27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/1

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/2

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgo valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgo valstu saraksta, nesadarbīgo valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Eiropas Komisija var noteikt trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(4)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana pamatojas uz visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(5)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padome var izveidot nesadarbīgo valstu sarakstu. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu trešo valstu karoga valstīm ir jāpaziņo Komisijai par pasākumiem tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisija administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu paziņoja astoņas trešās valstis, ko Komisija uzskata par tādām, kuras varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām valstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(9)

Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā ir iekļauta informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šādas provizoriskas noteikšanas pamatā.

(10)

Komisija 2012. gada 15. novembrī ar atsevišķām vēstulēm informēja arī minētās astoņas trešās valstis, ka tā apsver iespēju noteikt tās par nesadarbīgām trešām valstīm. Minētais 2012. gada 15. novembra lēmums tika pievienots minētajās vēstulēs.

(11)

Vēstulēs Komisija uzsvēra, ka, lai izvairītos no tā, ka šīs valstis tiek noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm un ka tiek ierosināts tās iekļaut oficiālajā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, kā paredzēts attiecīgi NNN zvejas regulas 31. un 33. pantā, attiecīgās trešās valstis tiek aicinātas, cieši sadarbojoties ar Komisiju, izstrādāt un īstenot rīcības plānu Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā identificēto trūkumu novēršanai. Ja attiecīgās valstis savlaicīgi un efektīvi īstenotu rīcības plānu, tās varētu izvairīties no tā, ka tās tiek noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm un ka tiek ierosināts tās iekļaut galīgajā sarakstā.

(12)

Saistībā ar to Komisija aicināja attiecīgās astoņas trešās valstis: 1) veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu Komisijas ierosinātajos rīcības plānos paredzētās darbības, 2) novērtēt Komisijas ierosinātajos rīcības plānos paredzēto darbību īstenošanu, 3) reizi sešos mēnešos nosūtīt Komisijai sīki izstrādātus ziņojumus, kuros novērtēta katras darbības īstenošana, cita starpā tās individuālā un/vai vispārējā efektivitāte pilnībā atbilstošas zivsaimniecības kontroles sistēmas nodrošināšanā.

(13)

Attiecīgajām astoņām trešām valstīm tika dota iespēja rakstiski atbildēt uz Komisijas lēmumā skaidri norādītajiem jautājumiem, kā arī sniegt citu attiecīgo informāciju, ļaujot tām iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu vai papildinātu 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos faktus, vai attiecīgā gadījumā pieņemt rīcības plānu situācijas uzlabošanai vai pasākumus situācijas labošanai. Attiecīgajām astoņām valstīm tika garantētas to tiesības pieprasīt vai sniegt papildu informāciju.

(14)

Tāpēc Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu un vēstulēm sāka dialoga procesu ar astoņām trešām valstīm un uzsvēra, ka tā uzskata 6 mēnešu laikposmu par principā pietiekamu šā jautājuma atrisināšanai.

(15)

Komisija turpināja pieprasīt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko iesniedza attiecīgās astoņas valstis pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika apsvērtas un ņemtas vērā. Minētās astoņas valstis regulāri tika mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(16)

Kā paskaidrots šajā Komisijas Īstenošanas lēmumā, Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika neatspēkoja Komisijas lēmumā norādītos faktus vai neņēma tos vērā rīcības plānā.

(17)

Šis Komisijas Īstenošanas lēmums, ar ko Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika tiek noteiktas par trešām valstīm, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, tiek pieņemts saistībā ar NNN zvejas regulas īstenošanu un ir tāda izmeklēšanas un dialoga procesa rezultāts, kurš tika īstenots atbilstīgi materiālajām un procesuālajām prasībām, kas noteiktas NNN zvejas regulā, kurā cita starpā ir atsauce uz trešo valstu pienākumiem, kas saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(18)

Komisijas Īstenošanas lēmums noteikt Belizu, Kambodžas Karalisti un Gvinejas Republiku par trešām valstīm, ko Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, attiecīgā gadījumā ir saistīts ar NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzētajām sekām.

(19)

Komisija 2012. gada 15. novembrī ar lēmumu atbilstoši NNN zvejas regulas 32. panta noteikumiem informēja Belizu, ka tā apsver iespēju noteikt Belizu par nesadarbīgu trešo valsti (2).

(20)

Komisija aicināja Belizu ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem izstrādāt rīcības plānu Komisijas lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(21)

Ierosinātajā rīcības plānā Komisija norādīja vairākus gadījumus, kad nebija izpildīti starptautiskajās tiesībās noteiktie pienākumi, kas jo īpaši saistīti ar atbilstoša tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstošas un efektīvas uzraudzības, kontroles un inspekcijas shēmas trūkumu, atturošas sankciju sistēmas trūkumu un nozvejas sertifikācijas sistēmas pienācīgu īstenošanu. Vispārīgākā kontekstā norādītie trūkumi ir saistīti ar starptautisko noteikumu, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ieteikumu un rezolūciju, un starptautiskajās tiesībās paredzēto kuģu reģistrācijas nosacījumu ievērošanu. Tika norādīts arī uz to, ka nav ievēroti attiecīgo struktūru ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, tie, kas definēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā rīcības plānā attiecībā uz nelegālu, nedeklarētu un neregulētu zveju (IPOA-UN). Tomēr tas, ka nav ievēroti ieteikumi un rezolūcijas, kuri nav saistoši, norādīts tikai kā apstiprinošs pierādījums, nevis kā noteikšanas pamats.

(22)

Komisija 2012. gada 20. novembrī Briselē tikās ar Belizas iestādēm, lai precizētu situāciju un turpmākos pasākumus, kas veicami pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(23)

Beliza ar 2012. gada 10. decembra apsvērumiem piekrita sākt apspriedes ar Komisiju un izteica vēlmi savstarpēji vienoties par rīcības plānu.

(24)

Beliza 2012. gada 28. decembrī, 2013. gada 29. janvārī un 2013. gada 13. februārī iesniedza rakstiskas piezīmes.

(25)

Komisija 2013. gada 24. janvāra vēstulē pieprasīja, lai Beliza iesniedz atjauninātu informāciju par ierosinātā rīcības plāna pamatjomām.

(26)

Belizas iestādes 2013. gada 26. februārī iesniedza šādus dokumentus: 1) pavadvēstuli un paskaidrojošu vēstuli; 2) atjauninātu Belizas stratēģiskās rīcības plānu; 3) atjauninātu informāciju par ierosinātā rīcības plāna pamatjomām; 4) grafika projektu atklātā jūrā veiktās nozvejas inspicēšanai ostās; 5) pārkāpumu un sankciju sarakstu par 2011. un 2012. gadu; 6) statistikas datus par nozvejas sertifikātiem; 7) to kuģu sarakstu, kuriem atļauts kuģot atklātās jūrās; 8) to kuģu sarakstu, kuriem atļauts kuģot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT), Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC), Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) un Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) apgabalos; 9) to kuģu sarakstu, kuriem atļauts kuģot ar Belizas karogu.

(27)

Tehniskās konsultācijas starp Komisiju un Belizu notika 2013. gada 5. martā Briselē. Sanāksmes laikā Belizas iestādes iesniedza Komisijai to pasākumu aprakstu, kas pieņemti, lai pārvaldītu un kontrolētu Belizas atklātās jūras zvejas floti.

(28)

Komisija 2013. gada 14. marta vēstulē iesniedza Belizai sīki izstrādātu un atjauninātu pārskatu par trūkumiem, kas vēl nebija novērsti pēc tehniskajām konsultācijām, kuras notika Briselē 2013. gada 5. martā, un aicināja Belizu izskatīt Komisijas apsvērumus par ierosināto rīcības plānu un iesniegt visu papildu informāciju un dokumentāciju, ko Beliza uzskata par būtisku.

(29)

Beliza 2013. gada 30. maijā iesniedza rakstiskus papildu apsvērumus, tostarp šādus dokumentus: 1) tabulu par Belizas panākumiem saskaņā ar Komisijas ierosināto rīcības plānu; 2) valsts rīcības plāna projektu NNN zvejas novēršanai, aizkavēšanai un izskaušanai (datētu ar 2005. gadu); 3) sankciju noteikumu projektu attiecībā uz zveju atklātā jūrā; 4) valsts novērotāju programmas pārskatu; 5) ar Belizas karogu kuģojošo kuģu sarakstu (datētu ar 2013. gada 20. maiju); 6) ziņojumu par apmācības semināru attiecībā uz tunzivīm līdzīgu zivju sugu bioloģisko datu vākšanu; 7) jaunās kuģu uzraudzības un “e-žurnāla” sistēmas būtiskāko iezīmju aprakstu.

(30)

Beliza 2013. gada 24. jūlijā interesējās par procedūras statusu. Komisija atbildēja Belizai 2013. gada 5. augusta vēstulē.

(31)

Komisija turpināja pieprasīt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Beliza iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas, tika apsvērtas un ņemtas vērā, un Beliza tika regulāri mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem.

(32)

Ņemot vērā apkopotos aspektus, kā norādīts šā lēmuma 3. sadaļā, Komisija uzskata, ka Beliza nav pietiekami pievērsusies problēmjomām un trūkumiem, kas aprakstīti Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā. Turklāt arī pievienotajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi nav pilnībā īstenoti.

(33)

Atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktam Komisija ar šo pārskata Belizas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumam un attiecīgajai informācijai, ko šajā sakarībā sniegusi Beliza, ierosinātajam rīcības plānam un pasākumiem, kuri veikti, lai situāciju labotu. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(34)

Kā uzvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmuma 20. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no vairākiem RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, konstatēja, ka vairāki minētajos sarakstos iekļauti NNN zvejas kuģi pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos kuģoja ar Belizas karogu (3). Minētie kuģi 2012. gada 15. novembrī bija šādi: Goidau Ruey No 1, Orca, Reymar 6, Sunny Jane, Tching Ye No 6 un Wen Teng No 688.

(35)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no vairākiem RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, Komisija konstatēja, ka astoņi minētajos sarakstos iekļauti NNN zvejas kuģi pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā patlaban kuģo ar Belizas karogu (4). Minētie zvejas kuģi ir šādi: Amorinn, Chia Hao No 66, Orca, Ray, Reymar 6, Tchaw, Tching Ye No 6 un Wen Teng No 688. Zvejas kuģi Amorinn, Ray, Tchaw ir iekļauti Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) un Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO) sarakstos, zvejas kuģi Orca, Reymar 6, Tching Ye No 6 un Wen Teng No 688 ir iekļauti IATTC sarakstos, savukārt zvejas kuģis Chia Hao No 66 ir iekļauts gan IATTC, gan ICCAT zvejas kuģu sarakstos. Turklāt Komisija konstatēja, ka saskaņā ar SEAFO NNN zvejas kuģu sarakstiem zvejas kuģis Ray kuģo ar Belizas karogu.

(36)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 3.1. sadaļā, tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kuri pēc to iekļaušanas minētajos sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, skaidri liecina par to, ka Beliza nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(37)

Turklāt kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas to zvejas kuģu skaits, kuri pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, ir palielinājies līdz astoņiem. Tādējādi Beliza nav reāli izpildījusi tās pienākumus un ievērojusi RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, un tas vēl skaidrāk liecina, ka Beliza nav izpildījusi tās pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas paredz, ka karoga valsts uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi. Tas arī pierāda, ka Beliza nav nodrošinājusi, ka zvejas kuģi, kas tiesīgi kuģot ar tās karogu, neiesaistās NNN zvejā un neatbalsta to, un tas ir pretrunā Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA IUU) 34. punkta ieteikumam, kurā teikts: valstīm jānodrošina, ka zvejas kuģi, kas tiesīgi kuģot ar to karogu, neiesaistās NNN zvejā un neatbalsta to.

(38)

Turklāt atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīguma par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA) 18. panta 1. un 2. punktam karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas atklātā jūrā. Jāatgādina, ka UNFSA reglamentē jautājumus, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Kā uzsvērts šā lēmuma 35. apsvērumā, pieci NNN zvejas kuģi ir iekļauti to RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā, kuras pārvalda šāda veida zivju krājumus. Komisija uzskata, ka tādu piecu NNN zvejas kuģu esība IATTC un RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā, kas pēc to iekļaušanas sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, skaidri liecina, ka Beliza nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Turklāt piecu tādu NNN zvejas kuģu esība IATTC un ICCAT RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā, kas pēc to iekļaušanas sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, vēl jo vairāk apliecina, ka Beliza nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. un 2. punktu. Šī situācija ir arī pretrunā UNFSA 20. panta noteikumiem, kuros paredzēti valstu pienākumi izmeklēt NNN zvejas kuģu darbības, savstarpēji sadarboties un piemērot šādiem zvejas kuģiem sankcijas, jo Beliza attiecībā uz pieciem minētajiem zvejas kuģiem nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz starptautisko sadarbību un noteikumu izpildi.

(39)

Tādējādi astoņu tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas minētajos sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, vēl jo vairāk pierāda, ka Beliza nepilda savus karoga valsts pienākumus. Par NNN zvejas kuģiem atzīti kuģi nelabvēlīgi ietekmē dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Tādējādi Beliza nerīkojas saskaņā ar UNCLOS 118. pantu, kurā paredzēts, ka valstīm ir savstarpēji jāsadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā atklātās jūras apgabalos.

(40)

Nepildot savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, Beliza pārkāpj arī FAO Atbilstības nolīguma III panta 8. punktu, kas nosaka, ka ikvienai līgumslēdzējai pusei jāveic noteikumu izpildes pasākumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu un kuri rīkojas pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbilstības nolīgumam (FAO Atbilstības nolīgums), vajadzības gadījumā nosakot, ka šāda rīcība pretrunā noteikumiem ir valsts tiesību aktu pārkāpums. Sankcijām, ko piemēro par šādiem pārkāpumiem, ir jābūt pietiekami smagām, lai reāli nodrošinātu atbilstību FAO Atbilstības nolīguma prasībām un pārkāpējiem atņemtu ieguvumus no nelikumīgām darbībām.

(41)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto pārbaudīto NNN zveju, ko veica kuģi, kuri kuģoja ar Belizas karogu, kā paskaidrots Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 22. un 23. apsvērumā, Beliza nenodrošināja atbilstīgas sankcijas, neatturēja no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas un neatņēma pārkāpējiem visus ieguvumus, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Tai arī nebija pienācīgas administratīvas sistēmas izmeklēšanai un tās zvejas kuģu uzraudzībai. Šā lēmuma pieņemšanas brīdī šis attiecīgo pasākumu trūkums nebija novērsts.

(42)

Pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Beliza iesniedza šā lēmuma (26). un (29). apsvērumā minētos dokumentus.

(43)

Komisija konstatēja, ka Beliza nevarēja reāli veikt attiecīgos pasākumus attiecībā uz atkārtotu NNN zveju tās tiesiskā regulējuma trūkumu dēļ. Tādējādi tā ierosināja rīcības plānā pārskatīt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību atklātā jūrā. Tomēr Belizas iesniegtais Dzīvo jūras resursu likumprojekts nav pieņemts un pat ne iesniegts Pārstāvju palātai. Likumprojektā ir jo īpaši iekļauti noteikumi par zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību, licenču izsniegšanas prasībām un nosacījumiem, zvejas darbībām Belizas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) un ārpus tās, par uzraudzību, kontroli un pārraudzību, zvejas kuģu reģistrēšanu, kā arī vispārīgi noteikumi par sankcijām. Tomēr Dzīvo jūras resursu likumprojekts ir tikai vispārīgs likums, un tā XXI daļā ir paredzēts, ka, lai tas darbotos pilnībā, iespējams, būs jāpieņem vairāki noteikumi, lai minētā likuma noteikumi stātos spēkā un lai tiktu nodrošināta tā pienācīga pārvaldība. Likumprojektā ir paredzēts, ka šādi noteikumi, iespējams, būs vajadzīgi jo īpaši šādās jomās: zvejas licencēšana un regulēšana, nosacījumi vai apstākļi to zvejas kuģu fraktēšanai, kuri kuģo ar Belizas karogu, mobilo pārtvērēju uzstādīšana un izmantošana uz individuāla zvejas kuģa vai tādas kategorijas zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot saskaņā ar minēto likumu, to aģentu iecelšana, uzturēšana un procedūras, kuri uzņem procesu un atbild uz to saskaņā ar minēto likumu, prasību noteikšana attiecībā uz informācijas sniegšanu par to zvejas kuģu tiešajiem īpašniekiem, kuri zvejo, iekrauj, izkrauj krastā, pārvieto, pārkrauj citā kuģī, transportē, patur uz kuģa un izmet zivis, noteikumu pārkāpumu noteikšana un sankciju piemērošana par šādiem pārkāpumiem. No iepriekšminētajiem aspektiem pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Belizas iestādes ir iesniegušas tikai Sankciju noteikumu projektu attiecībā uz zveju atklātā jūrā. Saistītais Dzīvo jūras resursu likumprojekts tiek gatavots jau kopš 2011. gada, un kopš tā laika konkrēta turpmāka attīstība nav notikusi. Likumprojekts vēl nav pieņemts un tāpēc nav juridiski saistošs. Turklāt Belizas kompetentās iestādes nav norādījušas konkrētu minētā likumprojekta ieviešanas un īstenošanas termiņu. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā jomā nav noticis.

(44)

Belizas valsts rīcības plāna projekts NNN zvejas izskaušanai ir datēts ar 2005. gadu, bet vēl nav pieņemts, un tas ir pretrunā IPOA IUU 25., 26. un 27. punktam, kas nosaka, ka valstīm jāizstrādā valsts rīcības plāns, lai vērstos pret NNN zveju. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā jomā nav noticis.

(45)

Tāpēc Komisija secināja, ka papildus tam, ka zvejas kuģi, kuri kuģo ar Belizas karogu, atkārtoti veic NNN zveju, Beliza neīsteno arī atturošu sankciju sistēmu. Pašlaik spēkā esošajos saistošajos tiesību aktos (5) ir paredzētas šādas sankcijas: rakstisks brīdinājums, naudas sods, statusa un/vai dokumenta atcelšana un pilnvarojuma apturēšana vai atsaukšana. Maksimālais naudas sods (50 000 ASV dolāru) nav pietiekami atturošs un līdz ar to nav saskaņā ar UNFSA 19. panta 2. punktu, kas cita starpā nosaka, ka sankcijām jābūt pietiekami smagām un ka jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie guvuši no nelikumīgām darbībām.

(46)

Kā aprakstīts šā lēmuma 43. apsvērumā, Beliza ir iesniegusi jaunu Sankciju noteikumu projektu attiecībā uz zveju atklātā jūrā. Tā kā minētais noteikumu projekts ir Dzīvo jūras resursu likumprojektam pakārtots tiesību akts, tas nestāsies spēkā pirms minētā likumprojekta. Turklāt Sankciju noteikumu projektā attiecībā uz zveju atklātā jūrā ir paredzētas tikai administratīvas sankcijas. Tā darbības jomā ir paredzēta naudas sodu piemērošana, tomēr tajā nav skaidri noteikta šādu naudas sodu summa. Sankciju piemērošanas procedūrā nav precīzi noteikti iespējamo pārkāpumu pārbaudes termiņi. Tajā nav skaidri nodalīti Belizas kompetento iestāžu pienākumi ierosinātās sankciju shēmas īstenošanā. Tas, ka nav skaidri noteiktas naudas sodu summas, liecina, ka projekta pieņemšanas gadījumā Beliza nevarēs izpildīt UNFSA 19. panta 2. punkta prasības. Skaidri noteiktu naudas sodu summu neesība gadījumā, ja projekts tiek pieņemts, arī nebūtu saskaņā ar ieteikumiem IPOA IUU 21. punktā, kurā valstīm ieteikts nodrošināt, lai sankcijas par NNN zveju būtu pietiekami smagas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas. Turklāt Sankciju noteikumu projektā attiecībā uz zveju atklātā jūrā nav uzskaitītas sankcijas par tādām NNN zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos, ko varētu veikt kuģi, kuri kuģo ar Belizas karogu.

(47)

Attiecīgi darbības, ko veikusi Beliza, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, ir nepietiekamas, lai izpildītu UNCLOS 94. un 118. panta, UNFSA 18., 19. un 20. panta un FAO Atbilstības nolīguma III panta 8. punkta noteikumus.

(48)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 21.–27. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 4. punktam uzskata, ka Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai atbalsta zvejas kuģi, kuri kuģo ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai apkarotu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic kuģi, kuri agrāk kuģoja ar tās karogu.

(49)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 31.–36. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Beliza ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas ir atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(50)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 33. apsvērumā, Beliza nav nodrošinājusi, ka sankcijas par NNN zveju, ko veic tās jurisdikcijā esošie kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, ir pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no šādas zvejas.

(51)

Kā paskaidrots šā lēmuma 45. un 46. apsvērumā, pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Beliza nav ieviesusi atturošu sankciju sistēmu. Pašreizējais sankciju uzskaitījums nav saskaņā ar UNFSA 19. panta 2. punktu, kas cita starpā nosaka, ka sankcijām jābūt pietiekami smagām un jāatņem pārkāpējiem visi ieguvumi, ko tie guvuši no nelikumīgām darbībām.

(52)

Pieejamie pierādījumi joprojām apliecina, ka Beliza nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Šajā saistībā, kā paskaidrots šā lēmuma 35.–40. apsvērumā, astoņi RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauti NNN zvejas kuģi pēc to iekļaušanas minētajos sarakstos kuģoja ar Belizas karogu. Šādu NNN zvejas kuģu esība skaidri norāda, ka Beliza nepilda savus pienākumus attiecībā uz tās kuģiem, kuri zvejo atklātā jūrā, kā noteikts UNFSA 18. panta 1. un 2. punktā.

(53)

Turklāt, kā paskaidrots Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 32. apsvērumā, vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, ir ar faktiem apstiprināts pierādījums tam, ka Beliza pilnībā neizmanto savu jurisdikciju pār tās zvejas kuģiem. Pašreizējā posmā pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas to RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos iekļauto zvejas kuģu skaits, kuri pēc iekļaušanas sarakstos kuģoja ar Belizas karogu, ir palielinājies līdz astoņiem. Tādējādi Beliza nav pierādījusi, ka tā pilda UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, kuros noteikts, ka karoga valsts uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(54)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 35. apsvērumā, Belizas attīstības līmeni nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu spēju sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus. Konkrēto attīstības ierobežojumu novērtējums ir sīkāk aprakstīts šā lēmuma 70.–72. apsvērumā.

(55)

Attiecībā uz analizēto NNN zvejas gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu Komisija ir ņēmusi vērā kuģu, kas kuģo ar Belizas karogu, atkārtotas un vairākkārtīgas NNN zvejas darbības līdz 2013. gadam. Komisija ir arī ņēmusi vērā norises pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(56)

Attiecīgi darbības, ko veikusi Beliza, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, ir nepietiekamas, lai izpildītu UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta un UNSFA 18. un 19. panta noteikumus.

(57)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 31.–36. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija uzskata, ka atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktam un 31. panta 5. punkta b), c) un d) apakšpunktam Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskām tiesībām kā karoga valstij attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildi.

(58)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 39.–63. apsvērumā, Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Belizu kā IOTC un ICCAT līgumslēdzēju pusi un kā valsti, kas sadarbojas ar WCPFC, nebūdama tās dalībniece. Tā kā Beliza līdz 2011. gada beigām sadarbojās ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisiju (NEAFC), nebūdama tās dalībniece, Komisija analizēja arī informāciju, ko tā uzskatīja par svarīgu attiecībā uz šo RZPO. Turklāt Komisija analizēja informāciju, ko uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Belizu kā IOTC un ICCAT līgumslēdzēju pusi pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(59)

Jāatgādina, ka pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas ICCAT 2013. gadā nosūtīja Belizai vēstuli, kurā izteiktas bažas (6). ICCAT sekretariāts izteica bažas par šādiem jautājumiem: par vajadzību turpināt izmeklēšanu saistībā ar iespējamu nepaziņotu vai neatļautu ICCAT noteiktu sugu piezvejas pārkraušanu citā kuģī, par Belizas ieviestās jaunās kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) funkcionalitāti un par vajadzību pēc plašākas informācijas par dienvidu zobenzivju kvotu pārvaldību. Šajā saistībā ICCAT sekretariāts uzsvēra, ka tas ieteiks attiecīgus pasākumus, lai novērstu datu nepilnības un to, ka netiek iesniegta prasītā informācija, kas nepieciešama, lai pilnībā īstenotu ICCAT ieteikumus par šiem jautājumiem.

(60)

Komisija analizēja arī informāciju, kas bija pieejama no ICCAT, par to, kā Beliza ievēro ICCAT noteikumus un pilda ziņošanas pienākumus. Šim nolūkam Komisija izmantoja ICCAT 2012. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (7). Saskaņā ar pieejamo informāciju Beliza tika norādīta saistībā ar trūkumiem attiecībā uz pārkraušanu jūrā ārpus pārkraušanas novērošanas programmas, kā arī saistībā ar trūkumiem, kas attiecas uz VMS datu pārraidīšanu. Turklāt Beliza vēl nav pabeigusi plānu, kas paredzēts, lai uzlabotu datu vākšanu par haizivīm konkrētu sugu līmenī.

(61)

Saskaņā ar IOTC Atbilstības ziņojumu par 2013. gadu (8) Beliza 2012. gadā joprojām nebija nodrošinājusi atbilstību vai bija nodrošinājusi tikai daļēju atbilstību vairākām IOTC pieņemtajām rezolūcijām. Jo īpaši attiecībā uz IOTC Rezolūciju 12/13 āķu jedu zvejas kuģiem par juridiskiem un administratīviem pasākumiem zvejas apgabala lieguma īstenošanai Beliza nav sniegusi informāciju par 2012./2013. gada lieguma periodu. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 10/08 par aktīvo zvejas kuģu sarakstu Beliza nav iesniegusi obligāto ziņojumu par zvejas kuģiem IOTC apgabalā 2012. gadā. Attiecībā uz Rezolūciju 07/02 par sarakstu, kurā iekļauti atļaujas saņēmušie kuģi ar lielāko garumu 24 m vai vairāk, Beliza nodrošinājusi daļēju atbilstību, jo trūkst obligātās informācijas par funkcionējošo ostu, zvejas rīku tipu un dažiem zvejas kuģiem ar nederīgu zvejas atļauju. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 06/03 par kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) pieņemšanu Beliza nav iesniegusi obligāto VMS ziņojumu par progresu un īstenošanu, kā paredzēts minētajā rezolūcijā. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 10/02 par obligātajām statistikas prasībām Beliza nav paziņojusi nominālo nozveju, nozvejas un zvejas piepūles datus un datus par izmēra sastopamības biežumu atbilstoši rezolūcijā noteiktajam standartam. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 05/05 par datu iesniegšanu attiecībā uz haizivīm Beliza nodrošinājusi tikai daļēju atbilstību, jo nav iesniegti dati par izmēriem. Attiecībā uz Rezolūciju 12/05 par pārkraušanu jūrā Beliza nav iesniegusi obligāto ziņojumu. Attiecībā uz Rezolūciju 11/04 par novērotājiem Beliza nav īstenojusi novērotāju programmu, kā paredzēts rezolūcijā. Beliza jo īpaši nav izveidojusi novērotāju programmu attiecībā uz obligāto tādu kuģu 5 % īpatsvaru jūrā, kuri ir garāki par 24 m, un nav izpildījusi ziņošanas pienākumu par novērotājiem. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 01/06 par statistikas dokumentu programmu Beliza nav iesniegusi informāciju par iestādi un personu, kam atļauts validēt statistikas dokumentus par lielacu tunzivīm.

(62)

Belizas rīcība attiecībā uz ICCAT pienākumiem, kā paskaidrots šā lēmuma 59. un 60. apsvērumā, un tas, ka tā nav iesniegusi IOTC šā lēmuma 61. apsvērumā minēto informāciju, norāda, ka Beliza kā karoga valsts nepilda UNCLOS un UNFSA noteiktos pienākumus. Jo īpaši savlaicīgas informācijas nesniegšana par VMS, nozveju un zvejas piepūli, pārkraušanu jūrā un novērotāju programmu mazina Belizas spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kas nosaka valsts pienākumu veikt pasākumus (attiecībā uz saviem pilsoņiem) atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldīšanā atklātās jūras apgabalos.

(63)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 46. apsvērumā, apmeklējuma laikā Belizā 2010. gada novembrī tika konstatēti vairāki aspekti, jo īpaši attiecībā uz VMS operatīvajām spējām un novērotāju programmu. Citi bažas raisoši aspekti attiecībā uz inspekcijas shēmu un citā kuģī pārkraušanas uzraudzību tika uzsvērti Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 51. apsvērumā saistībā ar IOTC Atbilstības ziņojumu par 2010. gadu. Šajā sakarībā Belizas iestāžu sniegtā informācija par uzticamas inspekcijas shēmas izveidi, novērotāju programmu, izkraušanas ziņojumiem, citā kuģī pārkraušanas uzraudzību un nozvejas izkraušanas uzraudzību atklāja, ka iestādes nav nodrošinājušas ar Belizas karogu kuģojošo kuģu reālu un efektīvu kontroli un uzraudzību atbilstoši starptautiskajiem pienākumiem. Beliza tika jo īpaši aicināta izstrādāt un ieviest valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības shēmu, zvejas žurnālu un nozvejas ziņošanas sistēmu, izkraušanas deklarēšanas shēmu, izkraušanas inspicēšanas un kontroles shēmu, apstiprināto ostu shēmu un novērotāju programmu. Belizas iestādes iesniedza informāciju par valsts novērotāju programmu un jaunās kuģu uzraudzības un e-žurnāla sistēmas būtiskākajām iezīmēm. Tomēr minētajos dokumentos ir tikai aprakstīts procesa sagatavošanas posms, bet tajos nav norādīts sīki izstrādāts ieviešanas un pienācīgas īstenošanas grafiks. Grafika projekts par atklātā jūrā veiktas nozvejas inspekcijām ostās, ko Beliza iesniedza 2013. gada 5. martā, ir sagatavošanas posmā, un ir jāizstrādā daudz sīkāk, lai tas varētu radīt praktisku ietekmi. Valsts novērotāju programma joprojām tiek izstrādāta. Pašreizējā inspekcijas shēma nenodrošina to, ka tiek pienācīgi aptverta flote, kas kuģo ar Belizas karogu un darbojas atklātā jūrā, jo inspicēšanas līdzekļi ir nepietiekami. Šajā sakarībā jāatgādina, ka Belizai ir nopietnas problēmas ar datu paziņošanu dažādām RZPO, un tas mazina šīs valsts spēju īstenot tās kā karoga valsts pienākumus.

(64)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 41., 42., 51. un 52. apsvērumā un šā lēmuma 62. apsvērumā, Beliza nav izpildījusi savus reģistrēšanas un ziņošanas pienākumus. Pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Beliza informēja, ka jautājums par reģistrēšanu nav būtisks, tomēr neapstrīdot RZPO izdarītos atbilstības konstatējumus. Šajā sakarībā jānorāda, ka pastāv neatbilstības starp oficiālo RZPO dokumentāciju un Belizas paziņojumiem. Konkrēti, Komisija konstatēja, ka Belizas elektroniskā nozvejas ziņošanas sistēma vēl tiek izstrādāta un ka tai ir vajadzīga papildu testēšana. Belizas iesniegtajā informācijā faktiski nekas neliecināja par izmaiņām attiecībā uz to, kā šī valsts ievēro RZPO atbilstības shēmas, kas norādītas Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā. Beliza nav pamatojusi savus apgalvojumus ar attiecīgu dokumentāciju, kas ļautu Komisijai neņemt vērā esošos RZPO atbilstības ziņojumus, kuros, kā jau norādīts šajā sadaļā, joprojām tiek būtiski kritizēti Belizas panākumi starptautisko noteikumu īstenošanā. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā jomā nav noticis.

(65)

Attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 48. un 52. apsvērumā un šā lēmuma 63. apsvērumā, Komisija atgādina par dažādajām problēmām, ko uzsvērušas WCPFC, IOTC un ICCAT. Pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Beliza norādīja, ka tā atjaunina savu VMS. Tomēr jaunā zivsaimniecības informācijas sistēma un e-žurnāla sistēma tiek vēl tikai izstrādātas un pagaidām nedarbojas. Turklāt Belizai nav operatīva zvejas uzraudzības centra (FMC). Attiecībā uz RZPO VMS prasību ievērošanu pastāv neatbilstības starp oficiālo RZPO dokumentāciju un Belizas paziņojumiem. Beliza apstrīdēja RZPO konstatējumus. Tomēr Belizas sniegtā informācija neliecināja par izmaiņām šīs valsts rīcībā un tuvināšanos RZPO atbilstības shēmai. Beliza nav pamatojusi savu paziņojumu ar attiecīgu dokumentāciju, kas ļautu Komisijai neņemt vērā esošos RZPO atbilstības ziņojumus. Tāpēc Beliza neievēro nosacījumus, kas noteikti UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunktā, ņemot vērā savākto informāciju par Belizas iestāžu uzraudzības, kontroles un pārraudzības spēju, jo īpaši par tās operatīvo spēju un funkcionalitāti.

(66)

Šā lēmuma 3.3. sadaļā minētie aspekti pierāda, ka Beliza ar savu rīcību pārkāpj UNFSA 18. panta 3. punkta noteikumus.

(67)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 63. apsvērumā, Beliza kārto Starptautiskās tirdzniecības flotes reģistru (IMMARBE), kas atbild par kuģu reģistrēšanu, bet nenodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar Belizas karogu, ir patiesa saikne ar šo valsti. Beliza apgalvoja, ka tā īsteno savas zvejas flotes uzraudzību, kaut arī IMMARBE pārvaldītājs ir privāta struktūra. No publiski pieejamās informācijas tika secināts, ka Belizas valdība no 2013. gada jūnija (9) ir uzņēmusies IMMARBE darbības kontroli. Lai gan Beliza ir nolēmusi nacionalizēt IMMARBE no 2013. gada 13. jūlija, Komisija nav saņēmusi no Belizas apsvērumus, kas sniegtu papildu pierādījumus, ka pastāv reāla saikne starp Belizu un kuģiem, kuri reģistrēti ar tās karogu. Šāda situācija joprojām nav saskaņā ar UNCLOS 91. panta noteikumiem.

(68)

Attiecīgi darbības, ko veikusi Beliza, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, ir nepietiekamas, lai izpildītu UNCLOS 91., 117., 118. panta un UNSFA 18. panta 3. punkta noteikumus.

(69)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 39.–63. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktam uzskata, ka Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, normām un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(70)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tautas attīstības indeksu (10) Beliza tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (96. no 186 valstīm) un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 Beliza ir iekļauta to valstu kategorijā, kurās ir vidēji zemi ienākumi.

(71)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 66. apsvērumā, nav konstatēti ar faktiem apstiprināti pierādījumi, lai uzskatītu, ka ar starptautiskajām tiesībām Belizai uzlikto pienākumu nepildīšana ir attīstības trūkuma rezultāts. Pēc 2012. gada 15. novembra nav iesniegti konkrēti papildu pierādījumi, kas liecinātu, ka apzinātie trūkumi ir administratīvās spējas un infrastruktūras trūkuma sekas.

(72)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 65. un 66. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktam uzskata, ka Belizas attīstības stāvokli un vispārējos rādītājus zivsaimniecības jomā neietekmē valsts attīstības līmenis.

(73)

Komisija 2012. gada 15. novembrī ar lēmumu atbilstoši NNN zvejas regulas 32. panta noteikumiem informēja Kambodžas Karalisti (Kambodžu), ka tā apsver iespēju noteikt Kambodžu par nesadarbīgu trešo valsti (11).

(74)

Komisija aicināja Kambodžu ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem izstrādāt rīcības plānu Komisijas lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(75)

Ierosinātajā rīcības plānā Komisija norādīja vairākus gadījumus, kad nebija izpildīti starptautiskajās tiesībās noteiktie pienākumi, kas jo īpaši saistīti ar atbilstoša tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstošas un efektīvas uzraudzības, kontroles un inspekcijas shēmas trūkumu, atturošas sankciju sistēmas trūkumu un nozvejas sertifikācijas sistēmas pienācīgu īstenošanu. Vispārīgākā kontekstā norādītie trūkumi ir saistīti ar starptautisko noteikumu un kuģu reģistrācijas nosacījumu ievērošanu atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Ir norādīts arī uz to, ka nav ievēroti attiecīgo struktūru ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, tie, kas definēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā rīcības plānā attiecībā uz nelegālu, nedeklarētu un neregulētu zveju (IPOA-UN). Tomēr tas, ka nav ievēroti ieteikumi un rezolūcijas, kuri nav saistoši, norādīts tikai kā apstiprinošs pierādījums, nevis kā noteikšanas pamats.

(76)

Komisija 2012. gada 22. novembrī Briselē tikās ar Kambodžas iestādēm, lai precizētu situāciju un turpmākos pasākumus, kas veicami pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(77)

Kambodža uz 2012. gada 15. novembra vēstuli atbildēja 2013. gada 7. februārī, iesniedzot to pasākumu sarakstu, kuri veikti cīņai pret NNN zveju. Kambodža norādīja, ka tā ir pabeigusi Stratēģisko zivsaimniecības plānu 2010.–2019. gadam, tostarp Kambodžas Rīcības kodeksu atbildīgai zvejai, kas ir pamatdokuments jūras zvejas resursu kontrolei un attīstībai un nelegālās zvejas izskaušanai, Zvejas kuģu jūras zvejas reģistrācijas žurnālu un Deklarāciju par zvejas kuģu pārvaldības tehniskajām prasībām. Kambodža arī norādīja, ka tā ir nostiprinājusi un paplašinājusi uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmu un ir sadarbojusies ar Reģionālā rīcības plāna (RPOA) dalībvalstīm zvejas RPOA-IUU īstenošanā. Kambodža 2013. gada 7. februāra vēstulē norādīja, ka tai ir vajadzīgs vairāk laika, lai pilnībā izpildītu savas saistības, jo tai trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu.

(78)

Komisija vairākkārt mēģināja sazināties ar Kambodžu, lai virzītu sarunas par ierosināto rīcības plānu. Komisija 2013. gada 29. aprīlī nosūtīja otro vēstuli, kurā tā atgādināja par savu 2012. gada 15. novembra prasījumu un aicināja iesniegt dokumentus, kas pamatotu darbības, ko Kambodža jau veikusi.

(79)

Tika organizēta videokonference ar Kambodžas pārstāvju piedalīšanos; tā notika 2013. gada 24. maijā. Videokonferences laikā Kambodžas pārstāvji izteica šādus mutiskus apgalvojumus: kuģu reģistrācijas sistēma tika mainīta 2003. gadā, kad reģistru no privātas struktūras Singapūrā pārņēma privāta struktūra Korejā. Kambodža uzsvēra savu apņemšanos ievērot visus starptautiskos un valsts noteikumus. Instruments, ko Kambodža izmantos NNN zvejas apkarošanai, būs tādu kuģu izslēgšana no reģistra, kuri tiks uzskatīti par iesaistītiem NNN zvejā. No reģistra būtu jāizslēdz vairāki NNN zvejas kuģi. Turklāt, ja kuģis ir iekļauts NNN kuģu sarakstā, Kambodža to nevar reģistrēt. Kambodža norādīja, ka tā kopš 2010. gada nav reģistrējusi jaunus zvejas kuģus.

(80)

Komisija 2013. gada 24. maija videokonferences laikā uzsvēra Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmumā ietvertos konstatējumus, atgādināja Kambodžas iestādēm, ka ir steidzami jānovērš konstatētie trūkumi un jāiesniedz dokumenti, lai pamatotu Kambodžas mutiskos un rakstiskos apgalvojumus, un izskaidroja iespējamās sekas, kas radīsies, ja konstatētie trūkumi netiks novērsti.

(81)

Kambodža 2013. gada 14. jūnija vēstulē izklāstīja papildu aspektus par tās pašreizējo politiku cīņai pret NNN zveju un rīcības plānu cīņai pret NNN zveju, ko piemēro tās karoga valsts administrācija – Kambodžas Starptautiskais kuģu reģistrs. Šie papildu aspekti bija saskaņā ar mutiskajiem apgalvojumiem, kas izteikti 2013. gada 24. maija videokonferences laikā. Kambodža arī iesniedza to zvejas kuģu un zivju transportkuģu/transportrefrižeratoru/saldētājkuģu sarakstu, kuri no 2013. gada maija kuģo ar Kambodžas karogu.

(82)

Kambodža neiesniedza norādes par to, kad pašreizējā politika cīņai pret NNN zveju un saistības atbilstoši Rīcības plānam cīņai pret NNN zveju tiks transponētas saistošās tiesību normās un kad Kambodžas iestādes tās ieviesīs praksē un īstenos.

(83)

Komisija nesaņēma sīkāku informāciju par Kambodžas veiktajām darbībām NNN zvejas apkarošanai.

(84)

Komisija turpināja pieprasīt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Kambodža iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas, tika apsvērtas un ņemtas vērā, un Kambodža tika regulāri mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem.

(85)

Ņemot vērā apkopotos aspektus, kā norādīts nākamajā sadaļā, Komisija uzskata, ka Kambodža nav pietiekami pievērsusies problēmjomām un trūkumiem, kas aprakstīti Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmumā. Turklāt arī pievienotajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi nav pilnībā īstenoti.

(86)

Atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktam Komisija ar šo pārskata Kambodžas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā izklāstītajiem konstatējumiem un ierosinātajam rīcības plānam, kas papildināts ar Kambodžas iesniegto attiecīgo informāciju. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(87)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 75. un 76. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO, un savu darbu, konstatēja, ka vairāki kuģi, kas kuģo ar Kambodžas karogu, bija novēroti nelegāli zvejojam.

(88)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 75. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, konstatēja vairākus gadījumus, kad NNN zvejas darbības veikuši kuģi, kuri kuģo ar Kambodžas karogu vai kuriem ir Kambodžas zvejas licence. Zvejas kuģis Draco-1 (pašreizējais vārds (12): Shaanxi Henan 33; vārds 2012. gada novembrī, minēts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 75. apsvērumā, – Xiong Nu Baru 33) 2010. gada janvārī (13) un 2010. gada aprīlī (14) novērots nelegāli zvejojam CCAMLR apgabalā un kuģojam ar Kambodžas karogu. Papildus tam zvejas kuģis Trosky (pašreizējais vārds (15): Huiqunan; vārds 2012. gada novembrī, minēts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 75. apsvērumā, – Yangzi Hua 44) novērots nelegāli zvejojam CCAMLR apgabalā 2010. gada aprīlī (16) un kuģojam ar Kambodžas karogu.

(89)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 5.1. sadaļā, tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc to iekļaušanas minētajos sarakstos kuģoja ar Kambodžas karogu, skaidri liecina, ka Kambodža nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(90)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 76. apsvērumā, Komisija ir savākusi arī pierādījumus par to, ka Kambodža nav ievērojusi saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko paredz starptautiskās tiesības. Proti, Komisija, izmantojot Savienības nozvejas sertifikātus, ir savākusi ar faktiem apstiprinātus pierādījumus par Kambodžas kuģa atkārtotiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumiem, un tā rezultātā tie ir klasificēti kā NNN zvejas darbības. Šie pārkāpumi attiecās uz Kambodžas kravas kuģi, kas jūrā saņēma zivis no kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu. Saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 06-11 ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem ICCAT apgabalā nav atļauts jūrā pārkraut tunzivis. Turklāt Kambodžas kravas kuģis nebija reģistrēts ICCAT apgabalā, kā noteikts ICCAT Ieteikuma 06–11 3. iedaļā. Kambodžas iestādes neveica nekādas darbības, lai risinātu šo jautājumu. Kambodžas rīcība ir pretrunā UNCLOS 94. panta 1. un 2. punkta prasībām, kas paredz, ka ikvienai valstij ir reāli jārealizē sava jurisdikcija un kontrole pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu. Kambodža nenodrošināja atbilstīgas sankcijas, neatturēja pārkāpējus no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas un neatņēma tiem visus ieguvumus no nelikumīgām darbībām, un tas ir pretrunā ar IPOA IUU 21. punktā paredzēto ieteikumu.

(91)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto pārbaudīto NNN zveju, ko veica kuģi, kuri kuģoja ar Kambodžas karogu, un neraugoties uz prasībām, kas šajā sakarībā noteiktas rīcības plānā, Kambodža neiesniedza nekādu dokumentāciju, kas pamatotu attiecībā uz nelegālo zveju veiktās darbības un pierādītu, ka pastāv atbilstīgas sankcijas, notiek atturēšana no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas un pārkāpējiem tiek atņemti visi ieguvumi no nelikumīgām darbībām. Kambodža tikai norādīja, ka tās politika cīņai pret NNN zveju ir kuģu reģistrācijas atcelšana un ar tās karogu kuģojošam kuģim izdoto licenču, sertifikātu, atļauju vai dokumentu atsaukšana. Kambodžai arī nav pienācīgas administratīvas sistēmas saistībā ar izmeklēšanu un tās zvejas kuģu uzraudzību. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(92)

Attiecībā uz tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai nodrošinātu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību atklātā jūrā, Kambodža norādīja, ka tā pabeidz Stratēģisko zivsaimniecības plānu 2010.–2019. gadam, tostarp Kambodžas Rīcības kodeksu atbildīgai zvejai. Tomēr Kambodžas apsvērumi neapstiprināja, ka ir ieviesti jebkādi konkrēti pasākumi, lai novērstu un izlabotu Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā uzsvērtos trūkumus. Kambodžas iesniegtie dokumenti bija vispārīgi, un tajos nebija iekļauts konkrēts rīcības plāns, kura mērķis būtu nodrošināt dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību atklātā jūrā. Tie bija pārsvarā vispārīgi principi un attiecās tikai uz zvejniecību Kambodžā (iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos). Bija iekļauts arī Kambodžas zivsaimniecības nozares un Zivsaimniecības administrācijas pilnvaru apraksts, kas ir ļoti vispārīgs un nesniedz konkrētāku informāciju par zivsaimniecības pārvaldību. Kambodžas apsvērumos bija iekļauta analīze, kas apliecināja, ka pastāv tādi trūkumi kā ierobežota pārvaldība un tiesiskais un normatīvais regulējums dažās jomās, demarkācijas trūkums un nepietiekama noteikumu izpilde, ierobežotas prasmes, standarti un vadlīnijas. Turklāt, neraugoties uz Komisijas pieprasījumiem, Kambodža neiesniedza dokumentāciju, kas pierādītu ieceri grozīt tiesisko regulējumu papildus iepriekšminētā stratēģiskā plāna un Rīcības kodeksa atbildīgai zvejai pieņemšanai.

(93)

Attiecībā uz tiesisko regulējumu, kas saistīts ar zvejas kuģu reģistrāciju, Kambodža neiesniedza nekādu dokumentāciju. Kambodža norādīja, ka ir pabeigusi izstrādāt deklarāciju par Zvejas kuģu pārvaldības tehnisko kārtību, kas attiecas uz kuģu satiksmes drošības jautājumiem.

(94)

Kambodža neiesniedza dokumentāciju par tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai tiktu ieviesta atturošu sankciju sistēma.

(95)

Kambodža neiesniedza informāciju par rīcības plānā uzsvērtajiem punktiem saistībā ar tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, kas vajadzīga, lai iestādes varētu pieprasīt informāciju un izmeklēt tādu zvejas kuģu operatoru, reģistrēto īpašnieku un tiešo īpašnieku darbības, kas kuģo ar Kambodžas karogu.

(96)

Kambodžas rīcība jautājumos, kas paskaidroti šajā lēmumā un sadaļā, attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir vērsties pret atkārtotu NNN zveju, nav saskaņā ar karoga valsts pienākumiem, kas izklāstīti UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kurā paredzēts, ka karoga valstis uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi attiecībā uz administratīviem, tehniskiem un sociāliem jautājumiem, kas attiecas uz kuģi. Kambodžas apsvērumi neļauj Komisijai uzskatīt, ka Kambodža ir ieviesusi jebkādus pierādāmus uzlabojumus savā tiesiskajā regulējumā kopš 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(97)

Attiecīgi darbības, ko veikusi Kambodža, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, ir nepietiekamas, lai izpildītu UNCLOS 94. panta noteikumus. Jāatgādina, ka nav nozīmes tam, vai Kambodža ir faktiski ratificējusi UNCLOS, jo UNCLOS noteikumi par kuģošanu atklātā jūrā (86.–115. pants) ir atzīti par starptautiskām paražu tiesībām. Šie noteikumi patiešām kodificē iepriekš pastāvējušās starptautiskās paražu tiesības un gandrīz burtiski pārņem formulējumu Konvencijā par atklāto jūru un Konvencijā par teritoriālo jūru un tai pieguļošo zonu, kuru Kambodža attiecīgi ir ratificējusi un kurai tā ir pievienojusies.

(98)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 76.–79. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 4. punktam uzskata, ka Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai atbalsta zvejas kuģi, kuri kuģo ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai apkarotu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic kuģi, kuri agrāk kuģojuši ar tās karogu.

(99)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 83.–86. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Kambodža ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(100)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 84. apsvērumā, Kambodža nav nodrošinājusi, ka sankcijas par NNN zveju, ko veic kuģi un, ciktāl iespējams, valstspiederīgie, kuri ir tās jurisdikcijā, ir pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no šādas zvejas.

(101)

Kambodža 2013. gada 24. maija videokonferencē mutiski apliecināja, ka tā ir izslēgusi no reģistra kuģus, kuri tiek uzskatīti par tādiem, kas veikuši NNN zveju. Kambodža 2013. gada 14. jūnija vēstulē norādīja, ka tad, ja tiek konstatēts, ka kuģis iesaistījies nelegālā zvejā, tostarp ir iekļauts RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā, Kambodžas Starptautiskajam kuģu reģistram jāveic tūlītējas un izšķirošas disciplinārdarbības, tostarp kuģa reģistrācijas atcelšana un visu kuģim, kas kuģo ar Kambodžas karogu, piešķirto licenču, sertifikātu, atļauju vai dokumentu atsaukšana. Komisija uzskata, ka kuģa vienkārša izslēgšana no reģistra bez papildu naudas soda vai citu sankciju piemērošanas nav pietiekami stingrs pasākums. Vienkārša izslēgšana no reģistra faktiski neatņem pārkāpējiem ieguvumus no nelikumīgām darbībām. Turklāt tā netraucē pārkāpējam mainīt kuģa karoga valsti uz citu valsti pēc tā ieskatiem. Tāpat arī, neraugoties uz Komisijas pieprasījumiem, Kambodža neiesniedza nekādu dokumentāciju, lai pamatotu šos mutiskos un rakstiskos apgalvojumus. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(102)

Kā paskaidrots šā lēmuma 91.–95. apsvērumā, pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Kambodža nav ieviesusi atturošu sankciju sistēmu. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(103)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 86. apsvērumā, Kambodžai ir kapacitātes problēmas, lai sadarbotos ar citām valstīm un īstenotu noteikumu izpildes darbības, un tās ir saistītas ar nepietiekamu juridisko un administratīvo vidi un nepietiekamām iestāžu pilnvarām veikt to pienākumus. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(104)

Attiecībā uz Kambodžas novērotāju un izkraušanas darbinieku apmācību Kambodža neiesniedza nekādu dokumentāciju. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(105)

Kambodžas rīcība jautājumos, kas paskaidroti šajā lēmumā un sadaļā, attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir sadarbība un noteikumu izpilde, nav saskaņā ar karoga valstu pamatpienākumiem, kas izklāstīti UNCLOS 94. panta 1. un 2. punktā, kuros paredzēts, ka ikviena karoga valsts reāli realizē jurisdikciju un kontroli pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, jo šī rīcība apliecina, ka Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus attiecībā pret tās kuģiem, kas zvejo atklātā jūrā.

(106)

Attiecībā uz NNN zvejas gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu Komisija ir ņēmusi vērā kuģu, kas kuģo ar Kambodžas karogu, atkārtotas un vairākkārtīgas NNN zvejas darbības līdz 2013. gadam. Komisija ir arī ņēmusi vērā norises pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(107)

Attiecīgi darbības, ko veikusi Kambodža, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekamas, lai izpildītu UNCLOS 94. panta noteikumus.

(108)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 83.–86. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija uzskata, ka atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktam un 5. punkta b), c) un d) apakšpunktam Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kā karoga valstij attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildi.

(109)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 89.–96. apsvērumā, Komisija analizēja informāciju, ko tā uzskatīja par svarīgu un kas iegūta no pieejamiem datiem, kurus publicēja RZPO, jo īpaši ICCAT un Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR). Turklāt Komisija analizēja informāciju, ko uzskatīja par svarīgu attiecībā uz Kambodžu kā valsti, kas nav ICCAT un CCAMLR līgumslēdzēja puse, pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(110)

Jāatgādina, ka pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas ICCAT vienojās ICCAT Ziņojumā par 2012.–2013. gada divgadu periodu (17), ka Kambodža joprojām jāuzskata par nesadarbīgu valsti, jo uz ICCAT komisijas vēstulēm nav saņemta atbilde. Tā kā Kambodža nesniedza atbildi uz pieprasījumu sniegt nepieciešamo informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu, ICCAT nolēma 2013. gadā Kambodžai saglabāt nesadarbīgas valsts statusu. ICCAT komiteja izskatīja pieejamo informāciju, lai novērtētu to pušu sadarbību, kas nav līgumslēdzējas puses, un pēc Komisijas paziņošanas vēstules nosūtīšanas Kambodžai sekretariāts citu korespondenci vairs nav saņēmis. Šajā saistībā tika nolemts Kambodžai saglabāt nesadarbīgas valsts statusu, līdz tiek saņemta papildu informācija. Šī situācija apliecina, ka Kambodža nav izpildījusi nekāda veida pienākumus kā karoga valsts saistībā ar pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, kas paredzēti UNCLOS.

(111)

Saskaņā ar informāciju, kas izgūta no CCAMRL  (18) un attiecas uz nozvejas dokumentēšanas shēmu, Kambodža kā valsts, kas nav līgumslēdzēja puse un nesadarbojas ar CCAMLR, iespējams, bija iesaistīta ilkņzivju zvejā un/vai tirdzniecībā 2012. gadā. CCAMRL 2012. gadā oficiāli vērsās pie Kambodžas, lai aicinātu to sadarboties un iesniegt datus par ilkņzivju tirdzniecību. Tomēr kopš tā laika informācija nav sniegta. Šī situācija apliecina, ka Kambodža nav izpildījusi nekāda veida pienākumus kā karoga valsts saistībā ar pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, kas paredzēti UNCLOS.

(112)

Attiecībā uz uzticamas inspekcijas shēmas izveidi, novērotāju programmu, izkraušanas ziņojumiem, citā kuģī pārkraušanas pārraudzību un nozvejas izkraušanas uzraudzību, neraugoties uz rīcības plānā izteiktajiem prasījumiem, Kambodža neiesniedza nekādu dokumentāciju. Kambodža norādīja, ka tā ir sagatavojusi Zvejas kuģu jūras zvejas reģistrācijas žurnālu, kā arī ir nostiprinājusi un paplašinājusi uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmu (“UKP sistēma”), sīkāk neko neprecizējot. Kambodža iesniedza tikai Zvejas kuģu reģistrācijas žurnāla veidni. Komisijai netika iesniegta cita attiecīgā dokumentācija. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(113)

Saistībā ar reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem Kambodža neiesniedza nekādu dokumentāciju, neraugoties uz prasījumiem rīcības plānā. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(114)

Saistībā ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) Kambodža norādīja, ka zivju transportkuģiem, kas kuģo ar Kambodžas karogu, principā jābūt aprīkotiem ar nepieciešamo sistēmu, tostarp ar VMS. Kambodža neiesniedza dokumentāciju, kas pamatotu šo rakstisko apgalvojumu, neraugoties uz prasījumiem rīcības plānā. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(115)

Rīkojoties, kā aprakstīts 112.–114. apsvērumā, Kambodža nevarēja pierādīt, ka tā ievēro UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi attiecībā uz administratīviem, tehniskiem un sociāliem jautājumiem, kas attiecas uz kuģi.

(116)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 96. apsvērumā, Kambodža uztur Starptautisku Kuģu reģistru, kas atbild par kuģu reģistrēšanu un kas darbojas kā Kambodžas karoga valsts administrācija, kā norādīts Kambodžas 2013. gada 14. jūnija apsvērumos. Kambodžas Starptautiskais Kuģu reģistrs atrodas ārpus Kambodžas un nenodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, ir patiesa saikne ar šo valsti. Kambodža neiesniedza dokumentāciju, kas liecinātu par izmaiņām zvejas kuģu reģistrācijas sistēmā, izņemot mutisku un rakstisku apgalvojumu, ka no 2010. gada ir aizliegts reģistrēt jaunus zvejas kuģus ar Kambodžas karogu. Kambodžas 2013. gada 14. jūnija vēstulē ir norādīts, ka Kambodžas zvejas kuģu reģistrā 2013. maijā ir reģistrēti 6 zvejas kuģi un 78 zivju transportkuģi/transportrefrižeratori/saldētājkuģi. Tomēr publiski pieejamā informācija (19) liecina, ka ar Kambodžas karogu ir reģistrēti 150 zvejas kuģi. Šāda flote nodrošina ievērojamu zvejas kapacitāti, kas reāli netiek uzraudzīta, un tas nevar ļaut Kambodžai pilnībā izpildīt tās kā karoga valsts pienākumus. Komisija nav saņēmusi no Kambodžas apsvērumus, kas sniegtu papildu pierādījumus, ka pastāv patiesa saikne starp Kambodžu un kuģiem, kuri reģistrēti ar tās karogu. Šāda situācija joprojām nav saskaņā ar UNCLOS 91. panta noteikumiem.

(117)

Attiecīgi darbības, ko veikusi Kambodža, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekamas, lai izpildītu UNCLOS 91. un 94. panta noteikumus.

(118)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 83.–86. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktam uzskata, ka Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, normām un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(119)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 99. apsvērumā, Kambodža tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (138. no 186 valstīm (20)), un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 Kambodža ir iekļauta vismazāk attīstīto valstu kategorijā.

(120)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 100. apsvērumā, nav konstatēti ar faktiem apstiprināti pierādījumi, lai uzskatītu, ka ar starptautiskajām tiesībām Kambodžai uzlikto pienākumu nepildīšana ir attīstības trūkuma rezultāts. Kambodža 2013. gada 7. februāra vēstulē norādīja, ka tai ir vajadzīgs vairāk laika, lai pilnībā izpildītu ES noteiktos pienākumus, jo trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu. Nav iesniegti konkrēti papildu pierādījumi, kas liecinātu, ka apzinātie trūkumi ir kapacitātes un infrastruktūras trūkuma sekas.

(121)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 99. un 100. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktam uzskata, ka Kambodžas attīstības stāvokli un vispārējos rādītājus zivsaimniecības jomā neietekmē valsts attīstības līmenis.

(122)

Komisija 2012. gada 15. novembrī ar lēmumu atbilstoši NNN zvejas regulas 32. panta noteikumiem informēja Gvinejas Republiku (Gvineju), ka tā apsver iespēju noteikt Gvineju par nesadarbīgu trešo valsti (21).

(123)

Komisija aicināja Gvineju ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem izstrādāt rīcības plānu Komisijas lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(124)

Galvenie Komisijas apzinātie trūkumi ierosinātajā rīcības plānā bija saistīti ar neieviestām reformām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Gvinejas zvejas flotes pietiekamu un efektīvu uzraudzību, valsts zivsaimniecības jomā pieņemto tiesību aktu un noteikumu patiesu īstenošanu, noteikumu izpildi, vēršoties pret konstatētajām NNN zvejas darbībām un piemērojot par tām sankcijas, inspekcijas un pārraudzības līdzekļu nostiprināšanu, atturošu sankciju sistēmu un zivsaimniecības politiku, kas ir atbilstoša administratīvajai spējai no kontroles un pārraudzības viedokļa. Vispārīgākā kontekstā norādītie trūkumi ir saistīti ar starptautisko noteikumu, tostarp RZPO ieteikumu un rezolūciju, un kuģu reģistrācijas nosacījumu ievērošanu atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Tomēr tas, ka nav ievēroti ieteikumi un rezolūcijas, kuri nav saistoši, norādīts tikai kā apstiprinošs pierādījums, nevis kā noteikšanas pamats.

(125)

Komisija 2012. gada 6. decembrī Briselē tikās ar Gvinejas iestāžu pārstāvjiem. Komisija atbildēja uz Gvinejas iestāžu jautājumiem un izteica komentārus par Komisijas lēmumā aktualizētajām problēmām un rīcības plānā ierosinātajām darbībām.

(126)

Gvineja 2012. gada 7. decembrī iesniedza dokumentus par zvejniecības un akvakultūras ministra lēmumu atlaist no amata Gvinejas amatpersonu, kas bija saistīta ar viltotu Gvinejas licenču izdošanu ārvalstu kuģiem, kuri kuģoja Gvinejas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ).

(127)

Gvineja 2012. gada 10. decembrī iesniedza papildu apsvērumus, piekrītot uzsākt sarunas ar Komisiju un prasot iespēju pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz Komisijas paziņojumu līdz 2013. gada 17. janvārim. Gvineja iesniedza šādus dokumentus: 1) ekonomikas un finanšu ministra vēstuli; 2) zvejniecības un akvakultūras ministra vēstuli ar pielikumā pievienotu ierosināto rīcības plānu, īstenošanas budžetu un īstenošanas grafiku.

(128)

Lai papildinātu sākotnēji iesniegto informāciju, 2013. gada 10. janvārī Gvineja iesniedza šādus dokumentus: 1) ekonomikas un finanšu ministra vēstuli; 2) zvejniecības un akvakultūras ministra vēstuli ar pielikumā pievienotu ierosināto rīcības plānu, īstenošanas budžetu un īstenošanas grafiku; 3) zvejniecības un akvakultūras ministra vēstuli ar pielikumā pievienotu memorandu par izmeklēšanas rezultātiem un darbībām, kas veiktas saistībā ar viltotu Gvinejas licenču izdošanu ES kuģiem, kuri kuģo Gvinejas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ).

(129)

Gvineja 2013. gada 22. janvārī iesniedza šādu papildu informāciju par konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu galvenās identificētās problēmas: 1) 2012. gada 18. jūnija Dekrētu par jūras prefektūras izveidi; 2) 2012. gada 18. jūnija Dekrētu par prefekta iecelšanu; 3) 2013. gada 15. janvāra Dekrētu par valsts pārbaudes komisijas izveidi, lai vērstos pret prasībām neatbilstošiem zvejas kuģiem, un šādas komisijas sastāvu; 4) dokumentāciju par semaforu uzraudzības shēmu, 5) ziņojumu par starpministriju jūras komitejas sanāksmēm; 6) ziņojumu par 2012. gada novembra sanāksmi, kas veltīta valsts jūras satiksmes drošības stratēģijai.

(130)

Komisija 2013. gada 24. janvārī Briselē tikās ar Gvinejas iestāžu pārstāvjiem, kuri lūdza iesniegt memorandu par galvenajiem jautājumiem, kas vēl risināmi.

(131)

Komisija 2013. gada 4. februārī atbildēja Gvinejas lūgumam, nosūtot Gvinejas iestādēm vēstuli kopā ar memorandu, kurā bija iekļauts kopsavilkums par galvenajiem risināmajiem jautājumiem atbilstoši 2012. gada 15. novembra lēmumam un ierosinātajam rīcības plānam.

(132)

Komisija 2013. gada 19. februārī Briselē tikās ar Gvinejas iestādēm, lai organizētu Gvinejas apmeklējumu no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam.

(133)

Komisijas apmeklējums Gvinejā ilga no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam, un šajā laikā Komisija apmeklēja visas attiecīgās Gvinejas iestādes un tikās ar ministru prezidentu, ekonomikas un finanšu ministru, zvejniecības un akvakultūras ministru un transporta ministru, jūras prefektu un Gvinejas Republikas prezidenta īpašo padomnieku, kuri visi tika informēti par situācijas attīstību atbilstoši Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumam un ierosinātajam rīcības plānam. Apmeklējuma laikā Gvinejas iestādes arī varēja izteikties un iesniegt visus attiecīgos dokumentus, lai reaģētu uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumu un memorandu, kurā apkopoti galvenie risināmie jautājumi un kurš tika nosūtīts 2013. gada 4. februārī.

(134)

Gvineja 2013. gada 26. februārī iesniedza šādus dokumentus: 1) aprakstu par rīcības plāna izstrādes un īstenošanas norisi un informāciju par to līdzekļu izlietojumu, kuri izriet no zivsaimniecības nolīguma īstenošanas 2009. gadā; 2) to kuģu sarakstu, kuri pastāvīgi un uz laiku kuģo ar Gvinejas karogu; 3) to ārvalstu kuģu sarakstu, kuriem 2013. gadā izdota zvejas licence, piemērojot valsts nolīgumu, kas noslēgts starp Gvineju un ārvalsti par piekļuves piešķiršanu Gvinejas dzīvajiem resursiem tās EEZ, vai saistībā ar privātām zvejas licencēm, kas izdotas ārvalstu zvejas kuģiem, kuri zvejo Gvinejas ūdeņos; 4) atbildes uz katru punktu memorandā, ko Komisija paziņoja 2013. gada 4. februārī; 5) to sankciju sarakstu, kuras piemērotas zvejas kuģiem, kas kuģojuši Gvinejas EEZ 2012. un 2013. gadā; 6) zinātniskā reisa ziņojumu par 2012. gadu; 7) sīki sagatavotu rīcības plāna budžetu un īstenošanas grafiku; 8) Arrêté Nr. A/2012/942 par citā kuģī pārkraušanas nosacījumiem Gvinejas ūdeņos; 9) valsts nolīgumu, kas noslēgts starp Gvineju un Ķīnas Republiku un kas paredz ar konkrētiem nosacījumiem 2012.–2013. gadā piešķirt Ķīnas kuģiem piekļuvi Gvinejas ūdeņiem.

(135)

Lai informētu Gvinejas iestādes par situācijas novērtējumu šajā procesa posmā, Komisija 2013. gada 1. martā paziņoja apmeklējuma laikā uz vietas rakstveidā izdarītos novērojumus par neatrisinātajiem jautājumiem. Tas pats dokuments 2013. gada 14. marta vēstulē tika oficiāli nosūtīts visām attiecīgajām Gvinejas iestādēm.

(136)

Gvineja 2013. gada 6. martā iesniedza daļu no dokumentiem, kas tika pieprasīti apmeklējuma laikā uz vietas, un tie bija šādi: 1) Centre National de Surveillance et de Protection des Pêches ģenerāldirektora pavadvēstule; 2) tabula par tiesībpārkāpumiem un inspekcijām, kas veiktas 2011. un 2012. gadā; 3) ziņojumi par ārvalstu kuģu pārkāpumiem Gvinejas EEZ; 4) tabula par kopējo nozveju un daudzuma īpatsvaru katrā zvejniecībā 2012. gadā; 5) vairāki novērotāju ziņojumi.

(137)

Gvineja 2013. gada 1. aprīlī iesniedza papildu dokumentus, lai informētu Komisiju par nosacījumiem, ar kādiem ES kuģi kuģo Gvinejas ūdeņos 2013. gadā.

(138)

Gvineja 2013. gada 14. maijā iesniedza šādus papildu dokumentus: 1) atbildes uz rakstiskajiem apsvērumiem, ko Komisija paziņoja 2013. gada 1. martā; 2) dekrēta projektu par sankcijām un papildsankcijām, ko piemēro par pārkāpumiem; 3) tā uzņēmuma statūtus, kas ir pilnvarots pārstāvēt ārvalstu kuģus Gvinejā.

(139)

Komisija 2013. gada 30. maijā Briselē tikās ar Gvinejas iestāžu pārstāvjiem, kuri iesniedza atjauninātu rīcības plānu kopā ar informāciju par tā īstenošanas pakāpi. Komisija pēc pieprasījuma informēja Gvinejas iestādes par to, ka liela daļa Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā uzsvērto jautājumu vēl nav atrisināta un ka rīcības plānā ierosinātās darbības vēl nav īstenotas.

(140)

Gvineja 2013. gada 16. jūlijā iesniedza šādus dokumentus: 1) to darbību sarakstu, kuras Gvineja plāno veikt attiecībā uz memorandu, ko Komisija paziņoja 2013. gada 4. februārī, kopā ar to īstenošanas pakāpes aprakstu; 2) kopiju no 2013. gada 13. jūnija administratīvā Arrêté, ar ko izveido Comité de suivi-évaluation attiecībā uz pasākumiem, kurus plānots veikt saistībā ar Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumu; 3) kopiju no 2013. gada 1. jūlija Administratīvā lēmuma par noteikumiem, kas piemērojami attiecībā uz VMS izsekošanas sistēmām kuģos, kuri zvejo ar Gvinejas karogu, un zvejas kuģos, kuri zvejo Gvinejas ūdeņos; 4) kopiju no 2013. gada 1. jūlija Administratīvā lēmuma, ar ko izveido Comité de suivi-évaluation attiecībā uz Gvinejas Zivsaimniecības pārvaldības plāna īstenošanu; 5) kopiju no 2013. gada 27. jūnija vēstules, kuru nosūtīja zivsaimniecības ministrs un kurā bija iekļauts aicinājums apspriesties ar zivsaimniecības nozares operatoriem, lai piemērotu zvejas darbību lieguma periodu (“période de repos biologique”); 6) kopiju no zvejniecības un akvakultūras ministra 2013. gada 15. maija vēstules, kurā ietverts aicinājums nostiprināt sadarbību ar Préfecture Maritime; 7) pārskatīto dekrēta projektu par jaunām sankcijām, kas jāpiemēro.

(141)

Komisija turpināja pieprasīt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Gvineja iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas, tika apsvērtas un ņemtas vērā, un Gvineja tika regulāri mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem.

(142)

Komisija uzskata, ka Gvineja nav pietiekami pievērsusies problēmjomām un trūkumiem, kas aprakstīti Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā. Turklāt arī pievienotajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi nav pilnībā īstenoti.

(143)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija ar šo pārskata Gvinejas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumam un attiecīgajai Gvinejas sniegtajai informācijai, ierosinātajam rīcības plānam un pasākumiem, kas veikti situācijas labošanai. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(144)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 153. un 154. apsvērumā, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no vairākiem RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, Komisija konstatēja, ka daži šajos sarakstos minētie NNN zvejas kuģi kuģoja ar Gvinejas karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos (22). No 2012. gada 15. novembra minētie kuģi bija Daniaa (iepriekšējais vārds: Carlos) un Maine.

(145)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem (23), konstatēja, ka viens NNN zvejas kuģis attiecīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos (RED, iepriekšējais vārds KABOU) kuģoja ar Gvinejas karogu pēc tā iekļaušanas šajos sarakstos (24).

(146)

Pamatojoties uz informāciju, kas izgūta no vairākiem RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem, Komisija konstatēja, ka patlaban divi NNN zvejas kuģi no minētajiem sarakstiem ir kuģojuši ar Gvinejas karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos (25). Šie kuģi ir Daniaa un Maine.

(147)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 9.1. sadaļā, Komisija uzskata, ka tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pašlaik ir Gvinejas karoga kuģi vai kuri kuģojuši ar šo karogu pēc iekļaušanas minētajos sarakstos, ir skaidra norāde, ka Gvineja nav pildījusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem.

(148)

Papildus minētajiem Gvinejas kuģiem, kuri uzskaitīti RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 155., 156., 174. un 175. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka vēl trīs Gvinejas karoga kuģi ar riņķvadiem atkārtoti veica zvejas darbības 2010. un 2011. gadā, pārkāpjot ICCAT ieteikumus. Komisija konstatēja, ka šie Gvinejas kuģi veido visu Gvinejas tunzivju zvejas kuģu floti, kas darbojas ICCAT apgabalā, un tie bez starptautiskas zvejas licences un kuģu satelītnovērošanas ierīcēm pastāvīgi veikuši zvejas darbības 2010. gadā un dažus mēnešus 2011. gadā, kā arī bijuši iesaistīti vismaz 30 nelegālas citā kuģī pārkraušanas epizodēs, pārkāpjot ICCAT noteikumus. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs darbības attiecās uz ievērojamu zivju daudzumu, kas nozvejots nelegāli (2010. gadā 8 922 tonnas tunzivju), kā arī uz ievērojamu jūrā nelegāli pārkrautu zivju daudzumu (2010. un 2011. gadā vismaz 14 200 tonnu). Turklāt 2013. gada jūlijā Komisija saņēma papildu informāciju no vienas dalībvalsts iestādes par triju minēto kuģu ar riņķvadiem iespējamām NNN zvejas darbībām 2012. gadā. Ņemot vērā, ka šo tunzivju zvejas kuģu, kuri veido visu Gvinejas tunzivju zvejas kuģu floti, kas darbojas ICCAT apgabalā, nelegālās darbības atkārtojas un turpinās ilgu laiku, Komisija uzskatīja šos konstatētos faktus par attiecīgu norādi, ka Gvinejas karoga zvejas kuģi ir atkārtoti veikuši NNN zvejas darbības. Kā skaidri parādīts šajā sadaļā, šie zvejas kuģi turpina darboties ar Gvinejas karogu, nemainot darbības un regulatīvo kārtību, izņemot kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) ierīču uzstādīšanu. Komisija konstatēja, ka kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nav panākts pietiekams progress, lai nodrošinātu to Gvinejas zvejas kuģu darbību reālu kontroli un uzraudzību, kuri darbojas ICCAT apgabalā.

(149)

Komisija arī konstatēja, ka Gvineja nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai atklātu pastāvīgus un atkārtotus starptautisko tiesību aktu pārkāpumus un novērstu to, ka zvejas produkti, kuru izcelsme ir NNN zveja, nokļūst ES tirgū. Šajā sakarībā tiek atgādināts, ka ES ieviesa pasākumus, ar kuriem tika aizliegta zvejas produktu nokļūšana ES tirgū sanitāru apsvērumu dēļ (26). Komisija konstatēja, ka 148. apsvērumā minētie papildu trīs Gvinejas karoga kuģi ar riņķvadiem 2010. gadā sistemātiski saņēma nozvejas sertifikātus, lai varētu eksportēt uz ES minētos nelegāli nozvejotos un pārkrautos zvejas produktus. Šajā kontekstā Komisija konstatēja, ka tādējādi Gvinejas iestādes ir apstiprinājušas nozvejas sertifikātus, kuri ietver skaidras norādes, ka šie trīs kuģi veikuši tādu zvejas produktu nelegālu pārkraušanu jūrā, kuri paredzēti eksportam uz ES (citā kuģī pārkraušanas darbības tika minētas nozvejas sertifikātos, uz kuriem bija gan izsniedzošā, gan saņemošā kuģa kapteiņa paraksts, kā arī pārkraušanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas jūrā).

(150)

Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 161. apsvērumā, vairāku tādu NNN zvejas kuģu esība RZPO NNN sarakstos, kas pēc to iekļaušanas šajos sarakstos kuģoja ar Gvinejas karogu, pierāda Gvinejas nespēju nodrošināt, ka zvejas kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, neiesaistās un neatbalsta NNN zveju, un tas ir pretrunā IPOA IUU 34. punktā minētajam ieteikumam.

(151)

Turklāt kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nav samazinājies tādu kuģu skaits, kuri kuģo ar Gvinejas karogu pēc to iekļaušanas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, un pašos pamatos nav koriģēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem darbojas Gvinejas tunzivju zvejas flote. Apmeklējuma laikā 2013. gada februārī Komisija konstatēja, ka Gvineja ir uzstādījusi uz šiem zvejas kuģiem VMS ierīces, bet nevar reāli uzraudzīt un kontrolēt zvejas un citā kuģī pārkraušanas darbības. Šajā sakarībā Komisija konstatēja, ka, tā kā nav notikusi Gvinejas Zvejniecības kodeksa reforma, minētie kuģi joprojām darbojas bez starptautiskām zvejas licencēm un nav veikti pasākumi, lai nodrošinātu šo kuģu reālu atbilstību ICCAT noteikumiem par citā kuģī pārkraušanas aizliegumu (piem., pretēji ICCAT noteikumos teiktajam, uz kuģa neatrodas novērotāji, kas uzlabotu Gvinejas spēju kontrolēt un uzraudzīt to zvejas kuģu darbības jūrā, kuri darbojas atklātā jūrā). Šajā ziņā, kamēr Gvineja nevar kontrolēt savus kuģus, kas darbojas atklātā jūrā, un nodrošināt Gvinejas karoga kuģu atbilstību reģionālajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 18. un 19. pantu.

(152)

Šajā kontekstā Komisija uzskatīja, ka Gvineja kā karoga valsts nav pildījusi savus pienākumus, lai nodrošinātu zvejas flotes atbilstību RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Komisija uzskata, ka šā lēmuma 144.–151. apsvērumā aprakstītā situācija parāda, ka Gvineja nepilda savus pienākumus atbilstoši UNCLOS 94. un 117. pantam.

(153)

Turklāt saskaņā ar UNFSA 18. panta 1. un 2. punktu karoga valsts ir atbildīga par tās kuģiem, kas darbojas atklātā jūrā. Tiek atgādināts, ka ar UNFSA regulē jautājumus, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Kā uzsvērts šā lēmuma 144.–151. apsvērumā, Gvinejas karoga zvejas flote, kura darbojas ICCAT apgabalā, 2010. un 2011. gadā atkārtoti un pastāvīgi pārkāpa ICCAT noteikumus, kurus RZPO izmanto, lai pārvaldītu šāda veida zivju krājumus. Šajā kontekstā, ņemot vērā, ka tika konstatēts, ka visa Gvinejas flote, kas darbojās ICCAT apgabalā, sistemātiski un ilgā laikposmā pārkāpa ICCAT noteikumus, Komisija uzskata, ka Gvineja nav veikusi savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Papildus iepriekš minētajiem faktiem, viena tāda Gvinejas NNN zvejas kuģa esība ICCAT RZPO NNN zvejas kuģu sarakstos, kas pēc tā iekļaušanas minētajos sarakstos ir kuģojis ar Gvinejas karogu, arī skaidri norāda, ka Gvineja nepilda savus pienākumus saskaņā ar UNFSA 19. panta 1 un 2. punktu.

(154)

Tāpēc vispārēja to Gvinejas tunzivju zvejas kuģu neatbilstība, kuri darbojas ICCAT apgabalā, norāda, ka Gvineja nepilda savus karoga valsts pienākumus. Konstatētās NNN zvejas darbības, ko veica Gvinejas zvejas flote, kas darbojas ICCAT apgabalā, kaitē dzīvo resursu saglabāšanai un pārvaldīšanai. Šāda Gvinejas rīcība nav saskaņā ar UNCLOS 118. pantu, kurā norādīts, ka valstis sadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā atklātās jūras apgabalos.

(155)

Ņemot vērā Gvinejas veiktos pasākumus attiecībā uz šā lēmuma 144.–154. apsvērumā aprakstīto situāciju, Komisija uzskatīja, ka trūkstošā tiesiskā regulējuma dēļ Gvineja nevarēja efektīvi veikt atbilstošus pasākumus attiecībā uz atkārtotām NNN zvejas darbībām, ko veica Gvinejas karoga zvejas kuģi, lai nodrošinātu to kuģu darbību reālu kontroli un uzraudzību, kas darbojas atklātā jūrā. Tāpēc Komisija rīcības plānā ierosināja, lai Gvineja veiktu reformas, kas nepieciešamas, lai tā varētu nodrošināt to kuģu efektīvu kontroli un uzraudzību, kas darbojas atklātā jūrā. Komisija atgādināja par savu ieteikumu ierosināt Gvinejas tiesiskā regulējuma reformu, ko tā pauda rakstiskā dokumentā Gvinejas iestādēm 2013. gada 1. martā. Gvineja šā lēmuma 6. sadaļā minētajos iesniegumos paziņoja, ka plāno pārskatīt zivsaimniecības tiesību aktus un noteikumus. Tomēr līdz šim Gvineja tiesiskā regulējuma reformu nav uzsākusi. Nav saņemta informācija par konkrētu šādas reformas īstenošanas termiņu. Tāpēc attiecībā uz šo jautājumu nav vērojams nekāds progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(156)

Ņemot vērā Gvinejas veiktos pasākumus attiecībā uz šā lēmuma 148. apsvērumā aprakstīto situāciju un kā skaidrots Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 162. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Gvineja nav nodrošinājusi atbilstošas sankcijas, nav atturējusi no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī nav atņēmusi pārkāpējiem visus ieguvumus, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Gvinejai arī nebija atbilstošas administratīvās sistēmas izmeklēšanas veikšanai un kuģu uzraudzībai. Šā lēmuma pieņemšanas laikā atbilstošu pasākumu trūkums nebija novērsts.

(157)

Attiecībā uz tiesiskā regulējuma pārskatīšanu un atturošu sankciju sistēmas efektīvu īstenošanu Gvineja 2012. gada 1. martā pieņēma jaunu dekrētu, ar kuru nostiprināja sankciju līmeni. Tomēr Gvinejas Zvejniecības kodeksa darbības jomā nav ietvertas iespējamās nelegālās zvejas darbības, ko Gvinejas karoga zvejas kuģi veic atklātā jūrā. Šajā kontekstā un ņemot vērā Gvinejas zvejas kuģu, kas darbojas atklātā jūrā, veikto NNN zvejas darbību apjomu un regulāru konstatēšanu, kā skaidrots Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 155. apsvērumā, Komisija uzskata, ka ar šo pasākumu nav sasniegts mērķis, kurā paredzēts nodrošināt atbilstošas sankcijas, atturēt no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī atņemt pārkāpējiem visus ieguvumus, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Tāpēc šajā ziņā nav noticis konkrēts progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas. Tā kā Gvineja nevar veikt tādus pasākumus attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, kuri būtu vajadzīgi atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNCLOS 117. pantu. Tādā pašā veidā, tā kā Gvineja nevar nodrošināt sava karoga kuģu atbilstību reģionālajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 19. pantu.

(158)

Komisija uzskata, ka Gvinejas veikums attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem neatbilst IPOA IUU 21. punktā minētajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu, ka kuģiem, kas ir tās jurisdikcijā, un, ciktāl iespējams, valstspiederīgajiem sankcijas par NNN zveju būtu pietiekami smagas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas. Tāpēc Gvineja nav īstenojusi rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai un nav izpildījusi IPOA IUU 25. punktā dotos ieteikumus.

(159)

Apmeklējuma laikā 2011. gada maijā, pamatojoties uz atbilstoši dokumentētiem pierādījumiem, kurus iesniedza Gvinejas iestādes, Komisija konstatēja, ka zvejas kuģi atkārtoti veica NNN zvejas darbības Gvinejas jūras ūdeņos.

(160)

Kā skaidrots Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 163. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Gvineja nav veikusi atbilstošus pasākumus attiecībā uz minētajām atkārtotajām NNN zvejas darbībām, lai novērstu, atklātu un sodītu par NNN zvejas darbībām, ko veic zvejas kuģi Gvinejas ūdeņos.

(161)

Pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas Gvineja veica dažus pasākumus attiecībā uz minētajām atkārtotajām NNN zvejas darbībām, lai uzlabotu NNN zvejas darbību atklāšanu Gvinejas EEZ. Gvineja pastiprināja līdzekļus, kas paredzēti, lai kontrolētu un uzraudzītu darbības jūrā Gvinejas EEZ (līdz 50 jūras jūdzēm), uzbūvējot semaforu uz Tamara salas un izveidojot Prefecture Maritime, kas ir atbildīga par uzraudzības darbību koordinēšanu jūrā (tiek izmantoti jūras kara flotes patruļas kuģi, lai atklātu NNN zvejas darbības Gvinejas EEZ).

(162)

Pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas, lai cīnītos pret minētajām atkārtotajām NNN zvejas darbībām, Gvineja vēl nav veikusi vairākus būtiskus pasākumus, kurus ieteica 2012. gada 15. novembrī iesniegtajā rīcības plānā, minēja Gvinejas iestādēm 2013. gada 4. februārī nosūtītajā paziņojumā un paredzēja Gvinejas iestādēm 2013. gada 1. martā nosūtītajos rakstiskajos apsvērumos par svarīgiem jautājumiem: nav noteiktas sankcijas par pārkāpumiem, kurus atklāja, pamatojoties uz dokumentāliem pierādījumiem (nozvejas ziņojumi, novērotāju ziņojumi, VMS ziņojumi); nav nostiprināts uz kuģa esošo novērotāju statuss un pilnvaras; šā lēmuma pieņemšanas dienā Gvinejas iestādes joprojām nav īstenojušas un izpildījušas daudzus Gvinejas tiesību aktos paredzētus pienākumus (piem., pienākumu ziņot par VMS atrašanās vietu; sankciju noteikšanu operatoriem, kuri neziņo par VMS atrašanās vietu; pienākumu nosūtīt zvejas žurnālu kopijas pēc katras zvejas; pienākumu deklarēt ieiešanu Gvinejas EEZ un iziešanu no tās).

(163)

Turklāt Komisija uzskata, ka Gvinejas pieņemtie un šā lēmuma 161. apsvērumā aprakstītie pasākumi ir tikai vispārīgi priekšnoteikumi, kuri nav pietiekami, lai novērstu, atklātu un izskaustu atkārtotas NNN zvejas darbības, ko veica zvejas kuģi, kas darbojās Gvinejas jūras ūdeņos. Kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 163. apsvērumā, kā piekrastes valsts līdz šim Gvineja nav reāli īstenojusi savu tiesisko regulējumu, uzsākusi tiesvedību attiecībā uz NNN zveju un īstenojusi sankcijas pret NNN zvejā iesaistītiem kuģiem un operatoriem. Šajā ziņā Komisija uzskata, ka Gvineja kopš 2011. gada ir piemērojusi neefektīvu politiku attiecībā uz tiesvedību un piespiedu pasākumiem saistībā ar atkārtotu NNN zvejas darbību Gvinejas jūras ūdeņos. Apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja, ka Gvinejas iestādes bija noteikušas zemāko iespējamo Gvinejas tiesību aktos paredzēto soda naudu par septiņiem pārkāpumiem, kurus izdarījuši ārvalstu kuģi, kas darbojas Gvinejas ūdeņos. Lai gan 2012. gada 1. marta Dekrēta Nr. 27 7. pantā ir paredzētas soda naudas diapazonā no 15 000 līdz 30 000 ASV dolāriem ar zvejas rīku automātisku konfiskāciju, ja zvejas darbības notiek ar nelegāliem zvejas rīkiem vai tīkliem, Gvinejas iestādes par trim pārkāpumiem, ko 2012. gada 8. novembrī trīs kuģi izdarīja ar nelegāliem tīkliem, noteica viszemāko administratīvo soda naudu (15 000 ASV dolāru) un nekonfiscēja attiecīgos zvejas rīkus. Tādā pašā veidā, lai gan 2012. gada 1. marta Dekrēta Nr. 27 6. pantā ir paredzētas soda naudas diapazonā no 30 000 līdz 50 000 ASV dolāriem ar automātisku nozvejas un zvejas rīku konfiskāciju, ja nelegālās zvejas darbības notiek zvejas lieguma apgabalā vai apgabalā, kas paredzēts mazapjoma zvejniecībai, Gvinejas iestādes, neraugoties uz pārkāpumu nopietnību, par četriem pārkāpumiem, ko 2012. gada 30. novembrī četri kuģi izdarīja zvejas lieguma apgabalos, noteica viszemāko administratīvo soda naudu (30 000 ASV dolāru apmērā) un nekonfiscēja attiecīgos zvejas rīkus un nozveju pretrunā Gvinejas tiesību aktiem.

(164)

Ņemot vērā šā lēmuma 159.–163. apsvērumā aprakstīto situāciju, Komisija uzskata, ka Gvineja, reāli neīstenojot savu tiesisko regulējumu, lai pareizi uzsāktu tiesvedību par atkārtotu NNN zveju tās ūdeņos un īstenotu sankcijas pret iesaistītajiem kuģiem un operatoriem, rīkojas pretrunā UNCLOS 61. un 62. pantam, kurā paredzēts pienākums piekrastes valstīm veicināt dzīvo resursu optimālu izmantošanu savā EEZ un nodrošināt, ka šie dzīvie resursi netiek apdraudēti pārmērīgas ekspluatācijas rezultātā.

(165)

Tāpēc Gvinejas veiktās darbības, ņemot vērā tās karoga un piekrastes valsts pienākumus, nav pietiekamas, lai atbilstu UNCLOS 61., 62., 94., 117. un 118. panta noteikumiem un UNFSA 18., 19. un 20. panta noteikumiem.

(166)

Atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 153.–163. apsvērumam un norisēm pēc 2012. gada 15. novembra Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka Gvineja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga un piekrastes valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, kuru veic vai palīdz veikt Gvinejas karoga zvejas kuģi un kuģi, kas darbojas tās jūras ūdeņos, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu dokumentētu un atkārtotu NNN zveju, ko veic tās karoga kuģi vai kuģi, kuri darbojas tās jūras ūdeņos.

(167)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 165.–180. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Gvineja ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas ir atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(168)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 165.–175. apsvērumā, Gvineja nenodrošināja, lai sankcijas par atkārtotu NNN zveju, ko veica Gvinejas karoga kuģi un valstspiederīgie, kas ir to jurisdikcijā, būtu pietiekami smagas un lai tās reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(169)

Saistībā ar Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 165.–175. apsvērumu tās procedūras gaitā, kuru Komisija uzsāka saskaņā ar NNN zvejas regulas 27. pantu, Gvineja piemēroja administratīvas sankcijas trim Gvinejas karoga kuģiem ar riņķvadiem, lai izvairītos no triju Gvinejas karoga kuģu iekļaušanas NNN sarakstā. Komisija uzskatīja, ka vispārējais piemēroto sankciju līmenis nebija pietiekams smags, lai reāli nodrošinātu atbilstību un atturētu no ICCAT noteikumu pārkāpšanas. Turklāt, ņemot vērā pārkāpumu atkārtošanos un ilgumu, kā arī nozveju daudzumu un veidu šo nelegālo darbību laikā, Komisija uzskatīja, ka galīgās sankcijas joprojām bija izteikti neatbilstošas, lai reāli atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no to nelegālajām darbībām. Piemērojot tiesisko regulējumu, Gvineja nevarēja piemērot preventīvākas sankcijas minētajiem kuģiem. Turklāt, kā skaidrots šā lēmuma 157. apsvērumā, pretrunā ar starptautiskajiem ICCAT noteikumiem sankcijām, ko Gvineja noteica kuģiem, kas darbojas atklātā jūrā, nav stingra juridiska pamata, jo Gvinejas Zvejniecības kodeksu nevar piemērot pārkāpumiem, kas notikuši ārpus Gvinejas jūras ūdeņiem. Šajā kontekstā Gvineja nevar piemērot sankcijas, kuras ir pietiekami smagas, lai reāli nodrošinātu atbilstību, atturētu no pārkāpumiem un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus, ko tie gūst no nelikumīgām darbībām. Tāpēc Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNCLOS 117. pantu un UNFSA 19. panta 2. punktu. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav noticis.

(170)

Saistībā ar Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 173. apsvērumu, neraugoties uz 2012. gada 1. marta Dekrēta pieņemšanu, kas minēts iepriekš 157. apsvērumā, sankciju līmenis joprojām ir izteikti neatbilstošs, lai reāli atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no to nelegālajām darbībām. Turklāt, kā skaidrots šā lēmuma 157. apsvērumā, ņemot vērā to, ka Gvinejas Zvejniecības kodeksu var piemērot tikai zvejas darbībām Gvinejas ūdeņos, bez Gvinejas Zvejniecības kodeksa pamatīgākas pārskatīšanas šis pasākums nevar ietvert iespējamās nelegālās zvejas darbības, ko Gvinejas karoga zvejas kuģi veic atklātā jūrā. Šajā kontekstā Gvineja nevar nodrošināt savas valsts karoga kuģu atbilstību starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNCLOS 117. pantu un UNFSA 19. panta 1. punktu. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav vērojams.

(171)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 168. apsvērumā, Gvinejas tiesiskais regulējums nenodrošina atbilstošus apstākļus sadarbībai ar ES vai, šajā jautājumā, ar trešām valstīm un RZPO, lai kontrolētu NNN zvejas darbības, ko veic tālbraucēji zvejas kuģi, kas darbojas atklātā jūrā, un lai veiktu reālus izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem un kuģiem, kas ir atbildīgi par NNN zveju. Šajā kontekstā Gvineja nav sadarbojusies ar Komisiju un ICCAT, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumiem un to īstenošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNCLOS 118. pantu un UNFSA 20. pantu. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav vērojams.

(172)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 176. apsvērumā, Gvineja kā piekrastes valsts nenodrošina, lai kuģi un ekonomikas dalībnieki, kas darbojas tās EEZ, pildītu pienākumus, un nepiemēro atbilstošas sankcijas kuģiem un operatoriem, kuri ir pieķerti NNN zvejas darbību veikšanā. Apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja, ka Komisijas lēmumā aprakstītā situācija nav uzlabojusies, jo tika novērots, ka Gvinejas iestādes joprojām neceļ apsūdzību par daudziem pārkāpumiem (piem., par trūkstošiem VMS signāliem, atkārtotiem piezvejas noteikumu pārkāpumiem) vai nepiemēro atbilstošus sodus (piem., par pēdējiem septiņiem pārkāpumiem, ko Gvinejas iestādes atklāja Gvinejas ūdeņos apmeklējuma laikā 2013. gada februārī, tika noteiktas zemākās iespējamās soda naudas, pat tajos gadījumos, kad ir notikuši nopietni pārkāpumi). Gvineja, reāli neīstenojot savu tiesisko regulējumu, lai pareizi uzsāktu tiesvedību par atkārtotu NNN zveju tās ūdeņos, un neīstenojot sankcijas pret iesaistītajiem kuģiem un operatoriem, rīkojas pretrunā ar UNCLOS 61. un 62. pantu, kurā paredzēts pienākums piekrastes valstīm nodrošināt, ka nenotiek pārmērīga ekspluatācija.

(173)

Tādā pašā veidā saistībā ar gadījumu, kas attiecas uz viltotu Gvinejas licenču izdošanu ārvalstu kuģiem, kas darbojās Gvinejas ūdeņos 2012. gadā, apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja, ka Zvejniecības un akvakultūras ministrija nav uzsākusi kriminālizmeklēšanu un tiesvedību pret šajā krāpnieciskajā praksē iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām pretrunā procedūrai, kas paredzēta 10. pantā 2012. gada 1. martaDécret par sankcijām un palīgsankcijām. Šajā konkrētajā gadījumā 2013. gada 4. februārī nosūtītajā paziņojumā, kurā bija apkopoti galvenie risināmie jautājumi, Komisija Gvineju oficiāli informēja un aicināja izpildīt attiecīgos Gvinejas tiesību aktu un noteikumu nosacījumus, lai noteiktu sankcijas un novērstu minētās krāpnieciskās prakses, kuras rada tiešu dzīvo resursu pārmērīgas ekspluatācijas risku Gvinejas EEZ. Neveicot reālas darbības šajā konkrētajā gadījumā, Gvineja kā piekrastes valsts ir rīkojusies pretrunā UNCLOS 61. un 62. pantam, un kā karoga valsts ir rīkojusies pretrunā UNFSA 19. panta 2. punktam, kurā paredzēts pienākums nekavējoties veikt izmeklēšanu un tiesvedību.

(174)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 177. un 178. apsvērumā, Gvineja kā piekrastes valsts aktīvi nesadarbojas ar citām attiecīgajām valstīm, lai nodrošinātu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un to izpildi attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem. Šajā ziņā apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija novēroja, ka ar 2013. gada Plan de Pêche netiek īstenota ilgtspējīga un uzticama zvejas licencēšanas politika attiecībā uz konkrētiem transzonālo zivju krājumiem (sīko pelaģisko sugu zivis) un tālu migrējošo zivju sugām atbilstīgi starptautiskiem zinātniskiem ieteikumiem. Plānā paredzētās zvejas iespējas 2013. gadā attiecībā uz sīko pelaģisko sugu zivīm ir pretrunā Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (27) (FCECA) sniegtajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Lai gan FCECA 2011.gada ziņojumā ir ieteikts, ka sīko pelaģisko sugu zivju nozveja Gvinejas-Bisavas, Gvinejas, Sjerraleones un Libērijas EZZ nedrīkst pārsniegt 112 000 tonnu gadā, Gvineja rīkojās pretēji šiem ieteikumiem, nosakot valsts kvotu 2013. gadam 100 000 tonnu apmērā attiecībā uz Gvinejas EEZ. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav vērojams. Gluži pretēji, kopš 2012. gada 15. novembra Gvinejas iestāžu attieksme liecina, ka tai nav vēlmes sadarboties ar starptautisko sabiedrību cīņā pret NNN zveju.

(175)

Turklāt, lai gan Gvinejas 2012. gada Plan de Pêche paredzēti juridiski ierobežojumi, ņemot vērā kuģu kapacitāti, lai ierobežotu zvejas piepūli Gvinejas EEZ un aizsargātu sīko pelaģisko sugu zivju resursus, Gvinejas iestādes ir atcēlušas ierobežojumus 2013. gada Plan de Pêche, lai lielāki kuģi varētu saņemt zvejas licences 2013. gadā. Saskaņā ar Gvinejas 2012. gada Plan de Pêche Gvinejā drīkst darboties tikai sīko pelaģisko sugu zivju zvejas kuģi, kuru jauda nepārsniedz 2 000 GRT (reģistrētā bruto tilpība). Komisija konstatēja, ka 2013. gada Plan de Pêche ir grozīts, lai atļautu Gvinejas ūdeņos darboties zvejas kuģiem ar lielāku kapacitāti (līdz 4 500 GRT). Minētā Gvinejas 2013. gada Plan de Pêche grozījuma rezultātā saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras ministrijas izdotām Gvinejas zvejas licencēm vēl pieci sīko pelaģisko sugu zivju zvejas kuģi ar ievērojamu zvejas kapacitāti ir saņēmuši atļaujas darboties Gvinejas jūras ūdeņos 2013. gadā.

(176)

Kontekstā, kas aprakstīts iepriekš 174. un 175. apsvērumā, ir konstatēts, ka Gvineja 2013. gadā ir pieņēmusi Valsts zivsaimniecības pārvaldības plānu, kas ir pretrunā apakšreģionālajiem un reģionālajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 20. pantu, kurā norādīts, ka dalībvalstīm ir nekavējoties un ātri jāsadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Tāpat tika konstatēts, ka Gvineja nolēma 2013. gadā grozīt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz sīko pelaģisko sugu zveju, neņemot vērā zinātniskos ieteikumus. Komisija konstatēja, ka Gvineja ir rīkojusies pretrunā dzīvo resursu optimālas izmantošanas principam EEZ, apdraudot attiecīgo zivju krājumus pārmērīgas ekspluatācijas rezultātā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā piekrastes valsts saskaņā ar UNCLOS 61. un 62. pantu.

(177)

Attiecībā uz konkrēto NNN zvejas darbību gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu Komisija ir ņēmusi vērā Gvinejas karoga kuģu atkārtotas un vairākkārtējas NNN zvejas darbības līdz 2013. gadam, atkārtotas un vairākkārtējas NNN zvejas darbības, ko veikuši zvejas kuģi, kas darbojas Gvinejas jūras ūdeņos, kā arī NNN zvejas darbības, kuras atbalsta Gvinejas valstspiederīgie. Komisija ir arī ņēmusi vērā norises pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(178)

Turklāt Komisija ir konstatējusi, ka joprojām netiek nodrošināta koordinācija starp jaunizveidoto Préfecture Maritime un Centre National de Surveillance des Pêches. Šajā sakarībā apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja un informēja Gvinejas iestādes, ka koordinācija starp Préfecture maritime (ko vada prezidents) un Centre National de Surveillance des Pêches (Zvejniecības un akvakultūras ministrija) ir jāuzlabo, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus attiecībā uz NNN zvejas atklāšanu un sankciju noteikšanu par šo zveju Gvinejas EEZ. Šī situācija mazina to izpildes procedūru efektivitāti, kuras Gvineja ieviesa kā karoga un piekrastes valsts, un tāpēc tās neatbilst UNFSA.

(179)

Gvinejas veiktās darbības, ņemot vērā tās karoga valsts un piekrastes valsts pienākumus, nav pietiekamas, lai atbilstu UNCLOS 61., 62., 94., 117. un 118. panta noteikumiem un UNFSA 18., 19. un 20. panta noteikumiem.

(180)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 165.–180. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu uzskata, ka Gvineja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga un piekrastes valstij attiecībā uz sadarbības un izpildes pasākumiem.

(181)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 183.–205. apsvērumā, Komisija analizēja informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Gvineju kā valsti, kurai ir IOTC un ICCAT līgumslēdzējas puses statuss. Turklāt Komisija analizēja informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Gvineju kā valsti, kurai ir IOTC un ICCAT līgumslēdzējas puses statuss, pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(182)

Komisija konstatēja, ka kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas 2013. gadā ICCAT nosūtīja Gvinejai vēstuli, kurā paustas bažas (28). Neraugoties uz Gvinejas centieniem, ICCAT sekretariāts pauda bažas par trūkumiem saistībā ar tās ziņošanas pienākumu 2012. gadā. Vēstulē bija norādīts, ka Gvineja ir atzīta par valsti, kas nav pilnībā un reāli izpildījusi savu pienākumu paziņot attiecīgu ar tirdzniecību saistītu informāciju, kā izklāstīts ICCAT Ieteikumā 06–13. ICCAT pauda bažas par to, ka Gvineja nebija iesniegusi visu nepieciešamo informāciju un ziņojumus, proti, saistībā ar statistikas ziņošanas pienākumu (ICCAT Ieteikums 05–09); gada ziņojuma II daļu; datiem par 1. uzdevumu (flotes statistika vai apjoma dati) un informāciju par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz lieliem kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, kā arī atbilstības tabulas. Jānorāda arī, ka ICCAT ir lūgusi Gvinejai informāciju par darbībām, kas veiktas attiecībā uz kuģi Daniaa, kurš ir ietverts NNN sarakstā kopš 2008. gada. Saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 11–18 par to kuģu sarakstu, kuri varētu būt veikuši NNN zvejas darbības, ICCAT ir lūgusi Gvinejai veikt izmeklēšanu un informēt to par kuģa Daniaa pašreizējo karoga valsti.

(183)

Komisija analizēja informāciju, kas pieejama no ICCAT, par Gvinejas atbilstību ICCAT noteikumiem un ziņošanas pienākumiem. Tāpēc Komisija novērtēja ICCAT 2012. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (29). Saskaņā ar pieejamo informāciju Gvinejas darbība tika analizēta, pamatojoties uz trūkumiem, kas saistīti ar ziņojuma nesniegšanu par kvotām un nozvejas limitiem, par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz kuģiem ar lielāko garumu 20 m vai vairāk, par gada ziņojuma II daļu, par 1. uzdevumu attiecībā uz floti un par apjoma datiem. Turklāt Gvineja nav ziņojusi par darbībām, kas veiktas attiecībā uz vienu kuģi, kurš iekļauts ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā (Daniaa).

(184)

Saskaņā ar informāciju, kas izgūta no IOTC 2013. gada atbilstības ziņojuma (30), Gvineja attiecībā uz 2012. gadu joprojām neatbilst vairākām IOTC pieņemtajām rezolūcijām. Gvineja nav iesniegusi īstenošanas ziņojumu saskaņā ar IOTC nolīguma X pantu. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 10/09 par īstenošanas pienākumu Gvineja nav iesniegusi aizpildītu atbilstības anketu. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 12/11 par ziņojuma sniegšanu par kuģiem, Gvineja nav iesniegusi obligāto ziņojumu par tunzivju un/vai zobenzivju un garspuru tunzivju pamata kapacitāti. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 10/02 par obligātajām statistikas prasībām Gvineja nav ziņojusi par nominālo nozveju, kā arī nozvejas un zvejas piepūles datus un datus par izmēra sastopamības biežumu, kā paredzēts minētajā rezolūcijā. Attiecībā uz IOTC Rezolūciju 05/05 par datu iesniegšanu par haizivīm, Gvineja nav pildījusi minēto rezolūciju, jo nav iesniegusi obligāto ziņojumu, kurā ietverti dati par haizivīm.

(185)

Gvinejas veikums attiecībā uz ICCAT pienākumiem, kā skaidrots šā lēmuma 182. un 183. apsvērumā, kā arī tās informācijas nesniegšana IOTC, kura minēta šā lēmuma 184. apsvērumā norāda, ka Gvineja kā karoga valsts nepilda savus pienākumus, kas paredzēti UNCLOS un UNFSA. Informācijas nesniegšana par statistiku, nozveju un zvejas piepūli, tunzivju, zobenzivju un garspuru tunzivju pamata kapacitāti, kā arī par haizivīm mazina Gvinejas spēju pildīt savus pienākumus saskaņā ar UNCLOS 117. un 118. pantu, kurā paredzēts, ka valstu pienākums ir attiecībā uz saviem pilsoņiem veikt pasākumus atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai un sadarboties dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldīšanā atklātās jūras apgabalos.

(186)

Ņemot vērā jaunos, šā lēmuma 182.–184. apsvērumā minētos elementus, kuri pastiprina Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 200.–205. apsvērumā paustos apgalvojumus, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. un 4. punktu. Kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas nekāds progress šajā sakarībā nav vērojams.

(187)

Turklāt attiecībā uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 191. apsvērumu un ICCAT Ieteikuma 03-14 (attiecībā uz VMS ieviešanas minimālajiem standartiem ICCAT konvencijas apgabalā) pārkāpumu Gvineja ir veikusi pasākumus, lai veiktu VMS remontu un nodotu tās ekspluatācijā līdz 2013. gada 1. janvārim. Neraugoties uz to, apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja un informēja Gvineju par to, ka apstākļi, kādos pašlaik tiek lietotas VMS, nevar nodrošināt reālu un efektīvu Gvinejas karoga kuģu un ārvalstu kuģu, kas darbojas Gvinejas EEZ, zvejas darbību uzraudzību un kontroli (piem., darbības pārtraukumi naktīs un nedēļas nogalēs; vairāki zvejas kuģi neziņo par savu VMS atrašanās vietu; diskriminējoša spēkā esošo pienākumu izpilde; personāla apmācības trūkums; sadarbības un koordinācijas trūkums starp Centre National de Surveillance des Pêches, kas atrodas Zvejniecības un akvakultūras ministrijas pārziņā, un semaforu, kas darbojas Préfecture Maritime pārziņā). Komisija uzskata, ka 2013. gada 1. jūlija Administratīvais lēmums par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz VMS izsekošanas sistēmu, kā norādīts šā lēmuma 140. apsvērumā, ir vērtējams pozitīvi, bet ar to nepietiek, lai nodrošinātu reālu un efektīvu Gvinejas karoga kuģu un ārvalstu kuģu, kas darbojas Gvinejas EEZ, zvejas darbību uzraudzību un kontroli. Šajā kontekstā, tā kā Gvineja šā lēmuma pieņemšanas brīdī nevar, izmantojot pilnībā funkcionējošu zvejas uzraudzības centru, reāli un efektīvi uzraudzīt un kontrolēt to kuģu darbības, kas kuģo ar Gvinejas karogu un darbojas ICCAT apgabalā, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunktu. Tāpēc šajā ziņā nav vērojams pietiekams progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(188)

Tāpat attiecībā uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 192. apsvērumu un ICCAT Ieteikuma 06–11 (programmas izveide attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī) pārkāpumu Gvineja, kā norādīts šā lēmuma 134. apsvērumā, iesniedza dekrētu, kuru tā pieņēma kā piekrastes valsts, lai aizliegtu pārkraušanu citā kuģī savos jūras ūdeņos un regulētu pārkraušanu citā kuģī ostā. Neraugoties uz to, ka Gvinejai ir pienākums kā karoga valstij, kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas tā nav veikusi nevienu preventīvu un koriģējošu pasākumu, lai nodrošinātu citā kuģī pārkraušanas aizlieguma ICCAT apgabalā efektīvu kontroli un izpildi attiecībā uz trim Gvinejas karoga kuģiem ar riņķvadiem, kuri atkārtoti un pastāvīgi 2010. un 2011. gadā pārkāpa ICCAT Ieteikumu 06-11. Šajā kontekstā, tā kā Gvineja šā lēmuma pieņemšanas brīdī nevar reāli regulēt pārkraušanu citā kuģī atklātā jūrā, ko veic kuģi, kas kuģo ar Gvinejas karogu un darbojas ICCAT apgabalā, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta h) apakšpunktu. Tāpēc šajā ziņā nav vērojams pietiekams progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(189)

Ņemot vērā Gvinejas karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 193. un 194. apsvērumu un kā skaidrots šā lēmuma 174. un 175. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pašlaik zvejas piepūles pārvaldības situācija ir pat sliktāka nekā tā bija Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas dienā. Komisija konstatēja, ka pašlaik Zvejniecības un akvakultūras ministrijas politikas rezultātā to ārvalstu zvejas kuģu skaits, kuri saņēmuši atļauju darboties Gvinejas ūdeņos, ir pieaudzis no 60 kuģiem 2010. gadā un 56 kuģiem 2011. gadā līdz 70 kuģiem 2013. gada februārī, lai gan Gvineja nespēj reāli uzraudzīt un kontrolēt zvejas darbības, kas notiek tās EEZ. Šajā ziņā Komisija uzskata, ka Gvinejas zivsaimniecības politika (augoša zvejas piepūle tās jūras ūdeņos neatbilst labākajai pieejamai zinātniskajai informācijai un nav samērojama ar administratīvo spēju uzraudzīt un kontrolēt) ir pretrunā ar dzīvo resursu optimālas izmantošanas principu EEZ, kas visdrīzāk apdraud attiecīgo zivju krājumus (sīkās pelaģiskās sugas, bentiskās sugas un vēžveidīgos) pārmērīgas ekspluatācijas rezultātā.

(190)

Šajā kontekstā, kā uzsvērts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 206.–208. apsvērumā, pretrunā ar pienākumiem, kas Gvinejai ir uzlikti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem kā piekrastes valstij, pašreizējā Gvinejas zivsaimniecības politika nenodrošina pareizus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, lai dzīvos resursus EEZ nevarētu apdraudēt to pārmērīga ekspluatācija. Tāpēc attiecībā uz šo jautājumu nav vērojams nekāds progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas. Komisija konstatēja, ka Gvineja, nesadarbojoties ar citām apgabala piekrastes valstīm, ir veikusi jaunus pasākumus, kuri ir pretrunā labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, un grozījusi saglabāšanas un pārvaldības pasākumus tādā veidā, ka tas var apdraudēt dzīvos resursus tās EZZ un transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumus. Tāpēc Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā piekrastes valsts saskaņā ar UNCLOS 61. un 62. pantu. Šajā ziņā Gvinejas kompetento iestāžu rīcība var mazināt Gvinejas tiesību aktu un noteikumu, kā arī starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(191)

Šajā ziņā saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 6. punkta c) apakšpunktu apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja Zvejniecības un akvakultūras ministrijas veiktos Gvinejas Plan de Pêche grozījumus, kā aprakstīts šā lēmuma 174. un 175. apsvērumā. Šie grozījumi, kurus Gvinejas iestādes pieņēma 2013. gadā, ir samazinājuši piemērojamo tiesību aktu un noteikumu efektivitāti. Turklāt zvejas licencēšanas politika, ko īstenoja Gvinejas iestādes, ir pretrunā starptautiskā līmenī (FCECA) izstrādātajiem zinātniskajiem ieteikumiem attiecībā uz konkrētiem transzonālo zivju krājumiem (sīkās pelaģiskās sugas) un tālu migrējošo zivju sugām. Komisija uzskata, ka 2013. gada 1. jūlija Administratīvais lēmums, ar ko izveidoja 140. apsvērumā aprakstīto Gvinejas zivsaimniecības pārvaldības plāna īstenošanas Comité de suivi-évaluation, nevar labot situāciju, kad drīzāk būtu vajadzīga fundamentāla Gvinejas Plan de Pêche pārskatīšana, lai sasniegtu mērķi, kurā paredzēts izvairīties no dzīvo resursu pārmērīgas ekspluatācijas Gvinejas EEZ.

(192)

Attiecībā uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 209. apsvērumu Gvineja nav veikusi pasākumus, lai izstrādātu cīņas pret NNN zveju valsts rīcības plānu IPOA IUU 25., 26. un 27. punkta nozīmē. Tāpēc šajā ziņā nav vērojams nekāds progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(193)

Attiecībā uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 210. apsvērumu Komisija konstatēja, ka Gvineja nav veikusi pasākumus, lai atceltu vai grozītu procedūru, kura dod iespēju kuģiem piešķirt Gvinejas karoga kuģa pagaidu reģistrāciju un kurā nav paredzētas garantijas, lai aizkavētu un novērstu NNN zvejas kuģu reģistrāciju. Turklāt apmeklējuma laikā no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam Komisija konstatēja un informēja Gvineju par to, ka trūkstošā koordinācija starp Agence de Navigation Maritime (ANAM), kas atrodas Transporta ministrijas pārziņā, un Zvejniecības un akvakultūras ministriju rada papildu risku reģistrēt NNN zvejas kuģus ar Gvinejas karogu. Šajā kontekstā, tā kā Gvineja šā lēmuma pieņemšanas dienā nevar reāli īstenot savu jurisdikciju un to kuģu kontroli, kurus varētu uz laiku reģistrēt ar tās karogu, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kurā noteikts, ka karoga valsts uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi. Tāpēc šajā ziņā nav vērojams nekāds progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas.

(194)

Turklāt attiecībā uz atbilstošas to Gvinejas karoga kuģu licencēšanas sistēmas īstenošanu, kuri zvejo atklātā jūrā, Komisija apmeklējuma laikā Gvinejā (no 2013. gada 26. februāra līdz 1. martam) konstatēja, ka šajā ziņā nav panākts nekāds progress kopš Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma pieņemšanas. Šajā kontekstā, tā kā Gvineja šā lēmuma pieņemšanas dienā nevar reāli kontrolēt Gvinejas karoga kuģus, izmantojot zvejas licences un ieviešot noteikumus, lai piemērotu šīm zvejas licencēm noteikumus un nosacījumus, Komisija uzskata, ka Gvineja nepilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar UNFSA 18. panta b) apakšpunktu.

(195)

Tāpēc Gvinejas veiktās darbības, ņemot vērā tās kā karoga valsts un piekrastes valsts pienākumus, nav pietiekamas, lai atbilstu UNCLOS 61., 62., 94., 117. un 118. panta noteikumiem un UNFSA 18. un 20. panta noteikumiem.

(196)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 182.–210. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija atbilstoši NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktam uzskata, ka Gvineja nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, normām un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(197)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 212. apsvērumā, Gvineja tiek uzskatīta par zema līmeņa attīstības valsti (178. no 186 valstīm) (31), un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 Gvineja ir iekļauta vismazāk attīstīto valstu kategorijā.

(198)

Kā aprakstīts Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 215. un 216. apsvērumā, ES pēdējos gados ir sniegusi Gvinejai finansiālo un tehnisko palīdzību.

(199)

Turklāt attiecībā uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 180. apsvērumu, Komisija konstatēja, ka Gvineja ir saņēmusi papildu finansiālo un tehnisko palīdzību no ES dalībvalsts (divu semaforu iekārtas; tehniskā sadarbība un palīdzība, ko uz vietas sniedza militārpersona, lai izveidotu Prefecture Maritime un koordinētu darbības un pasākumus jūrā), lai pilnveidotu pārraudzības, kontroles un uzraudzības sistēmu un uzlabotu spēju noteikt un cīnīties pret NNN zveju savos jūras ūdeņos.

(200)

Ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma 217. apsvērumu un norises pēc 2012. gada 15. novembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu uzskata, ka attīstības statusu Gvinejā var būt pasliktinājis tās attīstības līmenis. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Gvinejas trūkumu būtību, ES un dalībvalstu sniegto palīdzību un pasākumus, kas veikti, lai labotu situāciju, ar minētās valsts attīstības līmeni nevar skaidrot Gvinejas kā karoga vai piekrastes valsts veikumu zivsaimniecības jomā un pasākumu nepietiekamību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(201)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus attiecībā uz to, ka Beliza, Kambodža un Gvineja nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, un nav veikušas pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu būtu jāpaziņo šīm valstīm, ka NNN zvejas apkarošanā Komisija tās uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm.

(202)

Ņemot vērā NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu, dalībvalstu kompetento iestāžu pienākums attiecīgā gadījumā ir atteikties no zvejas produktu importa Savienībā, un tām nav jāprasa papildu pierādījumi vai palīdzība no karoga valsts, ja tās konstatē, ka nozvejas sertifikātu apstiprinājušas tādas karoga valsts iestādes, kurai saskaņā ar 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss.

(203)

Jānorāda, ka Belizas, Kambodžas un Gvinejas noteikšana par valstīm, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām valstīm šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nekavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus nesadarbīgo valstu saraksta izveides pasākumus.

(204)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/26

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgo valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgo valstu saraksta, nesadarbīgo valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm. Šāda paziņošana ir provizoriska. Paziņošana trešām valstīm par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm, ir balstīta uz NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz šādām valstīm būtu jāveic visi 32. pantā minētie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā būtu jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, būtu jāparedz iespēja šīm valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veikti pasākumi. Komisijai būtu jādod attiecīgajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Eiropas Komisija var noteikt trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana pamatosies uz visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padome var izveidot nesadarbīgo valstu sarakstu. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu trešo valstu karoga valstīm ir jāpaziņo Komisijai par pasākumiem tās zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisija administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.

(9)

Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Korejas Republikas (Korejas) kā karoga valsts paziņojumu.

(10)

Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu 2011. gada 11.–15. jūlijā apmeklēja Koreju, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(11)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par mehānismiem, kurus Koreja izveidojusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Korejas veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu pienākumus NNN zvejas apkarošanā un prasības un noteikumus par Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(12)

Galīgo apmeklējuma ziņojumu Korejai nosūtīja 2011. gada 5. oktobrī.

(13)

Korejas piezīmes par galīgo apmeklējuma ziņojumu tika saņemtas 2012. gada 28. martā.

(14)

Komisija 2011. gada 11. oktobra vēstulē iesniedza Korejas iestādēm informāciju par identificētajām Korejas kuģu NNN zvejas darbībām.

(15)

Komisija 2012. gada 17. un 18. aprīlī apmeklēja Koreju vēlreiz, lai novērtētu pirmā apmeklējuma laikā veikto pasākumu rezultātus.

(16)

Koreja 2012. gada 16. maijā, 2012. gada 25. jūnijā, 2012. gada 21. decembrī, 2013. gada 19. jūnijā un 2013. gada 21. jūnijā iesniedza papildu rakstiskas piezīmes. Tā arī sniedza atbildes sanāksmēs, kas notika Briselē 2012. gada 26. janvārī, 2012. gada 8. jūnijā, 2012. gada 6. septembrī, 2012. gada 9. oktobrī, 2013. gada 8. martā, 2013. gada 13. martā, 2013. gada 22. aprīlī, 2013. gada 31. maijā un 2013. gada 25. jūlijā. Abas puses 2013. gada 27. jūnijā un 2013. gada 17. jūlijā apmainījās rakstiskām piezīmēm politiskā līmenī.

(17)

Koreja ir Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR), Dienvidu zilo tunzivju saglabāšanas komisijas (CCSBT), Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC), Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT), Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC), Konvencijas par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (SPRFMO), Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC), Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) un Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (SEAFO) Līgumslēdzēja puse. Korejas Republika ir ratificējusi ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un ANO Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA). Tā ir akceptējusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2003. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (FAO Atbilstības nolīgums).

(18)

Lai novērtētu, vai Koreja kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts (2) ievēro savus starptautiskos pienākumus, kas paredzēti starptautiskajos nolīgumos un ko noteikušas 17. apsvērumā minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija analizēja visu attiecīgo informāciju.

(19)

Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no pieejamajiem datiem, ko atbilstības ziņojumu veidā vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā publicējusi CCMALR, IOTC un ICCAT, kā arī publiski pieejamo informāciju, kas iegūta no Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības departamenta 2013. gada janvāra ziņojuma Kongresam saskaņā ar 2006. gada Magnusona–Stīvensa Zvejniecību saglabāšanas un pārvaldības pilnvaru pārdalīšanas likuma (Magnuson–Stevens Fisheries Conservation and Management Reauthorisation Act) 403. panta a) punktu (Nacionālā jūras zvejniecības dienesta (NMFS) ziņojums).

(20)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Korejas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts pienākumus. Šīs pārbaudes vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(21)

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija ieguva apmeklējumos uz vietas un no iesaistīto trešo krasta valstu sniegtā rakstiskā apstiprinājuma, Komisija konstatēja, ka 2011. un 2012. gadā deviņpadsmit Korejas karoga zvejas kuģi ir veikuši smagus NNN zvejas nodarījumus.

(22)

Pamatojoties uz gūtajiem pierādījumiem, tiek uzskatīts, ka šie Korejas karoga zvejas kuģi, rīkojoties pretrunā attiecīgajos zvejas apgabalos piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ir izdarījuši šādus smagus pārkāpumus: zvejojuši bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā krasta valsts; zvejojuši lieguma apgabalā vai zvejas lieguma laikā; izmantojuši viltotus krasta valsts administratīvos dokumentus, lai importētu uz ES zvejas produktus, kas nelikumīgos apstākļos nozvejoti krasta valsts jurisdikcijas ūdeņos; izmantojuši viltotus vai nederīgus dokumentus, lai no Korejas iestādēm saņemtu nozvejas sertifikāta apstiprinājumu un importētu produktus ES; viltojuši vai slēpuši to marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datus; traucējuši krasta valsts ierēdņu darbu to uzdevumu izpildes laikā, kad tika pārbaudīts, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi; nav maksājuši krasta valsts kompetento iestāžu piemērotās sankcijas; vienpusēji un nelikumīgi mainījuši kuģu vārdu un radio izsaukuma signālu. Turklāt, kad šie kuģi nolēma atstāt krasta valsts ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ), tie neizpildīja pienākumu reģistrēt nozveju vai ar to saistītos datus un ziņot par tiem, kā arī iepriekš neinformēja krasta valsts iestādes. Visbeidzot, tie iesaistījās citā kuģī pārkraušanas darbībās, neievērojot kompetento krasta valstu izdoto pārkraušanas pilnvarojumu noteikumus, iepriekš neinformējot krasta valstis, kā arī nepiesakoties kompetento valstu pārkraušanas pilnvarojumam un nesaņemot to. Korejas iestādes par visiem šiem faktiem tika informētas 2011. gada 11. oktobra vēstulē.

(23)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka, nosakot šo konkrēto faktu smagumu, būtu jāņem vērā attiecīgo Korejas karoga kuģu rīcības tendences. Par izdarīto pārkāpumu smagumu liecina arī 22. apsvērumā aprakstīto nelikumīgo darbību vērtība, apmērs un atkārtošanās.

(24)

Krasta valstu juridisko prasību nepildīšana attiecībā uz zvejas lieguma laiku, moratoriju vai nerūpnieciskajai zvejai paredzēto zvejas lieguma apgabalu ievērošanu ļoti nelabvēlīgi ietekmē attiecīgās jaunattīstības krasta valsts zvejas resursu ilgtspējību un vietējo iedzīvotāju iztikas līmeni.

(25)

Turklāt, rīkojoties, kā aprakstīts 22. apsvērumā, šie kuģi ir ierobežojuši krasta valstu kompetento zvejniecības iestāžu spēju uzraudzīt un pārraudzīt šo kuģu jūrā veiktās darbības. Komisija uzskatīja, ka citā kuģī pārkraušana jūrā, pārkāpjot ICCAT noteikumus vai nesaņemot attiecīgās krasta valsts atļauju un tādējādi pārkāpjot tās tiesību aktus un noteikumus, ir sevišķi smags pārkāpums un varētu ļoti nelabvēlīgi ietekmēt pārkāpto noteikumu mērķu īstenošanu, apdraudēt attiecīgās krasta valsts zvejas resursu ilgtspējību un likvidēt kompetento iestāžu vienīgo iespēju uzraudzīt šīs darbības, tādējādi apdraudot zvejas produktu izsekojamību un kontroli. Atsevišķos gadījumos Korejas zvejas kuģa pastāvīgā nesadarbošanās pastiprināja izdarīto pārkāpumu smaguma pakāpi. Visbeidzot jāpiebilst, ka lielākā daļa minēto pārkāpumu kompetento krasta valstu tiesību aktos ir definēti kā smagi.

(26)

Pamatojoties uz savākto informāciju, Komisija secināja, ka Koreja neveica attiecīgus pasākumus, lai aizkavētu un atklātu atkārtotas NNN zvejas darbības, ko veica tās ūdeņos zvejojoši kuģi, un sodītu par tām. Saskaņā ar pieejamo informāciju atkārtotos pārkāpumus izdarīja Korejas karoga zvejas kuģi, kuri darbojās trešo valstu ūdeņos. Komisija konstatēja, ka vairākos gadījumos Korejas kompetentās iestādes, lai gan tām bija pieejama attiecīga informācija, tomēr nesāka tiesvedību; nenoteica attiecīgajiem kuģiem sankcijas; sankcijas, ko tās bija noteikušas attiecīgajiem kuģiem, faktiski neīstenoja; atsevišķos gadījumos pat samazināja papildinošo sankciju līmeni. Turklāt, tā kā karoga valsts (Koreja) nesadarbojās, attiecīgās krasta valstis nevarēja veikt reālus noteikumu izpildes pasākumus. Komisija arī konstatēja, ka gadījumos, kad Korejas iestādes piemēroja sankcijas, šiem Korejas karoga zvejas kuģiem noteikto sodu apmērs nepārprotami nebija atbilstīgs un sankcijas nebija tik samērīgas, efektīvas un preventīvas, kā prasīts starptautiskajos noteikumos un ieteikumos, jo īpaši UNFSA 19. pantā un Starptautiskā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA IUU) 21. punktā.

(27)

Pamatojoties uz Korejas uzņēmuma sniegto informāciju un informāciju, ko Komisija ieguva 2011. gada marta apmeklējumā, Komisija konstatēja, ka nelikumīgās, jūrā veiktās darbības saistībā ar pārkraušanu citā kuģī, kas bija pretrunā Korejas un krasta valstu tiesību aktiem un noteikumiem, pie Rietumāfrikas krasta posmā no Angolas līdz Gvinejai-Bisavai notika četrus gadus.

(28)

Komisijas rīcībā ir pierādījumi par Korejas zvejas kuģu veiktu nelikumīgu citā kuģī pārkraušanu. Saskaņā ar UNCLOS 62. pantu citu valstu valstspiederīgajiem, kuri zvejo krasta valsts EEZ, jāievēro saglabāšanas noteikumi un citi noteikumi un nosacījumi, kurus noteikusi krasta valsts savos normatīvajos aktos. Tāpēc Komisija uzskata, ka jūrā veikta pārkraušana citā kuģī, neievērojot spēkā esošos noteikumus vai bez attiecīgās krasta valsts atļaujas, tādējādi pārkāpjot tās normatīvos aktus, ir sevišķi smags NNN zvejas nodarījums un var nopietni apdraudēt attiecīgās krasta valsts zvejas resursu ilgtspējību.

(29)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā izskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī visiem attiecīgās valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu var secināt, ka Koreja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai atbalsta zvejas kuģi, kuri kuģo ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus tādas dokumentētas un atkārtotas NNN zvejas novēršanai, ko veic kuģi, kuri agrāk kuģoja ar tās karogu.

(30)

Attiecībā uz to, vai Koreja reāli sadarbojas ar Komisiju un krasta valstīm NNN zvejas un ar to saistītu darbību izmeklēšanā, jānorāda, ka saskaņā ar Komisijas savāktajiem pierādījumiem Koreja nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajās tiesībās.

(31)

Par 21. apsvērumā minētajiem deviņpadsmit Korejas karoga kuģiem jānorāda, ka, tā kā Korejas iestādes nesadarbojās ar Komisiju NNN zvejas regulas 26. panta ietvaros, Komisija pret attiecīgajiem operatoriem sāka minētās regulas 27. pantā paredzēto procedūru.

(32)

Šī situācija liecina, ka Koreja arī nesadarbojās un nesaskaņoja darbības ar ES un citām valstīm, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju tādā veidā, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā. Koreja arī neņēma vērā IPOA IUU 24. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un reālu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no tās uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, tostarp ieviešot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem. Tas ietver arī prasību, lai uz kuģiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija, būtu uzstādīta VMS. Līdzīgā veidā Koreja nav ņēmusi vērā IPOA IUU 45. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt, lai katram kuģim, kam ir tiesības kuģot ar to karogu un kas zvejo ūdeņos, uz kuriem neattiecas šo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, būtu derīgs attiecīgās karoga valsts izdots zvejas pilnvarojums. Turklāt Koreja, nepieprasot informāciju par zvejas kuģa iespējamiem pārkāpumiem pirms zvejas licences piešķiršanas, neievēro IPOA IUU 47.7. punktu.

(33)

Būtu jānorāda arī tas, ka pretēji IPOA IUU 26. un 27. punkta ieteikumiem nav atjaunināts Korejas 2005. gada Valsts rīcības plāns NNN zvejas apkarošanai (NPOA). Korejas 2013. gada maija plāns par to, kā uzlabot mehānismu Korejas karoga kuģu NNN zvejas darbību aizkavēšanai un novēršanai, ir projekts, ko nevar uzskatīt par sīki izstrādātu un skaidru valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai. Koreja nav uzlabojusi NPOA īstenošanas līmeni, lai nodrošinātu valsts īstenoto NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas centienu iekšēju saskaņošanu. Konkrētāk, nav īstenoti vairāki mērķi tāljūras flotes uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā. Komisija apmeklējumos uz vietas konstatēja, ka ar krasta valstīm veiktās informācijas apmaiņas līmenis nav pietiekams. Koreja joprojām nepilda prasības, kas izriet no starptautiskajās tiesībās paredzētajiem karoga un ostas valsts pienākumiem.

(34)

Apmeklējot Koreju 2011. gada jūlijā, Komisija konstatēja, ka valstī nav Zvejas uzraudzības centra (FMC), kas kontrolētu Korejas tāljūras floti, un ka Tāljūras ūdeņu zvejniecības struktūrvienības darbinieki nevar apstiprināt, vai attiecīgais zvejas kuģis atrodas konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā un vai šim kuģim, kas zvejo attiecīgajā apgabalā (EEZ vai RZPO), tiešām ir atļauts tur darboties. Turklāt attiecībā uz tāljūras flotes nozvejas sertifikātu apstiprināšanu tika konstatēts, ka Korejas kompetentā iestāde, t. i., Valsts zvejas produktu kvalitātes inspekcijas dienests, nevar pārbaudīt informāciju, kas norādīta nozvejas sertifikātos un citos uzticamos informācijas avotos, piemēram, uzņēmēja zvejas licencēs, zvejas kuģu VMS datos, nozvejas ziņojumos vai zvejas žurnālu kopijās. Saskaņā ar Korejas valdības sniegto informāciju ir izveidota jauna Okeāna un zivsaimniecības ministrija un FMC tiks uzdots uzraudzīt tās floti. Tomēr pašreizējie tiesību akti joprojām neatbilst UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktam, g) apakšpunkta iii) punktam un 18. panta 4. punktam. Saistībā ar to ir jānovērš konstatētie trūkumi attiecībā uz cilvēkresursiem, reāllaika un vēsturiskiem datiem par zvejas kuģu atrašanās vietām, izmantotajām metodēm un atbildīgo ierēdņu mācībām.

(35)

Attiecībā uz administratīvajiem noteikumiem par zivju pārkraušanu citā kuģī jūrā Koreja informēja, ka šādi noteikumi attiecas tikai uz RZPO reglamentētajiem gadījumiem vai gadījumiem, kuros šādu darbību reglamentē krasta valstis. Par pēdējiem minētajiem gadījumiem tika precizēts, ka Korejas valdība nesaņem ziņojumus par šādām jūrā veiktām darbībām saistībā ar pārkraušanu citā kuģī. Jānorāda, ka pārkraušana citā kuģī jūrā, ko Korejas zvejas kuģi veikuši Rietumāfrikas ūdeņos, ir 21.–28. apsvērumā minēto pārkāpumu cēlonis un vairākas dalībvalstis 2011. gadā par to iesniedza verifikācijas pieprasījumus (3).

(36)

Arī NNN zvejas regulas 27. pantā paredzētās procedūras īstenošana skaidri liecina, ka Koreja attiecībā uz saviem kuģiem, kas darbojas atklātā jūrā, nepilda UNFSA 18. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus. Turklāt saskaņā ar UNFSA 19. panta 1. punktu karoga valsts pienākums ir nodrošināt, lai tās karoga kuģi ievērotu RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(37)

Komisija analizēja, vai Koreja ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas ir atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(38)

Šā lēmuma 21.–28. apsvērumā aprakstīto NNN zvejas gadījumu atkārtošanās liecina, ka Koreja pēc Komisijas izteiktajiem pieprasījumiem neveica noteikumu izpildes pasākumus, lai reaģētu uz šādu NNN zveju.

(39)

Tas, ka Koreja neveica reālu uzraudzību un nepiemēroja Korejas zvejas kuģiem sankcijas par dalību šajās nelikumīgajās darbībās, mazina Korejas spēju pildīt UNCLOS 117. pantu, kurā paredzēts, ka valstu pienākums ir pieņemt atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanas pasākumus attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem. Saistībā ar to būtu arī jānorāda, ka tas, cik svarīgi ir reāli pasākumi attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem, ir apstiprināts attiecīgajā FAO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dokumentācijā, kurā uzsvērta informācijas par faktiskajiem īpašniekiem nozīme nelikumīgu darbību apkarošanā (4) un tas, ka ir vajadzīgs zvejas kuģu un to faktisko īpašnieku reģistrs (5). Minētā administratīvā prakse, kas varētu mudināt NNN zvejas operatorus reģistrēt NNN zvejas kuģus, neatbilst UNCLOS 94. pantam.

(40)

To, ka Koreja kā karoga valsts nepilda savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kas paredzēti UNFSA 19. pantā, apstiprina arī 2011. un 2012. gada apmeklējumos savāktā informācija, kā arī informācija, ko Komisija apkopoja saskaņā ar NNN zvejas regulas 25. pantu. Komisija konstatēja, ka zvejas kuģi, kuri kuģo ar Korejas karogu, veica atkārtotas NNN zvejas darbības. Šā iemesla dēļ tika sāktas procedūras saskaņā ar NNN zvejas regulas 26. un 27. pantu. Pašlaik norit 27. pantā paredzētās procedūras, lai noskaidrotu, vai sods par NNN zvejas darbībām ir noteikts pienācīgā veidā, kas nodrošina atbilstību, attur no pārkāpumu izdarīšanas, kā arī atņem pārkāpējiem ieguvumus no nelikumīgajām darbībām. Korejas iestādes par šīm procedūrām tika informētas 2011. gada 11. oktobra, 2011. gada 22. decembra un 2012. gada 2. marta vēstulē.

(41)

IPOA IUU 34. un 35. punktā arī paredzēts, ka valstīm būtu jānodrošina, lai zvejas kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar to karogu, neveic un neatbalsta NNN zveju un lai pirms zvejas kuģa reģistrēšanas tās varētu izpildīt pienākumu nodrošināt attiecīgā kuģa neiesaistīšanos NNN zvejā. Turklāt 59. apsvērumā minētās darbības attiecībā uz Korejas valstspiederīgo veiktajām tropisko tunzivju zvejas darbībām Gvinejas līcī, tostarp aizliegta pārkraušana citā kuģī, ko veica Ganas karoga kuģi, mazina Korejas spēju pildīt tās pienākumus saskaņā ar UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kurā noteikts, ka karoga valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem uzņemas jurisdikciju pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(42)

Pieejamie pierādījumi liecina, ka Koreja nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes pasākumiem. Saistībā ar to jāatgādina, ka saskaņā ar 2013. gada martā grozīto Korejas 2007. gada Okeāna rūpniecības attīstības likumu Korejas karoga zvejas kuģiem jānodrošina VMS tikai tad, kad tie zvejo tādu RZPO apgabalos, kuras pieprasa VMS, vai kad tie darbojas valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumiem, kurus Koreja parakstījusi ar trešām valstīm (6). Tāpēc zvejas kuģiem nav juridiska pienākuma uzstādīt VMS, ja tie zvejo tāljūrā ārpus RZPO darbības apgabaliem vai tādu krasta valstu ūdeņos, ar kurām nav parakstīti zvejas nolīgumi. Saskaņā ar informāciju, ko Korejas iestādes sniedza 2013. gada 25. jūlijā, patlaban 97 no 344 Korejas tāljūras zvejas kuģiem nav aprīkoti ar VMS sistēmu. Korejas 2013. gada jūlija Okeāna rūpniecības attīstības likumā nav skaidri noteikts, ka uz visiem Korejas tāljūras zvejas flotes kuģiem neatkarīgi no tā, kur tie zvejo, būtu obligāti jāuzstāda VMS. Obligāta VMS izsekojamība patlaban ir starptautiski pieņemta prakse, tāpēc neapstrīdami ietilpst UNFSA 18. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētajos karoga valstu pienākumos. Šajā un 21.–28. apsvērumā aprakstītie fakti liecina, ka Koreja nav izpildījusi UNCLOS 94. panta noteikumus, kuros paredzēts, ka karoga valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem uzņemas jurisdikciju pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi. Turklāt Koreja kā karoga valsts nepilda savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kas noteikti UNFSA 19. pantā, jo nespēja pierādīt, ka tā rīkojās un darbojās saskaņā ar minētā panta sīki izstrādātajiem noteikumiem.

(43)

Attiecībā uz Korejas ieviestajiem noteikumu izpildes pasākumiem Komisijas veiktā apmeklējuma laikā Korejā tika konstatēts arī tas, ka jāpārskata par pārkāpumiem piemērojamās sankcijas, kas paredzētas Korejas 2009. gada 29. decembra ministrijas rīkojumā par ES NNN zvejas noteikumiem, proti, “Zvejas resursu kontroles lēmumā”. Saskaņā ar Korejas tiesību sistēmas noteikumiem attiecībā uz kriminālsankcijām parasti maksimālais sods par pārkāpumu ir USD 1 000. Šāds sankciju apmērs ir nepārprotami neatbilstīgs un acīmredzami nesamērīgs ar iespējamo pārkāpumu smagumu, pārkāpumu iespējamo ietekmi uz resursiem un pārkāpēju iespējamiem ieguvumiem no šādām nelikumīgām darbībām. Nesen (2013. gada jūlijā) pieņemtajā Okeāna rūpniecības attīstības likumā nav skaidri uzskaitītas preventīvās sankcijas (kriminālu un administratīvu pārkāpumu gadījumā) un papildinošās sankcijas. Pašreizējā pārskatītajā sistēmā ir paredzētas vairākas atkāpes attiecībā uz licenču apturēšanu, nav skaidri definēti smagi pārkāpumi, nav sniegtas skaidras definīcijas un nav paredzētas skaidras metodes sankciju pakāpes noteikšanai. Komisija 2011. gada marta apmeklējuma laikā un turpmākajā saziņā ar Koreju konstatēja, ka, lai gan Korejas kompetentajām iestādēm bija pieejama pietiekama informācija, lai paziņotu par pārkāpumiem, ko izdarījuši Korejas zvejas kuģi, kuri darbojas atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos, Korejas kompetentās iestādes uzreiz neveica pasākumus, lai sāktu tiesvedību un vajadzības gadījumā piemērotu pienācīgas sankcijas attiecīgajiem kuģiem. Saskaņā ar UNCLOS 62. pantu citu valstu valstspiederīgajiem, kas zvejo trešās valsts EEZ, jāievēro saglabāšanas noteikumi un citi noteikumi un nosacījumi, kas paredzēti krasta valstu normatīvajos aktos. Šai ziņā novērotā Korejas administratīvā prakse neatbilst tās kā karoga valsts starptautiskajiem pienākumiem, kas paredzēti UNCLOS.

(44)

Jānorāda, ka Koreja ir minēta arī ASV Nacionālā jūras zvejniecības dienesta (NMFS) ziņojumā (7). Ziņojumā norādīts, ka Koreja nav piemērojusi pietiekamas sankcijas, lai atturētu tās kuģus no iesaistīšanās tādās zvejas darbībās, kuras tiek veiktas, pārkāpjot starptautiskajā zvejas pārvaldības nolīgumā prasītos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Konkrētāk, NMFS satrauc tas, ka Koreja nenodrošina reālu kontroli attiecībā uz deviņiem tās zvejas kuģiem, kuriem patlaban atļauts zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā. ICCAT 18. īpašajā sanāksmē, kas notika 2012. gada novembrī, tika paustas līdzīgas bažas par iespējamām nelikumīgām darbībām saistībā ar pārkraušanu citā kuģī, kurās iesaistīti Korejas valstspiederīgie, kā plašāk paskaidrots 59. apsvērumā. Korejas valdība norādīja, ka, lai pastiprinātu par NNN zvejas darbībām piemērojamās sankcijas, ir pieņemts attiecīgā tiesību akta grozījums. Lai gan ir pieņemts 2013. gada jūlija Okeāna rūpniecības attīstības likums, jaunā sankciju sistēma joprojām nav pietiekama, lai atturētu no NNN zvejas darbībām, kā paskaidrots 43. apsvērumā.

(45)

Ņemot vērā 43. un 44. apsvērumā aprakstīto situāciju, jāsecina, ka Korejas tiesību aktos noteiktā sankciju pakāpe attiecībā uz NNN zvejas nodarījumiem neatbilst UNFSA 19. panta 2. punktam, kurā paredzēts, ka sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir atbilstīgas, lai faktiski nodrošinātu nosacījumu ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek, kā arī atņem pārkāpējiem visu ieguvumu no nelikumīgas darbības. Turklāt Korejas veikums reālu noteikumu izpildes pasākumu ieviešanā neatbilst arī IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem, kuros valstis tiek aicinātas nodrošināt, lai sankcijas par kuģu veikto NNN zveju būtu pietiekami bargas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu ieguvumus no šādas zvejas.

(46)

Nepildot savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kā aprakstīts šajā sadaļā, Koreja pārkāpj arī FAO Atbilstības nolīguma III panta 8. punktu, kurā noteikts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu un kas rīkojas pretrunā FAO Atbilstības nolīguma noteikumiem, vajadzības gadījumā šo noteikumu pārkāpumu uzskatot par valsts tiesību normu pārkāpumu. Sankcijām, ko piemēro attiecībā uz šādiem pārkāpumiem, ir jābūt pietiekami nopietnām, lai reāli nodrošinātu atbilstību FAO Atbilstības nolīguma prasībām un likumpārkāpējiem atņemtu labumus, kuri rodas no pretlikumīgām darbībām.

(47)

Attiecībā uz konkrētās NNN zvejas epizožu vēsturi, būtību, apstākļiem, apjomu un nodarījuma smaguma pakāpi Komisija ir ņēmusi vērā 21.–24. apsvērumā minētās NNN zvejas darbības, kuras Korejas karoga kuģi regulāri un atkārtoti veica līdz 2013. gadam.

(48)

Attiecībā uz Korejas iestāžu pašreizējo tiesībspēju un rīcībspēju jānorāda, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tautas attīstības indeksu (8) Koreja tiek uzskatīta par ļoti augsta līmeņa attīstības valsti (12. no 186 valstīm). Ņemot vērā Korejas statusu, netiek uzskatīts, ka būtu jāanalizē tās kompetento iestāžu pašreizējā tiesībspēja un rīcībspēja, jo šajā apsvērumā norādīto Korejas attīstības līmeni nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu spēju sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus.

(49)

Saskaņā ar 48. apsvērumā sniegto analīzi jānorāda arī tas, ka, pamatojoties uz 2011. gada jūlija apmeklējumā iegūto informāciju, nevar uzskatīt, ka Korejas iestādēm trūkst finanšu resursu, gluži pretēji, tām drīzāk nav vajadzīgās tiesiskās un administratīvās vides un pilnvaru, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

(50)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu var secināt, ka Koreja nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbības un noteikumu izpildes pasākumiem.

(51)

Koreja ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Tā ir pieņēmusi FAO Atbilstības nolīgumu. Koreja ir arī CCAMLR, CCSBT, IATTC, ICCAT, IOTC, SPRFMO, WCPFC, NAFO un SEAFO Līgumslēdzēja puse.

(52)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Korejas kā CCAMLR, IOTC un ICCAT Līgumslēdzējas puses statusu.

(53)

CCAMLR 2011. gada sanāksmē (9) attiecībā uz zvejas kuģi Insung No 7, ņemot vērā tā nelikumīgās darbības smagumu, tika paustas bažas par sankciju pakāpi, ko Koreja piemēroja operatoram, zvejas kuģim un kapteinim. CCAMLR Pastāvīgā izpildes un atbilstības komiteja (SCIC) ierosināja iekļaut Insung No 7 Līgumslēdzējas puses NNN zvejas kuģu sarakstā, taču Koreja CCAMLR 30. sanāksmē tā iekļaušanu bloķēja.

(54)

IOTC Atbilstības ziņojumā par Koreju, ko Atbilstības komiteja sniedza 2011. gada sesijā (10), Koreja atzīta par valsti, kas neievēro Rezolūcijās 05/05, 09/06 un 10/06 paredzētās obligātās statistikas prasības (nav iesniegta statistika par sagūstīto jūras bruņurupuču un jūrasputnu skaitu, statistika par haizivīm iesniegta daļēji). Komiteja arī konstatēja, ka Koreja vairākkārt pārkāpusi ziņošanas prasības, kas paredzētas Rezolūcijā 10/04 par reģionālo novērotāju programmu (Koreja neiesniedza novērotāju ziņojumus) un Rezolūcijās 01/06 un 03/03 par IOTC statistikas dokumentu programmu attiecībā uz lielacu tunzivīm (Koreja neiesniedza IOTC savu eksporta un importa datu salīdzinājumu). IOTC priekšsēdētājs 2011. gada 22. marta vēstulē informēja Koreju par komitejas bažām attiecībā uz tās atbilstību.

(55)

Saskaņā ar 2012. gada 10. martā sagatavoto IOTC Atbilstības ziņojumu (11) Koreja 2011. gadā nebija ievērojusi vai tikai daļēji bija ievērojusi vairākas IOTC pieņemtās rezolūcijas. Konkrētāk, visi zvejas rīki nebija marķēti, kā prasīts Rezolūcijā 01/02 par pārvaldības standartiem. Attiecībā uz VMS Koreja nebija ievērojusi Rezolūciju 10/01, jo Īstenošanas ziņojumā netika sniegta informācija par VMS datu kopsavilkumu. Koreja tikai daļēji bija izpildījusi pienākumu iesniegt Rezolūcijā 05/05 prasītos datus par haizivīm. Turklāt Atbilstības komitejas priekšsēdētājs konstatēja darbības, kas ir nopietni IOTC tiesiskā regulējuma pārkāpumi. Koreja nebija iesniegusi novērotāju ziņojumus, kas prasīti IOTC Rezolūcijā 11/04, un ziņojumu par lielacu tunzivju eksporta datu pārbaudes rezultātiem.

(56)

Turklāt saskaņā ar IOTC 2013.–2014. gada apkārtrakstu (12) 2012. gadā tika ziņots, ka viens Korejas zvejas kuģis ir izdarījis iespējamus pārkāpumus, kas novēroti, īstenojot IOTC Reģionālo novērotāju programmu jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas uzraudzībai.

(57)

Jāatgādina, ka ICCAT 2010. gadā nosūtīja Korejai identifikācijas vēstuli (13). Vēstulē bija norādīts, ka Koreja atzīta par valsti, kas nav pilnībā un reāli izpildījusi savu pienākumu paziņot statistikas datus, kā noteikts ICCAT Ieteikumā 05-09. Šajā vēstulē ICCAT arī uzsvēra, ka Koreja nav iesniegusi visus vajadzīgos datus un informāciju, piemēram, datus par I uzdevumu (dati tika iesniegti pēc termiņa); datus par II uzdevumu (dati par nozveju un zvejas piepūli tika iesniegti pēc termiņa, bet dati par zvejas apjomu netika iesniegti vispār); atbilstības tabulas tika iesniegtas pēc termiņa; ziņojumi par pārkraušanu citā kuģī netika iesniegti; informācija par pārvaldības standartiem attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kuri zvejo tunzivis ar āķu jedām, tika iesniegta pēc termiņa; ziņojums par Ieteikuma 08-05 īstenošanu tika iesniegts pēc termiņa; ziņojums par gada zvejas plāna izpildi tika saņemts pēc termiņa un kapacitātes pārvaldības plāns tika iesniegts pēc termiņa. Komiteja arī norādīja, ka Koreja ir pārsniegusi šādu zivju nozvejas apjomu: garspuru tunzivs Dienvidatlantijas apakšgrupā (pārkāpjot Ieteikumu 07-03), zobenzivs Dienvidatlantijas apakšgrupā (otro gadu pēc kārtas, pārkāpjot Ieteikumu 06-03) un zobenzivs Ziemeļatlantijas apakšgrupā (trešo gadu pēc kārtas, pārkāpjot Ieteikumu 08-02). Attiecībā uz Ieteikumu 08-01 Korejai kā nelielam zvejas operatoram nebija piemērots konkrēts lielacu tunzivju nozvejas limits. Tomēr Komiteja arī uzsvēra, ka nebija paredzēts, ka neliela zvejas operatora nozveja pārsniegs 2 100 tonnu. Komiteja pauda bažas par Korejas lielacu tunzivju nozvejas pieauguma tendenci. Komiteju satrauca arī tas, ka Koreja neveica reālus pasākumus, lai ierobežotu balto marlīnu nozveju atbilstīgi Ieteikumā 06-09 noteiktajiem limitiem.

(58)

Korejai tika nosūtīta identifikācijas vēstule par vairākiem trūkumiem saistībā ar pārvaldības pasākumu un ziņošanas prasību ievērošanu 2010. gadā (14). Šajā vēstulē Koreja tika informēta par to, ka ICCAT ir nolēmusi saglabāt Korejai identifikācijas statusu saistībā ar ICCAT ieteikumu par tirdzniecības pasākumiem (06-13). Turklāt Koreja arī ir noteikta par valsti, kas nav izpildījusi savus pienākumus, kuri paredzēti ICCAT ieteikumos par statistikas ziņošanas pienākumu izpildi (05-09), par zilo un balto marlīnu populācijas atjaunošanas plāna turpmāku nostiprināšanu (06-09) un par dienvidu [apakšgrupas] garspuru tunzivju nozvejas limitiem 2008., 2009., 2010. un 2011. gadā (07-03). Saistībā ar to Atbilstības komiteja konstatēja, ka Koreja netika sniegusi visus vajadzīgos datus un ziņojumus noteiktajos termiņos. Tika konstatēti gadījumi, kad ziņojumi nav iesniegti, informācija ir iesniegta novēloti, ziņojumi ir nepilnīgi un datu kvalitāte nav pietiekama. Komiteja pauda bažas arī par to, ka Koreja nav veikusi reālus pasākumus, lai kontrolētu dienvidu garspuru tunzivju nozvejas atbilstību Ieteikumā 07-03 noteiktajiem limitiem un vējzivju nozvejas apmēru atbilstīgi Ieteikumam 06-09, par ko liecina dienvidu garspuru tunzivju un balto marlīnu nozvejas apjoma pārsniegšana 2008. un 2009. gadā. Ņemot vērā konstatētos trūkumus, ICCAT attiecīgajā identifikācijas vēstulē prasīja Korejai ātri reaģēt uz sekretariāta gada apkārtrakstu par ICCAT ziņošanas prasību piemērojamību un šajā nolūkā pārskatīt Korejas datu vākšanas un ziņošanas procedūras; iesniegt sekretariātam provizoriskus pārvaldības plānus attiecībā uz dienvidu garspuru tunzivīm un vējzivīm, tostarp informāciju par pasākumiem, kas veicami, lai saglabātu izkraušanas līmeņa atbilstību noteiktajām mērķa vērtībām, kā arī datus par flotes kapacitāti zvejniecībās, kurās nozvejas apjoms tika pārsniegts.

(59)

ICCAT nosūtīja Korejai vēstuli, kurā izteiktas bažas par vairākām neatbilstībām 2011. gadā (15). Atbilstības komiteja nolēma izteikt bažas par to, ka Koreja nav pilnībā ievērojusi savus pienākumus, kuri izriet no ICCAT Ieteikuma par to, lai veicinātu, ka Līgumslēdzēju pušu, sadarbības partneru, kas nav Līgumslēdzējas puses, struktūru un zvejniecības struktūru valstspiederīgie ievēro ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (Ieteikums 06-14). Komiteja arī pauda bažas par Korejas valstspiederīgo veiktajām tropisko tunzivju zvejas darbībām Gvinejas līcī, tostarp par iespējamu aizliegtu citā kuģī pārkraušanu, ko veica Ganas karoga kuģi. Komiteja aicināja Koreju reaģēt uz Korejas valstspiederīgo līdzdalību nelikumīgajās darbībās šajā zvejniecībā. Visbeidzot tika prasīts, lai Koreja informētu ICCAT par pasākumiem, kurus tā veikusi, lai veicinātu, ka Gvinejas līča tropisko tunzivju zvejniecībā iesaistītie Korejas valstspiederīgie ievēro attiecīgos noteikumus.

(60)

ICCAT nosūtīja Korejai vēstuli, kurā izteiktas bažas par Korejas valstspiederīgo veiktajām tropisko tunzivju zvejas darbībām Gvinejas līcī, tostarp par iespējamu aizliegtu citā kuģī pārkraušanu jūrā 2012. gadā (16). Šajā vēstulē ICCAT prasīja, lai Koreja veiktu visus vajadzīgos pasākumus, kuri nodrošinātu, lai Korejas zvejas kuģi un valstspiederīgie neiesaistītos nelikumīgajās darbībās, kas tiek veiktas šajā zvejniecībā.

(61)

Tā kā Koreja nav kontrolējusi zvejas kuģus atklātā jūrā saskaņā ar RZPO noteikumiem un nav nodrošinājusi sava karoga zvejas kuģu atbilstību CCAMLR, ICCAT un IOTC ieteikumiem, Koreja ir pārkāpusi UNFSA 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kurā noteikts, ka valstīm, kuru kuģi zvejo atklātā jūrā, jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie kuģi ievēro RZPO noteikumus.

(62)

Kā aprakstīts 57. apsvērumā, Koreja, atļaujot saviem kuģiem zvejot pretrunā ICCAT noteikumiem, nepilda savus pienākumus, kas izriet no UNFSA 18. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta. Neievērojot pārvaldības standartus par zvejas rīku marķēšanu, Koreja nepilda UNFSA 18. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasības. Neiesniegusi IOTC un ICCAT komisijai informāciju par gada, statistikas un novērotāju ziņojumiem, tirdzniecības un piezvejas datiem, Koreja neievēro reģistrēšanas un laicīgas ziņošanas prasības, kas paredzētas UNFSA 18. panta 3. punkta e) un g) apakšpunktā. Tā kā Koreja neizpildīja pienākumu iesniegt IOTC komisijai kopsavilkumu par VMS datiem un uzraudzīt citā kuģī pārkraušanu jūrā, tā neievēro UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunkta noteikumus.

(63)

Visbeidzot jānorāda, ka pretēji IPOA IUU 25., 26. un 27. punkta ieteikumiem Koreja nav reāli atjauninājusi valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai.

(64)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu var secināt, ka Koreja nav izpildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(65)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO Tautas attīstības indeksu (17) Koreja tiek uzskatīta par ļoti augsta līmeņa attīstības valsti (12. no 186 valstīm). Turklāt Koreja ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 1905/2006 V pielikumā kā viena no valstīm, kas nav jaunattīstības valsts un teritorija.

(66)

Ņemot vērā šo klasifikāciju, Koreju nevar uzskatīt par valsti ar īpašiem ierobežojumiem, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa.

(67)

Būtu jānorāda, ka Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Korejas kā karoga valsts paziņojumu. Koreja pēc tam, kā minēts NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktā, apstiprināja, ka tā ir ieviesusi valsts pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(68)

Komisija informēja Koreju par dažādajām nepilnībām, ko tā bija konstatējusi apmeklējumos uz vietas un sanāksmēs. Komisija centās panākt sadarbību ar Korejas iestādēm un virzību koriģējošu pasākumu īstenošanā attiecībā uz konstatētajiem trūkumiem. Koreja nav veikusi pietiekamus koriģējošos pasākumus un nav panākusi progresu konstatēto trūkumu novēršanā. Komisija analizēja nesen pārskatīto Korejas Okeāna rūpniecības attīstības likumu, kura mērķis ir paredzēt sankcijas, izveidot Zvejas uzraudzības centru, paredzēt, ka visi tāljūras zvejas kuģi jāaprīko ar VMS, un izveidot jaunas jūrnieku mācību programmas. Tomēr šā lēmuma 3. sadaļā paskaidroto iemeslu dēļ jaunais Korejas tiesību akts vēl neatbilst UNCLOS 62., 94., 117. un 118. panta prasībām, UNFSA 18., 19. un 20. panta prasībām, kā arī dažādajiem RZPO (kuru Līgumslēdzēja puse ir Koreja) ieteikumiem. Attiecībā uz pārējiem šeit atzīmētajiem faktiem Komisija sanāksmēs, kas ar Korejas iestādēm notika laikposmā no 2013. gada aprīļa līdz jūlijam, pārliecinājās, ka Koreja nav ieviesusi konkrētu un reālu plānu šo pasākumu īstenošanai un ka tā joprojām nespēj īstenot savus tiesību aktus, kā arī kontrolēt savu floti ārpus apgabaliem, kas ir tās suverenitātē vai jurisdikcijā.

(69)

Šajā sadaļā aprakstītā situācija liecina, ka Koreja ir ļoti attīstīta valsts, kurai ir pietiekami līdzekļi konstatēto trūkumu apzināšanai un novēršanai, taču Korejas iestādes joprojām neievieš un neīsteno pasākumus, lai apkarotu NNN zvejas darbības.

(70)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka Korejas attīstības statusu un vispārējo veikumu zivsaimniecības jomā nepasliktina tās attīstības līmenis.

(71)

Komisija 2010. gada 1. janvārī saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu pieņēma Ganas Republikas (Ganas) kā karoga valsts paziņojumu.

(72)

Komisija ar EFCA atbalstu 2013. gada 28.–31. maijā apmeklēja Ganu, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(73)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par mehānismiem, kurus Gana izveidojusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Ganas veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu pienākumus NNN zvejas apkarošanā un prasības un noteikumus par Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(74)

Galīgo apmeklējuma ziņojumu Ganai nosūtīja 2013. gada 14. jūnijā.

(75)

Komisija 2013. gada 16.–18. jūlijā apmeklēja Ganu vēlreiz, lai novērtētu pirmā apmeklējuma laikā veikto pasākumu rezultātus. Komisija 2013. gada 17. jūlijā iesniedza Ganai rakstiskus apsvērumus par valstī konstatēto situāciju. 2013. gada 23. jūlijā notika Ganas kompetento iestāžu un Komisijas tehniskā videokonference. Komisija 2013. gada 1. augustā iesniedza Ganai šīs sanāksmes ziņojumu.

(76)

Nākamo informāciju 2013. gada 23. septembrī iesniedza Gana.

(77)

Gana ir Līgumslēdzēja puse ICCAT, Starptautiskajā Vaļu medību komisijā (IWC), Āfrikas Iekšējās zvejniecības un akvakultūras komitejā (CIFAA), kā arī Gvinejas līča rietumu centrālās daļas zvejniecības komitejā (FCWC) un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejā (CECAF) (abas pēdējās ir apakšreģionālas padomdevējas struktūras zivsaimniecības jautājumos).

(78)

Gana ir ratificējusi UNCLOS. Gana ir parakstījusi 2009. gada FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai (FAO Ostas valsts pasākumu nolīgums).

(79)

Lai novērtētu, vai Gana kā karoga, ostas, krasta vai tirgus (18) valsts ievēro savus starptautiskos pienākumus, kuri paredzēti 76. apsvērumā minētajos starptautiskajos nolīgumos un kurus noteikušas attiecīgās RZPO, kas minētas 76. un 79. apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(80)

Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no pieejamiem datiem, kurus atbilstības ziņojumu vai NNN zvejas kuģu sarakstu veidā publicējušas ICCAT, Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC), Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) un Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (NAFO), kā arī publiski pieejamo informāciju, kas iegūta no ASV Tirdzniecības departamenta NMFS ziņojuma (19). Komisija izmantoja arī 2013. gadā Ganā uz vietas veikto apmeklējumu rezultātus.

(81)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Ganas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts pienākumus. Šīs pārbaudes vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(82)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO NNN zvejas kuģu sarakstiem un 2013. gada maijā un jūlijā veiktajos Ganas apmeklējumos, Komisija konstatēja, ka NNN zvejas kuģis Yucatan Basin, kas iekļauts NAFO, SEAFO un NEAFC RZPO sarakstos, ir pārdēvēts par Trinity un patlaban ir reģistrēts ar Ganas karogu (20).

(83)

Saistībā ar to jāatgādina, ka saskaņā ar UNCLOS 94. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz karoga valsts pienākumiem katra karoga valsts faktiski realizē savu jurisdikciju un kontroli pār katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi. Šajā pantā arī paredzēts pienākums turēt attiecīgās karoga valsts kuģu reģistru. Saistībā ar to un ņemot vērā konkrēto gadījumu un īstenotās procedūras, Komisija uzskata, ka Gana nespēj novērst tās karoga NNN zvejas kuģu reģistrāciju un tas liecina, ka Gana nepilda savus karoga valsts pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(84)

Turklāt, ES dalībvalstīm īstenojot ES NNN zvejas regulu, Komisija ir savākusi pierādījumus par atkārtotiem pārkāpumiem, ko izdarījuši Ganas karoga kuģi, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, un kuru dēļ ES 2013. gada 23. aprīlī oficiāli ziņoja par Ganu ICCAT sekretariātam. ES iesniedza ICCAT sekretariātam visu papildinformāciju, kas apstiprināja faktus. Šie pārkāpumi bija saistīti ar atkārtotu citā kuģī pārkraušanu jūrā, ko ICCAT apgabalā, pārkāpjot ICCAT noteikumos paredzēto jūrā veiktas pārkraušanas aizliegumu (ICCAT Ieteikums 12-06), veica Ganas karoga kuģi, kuri zvejo tunzivis ar riņķvadiem. ICCAT sekretariātam iesniegtajā oficiālajā paziņojumā arī izteikts pieņēmums, ka Gana neievēro ICCAT Ieteikumu 03-14 par minimālajiem standartiem VMS ieviešanai ICCAT konvencijas apgabalā. Pēc šīs informācijas saņemšanas ICCAT sekretariāts 2013. gada 30. aprīlī informēja Ganas iestādes par iespējamu ICCAT noteikumu neizpildi un aicināja Ganu izmeklēt šos jautājumus un līdz 2013. gada 18. oktobrim iesniegt izmeklēšanas rezultātus.

(85)

Laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam vairāki Ganas karoga kuģi, kuri zvejo ar riņķvadiem, ICCAT apgabalā jūrā atkārtoti veica nelikumīgu pārkraušanu divos kravas kuģos, kuri arī kuģoja ar Ganas karogu. Saskaņā ar Ieteikumu 06-11 (21) ar riņķvadiem zvejojoši kuģi ICCAT apgabalā nedrīkst jūrā pārkraut tunzivis citā kuģī. Komisija konstatēja, ka atkārtotā citā kuģī pārkraušana jūrā tika veikta, pārkāpjot šo ICCAT ieteikumu, un ievēroja, ka Ganas iestādes bija apstiprinājušas šīs nelikumīgās darbības Ganas nozvejas sertifikātos, kas bija pievienoti uz ES eksportētajiem zvejas produktiem.

(86)

Vienlaicīgi Komisija savāca pierādījumus tam, ka Gana līdz 2012. gada 1. oktobrim nebija saviem tunzivju zvejas kuģiem, kuri darbojas ICCAT apgabalā, likusi ziņot par ģeogrāfisko atrašanās vietu, tādējādi pārkāpjot ICCAT Ieteikuma 03-14 3., 4. un 5. punktu.

(87)

Līdzīgi, ES dalībvalstīm īstenojot NNN zvejas regulu, Komisija savāca pierādījumus par atkārtotiem NNN zvejas nodarījumiem, ko izdarījuši tādi Ganas karoga zvejas kuģi, kuri bez zvejas pilnvarojumiem zvejo ūdeņos, kuri ir kaimiņvalstu (piem., Togo, Beninas, Kotdivuāras un Nigērijas EEZ) jurisdikcijā. Komisija atzīmēja, ka dalībvalstis pārkāpumus konstatējušas, pārbaudot Ganas iestāžu apstiprinātajos nozvejas sertifikātos sniegto informāciju.

(88)

Komisija arī konstatēja, ka Gana kā krasta valsts nav īstenojusi atbilstīgus pasākumus attiecībā uz atkārtotām NNN zvejas darbībām, kuras veikuši kuģi, kas zvejo tās jūras ūdeņos vai izmanto tās ostas. Šīs NNN zvejas darbības ir pienācīgi dokumentētas pēdējos trijos gada ziņojumos par uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kurus Ganas iestādes iesniedza Komisijai 2013. gada maijā notikušā Ganas apmeklējuma laikā.

(89)

Saskaņā ar 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija pārbaudīja arī Ganas īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu pieejamību tās tirgū.

(90)

Saistībā ar to Komisija konstatēja, ka Gana nav veikusi atbilstīgus pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu atkārtotu pieejamību tās tirgū un rūpniecībā. Dalībvalstīm īstenojot NNN zvejas regulu, Komisija ir savākusi pierādījumus tam, ka zvejas produkti (galvenokārt tunzivis), ko Ganas un citu valstu zvejas kuģi nelikumīgi nozvejojuši vai pārkrāvuši citā kuģī ICCAT apgabalā vai kaimiņvalstu EEZ, ir izkrauti Temas ostā Ganā, Ganas zvejas operatori tos tālāk pārdevuši Ganas uzņēmumiem, Ganas ražotnes tos apstrādājušas un Ganas kompetentās iestādes nav konstatējušas un novērsušas šo produktu nonākšanu Ganas preču piegādes ķēdē.

(91)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju, Komisija uzskata, ka ir pierādīta Ganas zvejas kuģu un kuģu, kuri zvejo Ganas jūras ūdeņos, veiktās NNN zvejas epizožu atkārtošanās.

(92)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā izskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas savāktajiem faktiem, kā arī visiem valsts sniegtajiem paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 4. punktu var secināt, ka Gana nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai atbalsta zvejas kuģi, kuri kuģo ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, un nav veikusi pietiekamus pasākumus tādas dokumentētas un atkārtotas NNN zvejas novēršanai, ko veic kuģi, kuri agrāk kuģoja ar tās karogu, kā arī nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti kā tirgus valstij, lai novērstu NNN zvejā iegūtu produktu pieejamību tās tirgū.

(93)

Attiecībā uz to, vai Gana reāli sadarbojas ar Komisiju un ES dalībvalstīm NNN zvejas un ar to saistītu darbību izmeklēšanā, Komisijas savāktie pierādījumi liecina, ka Gana nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajās tiesībās.

(94)

Konkrētāk, Komisija analizēja to, kā Gana sadarbojās NNN zvejas regulā paredzēto procedūru ietvaros, vai tā ir īstenojusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kuri ir atbildīgi par konstatētajām NNN zvejas darbībām, kas minētas 83.–85. apsvērumā, un to, vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(95)

Attiecībā uz Ganas sadarbības un noteikumu izpildes pienākumiem jāatgādina, ka vairāki Ganas karoga tunzivju zvejas kuģi darbojās, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai kaimiņvalstu (konkrētāk, Togo, Beninas, Kotdivuāras un Nigērijas) normatīvos aktus. Par šiem konkrētajiem gadījumiem Komisija ir savākusi pierādījumus, ka Gana atkārtoti nav reaģējusi vai nav pienācīgi reaģējusi uz palīdzības pieprasījumiem, kurus saskaņā ar NNN zvejas regulu iesniedza ES dalībvalstis. Komisija uzskata, ka attiecīgo Ganas zvejas kuģu neatļautās zvejas darbības tuvējo krasta valstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā ir uzskatāmas par UNCLOS 62. panta 4. punkta pārkāpumu, jo tās veiktas, neievērojot attiecīgo krasta valstu normatīvo aktu nosacījumus. Turklāt Komisija 2013. gada maija apmeklējumā konstatēja, ka Gana par konstatētajiem pārkāpumiem nepaziņoja tām tuvējām krasta valstīm, uz kurām tieši attiecās neatļautās zvejas darbības, kuru mērķsugas bija tālu migrējošu zivju sugas šo valstu ūdeņos, un šāda rīcība ir uzskatāma par UNCLOS 64. pantā paredzēto sadarbības pienākumu pārkāpumu.

(96)

Ņemot vērā šo situāciju, Komisija atzīmēja, ka Gana nav nodrošinājusi šo zvejas darbību reālu kontroli un nav konstatējusi, ka šie kuģi ir atkārtoti pārkāpuši starptautiskos un valsts noteikumus. Komisija konstatēja, ka Gana nebija informēta par to, kur un kādos ārvalstu ūdeņos reāli darbojas tās zvejas kuģi. Šie fakti vēl jo vairāk liecina par to, ka Gana kā karoga valsts nespēj uzraudzīt un kontrolēt savas flotes zvejas darbības un īstenot savu jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi, kā prasīts UNCLOS 94. pantā.

(97)

Turklāt minētajā pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz kuģiem, par kuriem ziņots, ka tie ir veikuši darbības, kas mazina RZPO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, ICCAT Līgumslēdzējas valstis var izmantot RZPO procedūras, lai aizturētu šādus kuģus tik ilgi, līdz karoga valsts veic atbilstīgas darbības.

(98)

Arī Ganas veikums saistībā ar zvejas kuģu reģistrāciju neatbilst IPOA IUU 34. un 44. punkta ieteikumiem, kuros karoga valstis aicinātas nodrošināt, lai zvejas kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar to karogu, neiesaistītos NNN zvejā un neatbalstītu to, kā arī pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģis nedrīkst zvejot valsts jurisdikcijā esošos apgabalos, ja tam nav piešķirts pilnvarojums atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

(99)

Komisija 2013. gada maija apmeklējumā savāca pierādījumus tam, ka Ganā līdz 2013. gada aprīlim nebija ieviesta procedūra, ar kuras palīdzību būtu iespējams verificēt un pārbaudīt Ganas uzņēmēju sniegto informāciju par zvejas darbībām, uz kurām attiecās Ganas apstiprinātie nozvejas sertifikāti. Ņemot vērā šo faktu un dalībvalstu kompetento iestāžu iesniegto apstiprinošo informāciju, Komisija konstatēja, ka Gana nespēj reāli kontrolēt savas zvejas flotes zvejas darbības un ka tai ir nopietnas grūtības nodrošināt tās zvejas kuģu nozvejoto zvejas produktu uzticamu sertifikāciju. Komisija 2013. gada maija apmeklējuma laikā konstatēja, ka no 2013. gada aprīļa ir veikti daži koriģējoši pasākumi, lai uzlabotu nozvejas sertifikācijas sistēmas uzticamību. Tomēr Komisija uzskata, ka, tā kā Ganas flotes zvejas darbības netiek reāli kontrolētas un uzraudzītas, ar jaunajām, 2013. gada aprīlī ieviestajām procedūrām vēl nav pietiekami atrisinātas noteikumu izpildes jomā konstatētās problēmas.

(100)

Saistībā ar to jānorāda, ka dalībvalstis, verificējot un inspicējot zvejas produktus, uz kuriem attiecās Ganas nozvejas sertifikāti, konstatēja, ka Ganas tunzivju zvejas kuģi ir veikuši atkārtotas NNN zvejas darbības, un atzīmēja, ka Gana ir apstiprinājusi nozvejas sertifikātus, neveicot uzņēmēju iesniegtās informācijas reālu pārbaudi. Tāpēc dažas ES dalībvalstis pie ES robežas noraidīja vairākas tādu zvejas produktu importa kravas, kurus Ganas kuģi bija nozvejojuši nelikumīgos apstākļos.

(101)

Komisija ir savākusi pierādījumus arī tam, ka Gana nespēj sadarboties ar Savienību, lai sniegtu vērtējumu par iespējamām NNN zvejas darbībām, ko veikuši tās kuģi, kuri zvejo ICCAT apgabalā. Šai ziņā Komisija ir konstatējusi, ka Gana nespēja sniegt ES dalībvalstīm informāciju par to Ganas zvejas kuģu ģeogrāfisko atrašanās vietu, kuri līdz 2012. gada 1. oktobrim darbojās ICCAT apgabalā, tādējādi pārkāpjot ICCAT Ieteikumu 03-14 (22). Komisija ievēroja, ka iepriekš minētajā periodā Gana nebija aprīkojusi ar VMS ierīcēm tunzivju zvejas kuģus, kuri darbojas ICCAT apgabalā, un ka Gana saviem zvejas kuģiem nepiemēroja nekādus informācijas ziņošanas pienākumus, tādējādi pārkāpjot ICCAT Ieteikuma 03-14 3., 4. un 5. punktu. Šī situācija liecina, ka Gana nespēja pienācīgi izmeklēt iespējamu NNN zveju un ar to saistītās darbības, ko konstatējušas ES dalībvalstis, kā arī nespēja nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz to.

(102)

Iepriekš 92.–100. apsvērumā aprakstītie fakti liecina, ka Gana kā karoga valsts nav izpildījusi UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, kas paredz, ka karoga valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem uzņemas jurisdikciju pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(103)

Turklāt Ganas veikums attiecībā uz sadarbību ar citām valstīm neatbilst IPOA IUU 28. punkta ieteikumiem, kuros valstis tiek aicinātas saskaņot savas darbības un tieši sadarboties NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, jo īpaši, izstrādājot sadarbības mehānismus, ar kuriem inter alia ātri reaģēt uz NNN zveju.

(104)

Ganas veikums uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā neatbilst arī IPOA IUU 24. punkta ieteikumiem, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un reālu zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību. Komisija ievēroja, ka aprakstītās situācijas dēļ Gana nevarēja reāli sadarboties ar ES dalībvalstīm. Gana nevarēja sniegt atbildes uz to pieprasījumiem un veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz konstatētu iespējamu NNN zveju.

(105)

Komisija konstatēja, ka Gana ne tikai nav spējusi veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz iespējamu NNN zveju, bet arī nav veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus un nav piemērojusi sankcijas kuģiem un uzņēmējiem, kuri bija iesaistīti 83.–85. apsvērumā aprakstītajos pārkāpumos. Saistībā ar to Komisija 2013. gada maija apmeklējumā uz vietas konstatēja, ka Gana ir izveidojusi starpministriju komiteju, lai izmeklētu minētos, iespējamos pārkāpumus un attiecībā uz tiem veiktu noteikumu izpildes pasākumus, taču līdz šim nav konstatēts konkrēts progress.

(106)

Pamatojoties uz zivsaimniecības noteikumiem un gada ziņojumiem par uzraudzību, kontroli un pārraudzību, ko Gana iesniegusi pēdējos trijos gados, Komisija konstatēja, ka Ganas tiesiskajā regulējumā ir paredzēta preventīvu sankciju sistēma, taču vēl pavisam nesen konkrētas sankcijas gandrīz nemaz netika piemērotas, savukārt noteikumu izpildes un apsūdzības procedūrām nav rezultātu.

(107)

Turklāt 2013. gada maija apmeklējumā Komisija konstatēja, ka Ganas Zvejniecības un akvakultūras attīstības ministrijā nav juridiskā dienesta, kura pienākums būtu iesniegt tiesā prasību pret privātpersonām vai uzņēmumiem, kuri ir atbildīgi par NNN zvejas darbībām. Saistībā ar to Komisija konstatēja, ka saskaņā ar Ganas 2002. gada Zivsaimniecības likuma 115. un 116. pantu ieviestajās juridiskajās procedūrās paredzēts, ka zivsaimniecības tiesību aktu un noteikumu pārkāpumus izskata tiesa, izņemot gadījumus, kad ar valsts prokurora piekrišanu pārkāpējiem var piemērot administratīvus sodus. Komisija arī konstatēja nopietnus trūkumus saistībā ar Ganas juridisko izpildes un sankciju procedūru īstenošanu (piem., pārmērīgu procedūru ilgumu, mazu konstatēto pārkāpumu un piemēroto sankciju skaitu). Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka Ganas pašreizējās juridiskās izpildes un apsūdzības procedūras ierobežo kompetento iestāžu spēju veikt reālus noteikumu izpildes pasākumus, konkrētāk, kompetentās iestādes nevar reāli piemērot pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(108)

Iepriekš 103.–106. apsvērumā aprakstītie fakti uzskatāmi par pierādījumu tam, ka Gana kā karoga valsts nespēj pilnībā piemērot savu jurisdikciju saviem zvejas kuģiem, un liecina par to, ka Gana nav izpildījusi UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, kas paredz, ka karoga valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem uzņemas jurisdikciju pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(109)

Turklāt, pamatojoties uz Komisijas veiktajos apmeklējumos iegūto informāciju, var secināt, ka Gana nav atjauninājusi reģistru. Ganas iestādes ziņoja, ka valsts reģistrā iekļauti 327 zvejas kuģi, kuri kuģo ar Ganas karogu. Taču šis skaitlis neatbilst datiem, kas tika iegūti Komisijas veiktajā apmeklējumā, kuros norādīts, ka derīga zvejas licence ir 117 Ganas zvejas kuģiem. Saistībā ar to un ņemot vērā, ka acīmredzami nesakrīt Ganas karoga zvejas kuģu skaits un tādu zvejas kuģu skaits, kuriem ir Ganas zvejas licence, 2013. gada maija apmeklējumā Ganas Jūrniecības iestāde (GMA) atzina, ka ir jāpārbauda un jāatjaunina Ganas zvejas kuģu reģistrs. Ņemot vērā šo situāciju, Komisija uzskatīja, ka Gana nav izpildījusi savus karoga valsts pienākumus, kas noteikti starptautiskajās tiesībās un jo īpaši UNCLOS 94. panta 2. punktā, kas paredz, ka visām karoga valstīm jātur uzticams tās karoga kuģu reģistrs.

(110)

Ganas veikums zvejas kuģu reģistrācijas jomā neatbilst arī IPOA IUU 36. un 38. punkta ieteikumiem, kuros karoga valstis tiek aicinātas nepiešķirt karogu kuģiem, kuri izdarījuši pārkāpumus, un novērst kuģu karoga maiņu nolūkā neievērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī pieņemtus nosacījumus.

(111)

Turklāt Ganas veikums reālu noteikumu izpildes pasākumu ieviešanā neatbilst arī IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem, kuros valstis tiek aicinātas nodrošināt pietiekami smagas sankcijas par NNN zveju, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no šādas zvejas. Gana arī nav īstenojusi Valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, tādējādi neievērojot IPOA IUU 25., 26. un 27. punkta ieteikumus.

(112)

Komisija 2013. gada maija apmeklējumā konstatēja, ka Ganas normatīvajos aktos nav paredzēts, ka trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas Ganā saskaņā ar Ganas zvejas licencēm, ir jāsniedz Ganas kompetentajām iestādēm to VMS dati. Gana arī nav noteikusi, ka ārvalstu zvejas kuģiem, kuri zvejo tās EEZ, jāsaņem Ganas zvejas licence. Komisija uzskatīja, ka, tā kā VMS ir vispārēji atzīta par uzticamu zvejas darbību uzraudzības instrumentu, Gana kā krasta valsts šādos apstākļos nevar reāli kontrolēt un uzraudzīt to trešo valstu zvejas kuģu darbības, kuri zvejo tās ūdeņos. Par šīs analīzes pareizību liecina atkārtotās NNN zvejas darbības, par kurām Gana ziņojusi pēdējos trijos gados iesniegtajos uzraudzības, kontroles un pārraudzības ziņojumos. Konkrētāk, oficiālajos ziņojumos uzsvērts, ka Ganas iestādes ir bieži arestējušas vai sodījušas Ganas rūpnieciskās vai daļēji rūpnieciskās zvejas kuģus par nelikumīgām zvejas darbībām, kas veiktas nerūpnieciskajai zvejai rezervētajā apgabalā (kur dziļums nepārsniedz 30 m). Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka Gana nekontrolē un neuzrauga kuģus, kuri zvejo tās jūras ūdeņos, un tādā veidā tiek radīti labvēlīgi apstākļi NNN zvejas darbībām Ganas EEZ.

(113)

Komisija 2013. gada maija apmeklējumā konstatēja arī to, ka Ganas kompetentajai iestādei, kas atbild par Ganas EEZ veikto zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, nav līdzekļu, lai veiktu pasākumus un inspekcijas jūrā. Zvejniecības komisija ir pilnībā atkarīga no Ganas Jūras spēku loģistiskā atbalsta un patruļkuģiem. Komisija arī konstatēja, ka Zvejniecības komisijas un Ganas Jūras spēku darbības saskaņošana un sadarbība nav pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu Ganas EEZ veikto zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmu. Komisija uzskata, ka Ganas iestādēm nav līdzekļu intervences pasākumiem jūrā, un tādā veidā tiek apdraudēti jebkādi noteikumu izpildes centieni un radīti labvēlīgi apstākļi pierādītajām NNN zvejas darbībām Ganas EEZ.

(114)

Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīga neatbilstība starp Ganas administratīvo spēju uzraudzīt un kontrolēt to rūpnieciskās zvejas kuģu darbības, kuri zvejo tās ūdeņos, un to zvejas licenču skaitu, kas piešķirtas rūpnieciskās zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot Ganas EEZ (papildus 12 000 nerūpnieciskās zvejas kuģu Ganas EEZ ir atļauts zvejot 117 rūpnieciskās zvejas kuģiem). Šī situācija liecina, ka, ņemot vērā Ganas jurisdikcijā esošajos ūdeņos veikto zvejas darbību apmēru, Ganas noteikumu izpildes spēja ir nepietiekama. Komisija arī konstatēja, ka Gana nav pieņēmusi Valsts zivsaimniecības pārvaldības plānu, kura pamatā būtu labākā pieejamā zinātniskā informācija, kā paredzēts UNCLOS 61. panta 2. punktā un 62. panta 4. punktā.

(115)

Ņemot vērā 111.–113. apsvērumā izklāstītos faktus, Komisija uzskata, ka Gana kā krasta valsts nav izpildījusi tās pienākumus, kuri paredzēti UNCLOS 61. panta 2. punktā un 62. panta 1. punktā. Tajos noteikts, ka krasta valstij jāveicina tās EEZ dzīvo resursu optimāla izmantošana, ņemot vērā labākos tai pieejamos zinātniskos pētījumus, konkrētāk, ar atbilstošiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem nodrošinot šo dzīvo resursu saglabāšanu un novēršot to pārmērīgu ekspluatāciju.

(116)

Attiecībā uz konkrētās NNN zvejas epizožu vēsturi, būtību, apstākļiem, apjomu un nodarījuma smaguma pakāpi Komisija ir ņēmusi vērā NNN zvejas darbības, kuras Ganas karoga kuģi regulāri un atkārtoti ir veikuši līdz 2013. gadam.

(117)

Saistībā ar to jānorāda, ka laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam ICCAT vēstulēs, kurās izteiktas bažas, Gana vairākas reizes atzīta par valsti, kas pilnībā un reāli nepilda tās pienākumus, kuri paredzēti Ieteikumos 09-01, 10-01 un 11-01 attiecībā uz Lielacu tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmu. Ganas flote, kas zvejo ICCAT apgabalā, vairākus gadus nav ievērojusi ICCAT noteiktos lielacu tunzivju nozvejas limitus, un Gana nav veikusi reālus pasākumus, lai novērstu lielacu tunzivju nozvejas limita sistemātisku pārsniegšanu. Gana neievēro ICCAT ieteikumos noteiktās lielacu tunzivju nozvejas kvotas. Lai gan Komisija atzīst, ka Gana ir panākusi progresu attiecībā uz iepriekšējos gados pārsniegtā lielacu tunzivju nozvejas apjoma atlīdzināšanu, tā arī konstatē, ka Gana ir tikai novērsusi rūpnieciskās zvejas kapacitātes palielināšanos, taču nav veikusi tās samazināšanas pasākumus, lai panāktu iepriekš minēto ICCAT ieteikumu ievērošanu. Saistībā ar to Komisija uzskata, ka pārmērīgi lielā Ganas tunzivju zvejas flotes kapacitāte ICCAT apgabalā un līdz ar to – pastāvīgā lielacu tunzivju pārzveja (jo īpaši 2008., 2009. un 2010. gadā) nozīmē to, ka Ganas tunzivju zvejas flote ICCAT apgabalā ir veikusi strukturālas NNN zvejas darbības un pārkāpusi UNCLOS 62. panta vispārējos noteikumus par dzīvo resursu izmantošanu.

(118)

Attiecībā uz Ganas iestāžu pašreizējo tiesībspēju un rīcībspēju jānorāda, ka saskaņā ar ANO Tautas attīstības indeksu (23) Gana tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (135. no 186 valstīm). Tas apstiprināts arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (24), kuras II pielikumā Gana minēta kā valsts, kurā ir zems ienākumu līmenis.

(119)

Neatkarīgi no 117. apsvērumā sniegtās analīzes jānorāda, ka, pamatojoties uz 2013. gada maija apmeklējumā iegūto informāciju, uzskatāms, ka Ganas tiesiskajā regulējumā valsts iestādēm paredzētās pilnvaras ir pietiekamas, taču sistēmā trūkst vajadzīgo administratīvo un organizatorisko struktūru, kas atvieglotu iestādēm likumā noteikto pienākumu izpildi. Šī situācija arī mazina kompetento iestāžu spēju sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus.

(120)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu var secināt, ka Gana nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga un krasta valstij uzlikti attiecībā uz sadarbības un noteikumu izpildes pasākumiem.

(121)

Gana ir ratificējusi UNCLOS. Gana 2010. gadā ir parakstījusi FAO Ostas valsts pasākumu nolīgumu. Gana ir arī ICCAT Līgumslēdzēja puse. Turklāt Gana ir apakšreģionālās padomdevējas struktūras zivsaimniecības jautājumos, t. i., FCWC, dalībvalsts.

(122)

Komisija analizēja visu informāciju par Ganas atbilstību FCWC nosacījumiem. FCWC 2009. gada decembrī pieņēma Reģionālo rīcības plānu par NNN zveju FCWC dalībvalstu jūras zonās (FCWC RPOA). Pēc FCWC NNN zvejas darba grupas sanāksmes 2010. gada aprīlī tika pieņemti vairāki pasākumi, konkrēti par kuģu reģistrēšanas metodēm, FCWC dalībvalstu sadarbību informētības palielināšanas jomā, vienošanos par ostas valstu pasākumiem un valsts līmeņa saraksta izveidi, tajā iekļaujot rūpnieciskās zvejas kuģus, kuri ir saņēmuši atļauju katrā FCWC dalībvalstī (25). Turklāt FCWC 2009. gada decembra Ministru konferences pirmajā sesijā pieņemtajā “Akras Deklarācijā par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu” tika nolemts, ka visas FCWC dalībvalstis pilnībā ievēros IPOA.

(123)

Gana nav veikusi pasākumus FCWC RPOA un FCWC NNN zvejas darba grupas pirmajā sanāksmē izstrādāto ieteikumu īstenošanai.

(124)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz to, kā Gana ievēro savus pienākumus, kuri izriet no Ganas kā ICCAT Līgumslēdzējas puses statusa.

(125)

Jāatgādina, ka ICCAT 2010. gadā nosūtīja Ganai identifikācijas vēstuli par tās ziņošanas nepilnībām (26). Vēstulē Gana saskaņā ar ICCAT Ieteikumu par tirdzniecības pasākumiem (06-13) atzīta par tādu valsti, kas nav pilnībā un reāli izpildījusi savus pienākumus, kuri paredzēti ICCAT Ieteikumā 05-09 par statistikas ziņošanas pienākumu izpildi. Šajā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Gana līdz noteiktajiem termiņiem netika iesniegusi visus vajadzīgos datus un ziņojumus, piemēram: datus par “I uzdevumu” un “II uzdevumu”, atbilstības tabulas, informāciju par pārvaldības standartiem attiecībā uz lieliem kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām. ICCAT sekretariāts pauda bažas par reālu Ieteikuma 08-01 īstenošanu, jo īpaši par to, ka Gana trešo gadu pēc kārtas ievērojami pārsniedz lielacu tunzivju nozvejas apjomu. ICCAT sekretariāts arī uzsvēra, ka, lai gan Ieteikumā 09-01 pielāgots Ganas 2010. gada lielacu tunzivju nozvejas limits, daļēji nododot tai Eiropas Savienības kvotas, Ieteikumā 08-01 Ganai prasīts 2009. un/vai 2010. gadā izlīdzināt 2008. gadā pārsniegto apjomu. Turklāt Ganai šī problēma bija jārisina Ieteikumā 09-01 prasītajā rīcības plānā. Ganai pieprasīja arī pārskatīt tās datu vākšanas un ziņošanas procedūras atbilstīgi ICCAT prasībām.

(126)

ICCAT identifikācijas vēstulē, kas Ganai tika nosūtīta 2011. gadā (27), ICCAT nolēma saglabāt Ganai identifikācijas statusu saistībā ar Ieteikumu par tirdzniecības pasākumiem (06-03). Gana joprojām pilnībā un reāli nepildīja tās pienākumus, kas paredzēti ICCAT ieteikumā par statistikas ziņošanas pienākumu izpildi (05-09) un ieteikumā, ar ko groza ieteikumu par lielacu tunzivju daudzgadu saglabāšanas un pārvaldības programmu (Ieteikums 09-01). Šajā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Gana jau atkal līdz noteiktajiem termiņiem netika iesniegusi visus vajadzīgos datus un ziņojumus, piemēram: datus par “I uzdevumu” (par flotes parametriem), iekšējo pasākumu ziņojumu par kuģiem, kuri ir garāki par 20 m, pārvaldības standartu attiecībā uz lieliem kuģiem, kuri zvejo tunzivis ar āķu jedām, un ziņojumus par ICCAT statistikas dokumentu programmām. ICCAT sekretariāts arī izteica bažas, ka Gana neveic reālus pasākumus, lai kontrolētu Atlantijas lielacu tunzivju nozvejas atbilstību Ieteikumos 08-01 un 09-01 noteiktajiem limitiem un lai novērstu iespējamus kapacitātes limita pārkāpumus, kā aprakstīts Ieteikumā 04-01. Ganu vēlreiz aicināja pārskatīt tās datu vākšanas un ziņošanas procedūras atbilstīgi ICCAT prasībām. Lai nodrošinātu, ka Gana līdz attiecīgajiem termiņiem izpilda visas ICCAT ziņošanas prasības, tika prasīts, lai Gana iesniedz ICCAT sekretariātam provizorisku datu uzlabošanas plānu, tostarp jo īpaši informāciju par uzraudzības programmām, novērotāju programmām, ostas inspekcijām un paraugu ņemšanas programmām attiecībā uz nerūpniecisko zveju. Tika prasīts arī, lai Gana iesniedz ICCAT sekretariātam provizorisku kvotu atlīdzināšanas plānu par Ganas lielacu tunzivju nozvejas apjomu atbilstīgi 2010. gadā pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz lielacu tunzivīm, kā arī informāciju par flotes kapacitāti.

(127)

ICCAT 2012. gada vēstulē, kurā izteiktas bažas (28), Gana tika atzīta par valsti, kas pilnībā un reāli nepilda tās pienākumus, kuri paredzēti ICCAT ieteikumā par statistikas ziņošanas pienākumu izpildi (05-09) un ICCAT ieteikumā par lielacu tunzivju daudzgadu saglabāšanas un pārvaldības programmu (04-01). Minētajā vēstulē ICCAT uzsvēra, ka Gana atkal netika iesniegusi “I uzdevuma” datus par flotes parametriem (ST01 veidlapu) un ziņojumu par iekšējiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kuri ir garāki par 20 m. Atbilstības tabulas tika iesniegtas pēc termiņa. Tika runāts arī par dienvidu apakšgrupas zobenzivju nozvejas apjoma pārsniegšanu, kas ir Ieteikuma 09-03 pārkāpums. Tā kā Gana nepildīja ICCAT noteiktos lielacu tunzivju saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, tika pieprasīts, lai Gana novērstu šīs nepilnības un, konkrētāk, lai īstenotu reālus pasākumus saistībā ar aizliegumu veikt citā kuģī pārkraušanu jūrā, ko veic ar riņķvadiem zvejojoši Ganas kuģi; lai ievērotu Ieteikumos 09-01 (29), 10-01 (30) un 11-01 (31) paredzētos nosacījumus par flotes kapacitāti; lai īstenotu Ieteikumā 11-01 paredzēto pārsniegtā lielacu tunzivju nozvejas apjoma atmaksas plānu un lai Gana sadarbotos ar Kotdivuāru saistībā ar tās veiktajām Ganas karoga kuģu inspekcijām Abidžanas ostā.

(128)

ICCAT 2013. gada vēstulē, kurā izteiktas bažas (32), ICCAT sekretariāts pauda bažas par to, ka Gana nevelta pietiekami lielas pūles, lai pilnībā īstenotu ICCAT Ieteikumu 11-01 par Lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmu. ICCAT atzina, ka Gana ir panākusi progresu attiecībā uz iepriekšējā gadā pārsniegtā lielacu tunzivju nozvejas apjoma atlīdzināšanu, taču prasīja Ganai turpināt centienus pilnībā īstenot zvejas kuģiem piemērojamos limitus un zilo tunzivju nozvejas valsts pārvaldības plānu, kā arī Ieteikumā 11-01 paredzētos datu ziņošanas pienākumus.

(129)

Turklāt attiecībā uz Komisijas revīzijas dienestu konstatētajiem faktiem Komisija 2013. gada 23. aprīļa vēstulē informēja ICCAT sekretariātu par faktiem, kuri varētu liecināt, ka Gana nepilda ICCAT Ieteikumu 08-09 par atbilstības informācijas pārskatīšanas un ziņošanas procesu. ICCAT sekretariāts 2013. gada 30. aprīļa vēstulē (33) informēja Ganu, ka tā, iespējams, nav ievērojusi ICCAT Ieteikumu 12-06 par jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī; ICCAT Ieteikumu 11-16 par piekļuves nolīgumiem un ICCAT Ieteikumu 03-14 par VMS datu pārsūtīšanu. Tika lūgts, lai Gana iesniedz ICCAT komisijai konstatējumus, kuri iegūti, izmeklējot šos apsvērumus par neatbilstību, kā arī informāciju par šo bažu novēršanai veiktajiem pasākumiem.

(130)

Turklāt Komisija, apmeklējot Ganu 2013. gada maijā un jūlijā, konstatēja vairākus faktus. Lai gan uz kuģiem, kuri zvejo ICCAT apgabalā (saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 03-14), jābūt uzstādītām VMS ierīcēm, zvejas reisos, kas notika laikā pirms 2012. gada oktobra, tika konstatēta VMS signāla neesība vai pārtrauktība. Attiecībā uz VMS darbībspēju tika norādīts, ka Gana cenšas uzlabot savu uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) sistēmu, izveidojot VMS centru. Tomēr šie centieni nav pietiekami, lai novērstu VMS jomā konstatētos trūkumus.

(131)

Uz Ganas kuģiem uzstādītā VMS netiek pienācīgi izmantota, lai pārbaudītu, vai zvejas darbības atbilst zvejas licenču darbības jomai. Sistēmā nav ieviestas administratīvas un organizatoriskas procedūras, un nav nodrošināti tās darbībai vajadzīgie resursi: nav izstrādātas ne vadlīnijas, ne metodiskie norādījumi par tās uzstādīšanu; sistēmā vienā vidē nevar attēlot VMS datus un datus no citiem atrašanās vietas informācijas avotiem; tajā netiek ņemtas vērā zvejas lieguma teritorijas. Ir tikai viens piekļuves punkts VMS datiem, un tas ir pieejams vienīgi MCS struktūrvienībai, tāpēc pārējie Ganas dienesti, tostarp citas administratīvās struktūras, kuras atbild par nozvejas sertifikātu izdošanu (gan Akrā, gan Temā), šos datus nevar izmantot.

(132)

Lai gan ICCAT sekretariāts izteica atzinību par Ganas centieniem 2011. gadā nodrošināt zvejas darbību pārredzamību, tas arī pauda nopietnas bažas par divām konkrētām problēmām – darbspējīgas VMS neesību un (tunzivju) citā kuģī pārkraušanu, ko jūrā pastāvīgi nelikumīgi veic Ganas kuģi, kuri zvejo ar riņķvadiem.

(133)

ICCAT sekretariāts 2012. gadā, īstenojot Saprašanās memorandu (MoU), piešķīra Ganai finansiālu atbalstu jaunas VMS sistēmas uzstādīšanai, lai tā varētu izpildīt ICCAT noteikumus par VMS datu ziņošanu. Šī sistēma darbojas no 2012. gada 1. oktobra. Tomēr MoU sākotnējās īstenošanas posmā (no 2012. gada februāra līdz oktobrim) Ganas iestādes nelika Ganas zvejas kuģiem, kuri darbojas ICCAT apgabalā, ziņot par to ikdienas atrašanās vietām, tādējādi pārkāpjot ICCAT Ieteikuma 03-14 nosacījumus par VMS un Ganas 2010. gada Valsts zvejniecības noteikumu 47. pantu.

(134)

Jānorāda arī tas, ka Ganas izveidotā MCS sistēma un VMS centrs attiecas tikai uz Ganas valsts floti. Gana nav noteikusi, ka trešo valstu kuģiem, lai saņemtu Ganas zvejas licenci, jāuzstāda VMS ierīce. Tāpēc Ganas iestādes nesaņem VMS datus par trešo valstu zvejas kuģiem, kuri zvejo tās ūdeņos, un tādējādi pastāv labvēlīgi apstākļi NNN zvejas darbībām Ganas EEZ. Gana nav informējusi ICCAT sekretariātu par to, kā tiek īstenots MoU par VMS uzstādīšanu.

(135)

Attiecībā uz pilnvaroto novērotāju sistēmu jānorāda, ka Gana nepilnīgi ievēro novērotāju programmu, kas paredzēta ICCAT Ieteikumā 10-10 par minimālo standartu noteikšanu attiecībā uz zvejas kuģu zinātnisko novērotāju programmām.

(136)

Attiecībā uz ICCAT Ieteikumā 97-10 paredzētās ICCAT ostu inspekciju programmas īstenošanu jānorāda, ka, lai gan Ganas tiesiskajā regulējumā tās iestādēm piešķirtas pietiekamas pilnvaras to pienākumu izpildei, Ganas zvejniecības inspektoru pieredzes un apmācības trūkuma dēļ ICCAT ostu inspekciju programma Ganā netiek īstenota un izpildīta.

(137)

Turklāt Gana netika konstatējusi, ka tās karoga kuģi atkārtoti pārkāpj ICCAT ieteikumus, veicot nelikumīgu citā kuģī pārkraušanu jūrā un nelicencētas zvejas darbības kaimiņvalstu EEZ. Tā kā darbiniekiem nav vajadzīgo prasmju un nav izveidota ostu inspekciju programma, inspekciju vadlīnijas un rokasgrāmata, ostās veiktās inspekcijas ir nepietiekamas un neefektīvas. Novērotāji nezina ICCAT noteikumus. Zvejniecības inspektori ir atkarīgi no pārbaudāmo uzņēmēju sniegtās informācijas un loģistiskā atbalsta. Šo trūkumu dēļ Gana nepilda pienākumus, kas paredzēti ICCAT Ieteikumā 06-11, ar ko izveido citā kuģī pārkraušanas programmu.

(138)

Komisija, apmeklējot Ganu, konstatēja arī to, ka no 2009. līdz 2012. gadam vairāki Ganas zivju transportkuģi un tunzivju zvejas kuģi neievēroja ICCAT Ieteikumu 06-11. Ganas iestādes apstiprināja nozvejas sertifikātus, kuros minētas aizliegtas citā kuģī pārkraušanas darbības jūrā un kurus parakstījuši abu iesaistīto kuģu kapteiņi. Kā norādīts 126. apsvērumā, ICCAT sekretariāta 2012. gada 21. februāra vēstulē, kurā izteiktas bažas, Ganai tika skaidri atgādināts, ka jāīsteno reāli pasākumi, lai aizliegtu Ganas kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadiem, veikt citā kuģī pārkraušanas darbības jūrā. Kā norādīts 128. apsvērumā, ICCAT sekretariāts 2013. gada 30. aprīļa vēstulē informēja Ganu arī par to, ka, iespējams, netiek ievērots ICCAT Ieteikums 12-06 par citā kuģī pārkraušanu jūrā.

(139)

Ņemot vērā ICCAT2012. gada 21. februāra vēstuli, kurā izteiktas bažas un pieprasīts novērst pārkāpumus saistībā ar Ieteikuma 09-01, Ieteikuma 10-01 un Ieteikuma 11-01 nosacījumiem par flotes kapacitāti, Komisija 2013. gada maija apmeklējuma laikā ievāca informāciju par Ganas zvejas kapacitātes samazināšanu. Kā atzina Ganas Jūrniecības iestāde, zvejas kapacitātes palielināšanās ir tikai bloķēta, bet tā nav samazināta. Iestāde ļauj aizstāt tādu kuģu kapacitāti, kuri nodoti sadalīšanai vai izslēgti no Ganas karoga kuģu reģistra, taču nepiešķir Ganas karogu jauniem tunzivju zvejas kuģiem. Saistībā ar to jānorāda, ka Gana nav izveidojusi reālus pasākumus, ar kuriem varētu nodrošināt šīs kapacitātes faktisku samazināšanu, tāpēc lielacu tunzivs nozvejas limita pārsniegšanas risks nav samazināts.

(140)

Trūkumi, kurus Komisija konstatēja Ganas apmeklējumos 2013. gada maijā un jūlijā, un 129.–138. apsvērumā minētā papildu informācija liecina, ka Gana nav izpildījusi savus karoga un krasta valsts pienākumus, kas paredzēti UNCLOS 62., 94. un 118. pantā.

(141)

Kā norādīts 133. apsvērumā, Gana neievēro UNCLOS 62. panta 4. punkta e) apakšpunktā paredzēto krasta valsts pienākumu pieprasīt zvejas kuģiem, kuri zvejo tās jūras ūdeņos, iesniegt VMS datu ziņojumus. Šādas valsts tiesiskā regulējuma nepilnības ir pretrunā arī IPOA IUU 24.3. punktam, kurā noteikts, ka valstīm būtu jāveic visaptveroša, un reāla zvejas uzraudzība, kontrole un pārraudzība no tās uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, tostarp ieviešot VMS saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem, ņemot vērā arī prasību, lai uz tās jurisdikcijā esošajiem kuģiem būtu uzstādīta VMS.

(142)

Turklāt 129.–138. apsvērumā aprakstītās darbības mazina Ganas spēju pildīt tās pienākumus saskaņā ar UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka karoga valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem uzņemas jurisdikciju pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(143)

Komisijas veiktajos apmeklējumos konstatētie fakti liecina, ka Ganas zvejas kuģu reģistrācijas procedūrās netiek ņemta vērā kuģu un to īpašnieku iepriekšēja iesaistīšanās NNN zvejas darbībās. Šāda pieeja neatbilst UNCLOS 94. pantam.

(144)

Turklāt, nesniedzot informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, statistiku, kuģu sarakstiem un atbilstības tabulām, tiek mazināta Ganas spēja pildīt tās pienākumus saskaņā ar UNCLOS 118. pantu, kurā noteikts, ka valstīm ir pienākums sadarboties atklātas jūras dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības jomā.

(145)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz iespējamām Ganas darbībām vai noteikumu neizpildi, kas var mazināt piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(146)

Saistībā ar to būtu jānorāda, ka Ganas tiesiskajā regulējumā ir paredzēti kontroles pasākumi, piemēram, saskaņā ar 2010. gada Zvejniecības noteikumiem Ganas zvejas kuģiem jāsaņem iepriekšēja atļauja zvejas darbībām ārvalstīs. Taču Komisija novēroja, ka Ganas iestādes pretēji valsts tiesiskajam regulējumam nav šos noteikumus īstenojušas, tādējādi mazinot piemērojamo NNN zvejas apkarošanas tiesību aktu un noteikumu efektivitāti 2010., 2011. un 2012. gadā.

(147)

Komisija 2013. gada maija apmeklējumā arī konstatēja, ka Gana nav īstenojusi 2002. gada Zvejniecības likuma 94. pantu, kurā paredzēts izveidot Zvejniecības uzraudzības, kontroles, pārvaldības un izpildes struktūrvienību, kuras darbā iesaistītos visas attiecīgās valsts aģentūras. Turklāt saskaņā ar 2002. gada Zvejniecības likuma 95. pantu Ganas Jūras spēku, Ganas Gaisa spēku un Ūdens pētniecības institūta darbiniekus var iecelt par pilnvarotiem Zvejniecības likuma un noteikumu izpildes ierēdņiem. Komisija konstatēja, ka Gana nav izpildījusi šos nosacījumus, tādējādi mazinot piemērojamo NNN zvejas apkarošanas normatīvo aktu efektivitāti.

(148)

Komisija 2013. gada maija apmeklējumā konstatēja, ka līdz 2012. gada 1. oktobrim Gana nebija likusi saviem tunzivju zvejas kuģiem, kuri zvejo ICCAT apgabalā, ziņot par to ģeogrāfisko atrašanās vietu, tādējādi neizpildot savus ICCAT Līgumslēdzējas puses pienākumus, kuri paredzēti 3., 4. un 5. pantā ICCAT Ieteikumā 03-14. Tādējādi Gana neizpildīja arī 2010. gada Zvejniecības noteikumu 42., 47., 48. un 49. pantu. Saistībā ar to Komisija konstatēja, ka Gana, neizpildot šos nosacījumus, neievēroja valsts tiesisko regulējumu un mazināja piemērojamo NNN zvejas apkarošanas tiesību aktu un noteikumu, kā arī starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(149)

Komisija 2013. gada maija apmeklējumā konstatēja arī to, ka Gana nav īstenojusi 2002. gada Zvejniecības likuma 42. pantu un 2010. gada Zvejniecības noteikumu 1. pantu, kuros paredzēts, ka jāpieņem Valsts zvejniecības pārvaldības un attīstības plāns. Saskaņā ar Ganas normatīvajiem aktiem šis plāns, ko izstrādās, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, atbildīs labas pārvaldības principiem un nodrošinās zvejas resursu optimālu izmantošanu, tādējādi novēršot to pārmērīgu ekspluatāciju. Komisija konstatēja, ka Gana, neievērojot savu tiesisko regulējumu, neizpildīja šos nosacījumus un tādējādi mazināja piemērojamo NNN zvejas apkarošanas normatīvo aktu efektivitāti.

(150)

Visbeidzot jānorāda, ka Gana ir minēta arī NMFS ziņojumā (34). Gana atzīta par valsti, kas nav pārvaldījusi savus zvejas kuģus atbilstīgi ICCAT pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un jo īpaši Ieteikumam 05-09, Ieteikumam 11-01, Ieteikumam 04-01 un Ieteikumam 06-11. Turklāt NMFS satrauc Ganas spēja izpildīt ICCAT prasības par kapacitātes ierobežošanu un reāli aizliegt citā kuģī pārkraušanu jūrā. NMFS arī uzskata, ka Ganai jāpanāk progress attiecībā uz ICCAT ieteikumu ievērošanu, īstenojot apstiprināto atlīdzināšanas plānu par lielacu tunzivju nozvejas apjoma pārsniegšanu un uzlabojot datu vākšanu. NMFS arī aicina Ganu veikt precīzākus nozvejas novērtējumus, lai uzlabotu ICCAT novērtējumu par lielacu tunzivju krājumiem.

(151)

Ganas veikums starptautisko instrumentu īstenošanas jomā neatbilst IPOA IUU 10. punkta ieteikumiem, kuros dalībvalstis aicinātas prioritāri ratificēt vai pieņemt UNFSA nolīgumu vai pievienoties tam. Komisija uzskata, ka šis ieteikums ir sevišķi svarīgs attiecībā uz Ganu, kuras zvejas flotē ir daudz kuģu, kuri ir iesaistīti tālu migrējošu sugu (galvenokārt ICCAT apgabala tunzivju) zvejā.

(152)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu var secināt, ka Gana nav izpildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(153)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO Tautas attīstības indeksu (35) Gana tiek uzskatīta par vidēja līmeņa attīstības valsti (135. no 186 valstīm). Jāatgādina arī tas, ka Regulā (EK) Nr. 1905/2006 Gana minēta kā valsts, kurā ir zems ienākumu līmenis. Ņemot vērā Ganas klasifikāciju, Komisija analizēja, vai tās iegūto informāciju varētu saistīt ar Ganas kā jaunattīstības valsts īpašajiem ierobežojumiem.

(154)

Lai gan kopumā kontroles un uzraudzības jomā var pastāvēt atsevišķi tiesībspējas un rīcībspējas ierobežojumi, ar Ganas īpašajiem ierobežojumiem, kas izriet no tās attīstības līmeņa, nevar attaisnot konkrētu nosacījumu neesību valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz starptautisku instrumentu NNN zvejas apkarošanai, novēršanai un izskaušanai. Turklāt ar šiem ierobežojumiem nevar attaisnot to, ka Gana reāli neīsteno valsts tiesību aktus, lai piemērotu sankcijas par pārkāpumiem saistībā ar NNN zveju. Atsevišķas pazīmes liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc netiek nodrošināta atbilstība starptautiskajiem noteikumiem, ir valsts iestāžu sadarbības trūkums, kā arī tas, ka faktiski netiek ievēroti Ganas un starptautiskie tiesību akti. Visbeidzot jānorāda, ka Ganas attīstības līmenis ir augstāks nekā citām šā reģiona valstīm, tādējādi Ganai, salīdzinot ar daudzām citām Āfrikas valstīm, nenoliedzami ir lielākas iespējas izpildīt savus karoga, krasta, ostas vai tirgus valsts pienākumus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās.

(155)

Jānorāda arī tas, ka Savienība jau ir finansējusi īpašus tehniskās palīdzības pasākumus Ganā attiecībā uz NNN zvejas apkarošanu (36). Nav pierādījumu par to, ka Gana būtu ņēmusi vērā sniegtos ieteikumus attiecīgo nepilnību novēršanai.

(156)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka šajā gadījumā nav atbilstīgu attīstības ierobežojumu. Ņemot vērā konstatēto nepilnību būtību, ar valsts attīstības ierobežojumiem nevar attaisnot vai citādi pamatot Ganas kā karoga un krasta valsts vispārējo veikumu zivsaimniecības jomā un tās nepietiekamo ieguldījumu NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā.

(157)

Ņemot vērā šajā lēmuma sadaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka Ganas attīstības statusu un vispārējo veikumu zivsaimniecības jomā nepasliktina tās attīstības līmenis.

(158)

Kirasao līdz 2010. gada 10. oktobrim bija Nīderlandes Antiļu (Kirasao, Sintmartēna, Bonaire, Sintēstatiusa un Saba) daļa. No 2010. gada 10. oktobra Nīderlandes Antiļas vairs nepastāv. Komisija 2010. gada 12. februārī pieņēma Nīderlandes Antiļu kā karoga valsts paziņojumu. Kirasao 2011. gada 28. martā NNN zvejas regulas īstenošanas nolūkā paziņoja par savām kompetentajām iestādēm.

(159)

Komisija ar EFCA atbalstu 2013. gada 4.–8. martā apmeklēja Kirasao, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(160)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par mehānismiem, kurus Kirasao izveidojusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par Kirasao veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu pienākumus NNN zvejas apkarošanā un prasības un noteikumus par Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu.

(161)

Apmeklējuma ziņojums Kirasao pārstāvjiem tika nodots 2013. gada 8. martā.

(162)

Komisija 2013. gada 3.–6. jūnijā vēlreiz apmeklēja Kirasao.

(163)

Komisija 2013. gada 5. jūnijā iesniedza rakstiskus apsvērumus par valstī konstatēto situāciju.

(164)

Kirasao iesniedza piezīmes vēstulē, kas tika saņemta 2013. gada 31. jūlijā.

(165)

Kirasao ir sadarbības partnere, kas nav ICCAT Līgumslēdzēja puse. Kirasao ir ratificējusi UNCLOS.

(166)

Lai novērtētu, vai Kirasao kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savus starptautiskos pienākumus, kuri paredzēti UNCLOS un kurus noteikusi ICCAT, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(167)

Šajā nolūkā Komisija izmantoja no RZPO, šajā gadījumā ICCAT, publicētajiem datiem iegūtu informāciju. Turklāt, vērtējot to, vai Kirasao kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savus starptautiskos pienākumus, kā arī Kirasao veikumu saistībā ar RZPO noteikumu ievērošanu, Komisija arī ņēma vērā Kirasao nodomu izvērst darbību starptautiskajā zvejniecībā un kļūt par pilntiesīgu ICCAT dalībvalsti, kas tika izteikts Komisijas 2013. gada jūnija apmeklējuma laikā Kirasao.

(168)

Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu analizēja Kirasao kā karoga, ostas vai krasta valsts pienākumus. Šīs pārbaudes vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(169)

Par Kirasao karoga NNN zvejas kuģiem jānorāda, ka saskaņā ar informāciju, kas izgūta no RZPO kuģu sarakstiem, provizoriskajos un galīgajos NNN zvejas kuģu sarakstos šādu kuģu nav un nav arī pierādījumu par iepriekšējiem, ar Kirasao karoga NNN zvejas kuģiem saistītiem gadījumiem, kuru dēļ Komisijai būtu jāanalizē Kirasao veikums attiecībā uz atkārtotām NNN zvejas darbībām. Tomēr jānorāda, ka, pamatojoties uz informāciju, ko ir saņēmusi Komisija, divi Kirasao kuģi, iespējams, ir vairākkārt veikuši NNN zvejas darbības. Konkrētāk, 2011. gadā Japānas un Jaunzēlandes valdība informēja Ekonomikas attīstības ministriju (MED) par to, ka Kirasao karoga kuģis apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (SPRFMO), ar dziļūdens žaunu tīkliem zvejoja bentisko sugu haizivis. Saskaņā ar pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās 2009. gada Nobeiguma aktā par starptautiskajām apspriedēm attiecībā uz ierosināto Klusā okeāna dienvidu daļas Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) izveidi (Nobeiguma akts) (37), šajā apgabalā ir aizliegts izmantot dziļūdens žaunu tīklus. Turklāt Kirasao iestādes attiecīgajā periodā apstiprināja šā zvejas kuģa nozvejas sertifikātus. Kirasao ir sākusi izmeklēšanas procedūru par šo zvejas kuģi un ir veikusi piesardzības pasākumus, lai pārtrauktu tā zvejas darbības apgabalā, uz ko attiecas SPRFMO konvencija. Tomēr zvejas kuģim netika piemērotas sankcijas. Rīkojoties, kā aprakstīts iepriekš, Kirasao ir pārkāpusi UNCLOS 117. un 118. pantu.

(170)

Komisija analizēja, vai Kirasao ir veikusi reālus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kuri ir atbildīgi par NNN zveju, un vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no NNN zvejas.

(171)

Komisijas Kirasao apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā tika konstatēti vairāki fakti, kuri liecināja par to, ka Kirasao nav pildījusi savus karoga valsts pienākumus. Konkrētāk, saskaņā ar UNCLOS 94. pantu un IPOA IUU noteikumiem viens no karoga valsts pienākumiem ir reāli piemērot savu jurisdikciju un administratīvo, tehnisko un sociālo kontroli attiecībā uz sava karoga kuģiem. Komisija minētajos apmeklējumos konstatēja būtiskas problēmas saistībā ar Kirasao spēju zvejniecības un flotes pārvaldības sistēmas jomā, kā arī saistībā ar uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumu un procedūru īstenošanas kvalitāti.

(172)

Pirmkārt, pamatojoties uz informāciju, ko Komisija ieguva apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā, tika konstatēts arī tas, ka par NNN zvejas darbībām piemērojamo sankciju sistēma ir nepietiekama – ar sankcijām neizdodas reāli nodrošināt atbilstību, atturēt no pārkāpumiem neatkarīgi no vietas, kur tie izdarīti, un atņemt pārkāpējiem ieguvumus no to nelikumīgajām darbībām.

(173)

Otrkārt, apmeklējumos tika atklātas būtiskas Kirasao izsekojamības shēmas nepilnības. Dažādās dokumentu pārbaudēs uz vietas tika konstatēts, ka Kirasao iestādes nespēj nodrošināt izsekojamību visos zvejas darbību posmos (zveja, citā kuģī pārkraušana, izkraušana, transportēšana, eksports un tirdzniecība).

(174)

Treškārt, būtiskas nepilnības tika konstatētas attiecībā uz Kirasao tāljūras flotes kontroles sistēmu. Par flotes un tās nozvejas kontroli atbild Ekonomikas attīstības ministrija (MED), kas ir atbildīga arī par zvejas licenču izdošanu, apturēšanu un anulēšanu. Kirasao nav Zvejas uzraudzības centra (FMC). Kirasao tāljūras flotes tehnisko parametru dēļ valstij ir ierobežota administratīvā, organizatoriskā un tehniskā spēja kontrolēt tās tāljūras flotes darbības, kā arī pienākumu un noteikumu izpildi. Lai gan ar riņķvadiem zvejojošie Kirasao kuģi ir aprīkoti ar mūsdienīgiem datu pārsūtīšanas līdzekļiem, nav iespējams nodrošināt iesniegto datu pārbaudi un analīzi pietiekamā līmenī, jo MED telpās uzstādītajai VMS programmatūrai ir ierobežotas funkcijas un dati galvenokārt tiek vākti papīra formātā.

(175)

Ceturtkārt, Kirasao iestādes nenodrošina saņemto VMS datu pastāvīgu uzraudzību. Programmatūrai, ko izmanto VMS datu nolasīšanai un vākšanai, ir ierobežota tehniskā un operatīvā funkcionalitāte. Apgādes kuģi ir aprīkoti ar VMS, un tiem dati būtu jāpārsūta sistemātiski, savukārt zivju transportkuģi ir aprīkoti ar VMS, taču tiem dati jāpārsūta tikai tad, kad tie pārvadā zivis.

(176)

Piektkārt, Komisija apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā konstatēja, ka Kirasao karoga tāljūras kuģu un Kirasao kompetento iestāžu darbību saskaņošana un sadarbība datu ziņošanas jomā nav pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmu. Šis fakts liecina par to, ka Kirasao kā karoga valsts nespēj uzraudzīt un kontrolēt savas flotes zvejas darbības un īstenot savu jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi, kā prasīts UNCLOS 94. pantā. Kirasao veikums uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā neatbilst arī IPOA IUU 24. punkta ieteikumiem, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un reālu zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

(177)

Sestkārt, tas, ka trūkst cilvēkresursu, kuģu pārsūtīto datu precizitāte netiek pārbaudīta katru dienu, kā arī MED ierēdņiem domātajās procedūru vadlīnijās vai rokasgrāmatās nav paredzētas konkrētas un speciālas pārbaudes, ir uzskatāms par Kirasao kā karoga valsts starptautisko pienākumu pārkāpumu, jo īpaši ņemot vērā UNCLOS 94. pantu. Kirasao nav izpildījusi arī IPOA IUU ieteikumus, jo īpaši 34. punktu.

(178)

Ņemot vērā 173.–176. apsvērumā aprakstīto situāciju, Kirasao nevarēja pierādīt, ka tā pilda UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktā definētās prasības, kurās paredzēts, ka karoga valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem uzņemas jurisdikciju pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi.

(179)

Kirasao arī neizpildīja starptautiskos juridiskos pienākumus, kuri izriet no UNCLOS 118. panta, kas reglamentē valstu sadarbību dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības jomā. Konkrētāk, tas, ka Kirasao nav oficiāla un pastāvīga Zvejniecības uzraudzības centra, kas darbotos kā vienots kontaktpunkts, būtiski ierobežo efektīvu sadarbību ar trešām valstīm, kuras ir iesaistītas Kirasao kuģu īstenotā tunzivju pārkraušanā citā kuģī un izkraušanā.

(180)

Tāpēc Kirasao nevarēja pierādīt, ka tā NNN zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas jomā sadarbojas un saskaņo darbības ar citām valstīm, kā noteikts IPOA IUU 28. punktā (precīzāk, 28.6. punktā), kurā paredzēts, ka valstīm būtu jāizstrādā sadarbības mehānismi, ar kuriem inter alia ātri reaģēt uz NNN zveju.

(181)

Attiecībā uz nozvejas sertifikācijas sistēmu Komisija apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā konstatēja vairākas nepilnības Kirasao nozvejas sertifikātu apstiprināšanas pārvaldības sistēmā. Kirasao iestādes apstiprināja nozvejas sertifikātus, neveicot reālu informācijas pārbaudi un kontroli uz vietas un tādējādi neievērojot ICCAT Ieteikumā 09-11 paredzētās prasības (38). Tika konstatēts arī tas, ka Kirasao iestādes vispār nesadarbojas ar izkraušanas valstīm (t. i., Kotdivuāru, Senegālu, Ganu). Nozvejas sertifikācijas sistēmas pamatā ir tikai dokumentu pārbaudes. Kuģu kustību jūrā var uzraudzīt, izmantojot VMS, taču ar kuģu kustības uzraudzības pamatsistēmu nevar savākt vēsturiskus datus un šī sistēma nesniedz brīdinājumus. Šie fakti liecina, ka Kirasao neievēro UNCLOS 118. un 119. panta noteikumus.

(182)

Saistībā ar nozvejas sertifikātu pārbaudīšanu vienīgais pieejamais kontroles līdzeklis ir VMS. Tāpēc par kuģiem, kuri pastāvīgi zvejo ārpus Kirasao ūdeņiem un lielāko nozvejas daļu izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Kotdivuārā un Angolā, Kirasao iestādēm ir pieejama tikai operatoru sniegtā informācija. Izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas ostās kontrole nenotiek. Turklāt ar izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas valstīm nav izveidota sadarbība.

(183)

Kirasao nav izveidojusi nozvejas ziņošanas sistēmu, kas nodrošinātu visu nozvejas datu reāllaika reģistrēšanu, un nav izstrādājusi arī elektroniska zvejas žurnāla sistēmu. Tādējādi tā nav nodrošinājusi pilnīgu kontroli un izsekojamību, efektīvas VMS datu un izkraušanas datu pārbaudes, kā arī informāciju par izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī. Tāpēc Kirasao paveiktais šajā jomā neatbilst IPOA IUU 28. punkta ieteikumiem.

(184)

No 2010. gada 7. oktobra galvenais Kirasao zivsaimniecības tiesību akts, ar ko reglamentē starptautiskās zvejniecības nozari, ir Valsts dekrēts par zvejniecību atklātā jūrā (Landsbesluit visserij op volle zee – PB No 109). Kirasao 2010. gada Valsts dekrētā ir paredzēta starptautiska licencēšanas sistēma. Dekrētā ir iekļauti nosacījumi par pārkraušanu citā kuģī, ziņošanas pienākumiem un VMS.

(185)

Galvenais valsts zivsaimniecības tiesību akts, kurā paredzēti noteikumi par zvejniecību Kirasao teritoriālajos ūdeņos un tās zvejas zonā, ir 1991. gada Valsts dekrēts par zivsaimniecību (Visserijlandsverordening).

(186)

Attiecībā uz Kirasao tiesisko un administratīvo regulējumu Komisija apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā konstatēja Kirasao izveidoto struktūru un sistēmu nepilnības. Konkrētāk, nav izveidots pārkāpumu un Kirasao piemēroto sankciju reģistrs, kas palīdzētu pārbaudīt, vai kuģu īpašnieki agrāk nav veikuši NNN zvejas darbības. Vispārējais administratīvo sankciju un sodu apmērs ir nepietiekams un nenodrošina visaptverošu un atturošu sankciju sistēmu. Saskaņā ar Kirasao iesniegto informāciju tās tiesību aktos nav paredzēti administratīvo noteikumu izpildes pasākumi. Tāpēc par NNN zvejas nodarījumiem atbildīgajām privātpersonām nevar piemērot administratīvu sodu un Kirasao valdība nevar īstenot preventīvus un noteikumu izpildes pasākumus. Rīkojoties, kā iepriekš aprakstīts, Kirasao nav izpildījusi UNCLOS 94. panta prasības.

(187)

Komisija apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā, ņemot vērā Kirasao sniegto informāciju, konstatēja, ka, lai gan tika atzītas Kirasao tiesiskā un administratīvā regulējuma nepilnības, Kirasao kompetentās iestādes nav veikušas pasākumus, lai īstenotu vajadzīgās procedūras NNN Rīcības kodeksa pieņemšanai un Kirasao zivsaimniecības tiesību akta pārskatīšanai.

(188)

Tāpēc Komisijas savāktie pierādījumi liecina, ka Kirasao veikums reālu noteikumu izpildes pasākumu ieviešanas jomā neatbilst arī IPOA IUU 21. punkta ieteikumiem, kuros valstis tiek aicinātas nodrošināt, lai sankcijas par kuģu veikto NNN zveju būtu pietiekami smagas, lai reāli aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un atņemtu ieguvumus no šādas zvejas.

(189)

Attiecībā uz Kirasao iestāžu pašreizējo tiesībspēju un rīcībspēju jānorāda, ka ANO Tautas attīstības indeksā Kirasao attīstības līmenis nav norādīts. Tomēr saskaņā ar Pasaules Bankas sagatavoto Pasaules attīstības indeksu (39) Kirasao tiek uzskatīta par valsti, kurā ir augsts ienākumu līmenis. Ņemot vērā Kirasao statusu, netiek uzskatīts, ka būtu jāanalizē tās kompetento iestāžu pašreizējās iespējas.

(190)

Pamatojoties uz informāciju, kas tika iegūta Komisijas Kirasao apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā, nevar uzskatīt, ka Kirasao iestādēm trūkst finanšu resursu. Drīzāk tām nav vajadzīgās tiesiskās un administratīvās vides un pilnvaru pildīt savus pienākumus. Būtu arī jāuzsver, ka Komisija saskaņā ar IPOA IUU 85. un 86. punktu, kuros ieteikta rīcība attiecībā uz īpašām jaunattīstības valstu vajadzībām, palīdzēja Kirasao piemērot ES NNN zvejas regulu, īstenojot īpašu, Komisijas finansētu tehniskās palīdzības programmu (40).

(191)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto informāciju, var secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 5. punkta b) un d) apakšpunktu Kirasao nav izpildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes pasākumiem.

(192)

Kirasao ir ratificējusi UNCLOS. Turklāt no 2010. gada 17. novembra Kirasao ir sadarbības partnere, kas nav ICCAT Līgumslēdzēja puse.

(193)

Lai paskaidrotu, kā Kirasao īsteno starptautiskos noteikumus, jānorāda, ka Nīderlandes Karaliste 2007. gadā Nīderlandes Antiļu vārdā ratificēja UNCLOS un ka Kirasao tiek īstenoti visi likumdošanas instrumenti, kurus līdz 2010. gada 10. oktobrim pieņēma Nīderlandes Antiļas.

(194)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Kirasao kā tādas sadarbības partneres statusu, kura nav ICCAT Līgumslēdzēja puse. Komisija analizēja arī visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Kirasao piekrišanu piemērot ICCAT pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(195)

Komisija analizēja pieejamo ICCAT informāciju par atbilstību. Šajā nolūkā Komisija izmantoja ICCAT Atbilstības kopsavilkuma tabulas (41).

(196)

Attiecībā uz 2012. gadu ICCAT Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu atbilstības komiteja (COC) norādīja, ka Kirasao nav izpildījusi tās pienākumu laicīgi iesniegt ICCAT komisijai ziņojumus, statistiku un datus. Ziņojumā par COC sanāksmi (42) iekļautajās atbilstības kopsavilkuma tabulās norādīts, ka Kirasao novēloti vai nepilnīgi iesniedza šādu informāciju: informāciju par I uzdevumu (flotes parametri) saistībā ar gada ziņojumiem/statistiku; informāciju par iekšējiem pasākumiem (attiecībā uz kuģiem, kuru garums pārsniedz 20 m) saglabāšanas un pārvaldības pasākumu jomā; informāciju par piekļuves nolīgumiem; ziņojumu par citā kuģī pārkraušanas darbībām; atbilstības tabulas par kvotām un nozvejas limitiem. Iepriekš minētā ICCAT noteikumu un ieteikumu (galvenokārt ICCAT Ieteikuma 11-12) neievērošana un citi šā lēmuma 7.1. un 7.2. sadaļā izklāstītie fakti liecina, ka Kirasao nepilnīgi ievēro savus karoga valsts pienākumus pārvaldības un saglabāšanas pasākumu jomā, kuri noteikti UNCLOS 117. un 118. pantā.

(197)

Attiecībā uz flotē piemēroto politiku Komisija konstatēja, ka visi Kirasao rūpnieciskās zvejas kuģi pieder ārvalstu kuģu īpašniekiem un ka Kirasao var tikai identificēt faktisko kuģa īpašnieku. Komisija uzskata, ka faktiskā īpašnieka kontaktinformācijas pieejamība nav pietiekams pierādījums karoga valsts un kuģu reālai saiknei un ka šī situācija neatbilst UNCLOS 91. panta nosacījumiem par kuģu valstspiederību.

(198)

Turklāt, pamatojoties uz apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā iegūto informāciju, jākonstatē, ka atklātā jūrā zvejojošos kuģus reģistrē viena iestāde (Kirasao Jūrniecības iestāde – MAC), bet visus pārvaldības un uzraudzības pasākumus veic cita iestāde (Ekonomikas attīstības ministrija – MED). Šāda funkciju sadalījuma dēļ būtu vajadzīga cieša kompetento iestāžu sadarbība un darbību saskaņošana. Komisija apmeklējumos 2013. gada martā un jūnijā konstatēja, ka šāda MAC un MED sadarbība nepastāv. Minētajos Komisijas apmeklējumos konstatētie fakti liecina arī par to, ka Kirasao kuģu reģistrācijas procedūrās netiek ņemta vērā kuģu un to īpašnieku iepriekšēja dalība NNN zvejas darbībās. Tika konstatēts, ka Kirasao kompetentās iestādes, reģistrējot kuģi, nepārbauda kuģa vēsturi un tā iespējamu dalību NNN zvejas darbībās. Tas nozīmē, ka Kirasao neievēro ICCAT Rezolūcijā 05-07 paredzētās prasības par kuģu reģistrēšanu vai karoga piešķiršanu kuģiem un nepilda UNCLOS 94. panta prasības. Kirasao veikums zvejas kuģu reģistrācijas jomā neatbilst arī IPOA IUU 36. un 38. punkta ieteikumiem, kuros karoga valstis tiek aicinātas nepiešķirt karogu kuģiem, kuri izdarījuši pārkāpumus, un novērst kuģu karoga maiņu, kuras mērķis ir neievērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī pieņemtus nosacījumus. Turklāt iepriekš aprakstītais Kirasao veikums zvejas kuģu reģistrācijas jomā neatbilst IPOA IUU 39. punkta ieteikumiem, kuros valstis tiek aicinātas veikt visus iespējamos pasākumus, tostarp nepiešķirt kuģim zvejas pilnvarojumu un tiesības kuģot ar attiecīgās valsts karogu, lai nepieļautu, ka kuģi pastāvīgi maina karogus, t. i., veic atkārtotu un ātru kuģa karoga maiņu nolūkā izvairīties no saglabāšanas un pārvaldības pasākumu vai nosacījumu īstenošanas.

(199)

Papildus iepriekš minētajam jānorāda, ka Kirasao tur ne tikai valsts reģistru, bet arī bez apkalpes fraktētu kuģu reģistru, atļaujot citas valsts karoga kuģiem īslaicīgi kuģot ar Kirasao karogu. Jānorāda, ka Kirasao iestādes, reģistrējot bez apkalpes fraktētu kuģu sarakstā kuģi, kas nekuģo ar Kirasao karogu, par to vienkārši informē attiecīgo karoga valsti. Šādos gadījumos Kirasao iestādes neveic papildu pārbaudes par operatoriem un/vai kuģu faktiskajiem īpašniekiem. Jānorāda arī tas, ka ir bijuši gadījumi, kad Kirasao karoga zivju transportkuģus ICCAT reģistrēja cita valsts (Filipīnas), nepaziņojot par to Kirasao iestādēm. Visbeidzot jānorāda, ka šāda Kirasao rīcība neatbilst UNCLOS 94. pantam, kurā paredzēti karoga valstu pienākumi attiecībā uz sava karoga kuģiem. Saistībā ar to jāpiebilst, ka Starptautiskā transporta darbinieku federācija (ITF) uzskata Kirasao par “izdevīgu karogu” (43).

(200)

Jānorāda arī tas, ka Kirasao pretēji IPOA IUU 25., 26. un 27. punkta ieteikumiem nav izstrādājusi Valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai.

(201)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto informāciju, var secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu Kirasao nav izpildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(202)

Jāatgādina, ka Kirasao nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 1905/2006 II pielikumā, kurā valstis klasificētas atbilstīgi to attīstības līmenim, un Kirasao attīstības līmenis nav norādīts arī ANO Tautas attīstības indeksā. Tomēr saskaņā ar Pasaules Bankas 2013. gada Pasaules attīstības indeksu (44) Kirasao tiek uzskatīta par valsti, kurā ir augsts ienākumu līmenis.

(203)

Ņemot vērā apmeklējumos konstatētos faktus un Pasaules Bankas noteikto Kirasao attīstības rādītāju, Kirasao nevar uzskatīt par valsti ar īpašiem ierobežojumiem, kuri tieši izriet no tās attīstības līmeņa. Netika iegūti apstiprinoši pierādījumi, kas liecinātu, ka pienākumus, kas uzlikti starptautiskajās tiesībās, Kirasao nav pildījusi nepietiekama valsts attīstības līmeņa dēļ. Nav arī konkrētu pierādījumu, lai konstatētās zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības nepilnības saistītu ar nepietiekamu tiesībspēju, rīcībspēju un infrastruktūru.

(204)

Jānorāda arī tas, ka Komisija 2011. gadā jau finansēja īpašus tehniskās palīdzības pasākumus Kirasao saistībā ar NNN zvejas apkarošanu (45). Nav pierādījumu, ka Kirasao būtu ņēmusi vērā sniegtos ieteikumus attiecīgo nepilnību novēršanai.

(205)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punkta nosacījumiem var secināt, ka Kirasao attīstības statusu un vispārējo veikumu zivsaimniecības jomā nepasliktina tās attīstības līmenis.

(206)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par to, ka Gana, Kirasao un Koreja nav izpildījušas pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, un nav veikušas pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo šīm valstīm par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas kā valstis, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā.

(207)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Ganai, Kirasao un Korejai par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm. Komisijai attiecībā uz Ganu, Kirasao un Koreju būtu arī jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka laikposms, kurā šīs valstis var sniegt rakstiskas atbildes uz šo paziņojumu un mainīt situāciju.

(208)

Turklāt paziņošana Ganai, Kirasao un Korejai par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par valstīm, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām valstīm, šā lēmuma īstenošanas nolūkā nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/50

1.

Komisija 2013. gada 18. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Ackermans & van Haaren NV (“AvH”, Beļģija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst vienpusēju kontroli pār visu uzņēmumu Aannemingsmaatschappij CFE NV (“CFE”, Beļģija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7089 – Ackermans & Van Haaren/Aannemingsmaatschappij CFE uz šādu adresi:

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/52

1.

Komisija 2013. gada 18. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Gestamp Eolica S.L. (Spānija), ko kontrolē Corporación Gestamp, S.L. (Spānija) un Banco Santander SA (Spānija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu kopuzņēmumu (“JV”, Spānija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.7070 – Gestamp Eolica/Banco Santander/JV uz šādu adresi:

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/53

1.

Komisija 2013. gada 19. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmums Renova Industries Ltd. (“Renova”, Bahamu Salas) plāno ar sava netiešā meitasuzņēmuma Venetos Holding AG (“Venetos”) starpniecību iegūt Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Schmolz + Bickenbach AG (“S+B”, Šveice), noslēdzot akcionāru līgumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6962 – Renova Industries/Schmolz + Bickenbach uz šādu adresi: