ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2013.365.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 365

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

56. sējums
2013. gada 13. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Revīzijas palāta

2013/C 365/01

Ziņojums par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

1

2013/C 365/02

Ziņojums par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

9

2013/C 365/03

Ziņojums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

15

2013/C 365/04

Ziņojums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

21

2013/C 365/05

Ziņojums par Eiropas Policijas akadēmijas 2012. finanšu gada pārskatiem ar Akadēmijas atbildēm

29

2013/C 365/06

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

37

2013/C 365/07

Ziņojums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

43

2013/C 365/08

Ziņojums par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

49

2013/C 365/09

Ziņojums par Veselības un patērētāju izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

57

2013/C 365/10

Ziņojums par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

66

2013/C 365/11

Ziņojums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

73

2013/C 365/12

Ziņojums par Eiropas Banku iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

80

2013/C 365/13

Ziņojums par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

89

2013/C 365/14

Ziņojums par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

97

2013/C 365/15

Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

106

2013/C 365/16

Ziņojums par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

113

2013/C 365/17

Ziņojums par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

120

2013/C 365/18

Ziņojums par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2012. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildēm

127

2013/C 365/19

Ziņojums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

134

2013/C 365/20

Ziņojums par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2012. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildēm

142

2013/C 365/21

Ziņojums par Eiropas Zāļu aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

150

2013/C 365/22

Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

158

2013/C 365/23

Ziņojums par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

165

2013/C 365/24

Ziņojums par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

172

2013/C 365/25

Ziņojums par Eiropola pensiju fonda 2012. finanšu gada pārskatiem ar Fonda atbildi

180

2013/C 365/26

Ziņojums par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

184

2013/C 365/27

Ziņojums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

190

2013/C 365/28

Ziņojums par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

197

2013/C 365/29

Ziņojums par Eiropas Izglītības fonda 2012. finanšu gada pārskatiem ar Fonda atbildi

206

2013/C 365/30

Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

213

2013/C 365/31

Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2012. finanšu gada pārskatiem ar Fonda atbildi

221

2013/C 365/32

Ziņojums par Eurojust 2012. finanšu gada pārskatiem ar Eurojust atbildēm

228

2013/C 365/33

Ziņojums par Eiropas Policijas biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

236

2013/C 365/34

Ziņojums par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

245

2013/C 365/35

Ziņojums par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

251

2013/C 365/36

Ziņojums par Eiropas GNSS aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

261

2013/C 365/37

Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

268

2013/C 365/38

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

275

2013/C 365/39

Ziņojums par Pētniecības izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

283

2013/C 365/40

Ziņojums par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

290

LV

 


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Revīzijas palāta

13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/1


ZIŅOJUMS

par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/01

IEVADS

1.

Energoregulatoru sadarbības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ACER”), kura atrodas Ļubļanā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (1). Aģentūras galvenais uzdevums ir palīdzēt valstu regulatīvajām iestādēm Savienības līmenī īstenot dalībvalstīs regulatīvās funkcijas un vajadzības gadījumā koordinēt to darbību. Saskaņā ar Regulu par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (RETIP) (2) Aģentūrai kopā ar valstu regulatīvajām iestādēm ir uzticēti jauni papildu pienākumi saistībā ar Eiropas enerģijas vairumtirgus uzraudzību (3).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (4) un ziņojumus par budžeta izpildi (5) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (6) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (7); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (8) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Lai segtu augstāku skolas maksu, Aģentūra piešķir tiem darbiniekiem, kuru bērni apmeklē pamatskolu vai vidusskolu, piemaksu pabalstam papildus Civildienesta noteikumos paredzētajam izglītības pabalstam (9). Kopumā 2012. gadā šī pabalsta piemaksa bija EUR 23 000. Tas nav saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, tāpēc tas ir noteikumu pārkāpums.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

12.

Aģentūra pārnesa sava budžeta II sadaļas (“Aģentūras ēka un saistītās izmaksas”) saistību apropriācijas 1,7 miljonu EUR apmērā, kas ir 81 % no visām II sadaļas saistību apropriācijām. Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz Regulas par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību īstenošanu, kas joprojām turpinās. Tā kā minētā īstenošana ir saistīta ar Aģentūras pamatdarbību, tā būtu jāiekļauj budžeta III sadaļā.

13.

Aģentūra 2012. gadā izdarīja 20 budžeta pārvietojumus aptuveni par 1 miljonu EUR, kas ietekmēja 43 budžeta pozīcijas. Tas liecina par nepilnībām budžeta plānošanā.

CITI KOMENTĀRI

14.

Gada beigās Aģentūrai bija 4,2 miljoni EUR skaidrā naudā, tostarp 2011. gada budžeta pārpalikums 1,6 miljonu EUR apmērā, kas radās no pārmērīga līdzekļu pieprasījuma 2011. gadā un ko Komisija atguva 2013. gada janvārī. Tas neatbilst stingrai finanšu līdzekļu pārvaldībai.

15.

Revidētajās darbā pieņemšanas procedūrās konstatēja trūkumus saistībā ar pārredzamību un vienādu attieksmi pret kandidātiem. Pārbaudījumu un interviju jautājumi netika sagatavoti pirms pieteikumu izskatīšanas. Nebija pietiekami precīzi definēti noteikumi, lai kandidātus aicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām un lai tos iekļautu piemērotāko kandidātu sarakstā; veiktie pasākumi kandidātu anonimitātes nodrošināšanai rakstisko pārbaudījumu laikā nebija pietiekami.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

16.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.), kas Aģentūrai piešķir nozīmīgu lomu, uzraugot tirdzniecību Eiropas vairumtirdzniecības enerģijas tirgos.

(3)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(4)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(8)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(9)  VII pielikuma 3. pantā ir paredzēts divkāršs pamata pabalsts EUR 252,81 (tātad – EUR 505,62).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Augsts neizmantoto apropriāciju un pārnesumu līmenis, kā arī zems maksājumu līmenis liecina par trūkumiem budžeta plānošanā un izpildē un ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Vajadzētu uzlabot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Piemēram, paziņojumos par brīvajām amata vietām nebija norādīts maksimālais kandidātu skaits, ko iekļauj rezerves sarakstā, un nebija minēta apstrīdēšanas iespēja. Turklāt pirms pieteikumu izskatīšanas nebija sagatavoti ne jautājumi rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, ne arī to vērtēšanas kritēriji.

Ieviešana ir sākta

2011

Aģentūra 2011. gadā maksāja uzturēšanās pabalstu EUR 10 839 apmērā norīkotajiem ekspertiem, kuri bija tās valsts pilsoņi, kurā aģentūra atrodas. Šis maksājums ir pretrunā Aģentūras Administratīvās valdes pieņemtajiem noteikumiem par dalībvalstu norīkoto ekspertu nodarbināšanu, kuros paredzēts, ka šādu pabalstu piešķir tikai pagaidu darbiniekiem, kuri nav tās dalībvalsts pilsoņi, kurā tie ir nodarbināti; šādi maksājumi ir pārkāpums.

Ieviests


II PIELIKUMS

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (Ļubļana)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. (bijušais Līguma par Eiropas Kopienu 95. pants) un 194. pants)

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

a)

nodrošināt enerģijas tirgus darbību;

b)

nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;

c)

veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību un

d)

veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Aģentūras kompetence

(Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 713/2009, Komisijas Regulā (ES) Nr. 838/2010 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011)

Mērķi

Aģentūras mērķis ir palīdzēt valstu regulatīvajām iestādēm Savienības līmenī īstenot dalībvalstīs veiktās regulatīvās funkcijas un vajadzības gadījumā koordinēt to darbību.

Uzdevumi

Papildināt un koordinēt valstu regulatīvo iestāžu darbu.

Piedalīties Eiropas tīkla noteikumu izstrādē.

Noteiktos apstākļos pieņemt saistošus individuālus lēmumus par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un darbības drošību tajā.

Dot padomus Eiropas iestādēm dažādos ar enerģētiku saistītos jautājumos.

Uzraudzīt enerģijas tirgu attīstību un sagatavot ziņojumus par to.

Formulēt priekšlikumu ES Komisijai par pārrobežu infrastruktūras kompensācijas summu gadā saistībā ar ITC mehānismu.

Sadarboties ar valstu regulatīvajām iestādēm, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm un attiecīgā gadījumā arī valstu konkurences iestādēm, lai uzraudzītu enerģijas vairumtirgus.

Izvērtēt dažādu kategoriju tirgus vietu un dažādu tirdzniecības veidu darbību un pārredzamību.

Sniegt ieteikumus Komisijai attiecībā uz tirgus noteikumiem, darījumu dokumentāciju, tirdzniecības rīkojumiem, standartiem un procedūrām, kas varētu uzlabot tirgus integritāti un iekšējā tirgus darbību.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Divus pārstāvjus ieceļ Eiropas Parlaments, divus – Komisija un piecus – Padome. Katram loceklim ir aizstājējs.

Uzdevumi

Administratīvā valde pieņem Aģentūras gada programmu un budžetu un kontrolē to izpildi.

Direktors

Ieceļ Administratīvā valde no Komisijas ierosinātā kandidātu saraksta, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu.

Regulatoru valde

Sastāvs

Katras dalībvalsts regulatīvo iestāžu vadošais pārstāvis un viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. Katram loceklim ir aizstājējs, kuru izvirza katras dalībvalsts regulatīvā iestāde.

Uzdevumi

Regulatoru valde sniedz direktoram atzinumus par atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem, kuru pieņemšana tiek apsvērta.

Sniedz norādījumus direktoram par viņa uzdevumu veikšanu.

Sniedz Administratīvajai valdei atzinumu par kandidātu, kas izvirzīts direktora amatam.

Apstiprina Aģentūras darba programmu.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

2012. gada budžets (2011. g.)

7,2 (4,8) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī(2011. g.)

Amata vietas štatu sarakstā: 43 (40)

31. decembrī aizpildītās amata vietas: 42 (39)

Pārējie darbinieki: 14 (12)

Kopējais darbinieku skaits: 57 (39), no tiem norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām: 34 (28),

administrācijā: 23 (11).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

2 pamatnostādnes (elektroenerģija: pamatnostādnes par pārvades līdzsvarošanu; gāze: pamatnostādnes par savstarpējo izmantojamību). Rīkotas sabiedriskās apspriešanas, tostarp semināri, kā tas prasīts Regulas (EK) Nr. 713/2009 10. pantā.

Tīkla kodeksi:

a)

trīs argumentēti atzinumi par tīkla kodeksiem (elektroenerģija: tīkla kodekss par prasībām saistībā ar pieslēgumu elektrotīklam, kas piemērojamas visiem ģeneratoriem un tīkla kodekss par jaudas piešķiršanu un pārslodzes novēršanu; gāze: tīkla kodekss par jaudas piešķiršanas mehānismu);

b)

divi argumentēti ieteikumi par tīkla kodeksiem (gan par gāzes tīkla kodeksu, gan arī par jaudas piešķiršanas mehānismu).

Atzinums par gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla 2012. gada darba programmu.

Atzinums par gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla 2012. gada ziemas piegādes prognozēm.

Atzinums par gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla 2012. gada vasaras piegādes prognozēm.

Atzinums par gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla 2013. gada darba programmu.

Atzinums par elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla attīstības desmit gadu plānu.

Atzinums par elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla 2012. gada vasaras prognožu ziņojumu un 2011./2012. gada ziemas pārskatu.

Atzinums par elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla 2012. gada pārskatu.

Kopīgs Aģentūras un Eiropas Enerģijas regulatoru padomes (CEER) uzraudzības ziņojums (Regulas (EK) nr. 713/2009 11. pants), ko publiskoja 29. novembrī un kura prezentācija notika Briselē.

Ieteikums par 2. panta 1. punkta n) apakšpunktu Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (COM(2011) 656 galīgā redakcija).

Pieņēma Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (RETIP) ieteikumu par darījumu uzskaiti.

Pieņēma lēmumu par reģistrācijas formātu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1227/2011 9. panta 3. punktam.

2012. gada 28. septembrī otro reizi izdeva norādījumus par RETIP 2. pantā uzskaitīto definīciju piemērošanu.

Sekmīga trīs pamatlīgumu noslēgšana par RETIP īstenošanu.

Martā publicēja reģionālo iniciatīvu statusa pārskatu 2011. gadam.

Publicēja trīs tiešsaistes gāzes reģionālās iniciatīvas un četras tiešsaistes elektroenerģijas reģionālās iniciatīvas ceturkšņa pārskatus.

Izveidoja divas jaunas Aģentūras darba grupas (īstenošanas, uzraudzības un procedūru darba grupu un tirgus integritātes un pārredzamības darba grupu), kā arī atjaunināja darba grupu darbības noteikumus.

Aģentūra 2012. gada 14. martā organizēja ikgadējo konferenci “Aģentūras loma, padarot enerģijas iekšējo tirgu par realitāti”, kuru apmeklēja 220 dalībnieki.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Tā kā Slovēnijā nav Eiropas skolas un ir nepieciešami sabiedriska rakstura pasākumi nevienlīdzīgu darba apstākļu izlīdzināšanai (atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.e. pantam), ko piemēro Aģentūras darbiniekiem, salīdzinot ar darbiniekiem, kuri strādā citās Eiropas Savienības iestādēs, kur Eiropas skolas ir pieejamas, valde pieņēma 2011. gada 11. februāra lēmumu Nr. 01/2011 “par ACER darbiniekiem piešķirto atbalstu attiecībā uz bērnudārzu un skolu maksām”. Maksimālais personāla darbiniekiem piešķirtā atbalsta līmenis attiecībā uz katru bērnu, kuram uz to ir tiesības, nepārsniedz līmeni maksām, ko par Eiropas skolu maksā Briselē.

12.

Komisija ieteica Aģentūrai REMIT projektam izmantot II sadaļu, jo darba uzsākšanas izmaksas lielākoties attiecas uz IT lietojumprogrammām. Aģentūra nolēma izmantot III sadaļu ar REMIT saistīto izdevumu reģistrēšanai no 2014. gada, kad Aģentūra paredz uzsākt enerģijas tirgus uzraudzību.

13.

Pēc visaptveroša novērtējuma Aģentūrai ir pilnīgi skaidrs, ka REMIT pārskatā paredzētais budžets ir nepietiekams, lai izstrādātu pilnībā efektīvu IT sistēmu Regulas (ES) Nr. 1227/2011 īstenošanai. Tādēļ Aģentūra jau 2012. gadā mēģināja apzināt, kur tās budžetā rast papildu resursus, ko varētu atvēlēt REMIT. Tā kā Aģentūras budžets jau tā bija diezgan ierobežots, no citam budžeta pozīcijām bija iespējams pārnest tikai nelielas summas. Tas tika darīts sistemātiski, un rezultātā budžeta pārnesumu skaits bija liels, pārnestās summas – nelielas.

14.

Līdzekļu atlikumā EUR 4,2 miljonu apmērā Aģentūras bankas kontā gada beigās bija iekļauts 2011. gada EUR 1,6 miljonu budžeta pārpalikums, ko atmaksāja 2013. gada janvārī, jo Aģentūra saņēma pieprasījumu no Komisijas tikai 2013. gada 8. janvārī, budžeta pārpalikums no 2012. gada EUR 0,6 miljonu apmērā, kas tiks atmaksāts Komisijai, kad to pieprasīs, kā arī EUR 1,9 miljoni pirms gada beigām noslēgto juridisko saistību nosegšanai, kas tika pārnesti uz 2013. gadu. Aģentūras naudas pārvaldības mērķis ir nodrošināt, lai nenokārtotu saistību nokārtošanai būtu pieejams finansējums.

15.

Aģentūra konsekventi ievēro interviju un rakstisko testu procedūras, kas ir sīki izstrādātā veidā ieviestas ar direktora 2012. gada 20. marta lēmumu 2012–17 par Vadlīnijām darba pieņemšanas procedūrām un atlases komiteju darbu, nodrošinot jautājumu un vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu pirms testu un interviju sākuma. Lai ņemtu vēra revidentu izteiktās piezīmes, Aģentūra piekrīt pārskatīt pašreizējo procedūru. Aģentūra uzskata, ka testu anonimitāte nav būtiska atlases procedūras kopējai objektivitātei. Atlases komiteja ir iepriekš ieviesusi vērtēšanas kritērijus testa novērtēšanai, lai nodrošinātu rakstisko testu objektīvu vērtējumu. Turklāt dažus testus nevar rīkot anonīmi, jo kandidātiem vai nu prasa atbildē izklāstīt savu pieredzi, vai sagatavot prezentāciju, ko viņi iesniedz atlases komitejai intervijas sākumā.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/9


ZIŅOJUMS

par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

2013/C 365/02

IEVADS

1.

Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”), kurš atrodas Rīgā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (1). Biroja galvenais uzdevums ir sniegt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) profesionāla un administratīva atbalsta pakalpojumus un Regulatoru padomes vadībā vākt un analizēt informāciju par elektroniskajām komunikācijām un izplatīt valstu regulatīvajām iestādēm regulatīvo paraugpraksi, piemēram, kopīgas pieejas, metodoloģijas vai vadlīnijas par ES tiesiskā regulējuma īstenošanu (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Biroja pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Biroja gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Biroja gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Biroja gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Administratīvais vadītājs apstiprina Biroja gada pārskatus pēc tam, kad Biroja grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Biroja finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Biroja gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Biroja gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Biroja finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Biroja finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem un jāapskata, ņemot vērā to, ka 2012. gads bija pirmais Biroja darbības gads un ka visu Biroja procedūru izstrāde vēl turpinās.

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

11.

Galvenais grāmatvedis vēl nebija apstiprinājis Biroja grāmatvedības sistēmu.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

12.

Pārnestās saistību apropriācijas EUR 61 500 apmērā (10 % no visām pārnestajām saistību apropriācijām) neatbilda juridiskajām saistībām, un tādējādi tās bija nepareizas.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

13.

Birojā vēl nebija ieviesti šādi iekšējās kontroles standarti: “Mērķi un darbības rādītāji” (5. IKS), “Process un procedūras” (8. IKS), “Dokumentu pārvaldība”(11. IKS) un “Informācija un komunikācija”(12. IKS).

14.

Nav izstrādāta pamatlīdzekļu reģistrācijas un realizācijas procedūra, un nav veikta krājumu inventarizācija.

15.

Nav ieviestas procedūras, ar kurām nosaka, apstiprina un reģistrē izņēmumus un atkāpes no politikas un procedūrām.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

16.

Apmēram EUR 101 000 (45 % no saistību apropriācijām, kas pārnestas no 2011. gada) anulēja. 2012. gadam paredzētās apropriācijas EUR 545 000 apmērā (17 % no kopējām 2012. gadam paredzētajām apropriācijām) neizmantoja, un tās arī nācās anulēt. Saistību apropriāciju pārnesumu līmenis uz 2013. gadu bija augsts un sasniedza EUR 611 000 jeb 19 % no kopējām apropriācijām. Tas liecina par grūtībām Biroja darbību plānošanā un/vai īstenošanā. Pārnesumu uz 2012. gadu galvenie iemesli bija saistīti ar novēlotu pieņemšanu darbā un to, ka nebija efektīvas politikas, kas nodrošinātu ekspertu pieprasīto komandējuma izdevumu savlaicīgu apstiprināšanu un atlīdzināšanu.

17.

Būtu ievērojami jāuzlabo iepirkuma procedūru izstrāde, piemērošana un dokumentēšana. Piemēram, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās nebija pievērsta pienācīga uzmanība cenas un kvalitātes attiecībai, un vispārīgie līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nebija sīkāk iedalīti apakškritērijos, kas ļautu skaidri un salīdzināmi novērtēt piedāvājumus.

CITI KOMENTĀRI

18.

Pārbaudītajās darbā pieņemšanas procedūrās konstatēja nopietnus trūkumus, kas ietekmē pārredzamību. Rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi tika sagatavoti pēc tam, kad atlases komisija bija pieteikumus izskatījusi; nebija noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst, lai kandidātus aicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām un lai tos iekļautu piemērotāko kandidātu sarakstā; iecēlējintitūcija nebija izraudzījusies un apstiprinājusi atlases komisijas sastāvu un izmaiņas tajā.

19.

Lielākai daļai Biroja darbinieku ir administratīvi vai atbalsta pienākumi, un šie darbinieki neceļo, bet visiem ir piešķirts mobilais tālrunis ar mēneša limitu aptuveni līdz EUR 50. Nav kontroles mehānismu, lai uzraudzītu privātu lietojumu.

20.

Birojam nav finanšu pārvaldības politikas. Visa skaidrā nauda (1,6 miljoni EUR) 2012. gada beigās glabājās vienā bankā (BBB reitings (8)).

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

21.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.

(2)  Biroja kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Saskaņā ar Komisijas galvenā grāmatveža 2008. gada 27. oktobra piezīmi minimālajam īstermiņa reitingam ir jābūt A-1.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta/ ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Biroja 2011. gada budžetā, ko pieņēma Pārvaldības komiteja, apropriācijas bija iedalītas sadaļās un nodaļās, bet nebija izdalīti panti un posteņi. Šāds stāvoklis ir pretrunā budžeta specifikācijas principam.

Ieviests

2011

Palāta konstatēja 21 gadījumu par kopējo summu EUR 94 120, kad uz 2012. gadu pārnestās apropriācijas neatbilda juridiskajām saistībām. Tādējādi šie pārnesumi bija nepareizi.

Ieviešana ir sākta

2011

Birojā vēl nebija pieņemti un ieviesti visi iekšējās kontroles standarti. Īpaši jānorāda, ka nebija izveidots centralizēts rēķinu reģistrs un izņēmumu reģistrs.

Ieviests (rēķinu reģistrs)

Ieviešana ir sākta (izņēmumu reģistrs)

2011

Birojam ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Mutisko un rakstisko pārbaudījumu jautājumi nebija sagatavoti, pirms atlases komisija izskatīja pieteikumus, nebija iecēlējinstitūcijas lēmuma par atlases komisijas iecelšanu, un nebija norādītas atlases komisijas locekļu pakāpes.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (Rīga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants)

Tiesību aktu tuvināšana elektronisko komunikāciju jomā.

Biroja kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009)

Biroja kompetence ir noteikta Regulā (EK) Nr. 1211/2009. Regulas 6. pantā minētais Birojs sniedz BEREC administratīva un profesionāla atbalsta pakalpojumus.

Tas pilda savas funkcijas Regulatoru padomes vadībā.

Pārvaldība

Biroja sastāvā ir:

a)

Pārvaldības komiteja un

b)

administratīvais vadītājs,

kuri savā starpā dala visus administratīvos un finanšu pienākumus, tostarp attiecībā uz darbiniekiem.

Taču par darbinieku iecelšanu ir atbildīga tikai Pārvaldības komiteja (7. panta 4. punkts).

Vadību saistībā ar Biroja sniegtajiem pakalpojumiem un produktiem nodrošina Regulatoru padome, kā izklāstīts sadaļā “Produkti un pakalpojumi 2012. gadā”.

Birojam pieejamie resursi 2012. gadā

Galīgais budžets: 3,1 miljons EUR (2012. gada janvārī grozītais budžets)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī: 22

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Regulatoru padomes vadībā Birojs sniedz turpmāk minētos pakalpojumus:

profesionāla un administratīva atbalsta pakalpojumi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC),

informācijas ievākšana no valsts regulatīvajām iestādēm; informācijas apmaiņa un izplatīšana,

regulatīvas paraugprakses izplatīšana valsts regulatīvajām iestādēm Eiropas Savienībā un trešām personām,

palīdzība priekšsēdētājam Regulatoru padomes un Biroja Pārvaldības komitejas darba sagatavošanā,

atbalsts ekspertu darba grupām, kuras izveidojusi Regulatoru padome.

Avots: Biroja sniegtā informācija.


BIROJA ATBILDES

11.

Nesen (2012. gada decembrī) ieceltais grāmatvedis ir ierosinājis kredītrīkotājam nepieciešamos pasākumus, kas pilnībā ieviešami pirms 2013. gada jūlija, lai varētu apstiprināt grāmatvedības sistēmas.

12.

Lai atrisinātu jautājumu par saistību neatbilstošu pārnešanu, BEREC birojs ir uzsācis finanšu darījumu rokasgrāmatas izstrādi. Šajā rokasgrāmatā (pašlaik, 2013. gada jūnijā, tā ir izstrādes nobeiguma posmā) būs īpaša nodaļa par budžeta saistībām: definīcijas, nosacījumi, pārraudzības procedūra, kā arī attiecīgā organizācijas darbplūsma, kas tiks ieviesta saistību apropriāciju pārnešanai gada beigās.

13.

Pēc 2013. gada martā IAS veiktās ierobežotās pārbaudes tiek pārskatīti visi iekšējās kontroles standarti. 2013. gada jūnija beigās BEREC birojs sniegs vispusīgu atbildi un ierosinās turpmāko pasākumu reāli izpildāmu grafiku.

14.

BEREC biroja finanšu darījumu rokasgrāmatā (pašlaik, 2013. gada jūnijā, tā ir izstrādes nobeiguma posmā) īpašā, pamatlīdzekļiem veltītā nodaļā tiks aplūkotas ar krājumu pārvaldību saistītās procedūras. 2013. gada trešajā ceturksnī, pēc nepieciešamā aprīkojuma iegādes, BEREC birojs veiks krājumu pilnīgu inventarizāciju.

15.

2012. gada 18. jūnijā tika pieņemta iekšējā administratīvā instrukcija ICS 8 principu piemērošanai. Pašlaik tiek pabeigta “papildu norādījumu” stratēģijas izstrāde saskaņā ar spēkā esošajām EK vadlīnijām par tā dēvēto “ziņošanu par atkāpēm” (SEC(2007) 1341), un 2013. gada 11. jūnijā izpilddirektors to apstiprinās kā iekšējo administratīvo instrukciju.

16.

Pašlaik (2013. gada jūnijā) tiek izvērtēts budžeta pārvaldībā iesaistīto darbinieku skaits, kā arī pārvaldības rīka ieviešana, kas varētu uzlabot budžeta izpildi un plānošanu. Tas varētu ietekmēt 2014. gada budžeta izpildi. Turklāt BEREC birojs veiks šādus koriģējošus pasākumus, lai nodrošinātu pārnesumu atbilstošu līmeni nākotnē: lai nodrošinātu apliecinošo dokumentu iesniegšanu stingri noteiktā un ievērotā termiņā, tiks pārskatīta stratēģija attiecībā uz ekspertiem izmaksājamo atlīdzību par piedalīšanos sanāksmēs, jo pašlaik tieši tā visvairāk ietekmē pārnestās summas.

17.

Lai visi iesaistītie darbinieki spētu pareizi īstenot pašreizējās iepirkuma procedūras, no 2013. gada septembra tiks rīkotas iepirkumam veltītas mācības. Tiek veikti konkrēti pasākumi, lai iekļautu šīs procedūras finanšu rokasgrāmatas (pašlaik, 2013. gada jūnijā, tā ir izstrādes nobeiguma posmā) īpašā nodaļā.

18.

Kopš 2013. gada, kad tika pieņemts darbā attiecīgais Administrācijas un finanšu nodaļas personāls, darbā pieņemšanas procedūru atbilstību stratēģijai un norādījumiem nodrošina Biroja personāldaļa. 2013. gada maijā tika izstrādātas un 2013. gada darbā pieņemšanas procedūrās tiek izmantotas jaunās darbā pieņemšanas vadlīnijas, kurās noteikti procesa posmi un atbildīgās personas. Tiek pārskatītas interešu deklarācijas, un, sākot no 2013. gada jūnija, rakstveida un mutvārdu pārbaudījumu jautājumi, kā arī minimālais punktu skaits iekļaušanai rezerves sarakstā tiek noteikti pirms pieteikumu izskatīšanas.

19.

Ir sagatavota un 2013. gada jūnijā tiks pieņemta visaptveroša stratēģija. Tiks noteikts, ka: mobilos tālruņus izmanto tikai darba vajadzībām; mobilos tālruņu izmantošana tiek uzraudzīta, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu; jāievēro drošības pasākumi. Tiks noteikts, ka mobilo tālruņu piešķiršana tiek veikta, atbildīgajam tiešajam vadītājam izskatot katru gadījumu atsevišķi.

20.

Jaunieceltais grāmatvedis ir veicis pasākumus, lai 2013. gada augusta beigās stātos spēkā vēl viens līgums ar banku pakalpojumu sniedzēju ar augstāku reitingu.

21.

Nav komentāru.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/15


ZIŅOJUMS

par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

2013/C 365/03

IEVADS

1.

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “CDT”), kurš atrodas Luksemburgā, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (1). Centra uzdevums ir pēc pieprasījuma sniegt Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām to darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Centra pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Centra gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Centra gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Centra gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Centra gada pārskatus pēc tam, kad Centra grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Centra finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Centra gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Centra gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Centra finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

CITI KOMENTĀRI

11.

Centram 2012. gada beigās bija skaidra nauda un īstermiņa noguldījumi 35 miljonu EUR apmērā (budžeta pārpalikums un rezerves – 30,9 miljoni EUR). Centrs gada laikā nevarēja koriģēt cenas, lai līdzsvarotu ienākumus un izdevumus, lai gan atsevišķos gadījumos atmaksāja naudu klientiem nolūkā samazināt pārpalikumu.

12.

Palāta 2012. gadā revidēja 20 regulatīvās aģentūras, un saskaņā ar šo aģentūru dibināšanas regulu visus tām nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus sniedz Centrs (Centra dibināšanas regula nosaka to pašu četrām citām aģentūrām). Pārējām aģentūrām Centra pakalpojumu izmantošana nav obligāta. Aģentūras varētu samazināt savas izmaksas, izmantojot vietējos pakalpojumus netehnisku dokumentu tulkošanai. Palāta uzskata, ka likumdevējam būtu jāapsver iespēja to ļaut visām aģentūrām.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO APSVĒRUMU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

(2)  Centra kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Centra 2011. gada budžets bija 51,3 miljoni EUR (1) (iepriekšējā gadā – 55,9 miljoni EUR). Budžeta izpildes rezultāts 2011. gadā samazinājās līdz 1,2 miljoniem EUR salīdzinājumā ar 8,3 miljoniem EUR 2010. gadā. Tam par galveno iemeslu ir ieņēmumu samazināšanās par 15 %, jo Centram ir jauna izcenojumu politika, kuras mērķis ir saskaņot produktu cenas ar to izmaksām.

Neattiecas

2011

Turpinās pagājušā gada tendence, proti, uzkrātais budžeta pārpalikums ir samazinājies no 9,2 miljoniem EUR 2010. gadā līdz 3 miljoniem EUR 2011. gadā. Šo samazinājumu nosaka 2011. gada budžeta pārpalikuma tīrā ietekme un piešķīrumi rezervēm, kas paredzētas cenu stabilizācijai un ārkārtas ieguldījumiem.

Neattiecas


(1)  Grozītais budžets (OV C 375, 22.12.2011., 5.–7. lpp), ieskaitot pārvietojumus budžetā.


II PIELIKUMS

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (Luksemburga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Dalībvalstu valdību pārstāvji, savstarpēji par to vienojoties, pieņēma deklarāciju par to, ka Luksemburgā izvietoto Komisijas tulkošanas dienestu paspārnē veidojams Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, lai sniegtu tulkošanas pakalpojumus, kas vajadzīgi to struktūru un dienestu darbībai, kuru atrašanās vieta noteikta 1993. gada 29. oktobra lēmumā.

Centra kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1645/2003)

Mērķi

Sniegt tulkošanas pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu struktūru darbībai:

Eiropas Vides aģentūra,

Eiropas Izglītības fonds,

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs,

Eiropas Zāļu aģentūra,

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra,

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi),

Eiropas Policijas birojs (Eiropols) un Eiropola narkotiku apkarošanas vienība.

Struktūras, ko izveidojusi Padome, bet kas nav minētas iepriekš, arī var izmantot Centra pakalpojumus. ES iestādes un struktūras, kurām ir savi tulkošanas dienesti, vajadzības gadījumā pēc savas izvēles var izmantot Centra pakalpojumus.

Centrs aktīvi piedalās Iestāžu apvienotās tulkošanas komitejas darbā.

Uzdevumi

Sadarboties ar ES struktūrām un iestādēm.

Piedalīties Iestāžu apvienotās tulkošanas komitejas darbā.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts

Divi Komisijas pārstāvji

Viens pārstāvis no katras iestādes vai struktūras, kam vajadzīgi Centra pakalpojumi

Uzdevumi

Pieņemt Centra gada budžetu un darba programmu, štatu sarakstu un gada pārskatus.

Direktors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Centram pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets:

48,293 (51,299) miljoni EUR

Personāls:

225 (225) amata vietas štatu sarakstā, no tām aizņemtas 199 (205)

Līgumdarbinieki: 17 (14)

Kopējais darbinieku skaits: 216 (219), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

 

pamatdarbībām: 114 (107),

 

administrācijā: 102 (112).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Iztulkoto lapu skaits:

735 007(712 813)

Lapu skaits valodu sadalījumā:

oficiālajās ES valodās: 722 505(704 613),

citās valodās: 12 502(8 200).

Lapu skaits pēc klientu veida:

struktūras: 707 888 (676 925),

iestādes: 27 119(3 888).

Ārštatā iztulkoto lapu skaits:

480 695(436 445)

Avots: Centra sniegtā informācija.


CENTRA ATBILDES

11.

Kopējais budžeta pārpalikums, ko var atmaksāt klientiem, ir EUR 3,9 miljoni, bet pārējais budžeta pārpalikums ir bloķēts kā obligātās rezerves un citi konkrētiem mērķiem Centra izveidotie uzkrājumi. Ilgtermiņā, pamatojoties uz Centra cenu noteikšanas politiku, Centram būtu jālīdzsvaro izdevumi ar ieņēmumiem. Valde nosaka Centra produktu cenas, un tās ir spēkā vienu gadu, tādējādi pārpalikums – EUR 3,9 miljoni – tiks atspoguļots. 2014. gada izcenojumu izmaiņās, lai nodrošinātu ilgtermiņa līdzsvaru.

12.

Tulkošanas centrs ņem vērā Palatas apsvērumu. Tomēr Centrs uzsver, ka Palātas viedoklis neatbilst aģentūru dibināšanas regulā likumdevēja noteiktajam ietvaram.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/21


ZIŅOJUMS

par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

2013/C 365/04

IEVADS

1.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “CEDEFOP”), kurš atrodas Salonikos, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1). Centra galvenais uzdevums ir atbalstīt profesionālās izglītības attīstību Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, Centrs apkopo un izplata dokumentāciju par profesionālās izglītības sistēmām (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Centra pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Centra gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Centra gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Centra gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Centra gada pārskatus pēc tam, kad Centra grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Centra finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Centra gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Centra gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Centra finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Centrs ik gadu piešķir dotācijas dalībvalstu partneru tīklam (8) (dotācijas katram nolīgumam svārstās robežās no EUR 23 615 līdz EUR 43 620). Dotāciju izdevumi (kas galvenokārt saistīti ar saņēmēju personāla izmaksām) 2012. gadā bija EUR 695 337 (9) jeb 4 % no kopējiem pamatdarbības izdevumiem. Centra veiktās ex ante dotāciju pārbaudes ietver dotāciju saņēmēju iesniegto izmaksu deklarāciju visaptverošas dokumentārās pārbaudes un saņēmēju nolīgto ārējo revidentu sagatavoto apliecinājumu pārbaudi vai neatkarīgu valsts amatpersonu sniegto apliecinājumu pārbaudi. Centrs tomēr parasti nepārbauda saņēmēju deklarētās personāla izmaksas, pamatojoties uz sākotnējiem apliecinošajiem dokumentiem. Attiecīgās ex post pārbaudes pēdējo reizi veica 2009. gadā. Tādējādi ex ante pārbaudes sniedz tikai ierobežotu pārliecību.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

12.

Budžeta izpildes līmenis bija augsts – 100 % I un III sadaļā un 98 % II sadaļā. Kaut arī uzņemto saistību apropriāciju pārnesumi bija augsti II sadaļā – 39 % (EUR 673 392) –, to galvenokārt izraisīja iemesli, ko Centrs nespēja ietekmēt, piemēram, kavējumi Centra telpu remontdarbos, kurus veica Grieķijas iestādes. Tāpēc bija jāatliek attiecīgā telpu uzturēšana, remonts un aprīkošana (aptuveni EUR 124 000), kā arī kavējās Centra konferenču telpu iekārtu iepirkums (aptuveni EUR 242 000). Daļa no pārnesumiem ir saistīta ar kavējumiem IT iekārtu iepirkumā (aptuveni EUR 172 000).

CITI KOMENTĀRI

13.

Centrs 2010. un 2011. gadā uzsāka divas darbā pieņemšanas procedūras nākamā direktora amata vietas aizpildīšanai, un tās abas pasludināja par nesekmīgām (10). Trešo darbā pieņemšanas procedūru sāka 2012. gada beigās, un tā joprojām turpinās. Pirmajās divās darbā pieņemšanas procedūrās Palāta konstatēja, ka priekšatlases komisijas locekļi neparakstīja deklarācijas par interešu konflikta neesamību un ka jautājumus intervijām un to svērto vērtību, kā arī minimālo punktu skaitu, kāds jāiegūst, lai kandidātus iekļautu piemērotāko kandidātu sarakstā, sagatavoja pēc kandidātu skrīninga.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(2)  Centra kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Galvenokārt dalībvalstu aģentūras un pētniecības institūti.

(9)  Tie izrietēja no galīgajiem maksājumiem un priekšfinansējuma maksājumu noskaidrošanas saistībā ar iepriekšējo gadu dotāciju nolīgumiem. Saistībā ar 2012. gada dotāciju nolīgumiem 2012. gadā tika veikti tikai priekšfinansējuma maksājumi, kas vēl netika uzskaitīti kā izdevumi.

(10)  Pirmajā darbā pieņemšanas procedūrā Eiropas Komisija neiecēla nevienu no Centra administratīvās padomes sagatavotajā kandidātu sarakstā iekļautajiem kandidātiem. Otrajā darbā pieņemšanas procedūrā priekšatlases komisija uzskatīja, ka neviens no ierosinātajiem kandidātiem neatbilst prasībām, lai būtu iekļaujams piemērotāko kandidātu sarakstā, un neiesniedza Administratīvajai padomei piemēroto kandidātu sarakstu.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Tik liels pārnesumu līmenis II sadaļā ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Tika veikti daudzi budžeta pārvietojumi, kas galvenokārt koncentrējās gada beigās (1). Šo budžeta pārvietojumu pamatojums bija nepietiekams, jo nebija veiktas vajadzību aplēses. Šāds stāvoklis liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un ir pretrunā budžeta specifikācijas principam.

Ieviešana ir sākta

(ieviests attiecībā uz pārvietojumu pamatojumu)

2011

Katru gadu Centrs finansē dotācijas profesionālajai izglītībai un mācībām (2) par aptuveni 1 miljonu EUR (3). Ievērojami aizkavējās dotāciju slēgšana 2010. gadam, jo saņēmēji vēlu iesniedza galīgos darbības pārskatus. Centrs novēloti pārbaudīja šos pārskatus un vēlu veica galīgos maksājumus (4).

Ieviests


(1)  Kopumā veica 77 budžeta pārvietojumus par 1,5 miljoniem EUR, no kuriem 67 pārvietojumi (1,3 miljoni EUR) tika veikti 2011. gada novembrī un decembrī.

(2)  Centrs dotē Eiropas izziņas un profesionālo zināšanu tīklu (ReferNet), lai sniegtu informāciju par profesionālās izglītības un mācību sistēmām un politiku dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē.

(3)  2011. un 2010. gadā: 0,9 miljoni EUR.

(4)  Galīgie maksājumi vidēji kavējās par apmēram 50 dienām.


II PIELIKUMS

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Saloniki)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 166. panta 1. punkts)

Informācijas vākšana

Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

Centra kompetence

(Padomes Regulas (EEK) Nr. 337/75 2. un 3. pants)

Mērķi

Kā Eiropas Savienības izziņas centrs profesionālās izglītības un mācību jautājumos Centrs sniedz informāciju politisko lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem un profesionāļiem, lai radītu labāku izpratni par pašreizējām tendencēm un dotu viņiem iespēju pieņemt pamatotākus lēmumus turpmākai rīcībai. Centrs palīdz Eiropas Komisijai sekmēt un attīstīt profesionālās mācības un izglītību Savienības līmenī.

Uzdevumi

Kārtot attiecīgu dokumentāciju un analizēt datus.

Dot ieguldījumu izpētes attīstībā un koordinācijā.

Izmantot un izplatīt noderīgu informāciju.

Veicināt un atbalstīt saskaņotu pieeju profesionālās izglītības attīstībai.

Nodrošināt tikšanās vietu visām ieinteresētajām personām.

Pārvaldība

Administratīvā padome

Sastāvs

Katrai dalībvalstij:

a)

viens valdības pārstāvis;

b)

viens darba devēju organizāciju pārstāvis;

c)

viens darba ņēmēju organizāciju pārstāvis.

Eiropas Komisijas vārdā – trīs locekļi.

Locekļus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, ieceļ Padome. Komisija ieceļ locekļus, kuri to pārstāvēs.

Koordinatori no darba devēju organizācijām un darba ņēmēju organizācijām Eiropas līmenī un EEZ valstu novērotāji arī apmeklē administratīvās padomes un biroja sēdes.

Pienākumi

Pieņemt budžetu, vidēja termiņa prioritātes (Centra daudzgadu plānošana), darba programmu un vērtēt un analizēt gada darbības pārskatu un gada pārskatus. Pieņemt galīgo budžetu un apstiprināt štatu sarakstu.

Birojs

Sastāvs

Administratīvās padomes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas un viens papildu pārstāvis no Komisijas.

Direktors

Ieceļ Komisija no kandidātu vidus, kuri ietverti sarakstā, ko iesniegusi administratīvā padome; viņš/viņa atbild par Centra ikdienas administratīvo vadību un īsteno administratīvās padomes un biroja lēmumus.

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Centram pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

19,22 (18,83) miljoni EUR

Savienības ieguldījums (1): 97,6 % (97,5 %)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 101 (101)

Aizņemtās amata vietas: 98 (2) (97)

Pārējie darbinieki:

līgumdarbinieki: 23 (3) (25),

norīkotie valstu eksperti: 3 (3).

Kopējais darbinieku skaits: 124 (125)

pamatdarbībās: 90 (90).

administrācijā: 34 (35).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Politikas analīze un ziņojumu sagatavošana

CEDEFOP ziņojums “Tendences profesionālās izglītības un mācību (VET) politikā 2010.–2012. gadā: virzība Briges paziņojuma mērķu sasniegšanā” [Trends in VET policy in Europe 2010-12: Progress towards the Bruges Communiqué] tika publicēts un prezentēts profesionālās izglītības ģenerāldirektoriem Kiprā. CEDEFOP sniedza atjauninātu informāciju par VET sistēmām, kā arī jaunāko informāciju par iniciatīvām un politikas izstrādi dalībvalstīs. Vairāki katra mēneša statistikas rādītāji, kuros bija iekļauti dati no visas Eiropas, bija paredzēti krīzes ietekmes novērtēšanai. Lai apmierinātu Eiropas Komisijas prasības attiecībā uz profesionālās izglītības un mācību norišu sistemātisku analīzi katrai valstij Eiropas pusgada kontekstā, CEDEFOP mainīja darba prioritātes un ieviesa “VET Starmešus” par visām valstīm. Profesionālās izglītības ģenerāldirektoru sanāksmēm, kuras tika rīkotas Dānijas un Kipras prezidentūru laikā, Centrs sagatavoja pārskatu par VET un uzņēmēju sadarbības aktualitātēm un informatīvu paziņojumu “Caurlaidīgas izglītības un mācību sistēmas: barjeru samazināšana un iespēju palielināšana” [Permeable education and training systems: reducing barriers and increasing opportunity].

Kopēji Eiropas instrumenti, kvalifikācijas un mācību rezultāti

CEDEFOP kopā ar Eiropas Komisiju koordinēja Eiropas Kvalifikāciju sistēmas (EQF) padomdevēju grupu un piedalījās 23 informatīvu dokumentu sagatavošanā, kurus izmantoja politikas debatēs. Informatīvajā paziņojumā “Kvalifikāciju sistēmas Eiropā: instruments pārredzamībai un pārmaiņām” [Qualifications frameworks in Europe: an instrument for transparency and change], kuru izdeva profesionālās izglītības ģenerāldirektoru sanāksmei Kiprā, bija apkopoti CEDEFOP ceturtā gada ziņojuma rezultāti par valstu kvalifikācijas sistēmām (NQF). CEDEFOP arī analizēja 10 valstu ziņojumus, kuros bija skaidrots, kā tās sasaista savu kvalifikācijas sistēmu ar EQF. Trešā ECVET (Eiropas profesionālās izglītības kredītpunktu sistēmas) uzraudzības ziņojuma rezultāti tika prezentēti profesionālās izglītības ģenerāldirektoru sanāksmē Kiprā. Turpinājāsatbalsts EQAVET (Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu sistēma profesionālajā izglītībā). Eiropas jaunieši arvien vairāk ir izmantojuši Europass tīmekļa vietni, kura atrodas Centra pārziņā. Kopš vietnes atvēršanas ir reģistrēti gandrīz 60 miljoni apmeklējumu (2012. g. – 14,8 miljoni; 2011. g. – 12,9 miljoni), un lietotāji ir sagatavojuši 25 miljonus tiešsaistes CV (2012. g. – 8,3 miljonus; 2011. g. – 5,8 miljonus). Pētījumu “Mācību programmas reforma Eiropā: mācību iznākuma ietekme” [Curriculum reform in Europe: the impact of learning outcomes] publicēja un apsprieda starptautiskā seminārā. 2011./2012. gadā CEDEFOP koordinēja 215 mācību apmeklējumus 2 448 speciālistiem no 33 valstīm. Ietekmes pētījums izceļ augstu apmierinātības līmeni (96 %).

Pieaugušo izglītība un pāreja

Pētījums “Pieaugušo izglītošana darba vietā: prasmju attīstīšana inovācijas veicināšanai uzņēmumos” [Adult learning in the workplace: skill development to promote innovation in enterprises] tika sagatavots semināram par šo tēmu. Lai dotu ieguldījumu saistībā ar Eiropas gadu aktīvām vecumdienām, CEDEFOP Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta konferences “Soli augšup turpmākajā dzīvē” ietvaros rīkoja semināru par nodarbinātības iespēju saglabāšanu, izmantojot mācības. Centrs arī publicēja izdevumu “Darbs un novecošana – ieguvumi no ieguldīšanas vecāka gadagājuma darbaspēkā” [Working and ageing – the benefits of investing in an ageing workforce]. Triju publikāciju galvenā tēma bija finansējums un citi stimuli profesionālajai tālākizglītībai un mācībām (CVET). Lai atbalstītu jaunu cilvēku integrāciju darba tirgū, CEDEFOP deva savu ieguldījumu pēc Vācijas iniciatīvas rīkotajā pasākumā, kura mērķis bija noslēgt sadarbības nolīgumus ar vairākām valstīm Eiropas Māceklību alianses ietvaros. Daļa no ieguldījuma bija arī atziņas, kas apkopotas ziņojumā “No izglītības darba dzīvē – profesionālās izglītības un mācību iznākums darba tirgū” [From education to working life – The labour market outcomes of VET].

Prasmju analīze

CEDEFOP prezentēja jaunāko ES prasmju pieprasījuma un piedāvājuma prognozi 2010.–2020. gadam informatīvajā paziņojumā “Eiropas prasmju izaicinājums – atpalicis prasmju pieprasījums paaugstina prasmju neatbilstības risku” [Europe’s skill challenge – Lagging skill demand increases risks of skill mismatch] un publikācijā “Nākotnes prasmju piedāvājums un pieprasījums Eiropā – 2012. gada prognoze” [Future skills supply and demand in Europe – Forecast 2012]. CEDEFOP deva ieguldījumu ES prasmju panorāmai un izdeva divas publikācijas par vidi saudzējošām prasmēm. Centrs sagatavoja nodaļu par prasmju neatbilstību, ko iekļāva Komisijas ziņojumā “Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā 2012. gadā”. Ziņojumu “Prasmju neatbilstība – uzņēmuma loma” [Skill mismatch: the role of the enterprise] apsprieda seminārā. Tika publicēts arī informatīvs paziņojums par prasmju novecošanās novēršanu [Preventing skill obsolescence]. CEDEFOP sniedza zinātību Saloniku pašvaldībai saistībā ar tās iniciatīvu izveidot reģionālu nepieciešamo prasmju prognozēšanas uzraudzības instrumentu.

Organizatoriskā ietekme

Galvenie rezultatīvie rādītāji liecina par augstu organizatorisko ietekmi: atsauces 169 ES un 68 starptautiskos politikas dokumentos, daži no tiem ievērojami balstās uz CEDEFOP darbu; ieguldījums 26 ES politikas dokumentos, 158 prezidentūras un citos ES līmeņa pasākumos; CEDEFOP sarīkoja 150 pasākumus; 120 publikācijas; reģistrēti 525 raksti plašsaziņas līdzekļos par CEDEFOP darbu (+ 38 %); lejupielādētas 636 000 publikācijas (+ 33 %); 415 atsauces zinātniskajā literatūrā; ievērojams pieaugums sociālajos mēdijos (+ 127 % Facebook; + 170 % Twitter). Izmaksu ietaupījumam uzsvars bija likts uz videokonferencēm, un darba pieņemšanas procedūrās izmēģinājuma veidā intervijām izmantoja Skype.

Plašāku informāciju skatīt Centra vietnē www.cedefop.europa.eu (Gada pārskats un 2012. gada darbības pārskats).

Avots: Centra sniegtā informācija.


(1)  

Piezīme.

Savienības ieguldījumā ietilpst Savienības subsīdija, kā arī papildbudžets pēc budžeta grozījumu ieviešanas (BRS).

(2)  Šeit iekļautas faktiski aizpildītās amata vietas (92) un darba piedāvājumi (6) uz vakantajām amata vietām (saskaņā ar Daudzgadu personāla politikas plāna pieeju).

(3)  Iekļauti 22 līgumdarbinieki un 1 darba piedāvājums.

Avots: Centra sniegtā informācija.


CENTRA ATBILDES

11.

Izvērtējot dotāciju pieteikumus, Centrs rūpīgi izskata priekšlikumus un izmaksu aplēses. Pārbaudes procesā tiek sīki pārbaudīta rezultatīvo rādītāju kvalitāte un pilnīgums.

Pamatojoties uz Palātas izteiktajām bažām, Cedefop papildus revīzijas apliecinājumiem ar šo gadu ievieš detalizētas personīgo izdevumu un laika grafiku pārbaudes trim nejauši izvēlētiem gadījumiem no 26. līdz 29. dotācijas maksājumam.

12.

Mēs pieņemam zināšanai apsvērumus par pārnesumiem 2. sadaļā un apstiprinām, ka esam allaž apņēmības pilni samazināt šos pārnesumus.

13.

Centrs norāda, ka tas gan nodrošina atbalstu priekšatlases komitejai, bet tam nav kontroles pār procedūru un priekšatlases komitejas vai Komisijas lēmumiem.

Ir pierādījumi, ka valdes locekļi ir bijuši informēti par nepieciešamību nepieļaut nekādu interešu konfliktu. Tomēr priekšatlases komitejas locekļi, paklausot Palātas ieteikumiem, tajā pat laikā ir parakstījuši formālus paziņojumus.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/29


ZIŅOJUMS

par Eiropas Policijas akadēmijas 2012. finanšu gada pārskatiem ar Akadēmijas atbildēm

2013/C 365/05

IEVADS

1.

Eiropas Policijas akadēmiju (turpmāk tekstā – “Akadēmija”, arī “CEPOL”), kura atrodas Bremshilā, izveidoja ar Padomes Lēmumu 2000/820/TI, kuru 2005. gadā atcēla un aizstāja ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI (1). Akadēmijas uzdevums ir koordinēt dalībvalstu policijas mācību iestāžu sadarbību un nodrošināt uz kopīgiem standartiem balstītus mācību kursus vecākajiem policijas virsniekiem (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Akadēmijas pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Akadēmijas gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Akadēmijas gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Akadēmijas gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Akadēmijas gada pārskatus pēc tam, kad Akadēmijas grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Akadēmijas finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Akadēmijas gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Akadēmijas gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Akadēmijas finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Akadēmijas finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Akadēmija pārnesa uz 2013. gadu saistību apropriācijas EUR 355 500 apmērā, kas paredzētas 2013. gada apmaiņas programmai, kuru plānots rīkot laikā no 2013. gada marta līdz novembrim. Tā kā Akadēmijas 2012. gada darba programmā 2013. gada apmaiņas programma nav minēta un ņemot vērā to, ka 2012. gadā par šo jautājumu nav pieņemts finansēšanas lēmums, šis pārnesums ir nepareizs.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

12.

No 2011. gada pārnestajām saistību apropriācijām 1,7 miljonu EUR apmērā 2012. gadā anulēja 0,7 miljonus EUR (41,2 %). Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka aplēstās izmaksas, kas jāatlīdzina saskaņā ar 2011. gada dotāciju nolīgumiem, bija zemākas nekā paredzēts (0,44 miljoni EUR jeb 62 % no anulētajiem pārnesumiem).

13.

Dažādās sadaļās 2012. gada saistību apropriāciju līmenis svārstījās 90 % līdz 99 % robežās no kopējām apropriācijām, kas liecina, ka juridiskās saistības bija savlaicīgas. III sadaļā (Pamatdarbības izdevumi) saistību apropriāciju pārnesumu līmenis uz 2013. gadu bija augsts, jo tas sasniedza 1,5 miljonus EUR (36 %). Taču tas nebija saistīts ar vilcināšanos, īstenojot Akadēmijas 2012. gada darba programmu, bet lielākoties gan ar 11. punktā minēto pārnesumu un apstākli, ka izmaksas, kas bija saistītas ar kursiem, kurus rīkoja 2012. gada pēdējos mēnešos atbilstīgi 2012. gada dotāciju nolīgumiem, bija jāatlīdzina tikai 2013. gada sākumā (1 miljons EUR).

14.

2012. gadā Akadēmija veica 37 budžeta pārvietojumus, no kuriem 36 – attiecīgo sadaļu ietvaros, kopumā par 1 miljonu EUR.

15.

Fakti, kas minēti 11., 12. un 14. punktā, ir pretrunā tādiem budžeta principiem kā gada pārskata princips un specifikācijas princips.

CITI KOMENTĀRI

16.

Pārrunas par Akadēmijas nākotni turpinās jau vairākus gadus, tāpēc valda nedrošība, kas joprojām apgrūtina darbības plānošanu un īstenošanu.

17.

Akadēmijai ir jānodrošina, lai pilnībā tiek ievērota “Eiropas Policijas akadēmijas darbā pieņemšanas rokasgrāmata”, un turpmāk jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Paziņojumus par brīvajām amata vietām ne vienmēr publicēja vismaz sešas nedēļas, pirms bija jāiesniedz pieteikumi; nebija pierādījumu par to, ka vērtētāji pārliecinājās par pieteikumu iesniegšanas noteikumu ievērošanu; izmantotie atlases kritēriji ne vienmēr atbilda paziņojumos par brīvām amata vietām norādītajiem; dažos gadījumos, izskatot pieteikumus, bija būtiska kavēšanās.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

18.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(2)  Akadēmijas kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Augstais pārnesumu līmenis, kā arī augstais anulēto apropriāciju līmenis liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un/vai izpildē un ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana nav sākta

2011

Augstais budžeta pārvietojumu līmenis liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un ir pretrunā budžeta specifikācijas principam.

Ieviešana nav sākta

2011

Akadēmija atrodas Bremshilā un izmanto AK Valsts policijas uzlabošanas aģentūras (NPIA) telpas. NPIA ir paredzēts slēgt 2012. gada beigās, un nav skaidrs, cik ilgi Akadēmija varēs izmantot pašreizējās telpas.

Ieviešana nav sākta

2011

Akadēmijai ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Paziņojumos par brīvajām amata vietām nebija minēta apstrīdēšanas iespēja; pirms pieteikumu izskatīšanas nebija noteikta atlases kritēriju svērtā vērtība, un ne vienmēr bija sagatavoti kopsavilkuma ziņojumi par skrīninga procedūrām un lēmumiem par iekļaušanu rezerves sarakstos.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Policijas akadēmija (Bremshila)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(LESD 87. pants)

Tiesību aktu tuvināšana

“1.

Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2.

Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par: (..)

b)

atbalstu personāla mācībām un sadarbībai personāla apmaiņas, iekārtu un noziegumu atklāšanas izpētes jomā” (..)

Akadēmijas kompetence

(Padomes Lēmums 2005/681/TI)

Mērķi

Akadēmijas mērķis ir palīdzēt sagatavot dalībvalstu vecākos policijas virsniekus, optimizējot sadarbību starp dažādiem Akadēmijas elementiem. Tā atbalsta un veido Eiropas pieeju to galveno problēmu risināšanā, ar kurām dalībvalstis saskaras, cīnoties pret noziedzību, novēršot noziedzību un uzturot kārtību, likumību un sabiedrības drošību, jo īpaši risinot šo problēmu pārrobežu izpausmes.

Uzdevumi

Palielināt informētību par citu dalībvalstu policijas sistēmām un struktūrām un par policijas pārrobežu sadarbību Eiropas Savienībā.

Uzlabot informētību par starptautiskajiem un Eiropas Savienības instrumentiem, jo īpaši par:

a)

Eiropas Savienības iestādēm, to darbību un lomu, kā arī par lēmumu pieņemšanas metodēm un juridiskiem instrumentiem, jo īpaši saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību;

b)

Eiropola mērķiem, uzbūvi un darbību, kā arī par veidiem, kā paplašināt Eiropola un attiecīgo dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestu sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā;

c)

Eurojust mērķiem, struktūru un darbību.

Nodrošināt pienācīgu apmācību saistībā ar demokrātiskiem aizsargmehānismiem, īpaši tiesībām uz aizstāvību.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Viena delegācija no katras dalībvalsts.

Katrai delegācijai ir viena balss. Eiropas Savienības Komisijas, Padomes ģenerālsekretariāta un Eiropola pārstāvjus aicina piedalīties sanāksmēs kā novērotājus bez balsstiesībām.

Direktors

Vada Akadēmiju. Direktoru ieceļ un atceļ Valde.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Akadēmijai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

8,4 (8,3) miljoni EUR

Personāls

2012. gada štatu sarakstā bija paredzētas 28 (26) vietas pagaidu darbiniekiem.

Papildus budžetā paredzēja 10 (8) līgumdarbinieku amata vietas.

Dalībvalstis norīkoja 5 (7) valstu ekspertus gada laikā.

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011.g.)

Kursi, semināri un konferences

Akadēmija īstenoja 82 (88) mācību pasākumus (kursus, seminārus un konferences). Vērtējumu kopsavilkums par Akadēmijas organizētajiem pasākumiem un mācību rezultātiem parāda augstu vispārējo apmierinātības līmeni – 93 % (93 %). Akadēmija ir pulcinājusi kopā 2 098 (2 043) tiesībaizsardzības dalībniekus un 772 (784) pasniedzējus no 33 (37) valstīm (ES dalībvalstīm un trešām valstīm), un 27 ES un starptautiskām struktūrām. Ir ievērojami pieaudzis apmeklētības koeficients (apmeklētība/vietu skaits), sasniedzot 96 % (80 %), kas norāda uz augošo pieprasījumu pēc Akadēmijas mācībām. Pati Akadēmija organizēja 15 (17) pasākumus tīkla atbalstam un uzsāka dotāciju nolīguma pieteikšanās procesu 2013. gadam. Uz nākamo kalendāro gadu netika atlikts neviens pasākums.

Ārējās attiecības

Ārpolitikā Akadēmija turpina auglīgu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem, partneraģentūrām un ES iestādēm, tostarp ar EĀDD, un ir skaidri sevi parādījusi kā vienu no galvenajiem mācību nodrošinātājiem policijas virsniekiem, kas piedalās ES policijas misijās. Akadēmija 2012. gadā veiksmīgi pabeidza sarunas ar Moldovu un Albāniju par diviem nolīgumiem.

Mācību rokasgrāmatu un (kopēju) mācību programmu izstrāde

2012. gadā Eiropas Savienības Publikāciju birojs izdeva SIRENE instruktoru rokasgrāmatu, kuru pēc tam nodeva SIRENE mācību komitejai un Padomes ģenerālsekretariātam. Šo rokasgrāmatu izmantoja SIRENE pasniedzēji un mācībās.

Atjaunināja četras kopējās mācību programmas un vienu, pamatojoties uz dotāciju nolīgumu, pabeidza. Vardarbība ģimenē, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, Policijas darba ētika un korupcijas novēršana, Cilvēku tirdzniecība (atjaunināta) un Krīžu civila pārvarēšana (pabeigta). Eiropols ar Akadēmijas atbalstu un saskaņā ar saprašanās memorandu (1/2007/Valde, 4. pants) atjaunināja kopējo mācību plānu par Eiropolu. (0 CCa, 1 Mācību rokasgrāmata 2011.g.).

Pētniecība un zinātne

Pēc rūpīgas un intensīvas gatavošanās Akadēmijas 2012. gada Eiropas policijas zinātniski pētnieciskai konferencei tika organizēts pasākums “Policijas zinības Eiropā: Projekts, progress un prognozes”, ko apmeklēja 120 dalībnieku no dalībvalstīm un citām valstīm un kas guva lielus panākumus.

Tīmekļa vietnē publicēja vienu jaunu “Eiropas Zinātniski Pētnieciskā Biļetena” izdevumu.

Elektroniskā bibliotēka paplašinās, un to regulāri izmanto kā zināšanu glabātuvi reģistrētiem tīkla lietotājiem.

Eiropas policijas apmaiņas programma

Akadēmijas Eiropas policijas apmaiņas programmā 2012. gadam piedalījās (un ietvēra):

vecākie policijas virsnieki un mācību speciālisti,

komandieri,

Eiropola, Frontex, EMCDDA un OLAF mācību apmeklējumi,

EKP (Eiropas kaimiņattiecību politikas) austrumu virziena, Turcijas un Rietumbalkānu pārstāvju Eiropola un Eurojust kopīgs mācību apmeklējums.

Programmā bija iekļauti jautājumi, kas atvasināti no Stokholmas programmas prioritātēm, ES politikas cikla un dalībvalstu pieprasījumiem. Apmaiņas apmeklējumi tiek organizēti uz abpusēja pamata, un to maksimālais ilgums ir 12 kalendārās dienas, bet minimālais ilgums – 5 darba dienas. Organizēja 3 līdz 5 dienu ilgus minēto iestāžu mācību apmeklējumus. Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un Austrumu partnerības valstīm Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros rīkoja īpašu, kopīgu mācību apmeklējumu. Uz šo mācību apmeklējumu savus pārstāvjus nosūtīja Albānija, Armēnija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Moldova, Melnkalne, Serbija un Turcija. Kopumā piedalījās 293 (292) dalībnieki no 25 dalībvalstīm un iepriekšminētajām valstīm. Programmas budžets bija aptuveni EUR 800 000, ko finansēja Akadēmija.

Elektroniskais tīkls (e-tīkls)

Akadēmijas e-tīklam (elektroniskajam tīklam) bija 263 450 (109 000) atsevišķu apmeklētāju, un 2012. gada beigās tam bija 13 189 (9 283) reģistrēti lietotāji (pieaugums par 42 %, salīdzinot ar 2011. gada beigām). Decembrī notika sanāksme valstu e-tīkla vadītājiem. Akadēmijas mācību vadības sistēma ir atzīta kā ļoti noderīga gan Akadēmijas pasākumu atbalstam, gan kā platforma informācijas apmaiņai Akadēmijas tīklā. Atvērtas platformas ir darītas pieejamas arī tad, ja e-tīklā praktiķu grupas var mācīties cita no citas un kopā cita ar citu, viegli izmantojot tiešsaistes tehnoloģiju.

E-mācības

Akadēmija 2012. gadā izstrādāja 4 (5) e-mācību moduļus par šādām tēmām – kopīgās izmeklēšanas grupas, Lisabonas līgums, SIRENE, cilvēku tirdzniecība. Šos moduļus var izmantot tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki profesionālisma stiprināšanai jebkurā laikā un vietā, lai sekmētu mūžizglītību un paša vadītu individuālo mācīšanos. No 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 6. janvārim reģistrēja 1 961(1 765) atsevišķus tiešsaistes mācību moduļu lietotājus. Līdz 2012. gada 31. decembrim bija notikuši 21 (18) tiešsaistes (tīmekļa) semināri gan par policijas iestāžu darbu, gan policijas izglītības un mācību semināri, ko apmeklēja 1 310 dalībnieku. Ņemot vērā Akadēmijas un dalībvalstu ad hoc vajadzības, notika vēl 9 tīmekļa semināri, ko apmeklēja 357 dalībnieki, tādējādi palielinot Akadēmijas tīmekļa semināru apmeklētāju kopējo skaitu 2012. gadā līdz 1 667 (398).

Avots: Akadēmijas sniegtā informācija.


AKADĒMIJAS ATBILDES

11.

Akadēmija piekrīt Palātas komentāram un apņemas dokumentēt līdzīgus gadījumus ar formālu finansēšanas lēmumu. Akadēmija vēlas pievērst uzmanību tam, ka, kaut arī lēmums par finansēšanu nebija apstiprināts, darbība tika veikta Valdei pārredzamā veidā. Valde regulāri saņem ziņojumus un tādējādi ir informēta par budžeta izpildi.

12.

Akadēmija ir ņēmusi vērā Palātas komentārus.

13.

Akadēmija ir ņēmusi vērā Palātas komentārus.

14.

Eiropas Policijas akadēmija 2012. gadā veica 37 budžeta pārvietojumus, no kuriem 23 attiecās uz budžeta nodaļām un tikai viens – uz budžeta sadaļām. Šie pārvietojumi bija nepieciešami, lai maksimāli izmantotu aģentūrai pieejamos finanšu resursus. Visus pārvietojumus apstrādāja atbilstoši piemērojamiem pantiem Finanšu regulā un īstenošanas noteikumiem.

15.

Akadēmija piekrīt Palātas komentāriem. Lai palielinātu budžeta gada pārskata un specifikācijas budžeta principu uzraudzību, Eiropas Policijas akadēmija ir ieviesusi iknedēļas budžeta uzraudzības ziņojumu. Rūpīgi tiek uzraudzīta dinamika, kādā tiek tērēts budžets, tostarp, pārnesumi, kā arī tiek analizēti iemesli ievērojamas kavēšanās gadījumā, lai nepārtraukti uzlabotu budžeta plānošanu un īstenošanu.

16.

Akadēmija ir ņēmusi vērā Palātas komentārus.

17.

Akadēmija piekrīt Palātas komentāriem. Lai turpmāk palielinātu atbilstību pārredzamības noteikumiem un principiem, Eiropas Policijas akadēmija turpina uzlabot un pastiprināt cilvēkresursu procesu dokumentēšanu ar procedūrām un modeļiem, kas pieņemti saskaņā ar ieviesto kvalitatīvu dokumentu vadības sistēmu.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/37


ZIŅOJUMS

par Kopienas Augu šķirņu biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

2013/C 365/06

IEVADS

1.

Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”, arī “CPVO”), kurš atrodas Anžē, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 (1). Tā galvenais uzdevums ir reģistrēt un izskatīt pieteikumus piešķirt Savienības aizsardzību rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kas attiecas uz augu šķirnēm, un nodrošināt, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs veiktu tehniskās pārbaudes (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Biroja pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Biroja gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un budžeta izpildes pārskatus (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Biroja gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Biroja gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Biroja gada pārskatus pēc tam, kad Biroja grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Biroja finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Biroja gada pārskatos nav sniegtas nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Biroja gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Biroja finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Biroja finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Birojs veica savu aktīvu inventarizāciju 2012. gada decembrī, taču par to pārbaudi nesagatavoja ziņojumu. Tādējādi nav iespējams pārliecināties par atbilstošo grāmatvedības ierakstu pareizību.

CITI KOMENTĀRI

12.

Darbā pieņemšanas procedūrās Palāta konstatēja nopietnus trūkumus, kas ietekmē pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem: ne vienmēr piemēroja noteiktās robežvērtības un kritēriju svērumu, dažādajās darbā pieņemšanas procedūrās neizmantoja konsekventu vērtēšanas metodi, un vakances paziņojumā nebija minēta apelācijas iespēja.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

(2)  Biroja kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Tik augsts pārnesuma un anulāciju līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Tika konstatētas nepilnības attiecībā uz četru juridisko saistību reģistrēšanu pirms budžeta saistībām (EUR 18 791). Iepirkuma pasūtījumi bieži ir datēti pirms budžeta saistību apstiprināšanas.

Ieviests

2011

Birojs nebija pieņēmis Civildienesta noteikumu īstenošanas kārtību attiecībā uz līgumdarbinieku pieņemšanu darbā un izmantošanu un vadošo amatu pagaidu ieņemšanu.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Kopienas Augu šķirņu birojs (Anžē)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Izvilkums no Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. panta)

Brīva preču aprite

Šādus [rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības] aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

Biroja kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 un 2010.–2015. gada stratēģiskais plāns)

Mērķi

Piemērot Eiropas Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesību sistēmu kā vienīgo un ekskluzīvo Eiropas Savienības rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības veidu, kas attiecas uz augu šķirnēm.

Veicināt inovācijas saistībā ar augu šķirnēm, kvalitatīvi un par samērīgu cenu apstrādājot Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību piešķiršanas pieteikumus, tajā pašā laikā sniedzot politikas norādes un palīdzību šo tiesību izmantošanā ieinteresēto personu labā.

Uzdevumi

Lemt par Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesību piešķiršanu vai noraidīšanu.

Lemt par iebildumiem.

Lemt par apelācijām.

Lemt par Eiropas Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesību anulēšanu vai atcelšanu.

Pārvaldība

Priekšsēdētājs

Vada Biroju. Viņu ieceļ Padome no Komisijas piedāvāta kandidātu saraksta pēc Administratīvās padomes atzinuma saņemšanas.

Administratīvā padome

Uzrauga Biroja darba programmu un izstrādā noteikumus par Biroja darba metodēm. Tās sastāvā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens pārstāvis no Komisijas un viņu aizstājēji.

Komitejas, kuru sastāvā ir trīs Biroja darbinieki, lemj par Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību piešķiršanu. Pārsūdzības procesā par to lemj Apelācijas padome.

Biroja darbību likumības pārbaude

Eiropas Komisija pārbauda, vai ir likumīgas Biroja priekšsēdētāja darbības, kurām Eiropas Savienības tiesību akti neparedz nekādu likumības kontroli, ko veic kāda cita organizācija, un Administratīvās padomes darbības, kuras attiecas uz Biroja budžetu.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Administratīvā padome

Birojam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

14,3 (14,4) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 46 (46)

Aizpildītās amata vietas: 45 (45)

Kopējais darbinieku skaits: 45 (45), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 17,5 (17,5),

administrācijā: 21,5 (21,5),

dažādiem uzdevumiem: 6 (6).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Saņemtie pieteikumi: 2 868(3 184)

Piešķirtās augu šķirņu aizsardzības tiesības: 2 640(2 584)

2012. gada 31. decembrī spēkā esošās Eiropas Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesības: 20 362(18 907)

Starptautiskā sadarbība augu šķirņu aizsardzības jomā

Ieguldījums augu šķirņu aizsardzības tiesību stiprināšanā.

Kontakti un sadarbība ar šādām organizācijām: Eiropas Komisija (Veselības un patērētāju ĢD, pastāvīgās komitejas), UPOV  (1), CIOPORA  (2), ESA3  (3), OAPI  (4), ESAO (5), MAFF  (6) (Japāna).

Avots: Biroja sniegtā informācija.


(1)  Augu šķirņu aizsardzības apvienība.

(2)  Starptautiskā selekcionāru sabiedrība dekoratīvo augu un augļaugu reproducēšanai bezdzimumvairošanās ceļā.

(3)  Eiropas Sēklu asociācija.

(4)  Āfrikas Intelektuālā īpašuma organizācija.

(5)  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

(6)  Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības ministrija (Japāna).

Avots: Biroja sniegtā informācija.


BIROJA ATBILDES

11.

2012. gada decembrī veiktajai fiziskajai pārbaudei tika iesniegti pārbaudāmie dokumenti (fiches inventaires). Dokumentu formāts turpmāk tiks sagatavots saskaņā ar Palātas prasībām.

12.

CPVO ņem vērā Palātas konstatējumus, un jau ir ieviestas attiecīgās izmaiņas rokasgrāmatā, kas paredzēta atlases komisijām. Tomēr CPVO uzskata, ka Palātas pārbaudītajos konkursos attieksme pret kandidātiem bija taisnīga un vienlīdzīga.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/43


ZIŅOJUMS

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

2013/C 365/07

IEVADS

1.

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EACEA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2009/336/EK (1). Aģentūras uzdevums ir pārvaldīt Komisijas noteiktās programmas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, tostarp īstenot sīki izstrādātus tehnisku projektu izpildes pasākumus (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, bija augsts – 99 % gan I sadaļā (“Personāla izdevumi”), gan II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”). Lai gan to apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis II sadaļā bija relatīvi augsts – 28 %, tie galvenokārt attiecās uz 2012. gadā saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem rēķinus izrakstīja gada beigās (ēku izmaksas un IT konsultācijas), kā arī uz darbību daudzgadu raksturu (ekspertu projektu pārskati un projektu revīzijas).

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 101, 21.4.2009., 26. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (Brisele)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(LESD 165., 166, 167. un 173. pantu 1. punkts)

Informācijas vākšana

Eiropas Savienība sekmē pilnvērtīgās izglītības attīstību.

Eiropas Savienība īsteno arodmācību politiku.

Eiropas Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu.

Eiropas Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai.

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003; Komisijas Lēmums 2009/336/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2012/797/ES; Komisijas Lēmums C(2009) 3355, kas grozīts ar Lēmumu C(2012) 9475 galīgā redakcija)

Mērķi

Izglītības, kultūras un rūpniecības politikā ir veikti daudzi pasākumi, lai sekmētu izglītību, arodmācības, audiovizuālo jomu, kultūru, jauniešu un pilsonisko aktivitāti Eiropas Savienībā. Šo pasākumu galvenie mērķi ir veicināt sociālo kohēziju un sniegt ieguldījumu konkurētspējas un ekonomiskajā izaugsmē, kā arī veidot ciešāku saikni starp Eiropas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi ietver dažādas programmas.

Aģentūra atbild par šo programmu daļu vadību (piemēram, “Mūžizglītība”, “Kultūra”, “Jaunatne darbībā”, “Eiropa pilsoņiem”, “MEDIA”, “Erasmus Mundus”, “MEDIA Mundus” un “Tempus”). Šajā sakarā tā īsteno Savienības atbalstu, izņemot uzdevumus, kuru izpildei ir vajadzīgas diskrecionāras pilnvaras politiskas izvēles īstenošanā.

Uzdevumi

Visa projektu dzīves cikla pārvaldība, īstenojot tai uzticētās Savienības programmas, un šim nolūkam vajadzīgo pārbaužu veikšana, pieņemot lēmumus atbilstoši Komisijas deleģētajiem uzdevumiem.

Budžeta izpildes instrumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī vajadzīgo darbību veikšana, lai īstenotu Savienības programmas, pamatojoties uz Komisijas piešķirtajām pilnvarām, jo īpaši to darbību veikšana, kas saistītas ar subsīdiju piešķiršanu un līgumu slēgšanu.

Savienības programmu īstenošanas virzībai vajadzīgās informācijas apkopošana, analizēšana un iesniegšana Komisijai.

Informācijas tīkla par izglītību Eiropā (Eurydice), kā arī darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu izpratni un zināšanas jaunatnes jomā veikšana Savienības līmenī, vācot, analizējot un izplatot informāciju, kā arī veicot pētījumus un tos publicējot.

Pārvaldība

Koordinācijas komiteja

Sastāvs

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi

Pienākumi

Tā pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Tā pieņem arī Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Aģentūras Iekšējās revīzijas struktūrvienība

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

2012. gadā Aģentūras administratīvais budžets bija 50 (50) miljoni EUR (100 % finansējums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta).

Aģentūra pārvaldīja 728 (621) miljonu EUR saistībā ar programmām un projektiem, kurus tai bija deleģējusi Komisija.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieki: 103 (102) pagaidu darbinieku amata vietas štatu sarakstā

Aizpildītās amata vietas: 99 (102)

Līgumdarbinieki: 275 (245) līgumdarbinieki

Aizpildītās amata vietas: 329 (331)

Kopējais darbinieku skaits: 428 (433) aizpildītās amata vietas, norīkoti šādu pienākumu izpildei:

 

pamatdarbībām: 351,

 

administrācijā: 77.

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Komunikācija

Organizētas divas informācijas dienas, dalība 16 informācijas dienās, kuras organizēja valstu aģentūras / struktūras un vairākās citās informācijas sesijās Briselē, EVE  (1) datubāzes atjaunināšana ar projektu rezultātiem, pasākumu rīkošana kopā ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem.

Briselē rīkotas projektu uzsākšanas sanāksmes jaunajiem projektu koordinatoriem un partneriem.

Dažādās vietās organizēja vairākas tematiskas kopu sanāksmes un sanāksmes ar projektu koordinatoriem.

Atlases procedūras

Publicēti 28 uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un viens konkursa uzaicinājums.

Aģentūras tīmekļa vietnē publicēti izvērsti informatīvie apkopojumi / apraksti par atlasītajiem priekšlikumiem.

Apstrādāti aptuveni 13 000 saņemtie priekšlikumi.

Atlasīti aptuveni 3 800 projekti un 439 Erasmus Universitātes hartas.

Uzraudzības apmeklējumi

Lai uzraudzītu projektu īstenošanu, sarīkotas vairāk nekā 431 pēcpārbaudes tikšanās (uz vietas vai Briselē) ar projektu dalībniekiem.

Vienkāršošanas pasākumi

Elektroniskās veidlapas izmantotas aizvien vairāk darbībās, piem., 75 % visu pieteikumu.

Dažām darbībām paplašināta vienkāršotā līgumslēgšanas procedūra (dotācijas nolīgumi aizstāti ar lēmumiem).

Tālāk attīstīta metode vienreizēja maksājuma aprēķināšanai un tā piemērota lielākam skaitam darbību.

Darbību vērtēšanā plašāk izmantota ekspertu teleinstruktāža un projektu telenovērtēšana.

Finanšu pārskatu vienkāršošanai sagatavoti revīzijas sertifikāti, kurus pakāpeniski pilnveidos.

Lai pilnveidotu vadlīnijas saņēmējiem, pabeigta un laista klajā finanšu informācijas kopa.

Sadarbība ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem

Sarīkotas četras Koordinācijas komitejas sanāksmes.

Kopā ar atbildīgo ģenerāldirektorātu izpilddirektoriem regulāri rīkotas koordinācijas sanāksmes par programmām, kuru īstenošana deleģēta Aģentūrai (trīs sanāksmes gadā).

Sniegta palīdzība atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem “nākamās paaudzes” programmu sagatavošanā.

Pēc pieprasījuma sniegta informācija Komisijai par programmu īstenošanu.

Ieguldījums Aģentūras starpposma novērtējumā, tostarp atbalsts pieteikumu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju apmierinātības aptaujas rīkošanā.

Cieša sadarbība ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, gatavojot jaunās programmas 2014.–2020. gadam.

Politikas analīze

Eurydice tīkla, kas paredzēts politikas atbalstam izglītības jomā, pastāvīga pārvaldīšana; šis tīkls ir paplašināts un aptver jaunatnes jomu.

Eurydice nodaļa ir sagatavojusi vairākus ziņojumus.

Revīzijas

Saskaņā ar 2011. gada revīziju plānu ir veiktas 120 revīzijas. Atbilstīgi 2012. gada revīziju plānam paredzētas 114 jaunas revīzijas.

Līgumi un projekti

Parakstīti 5 027 līgumi, slēgti 4 738 projekti.

Pilnvaras

Aģentūras pilnvaras pagarināja līdz 2013. gadam. Komisija decembrī pieņēma pagarinājumu.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  Elektroniska platforma, ko izmanto, lai izplatītu un izmantotu rezultātus, kuri gūti, īstenojot Eiropas Komisijas pārvaldītās programmas izglītības, mācību, kultūras, jaunatnes un pilsoniskuma jomā.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDE

1.

Aģentūra ņem vērā Palātas piezīmi. Kas attiecas uz darbību daudzgadu raksturu, tas galvenokārt saistīts ar projektu revīzijām, kas no saistību pieņemšanas brīža līdz galīgajam maksājumam ilgst vidēji 18 mēnešus. Plānojot šādas revīzijas agrāk, Aģentūra centīsies vēl vairāk samazināt pārnesumu apjomu.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/49


ZIŅOJUMS

par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/08

IEVADS

1.

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EACI”), kura atrodas Briselē, ir agrākā Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūra. Aģentūras pilnvaras un darbības termiņu mainīja ar Komisijas Lēmumu 2007/372/EK (1), ar ko grozīja Lēmumu 2004/20/EK (2). Aģentūru izveidoja uz laiku no 2004. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības saistībā ar enerģētiku, uzņēmējdarbību un jauninājumiem, kā arī saistībā ar kravas pārvadājumu ilgtspēju (3).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (4) un ziņojumus par budžeta izpildi (5) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (6) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (7); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (8) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Aģentūras iekšējās revīzijas struktūrvienība (IRS) atbild arī par Aģentūras ex post apstiprinājuma pārbaudēm, kas ir daļa no Aģentūras iekšējās kontroles sistēmas. Tas samazina IRS resursus iekšējās revīzijas pasākumiem un nozīmē, ka IRS nespēj veikt neatkarīgas revīzijas šajā jomā. Šāda duāla loma nav savienojama ar iekšējās kontroles standartiem un starptautiskajiem standartiem attiecībā uz iekšējās revīzijas profesionālo praksi.

CITI KOMENTĀRI

12.

Aģentūrai ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība: atlases kritērija nebija gluži tādi, kā vakances paziņojumā minētie; daži atlases kritēriji tika vērtēti neproporcionāli; priekšatlases posmam nebija noteikts robežpunktu skaits, un iepriekš nebija noteikts rezerves sarakstos iekļaujamo kandidātu maksimālais skaits; pamatojums kandidātu izslēgšanai procedūras pēdējā posmā ne vienmēr bija pienācīgi dokumentēts, un deklarācijas par konfidencialitāti un par interešu konflikta neesamību ne vienmēr bija parakstītas.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 140, 1.6.2007., 52. lpp.

(2)  OV L 5, 9.1.2004., 85. lpp.

(3)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(4)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(8)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Aģentūras sākotnējā 2011. gada budžetā (16,2 miljoni EUR) bija iekļauti 10,7 miljoni EUR personāla izmaksām. Faktiskās personāla izmaksas bija 10 miljoni EUR. Lai gan budžets bija aplēsts par 0,7 miljoniem EUR lielāks, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tā nepietiekamais izlietojums bija mazāks (piemēram, 2010. gadā tas bija 1,5 miljoni EUR (1)).

Ieviests

2011

Saskaņā ar 2010. gadā noslēgto jauno telpu nomas līgumu Aģentūrai ir jāmaksā kopā 2,4 miljoni EUR par biroja telpu rekonstrukciju, ko veic namīpašnieks. Aģentūra 2010. gadā veica sākotnējo maksājumu 2 miljonu EUR apmērā. Atlikusī summa bija jāizmaksā trijos turpmākos maksājumos 2011., 2012. un 2013. gadā.

Aģentūra nepareizi aprēķināja summu, kas jāmaksā 2011. gadā, un attiecīgi pārmaksāja EUR 108 287. Namīpašnieks šo pārmaksāto summu atmaksāja 2012. gada janvārī. Taču šis aģentūras veiktais nepareizais maksājums liecina, ka jāpastiprina tās kontroles mehānismi, lai novērstu šādus pārmaksājumus.

Ieviests


(1)  Sk. 13 punktu Ziņojumā par 2010. gada pārskatiem (OV C 366, 15.12.2011., 81. lpp.).


II PIELIKUMS

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (Brisele)

kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD)

1.

Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt (. .) mērķus saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; aizsargāt cilvēku veselību; apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

(LESD 191. pants)

2.

Savienības politika attiecībā uz rūpniecību nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai, paātrinot rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem, veicinot tādas vides veidošanu, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu attīstībai un sadarbībai visā Savienībā, veicinot jauninājumu, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu. Dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā apspriežas un vajadzības gadījumā koordinē savu rīcību. Komisija var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.

(LESD 173. pants)

3.

Saskaņā ar kopējo transporta politiku jāizstrādā kopīgi noteikumi, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm. Ir jāizstrādā arī nosacījumi, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus, kā arī jānosaka pasākumi, kas pastiprina transporta drošību.

(LESD 91. panta 1. punkts un 100. panta 2. punkts)

4.

Savienības enerģētikas politika tiecas nodrošināt enerģijas tirgus darbību; nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā; veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību un veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

(LESD 194. panta 1. punkts)

Aģentūras kompetence

(kā noteikts Komisijas Lēmumā 2004/20/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2007/372/EK)

Mērķi

Saistībā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, lai veicinātu un attīstītu konkurētspēju un jauninājumus. Viens no pasākumiem ir Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP) 2007.–2013. gadam (Eiropas parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK), kas cita starpā ietver programmu “Saprātīga enerģija Eiropai” (SEE) un Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu (UIP). Galvenie mērķi ir sekmēt uzņēmumu, sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju; veicināt visdažādākos jauninājumus, tostarp ekoloģiskus jauninājumus; veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus. Pasākumi, kas veikti, īstenojot Lisabonas stratēģiju, ietver arī otro Marco Polo (MP) programmu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1692/2006). Galvenie mērķi ir samazināt sastrēgumus, uzlabot transporta sistēmas sniegumu vides kontekstā un veicināt vairākveidu pārvadājumus, tādējādi dodot ieguldījumu efektīvās un ilgtspējīgās transporta sistēmās un konkurences un jauninājumu sekmēšanā, sevišķi MVU. Saskaņā ar šīm ES programmām Aģentūra atbild par uzdevumu izpildi attiecībā uz ES atbalstu, izņemot programmu novērtēšanu, tiesību aktu uzraudzību un stratēģiskos pētījumus vai citus pasākumus, kas ir Eiropas Komisijas ekskluzīvā kompetencē.

Uzdevumi

Īstenot ES programmas atbilstoši Komisijas pilnvarojumam:

vadīt visus posmus konkrētos projektos,

darīt visu, kas vajadzīgs, lai pārvaldītu ES programmas, īpaši saistībā ar budžeta izpildi un līgumtiesību un subsīdiju piešķiršanu,

vākt, analizēt un nodot tālāk Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai vadītu programmu īstenošanu, kā arī sekmēt programmu koordinēšanu un sinerģiju,

saistībā ar UIP atbildēt par Eiropas Uzņēmumu tīkla projektu pārvaldību un tīkla izvēršanu, ekoloģisko jauninājumu izmēģinājuma projektiem un projektiem jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū un jauninājumu pasākumiem ar lielu standartizācijas pakāpi (IP Base projekts).

Pārvaldība

Koordinācijas komiteja

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi. Tā pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Tā pieņem arī Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

Pamatdarbības budžets

Par plānotajiem 241,34 (229,6) miljoniem EUR (100 % no ES vispārējā budžeta) bija uzņemtas saistības, 129,5 miljoni EUR bija izmaksāti. Par Aģentūras pamatdarbības budžeta izpildi atbild Komisija:

SEE – 83,87 (83,8) miljoni EUR,

UIP jauninājumiem ekoloģijas jomā – 35 (38,1) miljoni EUR,

UIP tīkliem – 57,4 (50,9) miljoni EUR,

Marco Polo” programmai – 65,07 (56,8) miljoni EUR.

Administratīvais budžets

16,4 (15,6) miljoni EUR (100 % Savienības subsīdija) administratīvajam budžetam, kuru Aģentūra pārvalda autonomi.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Kopējais darbinieku skaits: plānotas 162 (159) amata vietas, aizpildītas 156 (156) amata vietas

Pagaidu darbinieki: plānotas 37 (37) amata vietas, aizpildītas 37 (33) amata vietas

Līgumdarbinieki: plānotas 125 (122) amata vietas, aizpildītas 119 (123) amata vietas

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

EACI atbild par Savienības darbību pārvaldību enerģētikas jomā, uzņēmējdarbībā un jauninājumu (tostarp ekoinovācijas) jomā, kā arī par kravas pārvadājumu ilgtspēju saskaņā ar turpmāk minētajām Savienības programmām.

EACI pārziņā šādas Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas daļas: II programma “Saprātīga enerģija Eiropai” (2007.–2013. g.); Eiropas Uzņēmumu tīkla projektu pārvaldība un animācijas pasākumi, Intelektuālā īpašuma tiesību projekti un Ekoloģisko jauninājumu pirmā piemērošana un projekti ieviešanai tirgū.

Pirmā “Marco Polo” (2003.–2006. g.) Un otrā “Marco Polo” (2007.–2013. g.) Programma.

Pirmā “Saprātīga enerģija Eiropai” programma (2003. g.–2006. g.).

Saprātīga enerģija Eiropai (SEE)

Pamatdarbības

Programmā “Saprātīga enerģija Eiropai” (SEE) pēc 2012. gada priekšlikumu konkursa tika saņemti 433 pieteikumi, kuros bija iesaistītas gandrīz 4 000 organizācijas no 32 valstīm; finansēšanai atlasīja kopā 67 priekšlikumus.

Saistībā ar 2011. gada konkursu pēc 280 priekšlikumu izvērtēšanas sekmīga vienošanās tika panākta par 48 projektiem.

Janvārī aģentūra sarīkoja līdz šim vispopulārāko SEE informācijas dienu, kurā piedalījās 780 dalībnieki no 31 valsts. Turklāt aģentūra piedalījās 21 informācijas dienā dalībvalstīs. Tā atbildēja arī uz vairāk nekā 1 300 informācijas pieprasījumiem, kas bija nosūtīti uz SEE pastkastīti, uz 80 % no tiem atbildes tika nosūtītas mazāk nekā piecu dienu laikā.

Ekoinovācija

Ekoinovāciju atbalsta KIP ar dažādiem pasākumu veidiem (finanšu instrumenti, valstu un reģionālo ieinteresēto personu tīkli, pirmā piemērošana un projekti ieviešanai tirgū). Lai pārvaldītu ekoloģisko jauninājumu pirmo piemērošanu un projektus ieviešanai tirgū, 2008.–2013. gadā Aģentūrai atvēlētais budžets ir aptuveni 200 miljoni EUR.

2012. gada centieni bija vērsti uz šādām darbībām:

2011. gada konkursu īstenošanas pabeigšana: līdz 2012. gada novembra beigām sarunas bija pabeigtas;47 līgumi bija parakstīti.

jauni priekšlikumu konkursi: konkurss sākās 2012. gada aprīlī un beidzās septembrī, un tas piesaistīja 284 priekšlikumus; galvenā vērtēšana notika no 2012. gada 19. novembra līdz 7. decembrim.

pirmo reizi šajā programmā novembrī Briselē rīkoja ekonovatoru dienu, kurā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku. Ar Eiropas Uzņēmumu tīkla izmantotā instrumenta starpniecību tika organizēts partneruzņēmumu meklēšanas pasākums, kura ietvaros notika 120 tikšanās starp dalībniekiem – ražotājiem, mārketinga speciālistiem, tirgotājiem, izgudrotājiem, viedokļu izplatītājiem no visas Eiropas.

Marco Polo” programma

Pamatdarbības

Saistībā ar “Marco Polo” programmu Eiropas informācijas dienā jūnijā piedalījās 172 dalībnieki (un vēl 115 tīkla tiešraides skatītāji). Izmantojot šo iespēju, tika noorganizētas vismaz 36 divpusējas sanāksmes ar potenciālajiem “Marco Polo” programmas saņēmējiem.

2012. gada konkursu publicēja 20. jūnijā un slēdza 19. oktobrī. Tika saņemti 54 priekšlikumi. Priekšvērtēšana notika 19.–27. novembrī.

Saistībā ar 2011. gada konkursu pēc 50 priekšlikumu saņemšanas sekmīga vienošanās tika panākta par 18 projektiem; piešķiršanas lēmumu pieņēma 20. jūlijā (pēc apstiprināšanas Mobilitātes un transporta ĢD).

Īstenošanā esošo projektu pārvaldība: saistībā ar 32 projektiem notika 35 apmeklējumi uz vietas.

UIP programma – Eiropas Uzņēmumu tīkls

Šī programma apvieno vairāk nekā 600 partnerorganizācijas vairāk nekā 50 valstīs, tostarp 27 ES dalībvalstīs. Līdz ar projektu vadību saistībā ar 92 līgumiem (īpaši dotācijas nolīgumi) un IPeuropAware projektu Aģentūra ir atbildīga arī par Eiropas Uzņēmumu tīkla darbības nodrošināšanu un IT rīku un datubāzu pārvaldību tīkla partneru interaktīvai saziņai.

2012. gadā tīklam pakāpeniski izstrādāja jaunu IT sistēmu (Merlin), kuru pilnībā ieviesīs 2013. gadā.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra apzinās faktu, ka nav labākais risinājums, ja iekšējās revīzijas struktūrvienība (IRS) veic operatīvas darbības pienākumus. Ex post apstiprinājuma pārbaužu ieviešanas laikā šādu risinājumu uzskatīja par labāko iespēju attiecībā uz kontroles efektivitāti un lietderīgumu, ņemot vērā Aģentūras darbinieku nelielu skaitu. Ja Aģentūras darbinieku skaits ievērojami palielinās atbilstoši daudzgadu finanšu shēmai 2014.-2020. gadam, ex post apstiprinājuma pārbaudes nodalīs no iekšējās revīzijas struktūrvienības veiktajiem pienākumiem.

Risks attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu, veicot pašpārbaudi, ir novērsts ar revīzijas jomas ierobežojumiem, kas izklāstīti IRS hartā, kurā noteikts, ka jebkāda revīzija saistībā ar ex post apstiprinājuma pārbaudi jāveic ārējiem revidentiem.

12.

Aģentūra regulāri atjaunina darbā pieņemšanas procedūras, lai ievērotu vajadzīgus standartus un uzlabotu tās darbību. Palātas ieteiktajiem procedūru uzlabojumiem ir ietekme tikai uz atsevišķiem darbā pieņemšanas procedūras posmiem, turklāt lielākā daļa uzlabojumu ir jau tikuši iekļauti darbā pieņemšanas rokasgrāmatā un atbilstoši īstenoti.

Aģentūra vēlētos atkārtot, ka tās mērķis ir proporcionāli piemērot vispāratzīto labu praksi attiecībā uz darbā pieņemšanu valsts un privātajā sektorā, ņemot vērā prasības, kas noteiktas izpildaģentūrai ar ierobežotu vadošo amatpersonu skaitu.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/57


ZIŅOJUMS

par Veselības un patērētāju izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/09

IEVADS

1.

Veselības un patērētāju izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EAHC”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2004/858/EK (1), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/544/EK (2). Aģentūru izveidoja uz laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības veselības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā (3).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (4) un ziņojumus par budžeta izpildi (5) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (6) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (7); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (8) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

No 1,1 miljona EUR, ko pārnesa no 2011. gada, 2012. gadā anulēja 0,2 miljonus EUR (18 %). Kaut arī daļēji tas ir saistīts ar grūtībām prognozēt, cik izmaksās sanāksmes ar ārējiem dalībniekiem, tik augsts līmenis liecina par trūkumiem budžeta plānošanā.

12.

Maksājumu likmes attiecībā pret apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, attiecībā uz 2012. gadu ir apmierinošas I un II sadaļā – attiecīgi 96 % un 84 %. Pārnesumi III sadaļā tomēr ir augsti – 1,1 miljons EUR jeb 47 % no III sadaļas apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības. Kaut arī daļēji tas ir saistīts ar to, ka ārējie sanāksmju dalībnieki novēloti iesniedza komandējumu izmaksu deklarācijas, tik augsts līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 369, 15.12.2004., 73. lpp.

(2)  OV L 173, 3.7.2008., 27. lpp.

(3)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(4)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(8)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Budžeta III sadaļā “Ar pamatdarbību saistītie izdevumi” 0,8 miljonus EUR jeb 46 % no uzņemtajām saistībām pārnesa uz 2012. gadu. Tik liels pārnesuma līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana nav sākta


II PIELIKUMS

Veselības un patērētāju izpildaģentūra (Luksemburga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. un 169. pants)

Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos. Savienība papildina dalībvalstu rīcību, kas mazina narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, arī informējot un veicot profilakses pasākumus.

Lai atbalstītu patērētāju intereses un nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, Savienība veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses.

Aģentūras kompetence

Mērķi

Aģentūra ir atbildīga par to, kā tiek īstenota pārvaldība otrajai Sabiedrības veselības programmai 2008.–2013. gadam (pieņemta ar Lēmumu Nr. 1350/2007/EK) un Patērētāju tiesību aizsardzības programmai 2007.–2013. gadam (pieņemta ar Lēmumu Nr. 1926/2006/EK), kā arī par mācību pasākumiem pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 882/2004 un Direktīva 2000/29/EK.

Aģentūra pārvalda arī visus posmus īstenošanas pasākumiem, kuri tai uzticēti saskaņā ar Savienības rīcības programmu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. g.), ko pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK.

Uzdevumi

Saskaņā ar turpmāk minētajām Savienības programmām Aģentūra ir atbildīga par šādu uzdevumu izpildi atbilstoši pilnvarām, kuras tai piešķirtas 2008. gada 9. septembrī pieņemtajā lēmumā (1):

 

Sabiedrības veselības programma 2003.–2008. gadam, Lēmums Nr. 1786/2002/EK,

 

Sabiedrības veselības programma 2008.–2013. gadam, Lēmums Nr. 1350/2007/EK,

 

Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2007.–2013. gadam, Lēmums Nr. 1926/2006/EK,

 

Mācību pasākumi pārtikas nekaitīguma jomā, Regula (EK) Nr. 882/2004 un Direktīva 2000/29/EK:

a)

pārvaldīt projektu dzīves cikla visus posmus (lai varētu uzraudzīt projektus un izplatīt informāciju par tiem, Aģentūrai jāveic vajadzīgie pasākumi un jāizveido jauna vai jāturpina esošā datu bāze, ietverot projektu aprakstu un galīgos rezultātus);

b)

uzraudzīt saskaņā ar šīm programmām īstenotos projektus un pasākumus, tostarp veikt vajadzīgās pārbaudes;

c)

vākt, apstrādāt un izplatīt datus un it īpaši apkopot, analizēt un nodot Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu virzīt Savienības programmu un pasākumu īstenošanu, kā arī veicināt koordināciju un sinerģiju ar citām Kopienu, dalībvalstu vai starptautisko organizāciju programmām;

d)

organizēt sanāksmes, seminārus, pārrunas un mācību pasākumus;

e)

palīdzēt novērtēt programmas ietekmi, īpaši pievēršoties programmu īstenošanas gada un/vai starpposma novērtējumam, un īstenot Komisijas noteikto novērtējumu pēcpārbaudi;

f)

izplatīt Komisijas plānoto un īstenoto informatīvo pasākumu rezultātus;

g)

sniegt vispārējas ziņas par kontroli un pārraudzību;

h)

piedalīties finansēšanas lēmumu sagatavošanā.

Pārvaldība

Koordinācijas komiteja

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi. Koordinācijas komitejas locekļus ieceļ uz diviem gadiem.

Tā pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Tā pieņem arī Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz četriem gadiem.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

2012. gadā Aģentūras administratīvais budžets bija 7,22 (7,04) milj. EUR.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

2012. gada 31. decembrī Aģentūrā strādāja 50 (49) štata darbinieki, no tiem 11 (11) pagaidu darbinieki un 39 (38) līgumdarbinieki.

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

1.   Uzraudzīti 2005., 2006., 2007., 2008. un 2009. gadā piešķirtie dotācijas nolīgumi, kas noslēgti 2003.–2008. gada sabiedrības veselības programmas (SVP) ietvaros; sekmīgi pabeigtas sarunas par dotācijām saistībā ar 2009. gada priekšlikumu konkursiem, tostarp projektiem, konferencēm, darbības dotācijām un kopīgām darbībām, un sarīkots 2011. gada priekšlikumu konkurss; piešķirtas dotācijas un līgumslēgšanas tiesības 2008. gada priekšlikumu konkursu rezultātā un Patērētāju tiesību aizsardzības programmas 2007.–2013. gadam rīkoto konkursu rezultātā; piešķirtas projektu īstenošanas tiesības pēc 2007., 2008. un 2009. gada konkursiem saistībā ar uzdevumu “Mācību pasākumi pārtikas nekaitīguma jomā”.

2.   Sabiedrības veselības programmas (SVP) darba programma

2012. gada priekšlikumu konkursu izsludināja 2011. gada 8. decembrī un slēdza 2012. gada 9. martā. To publicēja ES Oficiālajā Vēstnesī  (2) un EAHC  (3) un Europa tīmekļa vietnēs.

Projektu priekšlikumi: 16 no 84 novērtētajiem projektu priekšlikumiem (19,5 %) ieteica ES līdzfinansējumam, kura kopsumma bija EUR 13 312 116.

Konferenču priekšlikumi: 7 no 41 konferenču priekšlikuma (17 %) ieteica finansējumam, kura summa bija EUR 599 097.

Darbības dotāciju priekšlikumi: 19 no 40 darbības dotāciju priekšlikumiem (47,5 %) ieteica ES līdzfinansējumam, kura kopsumma bija EUR 4 330 590.

Kopīgas darbības: visus piecus iesniegtos kopīgu darbību priekšlikumus ieteica ES līdzfinansējumam EUR 8 941 660 apmērā.

Rezerves sarakstos ir iekļauti pieci projekti, divi konferenču priekšlikumi un divi darbības dotāciju priekšlikumi. Iespējams, ka tiem būs tiesības saņemt ES līdzfinansējumu attiecīgi EUR 4 540 962, EUR 90 000 un EUR 273 754 apmērā.

2012. gadā publicēja trīs konkursus, tostarp vienu par pamatlīgumu veselības drošības jomā, vienu sarunu procedūru un 10 pakalpojumu iepirkumus.

Tā kā lielāko daļu līgumu noslēdza 2012. gada otrajā pusē, ar tiem saistīto darbu sāka gada beigās. EAHC rīkoja katra līguma uzsākšanas sanāksmes un, koordinējot ar Veselības un patērētāju ĢD, cieši uzraudzīja izpildi.

3.   Patērētāju tiesību aizsardzības programmas (PTAP) darba programma

Patērētāju tiesību aizsardzības programmas ietvaros Aģentūra 2012. gadā izsludināja septiņus priekšlikumu konkursus.

Aģentūra līdzfinansēja 64 dotācijas, kas deva iespēju vairāku dalībvalstu tiesībaizsardzības darbiniekiem dalīties darba pieredzē un zināšanās par to, kā piemērot Direktīvu 2011/95/EK par vispārējo produktu drošību un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Ar Vispārējās produktu drošības direktīvu saistītā konkursā EAHC līdzfinansēja projektu, kura mērķis bija dot iespēju dalībvalstīm apmainīties pieredzē par labāko praksi un to īstenot, tādējādi uzlabojot pārrobežu sadarbību un palielinot patēriņa produktu drošumu. Projekta galvenais mērķis ir palielināt patēriņa produktu drošumu šādā produktu grupā: bērnu aprūpes preces, nanotehnoloģija un kosmētika, saites un auklas, kāpnes un oglekļa monoksīda un dūmu detektori.

Saistībā ar Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (CPC) kopīgām darbībām EAHC līdzfinansēja divus projektus. Pirmajā projektā tiks īstenoti pasākumi, kas paredzēti, lai veidotu kopēju izpratni par elektroniskās tirdzniecības likumiem. Otrajā CPC kopīgajā darbībā tiks izstrādāti pasākumi, kas būs vērsti uz “netaisnīgiem noteikumiem patērētāju līgumos”.

Aģentūra 2012. gadā parakstīja īpašas dotācijas ar Eiropas Patērētāju organizāciju [Bureau Européen des Unions de Consommateurs (BEUC)] un Eiropas Asociāciju patērētāju pārstāvības koordinācijai standartizācijā [European Association for the Coordination of Consumer Representation in Standardisation (ANEC)].

BEUC līdzfinansējums palīdzēs vēl vairāk aizstāvēt Eiropas patērētāju kā preču un pakalpojumu pircēju vai lietotāju intereses.

ANEC sniegtais finansiālais atbalsts nodrošina patērētāju interešu pārstāvību un aizsardzību standartizācijas un sertifikācijas procesā.

Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centri 29 valstīs ik dienu izskata tādas praktiskas patērētāju problēmas kā produktu vai pakalpojumu kvalitāte, produkta novēlota piegāde no ārvalstīm vai netaisnīgi līguma noteikumi. Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīkls (ECC-Net) 2012. gadā 72 000 gadījumu risināja patērētāju pārrobežu problēmas. Kopš ECC-Net izveides 2005. gadā tas ir palīdzējis patērētājiem aptuveni 416 000 gadījumu. EAHC 2012. gadā izsludināja priekšlikumu konkursu attiecībā uz finanšu ieguldījumu Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru darbībā 2013. gadā un noslēdza 29 dotāciju nolīgumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības programmas ietvaros Aģentūra 2012. gadā rīkoja divus konkursus un izsludināja 11 īpašu pakalpojumu iegādi.

Dolceta ir tiešsaistes izglītības rīks, kas izstrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības programmas kontekstā. Aģentūra 2012. gadā izsludināja divu pakalpojumu iegādi: viens bija paredzēts jaunās tīmekļa vietnes popularizēšanai un tā satura papildināšanai un otrs – jau esošās tīmekļa vietnes uzturēšanai un darbības nodrošināšanai un tīmekļa vietnes uzturēšanai un jaunās vietnes darbības nodrošināšanai nākamajā gadā.

2012. gadā tika izstrādāta jauna interaktīva platforma vidusskolu skolotājiem nolūkā aizstāt esošo Dolceta tīmekļa vietni. Interaktīvo platformu izveidoja pēc tam, kad bija analizētas skolotāju vajadzības attiecībā uz saturu, elementiem, zīmola veidošanu un koncepciju. Tīmekļa vietni paredzēts atklāt 2013. gada martā.

EAHC 2012. gadā parakstīja trīs īpašus līgumus patērētāju tirgus pētījumu pamatlīguma īstenošanai. Pirmā līguma mērķis ir analizēt, vai transportlīdzekļu degvielas tirgus darbojas patērētāju interesēs un vai patērētāji ir informēti, pieņemot lēmumus par iegādi. Otrā līguma mērķis ir pētīt, cik lielā mērā pārtikas produktu brīvprātīgās sertifikācijas un pašdeklarēšanas shēmas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem. Trešā tirgus pētījuma mērķis ir sniegt informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekoloģisko apgalvojumu izmantošanu nepārtikas preču vienotajā tirgū.

Lai iegūtu datus, kas ļautu Komisijai labāk saprast, uzraudzīt un ņemt vērā patērētāju intereses iekšējā tirgū, Aģentūra parakstīja līgumu par apsekojumu, kurā uzraudzīs 52 patērētāju tirgus 27 dalībvalstīs, Horvātijā, Norvēģijā un Islandē. Šo apsekojumu rezultātus analizēs un tiks formulēti ieteikumi politikas izstrādei, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti vai nu saistībā ar vienotā tirgus darbību, vai ar patērētāji spēju pieņemt informācijā balstītus lēmumus.

EAHC 2012. gadā uzraudzīja daudzgadu pamatlīgumu īstenošanu, lai no jauna atvērtu konkursu par uzvedības ekonomisko pētījumu sniegšanu EAHC, Veselības un patērētāju ĢD un citiem Komisijas dienestiem (Tieslietu ĢD un Klimata politikas ĢD).

Konkrēti, EAHC izsludināja trīs pieprasījumus par šādu pētījumu noslēgšanu uzskaitītajās jomās: daudzpusējā savstarpējas apmaiņas maksa kredītkartēm, azartspēles tiešsaistē un pietiekami pasākumi azartspēļu pakalpojumu patērētāju aizsardzībai, kā arī ilgtspējas informācijas atspoguļošana tiešsaistē par gudru pirkšanas uzvedību iegādes vietā (Eco-Search).

EAHC gatavoja jaunu projektu par patērētāju organizāciju spēju veidošanu. EAHC izsludināja atklātu konkursu par pamatlīguma noslēgšanu attiecība uz mācību pasākumu īstenošanu, tostarp daudzvalodu e-mācībām un tīmekļa platformas izstrādi; augustā noslēdza līgumu par pētījumu patērētāju organizāciju mācību vajadzību novērtēšanai Eiropā. Tā galīgie rezultāti tiks izmantoti jaunā projekta īstenošanas atbalstam.

4.   Programmas “Labākas mācības, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu” (BTSF) darba programma

EAHC tagad atbild par gandrīz visu BTSF pasākumu īstenošanu, vienīgi mācības par ģenētiski modificētiem organismiem joprojām ir Veselības un patērētāju ĢD pārziņā. Kaut arī piedāvāto mācību kursu loks ir paplašinājies, EAHC ir izdevies pārvarēt 85 % dalībnieku apmierinātības robežu gadu pirms termiņa. Turklāt nesen veiktais BTSF starpposma novērtējums liecina, ka vairāk nekā 96 % dalībnieku uzskata, ka mācībās gūtās zināšanas ir noderīgas viņu ikdienas darbā.

Aptuveni 6 300 dalībnieku – galvenokārt dalībvalstu ierēdņi – 2012. gadā tika apmācīti 156 semināros un mācību komandējumos. Lielākā daļa programmu bija sagatavotas ES dalībniekiem. Citas programmas bija paredzētas trešām valstīm, mācības bija domātas dalībniekiem no tiem pasaules reģioniem, kuros pasākumi norisinājās.

Svarīgs notikums 2012. gadā bija EAHC pilnvaru paplašināšana (4) – tai atļauts izmantot finansējuma avotus no Tirdzniecības ĢD un Attīstības un sadarbības ĢD–EuropeAid budžeta pozīcijām BTSF pasākumiem papildus tiem, kas paredzēti BTSF juridiskajā pamatā (5). Tā rezultātā ir publicēts pirmais izsludinātais konkurss par jaunu programmu, kuru pārvaldīs EAHC un kuras mērķis ir dot iespēju trešām valstīm efektīvāk piedalīties starptautisku standartu noteicējās struktūrās (ISSB).

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  Komisijas 2008. gada 9. septembra lēmums par pilnvaru deleģēšanu Aģentūrai.

(2)  OV C 358, 8.12.2011., http://ec.europa.eu/eahc/documents/health/calls/2012/WP_2012_en_for_projects.pdf.

(3)  http://ec.europa.eu/eahc/health/projects.html.

(4)  Sk. COM, ar ko īsteno Lēmumu C(2012) 8448.

(5)  Regula (EK) Nr. 882/2004 un un Direktīva 2000/29/EK.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra ņem vērā Palātas sniegto apsvērumu. Tiek nepārtraukti pielikti centieni, kuru rezultātā pārnesumu anulējumu daļa procentu izteiksmē ir samazinājusies uz pusi (piemēram, no 36 % līdz 18 %) laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam. Šo pozitīvu uzlabojumu turpinās nostiprināt turpmākajos gados, pilnveidojot darbību plānošanu un pārraudzīšanu atbilstoši Budžeta III sadaļai.

12.

Aģentūra turpinās uzlabot budžeta izpildes procedūru, lai arī turpmāk palielinātu Budžeta III sadaļā minēto maksājumu izpildes līmeni, samazinot maksājumu apropriācijas procentu izteiksmē, kas tiek pārnestas uz nākamo gadu. Darbuzņēmējiem lūgs ātrāk izsniegt rēķinus, kalendārā gada laikā, ja piemērojams.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/66


ZIŅOJUMS

par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/10

IEVADS

1.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EASA”), kura atrodas Ķelnē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (1),kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009. Aģentūrai ir uzticēti konkrēti regulatīvi un izpildes uzdevumi aviācijas drošības jomā (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Aģentūra ir ieviesusi standartizētu procedūru ex ante pārbaudēm. Tomēr attiecīgie kontrolsaraksti nebija aizpildīti, un izdevumu apzināšanas pamatojošā dokumentācija ne vienmēr bija pieejama (8).

12.

Ex post pārbaužu metodes apstiprināja 2009. gadā. Lai gan Aģentūra ir uzlabojusi to ieviešanu, joprojām iespējami uzlabojumi šādās jomās: vēl arvien nav pārbaužu gada plāna, pārbaudāmo darījumu paraugs nav atlasīts atkarībā no riska, un metodē nav iekļautas publiskā iepirkuma procedūras.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Saistībās iekļauto apropriāciju caurmēra līmenis bija 95 %: I sadaļā (“Personāla izdevumi”) – 96 %, II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) – 95 % un III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) – 89 %. Taču III sadaļā šo apropriāciju pārnesumu līmenis bija augsts – 46 %. Lai gan to daļēji var attaisnot ar Aģentūras darbības daudzgadu raksturu un Palātas atlasītajā paraugā iekļautie pārnesumi bija pienācīgi pamatoti, tik augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

CITI KOMENTĀRI

14.

Vienā no pārbaudītajām darbā pieņemšanas procedūrām Palāta konstatēja, ka atlasītajam kandidātam nebija Civildienesta noteikumos prasīto universitātes diplomu vai līdzvērtīgas profesionālās apmācības.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 24. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Nebija izstrādāta darba laika uzskaite, kas pamatotu samaksu par pakalpojumiem, kuru apjoma aprēķinā izmanto cilvēkdienas.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Tā kā 2010. gada jūnijā tika samazināts Vācijas koeficients, Aģentūras budžeta I sadaļā (“Personāla izdevumi”) radās ievērojams pārpalikums 2011. gada apropriācijās. Aptuveni 3 miljonus EUR (7 % apropriāciju) pārvietoja no I sadaļas uz dažādām pozīcijām III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”), lai gan tiem bija zemi izpildes rādītāji attiecībā uz maksājumiem (1). Saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem šie ievērojamie pārvietojumi no pozīcijas uz pozīciju, kuri nopietni izmainīja budžeta struktūru, netika iesniegti apstiprināšanai Aģentūras Valdē (2). Šāds stāvoklis ir pretrunā budžeta specifikācijas principam.

Ieviests

2011

Pārvietojums palielināja III sadaļas apropriācijas līdz 13,7 miljoniem EUR. Tomēr gada beigās 7,8 miljonus EUR pārnesa uz 2012. gadu. Tas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Aģentūrai ir jāuzlabo pamatlīdzekļu pārvaldība. Tos uzskaita divās dažādās sistēmās, kuras var saskaņot tikai manuāli. Ir jāuzlabo inventarizācijas rezultātu apkopošana un ziņošana par tiem. Aplēses par Aģentūrā radīto pamatlīdzekļu projektu izmaksām nebija pienācīgas, un novirzes netika uzraudzītas. Nebija ņemtas vērā visas iekšējās personāla izmaksas, un ārējo izmaksu dokumentēšana nebija pietiekama.

Ieviests

2011

Aģentūras kontā vienā bankā 2011. gada beigās bija uzkrāti 55 miljoni EUR (2010. gadā – 49 miljoni EUR). Nav ieviesta finanšu līdzekļu pārvaldības politika, lai ierobežotu šo risku un gūtu pienācīgu atdevi no ieguldījumiem.

Ieviešana ir sākta

2011

Palāta konstatēja, ka ir turpmāk jāuzlabo personāla atlases procedūru pārredzamība. Nav pieradījumu tam, ka pirms pieteikumu izskatīšanas Aģentūra būtu izstrādājusi jautājumus rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, noteikusi maksimālo kandidātu skaitu vai definējusi obligātos kritērijus iekļaušanai rezerves sarakstā.

Ieviests

2011

Saskaņā ar Aģentūras pašreizējā telpu īres līguma noteikumiem termiņa beigās telpas ir jānodod tādā stāvoklī, kādā tās bija īres termiņa sākumā. Aģentūra savā uzskaitē ir izveidojusi 1 miljona EUR rezervi, pamatojoties uz aplēsēm par nolietojuma izmaksām. Taču saskaņā ar izīrētāja aplēsēm tās ir 4 miljoni EUR. Aģentūrai ir jāsaņem neatkarīgs ārējs novērtējums par nolietojuma izmaksām un tās attiecīgi jāatspoguļo savā uzskaitē.

Ieviests


(1)  3200. budžeta pozīciju (“Biznesa lietojumprogrammu izstrāde”) palielināja par 37 % līdz 3,5 miljoniem EUR, 3600. budžeta pozīciju (“Normatīvo aktu izstrāde”) palielināja par 87 % līdz 1,4 miljoniem EUR, 3601. budžeta pozīciju (“Starptautiskā sadarbība”) palielināja par 123 % līdz EUR 778 000 un 3903. budžeta pozīciju (“Pētniecība”) palielināja par 550 % līdz 1,3 miljoniem EUR.

(2)  Saskaņā ar Aģentūras un arī ar vispārējās Finanšu regulas noteikumiem Valdei apstiprināšanai jāiesniedz tikai tādi pārvietojumi, kas pārsniedz 10 % no apropriācijām. Tomēr atšķirībā no ES vispārējās Finanšu regulas saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem pārvietojumi var būt lielāki par 30 % no apropriācijām budžeta pozīcijās, uz kurām pārvieto līdzekļus.


II PIELIKUMS

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (Ķelne)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. pants)

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Aģentūras kompetence

Aģentūras kompetence, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008 (“Pamatregula”)

Mērķi

Saglabāt vienādi augstu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Eiropā un nodrošināt pareizu civilās aviācijas darbību un attīstību attiecībā uz lidojumu drošību.

Uzdevumi

Sniegt Komisijai atzinumus un ieteikumus.

Izdot sertificēšanas specifikācijas, tostarp lidojumderīguma normas un attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai, kā arī norādes par pamatregulas un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu.

Pieņemt lēmumus par lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, pilotu sertifikāciju, gaisa kuģu ekspluatācijas sertificēšanu, trešo valstu ekspluatantiem, pārbaudēm dalībvalstīs un izmeklēšanām uzņēmumos.

Veikt standartizācijas pārbaudes dalībvalstu kompetentajās iestādēs, asociētajās valstīs un valstīs, kas bija pārstāvētas bijušajās Apvienotajās aviācijas iestādēs (šajā gadījumā saskaņā ar darba procedūrām).

Pārvaldība

Valde

Sastāvs: viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

Uzdevumi

Izveidot ieinteresēto personu padomdevēju struktūru.

Izpilddirektors

Izpilddirektors vada Aģentūru, un viņu ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Apelācijas padome

Apelācijas padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 44. pantu izskata Aģentūras lēmumu pārsūdzības par sertifikāciju, maksām un atlīdzību, kā arī izmeklēšanu uzņēmumos.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

Kopbudžets: 150,2 (138,7) miljoni EUR, tostarp:

pašu ieņēmumi: 83,0 (75,2) miljoni EUR (55,3 %),

Savienības subsīdija: 34,9 (34,4) miljoni EUR (23,2 %),

ieguldījumi no valstīm, kas nav ES dalībvalstis: 1,7 (1,7) miljoni EUR (1,1 %),

piešķirtie ieņēmumi no maksām un atlīdzībām: 25,2 (24,7) miljoni EUR (16,8 %),

citi ieņēmumi: 0,9 (1,4) (0,6 %),

citas subsīdijas: 4,4 (1,2) (2,9 %).

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

634 (574) pagaidu darbinieki štatu sarakstā

Aizpildītās amata vietas: 612 (573)

Pārējie darbinieki: 74,6 (68); līgumdarbinieki: 63,3 (57); norīkotie valstu eksperti: 11,3 (11);

īpašie konsultanti: 0 (0)

Kopējais pagaidu darbinieku skaits: 613 (1) (574)

Subsīdijas finansētās aizpildītās amata vietas: 216 (2) (223)

Maksu finansētās aizpildītās amata vietas: 396 (2) (350)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Atzinumi

Seši atzinumi, tostarp viena Komisijas Regulas (EK) 2042/2003 saskaņošana ar Regulu (EK) Nr. 216/2008

Reglamentācijas lēmumi

22 lēmumi saistībā ar sertifikācijas specifikācijām (astoņi), attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai un norādes (13)

Papildu produkti 2012. gadā (kuru rezultātā turpmākajos gados pieņems noteikumus)

32 darba uzdevumi, 23 paziņojumi par grozījumu priekšlikumu, 19 atbildes dokumenti uz komentāriem

Starptautiskā sadarbība

18 darba nolīgumi

Trīs īstenošanas procedūras saistībā ar darba nolīgumiem

13 ieteikumi sniegti vēstulēs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) valstīm

BASA (divpusējie nolīgumi par aviācijas drošību)

Aģentūra atbalstīja ES un ASV Divpusējā nolīguma par aviācijas drošību (BASA) ieviešanu, tostarp divu Divpusējās uzraudzības padomes, divu Sertifikācijas uzraudzības padomes un divu Apvienotās tehniskās apkopes koordinācijas padomes sanāksmju, kā arī vienas Lidojumu standartu sanāksmes sagatavošanu; minētās sanāksmes bija tikšanās ar ASV Federālo aviācijas pārvaldi (FAA).

Sākts darbs pie trīs jaunu pielikumu izstrādes, šie pielikumi attiecas uz ES un ASV Divpusējo nolīgumu par aviācijas drošību (apkalpes locekļu licencēšana, lidojumu simulācijas treniņu iekārtas, pilotu mācību organizācijas).

Atbalsts sarunām par ES un Ukrainas Kopējās aviācijas telpas nolīgumu.

Tika gatavotas šādas apvienotās komitejas ar Transport Canada civilās aviācijas organizāciju (TCCA): viena apvienotā komiteja, viena apvienotā sertifikācijas komiteja un viena apvienotā tehniskās apkopes komiteja; Aģentūra atbalstīja šo komiteju sagatavošanu.

Sertifikācijas lēmumi līdz 2012. gada 31. decembrim

Tipa sertifikāti / ierobežotu tiesību tipa sertifikāti: 10 (3))

Papildu tipa sertifikāti: 752

Lidojumderīguma rīkojumi: 319

Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai: 65

Eiropas Tehnisko standartu prasību (ETSOA) atļaujas: 264

Būtiskas izmaiņas / būtiski remonti / jaunie derivāti: 952

Nebūtiskas izmaiņas / nebūtiski remonti: 814

Lidojuma rokasgrāmatas: 360

Lidojumu apstākļu apstiprināšana: 498

Lidojumu simulācijas treniņu iekārtas: 237

Projektēšanas organizāciju apstiprināšana (projektēšanas organizācijas apstiprinājums un projektēšanas organizācijas apstiprinājuma (DOA)alternatīvas procedūras): 495

Ekspluatācijas organizāciju (divpusēju) apstiprināšana (4): 1 505

Ekspluatācijas organizāciju (ārvalstu) apstiprināšana (4): 299

Ekspluatācijas mācību organizāciju apstiprināšana (4): 46

Ražošanas apstiprināšana (4): 24

Standartizācijas pārbaudes (pārbaužu skaits pēc tipa) līdz 2012. gada 31. decembrim

Lidojumderīguma jomā: 26

Ekspluatācijas jomā: 27

Apkalpes locekļu licencēšanas jomā: 19

Apkalpes locekļu medicīniskās licencēšanas jomā: 14

Lidojumu simulācijas treniņu iekārtu jomā: 9

Gaisa satiksmes pārvaldības / aeronavigācijas pakalpojumu jomā: 10

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  Divi nepilnu darba laiku strādājošie piloti ir uzskaitīti kā viena amata vieta.

(2)  Aizpildīto amata vietu sadalījums starp maksu finansētām un subsīdiju finansētām vietām var mainīties atkarībā no iespējamas izmaksu uzskaites metodes pārskatīšanas 2012. gada 31. decembrī.

(3)  Uzskaitīti tikai tie tipa sertifikāti / ierobežotu tiesību tipa sertifikāti, kuri izsniegti jauna tipa projektam. Nav iekļauti tie tipa sertifikāti, kas izsniegti saistībā ar iepriekšēju modeli, pārreģistrēšanu vai administratīva dokumenta atkārtotu izdošanu.

(4)  Organizāciju apstiprināšanā izšķir jau apstiprināto organizāciju uzraudzību (ar atkārtotu apstiprināšanu reizi divos vai trīs gados) un jaunu organizāciju apstiprināšanu. Sniegtie dati attiecas uz apstiprinājumu kopskaitu līdz 2012. gada 31. decembrim.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Ex ante pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar EASA finanšu regulas 39. pantu un tiek oficiāli apstiprinātas aģentūras finanšu resursu plānošanas sistēmā (SAP). Aģentūra pilnībā ievēro četru acu principu. Finanšu pārbaudes veicēji (FVA) izmanto kontrolsarakstus ex ante pārbaudēs, bet šie saraksti netiek fiziski aizpildīti un pievienoti visiem finanšu darījumiem to lielā skaita (30 000 darījumu gadā) dēļ.

12.

2013. gadam Aģentūrai ir sagatavots uz risku balstīts gada plāns, ko apstiprinājis izpilddirektors. 2013. gada plānā ir iekļautas publiskā iepirkuma procedūras.

13.

Ņemot vērā EASA darbības raksturu un saistīto līgumu izpildes termiņus, noslēgtās juridiskās saistības bieži vien pārsniedz kalendāra gada/finanšu gada beigas, lai nodrošinātu to efektivitāti; tas attiecas uz pētniecības projektiem, noteikumu izstrādes pētījumiem un attiecīgajiem tulkojumiem u. tml.

Tomēr tika veikti nozīmīgi pasākumi, lai atbildīgie kredītrīkotāji pabeigtu darbus agrāk. To jau apliecina uzlabojums III sadaļas pārnesumu līmeņa ziņā, kas ir būtiski pazeminājies no 59 % 2011. gadā līdz 46 % 2012. gadā.

14.

Šo kandidātu izvēlējās saskaņā ar aģentūras darbā pieņemšanas procedūru, kurā tiek ņemta vērā gan kvalifikācija, gan lielāka darba pieredze kā ekvivalents gadījumā, kad personai nav universitātes diploma, lai nodrošinātu visaugstākā spēju, efektivitātes un godprātīguma līmeņa pakalpojumus, kā arī Savienības dalībvalstu pilsoņu pieņemšanu darbā, aptverot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/73


ZIŅOJUMS

par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

2013/C 365/11

IEVADS

1.

Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”, arī “EASO”), kurš atrodas Valetā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (1). Biroja uzdevums ir atbalstīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tas tika izveidots ar mērķi stiprināt praktisko sadarbību patvēruma jomā un palīdzēt dalībvalstīm pildīt to Eiropas līmeņa un starptautiskos pienākumus – aizsargāt cilvēkus, kuriem tas ir vajadzīgs. EASO darbojas kā zināšanu centrs patvēruma jomā. Tas arī sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas.

2.

Komisija piešķīra Birojam finansiālu neatkarību 2012. gada 20. septembrī. Tādējādi revidētais 2012. gada periods ir no 2012. gada 20. septembra līdz 2012. gada 31. decembrim.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

3.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Biroja pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

4.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Biroja gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (2) un ziņojumus par budžeta izpildi (3) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

5.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (4) vadība ir atbildīga par Biroja gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Biroja gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (5); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Biroja gada pārskatus pēc tam, kad Biroja grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Biroja finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

6.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (6) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Biroja gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

7.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

8.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

9.

Palāta uzskata, ka Biroja gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Biroja finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Biroja finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

10.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

11.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem un tie jāskata, ņemot vērā to, ka jaunā biroja un tā procedūru izveides process joprojām turpinās.

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

12.

Galvenais grāmatvedis vēl nebija apstiprinājis Biroja grāmatvedības sistēmu.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

13.

Pārnesumam par 0,2 miljoniem EUR neatbilda juridiskās saistības (līgums), un tāpēc tas bija nepareizs.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

14.

Nav veikta fiziska inventarizācija, lai nodrošinātu, ka reģistrā ir iekļauts viss Biroja izveidei iepirktais aprīkojums.

15.

Pēc Finanšu regulā noteiktajiem termiņiem bija veikti 50 maksājumi (aptuveni 20 % no kopējā maksājumu apjoma).

16.

Desmit no 16 iekšējās kontroles standartiem (7) vēl nav pilnībā īstenoti.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

17.

Budžeta vajadzības 2012. gadam bija krietni pārvērtētas: saistības tika uzņemtas tikai par 4,8 miljoniem EUR no 7 miljoniem EUR, kas tika pārskaitīti pēc finansiālās neatkarības saņemšanas.

18.

Bija pārnestas saistību apropriācijas par 3,2 miljoniem EUR, un tās veido 65,13 % no kopējām apropriācijām, par kurām finansiālās neatkarības periodā bija uzņemtas saistības (8). I sadaļā (“Personāla izdevumi”) pārnesa 0,3 miljonus EUR, II sadaļā (“Citi administratīvie izdevumi”) pārnesa 1,4 miljonus EUR un III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) pārnesa 1,5 miljonus EUR. Galvenokārt šie pārnesumi attiecas uz vēl nesaņemtajiem vai gada beigās samaksātajiem rēķiniem un ekspertiem vēl neatlīdzinātajām izmaksām. Turklāt aptuveni 0,8 miljoni EUR attiecas uz rekonstrukcijas darbiem, kurus Biroja telpās veica 2012. gadā un par kuriem veiks maksājumus pēc galīgās pieņemšanas (9). Tomēr tik augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

19.

Vairāku budžeta saistību summas nebija pietiekamas, lai segtu piegādātās preces un sniegtos pakalpojumus. Aplēse par summu, kas bija jāsamaksā par veiktajām piegādēm, bija 0,2 miljoni EUR, un tas atbilst pārāk lielajai summai pārskatā par budžeta izpildes rezultātu.

CITI KOMENTĀRI

20.

EASO koordinē dalībvalstu ekspertu norīkošanu darbā, lai atbalstītu citas dalībvalstis, kurās ir krīze (ārkārtas atbalsta pasākumi) un pēc vienotas likmes atlīdzina ekspertiem komandēju izdevumus. Atlīdzinātie komandējuma izdevumi kopā bija aptuveni EUR 417 000 (24 % no kopējiem maksājumiem). Izdevumus pēc vienotas likmes atlīdzina arī ārējiem dalībniekiem, kuri apmeklē EASO telpās rīkotās sanāksmes. Sanāksmju izmaksas ir iekļautas dažādās budžeta pozīcijās, un kopējā summa nav zināma. Lai gan vienotas likmes piemērošana samazina administratīvo slogu, izmaksātās summas var izrādīties lielākas nekā faktiskās izmaksas.

21.

EASO uzņēmēja Maltas valdība piedāvāja ēku (10) un īres līgumu ar Maltas Transporta iestādi, kurā noteikts, ka “telpas tiek nodotas pabeigtā stāvoklī, un ir nodrošinātas galvenās funkcionālās vajadzības”. Tomēr, lai ēku varētu izmantot, to vajadzēja pielāgot (11); tam aplēstās izmaksas bija 4,3 miljoni EUR, no kuriem 3,8 miljonus EUR vajadzēja segt Komisijai. Līdz 2012. gada beigām liekākā daļa darbu bija pabeigti un Maltas valdībai tika veikti avansa maksājumi aptuveni par 3 miljoniem EUR. Turklāt EASO maksās īri, kas būs aptuveni 3,7 miljoni EUR deviņu gadu laikā.

22.

Komisija ir informējusi Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinājās EASO uzņemšana un par faktu, ka ēkai bija vajadzīgi pielāgojumi, kas jāfinansē Maltas valdībai un Komisijai. Kaut arī budžeta lēmējiestādes bija informētas par šo projektu, nav pierādījumu par to, ka tām būtu bijusi informācija par gaidāmajām izmaksām un ES attiecīgo daļu šajās izmaksās.

23.

Vajadzētu uzlabot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību: nav pieradījumu pirms pieteikumu izskatīšanas būtu noteikta kritēriju svērtā vērtība un minimālais punktu skaits, kas nepieciešams uzaicinājumam uz interviju vai iekļaušanai rezerves sarakstā, vai arī, ka pirms pieteikumu izskatīšanas būtu sagatavoti jautājumi intervijām un rakstiskajiem pārbaudījumiem.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(2)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(3)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(5)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(6)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(7)  IKS nr. 3, 4, 5, 6, 8, 9, 10, 11, 13 un 14.

(8)  40,32 %, ja ņem vērā pilnu 2012. kalendāra gadu.

(9)  Galīgā pieņemšana turpinājās 2013. gada maijā.

(10)  Piedāvājumā aprakstīta kā pabeigta un labiekārtota.

(11)  Saskaņā ar attiecīgo dotācijas nolīgumu starp Komisiju un Maltas valdību pielāgojumos ietilpst, piem., modifikācijas biroja telpu izkārtojumā, dubultie logu stikli, IT un drošības infrastruktūra, sanāksmju telpas iekārtošana utt.


PIELIKUMS

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, EASO (Valetas līcis, Malta)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienību 3. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 67., 78. un 80. pants.)

Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

Šim nolūkam būtu jāpieņem šādi visai Eiropas patvēruma sistēmai kopīgi pasākumi: vienots patvēruma statuss trešo valstu pilsoņiem, kas ir derīgs visā Savienībā; vienots papildu aizsardzības statuss trešo valstu pilsoņiem, kuriem, neiegūstot Eiropas patvērumu, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība; kopēja pagaidu aizsardzības sistēma pārvietotām personām to liela pieplūduma gadījumā; kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai; kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu; standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem; partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm nolūkā regulēt to cilvēku pieplūdumu, kuri pieprasa patvērumu vai papildu aizsardzību, vai pagaidu aizsardzību.

Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā.

Savienības patvēruma politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā.

Biroja kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010, ar kuru izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju)

Mērķi

EASO palīdz izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. EASO ir atbildīgs par to, lai atvieglotu, koordinētu un stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību daudzajos patvēruma jomas aspektos: tas nodrošina praktisku un operatīvu atbalstu dalībvalstīm; sniedz operatīvu atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, tostarp koordinē patvēruma atbalsta grupas, kurās piedalās valstu eksperti patvēruma jomā; sniedz zinātnisko un tehnisko palīdzību ES politikas veidošanai un likumdošanai visās jomās, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz patvērumu.

Uzdevumi

Pastāvīgs atbalsts: atbalstīt un veicināt patvēruma procesa vispārējo kvalitāti, nodrošinot kopīgas mācības, kopēju apmācību programmu patvēruma jomā, kopēju kvalitāti un kopēju informāciju par izcelsmes valsti.

Īpašs atbalsts: katram atsevišķam gadījumam īpaši pielāgota palīdzība, veiktspējas stiprināšana, pārvietošana, īpašs atbalsts un īpaši kvalitātes kontroles procesi.

Ārkārtas atbalsts: organizē solidaritātes pasākumus dalībvalstīm, kuras saskārušās ar īpašu noslogojumu patvēruma jomā, sniedzot pagaidu atbalstu un palīdzību uzlabot vai atjaunot patvēruma sistēmu.

Atbalsts informācijas un analīzes jomā: dalās ar informāciju un datiem, analīzi un novērtējumu un apvieno tos; un tā nav tikai informācijas salīdzināšana un kopēja izmantošana, bet arī kopīgo tendenču analīze un kopīgs novērtējums.

Trešās valsts atbalsts: atbalsts ārējai dimensijai, atbalsts partnerībai ar trešām valstīm, lai panāktu kopīgus risinājumus, piemēram, ar veiktspējas stiprināšanas un reģionālās aizsardzības programmām, un dalībvalstu pārvietošanas darbību koordinēšana.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

EASO Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, izņemot Dāniju, divi Eiropas Komisijas pārstāvji un viens Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvis bez balsstiesībām. Visus locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi, profesionālo atbildību un augsta līmeņa kompetenci patvēruma jomā.

Dānija novērotājas statusā ir aicināta apmeklēt visas Valdes sanāksmes un citas svarīgas sanāksmes.

Arī Horvātija novērotājas statusā ir aicināta apmeklēt visas Valdes sanāksmes un citas svarīgas sanāksmes, līdz tā kļūs par pilntiesīgu EASO locekli pēc tam, kad 2011. gada 9. decembrī būs stājies spēkā Pievienošanās līgums starp ES un Horvātiju.

Uzdevumi

Valdes kā EASO pārvaldības un plānošanas struktūras pamatuzdevumi ir uzskaitīti EASO izveides regulas 29. pantā, un starp tiem ir izpilddirektora iecelšana un EASO darba programmu, gada ziņojumu un EASO vispārējā budžeta pieņemšana. Valde pilnībā atbild par to, lai EASO savus pienākumus pildītu efektīvi.

Izpilddirektors

Izpilddirektors, kas savus pienākumus pilda neatkarīgi, ir Biroja juridiskais pārstāvis un cita starpā atbild par EASO administratīvo pārvaldību un par darba programmas un Valdes lēmumu īstenošanu. EASO izpilddirektors Dr. Roberts K. Vissers [Robert K. Visser] stājās amatā 2011. gada 1. februārī. Viņa amata pilnvaras ilgs piecus gadus, un šo termiņu var pagarināt vienreiz vēl uz trim gadiem.

Darba grupas

Saskaņā ar EASO izveides regulas 32. pantu EASO var izveidot ekspertu darba grupas.

Konsultatīvais forums

2011. gadā, kas bija pirmais Biroja darbības gads, EASO saskaņā ar izveides regulas 51. pantu izveidoja Konsultatīvo forumu. Konsultatīvais forums ļauj EASO nodrošināt ciešu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības iestādēm un attiecīgām kompetentām struktūrām. Konsultatīvais forums veido mehānismu informācijas apmaiņai un zināšanu apkopošanai ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības iestādēm un attiecīgām kompetentām struktūrām, kas darbojas patvēruma politikas jomā. Saskaņā ar EASO izveides regulu Konsultatīvais forums satiekas plenārsēdē vismaz reizi gadā. Turklāt EASO ir izveidojis ikgadēju konsultāciju kalendāru, lai organizētu dažādās konsultācijas metodoloģijas jomā un citus pasākumus, piem., ekspertu sanāksmes, praktiskus un teorētiskus seminārus un konsultācijas tiešsaistē.

Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Iestādei pieejamie resursi 2012. gadā

Galīgais budžets

10 miljoni EUR. (EASO ieguva finansiālu patstāvību 2012. gada 20. septembrī, līdz tam budžetu izpildīja Eiropas Komisija.)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Apstiprinātais amata vietu skaits (pagaidu darbinieki): 38. Aizpildītās amata vietas: 38

Citas amata vietas (līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti): 23 Aizpildītās amata vietas: 20

Kopējais amata vietu skaits: 61

Aizpildītās amata vietas: 58, norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 30,

administrācijā un palīgdarbos: 28.

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

EASO darbība iedalāma piecās galvenajās jomās: pastāvīgs atbalsts, īpašs atbalsts, ārkārtas atbalsts, atbalsts informācijas un analīzes jomā un trešās valsts atbalsts.

Pastāvīgs atbalsts: EASO organizēja 15 mācībspēku apmācības sesijas, atjaunināja 10 apmācības moduļus, pieņēma apmācības stratēģiju un organizēja ikgadējo didaktisko semināru. EASO arī izstrādāja kvalitātes novērtēšanas metodoloģiju, organizēja 16 COI (Kopīga informācija par izcelsmes valsti) sanāksmes ar darba grupām un galveno darba grupu, publicēja divus COI ziņojumus par Afganistānu, organizēja trīs praktiskās sadarbības seminārus un sarīkoja četras ekspertu sanāksmes par nepilngadīgajiem, kurus nepavada pieaugušie.

Īpašs atbalsts: EASO sāka īpašu atbalstu Zviedrijai un iepazīstināja Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ar savu vērtējuma ziņojumu par pārvietošanas plāniem.

Ārkārtas atbalsts: EASO sniedza ārkārtas atbalstu Grieķijai visu gadu un Luksemburgai 2012. gada februārī.

Atbalsts informācijas un analīzes jomā: EASO publicēja savu gada ziņojumu par patvēruma stāvokli Eiropas Savienībā 2011. gadā. Turklāt EASO iepazīstināja Padomi un citus partnerus ar agrīno brīdinājumu analīzi un tendenču prognozi patvēruma jomā Eiropas Savienībā.

Trešās valsts atbalsts: EASO organizēja konferenci par pārvietošanu.

Attiecībā uz Biroja organizāciju EASO ir ieguvis finansiālu neatkarību, noorganizējis četras Valdes sēdes, pārcēlies uz savām jaunajām telpām, parakstījis darba nolīgumu ar Frontex, sarīkojis sava Konsultatīvā foruma otro sanāksmi un konsultējis pilsonisko sabiedrību par dažādiem jautājumiem, tostarp par savu gada ziņojumu.

Avots: Biroja sniegtā informācija.


BIROJA ATBILDES

12.

Projekts ziņojumam par EASO grāmatvedības sistēmas validāciju tika izstrādāts 2013. gada maijā. Galīgo ziņojumu parakstīja 2013. gada 29. maijā.

13.

EASO sākuma fāzes laikā un pirms finansiālās neatkarības iegūšanas tika ieviestas vairākas provizoriskas budžeta saistības, lai nosegtu dažāda rakstura izdevumus. Pirms finansiālās neatkarības iegūšanas tika nolemts tās neatcelt. Iepriekšējā 2012. gada beigās tika nolemts pārnest minētās saistības uz 2013. gadu, lai nodrošinātu budžeta saistību attiecināšanu uz (iespējami nenokārtotiem) 2012. gada maksājumu pieprasījumiem. Šobrīd EASO pastāvīgi uzrauga budžeta saistību uzņemšanu. Tas nodrošinās korektu pārnešanu uz 2014. gadu.

14.

Praktiska inventarizācija notiks 2013. gada trešajā kvartālā.

15.

Nenokārtotie maksājumi radās kā sekas datu pārnešanai uzkrājumu grāmatvedībā, kā arī fizisko dokumentu pārnešanai ar mērķi iegūt finansiālu neatkarību. EASO sagaida, ka nenokārtoto maksājumu skaits līdz 2013. gada vasarai radikāli samazināsies.

16.

Pēc 2013. gada aprīļa pašnovērtējuma EASO tagad ir gandrīz pilnībā šo procesu īstenojusi un līdz 2013. gada beigām to pabeigs.

17.

Iepriekšējais 2012. gads bija īpašs saistībā ar budžeta prasībām, lai iegūtu finansiālu neatkarību, un EASO bija tikai divarpus mēneši, lai uzņemtos minētos 4,8 miljonus EUR.

18.

Kaut arī pārnesumu līmenis bija ievērojami augsts, vairumā gadījumu tas bija saistīts ar vēlu panākto finansiālo neatkarību 2012. gada septembra beigās, kā arī ar pāriešanu uz jaunām pastāvīgām telpām tā paša gada septembrī.

19.

Līdzekļu trūkumu, lai nosegtu izdevumus saistībā ar piegādātajām precēm un pakalpojumiem, izraisīja ārkārtas apstākļi 2012. gadā (finansiālā neatkarība). EASO jau ir ieviesusi efektīvas plānošanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmas par budžeta saistībām, lai nodrošinātu juridisko pienākumu pilnīgu nosegšanu ar pietiekamām budžeta saistībām.

20.

Ceļa izdevumu atmaksāšanas shēma ekspertiem pie vienotas likmes tika sagatavota ar Iekšlietu ģenerāldirektorāta atbalstu. Pēc tam to iesniedza EASO valdei, kura to apstiprināja. Vienotas likmes sistēmā tika ņemta vērā elastība, lai uz īsu laiku piesaistītu ekspertus, kuriem jāapmaksā dārgi lidojumi, tostarp izdevumi par ceļošanu uz attāliem reģioniem, piemēram, pierobežas reģioniem. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, šī sistēma tiek regulāri pārskatīta.

21.

Eiropas Komisija piešķīra de facto dotāciju Maltas Tieslietu un iekšlietu ministrijai, pamatojoties uz Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta/Iekšlietu ģenerāldirektorāta lēmumu par aģentūrām (2012. gada finansēšanas lēmumu par publisko iepirkumu un dotācijām Brīvības, drošības un tiesiskuma jomā 2010. gadam Kopienas iestādēm, kas minētas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā). Dotācija bija paredzēta EASO ēkas iekārtošanai un drošības ierīču uzstādīšanai, ko nodrošināja Maltas valdība.

22.

Šā projekta budžeta apropriācijas tika iekļautas EASO apstiprinātajā budžetā. Projekta specifikācijas un aplēses bija daļa no dotācijas nolīguma. Nomas līgumu un projektu 2011. gadā īpaši apsprieda Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā.

23.

Pārredzamība darbā pieņemšanas procedūrās ir uzlabojusies. Pēc EASO administratīvas finansiālas neatkarības iegūšanas ir ieviestas jaunas atlases/darbā pieņemšanas prakses. Šīs prakses ir arī minētas EASO darba pieņemšanas politikā.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/80


ZIŅOJUMS

par Eiropas Banku iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

2013/C 365/12

IEVADS

1.

Eiropas Banku iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EBA”), kura atrodas Londonā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1). Iestādes uzdevumi ir veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm, uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Iestādes pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Iestādes gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Iestādes gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Iestādes gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Iestādes gada pārskatus pēc tam, kad Iestādes grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Iestādes finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Iestādes gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Iestādes gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Iestādes finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Lai segtu augstāku skolas maksu, Iestāde papildus Civildienesta noteikumos paredzētajam izglītības pabalstam (8) piešķir izglītības piemaksu tiem darbiniekiem, kuru bērni apmeklē pamatskolu vai vidusskolu. 2012. gadā izglītības piemaksas kopā sasniedza aptuveni EUR 76 000. Tās nav paredzētas Civildienesta noteikumos un līdz ar to ir nepareizas.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

Saskaņā ar Iestādes IT stratēģiju, kuru izstrādāja tās priekšgājēja organizācija (9), EBA galvenās IT lietojumprogrammu sistēmas bija uzticētas ārējam IT pakalpojumu sniedzējam (10) līdz 2013. gada decembrim. Tas rada riskus, kas saistīti ar Iestādes ierobežoto kontroli un pārraudzību pār savām IT sistēmām.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Vispārējais to apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, bija 89 %, tas svārstījās no 84 % I sadaļā (“Personāla izdevumi”), 86 % II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) līdz 100 % III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) (11). Saistību apropriāciju pārnesumi bija augsti II sadaļā (45 %) galvenokārt no Iestādes neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka neizdevās atrast jaunas telpas un kavējās dažu to IT projektu īstenošana, par kuriem no priekšgājējas organizācijas bija grūti iegūt vajadzīgo informāciju. Saistību apropriāciju pārnesumi bija augsti III sadaļā (85 %) galvenokārt tāpēc, ka divas IT iepirkuma procedūras – kaut arī tās īstenoja saskaņā ar plānu – bija sarežģītas un ilgstošas, trīs citu IT projektu sākšana un īstenošana kavējās un piegādātāji vēlu atsūtīja rēķinus par dažiem IT pakalpojumiem.

CITI KOMENTĀRI

14.

Revidētajās darbā pieņemšanas procedūrās Palāta konstatēja šādas nepilnības, kuras ietekmē pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi: kandidātiem paziņoja kopējo rezultātu, nevis rezultātu par katru atlases kritēriju atsevišķi; nebija pierādījumu, ka jautājumi intervijām un rakstiskajiem pārbaudījumiem būtu formulēti pirms eksāmeniem.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(2)  Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  VII pielikuma 3. pantā paredzēta iespēja dubultot EUR 252,81 lielo pabalsta summu uz EUR 505,62.

(9)  Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja.

(10)  Banque de France.

(11)  Pēc vajadzību analīzes atlikušajam gada posmam budžetu pārskatīja un 2012. gada septembrī apropriācijas samazināja par 8,9 %.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Zemie budžeta izpildes rādītāji liecina par grūtībām ar budžeta plānošanu un izpildi.

Ieviešana ir sākta

2011

Iestādes budžets 2011. finanšu gadam bija 12,7 miljoni EUR. Atbilstoši izveides regulai (1) 60 % no 2011. gada budžeta finansēja ar dalībvalstu un EBTA valstu iemaksām, savukārt 40 % – no Savienības budžeta. 2011. gadu Iestāde beidza ar pozitīvu budžeta izpildes saldo 3,6 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar savu finanšu noteikumu 15. panta 4. punktu un 16. panta 1. punktu minēto summu pilnībā iegrāmatoja pārskatos kā saistību, kas pienākas Eiropas Komisijai.

Ieviešana ir sākta

2011

Tika konstatētas nepilnības attiecībā uz trīs juridisko saistību uzņemšanu pirms budžeta saistībām (EUR 742 000).

Ieviests

2011

Grāmatvedis vēl joprojām nav apstiprinājis Iestādes grāmatvedības sistēmu, kā tas prasīts finanšu noteikumos.

Ieviests

2011

Ne visas revidētās iepirkuma procedūras pilnībā atbilda vispārējās Finanšu regulas noteikumiem. Līgumi EUR 299 182 vērtībā tika sagatavoti saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem, un 2011. gadā tas radīja maksājumus EUR 248 775 apmērā. Iestādei jānodrošina, lai jebkuru jaunu līgumu piešķirtu pilnā saskaņā ar ES iepirkuma noteikumiem.

Ieviests

2011

Iestādei ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Pirms pieteikumu izskatīšanas nebija definēta atlases kritēriju svērtā vērtība un minimālais punktu skaits, kas nepieciešams uzaicinājumam uz interviju vai iekļaušanai atbilstošo kandidātu sarakstā.

Ieviešana ir sākta


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., 62. panta 1. punkts.


II PIELIKUMS

Eiropas Banku iestāde (Londona)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. un 114. pants.)

26. pants

“1.   Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.

2.   Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.

3.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka pamatnostādnes un nosacījumus, kas vajadzīgi, lai visās attiecīgajās nozarēs nodrošinātu līdzsvarotu attīstību.”

114. pants

“1.   Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.”

Iestādes kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010)

Mērķi

a)

Iekšējā tirgus darbības uzlabošana, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

b)

finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšana;

c)

starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošana;

d)

regulējuma arbitrāžas novēršana un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšana;

e)

kredītrisku un citu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšana;

f)

patērētāju aizsardzības uzlabošana.

Uzdevumi

a)

Veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu;

b)

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu;

c)

stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

d)

cieši sadarboties ar ESRP (1);

e)

organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi;

f)

uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu;

g)

veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai apstiprinātājiestādi informētu par Iestādes pienākumu izpildi;

h)

sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;

i)

palīdzēt nodrošināt, lai uzraudzītāju kolēģijas darbotos konsekventi un saskaņoti, veicot sistēmisku risku uzraudzību, izvērtējumu un mērījumus, izstrādājot un saskaņojot atveseļošanas un risinājuma plānus, nodrošinot augsta līmeņa noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību visā Savienībā un izstrādājot metodes grūtībās nonākušu finanšu iestāžu noregulējumam, kā arī sniedzot izvērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem;

j)

veikt jebkurus šajā regulā vai citos leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

k)

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu;

l)

attiecīgā gadījumā pārņemt no Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) visus esošos un iesāktos uzdevumus.

Pārvaldība

Uzraudzības padome

Priekšsēdētājs, viens pārstāvis no katras dalībvalsts (valsts uzraudzības iestādes vadītājs (2)), Komisijas, ECB (3), ESRP, EIOPA  (4) un ESMA  (5).

Valde

Valdi veido priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi.

Priekšsēdētājs

Ieceļ Uzraudzības padome.

Izpilddirektors

Ieceļ Uzraudzības padome.

Apelācijas padome

Apelācijas padome ir Eiropas trīs uzraudzības iestāžu (EUI) apvienota struktūra.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments

Iestādei pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

2012. gada budžets

20,7 (12,7) miljoni EUR

Tostarp:

 

Eiropas Savienības subsīdija: 8,3 (5,1) miljoni EUR,

 

dalībvalstu iemaksas: 12,1 (7,4) miljons EUR,

 

novērotāju iemaksas: 0,3 (0,2) miljoni EUR.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieki: 68 (40)

Līgumdarbinieki:12 (6)

Norīkotie valstu eksperti:14 (5)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

23 regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu sabiedriskās apspriešanas, no tām 16 par kapitālu / pašu līdzekļiem.

Komisijai iesniegts pirmais regulatīvu tehnisko standartu projekts par kapitāla prasībām centrālajiem darījumu partneriem saskaņā ar regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru.

Izdotas sešas pamatnostādnes, četri apspriešanās dokumenti un 14 konsultāciju dokumenti.

Sniegti septiņi atzinumi, kas adresēti Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei, trīs komentāru vēstules par grāmatvedības jautājumiem IASB (Starptautisko grāmatvedības standartu padomes) / IFRS (Starptautisko finanšu pārskatu standartu) fondam un viena komentāru vēstule par revīzijas jautājumiem IAASB (Starptautiskajai revīzijas un apliecinājuma standartu padomei).

Pēcpārbaude par EBA 2011. gada jūlija ES mēroga stresa testa ieteikumu un EBA 2011. gada decembra rekapitalizācijas ieteikumu, kas bija jāīsteno līdz 2012. gada 30. jūnijam (banku kapitāla plānu uzraudzība, individuālu datu publicēšana par 61 bankas kapitāla pozīcijām).

Darbs saistībā ar pārraugu kolēģijām, veltot uzmanību pārraudzības prakses konsekvences uzlabošanai, darbību labākai koordinācijai un kopīgu lēmumu formulēšanai par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām, īpaši pievēršoties 40 lielākajām ES pārrobežu bankām.

Dalība kolēģiju 116 sanāksmēs un pasākumos.

Izstrādāta EBA krīzes pārvaldības rokasgrāmata ārkārtas situāciju pārvaldībai, kurā apskatīta informācijas apmaiņa kolēģijās un ar EBA ārkārtas situācijās.

Izstrādāts labas prakses dokuments par kopīgo lēmumu satura un formulējuma konsekvenci.

Izdoti vairāki ekspertu ziņojumi (piemēram, pārskata ziņojums par piesardzības režīmu MVU aizdevumiem, ziņojums par “Bāzele III” / Kapitāla prasību direktīvas (CRD) IV uzraudzības pasākumu, pēcpārbaudes pārskats, kura mērķis bija novērtēt informāciju, ko bankas sniedza, pildot Kapitāla prasību direktīvas trešā pīlāra prasības, ziņojums par kolēģiju darbību un kolēģiju rīcības plānu izpildi u. c.).

Veikta riska analīze, novērtēšana un uzraudzība un plašam ieinteresēto personu lokam sniegti riska ziņojumi (tostarp gada ziņojums ES Parlamentam, pusgada un ceturkšņa atjaunināti informatīvi izdevumi un ziņojumi un iknedēļas pārskata ziņojums par likviditāti un finansējuma nosacījumiem Eiropas bankām), stiprināta riska novērtējuma un analīzes infrastruktūra, ietverot iekšējo un ārējo datu izskatīšanu.

Sniegti dati un ieguldījums Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēmas novērtēšanas procesā EBA regulas 81. panta kontekstā kopā ar ESMA un EIOPA (sniegti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati un pašnovērtējuma ziņojums Komisijai).

Sniegts ieguldījums Starptautiskā Valūtas fonda ES finanšu sektora novērtēšanas programmā.

Darbs saistībā ar EURIBOR un ar etaloniem saistītos jautājumos, kuru veica kopā ar ESMA, tostarp izdoti ieteikumi Euribor-EBF un valstu iestādēm un strādāts saistībā ar etalona noteikšanas procesu principiem.

Veikti apsekojumi par valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz valstu tiesību aktiem par profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un attiecībā uz atbildīgu aizdošanu un izturēšanos pret aizņēmējiem, kas nonākuši maksājumu grūtības, publicēts ziņojums par patēriņa tendencēm 2012. gadā.

Organizēta EBA patērētāju aizsardzības diena 2012. gada oktobrī.

Izveidota pastāvīgā komiteja patērētāju aizsardzības un finanšu jauninājumu jautājumos (SCConFin), un tās apakšgrupas strādā pie atbildīgas aizdošanas un parādu jautājumiem, biržā tirgotiem fondiem un cenu starpības līgumiem.

Rīkoti un koordinēti 13 semināri EBA darbiniekiem un valstu pārraudzības iestādēm.

Izveidots galveno rezultatīvo rādītāju kopums finanšu jomā, un tos regulāri ziņo EBA Valdei.

Turpināta integrētās personāla resursu e-HR sistēmas (Allegro) paplašināšana, lai veicinātu efektīvu un pārredzamu darba vidi.

Notikušas 11 Uzraudzības padomes sanāksmes (septiņas klātienes sanāksmes un četras telekonferences), astoņas Valdes sanāksmes (sešas klātienes sanāksmes un divas telekonferences).

EBA iekšējās komitejas/grupas/darba grupas/komisijas rīkojušas aptuveni 180 sanāksmes.

Avots: Iestādes sniegtā informācija.


(1)  Eiropas Sistēmisko risku padome.

(2)  Valsts uzraudzības iestāde.

(3)  Eiropas Centrālā banka.

(4)  Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(5)  Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

Avots: Iestādes sniegtā informācija.


IESTĀDES ATBILDES

11.

Augstais mācību maksu līmenis, kā arī Eiropas skolas trūkums Londonā ir galvenais šķērslis, lai piesaistītu un pieņemtu darbā augsti kvalificētus darbiniekus ar pietiekamu pieredzi Eiropas Banku iestādes (EBI) uzdevumu izpildei.

Pēc neveiksmīgām sarunā ar AK iestādēm EBI ir izšķīrusies par iekšēju politiku, lai izvairītos no diskriminācijas un veicinātu vienlīdzīgas iespējas personāla politikas jomā, respektējot Civildienesta noteikumu garu. EBI personālam vajadzētu saņemt tādu pašu sociālo atbalstu izglītības izdevumiem kā personālam, ko nodarbina atbilstoši Civildienesta noteikumiem citās vietās.

Šādas pieejas pamatojums un apsvērumi ar ikgadējo budžeta procedūru sīki izstrādātā veidā allaž ir bijuši iekļauti EBI budžetā (Personāla politikas plānā).

12.

EBI piekrīt Palātas komentāram. Jaunā IT stratēģija, ko Valde apstiprināja 2012. gadā un kuru īstenoja 2013. gadā, ļaus iestādei atkal veikt paplašinātu IT sistēmu kontroli 2014. gada 1. janvārī, kad izbeidzas līgums ar pašreizējo IT pakalpojumu sniedzēju.

13.

EBI pieņem zināšanai Eiropas Revīzijas palātas konstatējumu.

Gadījumā, ja ir notikuši ar IT saistīti pārnesumi III sadaļā, to var attiecināt uz Iestādes darba uzsākšanas posmu un jaunu IT stratēģiju, kuras mērķis ir izskaust iepriekšējo praksi un ieviest stingru platformu saskaņā ar EBI ilgtermiņa mandātu. Pēc sākuma posma beigām IT izdevumi finanšu gada laikā būs izlīdzinātāki, un tas ievērojami samazinās pārnesumu risku.

14.

EBI apzinās Palātas konstatētās nepilnības un ir nekavējoties veikusi koriģējošus pasākumus. Kopš 2013. gada kandidātiem tiek piešķirts noteikts punktu skaits katrā no atlases kritērijiem, tāpat dokumentācijā par pieņemšanu darbā sistemātiski tiek iekļauts apliecinājums, ka jautājumi un testi ir sastādīti pirms pārbaužu datuma.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/89


ZIŅOJUMS

par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

2013/C 365/13

IEVADS

1.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “ECDC”), kurš atrodas Stokholmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (1). Centra galvenais uzdevums ir vākt un izplatīt datus par cilvēku slimību profilaksi un kontroli, kā arī sniegt zinātniskus atzinumus par šo tēmu. Centram arī jākoordinē Eiropas tīkls, kurā ietvertas struktūras, kas darbojas šajā jomā (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Centra pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Centra gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Centra gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Centra gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Centra gada pārskatus pēc tam, kad Centra grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Centra finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Centra gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Centra gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Centra finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Atzinums par Centra 2011. gada pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību bija ar piezīmi, jo Centrs neievēroja 2009. gadā noslēgtā pamatlīguma maksimālo summu. Saskaņā ar šo pamatlīgumu Centrs drīkstēja parakstīt atsevišķos līgumus ar izraudzītiem piegādātājiem līdz maksimālajai summai 9 miljoni EUR. Līdz 2011. gada beigām tomēr bija veikti maksājumi par 12,2 miljoniem EUR.

12.

Lai pirktu būtiskus pakalpojumus saistīta projekta turpināšanai, Centrs 2012. gadā noslēdza papildu atsevišķos līgumus par 2,5 miljoniem EUR. Kopā ar 2,7 miljoniem EUR maksājumos, kurus veica 2012. gadā par jau 2011. gadā parakstītajiem līgumiem, līdz 2012. gada beigām veiktie maksājumi kopā bija 17,4 miljoni EUR. Kaut arī maksājumi, kuri pārsniedz pamatlīgumā noteikto maksimālo summu 9 miljoni EUR, ir nepareizi, Centrs 2012. gadā ir veicis koriģējošus pasākumus un 2012. gada jūnijā parakstījis aizstājošo pamatlīgumu (saskaņā ar veco līgumu maksājumi vairs netiks veikti), kā arī ir uzlabojis pamatlīgumu izlietojuma uzraudzību kopumā.

13.

2012.gada maksājumi 5,2 miljonu EUR apmērā izriet no iepriekšējo gadu kļūmēm, kad nebija ievērota pamatlīgumā noteiktā maksimālā summa. Tie attiecas uz iepriekšējo gadu līgumsaistībām (2,7 miljoni EUR) vai 2012. gada līgumsaistībām, kas uzņemtas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai (2,5 miljoni EUR), kamēr nebija pabeigta iepirkuma procedūra jaunajam pamatlīgumam. Ņemot vērā koriģējošos pasākumus, ko Centrs īstenoja 2012. gadā, Palāta šogad nav sniegusi atzinumu ar piezīmi par darījumu likumību un pareizību.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

14.

Centrs 2012. gadā piešķīra dotācijas pētniecības iestādēm un personām. Dotāciju izdevumi kopā bija EUR 752 000 jeb 1,4 % no 2012. gada pamatdarbības izdevumiem. Ex ante pārbaudes, ko Centrs veic pirms saņēmēju deklarēto izmaksu atmaksāšanas, ietver izmaksu deklarāciju un daļēji arī saņēmēju nolīgto neatkarīgo revīzijas sabiedrību sagatavoto revīzijas apliecinājumu dokumentāro analīzi. Centrs parasti neiegūst no saņēmējiem dokumentus, kas pamato deklarācijās norādīto izmaksu attiecināmību un precizitāti. Lai stiprinātu kontroles mehānismus, Centrs pieņēma ex post pārbaudes stratēģiju un plānoja to ieviest 2012. gadā. Tomēr Centrs saskārās ar 10 mēnešus ilgu kavēšanos, lai iegūtu piekļuvi starpiestāžu revīzijas līgumam, un laikā, kad tika veikta revīzija, 2012. gada dotāciju izdevumu ex post pārbaudes vēl nebija notikušas. Palātas revidētajiem darījumiem Centrs ieguva apliecinošos dokumentus Palātas vārdā, un tie sniedza pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

15.

Budžeta izpildes rādītāji bija apmierinoši I sadaļā (“Personāla izdevumi”) un II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) – attiecīgi 97 % un 80 % apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības. Kaut arī pārnesumu līmenis III sadaļā ir augsts – 8,3 miljoni EUR (41 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības III sadaļā) –, tā iemesls nebija kavējumi Centra gada darba programmas izpildē, bet tas atspoguļo pasākumu daudzgadu raksturu. Centrs ir pieņēmis budžeta plānošanas moduli, kas ir tieši saistīts ar gada darba programmu, un maksājumus plānoja un veica saskaņā ar darbības vajadzībām.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

16.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  Centra kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Tāpat kā iepriekšējā gadā, par 2011. gadu ir paziņots augsts pārnesumu līmenis. Tik augsts pārnesumu līmenis līdz ar uzkrāto izdevumu zemo līmeni (5,4 miljoni EUR) ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Pārkāpumi viena pamatlīguma pārvaldībā, kā rezultātā par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību tika sniegts atzinums ar piezīmi, ir izklāstīti 10. punktā. Palāta konstatēja vēl arī citus gadījumus, kad Centra kontroles mehānismi nebija novērsuši līgumu sliktu pārvaldību.

Ieviests

2011

Vienā gadījumā saskaņā ar daudzgadu pamatlīgumu Centrs grozīja atsevišķo līgumu 2010. gadā un pēc tam vēlreiz 2011. gadā. Grozījumi bija paredzēti pamatlīguma nosacījumos, bet neatbilda Centra finanšu noteikumu īstenošanas kārtībai. Grozījumi attiecās uz līguma ilgumu un palielinājumiem gan pakalpojumu, gan līguma summās. Maksājumi pārsniedza sākotnējo līguma vērtību par 0,2 miljoniem EUR.

Ieviests

2011

Citam pamatlīgumam, kas bija noslēgts par 1,7 miljonu EUR maksimālo summu, 2011. gadā parakstīja četrus atsevišķus līgumus tā īstenošanā, bet nebija norādīts ne sniedzamo pakalpojumu apmērs, ne vērtība. 2011. gadā ar šiem atsevišķajiem līgumiem saistītie maksājumi bija 0,06 miljoni EUR. Pašam pamatlīgumam bija pārāk ilgs maksimālais termiņš – astoņi gadi, un Centrs nebija izveidojis skaidru saikni starp tehniskajām specifikācijām, līgumu piešķiršanas kritērijiem un cenu veidošanās struktūru, kā noteikts konkursa dokumentos, ko nosūtīja piegādātājiem, lai iepirktu nolīgtos pakalpojumus.

Ieviests

2011

Vienu dotāciju nolīgumu par 0,2 miljoniem EUR parakstīja 2011. gadā vairāk nekā četrus mēnešus pēc darbību sākšanas. Pasākumu īstenošana un izmaksu veikšana pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas ir noteikumu pārkāpums.

Ieviests

2011

Tāpat kā iepriekšējā gadā Palāta konstatēja nepilnības darbā pieņemšanas procedūrās. Nebija pierādījumu, ka jautājumi rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, kā arī to vērtēšanas kritēriji būtu formulēti pirms pieteikumu izskatīšanas. Atlases kritēriji daļēji nebija pārbaudīti, un attiecināmības prasības vērtēšanas posmā bija mainītas.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (Stokholma)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pants)

Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.

Centra kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004)

Mērķi

Pilnveidot Eiropas aizsardzību pret infekciju slimībām, jo īpaši identificējot, novērtējot un darot zināmus pašreizējos un jaunos infekcijas slimību radītos draudus cilvēku veselībai.

Šim nolūkam Centrs pārvalda specializētus pārraudzības tīklus, sniedz zinātniskus atzinumus, pārvalda agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), kā arī sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību un mācību kursus.

Uzdevumi

Pārvaldīt specializētus slimību uzraudzības tīklus un sekmēt sadarbības pasākumus. Centram ir īpašs uzdevums vākt datus, tos pārbaudīt, analizēt un izplatīt.

Sniegt atzītu ekspertu padomus un zinātniskus atzinumus, kā arī veikt zinātniskus pētījumus par infekcijas slimībām.

Pārvaldīt agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu. Izstrādāt kārtību jaunu veselības apdraudējumu identificēšanai.

Pilnveidot dalībvalstu spēju sagatavotības plānu izstrādē un nodrošināt mācību kursus.

Informēt sabiedrību un ieinteresētās personas par Centra darbu.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Pa vienam no katras dalībvalsts izraudzītam loceklim, divi Eiropas Parlamenta izraudzīti locekļi un trīs locekļi, kuri pārstāv Komisiju.

Uzdevumi

Valde pieņem Centra gada programmu un budžetu un uzrauga to izpildi.

Direktors

Ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta.

Konsultatīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un trīs Komisijas pārstāvji bez balsstiesībām.

Uzdevumi

Padomes uzdevums ir nodrošināt Centra darba izcilību zinātnē un Centra veikto pasākumu un sniegto atzinumu neatkarību.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Centram pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

58,2 (56,6) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Apstiprinātās amata vietas: 200 (200)

Aizpildītās amata vietas: 187 (177)

Citas amata vietas: 91 (88)

Kopā: 278 (265), norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām: 183 (174),

administrācijā un palīgdarbos: 95 (91).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

69 (64) veselības apdraudējumu konstatēšana un uzraudzība, izmantojot infekcijas slimību draudu datubāzi (TTT)

52 nedēļas pārskati par infekcijas slimību draudiem, izsūtīti 334 (331) saņēmējam. Turklāt kopš 2012. gada pārskats ir pieejams katru nedēļu Centra tīmekļa vietnē.

Sniegts atbalsts epidemioloģiskās informācijas jomā saistībā ar 3 (3) lieliem masu pasākumiem.

Turklāt Centrs nodrošināja uzraudzību 3 (5) ārkārtas un/vai sabiedrībai svarīgos pasākumos.

Sagatavoti 6 riska novērtējumi, 16 (17) sākotnējo draudu novērtējumi un atjaunināti 16 (11) sākotnējo draudu novērtējumi.

Organizēts 1 (2) simulācijas mācību pasākums, lai pārbaudītu un uzlabotu sagatavotību un reaģēšanu infekcijas slimību gadījumā.

Eiropas Epidemioloģisko intervences pasākumu mācību programmā (EPIET) sagatavoti 94 (98) dalībnieki.

Sagatavoti 10 (8) dalībnieki Eiropas Sabiedrības veselības mikrobioloģisko mācību programmā (EUPHEM).

114 (181) sabiedrības veselības speciālisti no 30 ES un EEZ valstīm piedalījās Centra īso mācību moduļos.

780 000(500 000) apmeklētāju Centra tīmekļa vietnē

240 (122) zinātniskās publikācijas

Organizēta piektā Eiropas Antibiotiku informācijas diena, kurā piedalījās 43 (37) valstis. Lai apliecinātu globālo solidaritāti, šajā pašā nedēļā tika rīkota izglītojoša nedēļa par antibiotikām “Get Smart About Antibiotics” ASV, Kanādas informatīva iniciatīva “AntibioticAwareness.ca” un Austrālijas nedēļa informētībai par antibiotikām.

13 (11,2) miljoni atsevišķu ierakstu Eiropas Uzraudzības sistēmas (TESSy) datubāzēs; 1 324(845) aktīvi lietotāji no 56 (53) valstīm

Pastiprināta uzraudzība, 2012. gada beigās 15 (15) no 17 specializētajiem pārraudzības tīkliem integrēti Centra tīklā; (viens pārtraukts un pēdējais nodots ārpakalpojumu sniedzējam).

Publicēts gada epidemioloģiskais ziņojums.

Publicēti tuberkulozes, HIV/AIDS un antimikrobās rezistences gada ziņojumi.

40 (32) nedēļas informatīvie biļeteni par gripu / nedēļas pārskati par gripas uzraudzību 2012. gadā.

Atsaucoties uz ieinteresēto personu pieprasījumiem, sagatavoti 34 (27) zinātniski atzinumi.

2012. gada 24.–26. oktobrī Edinburgā organizēta sestā Eiropas Zinātniskā konference par infekcijas slimību lietišķo epidemioloģiju (ESCAIDE), tajā piedalījās 511 (500) dalībnieki.

Tika organizēta pirmā konference Eurovaccine.net, kurā piedalījās 200 dalībnieku.

Ik nedēļu publicēts zinātnisks biļetens “Eurosurveillance”, kuram tiešsaistē ir 14 000 (13 302) abonentu.

Eurosurveillance saņēma pirmo ietekmes koeficientu – par 2011. gadu tika piešķirts izcils novērtējums – 6,15. Tas Eurosurveillance ierindo 6. vietā pasaules mērogā no 70 žurnāliem ar infekcijas slimībām saistīto izdevumu kategorijā.

Avots: Centra sniegtā informācija.


CENTRA ATBILDES

11.–13.

Centrs tika informēts par šo gadījumu 2011. gada septembrī un paziņoja par to Revīzijas Palātai 2011. gada oktobra revīzijas laikā. Centrs šajā lietā izvēlējās pilnīgu pārredzamību, lūdzot Revīzijas palātai norādījumus un ieteikumus. Pēc tajā laikā veiktajām pārrunām Centrs ir ieviesis visus nepieciešamos pasākumus: tika nekavējoties uzsākts jauns konkurss, lai noslēgtu jaunu pamatlīgumu (PL) un izveidotu izņēmumu reģistru. Centrs kopā ar atbildi uz šo sākotnējo konstatējumu 2011. gada decembrī iesniedza Palātai sīku informāciju par to līgumu apjomiem, kas vēl jāapstiprina ar parakstu saskaņā ar pašreizējo pamatlīgumu, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību, kā arī iesniedza jaunā pamatlīguma sagatavošanas grafiku un termiņus, turklāt ieviestos pasākumus, lai nākotnē nepieļautu, ka, piemēram, jauno pamatlīgumu vada viens kredītrīkotājs, bet budžeta izlietojumu kontrolē cita, par līdzekļiem atbildīga amatpersona. Centrs uzsver, ka netika pieļauts līdzekļu zaudējums un ka nevienai no pusēm netika radīta nelabvēlīga situācija.

14.

ECDC dotāciju pārbaudes politiku ir paredzēts pārskatīt 2013. gada jūlijā. Pārskatītajā politikā tiks ņemti vērā Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi. Visas 2012. gadā plānotās dotāciju izlietošanas pārbaudes tiks veiktas 2013. gadā kopā ar šim gadam atlasītām pārbaudēm. Tādējādi sakarā ar starpiestāžu revīzijas pamatlīguma nepieejamību veikto pārbaužu skaits nemazināsies.

15.

Palātas komentārs tiek vērtēts atzinīgi, jo tas apstiprina, ka Centra darbībai lielākoties ir daudzgadu raksturs.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/97


ZIŅOJUMS

par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/14

IEVADS

1.

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ECHA”), kura atrodas Helsinkos, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1). Tās galvenie uzdevumi ir nodrošināt cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu. Aģentūra arī veicina alternatīvu metožu izstrādi ar vielām saistīto risku novērtēšanai (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Fiziskās inventarizācijas rezultāti norāda uz nopietnām nepilnībām pamatlīdzekļu glabāšanā un izsekošanā. Nav izsekošanas procedūras programmatūrai un iekšējām sastāvdaļām (uzskaitītas 2 370 no 5 878 IKT pamatlīdzekļu vienībām). Turklāt 306 vienības nebija iespējams atrast, tostarp 93 klēpjdatorus un 29 datorus.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

12.

2012. gada budžeta izpildes līmenis I un II sadaļā bija apmierinošs. Kaut arī III sadaļā bija augsts (50 %) uzņemto saistību pārnesumu līmenis (11,3 miljoni EUR), tā galvenie iemesli ir nozīmīgu IT izstrādes projektu (3,7 miljoni EUR) daudzgadu raksturs, vielu novērtēšana, kuras reglamentētais gada termiņš ir n+1 gada februāris (1,8 miljoni EUR), tulkojumi, kas līdz gada beigām vēl nebija iesniegti (1,3 miljoni EUR), un divu jaunu pasākumu – Biocides (1,2 miljoni EUR) un PIC (1,3 miljoni EUR) – sākšana gada otrajā pusē.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Aģentūras budžets 2011. gadā bija 93,2 miljoni EUR, no kuriem 14,9 miljonus EUR (16 %) pārnesa uz 2012. gadu. Pārnesumi, kas attiecās uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”), bija 11,5 miljoni EUR (55 %). Pārnesuma līmenis ir pārāk augsts un ir pretrunā gada pārskata principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Jaunākās, 2011. gadā veiktās, krājumu inventarizācijas rezultāti liecina par dažiem trūkumiem, konkrēti, ļoti maz pārbaudīja IKT pamatlīdzekļu summas. Aģentūrai nav oficiālas politikas pamatlīdzekļu inventarizācijai.

Ieviešana ir sākta

2011

Izmaksas, kas saistītas ar jau izmantojamiem IKT projektiem, Aģentūra uzskaita kā izdevumus, nevis kā pamatlīdzekļus.

Ieviests

2011

Palāta konstatēja trūkumus darbā pieņemšanas procedūrās. Nav pierādījumu tam, ka pirms pieteikumu izskatīšanas Aģentūra būtu izstrādājusi kritērijus kandidātu virzībai no viena procedūras posma uz citu vai jautājumus intervijām vai rakstiskajiem pārbaudījumiem. Interešu deklarācijas nebija pienācīgas, lai varētu noteikt un novērst atlases komisijas locekļu interešu konfliktus. Vienā gadījumā atlases procedūra neatbilda noteikumiem, jo darbinieku pieņēma tādā amatā, kurš nebija izsludināts publikācijā par vakanci.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (Helsinki)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Informācijas vākšana

Aģentūras izveides regulas jeb REACH regulas (EK) Nr. 1907/2006 juridiskais pamats ir 114. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Aģentūras kompetence

(Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 (Biocīdo produktu regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 649/2012 (iepriekš norunāta piekrišana)

Mērķi

REACH un CLP regulu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselības un vides aizsardzības augstu līmeni, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību ar vielām saistīto risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu (REACH regulas 1. panta 1. punkts, CLP regulas 1. pants).

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru izveidoja, lai pārvaldītu un dažos gadījumos īstenotu REACH regulas tehniskos, zinātniskos un administratīvos aspektus un šo aspektu sakarā nodrošinātu konsekvenci Savienības mērogā (REACH regulas 75. pants); tā arī pilda uzdevumus, kuri saistīti ar ķīmisko vielu klasifikāciju un marķējumu, kas izriet no CLP regulas.

Uzdevumi

Pieņemt ķīmisko vielu reģistrācijas un citus pieteikumus un veikt to pilnīguma pārbaudi (REACH regulas II sadaļa).

Ievākt datus saistībā ar reģistrāciju un pieņemt lēmumus strīdu gadījumos par datu kopīgu lietošanu (REACH regulas III sadaļa).

Izskatīt reģistrācijas dokumentācijas atbilstību REACH regulai un ar to saistītos testēšanas priekšlikumus, kā arī koordinēt vielu izvērtējuma procedūru (REACH regulas VI sadaļa).

Apstrādāt priekšlikumus saistībā ar to vielu, kas rada ļoti lielas bažas, iekļaušanu to vielu sarakstā, kuras ar laiku iekļautu atļauju izsniegšanas procedūrā, un sniegt ieteikumus par dažu no šajā sarakstā iekļauto vielu iekļaušanu licencēto vielu sarakstā, kā arī apstrādāt licencēšanas pieteikumus (REACH regulas VII sadaļa).

Apstrādāt ierobežojumu ieviešanas lietas (REACH regulas VIII sadaļa).

Izveidot un uzturēt datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām un daļu informācijas padarīt publiski pieejamu internetā (REACH regulas 77. un 119. pants).

Atbilstīgos gadījumos sniegt tehniskas un zinātniskas pamatnostādnes un līdzekļus (REACH regulas 77. pants un CLP regulas 50. panta 2. punkts).

Sniegt dalībvalstīm un ES iestādēm iespējami labākos zinātniskos un tehniskos padomus jautājumos, kas attiecas uz ķimikālijām, kuras ir Aģentūras darbības jomā un ir nodotas tās pārziņā saskaņā ar REACH un CLP regulām (REACH regulas 77. panta 1. punkts un CLP regulas 50. panta 1. punkts).

Saņemt paziņojumus par klasificēšanu un marķēšanu, uzturēt klasifikāciju un marķējumu sarakstu, izskatīt pieteikumus ar priekšlikumiem piešķirt citu nosaukumu vai piemērot citu procedūru vielu harmonizētajai klasifikācijai un marķējumam (CLP).

Īstenot tehniskus un zinātniskus uzdevumus saskaņā ar Biocīdo produktu regulu, kad tā sāks darboties.

Īstenot uzdevumus saskaņā ar PIC (iepriekš norunāta piekrišana) regulu, kad tā sāks darboties.

Pārvaldība

Valde

Valdē darbojas viens pārstāvis no katras dalībvalsts (izvirzītos locekļus amatā ieceļ Padome) un, lielākais, seši Komisijas iecelti pārstāvji, tostarp trīs personas bez balsstiesībām, kuras pārstāv ieinteresētās personas, kā arī divas Eiropas Parlamenta ieceltas neatkarīgas personas. (REACH regulas 79. pants).

Uzdevumi

REACH regulas 78. pants un aģentūru pamata finanšu regula. Valde pieņem gada un daudzgadu darba programmas, Aģentūras galīgo budžetu, vispārējo pārskatu un iekšējo reglamentu, kā arī ieceļ izpilddirektoru un pār viņu īsteno disciplinārās pilnvaras. Valde turklāt ieceļ Apelācijas padomes locekļus un komiteju locekļus.

Izpilddirektors

Uzdevumi

REACH regulas 83. pants

Komitejas

Aģentūrā izveidotas trīs zinātniskas komitejas (Riska novērtēšanas komiteja, Dalībvalstu komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja).

Uzdevumi

REACH regulas 76. panta 1. punkta c)–e) apakšpunkts

Ieviešanas informācijas apmaiņas forums

Uzdevumi

REACH regulas 76. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Sekretariāts

Uzdevumi

REACH regulas 76. panta 1. punkta g) apakšpunkts

Apelācijas padome

Uzdevumi

REACH regulas 76. panta 1. punkta h) apakšpunkts

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma (REACH Regulas 97. panta 10. punkts)

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets (tostarp budžeta grozījumi)

98,9 (93,2) miljoni EUR, tostarp:

ieņēmumi no maksām: 26,6 (33,5) miljoni EUR,

Savienības ieguldījums: 4,9 (0,0) miljoni EUR Regulas (ES) Nr. 528/2012 īstenošanas atbalstam saistībā ar biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (3,2 miljoni EUR), Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu īstenošanas atbalstam (1,5 miljoni EUR) un pirmspievienošanās instrumentam (0,2 miljoni EUR).

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 470 (456).

Aizņemtās amata vietas: 447 (441).

Pārējie darbinieki: 65 (90) (līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti).

Kopējais darbinieku skaits: 506 (537), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 352 (333),

administrācijā un palīgdarbos: 185 (173).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Aģentūras darba programma bija iedalīta turpmāk minētajās 16 darbībās.

Reģistrācija, sākotnējā reģistrācija un datu kopīga lietošana

Apstrādātās reģistrācijas dokumentācijas lietas 9 773(6 100).

Izskatītie konfidencialitātes prasības novērtējumi: 871 (630) [piezīme: 639 (229) konfidencialitātes prasības saskaņā ar 119. panta 2. punktu].

Saņemtie datu ievākšanas pieprasījumi: 1 632(1 970).

Par datu kopīgas lietošanas strīdiem pieņemtie lēmumi: 1 (3).

Vielas, par kurām informācija ir padarīta publiski pieejama (izņemot konfidenciālu informāciju): 7 884(4 100).

Izvērtēšana

Pabeigtās atbilstības pārbaudes: 198 (146).

Galīgie lēmumi par testēšanas priekšlikumiem: 171 (22).

Riska pārvaldība

To vielu skaits, kas noteiktas iekļaušanai sarakstā: 67 (28).

Ieteikumi attiecībā uz vielām, kuras iekļaujamas licencēto vielu sarakstā: 0 (1).

Ierobežojumu ieviešanas lietas, kas iesniegtas Komisijā lēmuma pieņemšanai: 1 (4).

Saņemtie licencēšanas pieteikumi: 0 (0).

Paziņojumi attiecībā uz izstrādājumos iekļautām saraksta vielām: 31 (203).

Klasifikācija un marķēšana

Saņemtie klasifikācijas un marķēšanas paziņojumi: 5,7 miljoni par vairāk nekā 120 000 vielām.

Saņemtie priekšlikumi saskaņotai klasifikācijai un marķēšanai: 27 (56).

Pieteikumi piešķirt citu nosaukumu maisījumos iekļautām vielām: 13 (0).

Konsultācijas un palīdzība

Jautājumi, uz kuriem atbildējis palīdzības dienests: 5 684.

Publicētas jaunas pamatnostādnes: 0 (3) un atjauninātas pamatnostādnes: 30, tostarp 17 labojumi (14).

Zinātniskās IT sistēmas

REACH-IT izmaiņas 2013. gada termiņam.

Turpmāka šādu IT rīku uzlabošana un ieviešana: IUCLID, CHESAR, Odyssey.

IT risinājumi dalībvalstīm, lai piekļūtu dokumentācijai un datiem par vielām.

Turpmāka tvēruma paplašināšana izplatītajai informācijai par vielām.

Klasifikācijas un marķējuma saraksta publicēšana un uzturēšana.

Klasifikācijas un marķējuma platformas izstrāde sadarbībai.

IT darbplūsmas atbalsta sagatavošana vērtēšanas procesiem.

Padomi zinātniskos un tehniskos jautājumos ES iestādēm un struktūrām

Parakstīts līgums, lai turpmāk atbalstītu riska novērtējuma metodoloģiju izstrādi sarežģīta sastāva vielām.

Dažādu procesu atbalstam regulāri izmanto matemātiskos aprēķinus.

Rīkota pirmā GAARN (Reģistrēto nanomateriālu novērtējuma grupa) sanāksme.

Publicēts dokuments “Best Practices on physicochemical and substance identity information for nanomaterials” [Paraugprakse saistībā ar fizikāli ķīmisko un vielu identitātes informāciju nanomateriāliem] un atjaunināti citi norāžu dokumenti.

Rīkota ESAO speciālistu sanāksme, kurā sagatavots ādas kairinātāju testēšanas stratēģijas projekts.

Sniegts ieguldījums pamata genotoksiskuma testēšanas metožu izstrādē, kas paredzētas REACH ITS (Integrētajā testēšanas stratēģijā), un PARERE (provizoriska regulatīvās atbilstības analīze) darbā.

Komitejas un forums

Dalībvalstu komitejas vienprātīgie nolīgumi: 179 (2).

Riska novērtēšanas komitejas sniegtie atzinumi: 34 (36).

Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas sniegtie atzinumi: 1 (0).

Apelācijas padome

Iesniegtās apelācijas: 8 (6),

lēmumi un apelācijas: 1 (6) un procesuāli lēmumi: 6 (10).

Komunikācija

Rīkoti četri pasākumi ieinteresētajām personām:

pirmais galveno reģistrētāju seminārs februārī (74 + 175, izmantojot tīmekļa konferenci),

otrais galveno reģistrētāju seminārs oktobrī (76 + 200, izmantojot tīmekļa konferenci),

septītā ieinteresēto personu diena maijā (287 ārējie dalībnieki + 353, izmantojot tīmekļa konferenci),

akreditēto ieinteresēto personu seminārs novembrī (21 dalībnieks).

Rīkoti 16 semināri tiešsaistē, kuros piedalījās 2 999 dalībnieki.

Iztulkoti 276 dokumenti.

92 publikācijas.

39 preses relīzes, 62 ziņu paziņojumi, 6 periodiski biļeteni.

3 miljoni tīmekļa vietnes apmeklētāju.

Starptautiskā sadarbība

Zinātniskā un tehniskā sadarbība ar ESAO (piemēram, eChemPortal; QSAR Toolbox).

Pārvaldība

Administratīvo un pārvaldības sistēmu turpmāka attīstīšana un uzlabošana, tostarp IQMS.

Finanses, iepirkumi un uzskaite

Budžeta un naudas rezerves stingra pārvaldība.

Īstenotas daudzas darbības iepirkuma jomā, piem., lai izveidotu jaunas paaudzes pamatlīgumus par IT pakalpojumiem un pamatlīgumus zinātnisko pakalpojumu, komunikācijas un administratīvo pakalpojumu jomās.

Uzņēmumi, kurus pārbaudīja saistībā ar MVU statusu: 315.

Cilvēkresursi un korporatīvie pakalpojumi

Pabeigtas 23 (24) atlases procedūras, pieņemti darbā 65 (93) darbinieki (pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki).

Informācijas un komunikācijas tehnoloģija

Sniegti pakalpojumi, lai nodrošinātu IKT infrastruktūras un IKT resursu darbību pienācīgā līmenī.

Uzņēmējdarbības nepārtrauktības risinājuma izstrāde darbībai būtiskām IT sistēmām, piesaistot ārējus izvietošanas pakalpojumus.

Ieviesta laika uzskaites sistēma.

Visu darba iecirkņu lietojumprogrammu migrēšana uz atjauninātām versijām.

Biocīdi

Biocīdu reģistra (R4BP) analīze, izstrāde un ieviešana.

Izstrādāti pirmo galveno norāžu dokumentu projekti.

Sagatavots Biocīdu komitejas sākotnējais darba plāns.

Dalībvalstis ir aicinātas iecelt locekļus, nodrošināt jaunās komitejas priekšsēdētāju un sekretariātu un veikt koordinācijas grupas sagatavošanās darbus.

PIC

Sagatavošanās pasākumi.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

2012. gada jūlijā sāka darboties jauna ABAC Assets versija (2.7.2), un ar to ir atvieglota iekšējo sastāvdaļu izsekošana, kam nav iespējama fiziska piekļuve. Tomēr šajā procesā ir iesaistīts apjomīgs roku darbs, un to nav bijis iespējams pabeigt līdz 2012. gada pamatlīdzekļu inventarizācijai. Aģentūra apstiprina, ka pamatlīdzekļu inventarizācijas pārvaldība tiks pastiprināta. Tāpēc 2013. gadā inventāra faktiskā stāvokļa pārbaude tiks veikta agrāk, lai būtu pietiekami ilgs laiks visu pamatlīdzekļu atbilstošai analīzei un pilnīgai izsekošanai. Tai pašā laikā ir uzsākts projekts ar mērķi izveidot licenču vadības programmatūras sistēmu, ar kuras palīdzību nodrošināt atbilstošu nemateriālo pamatlīdzekļu uzraudzību.

12.

Aģentūra pateicas par šo Palātas secinājumu un turpinās gādāt par to, lai ir sniegts III sadaļas pārnesumu darījumu pamatojums.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/106


ZIŅOJUMS

par Eiropas Vides aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/15

IEVADS

1.

Eiropas Vides aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EEA”), kura atrodas Kopenhāgenā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1210/90 (1). Aģentūra atbild par tāda novērojumu tīkla izveidi, kas sniegtu Komisijai, Parlamentam, dalībvalstīm un plašākai sabiedrībai ticamu informāciju par vides stāvokli. Aģentūras sniegtajai informācijai ir jo īpaši jādod iespēja Eiropas Savienībai un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai aizsargātu apkārtējo vidi, un izvērtēt veikto pasākumu efektivitāti (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Aģentūra 2012. gadā saskaņā ar trim lielām dotāciju programmām (8) piešķīra dotācijas konsorcijiem, ko veido vides iestādes un struktūras Eiropā, ANO organizācijas un valsts vides organizācijas. Kopējie dotāciju izdevumi 2012. gadā bija 11,9 miljoni EUR jeb 27 % no kopējiem pamatdarbības izdevumiem. Aģentūra, veicot ex ante pārbaudes pirms saņēmēju deklarēto izmaksu atlīdzināšanas, analizē izmaksu deklarāciju dokumentus. Parasti no saņēmējiem netiek prasīti dokumenti deklarēto personāla izmaksu attiecināmības un precizitātes pamatošanai, bet personāla izmaksas veido lielāko daļu deklarēto izmaksu (9). Izmaksu ex ante pārbaudes uz vietas saņēmēju līmenī notiek reti (10).

12.

Tāpēc esošie kontroles mehānismi sniedz tikai ierobežotu pārliecību par to, kā Aģentūra pārvalda saņēmēju izmaksu deklarācijās norādīto izmaksu attiecināmību un precizitāti. Palātas revidētajiem darījumiem Aģentūra ieguva apliecinošos dokumentus Palātas vārdā, un tie sniedza pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību. Pārliecību ievērojami paaugstinātu nejauši atlasītu personāla izmaksu apliecinošo dokumentu pārbaude un lielāka saņēmēju skaita pārbaudes uz vietas.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Eiropas tematiskie centri (ETC), Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) un Vides un drošības sākotnējo darbību vispārējā novērošana (GIO).

(9)  Citiem izmaksu veidiem (piem., apakšlīgumiem, iekārtu iegādei) apliecinošos dokumentus pieprasa un analizē.

(10)  2012. un 2011. gadā veica vienu ex ante pārbaudi, kurā skatīja viena saņēmēja kontroles sistēmas. 2010. gadā veica vienu ex ante pārbaudi, kurā skatīja viena saņēmēja deklarēto izdevumu attiecināmību.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Starptautiskai vides aizsardzības organizācijai samaksāja EUR 6 061 par Aģentūras darbinieku piedalīšanos ekspedīcijās, kuras šī organizācija rīkoja un kuras notika 2011. gada februārī un maijā. Attiecībā uz šīm ekspedīcijām nebija ne iepirkuma procedūras, ne arī bija noslēgts kāds līgums. Saistītās papildu ceļošanas izmaksas, ko sedza Aģentūra, bija EUR 11 625. Izpilddirektors līdz 2011. gada aprīlim bija pilnvaroto personu valdes loceklis. Tas ir acīmredzams interešu konflikts.

Ieviests

2011

Gadu gaitā Aģentūra ir ievērojami uzlabojusi darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Taču revīzijā joprojām konstatēja sajukumu starp attiecināmības un atlases kritērijiem attiecībā uz vajadzīgajiem profesionālās pieredzes gadiem. Nebija arī pierādījumu, ka rakstisko pārbaudījumu saturs vai robežkritēriji būtu noteikti pirms pieteikumu izskatīšanas.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Vides aģentūra (Kopenhāgena)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pants)

Vides politika

Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt (..) mērķus saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; aizsargāt cilvēku veselību; apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. (..) Izstrādājot politiku (..), Savienība ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas datus, vides apstākļus dažādos Savienības reģionos; iespējamos ieguvumus un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā; vienotu Savienības ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī tās reģionu līdzsvarotu attīstību (..).

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EEK) Nr. 1210/1990)

Mērķi

Izveidot Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu un tādējādi nodrošināt Savienību un dalībvalstis ar:

1)

objektīvu, drošu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī, lai tās varētu:

a)

veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu vidi;

b)

novērtēt šādu pasākumu rezultātus;

c)

nodrošināt to, ka sabiedrība ir pienācīgi informēta par vides stāvokli;

2)

vajadzīgo tehnisko un zinātnisko atbalstu.

Uzdevumi

Sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot un koordinēt Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu.

Nodrošināt Savienību un dalībvalstis ar objektīvu informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu pamatotu un efektīvu vides politiku.

Palīdzēt uzraudzīt vides pasākumus, sniedzot pienācīgu atbalstu prasību formulēšanā attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu.

Individuāli konsultēt dalībvalstis par valstu vides pasākumu uzraudzības sistēmu izstrādi, izveidi un paplašināšanu.

Reģistrēt, salīdzināt un izvērtēt datus par vides stāvokli, sagatavot ziņojumus par vides kvalitāti un slodzi Savienības teritorijā, nodrošināt vienotus vides datu vērtēšanas kritērijus visām dalībvalstīm, kā arī pilnveidot un uzturēt uzziņu centru par vidi.

Palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas līmenī vides dati būtu salīdzināmi, un vajadzības gadījumā ar piemērotiem līdzekļiem veicināt vides mērmetožu saskaņošanas uzlabošanu.

Sekmēt Eiropas vides informācijas iekļaušanu starptautiskās uzraudzības programmās.

Reizi piecos gados publicēt pārskatu par vides stāvokli, tendencēm un nākotnes prognozēm, papildinot to ar ziņojumu par rādītājiem konkrētās jomās.

Veicināt vides stāvokļa prognozēšanas paņēmienu izstrādi un informācijas apmaiņu par metodēm kaitējuma novēršanai vai mazināšanai. Veicināt metožu izstrādi videi nodarīto zaudējumu, kā arī vides saglabāšanas, aizsardzības un atjaunošanas politikas izmaksu novērtēšanai.

Nodrošināt drošas un salīdzināmas vides informācijas plašu izplatību sabiedrībai, it īpaši attiecībā uz vides stāvokli, šajā nolūkā sekmēt jaunās telemātikas tehnoloģijas izmantošanu.

Aktīvi sadarboties ar citām Savienības struktūrām un programmām un ar citām starptautiskām struktūrām un kopīgo interešu jomās ar iestādēm trešās valstīs, ņemot vērā, ka jāizvairās no darbību dublēšanas.

Atbalstīt Komisiju informācijas apmaiņas procesā par vides novērtēšanas metožu attīstību un labāko praksi un informācijas izplatīšanā par rezultātiem, kas attiecas uz pētījumiem vides jomā, un darīt to tādā veidā, kas vislabāk sekmē politikas īstenošanu.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, pa vienam pārstāvim no citām Aģentūrā esošām valstīm, divi Komisijas pārstāvji un divi zinātnieki, kurus iecēlis Eiropas Parlaments.

Uzdevumi

Pieņemt daudzgadu programmu un gada darba programmu, nodrošināt to īstenošanu un pieņemt gada ziņojumu par Aģentūras darbību.

Izpilddirektors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Zinātniskā komiteja

Kvalificēti profesionāļi vides jomā, ko ieceļ Valde.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

41,7 (62,2) miljoni EUR

Savienības subsīdija: 100 % (66 %)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 136 (134)

Aizpildītās amata vietas: 131 (132) un 86 (82) citas amata vietas (līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti)

Kopējais darbinieku skaits: 217 (214)

Amata vietas, kas no štatu saraksta piešķirtas šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 96 (90),

administrācijā: 40 (43).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Raksti

19

Svarīgas ziņas

50

Preses relīzes

12

Datu kopas

36

Rādītāji

66

Kartes, grafiki

466

Reklāmas materiāli

1

Korporatīvi dokumenti

3

Ziņojumi

11

Tehniskie ziņojumi

18

IzdevumsEEA Signals

1

Novērtējumi visas Eiropas mērogā

1

Vērtēšanas sistēma SOER 2010

2

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Pēdējo gadu desmitu laikā EVA ir uzkrājusi plašu pieredzi dotāciju nolīgumu un izmaksu struktūras jomā, galvenokārt sadarbībā ar Eiropas tematiskajiem centriem. Līdz ar to izmaksu deklarācijas (to skaitā personāla izmaksas) tiek novērtētas pēc stingra pamata. Tomēr mēs ņemam vērā Eiropas Revīzijas palātas apsvērumu, un, pamatojoties uz papildu riska analīzi, ir izstrādāts rīcības plāns, lai garantētu pamatotu apliecinājumu.

2013. gadā izsludinātais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus iekļauj pārstrādātu partnerības pamatnolīgumu, kurā līguma noteikumi ir atjaunināti.

12.

EVA ir nolēmusi veikt lielāku skaitu pārbaužu uz vietas saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu. Tiks veikta aptuveni 20 % personāla izmaksu un ceļa izmaksu paraugu pārbaude, kā arī pilnīga dokumentācijas analīze. Visus pārējos izmaksu veidus pārbaudīs līdz 100 % apmērā, ja attiecīgā dokumentācija nav iekļauta oriģinālajās izmaksu deklarācijās.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/113


ZIŅOJUMS

par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/16

IEVADS

1.

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EFCA”), kura atrodas Vigo, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (1). Aģentūras galvenais uzdevums ir organizēt operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu efektīvu un vienādu piemērošanu (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

To apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, dažādās sadaļās svārstījās no 94 % līdz 99 % no kopējām apropriācijām, kas liecina, ka juridiskās saistības bija parakstītas savlaicīgi. Tomēr uz 2013. gadu pārnesto saistību apropriāciju līmenis bija augsts II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) – 35 % un III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) – 46 %. Attiecībā uz II sadaļu to lielā mērā izraisīja apstākļi, ko Aģentūra nespēja ietekmēt, piemēram Spānijas iestāžu novēlotie faktūrrēķini par ēku nomu 2012. gadā. Turklāt, lai nodrošinātu augošās pamatdarbības vajadzības, ar ko Aģentūra saskārās 2012. gada pēdējā ceturksnī, tā pasūtīja lielu daudzumu preču un pakalpojumu, kas gada beigās vēl nebija saņemti. Attiecībā uz III sadaļu viens no galvenajiem iemesliem augstajam pārnesumu līmenim bija ievērojamā slodze, ko radīja lielais IT projektu skaits, ko uzsāka vai turpināja 2012. gadā. Šī slodze ietekmēja divu 2012. gadā uzsāktu IT projektu iepirkuma procedūru savlaicīgumu. Turklāt izdevumus, kas saistīti ar darbinieku un ekspertu mācībām un komandējumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī, atmaksāja tikai 2013. gada sākumā.

CITI KOMENTĀRI

12.

Atbildot uz Palātas 2011. gada ziņojumu, Aģentūra 2012. gada jūnijā veica koriģējošus pasākumus, lai uzlabotu darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Vienīgās nepilnības, kas tika konstatētas 2012. gadā, attiecās uz trim revidētajām darbā pieņemšanas procedūrām, kuras bija sāktas pirms Palātas 2011. gada ziņojuma. Proti, paziņojumos par brīvajām amata vietām nebija informācijas par sūdzību iesniegšanas un pārsūdzības procedūrām; kandidātiem paziņoja kopējo rezultātu, nevis rezultātu par katru atlases kritēriju atsevišķi; nebija pierādījumu, ka jautājumi intervijām un rakstiskajiem pārbaudījumiem būtu formulēti pirms eksāmeniem.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Palāta konstatēja, ka nepieciešams uzlabot iepirkuma procedūras. Aģentūra pienācīgi nereģistrēja līgumu vērtības aplēses iepirkumu dokumentācijā. Dažiem pretendentu atlases kritērijiem jābūt konkrētākiem, lai vēl vairāk uzlabotu procedūru pārredzamību.

Ieviests

2011

Aģentūra vēl nav ieviesusi pienācīgas procedūras, lai uzskaitītu un atskaitītos par izmaksām saistībā ar iekšējo nemateriālo pamatlīdzekļu izveidi.

Ieviests

2011

Izpilddirektora iecelšanas procedūrā Valdes loceklis pārkāpa noteikumus par augstāko amatpersonu iecelšanu, proti, viņš paziņoja, par kuru kandidātu Komisija ir paredzējusi balsot.

Neattiecas

2011

Palāta konstatēja, ka ir turpmāk jāuzlabo personāla atlases procedūras. Paziņojumos par brīvām amata vietām nav sniegta informācija par sūdzību iesniegšanas un pārsūdzības procedūrām. Atlases komisiju sanāksmju dokumentācija nebija pietiekama, un vienā darbā pieņemšanas gadījumā iecēlējinstitūcija neievēroja Atlases komisijas izveidotajā sarakstā noteikto secību, taču nesniedza pamatojumu.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra  (1) (Vigo)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(LESD 43. pants)

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009)

Mērķi

Ar šo regulu ir izveidota Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kuras mērķis ir organizēt dalībvalstu izvērstu, operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju un palīdzēt tām sadarboties, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, nodrošinot tās efektīvu un vienādu piemērošanu.

Uzdevumi un pamatuzdevums

Saskaņot dalībvalstu veiktos kontroles un inspekcijas pasākumus, kas attiecas uz ES saistībām kontroles un inspekcijas jomā.

Koordinēt attiecīgo dalībvalstu apvienoto kontroles un inspekcijas līdzekļu izvietošanu, ievērojot šo regulu.

Palīdzēt dalībvalstīm darīt zināmu informāciju par zvejas darbībām un kontroles un inspekcijas pasākumiem Komisijai un trešām personām.

Savas kompetences robežās palīdzēt dalībvalstīm īstenot to uzdevumus un saistības, ko uzliek kopējā zivsaimniecības politika.

Palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai saskaņot kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanu visā ES.

Dot ieguldījumu dalībvalstu un Komisijas darbā, pētot un attīstot kontroles un inspekcijas paņēmienus.

Veicināt inspektoru mācību un pieredzes apmaiņas koordināciju dalībvalstu starpā.

Koordinēt nelegālas, neziņotas un nereglamentētas zvejas apkarošanas operācijas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Palīdzēt kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas vienveidīgā ieviešanā, konkrēti:

i)

organizēt dalībvalstu kontroles darbību operatīvo koordināciju, lai īstenotu īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kontroles programmas, kas saistītas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (“NNN”) zveju, un starptautiskas kontroles un inspekcijas programmas;

ii)

veikt inspekcijas, kas vajadzīgas, lai izpildītu Aģentūras uzdevumus.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar kuru grozīta Aģentūras izveides regula, papildus citiem uzdevumiem:

1)

Aģentūras ierēdņus var iecelt par Savienības inspektoriem starptautiskos ūdeņos;

2)

Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu kopējus izvietošanas plānus;

3)

Aģentūrai, rīkojoties pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas vai pēc savas ierosmes, jāizveido ārkārtas vienība, ja ir atklāts nopietns kopējās zivsaimniecības politikas apdraudējums.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un seši Komisijas pārstāvji

Pienākumi

Pieņemt budžetu, darba programmu un gada pārskatu. Pieņemt galīgo budžetu un apstiprināt štatu sarakstu. Sniedz atzinumu par galīgajiem pārskatiem.

Izpilddirektors

Ieceļ valde no saraksta, kurā ir vismaz divi Komisijas izvirzīti kandidāti.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā kontrole

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

Kopbudžets 2012. gadā: 9,22 (12,85) miljoni EUR

I sadaļa – 6,22 (6,04) miljoni EUR

II sadaļa – 1,28 (1,23) miljoni EUR

III sadaļa – 1,71 (5,57) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieku amata vietu skaits štatu sarakstā: 54 (53), aizpildītās amata vietas: 50 (52)

+ 5 (5) līgumdarbinieki, no šīm amata vietām aizpildītas 5 (4)

Kopējais plānotais darbinieku skaits: 59 (58), aizpildītās amata vietas: 55 (56)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Operatīvā koordinācija

Kopējā izvietošanas plāna īstenošana mencu zvejai Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā un Lamanša šauruma austrumdaļā un Rietumu ūdeņos (Skotijas rietumos un Īrijas jūrā).

Kopējais izvietošanas plāns mencu un lašu zvejai Baltijas jūrā.

Kopējais izvietošanas plāns zilās tunzivs zvejai Vidusjūrā un Atlantijas okeāna austrumos.

Kopējā izvietošanas plāna īstenošana Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldes apgabalā un Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldes apgabalā.

Kopējais izvietošanas plāns pelāģisko zivju sugām ES rietumu ūdeņos.

Atbalsts valsts kontroles programmām Melnajā jūrā.

Kopējā izvietošanas plāna konsolidēšana, veicinot reģionālu pieeju.

Resursu palielināšana

Detalizēts stāvokļa novērtējums saistībā ar informācijas sistēmām, ko izmanto zivsaimniecības kontrolei Eiropas Savienībā.

Pamatprogrammas izstrāde un uzturēšana.

Tīmeklī bāzētas sadarbības platformas izstrāde mācību vajadzībām.

Palīdzība dalībvalstu mācību programmām.

Mācības pasniedzējiem un ES inspektoriem pirms to pirmās norīkošanas darbā.

Ar IKT palīdzību īstenotās uzraudzības līdzekļu ekspluatācija, apkope, attīstīšana un pilnveidošana: kuģu uzraudzības sistēma (VMS), elektroniskās ziņošanas sistēma (ERS) un Fishnet.

Atbalsta pasākumi nelegālas, neziņotas un nereglamentētas zvejas apkarošanai.

Līgumpakalpojumu sniegšana Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras zvejas patruļkuģa fraktēšanai.

ES inspektoru (kas ir iesaistīti NNN zvejas apkarošanā) padziļināta apmācība (labākās prakses apmaiņa, zināšanu atsvaidzināšanas kursi, utt.) un trešo valstu inspektoru apmācība pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma.

(Sīkāku izklāstu sk. Aģentūras 2012. gada darba programmā.)

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  Kopš 2012. gada 1. janvāra tā ir Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (iepriekš – Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra).

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra ņem vērā Palātas sniegtos komentārus.

Jo īpaši saistībā ar III sadaļu Aģentūra nodarbojas ar sarežģītiem un apjomīgiem IT projektiem. Katru jaunu IT projektu rūpīgi izvērtēs, optimizējot tā aprites ciklu, lai pēc iespējas izvairītos no lielu summu pārnesumiem no tekošā gada uz nākamo.

12.

Aģentūra 2012. gada jūnijā pieņēma pasākumus, Palātas minēto nepilnību novēršanai, kā minēts Palātas sniegtos komentāros. Trīs pārbaudītās datnes ir saistītas ar procedūrām, kuras tika veiktas pirms minētā 2012. gada jūnija datuma.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/120


ZIŅOJUMS

par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

2013/C 365/17

IEVADS

1.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EFSA”), kura atrodas Parmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (1). Iestādes galvenie uzdevumi ir sniegt zinātnisku informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu Savienības tiesību aktus pārtikas un pārtikas nekaitīguma jomā, vākt un analizēt datus, kas ļauj aprakstīt un kontrolēt riskus, kā arī sniegt neatkarīgu informāciju par šiem riskiem (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Iestādes pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Iestādes gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Iestādes gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Iestādes gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Iestādes gada pārskatus pēc tam, kad Iestādes grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Iestādes finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Iestādes gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Iestādes gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Iestādes finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

11.

Iestādes grāmatvedis ir apstiprinājis ABAC un SAP grāmatvedības sistēmas, bet nav apstiprinājis vietējās sistēmas un to, cik uzticama ir datu apmaiņa starp centrālajām un vietējām sistēmām. Tas apdraud grāmatvedības datu ticamību.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

Pēc augsta līmeņa riska novērtējuma, kuru 2012. gadā veica ārējs konsultants un 2013. gada februārī – Komisijas iekšējās revīzijas dienests, tika konstatēti vairāki iespējami būtiski riski Iestādes kontroles mehānismu darbībā, it īpaši tādās jomās kā datu pārvaldība, darbības nepārtrauktība un IT drošība. Iestāde 2012. gadā sāka visaptverošu iekšējās kontroles sistēmu pašnovērtējumu. Process turpinās, un koriģējošo pasākumu īstenošana ir plānota 2013. gadā.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Kopējais saistību apropriāciju līmenis bija 99 %. Tomēr pārnesto saistību apropriāciju līmenis bija īpaši augsts II sadaļā “Administratīvie izdevumi” – 2,3 miljoni EUR (22 % no II sadaļas apropriācijām) – un III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” – 5,6 miljoni EUR (30 % no III sadaļas apropriācijām). II sadaļā pārnesumi 1,1 miljona EUR apmērā bija veikti saskaņā ar EFSA pārvaldības plānu vai arī attiecās uz maksājumiem, kuri bija atlikti ar Iestādi nesaistītu iemeslu dēļ. III sadaļā pārnesumi 2,1 miljona EUR apmērā bija veikti saskaņā ar EFSA pārvaldības plānu, bet 0,83 miljoni EUR bija pārnesti ar Iestādi nesaistītu iemeslu dēļ.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Augstais budžeta pārvietojumu līmenis liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā un ir pretrunā budžeta specifikācijas principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Iestāde 2011. gada decembrī iegādājās jaunu galveno mītni par 36,8 miljoniem EUR, par ko 25 gadus veiks ceturkšņa maksājumus, procentos samaksājot 18,5 miljonus EUR. Palātai radās pārdomas, vai budžeta lēmējiestādēm nebūtu bijis iespējams piedāvāt ekonomiskāku alternatīvu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un Finanšu regulu.

Ieviešana ir sākta (Komisija neapstiprināja papildu līdzekļu piešķiršanu, lai pilnībā atmaksātu aizņēmumu)

2011

Vajadzētu uzlabot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumus formulēja pēc tam, kad atlases komisija jau bija izskatījusi pieteikumus, un atlases komisijas locekļi parakstīja deklarācijas par konfidencialitāti un par interešu konflikta neesamību tad, kad kandidātu pieteikumus jau vērtēja, nevis pirms tam.

Ieviešana ir sākta (2012. gada martā tika ieviestas jaunas darbā pieņemšanas pamatnostādnes, lai nākotnē novērstu šīs nepilnības)


II PIELIKUMS

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Parma)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Informācijas vākšana

Kopējā lauksaimniecības politika (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38. pants).

Iekšējā tirgus darbība (LESD 114. pants).

Sabiedrības veselība (LESD 168. pants).

Kopējā tirdzniecības politika (LESD 206. pants).

Iestādes kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002)

Mērķi

Sniegt zinātniskus atzinumus un zinātnisku un tehnisku atbalstu attiecībā uz tiesību aktiem un politiku visās jomās, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu.

Sniegt neatkarīgu informāciju par riskiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu.

Veicināt augstu cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmeni.

Vākt un analizēt datus, lai raksturotu un uzraudzītu risku.

Uzdevumi

Sniegt zinātniskus atzinumus un veikt zinātniskus pētījumus.

Sekmēt vienotu riska novērtējuma metodoloģiju.

Palīdzēt Komisijai.

Meklēt, analizēt un apkopot vajadzīgos zinātniskos un tehniskos datus.

Identificēt un raksturot potenciālos riskus.

Izveidot līdzīgā jomā strādājošo organizāciju sadarbības tīklu.

Sniegt zinātnisko un tehnisko palīdzību krīzes situāciju pārvaldīšanā.

Uzlabot starptautisko sadarbību.

Sniegt sabiedrībai un ieinteresētajām personām ticamu, objektīvu un viegli saprotamu informāciju.

Piedalīties Komisijas ātrās reaģēšanas sistēmā.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

14 locekļi, kurus Padome ieceļ sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, un viens Komisijas pārstāvis.

Uzdevums

Pieņemt darba programmu un budžetu un nodrošināt to izpildi.

Izpilddirektors

Ieceļ Valde, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta, pēc uzklausīšanas Eiropas Parlamentā.

Konsultatīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts

Uzdevums

Sniegt konsultācijas izpilddirektoram.

Zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas

Izstrādāt Iestādes zinātniskos atzinumus.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

EFSA Iekšējās revīzijas dienests

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Iestādei pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

78,3 (78,8) miljoni EUR, no tiem Eiropas Savienības subsīdija 100 % (100 %)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietas štatu sarakstā: 355 (355), aizpildītās amata vietas:

darbinieki (pagaidu darbinieki un ierēdņi): 342 (334),

pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti): 124 (109).

Darbinieku skaits kopā (ieskaitot 2012. gada 31. decembrī nosūtītas deviņas darba piedāvājuma vēstules: 466 (443), no tiem norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām: 383 (326),

administrācijā: 83 (117).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Zinātniskie rezultāti un ar tiem saistītās publikācijas 2012. gadā (2011. g.)

1. pasākums.   Zinātnisku atzinumu un ieteikumu sniegšana un riska novērtēšanas pieejas

Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupas norādījumi: 4 (9).

Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupas atzinumi: 46 (38).

Iestādes zinātniskie ziņojumi: 9 (3).

Iestādes paziņojumi: 2 (3).

Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupas paziņojumi: 4 (4).

1. pasākuma zinātniskie rezultāti kopā = 65 (57)

2. pasākums.   To produktu, vielu un pieprasījumu novērtēšana, kam nepieciešama atļauja

Pesticīdu salīdzinošā novērtējuma secinājumi: 60 (54).

EFSA norādījumi: 0 (2).

Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupas norādījumi: 7 (17).

Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupas atzinumi: 241 (298).

EFSA zinātniskie ziņojumi: 1 (1).

Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupas paziņojumi: 7 (9).

EFSA paziņojumi: 4 (3).

2. pasākuma zinātniskie rezultāti kopā = 320 (384)

3. pasākums.   Datu vākšana, zinātniskā sadarbība un sakaru izveide

EFSA norādījumi: 1 (3).

EFSA paziņojumi: 4 (0).

Pamatoti atzinumi: 114 (88).

EFSA zinātniskie ziņojumi: 12 (16).

3. pasākuma zinātniskie rezultāti kopā = 131 (107)

Ziņojumi par pasākumiem

Ziņojumi par pasākumiem: 11 (8).

Ārēji zinātniskie ziņojumi: 74 (37).

Tehniskie ziņojumi 77 (65).

Saistītās publikācijas kopā = 162 (110)

Rezultāti kopā = 678 (658)

Zinātniski atzinumi līdztekus ar to izplatīšanas pasākumiem: 9,5 % (35 %).

Sabiedrības viedokļa noskaidrošana: 39 (78).

Tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits: 4,4 (3,5) miljoni EUR.

Izdevuma “EFSA Highlights” abonentu skaits: 30 309(27 933).

Plašsaziņas līdzekļos minēta informācija: 9 194(9 397).

Plašsaziņas līdzekļu uzdoti jautājumi: 893 (1 086).

Preses relīzes: 25 (15).

Tīmeklī publicētie jaunāko ziņu laidieni: 60 (63).

Intervijas: 111 (126).

Avots: Iestādes sniegtā informācija.


IESTĀDES ATBILDES

11.

Palātas minētais risks nav īstenojies, EFSA grāmatvedim izmantojot neprecīzus datus. Iestāde tomēr integrēs savas vietējās sistēmas grāmatveža veicamajā validācijas procesā.

12.

Kā daļu no pārvaldības un iekšējām kontroles procedūrām Iestāde regulāri veic augsta līmeņa riska novērtējumus, lai apzinātu iespējamo risku un pieņemtu attiecīgus riska mazināšanas pasākumus. Šādi novērtējumi ir galvenie iekšējās kontroles mehānismi, kas ieviesti, lai palielinātu Iestādes noteikto mērķu sasniegšanas varbūtību. Iestāde turpinās veicināt šādu profilaktisku, uz risku balstītu pārvaldības pieeju.

13.

Iestāde turpinās uzlabot budžeta izpildes uzraudzību, lai pārnesumi notiktu saskaņā ar budžeta izpildes mērķiem, kādi noteikti operatīvajai darbībai.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/127


ZIŅOJUMS

par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2012. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildēm

2013/C 365/18

IEVADS

1.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (turpmāk tekstā – “Institūts”, arī “EIGE”), kurš atrodas Viļņā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1922/2006 (1). Institūta uzdevums ir apkopot, analizēt un izplatīt informāciju par dzimumu līdztiesību, kā arī izstrādāt, analizēt, izvērtēt un izplatīt metodoloģiskus līdzekļus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Institūta pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Institūta gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Institūta gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Institūta gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Institūta gada pārskatus pēc tam, kad Institūta grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Institūta finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Institūta gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Institūta gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Institūta finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Institūta finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Institūts ir samazinājis saistību apropriāciju kopējo pārnesumu līmeni no 50 % 2011. gadā līdz 32 % 2012. gadā. Uz 2013. gadu pārnesa 2,5 miljonus EUR, un tas galvenokārt attiecās uz II sadaļu (“Administratīvie izdevumi”) – 0,3 miljoni EUR – un uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”) – 2,1 miljons EUR, kas ir 23 % un 59 % no attiecīgajām saistību apropriācijām. Pārnesumi II sadaļā lielākoties attiecas uz gada beigās uzņemtajām saistībām sakarā ar pārcelšanos uz jaunām telpām, kas notika 2013. gada janvārī. Pārnesumi III sadaļā galvenokārt attiecas uz iepirkuma procedūrām, kuras tika pabeigtas gada beigās. Institūts nav izstrādājis oficiālu iepirkuma un uzraudzības procedūru. Konkrēti, tā gada darba programmā nav iekļauts ar plānotajām darbībām saistīts iepirkumu grafiks, kas ļautu formulēt optimālu iepirkumu jomu un laika plānojumu. Taču tikai 7 % saistību apropriāciju, ko pārnesa no 2011. gada uz 2012. gadu, nebija izlietotas, un tās nācās anulēt.

CITI KOMENTĀRI

12.

Palāta konstatēja trūkumus darbā pieņemšanas procedūru dokumentēšanā. Nav pierādījumu, ka jautājumi rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, kā arī to attiecīgie vērtēšanas kritēriji būtu bijuši sagatavoti pirms pieteikumu izskatīšanas.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp.

(2)  Institūta kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Augstais pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana nav sākta

2011

Palāta konstatēja, ka nepieciešams uzlabot pamatlīdzekļu inventarizācijas un uzkrāto maksu aplēšu dokumentēšanu.

Ieviests

2011

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2011. gada decembrī Institūtā veica ierobežotu pārbaudi par iekšējās kontroles standartu īstenošanu. Institūts pieņēma ieteikumus pabeigt iekšējās kontroles standartu īstenošanas procedūru, un vadība pieņēma rīcības plānu, kas īstenojams 2012. gadā.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (Viļņa)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pants)

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

Institūta kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1922/2006)

Mērķi

Sekmēt un stiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī veicināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību.

Uzdevumi

Apkopot, analizēt un izplatīt attiecīgu salīdzināmu un uzticamu informāciju par dzimumu līdztiesību.

Izstrādāt metodes, lai Eiropas mērogā uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un uzticamību.

Izstrādāt, analizēt, izvērtēt un izplatīt metodoloģiskus līdzekļus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās Savienības iestādēs un struktūrās.

Veikt apsekojumus par stāvokli dzimumu līdztiesības jomā Eiropā.

Izveidot un koordinēt Eiropas dzimumu līdztiesības sadarbības tīklu.

Organizēt ad hoc ekspertu sanāksmes, lai atbalstītu Institūta pētniecības darbu.

Lai paplašinātu ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kopā ar atbilstīgiem partneriem rīkot Eiropas līmeņa konferences, kampaņas un sanāksmes un iesniegt secinājumus un rezultātus Komisijai.

Izplatīt informāciju par pozitīviem piemēriem visos dzīves aspektos saistībā ar sieviešu un vīriešu lomām, kuras nav stereotipi, un sniegt savus secinājumus un ierosmes, kuru mērķis ir publiskot un turpmāk izmantot šādus panākumu piemērus.

Attīstīt dialogu un sadarbību ar nevalstiskām organizācijām un vienlīdzīgu iespēju sekmēšanas organizācijām, universitātēm un ekspertiem, pētniecības centriem, sociālajiem partneriem.

Sagatavot dokumentācijas avotus, kas pieejami sabiedrībai.

Publiskām un privātām organizācijām darīt pieejamu informāciju par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

Sniegt Savienības iestādēm informāciju par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju valstīs, kas pievienojas, un kandidātvalstīs.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Astoņpadsmit pārstāvji, ko ieceļ Padome, balstoties uz priekšlikumu, ko iesniedz katra attiecīgā dalībvalsts, un viens loceklis, kas pārstāv Komisiju un ko ieceļ Komisija. Pārstāvjus ieceļ tā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un plašas attiecīgās un starpdisciplīnu zināšanas dzimumu līdztiesības jomā. Padome un Komisija tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību minētajā valdē. Padomes ieceltie locekļi pārstāv astoņpadsmit dalībvalstis prezidentvalstu rotācijas secībā.

Pienākumi

Pieņemt gada un vidēja termiņa darba programmas, budžetu un gada ziņojumu.

Pieņemt Institūta iekšējos noteikumus un valdes reglamentu.

Ekspertu forums

Sastāvs

Forumā ietilpst locekļi no kompetentām iestādēm, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, ievērojot principu, ka katra dalībvalsts izvirza vienu pārstāvi, divi locekļi pārstāv citas attiecīgas organizācijas, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, un tos izvirza Eiropas Parlaments, kā arī trīs locekļi, ko izvirza Komisija.

Pienākumi

Forums atbalsta direktoru tā centienos nodrošināt Institūta darbību izcilību un neatkarību. Tas ir mehānisms informācijas apmaiņai un zināšanu apkopošanai attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem, un tas nodrošina ciešu sadarbību starp Institūtu un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs.

Direktoru ieceļ valde no Komisijas ierosinātā kandidātu saraksta pēc atklāta konkursa.

Pienākumi

Direktors ir atbildīgs par Regulā (EK) Nr. 1922/2006 minēto uzdevumu veikšanu, Institūta gada un vidēja termiņa darba programmu sagatavošanu un īstenošanu, valdes un ekspertu foruma sanāksmju sagatavošanu, gada ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu, visiem ar personālu saistītiem jautājumiem un ikdienas administratīvo vadību, kā arī par efektīvu uzraudzības un izvērtēšanas procedūru īstenošanu attiecībā uz Institūta veikumu.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Institūtam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

7,7 (7,5) miljoni EUR, no tiem Savienības subsīdija ir 100 % (100 %)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Plānotais amata vietu skaits štatu sarakstā: 30 (27), aizpildītās amata vietas: 30 (26);

21 (8) pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti).

Kopējais darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

51 (35), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 37 (24),

administrācijā: 11 (8),

dažādiem uzdevumiem: 3 (3).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Galvenās jomas

Salīdzināmi un ticami dati un rādītāji par dzimumu līdztiesību; ar dzimumu līdztiesības darbu saistīto metožu un prakses veidu apkopošana un apstrāde; resursu un dokumentācijas centrs; informatīvi pasākumi; sadarbība un komunikācija.

Uzsākto pētījumu skaits: 7 (6)

Veikums prezidējošo valstu vajadzībām (darbību skaits): 2 (2)

Ekspertu tikšanās un darba grupas sanāksmju skaits: 23 (19)

Starptautiskās konferences 1 (1)

Pētniecības ziņojumu skaits: 2 (2)

Gada ziņojumi: 1 (1)

Avots: Institūta sniegtā informācija.


INSTITŪTA ATBILDES

11.

Piezīme pamatota. Salīdzinot ar 2011. gadu, 2012. gadā uzlabošanās bija nozīmīga. Tomēr lielākā daļa operatīvo projektu tika pabeigta līdz 2012. gada beigām. Tā rezultātā līdz 60 % no apropriācijām tika pārnesti uz priekšu atbilstoši III sadaļas iepirkumam (apmēram 2,1 miljons EUR). Svarīgi atzīmēt, ka divu lielāko līgumu iepirkums (kopā apmēram 740 000 EUR) no operatīvajiem līdzekļiem aizkavējās no EIGE neatkarīgu iemeslu dēļ, t. i., aizkavējās ES Padomes prezidentūras lēmums par viena pētījuma priekšmetu, kā arī vajadzēja izsludināt atkārtotu iepirkumu citam pētījumam, jo trūka pieņemamu piedāvājumu. Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un uzraudzību, EIGE izstrādā uzraudzības rīku, ar kuru būs iespējams sekot katram ikgadējā iepirkuma procedūras termiņam. Turklāt EIGE (trešajā kvartālā) izstrādās arī budžeta uzraudzības vadlīnijas, ietverot kontroles funkciju un novirzes, lai nodrošinātu attiecīgu budžeta īstenošanas uzraudzību un ziņošanu.

12.

Piezīme pamatota. EIGE darbā pieņemšanas vadlīnijas ir atjauninātas tā, lai i) indikatīvs maksimālais kandidātu skaits, ko iekļauj rezerves sarakstā, parādītos paziņojumā par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku vakancēm un ii) nozīmētā atlases komisija sagatavotu interviju un rakstisko testu jautājumus pirms kandidātu vērtēšanas.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/134


ZIŅOJUMS

par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

2013/C 365/19

IEVADS

1.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”, arī “EIOPA”), kura atrodas Frankfurtē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (1). Iestādes uzdevumi ir veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm, uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību (2). Iestāde dibināta 2011. gada 1. janvārī.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Iestādes pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Iestādes gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Iestādes gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Iestādes gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Iestādes gada pārskatus pēc tam, kad Iestādes grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Iestādes finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Iestādes gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Iestādes gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Iestādes finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

EIOPA ir uzlabojusi iepirkuma procedūras, lai tās pilnībā atbilstu ES iepirkuma noteikumiem. Tomēr viens līgums, kas bija saistīts ar finanšu datubāzes izstrādi, bija sadalīts četrās daļās – katra no tām EUR 60 000 apmērā –, un visas bija tieši piešķirtas diviem uzņēmumiem. Ņemot vērā kopējo vienam projektam iepērkamo pakalpojumu vērtību (EUR 240 000), būtu bijis jāpiemēro atklātu vai ierobežotu procedūru, un tādējādi attiecīgās saistības un maksājumi ir nepareizi.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

2012. gada maijā un jūnijā tika veikta aktīvu fiziskā pārbaude, bet netika sagatavots fiziskās pārbaudes ziņojums. Iestāde nav pieņēmusi nekādas procedūras vai pamatnostādnes par materiālo aktīvu fiziskajām pārbaudēm.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Uz 2013. gadu pārnesto saistību apropriāciju līmenis III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) bija ļoti augsts – 79 % no kopējām apropriācijām. Tā galvenais iemesls ir vienas IT iepirkuma procedūras sarežģītība un ilgums – par to 2012. gada decembrī, kā plānots, bija parakstīts 2,2 miljonu EUR vērts līgums.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(2)  Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Saistību procentuālā attiecība bija īpaši zema II sadaļā “Administratīvie izdevumi” (60 %) un III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” (12 %). Tas ietekmēja Iestādes IT mērķus, kuri netika pilnībā sasniegti.

Ieviests

2011

Iestādes budžets 2011. finanšu gadam bija 10,7 miljoni EUR. Atbilstoši izveides regulas 62. panta 1. punktam 55 % no 2011. gada budžeta finansēja ar dalībvalstu un EBTA valstu iemaksām, savukārt 45 % – no Savienības budžeta. 2011. gadu Iestāde beidza ar pozitīvu budžeta izpildes saldo 2,8 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem minēto summu pilnībā iegrāmatoja pārskatos kā saistību, kas pienākas Eiropas Komisijai.

Ieviešana ir sākta

2011

Galvenais grāmatvedis vēl joprojām nav apstiprinājis Iestādes grāmatvedības sistēmu, kā tas prasīts Finanšu regulā.

Ieviests

2011

Revidētās iepirkuma procedūras pilnībā neatbilda vispārējās Finanšu regulas noteikumiem. Piecos IT iekārtu iepirkumos (kopā par EUR 160 117) piemērotos līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus nenoteica savlaicīgi un nebija parakstīti rakstiski līgumi. Vienā citā iepirkumā (darbā pieņemšanas pakalpojumi par EUR 55 000) līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus nepiemēroja pareizi. Iestādei jānodrošina, lai jebkuru jaunu līgumu piešķirtu pilnā saskaņā ar ES iepirkuma noteikumiem.

Ieviešana ir sākta

2011

Iestādei ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Pirms pieteikumu izskatīšanas nebija izvirzīti obligātie kritēriji, pēc kuriem aicina uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un sarunām vai pēc kuriem pieteikuma iesniedzēju iekļauj piemēroto kandidātu sarakstā, un nebija izstrādāti mutisko un rakstisko pārbaudījumu jautājumi. Iecēlējinstitūcija nebija pieņēmusi lēmumu par atlases komisiju izveidošanu.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (Frankfurte pie Mainas)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 26., 114., 290. un 291. pants)

Izveidot iekšējo tirgu vai nodrošināt tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.

Izstrādāt tehnisko standartu projektus kā sagatavošanas darbu vispārēji piemērojamiem neleģislatīviem aktiem, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, vai ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai.

Iestādes kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Iestādi, 1. panta 6. punkts un 8. pants par Iestādes uzdevumiem un pilnvarām)

Mērķi

Aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Uzdevumi

Veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu.

Veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm.

Cieši sadarboties ar ESRK.

Organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi.

Uzraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu.

Veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai apstiprinātājiestādi informētu par Iestādes pienākumu izpildi.

Sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību.

Palīdzēt nodrošināt, lai uzraudzītāju kolēģijas konsekventi un saskaņoti darbotos, veicot sistēmisku risku uzraudzību, izvērtējumu un mērījumus, izstrādājot un saskaņojot atveseļošanas un risinājuma plānus, nodrošinot augsta līmeņa ieguldītāju aizsardzību visā Savienībā.

Veikt jebkurus šajā regulā vai citos leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus.

Savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu.

Attiecīgā gadījumā pārņemt no Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komitejas (CEIOPS) visus esošos un iesāktos uzdevumus.

Pārvaldība

(Iestādes izveides Regulas (ES) Nr. 1094/2010 40.–44. pants: Uzraudzības padome 45.–47. pants: Valde 48.–50. pants: Priekšsēdētājs 51.–53. pants: Izpilddirektors)

Uzraudzības padome

Sastāvs

Priekšsēdētājs (nav balsstiesību); par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī (ir balsstiesības); viens Komisijas pārstāvis (nav balsstiesību); viens Eiropas Sistēmisko risku padomes pārstāvis (nav balsstiesību); viens Eiropas Banku iestādes pārstāvis (nav balsstiesību) un viens Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pārstāvis (nav balsstiesību); var atļaut novērotājus.

Uzdevumi

Iestādes galvenā lēmējstruktūra

Valde

Sastāvs

Iestādes priekšsēdētājs, seši valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji. Izpilddirektors un Eiropas Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Uzdevumi

Valde nodrošina, ka Iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010 uzticētos uzdevumus. Valde īsteno budžeta pilnvaras un pieņem personāla politikas plānu un personāla komplektēšanas pasākumus.

Iestādes priekšsēdētājs

Pārstāv Iestādi, sagatavo Uzraudzības padomes darbu, vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.

Iestādes izpilddirektors

Nodrošina Iestādes vadību un ikgadējās darba programmas un budžeta izpildi, sagatavo Valdes darbu, budžetu un darba programmu.

Kvalitātes kontroles komiteja

Sastāvs

Iestādes priekšsēdētāja vietnieks, divi Valdes locekļi un izpilddirektors

Uzdevumi

Pārraudzīt un izvērtēt, vai pienācīgi tiek īstenotas iekšējās procedūras un lēmumi.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Iestādei pieejamie resursi 2012. gadā

Galīgais budžets

Galīgā budžeta apropriācijas: EUR 15 655 000

Štatu saraksts

Štata darbinieki – apstiprinātais amata vietu skaits štatu sarakstā: 69, aizpildītās amata vietas: 69

Štatu saraksts aizpildīts par 100 %

Līgumdarbinieku amata vietas – budžetā plānotais amata vietu skaits: 12, aizpildītās amata vietas: 14

Norīkoto valstu ekspertu amatu vietas – budžetā plānotais amata vietu skaits: 8, aizpildītās amata vietas: 8

Kopā: 91 darbinieks

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Regulatora pienākumi

Atzinums par pagaidu pasākumiem saistībā ar “Maksātspēja II”.

Atzinums par ārējiem modeļiem un datiem.

Četras sabiedriskās apspriešanas par Iestādes darba dažādām jomām (apdrošināšana un pensijas).

Konsultācijas par direktīvas par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (IORP) caurskatīšanu.

Ziņojums par apdrošināšanas garantiju sistēmu nozīmi maksātnespējīgu uzņēmumu likvidācijas procedūrās ES/EEZ.

EIOPA galīgais ziņojums par sabiedrisko apspriešanu nr. 11/008 par priekšlikumu pamatnostādnēm par pašu riska un maksātspējas novērtējumu.

EIOPA galīgais ziņojums par sabiedrisko apspriešanu nr. 11/009 un 11/011 par priekšlikumu ziņošanas un informācijas sniegšanas prasībām.

Uzraudzītāja pienākumi

Iestādes dalība 75 apdrošināšanas grupu uzraudzītāju kolēģijās.

2012. gada rīcības plāns kolēģijām, tostarp pielikumi, piem., katalogs ar elementiem informācijas apmaiņai, gada beigu ziņojums par kolēģiju darbību un 2011. gada rīcības plāna sasniegumi.

Patērētāju aizsardzība un finanšu jauninājumi

Pamatnostādnes par to, kā apdrošināšanas uzņēmumiem izskatīt sūdzības.

Ziņojums par paraugpraksi attiecībā uz sūdzību izskatīšanu apdrošināšanas uzņēmumos.

Ziņojums par metodoloģiju saistībā ar patēriņa tendenču apkopošanu, analīzi un ziņošanu.

EIOPA atjaunināja apsekojumu par valstu kompetento iestāžu kompetencēm patērētāju aizsardzības jomā.

Procedūras brīdinājumu izplatīšanai un pagaidu ierobežojumiem/aizliegumiem.

Ziņojums par labu praksi saistībā ar mainīgās mūža rentes informācijas atspoguļošanu un pārdošanu.

Sākotnējais pārskats par patēriņa tendencēm Eiropas apdrošināšanas un aroda pensiju nozarēs.

Kopējā uzraudzības kultūra

Četri starpnozaru semināri.

17 semināri valstu kompetentajām iestādēm.

Metodoloģijas izstrāde trim salīdzinošajām izvērtēšanām.

Finanšu stabilitāte

Divi finanšu stabilitātes ziņojumi (gatavo divreiz gadā).

Sagatavots Eiropas mēroga stresa tests apdrošināšanas nozarē (tests atlikts ilgtermiņa garantijas novērtējuma dēļ).

Izveidots ceturkšņa “Riska panelis”.

Sagatavots ilgtermiņa garantijas novērtējums.

Krīzes pārvaldība

Izstrādāta visaptveroša lēmumpieņemšanas sistēma, ar kuru sīkāk formulēti procesi, ko Iestāde ievēros krīzes novēršanas un pārvaldības pienākumu izpildē.

Vienošanās par EIOPA kopēju pieeju rīcībai valstu un banku riska darījumu jomā.

EIOPA atzinuma izstrāde par pārraudzības atbildi uz ieilgušu zemu procentu likmju periodu.

Detalizēts ieguldījums Eiropas Komisijas konsultācijā par nebanku finanšu iestāžu atveseļošanu un risinājumu.

Ārējās attiecības

11 sanāksmes, tostarp viena kopēja ar Uzraudzības padomi, Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju ieinteresēto personu grupu (IRSG) un Aroda pensiju ieinteresēto personu grupu (OPSG), deviņi oficiāli atzinumi un atsauksmju paziņojumi, astoņas neformālas konsultācijas par nepabeigto darbu.

Aptuveni 20 regulatīvi un pārraudzības dialogi ar trešo valstu pārraugiem un pārraudzības asociācijām no Austrālijas-Āzijas, Latīņamerikas un Ziemeļamerikas, Dienvidāfrikas, Islandes un Šveices. Aktīva dalība un ieguldījums Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas (IAIS) Tehniskajā un izpildu komitejā, Finanšu stabilitātes komitejā, Maksātspējas un aktuāru apakškomitejā un IAIS gada konferencē.

ES un ASV dialoga projekts: stratēģiskā dokumenta “Way Forward” [“Virzība uz priekšu”] publicēšana un septiņu tehnisko komiteju galīgā ziņojuma publicēšana, divas atklātas sēdes Vašingtonā un Briselē.

Trūkumu analīze saistībā ar (pār)apdrošināšanas režīmiem Austrālijā, Čīlē, Ķīnā, Honkongā, Izraēlā, Meksikā, Singapūrā un Dienvidāfrikā, tostarp pilns profesionālā noslēpuma novērtējums kā pamats EK lēmumam par ekvivalences pāreju.

Sadarbības nolīgums ar Horvātijas Finanšu pakalpojumu pārraudzības aģentūru (CFSSA/HANFA).

Konferences un citi sabiedriskie pasākumi 2012. gadā

Četras konferences un pasākumi (konference par globālās apdrošināšanas pārraudzību, atklāšanas pasākums kvantitatīvās ietekmes pētījumam pensijām, EIOPA gada konference un otrā patērētāju stratēģijas diena).

Avots: Iestādes sniegtā informācija.


IESTĀDES ATBILDES

11.

EIOPA ir informēta un piekrīt Palātas izteiktajām bažām. Tomēr pastāv pamatots apsvērums uzsākt iepirkuma procedūru un veikt to četrās atsevišķās daļās, lai padziļinātu mūsu zināšanas par to, kā plānot mūsu sistēmu, samazinot risku saņemt nepareizus pakalpojumus un nodrošinot pietiekamu konkurenci procesa galvenajā stadijā, t. i., galvenajā iepirkumā.

Iestādes stingro apņēmību ievērot noteikumus, kā arī uzlabot tās procesus apliecina turpmāk norādītie fakti: novērtēšanas komitejas bija izveidotas katrai procedūrai, pat ja tās nebija vajadzīgas. EIOPA mērķis bija atrast dažādām jomām atšķirīgus līgumslēdzējus, lai sagatavotos gaidāmajām atvērtajām procedūrām, ko dokumentāli apliecina fakts, ka katrai procedūrai uz konkursu tika uzaicināts lielāks skaits uzņēmumu nekā nepieciešams. Līgumslēdzēju dublēšanās notika tādēļ, ka saņemto piedāvājumu skaits bija ierobežots. EIOPA vēlējās efektīvu konkurenci un, lai izvairītos no atsevišķu pakalpojumu sniedzēju “īpaši pielāgotajiem” risinājumiem, kas galvenajā iepirkumā faktiski nozīmētu, ka tas pats uzņēmums ir vienīgais piemērotais dalībnieks, EIOPA nolēma to sadalīt četrās daļās.

12.

EIOPA pieņēma zināšanai Palātas konstatējumu. Prioritāte 2012. gadā bija ietaupīt iestādes līdzekļus, nevis ieviest pamata procedūras un dokumentēt pārbaudes procesu. EIOPA pa to laiku ir veikusi koriģējošas darbības. Jaunajiem finanšu dalībniekiem tika veikta apmācība, lai racionalizētu procesus saistībā ar līdzekļiem. EIOPA pieņēma arī vadlīnijas, dokumentējot procesus saistībā ar līdzekļiem. Šo procesu īstenošana pašlaik notiek.

13.

EIOPA pieņēma zināšanai Palātas komentāru. Līdzekļu pārnesums saistībā ar IT ir attiecināms uz stadiju, kad iestāde sāk darbu, pieņemot IT stratēģiju 2011. gada beigās un IT stratēģijas īstenošanas plānu 2012. gada sākumā. Pēc sākuma fāzes beigām izdevumi finanšu gada laikā saistībā ar IT sadalīsies vienmērīgāk, un tas ievērojami samazinās līdzekļu pārnesumu risku.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/142


ZIŅOJUMS

par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2012. finanšu gada pārskatiem ar Institūta atbildēm

2013/C 365/20

IEVADS

1.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (turpmāk tekstā – “Institūts”, arī “EIT”), kurš atrodas Budapeštā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 294/2008 (1). Institūta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. Institūts piešķir dotācijas zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), kuras sasaista kopā augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības nozares, tādējādi veicinot inovācijas un uzņēmējdarbību (2). Zināšanu un inovāciju kopienas koordinē simtiem partneru darbības. EIT sniegtās dotācijas atlīdzina partneru izmaksas un tās izmaksas, kas izriet no ZIK koordinācijas pasākumiem.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Institūta pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Institūta gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Institūta gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Institūta gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Institūta gada pārskatus pēc tam, kad Institūta grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Institūta finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Institūta gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Institūta gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Institūta finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Institūta finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Pamatojums atzinumam ar piezīmēm par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Institūts 2012. gadā veica galīgos maksājumus un priekšfinansējumu noskaidrošanu (darījumi) dotācijām, kuru summa ir 11,3 miljoni EUR (2010. gada pasākumi) un 48,6 miljoni EUR (2011. gada pasākumi).

10.

Visi dotāciju darījumi ir jāizskata Komisijai, pirms EIT tos apstiprina. Institūts pats ir pielicis ievērojamas pūles, lai ieviestu efektīvas ex ante pārbaudes nolūkā sniegt pamatotu pārliecību par dotāciju darījumu likumību un pareizību. Aptuveni 80 % no ZIK pieprasītajiem dotāciju izdevumiem pamato apliecinājumi, kurus sniegušas ZIK un to partneru nolīgtas neatkarīgas revidentu komercsabiedrības. EIT pats veica ex ante pārbaudes, kas izpaudās kā visaptverošas dokumentārās pārbaudes. EIT sākotnēji pārbaudīja no ZIK un to partneriem iegūtos apliecinošos dokumentus tikai tādā gadījumā, ja tika konstatēti īpaši riski.

11.

Palāta tomēr konstatēja, ka daudzos gadījumos revīzijas apliecinājumu kvalitāte nav pietiekama (8). Lai iegūtu pārliecības otro līmeni par dotāciju darījumu likumību un pareizību, Institūts 2012. gada beigās ieviesa papildu ex post pārbaudes dotācijām, kas saistītas ar 2011. gada pasākumiem. Šīs pārbaudes veica neatkarīgas revidentu komercsabiedrības, ar kurām EIT bija noslēdzis līgumus, un tās ir novērtētas kā ticamas. Ex post pārbaužu rezultāti apstiprināja, ka ex ante pārbaudes nav pilnībā efektīvas. Institūts tomēr ir atguvis konstatētos nepareizos maksājumus, un atlikušo kļūdu īpatsvars 2011. gada dotāciju darījumos nav būtisks.

12.

Vēl nav veiktas ex post pārbaudes dotāciju darījumiem, kas saistīti ar 2010. gada pasākumiem (11,3 miljoni EUR). Turklāt, tā kā no ex ante pārbaudēm var iegūt tikai ierobežotu pārliecību, attiecībā uz šiem darījumiem nav pamatotas pārliecības par to likumību un pareizību. Palāta nevarēja gūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par revidēto dotāciju darījumu likumību un pareizību attiecībā uz 2010. gada pasākumiem.

Atzinums ar piezīmēm par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

13.

Palāta uzskata, ka, izņemot to jautājumu iespējamo ietekmi, kas aprakstīti pamatojumā atzinumam ar piezīmēm (9.–12. punkts), 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

14.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas atzinumam par pārskatu ticamību vai tās atzinumam ar piezīmēm par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

15.

Papildus 9.–13. punktā izklāstītajam jautājumam Palāta konstatēja, ka nebija pietiekami konkrēti izstrādāts budžets 2010. un 2011. gadā parakstītajiem dotāciju nolīgumiem, ar kuriem saskaņā 2012. gadā veica maksājumus. Nebija saiknes starp apstiprinātajiem līdzekļiem un īstenojamajiem pasākumiem. Dotāciju nolīgumos nebija noteikti individuāli robežlielumi konkrētām izmaksu kategorijām (piem., personāla izmaksām, apakšlīgumiem, juridiskajiem pakalpojumiem u. c.) un nebija iekļauti noteikumi, kas preču un pakalpojumu iepirkumā jāievēro ZIK un to partneriem.

16.

Ex ante pārbaužu ietvaros Institūts veica arī tehniskas pārbaudes visiem finansētajiem projektiem. Tomēr nebija skaitļos izteiktu mērķu, un tas traucēja efektīvi novērtēt projektu pasākumus un rezultātus. Uzņēmējdarbības plānos nebija detalizēti definēti ieviešamie pasākumi; tajos nebija arī noteikti skaidri starpposma mērķi, nodevumi katram pasākumam vai kvalitātes kritēriji.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

17.

No apropriācijām 22 miljonu EUR apmērā, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras pārnesa no 2011. gada, 2012. gadā anulēja aptuveni 10 miljonus EUR (45 %). Augstais anulēto apropriāciju līmenis bija saistīts ar to, ka saņēmēji prasīja atlīdzināt zemākas izmaksas saskaņā ar 2011. gada dotāciju nolīgumiem, nekā bija aplēsts (9,2 miljoni EUR jeb 92 % no anulētajiem pārnesumiem).

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

18.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.

(2)  Institūta kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  T. i., revīzijas apliecinājumos ne vienmēr bija norādīta revidētā izmaksu deklarācija. Ne visas izmaksu kategorijas bija padziļināti jārevidē (piemēram, faktiskās netiešās izmaksas, ko var deklarēt bez robežvērtības, netika pārbaudītas, tās salīdzinot ar pamatojošo dokumentu oriģināliem). Nebija visaptveroši pārbaudīts risks saistībā ar izmaksās deklarēto iekārtu dubultu finansējumu. Lielākajā daļā revīzijas apliecinājumu nebija minēts revidēto izmaksu tvērums, un nebija kopīgas metodes, lai noteiktu vispārējo kļūdu līmeni izmaksu deklarācijās.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Revidētajā finansiālās patstāvības periodā (sk. 2. punktu) Institūta budžeta izpildes līmenis bija zems. Maksājumu attiecība pret apropriācijām, kas iekļautas saistībās, bija 56 % I sadaļā (“Personāla izdevumi”), 30 % II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) un 11 % III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”).

Ieviests

2011

Dotāciju nolīgumus, uz kuru pamata tika veikti maksājumi 2011. gadā, Eiropas Komisija (Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts) un Institūts pastāvīgi parakstīja pēc tam, kad lielākā daļa pasākumu jau bija īstenoti. No 2011. gada septembra līdz decembrim Institūts veica galīgos maksājumus (1) 4,2 miljonu EUR apmērā saskaņā ar trim dotāciju nolīgumiem, kurus parakstīja labu laiku pēc darbību sākšanas (2). Šāda rīcība neatbilst labai finanšu pārvaldībai.

Ieviešana ir sākta


(1)  Avansa maksājumus veica Eiropas Komisija.

(2)  Vienā gadījumā līgumu parakstīja 14 dienas pirms 13 mēnešu ilgā īstenošanas perioda beigām.


II PIELIKUMS

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (Budapešta)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pants)

Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai.

Lai to panāktu, saskaņā ar atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmu to rīcības mērķis ir:

paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem,

veicināt tādas vides veidošanu, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai visā Savienībā,

veicināt tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga uzņēmumu sadarbībai,

veicināt inovāciju, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu.

Institūta kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008)

Mērķi

Institūta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. EIT to sasniedz, veicinot un savstarpēji saskaņojot visaugstākā standarta augstāko izglītību, pētniecību un inovācijas.

Uzdevumi

Lai sasniegtu savu mērķi, Institūts:

a)

nosaka savas prioritārās jomas;

b)

vairo izpratni potenciālo partnerorganizāciju vidū un sekmē to dalību Institūta darbībās;

c)

izvēlas un nosaka ZIK prioritārās jomas un ar līgumu nosaka ZIK tiesības un pienākumus; sniedz tām piemērotu atbalstu; piemēro attiecīgus kvalitātes kontroles pasākumus; nepārtraukti pārrauga un regulāri izvērtē to darbību; un nodrošina piemērotu koordinācijas līmeni to starpā;

d)

piesaista finanšu līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem un izmanto savus resursus saskaņā ar šo regulu. Institūts īpaši tiecas ievērojamu un arvien lielāku sava budžeta daļu iegūt no privātiem avotiem un no ienākumiem, ko rada paša Institūta darbības;

e)

sekmē tādu grādu un diplomu atzīšanu dalībvalstīs, kurus piešķīrušas augstākās izglītības iestādes, kas ir partnerorganizācijas, un kurus var apzīmēt par Institūta grādiem un diplomiem;

f)

veicina paraugprakses izplatīšanu par to, kā integrēt zinību triādi, lai izveidotu vispārēju inovāciju un zināšanu nodošanas kultūru;

g)

cenšas kļūt par pasaules mēroga struktūru attiecībā uz izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

h)

nodrošina papildināmību un sinerģiju starp Institūta darbību un citām Kopienas programmām.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Valdē ir 18 ieceltie locekļi, starp kuriem līdzsvaroti ir pārstāvēti locekļi ar pieredzi un izciliem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā un pētniecībā, un četri reprezentatīvie locekļi, kuru kandidatūras ir ierosinājušas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK). Eiropas Komisija ir novērotāja.

Uzdevumi

Valde atbild par Institūta darba vadīšanu, ZIK atlasi, noteikšanu un izvērtēšanu un dotāciju piešķiršanu tām, kā arī visiem citiem stratēģiskiem lēmumiem.

Izpildu komiteja

Sastāvs

Izpildu komitejā ietilpst pieci valdes locekļi, tostarp valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks. Izpildu komiteju vada valdes priekšsēdētājs.

Uzdevumi

Izpildu komiteja pārrauga Institūta darbību un pieņem nepieciešamos lēmumus Valdes sanāksmju starplaikā.

Direktors

Direktoru ieceļ valde; viņš valdei atbild par Institūta administratīvo un finansiālo pārvaldību un juridiski pārstāv Institūtu.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Institūtam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

95,30 miljoni EUR saistību apropriācijām un 77,09 miljoni EUR maksājumu apropriācijām

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Apstiprinātās amata vietas: 52 (52)

Aizpildītās amata vietas: 47 (40)

Citas amata vietas: 0 (0)

Kopējais darbinieku skaits: 47 (40); norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 26 (19),

administrācijā un palīgdarbos: 21 (21).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Rīkotas trīs Institūta un ZIK foruma sanāksmes (šo platformu izveidoja, lai uzturētu pastāvīgu dialogu starp Institūta direktoru un ZIK iesaistīto struktūru vadītājiem).

Valdes 2012. gada 13. decembra lēmums par 120 miljonu EUR budžeta piešķiršanu 2013. gadā ZIK pievienotās vērtības pasākumu finansēšanai trim ZIK pēc tam, kad pirmo reizi ir īstenots uz konkurenci balstīts finansējums, kas atbilst trešdaļai vispārējā budžeta.

Trīs ZIK 2012. gadā pārvaldīja kopējo budžetu EUR 89 814 878 apmērā EIT finansētajiem ZIK pievienotās vērtības pasākumiem un EUR 300 009 659 budžetu, kas nebija finansēts no EIT, KAVA pasākumiem un papildpasākumiem.

ZIK pirmo reizi sniedza konsolidētus datus par galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem inovācijas pievienotās vērtības pasākumos un attiecībā uz 2010. un 2011. gadu, kā arī aplēses par 2012. gadu.

Trijos ZIK iesaistīto ZIK partneru kopējais skaits 2012. gadā bija 293 iestādes no EIT IKT laboratorijām (87), Klimata ZIK (100) un ZIK InnoEnergy (106).

Institūta valdes priekšsēdētāja, Institūta direktora, ZIK darbību nodaļas vadītāja un ZIK vadītāju kopējs ieguldījums Kipras prezidentūras laikā notikušajā EIT ieinteresēto personu konferencē, kuru rīkoja Eiropas Komisija Larnakā 2012. gada 8.–9 novembrī.

Daudz panākumu apliecinājumu pēc ZIK pasākumu īstenošanas.

Avots: Institūta sniegtā informācija.


INSTITŪTA ATBILDES

10.

EIT atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apliecinājumu, ka institūts ir pielicis ievērojamas pūles, īstenojot efektīvas ex ante pārbaudes, lai pamatoti pārliecinātos par dotāciju darījumu likumību un pareizību.

11.

EIT atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apstiprinājumu attiecībā uz EIT ex post pārbaužu ticamību par dotācijām 2011. gada darbībām. Attiecībā uz apliecinājumiem revidentiem bija jāpārbauda, vai faktiskās netiešās izmaksas, kas paziņotas saskaņā ar finanšu pārskatu apliecinājumu darba uzdevumu, ir attiecināmas. Turklāt vairākumam izdevumu piemēroja apliecinošo revidentu pārbaudes, izvēloties atsevišķu paraugu. Galu galā darba uzdevumi 2012. gada Dotāciju nolīgumiem tika atjaunināti un uzlaboti.

12.

Attiecībā uz darījumu ex ante pārbaužu ticamību saistībā ar dotācijām 2010. gada darbībai EIT paredzēja, ka vajadzēs pastiprināt ex ante pārbaudes, lai mazinātu risku saistībā ar ZIK (zināšanu un inovāciju kopienas) pirmā gada darbību. Lai gūtu pamatotu ticamību, EIT papildus revīzijas apliecinājumiem no ZIK pārbaudīja apliecinošos dokumentus saistībā ar izdevumu nozīmīgu procentuālo daļu, pamatojoties uz nejaušinātiem paraugiem. Rezultātā neattiecināmās izmaksas tika koriģētas pirms galīgajiem maksājumiem. Tika uzskatīts, ka kopējais ticamības līmenis no apliecinājumiem un EIT pastiprinātajām pārbaudēm ir pietiekams, lai novērstu būtiskas kļūdas galīgajos maksājumos sakarā ar 2010. gada dotāciju nolīgumiem. Visbeidzot, EIT uzsāka 2010. gada dotāciju nolīgumu ex post pārbaudes, un galīgie rezultāti ir sagaidāmi 2013. gada oktobrī. Visi pārkāpumi tiks koriģēti, un nepamatotie maksājumi 2013. gadā tiks atlīdzināti.

15.

Saikne starp dotācijām un veicamajām darbībām tika izveidota stratēģiskā līmenī, orientējoties uz rezultātiem un ietekmi, kā arī darbību līmenī, vadoties pēc ZIK darbību portfeļa. Šī metode pilnībā atbilst EIT regulai, un tā ļāva izmēģināt jaunas vienkāršotas metodes ZIK elastīguma un efektivitātes veicināšanai. Nav noteikti individuāli sliekšņi īpašām izmaksu kategorijām (piemēram, personāla izmaksām, apakšlīgumiem, juridiskajiem pakalpojumiem u. tml.), jo Finanšu regulā tādi netiek prasīti, turklāt tie nepalīdz sasniegt EIT/ZIK mērķus un apmierināt operatīvās vajadzības. Attiecībā uz apakšlīgumiem dotāciju nolīgumos ir noteikts, ka līgumi jāpiešķir, pamatojoties uz labāko cenas un vērtības attiecību, kā arī izvairoties no interešu konfliktiem. Tas atbilst attiecīgiem Finanšu regulas noteikumiem.

16.

Kas attiecas uz izmērāmiem mērķiem ZIK uzņēmējdarbības plānā, EIT 2012. gada martā izdeva vadlīnijas uzņēmējdarbības plānu sagatavošanai un pieprasīja datus par galveno veiktspējas rādītāju sasniegšanas līmeni 2010. gadā un 2011. gadā. Šīs vadlīnijas tika nesen 2013. gadā pārskatītas attiecībā uz 2014. gada uzņēmējdarbības plāniem, lai vēl vairāk uzlabotu plānošanas kvalitāti un ziņošanu no ZIK puses, kā arī EIT veikto ZIK veiktspējas novērtēšanu.

17.

EIT pieņem zināšanai Palātas piezīmi. Līdz 2012. gada beigām ir beidzies ZIK sākuma posms, kas arī atspoguļojas dotāciju izmantošanā (sk. arī paskaidrojumus pie 15. punkta). Lai gan laikā no 2012. gada līdz 2013. gadam ir bijis augsts pārnesumu līmenis, ir sagaidāms būtisks progress, jo pārnesumu atcelšana ievērojami samazinās no 45 % (2011. gada pārnesumi) līdz aplēstajiem 13 % (2012. gada pārnesumi). EIT cieši sekos šai lietai.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/150


ZIŅOJUMS

par Eiropas Zāļu aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/21

IEVADS

1.

Eiropas Zāļu aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EMA”), kura atrodas Londonā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2309/93, ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (1). Aģentūra strādā tīklā un koordinē valstu iestāžu piešķirtos zinātniskos resursus, lai novērtētu un uzraudzītu cilvēku ārstēšanai vai veterinārijai paredzētās zāles (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

ATZINUMS PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

11.

Aģentūra piemēro atšķirīgus atzīšanas kritērijus ieņēmumiem no maksām un saistītajiem izdevumiem. Ieņēmumi no pieteikumu maksām tiek atzīti, pamatojoties uz lineāro metodi noteiktā laikposmā. Tomēr izdevumi par šādu pieteikumu novērtēšanu, ko veic valstu kompetentās iestādes, tiek atzīti, kad ir sasniegts konkrēto pakalpojumu noteikts apjoms.

12.

Aģentūra vēl nav apstiprinājusi savu grāmatvedības sistēmu nemateriālo pamatlīdzekļu jomā. Ņemot vērā lielos ieguldījumus IKT attīstībā (8), tā ir svarīgākā daļa visā grāmatvedības sistēmā.

13.

Padome 2011. un 2012. gadā noraidīja algu palielinājumu ES darbiniekiem. Komisija šo lēmumu apstrīdēja Tiesā, kas vēl nav lēmusi par šo jautājumu. Tā kā Aģentūra atrodas Londonā, attiecīgais algu palielinājums būs jāizmaksā GBP, taču Aģentūras pārskati ir sagatavoti EUR. Ņemot vērā valūtas kursa svārstības attiecīgajā laikposmā, iespējamā atmaksa darbiniekiem Aģentūrai izraisītu valūtas maiņas kursa zaudējumus, kas aplēsti 2,9 miljonu EUR apmērā. Aģentūra šo summu ir iekļāvusi budžeta izlietojuma pārskata aprēķinā, kā rezultātā par šādu summu ir par zemu novērtēti līdzekļi, kas jāatmaksā atpakaļ Komisijai (9).

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

14.

2012. gadā Aģentūra noslēdza trīs kaskādes veida pamatlīgumus par pakalpojumu sniegšanu (10). Iepirkuma procedūrā bija daži pārkāpumi, kas ietekmē tās pārredzamību.

15.

Turklāt papildus Civildienesta noteikumos paredzētajiem izglītības pabalstiem (11) Aģentūra veic izglītības iemaksas tieši skolām par tiem darbiniekiem, kuru bērni apmeklē pamatskolu vai vidusskolu, ar skolām līgumi nav noslēgti. Izglītības iemaksas 2012. gadā kopā bija aptuveni EUR 389 000. Šādi izdevumi nav paredzēti Civildienesta noteikumos un ir nepareizi.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

16.

Aģentūras budžeta izpildes līmenis 2012. gadam I un III sadaļā bija apmierinošs. Lai gan pārnesto saistību apropriāciju līmenis II sadaļā bija augsts (27 %), tas galvenokārt ir saistīts ar Aģentūras plānoto pārcelšanos uz jaunām telpām 2014. gadā (EUR 4 205 000) un ar IKT sistēmu izstrādi (EUR 1 596 000). Kaut arī pēdējie minētie ir daudzgadu izdevumi, ar kuriem daļēji var attaisnot pārnesumus, Aģentūras IKT nodaļa 2012. gadā tika ievērojami reorganizēta, un vairāki 2012. gadā plānotie projekti aizkavējās.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

17.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 214, 24.8.1993., 1. lpp. un OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. Saskaņā ar otro minēto regulu Aģentūras sākotnējais nosaukums “Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra” ir mainīts uz "Eiropas Zāļu aģentūra.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  2012. gadā ieguldījumi IKT attīstībā bija EUR 11 625 000.

(9)  Šādi rīkojoties, Aģentūra ievēroja Komisijas 2012. gada decembra norādes, taču tās vēlāk precizēja 2013. gada jūnijā.

(10)  Līdz 2012. gada 31. decembrim šo pamatlīgumu ietvaros tika uzņemtas budžeta saistības par EUR 13 475 000 un tika veikti maksājumi par EUR 4 690 000.

(11)  VII pielikuma 3. pantā ir paredzēts divkāršs pamata pabalsts EUR 252,81 (tātad – EUR 505,62).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Pārnesuma līmenis ir pārāk augsts un ir pretrunā gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Aģentūra 2011. gadā palielināja piešķirto finansējumu 2009. gadā noslēgtam pamatlīgumam par IT pakalpojumiem, kurā konstatēti pārkāpumi un kura dēļ Palāta formulēja atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecībā uz Aģentūras 2009. gada pārskatiem. Sākotnējā līguma maksimālā summa bija 30 miljoni EUR. Tās palielināšana 2011. gadā par 8 miljoniem EUR bija nepareiza, un tika parakstīti atsevišķi līgumi par 8,1 miljonu EUR, tādējādi 2011. gadā tika veikti nepareizi maksājumi un uzkrātas maksas 3,6 miljonu EUR apmērā. Šis IT projekts turpinās, un 2011. gadā Aģentūra sāka gatavot jaunu pamatlīgumu.

Neattiecas (līguma darbība ir beigusies)

2011

Aģentūrai ir jāuzlabo iepirkuma procedūru pārredzamība.

Ieviešana nav sākta

2011

Palāta konstatēja, ka ir jāuzlabo personāla atlases procedūru pārredzamība. Atlases komisijas locekļi ne vienmēr aizpilda interešu konflikta deklarācijas vai tās aizpilda novēloti, un nav pierādījumu, ka tiktu veikti kādi pasākumi, lai risinātu jautājumus, kas rodas saistībā ar šīm deklarācijām. Atlases komisijas darbības ne vienmēr ir pienācīgi dokumentētas, un nav apliecinājumu ne tam, kā tika izstrādāta metode kandidātu īsā saraksta izveidošanai, ne arī tam, ka rakstisko pārbaudījumu vai interviju jautājumi tika izstrādāti pirms pārbaudījumiem.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Zāļu aģentūra (Londona)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pants)

Informācijas vākšana

Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.

Aģentūras kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004)

Mērķi

Koordinēt esošos zinātniskos resursus, ko Aģentūras rīcībā nodevušas dalībvalstu iestādes, lai veiktu cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu novērtēšanu un uzraudzību.

Sniegt dalībvalstīm un Savienības iestādēm zinātniskus atzinumus par cilvēkiem paredzētām un veterinārajām zālēm.

Uzdevumi

Koordinēt zinātnisku novērtēšanu attiecībā uz zālēm, kam piemēro Savienības tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtību.

Koordinēt Savienībā atļauto zāļu uzraudzību (farmakoloģiskā uzraudzība).

Sniegt atzinumu par maksimālo daudzumu attiecībā uz veterināro zāļu paliekām, kas ir pieļaujamas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

Koordinēt uzraudzību attiecībā uz to, kā tiek ievērota laba ražošanas prakse, laba laboratorijas prakse un laba klīniskā prakse.

Reģistrēt izsniegto zāļu tirdzniecības atļauju statusu.

Pārvaldība

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts un pieci pieaicinātie locekļi, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz cilvēkiem paredzēto zāļu novērtēšanu.

Veterināro zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz veterināro zāļu novērtēšanu.

Reti sastopamu slimību ārstēšanas zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu novērtēšanu.

Augu izcelsmes zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts un pieci pieaicinātie locekļi, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz augu izcelsmes zāļu novērtēšanu.

Pediatrijas komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts un seši locekļi un viņu aizstājēji, kas pārstāv veselības aprūpes profesionāļus un pacientu asociācijas, ir atbildīga par pediatrijas pētījumu plānu zinātnisko izvērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī par to atbrīvojumu un atlikšanas sistēmu.

Uzlabotas terapeitiskās iedarbības zāļu komitejā ir pieci locekļi no Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas un viņu aizstājēji, viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, divi locekļi un viņu aizstājēji, kuri pārstāv klīnicistus, kā arī divi locekļi un viņu aizstājēji, kuri pārstāv pacientu asociācijas. Tā atbild par visiem jautājumiem saistībā ar uzlabotas terapeitiskās iedarbības zāļu novērtēšanu un šo zāļu sertificēšanu un klasifikāciju.

Farmakoloģiskās uzraudzības riska novērtēšanas komitejā (PRAC) ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, seši neatkarīgi zinātnes eksperti, kurus iecēlusi Eiropas Komisija, viens loceklis un viņa aizstājējs, kas pārstāv veselības aprūpes speciālists un ko pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu iecēlusi Eiropas Komisija, un viens loceklis un viņa aizstājējs, kas pārstāv pacientu organizācijas un ko pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu iecēlusi Eiropas Komisija.

Valdē ietilpst viens pārstāvis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un divi Eiropas Parlamenta iecelti pārstāvji, divi pārstāvji no pacientu organizācijām, viens pārstāvis no ārstu organizācijām un viens pārstāvis no veterināru organizācijām. Valde pieņem darba programmu un gada pārskatu.

Izpilddirektoru ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

EMA Iekšējās revīzijas struktūrvienība

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

222,489 (1) (208,863) miljoni EUR (2); Savienības ieguldījums: 9,6 % (3) (13,4 % (4))

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 590 (567), aizpildītās amata vietas: 575 (552)

160 (177) pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti, nodarbinātības aģentūras darbinieki)

Kopējais darbinieku skaits: 735 (728), norīkoti šādu pienākumu izpildei: pamatdarbībām: 594 (584), administrācijā: 141 (144)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Cilvēkiem paredzētās zāles

Tirdzniecības atļauju pieteikumi: 96 (100)

Apstiprinoši atzinumi: 57 (87)

Vidējais vērtēšanas laiks: 188 (178) dienas

Atzinumi pēc zāļu atļaujas izsniegšanas: 5 137(4 982)

Farmakoloģiskā uzraudzība (ziņojumi par zāļu nevēlamu ietekmi (no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un no valstīm ārpus EEZ) centralizētai atļauju piešķiršanai): 522 073(362 231) ziņojumi

Regulāri ziņojumi par jaunākajiem drošības datiem: 463 (583)

Sagatavoti zinātniskie atzinumi: 420 (430)

Savstarpējās atzīšanas un decentralizācijas procedūras: sāktas 6 991(6 401); pabeigtas 6 709(6 715)

Pieteikumi izpētes plāniem pediatrijā: 178 (187), kas attiecas uz 218 (220) indikācijām

Veterinārās zāles

Tirdzniecības atļauju pieteikumi: 13 (11)

Zāļu variantu pieteikumi: 261 (287)

Pārbaudes

Pārbaudes: 450 (450)

Augu izcelsmes zāles

Augu monogrāfijas: 15 (20)

Augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju saraksts: 0 (0)

Zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai

Pieteikumi: 197 (166)

Apstiprinoši atzinumi: 139 (111)

MVU

Pieprasījumi piešķirt MVU statusu: 684 (433)

Pieprasījumi samazināt maksu vai atlikt tās samaksu: 316 (350)

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  Tas ir galīgais budžets, nevis budžeta izlietojuma pārskata faktiskā kopsumma.

(2)  Tas ir galīgais budžets, nevis budžeta izlietojuma pārskata faktiskā kopsumma.

(3)  Šis procents ir budžetā paredzētais ES ieguldījums (neskaitot īpašo ieguldījumu, ar kuru sedz samazinātās maksas par retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm, un neskaitot budžeta lēmējiestāžu izmantoto n-2 finanšu gada pārpalikumu) attiecībā pret galīgo budžetu.

(4)  Šis procents ir budžetā paredzētais ES ieguldījums (neskaitot īpašo ieguldījumu, ar kuru sedz samazinātās maksas par retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm, un neskaitot budžeta lēmējiestāžu izmantoto n-2 finanšu gada pārpalikumu) attiecībā pret galīgo budžetu.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

SAP grāmatvedības sistēmas ieviešana 2011. gadā ir ļāvusi Aģentūrai precīzāk un tiešā veidā iegūt ieņēmumus no visiem maksas pakalpojumiem noteiktajā laika posmā. Par nozīmīgu darbību attiecībā uz pieteikumu izvērtēšanu valstu iestādēs Aģentūra uzskata ziņotāja sagatavotā ziņojuma iesniegšanu un tā izskatīšanu attiecigajā zinātniskajā komitejā. Sasniegts šis starpmērķis tiklīdz tika sākot ar 2006. gadu, grāmatvedības politika paredzēja saistīto izdevumu identificēšanu. Ievērojot Revīzijas palātas apsvērumu, Aģentūra pārskatīs savu grāmatvedības politiku attiecībā uz maksas pakalpojumu iegūšanu saistītajiem izdevumiem, lai nodrošinātu attiecīgā principa turpmāku ievērošanu. Aģentūra atsaucas uz Revīzijas palātas secinājumu, kā ietekme uz 2012. gada finanšu pārskatu ir nenozīmīga.

12.

IKT sistēmas, kas nodrošina grāmatvedības informāciju attiecībā uz izdevumu regulēšanu un kontroli saistībā ar nemateriālajiem aktīviem, no tehniskā viedokļa ir pārbaudītas. Aģentūra jau ir veikusi nepieciešamās korekcijas 2012. gada provizoriskajā finanšu pārskatā, un grāmatvedības sistēmu pozitīvā pārbaude ir pabeigta.

13.

Summa tika iekļauta Aģentūras finanšu pārskatā saskaņā ar ES Komisijas grāmatveža norādījumu, ka visi nerealizētie zaudējumi valūtas maiņas rezultātā būtu jāiekļauj budžeta kontos, kā arī finanšu pārskatā. Aģentūrai šie līdzekļi būs nepieciešami, lai segtu algu izmaksas GBP valūtā EMA darbiniekiem pēc 2011. un 2012. gada atgādinājumu apstiprināšanas. Aģentūrai ir informācija, ka Budžeta ģenerāldirektorāts (DG BUDG) uzskata “atgādinājumus” par neparedzētiem izdevumiem, bet tiesnešus šis pamatojums nepārliecina, jo valūtas kursu un svārstību korekcijas, kas ir jebkura “atgādinājuma” daļa, ir ne tikai prognozējamas, bet arī paredzētas tiesību aktos un jau sen nokavētas. Attiecībā uz budžeta kontiem Aģentūra piemēro to pašu metodoloģiju, kas izmantota nodrošinājuma aprēķināšanai finanšu pārskatos. Aģentūrai lielākās bažas rada tas, ka, neiekļaujot šos datus 2012. gada budžeta kontos, tai vajadzēs atdot šos līdzekļus Komisijai, kad šie līdzekļi būs nepieciešami, lai izmaksātu algas, tiklīdz svārstības un piemērojamie valūtas maiņas kursi būs koriģēti līdz reālam līmenim.

14.

Lai gan Aģentūra nepiekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka tās konkursa procedūrā ir pārkāpts pārredzamības princips, tā ir apspriedusi Revīzijas palātas secinājumus, jo īpaši Konsultatīvajā komitejā par līgumiem un iepirkumiem, un Aģentūra veiks uzlabojumus par šīm Revīzijas palātas minētajām problēmām, lai nodrošinātu vēl skaidrāku pārredzamību nākotnē.

15.

Nav bijis iespējams izveidot Eiropas skolu Aģentūras darbiniekiem. Ņemot vērā Civildienesta noteikumu būtību, Eiropas skolas neesamību, izvēli izmantot izglītības iestādes, kas nodrošina izglītību vairākās valodās, un sarežģīto vietējo ģeogrāfisko situāciju, Aģentūra ir paredzējusi veikt ieguldījumus izglītībā atbilstoši skolēnu finansiālajam atbalstam Eiropas skolās. Šis maksājums skolai tiek veikts tikai kā mācību maksa, nevis kā darbinieka atalgojums, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem Eiropas Savienībā.

Ja šādi tiešie maksājumi skolām, kurās mācības notiek dzimtajā valodā, tagad tiek uzskatīti par nelikumīgiem, rodas bažas par ES darbinieku Eiropas skolu subsīdijām kopumā.

16.

Relatīvi augstajam II sadaļas apropriācijas līmenim attiecībā uz pārnesumu no 2012. uz 2013. gadu (27 %) bija konkrēti iemesli. Jāpiebilst, ka Aģentūra jau ir ievērojami samazinājusi šo pārnesuma līmeni, kas 2011. gadā attiecīgi bija 33 %, bet 2010. gadā – 36 %. Aģentūra cenšas ievērot prasības attiecībā uz tās darbību, lai papildus samazinātu šo pārnesumu līdz Finanšu regulā noteiktajai pieļaujamajai robežai.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/158


ZIŅOJUMS

par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2012. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildēm

2013/C 365/22

IEVADS

1.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (turpmāk tekstā – “Centrs”, arī “EMCDDA”), kurš atrodas Lisabonā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 302/93 (1). Centra galvenais uzdevums ir vākt, analizēt un izplatīt ziņas par narkotikām un narkomāniju, lai sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un Eiropas līmenī salīdzināmu informāciju. Šī informācija paredzēta, lai analizētu pieprasījumu pēc narkotikām un veidus tā samazināšanai, kā arī lai analizētu un samazinātu ar narkotiku tirdzniecību kopumā saistītās parādības (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Centra pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Centra gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Centra gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Centra gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Centra gada pārskatus pēc tam, kad Centra grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Centra finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Centra gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Centra gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Centra finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Centra finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Centrs 2012. gadā piešķīra dotācijas dalībvalstu narkomānijas uzraudzības centriem (saņēmēji), lai atbalstītu sadarbību Eiropas Informācijas tīkla par narkotikām un narkomāniju (Reitox) ietvaros (8). 2012. gadā dotāciju izdevumi bija 2,6 miljoni EUR jeb 16 % no kopējiem pamatdarbības izdevumiem. Ex ante pārbaudes, ko Centrs veic pirms saņēmēju deklarēto izmaksu atmaksāšanas, ietver izmaksu deklarāciju un saņēmēju nolīgto ārējo revidentu sagatavoto revīzijas apliecinājumu dokumentāro analīzi. Centrs parasti neiegūst no saņēmējiem dokumentus, kas pamato deklarācijās norādīto izmaksu attiecināmību un precizitāti. Izmaksu ex post pārbaudes uz vietas saņēmēju līmenī notiek reti (9). Tāpēc esošie kontroles mehānismi sniedz tikai ierobežotu pārliecību par to, kā Centrs pārvalda saņēmēju izmaksu deklarācijās norādīto izmaksu attiecināmību un precizitāti. Palātas revidētajiem darījumiem Centrs ieguva apliecinošos dokumentus Palātas vārdā, un tie sniedza pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību. Pārliecību ievērojami paaugstinātu nejauši atlasītu apliecinošo dokumentu pārbaude un lielāka saņēmēju skaita pārbaudes uz vietas.

12.

Darījumiem (izņemot dotācijas – sk. 11. punktu), kas veikti pēc 2008. gada, netika veikta neviena ex post pārbaude.

13.

Centrs vēl arvien nebija pieņēmis uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu.

CITI KOMENTĀRI

14.

Pašlaik Centrs katru gadu maksā aptuveni EUR 200 000 par neizmantotajām biroja telpām iepriekšējā ēkā un jaunajā mītnē. Centram sadarbībā ar Komisiju un valsts iestādēm jāturpina meklēt adekvāts risinājums saistībā ar neizmantotajām biroja telpām.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp. Šo regulu un tās grozījumus atcēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1920/2006 (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).

(2)  Centra kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Informācijas tīkla par narkotikām un narkomāniju (Reitox) ietvaros Centrs ievāc dalībvalstu narkomānijas uzraudzības centru iesniegtos datus par narkotikām.

(9)  2011. gadā divās dalībvalstīs tika veiktas divas ex post pārbaudes, bet 2012. gadā – neviena.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Palāta konstatēja 51 gadījumu par kopējo summu EUR 90 053, kad uz 2012. gadu pārnestās apropriācijas neatbilda uzņemtām juridiskajām saistībām, un tās būtu bijis jāanulē un jāatmaksā atpakaļ Komisijai. Taču Centrs šo procesu iesāka pārāk vēlu. Tā kā IT sistēmai ir zināmi ierobežojumi, tad šie līdzekļi uz gadu ir bloķēti, un tos varēs anulēt un atmaksāt tikai 2012. gada beigās.

Ieviests

2011

Pašlaik Centrs katru gadu maksā aptuveni EUR 275 000 par neizmantotajām biroja telpām iepriekšējā ēkā un jaunajā mītnē. Centram sadarbībā ar Eiropas Komisiju un valsts iestādēm jāturpina meklēt adekvāts risinājums saistībā ar neizmantotajām biroja telpām.

Ieviešana nav sākta

2011

Centrs vēl nav pieņēmis un īstenojis finanšu līdzekļu pārvaldības politiku, lai samazinātu un izlīdzinātu finanšu risku, vienlaikus cenšoties panākt atbilstošu peļņu.

Ieviests

2011

Centrs vēl nav pieņēmis visaptverošu politiku par izņēmumiem un atkāpēm no izstrādātajiem procesiem un procedūrām (1).

Ieviests

2011

Jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūras. Pirms atlases komisija izskatīja pieteikumus, mutisko un rakstisko pārbaudījumu jautājumi nebija izstrādāti.

Ieviests

2011

Centra iepirkuma dokumenti ne vienmēr bija pilnīgi un pienācīgi organizēti (2).

Ieviešana ir sākta


(1)  Iekšējās kontroles standarts nr. 8.

(2)  Trūka vairāku svarīgu dokumentu, piemēram, nebija līgumu vērtības aplēšu un vēstuļu noraidītajiem konkursa dalībniekiem.


II PIELIKUMS

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (Lisabona)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. un 114. pants.)

Savienība papildina dalībvalstu rīcību, kas mazina narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, arī informējot un veicot profilakses pasākumus.

Centra kompetence

(Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006)

Mērķi

Nodrošināt Savienību un tās dalībvalstis ar faktos balstītu, objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Savienības līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.

1)

Centram jāpievēršas šādām prioritārām jomām: narkotiku problēmas stāvokļa uzraudzībai un jaunu tendenču uzraudzībai, jo īpaši saistībā ar vairāku narkotiku lietošanu vienlaikus;

2)

risinājumu uzraudzībai un informācijas sniegšanai par paraugpraksi;

3)

jaunu psihoaktīvo vielu riska novērtēšanai un ātrās informēšanas sistēmas uzturēšanai;

4)

līdzekļu un instrumentu izstrādāšanai, lai palīdzētu dalībvalstīm uzraudzīt un izvērtēt savu politiku un lai palīdzētu Komisijai uzraudzīt un izvērtēt Savienības politiku.

Uzdevumi

Apkopot un analizēt datus.

Uzlabot datu salīdzināšanas metodes.

Izplatīt datus.

Sadarboties ar Eiropas un starptautiskajām struktūrām un organizācijām un ar trešām valstīm; konstatēt jaunu notikumu attīstību un tendenču maiņu.

Pārvaldība

Administratīvā valde

Administratīvajā valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un divi neatkarīgi eksperti, kas ir īpaši zinoši narkotiku jomā un ko ieceļ Eiropas Parlaments.

Tā pieņem darba programmu, vispārējo gada pārskatu par Centra darbību un budžetu. Sniedz atzinumu par galīgajiem pārskatiem.

Izpildkomiteja

Sastāvs

Administratīvās valdes priekšsēdētājs

Administratīvās valdes priekšsēdētāja vietnieks

Divi citi ievēlēti locekļi no Administratīvās valdes, kuri pārstāv dalībvalstis.

Divi Komisijas pārstāvji

Direktors

Ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Zinātniskā komiteja

Sniedz atzinumus. Tās sastāvā ir ne vairāk kā piecpadsmit plaši pazīstami zinātnieki, ko Administratīvā valde ieceļ, ņemot vērā viņu zinātnisko izcilību un iepriekš publicējot uzaicinājumu paust interesi. Administratīvā valde var paplašināt Zinātnisko komiteju ar ekspertu grupu jaunu psihoaktīvo vielu riska novērtēšanai.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Centram pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

16,32 (16,27) miljoni EUR, Savienības subsīdija: 95,30 % (94,63 %).

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 84 (84)

Aizņemtās amata vietas: 79 (77) + 25 (27) pārējie darbinieki (norīkotie valstu eksperti, līgumdarbinieki un darbinieki, kas aizstāj uz laiku promesošus darbiniekus)

Kopējais darbinieku skaits: 104 (104)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 64,5 (64),

administratīvu uzdevumu un IT atbalsta nodrošināšanai: 29 (28,5),

dažādiem uzdevumiem: 10,5 (11,5).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Tīkls

Centra pārziņā ir datorizēts Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox) informācijas apkopošanai un apmaiņai; tas savieno savā starpā valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar Centru.

Publikācijas

Gada ziņojums par narkotiku problēmām Eiropā 22 (22) valodās, publikācija un interaktīva tīmekļa vietne

2 (3) atsevišķi izlaidumi, angļu valodā

Statistikas biļetens un interaktīva tīmekļa vietne ar vairāk nekā 350 (350) tabulām un 100 (100) diagrammām

Vispārīgs darbības pārskats – ikgadējs, angļu valodā

Drugnet Europe biļetens – 4 (4) izlaidumi angļu valodā

Drugs in Focus (īss politisks apskats) – 1 (2) izlaidumi; Centra zinātniskā monogrāfija – 0 (0), angļu valodā

Ieskats Centra darbībā – 3 (0), angļu valodā

2 (1) rokasgrāmatas, angļu valodā

8 (1) Centra tematiskie izdevumi

2 kopīgas publikācijas: viena angļu valodā, otra – bulgāru, spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, zviedru, turku, norvēģu un horvātu valodā (3)

2 (2) izlaidumi saistībā ar Padomes lēmuma par jaunām psihoaktīvām vielām (2005/387/TI) ieviešanu, angļu valodā

Narkotiku apraksti – 0 (1) jauns un 0 (18) atjaunināti, vācu, angļu un franču valodā

13 (39) tehniski un zinātniski pētījumi, tostarp raksti un zinātniski kopsavilkumi

3 ad hoc publikācijas angļu valodā

1 brošūra angļu un krievu valodā

2 (2) zinātniski plakāti

Datu apkopošanas, apstiprināšanas, uzglabāšanas un izguves sistēma (Fonte)

Citas tīmekļa vietnes

Centra publiskās tīmekļa vietnes reorganizācija, atjaunināšana un satura izstrāde, tostarp:

Pārskati par valstīm

Pārskati par narkomānijas ārstēšanu, profilakses pasākumi

Eiropas juridiskā datubāze par narkotikām

Novērtēšanas instrumentu banka

Paraugprakses portāls (apmaiņa par narkotiku pieprasījuma samazināšanas darbībām, kaitīguma samazināšanu un ārstēšanas moduļiem)

Tematiskās lapas

Publikāciju datu bāze

Reklāmas materiāli

2 (1) konferences materiālu apkopojumi, angļu valodā

Produkti plašsaziņas līdzekļiem: 13 (13) ziņu izlaidumi (3 no tiem 23 valodās) un 10 (7) informatīvie apkopojumi angļu valodā, 1 prezentācija Power Point formātā angļu valodā (1)

Dalība starptautiskās konferencēs, tehniskās un zinātniskās sanāksmēs: 266 (245)

Avots: Centra sniegtā informācija.


CENTRA ATBILDES

11.

EMCDDA ir izveidojis un īstenojis vairākus procesus pienācīgai ex ante un ex post pārbaudei, ņemot vērā iespējamos riska veidus. Šim nolūkam dotāciju saņēmējiem ir jāiesniedz pilnīgs pārskats par izdevumiem (izdevumu pārskats), kā arī galīgie finanšu pārskati un galīgie darbības pārskati, lai EMCDDA varētu pārbaudīt pieprasīto izmaksu attiecināmību un precizitāti. Pēc šādas pārbaudes EMCDDA sagatavo divpusējas atsauksmes ziņojumus, kuros tiek norādītas iespējamās problēmas Reitox dotāciju administrēšanā, un kopā ar nacionālajiem koordinācijas centriem (NFP) veic to analīzi.

Lai pilnīgotu pastāvošo sistēmu saskaņā ar Palātas ieteikumiem, EMCDDA ir ieviesis šādus pasākumus:

tika palielināts ikgadējo pārbaužu skaits uz vietas NFP,

tika darīta pieejama revīzijas metodika un uzlabots ārējās revīzijas ziņojuma modelis, lai sekmētu, cik vien iespējams, vienotas un konsekventas metodikas izmantošanu ārējās revīzijas pārbaudēm,

2013. gada maijā visiem NFP tika rīkotas Reitox mācības (Reitox Academy) par dotāciju pārvaldību.

12.

Ņemot vērā saistīto iespējamo risku novērtējumu, EMCDDA ir pārskatījis lēmumu par ex post pārbaudēm, sasaistot tās ar riska novērtēšanas rezultātu.

13.

Attiecībā uz darbības nepārtrauktības nodrošināšanas pasākumiem un pasākumiem, kas paredzēti negadījuma seku novēršanai dažos nozīmīgākajos IKT procesos, jau ir sagatavots visaptveroša darbības nepārtrauktības plāna (BCP) pamatu priekšlikums, kuru paredzēts pieņemt 2013. gada pirmā semestra beigās.

14.

EMCDDA turpina aktīvi meklēt attiecīgo telpu pārdošanas vai nomas pieņemamu risinājumu. Tikmēr EMCDDA ir racionalizējis un samazinājis Mascarenhas ēkas uzturēšanas izmaksas, proti, tika pārskatītas drošības prasības un daži komunālo pakalpojumu patēriņa veidi.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/165


ZIŅOJUMS

par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/23

IEVADS

1.

Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EMSA”), kura atrodas Lisabonā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (1). Aģentūras uzdevums ir nodrošināt augsta līmeņa kuģošanas drošību un novērst kuģu radīto piesārņojumu, sniegt tehnisko palīdzību Komisijai un dalībvalstīm, pārraudzīt attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un novērtēt to efektivitāti (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Budžeta saistības par 0,8 miljoniem EUR neatbilda reālām juridiskajām saistībām, un tāpēc tas ir noteikumu pārkāpums.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

Grāmatvedības procedūras un informācija par izmaksām attiecībā uz iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem nav pilnībā uzticamas.

CITI KOMENTĀRI

13.

Divās darbā pieņemšanas procedūrās, ko veica 2012. gada pirmajā pusē, Palāta konstatēja nepilnības pārredzamībā. Jautājumi rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, kā arī to svērtā vērtība, nebija sagatavoti pirms pieteikumu izskatīšanas. Turklāt pirms pieteikumu izskatīšanas nebija noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst iekļaušanai piemērotāko kandidātu sarakstā. Taču, ievērojot Palātas pagājušā gada komentārus, Aģentūra veica koriģējošus pasākumus, un divās darbā pieņemšanas procedūrās 2012. gada otrajā pusē minētie trūkumi netika konstatēti.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Aģentūras 2011. gada budžets (1) bija 56 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 51 miljons EUR). Budžeta saistības par 0,9 miljoniem EUR neatbilda reālām juridiskajām saistībām, un Aģentūrai 2012. gada sākumā šī summa būtu bijusi jāanulē un jāatmaksā Komisijai, taču Aģentūra šo procesu sāka novēloti. Tā kā IT sistēmai ir zināmi ierobežojumi, tad šie līdzekļi uz gadu ir bloķēti, un tos varēs anulēt un atmaksāt tikai 2012. gada beigās.

Ieviešana ir sākta

2011

Palāta konstatēja, ka nepieciešams uzlabot Aģentūras aktīvu pārvaldību. Nav paskaidrotas atšķirības starp iegrāmatoto gada un uzkrāto nolietojumu. Nav uzticamas tās grāmatvedības procedūras un informācija par izmaksām, kas attiecas uz iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem. Trūkst pierādījumu par administratīvā aprīkojuma krājumu inventarizāciju prasītajā termiņā.

Ieviests attiecībā uz krājumu inventarizāciju

Ieviešana nav sākta attiecībā uz iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem

2011

2011. gada decembrī Aģentūra pārdeva divas naftas savākšanas strēles (sweeping arms), ar kurām savāc naftu atklātā jūrā. Aģentūras mērķis bija iegūt vismaz šā aprīkojuma tīro uzskaites vērtību, t. i., EUR 319 050. Taču zemāko cenu nepareizi noteica mazāku nekā tīrā uzskaites vērtība, tāpēc aprīkojumu pārdeva ar EUR 93 950 zaudējumu.

Neattiecas

2011

Vajadzētu uzlabot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Pirms pieteikumu izskatīšanas nebija noteikti robežkritēriji, kādiem jāatbilst, lai kandidātus aicinātu uz interviju. Tāpat nebija formulēti ne rakstisko pārbaudījumu, ne interviju jautājumi, un pirms pieteikumu izskatīšanas nebija noteikta kandidātu vērtēšanai vajadzīgā svērtā vērtība.

Ieviests


(1)  Ņemot vērā 2011. gada 3. decembrī pieņemto trešo budžeta grozījumu, kas vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī, tikai kārtējā gada apropriācijas.


II PIELIKUMS

Eiropas Jūras drošības aģentūra (Lisabona)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. pants)

Kopējā transporta politika

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu”.

Aģentūras kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1644/2003 un Regulu (EK) Nr. 724/2004)

Mērķi

Eiropas Jūras drošības aģentūru ir izveidota, lai visā Savienībā nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un reaģēšanas uz piesārņojumu pasākumus.

Aģentūra dalībvalstīm un Komisijai sniedz vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību, kā arī augsti kvalificētu speciālistu palīdzību, lai palīdzētu tām:

pārliecināties, ka tiek pienācīgi piemēroti Savienības tiesību akti attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu,

uzraudzīt minēto tiesību aktu ieviešanu,

novērtēt veikto pasākumu efektivitāti.

Ir izstrādāti un dalībvalstīm un Komisijai piedāvāti operatīvie pakalpojumi, ar kuriem risināt kuģu izraisītu piesārņojumu Savienībā vai kuri noder satiksmes uzraudzības un jūras novērošanas jomā. Ir izstrādātas sistēmas tiesību aktu ieviešanas atbalstam (THETIS ostas valsts kontrolei, EMCIP negadījumu izmeklēšanai, STCW-IS jūrnieku mācībām un sertificēšanai u. tml.).

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi iedalās četrās galvenajās jomās, kas atbilst izveides regulai un citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Pirmkārt, Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt, kā tiek ieviesti ES tiesību akti tādās jomās kā kuģu apsekošana un sertifikācija, kuģu aprīkojuma sertifikācija, kuģu drošums, jūrnieku mācības un ostas valsts kontrole.

Otrkārt, Aģentūra izstrādā un vada ar jūru saistītas informācijas instrumentus ES līmenī. Nozīmīgi piemēri ir SafeSeaNet (SSN) kuģu izsekošanas sistēma, ar kuru ir iespējams visā ES izsekot kuģiem un to kravām, kā arī negadījumiem uz kuģiem, un ES LRIT Datu centrs, ar kuru nodrošina zem ES dalībvalstu karoga peldošo kuģu identifikāciju un sekošanu visā pasaulē.

Līdztekus iepriekš minētajam ir izveidota ātrās reaģēšanas sistēma jūras piesārņojuma atklāšanai un novēršanai, kurā ietilpst Eiropas dežūrējošo kuģu tīkls (šie kuģi paredzēti ātrai reaģēšanai naftas produktu noplūdes gadījumā) un Eiropas satelītdienests naftas produktu noplūdes uzraudzībai (CleanSeaNet) – abu tīklu mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu, kas aizsargātu ES krastus un ūdeņus no kuģu izraisītā piesārņojuma.

Visbeidzot, Aģentūra konsultē Komisiju par tehniskiem un zinātniskiem jautājumiem, kas attiecas uz kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, pastāvīgā ieviesto pasākumu efektivitātes vērtēšanā un tiesību aktu atjaunināšanā un jaunu tiesību aktu izstrādē. Tā arī atbalsta un atvieglo sadarbību starp dalībvalstīm un izplata labāko praksi.

Pārvaldība

Administratīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, četri pārstāvji no Komisijas un četri attiecīgo nozaru pārstāvji bez balsstiesībām.

Uzdevumi

Pieņemt personāla politikas daudzgadu plānu, gada budžetu, darba programmu, gada pārskatu un izvērstu plānu Aģentūras gatavībai reaģēt uz piesārņojumu un novērst to.

Pārraudzīt izpilddirektora darbu.

Izpilddirektors

Ieceļ Administratīvā padome. Komisija var ierosināt vienu vai vairākus kandidātus.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD),

Aģentūras iekšējās revīzijas darbinieki.

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

Saistību apropriācijas (C1)

55,1 (56,4) miljoni EUR

Maksājumu apropriācijas (C1)

57,5 (56,4) miljoni EUR

Budžeta grozījumi, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, attiecas uz dažādiem līdzekļu avotiem, no kuriem C1 ir gandrīz vienīgais finansējuma avots. Skaidrības un pārredzamības labad te minētas tikai galvenās un tātad attiecīgās C1 budžeta apropriācijas.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Štata darbinieki

Apstiprinātais amata vietu skaits štatu sarakstā: 213 (208), aizņemtās amata vietas: 204 (197)

Līgumdarbinieki

Budžetā plānotais amata vietu skaits: 29 (29), aizņemtās amata vietas: 25 (25)

Norīkotie valstu eksperti

Budžetā plānotais amata vietu skaits: 15 (15), aizņemtās amata vietas: 12 (15)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

53 semināri un citi pasākumi (semināros piedalījās 1 300 dalībnieki).

28 dažādi mācību kursi, tajos apmācīti 734 valstu speciālisti.

109 inspekcijas un apmeklējumi.

SSN bija visu gadu pieejams par 99,33 %.

CleanSeaNet sistēmā pasūtīti un izanalizēti 2 234 satelītattēli.

ES LRIT datu centrs visu gadu pieejams par 99,26 %.

Noslēgti līgumi par 16 piesārņojuma novēršanas kuģiem.

65 dažādu scenāriju praktiskie izmēģinājumi un 33 pasākumi ar piesārņojuma novēršanas kuģiem (16 praktiskie pasākumi un 17 paziņošanas pasākumi).

Aģentūras kuģošanas drošības dienesti darbojušies visu diennakti / nepārtraukti.

THETIS visu gadu pieejams par 99,23 %.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra ir ieviesusi gada noslēguma procedūras, lai varētu veikt neizpildīto budžeta saistību analīzi un nepieļautu noteikumiem neatbilstošus pārnesumus. Palātas komentārā minētā EUR 0,8 miljonu summa attiecas uz vienu līgumu, bet pavisam tika veikti 327 pārnesumi. Bija paredzēts, ka puses šo līgumu par pastāvīgiem LRIT pakalpojumiem parakstīs pirms gada beigām. Tāpēc rezervētā summa netika atcelta, bet pārnesta. Līgumslēdzējs parakstīja līgumu 26. decembrī, bet EMSA parakstītu līgumu saņēma 31. decembrī, un to parakstīt varēja tikai 2013. gada sākumā.

12.

Saskaņā ar Palātas apsvērumiem un ņemot vērā, ka Aģentūra turpinās nemateriālo līdzekļu izstrādi, Aģentūras grāmatvedis sagatavos un ieviesīs iekšējās nemateriālo pamatlīdzekļu novērtēšanas vadlīnijas, kas tiks piemērotas no 2013. gada.

13.

Aģentūra apstiprina koriģējošu pasākumu veikšanu.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/172


ZIŅOJUMS

par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/24

IEVADS

1.

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ENISA”), kura atrodas Atēnās un Hēraklejā (1), izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/2004 (2), kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1007/2008 (3) un Regulu (EK) Nr. 580/2011 (4). Aģentūras galvenais uzdevums ir uzlabot Savienības spēju novērst tīklu un informācijas drošības problēmas un reaģēt uz tām, veicot pasākumus dalībvalstu un Savienības līmenī (5).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (6) un ziņojumus par budžeta izpildi (7) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (8) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (9); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (10) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Lai gan finanšu noteikumos un to īstenošanas kārtībā teikts, ka pamatlīdzekļu fiziskā inventarizācija jāveic vismaz reizi trijos gados, Aģentūra nav veikusi visaptverošu fizisko inventarizāciju kopš 2009. gada.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  Kamēr administratīvais personāls paliek Hēraklejā, personāls pamatdarbībām 2013. gada martā pārcēlās uz Atēnām.

(2)  OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 293, 31.10.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 165, 24.6.2011., 3. lpp.

(5)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(6)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(7)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(9)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(10)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Tik liels pārnesuma līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Palāta konstatēja, ka nepieciešams uzlabot pamatlīdzekļu dokumentēšanu. Pamatlīdzekļu pirkumi ir reģistrēti rēķina, nevis pozīcijas līmenī. Ja par vairākiem jauniem pamatlīdzekļiem ir tikai viens rēķins, tad par visiem iepirktajiem pamatlīdzekļiem ir tikai viens ieraksts un viena kopsumma.

Ieviešana ir sākta

2011

Aģentūrai ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Nebija veikti pienācīgi pasākumi, lai novērstu pārredzamības trūkumu, par kuru Palāta ziņoja 2010. gadā. Pirms pieteikumu izskatīšanas nebija sagatavoti ne robežkritēriji, kādiem jāatbilst, lai kandidātus uzaicinātu uz interviju, ne jautājumi rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, ne arī to svērtā vērtība. Pirms pieteikumu izskatīšanas nebija noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst, lai izveidotu piemērotāko kandidātu sarakstu.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (Hērakleja)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants)

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Atbildība par iekšējo tirgu ir Savienības un dalībvalstu dalīta kompetence (LESD 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts).

Aģentūras kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 460/2004)

Mērķi

1.

Aģentūra uzlabo Savienības, dalībvalstu un uzņēmēju spēju novērst un risināt tīklu un informācijas drošības problēmas un reaģēt uz tām.

2.

Aģentūra savas kompetences robežās sniedz palīdzību Komisijai un dalībvalstīm un konsultē tās jautājumos, kas attiecas uz tīklu un informācijas drošību.

3.

Aģentūra attīsta augsta līmeņa kompetenci un izmanto to, lai veicinātu plašu sadarbību starp valsts un privāto sektoru.

4.

Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai tehniskajā sagatavošanās darbā, lai atjauninātu un izstrādātu Kopienas tiesību aktus tīklu un informācijas drošības jomā.

Uzdevumi

a)

Vākt informāciju par esošiem un iespējamiem riskiem, kas varētu ietekmēt elektroniskos komunikāciju tīklus;

b)

konsultēt Eiropas Parlamentu, Komisiju, Eiropas organizācijas vai valstu kompetentās iestādes un sniegt tām palīdzību;

c)

uzlabot sadarbību starp dažādiem dalībniekiem šajā jomā;

d)

veicināt sadarbību kopīgu metodoloģiju izstrādē tīklu un informācijas drošības problēmu risināšanai;

e)

dot ieguldījumu informētības uzlabošanā tīklu un informācijas drošības jautājumos visiem lietotājiem, cita starpā veicinot attiecīgā laika labāko prakšu apmaiņu, ieskaitot lietotāju brīdināšanas metodes, kā arī meklēt valsts un privātā sektora iniciatīvu sinerģiju;

f)

palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm to dialogā ar ražotājiem;

g)

sekot tīklu un informācijas drošības ražojumu un pakalpojumu standartu attīstībai;

h)

konsultēt Komisiju par pētniecību tīklu un informācijas drošības un efektīvas riska novēršanas tehnoloģiju lietošanas jomā;

i)

veicināt riska novērtēšanas pasākumus un riska novēršanas risinājumus;

j)

iesaistīties sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

k)

neatkarīgi izteikt savus secinājumus un dot orientējošus norādījumus par jautājumiem, kas ir tās darbības un mērķu jomā.

Pārvaldība

Administratīvā padome

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, trīs Komisijas iecelti pārstāvji un trīs pārstāvji, kuru kandidatūras izvirzījusi Komisija un kurus apstiprinājusi Padome, bez balsstiesībām – pa vienam no šādām grupām:

a)

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare;

b)

patērētāju grupas;

c)

zinātniskie eksperti tīklu un informācijas drošības jomā.

Pastāvīgā interešu pārstāvju grupa

30 augsta līmeņa ekspertu, kuri pārstāv tādas attiecīgās ieinteresētās personas kā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari, šo tehnoloģiju lietotāju organizācijas un akadēmiskos ekspertus tīklu un informācijas drošības jomā.

Pēc atklāta konkursa locekļus izraugās izpilddirektors, kurš vispirms paziņo Administratīvajai padomei savu lēmumu, bet tad atlasītos kandidātus personīgi ieceļ amatā uz 2,5 gadiem.

Izpilddirektors

Izpilddirektoru uz pieciem gadiem ieceļ Administratīvā padome no Eiropas Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc uzklausīšanas Eiropas Parlamentā.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

8,2 (8,1) miljoni EUR, no tiem Savienības subsīdija ir 100 % (100 %)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 44 (44), aizpildītās amata vietas: 42 (41).

Citas aizpildītās amata vietas: 12 (13) līgumdarbinieki, 4 (4) norīkoti valstu eksperti.

Kopējais darbinieku skaits: 58 (58), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 40 (40),

administrācijā: 18 (18).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Pirmā darba plūsma (1). Apzināt draudus, kas vidē nepārtraukti mainās, un reaģēt uz tiem

Jaunu apdraudējumu novērtēšana ir būtisks solis, lai sagatavotos nākotnes izaicinājumiem. Šīs darba plūsmas mērķis bija definēt vairākus “IT drošības gatavības paziņojumus” dažādām jomām un valdības iniciatīvām, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un Komisiju (piemēram, identificējot politikas iniciatīvu jaunas iespējas un riskus). To panāca, novērtējot vairāku ieinteresēto personu kopienu jaunās iespējas un riskus, kas ir būtiski to darbības jomām un iniciatīvām.

Turklāt Aģentūra publicēja visaptverošu ziņojumu par drošības apdraudējumu ainu Eiropā un sīkāk izstrādātus ziņojumus par tādām tēmām kā “IT patērniecība”, “Mākoņdatošana” un “Drošs iepirkums”. Analizējot gan iespējas, gan riskus, Aģentūra varēja izdarīt secinājumus, kuros atspoguļots kompromiss, kas iestādēm un uzņēmumiem būs jāveic reāllaika darba vidē. Šī pieeja palīdz politikas veidotājiem un uzņēmējiem pilnībā izmantot inovatīvas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus, vienlaikus saglabājot augstu drošības pakāpi. Lai sasniegtu šīs darba plūsmas mērķus, pieejā maksimāli izmantoja esošos sadarbības nolīgumus un ar atbalstu saistītās ieinteresētās personas.

Darba rezultātu skaits: septiņi

Otrā darba plūsma. Uzlabot visā Eiropā informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību (CIIP)  (2) un elastīgumu

Šajā darba plūsmā veiktais darbs ir cieši saistīts ar CIIP rīcības plānu, kas aprakstīts Komisijas 2009. gada marta un 2011. gada marta paziņojumos un ir dabisks tā darba turpinājums, ko veica kā daļu no 2010. un 2011. gada darba programmām. Darbības tieši atbalsta mērķus, kas izklāstīti Iekšējās drošības stratēģijas dokumentā, kā arī Digitālajā programmā.

Otrās darba plūsmas galvenais mērķis bija palīdzēt dalībvalstīm ieviest drošas un elastīgas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas un palielināt informācijas kritisko infrastruktūru un pakalpojumu aizsardzības līmeni Eiropā. Tas ietvēra vairākas darbības, proti:

palīdzēt attiecīgajām ieinteresētajām personām palielināt to lietderības un efektivitātes līmeni,

atbalstīt un veicināt darbības visas Eiropas līmenī,

apzināt un risināt informācijas drošības jautājumus informācijas kritiskās infrastruktūrās,

atbalstīt un veicināt Eiropas publiskā un privātā sektora partnerību elastīguma uzlabošanai (EP3R),

apzināt un risināt informācijas drošības jautājumus rūpnieciskās kontroles sistēmās un savstarpēji saistītos tīklos,

sniegt atbalstu ES un ASV darba grupai kiberdrošības un kibernoziegumu jautājumos. Šo grupu izveidoja 2010. gada 20. novembrī saistībā ar ES un ASV samitu.

No uzskaitītajām darbībām īpaši jāuzsver visas Eiropas kiberdrošības mācības. Otro reizi šādas mācības notika 2012. gada 4. oktobrī, un tajās piedalījās 339 organizācijas no visas Eiropas.

Darba rezultātu skaits: 13

Trešā darba plūsma. Atbalstīt Datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT) un citas ar pamatdarbībām saistītas kopienas

Šajā iedaļā aprakstītās darba uzdevumu kopas arī ir cieši saistītas ar CIIP rīcības plānu, kas aprakstīts Komisijas 2009. gada marta paziņojumā, lai gan šīs darba plūsmas darbības ir cieši saistītas ar CERT attīstību un palīdzību tai.

Saistībā ar CERT Aģentūra tiecas atbalstīt ES dalībvalstis, lai nodrošinātu to, ka attiecīgās valsts / valdības CERT ir galvenie komponenti šīs valsts spējā būt sagatavotai, apmainīties ar informāciju un ilgtspējīgi koordinēt un reaģēt. Tas tiek panākts kopā ar ieinteresētām personām, definējot bāzes spēju valsts / valdības CERT un nodrošinot vajadzīgos līdzekļus, lai šo bāzes spēju sasniegtu. Konkrētāki šīs darba plūsmas mērķi ir:

stiprināt dalībvalstu darbības spēju, palīdzot attiecīgajām CERT kopienām palielināt to lietderības un efektivitātes līmeni,

atbalstīt un veicināt sadarbību starp CERT vienībām un citām kopienām.

Šīs darba plūsmas ietvaros Aģentūra pārbaudīja juridiskos un procedūras šķēršļus, ar ko Eiropas CERT vienības saskārās, sadarbojoties un apmainoties ar informāciju ar trešo valstu CERT un tiesībaizsardzības struktūrām; Aģentūra sniedza ieteikumus sadarbības uzlabošanai.

Darba rezultātu skaits: 10

Ceturtā darba plūsma.   Nodrošināt digitālo ekonomiku

Šajā darba plūsmā Aģentūra tiecas apzināt pasākumus, kas ļautu ES pienācīgi pārvaldīt jaunu savstarpēji izmantojamu pakalpojumu ieviešanu un pielietojumu, pilnībā ievērojot personu pamattiesības un izmantojot drošus un uzticamus risinājumus.

Šajā jomā veiktais darbs bija atbalsts publiskā un privātā sektora organizācijām, tām uzlabojot savu drošības pieeju, izstrādājot pareizas procedūras personas datu pārvaldībai saskaņā ar ierosinātajiem jaunajiem tiesību aktiem par datu aizsardzību.

Šīs darba plūsmas ietvaros tika atbalstīts Eiropas mēnesis par tīkla un informācijas drošību visiem.

Darba rezultātu skaits: astoņi

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  

Darba plūsmas: Aģentūra lieto saīsinājumu WS [Work stream].

(2)  

CIIP: Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

2013. gada aprīļa beigās ENISA uzsāka fizisko inventarizāciju abos birojos, gan Heraklionā, gan Atēnās. ENISA pastāvēšanas laikā tā ir pirmā inventarizācija, kas tiek veikta ar īpaši šim nolūkam izveidotu elektronisku rīku ABAC Assets, izmantojot tā funkcijas (tostarp marķēšanu, skenēšanu, skenēto objektu augšupielādēšanu, ziņojumu sagatavošanu). Grāmatvedis pārskatīs šīs inventarizācijas rezultātus, un galīgie grāmatvedības ieraksti par atšķirībām starp grāmatvedības datiem un fizisko inventarizāciju tiks izdarīti ne vēlāk kā 2013. gada 31. jūlijā.

Aģentūra ik gadu veiks šādu inventarizāciju un to dokumentēs, lai nodrošinātu pamatlīdzekļu vērtības patiesu atspoguļojumu gada pārskatos.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/180


ZIŅOJUMS

par Eiropola pensiju fonda 2012. finanšu gada pārskatiem ar Fonda atbildi

2013/C 365/25

IEVADS

1.

Eiropola pensiju fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”, arī “EPF”), kurš atrodas Hāgā, izveidoja ar turpat Hāgā izvietotā Eiropas Policijas biroja (Eiropola) iepriekšējo Nodarbināšanas noteikumu 6. pielikuma 37. pantu. Fonda īstenošanas noteikumi izstrādāti Padomes 1999. gada 12. marta aktā (1) un grozīti ar Padomes Lēmumu 2011/400/ES (2). Fonda mērķis ir finansēt un maksāt pensijas darbiniekiem, kas strādāja Eiropolā, pirms 2010. gada 1. janvārī tas kļuva par ES aģentūru.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Fonda iekšējās kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Fonda (3) gada pārskatus par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (4) vadība ir atbildīga par Fonda gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Fonda gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; Fondam izmantot grāmatvedības noteikumus, kurus pieņēmusi Padome (5) un veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Fonda Valde un Eiropas Policijas biroja direktors apstiprina gada pārskatus pēc tam, kad, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, Fonda grāmatvedis tos ir sagatavojis. Viņi arī pārskatiem pievieno paskaidrojumu, kurā cita starpā apliecina, ka viņiem ir pamatota pārliecība par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Fonda finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (6) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Fonda gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Fonda gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Fonda finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Fonda finanšu noteikumi un Padomes pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Uzsvērums

10.

Palāta vērš uzmanību uz Fonda 2012. gada ziņojuma 2.6. un 2.7. paskaidrojumu. Fonda Valde pārskatus ir sagatavojusi, pamatojoties uz pieņēmumu par darbības turpināšanu, tomēr sagaidāms, ka 2013. gadā tiks nokārtota lielākā daļa pašlaik vēl neizmaksātā pensijas kapitāla, to pārvietojot uz citu pensiju shēmu, un līdz 2014. gada 31. decembrim nebūs aktīvu dalībnieku. Fonda Valde un Eiropola Valde kopā ar Padomi pašlaik vērtē Fonda nākotnes alternatīvas, un viena no tām ir Fonda likvidēšana drīz pēc 2014. gada 31. decembra.

11.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

CITI KOMENTĀRI

12.

Eiropola Nodarbināšanas noteikumos noteikta ierēdņu iemaksāto pensijas iemaksu kapitalizācija 3,5 % gadā. Tā kā iemaksas veic ik mēnesi un tās dažādos mēnešos var atšķirties, ir nepareizi piemērot gada likmi un būtu jāpiemēro mēneša likme. Tomēr tam nav būtiskas ietekmes uz gada pārskatiem.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 7. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  Dokuments 5397/99 Padomes publiskajā reģistrā: http://register.consilium.europa.eu/.

(2)  OV L 179, 7.7.2011., 5. lpp.

(3)  Pārskatos ietilpst bilance, ieņēmumu un izdevumu pārskats, naudas plūsmas pārskats un paskaidrojumi.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(5)  Saskaņā ar Padomes 1999. gada 12. marta aktu, ar ko pieņem noteikumus par Eiropola pensiju fondu, un Padomes 2011. gada 28. jūnija Lēmumu, ar kuru to groza, pārskatus sagatavo, pamatojoties uz Nīderlandes grāmatvedības noteikumiem par pensiju fondiem, proti, Nīderlandes Finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumu 610. direktīvu, un uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(6)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Palāta konstatēja nepilnības procedūrā, ko Eiropols piedāvāja saviem darbiniekiem saistībā ar izstāšanos no Fonda. Kad Birojs 2010. gadā kļuva par pilntiesīgu ES aģentūru, tas lūdza darbiniekus pārtraukt iemaksas Fondā (1) un no tā izstāties. Viņiem piedāvāja vai nu saņemt atlaišanas pabalstu, vai arī pārskaitīt uzkrāto pensijas kapitālu uz citām pensiju shēmām (piemēram, Atalgojuma un individuālo tiesību biroju, valsts pensiju shēmām, privātiem uzņēmumiem), taču nenoteica izvēles izdarīšanas termiņu.

Ieviests

2011

Gada beigās Fonda tīrie finanšu aktīvi bija 16 miljoni EUR, no kuriem 15,98 miljoni EUR atradās vienā bankā.

Ieviests

2011

Valde vēl nav izstrādājusi procedūras, ar kurām katru gadu pārbaudīt pensionāru tiesības, tostarp pierādījumus par to, ka pensijas saņēmējs joprojām ir dzīvs. 2011. gadā sešiem bijušajiem darbiniekiem, kuri saņēma pensiju, lūdza apstiprināt dzīvesvietu, bet tikai viens no viņiem atbildēja.

Ieviests


(1)  Tagad piemēro ES Civildienesta noteikumus.


FONDA ATBILDE

12.

Eiropols pieņem zināšanai Revīzijas palātas komentāru. Ietekme ir nenozīmīga un rada EUR 1 starpību uz EUR 10 000 noteikto pensijas tiesību (Eiropola pensiju fonda (EPF), nevis saņēmēju pusē). Sagaidāms, ka līdz 2014. gada 31. decembrim pēdējais aktīvais dalībnieks būs atstājis EPF. Ņemot vērā šo pamatojumu, nekādas korekcijas netiks veiktas, kā to apstiprināja EPF valde.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/184


ZIŅOJUMS

par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/26

IEVADS

1.

Eiropas Dzelzceļa aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ERA”), kura atrodas Lillē un Valensjēnā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2004 (1). Aģentūras mērķis ir paaugstināt dzelzceļa sistēmu savstarpējās izmantojamības līmeni un izstrādāt kopēju pieeju drošībai, lai sekmētu konkurētspējīgākas Eiropas dzelzceļa nozares izveidi un garantētu augsta līmeņa drošību (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Aģentūra ir likvidējusi Iekšējās revīzijas struktūrvienību un ir aizstājusi to ar Iekšējās kontroles koordinatoru (IKK). Iekšējais revidents ir aizgājis no darba Aģentūrā, un nav īsti skaidrs, kā Aģentūras finanšu noteikumos paredzētā iekšējās revīzijas funkcija tiks īstenota jaunajā struktūrā.

12.

Aģentūrai jāstiprina ieviestie kontroles mehānismi, lai nodrošinātu ģimenes pabalstu pareizu aprēķinu un izmaksu, pamatojoties uz pilnīgu un atjauninātu informāciju.

13.

Aģentūra neievēro savus iekšējās kontroles standartus attiecībā uz darbības nepārtrauktību; nav apstiprinātu IT darbības nepārtrauktības un negadījumu seku novēršanas plānu.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

14.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Maksājumu līmenis attiecībā pret budžeta apropriācijām ir labāks visās pozīcijās, bet saglabājas zems – 47 % (2010. gadā bija 39 %) – III sadaļai (“Pamatdarbības izdevumi”). Šāds stāvoklis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Aģentūras izveides regulā ir noteikti maksimālie nodarbināšanas termiņi pagaidu darbiniekiem, kurus Aģentūra pieņem darbā no dzelzceļa nozares speciālistiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam Aģentūrai būs jāaizstāj puse no saviem darbiniekiem, kas var izraisīt ievērojamus traucējumus Aģentūras pamatdarbībā (1).

Ieviešana ir sākta

2011

Aģentūras darbā pieņemšanas procedūras iespējams uzlabot, lai pilnībā nodrošinātu pārredzamību un vienādu attieksmi pret kandidātiem. Piemēram, paziņojumos par brīvajām amata vietām nebija informācijas par minimālo gadu skaitu, kas jānostrādā pēc vidusskolas vai universitātes pabeigšanas, tomēr to izmantoja par atlases kritēriju. Pirms iesniegumu izskatīšanas nebija formulēti tādi jautājumi kā punktu skaits, kas vajadzīgs, lai izturētu interviju un iekļūtu rezerves sarakstos, atlases kritērijiem piešķirtais punktu skaits, jautājumi mutiskajiem un rakstiskajiem pārbaudījumiem, kā arī svērums starp rakstiskajiem un mutiskajiem pārbaudījumiem.

Ieviešana ir sākta


(1)  Regulas (EK) Nr. 881/2004 24. pants.


II PIELIKUMS

Eiropas Dzelzceļa aģentūra (Lille un Valensjēna)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts)

“Lai īstenotu 90. pantu, kā arī ievērojot transporta nozares īpatnības, Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka:

a)

kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm;

b)

nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus;

c)

pasākumus, kas pastiprina transporta drošību;

d)

citus attiecīgus noteikumus.”

Aģentūras kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2004)

Mērķi

Tehniskos jautājumos veicināt tādu Savienības tiesību aktu ieviešanu, kas vērsti uz:

dzelzceļa nozares konkurences uzlabošanu,

kopējas pieejas izstrādi Eiropas dzelzceļa sistēmas drošībai,

lai sniegtu ieguldījumu Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām izveidē un augsta līmeņa drošības garantēšanā.

Uzdevumi

1.

Adresēt ieteikumus Komisijai par

Kopīgām drošības metodēm un kopīgiem drošības mērķiem, kas paredzēti Dzelzceļa drošības direktīvā (2004/49/EK).

Drošības sertifikātiem un pasākumiem drošības jomā.

Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju izstrādi.

Profesionālo kompetenci.

Ritošā sastāva reģistrāciju.

2.

Sniegt atzinumus par

Valsts drošības noteikumiem.

Pilnvaroto iestāžu darbības kvalitātes uzraudzību.

Eiropas dzelzceļu tīkla savstarpējo izmantojamību.

3.

Koordinēt valstu iestādes

Valstu drošības iestāžu un izmeklēšanas iestāžu koordinēšana (saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 17. un 21. pantu).

4.

Publikācijas un datubāzes

Ziņojums par drošības ievērošanu (reizi divos gados).

Ziņojums par savstarpējās izmantojamības virzību (reizi divos gados).

Drošības dokumentu publiskā datubāze.

Publisks reģistrs ar dokumentiem par savstarpējo izmantojamību.

Pārvaldība

Valde

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, četri pārstāvji no Komisijas un seši pārstāvji bez balsstiesībām no attiecīgās profesionālās nozares.

Direktors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

25,8 (26) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietas štatu sarakstā: 144 (144)

2012. gada 31. decembrī aizpildītās amata vietas: 139 (140)

Pārējie darbinieki: 14 (14)

Kopējais darbinieku skaits: 153 (154), no tiem norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām: 119 (107),

administrācijā: 34 (47).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Ieteikumi par drošības sertifikāciju, tostarp pāreju uz vienotu Savienības drošības sertifikātu.

Tehniskās apkopes darbnīcu un apkopes dienestu pārbaudes pasākumi.

Ieteikumi par drošības noteikumiem, tostarp novērtējums par to, kā valsts drošības noteikumi ir darīti pieejami, pārbaudīta Dzelzceļa drošības direktīvas transponēšana dalībvalstīs.

Ieteikumi attiecībā uz ziņošanu par drošību, tostarp kopīgiem drošības rādītājiem, drošības iestāžu un izmeklēšanas dienestu darba koordinēšana un ziņošana par dalībvalstīs veiktajiem drošības pasākumiem.

Ieteikumi par drošības novērtēšanu, tostarp kopīgām drošības metodēm.

Ieteikumi dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām un to pārskatīšana, attiecināmības paplašināšanas novērtējums un kļūdu labojums.

Ieteikumi par kopīgu pieeju attiecībā uz profesionālo kompetenci un dzelzceļa darbībā un uzturēšanā iesaistīto darbinieku novērtējums.

Aģentūra izstrādā un apkopo valsts noteikumu atsauces dokumentu dzelzceļa transportlīdzekļu atļaujām un izstrādā klasifikāciju šo atļauju savstarpējai ekvivalencei un atzīšanai.

Tehniskie atzinumi par valstu tiesību aktiem un pilnvaroto iestāžu darbības uzraudzība.

Ziņojumi par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību.

Vairāku savstarpējas izmantojamības un drošības reģistru izveide un uzturēšana.

Aģentūra darbojas kā par sistēmu atbildīgā iestāde un uzrauga izmaiņas Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS); izdod Eiropas Dzelzceļa kontroles sistēmas (ETCS) 3. pamatspecifikāciju; palīdz Komisijai vērtēt ERTMS projektus.

Visiem ieteikumiem pievieno ietekmes novērtējumu.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra plāno pieņemt darbā IKK vēl pirms 2013. gada rudens. Tā kā šī būs atsevišķa funkcija, tās veicējam tiks nodrošināta neatkarība pienākumu izpildē. Turklāt tiek pilnībā garantēta iekšējās revīzijas funkcijas neatkarība: saskaņā ar ERA finanšu regulas 71. panta 1. punktu “… Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz Aģentūru ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām”. Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) ir Aģentūras iekšējais revidents pašlaik un nākotnē. Šis dienests regulāri veic Aģentūras iekšējo revīziju.

12.

Palātas komentāra pamatā ir viens īpašs un ļoti sarežģīts atsevišķs gadījums, un Aģentūra lūgs Komisijas dienestiem padomu tā atrisināšanai. Turklāt Aģentūra pārskatīs un nepieciešamības gadījumā uzlabos esošo kontroles sistēmu, lai nodrošinātu ģimenes pabalstu pareizu aprēķinu un izmaksu, pamatojoties uz pilnīgu un atjauninātu informāciju.

13.

Aģentūra ir nolēmusi prioritārā kārtā īstenot attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbībā iesaistīto IT pakalpojumu un sistēmu darbības nepārtrauktību. 2013. gada gaitā ir paredzēts īstenot attiecīgos pasākumus un pirms 2013. gada beigām apstiprināt darbības nepārtrauktības plānu un negadījumu seku novēršanas plānu.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/190


ZIŅOJUMS

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

2013/C 365/27

IEVADS

1.

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ERCEA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/37/EK (1). Aģentūru izveidoja darbam laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu īpašo programmu “Idejas” Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Koordinācijas komiteja apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

11.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Aģentūra nepietiekami kontrolēja iekšējā IT rīka e-Stream izstrādi; šis rīks ir paredzēts, lai automatizētu darba plūsmas apstiprināšanas procesu Zinātniskās pārvaldības departamentā. Projekta uzdevums netika pienācīgi definēts, riski netika pienācīgi apzināti un novērsti, un vadība neuzraudzīja projekta virzību. Šīs nepilnības neļāva īstenot IT projektu un radīja zaudējumus EUR 258 967 apmērā.

Ieviests

2011

Aģentūras direktora pienākumu izpildītāju iecēla ar Komisijas lēmumu, un viņš sāka pildīt pienākumus 2011. gada 1. janvārī. Revīzijas laikā 2012. gada februārī viņa pienākumu pildīšanas laiks par vienu mēnesi pārsniedza Civildienesta noteikumos paredzēto maksimālo gada termiņu. Tā kā direktora sākotnējos departamenta vadītāja pienākumus uz laiku pārņēma nodaļas vadītājs, arī šajā gadījumā ir pārkāpti tie paši Civildienesta noteikumi. Citas nodaļas vadītājs pildīja departamenta vadītāja pienākumus no 2009. gada jūnija līdz 2011. gada februārim, un arī šis termiņš neatbilst Civildienesta noteikumiem.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (Brisele)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. pants)

1.

Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem daudzgadu pamatprogrammu, kas aptver visas Savienības darbības. Pamatprogrammā:

izvirza zinātniskus un tehnoloģiskus mērķus, kas jāpanāk ar 180. Pantā minētajām darbībām, un nosaka attiecīgās prioritātes,

iezīmē šādu darbību vispārīgus plānus,

nosaka maksimālo kopapjomu un sīki izstrādātus noteikumus savienības finansiālajai līdzdalībai pamatprogrammā, kā arī šīs līdzdalības sadalījumu paredzētajās jomās.

2.

Pamatprogrammu koriģē vai papildina, stāvoklim mainoties.

3.

Pamatprogrammu īsteno ar īpašām programmām, kas izstrādātas katrai darbības jomai. Katrā šādā programmā ir ietverti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, noteikts tās ilgums un vajadzīgie līdzekļi. Īpašajās programmās paredzēto līdzekļu summa nevar pārsniegt maksimālo kopsummu, kas paredzēta pamatprogrammai un katrai darbības jomai.

4.

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.

Aģentūras kompetence

(Komisijas Lēmums 2008/37/EK)

Mērķi

Aģentūra tika izveidota 2007. gada decembrī ar Komisijas Lēmumu 2008/37/EK, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu “Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003. Īpašo programmu “Idejas” īsteno Eiropas Pētniecības padome (ERC), kura ietver neatkarīgu Zinātnisko padomi, kas izstrādā ERC zinātnisko stratēģiju un uzrauga, kā to īsteno Aģentūra, kuras pārziņā ir tās darbības pārvaldība. Aģentūra sāka darboties autonomi no Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2009. gada 15. jūlijā.

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi ir izklāstīti deleģēšanas aktā (sk. Komisijas Lēmumu C(2008) 5694), konkrēti tā 5.–7. pantā. Cita starpā Aģentūrai ir uzticēti pienākumi, kas attiecas:

uz visiem administratīvās īstenošanas un programmu izpildes aspektiem un īpaši uz novērtēšanas procedūrām, kā arī salīdzinošās vērtēšanas un atlases procesu saskaņā ar Zinātniskās padomes izstrādātajiem principiem,

uz dotāciju finansiālo un zinātnisko vadību.

Pārvaldība

(Komisijas Lēmumi C(2008) 5132 un C(2011) 4877)

(Komisijas Lēmumi 2007/134/EK un 2011/12/ES)

(Padomes Lēmums 2006/972/EK)

(Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003)

Koordinācijas komiteja

Koordinācijas komiteja pārrauga Aģentūras darbību, un to ieceļ Komisija (sk. Komisijas Lēmumu C(2008) 5132). Tā pieņem Aģentūras gada darba programmu (pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija), administratīvo budžetu un gada ziņojumus. Tajā ir pieci locekļi un viens novērotājs.

Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskā padome

ERC Zinātniskā padome saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK izstrādā vispārējo zinātnisko stratēģiju īpašajai programmai “Idejas” un ir pilnvarota pieņemt lēmumus par finansējamiem pētniecības veidiem saskaņā ar Padomes Lēmuma 2006/972/EK 5. panta 3. punktu, kā arī garantē darbības kvalitāti no zinātniskā viedokļa. Tās uzdevumi ir cita starpā ikgadējās darba programmas izstrāde īpašajai programmai “Idejas”, salīdzinošā novērtējuma procesa izveide, kā arī īpašās programmas “Idejas” īstenošanas uzraudzība un kvalitātes kontrole, neierobežojot Komisijas atbildību. Tajā ir divdesmit divi Komisijas iecelti locekļi.

Aģentūras direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz četriem gadiem.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

37,8 (35,6) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

2012. gada pamatdarbības budžetā ir paredzēts štatu saraksts ar 100 (100) pagaidu darbiniekiem, 289 (260) līgumdarbiniekiem un norīkotiem valstu ekspertiem. Kopā tās ir 389 (360) amata vietas. 2012. gada beigās no tām bija aizpildītas 380 (350) amata vietas:

96 (97) pagaidu darbinieki, no kuriem 11 (13) norīkotie darbinieki un 85 (84) ārējie darbinieki,

275 (245) līgumdarbinieki,

9 (8) norīkotie valstu eksperti.

Norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām (zinātniskajā departamentā un dotāciju pārvaldības departamentā) – 71 % (68 %),

administrācijā (citos departamentos) – 29 % (32 %).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

1.

Uzraudzīti dotācijas nolīgumi, kas noslēgti pēc darba programmas “Idejas” konkursiem par starta dotācijām, attīstības dotācijām, sinerģijas dotācijām un koncepcijas pamatojuma projektu dotācijām. Darba programmu “Idejas” īsteno, ik gadus organizējot priekšlikumu konkursus, kurus pēc tam izvērtē (ārējie eksperti). Tad tiek sagatavoti un parakstīti dotācijas nolīgumi un uzraudzīta projektu norise. Pēc katra priekšlikumu konkursa noslēdz vairākus dotācijas nolīgumus par projektu ciklu, kurš ilgst aptuveni piecus gadus.

2.

Pabeigta procedūra saistībā ar 2012. gada priekšlikumu konkursiem darba programmai “Idejas” (starta dotācijas, attīstības dotācijas, sinerģijas dotācijas un koncepcijas pamatojuma projektu dotācijas): 2012. gadā iesniegti 7 899 priekšlikumi, no kuriem 4 741 attiecās uz starta dotācijām, 2 304 – uz attīstības dotācijām, 710 – uz sinerģijas dotācijām un 144 – uz koncepcijas pamatojuma projektu dotācijām. No visiem iesniegtajiem priekšlikumiem 7 740 bija attiecināmi, un tos izskatīja vērtēšanas komisijas. Dotāciju piešķiršanai atlasīja 960 priekšlikumus (883 galvenajā sarakstā, 77 rezerves sarakstos).

3.

Sagatavota un izplatīta informācija par īpašo programmu “Idejas” un par Aģentūras darbību 2012. gadā.

4.

Zinātniskā padome 2012. gadā visā Eiropā rīkoja regulāras sanāksmes, parasti pēc valstu iestāžu ielūguma. Sanāksmes dažādās ES dalībvalstīs vai asociētajās valstīs dod iespēju veicināt Eiropas Pētniecības padomes atpazīstamību. Gan valstu iestādes, gan vietējās zinātnes un pētniecības aprindas uzskata sanāksmes par svarīgiem notikumiem. No 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim tika sarīkotas piecas Zinātniskās padomes plenārsēdes: februārī, jūnijā un decembrī – Briselē (Beļģijā), aprīlī – Sofijā (Bulgārijā) un oktobrī – Limasolā (Kiprā). Ņemot vērā ERC struktūru un mehānismu pārskatīšanas komisijas ieteikumus 2009. gadā, Zinātniskā padome izveidoja divas pastāvīgās komitejas: pirmā sniedz norādījumus interešu konfliktu, zinātnieku necienīgas rīcības un ētikas jautājumos, bet otrā nodarbojas ar vērtēšanas komisijas locekļu atlasi. Izpildaģentūra atbalstīja abu komiteju pamatdarbības pasākumus, 2012. gadā tās rīkoja sanāksmes attiecīgi vienu un divas reizes. Zinātniskā padomes locekļi arī piedalās darba grupās, kurās risina konkrētus jautājumus. Izpildaģentūra 2012. gadā rīkoja dažādas ERC darba grupu sanāksmes par inovāciju un attiecībām ar rūpniecību, brīvu piekļuvi, internacionalizāciju un dzimumu līdzsvaru. Darba grupas veic analīzi un dod ieguldījumu ERC zinātniskās stratēģijas izstrādē, sagatavojot priekšlikumus, kurus pieņem Zinātniskās padomes plenārsēdē, savu pilnvaru jomās: izskatīt ERC attiecības ar rūpniecības/uzņēmējdarbības nozari un ERC finansētās pētniecības ietekmi uz inovāciju; izstrādāt ERC nostāju attiecībā uz brīvu piekļuvi; meklēt piemērotus mehānismus trešo valstu pētnieku līdzdalības paaugstināšanai ERC shēmās, īpaši no Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas (BRIC valstīm); nodrošināt, lai ERC būtu labākās prakses pirmajās rindās attiecībā uz dzimumu līdzsvaru pētniecībā. Izpildaģentūra sadarbībā ar grupu dalībniekiem sagatavoja vairākus darba dokumentus, kuros bija iekļauta darba grupās un pastāvīgajās komitejās apskatīto konkrēto jautājumu analīze un galvenie aspekti.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDE

1.

Aģentūra ņem vērā Palātas ziņojumu.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/197


ZIŅOJUMS

par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2012. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildēm

2013/C 365/28

IEVADS

1.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde” vai “ESMA”), kura atrodas Parīzē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (1). Iestādes uzdevums ir uzlabot ES iekšējā finanšu tirgus darbību, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, veicinot finanšu sistēmu integritāti un stabilitāti un stiprinot starptautiskās uzraudzības koordināciju, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti (2). Iestāde dibināta 2011. gada 1. janvārī.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Iestādes pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Iestādes gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Iestādes gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Iestādes gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Iestādes gada pārskatus pēc tam, kad Iestādes grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Iestādes finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Iestādes gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Iestādes gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Iestādes finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

11.

Galvenais grāmatvedis vēl nebija apstiprinājis Iestādes grāmatvedības sistēmu.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

Otrajā darbības gadā Iestāde spēra nozīmīgu soli, pieņemot un īstenojot pamatprasības visiem iekšējās kontroles standartiem. Tomēr vēl joprojām nav panākta standartu īstenošana pilnā mērā.

13.

Varētu ievērojami uzlabot iepirkuma procedūru savlaicīgumu un dokumentēšanu.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

14.

Iestādes kopējās apropriācijas 2012. gadam bija 20,3 miljoni EUR, no kurām 2,8 miljonus EUR (14 %) anulēja, bet 4,2 miljonus EUR (21 %) apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesa uz 2013. gadu.

15.

Galvenais iemesls augstajam anulēto apropriāciju līmenim bija tas, ka budžetu sagatavoja, pamatojoties uz pilnībā aizpildītu štatu sarakstu 2012. gada sākumā, lai gan dažos gadījumos darbā pieņemšana turpinājās gada laikā. Anulēšanu izraisīja arī IT iepirkuma kavēšanās.

16.

Pārnesto apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības, līmenis bija augsts – II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) – 39 % un III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) – 52 %. II sadaļā to galvenokārt izraisīja tas, ka nozīmīgu Iestādes telpu būvdarbu līgumu piešķīra 2012. decembrī (0,6 miljoni EUR), un IT aparatūras (0,5 miljoni EUR), telefonijas iekārtu (0,1 miljons EUR) un mēbeļu (0,3 miljoni EUR) iepirkums, lai gan gada beigās tās vēl nebija pilnībā piegādātas. Attiecībā uz III sadaļu augstā apropriāciju, par kurām bija uzņemtas saistības, pārnesumu līmeņa iemesls bija nozīmīgu IT attīstības projektu daudzgadu raksturs un kavējumi ar tiem saistītajos iepirkumos.

17.

Iestāde 2012. gadā izdarīja 22 budžeta pārvietojumus par 3,2 miljoniem EUR (16 % no kopējā 2012. gada budžeta), kas liecina par nepilnībām budžeta plānošanā.

CITI KOMENTĀRI

18.

Iestādei ir turpmāk jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Konkrēti, vienā pārbaudītajā darbā pieņemšanas procedūrā nebija ievērots prasītais darba stāžs gados konkrētai amata vietai un trijās revidētajās darbā pieņemšanas procedūrās nebija pierādījumu, ka robežlielumi kandidātu sarakstiem būtu noteikti pirms pieteikumu izskatīšanas.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

19.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(2)  Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Iestādes saistības bija EUR 12 841 997 jeb 76 % no 2011. gada budžeta. Saistību procentuālā attiecība bija īpaši zema III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” (47 %). Tas ietekmēja Iestādes IT mērķus, kuri netika pilnībā sasniegti. Zemie budžeta izpildes rādītāji liecina par grūtībām ar budžeta plānošanu un izpildi.

Ieviešana ir sākta

2011

Iestādes budžets 2011. finanšu gadam bija 16,9 miljoni EUR. Atbilstoši izveides regulas 62. panta 1. punktam 60 % no 2011. gada budžeta finansēja ar dalībvalstu un EBTA valstu iemaksām, savukārt 40 % – no Savienības budžeta. 2011. gadu Iestāde beidza ar pozitīvu budžeta izpildes saldo 4,3 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem (1) minēto summu pilnībā iegrāmatoja pārskatos kā saistību, kas pienākas Eiropas Komisijai.

Ieviešana ir sākta

2011

Tika konstatētas nepilnības attiecībā uz sešu juridisko saistību uzņemšanu pirms budžeta saistībām (EUR 483 845).

Ieviešana ir sākta

2011

Palāta konstatēja vairākus gadījumus par kopējo summu EUR 207 442, kuros uz 2012. gadu pārnestās maksājumu apropriācijas neatbilda uzņemtajām juridiskajām saistībām. Tādējādi šie pārnesumi bija pārkāpums, un tie ir jāanulē.

Ieviešana nav sākta

2011

Iestāde vēl nebija pieņēmusi iekšējās kontroles standartus.

Ieviests

2011

Nepieciešams uzlabot Iestādes pamatlīdzekļu pārvaldību. Grāmatvedības procedūras un informācija par izmaksām, kas attiecas uz Iestādes iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem, nebija uzticamas.

Ieviešana ir sākta

2011

Nebija pieņemti Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumi.

Ieviests

2011

Iestāde vēl nebija vienojusies ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) par nolīgumu attiecībā uz krāpšanas izmeklēšanām. Iestādei jānodrošina savu finanšu noteikumu pilnīga ievērošana šajā aspektā.

Ieviests

2011

Iestādei ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Nebija ievērots prasītais darba stāžs gados konkrētai amata vietai, bija pieņemti izskatīšanai pieteikumi, kurus saņēma pēc iesniegšanas termiņa beigām, nebija izstrādāti mutisko un rakstisko pārbaudījumu jautājumi, pirms atlases komisija izskatīja pieteikumus, un nebija iecēlējinstitūcijas lēmuma par atlases komisijas iecelšanu.

Ieviešana ir sākta


(1)  15. panta 4. punkts un 16. panta 1. punkts.


II PIELIKUMS

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (Parīze)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants)

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Iestādes kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009)

Uzdevumi

Izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus.

Izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus.

Pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus.

Sniegt ieteikumus, ja valsts kompetentā iestāde nav piemērojusi nozares aktus vai ir piemērojusi tos tā, ka ir pārkāpti ES tiesību akti.

Konkrētās ārkārtas situācijās un domstarpību izšķiršanā starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus.

Gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus, ja i) valsts kompetentā iestāde nav piemērojusi nozares aktus vai ir piemērojusi tos tā, ka ir pārkāpti ES tiesību akti, un ja kompetentā iestāde nav ievērojusi Komisijas oficiālu atzinumu; ii) konkrētās ārkārtas situācijās, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes pieņemto lēmumu; vai iii) domstarpību izšķiršanā starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu.

Sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

Vākt nepieciešamo informāciju par finanšu tirgu dalībniekiem, kas Iestādei vajadzīga, lai tā varētu veikt savus pienākumus.

Izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieku finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību.

Nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu tirgu dalībnieku datubāzi, kas darbojas iestādes kompetences jomā, ja to paredz nozares tiesību akti.

Brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud tās mērķu sasniegšanu.

Uz laiku aizliegt vai ierobežot dažas finansiālas darbības, kas apdraud finanšu tirgu normālu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti gadījumos, kas minēti, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti nozares tiesību aktos, vai ārkārtas situāciju gadījumā.

Piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

Vērsties pret jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada finanšu sistēmas vai tās daļu novājināšanās kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Izstrādāt papildu pamatnostādnes un ieteikumus galvenajiem finanšu tirgu dalībniekiem, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu darbības tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai novērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Veikt kompetento iestāžu deleģētos uzdevumus un pienākumus.

Sniegt atzinumus kompetentajām iestādēm.

Veikt kompetento iestāžu īstenoto pasākumu salīdzinošo izvērtēšanu.

Īstenot kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Uzsākt un koordinēt Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū.

Pieņemt lēmumus par kredītreitingu aģentūru sertifikācijas un reģistrācijas pieteikumiem un par šādas sertifikācijas un reģistrācijas anulēšanu.

Izstrādāt sadarbības nolīgumus ar attiecīgām trešo valstu kredītreitingu aģentūru pārraudzības iestādēm.

Veikt izmeklēšanas par kredītreitingu aģentūrām, vērtējamajām juridiskajām personām un saistītajām trešām personām un pārbaudes uz vietas.

Ja kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi pārkāpumu, lemt par tās reģistrācijas anulēšanu, pagaidu aizliegumu piešķirt kredītreitingus, aģentūras piešķirto kredītreitingu izmantošanas pārtraukšanu regulatīvos nolūkos, pieprasīt izbeigt pārkāpumu un/vai sniegt publiskus paziņojumus.

Ja kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi pārkāpumu apzināti vai nolaidības dēļ, pieņemt lēmumus par sodanaudas piemērošanu.

Pārvaldība

Uzraudzības padome

Sastāvs

Priekšsēdētājs (nav balsstiesību); par finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī; viens Komisijas pārstāvis (nav balsstiesību); viens Eiropas Sistēmisko risku padomes pārstāvis (nav balsstiesību); pa vienam pārstāvim no abām pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm (nav balsstiesību).

Uzdevumi

Sniegt norādījumus par Iestādes darbu un atbildēt par izveides regulas II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

Valde

Sastāvs

Priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus no sava vidus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi. Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot (Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par budžeta jautājumiem).

Uzdevumi

Nodrošināt, ka Iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar izveides regulu uzticētos uzdevumus.

Priekšsēdētājs

Pārstāv Iestādi, atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes. Ieceļ Uzraudzības padome pēc uzklausīšanas Eiropas Parlamentā.

Izpilddirektors

Ieceļ Uzraudzības padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma. Atbild par Iestādes vadību un sagatavo Valdes darbu.

Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Iestādei pieejamie resursi 2012. gadā

Galīgais budžets

Kopbudžets: 20,279 miljoni EUR, tostarp:

 

Savienības subsīdija: 7,12 miljoni EUR

 

Valsts kompetento iestāžu maksājumi: 10,158 miljoni EUR

 

Maksas, ko iekasē no uzraudzītajām struktūrām: 3,001 miljons EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī.

Štata darbinieki: apstiprinātais pagaidu darbinieku amata vietu skaits štatu sarakstā – 75, aizņemtās amata vietas – 75.

Līgumdarbinieki: budžetā plānotais līgumdarbinieku amata vietu skaits – 10, aizņemtās līgumdarbinieku amata vietas 2012. gada 31. decembrī – 12.

Norīkotie valstu eksperti: budžetā plānotās norīkoto valstu ekspertu amata vietas – 16, aizņemtās norīkoto valstu ekspertu amata vietas 2012. gada 31. decembrī – 10.

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Reģistrētas 19 kredītreitingu aģentūras, viena apstiprināta.

Pastāvīga uzraudzība, tostarp tematiskas vērtēšanas, piemēram, banku reitingi.

Novērtēts, vai jaunie priekšlikumi par Finanšu instrumentu tirgu direktīvā paredzēto atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma, ir atbilstīgi.

Publicētas galīgās vadlīnijas par automatizētajiem ātrajiem datorizētajiem darījumiem [automated high-frequency trading (HFT)].

Turpinās darbs pie Finanšu instrumentu tirgu direktīvas / Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu / Prospektu direktīvas apskata.

Tehnisko standartu izveide (regulatīvo un īstenošanas) regulai par atvasinātiem ārpusbiržas finanšu instrumentiem, mijieskaita darījumu starpniekiestādēm (CCPs) un darījumu reģistriem (Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR)).

Veikts sagatavošanas darbs, lai stātos spēkā Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru, un Iestāde uzraudzīs darījumu reģistrus.

Sagatavoti tehniskie standarti par jauno īsās pozīcijas pārdošanas regulu.

Laisti klajā pirmie atzinumi par īsās pozīcijas pārdošanas ierobežojumiem Grieķijā un Spānijā.

Sagatavoti izvērsti noteikumi par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieku atalgojumu.

Ieguldījums starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) izstrādē.

Izdoti paskaidrojumi sabiedrībām, kā pareizi piemērot starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) noteikumus (iecietības un nemateriālās vērtības traktēšana).

Darbs pieredzes apmaiņā un diskusijās ar valstu uzraugiem par tirgus uzraudzības jautājumu ietekmi un tēmām, kas saistītas ar Prospektu direktīvu un Pārredzamības direktīvu, pārņemšanas piedāvājumiem, u. c.

Kopējs darbs ar citām Eiropas vērtspapīru iestādēm.

Aktīvs ieguldījums Eiropas Sistēmiska riska kolēģijā (ESRK) saistībā ar finanšu stabilitāti, tostarp iesniegti regulāri ziņojumi par risku; iekšējās instruktāžas reizi nedēļā.

Stiprināta finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzība, izstrādājot papildu noteikumus un prasības starpniekiem un fondu pārvaldītājiem, finanšu konsultācijas un piemērotība (Finanšu instrumentu tirgu direktīva), informācijas izpaušanas noteikumi par biržā tirgotiem fondiem (ETF).

Brīdinājums ieguldītājiem visā Eiropā par lamatām, veicot ieguldījumus tiešsaistē.

Iestādes telpās tika sarīkota ieguldītāju diena.

Izveidota ES datubāze darījumu pārskatiem.

Sekmīgi izstrādāts IT risinājums kredītreitingu aģentūru vēsturisko reitingu publicēšanai.

Koordinēta valstu uzraugu reakcija uz finanšu krīzi, tostarp pastiprināta paša riska analīze.

Rīkotas divas salīdzinošas izvērtēšanas par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīma un Prospektu direktīvas ieviešanu.

Avots: Iestādes sniegtā informācija.


IESTĀDES ATBILDES

11.

Grāmatvedības sistēmu apstiprināšanas ziņojums pašlaik tiek pabeigts. Pirms šā ziņojuma sagatavošanas, lai validētu izmantoto procedūru rezultātu ticamību, grāmatvedis piemēroja visu finanšu darījumu 100 % pārbaudi, tā vietā, lai piemērotu paraugu atlases un sistēmas testēšanas pieeju.

12.

ESMA 2012. gadā izveidoja iekšējās kontroles funkciju un pieņēma uz riska novērtējuma balstītu iekšējās kontroles rīcības plānu, kas tiek aktīvi izstrādāts un uzraudzīts. 2012. gada beigās ESMA bija īstenojusi 19 no šajā gadā plānotajām 20 darbībām. Ir izstrādātas iekšējās kontroles darba programmas 2013. un 2014. gadam. Veltot pienācīgu vērību ar pārvaldības vidi saistītajiem riskiem, iekšējās vadības un kontroles sistēmas ir piemērotas ESMA uzdevumu izpildei saskaņā ar ESMA Finanšu regulas 38. panta 4. punktu.

13.

ESMA 2012. gadā bija jārīko atkārtoti konkursi attiecībā uz vairākiem līgumiem, kas tika pārņemti no priekšgājējas – CESR – Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas. Tika izpildīts gandrīz viss iepirkuma plāns, tomēr resursu trūkuma dēļ ir daži kavējumi. Lai veiktu uzlabojumus šajā jomā, ESMA 2013. gadā par iepirkumu atbildīgajā grupā pieņems papildu darbiniekus, vienlaicīgi nodrošinot papildu iekšējās kontroles procedūras.

14.

ESMA pateicas par pareizajiem skaidrojumiem, kas jau minēti Palātas komentāros. Šie skaidrojumi atspoguļo 2012. gada situāciju.

15.

2012. gada budžets tika sagatavots 2011. gada janvārī – aģentūras darbības pirmajā mēnesī. Budžeta sagatavošanas lielāko darbu veica ES Komisija, un tiešām vēl trūka aģentūras vadības pieredzes.

16.

Kas attiecas uz budžeta pārvaldi, kā to ataino ESMA IT darba programma, jāatzīmē, ka IT darba programma 2012. gadā tika balstīta uz prasībām tiesību aktos, kuri vēl tika apspriesti ES iestādēs. Gada gaitā daži no šiem tiesību aktu noteikumiem ietekmēja IT darba programmu, kā arī iepirkuma plānu.

17.

Kopš Palātas apmeklējuma ESMA ir izstrādājusi labākus procesus un ir ieviesusi kontroli minēto jautājumu, budžeta un plānošanas jomā.

18.

ESMA atzīst Palātas konstatējumu. Ņemot vērā Palātas piezīmi, ESMA ir veikusi visu 2012. gadā rīkoto pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūru ex post pārbaudi, kuras laikā apstiprinājās, ka līdzīgi gadījumi nav bijuši. Lai turpmāk ierobežotu šādas pārskatīšanās iespējamību, ESMA ir ieviesusi jaunas procedūras, kas atlasītajiem kandidātiem paredz noteiktu slieksni un ex ante pārbaudes pasākumus, lai apstiprinātu kandidātu atbilstību, izmantojot elektronisku pieredzes gadu aprēķināšanas rīku.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/206


ZIŅOJUMS

par Eiropas Izglītības fonda 2012. finanšu gada pārskatiem ar Fonda atbildi

2013/C 365/29

IEVADS

1.

Eiropas Izglītības fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”, arī “EIF”), kurš atrodas Turīnā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1360/90 (1) (pārstrādāta redakcija Nr. 1339/2008). Fonda uzdevums ir atbalstīt profesionālās izglītības reformu Eiropas Savienības partnervalstīs. Tādā nolūkā Fonds palīdz Komisijai īstenot vairākas programmas (Phare, Tacis, CARDS un MEDA) (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Fonda pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Fonda gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Fonda gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Fonda gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Fonda gada pārskatus pēc tam, kad Fonda grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Fonda finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Fonda gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Fonda gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Fonda finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Fonda finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Saistību apropriāciju caurmēra līmenis 2012. gadā bija 99,9 %, kas liecina par to, ka saistības bija uzņemtas savlaicīgi. II sadaļā “Administratīvie izdevumi” saistību apropriāciju pārnesumu līmenis uz 2013. gadu bija augsts, tas sasniedza 0,6 miljonus EUR (36,8 %). Galvenie iemesli bija novēlota rēķinu saņemšana par 2012. gadā sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar celtniecību (0,3 miljoni EUR) un vairāki IT aparatūras un programmatūras pirkumi, kurus saskaņā ar plānu pasūtīja 2012. gada pēdējos mēnešos (0,3 miljoni EUR), bet nepiegādāja līdz 2013. gadam.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.

(2)  Fonda kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Fonds vēl nav pieņēmis un īstenojis finanšu līdzekļu pārvaldības politiku, lai samazinātu un izlīdzinātu finanšu risku, vienlaikus cenšoties panākt atbilstošu peļņu. Konts tiek uzturēts bankā, kura vairs neatbilst minimālajam reitingam, kā to norādīja Komisija.

Ieviests

2011

Palāta identificēja 64 līgumus, kuru kopējā vērtība ir 2 miljoni EUR un kurus vēl nav parakstījis Fonda līgumslēdzējs, un tas rada juridisku nenoteiktību.

Ieviests

2011

Fonda telpas netiek uzturētas, tām netiek nodrošināti būtiski pakalpojumi, tādi kā siltuma, ūdens un elektroapgāde, kopš 2011. gada novembrī sākās par telpu apsaimniekošanu atbildīgā konsorcija likvidācijas process. Fonda telpu stāvoklis nav apmierinošs, un tas apdraud Fonda darbības turpināšanu.

Ieviests

2011

Fondam ir turpmāk jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Iepriekš nebija noteikts minimālais punktu skaits, kas nepieciešams dalībai intervijās un rakstiskajos pārbaudījumos, un nebija izstrādāti mutisko un rakstisko pārbaudījumu jautājumi, pirms atlases komisijas izskatīja pieteikumus.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Izglītības fonds (Turīna)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 166. panta 3. punkts)

Savienība un dalībvalstis profesionālās izglītības jomā sekmē sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.

Fonda kompetence

(Padomes Regula (EEK) Nr. 1360/90)

Mērķis

ES ārējo attiecību politikas kontekstā dot ieguldījumu, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstību šādās valstīs: valstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un Regulu (EK) Nr. 1638/2006 un attiecīgi vēlāk pieņemtiem tiesību aktiem; pārējās valstīs, kuras apstiprina ar Valdes lēmumu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko atbalsta divas trešdaļas tās locekļu, un Komisijas atzinumu, un uz kurām attiecas Savienības instruments vai starptautisks nolīgums, kurā iekļauts cilvēkkapitāla attīstības aspekts, un ciktāl to ļauj pieejamie resursi.

Šajā regulā cilvēkkapitāla attīstību definē kā “darbu, kas veicina indivīda prasmju un kompetences attīstību visa mūža garumā, uzlabojot profesionālās izglītības un mācību sistēmas”.

Uzdevumi

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, Fonds, Valdes piešķirto pilnvaru robežās un sekojot Savienības līmenī noteiktām vispārējām pamatnostādnēm, veic šādas funkcijas:

sniedz informāciju, politikas analīzi un ieteikumus par cilvēkkapitāla attīstīšanas jautājumiem partnervalstīs,

sekmē zināšanas par valsts un vietējos darba tirgos pieprasītajām prasmēm un tās analizē,

atbalsta attiecīgās ieinteresētās personas partnervalstīs, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstīšanas spējas,

veicina informācijas un pieredzes apmaiņu starp līdzekļu sniedzējiem, kuri partnervalstīs ir iesaistīti cilvēkkapitāla attīstības reformā,

veicina Savienības atbalsta nodrošināšanu partnervalstīm cilvēkkapitāla attīstības jomā,

izplata informāciju un veicina sakaru veidošanu, pieredzes un labas prakses apmaiņu starp ES un partnervalstīm un starp partnervalstīm cilvēkkapitāla attīstīšanas jautājumos,

pēc Komisijas pieprasījuma dod ieguldījumu analīzē par to, cik efektīvs bija partnervalstīm sniegtais atbalsts mācību jomā,

veic citus tādus uzdevumus, par kuriem vienojusies Valde un Komisija atbilstoši šīs regulas pamatnoteikumiem.

Pārvaldība

Valde

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts,

trīs pārstāvji no Komisijas,

trīs Eiropas Parlamenta iecelti eksperti, kam nav balsstiesību,

turklāt trīs partnervalstu pārstāvji var piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Direktors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Fondam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

20,1 (20,3) miljoni EUR saistībām un 20,1 (19,8) miljoni EUR maksājumiem, no kuriem 19,3 miljonus EUR finansēja ar Komisijas subsīdiju.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

96 (96) pagaidu darbinieku amata vietas štatu sarakstā, no tām aizpildītas 93 (90) amata vietas

37 (35) pārējie darbinieki (vietējie darbinieki, līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti)

Kopējais darbinieku skaits: 130 (125), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 73 (70),

administrācijā: 28 (28),

korporatīvai koordinēšanai un saziņas uzdevumiem: 29 (27).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Darbības

ES ārējo attiecību politikas kontekstā Fonds dod ieguldījumu, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstību 30 partnervalstīs, kuras noteiktas regulā un kuras apstiprinājusi Valde. Galvenie pasākumi ir atbalsts ES politikas virzieniem un atbalsts projektiem, politikas analīze, informācijas un pieredzes izplatīšana un apmaiņa un atbalsts partnervalstīm resursu stiprināšanā.

Fonda pievienotās vērtības pamatā ir neitrāla, nekomerciāla un unikāla zināšanu bāze, kurā ietilpst speciālas zināšanas par cilvēkkapitāla attīstību un šo zināšanu saikne ar nodarbinātību, kā arī speciālas zināšanas par to, kā partnervalstu kontekstam pielāgot pieejas cilvēkkapitāla attīstībai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

Turīnas process, ko 2012. gadā ieviesa 27 EIF partnervalstīs, ir profesionālās izglītības un apmācības (PIA) analīze, kas balstīta uz līdzdalību un pierādījumiem. Pirmo reizi tā notika 2010. gadā. Turīnas procesa otrās kārtas (2012. gadā) pagrieziena punkts bija pārvaldības jautājuma iekļaušana analītiskajā shēmā un reģionālo konferenču rīkošana par apgūšanas politiku, kas ļāva dalībniekiem apmainīties ar pārrobežu pieredzi par politikas sasniegumiem. 2012. gadā organizēja divas korporatīvās konferences, no kurām viena – par daudzlīmeņu pārvaldību profesionālās izglītības un apmācības jomā notika maijā, bet otra – par uzņēmējdarbības jautājumiem notika novembrī.

Fonds veica arī Padomes regulā noteiktos galvenos uzdevumus šādās jomās:

 

Rezultāti pa gadiem

2012.

2011.

Atbalsts ES politikai un ārējo attiecību instrumentu projektu ciklam partnervalstīs

36

30

Partnervalstu resursu stiprināšana

66

72

Politikas analīze

31

22

Rezultātu izplatīšana un sadarbības tīkli

28

24

Kopā:

161

148

Ar tiešajiem rezultātiem mēra projekta rezultātu sasniegšanu un sasaista budžetu ar Fonda uzdevumiem un rezultātiem.

Papildus šiem uzdevumiem, kurus veica saistībā ar darba programmu, Fonds gada gaitā pildīja arī Eiropas Komisijas tiešos pieprasījumus.

 

2012.

2011.

Komisijas pieprasījumi, kam ieviešana ir sākta

107

100

Pieprasījumi Rietumbalkānu valstīm un Turcijai

42 %

44 %

Pieprasījumi Dienvidaustrumu Vidusjūras valstīm

32 %

45 %

Pieprasījumi Austrumeiropas valstīm

12 %

Pieprasījumi Centrālās Āzijas valstīm

14 %

10 %

Avots: Fonda sniegtā informācija.


FONDA ATBILDE

11.

No EUR 0,59 miljoniem saistību, kas tika pārnestas II sadaļā, apmēram EUR 0,3 miljoni attiecās uz darbībām, kas tika pabeigtas 2012. gadā, bet maksājumi tika veikti tikai 2013. gadā, jo rēķinu sastādīšanai un maksājumu apstrādei bija vajadzīgs laiks. Pārnesto saistību apjoms saistībā ar darbībām, kas jāveic un jāapmaksā 2013. gadā, tika ierobežots līdz EUR 0,29 miljoniem vai 18 % no kopējās saistību summas II sadaļai. ETF turpinās pievērst lielu uzmanību budžeta gada pārskata principam, tādējādi nodrošinot tam piešķirto finanšu resursu pareizu pārvaldību.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/213


ZIŅOJUMS

par Euratom Apgādes aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/30

IEVADS

1.

Euratom Apgādes aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EURATOM”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja 1958. gadā (1). Aģentūras iepriekšējos statūtus aizstāja ar Padomes Lēmumu 2008/114/EK, Euratom (2). Aģentūras galvenie uzdevumi ir nodrošināt Savienībai zināšanas par kodolmateriālu un kodolpakalpojumu tirgu un uzraudzīt šo tirgu.

2.

No 2008. gada līdz 2011. gadam ieskaitot Aģentūrai nebija sava budžeta pamatdarbību finansēšanai. Visas izmaksas par Aģentūras darbību īstenošanu sedza Komisija. Komisija Aģentūrai piešķīra atsevišķu budžetu 2012. gadam, taču tas sedza tikai nelielu daļu no tās izdevumiem; sīkāks izklāsts sniegts uzsvērumā (10. un 11. punkts).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis; veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (6) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Uzsvērums

10.

Neapšaubot 9. punktā pausto atzinumu, Palāta vēlas vērst uzmanību uz šādu jautājumu. No 2008. gada līdz 2011. gadam Aģentūrai nebija sava budžeta, un Eiropas Komisija tieši finansēja un apstiprināja visus izdevumus. Palāta uzskata, ka šāds stāvoklis ir pretrunā Aģentūras statūtiem.

11.

Ņemot vērā Palātas komentārus, 2012. gadam Komisija piešķīra Aģentūrai budžetu EUR 98 000 (EUR 104 000, ieskaitot finanšu ienākumus no pašu ieguldījumiem). Lai gan Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 54. pantā un Aģentūras statūtu 6. pantā ir noteikts, ka Aģentūrai jābūt finansiāli patstāvīgai, lielāko daļu tās izdevumu (personāls, telpas un IT sistēmas) joprojām tieši finansē Komisija. Noteikumi par personāla izdevumiem ir izklāstīti Aģentūras statūtu 4. pantā. Tie ir pretrunīgi un neatbilst prasībai par Aģentūras finansiālo patstāvību.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV 27, 6.12.1958., 534. lpp.

(2)  OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Neapšaubot 10. punktā pausto atzinumu, Palāta vēlas atkārtoti vērst uzmanību uz šādu jautājumu. Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 54. pantā ir noteikts, ka Aģentūra ir finansiāli patstāvīga. Aģentūras statūtu 7. pantā ir paredzēts, ka “Aģentūras izdevumus veido tās personāla un Komitejas administratīvās izmaksas, kā arī izmaksas, kuras izriet no līgumiem, kas noslēgti ar trešām personām”. Faktiski kopš 2008. gada Aģentūrai nav budžeta. Tāpēc Eiropas Komisija ir tieši apstiprinājusi 7. pantā minētos Aģentūras izdevumus. Palāta uzskata, ka šāds stāvoklis ir pretrunā Aģentūras statūtiem un ka Aģentūrai un Komisijai kopā ar visām ieinteresētajām personām ir jāapsver pasākumi, lai to novērstu.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Euratom Apgādes aģentūra (Luksemburga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Kodolmateriālu (t. i., rūdu, izejmateriālu un īpašu skaldāmo materiālu) kopēja piegādes politika saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā noteiktajiem principiem (it īpaši vienlīdzīgas pieejamības principu) un mērķiem (apgādes drošība):

Euratom Apgādes aģentūru izveidoja ar 1957. gadā pieņemtā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 52. pantu. Līguma 6. nodaļa ("Piegādes") ir veltīta Aģentūrai un tās pamatuzdevumam un pilnvarām,

Sīkāks Euratom Apgādes aģentūras pārvaldības izklāsts ir sniegts tās statūtos, ko noteica ar Padomes lēmumu, kuru juridiskais pamats ir Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 54. pants.

Aģentūras kompetence

(Kā noteikts Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, galvenokārt tā 6. nodaļā, un Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumā, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus (2008/114/EK, Euratom))

Mērķi

Nodrošināt kodolmateriālu piegādes (kā iepriekš noteikts) saskaņā ar kopēju piegādes politiku, kas pamatojas uz principu, kurš paredz vienlīdzīgu [un nediskriminējošu] piekļuvi piegādes avotiem (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 52. pants).

Nodrošināt to, ka rūdu un kodoldegvielu piegādes visiem lietotājiem Kopienā ir regulāras un taisnīgas (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 2. panta d) apakšpunkts).

Noteikt un uzraudzīt tirgus tendences, kas varētu ietekmēt Eiropas Savienības veiktas kodolmateriālu un pakalpojumu apgādes drošību (Euratom Apgādes aģentūras statūtu 1. pants).

Sniegt ieguldījumu Kopienas politikā, nodrošinot Kopienai zināšanas, informāciju un konsultācijas par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar kodolmateriālu un pakalpojumu tirgus darbību (Euratom Apgādes aģentūras statūtu 1. pants).

Uzdevumi

Saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu Euratom Apgādes aģentūrai ir piešķirtas izvēles tiesības attiecībā uz dalībvalstu teritorijās ražotām rūdām, izejmateriāliem un īpašiem skaldāmiem materiāliem un ekskluzīvas tiesības slēgt līgumus par rūdu, izejmateriālu un īpašu skaldāmo materiālu piegādi, kam izcelsme ir Kopienā vai ārpus Kopienas.

Tādējādi Euratom Apgādes aģentūras uzdevumos ietilpst:

novērtēt saistības, par kurām iesaistītās puses ir panākušas vienošanos, un attiecīgi noslēgt līgumu, liegt tā noslēgšanu vai piekrist tā noslēgšanai, tikai ņemot vērā konkrētus nosacījumus, vai veikt šīs pašas darbības attiecībā uz līgumu grozījumiem saistībā ar materiālu piegādi Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 52. panta nozīmē,

saņemt paziņojumus par visiem līgumiem, kas saistīti ar rūdu, izejmateriālu vai īpašo skaldāmo materiālu apstrādi, pārveidi vai formēšanu saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 75. pantu, un tos apstrādāt,

saņemt paziņojumus par visiem pārskaitījumiem, importa un eksporta darījumiem ar nelieliem rūdu, izejmateriālu vai īpašo skaldāmo materiālu daudzumiem saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 74. pantu, un tos apstrādāt,

sākotnēji izskatīt dokumentāciju un veikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus saistībā ar Komisijas lēmumu gadījumos, kad saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu ir nepieciešams Kolēģijas apstiprinājums (piemēram, tādiem, kas minēti Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 59. un 60. pantā),

pienācīgi pārvaldīt līgumus, kurus Aģentūra ir noslēgusi vai par kuriem saņēmusi paziņojumus,

vākt un apstrādāt informāciju, lai pastāvīgi uzraudzītu kodolmateriālu un pakalpojumu tirgus darbību Eiropas Savienībā (Euratom Apgādes aģentūras statūtu 1. pants),

regulāri publicēt iekšējai lietošanai un/vai plašākai sabiedrībai paredzētus ziņojumus par kodolmateriālu un pakalpojumu tirgus darbību un tā jaunākajām tendencēm,

pēc Kopienas lūguma nodrošināt Kopienai zināšanas un konsultācijas par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar kodolmateriālu un pakalpojumu tirgus darbību (Euratom Apgādes aģentūras statūtu 1. pants),

sadarboties ar Euratom Apgādes aģentūras Padomdevēju komiteju un konsultēties ar to saskaņā ar Euratom Apgādes aģentūras statūtu 13. Pantu,

piedalīties minētās Komitejas sanāksmēs, kuras parasti notiek divreiz gadā, un nodrošināt tās ar sekretariātu (Statūtu 14. pants).

Pārvaldība

Aģentūra ir tiesību subjekts, un tā ir finansiāli patstāvīga (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 54. pants).

Aģentūras darbību pārrauga Komisija (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 53. pants), un Aģentūra darbojas kā bezpeļņas organizācija (Statūtu 2. pants).

Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektors un darbinieki ir vai viņiem ir jākļūst par Eiropas Kopienu ierēdņiem. Viņiem ir jābūt drošības pielaidei, un viņiem algu maksā Komisija (Statūtu 4. pants).

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (54. pants) un Euratom Apgādes aģentūras statūtos (9. pants) ir noteikts tās kapitāls un tā apmaksas noteikumi.

Ģenerāldirektors

Ieceļ Komisija (Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 53. pants) uz nenoteiktu laiku.

Ģenerāldirektora pienākumi un pilnvaras ir sīkāk izklāstītas Euratom Apgādes aģentūras statūtos (3. pants, kā arī 13. un 14. pants).

Komisijas veiktā Euratom Apgādes aģentūras pārraudzība

Saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 53. pantu un Euratom Apgādes aģentūras statūtu 5. pantu:

Komisija var Euratom Apgādes aģentūrai sniegt norādes,

Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz Aģentūras lēmumiem.

Padomdevēja komiteja

Saskaņā ar Euratom Apgādes aģentūras statūtu 11. pantu Komitejā darbojas locekļi no katras dalībvalsts, kurus ieceļ intuitu personae (jeb ņemot vērā viņu attiecīgās pieredzes un kompetences pakāpi) uz trim gadiem; pilnvaru termiņu var atjaunot.

Komiteja palīdz Aģentūrai veikt tās uzdevumus. Tā darbojas kā saikne starp Euratom Apgādes aģentūru un kodolnozares ražotājiem un lietotājiem (Statūtu 13. pants).

Ar Komiteju var apspriesties par visiem jautājumiem, ko Aģentūra ir pilnvarota risināt. Tā var sniegt atzinumus par visiem jautājumiem, kas minēti statūtu 13. pantā. Parasti tā rīko sanāksmes divreiz gadā.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā

Budžets

104 000 EUR, tostarp:

Komisijas subsīdija: EUR 98 000,

ienākumi no ieguldījumiem un banku procenti: EUR 6 000.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

ES budžetā paredzētais amata vietu skaits: 9 pārvaldnieku funkciju grupas (AD) amati (tostarp ģenerāldirektors) un 16 asistentu funkciju grupas (AST) amati.

Aģentūrai faktiski piešķirto amata vietu skaits: 7 AD (no tiem viens pagaidu darbinieks) un 10 AST (no tiem viens pagaidu darbinieks).

Pārējie darbinieki: 1 vakanta valsts norīkotā eksperta amata vieta (līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti).

Kopējais darbinieku skaits: 17 (tostarp ģenerāldirektors).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Tika nodrošināta apgādes drošība

Apstrādātie darījumi

2012. gadā Aģentūra apstrādāja apmēram 270 darījumus, tostarp līgumus, grozījumus un paziņojumus par aktuālajām darbībām.

Dienestu iekšēja konsultēšanās. Sagatavotie Komisijas lēmumi

Aģentūra sagatavoja Komisijas lēmumu par procedūru, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 65. pantu saistībā ar 60. pantu.

Aģentūra sniedza ieguldījumu procedūrā attiecībā uz tās 2013. gada budžetu.

Dienestu iekšējā konsultēšanās, kurā bija iesaistīta Aģentūra: 46 konsultācijas, no tām 11 bija ierosinājis Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts.

Ziņojumi

2012. gadā aģentūra sagatavoja:

Aģentūras gada pārskatu par 2011. gadu,

trīs urāna tirgus ceturkšņa pārskatus,

sešus reizi divos mēnešos publicētus ziņu apkopojumus “Nuclear News Digest”,

45 iknedēļas informatīvus biļetenus “Nuclear News”, kas adresēti lasītājiem Eiropas Komisijā.

Piedalīšanās Euratom Apgādes aģentūras Padomdevējas komitejas pasākumos

Ar Aģentūras atbalstu Padomdevēja komiteja organizēja divas sanāksmes, kurās piedalījās arī Aģentūra un kuras notika 2012. gada 10. maijā un 2012. gada 8. novembrī.

Aģentūra sekmēja Padomdevējas komitejas divu darba grupu pasākumus.

IT atbalsts darbībām

Līgumu pārvaldīšanai izveidotās datubāzes PLUTO attīstīšana/uzturēšana.

Padomdevējas komitejas darba grupu atbalstam tika ieviests tīmeklī balstīts saziņas līdzeklis CIRCABC.

Aģentūras tīmekļa vietnes atjaunināšana.

Attiecības ar citām ES iestādēm un starptautiskā sadarbība

Aģentūru pārrauga Komisija, kas tai izdod direktīvas; Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz Aģentūras lēmumiem un tā ieceļ Aģentūras ģenerāldirektoru (Euratom līguma 53. pants). Turklāt atsevišķiem Euratom Apgādes aģentūras lēmumiem vajadzīga Komisijas iepriekšēja piekrišana (saskaņā ar Euratom līguma 60. pantu).

Aģentūrai katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojums par iepriekšējā gada darbībām, kā arī nākamā gada darba programma.

Starptautiskā sadarbība ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA) un ESAO Kodolenerģētikas aģentūru (NEA). Šajā kontekstā Euratom Apgādes aģentūra piedalījās:

apvienotajā NEA/IAEA Urāna grupā,

NEA augsta līmeņa grupā par medicīniskam lietojumam paredzētu radioizotopu piegāžu drošību.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra piekrīt Revīzijas palātai, ka subsīdijas apjoms ļauj maksāt tikai nelielu daļu no tās administratīvajiem izdevumiem, savukārt lielākā daļa joprojām ir tieši jāfinansē Komisijai.

Aģentūra neuzskata, ka pastāv pretruna starp tās statūtu 4. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta noteikumiem.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/221


ZIŅOJUMS

par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2012. finanšu gada pārskatiem ar Fonda atbildi

2013/C 365/31

IEVADS

1.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”, arī “Eurofound”), kurš atrodas Dublinā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (1). Fonda mērķis ir veicināt labāku dzīves un darba apstākļu plānošanu un nodrošināšanu Savienībā, vairojot un izplatot ar šo tēmu saistītas zināšanas (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Fonda pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Fonda gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Fonda gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Fonda gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Fonda gada pārskatus pēc tam, kad Fonda grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Fonda finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Fonda gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Fonda gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Fonda finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Fonda finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

11.

Budžeta izpildes līmenis I un II sadaļā bija augsts – attiecīgi 98 % un 82 %. Lai gan pārnesto saistību apropriāciju līmenis III sadaļā ir augsts – 50 % (EUR 3 688 996), tas atbilst maksājumu grafikiem un atspoguļo Fonda darbību daudzgadu raksturu. Liela daļa pārnesumu III sadaļā (71 %) attiecas uz diviem projektiem (8), kuru darbības tika īstenotas saskaņā ar plānu un gada darba programmu.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.

(2)  Fonda kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(8)  Eiropas novērošanas centru tīkla (NEO) projekts un Eiropas uzņēmumu aptaujas projekts.


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta/ ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Fonds pārnesa 47 % no III sadaļas (“Pamatdarbības izdevumi”) apropriācijām. Šāds stāvoklis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Palāta konstatēja, ka Fondam ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Atlases komisijas sanāksmes ne vienmēr tika pietiekami dokumentētas, un nebija pierādījumu par to, ka interviju vai rakstisko pārbaudījumu jautājumi tika izstrādāti iepriekš.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Dublina)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. pants)

Savienība un dalībvalstis, apzinoties sociālās pamattiesības, tostarp tās, kas izklāstītas Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību. (..)

Fonda kompetence

(Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1111/2005)

Mērķi

Fonda mērķis ir veicināt labāku dzīves un darba apstākļu nodrošināšanu, vairojot un izplatot zināšanas par šo tēmu. Fonds jo īpaši nodarbojas ar šādiem jautājumiem:

cilvēku darba apstākļi,

darba organizācija un jo īpaši darba vietu izveide,

jautājumi, kas ir īpaši raksturīgi noteiktām darba ņēmēju kategorijām,

vides uzlabošanas ilgtermiņa aspekti,

cilvēka darbības sadalījums telpā un laikā.

Uzdevumi

Veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu šajās jomās.

Veicināt kontaktus starp universitātēm, pētnieciskiem institūtiem, ekonomiskām un sociālām pārvaldēm un organizācijām.

Piedalīties pētījumos vai slēgt līgumus par pētījumiem un sniegt palīdzību eksperimentālos projektos.

Cik cieši vien iespējams, sadarboties ar specializētiem institūtiem dalībvalstīs un starptautiskā līmenī.

Pārvaldība

Valde

No katras dalībvalsts: viens valdības pārstāvis, viens darba devēju organizāciju pārstāvis, viens darba ņēmēju organizāciju pārstāvis.

Trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju.

Viena sanāksme gadā.

Birojs

Sastāv no 11 locekļiem, trīs locekļi pārstāv katru no sociālajiem partneriem un valdībām, divi locekļi ir no Komisijas.

Birojs pārrauga Valdes lēmumu īstenošanu un veic pasākumus Fonda atbilstīgai pārvaldībai Valdes sanāksmju starplaikā.

Sešas regulāras sanāksmes gadā.

Direktoru un direktora vietnieku ieceļ Komisija no kandidātu saraksta, ko iesniegusi Valde. Direktors īsteno Valdes un tās Biroja lēmumus un pārvalda Fondu.

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Fondam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

21,4 (20,6) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Ierēdņi un pagaidu darbinieki:

101 amata vieta štatu sarakstā, no tām 2012. gada 31. decembrī aizpildītas 98 (97) amata vietas.

Pārējie darbinieki:

 

norīkotie valstu eksperti: 0 (0)

 

Līgumdarbinieki: 12 (9)

 

Kopējais darbinieku skaits: 110 (106)

Norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

 

pamatdarbībām: 77 (72)

 

administrācijā: 28 (29)

 

dažādiem uzdevumiem: 5 (5)

Darbības un pakalpojumi 2012. gadā

Uzraudzība un apsekojumi

Eiropas novērošanas centru tīkls (NEO)

Eiropas Rūpniecisko attiecību novērošanas centrs (EIRO): pievienoti 279 informācijas atjauninājumi; seši reprezentativitātes pētījumi; divi ikgadēji atjauninājumi par darba samaksu un darba laiku; rūpniecisko attiecību un darba apstākļu attīstība Eiropā 2011. gadā; četri salīdzinoši analītiski ziņojumi; divi pētījumu pārskati.

Eiropas Darba apstākļu novērošanas centrs (EWCO): pievienoti 90 informācijas atjauninājumi; četri salīdzinoši analītiski ziņojumi; rūpniecisko attiecību un darba apstākļu attīstība Eiropā 2011. gadā; septiņi pētījumu pārskati.

Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centrs (ERM): pievienotas 1 566 pārstrukturēšanas faktu lapas; divi salīdzinoši analītiski ziņojumi.

Apsekojumi

Piektais Eiropas darba apstākļu apsekojums: publicēts pārskata ziņojums; publicēti divi sekundāri analītiskie ziņojumi: “Darba kvalitātes tendences Eiropā” un “Ilgtspējīgs darbs un novecojošs darbaspēks”.

Trešais pētījums par dzīves kvalitāti Eiropā: pētījuma darbs 34 valstīs pabeigts; publicēts pārskata ziņojums.

Otrā Eiropas uzņēmumu aptauja – trīs ziņojumi: “Politikas jomas nozīme un ietekme uz nākotnes pētījumiem”, “Darbavietu sociālais dialogs Eiropā”, “Cilvēkresursu vadības prakse un uzņēmuma darba rezultāti”; gatavošanās trešajai Eiropas uzņēmumu aptaujai (2013. gadā).

Nodarbinātība un konkurētspēja

Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centrs – ERM 2012. gada pārskats “Pēc pārstrukturēšanas: darba tirgus, darba apstākļi un apmierinātība ar dzīvi”.

Ziņojums par NEET jeb jauniešiem, kuri nav nodarbināti vai iesaistīti izglītības vai mācību procesā: raksturojums, izmaksas un politiskās reakcijas Eiropā; un ziņojums par to, cik efektīvi ir politikas jomas pasākumi lielākai jauniešu iesaistīšanai darbā.

Ziņojums “Nodarbinātības tendences un politika attiecībā uz gados vecākiem strādājošajiem recesijas apstākļos” un konkrētu gadījumu izpēte.

Ziņojums par elastdrošības otro posmu: dalībvalstu prakses un politikas analīze.

Juridiskās datubāzes pārstrukturēšana.

Darba attiecības un darba vietas attīstība

Darba attiecību un darba apstākļu turpmākā attīstība Eiropā 2011. gadā.

Darba organizācija un jauninājumi.

Pārskata ziņojums “Darba laika organizācija: ietekme uz produktivitāti un darba apstākļiem”.

Darba apstākļi mazumtirdzniecības nozarē.

Sociālais dialogs vispasaules ekonomiskās krīzes laikā.

Elastdrošība: darbības uzņēmuma līmenī.

Sociālā kohēzija un dzīves kvalitāte

Jauniešu ar invaliditāti vai veselības problēmām aktīva iekļaušana.

Ienākumi no darba pēc pensionēšanās ES.

Atbalsts vecākiem Eiropā.

Darbaspēka mobilitāte ES: atpakaļmigrācijas ietekme.

Mājsaimniecības parādu konsultatīvie dienesti Eiropas Savienībā.

Saziņa un dalīšanās idejās un pieredzē

94 238 lejuplādēti ziņojumi no Eurofound tīmekļa vietnes. 2 118 666 vietnes apmeklējumi.

Izplatīti 86 163 drukāti izdevumi; 932 jaunas publikācijas internetā un drukātos izdevumos.

21 plašsaziņas līdzekļos veikta pasākuma rezultātā informācija nodrošināta vairāk nekā 92 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, saistībā ar to 269 informācijas pieprasījumi no žurnālistiem un Fonds minēts Eiropas plašsaziņas līdzekļos vairāk nekā 1 460 reizes.

1 178 kontakti un informatīvas sanāksmes ar Eiropas līmeņa politikas veidotājiem.

204 ES politikas dokumentos ir atsauces uz Fonda konstatējumiem un pieredzi.

39 izstādes un 32 Fonda apmeklējumi, kopā 99 apmeklētāji.

Avots: Fonda sniegtā informācija.


FONDA ATBILDE

11.

Palātas komentārs tiek atzinīgi novērtēts, jo tas apstiprina Fonda pētniecības projektu vairākuma daudzgadu raksturu. Eurofound arī turpmāk rūpīgi pārbaudīs saistībās iekļauto apropriāciju pārnesumus, ik gadu nosakot pārnesamo apropriāciju apmēru, pamatojoties uz gada darba programmu (“plānotie pārnesumi”) un to salīdzinot ar neplānoto apmēru, kas radies sakarā ar darba programmas īstenošanas kavējumiem vai izmaiņām (“plānotie pārnesumi”).


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/228


ZIŅOJUMS

par Eurojust 2012. finanšu gada pārskatiem ar Eurojust atbildēm

2013/C 365/32

IEVADS

1.

Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienību (turpmāk tekstā – Eurojust), kas atrodas Hāgā, izveidoja ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (1), lai pastiprinātu cīņu pret smagiem organizētiem noziegumiem. Šīs struktūrvienības mērķis ir uzlabot pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Eurojust pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Eurojust gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Eurojust gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Eurojust gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Eurojust gada pārskatus pēc tam, kad Eurojust grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Eurojust finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Eurojust gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Eurojust gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eurojust finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Eurojust finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Pamatlīgumu par drošības pakalpojumiem parakstīja 2008. gadā, un to grozīja 2009. gadā. Mainītās cenu aprēķināšanas formulas dēļ cenas pakāpeniski palielinājās līdz 22 %, lai gan sākotnējā pamatlīgumā maksimālais cenu pieaugums bija noteikts līdz 4 %. No 2008. gada līdz 2012. gadam kopējais cenu pieaugums virs 4 % maksimālās robežas sasniedza aptuveni EUR 440 000, no kuriem 2012. gadā samaksāja EUR 68 000. Šāds ievērojams pieaugums var apdraudēt sākotnējās iepirkuma procedūras pārredzamību un taisnīgumu, kā arī traucēt konkurenci.

CITI KOMENTĀRI

12.

Vajadzētu uzlabot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību. Nav pierādījumu, ka jautājumi pārbaudījumiem un intervijām būtu bijuši sagatavoti, pirms atlases komisija izskatīja pieteikumus, kā arī nav pierādījumu, ka svērums starp rakstiskiem pārbaudījumiem un intervijām būtu bija noteikts pirms kandidātu skrīninga.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(2)  Eurojust kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Pārnesumu līmenis kārtējo reizi ir pārāk augsts un ir pretrunā gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Ziņojumā par 2010. finanšu gadu Palāta norādīja, ka varētu pārskatīt Eurojust direktora un Kolēģijas attiecīgos uzdevumus un pienākumus, lai novērstu pienākumu pārklāšanos, kas pašlaik izriet no dibināšanas regulas (1). Koriģējoši pasākumi 2011. gadā nebija veikti.

Ieviešana ir sākta

2011

Eurojust vēl nav pilnībā pieņēmis Civildienesta noteikumu īstenošanas kārtību (2).

Ieviešana ir sākta

2011

Palāta atkal konstatēja trūkumus darbā pieņemšanas procedūrās. Atlases komisiju sastāvs vairākos gadījumos pilnībā neatbilda Civildienesta noteikumu prasībām: ne visiem atlases komisijas locekļiem bija prasītā obligātā amata pakāpe. Vienā atlases procedūrā komisijas priekšsēdētājs bija vienīgā uz interviju uzaicinātā un amata vietai atlasītā kandidāta tiešais priekšnieks.

Ieviests


(1)  28., 29., 30. un 36. pants Lēmumā 2002/187/TI, kas grozīts ar Lēmumiem 2003/659/TI (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.) un 2009/426/TI (OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.).

(2)  Īstenošanas kārtība nav pieņemta šādās jomās: “Pārklasifikācija”, “Administratīvā izmeklēšana un disciplinārā procedūra”, “Nepilnas slodzes darbs”, “Darbavietas dalīšana”, “Vidējā līmeņa vadītāji”, “Vadītāju amata vietu pagaidu aizņemšana”, “Augstākā līmeņa vadības novērtējums”, “Priekšlaicīga pensionēšanās, nepiemērojot pensijas tiesību samazinājumu”, “Atvaļinājums”, “Personāla komiteja” un “Komandējumu rokasgrāmata”.


II PIELIKUMS

Eurojust (Hāga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 85. pants)

Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu iestādēm cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem, kas ietekmē Eiropas Savienību.

Eurojust kompetence

(kā noteikts 3., 5., 6. un 7. pantā Padomes Lēmumā 2002/187/TI, kas grozīts ar Lēmumu 2003/659/TI un Lēmumu 2009/426/TI)

Mērķi

Padomes lēmuma par Eurojust 3. pants

Saistībā ar 4. pantā minēto tādu kriminālo darbību izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis un ir saistītas ar smagiem noziegumiem, jo īpaši, ja kriminālās darbības ir organizētas, Eurojust mērķi ir šādi:

a)

sekmēt un uzlabot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā katru pieprasījumu, ko nosūtījusi kāda kompetentā dalībvalsts iestāde, un jebkuru informāciju, ko sniegusi katra iestāde, kas ir kompetenta atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti Līgumu ietvaros;

b)

uzlabot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši veicinot tiesiskās sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu;

c)

citādi atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai padarītu efektīvāku to veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

Uzdevumi

Padomes lēmuma par Eurojust 5. pants

1.

Lai sasniegtu savus mērķus, Eurojust veic savus uzdevumus:

a)

ar viena vai vairāku attiecīgo valsts locekļu starpniecību saskaņā ar 6. pantu; vai

b)

kā kolēģija saskaņā ar 7. pantu:

i)

ja to pieprasa viens vai vairāki attiecīgie valstu locekļi lietā, ko izskata Eurojust; vai

ii)

ja lietā ir iesaistīta tāda izmeklēšana un kriminālvajāšana, kam ir netieša ietekme Savienības līmenī vai kas varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis;

iii)

ja ir iesaistīts vispārīgs jautājums, kas attiecas uz Eurojust mērķu sasniegšanu; vai

iv)

ja šajā lēmumā nav noteikts citādi.

2.

Izpildījis savus uzdevumus, Eurojust norāda, vai tas darbojas ar viena vai vairāku valstu locekļu starpniecību 6. panta nozīmē, vai kā kolēģija 7. panta nozīmē.

Padomes lēmuma par Eurojust 6. pants

1.

Kad Eurojust rīkojas ar tās attiecīgo valstu locekļu starpniecību, tā:

a)

minot iemeslus, var prasīt, lai attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes:

i)

uzņemos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

ii)

akceptētu, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii)

veiktu koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

iv)

izveidotu kopīgu izmeklēšanas komandu atbilstīgi attiecīgajiem sadarbības instrumentiem;

v)

nodrošinātu to ar jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

vi)

veiktu īpašus izmeklēšanas pasākumus;

vii)

veiktu jebkādus citus pamatotus izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas pasākumus;

b)

nodrošina, ka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko Eurojust ir jau informēts;

c)

pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

d)

sniedz palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm;

e)

sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;

f)

gadījumos, kas minēti 3. panta 2. un 3. punktā un, vienojoties ar kolēģiju, palīdz izmeklēšanā un kriminālvajāšanā tikai vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās valsts iestādes nekavējoties atbild uz lūgumiem, kas izdarīti saskaņā šo pantu.

Padomes lēmuma par Eurojust 7. pants

1.

Kad Eurojust darbojas kā kolēģija, tā:

a)

attiecībā uz nozieguma veidu un nodarījumiem, kas minēti 4. panta 1. punktā, norādot iemeslus, var prasīt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm:

i)

uzņemties konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

ii)

akceptēt, ka kāda no dalībvalstīm ir labāk sagatavota, lai uzņemtos konkrētu darbību izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

iii)

veikt koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

iv)

izveidot kopīgu izmeklēšanas komandu atbilstīgi attiecīgajiem sadarbības instrumentiem;

v)

nodrošināt to ar jebkādu tā uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

b)

nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes informē viena otru par tādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, par ko tā pati ir informēta, un kam ir netieša ietekme Savienības līmenī, vai kas varētu ietekmēt netieši iesaistītās dalībvalstis;

c)

pēc dalībvalstu kompetento iestāžu lūguma palīdz tām nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju;

d)

sniedz palīdzību, lai uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, jo īpaši, pamatojoties uz Eiropola veiktajām analīzēm;

e)

sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tostarp izmanto tā dokumentu datu bāzi un sekmē tās uzlabošanu;

f)

var sniegt palīdzību Eiropolam, jo īpaši, nodrošinot to ar atzinumiem, kas balstīti uz Eiropola veiktajām analīzēm;

g)

var sniegt materiāli tehnisko atbalstu gadījumos, kas minēti a), c) un d) punktā. Šādā materiāli tehniskā atbalstā var tikt iekļauta palīdzība (rakstiskai) tulkošanai, (mutiskai) tulkošanai un koordinācijas sanāksmju organizēšanai.

2.

Ja divi vai vairāki valsts pārstāvji nevar vienoties par to, kā rast risinājumu jurisdikcijas konflikta gadījumos attiecībā uz izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu saskaņā ar 6. pantu un jo īpaši ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kolēģiju lūdz sagatavot rakstisku nesaistošu atzinumu par šo lietu, ja jautājumu nevar atrisināt, attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties. Kolēģijas atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm. Šis punkts neskar šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

3.

Neatkarīgi no noteikumiem, kas iekļauti jebkurā Eiropas Savienības pieņemtā instrumentā par tiesu iestāžu sadarbību, kompetentā iestāde var ziņot Eurojust par atkārtotiem atteikumiem vai problēmām saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas izraisa savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, un var lūgt kolēģiju sagatavot rakstisku nesaistošu atzinumu par šo jautājumu, ja to nevar atrisināt, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm savstarpēji vienojoties vai iesaistot attiecīgos valsts pārstāvjus. Kolēģijas atzinumu nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm.

Pārvaldība

(2., 9., 23., 28., 29. un 36. pants Lēmumā par Eurojust 2002/187/TI, Eurojust reglamenta 3. pants)

Kolēģija

Kolēģija atbild par Eurojust organizāciju un darbību. Kolēģiju veido valstu locekļi, un katra dalībvalsts tos norīkojusi atbilstoši savai tiesību sistēmai. Tie ir prokurori, tiesneši vai policijas darbinieki ar līdzvērtīgu kompetenci. Priekšsēdētāju ievēl Kolēģija no valstu locekļu vidus.

Direktors

Administratīvo direktoru ar 2/3 balsu vairākumu ieceļ Kolēģija.

Apvienotā uzraudzības iestāde

Pārauga personas datu apstrādi.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu

Eurojust pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

33,3 (31,4) miljoni EUR, tostarp piešķirtie ieņēmumi

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Valstu locekļi: 27 (no kuriem 2 atrodas dalībvalstīs) (27, no kuriem 1 atrodas dalībvalstī)

Valstu locekļu vietnieki: 17 (no kuriem 10 atrodas dalībvalstīs) (16, no kuriem 6 atrodas dalībvalstīs)

Valstu locekļu asistenti: 22 (no kuriem 11 atrodas dalībvalstīs) (20, no kuriem 8 atrodas dalībvalstīs)

Pagaidu darbinieki: 188 (167)

Līgumdarbinieki: 29 (43)

Norīkotie valstu eksperti 18 (17)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Koordinācijas sanāksmju skaits: 194 (204)

Lietu skaits kopā: 1 533 (1 441)

Krāpšana: 382 (575); 12,2 % (39 %)  (1)

Narkotiku kontrabanda: 263 (242); 8,4 % (16 %)  (1)

Terorisms: 32 (27); 1,03 % (1 %)  (1)

Slepkavības: 89 (88); 2,8 % (6 %)  (1)

Cilvēku tirdzniecība: 60 (79); 1,9 % (5 %)  (1)

Avots: Eurojust sniegtā informācija.


(1)  Lietu klasifikācijā izmantotais noziegumu saraksts 2012. gadā tika grozīts un tālāk attīstīts, ar ko skaidrojami samazinājumi dažās jomās, lai gan kopējais lietu skaits ir pieaudzis par 6,4 %. Minētie procenti neattiecas uz lietu skaitu (viena lieta var attiekties uz vairākiem noziegumu veidiem), bet gan uz konkrēti izmantoto noziegumu veidu.

Avots: Eurojust sniegtā informācija.


EUROJUST ATBILDES

11.

Eurojust atzīst faktu, ka retrospektīvie cenu pieaugumi, pārsniedzot līgumā norādīto, varētu mazināt sākotnējās iepirkuma procedūras caurspīdīgumu un taisnīgumu un izkropļot konkurenci. Pieaugums konkrētajā gadījumā balstījās uz izmaiņām Nīderlandes darba koplīgumā, un tādējādi vienlīdz būtu ietekmējis visus konkurentus, kuri piedāvā savus pakalpojumus Nīderlandes teritorijā.

12.

Eurojust akceptē komentāru un jau ir īstenojis Tiesas ieteikumus.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/236


ZIŅOJUMS

par Eiropas Policijas biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

2013/C 365/33

IEVADS

1.

Eiropas Policijas biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”, arī “EUROPOL”), kurš atrodas Hāgā, izveidoja ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (1). Biroja mērķis ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar vismaz divas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Biroja pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Biroja gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un budžeta izpildes pārskatus (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Biroja gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Biroja gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Biroja gada pārskatus pēc tam, kad Biroja grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Biroja finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Biroja gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Biroja gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Biroja finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Biroja finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Birojs pārnesa 1,2 miljonus EUR biroja ēkas izmaiņām, kas saistītas ar Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centra izveidi. Lai gan ar uzņēmējvalsti Birojs vienojās 2012. gada jūlijā, līgumu par vajadzīgajiem darbiem parakstīja tikai 2013. gada aprīlī. Turklāt saistībā ar jaunas cilvēkresursu sistēmas ieviešanu Eiropols pārnesa vairāk nekā 0,1 miljonu EUR. Līgums bija beidzies gada beigās un nebija pagarināts. Abi pārnesumi neatbilda gada beigās uzņemtajām juridiskajām saistībām un līdz ar to bija nepareizi.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

Birojs neprasa, lai darbinieki regulāri atjauninātu informāciju par summām, kādas tie saņem pabalstos par bērniem no citiem avotiem. Tāpēc tika konstatēti vairāki gadījumi, kad pabalsts par bērniem nebija atbilstoši samazināts un nepareizi izmaksātās summas ir jāatgūst.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Saistības par 2,6 miljoniem EUR (no 15 miljoniem EUR), kas bija pārnestas no 2011. gada, 2012. gadā bija jāanulē, jo tās pārsniedza faktiskās vajadzības.

14.

Uz 2013. gadu Birojs pārnesa 16,3 miljonus EUR no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības (19,64 % no kopējām apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības). Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz II sadaļu (“Pārējie administratīvie izdevumi” – 4,2 miljoni EUR) un uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi” – 11,2 miljoni EUR) un lielākoties ir saistīti ar jauno pienākumu vadīt Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru, kas Eiropolam tika uzticēts 2012. gada jūnijā. Šā uzdevuma izpilde ir saistīta ar ievērojamām budžeta saistībām, kas tika uzņemtas gada beigās un ietekmē uz 2013. gadu pārnesto summu.

15.

Birojs veica 19 budžeta pārvietojumus kopā par 4,5 miljoniem EUR; tas skāra 82 no 115 budžeta pozīcijām. Galvenokārt tas tika darīts, lai iepirktu IT aprīkojumu Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centram.

CITI KOMENTĀRI

16.

Pārbaudītajās darbā pieņemšanas procedūrās konstatēja turpmāk minētos trūkumus: rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi tika sagatavoti pēc tam, kad atlases komisija bija pieteikumus izskatījusi; nebija pierādījumu, ka kandidātu saraksta sagatavošanai izmantoto atlases kritēriju svērums būtu noteikts pirms pieteikumu izskatīšanas; atlases komisijas pienācīgi nedokumentēja visas savas sanāksmes un lēmumus.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

17.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2)  Biroja kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Augstie pārnesto un anulēto summu rādītāji, kā arī daudzie budžeta pārvietojumi 2011. gadā liecina par grūtībām Biroja darbību plānošanā un/vai īstenošanā.

Ieviešana ir sākta

2011

Maksājumu līmenis pret saistību līmeni bija zems – 34 % II sadaļā un 45 % III sadaļā. Tas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana ir sākta

2011

Nav pieņemtas procedūras, ar kurām nosaka, apstiprina un reģistrē politikas un procedūru izņēmumus un novirzes. Izņēmumus un novirzes reģistrēja par 7 % 2011. gada maksājumu.

Ieviešana ir sākta

2011

Grāmatvedis vēl nav pilnībā apstiprinājis grāmatvedības sistēmu. Vēl nav aptverti tādi svarīgi procesi kā gada slēgšana un darbinieku finansiālo tiesību noteikšana.

Ieviešana ir sākta

2011

Tika konstatētas nepilnības attiecībā uz pamatlīdzekļu inventarizāciju un uzskaiti pirms un pēc pārvākšanās uz jaunajām telpām. Turklāt apdrošināšanas līgumi neatspoguļo Biroja aktīvu vērtību. Pirms pārvākšanās tīros aktīvus apdrošināja par 17 miljoniem EUR par daudz, savukārt tagad to apdrošināšana ir nepietiekama par 21 miljonu EUR.

Inventarizācija: ieviešana ir sākta

Apdrošināšanas seguma korekcija: ieviesta

2011

Varētu ievērojami uzlabot iepirkuma procedūru izstrādi, piemērošanu un dokumentēšanu.

Ieviests

2011

Biroja finanšu noteikumos minēts, ka sīkāki noteikumi un procedūras ir izstrādātas finanšu noteikumu īstenošanas kārtībā, taču īstenošanas kārtība vēl nav pieņemta.

Ieviešana ir sākta

2011

Birojs ar uzņēmējvalsti ir noslēdzis līgumu par jaunās mītnes izmantošanu, bet šā līguma vispārējos nosacījumos nav nekas minēts par nolietojuma izmaksām (1). Nomas līguma IV pielikumā gan ir paredzēts, ka pēc nomāšanas beigām Birojam būs jāizved daudz mantu. Šīs izmaksas nav aplēstas, un pārskatos tām nav iegrāmatota rezerve.

Ieviests

2011

Aģentūrai būtu ievērojami jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi tika sagatavoti pēc tam, kad atlases komisija bija pieteikumus izskatījusi; nebija noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst, lai kandidātus aicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām un lai tos iekļautu piemērotāko kandidātu sarakstā; atlases komisija nedokumentēja visas savas sanāksmes un lēmumus.

Ieviešana ir sākta

2011

Saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem uz nākamo gadu drīkst pārnest tikai 12 dienas neizmantota gadskārtējā atvaļinājuma. Vairāk dienu var pārnest tikai izņēmuma gadījumos. Birojs bija atļāvis apmēram 25 % darbinieku (to kopā ir aptuveni 500) pārnest uz nākamo gadu vairāk nekā 12 dienas.

Ieviests


(1)  Izmaksas par ēkas sakārtošanu sākotnējā stāvoklī pēc nomas beigām.


II PIELIKUMS

Eiropas Policijas birojs (Hāga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 88. pants)

“Eiropola uzdevums ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar vismaz divas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.”

Biroja kompetence

(Padomes Lēmums 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu))

Kompetence

Eiropola kompetencē ir organizētā noziedzība, terorisms un citas smagas noziedzības formas, kuras skar vienu vai vairākas dalībvalstis tā, ka šo noziedzīgo nodarījumu apmēra, nozīmes vai seku dēļ vajadzīga kopēja dalībvalstu pieeja.

Eiropola kompetencē ietilpst arī saistīti noziedzīgi nodarījumi, kas definēti izveides lēmuma 4. panta 3. punktā.

Galvenie uzdevumi

Informācijas un izlūkdatu vākšana, uzglabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa.

Ar 8. pantā minētās valsts vienības starpniecību nekavējoties paziņot dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas attiecas uz tām, un informēt par atklātajām saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem.

Palīdzēt veikt izmeklēšanu dalībvalstīs, konkrēti, nosūtot visu šim nolūkam derīgo informāciju valsts vienībām.

Lūgt attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes konkrētās lietās sākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu un ierosināt izveidot apvienoto izmeklēšanas grupu.

Sniegt dalībvalstīm izlūkdatus un analītisku atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem.

Sagatavot draudu novērtējumus, stratēģisko analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus, kas saistīti ar Eiropola mērķi, tostarp organizētās noziedzības draudu novērtējumus.

Sniegt atbalstu dalībvalstīm, kad tās vāc un analizē informāciju no interneta, lai palīdzētu noteikt noziedzīgas darbības, ko interneta lietošana atvieglo vai kas veiktas, izmantojot internetu.

Papildu uzdevumi

Padziļināt speciālās zināšanas par dalībvalstu kompetento iestāžu izmeklēšanas procedūrām un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu.

Sniegt stratēģiskus izlūkdatus, lai palīdzētu veikt un veicinātu valstu un Savienības līmenī operatīvo darbību īstenošanai pieejamo resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, kā arī atbalstīt šādas darbības.

Turklāt palīdzēt dalībvalstīm, sniedzot atbalstu, konsultācijas un izpēti šādās jomās:

dalībvalstu kompetento iestāžu personāla apmācība, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Policijas akadēmiju,

šo iestāžu organizācijas un aprīkojuma nodrošināšana, atvieglojot tehniskā atbalsta sniegšanu starp dalībvalstīm,

noziedzības novēršanas metodes,

tehniskās un kriminālistikas metodes, analīze un izmeklēšanas procedūras.

Eiropols darbojas arī kā centrālais birojs eiro viltošanas apkarošanā saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmumu 2005/511/TI par eiro aizsardzību pret viltošanu, norīkojot Eiropolu par centrālo biroju eiro viltošanas apkarošanai.

Eiropols apstrādā un pārsūta finanšu ziņojumapmaiņas datus saskaņā ar Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu.

Eiropols turpinās darbu, kas saistīts ar Prīmes palīdzības dienesta izveidošanu, lai dotu ieguldījumu Prīmes lēmumu praktiskajā īstenošanā saskaņā ar Padomes 2011. gada 13. decembra secinājumiem par Prīmes lēmumu īstenošanas pastiprināšanu.

Turklāt Eiropols uzņem Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru un darbojas kā kontaktpunkts Eiropas cīņā pret datornoziedzību saskaņā ar Komisijas 2012. gada 28. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam COM(2012) 140 final (“Vēršanās pret noziedzību mūsu digitālajā laikmetā: Eiropas Kibernoziedzības centra izveide”).

Pārvaldība

Valde

Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

Direktors

Ar kvalificētu balsu vairākumu direktoru ieceļ Padome no Valdes sagatavotā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, uz četriem gadiem (termiņu var pagarināt ne vairāk kā vēl uz četriem gadiem).

Direktoram ir trīs vietnieki, kurus ieceļ uz četriem gadiem, un šis termiņš ir vienreiz pagarināms.

Direktors vada Eiropolu un par savu pienākumu izpildi atskaitās Valdei.

Direktors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Iekšējās revīzijas nodaļa

Datu aizsardzība un personas tiesību aizsardzība

Apvienotā uzraudzības iestāde

Datu aizsardzības inspektors – darbojas neatkarīgi, saistīti ar pamatorganizāciju (šīs funkcijas izveidotas, pamatojoties uz Padomes Eiropola lēmumu).

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu.

Birojam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets 2012. gadā

84,2 (84,8) miljoni EUR

Darbinieki 2012. gadā

Pagaidu darbinieki: 457 (457) amata vietas štatu sarakstā. Faktiskais skaits 2012. gada 31. decembrī: 434.

Norīkotie valstu eksperti: 37 (32) (faktiskais skaits gada beigās).

Līgumdarbinieki: 94 (86) (faktiskais skaits gada beigās).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Eiropols kā galvenais ES atbalsta centrs tiesībaizsardzības darbībām

Operatīvais atbalsts operācijām un kopīgām izmeklēšanas grupām ietver: datu apstrādi, savstarpējas atbilstības ziņojumus, gadījumu paziņošanu, tehnisko/kriminālistikas atbalstu un ekspertīzi, mobilo biroju izvietošanu, analīzes ziņojumus, operatīvu koordināciju Eiropola galvenajā mītnē, operatīvas sanāksmes, finansiālu palīdzību u. c. Dalībvalstīm sniegtā operatīvā atbalsta summas bija ievērojami augušas, un tas apliecina iepriekšējo gadu tendenci, ar kuru saskaņā palielinās pieprasījums pēc visiem Eiropola pakalpojumiem:

atbalstīti 15 949 pārrobežu gadījumi, kas ir 16 % palielinājums salīdzinājumā ar 2011. gadu (13 697),

dalībvalstīs sāktas 645 izmeklēšanas vai arī Eiropols tās ir aktīvi atbalstījis prioritārajās noziedzības jomās,

sagatavoti 1 429 savstarpējas atbilstības ziņojumi salīdzinājumā ar 984 ziņojumiem 2011. gadā (45 % palielinājums),

sagatavoti 712 operatīvās analīzes ziņojumi salīdzinājumā ar 340 ziņojumiem 2011. gadā (109 % palielinājums),

dalībvalstu vadošie izmeklētāji un eksperti pauda lielu apmierinātību ar Eiropola sniegto analītisko un operatīvo atbalstu,

Eiropols finansiāli atbalstīja 208 operatīvās sanāksmes un 30 EMPACT (Eiropas daudznozaru platforma pret noziedzības draudiem) sanāksmes,

Eiropols finansiāli atbalstīja 30 izmeklēšanas eiro viltošanas apkarošanai,

Eiropols kā pilntiesīgs dalībnieks atbalstīja 30 (17) kopīgās izmeklēšanas grupas,

TFTP (Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas) nolīguma 4., 9. un 10. panta īstenošana, apstrādājot visus saistītos ASV pieprasījumus un informācijas paziņojumus.

Stratēģiskā analīze

Stratēģiskie produkti: draudu novērtējumi, stāvokļa ziņojumi un izlūkošanas paziņojumi:

sagatavoti 14 stratēģiskie ziņojumi par organizēto noziedzību un 6 stratēģiskie ziņojumi par terorismu; piemēram, par draudu novērtējumu Rietumbalkānos, stāvokļa ziņojums par organizēto noziedzīgo grupējumu pārvietošanos, ES terorisma stāvokļa un tendenču ziņojums (TE-SAT), ziņojums par terorisma kriminālo finansējumu un dažādi organizētās noziedzības draudu paziņojumi.

Eiropols kā ES kriminālās informācijas centrāle

Informācijas pārvaldības struktūras, Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA), Eiropola informācijas sistēma (EIS), sadarbības biroju tīkls.

Kopā notika 414 334 operatīvo ziņojumu apmaiņa ar Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammas jeb SIENA starpniecību starp Eiropolu, dalībvalstīm un trešajām personām, un tas ir 25 % palielinājums salīdzinājumā ar 2011. gadu (330 633).

2012. gada beigās 65 % (53 %) no visiem SIENA paziņojumiem bija iesaistīts Eiropols.

Eiropola informācijas sistēma (EIS) 2012. gada beigās aptvēra 186 896(183 240) vienības; sevišķi bija palielinājusies uz personām attiecināmo vienību daļa (kas tiesībaizsardzības aspektā ir vērtīgākās un svarīgākās vienības).

Līdz 2012. gada beigām ar SIENA bija savienoti 19 dalībvalstu līdzekļu piedziņas biroji.

Unikāls tīkls, ko veidoja gandrīz 150 sadarbības koordinatori, nodrošināja dzīvo saiti starp Eiropola centrālajiem dienestiem Hāgā un 27 Eiropola valstu struktūrvienībām dalībvalstu galvaspilsētās. Viņi atvieglināja informācijas apmaiņu un sniedza atbalstu kārtējām izmeklēšanām. Eiropols uzņem arī sadarbības koordinatorus no 10 valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un organizācijām, kas strādā kopā ar Eiropolu, pamatojoties uz sadarbības nolīgumiem. Turklāt Eiropols ir norīkojis divus sadarbības koordinatorus uz Vašingtonu (ASV) un vienu uz Interpola centrālajiem dienestiem Lionā (Francijā).

Eiropols kā tiesībaizsardzības zināšanu centrs Eiropas Savienībā

Eiropola ekspertu platformas, datu apmaiņas platformas un risinājumi glabāšanai, zināšanu produkti un pakalpojumi, mācības, konferences un informatīvās sesijas:

28 Eiropola ekspertu platformu jomas ietvēra 2 663 aktīvus lietotāju kontus (12 platformas un 500 lietotāji 2011. gada beigās),

datornoziedzības apkarošanas vienība tika pastiprināta un sagatavota tā, lai no 2013. gada janvāra Eiropolā uzņemtu Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru,

Prīmes palīdzības dienests, kuru izveidoja 2012. gada janvārī, pilnībā sāka darboties 2012. gada 1. aprīlī,

Eiropols palīdzēja nodrošināt 55 mācības kursus (tos organizēja Eiropols, CEPOL vai dalībvalstis),

Eiropola galvenajā mītnē tika organizēta ikgadējā lielā Eiropas Policijas konference.

Ārējās attiecības

Eiropols sadarbojas ar vairākiem ES partneriem, kā arī ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Informācijas apmaiņa ar šiem partneriem notiek, pamatojoties uz sadarbības nolīgumiem. Stratēģiskie nolīgumi ļauj divām iesaistītajām pusēm apmainīties ar visu informāciju, izņemot personu datus, bet operatīvie nolīgumi ļauj apmainīties arī ar personu datiem.

2012. gada beigās bija noslēgti 20 stratēģiskie nolīgumi un 11 operatīvi nolīgumi (ar 18 valstīm, kas nav ES dalībvalstis, 10 ES struktūrām un aģentūrām un ar trim citām starptautiskām organizācijām, tostarp ar Interpolu).

Salīdzinājumā ar 2011. gadu (6 608) par 29 % (8 547) pieauga informācijas apmaiņa ar ārējiem partneriem.

Kopumā 13 operatīvās sadarbības partneriem bija tieša piekļuva SIENA (par deviņiem vairāk nekā 2011. gadā).

Avots: Biroja sniegtā informācija.


BIROJA ATBILDES

11.

Attiecībā uz divām minētajām budžeta saistībām Eiropols rīkojās labticīgi, uzskatot, ka abos gadījumos tikusi panākta juridisku saistību iedibināšana.

Lai sagatavotu un novērtētu tehnisko prasību izpildi “automātiskiem” pārnesumiem, laikā pirms attiecīgā budžeta gada beigām tiks veikti papildu pasākumi. Vajadzības gadījumā Eiropola valdei apstiprināšanai tiks iesniegti “neautomātiski” pārnesumi.

12.

Kad Eiropols bija apstiprinājis informāciju un procesus saistībā ar cilvēkresursiem 2012. finanšu gadam, tika veikti korektīvi pasākumi. Kopš 2013. gada sākuma Eiropols, izsniedzot algas lapas, ik mēnesi atgādina visiem darbiniekiem par pienākumiem ziņot Eiropolam par jebkurām personiskās situācijas izmaiņām. Revīzijas palātas minētajiem gadījumiem nebija būtiskas ietekmes.

13.

Anulējumi lielā mērā attiecas uz saistībām sakarā ar jauno galveno biroju (1,1 miljons EUR). Līdz 2011. gada beigām Eiropolam nebija lielas pieredzes attiecībā uz lietotāju izmaksām jaunajā birojā. Turklāt saistības attiecībā uz IKT bija augstākas par paredzētajām, dažādi juridiskie zaudējumi nebija jāatlīdzina un budžets saistībā ar administratīviem un operatīviem izdevumiem konkrētiem pasākumiem bija nepietiekams.

14.

Eiropolam 2012. budžeta gada laikā (ar Tieslietu un iekšlietu padomes 2012. gada jūnija lēmumu) bija uzticēta atbildība pār Eiropas kibernoziegumu centru (EC3). Šā jaunā uzdevuma veikšanai 2012. finanšu gada sākotnējā budžeta plānošanā apropriācijas nebija iekļautas, un līdz 2012. gada beigām kļuva skaidrs, ka papildu resursu nebūs arī 2013. gada budžetā. Līdz ar to saistības šā jaunā uzdevuma izpildei bija jāņem no 2012. gada budžeta gada beigās, kas ietekmēja pārnesumu uz 2013. gadu.

15.

Pārnesumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību visa budžeta gada laikā un jo īpaši lai nodrošinātu budžeta pieejamību EC3 vajadzībām.

16.

Komentāri sakarā ar pieņemšanu darbā

 

Jautājumi testiem un intervijām

Eiropols uzskata, ka atlases testu konfidencialitātei ir būtiska nozīme, un norāda, ka nepastāv juridiska prasība (vai judikatūra), ar kuru būtu noteikts, ka testa jautājumu izstrādei jānotiek pirms piemēroto kandidātu īsā saraksta sastādīšanas.

 

Atlases kritēriju svērums

Vienošanās par atlases kritēriju svērumu vienmēr tiek panākta pirms īsā saraksta sastādīšanas, un kopš 2012. gada jūlija Eiropols šo procesu dokumentē īpašā lēmumā, ko pieņem atlases komitejas priekšsēdētājs.

 

Atlases komitejas lēmumu dokumentēšana

Eiropols uzskata, ka visi atlases komiteju galvenie konstatējumi, kas ir būtiski iecelšanai amatā, tiek pienācīgi dokumentēti. Lai nodrošinātu efektīvu vadību, Eiropols tomēr neuzskata, ka būtu “jāprotokolē” atlases komitejas locekļu visas personīga rakstura pārdomas. Pēc Eiropola analīzes šāda prasība neizriet arī no attiecīgās judikatūras.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/245


ZIŅOJUMS

par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

2013/C 365/34

IEVADS

1.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “FRA”), kura atrodas Vīnē, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (1). Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā Savienības un dalībvalstu iestādēm, īstenojot Savienības tiesību aktus (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

11.

Aģentūra 2012. gadā iepirka uzkopšanas pakalpojumus, izmantojot ar diviem piegādātājiem noslēgtus kaskādes veida pamatlīgumus. Tā kā piedāvājumu novērtēšanā tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda, līgumslēdzēju sarindošanas kārtība nebija pareiza. Viens konkrēts 2012. gadā piešķirtais līgums EUR 56 784 apmērā un ar to saistītie maksājumi ir nepareizi. Aģentūra pēc Palātas revīzijas attiecīgi grozīja līgumslēdzēju sarindošanas kārtību.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

12.

Aģentūra 2012. gadā nebija ieviesusi oficiālu ex post pārbaužu procedūru. Tomēr 2013. gada sākumā – pēc tam, kad Aģentūra bija veikusi visaptverošu riska analīzi, – oficiāla procedūra tika ieviesta.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Kaut arī budžeta izpilde III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” bija zema – 49 % no saistību apropriācijām –, tā iemesls nebija kavējumi Aģentūras gada darba programmas īstenošanā, un tas atspoguļo darbību daudzgadu raksturu. Aģentūra ir pieņēmusi budžeta plānošanas moduli, kas ir tieši saistīts ar gada darba programmu, un maksājumus plānoja un veica atbilstīgi operatīvajām vajadzībām.

Šo ziņojumu 2013. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas I pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (Vīne)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Informācijas vākšana

Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija drīkst vākt visu vajadzīgo informāciju un veikt jebkādu pārbaudi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome ar vienkāršu balsu vairākumu paredz saskaņā ar Līgumiem. (337. pants)

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EEK) Nr. 168/2007)

Mērķi

Sniegt palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā attiecīgām Savienības un dalībvalstu struktūrām, iestādēm, birojiem un aģentūrām, īstenojot Savienības tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu noteikšanā to attiecīgās kompetences jomās, lai pilnībā ievērotu pamattiesības.

Uzdevumi

Vākt, reģistrēt, analizēt un izplatīt būtisku, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datus.

Izstrādāt metodes un standartus, lai Eiropas mērogā uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un uzticamību.

Veikt zinātniskus pētījumus un apsekojumus, iepriekšējus pētījumus un izstrādāt tehniskus un ekonomiskus pamatojumus, sadarboties ar to veicējiem vai veicināt šādus pasākumus.

Izstrādāt un publicēt secinājumus un atzinumus par konkrētiem tematiem Savienības iestādēm un dalībvalstīm, īstenojot Kopienas tiesību aktus.

Publicēt gada pārskatu par pamattiesību jautājumiem, kas ietilpst Aģentūras darbības jomā.

Publicēt tematiskus pārskatus, pamatojoties uz Aģentūras veikto analīzi, izpēti un aptaujām.

Publicēt gadskārtēju pārskatu par darbībām.

Veidot saziņas stratēģiju un veicināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai paaugstinātu sabiedrības izpratni par pamattiesībām un lai aktīvi izplatītu informāciju par savu darbību.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Viena neatkarīga persona no katras dalībvalsts, viena neatkarīga persona, kuru ieceļ Eiropas Padome, un divi Komisijas pārstāvji.

Pienākumi

Pieņemt budžetu, darba programmu un gada pārskatus. Pieņemt galīgo budžetu un apstiprināt štatu sarakstu. Sniedz atzinumu par galīgajiem pārskatiem.

Izpildvalde

Sastāvs

Valdes priekšsēdētājs

Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Viens Komisijas pārstāvis

Divi citi ievēlēti locekļi no valdes.

Pārstāvis, ko Eiropas Padome iecēlusi valdē, var piedalīties izpildvaldes sanāksmēs.

Zinātniskā komiteja

Sastāvs

Vienpadsmit neatkarīgas personas, kam ir augsta kvalifikācija pamattiesību jomā.

Valde ieceļ locekļus pēc tam, kad bijis izsludināts pārskatāms aicinājums iesniegt pieteikumus un notikusi atlases procedūra.

Direktors

Ieceļ valde pēc Komisijas priekšlikuma un pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sniegusi atzinumus (šīs iestādes norāda kandidātu, kam tās dod priekšroku).

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

20,376 (20,180) miljoni EUR, no tiem Savienības subsīdija ir 99 % (99 %)

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Plānotais amata vietu skaits štatu sarakstā: 72 (72), aizpildītās amata vietas: 70 (70) +

22 (22) pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti).

Kopējais darbinieku skaits: 94 (94), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

Pamatdarbībām: 58 (59)

Administrācijā: 29 (29)

Dažādiem uzdevumiem: 7 (6)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)  (1)

Aģentūras multidisciplinārais pētniecības tīkls FRANET

Pasākumu skaits, ko īstenojuši 28 dalībvalstu kontaktpunkti (valstu daļas): 185 (29)

Pasākumu skaits, ko īstenojis par ES starptautisko analīzi atbildīgais partneris: 1 (0)

Pasākumu skaits, ko īstenojis par salīdzinošo analīzi atbildīgais partneris: 1 (0)

Sanāksmju skaits: 3 (2) (vienā piedalījās četri dalībnieki, otrā – 10, bet trešā – 20)

Izpētes ziņojumi

Ziņojumu skaits: 13 (26), kā arī 23 (113) valodu versijas

Sanāksmju skaits: 2 (11)

Gada ziņojumi: 2 (2), kā arī 3 (2) valodu versijas Gada pārskata kopsavilkums: 1 (1), kā arī 2 (4) valodu versijas

Aģentūras atzinumi: 3

Informatīvie apkopojumi: 11 (10), kā arī 118 (149) valodu versijas

Ar izpēti nesaistīti materiāli

Dažādas Aģentūras publikācijas: 5 (5), kā arī 31 (27) valodu versija

Plakāti: 20 (1)

Galvenās konferences un pasākumi

Pamattiesību konference: 1 (1)

Dažādības dienas pasākums: 1 (1)

Aģentūras simpozijs: 1 (1)

Pamattiesību platformas sanāksme: 1 (0)

Kopīgs seminārs ar (Dānijas) ES prezidentūru: 1 (0)

Sadarbība ar iestādēm un struktūrām ES un dalībvalstu līmenī

Ar dalībvalstīm: 7 (13)

Ar Eiropas Savienības Padomi: 9 (9)

Ar Eiropas Komisiju: 12 (18)

Ar Eiropas Parlamentu: 20 (10)

Ar Eiropas Savienības Tiesu: 1 (1)

Ar Reģionu komiteju: 1 (3)

Ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju: 1 (1)

Ar Eiropas Ombudu: 1 (0)

Ar Pamattiesību platformu: 3 (3)

Ar Eiropas Padomi: 24 (10)

Ar EDSO: 2 (3)

Ar ANO: 2 (2)

Ar specializētajām struktūrām (valsts cilvēktiesību institūtiem un līdztiesības struktūrām): 3 (4)

Citas sanāksmes un apaļā galda sarunas: 12 (20)

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


(1)  Sākot ar 2011. gadu, ziņojumi un informatīvie apkopojumi ir izdalīti atsevišķi, un katrai kategorijai ir skaidri norādīts visu valodu versiju skaits.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra ir labojusi pārrakstīšanās kļūdu piedāvājumu vērtējumos un ar visu iesaistīto personu piekrišanu attiecīgi grozījusi pamatlīgumu. Turklāt Aģentūra pašlaik uzlabo savu konkursu un līgumu pārvaldības programmatūru (tender and contract manager -TCM), lai nepieļautu šādas pārrakstīšanās kļūdas nākotnē. Šo programmatūru izmanto konkursu sagatavošanai, un turpmāk tajā būs iekļauts elektroniskās vērtēšanas (eEvaluation) modulis. Saņēmusi Komisijas pieprasījumu, Aģentūra ir piekritusi nodot šo programmatūru Komisijai ar pakalpojumu līmeņa līgumu.

12.

Aģentūra uzskata, ka iekšējās kontroles sistēma ir pienācīga un nodrošina pamatotu pārliecību, tostarp arī paraugpraksi. Papildus iekšējam riska novērtējumam un saskaņā ar Palātas pieprasījumu Aģentūra 2013. gadā ir ieviesusi oficiālas ex post pārbaudes procedūru.

13.

Palātas komentārs tiek vērtēts atzinīgi, jo apstiprina, ka Aģenturas darbību vairākumam ir daudzgadu raksturs. Aģentūras 2012. gada budžeta izpilde liecina par apmierinošiem maksājumu izpildes rādītājiem I un II sadaļā, attiecīgi 98 % un 89 %. Maksājumu izpildes rādītājs – 49 % – III sadaļā ir pamatots, jo atbilst Aģentūras gada darba programmas īstenošanai. Darbības turpmākam uzlabojumam Aģentūra ir pieņēmusi budžeta plānošanas moduli (Budget Module), kas ir tieši saistīts ar gada darba programmu. Pārnestās summas attiecas uz maksājumu apropriācijām, kas nepieciešamas esošo juridisko saistību segšanai.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/251


ZIŅOJUMS

par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/35

IEVADS

1.

Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “FRONTEX”), kura atrodas Varšavā, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (1). Aģentūras uzdevums ir koordinēt dalībvalstu darbības ārējo robežu pārvaldības jomā (atbalsts operatīvai sadarbībai, tehniska un operatīva palīdzība un riska analīze) (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Pamatojums atteikumam sniegt atzinumu par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Ar dotācijām saistītie izdevumi 2012. gadā bija 56 miljoni EUR jeb 63 % no kopējiem pamatdarbības izdevumiem. Lai pārbaudītu saņēmēju deklarētos izdevumus, Aģentūra pirms maksājuma veic pamatotības pārbaudes, bet parasti nepieprasa apliecinošos dokumentus.

10.

Ex post revīzijas stratēģiju pieņēma 2012. gadā, un tā ir galvenais kontroles mehānisms Aģentūras darījumu likumības un pareizības novērtēšanai. Lai pārbaudītu 2011. gadā atlīdzinātos izdevumus, 2012. gadā notika trīs revīzijas. Taču 2012. gada izdevumi vēl nav pārbaudīti.

11.

Iztrūkstot efektīvām ex ante un ex post pārbaudēm, nav pārliecības par 2012. gada ar dotācijām saistīto darījumu likumību un pareizību. Palāta nevarēja gūt pietiekami atbilstošus revīzijas pierādījumus par revidēto 2012. gada dotāciju darījumu likumību un pareizību.

Atteikums sniegt atzinumu par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

12.

Tā kā atteikuma sniegt atzinumu pamatojumā aprakstītais jautājums ir būtisks un visaptverošs (9.–11. punkts), Palāta nevarēja iegūt pietiekami atbilstošus revīzijas pierādījumus, lai pamatotu revīzijas atzinumu, un tādējādi Palāta nesniedz atzinumu par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

13.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas atzinumam par pārskatu ticamību vai tās atteikumam sniegt atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

14.

Krājumu inventarizācija bija nepilnīga un neaptvēra visus Aģentūras īpašumā esošos aktīvus. Aktīvi veidošanas procesā vai tuvu gada beigām iegādātie aktīvi nebija ņemti vērā.

15.

Nav izstrādāta pamatlīdzekļu realizācijas procedūra. Pamatlīdzekļi, ko vairs neizmanto, pamatlīdzekļu reģistrā tiek norakstīti, bet fiziski tie netiek likvidēti. Par šiem pamatlīdzekļiem nav reģistra.

16.

Sistēmā, kas paredzēta, lai saskaņotu piegādātāju paziņojumus ar atbilstošajiem Aģentūras ierakstiem, joprojām konstatēja nepilnības.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

17.

Aģentūras 2012. gada budžets bija 89,6 miljoni EUR, no kuriem 21,8 miljonus EUR (25 % no saistību apropriācijām) pārnesa uz 2013. gadu. Pārnesumi, kas attiecās uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”), bija 19,6 miljoni EUR. Tik augsts pārnesumu līmenis ir pārmērīgs un pretrunā budžeta gada pārskata principam, lai gan tas daļēji ir saistīts ar Aģentūras operatīvajiem daudzgadu uzdevumiem. Līdz 2013. gada februāra beigām no šiem pārnesumiem anulēja 1,1 miljonu EUR.

18.

Aģentūra 2012. gadā veica 39 budžeta pārvietojumus kopā par 11,5 miljoniem EUR, kas skāra 70 no 79 budžeta pozīcijām. Šāds stāvoklis ir daļēji skaidrojams ar to, ka otro budžeta grozījumu 2012. gadam apstiprināja tikai 2012. gada oktobrī un darbībai vajadzīgie līdzekļi tostarp jau bija pārvietoti no citām pozīcijām.

CITI KOMENTĀRI

19.

Pārbaudītajās darbā pieņemšanas procedūrās konstatēja nopietnus trūkumus, kas ietekmē pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem. Rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi tika sagatavoti pēc tam, kad atlases komisija bija pieteikumus izskatījusi; nebija noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst, lai kandidātus aicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām un lai tos iekļautu piemērotāko kandidātu sarakstā; atlases komisija nedokumentēja visas savas sanāksmes un lēmumus.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

20.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Tāpat kā iepriekšējā gadā pārnesumu līmenis ir pārmērīgs un ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviešana nav sākta

2011

Daļa no kopējās pārnestās summas bija Aģentūras pārnestās vispārējās saistības 5,1 miljona EUR apmērā. Aģentūras finanšu noteikumos tomēr nav sniegts skaidrs pamatojums šādam pārnesumam (1).

Neattiecas

2011

Aģentūra 2011. gadā finansēja dotācijas kopīgām operācijām 74 miljonu EUR apmērā. Pārbaudot saņēmēju (dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu) deklarētos izdevumus, Aģentūra, kaut gan tā veic pamatotības pārbaudes, ne vienmēr pieprasa apliecinošos dokumentus, lai novērstu neattiecināmu izdevumu risku.

Ieviešana ir sākta

2011

Tāpat kā iepriekšējā gadā grāmatvedis vēl joprojām nav apstiprinājis Aģentūras grāmatvedības sistēmu.

Ieviests

2011

Tika konstatētas iekšējās kontroles nepilnības saistībā ar pamatlīdzekļu pārvaldību. Nav izstrādāta pamatlīdzekļu realizācijas procedūra, un inventarizācija ir nepilnīga.

Ieviešana ir sākta


(1)  Aģentūras finanšu noteikumu 62. panta 2. punktā ir teikts, ka “vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n+1 gada 31. decembrim”. Tomēr ne ES Finanšu regulā, ne arī Aģentūras finanšu noteikumos nav skaidri izklāstīta vispārējo saistību izmantošana nediferencētajām apropriācijām. Aģentūra izmantoja vispārējās saistības, lai attaisnotu nediferencēto apropriāciju automātisku pārnesumu.


II PIELIKUMS

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Varšava)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pants un 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts

74. pants: “Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. (..)”

77. panta 2. punkts: “(..) Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

(..) b)

kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas; (..)

(..) d)

jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu (..)”.

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1168/2011)

Jaunākie grozījumi stājās spēkā 2011. gada 12. decembrī; tabulā atspoguļots stāvoklis pēc šiem jaunākajiem grozījumiem.

Mērķi

Aģentūru izveidoja, lai uzlabotu ES dalībvalstu ārējo robežu integrētu pārvaldību.

Galvenie uzdevumi

a)

Koordinēt dalībvalstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā;

b)

palīdzēt dalībvalstīm mācīt valsts robežsargus, tostarp izveidot vienotus mācību standartus;

c)

veikt riska analīzi, tostarp sagatavot novērtējumu par dalībvalstu spēju rīkoties, ja pie ārējām robežām rodas draudi un saspringta situācija;

d)

dot ieguldījumu tās zinātniskās pētniecības attīstībā, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību;

e)

palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, ja vajadzīga pastiprināta tehniska un operatīvā palīdzība, it īpaši tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašām un nesamērīgām grūtībām;

f)

sniegt dalībvalstīm vajadzīgo palīdzību, tostarp pēc pieprasījuma nodrošināt kopīgo izraidīšanas pasākumu koordinēšanu vai organizēšanu;

g)

izveidot Eiropas robežsardzes vienības, kas piedalās kopīgos pasākumos, eksperimentālos projektos un ātrās reaģēšanas operācijās;

h)

izstrādāt un uzturēt informācijas sistēmu (tostarp Informācijas un koordinācijas tīklu), ar kuru ir iespējama apmaiņa ar informāciju;

i)

sniegt vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izstrādei un uzturēšanai.

Pārvaldība

Valde

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un viens pārstāvis no katras Šengenas asociētās valsts.

Uzdevumi

a)

Iecelt izpilddirektoru;

b)

pieņemt Aģentūras vispārējo pārskatu;

c)

pieņemt Aģentūras darba programmu;

d)

noteikt kārtību, kādā pieņem lēmumus, kas saistīti ar Aģentūras operatīvajiem uzdevumiem;

e)

izpildīt uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu;

f)

izmantot disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru (izpilddirektora vietnieku);

g)

pieņemt savu reglamentu;

h)

noteikt Aģentūras organizatorisko struktūru un Aģentūras personāla politiku;

i)

pieņemt Aģentūras daudzgadu plānu.

Izpilddirektors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

89,6 (118,2) miljoni EUR

Savienības subsīdija 84 (111) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Štatu sarakstā

Plānotās pagaidu darbinieku amata vietas: 143 (143), aizņemtās pagaidu darbinieku amata vietas: 137 (141).

Citas amata vietas

Plānotie līgumdarbinieki: 87 (88), aizņemtās pagaidu darbinieku amata vietas: 84 (85),

plānotās norīkoto valstu ekspertu amata vietas: 83 (83), aizņemtās norīkoto valstu ekspertu amata vietas: 82 (78).

Kopējais amata vietu skaits: 313 (314), aizņemtās amata vietas: 303 (304).

Norīkoti šādu pienākumu izpildei: pamatdarbībām – 216 (214), administrācijā – 87 (90).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Riska analīzes nodaļa sagatavoja 80 (20) stratēģiskos ziņojumus, tostarp trīs regulāros gada pārskatus, divus jauna veida gada pārskatus, sešus īpaši izstrādātus ziņojumus, deviņus ceturkšņa pārskatus ar situācijai atbilstošiem atjauninājumiem un analīzi dalībvalstīs un izraudzītos reģionos, kas robežojas ar ES, 60 stratēģiskos uzraudzības ziņojumus, 482 (469) analītiskos materiālus kopīgo operāciju plānošanai, īstenošanai un vērtēšanai, 54 (112) citu veidu ziņojumus, tostarp informatīvus ziņojumus Aģentūras vadībai, ES Komisijai un citiem; Aģentūras tīmekļa vietnē publicēja septiņus (sešus) stratēģiskos ziņojumus plašas sabiedrības informēšanai.

Sākta Kopīgā integrētā riska analīzes modeļa (CIRAM v 2.0) atjauninātās versijas ieviešana ar tulkojumu atsevišķās ES valodās. Notika četras (četras) Frontex riska analīzes tīkla sanāksmes, piecas jauno speciālistu tīkla sanāksmes ar dalībvalstīm par ES dokumentu viltošanu, divas (divas) taktiskā riska analīzes sanāksmes, sešas (piecas) reģionālo ekspertu tikšanās/konferences, kā arī organizēja trīs reģionāli tehniskos seminārus.

Atbilstīgi Riska analīzes nodaļas uzdevumiem EUROSUR 2012. gadā veica šādus pasākumus un par tiem Analīzes slāņa lietotājgupas ietvaros attiecīgi ziņoja / konsultējās ar dalībvalstīm: CPIP/ESP Analīzes slānī: satura izstrāde (2012. gadā 281 produkts), pamatpakalpojumu un analīzes instrumentu sagatavošanas darbi, koncepcijas izstrāde, ietekmes līmeņa metodoloģijas piemērošanai.

Kopīgo operāciju vienība organizēja 17 (19) kopīgas operācijas, 12 (14) eksperimentālus projektus, 10 (15) konferences un 25 sanāksmes. Turklāt Aģentūras koordinēto 39 (42) kopīgo izraidīšanas pasākumu rezultātā tika nosūtīti atpakaļ 2 110(2 059) cilvēki. Visu kopīgo pasākumu operatīvo dienu skaits bija 3 503(7 754); operatīvo cilvēkdienu skaits palielinājās līdz 117 114(105 038).

Frontex Situāciju centrs (FSC) sagatavoja 2 169(1 900) stāvokļa ziņojumus, 31 nopietna incidenta ziņojumu, 27 īsus ziņojumus par aktualitātēm 13 (11) misijas gaitas ziņojumus, augšupielādēja 145 dokumentus FOSS portālā un 2 130 informācijas vienības EUROSUR. Ikdienas biļeteni tika nosūtīti 241 (400) abonentam; 308 raksti plašsaziņas līdzekļiem par ikdienas stāvokļa ziņojumiem un operatīvi informatīviem ziņojumiem. Frontex Situāciju centrs kā vienots kontaktpunkts apstrādāja vairāk nekā 24 000(24 000) korespondences vienību; tas nostiprināja Frontex-One-Stop-Shop (FOSS) jeb “vienas pieturas” aģentūru kā galveno informācijas apmaiņas platformu starp Frontex un ārējiem partneriem, kurā augšupielādēja 6 000 dokumentus. Frontex Situāciju centram ar Kopīgu operāciju ziņojumu programmu (JORA) paziņoja par apmēram 3 000 incidentiem, un tas organizēja JORA mācības 500 Frontex, dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu darbiniekiem.

Mācību nodaļa organizēja 207 (223) mācību pasākumus, kas notika trīs programmās, kuras sastāv no 19 (20) projektiem; šos pasākumus apmeklēja 2 980(3 490) dalībnieki (mācību speciālisti, apmācāmie u.c.); ieinteresētās personas mācību pasākumiem kopumā atvēlēja 13 300(12 947) cilvēkdienas. Robežsardzes darbiniekiem izglītojoties karjeras attīstības gaitā, Frontex pabeidza Nozares kvalifikāciju sistēmas robežapsardzei (SQF) izveidi. Tā ir visaptveroša robežapsardzes izglītības un mācību sistēma, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta pamattiesību principu iekļaušanai. Nozares kvalifikāciju sistēmā robežapsardzei ir ievēroti Kopenhāgenas un Boloņas procesā noteiktie ES līmeņa izglītības standarti.

Apvienoto resursu vienība – reaģēšanas spēja ievērojami uzlabojās, izveidojot un vadot jauno apvienību starp Eiropas robežsardzes un tehniskā aprīkojuma vienībām, kas piedalās kopīgos pasākumos, eksperimentālos projektos un ātrās reaģēšanas operācijās. Apvienoto resursu vienība īstenoja septiņus (sešus) projektus, ar kuriem bija paredzēts uzlabot Frontex darbību vispārējo efektivitāti. Apvienoto resursu vienība savu projektu ietvaros organizēja 11 pasākumus, kuros piedalījās 295 dalībvalstu apmeklētāji. Kopumā ieinteresētās personas vienības pasākumiem atvēlēja 551 cilvēkdienu.

Pētniecības un attīstības nodaļa organizēja 39 (34) sanāksmes, kurās piedalījās 1 020 dalībnieki no dalībvalstīm, Šengenas asociētām valstīm, ES iestādēm, starpvaldību un starptautiskajām organizācijām, akadēmijām, pētnieciskiem institūtiem un rūpniecības. Darbinieki ir piedalījušies aptuveni 100 (130) iekšējos un ārējos pasākumos. Pētniecības un attīstības nodaļa sagatavoja un nodeva ieinteresēto personu rīcībā dažādus dokumentus, ziņojumus un pētījumus: divas labas prakses, trīs pamatnostādnes, vienu pētījumu, vienu izmaksu un ieguvumu analīzi, vienu tehnisko ziņojumu.

Partnerība un sadarbība ar trešām valstīm 2012. gadā noslēdza divus (divus) darba nolīgumus – ar Nigērijas Imigrācijas dienestu un Armēnijas Valsts drošības padomi, kas palielināja kopējo darba nolīgumu skaitu līdz 18 (16). Ar Turcijas Republikas Ārlietu ministriju parakstīja saprašanās memorandu. Attiecīgo darba nolīgumu ietvaros turpināja attīstīties operatīvā sadarbība robežu drošības/pārvaldības jautājumos starp Aģentūru un trešās valsts iestādēm, lai pakāpeniski izveidotu savstarpēji izdevīgas un ilgtspējīgas partnerības. Ir gūti reāli rezultāti, jo īpaši informācijas apmaiņas, mācību un kopīgo operatīvo pasākumu jomā.

Sadarbība ar ES struktūrām un starptautiskām organizācijām 2012. gadā noslēdza divus darba nolīgumus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), un tas palielināja kopējo darba nolīgumu skaitu līdz 12 (10). Attiecībā uz aģentūru sadarbību 2012. gadā Frontex vadīja ES Tieslietu un iekšlietu aģentūru kontaktgrupu, kuras mērķis bija veicināt sadarbību un sekmēt saskaņotību starp dažādām Tieslietu un iekšlietu aģentūrām. Šajā sakarā Frontex organizēja vairākas grupu sanāksmes, ekspertu konferenci par datu aizsardzību un TI vadītāju ikgadējo sanāksmi. Tāpat tika rīkoti dažādi pasākumi, lai iepazīstinātu ar Aģentūras kopīgo paziņojumu par cilvēku tirdzniecību.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

Aģentūra ņem vērā Palātas atteikumu sniegt atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Ņemot vērā to, ka Frontex līdzekļu saņēmējas ir dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu nacionālās robežsardzes iestādes, tām izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumā ar parakstu jāapliecina, ka visa iesniegtā informācija ir pilnīga, droša un patiesa. Turklāt saņēmējam ir jāapliecina, ka atlīdzināšanas pieprasījums ir pamatots ar pienācīgiem pamatojuma dokumentiem. Tāpēc Aģentūra neuzskata, ka netika veiktas efektīvas ex ante pārbaudes, bet tās tika pamatotas ar valsts iestāžu paziņojumiem un ticamības pārbaudēm. Tomēr Aģentūra veica pasākumus ex ante pārbaužu sistēmas uzlabošanai, un kopš 2013. gada jūnija ir ieviesta ex ante pārbaudes sistēma, kuras pamatā ir riska novērtējums.

14.

Krājumu inventarizācija bija nepilnīga un neaptvēra visus Aģentūras īpašumā esošos aktīvus. Aktīvi veidošanas procesā un tuvu gada beigām iegādātie aktīvi nebija ņemti vērā.

Attiecībā uz inventarizācijas atskaiti minētie trūkumi tiks uzlaboti 2013. gada inventarizācijā. 2013. gada vasarā tiks pieņemts pārskatītais inventarizācijas politikas dokuments.

15.

Nav izstrādāta procedūra pamatlīdzekļu likvidēšanai. Pamatlīdzekļi, ko vairs neizmanto, pamatlīdzekļu reģistrā tiek norakstīti, bet fiziski tie netiek likvidēti. Par šiem pamatlīdzekļiem nav reģistra.

Pastāvošā IKT pamatlīdzekļu likvidēšanas politika tiks atjaunināta un papildināta, iekļaujot visus Frontex pamatlīdzekļus. Paredzētais termiņš ir 2013. gada augusts. Pēc IKT pamatlīdzekļu likvidēšanas politikas pieņemšanas norakstītie pamatlīdzekļi tiks fiziski likvidēti. 2013. gada otrajā pusgadā.

16.

Sistēmā, kas paredzēta, lai saskaņotu piegādātāju paziņojumus ar atbilstošajiem Aģentūras ierakstiem, joprojām konstatēja nepilnības.

Kā jau minēts iepriekšējos gados, lielākajai daļai valsts iestāžu, ar kurām Aģentūra sadarbojas, nav centralizētu gramatvedības sistēmu, kas tām ļautu saskaņot bilanci. Tāpēc saskaņošana ir ļoti laikietilpīga, jo jāpārbauda atšķirīgi dažādu iestāžu ieraksti.

17.

Aģentūras 2012. gada budžets bija EUR 89,6 miljoni, no šīs summas EUR 21,8 miljoni (25 % no saistību apropriācijām) tika pārnesti uz 2013. gadu. Pārnesumi, kas attiecās uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”), bija EUR 19,6 miljoni. Tik augsts pārnesumu līmenis ir pārmērīgs un pretrunā budžeta gada pārskata principam, lai gan tas daļēji ir saistīts ar Aģentūras operatīvajiem daudzgadu uzdevumiem. Līdz 2013. gada februāra beigām no šiem pārnesumiem anulēja 1,1 miljonu EUR.

Aģentūra novērtē Palātas apstiprinājumu Aģentūras operatīvajiem daudzgadu uzdevumiem, kā arī faktam, ka līdzekļi saistībā ar budžeta grozījumu tika ieskaitīti pašās 2012. gada beigās.

Tādējādi saistības darbībām, kas tiek finansētas no 2012. gada budžeta, tika noslēgtas gada beigās un daļēji tiks izpildītas tikai 2013. gadā.

18.

Aģentūra 2012. gadā veica 39 budžeta pārvietojumus kopumā par 11,5 miljoniem EUR, kas skāra 70 no 79 budžeta pozīcijām Šāds stāvoklis ir daļēji skaidrojams ar to, ka otro budžeta grozījumu 2012. gadam apstiprināja tikai 2012. gada oktobrī un darbībai vajadzīgie līdzekļi jau bija pārvietoti no citām pozīcijām

Ar budžeta grozījumu piešķirtie līdzekļi tika ieskaitīti tikai 2012. gada pašās beigās. Aģentūrai nācās veikt pārvietojumus no vairākām budžeta pozīcijām, kurās līdzekļi nebija nekavējoties nepieciešami, vai arī gadījumos, kad darbību uzsākšanu un konkursu izsludināšanu varēja atlikt, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības kopīgo operāciju finansēšanai.

19.

Pārbaudītajās darbā pieņemšanas procedūrās konstatēja nopietnus trūkumus, kas ietekmē pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem: rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi tika sagatavoti pēc tam, kad atlases komisija bija pieteikumus izskatījusi; nebija noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst, lai kandidātus aicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, kā arī lai tos iekļautu piemēroto kandidātu sarakstā; atlases komisija nedokumentēja visas savas sanāksmes un lēmumus.

Personāla daļa stingrāk uzraudzīs šo procesu 2013. gadā un īstenos pasākumus, lai uzlabotu atlases komitejas locekļu informētību šajā jomā. Personāla daļa piemēros stingāku pieeju arī visu atlases procesa līmeņu dokumentēšanai.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/261


ZIŅOJUMS

par Eiropas GNSS aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/36

IEVADS

1.

Eiropas GNSS (Globālās navigācijas satelītu sistēmas) aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “GSA”), kuru 2012. gada 1. septembrī pārvietoja no Briseles uz Prāgu (1), izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (2), ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (3) un groza Regulu (EK) Nr. 683/2008 (4); tās uzdevums ir nodrošināt sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas GNSS programmām un Galileo programmas izvēršanas un darbības fāzes laikā veikt programmas regulatīvās aģentūras funkcijas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 Aģentūras pienākumus ierobežoja līdz Galileo sistēmu drošības kontrolei un to komercializācijas sagatavošanai (5).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (6) un ziņojumus par budžeta izpildi (7) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (8) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (9); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (10) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Kopējais to apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, visās sadaļās bija tuvu 100 %. Tomēr II sadaļā (“Administratīvie izdevumi”) saistībās iekļauto apropriāciju pārnesumu līmenis bija samērā augsts, tas sasniedza 1,7 miljonus EUR (38 %). Daļēji to izraisīja apstākļi, ko Aģentūra nespēja ietekmēt, piemēram, galvenās mītnes pārvietošana uz Prāgu 2012. gada septembrī (0,4 miljoni EUR) un Galileo Drošības uzraudzības centra izveidošana (0,4 miljoni EUR), tāpēc gada pēdējā ceturksnī bija nepieciešams iegādāties konkrētas preces un pakalpojumus. Turklāt 2012. gada novembrī 0,7 miljonus EUR pārnesa no I sadaļas (“Personāla izdevumi”) uz II sadaļu, un vairākus ar IT un juridiskajiem pakalpojumiem saistītus līgumus, kas iekļauti 2013. gada darba programmā, parakstīja 2012. gada decembrī.

CITI KOMENTĀRI

12.

Pārbaudītajās darbā pieņemšanas procedūrās Palāta konstatēja šādus trūkumus, kuri ietekmē pārredzamību un vienādu attieksmi pret kandidātiem: nebija noteikts minimālais punktu skaits, kas nepieciešams, lai kandidātu uzaicinātu uz rakstiskiem pārbaudījumiem un intervijām vai iekļautu piemēroto kandidātu sarakstā, un paziņojumā par vakanci nebija izklāstīta kārtība, kādā noraidītie kandidāti var iesniegt apelāciju.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 24. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  Lēmums 2010/803/ES, ko ar kopēju vienošanos pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji (OV L 342, 28.12.2010., 15. lpp.).

(2)  OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

(3)  OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(5)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(6)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(7)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(9)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(10)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Ex post revīzijās, ko pēc Aģentūras pasūtījuma veica ārēja revidentu komercsabiedrība saistībā ar dotāciju maksājumiem iepriekšējos gados saskaņā ar Sesto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai) (1), bieži tika apšaubītas saņēmēju iesniegtās izmaksu deklarācijas. 2011. gada beigās apstrīdētā summa bija aplēsta1,7 miljonu EUR jeb 5 % apmērā no revidētajām dotācijām.

Ieviests

2011

Aģentūra 2011. gadā veica maksājumus saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai 5,8 miljonu EUR apmērā. Lai pārbaudītu saņēmēju (privātās un publiskās struktūras, kas veic pētījumus) deklarētos izdevumus, Aģentūra, kaut gan tā īsteno pamatotības pārbaudes, ne vienmēr pieprasa apliecinošos dokumentus, kas novērstu neattiecināmu izdevumu risku.

Ieviešana ir sākta

2011

Tika konstatēts, ka 2011. gadā maksājumi 4,8 miljonu EUR apmērā (22 % no gada laikā izmaksātajām summām) bija veikti pēc termiņa, kas noteikts Finanšu regulā (2).

Ieviests


(1)  Tika revidēti 50 % no visām Sestās pamatprogrammas dotācijām, kas izmaksātas saskaņā ar otro un trešo konkursu (65,3 miljoni EUR).

(2)  Kavējums vidēji deviņas dienas.


II PIELIKUMS

Eiropas GNSS aģentūra (Prāga)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai.

Aģentūras pilnvaras

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010)

Mērķi

Dot ieguldījumu saskaņā ar EGNOS un Galileo programmām izveidoto Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu pilnīgas darbības nodrošināšanā.

Uzdevumi

Nodrošināt programmu drošības akreditāciju.

Nodrošināt Galileo drošības centru darbību.

Garantēt Galileo Drošības uzraudzības centra (GSMC) darbību.;

Piedalīties sistēmu komercializācijas sagatavošanā, ietverot vajadzīgo tirgus analīzi.

Veikt citus uzdevumus, kurus tai varētu uzticēt Komisija, piemēram, veicināt lietojumu un pakalpojumus satelītu radionavigācijas tirgū, nodrošināt, lai sistēmu komponentus būtu sertificējusi piemērota, attiecīgi pilnvarota sertifikācijas iestāde.

Pārvaldība

Administratīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts.

Pieci locekļi, kas pārstāv Eiropas Komisiju.

Viens Eiropas Parlamenta pārstāvis bez balsstiesībām.

Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāja statusā jāuzaicina piedalīties viens Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) pārstāvis un viens Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) pārstāvis.

Uzdevumi

Iecelt izpilddirektoru.

Apstiprināt gada darba programmu.

Sagatavot ieņēmumu un izdevumu tāmi.

Pieņemt budžetu.

Sniegt atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

Pārraudzīt Galileo Drošības uzraudzības centra (GSMC) darbību.

Īstenot izpilddirektora disciplināro uzraudzību.

Pieņemt īpašus noteikumus. kas vajadzīgi. lai īstenotu tiesības piekļūt dokumentiem.

Pieņemt Aģentūras gada darbības pārskatu un plānus.

Izpilddirektors

Ieceļ Administratīvā padome.

Drošības akreditācijas padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts.

Viens Komisijas pārstāvis.

Viens AP pārstāvis.

Viens ESA pārstāvis, kuram ir novērotāja statuss.

Uzdevumi

Darboties kā Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas iestādei.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Galīgais budžets

20,8 (38,7) miljoni EUR. To veido ES subsīdija 12,9 (8,2) miljoni EUR, kas ir darbības subsīdija no Komisijas, un 7,9 (30,5) miljoni EUR darbības fondos no Komisijas.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Apstiprinātais amata vietu skaits: 44 (29)

Aizpildītās amata vietas: 39 (28)

Citas amata vietas: 29 (14)

Kopējais darbinieku skaits: 68 (42), norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām: 34 (20),

administrācijā un palīgdarbos: 23 (14),

dažādiem uzdevumiem: 11 (8).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Programmas

Atbalsts Eiropas Komisijai, kura īsteno EGNOS un Galileo programmas.

Sistēmu drošība

Sistēmu drošība (sistēmu un objektu drošības akreditācija, Galileo sistēmai specifiskās drošības prasības, Lidojumu kodu nodaļas darbības).

Sabiedriski regulēta pakalpojuma atbalsts – sabiedriski regulēta pakalpojuma lietotāju segmenta sagatavošana.

Galileo Drošības pārraudzības centra (GSMC) sagatavošana.

EGNOS/Galileo izmantošana

Sagatavošanas darbības EGNOS un Galileo izmantošanai

Tirgus attīstība

Tirgus analīze un “GNSS Market Reports” publicēšana.

Tirgus gatavība Galileo sākotnējo pakalpojumu sniegšanai.

Uztvērēju ražotājiem paredzēti tirgus attīstīšanas pasākumi, lai veicinātu Galileo izplatīšanos patērētāju un profesionāļu tirgū.

EGNOS pieņemšanas plāna ieviešana visos prioritārajos tirgos, īpašu uzmanību veltot aviācijai, jūrniecībai un dzelzceļam.

Eiropas GNSS pakalpojumu centra palīdzības dienesta izveidošanas priekšdarbi.

Informācija un tās novadīšana līdz saņēmējam – EGNOS informācijas portāls, GSA tīmekļa vietne, pasākumi (kosmosa risinājumiem veltīta Eiropas konference Londonā).

Pētniecība un izstrāde

Septītās pētniecības pamatprogrammas pētniecības projektu pārvaldība (pirmais, otrais un trešais priekšlikumu konkurss).

Projektu rezultātu palielināšana un stratēģisko mērķu sasniegšana.

Pētniecības un attīstības rezultātu izplatīšana.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra piekrīt Eiropas Revīzijas palātas apsvērumam par pārnesumiem II sadaļā. Lielākā daļa pārnesumu II sadaļā ir saistīti ar Galileo Drošības uzraudzības centra izveidošanu Francijā un Apvienotajā Karalistē, paredzot uzsākt darbību 2013. gada vasarā. Ņemot vērā, ka drošības, IT, loģistikas un juridiskā atbalsta ziņā šis ir komplekss projekts, GSA nolēma projekta sagatavošanas darbus pēc iespējas veikt jau 2012. gadā. Sakarā ar iepriekšminēto valde savā 2012. gada novembra sanāksmē apstiprināja ievērojumu apropriāciju pārnesumu uz II sadaļu, lai garantētu, ka vajadzīgie pamatlīgumi ir nodrošināti savlaicīgi. Otra nozīmīga pārnesumu daļa ir saistīta ar aģentūras galvenās mītnes pārvietošanu no Briseles uz Prāgu 2012. gada septembrī. Atsevišķos gadījumos līgumslēdzēji veica piegādi tikai 2013. gada sākumā, vai rēķini par 2012. gadā saņemtajām precēm/pakalpojumiem tika saņemti 2013. gadā.

Patiesībā, ja 2012. gadā nebūtu bijuši minētie ārkārtas apstākļi, pārnesumu procentuālais rādītājs II sadaļā būtu aptuveni 14 % apropriāciju.

12.

GSA ir pārskatījusi atlases procedūru kārtību. Kopš 2012. gada sākuma priekšatlases komiteja nosaka minimālo punktu skaitu, sastādot paziņojumu par vakanci. Šis minimālais punktu skaits tagad tiek publicēts paziņojumā par vakanci. Turklāt GSA katrā paziņojumā par vakanci iekļauj punktu par kandidāta tiesībām iesniegt apelāciju.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/268


ZIŅOJUMS

par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2012. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

2013/C 365/37

IEVADS

1.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”, arī “OHIM”), kurš atrodas Alikantē, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1), kura ir atcelta un aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2). Biroja uzdevums ir īstenot tos Savienības tiesību aktus par preču zīmēm, dizainparaugiem un modeļiem, kuri dod uzņēmumiem tiesības uz vienādu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā (3).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Biroja pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Biroja gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (4) un budžeta izpildes pārskatus (5) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (6) vadība ir atbildīga par Biroja gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Biroja gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (7); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Priekšsēdētājs apstiprina Biroja gada pārskatus pēc tam, kad Biroja grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Biroja finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (8) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Biroja gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Biroja gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Biroja finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Biroja finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

No saistību apropriācijām 31,9 miljonu EUR apmērā, ko pārnesa no 2011. gada uz 2012. gadu, 2012. gadā anulēja 4,16 miljonus EUR (13 %). No šīs summas 1,93 miljoni EUR bija saistīti ar sadarbības nolīgumiem ar dalībvalstīm, kas neapguva pilnībā tām piešķirtās summas.

12.

Uzņemto saistību apropriāciju kopējais līmenis 2012. gadā bija 93 %, un tas liecina, ka juridiskās saistības bija uzņemtas savlaicīgi. Uz 2013. gadu pārnesto saistību apropriāciju līmenis tomēr sasniedza 36,7 miljonus EUR (19 % no kopējām apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības), no kuriem 21,7 miljoni EUR attiecās uz II sadaļu (“Administratīvie izdevumi”) un 14,1 miljons EUR – uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”). Pārnesumu augstā līmeņa galvenais iemesls bija novēlota rēķinu saņemšana par 2012. gadā piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Konkrētāk, II sadaļā pārnesumu augstā līmeņa iemesls bija arī vairāki daudzgadu līgumi, kuri attiecās uz Biroja jaunās ēkas būvniecību (6,09 miljoni EUR), un IT pilnveidojumu iepirkums (7,67 miljoni EUR). Pārnesumi III sadaļā ir lielā mērā saistīti ar sadarbības nolīgumiem ar dalībvalstīm, par kuriem izmaksu deklarācijas jāiesniedz tikai 2013. gadā (8,13 miljoni EUR). Turklāt tulkošanas pakalpojumi tika pasūtīti 2012. gada pēdējos mēnešos (5,43 miljoni EUR), un maksājums par tiem bija jāveic tikai 2013. gadā.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 10. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

(2)  OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

(3)  Biroja kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(4)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(8)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Palāta konstatēja vairākas nepilnības saistībā ar 2011. gada pakalpojumu sniegšanas kvalitātes nolīgumu starp Biroju un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (Tulkošanas centrs). Birojs to parakstīja 2011. gada 20. jūnijā, un saskaņā ar 10. pantu tas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī. Nolīgumu sāka pildīt pirms tā parakstīšanas. Pēc Tulkošanas centra lūguma Birojs kompensācijā izmaksāja 1,8 miljonus EUR (1). Turklāt šo maksājumu apstiprināja, lai gan budžetā nebija iekļautas ne šādas saistības, ne pieejamās apropriācijas (2).

Neattiecas

2011

Palāta konstatēja piecus gadījumus par kopējo summu 2,9 miljoni EUR, kad budžeta saistības apstiprināja pēc juridisko saistību uzņemšanās.

Ieviests

2011

Jāuzlabo Biroja pamatlīdzekļu pārvaldība. Grāmatvedības procedūras un informācija par izmaksām, kas attiecas uz Biroja iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem, nebija uzticamas.

Ieviešana ir sākta

2011

Biroja rīcībā 2011. gada 31. decembrī bija 520 miljoni EUR (495 miljoni EUR 2010. gadā). Saskaņā ar Budžeta komitejas 2010. gadā apstiprināto finanšu līdzekļu pārvaldības politiku naudu glabāja deviņās bankās piecās dalībvalstīs.

Ieviests

Tomēr Palāta norāda, ka skaidrās naudas līmenis joprojām ir augsts.

2011

Birojam ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Iepriekš nebija noteikts minimālais punktu skaits, kas nepieciešams dalībai intervijās un rakstiskajos pārbaudījumos, un nebija izstrādāti mutisko pārbaudījumu jautājumi, pirms atlases komisijas izskatīja pieteikumus. Turklāt nebija iecēlējinstitūcijas lēmuma par atlases komisijas iecelšanu, un vienā gadījumā netika nošķirti iecēlējinstitūcijas un atlases komisijas pienākumi.

Ieviests


(1)  Līgumā noteiktā minimālā summa bija 16,3 miljoni EUR. 2011. gadā sniegto pakalpojumu vērtība bija 14,5 miljoni EUR.

(2)  Šo maksājumu veica no 2012. gada budžeta.


II PIELIKUMS

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (Alikante)

kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. un 56. pants.)

Brīva preču aprite

(..) Aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

(..) Savienībā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai. (..)

Biroja kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009)

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 386/2012)

Mērķi

Īstenot Savienības tiesību aktus par preču zīmēm, dizainparaugiem un modeļiem, lai uzņēmumiem dotu tiesības uz vienādu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā.

Veicināt diskusijas, pētniecību, mācības, saziņu, sarežģītu IT atbalsta instrumentu izveidi un izplatīt labāko praksi intelektuālā īpašuma jautājumos.

Uzdevumi

Saņemt un uzskaitīt reģistrācijas pieteikumus.

Pārbaudīt nosacījumus ievadīšanai reģistrā un atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Meklēt attiecīgās valsts agrākās preču zīmes dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma birojos.

Publicēt pieteikumus.

Izskatīt trešo personu iebildumus.

Reģistrēt vai noraidīt pieteikumus.

Izskatīt pieteikumus par atcelšanu vai spēkā neesamību.

Apstrādāt iesniegtās apelācijas par lēmumiem.

Palielināt izpratni par intelektuāla īpašuma tiesību vērtību.

Uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apjomu un ietekmi.

Vairot zināšanas par publiskā un privātā sektora paraugpraksi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā.

Veicināt iedzīvotāju izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi.

Palielināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā iesaistīto personu kompetenci.

Uzlabot zināšanas par tehnisko aprīkojumu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanai un risināšanai, tostarp par uzraudzības un izsekošanas sistēmām, kas palīdz atšķirt oriģinālas preces no viltojumiem.

Nodrošināt mehānismus, kas palīdz uzlabot ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītās informācijas apmaiņu tiešsaistē starp tām dalībvalstu iestādēm, kas darbojas šādu tiesību piemērošanas jomā, un veicināt sadarbību ar minētajām iestādēm un starp tām.

Apspriežoties ar dalībvalstīm, sekmēt starptautisko sadarbību ar intelektuālā īpašuma birojiem trešās valstīs, lai izstrādātu stratēģijas un pilnveidotu metodes, prasmes un līdzekļus intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai.

Pārvaldība

Administratīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens no Komisijas un viņu aizstājēji.

Uzdevums

Konsultēt priekšsēdētāju jautājumos, par kuriem Birojs ir atbildīgs.

Sagatavot kandidātu sarakstu (125. pants) priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku, kā arī Apelāciju padomju priekšsēdētāju un locekļu amatiem.

Biroja priekšsēdētājs

Ieceļ Padome no saraksta, kurā ir ne vairāk kā trīs kandidāti un kuru sagatavojusi Administratīvā padome.

Budžeta komiteja

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens no Komisijas un viņu aizstājēji.

Uzdevums

Pieņemt budžetu un finanšu noteikumus, apstiprināt budžeta izpildi, par ko atbild priekšsēdētājs, un noteikt maksu par meklēšanas rezultātu ziņojumiem.

Ar pieteikumiem saistīti lēmumi

Lēmumus pieņem:

a)

pārbaudītāji;

b)

iebildumu nodaļas;

c)

preču zīmju piešķiršanas un juridisko lietu nodaļa;

d)

anulēšanas nodaļas;

e)

apelācijas padomes.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Biroja Budžeta komiteja

Birojam pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

429 (387) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 775 (732), aizņemtās amata vietas: 680 (629) + 138 (121) pārējie darbinieki (palīgdarbinieki, norīkotie valstu eksperti, vietējie un nodarbinātības aģentūras darbinieki, kā arī īpašie padomdevēji)

Kopējais darbinieku skaits: 818 (750)

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Preču zīmes

Pieteikumu skaits: 107 924(105 859)

Reģistrāciju skaits: 95 645(93 849)

Iebildumu skaits: 16 634(17 026)

Apelāciju padomēm iesniegtās apelācijas: 2 339(2 622)

Apelācijas izskatīšanas stadijā: 2 352(2 573)

Dizainparaugi

Saņemtie dizainparaugi: 92 175(87 473)

Reģistrētie dizainparaugi: 78 658(77 665)

Avots: Biroja sniegtā informācija.


BIROJA ATBILDES

11.

Birojs un dalībvalstis ir informētas par šo problēmu, un attiecībā uz 2013. gadu birojs ir sagatavojis pilotprojektu, saskaņā ar kuru paredzēts sagatavot pusgada pārskata ziņojumu, lai sekotu situācijai dalībvalstīs saistībā ar dalībvalstu un biroja kopējo projektu izpildi. Faktiski, 23. maijā Budžeta komitejas sanāksmes laikā Birojs informēja par pārnesto summu saistībā ar dalībvalstīm.

12.

Kā norādījusi Revīzijas palāta, attiecībā uz II sadaļu lielais pārnesumu līmenis radās saistībā ar daudzgadu nolīgumiem, kas attiecās galvenokārt uz jaunās ēkas būvniecību un IT pilnveidojumiem.

Attiecībā uz III sadaļu augstais pārnesumu līmenis bija lielā mērā saistīts ar sadarbības nolīgumiem ar dalībvalstīm, par kuriem izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumi tika saņemti līdz 2012. gada 31. decembrim, kā arī ierasto tulkošanas pakalpojumu kārtību 2012. gada pēdējos mēnešos.

Birojs ievieš pasākumus, lai labāk kontrolētu katru gadu pārnestās summas.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/275


ZIŅOJUMS

par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/38

IEVADS

1.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “EU-OSHA”), kura atrodas Bilbao, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (1). Aģentūras uzdevums ir vākt un izplatīt informāciju par dalībvalstu un Savienības prioritātēm attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī atbalstīt tās dalībvalstu un Savienības organizācijas, kas ir iesaistītas politikas izstrādē un ieviešanā, un sniegt informāciju par profilakses pasākumiem (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Aģentūras budžets 2012. gadā bija 15,3 miljoni EUR, no kuriem 3,2 miljonus EUR (22 %) pārnesa uz 2013. gadu. Apropriāciju, par kurām uzņemtas saistības, pārnesumu līmenis ir augsts II sadaļā (“Infrastruktūra”) – 36 % – un III sadaļā (“Pamatdarbības izdevumi”) – 33 %. Attiecībā uz II sadaļu, to galvenokārt izraisīja ikgadējo IT līgumu atjaunošana, ko noslēdza 2012. gada ceturtajā ceturksnī atbilstoši plānotajam. Augstā pārnesumu līmeņa III sadaļā iemesli bija gan galveno projektu daudzgadu raksturs, gan arī kavējumi, piešķirot atsevišķus līgumus. Kavējumi galvenokārt radās iepirkuma procedūru decentralizētās organizācijas dēļ, kas neļauj efektīvi uzraudzīt iepirkuma plāna īstenošanu.

12.

Anulēto apropriāciju līmenis I sadaļā 2012. gadā bija augsts un sasniedza 9,5 % (0,5 miljonus EUR), un tā galvenais iemesls bija iesaldētā darbā pieņemšanas procedūra un paredzamais algu kāpums, kas līdz šim vēl nav izmaksātas.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp.).

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Augstais anulēto apropriāciju līmenis norāda, ka Aģentūrai ir grūtības īstenot tās gada darba programmā paredzētās darbības un ievērot budžeta gada pārskata principu.

Ieviešana ir sākta

2011

Laikā no 2011. gada 16. septembra līdz 31. decembrim deleģētie kredītrīkotāji veica finanšu darbības (budžeta un juridiskās saistības, maksājumi) ar neatjaunotām pilnvarām, kuras būtu bijis jāatjauno līdz ar jaunā direktora stāšanos amatā.

Ieviests

2011

Lai gan Aģentūras finanšu noteikumos un to īstenošanas kārtībā noteikts, ka krājumu inventarizācija jārīko vismaz reizi trijos gados, pēdējo reizi tā rīkota 2006. gadā.

Ieviests

2011

Pretstatā abām pārējām Spānijā izvietotajām Eiropas aģentūrām (Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs Alikantē un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra Vigo) nav noslēgts galvenās mītnes nolīgums.

Ieviešana ir sākta


II PIELIKUMS

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (Bilbao)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. un 153. pants)

Savienība un dalībvalstis (..) par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

Lai sasniegtu 151. pantā izvirzītos mērķus, Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbības šādās jomās:

a)

uzlabojumi, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību;

b)

darba apstākļi;

e)

darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar tiem;

h)

no darba tirgus atstumtu personu integrācija, neskarot 166. pantu;

i)

vīriešu un sieviešu vienlīdzība attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

j)

sociālās atstumtības izskaušana.

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94)

Mērķi

Lai uzlabotu darba vidi attiecībā uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, kā noteikts Līgumā un turpmākajos stratēģijas dokumentos un rīcības programmās, kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību darbvietā, Aģentūras mērķis ir nodrošināt Savienības iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un šajā jomā iesaistītos ar tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju, kas izmantojama drošības un veselības aizsardzībai darbā (2. pants).

Uzdevumi

Vākt, analizēt un izplatīt informāciju par valstu un Savienības prioritātēm un zinātnisko izpēti.

Veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu, ietverot informāciju par mācību programmām.

Nodrošināt Savienības iestādes un dalībvalstis ar informāciju, kas tām vajadzīga, lai izstrādātu un ieviestu politiku, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Sniegt informāciju par profilakses pasākumiem.

Dot ieguldījumu stratēģiju un Savienības rīcības programmu attīstībā.

Izveidot tīklu, kas aptver valstu kontaktpunktus un tematiskos centrus.

Pārvaldība

Valde

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts valdības.

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts darba devēju organizācijas.

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts darba devēju organizācijas.

Trīs pārstāvji no Komisijas.

Pirmo trīs kategoriju locekļus un to aizstājējus ieceļ no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju vidus.

Birojs

Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki.

Viens koordinators no katras no trim interešu grupām.

Vēl pa vienam pārstāvim no katras grupas un Komisijas.

Direktoru ieceļ Valde, pamatojoties uz Komisijas izveidotu kandidātu sarakstu.

Komitejas

Obligātas apspriešanās ar Eiropas Komisiju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju par darba programmu un budžetu.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets

16,4 (16,4) miljoni EUR, no tiem:

Savienības subsīdija, Nodarbinātības ĢD: 89,0 % (91,0 %),

cita Savienības subsīdija, Nodarbinātības ĢD: 5,9 % (- %),

cita Savienības subsīdija, Paplašināšanās ĢD: 3,9 % (8,0 %),

cits: 1,2 % (1,0 %).

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

44 (44) amata vietas štatu sarakstā, no kurām aizņemtas 42 (41)

Pārējie darbinieki:

norīkotie valstu eksperti: 0 (0),

līgumdarbinieki: 25 (26) (vienu no tiem finansēja no īpaši atvēlētiem līdzekļiem),

vietējie darbinieki: 1 (1).

Kopējais darbinieku skaits: 68 (68)

Norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

pamatdarbībām: 48 (50),

administrācijā: 10 (10),

dažādiem uzdevumiem: 9 (8).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

(Informācijas vākšana un analizēšana)

EIROPAS RISKA OBSERVATORIJA. PĀRMAIŅU PAREDZĒŠANA

Īpašais mērķis nr. 1.   Radīt pamatu, lai noteiktu prioritātes pētniecībai un pasākumiem darba drošības un veselības aizsardzības (DDV) jomā, veicot plaša mēroga prognožu izpēti, uzraugot un identificējot tendences, kā arī paredzot jaunus DDV nākotnes riskus.

Pabeigts projekts, kurā prognozēti ilgtermiņa riski saistībā ar strauji augošo jomu – “videi draudzīgas darbvietas”. Šo projektu noslēdza politikas seminārs, kura mērķis bija pārbaudīt un apkopot dažādus izstrādātos scenārijus un noteikt, kā tie varētu rosināt dažādas politiskas izvēles, lai risinātu minētajā projektā skartos jautājumus.

Publicēja ziņojumu un datubāzi ar labas prakses paraugiem, apejoties ar rūpnieciski ražotiem nanomateriāliem; šajā ziņojumā uzsvērts izpratnes trūkums par potenciālajiem riskiem, strādājot ar nanomateriāliem, kā arī akcentētas esošās iniciatīvas, lai informētu par riskiem saistībā ar rūpnieciski ražotiem nanomateriāliem.

Īpašais mērķis nr. 2.   Dot ieguldījumu mērķtiecīgākam pētniecības un profilakses darbam, pārskatot un analizējot pētniecības rezultātus par riska faktoriem un rezultātiem veselības jomā.

Turpināja attīstīt kopīgo tīmekļa vietni OSHwiki, pievienojot tai sākotnējos rakstus; tiek gatavota vietnes provizoriska palaišana, kas paredzēta 2013. gadā, bet pilnībā to atklās 2014. gadā. OSHwiki pilnvaroti lietotāji varēs piekļūt informācijai, papildināt un mainīt to, un tajā tiks iekļautas būtiskas tēmas, ar kurām nodarbojas daudzas DDV pasaules organizācijas.

Īpašais mērķis nr. 3.   Nodrošināt DDV pētniecības un darbības prioritāšu noteikšanu, sniedzot uz vēsturiskiem un aktuāliem datiem pamatotu pārskatu par vispārēju darba drošību un veselības aizsardzību Eiropā.

Pēc Eiropas valstu veikto pasākumu izanalizēšanas DDV rezultātu uzlabošanai, piemēram, (zemākas apdrošināšanas prēmijas vai nodokļu likmes par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, labāki bankas nosacījumi, t.i., zemākas procentu likmes, valsts subsīdijas) pabeidza Aģentūras ekonomisko stimulu projektu. Publicēja rokasgrāmatu, kurā sniegta informācija par iestādēm, kas var piedāvāt šādus stimulus.

Īpašais mērķis nr. 4.   Rosināt diskusiju par observatorijas atklājumiem un uzsvērt to būtiskumu, apspriežoties un sadarbojoties ar mērķa grupām un saņēmējiem.

Aģentūras organizētajā seminārā par kancerogēniem un saslimstību ar vēzi, kas saistīta ar nodarbošanos, tika apkopota šobrīd esošā informācija par attiecīgajiem riskiem, iemesliem un apstākļiem saistībā ar arodekspozīcijas rezultātā notikušu saslimšanu ar vēzi.

Kopā ar Eiropas Transporta drošības padomi Aģentūra organizēja informatīvu pasākumu par DDV autotransporta nozarē, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmēju līdzdalībai DDV iniciatīvās.

Gatavojot DDV pasniedzējus un izglītojot par risku, Aģentūra publicēja informatīvus apkopojumus un vairākus konkrētu gadījumu izpētes ziņojumus par labu praksi; šie pasākumi ir daļa no projekta par DDV integrēšanu izglītībā. Aģentūra ir piedalījusies vairākās sanāksmēs un semināros, tostarp Pasaules Veselības organizācijas rīkotajā sanāksmē un Eiropas izglītības un mācību tīkla par darba drošību un apdraudējumu veselībai rīkotajā sanāksmē.

Aģentūra izmanto savu tvitera kontu, lai popularizētu pasākumus sociālajos plašsaziņas līdzekļos, un šobrīd tai ir 6 000 sekotāju.

Īpašais mērķis nr. 5.   Palīdzēt politikas veidotājiem un DDV informācijas avotiem labāk atbalstīt uzņēmumus, izmantojot apsekojumus, kas ļauj iegūt reāllaika informāciju par DDV pārvaldību un būtiskiem DDV riskiem nākotnē.

Pamatojoties uz Aģentūras 2009. gada Eiropas apsekojumu par jauniem un nākotnes riska veidiem (ESENER), 2012. gadā publicēja četrus sekundāri analītiskus ziņojumus, proti, “Arodveselības, darba drošības un veselības aizsardzības pārvaldīšana”, “Darba ņēmēju pārstāvība un apspriešanās ar to par veselības un drošības jautājumiem”, “Faktori, kas saistīti ar efektīvu psihosociālo risku pārvaldību darbā” un “Psihosociālā riska pārvaldības dzinuļi un šķēršļi Eiropas uzņēmumos - dzinuļu, šķēršļu un vajadzību izzināšana”. Turklāt publicēja šo ziņojumu sinopsi, kurā īsumā aplūkoti šo četru pētījumu rezultāti. “Izpratne par drošības un veselības aizsardzības, psihosociālā riska pārvaldību darba vietā, un darba ņēmēju līdzdalība, izmantojot ESENER”.

ESENER ex post novērtējumu publicēja 2012. gada decembrī, un tajā kopumā tika apstiprināta esošā pieeja un noteikti jautājumi, kas nākamajā redakcijā ir jāuzlabo. Šo ziņojumu iesniedza Pētniecības un profilakses padomdevēju grupai (PRAG).

Īpašais mērķis nr. 6.   Censties panākt vienprātību jautājumos par DDV pētniecības prioritātēm, kā arī rosināt valstu DDV pētniecības institūtus noteikt kopīgas prioritātes, apmainīties ar rezultātiem un sekmēt DDV prasību iekļaušanu pētniecības programmās.

Aģentūras tematiskais centrs 2012. gada septembra beigās iesniedza projektu nobeiguma ziņojumam par DDV prioritātēm ES laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam.

INFORMĀCIJA PAR DARBA VIDI. APMAIŅA AR ZINĀŠANĀM PAR LABU PRAKSI DARBA VIETĀ

Īpašais mērķis nr. 1.   Izveidot lietderīgus, praktiskus, augstas kvalitātes informatīvus materiālus Veselīgas darba vietas kampaņu atbalstam.

Sākot 2012.–2013. gada kampaņu “Kopīgs darbs riska novēršanā”, izveidoja 20 produktus (informatīvus materiālus), tostarp kampaņas rokasgrāmatu, ar Eiropas sociāliem partneriem kopīgi izveidotus materiālus, konkrētu gadījumu izpētes ziņojumus un tīmekļa vietni.

Īpašais mērķis nr. 2.   Stiprināt profilakses pasākumus, sniedzot noderīgu un praktisku informāciju par labu praksi saistībā ar prioritārajām nozarēm un tēmām.

Literatūras apskats mazas kampaņas ietvaros Pasaules dienā bez tabakas par darba ņēmēju un devēju motivāciju saistībā ar veselības veicināšanas pasākumiem darba vietā un trīs elektroniski informatīvie apkopojumi par tabaku (darba devējiem, smēķētājiem un nesmēķētājiem). Publicēja vairākus elektroniski informatīvus apkopojumus par tādām tēmām kā darba un privātās dzīves līdzsvars, jaunu strādājošo veselības veicināšana un garīgās veselības veicināšana.

ES Aģentūra kopā ar Starptautisko Darba organizāciju (ILO) un NIOSH piedalījās apvienotā sanāksmē par DDV integrāciju izglītībā; šī sanāksme notika Turīnā un tajā iepazīstināja ar NAPO mācību materiāliem.

Īpašais mērķis nr. 3.   Atbalstīt profilakses pasākumus, nodrošinot informatīvo materiālu aktualitāti.

Lai vērstu uzmanību uz izmaiņām ES tiesību aktos par ķīmiskām vielām, kuros īpaša uzmanība pievērsta darbavietas jautājumiem, Aģentūras tīmekļa vietnē vairākās valodās atjaunināja informāciju par REACH un CLP. To veica mazas kampaņas ietvaros, kurā piedalījās nozaru organizācijas, sociālie partneri, attiecīgie Komisijas dienesti, valstu politikas veidotāji un valstu REACH palīdzības dienesti. Ar ES Aģentūras darbu par bīstamām vielām, tostarp ar informāciju MVU, iepazīstināja SLIC Chemex grupas un ACSH WP Chemicals sanāksmē.

Īpašais mērķis nr. 4.   Uzlabot riska novērtējumu izmantošanu un kvalitāti mikrouzņēmumos un MVU (1-49 darbinieki), rīkojot informatīvus pasākumus par riska novērtējumu nepieciešamību, un veidu, kādā to darīt.

Aģentūra turpināja pilnveidot projektu “Tiešsaistes interaktīvais riska novērtēšanas līdzeklis (OiRA)” gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Programmatūras izveide 2012. gadā tuvojās nobeigumam, un, lai labāk apmierinātu OiRA partneru konkrētās vajadzības, tika pilnveidotas dažas funkcijas. Pēc lietderības pārbaudes ierosināja jaunas funkcijas, lai uzlabotu šā instrumenta lietošanas ērtības. Plaši pārņemot instrumentus gan valstu līmenī, gan līdzdarbojoties nozaru sociālo dialogu komitejās ES līmenī, Aģentūra aktīvi popularizēja un attīstīja OiRA kopienu.

Sadarbība un koordinēšana

Attīstīts kontaktpunktu tīkls, Aģentūras pārvaldība un sakari ar Eiropas un starptautiskām organizācijām.

Īstenots projekts “Iestāžu darbības uzlabošana kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs” (īpaši atvēlēti līdzekļi).

Plānošana un novērtējuma koordinēšana.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra veiks šādus pasākumus, lai uzlabotu turpmāko iepirkuma procedūru savlaicīgumu:

iepirkumu grafika iekļaušana gada pārvaldības plānā (AMP), sākot no 2014. gada AMP;

jaunu iepirkumu un līgumu pārvaldības procedūru izstrāde, kā arī attiecīgu vadlīniju un apmācības nodrošināšana personālam (līdz 2013. gada beigām);

jaunas pārvaldības informācijas sistēmas ieviešana, lai direktoram atvieglotu iepirkumu plāna uzraudzību (2014. gadā).

12.

Apropriāciju anulēšana bija galvenokārt saistīta ar uzsākto darbā pieņemšanas procedūru un amata vietu skaita iesaldēšanu piesardzības apsvērumu dēļ, nogaidot, līdz vadība varēs izvērtēt budžeta neskaidrību un ierobežojumu ietekmi nākotnē (amata vietu samazinājums štatu sarakstā par 5 % u. c.), kā arī jauno daudzgadu finanšu shēmu. Attiecībā uz neizmaksāto atalgojuma palielinājumu apropriācijas, kuras varēja tikt pārnestas tikai uz vienu gadu, bija jāanulē, jo nebija Tiesas lēmuma šajā lietā.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/283


ZIŅOJUMS

par Pētniecības izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm

2013/C 365/39

IEVADS

1.

Pētniecības izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “REA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/46/EK (1). Aģentūru izveidoja uz ierobežotu laiku no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tās uzdevums ir pārvaldīt īpašas Savienības darbības pētniecības jomā (2). 2009. gada 15. jūnijā Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja Aģentūras administratīvo un darbības autonomiju.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un ziņojumus par budžeta izpildi (4) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (5) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMIEM

11.

Pildot nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus, Aģentūras darbinieks 2012. gadā kā kredītrīkotājs parakstīja maksājuma uzdevumus par 8,86 miljoniem EUR (19 % no Aģentūras 2012. gada budžeta). Šim darbiniekam nebija oficiālā veidā pastarpināti deleģētas pilnvaras, un kredītrīkotājs viņu nebija oficiāli iecēlis par savu vietnieku. Tas neatbilst Finanšu regulā noteiktajai pastarpinātas deleģēšanas kārtībai.

IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 17. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 11, 15.1.2008., 9. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

Aģentūra 2011. gadā anulēja pārnesumus par 1,2 miljoniem EUR (kas atbilst 35 % no visām 2011. gadā pārnestajām apropriācijām). Jo īpaši tas attiecas uz I sadaļu “Personāla izdevumi”, kurā anulēja 0,3 miljonus EUR (52 % apropriāciju), un uz II sadaļu “Infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi”, kurā anulēja 0,7 miljonus EUR (41 % apropriāciju). Šāds stāvoklis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

Ieviests

2011

Daudzus budžeta pārvietojumus veica gada beigās. Apropriācijas IT un pamatdarbības izdevumiem ievērojami palielinājās (1). Šāds stāvoklis liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un ir pretrunā budžeta specifikācijas principam.

Ieviests

2011

Aģentūrai ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība. Rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi tika sagatavoti pēc tam, kad atlases komisija bija pieteikumus izskatījusi; nebija iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, kāds jāiegūst, lai kandidātus iekļautu rezerves sarakstā; atlases komisija nedokumentēja visas savas sanāksmes un lēmumus.

Ieviešana ir sākta


(1)  IT izdevumiem atvēlētās apropriācijas (2103. budžeta pozīcija) palielinājās par 80 % – no 1,9 miljoniem EUR līdz 3,4 miljoniem EUR. Apropriācijas kopējai 7. pamatprogrammas novērtēšanas platformai (3303. budžeta pozīcija) palielinājās par 194 % – no 0,7 miljoniem EUR līdz 2,1 miljonam EUR.


II PIELIKUMS

Pētniecības izpildaģentūra (Brisele)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(LESD 179. un 180. pants)

Informācijas vākšana

Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju.

Šādā nolūkā Savienība atbalsta uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu kvalitatīvo pētījumu un tehnoloģiju izstrādes; tā atbalsta to savstarpējas sadarbības centienus, jo īpaši nolūkā ļaut pētniekiem brīvi sadarboties pāri robežām un uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, un konkrēti, (..) nosakot kopīgus standartus un likvidējot juridiskus un fiskālus šķēršļus šai sadarbībai. (..)

Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība, papildinot dalībvalstīs veiktās darbības, veic šādas darbības:

a)

īsteno pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programmas, veicinot sadarbību ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kā arī to savstarpēju sadarbību;

b)

veicina sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām Savienībā veicamās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā;

c)

izplata un vairo Savienības sasniegumus pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā;

d)

stimulē zinātnieku mācības un mobilitāti Savienībā.

Aģentūras kompetence

(Komisijas Lēmums Nr. 2008/46/EK)

Mērķi

Aģentūras mērķis ir efektīvi un produktīvi pārvaldīt programmas, kuras tai uzticētas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (turpmāk – “7. PP”) (programma “Cilvēki”, darbības MVU vajadzībām programmā “Iespējas”, kā arī jomas, kas saistītas ar drošības un kosmosa tematiem programmā “Sadarbība”), sniegt pētnieku aprindām efektīvus un lietderīgus pakalpojumus un nodrošināt centralizētus 7. PP atbalsta pakalpojumus attiecīgajiem Komisijas dienestiem visās īpašo programmu “Sadarbība”, “Iespējas” un “Cilvēki“ jomās.

Lai nodrošinātu programmu efektīvu un produktīvu īstenošanu, Aģentūras kā Eiropas pētniecības telpas veicinātājas mērķis ir uzlabot projektu pārvaldību, nodibināt ciešus kontaktus ar galasaņēmējiem un sniegt plašu informāciju par Eiropas Savienības veiktajām darbībām.

Uzdevumi

Lai pārvaldītu projektus, Aģentūra slēdz un pārvalda piešķīruma nolīgumus, tostarp:

sagatavo un publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus,

izvērtē priekšlikumus,

sagatavo un paraksta piešķīruma nolīgumus,

uzrauga projektu īstenošanu, kā arī pieņem ziņojumus un citus iesniedzamos dokumentus,

veic maksājumus un piedziņas, kā arī piemēro sankcijas vispārējās finanšu regulas 114. Panta 4. Punkta nozīmē, īpaši, ja izmaksu deklarācijās ir konstatētas kļūdas pēc ex post revīzijas galasaņēmēju līmenī,

nodrošina ex post publicitāti un rezultātu izplatīšanu.

Saistībā ar atbalsta pakalpojumiem 7. pamatprogrammai Aģentūra veic šādus uzdevumus:

administratīvi atbalsta uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu,

apstrādā elektroniski saņemtos priekšlikumus,

palīdz veikt attālināto novērtēšanu un novērtēšanu uz vietas,

palīdz sagatavot apstiprinājuma vēstules un ekspertiem paredzētos maksājumus,

pārvalda 7. PP dalībnieku centrālo datu bāzi (vienreizējas reģistrācijas sistēma – Unique Registration Facility jeb URF), kā arī palīdz pārbaudīt atlasīto saņēmēju finansiālo spēju,

vada Pētniecības uzziņu pakalpojumu dienestu.

Pārvaldība

Koordinācijas komiteja

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi. Koordinācijas komiteja pieņem Aģentūras organizatorisko struktūru un gada darbības programmu, kad tās ir apstiprinājusi Komisija. Turklāt tā pieņem Aģentūras gada administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija. Direktors kopā ar Koordinācijas komiteju pārvalda Aģentūru, izpilda administratīvo budžetu, izveido vadības un iekšējās kontroles sistēmas, kuras atbilst Aģentūrai uzticēto uzdevumu veikšanai, kā arī sagatavo ziņojumus, kas jāiesniedz Komisijai.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Eiropas Savienības Padomes ieteikuma. Attiecībā uz Aģentūras izpildīto administratīvo budžetu, budžeta izpildes apstiprināšanas lēmums ir adresēts direktoram. Par pamatdarbības budžeta izpildi, ko Komisija deleģējusi Aģentūrai, joprojām ir atbildīga Komisija.

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā (2011. g.)

Budžets pamatdarbībām 2012. gadā (2011. g.)

1 479,9 (1 340,6) miljoni EUR saistību apropriācijās un 1 459,6 (1 059) miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Aģentūra īsteno Komisijas pamatdarbības budžetu saskaņā ar Komisijas deleģēšanas lēmumu.

Administratīvais budžets 2012. gadā (2011. g.)

46,4 (39,2) miljoni EUR. Administratīvo budžetu Aģentūra izpilda autonomi.

Darbinieku skaits 2011. gada 31. decembrī(2011. g.)

Pagaidu darbinieku amata vietas: 128 (117) vietas štatu sarakstā, no kurām aizpildītas 122 (103) amata vietas.

Līgumdarbinieki: plānotas 385 (349) amata vietas, no tām 2012. gada 31. decembrī bija aizpildītas 374 (351).

Kopējais darbinieku skaits: 496 (454), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

programmu ieviešana: 330 (287),

atbalsta pakalpojumi 7. pamatprogrammai: 90 (88),

pārvaldības un administratīvās funkcijas: 76 (79).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā (2011. g.)

Programmā “Cilvēki” 2012. gadā tika slēgti 10 (9) uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un pabeigti 10 (9) novērtējumi. Tika parakstīti 1 899 (1 615) jauni piešķīruma nolīgumi un veikti 3 599 (2 676) maksājumi (izņemot maksājumus par ekspertu novērtējumiem). Pašlaik saskaņā ar šo programmu Aģentūra pārvalda 5 492 (5 159) projektus.

Programmas "Iespējas" MVU darbību jomā tika slēgts 1 (1) uzaicinājums iesniegt priekšlikumus un pabeigts 1 (1) novērtējums. Tika parakstīts 201 (162) jauns piešķīruma nolīgums un veikti 508 (385) maksājumi (izņemot maksājumus par ekspertu novērtējumiem). Pašlaik saskaņā ar šo programmu Aģentūra pārvalda 625 (522) projektus.

Saistībā ar drošības un kosmosa tēmām programmā “Sadarbība” 2012. gadā tika slēgti 2 (2) uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un pabeigti 2 (2) novērtējumi. Tika parakstīti 80 (118) jauni piešķīruma nolīgumi un veikti 258 (183) maksājumi (izņemot maksājumus par ekspertu novērtējumiem). Pašlaik saistībā ar šīm tēmām Aģentūra pārvalda 317 (271) projektus.

Septītās pamatprogrammas atbalsta pakalpojumu rezultāti 2012. gadā bija šādi:

sniegts atbalsts 89 (64) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai,

elektroniskajā priekšlikumu iesniegšanas vietnē saņemti 32 286 (26 838) priekšlikumi,

noslēgti līgumi ar 6 462 (3 897) ekspertiem novērtēšanas jomā un veikti 4 217 (3 620) maksājumi ekspertiem (saistībā ar programmām, kuras pārvaldīja tikai Aģentūra),

pabeigtas 6 616 (6 252) dalībnieku apstiprināšanas procedūras,

nosūtīta 5 871 (7 123) atbilde uz jautājumiem, kurus saņēma Uzziņu pakalpojumu dienests.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Direktora lēmumā par aizvietošanas noteikumiem (ko pēdējoreiz atjaunināja 2013. gada 23. janvārī) ir doti aizvietošanas noteikumi maksājumu apstiprināšanai deleģētā kredītrīkotāja prombūtnes laikā.

Pēc Palātas piezīmes Pētniecības izpildaģentūra pa to laiku tomēr ir pētījusi iespēju uzticēt maksājumu apstiprināšanas pilnvaras papildu darbiniekam Finanšu nodaļā un nesen nozīmēja otru deleģēto kredītrīkotāju maksājumiem un neliela budžeta līgumiem, ko apmaksā no izpildaģentūras administratīvā budžeta.


13.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 365/290


ZIŅOJUMS

par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2012. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi

2013/C 365/40

IEVADS

1.

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “TEN-TEA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2007/60/EK (1), kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK (2). Aģentūru izveidoja laika posmam no 2006. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības Eiropas Transporta tīkla jomā (3).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (4) un ziņojumus par budžeta izpildi (5) par 2012. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Saskaņā ar 33. un 43. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (6) vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (7); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Direktors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā apliecina, ka viņam ir pamatota pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (8) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2012. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākais komentārs nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRS PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Budžeta izpilde bija apmierinoša I sadaļā, savukārt II un III sadaļā pārnesto saistību apropriāciju līmenis bija augsts – attiecīgi 38 % (EUR 805 755) un 50 % (EUR 363 613). No kopējās pārnestās summas (1,37 miljoni EUR) 74 % ir saistīti ar 2012. gadā vai 2013. gada sākumā sniegtajiem pakalpojumiem. Atlikušie 26 % ir saistīti ar 2012. gada beigās pasūtītajām precēm un pakalpojumiem, kuri sākotnēji bija plānoti 2013. gada budžetā, bet kurus pārcēla uz 2012. gadu.

IEPRIEKŠĒJA GADĀ FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

12.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējā gadā, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2013. gada 9. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Dr. Louis GALEA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 32, 6.2.2007., 88. lpp.

(2)  OV L 190, 18.7.2008., 35. lpp.

(3)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(4)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(5)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS) / starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(8)  Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 2. punkts (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Iepriekšējā gadā formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2011

III sadaļā “Tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumi” gada laikā izlietoja tikai 41 % no sākotnējā budžeta 0,6 miljonu EUR apmērā – galvenokārt tāpēc, ka vērtēšanas izmaksas bija zemākas, nekā plānots, jo uz 2012. gadu atlika Aģentūras 2011. gada darba programmas konkursu. Neizlietotās apropriācijas pārvietoja uz II sadaļu “Infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi”, lai galīgā budžeta kopsumma 9,9 miljoni EUR paliktu nemainīga. Tomēr III sadaļas nepilnīgs izlietojums norāda uz novirzi no Aģentūras apstiprinātās gada darba programmas.

Ieviests


II PIELIKUMS

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (Brisele)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 26., 170., 171., 172. un 174. pants)

Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību. Iekšējais tirgus aptver telpu, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.

Lai veicinātu vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un īsteno darbības, kuru rezultātā tiek stiprināta tās ekonomiskā un sociālā kohēzija.

Lai atvieglinātu šo mērķu sasniegšanu un ļautu Savienības pilsoņiem, uzņēmējiem, kā arī reģionālām un vietējām kopienām pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod telpa bez iekšējām robežām, Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā. Savienības rīcības mērķis ir veicināt valstu komunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī pieeju tiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus.

Aģentūras kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 661/2010/ES)

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 67/2010)

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007)

(Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003)

(Komisijas Lēmums 2007/60/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/593/EK)

Mērķi

Lēmums par Savienības pamatnostādnēm Eiropas Transporta tīkla attīstībai (TEN-T) nosaka pamatnostādnes, kas aptver TEN-T jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgas nostādnes. Lai ļautu īstenot šīs pamatnostādnes, tika pieņemti vispārīgi noteikumi Eiropas tīklu finansēšanai no Savienības līdzekļiem.

Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 dod Komisijai tiesības izveidot izpildaģentūras, lai pildītu uzdevumus, kas saistīti ar Savienības programmām. Tādējādi Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru izveidoja, lai pārvaldītu Savienības darbības Eiropas tīklu jomā, pamatojoties uz TEN-T pamatnostādnēm un finanšu noteikumiem, un radītu pievienoto vērtību Eiropas Transporta tīkla programmas pārvaldībā. Tā atrodas atbildīgā Mobilitātes un transporta ĢD pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par politikas jautājumiem.

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra ir atbildīga par Eiropas Transporta tīkla jeb TEN-T programmas tehniskās un finansiālās izpildes pārvaldību, veicot pilnu projekta ciklu. Ikdienas darbā Aģentūra tiecas uzlabot TEN-T īstenošanas efektivitāti un elastību ar zemākām izmaksām, tajā pašā laikā mobilizējot augsta līmeņa zināšanas, jo tā atvieglo speciālistu pieņemšanu darbā. Aģentūra arī stiprina saites starp TEN-T un galvenajām ieinteresētajām personām; nodrošina labāku līdzekļu koordināciju ar citiem ES instrumentiem; ceļ ES finansējuma redzamību un ieguvumus no tā, kā arī sniedz atbalstu / atgriezenisko saiti Komisijai.

Pārvaldība

Koordinācijas komiteja

Aģentūras darbību pārrauga Koordinācijas komiteja, kuras sastāvā ietilpst pieci locekļi no Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ĢD, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Vides ĢD un Cilvēkresursu un drošības ĢD, kā arī novērotājs no Eiropas Investīciju bankas. Koordinācijas komiteja sanāk četrreiz gadā un apstiprina Aģentūras administratīvo budžetu, darba programmu, gada darbības pārskatu, visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ārējā novērtējuma ziņojumu un pieņem citus īpašus īstenošanas noteikumus.

Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija.

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) un Aģentūras iekšējās revīzijas struktūrvienība

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2012. gadā

Budžets

A.

7,9 miljardi EUR (100 % Eiropas Savienības vispārējais budžets) TEN-T budžetam saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu shēmu.

B.

9,8 miljoni EUR (administratīvais budžets) 100 % ES subsīdijas veidā, kuru Aģentūra pārvalda neatkarīgi.

Darbinieku skaits 2012. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieku amata vietas: štatu sarakstā 33 amata vietas, no tām aizpildītas 33 (100 %).

Līgumdarbinieki: plānoti 67, no tiem bija pieņemti darbā 66 (99 %).

Kopējais darbinieku skaits: 100 (99 aizpildītas amata vietas).

Norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

a)

pamatdarbībām: 65 (64 aizpildītas amata vietas);

b)

administrācijā: 35 (35 aizpildītas amata vietas).

Produkti un pakalpojumi 2012. gadā

Atlases procedūras

2011. gada darba programmas konkurss piecās prioritārās jomās kopā par 200 miljoniem EUR. 34 ārēji eksperti izvērtēja 138 priekšlikumus, kuros bija prasīti 426,3 miljoni EUR, un ieteica finansēt 74 priekšlikumus 198,7 miljonu EUR apmērā.

Tika sagatavoti 2012. gada daudzgadu un ikgadējie konkursi attiecīgi par 1 057 miljoniem EUR un 250 miljoniem EUR; publicēti 2012. gadā.

Projektu vadība

Sagatavoti 96 jauni finansēšanas lēmumi (2011. gada konkursi) – 2012. gada beigās atvērti 325.

Izskatīti 102 grozījumu pieprasījumi no saņēmējiem – 2012. gadā 63 jauni.

Analizēts 171 rīcības statusa ziņojums (galvenais instruments projektu virzības uzraudzībai) un 21 stratēģiskās rīcības plāns.

Rīkotas 207 projektu sanāksmes vai nu uz vietas, vai Aģentūras telpās.

Pilnībā izlietotas pieejamās maksājumu apropriācijas, vidējais izmaksas laiks – tikai 12 dienas.

Vienkāršošanas pasākumi

Uzlabotas iekšējās procedūras un komunikācija ar saņēmējiem, piem., attiecībā uz ziņošanu, iepirkuma vērtēšanu, lēmumu grozījumiem utt.

Izstrādāts rīks rīcības statusa ziņojumu elektroniskai iesniegšanai.

Atjaunotā Labas prakses darba grupa (Aģentūra un saņēmēji) izveidota, lai apspriestu priekšlikumus efektivitātes uzlabošanai programmas administratīvās īstenošanas aspektā.

Izveidots saraksts Komisijas lēmuma noteikumu interpretācijām un iepirkuma gadījumiem.

Uzlabotas un racionalizētas iekšējās procedūras ar administratīvo un pamatdarbības izdevumu veidnes darba grupu starpniecību.

Komunikācija

Tīmekļa vietne pievienoja jaunu barotni tviterim (@tentea_eu) un palielināja projekta sekotāju iedaļu – 166 000 apmeklējumi 2012. gadā. Jūras maģistrāļu palīdzības dienesta tīmekļa vietni izmantoja 2 500 apmeklētāju.

Kampaņa “Desmit (VAIRĀK) no TEN” par TEN-T projekta papildu sasniegumiem saistībā ar tīmekļa vietnes atjauninājumiem, tvītiem, brošūru un plakātiem.

Mainīta un īstenota Komisijas vizuālā identitāte visiem izdales materiāliem, tīmekļa vietnei, iekštīklam, veidnēm un ceļrāžiem.

Publicēti 11 e-biļeteni / atjauninājumi saņēmējiem, 20 valodās publicētas 37 preses relīzes par konkursiem, sasniegumiem un jaunajiem atlasītajiem projektiem, 53 preses relīzes sagatavotas izplatīšanai un vizuālās identitātes izmaiņas (sk. iepriekš) atspoguļotas atjauninātā bukletā, izdota jauna Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas brošūra un brošūras TEN-T programmas komitejā (FAK) par atlasītiem ikgadējo un daudzgadu konkursu projektiem.

Starp notikumiem jāmin TEN-T diena / Informācijas diena un izstāde Mobilitātes un transporta ĢD, Informācijas diena par ikgadējo konkursu; dalība Mobilitātes un transporta ĢD / Dānijas prezidentūras Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas konferencē un iestāžu atvērto durvju dienā, kā arī citi ar TEN-T saistīti notikumi, kurus organizēja Reģionālās politikas ĢD / Reģionu komiteja.

Sadarbība ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem

Specializētas datu analīzes izstrāde ziņošanai par gada darba programmu, kā arī finanšu plānošanai un pēcpārbaudei, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu programmas izpildi kopumā.

Bija izveidots atbalsts Mobilitātes un transporta ĢD pozīciju stiprināšanai koplēmuma procedūras laikā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) un jaunajām TEN-T pamatnostādnēm.

Ar programmu saistīto statistikas datu, ziņojumu un karšu izstrāde, piemēram, “Ziņojums par TEN-T programmas īstenošanu”.

Apvienotās vadības sanāksmes notiek reizi mēnesī, un tajās piedalās direktori, nodaļu vadītāji, Sakaru nodaļas vadītājs un Aģentūras un ģenerāldirektorātu sadarbības koordinatori.

Revīzijas

Pieņemta daudzgadu revīzijas stratēģija laikposmam no 2013. gada līdz 2015. gadam.

Veiktas 14 revīzijas, kas aptver 21 % 2011. gada starpposma/galīgo maksājumu (naudas izteiksmē).

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.


AĢENTŪRAS ATBILDE

11.

punkts: Aģentūra atzīst, ka II un III sadaļā pārnesto saistību apropriāciju līmenis ir salīdzinoši augsts, bet vēlas paskaidrot Palātai, ka lēmums pārnest daļu izdevumu, kas sākotnēji bija paredzēti 2013. gada budžetā, uz 2012. gadu, tika pieņemts, to pilnībā saskaņojot ar aģentūras koordinācijas komiteju. Šāda rīcība bija nepieciešama, lai mazinātu 2013. gada ļoti ierobežotā budžeta slogu, kā arī, lai izlietotu 2012. gada budžeta līdzekļus iespējami efektīvākajā veidā un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.