400 (miljonos) |
|||||
|
Atbalsta intensitāte |
35 % |
|||||
|
Atbalsta ilgums |
No 1.1.2014. |
|||||
|
Tautsaimniecības nozares |
Laikrakstu izdošana |
|||||
|
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
|
Cita informācija |
— |
|||||
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
|
Lēmuma pieņemšanas datums |
6.11.2013. |
|||||
|
Atbalsts Nr. |
SA.36929 (13/NN) |
|||||
|
Dalībvalsts |
Vācija |
|||||
|
Reģions |
Hessen |
— |
||||
|
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Richtlinien für die Übernahme von Bürgschaften und Garantien durch das Land Hessen für die gewerbliche Wirtschaft — Teil C: Bürgschaften zur Rettung und Umstrukturierung von Unternehmen in Schwierigkeiten |
|||||
|
Juridiskais pamats |
Richtlinien für die Übernahme von Bürgschaften und Garantien durch das Land Hessen für die gewerbliche Wirtschaft |
|||||
|
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
|
Mērķis |
Grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšana |
|||||
|
Atbalsta veids |
Garantija |
|||||
|
Budžets |
|
|||||
|
Atbalsta intensitāte |
90 % |
|||||
|
Atbalsta ilgums |
1.7.2013.–31.12.2015. |
|||||
|
Tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|||||
|
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
|
Cita informācija |
— |
|||||
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/11 |
Euro maiņas kurss (1)
2013. gada 17. decembris
(2013/C 371/04)
1 euro =
|
|
Valūta |
Maiņas kurss |
|
USD |
ASV dolārs |
1,3749 |
|
JPY |
Japānas jena |
141,61 |
|
DKK |
Dānijas krona |
7,4607 |
|
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,84560 |
|
SEK |
Zviedrijas krona |
9,0412 |
|
CHF |
Šveices franks |
1,2206 |
|
ISK |
Islandes krona |
|
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,4600 |
|
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
|
CZK |
Čehijas krona |
27,657 |
|
HUF |
Ungārijas forints |
299,30 |
|
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
|
LVL |
Latvijas lats |
0,7030 |
|
PLN |
Polijas zlots |
4,1790 |
|
RON |
Rumānijas leja |
4,4673 |
|
TRY |
Turcijas lira |
2,8055 |
|
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,5421 |
|
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4557 |
|
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,6595 |
|
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,6626 |
|
SGD |
Singapūras dolārs |
1,7289 |
|
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 448,07 |
|
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
14,2344 |
|
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
8,3477 |
|
HRK |
Horvātijas kuna |
7,6300 |
|
IDR |
Indonēzijas rūpija |
16 471,30 |
|
MYR |
Malaizijas ringits |
4,4714 |
|
PHP |
Filipīnu peso |
60,838 |
|
RUB |
Krievijas rublis |
45,2922 |
|
THB |
Taizemes bāts |
44,165 |
|
BRL |
Brazīlijas reāls |
3,1891 |
|
MXN |
Meksikas peso |
17,7864 |
|
INR |
Indijas rūpija |
85,0840 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/12 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/25/EK īstenošanu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem
(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2013/C 371/05)
|
ESO (1) |
Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments) |
Pirmā publikācija OV |
Aizstātā standarta numurs |
Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
|
CEN |
EN ISO 6185-1:2001 Piepūšamas laivas – 1. daļa: Laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 4,5 kW (ISO 6185-1:2001) |
17.4.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 6185-2:2001 Piepūšamas laivas – 2. daļa: Laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 4,5 kW līdz 15 kW ieskaitot (ISO 6185-2:2001) |
17.4.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 6185-3:2001 Piepūšamas laivas – 3. daļa: Laivas ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu 15 kW un lielāku (ISO 6185-3:2001) |
17.4.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 6185-4:2011 Piepūšamas laivas. 4. daļa: Laivas ar korpusa garumu no 8 m līdz 24 m un ar maksimāli pieļaujamo motora jaudu sākot no 15 kW un lielāku (ISO 6185-4:2011) |
4.1.2012. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 7840:2013 Mazizmēra kuģi. Ugunsdrošas degvielas šļūtenes (ISO 7840:2013) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 7840:2004 2.1. piezīme |
24.7.2014. |
|
CEN |
EN ISO 8099:2000 Mazizmēra kuģi – Notekūdeņu savākšanas sistēmas (ISO 8099:2000) |
11.5.2001. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 8469:2013 Mazizmēra kuģi. Ugunsnedrošas degvielas šļūtenes (ISO 8469:2013) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 8469:2006 2.1. piezīme |
24.7.2014. |
|
CEN |
EN ISO 8665:2006 Mazizmēra kuģi – Kuģu dzinēji un barošanas sistēmas – Jaudas mērījumi un deklarācijas (ISO 8665:2006) |
16.9.2006. |
EN ISO 8665:1995 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2006.) |
|
CEN |
EN ISO 8666:2002 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Pamatdati (ISO 8666:2002) |
20.5.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 8847:2004 Mazizmēra kuģi – Stūres ierīces – Kabeļu un trīšu sistēmas (ISO 8847:2004) |
8.1.2005. |
EN 28847:1989 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2004.) |
|
EN ISO 8847:2004/AC:2005 |
14.3.2006. |
|
|
|
|
CEN |
EN ISO 8849:2003 Mazizmēra kuģi – Kuģu tilpņu sūkņi ar līdzstrāvas elektropiedziņu (ISO 8849:2003) |
8.1.2005. |
EN 28849:1993 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.2004.) |
|
CEN |
EN ISO 9093-1:1997 Mazizmēra kuģi – Kingstoni un caur korpusu izejoši fitingi – 1. daļa: Metāla armatūra (ISO 9093-1:1994) |
11.5.2001. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 9093-2:2002 Mazizmēra kuģi – Kingstoni un caur korpusu izejoši fitingi – 2. daļa: Nemetāla armatūra (ISO 9093-2:2002) |
3.4.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 9094-1:2003 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Ugunsdrošība. 1. daļa: Kuģošanas līdzekļi ar korpusa garumu līdz un ieskaitot 15 m (ISO 9094-1:2003) |
12.7.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 9094-2:2002 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Ugunsdrošība. 2. daļa: Kuģošanas līdzekļi ar korpusa garumu virs 15 m (ISO 9094-2:2002) |
20.5.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 9097:1994 Mazizmēra kuģi – Elektriskie ventilatori (ISO 9097:1991) |
25.2.1998. |
|
|
|
EN ISO 9097:1994/A1:2000 |
11.5.2001. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.) |
|
|
CEN |
EN ISO 10087:2006 Mazizmēra kuģi – Kuģu identifikācija – Kodēšanas sistēma (ISO 10087:2006) |
13.5.2006. |
EN ISO 10087:1996 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.2006.) |
|
CEN |
EN ISO 10088:2013 Mazizmēra kuģi. Iebūvētās degvielas sistēmas un tvertnes (ISO 10088:2013) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10088:2009 2.1. piezīme |
28.8.2014. |
|
CEN |
EN ISO 10133:2012 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Elektrosistēmas. Sevišķi zema sprieguma līdzstrāvas ierīces (ISO 10133:2012) |
13.3.2013. |
EN ISO 10133:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.6.2013.) |
|
CEN |
EN ISO 10239:2008 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Sašķidrināto naftas gāzu (LPG) sistēmas (ISO 10239:2008) |
30.4.2008. |
EN ISO 10239:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2008.) |
|
CEN |
EN ISO 10240:2004 Mazizmēra kuģi – Īpašnieka rokasgrāmata (ISO 10240:2004) |
3.5.2005. |
EN ISO 10240:1996 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 10592:1995 Mazizmēra kuģi – Hidrauliskās stūres sistēmas (ISO 10592:1994) |
25.2.1998. |
|
|
|
EN ISO 10592:1995/A1:2000 |
11.5.2001. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.) |
|
|
CEN |
EN ISO 11105:1997 Mazizmēra kuģi – Benzīna dzinēja un/vai benzīna tvertnes nodalījumu ventilācija (ISO 11105:1997) |
18.12.1997. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 11192:2005 Mazizmēra kuģi – Grafiskie simboli (ISO 11192:2005) |
14.3.2006. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 11547:1995 Mazizmēra kuģi – Aizsardzība pret iedarbināšanu zem slodzes (ISO 11547:1994) |
18.12.1997. |
|
|
|
EN ISO 11547:1995/A1:2000 |
11.5.2001. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.) |
|
|
CEN |
EN ISO 11591:2011 Mazizmēra motorizēti kuģošanas līdzekļi. Redzes lauks, atrodoties pie stūres rata (ISO 11591:2011) |
4.1.2012. |
EN ISO 11591:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2012.) |
|
CEN |
EN ISO 11592:2001 Mazizmēra kuģi, kuru korpuss ir īsāks par 8 m – Maksimālā dzinējspēka noteikšana (ISO 11592:2001) |
6.3.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 11812:2001 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Ūdensnecaurlaidīgie kokpiti un ātras noteces kokpiti (ISO 11812:2001) |
17.4.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-1:2000 Mazizmēra kuģi – Korpusa uzbūve un sastāvdaļas – 1. daļa: Materiāli: Termoreaktīvie sveķi (plastmasas), stiklšķiedras stiegrojums, etalonlamināts (ISO 12215-1:2000) |
11.5.2001. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-2:2002 Mazizmēra kuģi – Korpusa uzbūve un sastāvdaļas – 2. daļa: Materiāli: Serdes materiāli sendvičtipa konstrukcijām, pildmateriāli (ISO 12215-2:2002) |
1.10.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-3:2002 Mazizmēra kuģi – Korpusa uzbūve un sastāvdaļas – 3. daļa: Materiāli: Tērauds, alumīnija sakausējumi, kokmateriāli, citi materiāli (ISO 12215-3:2002) |
1.10.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-4:2002 Mazizmēra kuģi – Korpusa uzbūve un sastāvdaļas – 4. daļa: Darbnīca un ražošana (ISO 12215-4:2002) |
1.10.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-5:2008 Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas. 5. daļa: Kā noteikt aplēses spiedienu vienkorpusa peldlīdzekļiem, aplēses spriegumu un sastāvdaļu izmērus (ISO 12215-5:2008) |
3.12.2008. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-6:2008 Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas. 6. daļa: Struktūrshēma un detaļas (ISO 12215-6:2008) |
3.12.2008. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-8:2009 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas. 8. daļa: Stūres (ISO 12215-8:2009) |
17.4.2010. |
|
|
|
EN ISO 12215-8:2009/AC:2010 |
11.11.2010. |
|
|
|
|
CEN |
EN ISO 12215-9:2012 Mazizmēra kuģi. Korpusa uzbūve un sastāvdaļas. 9. daļa: Burukuģu izvirzītās daļas (ISO 12215-9:2012) |
15.8.2012. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12216:2002 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Logi, iluminatori, lūkas, vētras vāki un durvis. Stiprības un ūdensnecaurlaidības prasības (ISO 12216:2002) |
19.12.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 12217-1:2013 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana. 1. daļa: Kuģi (izņemot burukuģus) ar korpusa garumu lielāku vai vienādu ar 6 m (ISO 12217-1:2013) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 12217-1:2002 2.1. piezīme |
Šīs publikācijas datums |
|
CEN |
EN ISO 12217-3:2013 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Noturības un peldamības novērtēšana un kategorizēšana. 3. daļa: Kuģošanas līdzekļi ar korpusa garumu mazāku par 6 m (ISO 12217-3:2013) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 12217-3:2002 2.1. piezīme |
Šīs publikācijas datums |
|
CEN |
EN ISO 13297:2012 Mazizmēra kuģi. Elektrosistēmas. Maiņstrāvas ierīces (ISO 13297:2012) |
13.3.2013. |
EN ISO 13297:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.5.2013.) |
|
CEN |
EN ISO 13590:2003 Mazizmēra kuģi – Ūdensmotocikli – Uzbūves un sistēmu uzstādīšanas prasības (ISO 13590:2003) |
8.1.2005. |
|
|
|
EN ISO 13590:2003/AC:2004 |
3.5.2005. |
|
|
|
|
CEN |
EN ISO 13929:2001 Mazizmēra kuģi – Stūres ierīces – Piedziņas sistēmas (ISO 13929:2001) |
6.3.2002. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 14509-1:2008 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā. 1. daļa: Mērījumi ar garāmbraucienu metodi (ISO 14509-1:2008) |
4.3.2009. |
EN ISO 14509:2000 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.2009.) |
|
CEN |
EN ISO 14509-2:2006 Mazizmēra kuģi – Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā – 2. daļa: Trokšņainības novērtēšana pēc mērījumiem ar etalonkuģi (ISO 14509-2:2006) |
19.7.2007. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 14509-3:2009 Mazizmēra kuģi. Atpūtas motorkuģa troksnis gaisā. 3. daļa: Trokšņainības novērtēšana lietojot aprēķinu un mērījumu procedūras (ISO 14509-3:2009) |
17.4.2010. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 14895:2003 Mazizmēra kuģi – Kambīzes plītis darbam ar šķidro degvielu (ISO 14895:2000) |
30.10.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 14945:2004 Mazizmēra kuģi – Būvētāja plāksne (ISO 14945:2004) |
8.1.2005. |
|
|
|
EN ISO 14945:2004/AC:2005 |
14.3.2006. |
|
|
|
|
CEN |
EN ISO 14946:2001 Mazizmēra kuģi – Maksimālā slogotspēja (ISO 14946:2001) |
6.3.2002. |
|
|
|
EN ISO 14946:2001/AC:2005 |
14.3.2006. |
|
|
|
|
CEN |
EN ISO 15083:2003 Mazizmēra kuģi – Kravastelpu sūkņu sistēmas (ISO 15083:2003) |
30.10.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 15084:2003 Mazizmēra kuģi – Noenkurošana, pietauvošana un vilkšana – Pievienošanas piederumi (ISO 15084:2003) |
12.7.2003. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 15085:2003 Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Aizsardzība pret cilvēku pārkrišanu pār bortu un līdzekļi nokļūšanai atpakaļ uz klāja (ISO 15085:2003) |
30.10.2003. |
|
|
|
EN ISO 15085:2003/A1:2009 |
17.4.2010. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2009.) |
|
|
CEN |
EN ISO 15584:2001 Mazizmēra kuģi – Iebūvētie benzīna dzinēji – Dzinēja degvielas padeves un elektrosistēmas (ISO 15584:2001) |
6.3.2002. |
|
|
|
CEN |
EN 15609:2012 Sašķidrinātas naftasgāzes (SNG) iekārtas un piederumi. Ar SNG darbināmas laivu, jahtu un citu peldlīdzekļu piedziņas sistēmas |
15.8.2012. |
EN 15609:2008 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2012.) |
|
CEN |
EN ISO 15652:2005 Mazizmēra kuģi – Distances vadības sistēmas uz klāja esošām mini hidrolaivām (ISO 15652:2003) |
7.9.2005. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 16147:2002 Mazizmēra kuģi – Iebūvēti dīzeļmotori – Motoram piestiprinātās degvielas un elektrības pievadsistēmas (ISO 16147:2002) |
3.4.2003. |
|
|
|
EN ISO 16147:2002/A1:2013 |
10.7.2013. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2013.) |
|
|
CEN |
EN ISO 16180:2013 Mazizmēra kuģi. Navigācijas gaismas. Uzstādīšana un izvietošana (ISO 16180:2013) |
10.7.2013. |
|
|
|
CEN |
EN ISO 21487:2012 Mazizmēra kuģi. Iebūvētas benzīna un dīzeļdegvielas tvertnes (ISO 21487:2012) |
13.3.2013. |
EN ISO 21487:2006 2.1. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.5.2013.) |
|
CEN |
EN ISO 25197:2012 Mazizmēra kuģi. Stūres mehānisma, pārslēdzējierīces un droseļvārsta elektriskās/elektroniskās vadības sistēmas (ISO 25197:2012) |
13.3.2013. |
|
|
|
CEN |
EN 28846:1993 Mazizmēra kuģi – Elektroiekārta – Aizsardzība pret ugunsnedrošu gāzu uzliesmošanu (ISO 8846:1990) |
30.9.1995. |
|
|
|
EN 28846:1993/A1:2000 |
11.5.2001. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.) |
|
|
CEN |
EN 28848:1993 Mazizmēra kuģi – Tālvadības stūres sistēmas (ISO 8848:1990) |
30.9.1995. |
|
|
|
EN 28848:1993/A1:2000 |
11.5.2001. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.) |
|
|
CEN |
EN 29775:1993 Mazizmēra kuģi – Tālvadības stūres sistēmas piekardzinējiem ar jaudu 15–40 kW (ISO 9775:1990) |
30.9.1995. |
|
|
|
EN 29775:1993/A1:2000 |
11.5.2001. |
3. piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2001.) |
|
|
Cenelec |
EN 60092-507:2000 Elektroietaises uz kuģiem – 507. daļa: Jahtas IEC 60092-507:2000 |
12.6.2003. |
|
|
|
1. piezīme. |
Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” – date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi. |
|
2.1. piezīme. |
Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām. |
|
2.2. piezīme. |
Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām. |
|
2.3. piezīme. |
Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām un citām prasībām attiecībā uz tiem ražojumiem vai pakalpojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām attiecībā uz tiem ražojumiem vai pakalpojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga. |
|
3. piezīme. |
Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām. |
PIEZĪME.
|
— |
Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (2) 27. pantam. |
|
— |
Eiropas standartizācijas organizācijas standartus pieņem angļu valodā (CEN un Cenelec standartus publicē arī franču un vācu valodā). Pēc tam valsts standartizācijas iestādes standartu nosaukumus tulko visās attiecīgajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kuri iesniegti publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī. |
|
— |
Atsauces uz labojumiem “…/AC:YYYY” publicē tikai informācijai. Ar labojumu standarta tekstā novērš drukas, valodas vai līdzīgas kļūdas, un tas var attiekties uz Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtā standarta vienu vai vairākām valodu versijām (angļu, franču un/vai vācu valodu). |
|
— |
Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. |
|
— |
Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu. |
|
— |
Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem un citiem Eiropas standartiem ir pieejama: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/harmonised-standards/index_en.htm |
(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:
|
— |
CEN: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25500811; fakss +32 25500819 (http://www.cen.eu), |
|
— |
Cenelec: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25196871; fakss +32 25196919 (http://www.cenelec.eu), |
|
— |
ETSI: 650 route des Lucioles, 06921 Sophia Antipolis, FRANCE, tālr. +33 492944200; fakss +33 493654716 (http://www.etsi.eu). |
(2) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/18 |
Reorganizācijas pasākumi
Lēmums par pasākumu nolūkā reorganizēt “LA VIE LIMITED GREEK HEALTH INSURANCE COMPANY”
(Publikācija saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu)
(2013/C 371/06)
|
Apdrošināšanas sabiedrība |
“LA VIE LIMITED GREEK HEALTH INSURANCE COMPANY”, reģistrētais birojs Filadelfeos & Kefalariou Street 1, 14562 Kifissia, Greece, sabiedrības reģistrācijas numurs 20599/Β/05/1989/10, PVN Nr. 094283413 |
||||||
|
Lēmuma pieņemšanas datums, spēkā stāšanās datums un lēmuma veids |
Grieķijas bankas Kredītu un apdrošināšanas komitejas Lēmums Nr. 94/6/15.11.2013, ar kuru:
Stāšanās spēkā: 15.11.2013. Beigu termiņš: 15.12.2013. |
||||||
|
Kompetentās iestādes: |
|
||||||
|
Uzraudzības iestādes: |
|
||||||
|
Norīkotais administrators |
|
||||||
|
Piemērojamie tiesību akti: |
Grieķijas tiesības saskaņā ar Likuma Nr. 400/1970 9., 17.a, 17.b un 17.c pantu. |
V Atzinumi
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
|
18.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/19 |
Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam
(2013/C 371/07)
Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) saskaņā ar 11. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), ir saņēmusi pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu.
1. Pārskatīšanas pieprasījums
Eiropas Stikla šķiedras ražotāju apvienība (“APFE”) (“pieprasījuma iesniedzējs”), ir iesniegusi pārskatīšanas pieprasījumu to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no dažu stikla elementāršķiedras izstrādājumu Savienības ražošanas kopapjoma.
Pārskatīšana attiecas tikai uz kaitējuma pārbaudi.
2. Iespēja pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu
Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumus tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šo paziņojumu par procedūras sākšanu (piemēram, pārrēķināt dempinga starpību), attiecīgā persona var pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.
Personas, kas vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.
Ja pieprasījumi tiks iesniegti laikus un neapdraudēs iepriekš minētās pārskatīšanas pabeigšanu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija centīsies tos izskatīt šīs izmeklēšanas kontekstā.
3. Pārskatāmais ražojums
Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts pēc ISO standarta 1887); un mašas, kas izgatavotas no stikla šķiedras pavedieniem, izņemot mašas no stikla vates, (“pārskatāmais ražojums”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 un 7019 31 10.
4. Spēkā esošie pasākumi
Patlaban ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011 (2).
5. Pārskatīšanas pamatojums
Pieprasījums atbilstoši 11. panta 3. punktam ir pamatots ar pieprasījuma iesniedzēja sniegtiem pirmšķietamiem pierādījumiem, ka attiecībā uz kaitējumu ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas.
Pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pirmšķietamus pierādījumus, kas liecina, ka kopš iepriekšējā izmeklēšanas perioda apstākļi ir mainījušies, ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas, jo skar Savienības ražošanas nozares sastāvu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka divi sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļauti Savienības ražotāji, konsolidējot ražotnes, ir ievērojami pārstrukturējuši savu darbību, savukārt cits Savienības ražotājs vairs Savienībā neražo pārskatāmo ražojumu.
Pieprasījuma iesniedzējs sniedzis arī pirmšķietamus pierādījumus, kas liecina, ka spēkā esošie pasākumi nav likvidējuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgo cenu spiedienu, ko īsteno Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji, kaut arī ir spēkā pasākumi. Iespējamais cenu spiediens negatīvi ietekmējis Savienības ražotāju tirgus daļu un pieprasījuma iesniedzēju uzņēmumu pārdošanas apjomu, nodarbinātību un finansiālos rādītājus. Arī Komisijas rīcībā esošie dati liecina, ka ražotāji eksportētāji ir samazinājuši pārdošanas cenas.
Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tāpēc vairs nešķiet, ka turpmāka pasākumu piemērošana pašreizējā apjomā, kura pamatā ir iepriekš noteiktais kaitējuma līmenis, neitralizētu kaitējumu izraisošā dempinga sekas, kas noteiktas iepriekš.
6. Procedūra
Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ar šo sāk daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz kaitējuma pārbaudi.
Izmeklēšanā tiks izvērtēts, vai spēkā esošie pasākumi ir jāturpina, jāatceļ vai jāmaina.
6.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem
Lai pārbaudītu kaitējumu, šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties pārskatāmā ražojuma ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā, kuri to eksportē uz Savienību.
Ņemot vērā, ka šajā daļējā starpposma pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.
Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās iepriekšējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.
Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.
Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.
Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.
Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā būs jāsniedz informācija par ražotāja eksportētāja uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar pārskatāmo ražojumu un tā pārdošanu uz Savienību un trešām valstīm.
6.2. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (3) (4)
Lai pārbaudītu kaitējumu, šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kuri pārskatāmo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas importē Savienībā.
Ņemot vērā, ka šajā starpposma pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.
Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti šajā procedūrā pārskatāmie pasākumi, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.
Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.
Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.
Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā būs jāsniedz informācija par uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar pārskatāmo ražojumu un tā pārdošanu.
6.3. Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem
Lai pārbaudītu kaitējumu, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo pārskatāmo ražojumu.
Ņemot vērā, ka šajā starpposma pārskatīšanā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.
Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 6.6. punktā). Citiem Savienības ražotājiem vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā(-ās), kuras(-u) rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un uzskata, ka viņi būtu jāiekļauj izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.
Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.
Anketā cita starpā tiks prasīta informācija par uzņēmuma(-u) struktūru un finanšu un ekonomisko stāvokli.
6.4. Cita rakstiski sniedzama informācija
Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
6.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti
Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.
6.6. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai
Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (5).
Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.
Ieinteresētās personas tiek lūgtas visu informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski (nekonfidenciālo informāciju pa e-pastu, konfidenciālo – CD-R/DVD), un tām jānorāda savs nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Tomēr pilnvaras, parakstītus apliecinājumus un to atjauninājumus, ko pievieno atbildēm uz anketas jautājumiem, iesniedz uz papīra, t. i., nosūta pa pastu vai iesniedz personīgi turpmāk norādītajā adresē. Ja kāda ieinteresētā persona dokumentus un pieprasījumus nevar iesniegt elektroniski, tai saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju. Sīkāku informāciju par saraksti ar Komisiju ieinteresētās personas var iegūt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-defence
Komisijas adrese sarakstei
|
European Commission |
|
Directorate-General for Trade |
|
Directorate H |
|
Office: N105 08/020 |
|
1049 Bruxelles/Brussel |
|
BELGIQUE/BELGIË |
|
Fakss +32 22956505 |
|
E-pasts: trade-fgf-rev-injury@ec.europa.eu |
7. Nesadarbošanās
Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.
Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.
Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.
8. Uzklausīšanas amatpersona
Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā mediators, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.
Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.
Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz kaitējumu, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas.
Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/degucht/contact/hearing-officer/
9. Izmeklēšanas grafiks
Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 5. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
10. Personas datu apstrāde
Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6).
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) OV L 67, 15.3.2011., 1. lpp.
(3) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Termina “saistīta persona” definīciju sk. I pielikuma 5. zemsvītras piezīmē.
(4) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.
(5) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
I PIELIKUMS
II PIELIKUMS
