16.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 335/1

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 335/01

Lēmuma pieņemšanas datums

2.10.2013.

Atbalsts Nr.

SA.32225 (11/NN)

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

Noord-Brabant

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Bedrijfsverplaatsing Nedalco

Juridiskais pamats

Koopovereenkomst, gesloten tussen Koninklijke Nedalco BV, Nedalco International BV, enerzijds, de Gemeente Bergen op Zoom, anderzijds (zie BIJLAGE 14)

Pasākuma veids

Ad hoc atbalstam

Nedalco

Mērķis

Citas jomas

Atbalsta veids

Citi – vienreizēja kompensācija par pārdislokāciju

Budžets

Kopējais budžets: EUR 70 000 000

Atbalsta intensitāte

% – pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

No 12.2.2010.

Tautsaimniecības nozares

Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Gemeente Bergen op Zoom

Jacob Obrechtlaan 4

4611 AR Bergen op Zoom

NEDERLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

25.7.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36188 (13/N)

Dalībvalsts

Beļģija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Besluit van de Vlaamse Regering houdende subsidiëring van incubatoren

Juridiskais pamats

Besluit van de Vlaamse Regering houdende subsidiëring van incubatoren

Pasākuma veids

Shēma

—

Mērķis

Jauninājumi, pētniecība un attīstība

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Kopējais budžets: EUR 6 (miljonos)

Gada budžets: EUR 1 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

50 %

Atbalsta ilgums

1.9.2013.–30.8.2019.

Tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Vlaamse Overheid

Agentschap Ondernemen

Koning Albert II laan 35, bus 12

1030 Brussel

BELGIË

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

11.6.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36493 (13/N)

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Saarland

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

EFI-Programm — Saarland

Juridiskais pamats

Richtlinien für die Förderung von Entwicklung, Forschung und Innovation im Saarland — EFI-Programm

Pasākuma veids

Shēma

—

Mērķis

Pētniecība un attīstība, jauninājumi

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Kopējais budžets: EUR 18,6 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

1.1.2009.–31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Staatskanzlei des Saarlandes

Am Ludwigsplatz 14

66117 Saarbrücken

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

22.8.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36503 (13/N)

Dalībvalsts

Zviedrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Statligt stöd vid korttidsarbete

Juridiskais pamats

Förslag till lag om stöd vid korttidsarbete

Pasākuma veids

Shēma

—

Mērķis

Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Gada budžets: SEK 4 700 000 000

Atbalsta intensitāte

% – pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

1.1.2014.–31.12.2019.

Tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Skatteverket

SE-106 61 Stockholm

SVERIGE

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

18.9.2013.

Atbalsts Nr.

SA.36953 (13/N)

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Andalucia

107. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Port Authority of Bahía de Cádiz

Juridiskais pamats

Reglamento (CE) no 1083/2006 del Consejo de 11 de julio de 2006

Pasākuma veids

Ad hoc atbalstam

Autoridad Portuaria de la Bahía de Cádiz

Mērķis

Svarīga projekta īstenošana visas Eiropas interesēs

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Kopējais budžets: EUR 60,06 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

50,7 %

Atbalsta ilgums

—

Tautsaimniecības nozares

Kravu jūras un piekrastes ūdens transports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministerio de Hacienda y Administraciones Publicas, DG Fondos Comunitarios

Paseo de la Castellana, 162

Madrid

ESPAÑA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

16.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 335/6

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 15. novembris

2013/C 335/02

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3460
JPY	Japānas jena	134,99
DKK	Dānijas krona	7,4588
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83770
SEK	Zviedrijas krona	8,9438
CHF	Šveices franks	1,2346
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,2535
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,155
HUF	Ungārijas forints	298,41
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7025
PLN	Polijas zlots	4,1829
RON	Rumānijas leja	4,4513
TRY	Turcijas lira	2,7443
AUD	Austrālijas dolārs	1,4422
CAD	Kanādas dolārs	1,4085
HKD	Hongkongas dolārs	10,4363
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6216
SGD	Singapūras dolārs	1,6791
KRW	Dienvidkorejas vona	1 431,79
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,7085
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,2005
HRK	Horvātijas kuna	7,6315
IDR	Indonēzijas rūpija	15 640,52
MYR	Malaizijas ringits	4,3103
PHP	Filipīnu peso	58,623
RUB	Krievijas rublis	43,9833
THB	Taizemes bāts	42,527
BRL	Brazīlijas reāls	3,1146
MXN	Meksikas peso	17,4647
INR	Indijas rūpija	84,9600

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

16.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 335/7

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – COMM-C2/01/13

Strukturālā palīdzība Eiropas sabiedriskās politikas pētniecības organizācijām (ideju laboratorijām) un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām – Programma “Eiropa pilsoņiem” (2014–2020)

2013/C 335/03

BRĪDINĀJUMS

Šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus īstenos ar nosacījumu, ka:

—	likumdevēja iestāde galīgajā redakcijā pieņems regulu, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” (turpmāk “programma”), neieviešot tajā būtiskas izmaiņas,

—	komiteja, kura izveidota ar regulu, ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, sniegs pozitīvu atzinumu vai nepaudīs iebildumus,

—	pēc tam, kad budžeta lēmējiestāde pieņems 2014. gada budžetu, būs pieejamas apropriācijas, kas paredzētas 2014. gada budžeta projektā vai noteiktas provizorisko divpadsmitdaļu sistēmā.

Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus juridiskais pamats ir programma.

1. MĒRĶI

1.1. Vispārīgie programmas mērķi

Saskaņā ar vispārējo mērķi tuvināt Savienību tās pilsoņiem programmas galvenie mērķi ir:

—	vairot pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību,

—	stiprināt Eiropas pilsonību un uzlabot pilsoniskās un demokrātiskās līdzdalības apstākļus Savienības līmenī.

1.2. Konkrētie programmas mērķi

Programmas konkrētie mērķi ir:

—	veicinot debates, pārdomas un tīklu attīstību, vairot izpratni par Eiropas vēstures atceri, kopējo vēsturi un vērtībām, kā arī par Savienības mērķi veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību,

—	sekmēt pilsoņu demokrātisko un pilsonisko līdzdalību Savienības līmenī, uzlabojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās, starpkultūru pasākumu un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

1.3. Tematiskās prioritātes

2014. gadam ir noteiktas šādas tematiskās prioritātes:

1. sadaļa. Eiropas vēstures atcere

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu ES mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.

Šajā saistībā programma “Eiropa pilsoņiem” sniedz atbalstu organizācijām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē, kā arī par citiem svarīgiem notikumiem un atsauces punktiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē. 2014. gadā īpaši tiks atzīmēti tādi vēsturiski notikumi kā 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, Berlīnes mūra krišanas 25. gadskārta un 10 gadi kopš ES paplašināšanās Centrāleiropas un Austrumeiropas virzienā.

2. sadaļa. Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība

2014. gada 22.–25. maijā visās dalībvalstīs notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šīs būs pirmās vēlēšanas, kas notiks saskaņā ar Lisabonas līgumu, ar kuru tiek pastiprināta ES pilsoņu kā politikas dalībnieku loma atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 11. pantam.

Šajā saistībā programmas “Eiropa pilsoņiem” 2. sadaļā tiks sniegts atbalsts organizācijām, kas sekmē pilsoņu līdzdalību ES demokrātiskajā dzīvē – no iesaistīšanās vietējos demokrātiskajos procesos līdz tiesībām pilnvērtīgi piedalīties ES politikas norisēs.

2. UZAICINĀJUMA NOLŪKS

Šā uzaicinājuma nolūks ir izraudzīties organizācijas, kas ar savām pastāvīgajām, parastajām un ikdienas darbībām uzlabo informētību par Eiropu un sniedz reālu ieguldījumu 1.1. un 1.2. punktā noteikto programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķu sasniegšanā.

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus attiecas uz strukturālo palīdzību, ko piešķir kā darbības subsīdijas struktūrām, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme, lai uzlabotu informētību par Eiropas vēstures atceri (1. sadaļa) vai veicinātu demokrātisko un pilsonisko līdzdalību (2. sadaļa). Ir paredzēts līdzfinansēt darbības izmaksas, kas struktūrai jāsedz, lai tā varētu neatkarīgi pastāvēt un īstenot virkni darbību, kuras paredzētas tās gada darba programmā. Šīm darbībām būtu jāatbilst organizācijas statūtos noteiktajiem mērķiem, un tām jāsekmē viena vai vairāku programmā izvirzīto mērķu pilnveidošana un īstenošana.

Atbalsts organizācijām tiek piešķirts kā pamatpartnerības uz četriem gadiem (2014–2017), ko slēdz, pamatojoties uz šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Pamatpartnerības ir sadarbības mehānismi, kas izveidoti starp konkrēto organizāciju un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (1).

Šo pamatpartnerību ietvaros katru gadu tiks piešķirtas ikgadējās darbības subsīdijas.

3. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Sīkāk tiks vērtēti pieteikumi, kas atbildīs turpmāk minētajiem kritērijiem.

3.1. Oficiālie kritēriji

Izskatīti tiks tikai tādi priekšlikumi, kas būs iesniegti vienā no ES oficiālajām valodām, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu, pilnībā aizpildīti, parakstīti un iesniegti norādītajā termiņā.

Pieteikuma veidlapai jāpievieno visi citi šajā veidlapā minētie dokumenti.

Pieteikumu uzskata par atbilstošu, ja:

a)	tas atbilst šā uzaicinājuma 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)	tas ir iesniegts līdz 2013. gada 20. decembra plkst. 12.00 (pusdienlaikā pēc Briseles laika);

c)	tas ir iesniegts, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu (sk. 13. punktu), kas pienācīgi aizpildīta;

d)	to ir parakstījis attiecīgās organizācijas juridiskais pārstāvis;

e)	tajā atspoguļotie budžeta izdevumi un ienākumi ir līdzsvaroti;

f)	tas atbilst 5. punktā paredzētajiem uzaicinājuma finansiālajiem nosacījumiem.

3.2. Atbilstīgās valstis

Pieteikumus ir tiesīgas iesniegt juridiskas personas, kas reģistrētas vienā no šīm valstīm:

ES dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Kipra, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija;

citas valstis (proti, EBTA valstis, pievienošanās valstis, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis) arī ir atbilstīgas, ja tās 2014. gadā ir parakstījušas saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju. Šajā gadījumā pieteikumu iesniedzēji no šīm valstīm līdz 2014. gada 31. decembrim var pieteikties pamatpartnerībai uz trīs gadiem – no 2015. līdz 2017. gadam.

3.3. Pieteikumu iesniedzēji, kam ir tiesības pieteikties

3.3.1. Organizāciju kategorijas

Lai organizācija būtu tiesīga pieteikties pamatpartnerībai, tai ir jāpieder vienai no turpmāk minētajām kategorijām.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas vēstures atcerei (1. sadaļa)

Organizācijas, kuru darbība rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) attiecībā uz nacismu, kas noveda līdz holokaustam, fašismu, staļinismu un totalitāro komunistisko režīmu) un piemin šo režīmu noziegumu upurus.

Organizācijas, kas īsteno darbības saistībā ar citiem svarīgiem notikumiem un atsauces punktiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē.

Organizācijas, kas koncentrējas uz ES kopīgajām vērtībām un vairo pilsoņu izpratni par nozīmi, kāda ir demokrātisko vērtību saglabāšanai un veicināšanai, pieminot personības, kurām bijusi svarīga loma Eiropas vēstures veidošanā, piemēram, Eiropas Savienības projekta idejas aizsācējus un citus cilvēkus, kas devuši būtisku ieguldījumu turpmākajos Eiropas veidošanas posmos.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas Eiropas līmenī (2. sadaļa)

Jumta organizācijas, tīkli un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru mērķis ir veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, uzlabojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem un veicinot pilsoniskās līdzdalības iespējas Savienības līmenī.

Eiropas sabiedriskās politikas pētniecības organizācijas (ideju laboratorijas) (1. un 2. sadaļa)

Šīs organizācijas nodrošina saikni starp pētniecību un politikas veidošanu Eiropas līmenī. Tās palīdz rast problēmu risinājumus un atvieglo mijiedarbību starp zinātniekiem, inteliģences pārstāvjiem un politikas veidotājiem. Uzaicinājums ir vērsts uz ideju laboratorijām, kas galvenokārt koncentrējas uz programmas “Eiropa pilsoņiem” prioritātēm, veicot darbības, kas bez zinātnes aptver vēl arī citas jomas un nav vērstas tikai uz speciālistu grupām. Tas attiecas uz abām sadaļām.

D.	Eiropas mēroga organizāciju platformas (2. sadaļa) Šādu platformu specifika ir tāda, ka to dalībnieces ir Eiropas līmeņa jumta organizācijas (platformas). Šīs Eiropas mēroga platformas pārstāv lielu skaitu Eiropas pilsoņu un aptver plašu politikas jomu klāstu.

3.3.2. Organizācijas, kas tiesīgas pieteikties

Lai saņemtu darbības subsīdijas, organizācijai, kas īsteno mērķi ar vispārēju Eiropas nozīmi:

a)	jābūt bezpeļņas organizācijai;

b)	aktīvi jādarbojas Eiropas pilsonības jomā (Eiropas vēstures atcere, demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība), kā noteikts tās statūtos vai pamatuzdevumā un jāatbilst vienai no iepriekš minētajām kategorijām;

c)	jābūt reģistrētai un tai vismaz četrus gadus (pieteikuma iesniegšanas dienā) ir bijis juridiskas personas statuss kādā no atbilstīgajām valstīm;

d)	jāveic darbība atbilstīgajās valstīs

jābūt šādās ģeogrāfiskās robežās:

—	Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām (B kategorija) un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas vēstures atcerei (A kategorija) ir jābūt dalībniekiem vai jāveic pasākumi vismaz 12 atbilstīgajās valstīs,

—	Eiropas mēroga organizāciju platformām (D) jābūt vismaz ar 20 jumta organizācijām, kurām katrai ir dalībnieki vismaz 15 dalībvalstīs un kuras, kopumā ņemot, aptver 28 dalībvalstis,

—	Eiropas sabiedriskās politikas pētniecības organizācijām (ideju laboratorijas) nav nepieciešamas konkrētā ģeogrāfiskā pārklājuma prasības, lai tām būtu tiesības pretendēt uz atbalstu.

Privātpersonas un valsts sektora iestādes nav tiesīgas pieteikties saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

3.4. Darbības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu

Pieteikuma iesniedzēja darbībām ir uzskatāmi jāattīsta un jāīsteno programmas vispārējie un īpašie mērķi.

Pieteikuma iesniedzējs nodrošina:

—	stratēģisku darba programmu 4 gadu periodam, sākot ar 2014. gadu,

—	detalizēti izstrādātu gada darba programmu 12 mēnešu periodam, sākot ar 2014. gadu.

Pieteikuma iesniedzējas organizācijas stratēģiskajā darba programmā ietver tās obligātās darbības, tostarp konferences, seminārus, apaļā galda diskusijas, pārstāvību, komunikāciju un rezultātu izvērtēšanu, un citas tās regulāras darbības Eiropas līmenī saistībā ar programmu “Eiropa pilsoņiem”.

3.5. Atbilstības periods

Pamatpartnerības ilgums ir 4 gadi. Attiecībā uz specifiskajām ikgadējām dotācijām atbilstības periodam ir jāatbilst iesniedzēja budžeta gadam, kā to apliecina organizācijas apstiprināti finanšu pārskati.

Pretendentiem, kuru budžeta gads atšķiras no kalendārā gada, atbilstības periods būs tas budžeta gads, kas sākas 2014. gadā.

4. PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Pieteikumu novērtēšanai piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:

—

Atbilstība programmas mērķiem un programmas sadaļai: 30 %

—	Ierosinātās darba programmas piemērotība, ņemot vērā programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķus.

—	Organizācijas darba programmai jāpalīdz sasniegt programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķus.

—	Pieteikuma iesniedzēja pamatuzdevumam jābūt saskaņā ar programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķiem.

—

Darbības plāna vai darba programmas kvalitāte: 30 %

—	Ierosinātajai darba programmai ir jābūt piemērotai, lai sasniegtu organizācijas mērķus.

—	Atbilstība: piedāvāto pasākumu dažādo mērķu saskaņotība un piedāvāto darbību un resursu pielāgošana mērķiem.

—	Efektivitāte: rezultāts jāpanāk ar saprātīgām izmaksām.

—	Darba programmās jābūt skaidri izstrādātai Eiropas dimensijai.

—	Priekšroka tiek dota organizācijām, kas izmanto jaunas darba metodes vai piedāvā inovatīvus pasākumus.

—

Izplatīšana: 15 %

—	Organizācijām, kas saņem darbības subsīdijas, jānodrošina to izmantošana un rezultātu izplatīšana.

—	Ierosinātajai darba programmai ir jārada sviras efekts plašākā auditorijā par to, kas tieši piedalās pasākumos.

—	Vajadzīgs reālistisks un praktisks izplatīšanas plāns, lai nodrošinātu efektīvu rezultātu nodošanu un apmaiņu, kas paredzēta darba programmā.

—

Ietekme un pilsoņu iesaistīšanās: 15 %

—	Sadarbības partneru, dalībnieku, politikas pasākumu un iesaistīto valstu skaitam jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu ierosinātās darba programmas patiesu Eiropas tvērumu.

—	Ietekme: darba programma būtu jākoncentrē uz tās mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz konkrētu ieguldījumu politikas veidošanā.

—	Ilgtspēja: ierosinātajai darba programmai jācenšas panākt ilgtermiņa ietekmi.

—	Ierosinātajai darba programmai būtu jāsniedz dalībniekiem iespēja aktīvi iesaistīties darbībās un problēmu risināšanā.

—	Jāmeklē līdzsvars starp iedzīvotājiem, kuri jau darbojas organizācijās/iestādēs, un iedzīvotājiem, kas vēl nav iesaistījušies.

—	Priekšroka tiks dota organizācijām, kuras iesaista pilsoņus no nepietiekami pārstāvētām grupām vai tos, kuriem ir mazāk iespēju.

—

Tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darba programmas īstenošanu (10 %)

—	Darba plānā jāsniedz sīki izstrādāta analīze par izdevumu attīstību un visām līdzfinansējuma shēmām pēdējo 3 gadu laikā.

—	Priekšlikumos ir jāparāda, ka citi pieejamie finansējuma avoti nav pietiekami, lai īstenotu darba programmu.

—	Priekšlikumos ir jāparāda, kādā mērā pieprasītā summa ir nepieciešama, lai īstenotu darba programmu.

—	Priekšlikumos ir jāparāda, kādā mērā tagad ir nepieciešams īstenot šo darba programmu, lai sasniegtu uzaicinājuma mērķus un/vai to, cik lielā mērā kavēšanās šajā sakarā būtu nelabvēlīga.

5. FINANSĒŠANAS NOSACĪJUMI

ES subsīdija ir stimuls veikt darbības, kuras nebūtu iespējamas bez Savienības atbalsta. Tās pamatā ir līdzfinansējuma princips. ES subsīdiju papildina pieteikuma iesniedzējas organizācijas pašas finansiālā līdzdalība un/vai jebkurš valsts, reģionālais vai privātais atbalsts, ko tā var būt saņēmusi.

Pieteikuma pieņemšana nenozīmē apņemšanos piešķirt subsīdiju, kas ir vienāda ar saņēmēja pieprasīto summu. Turklāt nekādos apstākļos piešķirtā summa nepārsniedz pieprasīto summu. Finansējuma piešķīrums nedod tiesības uz to turpmākajos gados.

Savienības finansiālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 70 % no provizoriskajām attiecināmajām izmaksām visām organizāciju kategorijām, izņemot Eiropas mēroga organizāciju platformas (skatīt 3.3.1. punktu), kurām noteiktais maksimālais apjoms ir 90 %.

Turklāt maksimālās subsīdijas, ko piešķir pa kategorijām, ir noteiktas šādi:

Veids

Minimālais apmērs

Maksimālais apmērs

Maksimālā līdzfinansējuma likme

A.	Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas vēstures atcerei (1. sadaļa)

EUR 60 000

EUR 200 000

70 %

B.	Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas Eiropas līmenī (2. sadaļa)

EUR 60 000

EUR 200 000

70 %

C.	Eiropas sabiedriskās politikas pētniecības organizācijas (ideju laboratorijas) (1. un 2. sadaļa)

EUR 60 000

EUR 350 000

70 %

D.	Eiropas mēroga organizāciju platformas (2. sadaļa)

EUR 60 000

EUR 600 000

90 %

Mērķis ir izvēlēties apmēram 8 organizācijas programmas “Eiropa pilsoņiem” 1. sadaļā “Eiropas vēstures atcere” un 26 organizācijas programmas 2. sadaļā “Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība”.

5.1. Nolīguma noteikumi

Ja pieteikumu apstiprina, atbalsta saņēmējs saņem vai nu pamatpartnerības lēmumu un lēmumu par subsīdiju, vai pamatpartnerības nolīgumu un subsīdijas nolīgumu atkarībā no vietas, kurā tas ir reģistrēts.

—	Pamatpartnerība juridiski nostiprina ilgtermiņa sadarbības mehānismu starp Komisiju un tās partneriem (sk. 3.1. punktu). Tā var izpausties kā pamatpartnerības lēmums vai pamatpartnerības nolīgums.

—

Pamatojoties uz pamatpartnerības lēmumu vai pamatpartnerības nolīgumu, piešķir īpašas ikgadējās subsīdijas, kas var būt šādā formā:

—

lēmums par subsīdiju: vienpusējs akts, ar ko saņēmējam piešķir subsīdiju. Atšķirībā no subsīdiju nolīguma saņēmējam nav jāparaksta lēmums par subsīdiju un darbības var sākt tūlīt pēc saņemšanas/paziņošanas. Tādējādi lēmums par subsīdiju paātrina procesu. Lēmums par subsīdiju attiecas uz saņēmējiem Eiropas Savienībā,

—	subsīdijas nolīgumu saņēmējs paraksta un nekavējoties nosūta to atpakaļ EACEA. EACEA ir pēdējā puse, kura to paraksta. Subsīdijas nolīgums attiecas uz saņēmējiem ārpus Eiropas Savienības.

Lēmuma par subsīdiju un subsīdijas nolīguma paraugi būs pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.php

Vispārīgie nosacījumi, kas piemērojami lēmumā par subsīdiju / subsīdijas nolīgumā ir pieejami “dokumentu reģistrā”EACEA tīmekļa vietnē http://eacea.ec.europa.eu/index.htm

6. BUDŽETS

Kopējais budžets, kas pieejams pamatpartnerībai uz četriem gadiem (2014–2017), būs EUR 27,04 miljoni. Apmēram viena trešdaļa būs veltīta Eiropas sabiedriskās politikas pētniecības organizācijām (ideju laboratorijām).

Īpašajām ikgadējām subsīdijām, par ko lems 2014. gadā, pieejamais kopējais budžets 2014. gadam būs EUR 6,76 miljoni. Eiropas Komisija saistībā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus paredz finansēt apmēram 34 organizācijas.

Strukturālais atbalsts tiks piešķirts no Eiropas Savienības Vispārējā budžeta 16.02.01. pozīcijas.

Eiropas Komisija patur tiesības neizlietot visus pieejamos līdzekļus.

7. PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ / IESNIEGŠANAS PROCEDŪRA

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2013. gada 20. decembris plkst. 12.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika).

Sīka informācija par pieteikumu iesniegšanas procedūru ir pieejama šādā vietnē: http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.php

Pieteikumi jāiesniedz, tikai izmantojot šobrīd pieejamo subsīdijas pieteikumu elektroniskā formā (eForm). Visiem eForm datu laukiem jābūt aizpildītiem.

Turklāt eForm jāpievieno šādi dokumenti:

—	apliecinājums ar godavārdu, ko paraksta persona, kura ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības pieteikuma iesniedzējas organizācijas vārdā,

—	izstrādāts budžets,

—	aizpildīta juridiskas personas datu veidlapa,

—	finansiālās identifikācijas veidlapa.

Pieteikumi, kas iesniegti papīra formātā pa pastu, faksu vai e-pastu, turpmākai izvērtēšanai netiks pieņemti.

Eiropas Komisija un izpildaģentūra patur tiesības pieprasīt jebkuru papildu informāciju, kas var būt vajadzīga.

Visus dokumentus nosūta/augšupielādē elektroniski uz šādu adresi:

http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.php

Tikai tie pieteikumi, kas atbilst atbilstības kritērijiem, tiks izskatīti subsīdijas piešķiršanai. Ja pieteikums ir neatbilstīgs, pieteikuma iesniedzējam tiks nosūtīta vēstule, kurā norādīti iemesli.

Pirms atlases/piešķiršanas beigām par atsevišķu pieteikumu rezultātiem nesniedz nekādu informāciju. Atlases rezultātus publicēs 2014. gada pavasarī šādā vietnē:

http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/funding/2014/index_en.php

Pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti finansējuma saņemšanai, nosūtīs ES subsīdijas nolīgumu/lēmumu. Pieteikumu iesniedzējus, kuru pieteikumi nav izvēlēti, informēs rakstiski. Pieteikumi netiks atdoti iesniedzējiem.

Ar pieteikumu kopā iesniedzamo dokumentu saraksts:

1.	Aizpildīta pieteikuma veidlapa (e-Form);

2.	Aizpildīta budžeta veidlapa (pievieno pie e-Form);

3.	Parakstīta deklarācija ar godavārdu (pievieno pie e-Form);

4.	Aizpildīta juridiskas personas datu veidlapa (pieejama šādā vietnē: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/legal_entities/legal_entities_en.cfm#en) (pievieno pie e-Form);

5.	Finansiālās identifikācijas veidlapa (pieejama šādā vietnē: http://ec.europa.eu/budget/library/contracts_grants/info_contracts/financial_id/fich_sign_ba_gb_en.pdf) (pievieno pie e-Form).

(1) Īstenošana atkarīga no tā, vai tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar kuru atjauno Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un piešķir tai jaunas pilnvaras laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

16.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 335/16

Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu

2013/C 335/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“CRÈME DE BRESSE”

EK Nr.: FR-PDO-0005-01046-18.10.2012

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

“Crème de Bresse”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.4. grupa.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.).

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Crème de Bresse”

“Crème de Bresse” ir bioloģiski nogatavināts pusbiezas konsistences skābais krējums. Krējuma taukvielu saturs ir vismaz 36 grami 100 gramos produkta.

Produkta raksturīgas īpašības ir krēmīgums, viegli skāba garša un vārīta iebiezināta piena, saldo cepumu un vaniļas piegarša.

“Crème de Bresse” ar papildu norādi “épaisse” (biezs)

“Crème de Bresse” ir bioloģiski nogatavināts biezas konsistences skābais krējums. Krējuma taukvielu saturs ir vismaz 33 grami 100 gramos produkta.

Produkta raksturīgas īpašības ir skāba garša un ļoti attīstīts aromāts ar izteiktām svaiguma niansēm un piena (svaiga piena, pasterizēta piena u. c.) un sviesta piegaršu.

Abu veidu krējuma ražošanā ir aizliegta krējuma homogenizācija un biezinātāju un aromatizētāju pievienošana. Ir aizliegts izmantot sūkalas, reģenerētu, atdzesētu vai saldētu krējumu, krāsvielas vai antioksidantus, atskābinošas vielas, kas paredzētas piena vai krējuma skābuma mazināšanai.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Svaigs pilnpiens, ko nokrejo 36 stundu laikā pēc tā savākšanas.

Saņemot savākto pienu, tā pH ir no 6,4 līdz 6,9 un tā lipolīzes indekss nepārsniedz 0,80 mekv. uz 100 gramiem tauku.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Ganāmpulka kopējo barības devu gadā vismaz 80 % (izsakot sausnā) apmērā veido ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes barība.

Ganāmpulkam pamatā izēdina lopbarību, kura vidēji veido vismaz 75 % (izsakot sausnā) no govju kopējās vidējās gada barības devas.

Lopbarība ir:

—	ganībās saplūkta vai silē izbarota svaiga zāle,

—	zāle un lopbarības kukurūza visos konservācijas veidos,

—	svaiga vai kaltēta lucerna,

—

salmi,

—

sakņaugi,

—	citi zaļbarības vai konservētas lopbarības veidā izēdināti graudaugi.

Ganāmpulka lopbarībā ir aizliegts izmantot rapšus zaļbarības veidā, sinepes, kāpostus, mārrutkus, rāceņus, ripšus, kāļus un redīsus.

Ganāmpulka lopbarībā ir atļauts izmantot tikai lopbarības kukurūzu, kukurūzas vālīšu serdes vai graudus, kas iegūti no ģenētiski nemodificētiem produktiem.

Papildbarības deva gada laikā nedrīkst pārsniegt 1 800 kg vienai ganāmpulka govij.

Papildbarība ir:

—	enerģētiskā papildbarība: graudaugu graudi un no tiem iegūti produkti, bumbuļaugi un no tiem iegūti produkti, kaltēta dehidratēta lucerna un citu veidu iegūtie produkti,

—	slāpekli saturoša papildbarība: proteīnaugu un eļļas augu sēklas un no tiem iegūti produkti, kaltēta lucerna un citu veidu iegūtie produkti,

—	jauktā papildbarība: enerģētiskās un slāpekli saturošās papildbarības maisījums

—	minerāli, vitamīni un mikroelementi,

—	rūpnieciskās raudzēšanas blakusprodukti,

—	miecvielas.

Palmu eļļa dabīgā veidā vai tās izomēri nav atļauti.

a) Ganību periods

Ganāmpulks uzturas ganībās vismaz 150 dienas (pēc kārtas vai kopumā).

Šajā periodā katrai slaucamajai govij ir paredzēti vismaz 10 āri ganību, kas pieejami no slaukšanas vietām.

Ganību laikā dzīvniekiem drīkst papildus izbarot arī zaļbarību. Izdalītā svaigā zāle jāpatērē 24 stundu laikā, un visi pārpalikumi, kas silēs palikuši pēc 24 stundām, no tām ir jāaizvāc.

Kukurūzas daudzumu nodrošina tas, ka šajā periodā dienas kopējā barības devā vidēji tiek izēdināti vismaz 10 % kukurūzas sausnas lopbarības veidā vai vismaz 1 kilograms kukurūzas sauso graudu ekvivalenta.

b) Ziemas periods

Šajā periodā zāles daudzumu nodrošina tas, ka kopējā dienas vidējā barības daudzumā šajā periodā tiek izbaroti vismaz 15 % zāles sausnas (zāle un lucerna visos to konservācijas veidos).

Kukurūzas daudzumu nodrošina tas, ka šajā periodā dienas kopējā barības devā vidēji tiek izēdināti vismaz 25 % kukurūzas sausnas vai vismaz 2,5 kilogrami kukurūzas sauso graudu ekvivalenta.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana un “Crème de Bresse” izgatavošana noris ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Krējumu fasē pārdošanas svara vienībās, kuru apjoms nepārsniedz 1 000 litrus.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Ar cilmes vietas nosaukumu “Crème de Bresse” apzīmēto produktu marķējumā jāiekļauj šāda informācija:

—	produkta nosaukums, kas uzrakstīts ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielākajiem uz marķējuma lietotajiem burtiem;

—	Eiropas Savienības ACVN simbols, sākot no dienas, kad produkts ierakstīts Eiropas Savienības reģistrā.

Cilmes vietas nosaukums “Crème de Bresse” var būt papildināts ar norādi “épaisse” (biezs); šis papildinājums attiecas uz krējumu, kura ražošana atbilst attiecīgajiem nosacījumiem.

Taču, ja ražotājs pats vai jebkura persona, par kuru tas ir tieši atbildīgs, pārdod krējumu fermā vai tirgū, individuālais marķējums nav obligāts, jābūt vienīgi izkārtnei, kurā norādīta visa šī informācija.

Etiķešu un izkārtņu paraugus izstrādā grupa, kas atbild šo palīglīdzekļu izplatīšanu komersantiem.

No dienas, kad produkts ierakstīts Eiropas Savienības reģistrā, arī faktūrrēķinos un tirdzniecības dokumentos jāmin nosaukums “Crème de Bresse” un norāde “Appellation d’origine protégée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums).

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ietver turpmāk minēto pašvaldību teritorijas.

Ēnas (Ain) departamenta pašvaldības: Abergement-Clémenciat (L'), Attignat, Bâgé-la-Ville, Bâgé-le-Châtel, Beaupont, Bény, Béréziat, Biziat, Boissey, Bourg-en-Bresse, Buellas, Certines, Ceyzériat, Chanoz-Châtenay, Chavannes-sur-Reyssouze, Chaveyriat, Chevroux, Coligny, Condeissiat, Confrançon, Cormoz, Courmangoux, Courtes, Cras-sur-Reyssouze, Cruzilles-lès-Mepillat, Curciat-Dongalon, Curtafond, Dommartin, Dompierre-sur-Chalaronne, Domsure, Etrez, Foissiat, Gorrevod, Illiat, Jasseron, Jayat, Journans, Laiz, Lent, Lescheroux, Malafretaz, Mantenay-Montlin, Marboz, Marsonnas, Meillonnas, Mézériat, Montagnat, Montcet, Montracol, Montrevel-en-Bresse, Neuville-les-Dames, Péronnas, Perrex, Pirajoux, Polliat, Pont-de-Veyle, Pressiat, Saint-André-de-Bâgé, Saint-André-d'Huiriat, Saint-André-sur-Vieux-Jonc, Saint-Cyr-sur-Menthon, Saint-Denis-lès-Bourg, Saint-Didier-d'Aussiat, Saint-Étienne-du-Bois, Saint-Étienne-sur-Chalaronne, Saint-Étienne-sur-Reyssouze, Saint-Genis-sur-Menthon, Saint-Jean-sur-Reyssouze, Saint-Jean-sur-Veyle, Saint-Julien-sur-Reyssouze, Saint-Julien-sur-Veyle, Saint-Just, Saint-Martin-du-Mont, Saint-Martin-le-Châtel, Saint-Nizier-le-Bouchoux, Saint-Rémy, Saint-Sulpice, Saint-Trivier-de-Courtes, Salavre, Servas, Servignat, Sulignat, Tossiat, Tranclière (La), Treffort-Cuisiat, Vandeins, Verjon, Vernoux, Vescours, Villemotier, Viriat, Vonnas.

Juras (Jura) departamenta pašvaldības: Augea, Balanod, Beaufort, Bletterans, Bonnaud, Cesancey, Chazelles, Chilly-le-Vignoble, Condamine, Cosges, Courlans, Courlaoux, Cousance, Cuisia, Digna, Fontainebrux, Frébuans, Gevingey, Larnaud, Mallerey, Maynal, Messia-sur-Sorne, Montmorot, Nanc-lès-Saint-Amour, Nance, Orbagna, Repôts (Les), Ruffey-sur-Seille, Sainte-Agnès, Saint-Amour, Saint-Didier, Trenal, Vercia, Villevieux, Vincelles.

Sonas un Luāras (Saône-et-Loire) departamenta pašvaldības: Abergement-de-Cuisery (L'), Bantanges, Baudrières, Beaurepaire-en-Bresse, Bosjean, Bouhans, Branges, Brienne, Bruailles, Champagnat, Chapelle-Naude (La), Chapelle-Thècle (La), Condal, Cuiseaux, Cuisery, Devrouze, Diconne, Dommartin-lès-Cuiseaux, Fay (Le), Flacey-en-Bresse, Frangy-en-Bresse, Frette (La), Frontenaud, Genête (La), Huilly-sur-Seille, Joudes, Jouvençon, Juif, Lessard-en-Bresse, Loisy, Louhans, Ménetreuil, Mervans, Miroir (Le), Montagny-près-Louhans, Montcony, Montpont-en-Bresse, Montret, Rancy, Ratenelle, Ratte, Romenay, Sagy, Saillenard, Saint-André-en-Bresse, Sainte-Croix, Saint-Étienne-en-Bresse, Saint-Germain-du-Bois, Saint-Martin-du-Mont, Saint-Usuge, Saint-Vincent-en-Bresse, Savigny-en-Revermont, Savigny-sur-Seille, Sens-sur-Seille, Serley, Simandre, Simard, Sornay, Tartre (Le), Thurey, Tronchy, Varennes-Saint-Sauveur, Vérissey, Vincelles.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

“Crème de Bresse” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir mežains līdzenums ar viegli viļņotu virsu; reljefu veido Breses apgabalam raksturīgie pakalni, kuru augstums virs jūras līmeņa nepārsniedz 300 metrus. Tas ir ģeoloģiski vienots apvidus, kuru veido mālaina augsne, kas nodrošina bagātīgas ūdens rezerves. Tomēr visbiežāk saimniecību līmenī sastopams zemesgabalu neviendabīgums (dažāda sastāva augsnes). Apgabalā ir blīva ūdenstilpju sistēma, to viscaur klāj upju tīkls, kuras iztek no Juras kalnu nogāzēm un kuras papildina daudzi strauti vai straumītes. Apgabala klimats ir Breses reģionam raksturīgais kontinentālais klimats, ar stabilu un regulāru nokrišņu daudzumu, kas pārsniedz 800 mm gadā, veicina zāles augšanu veģetācijas periodā un apvienojumā ar augšņu racionālu apsaimniekošanu ļauj attīstīt daudzu graudaugu kultūru audzēšanu un jo īpaši kukurūzas audzēšanu bez apūdeņošanas.

Šīs teritorijas hidroloģiskie, ģeoloģiskie, morfoloģiskie un klimatiskie apstākļi noteica dzīvesvides savrupināšanos (daudzi ūdens avoti, neizbraucami ceļi) un radīja īpašu jauktai zemkopībai un gandrīz pašpietiekamai sistēmai labvēlīgu lauksaimniecības vidi. Zemajās daļās, kur ir mālaina ūdensnecaurlaidīga augsne, kas regulāri applūst, atvēlēta zālaugiem un mežu dzīvžogam; nogāzēs, kur augsne ir labāka, audzē graudaugus, jo īpaši kukurūzu; plato, kas ir slikti drenēti, saglabāti meži. Šī mežu daudzveidība ir galvenā šā reģiona ģeogrāfiskā īpatnība, ko dēvē par “bocage bressan” (Breses mežaine), kur kultūraugiem apaudzētas platības un pļavas mijas ar mežotnēm.

Lopkopji ir pratuši pielāgoties apkārtnei un dabas vides iespējām un ir varējuši ar to sadzīvot, attīstot īpašu lauksaimniecības sistēmu. Breses jauktā zemkopība izceļas ar:

—

zālaugu sistēmas uzturēšanu, kas aizņem pusi no teritorijas lauksaimnieciski noderīgās zemes. Bresē zāli pielīdzina īstam kultūraugam. Nopļautās zāles kvalitāte (sugu daudzveidības un botāniskā sastāva ziņā) tiek panākta gan ar pastāvīgo higrofīlo zālaugu platību uzturēšanu, gan ar rūpēm par pagaidu pļavām. Šādai praksei nepieciešama Breses piensaimnieku patiesa zinātība, kuri labprātāk izmanto vietējās zālaugu platības, ganības vai zaļbarību:,

—

kukurūzas audzēšanu, kam ierādīta goda vieta starp Breses graudaugu kultūrām. Kopš vairāk nekā 400 gadiem lopkopji kukurūzu audzē bez apūdeņošanas, un tā veido nozīmīgu lopbarības daļu. Patiešām, kukurūza minēta jau 1612. gadā kādā īpašuma aprakstā pēc kāda cilvēka nāves Montpont-en-Bresse (P. Ponsot, 1997), pēc tam 1625. gadā Luānas (Louhans) oficiālajā cenrādī (Mercuriales de Louhans) (L. Guillemaut, 1896). Kukurūza ir pārpilnības un labklājības zīme, kas turklāt ir vārda “dzeltenvēderi” izcelsmes pamatā (ventres jaunes), kā agrāk dēvēja Breses iedzīvotājus,

—	zinātību skābēšanas tehnikas jomā, ko Bresas lopkopji attīstīja kopš XIX gs. (Lecouteux, 1875), lai pārvarētu ar siena novākšanu saistītās grūtības mitra klimata apstākļos

Breses lopkopji savu ražošanas sistēmu – papildu lopkopību, putnkopību un slaucamo dzīvnieku audzēšanu – veido, par pamatu izmantojot tieši šīs divas galvenās kultūras, un piena ražošanas vajadzībām gluži dabiski nosaka dzīvniekiem tādu ēdināšanas shēmu, kurā apvienota zāle un kukurūza Atbilstoši šādai shēmai ražotiem produktiem, jo īpaši krējumam, šajā saimnieciskajā darbībā ir īpaša vieta. Krējumu pārdod tirgū vietējiem pircējiem vai putnu kūtī ražotas produkcijas savācējiem (coquetiers), kuri olas un putnu gaļu nogādā tālāk uz tuvējām reģiona pilsētām.

Pamazām pārņemot lauku saimniecību ražotnes, XX gs. trīsdesmito gadu sākumā parādījās pirmie kooperatīvi. Šo kooperatīvu dalībnieki, apzinādamies nepieciešamību saglabāt izejvielu sākotnējās īpašības, savāc pienu tikai stingri noteiktās vietās pārstrādes ražotņu tuvumā, un vienmēr raugoties, lai savākšanas maršrutu garumi būtu nelieli. Tie arī izveido sistēmu savāktā piena drīzai izmantošanai produkcijas ražošanai un ierobežo ar krējumu veikto darbību un tā pārsūknēšanu skaitu.

Tādējādi tie turpina tradicionālo skābkrējuma pagatavošanu no govs piena krējuma, vienlaikus attīstot bioloģiskās nogatavināšanas prasmes.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī krējuma fasēšanai, samazinot ar produktu veikto darbību un pārsūknēšanu skaitu.

5.2. Produkta specifika

Krējums tiek nogatavināts bioloģiski, nepievienojot nekādus biezinātājus vai aromatizētājus. Krējuma krāsa var būt nedaudz mainīga – no krēmbaltas līdz ziloņkaula, tam ir spīdīga un gluda masa, kurā nav vai gandrīz nav redzami burbulīši.

Ražo divu veidu krējumu, kuram ir atšķirīgs taukvielu līmenis, skābums, konsistence un kulinārās īpašības.

Pusbiezajam krējumam ir augsts tauku saturs, proti, vismaz 36 grami 100 gramos produkta, un noturīga, gluda un krēmīga konsistence; tas patīkami gulst mutē. Tā galvenā raksturīgā īpašība ir intensīvs aromāts, ko var uztvert ar ožu un garšas kārpiņām un kam piemīt viegli skābas, saldenas un pienam raksturīgās garšas nianses ar vārīta iebiezināta piena, saldo cepumu un vaniļas piegaršu.

Šis krējums ir īpaši noturīgs, gatavojot ēdienus ar termisku apstrādi (kartupeļu sacepumus, vistu krējuma mērcē, asinsdesu vai putraimdesu krējuma mērcē, konditorijas izstrādājumus), tāpēc to bieži lieto ēdienos ar ilgstošu termisko apstrādi augstā temperatūrā.

Biezā krējuma tauku saturs ir vismaz 33 grami 100 gramos produkta, tam ir bieza konsistence un skāba garša. Šim krējumam ir gluda un krēmīga konsistence un spēja patīkami gulst mutē. Tam ir intensīvs aromāts, ko var uztvert ar ožu un garšas kārpiņām un kam ir izteiktas svaiguma nianses un piena (svaiga piena, pasterizēta piena u. c.) un sviesta piegarša.

Šo krējumu parasti nelieto ēdienos, kurus apstrādā termiski; galvenokārt to uzziež uz ogām vai biezpiena, vai arī lieto ēdienos ar īslaicīgu termisko apstrādi mērenā temperatūrā.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Tradicionālā jauktā liellopu ēdināšanas shēma, kura raksturīga Breses reģionam un kurā tiek apvienota zāle un kukurūza, ir viens no noteicošajiem šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražotā piena specifiskuma faktoriem. Līdzsvars starp abām barības sastāvdaļām – zāli un kukurūzu – ietekmē piena īpašības, veicinot tā taukvielu pārveidošanos krējumā.

Zāles iekļaušana barības devā piešķir pienam raksturīgās organoleptiskās īpašības. Tas, ka ražotāji saglabā pļavu augu valsts daudzveidību un to botānisko sastāvu, nodrošina piena izteikto nokrāsu, ietekmē piena sastāvu un taukos šķīstošo vielu sastāvu un taukiem piesaistošos aromātisko vielu prekursoru bagātību.

Kukurūzas iekļaušana tās augstās enerģētiskās vērtības dēļ nodrošina taukvielām un olbaltumvielām bagātu pienu. Kukurūza arī ir tā, kas nosaka lielizmēra tauku lodīšu lielumu, kas raksturīgas pienam, kuru izmanto “Crème de Bresse” pagatavošanā. Tas tieši ietekmē piena aromāta izdalīšanās potenciālu, jo virsma, uz kuras piesaistās aromātiskās sastāvdaļas, ir liela.

Piena dzesēšanas un uzglabāšanas iespējas saimniecībā, tirgus dalībnieku tuvums un piena savākšanas maršrutu garuma ierobežojums arī ir prakse, kas veicina piena sastāva saglabāšanu un piena taukvielām raksturīgo kvalitāti. “Crème de Bresse” pagatavošanai paredzētā piena lipolīzes indekss ir īpaši zems, kas norāda uz taukvielu ļoti augsto kvalitāti. Taukvielu sākotnējā krāsa ietekmē krējuma krāsu.

Pateicoties tam ka, pārstrādātāji pienu pārstrādā ātri un ka ar krējumu veiktās darbības un tā pārsūknēšanas skaits ir ierobežots, krējuma taukvielas saglabā savu kvalitāti. Tas, ka krējumam neveic homogenizāciju, dod iespēju saglabāt krējuma konsistenci un noturīgumu un panākt gludu un spīdīgu masu, kurā nav vai gandrīz nav redzami burbulīši.

Krējuma bioloģiskās nogatavināšanas posms, kas ir ļoti svarīgs posms “Crème de Bresse” ražošanā, ir garš, un tas noris zemā temperatūrā, iedarbojoties atlasītiem paskābinošiem un aromatizējošiem pienskābes baktēriju celmiem. Parametru pielāgošana šajā posmā ļauj mainīt krējuma skābuma līmeni un iegūt pusbiezu vai biezu konsistenci. Tas ietekmē tauku saturu un piešķir krējumam dažādas aromāta nianses. Dabīgu garšu krējumam nodrošina tas, ka tam nepievieno biezinātājus un aromatizētājus.

“Crème de Bresse” īpašību pamatā galvenokārt ir piena īpašības, kā arī pārstrādātāju attīstītā un pārmantotā zinātība sviesta gatavošanā. Mūsdienās “Crème de Bresse” tiek pievienots daudziem vietējiem ēdieniem, tā kvalitāti augstu vērtē gan pavāri, gan konditori, gatavojot tādus ēdienus kā, piemēram, Breses vista krējuma mērcē, zivs vai zivju kotletes krējuma mērcē, kartupeļu sacepums, brioša, Breses pīrāgi vai plāceņi (sajaucot cukuru, sviestu un krējumu).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCCremedeBresse.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

16.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 335/22

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 335/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“BEURRE DE BRESSE”

EK Nr.: FR-PDO-0005-01045-18.10.2012

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

“Beurre de Bresse”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai partikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.5. grupa.

Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Beurre de Bresse” ir maigas konsistences ķērnē sakults sviests, kuram ir šādas raksturīgas īpašības:

—	izteikti dzeltena krāsa, kas ziemā var būt gaišāka,

—	mīksta un gaisīga konsistence, ko rada ļoti sīki ūdens pilieniņi un mikroporas, kas raksturīgas tradicionālajās ķērnēs sakultam sviestam. Tas nav blīvs un ir nedaudz graudains,

—	tam piemīt gan sūkalu, gan ziedu smarža, kas var būt arī nedaudz saldena,

—	ēdot tas ir kūstošs – mutē tas spēj sadalīties,

—	garšas ziņā dominējošās ir pienam raksturīgās svaiguma un riekstu (lazdu rieksti un zemesrieksti) nianses, kā arī noturīga pēcgarša.

Tas ir viegli ziežams uz maizes un ir noturīgs, gatavojot ēdienus ar termisku apstrādi.

Ir aizliegts izmantot reģenerētu, atdzesētu vai saldētu sviestu, kā arī jebkādu paņēmienu beztauku sausnas satura palielināšanai sviestā; jo īpaši aizliegta ir pienskābes baktēriju kultūru iemaisīšana.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Svaigs pilnpiens, ko nokrejo 36 stundu laikā pēc tā savākšanas.

Saņemot savākto pienu, tā pH ir no 6,4 līdz 6,9 un tā lipolīzes rādītājs nepārsniedz 0,80 mekv uz 100 gramiem tauku.

Sviestu ražo tikai no ģeogrāfiskajā apgabalā iegūta svaiga vai pasterizēta krējuma, kurš bioloģiski nogatavināts un kura tauku saturs ir vismaz 36 grami 100 gramos produkta.

Sviesta ražošanu sāk 36 stundu laikā pēc piena savākšanas un ne vairāk kā 48 stundu laikā pēc piena nokrejošanas.

Krējuma homogenizācija ir aizliegta. Ir aizliegts izmantot reģenerētu, atdzesētu vai saldētu krējumu, krāsvielas vai antioksidantus, atskābinošas vielas, kas paredzētas piena vai krējuma skābuma mazināšanai.

Izmanto tādas ierauga kultūras, kurās noteikti ietilpst gan skābinoši, gan aromatizējoši pienskābes baktēriju celmi. Ir aizliegts pievienot jebkāda veida biezinātājus vai aromatizētājus. Nogatavināšana, kas ilgst 18–24 stundas, notiek no 12 °C un 18 °C temperatūrā. Sviestā kuļ tādu krējumu, kura skābums ir vismaz 20 °D.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Vismaz 80 % no ganāmpulka kopējās gada barības devas sausnas iegūst ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ganāmpulka ēdināšanas pamatā ir tāda lopbarības nodrošināšanas sistēma, atbilstīgi kurai govju kopējās lopbarības daudzumā vidēji gadā ir vismaz 75 % sausnas.

Lopbarība ir:

—	svaiga zāle, iegūta ganībās vai izbarota silē,

—	zāle un lopbarības kukurūza visos konservācijas veidos,

—	zaļa vai kaltēta lucerna,

—

salmi,

—

sakņaugi,

—	citi zaļbarības vai konservētas lopbarības veidā izēdināti graudaugi.

Ganāmpulka lopbarībā ir aizliegts izmantot rapšus zaļbarības veidā, sinepes, kāpostus, mārrutkus, rāceņus, ripšus, kāļus un redīsus.

Ganāmpulka lopbarībā ir atļauts izmantot tikai lopbarības kukurūzu, kukurūzas vālīšu serdes vai graudus, kas iegūti no ģenētiski nemodificētiem produktiem.

Papildbarības deva gada laikā nedrīkst pārsniegt 1 800 kg vienai ganāmpulka govij.

Papildbarība ir:

—	enerģētiskā papildbarība: graudaugu graudi un no tiem iegūti produkti, bumbuļaugi un no tiem iegūti produkti, kaltēta dehidratēta lucerna un citu veidu iegūtie produkti,

—	slāpekli saturoša papildbarība: proteīnaugu un eļļas augu sēklas un no tiem iegūti produkti, kaltēta lucerna un citu veidu iegūtie produkti,

—	jauktā papildbarība: enerģētiskās un slāpekli saturošās papildbarības maisījums,

—	minerāli, vitamīni un mikroelementi,

—	rūpnieciskās raudzēšanas blakusprodukti,

—	miecvielas.

Palmu eļļa dabīgā veidā vai tās izomēri nav atļauti.

a) ganību periods

Gadā vismaz 150 dienas (pēc kārtas vai kopumā) ganāmpulks pavada ganībās.

Šajā periodā katrai slaucamajai govij ir paredzēti vismaz 10 āri ganību, kas pieejami no slaukšanas vietām.

Ganīšanu var papildināt ar zaļbarību. Izdalītā svaigā zāle jāpatērē 24 stundu laikā, un visi pārpalikumi, kas silēs palikuši pēc 24 stundām, no tām ir jāaizvāc.

b) ziemas periods

Šajā periodā zāles daudzumu nodrošina tas, ka kopējā dienas vidējā barības daudzumā šajā periodā tiek izbaroti vismaz 15 % zāles sausnas (zāle un lucerna visos to saglabāšanas veidos).

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Gan piena, gan “Beurre de Bresse” ražošana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Iesaiņo pārdošanas svara vienībās, kas nepārsniedz 25 kilogramus.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Ar cilmes vietas nosaukumu “Beurre de Bresse” apzīmēto produktu marķējumā jābūt:

—	nosaukumam, kas uzrakstīts ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielākajiem marķējumā izmantotajiem burtiem,

—	Eiropas Savienības ACVN simbolam – sākot no brīža, kad nosaukums ierakstīts Eiropas Savienības reģistrā.

Taču, ja ražotājs pats vai jebkura persona, par kuru tas ir tieši atbildīgs, pārdod sieru fermā vai tirgū, individuālais marķējums nav obligāts, jābūt vienīgi izkārtnei, kurā norādīta visa šī informācija.

Marķējuma un izkārtnes paraugus izstrādā grupa, kas nodrošina to piegādi ekonomikas dalībniekiem.

Sākot no reģistrācijas brīža Eiropas Savienībā, nosaukumam “Beurre de Bresse” un norādei “Appellation d'origine protégée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) obligāti jābūt uz rēķiniem un tirdzniecības dokumentiem.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir šādu pašvaldību teritorijas:

Ēnas (Ain) departamentā – Abergement-Clémenciat (L'), Attignat, Bâgé-la-Ville, Bâgé-le-Châtel, Beaupont, Bény, Béréziat, Biziat, Boissey, Bourg-en-Bresse, Buellas, Certines, Ceyzériat, Chanoz-Châtenay, Chavannes-sur-Reyssouze, Chaveyriat, Chevroux, Coligny, Condeissiat, Confrançon, Cormoz, Courmangoux, Courtes, Cras-sur-Reyssouze, Cruzilles-lès-Mepillat, Curciat-Dongalon, Curtafond, Dommartin, Dompierre-sur-Chalaronne, Domsure, Etrez, Foissiat, Gorrevod, Illiat, Jasseron, Jayat, Journans, Laiz, Lent, Lescheroux, Malafretaz, Mantenay-Montlin, Marboz, Marsonnas, Meillonnas, Mézériat, Montagnat, Montcet, Montracol, Montrevel-en-Bresse, Neuville-les-Dames, Péronnas, Perrex, Pirajoux, Polliat, Pont-de-Veyle, Pressiat, Saint-André-de-Bâgé, Saint-André-d'Huiriat, Saint-André-sur-Vieux-Jonc, Saint-Cyr-sur-Menthon, Saint-Denis-lès-Bourg, Saint-Didier-d'Aussiat, Saint-Étienne-du-Bois, Saint-Étienne-sur-Chalaronne, Saint-Étienne-sur-Reyssouze, Saint-Genis-sur-Menthon, Saint-Jean-sur-Reyssouze, Saint-Jean-sur-Veyle, Saint-Julien-sur-Reyssouze, Saint-Julien-sur-Veyle, Saint-Just, Saint-Martin-du-Mont, Saint-Martin-le-Châtel, Saint-Nizier-le-Bouchoux, Saint-Rémy, Saint-Sulpice, Saint-Trivier-de-Courtes, Salavre, Servas, Servignat, Sulignat, Tossiat, Tranclière (La), Treffort-Cuisiat, Vandeins, Verjon, Vernoux, Vescours, Villemotier, Viriat, Vonnas;

Juras (Jura) departamentā – Augea, Balanod, Beaufort, Bletterans, Bonnaud, Cesancey, Chazelles, Chilly-le-Vignoble, Condamine, Cosges, Courlans, Courlaoux, Cousance, Cuisia, Digna, Fontainebrux, Frébuans, Gevingey, Larnaud, Mallerey, Maynal, Messia-sur-Sorne, Montmorot, Nanc-lès-Saint-Amour, Nance, Orbagna, Repôts (Les), Ruffey-sur-Seille, Sainte-Agnès, Saint-Amour, Saint-Didier, Trenal, Vercia, Villevieux, Vincelles;

Sonas un Luāras (Saône-et-Loire) departamentā – Abergement-de-Cuisery (L'), Bantanges, Baudrières, Beaurepaire-en-Bresse, Bosjean, Bouhans, Branges, Brienne, Bruailles, Champagnat, Chapelle-Naude (La), Chapelle-Thècle (La), Condal, Cuiseaux, Cuisery, Devrouze, Diconne, Dommartin-lès-Cuiseaux, Fay (Le), Flacey-en-Bresse, Frangy-en-Bresse, Frette (La), Frontenaud, Genête (La), Huilly-sur-Seille, Joudes, Jouvençon, Juif, Lessard-en-Bresse, Loisy, Louhans, Ménetreuil, Mervans, Miroir (Le), Montagny-près-Louhans, Montcony, Montpont-en-Bresse, Montret, Rancy, Ratenelle, Ratte, Romenay, Sagy, Saillenard, Saint-André-en-Bresse, Sainte-Croix, Saint-Étienne-en-Bresse, Saint-Germain-du-Bois, Saint-Martin-du-Mont, Saint-Usuge, Saint-Vincent-en-Bresse, Savigny-en-Revermont, Savigny-sur-Seille, Sens-sur-Seille, Serley, Simandre, Simard, Sornay, Tartre (Le), Thurey, Tronchy, Varennes-Saint-Sauveur, Vérissey, Vincelles.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

“Beurre de Bresse” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir mežains līdzenums ar nelieliem pauguriem; reljefu veido Breses apgabalam raksturīgie pakalni, kuru augstums virs jūras līmeņa nepārsniedz 300 metrus. Tas ir ģeoloģiski vienots apvidus, kuru veido mālaina augsne, kas nodrošina bagātīgas ūdens rezerves. Tomēr visbiežāk saimniecību līmenī sastopams zemesgabalu neviendabīgums (dažāda sastāva augsnes). Apgabalā ir blīva ūdenstilpju sistēma, to viscaur klāj upju tīkls, kuras iztek no Juras kalnu nogāzēm un kuras papildina daudzi strauti vai straumītes. Apgabala klimats ir Breses reģionam raksturīgais kontinentālais klimats, ar stabilu un regulāru nokrišņu daudzumu, kas pārsniedz 800 mm gadā, veicina zāles augšanu veģetācijas periodā un apvienojumā ar augšņu labu pārvaldību ļauj attīstīt daudzu graudaugu kultūru audzēšanu un jo īpaši kukurūzas audzēšanu bez apūdeņošanas.

Lopkopji ir pratuši pielāgoties apkārtnei un dabas vides iespējām un ir pratuši ar to sadzīvot, attīstot īpašu lauksaimniecības sistēmu. Breses jauktā zemkopība izceļas ar:

—

—	zinātību skābēšanas tehnikas jomā, ko Bresas lopkopji attīstīja kopš XIX gs. (Lecouteux, 1875), lai pārvarētu ar siena novākšanu saistītās grūtības mitra klimata apstākļos.

Breses lopkopji savu ražošanas sistēmu – papildu lopkopību: putnkopību un slaucamo dzīvnieku audzēšanu – veido, par pamatu izmantojot tieši šīs divas galvenās kultūras, un piena ražošanas vajadzībām gluži dabiski nosaka dzīvniekiem tādu ēdināšanas shēmu, kurā apvienota zāle un kukurūza. Atbilstoši šādai shēmai ražotiem produktiem, jo īpaši sviestam, šajā saimnieciskajā darbībā ir īpaša vieta. Sviestu pārdod tirgū vietējiem pircējiem vai putnu kūtī ražotas produkcijas savācējiem (coquetiers), kuri olas un putnu gaļu nogādā tālāk uz tuvējām reģiona pilsētām.

Pamazām pārņemot lauku saimniecību ražotnes, XX gs. trīsdesmito gadu sākumā parādījās pirmie kooperatīvi. Šo kooperatīvu dalībnieki, apzinādamies nepieciešamību saglabāt izejvielu sākotnējās īpašības, savāc pienu tikai stingri noteiktās vietās pārstrādes ražotņu tuvumā, un vienmēr raugoties, lai savākšanas maršruti nebūtu gari. Tie arī izveido sistēmu savāktā piena drīzai izmantošanai produkcijas ražošanai un ierobežo ar krējumu veikto darbību un tā pārsūknēšanu skaitu.

Tādējādi tie turpina tradicionālo sviesta pa gatavošanu no krējuma, kas iegūts no govs piena, vienlaikus attīstot bioloģiskās nogatavināšanas prasmes un izkopjot meistarību piemērotus kulšanas paņēmienu lietošanā.

Ražotāji izmanto tādas ierauga kultūras, kurās ietilpst gan skābinoši, gan aromatizējoši pienskābes baktēriju celmi, lai krējumu pietiekami paskābinātu un tam piešķirtu sākotnējo izteikto aromātu. Sviestu kuļ nelielās sviesta kulšanas ķērnēs, liekot lietā tādu patiesu sviesta meistaru zinātību, kuri ik dienas spēj pielāgot gatavošanas parametrus atkarībā no piena un krējuma satura atšķirībām katrā attiecīgajā gadalaikā.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī sviesta iepildīšanai veidnēs un iepakošanai, samazinot ar produktu veikto darbību un pārsūknēšanu skaitu.

5.2. Produkta specifika

Produkts ir ķērnēs kults maigas konsistences sviests, ko gatavo no nogatavināta krējuma.

Tā krāsa ir viendabīga (skaista, izteikti dzeltena), ziemā gatavotam produktam tā ir nedaudz gaišāka.

Sviests ir maigs un porains. Tas ir nedaudz graudains un lieliski kūst mutē.

Maigajam un aromātiskajam “Beurre de Bresse”, to nogaršojot, ir pienskābei raksturīgās svaiguma un riekstu garšas nianses (lazdu rieksti un valrieksti). Tam ir arī ļoti noturīga pēcgarša.

To viegli ziest uz maizes. Tas ir īpaši noturīgs, gatavojot ēdienus ar termisku apstrādi; šī noturība ļauj veidoties krēmīgām putām, kas saglabājas līdz pat ēdiena pasniegšanai.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Kukurūzas iekļaušana tās augstās enerģētiskās vērtības dēļ nodrošina taukvielām un olbaltumvielām bagātu pienu. Kukurūza arī ir tā, kas nosaka lielizmēra tauku lodīšu lielumu, kas raksturīgas pienam, kuru izmanto “Beurre de Bresse” pagatavošanā. Tas tieši ietekmē piena aromāta izdalīšanās potenciālu, jo virsma, uz kuras piesaistās aromātiskās sastāvdaļas, ir liela.

Piena dzesēšanas un uzglabāšanas iespējas saimniecībā, ekonomikas dalībnieku tuvums un piena savākšanas maršrutu garuma ierobežojums arī ir prakse, kas veicina piena sastāva saglabāšanu un piena taukvielām raksturīgo kvalitāti. “Beurre de Bresse” pagatavošanai paredzētā piena lipolīzes indekss ir īpaši zems, kas norāda uz taukvielu ļoti augsto kvalitāti.

Pārstrādātāji īsteno kompleksu paņēmienu kopumu un īpašu uzmanību produktam pievērš tā pārstrādes gaitā (temperatūras, skābuma rādītāju, maisīšanas ātruma u. c. ikdienas regulēšana), samazinot darbību skaitu, lai cik vien iespējams saglabātu taukvielu saturu un visas tā labās īpašības.

Krējuma bioloģiskās nogatavināšanas posms, kas ir ļoti svarīgs posms “Beurre de Bresse” ražošanā, ir garš, un tas noris zemā temperatūrā, iedarbojoties atlasītiem paskābinošiem un aromatizējošiem pienskābes baktēriju celmiem. Tas ļauj paskābināt krējumu, kas atvieglo sviesta kulšanas procesu un ļauj izcelt tauku lodītēm piesaistītās aromatizējošās sastāvdaļas. Lai mazinātu taukvielu sadalīšanos, nogatavināto krējumu izmanto neatliekot.

Tas, ka šo sviestu kuļ nelielās ķērnēs, piešķir tam porainu konsistenci un viegli graudainu izskatu, ko veido ļoti smalki ūdens pilieniņi un mikroporas. Šai tehnikai ir īpaši svarīga loma sviesta struktūras veidošanā, saglabājot taukvielu sākotnējās īpašības, kas piešķir sviestam kūstošu konsistenci un to, ka tas ir viegli ziežams un noturīgs, kad to izmanto, gatavojot ēdienus ar termisku apstrādi, kā arī nodrošina krējuma nogatavināšanā izveidojušos aromātu saglabāšanos.

“Beurre de Bresse” īpašību pamatā galvenokārt ir piena īpašības, kā arī pārstrādātāju attīstītā un pārmantotā zinātība sviesta gatavošanā. Mūsdienās “Beurre de Bresse” ir bieži izmantota reģionālās virtuves sastāvdaļa (varžu stilbiņi sviestā, cāļu krūtiņas sviestā, Breses plāceņi un tortes, izmantojot cukura, krējuma un sviesta maisījumu, u. c. produkti).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCBeurredeBresse.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.335.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 335

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 16. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 335/01	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 335/02	Euro maiņas kurss	6

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2013/C 335/03	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – COMM-C2/01/13 – Strukturālā palīdzība Eiropas sabiedriskās politikas pētniecības organizācijām (ideju laboratorijām) un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām – Programma Eiropa pilsoņiem (2014–2020)	7

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 335/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7082 – EVO/PKO/eService JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	15

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 335/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu	16

2013/C 335/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	22


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ