ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.353.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
56. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
II Informācija |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 353/01 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Padome |
|
2013/C 353/06 |
Publisks aicinājums pieteikties konkursam uz tiesnešu amatu Eiropas Savienības Civildienesta tiesā |
|
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 353/07 |
||
|
CITI TIESĪBU AKTI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 353/08 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
II Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/1 |
Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 353/01
Lēmuma pieņemšanas datums |
17.7.2013. |
||||||
Atbalsts Nr. |
SA.34666 (12/N) |
||||||
Dalībvalsts |
Francija |
||||||
Reģions |
— |
— |
|||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Projet Essencyele |
||||||
Juridiskais pamats |
Articles L. 131-3 à L. 131-7 et R. 131-1 à R. 131-26 du code de l'environnement; convention du 8 décembre 2010 entre l'État et l'ADEME relative au programme d'investissements d'avenir (programme «véhicule du futur»); avenants des 13 mai 2011 et 9 mai 2012; décision no 2012.VEH-12 du Premier ministre du 3 avril 2012. |
||||||
Pasākuma veids |
Individuālais atbalsts |
VALEO |
|||||
Mērķis |
Pētniecība un attīstība, vides aizsardzība |
||||||
Atbalsta veids |
Atmaksājamie avansi, tieša dotācija |
||||||
Budžets |
Kopējais budžets: EUR 24,19 (miljonos) |
||||||
Atbalsta intensitāte |
65 % |
||||||
Atbalsta ilgums |
— |
||||||
Tautsaimniecības nozares |
Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana |
||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
17.7.2013. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.36103 (13/N) |
|||||
Dalībvalsts |
Vācija |
|||||
Reģions |
— |
— |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Beihilfen für Unternehmen in Sektoren bzw. Teilsektoren, bei denen angenommen wird, dass angesichts der mit den EU-ETS-Zertifikaten verbundenen Kosten, die auf den Strompreis abgewälzt werden, ein erhebliches Risiko der Verlagerung von CO2-Emissionen besteht (Beihilfen für indirekte CO2-Kosten) |
|||||
Juridiskais pamats |
Richtlinie für Beihilfen für Unternehmen in Sektoren bzw. Teilsektoren, bei denen angenommen wird, dass angesichts der mit den EU-ETS-Zertifikaten verbundenen Kosten, die auf den Strompreis abgewälzt werden, ein erhebliches Risiko der Verlagerung von CO2-Emissionen besteht (Beihilfen für indirekte CO2-Kosten) |
|||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
Mērķis |
Vides aizsardzība |
|||||
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||
Budžets |
Kopējais budžets: EUR 756 (miljonos) |
|||||
Atbalsta intensitāte |
85 % |
|||||
Atbalsta ilgums |
1.1.2014.–31.12.2020. |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
16.10.2013. |
||||||
Atbalsts Nr. |
SA.36556 (13/N) |
||||||
Dalībvalsts |
Nīderlande |
||||||
Reģions |
Nederland |
— |
|||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Anti-afhaakregeling waterschappen |
||||||
Juridiskais pamats |
|
||||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
|||||
Mērķis |
Vides aizsardzība, citas jomas, jauninājumi |
||||||
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
||||||
Budžets |
|
||||||
Atbalsta intensitāte |
50 % |
||||||
Atbalsta ilgums |
Līdz 1.1.2023. |
||||||
Tautsaimniecības nozares |
Apstrādes rūpniecība |
||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
||||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
6.11.2013. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.36581 (13/NN) |
|||||
Dalībvalsts |
Grieķija |
|||||
Reģions |
Kriti |
— |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Ανέγερση του Αρχαιολογικού Μουσείου Μεσσαράς Κρήτης (Aneyersi ti Arkhaioloyiki Misio Messaras Kritis) |
|||||
Juridiskais pamats |
|
|||||
Pasākuma veids |
Individuālais atbalsts |
— |
||||
Mērķis |
Kultūra, kultūras mantojuma saglabāšana |
|||||
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||
Budžets |
Kopējais budžets: EUR 6,01 (miljonos) |
|||||
Atbalsta intensitāte |
Pasākums nav uzskatāms par atbalstu |
|||||
Atbalsta ilgums |
— |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Muzeju darbība |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Lēmuma pieņemšanas datums |
16.10.2013. |
|||||
Atbalsts Nr. |
SA.37084 (13/N) |
|||||
Dalībvalsts |
Nīderlande |
|||||
Reģions |
— |
— |
||||
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums) |
Compensatieregeling Indirecte emissiekosten ETS |
|||||
Juridiskais pamats |
|
|||||
Pasākuma veids |
Shēma |
— |
||||
Mērķis |
Vides aizsardzība |
|||||
Atbalsta veids |
Tieša dotācija |
|||||
Budžets |
|
|||||
Atbalsta intensitāte |
85 % |
|||||
Atbalsta ilgums |
1.1.2014.–31.12.2021. |
|||||
Tautsaimniecības nozares |
Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve, dzelzsrūdu ieguve, tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana, ādas apģērbu ražošana, celulozes (papīrmasas) ražošana, papīra un kartona ražošana, pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana, pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana, minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana, plastmasu ražošana pirmapstrādes formās, sintētisko šķiedru ražošana, čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana, alumīnija ražošana, svina, cinka un alvas ražošana, vara ražošana |
|||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):
http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/6 |
Euro maiņas kurss (1)
2013. gada 2. decembris
2013/C 353/02
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3536 |
JPY |
Japānas jena |
139,16 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4598 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,82605 |
SEK |
Zviedrijas krona |
8,8904 |
CHF |
Šveices franks |
1,2321 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,3095 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
27,407 |
HUF |
Ungārijas forints |
302,20 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7030 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1928 |
RON |
Rumānijas leja |
4,4360 |
TRY |
Turcijas lira |
2,7524 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,4812 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4387 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,4934 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,6507 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,6985 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 432,49 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
13,8223 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
8,2479 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,6338 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
15 931,87 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,3437 |
PHP |
Filipīnu peso |
59,177 |
RUB |
Krievijas rublis |
44,9057 |
THB |
Taizemes bāts |
43,505 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
3,1645 |
MXN |
Meksikas peso |
17,7877 |
INR |
Indijas rūpija |
84,3560 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/7 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 932/2012 īstenošanu, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecības veļas žāvētājiem, un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 392/2012 īstenošanu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz mājsaimniecības veļas žāvētāju energomarķējumu
(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 353/03
ESO (1) |
Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments) |
Pirmā publikācija OV |
Aizstātā standarta numurs |
Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme |
Cenelec |
EN 61121:2013 Cilindriskie veļas žāvētāji mājsaimniecībai. Veiktspējas mērīšanas metodes IEC 61121:2012 (Ar grozījumiem) |
Šī ir pirmā publikācija |
|
|
ZB. pants par pielaidēm un kontroles procedūrām nav daļa no šā citāta. |
1. piezīme. |
Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” – date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi. |
2.1. piezīme. |
Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām. |
2.2. piezīme. |
Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām. |
2.3. piezīme. |
Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām un citām prasībām attiecībā uz tiem ražojumiem vai pakalpojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām attiecībā uz tiem ražojumiem vai pakalpojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga. |
3. piezīme. |
Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatprasībām vai citām prasībām. |
PIEZĪME.
— |
Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (2) 27. pantam. |
— |
Eiropas standartizācijas organizācijas standartus pieņem angļu valodā (CEN un Cenelec standartus publicē arī franču un vācu valodā). Pēc tam valsts standartizācijas iestādes standartu nosaukumus tulko visās attiecīgajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kuri iesniegti publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī. |
— |
Atsauces uz labojumiem “…/AC:YYYY” publicē tikai informācijai. Ar labojumu standarta tekstā novērš drukas, valodas vai līdzīgas kļūdas, un tas var attiekties uz Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtā standarta vienu vai vairākām valodu versijām (angļu, franču un/vai vācu valodu). |
— |
Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. |
— |
Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu. |
— |
Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem un citiem Eiropas standartiem ir pieejama: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/harmonised-standards/index_en.htm |
(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:
— |
CEN: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25500811; fakss +32 25500819 (http://www.cen.eu), |
— |
Cenelec: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25196871; fakss +32 25196919 (http://www.cenelec.eu), |
— |
ETSI: 650 route des Lucioles, 06921 Sophia Antipolis, FRANCE, tālr. +33 492944200; fakss +33 493654716 (http://www.etsi.eu). |
(2) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/9 |
Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumi
2013/C 353/04
Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras (2) skaidrojumus groza šādi.
125. lappuse
Aiz 2711. punkta “Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži” pievieno šādu tekstu:
“2711 19 00 |
Citi Šī apakšpozīcija ietver no biomasas iegūtu sašķidrinātu gāzi. Šī sašķidrinātā gāze iegūta, fermentatīvi pārstrādājot rūpniecības, mājsaimniecības vai sadzīves atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmo frakciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu, lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmo frakciju, lauksaimniecības pārtikas rūpniecības atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmo frakciju, kā arī tamlīdzīgu no biomasas iegūtu augu un dzīvnieku valsts izejvielu bioloģiski noārdāmo frakciju. Šo gāzi pārsvarā veido metāns; tajā parasti ietilpst arī oglekļa dioksīds un – mazākā apjomā – ūdeņraža sulfīds, ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis. |
2711 29 00 |
Citi Šī apakšpozīcija ietver no biomasas iegūtu gāzi (gāzveida stāvoklī). Šī gāze iegūta, fermentatīvi pārstrādājot rūpniecības, mājsaimniecības vai sadzīves atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmo frakciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu, lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmo frakciju, lauksaimniecības pārtikas rūpniecības atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmo frakciju, kā arī tamlīdzīgu no biomasas iegūtu augu un dzīvnieku valsts izejvielu bioloģiski noārdāmo frakciju. Šo gāzi pārsvarā veido metāns; tajā parasti ietilpst arī oglekļa dioksīds un – mazākā apjomā – ūdeņraža sulfīds, ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis.” |
(1) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
(2) OV C 137, 6.5.2011., 1. lpp.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/10 |
Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā
Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 353/05
Dalībvalsts |
Portugāle |
||||||||
Attiecīgais maršruts |
Porto Santo–Funchal–Porto Santo |
||||||||
Datums, kad stājās spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības |
No 2014. gada 1. jūnija |
||||||||
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus |
|
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Padome
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/11 |
Publisks aicinājums pieteikties konkursam uz tiesnešu amatu Eiropas Savienības Civildienesta tiesā
2013/C 353/06
1. |
Padome ar Lēmumu 2004/752/EK, Euratom (1) nolēma izveidot Eiropas Savienības Civildienesta tiesu. Šīs tiesas – kura pastāv pie Eiropas Savienības Vispārējās tiesas un atrodas tās mītnē – kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 270. pantu, tostarp domstarpības starp visām struktūrām vai aģentūrām un to darbiniekiem, attiecībā uz kuriem Eiropas Savienības Tiesai ir piešķirta jurisdikcija. |
2. |
Civildienesta tiesā ir septiņi tiesneši, no kuriem izraugās tās priekšsēdētāju. Tiesnešu pilnvaru termiņš ir seši gadi; un tas ir atjaunojams. Padome vienprātīgi ieceļ amatā tiesnešus, apspriedusies ar septiņu personu komiteju, kuras izraugās no bijušiem Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas locekļiem un juristiem ar atzītu kompetenci. Minētā komiteja sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību pildīt Civildienesta tiesas tiesnešu pienākumus. Komiteja atzinumam pievieno to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Sarakstā iekļauj vismaz divas reizes vairāk pretendentu, nekā jāieceļ tiesneši. |
3. |
Tiesnešu statuss un galvenie amata pienākumu pildīšanas nosacījumi ir paredzēti Protokola par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem I pielikuma 5. pantā. Tiesnešu atalgojumu, pensiju un pabalstus nosaka ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 202/2005 (2005. gada 18. janvāris), ar kuru groza Regulu Nr. 422/67/EEK, Nr. 5/67/Euratom par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un tiesas sekretāra, kā arī Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu un tiesas sekretāra atalgojumu (2). |
4. |
Tā kā 2014. gada 30. septembrī beigsies pilnvaru laiks diviem tiesnešiem, tiek izsludināts konkurss, lai ieceltu divus jaunus tiesnešus uz sešu gadu laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim. |
5. |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. panta noteikumiem saistībā ar I pielikuma 3. panta noteikumiem Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem tiesnešu amata pretendentiem ir jāatbilst šādām prasībām:
Pretendenti tiek aicināti vērst uzmanību uz to, ka papildus minimālajām prasībām iepriekš minētā komiteja īpaši ņems vērā pretendentu spējas strādāt koleģiālā struktūrā daudznacionālā un daudzvalodu vidē, kā arī pretendentu amata pienākumiem atbilstošās pieredzes veidu, nozīmību un ilgumu. |
6. |
Pretendenti kopā ar pieteikumu iesniedz curriculum vitae un motivācijas vēstuli, kā arī apstiprinošo dokumentu fotokopijas. Pieteikums ir jānosūta uz šādu adresi:
Pieteikums ir jānosūta tikai ierakstītā vēstulē, vēlākais 2014. gada 17. janvārī (nosūtīšanas datumu apliecina pasta zīmogs). Lai atvieglinātu pieteikumu izskatīšanas procesu, pretendenti tiek lūgti atsūtīt curriculum vitae un motivācijas vēstuli arī pa elektronisko pastu, vēlams, Word formātā (neizmantojot PDF formātu) uz šādu adresi: cdstfp@consilium.europa.eu Šis sūtījums tomēr neaizstāj sūtījumu ierakstītā vēstulē, un tas nekādi neietekmē pretendentu pielaišanu pie konkursa. |
7. |
Personas datu aizsardzība – Informācija datu subjektiem – apstrāde, ko veic sakarā ar Eiropas Savienības Civildienesta tiesas locekļu iecelšanas procedūrām. Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju, kas paziņota saskaņā ar 11. un 12. pantu Regulā (EK) Nr. 45/2001:
|
(1) OV L 333, 9.11.2004., 7. lpp.
(2) OV L 33, 5.2.2005., 1. lpp.
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/14 |
Paziņojums par spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, ko piemēro konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam: nosaukuma maiņa uzņēmumam, kam piemēro individuālos antidempinga maksājumus
2013/C 353/07
Saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 795/2012 (1) konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam piemēro antidempinga maksājumus.
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 795/2012 uzņēmumam OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant attiecībā uz konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu piemēro antidempinga maksājumus 13,8 % apmērā.
Uzņēmums 2013. gada 29. maijā informēja Komisiju, ka sakarā ar likumdošanas izmaiņām Ukrainā tā nosaukums ir mainījies. Nosaukuma maiņa ir ietekmējusi uzņēmuma juridiskā nosaukuma saīsinājumu.
Komisija pārbaudīja sniegto informāciju un secināja, ka nosaukuma maiņa neietekmē iepriekš minētajā Padomes regulā izklāstītos konstatējumus. Tādēļ Regulā (ES) Nr. 795/2012 atsauce uz OJSC“Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant” būtu jālasa kā PJSC“Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant”.
TARIC papildu kodu A743, kuru Regulā (ES) Nr. 795/2012 iepriekš piemēroja OJSC“Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant”, tagad piemēro PJSC“Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant”.
(1) OV L 238, 4.9.2012., 1. lpp.
CITI TIESĪBU AKTI
Eiropas Komisija
3.12.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 353/15 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
2013/C 353/08
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)
“PIRANSKA SOL”
EK Nr.: SI-PDO-0005-01098-27.02.2013
AĢIN ( ) ACVN ( X )
1. Nosaukums
“Piranska sol”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Slovēnija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
1.8. grupa. |
Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.) |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)
“Piranska sol” ir jūras sāls, kas ievākts vienīgi Sečovlje un Strunjan sāls ieguves baseinos no virsmas, kur veidojas īpaša dabīga kārta, ko sauc par “petola”, kas būtiski ietekmē “Piranska sol” kvalitāti un krāsu. Sāls ražošanai ir 700 gadu sena tradīcija – sāls tiek ievākts katru dienu, izmantojot tikai un vienīgi roku darbu un tradicionālus rīkus. Tā kā “Piranska sol” ievāc ik dienu, tad kristāliņi veidojas smalki un ar mazāku blīvumu, to izmērs parasti nepārsniedz 6,3 mm.
Kristalizācijas laikā veidojas balti līdz pelēki kristāli, kuri dažkārt sajaucas ar dabīgas izcelsmes nosēdumiem. Ņemot vērā sāls ievākšanas metodi, sāls kristāli ir trausli un ātri šķīstoši. Samaltiem sālsgraudiem ir izteikta jūras smarža.
“Piranska sol” sālsziedi veidojas kristalizācijas baseinu sālsšķīduma virspusē, tādējādi iegūstot tipisku un īpašu kristālisku struktūru, kas satur sālsšķīdumu. Kristālu forma, kas satur sālsšķīdumu, paātrina sāls šķīdību.
Parametri |
Vērtība |
Vienība |
Blīvums pirms uzglabāšanas |
maksimālā |
950 kg/m3 |
Sāls šķīdums (sausnā) |
minimālā |
95 % |
Mg2+ |
minimālā |
0,2 % |
Ca2+ |
minimālā |
0,1 % |
Svins (Pb) |
< |
2 mg/kg |
Kadmijs (Cd) |
< |
0,5 mg/kg |
Arsēns (As) |
< |
0,5 mg/kg |
Dzīvsudrabs (Hg) |
< |
0,1 mg/kg |
Varš (Cu) |
< |
2 mg/kg |
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
—
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)
—
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Visi “Piranska sol” ražošanas posmi, proti, māršu pamatstruktūras ekspluatācija, “petola” sagatavošana, ar sāli saistītais darbs (baseinu pildīšana, sālsšķīduma gatavošana, kristalizācija, ievākšana ar rokām, dekantēšana, iztvaikošana, samalšana, sijāšana), jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.
—
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai
—
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija
“Piranska sol” tiek ražots ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas Slovēnijas piekrastē Piranas un Izolas pašvaldības teritorijā izvietotajā Sečovlje sāls māršu dabas parkā un Strunjan dabas parkā.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika
Ģeogrāfiskā apgabala klimats ir līdzīgs Vidusjūras klimatam. Pateicoties reljefam un tam, ka līcis un ieleja ir atvērti dominējošajiem vējiem, abas sāls ieguves vietas klimata ziņā bauda labāku līdzsvaru starp nokrišņu daudzumu un mitruma iztvaikošanu nekā tuvākie rajoni. Klimatu ietekmē divi dominējošie vēji – silts vējš, kas dienas laikā no jūras pūš ielejas virzienā, un ļoti stiprs un brāzmains vējš (bora), kas naktī pūš pretējā virzienā.
Sāls ieguves baseinu pamatni veido nesenas sanesas, proti, organiski māla nogulumi, kurus Sečovlje sāls ieguves baseinos sanes Dragonja upe, bet Strunjan sāls ieguves baseinos – Roja strauts. Šīs sanesas ir galvenais dambju un kanālu (proti, sāls kultivēšanas struktūru) būves materiāls. Iztvaikošanas baseinu dibens ir mālains, savukārt kristalizācijas baseinos ir tāds māls, kas satur nesenas sanesas un iegūst vēl augstākās kvalitātes kārtu, ko sauc par “petola”. “Petola” ir raksturīga tikai Sečovlje un Strunjan sāls ieguves baseiniem.
Pirmais rakstiskais dokuments par Piranas sāls ieguves baseiniem datēts ar 804. gadu. Piranas pilsētas 1274. gada statūtos (no kuriem ir saglabājušies tikai izraksti) iekļauti daži noteikumi par sāls ieguves baseiniem, kas apstiprina pilsētas tiesības uz sāls ražošanu un tirdzniecību. Savukārt Piranas pilsētas 1358. gada statūtos uzsvērta nepieciešamība pārbūvēt baseinus, jo māls iekrāsoja Piranas sāli brūnganā tonī. Pateicoties Pagas sāls ievācēju pieredzei, sāls ražošanā sāka izmantot “petola” kārtu, kas palīdzēja uzlabot sāls kvalitāti un iegūt tīrāku un baltāku sāli.
Nestabilie 18. gadsimta sākuma laiki iezīmējās ar stagnāciju Piranas sāls ieguves baseinu ekspluatācijā, kura pirms tam attīstījās un plauka gandrīz 300 gadus. 19. gadsimtā sāls ieguves baseinu pārvaldību pārņēma Austroungārijas impērija, kuras laikā sāls ražotne atguva otru elpu, jo tika atcelti ražošanas ierobežojumi, paaugstinātas pārdošanas cenas un ieviests noteikums par visa saražotā sāls obligātu pārpirkšanu. Tādējādi sāls ieguves baseini atjaunoja savu dominējošo pozīciju. Pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma, sāls ieguves baseinu pārvaldību pārņēma Itālija, bet vēlāk – Dienvidslāvija.
5.2. Produkta specifika
Viena no “Piranska sol” īpašībām ir tā ražošana pēc 700 gadu senās tradīcijas.
Taču galvenā “Piranska sol” īpašība ir tā ievākšana no “petola”, proti, no īpaša pārklājuma, kuru kultivē no iepriekšējas sezonas beigām līdz kristalizācijas sākumam; sagatavojot pārklājumu, ievēro precīzas instrukcijas, turklāt, lai pārklājums attīstītos pareizi, to veido uz attiecīgas pamatnes. “Petola” ir mākslīgi radīta 1 cm bieza garoziņa, kuras sastāvā ir cianobaktērijas, ģipšakmens, karbonāti un mazākā mērā arī māls. “Petola” kārtai ir dubulta loma – pirmkārt, tā palīdz sālim nesajaukties ar jūras dubļiem, kas atrodas baseinu dibenā, turklāt tā palīdz iegūt tīrāku un baltāku sāli, un, otrkārt, “petola” kalpo par bioloģisko filtru, kas neļauj dažu smago metālu joniem iekļauties sāls kristālos. “Petola” kārtai jābūt līdzenai, lai sālsšķīduma kārta paliktu plāna un visur vienāda.
Cita “Piranska sol” īpašība ir saistīta ar tā ievākšanu, kas notiek katru dienu: kristālus nošķūrē ar rokām un sakopo koniski veidotās kaudzītēs. Kristālu ikdienas nošķūrēšanu veic ar tradicionālu rīku – gavera jeb koka šķūri. Pateicoties šai metodei, sāls kristāli nesablīvējas plākšņveida gabalos, kas parasti sastopami piekrastes sāls māršās, kurās sāli ievāc mehāniski. Kristāliskās formas sāls kristāli bieži vien satur “mātesūdeni” un ir vieglāki un trauslāki. Kristālu izmērs parasti nepārsniedz 6,3 mm. “Piranska sol” ir nemazgāts un nerafinēts sāls bez piedevām ar dabiski sabalansētu minerālvielu saturu.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)
Gadu gadiem jūras sāls ražošanas metodes ir attīstījušās, saglabājot pamatmetodi – pakāpenisko ūdens iztvaicēšanu baseinos. Tehnoloģijas būtība nav mainījusies līdz pat mūsdienām, atšķirības starp Vidusjūras dažādām sāls māršām ir saistītas ar vietējiem laikapstākļiem un ģeoloģiskajām un ģeogrāfiskajām īpatnībām. Visbūtiskākās atšķirības ir saistītas ar sāls ievākšanu kristalizatoros, kur ievākšanas procesu nosaka galvenokārt laikapstākļi sāls ieguves vietās. Labvēlīgos laikapstākļos kristalizācijas process netiek pārtraukts, savukārt nelabvēlīgos laikapstakļos, piemēram, vasarā, kad ir pērkona negaisa risks ar spēcīgām lietusgāzēm, sāli ievāc katru dienu. Tieši šāds mikroklimats ir Piranas sāls ieguves baseinos. Sāls ieguves baseinu vēstures gaitā “Piranska sol” tradicionālā ražošana ir mainījusies vairākkārt, taču ikdienas ievākšanas metode ir attīstījusies un saglabājusies, pamatojoties uz meteoroloģiskajiem apstākļiem un ievācēju gadsimtiem gūto pieredzi. Katru dienu, kad notiek sāls ievākšana, sāls kristālu kārta baseina dibenā ir tikai dažu milimetru bieza, proti, tai ir sāls kristāla biezums. Kristālu manuālā ikdienas šķūrēšana ietekmē sāls tipisko kristālisko formu, kas satur “mātesūdeni”. “Piranska sol” kristāli ir vieglāki un trauslāki par tāda jūras sāls kristāliem, kas sablīvējies plākšņveida gabalos.
“Piranska sol” ražošanā izmanto tradicionālus paņēmienus un roku darbu, lai apstrādātu mālus, sagatavotu virsmu un audzētu un uzturētu “petola”. Izmanto tikai tādus koka rīkus, kuriem nav nekāda pārklājuma un kuri nav apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Sālsziedus ievāc ar vieglu rīku palīdzību.
Kad nav vēja, sālsziedi kristalizējas vispirms kristalizatoru virspusē, veidojot plānu un trauslu kārtu. Kristāli satur sālsšķīdumu, un tiem ir izteikta piramīdveida struktūra, kuras dēļ kristāli straujāk šķīst.
14. gadsimtā sāls ieguves baseini Pagas salā bija modernāki par Piranas baseiniem – Pagas baseinu labā reputācija saistījās ar to, ka tajos ražoja baltu sāli, kuru nošķūrēja no virsmas, ko sauca par “petola”. Tajos laikos Piranas sāls ieguves baseinos ražotā sāls krāsu ietekmēja māls – sālim bija brūngans tonis, tādēļ Pagas sāls ievācēji saņēma atļauju pārbūvēt Piranas baseinus pēc savām ražošanas metodēm, kurās tika izmantota “petola” (Piranas 1358. gada statūti). Viens no galvenajiem 14. gadsimta sāls ražošanas elementiem un sāls kvalitātes un krāsas garantiem bija veids, kādā tika sagatavota “petola”, proti, kārta, kas pārklāj māla sanesas, kurus Sečovlje baseinos sanes Dragonja upe, bet Strunjan baseinos – Roja strauts, kas ietek no iekšzemes teritorijas, kur atrodas Šavrini pakalnu flišs. Kopš tiem laikiem “Piranska sol” tiek novērtēts plašā ģeogrāfiskajā teritorijā kā augstvērtīga prece, jo sāls ir tīrs, balts un bez māla paliekām.
“Piranska sol” ražošana pārsvarā ir manuāla. Paaudzēm ilgi sīkzemnieku ģimenes, kas dzīvoja sāls ieguves vietu tuvumā, un Piranas iedzīvotāji pielāgojuši savu dzīvesveidu sezonālam darbam sāls māršās un no paaudzes paaudzē pārmantojuši sāls ieguves prasmes. “Piranska sol” kvalitāti un īpašības ir būtiski ietekmējusi šo cilvēku pieredze sāls māršu apkopē, sāls baseinu rūpīgā sagatavošanā (it īpaši “petola” sagatavošanā, kas ilga visu gadu), saražotā sāls ievākšanas metodē, sāls pārvietošanā un baseinu uzpildīšanā (atjaunojot tajos vajadzīgo sālsšķīduma daudzumu un koncentrāciju).
“Piranska sol” slavu un augsto kvalitāti apstiprina arī vairākas publikācijas slovēņu vai citās valodās (piemēram, Gambero Rosso, New Western Cousine, The Slovenia Times, WaSaBi, The New York Times).
“Piranska sol” ražošanas prakse vairāku gadsimtu laikā ir veidojusi ciešu saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, piešķirot tam dabas un kultūras vērtību.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)
http://www.mko.gov.si/fileadmin/mko.gov.si/pageuploads/podrocja/Varna_in_kakovostna_hrana_in_krma/zasciteni_kmetijski_pridelki/Specifikacije/Piranska_sol_spec-nova_potrjena_2012.pdf
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
(3) Skat. 2. atsauci.