17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/1

(1)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas.

(3)

Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta detalizēta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām.

(4)

Padome 2009. gada 27. aprīlī pieņēma Lēmumu 2009/417/EK (2), ar ko uz Spāniju attiecināja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kura bija sākta pirms Regulas (ES) Nr. 473/2013 stāšanās spēkā.

(5)

2013. gada 1. oktobrī, ievērojot Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. panta 3. punktā un 17. panta 2. punktā noteikto termiņu, Spānija Komisijai un Padomei iesniedza savu ekonomiskās partnerības programmu, kurā jo īpaši aprakstītas strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Ekonomiskās partnerības programmā ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz to, lai īstenotu 2013. gadā konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI), ko Padome Spānijai nosūtīja ar Padomes 9. jūlija ieteikumu (3) (“Padomes 2013. gada 9. jūlija ieteikums”): i) nodrošināt diferencētas un izaugsmi veicinošas fiskālās korekcijas (1. un 2. KVAI); ii) atjaunot ekonomikas kreditēšanu (3. KVAI); iii) apkarot bezdarbu un krīzes sociālās sekas (4., 5. un 6. KVAI); iv) veicināt konkurētspēju un izaugsmi (7. un 8. KVAI) un v) modernizēt valsts pārvaldi (9. KVAI).

(6)

Spānijas ieplānotie strukturālie pasākumi fiskālajā jomā ir šādi: i) stingri uzraudzīt budžeta dinamiku reģionu un vietējā līmenī; ii) izveidot neatkarīgu fiskālo institūciju; iii) samazināt izdevumus veselības aprūpei un valsts pārvaldei; iv) novērst publiskā sektora komerciālos parādus; v) samazināt publiskā sektora izdevumu un ieņēmumu cenu inerci; vi) nodrošināt pensiju ilgtspēju; vii) vienkāršot Spānijas nodokļu sistēmu un stiprināt tās efektivitāti; viii) apkarot ēnu ekonomiku un ix) palielināt valsts pārvaldes efektivitāti. Ja šie pasākumi tiks faktiski īstenoti, paredzams, ka tie veicinās Spānijas pārmērīgā budžeta deficīta noturīgu novēršanu.

(7)

Spānijas ekonomiskās partnerības programmā arī sniegts pārskats par gūtajiem panākumiem reģionu finanšu uzlabošanā saskaņā ar Budžeta stabilitātes konstitucionālo likumu (BSKL), Reģionu likviditātes fondu un Piegādātāju maksājumu shēmu. Tomēr tajā nav apsvērta papildu rīcība, kā veicināt BSKL paredzēto preventīvo un koriģējošo pasākumu stingru un pārredzamu izpildi, tostarp, piemēram, laikus publiskojot ceturkšņa novērtējuma ziņojumus par reģionu ekonomikas un finanšu plāniem un iemeslus, kāpēc noteikumus neizpildījušajiem subjektiem attiecīgi piemērotas vai nav piemērotas sankcijas.

(8)

Neatkarīgas fiskālās institūcijas izveidei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 prasībām vajadzētu veicināt Spānijas publisko finanšu pastiprinātu uzraudzību un noviržu no budžeta mērķiem ātru atklāšanu. Neatkarīgā fiskālā institūcija arī sniegs konsultācijas saistībā ar BSKL paredzēto preventīvo, koriģējošo un izpildes pasākumu piemērošanu, kā arī reģionu fiskālo mērķu noteikšanu. Tomēr būtu jāpadara stingrāki daži institucionālie noteikumi, lai nodrošinātu nodokļu iestādes funkcionālo un darbības neatkarību.

(9)

Kaut arī ekonomiskās partnerības programmā nav ietverti plāni par galveno izdevumu pozīciju vispusīgu un sistemātisku pārskatīšanu, ko paredzēts veikt līdz 2014. gada martam 2013. gadā konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, pasākumi, lai racionalizētu izdevumus veselības aprūpes, nodarbinātības politikas un valsts pārvaldes jomā, sniedz informāciju par dažām no galvenajām izdevumu pozīcijām. Veselības aizsardzības izdevumu jomā publisko līdzekļu efektīvāku izmantojumu varētu veicināt pakalpojumu klāsta un farmācijas produktu atsauces cenu pārskatīšana un veselības aizsardzības preču centralizētas iepirkuma platformas izveide. Valsts pārvaldes jomā gaidāms, ka reformas triju gadu periodā radīs ietaupījumus, ko noteiks vispārējs efektivitātes palielinājums, jo īpaši likvidējot administratīvās struktūras, kas pārklājas, racionalizējot administratīvās izmaksas un tā dēvēto “institucionālo” administrāciju, kā arī reformējot vietējās struktūras. Lai paredzētie ietaupījumi īstenotos, būs nepieciešama strikta šo pasākumu uzraudzība un izpilde. Vidējā termiņā efektivitātes uzlabojumu nodrošināšanai ir būtiska arī reģionu atbildība par valsts pārvaldes reformu.

(10)

Pašlaik notiekošās BSKL pārskatīšanas mērķis ir stiprināt Finanšu ministrijas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz naudas līdzekļu un nokavēto maksājumu situāciju visos vispārējās valdības līmeņos. Mērķis ir novērst publiskā sektora nokavētos maksājumus attiecībā uz komerciālajiem parādiem un izvairīties no tā, ka komerciālo parādu uzkrāšanās apdraud jebkuras valsts pārvaldes iestādes finanšu ilgtspēju. Tādējādi ar likumprojektu tiek stiprināta visu vispārējās valdības apakšsektoru fiskālā disciplīna.

(11)

Indeksācijas nepiemērošanas likumprojekta mērķis ir pārtraukt indeksācijas shēmu piemērošanu administratīvi noteiktajām cenām un maksām. No likuma piemērošanas jomas ir izslēgti esošie mehānismi attiecībā uz kolektīvajām sarunām, finanšu nozares instrumentiem un pensijām (uz pensiju shēmām attiecas atsevišķa reforma, kā minēts 12. apsvērumā). Pēc tā stāšanās spēkā šis likums noteikti radīs zināmus fiskālos ietaupījumus, līdztekus palīdzot mazināt sekundāro ietekmi uz cenām un veicinot pirktspēju un konkurētspēju.

(12)

Nesen veiktās un plānotās izmaiņas pensiju sistēmā ir ievērojamas. Ierosinātais regulējums par ilgtspējas koeficientu un jaunu pensiju indeksācijas formulu kopā ar 2013. gada martā pieņemto reformu priekšlaicīgas pensionēšanās jomā ir būtiski soļi, kas palīdzētu veicināt publisko finanšu ilgtspēju un iegrožot strauji augošos pensiju izdevumus.

(13)

Attiecībā uz nodokļu sistēmas sistemātisku pārskatīšanu (2. KVAI) ekonomiskās partnerības programmā ir minēts, ka 2014. gada februārī tiks sniegti ekspertu grupas secinājumi, kurus pēc tam izvērtēs valdība. Minētajā programmā arī aprakstīti pasākumi, piemēram, jauns nodoklis fluorīdu gāzēm, saistībā ar ieteikumu veikt papildu pasākumus dabas resursu nodokļu jomā.

(14)

Ekonomiskās partnerības programmā minēti arī pasākumi nodokļu nemaksāšanas un nedeklarētā darba apkarošanai, tostarp gada plāns par nodokļu un muitas pārbaudēm, ko paredzēts pieņemt 2014. gada sākumā, kā arī tiks turpināts īstenot plānu krāpšanas apkarošanai nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma jomā. Paredzams, ka šie pasākumi ienesīs papildu ieņēmumus, tādējādi veicinot fiskālo konsolidāciju.

(15)

Liela uzmanība ekonomiskās partnerības programmā ir pievērsta darba tirgus jautājumiem, tostarp 2012. gada darba tirgus reformas izvērtējumam, aktīvās darba tirgus politikas pašreizējām reformām, Jauniešu uzņēmējdarbības un nodarbinātības stratēģijas īstenošanai un valsts un privātā sektora partnerību ieviešanai darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā. Tomēr, izņemot sadarbību ar privātajām nodarbinātības aģentūrām, nav konkrētu plānu par valsts nodarbinātības pakalpojumu turpmāko modernizāciju. Turklāt pēc 2012. gada darba tirgus reformas izvērtēšanas ekonomiskās partnerības programmā nav paredzēti pasākumi, ar kuriem turpinātu stiprināt šo reformu. Neraugoties uz to, šķiet, ka minētā reforma ir veicinājusi uzņēmumu iekšējo elastību un mērenību algu ziņā, kas tādējādi iegrožo (ja abstrahējas no citiem apstākļiem) nodarbinātības mazināšanos.

(16)

Produktu un pakalpojumu tirgu reformas arī ir uz pareizā ceļa. Ekonomiskās partnerības programmā ir sniegta informācija par tādiem pasākumiem kā likumprojekts par tirgus garantiju vienotību, likumprojekts par profesionālajiem pakalpojumiem un uzņēmējdarbības likums. Turklāt ekonomiskās partnerības programmā ir izcelti pasākumi, kas vērsti uz elektroenerģijas tarifu radītā iztrūkuma samazināšanu. Šie pasākumi, kuru īstenošana vēl jāpabeidz, varētu palīdzēt ierobežot elektroenerģijas tarifu radīto parādu uzkrāšanos un ar to saistīto negatīvo ietekmi uz publiskajām finansēm,

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/4

(1)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā.

(2)

Regulā (ES) Nr. 473/2013 ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas.

(3)

Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta detalizēta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām.

(4)

Padome 2009. gada 27. aprīlī Lēmumu 2009/414/EK (2), ar ko uz Franciju attiecināja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (“Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikums”), kura bija sākta pirms Regulas (ES) Nr. 473/2013 stāšanās spēkā. Attiecīgi Francijai tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu.

(5)

2013. gada 1. oktobrī, ievērojot Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. panta 3. punktā un 17. panta 2. punktā noteikto termiņu, Francija Komisijai un Padomei iesniedza ekonomiskās partnerības programmu, kurā jo īpaši aprakstītas strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Ekonomiskās partnerības programmā ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz to, lai īstenotu 2013. gadā konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI), ko Padome Francijai nosūtīja 2013. gada 9. jūlijā (3) (“Padomes 2013. gada 9. jūlija ieteikums”): i) nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā (1. KVAI), līdztekus vienkāršojot nodokļu sistēmu (5. KVAI), ii) atjaunot konkurētspēju, izmantojot ražošanas izmaksu mazināšanas pasākumus (2. KVAI), uzlabot uzņēmējdarbības vidi (3. KVAI) un palielināt konkurenci (4. KVAI), kā arī iii) novērst bezdarbu un darba tirgus nevienlīdzību (6. KVAI).

(6)

Ekonomiskās partnerības programmā galvenais uzsvars, ar ļoti retiem izņēmumiem, ir likts uz pasākumiem, kuri jau ir īstenoti vai ir pieņemšanas procesā. Tajā ir maz informācijas par valdības politikas stratēģiju laikposmā līdz 2015. gadam, kas ir pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņš. Francijas veiktās vai plānotās strukturālās reformas fiskālajā jomā ir šādas: i) vispārējās valdības budžeta deficīta mazināšanas pasākumi, jo īpaši strādājot pie izdevumu pieauguma iegrožošanas, ii) neatkarīgas fiskālās padomes izveide, iii) pensiju sistēmas reforma, iv) nodokļu sistēmas vienkāršošana, v) darbaspēka izmaksu mazināšana. Papildus ir norādītas šādas strukturālās reformas, kas saistītas ar izaugsmi un konkurētspēju un tādējādi netieši ietekmē budžeta deficīta samazināšanu: i) uzņēmumu inovācijas un eksporta spēju atbalsts, ii) pasākumi, kas veicina konkurenci un efektivitāti tīklu nozarēs un dažās regulētajās nozarēs, iii) darba tirgus reforma un iv) jauniešu nodarbinātības atbalsts.

(7)

Publisko finanšu jomā pieņemtie pasākumi ir ar mērķi sasniegt Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumā norādītos budžeta nominālā deficīta mērķus, veicot īpašus pasākumus nolūkā iegrožot izdevumu palielināšanos, tostarp veselības aprūpes jomā. Šajā ziņā izdevumu pārskata ietvaros ir veikti vairāki valsts politikas novērtējumi, kuru rezultātā ir izstrādāti konkrēti priekšlikumi, taču paredzamie ietaupījumi vēl nav sistemātiski novērtēti skaitliskā izteiksmē. Turklāt daļa no līdz šim paziņotajiem pasākumiem paredz ierobežot un/vai atcelt nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu atbrīvojumus, kas nozīmē, ka tā vietā, lai samazinātu izdevumus, reāli tiks palielināts nodokļu slogs. Raugoties vispārīgi, šobrīd vēl ir par agru spriest, kādā mērā izdevumu pārskats materializēsies nopietnās reformās, kas vērstas uz valdības politiku, publiskā sektora darbības spektru un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas metodēm. Valdība ir arī sākusi decentralizācijas reformu ar mērķi precizēt vietējo iestāžu un centrālās valdības pienākumus, lai vietējo pašvaldību izdevumus padarītu efektīvākus. Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai šis process tiešām veicinās vietējo izdevumu racionalizāciju, un paredzamie ietaupījumi nav novērtēti skaitliskā izteiksmē. Izņemot to, ka 2014. gadam ir noteikti ievērojamu ietaupījumu mērķi, ekonomiskās partnerības programmā ir maz informācijas par veselības aprūpes tēriņu lietderības palielināšanas pasākumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp farmācijas preču jomā, ņemot vērā šo izdevumu prognozēto pieaugumu.

(8)

Publisko finanšu pārvaldība ir nostiprināta jo īpaši ar Valsts finanšu augstās padomes izveidi. Valsts finanšu augstā padome, kas saskaņā ar likumu ir neatkarīga iestāde, sniedz atzinumu par makroekonomikas scenāriju, kas ir pamatā budžeta un stabilitātes programmu projektiem, un par gada fiskālo mērķu atbilstību daudzgadu budžeta stratēģijai. Pildot savu uzdevumu, tā sniedza atzinumu par Francijas 2013. gada 30. aprīlī iesniegto stabilitātes programmu, kā arī par budžeta plāna projektu.

(9)

Paredzams, ka plānotā pensiju reforma veicinās pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā. Pasākumi laikposmā līdz 2020. gadam galvenokārt koncentrējas uz ieņēmumiem, īpaši palielinot sociālās iemaksas gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem; Padome savā 2013. gada 9. jūlija ieteikumā bija brīdinājusi neveikt šāda veida pasākumu. Valdība ir apņēmusies plānotās pensiju reformas ietekmi uz darbaspēka izmaksām 2014. gadā kompensēt ar iemaksu samazinājumu ģimenes pabalstiem. Sākot no 2020. gada, iemaksu periods, lai saņemtu pilnu pensiju, tiks pakāpeniski palielināts līdz 43 gadiem līdz 2035. gadam. Ar plānoto reformu netiktu pilnībā īstenots Padomes 2013. gada 9. jūlija ieteikums, jo ar attiecīgajiem pasākumiem pensiju sistēmas finansējuma iztrūkums līdz 2020. gadam tiktu samazināts tikai uz pusi. Šajā jomā nav pārskatīta publiskā sektora darba ņēmēju shēmu piemērošanas joma un konkrētie noteikumi. Turklāt pensiju sistēmas finansējuma iztrūkumus līdz 2020. gadam varētu būt lielāks nekā paredzēts, ja reformas pamatā izmantotais makroekonomikas scenārijs izrādītos pārāk optimistisks, ko nevar pilnībā izslēgt, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas attīstības tendences. Budžeta izdevumi par plānotajiem pasākumiem, lai labāk ņemtu vērā smagā darba profesijas, ir saistīti ar lielu neskaidrību un ir vēl viens risks, kas var ietekmēt pensiju sistēmas finansiālo nākotni.

(10)

Ir turpināts darbs pie nodokļu sistēmas vienkāršošanas un tās efektivitātes palielināšanas, veicot jaunus nodokļu izdevumu samazinājumus un ierosinot celt dabas resursu nodokļus. No otras puses, izņemot jau 2013. gadā pieņemto pasākumu, kura ietekme pieaugs 2014. gadā, budžeta plāna projektā nav apsvērti nekādi pasākumi, lai uzņēmumu nodokļu jomā turpinātu mazināt parāda veidošanas stimulus. Budžeta plāna projekta grozījumi pēc tā iesniegšanas Komisijai un Padomei reāli novedīs pie augstākas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes lielajiem uzņēmumiem, kas ir pretrunā Padomes 2013. gada 9. jūlija ieteikumam samazināt nodokļa likmes, līdztekus paplašinot nodokļa bāzi. Turklāt, kaut arī pievienotās vērtības nodokļa likmes 2014. gada janvārī mainīsies, kā nolemts 2012. gada decembrī, ekonomiskās partnerības programmā nav informācijas par pasākumiem, lai samazinātās likmes turpinātu tuvināt standartlikmei, kā ieteikusi Padome. Valdības 29. oktobra paziņojums, ka tiek apturēta ekonodokļa piemērošana smagajiem kravas transportlīdzekļiem, šķiet pretrunā ekonomiskās partnerības programmā raksturotajiem dabas resursu nodokļu celšanas pasākumiem.

(11)

Paredzams, ka valdības veiktie pasākumi izmaksu konkurētspējas atbalstam mazinās darbaspēka izmaksu pieaugumu, ko ir radījuši kopš 2010. gada pieņemtie fiskālās konsolidācijas pasākumi. Konkrētāk, 2012. gada decembrī ieviestā nodokļa atlaide konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai ievērojami samazina darbaspēka izmaksas attiecībā uz atalgojumu, kura apmērs nepārsniedz minimālo algu, kas reizināta ar 2,5. Papildus tam, ka valdība ir apņēmusies 2014. gadā kompensēt plānotās pensiju reformas ietekmi, tā ir paziņojusi, ka plāno sociālā nodrošinājuma finansēšanas reformu, lai dažādotu ieņēmumus un mazinātu tās ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Tomēr pašreizējā posmā ir pieejams maz informācijas par šīs reformas konkrētajiem aspektiem.

(12)

Ekonomiskās partnerības programmā ir norādītas vairākas strukturālās reformas, kuru mērķis ir palielināt izaugsmi un konkurētspēju un novērst bezdarbu. Lai veicinātu konkurētspēju, valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar ko atvieglo finansējuma pieejamību novatoriskiem projektiem un sniedz atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem. Ir izteikti priekšlikumi vienkāršot uzņēmumu un pārvaldes iestāžu saskarsmi. Turklāt ekonomiskās partnerības programmā ir minēti speciāli pasākumi ar mērķi palielināt konkurenci dažās regulētajās nozarēs (piemēram, attiecībā uz notāriem un grāmatvežiem), taču ar šiem pasākumiem netiek pilnībā īstenoti valstij adresētie ieteikumi, kuros aicināts veikt vērienīgu pakalpojumu nozares reformu. Ekonomiskās partnerības programmā ir minēta arī dzelzceļa sistēmas reforma. Tās mērķis ir palielināt sistēmas efektivitāti, taču nav paredzēts iekšzemes pasažieru pārvadājumus atvērt konkurencei, kā bija aicināts 2013. gadā šai valstij adresētajos ieteikumos. Ekonomiskās partnerības programmā ir iekļauti arī būtiski pasākumi, kas pieņemti, lai novērstu bezdarbu, tomēr vairums no tiem jau bija zināmi laikā, kad Padome nāca klajā ar 2013. gada 9. jūlija ieteikumu. 2013. gada 14. jūnija likums par darbavietu nodrošināšanu, konkrēti pasākumi jauniešu un vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības atbalstam, kā arī plānotā arodizglītības un arodprakses reforma ir pozitīvi pasākumi, kas uzlabos darba tirgus funkcionēšanu un tādējādi palielinās Francijas izaugsmes potenciālu. Savukārt sarunas par bezdarbnieku pabalstu sistēmu ir atliktas uz 2014. gadu,

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/7

(1)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā.

(2)

Regulā (ES) Nr. 473/2013 ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas.

(3)

Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta detalizēta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām.

(4)

Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, ar ko uz Slovēniju attiecina pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kura bija sākta pirms Regulas (ES) Nr. 473/2013 stāšanās spēkā. Attiecīgi Slovēnijai tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu, aprakstot strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu.

(5)

Ekonomiskās partnerības programmā, ko Slovēnija iesniedza 1. oktobrī, ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz to, lai nostiprinātu budžeta stratēģiju pārmērīgā budžeta deficīta noturīgai novēršanai (Padomes konkrētajai valstij adresētais ieteikums (“KVAI”)) (1. KVAI), veicinātu pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā un iegrožotu sabiedrības novecošanās izmaksas (2. KVAI), reformētu darba tirgu (3. KVAI), novērtētu banku sistēmas aktīvu kvalitāti (4. KVAI), uzlabotu banku regulējumu un uzraudzības spējas (5. KVAI), reformētu reglamentētās profesijas (6. KVAI), saīsinātu tiesvedību ilgumu (7. KVAI), stiprinātu valsts uzņēmumu pārvaldību un veicinātu to privatizāciju (8. KVAI) un pārstrukturētu uzņēmumus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi (9. KVAI).

(6)

Slovēnijas ieplānotie strukturālie pasākumi un reformas fiskālajā jomā ir šādi: i) nodokļu sistēma un nodokļu saistību izpilde; ii) fiskālais regulējums; iii) pensiju sistēma un iv) ilgstošā aprūpe. Šo pasākumu kopums ir daļēji adekvāts, un paredzams, ka tie veicinās pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Tomēr dažās jomās ir nepieciešami papildu pasākumi un ātrāka īstenošana.

(7)

Prognozēts, ka publisko finanšu konsolidāciju ievērojami (aptuveni 1,3 % apmērā no IKP) sekmēs nesenie strukturālie ieņēmumu palielināšanas pasākumi, jo īpaši augstākas PVN likmes un jauns nekustamā īpašuma nodoklis. Šie pasākumi nav papildināti ar strukturāliem izdevumu pasākumiem, kuri arī ir būtiski, lai panāktu, ka budžets ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu. Pēc pašreiz pieejamās informācijas ir par agru novērtēt vairākus administratīvos pasākumus ar mērķi stiprināt nodokļu saistību izpildi, taču, ja tie būs iedarbīgi, tie vēl vairāk nostiprinātu publisko finanšu ilgtspēju.

(8)

Iestādes gatavo pārstrādātus tiesību aktus, kas ir fiskālās sistēmas pamatā, ievērojot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS (LSKP) un citus Savienības tiesību aktus. Apstiprinātais konstitūcijā noteiktais budžeta līdzsvara/pārpalikuma noteikums un tā īstenošanai paredzētie tiesību akti, jo īpaši jaunais Fiskālo noteikumu likums un grozītais Publisko finanšu likums, palīdzēs nostiprināt fiskālās disciplīnas principu valsts tiesībās.

(9)

2012. gada pensiju reformas īstenošanas rezultātā katru mēnesi no jauna klāt nākušo vecuma pensijas saņēmēju skaits pieaug mērenāk. Tomēr vēl būtu par agru novērtēt, kā īstenots otrais Padomes ieteikums par pensiju sistēmas ilgtspējas nostiprināšanu ilgtermiņā. Reformas ietekmi vērtē darba grupa, kuras sastāvā ir akadēmisko aprindu un valsts pārvaldes pārstāvji. Valdība plāno uz attiecīgo konstatējumu pamata nākt klajā ar priekšlikumiem par turpmākiem pensiju sistēmas pielāgojumiem, lai nodrošinātu tās ilgtspēju pēc 2020. gada.

(10)

Lai turpinātu risināt jautājumu par sabiedrības novecošanās izmaksu pieaugumu, valdība ir apstiprinājusi likumprojektu par ilgstošo aprūpi un personīgo palīdzību, ieviešot jaunu uz apdrošināšanu balstītu sistēmu. Paredzēts, ka jauno likumu pieņems 2014. gada pirmajā pusē. Vēl ir jāprecizē, kādā veidā obligātā apdrošināšanas sistēma tiks finansēta, taču, visticamāk, finansējuma pamatā būs ekonomiski aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju obligātas iemaksas, un tas nedrīkstētu palielināt kopējo sociālā nodrošinājuma iemaksu likmi.

(11)

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija ir paātrinājusi tās nefiskālās strukturālās reformas, kuras ir svarīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai. Būtiska virzība ir panākta attiecībā uz banku nozari. Tomēr galvenās reformas, kas veicinātu korekcijas un izaugsmi, joprojām ir sagatavošanas stadijā un nopietni kavējas, īpaši attiecībā uz uzņēmumu ārpustiesas pārstrukturēšanu un valstij piederošo aktīvu klasifikāciju.

(12)

Turpinās banku nozares stabilizācijas pasākumu īstenošana, kas jo īpaši ietver aktīvu kvalitātes padziļinātu pārskatu un spriedzes testus, kuri attiecas uz gandrīz 70 % no banku nozares un ko paredzēts pabeigt līdz 2013. gada beigām. Paredzams, ka šim novērtējumam sekos vispusīga banku nozares pārstrukturēšanas, konsolidācijas un rekapitalizācijas stratēģija, kas iekļautu arī plānus par to, kā atsavināt publiskā sektora tiešās un netiešās līdzdalības vietējās bankās. Šāda atsavināšana ievērojami samazinātu risku, ka turpmākajos gados atkal parādās neparedzētu izdevumu saistības.

(13)

Pašlaik notiekošā Slovēnijas Valsts līdzdalību likuma reforma, ja tā būs labi izstrādāta un tiks pilnvērtīgi īstenota, tostarp ātri privatizējot dažus valsts uzņēmumus, varētu, pirmkārt, ienest ieņēmumus un samazināt vispārējās valdības neparedzētu izdevumu saistības un, otrkārt, veicinātu valstij piederošo aktīvu labāku un efektīvāku stratēģisko pārvaldību, īpaši saistībā ar iespējām piesaistīt ārvalstu investorus,

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/9

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/11

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/12

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7016. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/12

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M7073. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/13

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/14

1 avenue du Président Robert Schuman

CS 30403

67001 Strasbourg Cedex

FRANCE

Tālr. +33 388172313

Fakss +33 388179062

E-pasts: eo@ombudsman.europa.eu

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/15

1 avenue du Président Robert Schuman

CS 30403

67001 Strasbourg Cedex

FRANCE

Tālr. +33 388172313

Fakss +33 388179062

E-pasts: eo@ombudsman.europa.eu

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/16

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/16

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/17

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/17

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/18

1.

Komisija 2013. gada 9. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums PPF Group N.V. (“PPF”, Nīderlande) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār uzņēmumu Telefónica Czech Republic a.s. (“Telefónica CZ”, Čehijas Republika) un tam pilnībā piederošo meitasuzņēmumu Telefónica Slovaka s.r.o. (“Telefónica SK”, Slovākija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7113 – PPF Group/Telefónica Czech Republic/Telefónica Slovakia uz šādu adresi:

17.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 368/19

1.

Komisija 2013. gada 9. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu un 4. panta 5. punktā noteikto, kuras rezultātā uzņēmums OAO Lukoil (Krievijas Federācija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kontroli pār uzņēmuma OMV Aktiengesellschaft (Austrija) daļām, iegādājoties aktīvus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7006 – OAO Lukoil/Lubricant Business OMV uz šādu adresi: