9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/2

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 17. septembra spriedums — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Parlaments

(Lieta C-77/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšana galīgajā variantā - Parlamenta priekšsēdētāja akts, ar kuru tiek paziņots par šo pieņemšanu galīgajā variantā - LESD 314. panta 9. punkts - Parlamenta un Padomes veikta Savienības gada budžeta noteikšana - LESD 314. panta pirmā daļa - Institucionālā līdzsvara princips - Pilnvaru piešķiršanas princips - Lojālas sadarbības pienākums - Būtisku procedūras noteikumu ievērošana)

2013/C 325/02

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — G. Maganza un M. Vitsentzatos)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — C. Pennera un R. Passos, kā arī D. Gauci un R. Crowe)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad)

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu — Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2010. gada 14. decembra akts, ar kuru tiek noteikts Savienības 2011. finanšu gada budžets — Juridiskā pamata izvēle — Šī netipiskā neleģislatīva akta neatbilstība jaunajai LESD noteiktajai budžeta procedūrai — Institucionālā līdzsvara neievērošana — Pilnvaru piešķiršanas principa pārkāpums un lojālas sadarbības pienākuma neievērošana — Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums — Budžeta seku pagaidu saglabāšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 120, 16.04.2011.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/2

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Le Crédit Lyonnais/Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l'Etat

(Lieta C-388/11) (1)

(Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā direktīva 77/388/EEK - 17. un 19. pants - Priekšnodokļa atskaitīšana - Preču un pakalpojumu izmantošana gan ar nodokli apliekamiem darījumiem, gan no nodokļa atbrīvotiem darījumiem - Daļas atskaitīšana - Daļas aprēķināšana - Filiāles, kas reģistrētas citās dalībvalstīs un trešajās valstīs - To apgrozījuma neņemšana vērā)

2013/C 325/03

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Le Crédit Lyonnais

Atbildētājs: Ministre du budget, des comptes publics et de la réforme de l'Etat

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 13. panta [B daļas d) punkta 1.–5. apakšpunkta], 17. panta [2. punkta, 3. punkta a) un c) apakšpunkta un 5. punkta] un 19. panta interpretācija — Priekšnodokļa atskaitīšana — Preces un pakalpojumi, ko izmanto gan darījumiem, kas rada atskaitīšanas tiesības, gan tādiem darījumiem, kas nerada atskaitīšanas tiesības — Atskaitāmās daļas aprēķināšana — Dalībvalstī reģistrētas sabiedrības galvenā uzņēmuma pienākums ņemt vērā tās citās dalībvalstīs reģistrēto filiāļu gūtos ienākumus

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma, 17. panta 2. un 5. punkts, kā arī 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu sabiedrībai, kuras galvenais uzņēmums atrodas vienā dalībvalstī, piemērojamo PVN atskaitāmo daļu, tā nevar ņemt vērā savu filiāļu, kas nodibinātas citās dalībvalstīs, īstenoto apgrozījumu;

Sestās direktīvas 77/388 17. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts, kā arī 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu sabiedrībai, kuras galvenais uzņēmums atrodas dalībvalstī, piemērojamo pievienotās vērtības nodokļa atskaitāmo daļu, tā nevar ņemt vērā savu trešajās valstīs nodibināto filiāļu īstenoto apgrozījumu;

Sestās direktīvas 77/388 17. panta 5. punkta trešā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tā neļauj dalībvalstij saglabāt spēkā normu, saskaņā ar kuru nodokļu maksātājas sabiedrības atskaitāmo daļu aprēķina pēc darbības nozares, tai ļaujot ņemt vērā citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrētas filiāles īstenoto apgrozījumu.

(1) OV C 298, 8.10.2011.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Berufsgericht für Heilberufe bei dem Verwaltungsgericht Gießen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kostas Konstantinides

(Lieta C-475/11) (1)

(Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pakalpojumu sniedzējs, kurš, lai sniegtu pakalpojumu, pārceļas uz citu dalībvalsti - Uzņemošās dalībvalsts profesionālās ētikas noteikumu, it īpaši noteikumu par honorāru un reklāmu, piemērojamība)

2013/C 325/04

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Berufsgericht für Heilberufe bei dem Verwaltungsgericht Gießen

Lietas dalībnieks pamata procesā –

Kostas Konstantinides

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hessischer Verwaltungsgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.) 5. panta 3. punkta un 6. panta pirmās daļas a) apakšpunkta interpretācija — Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas brīvība — Situācija, kurā pakalpojuma sniedzējs, lai sniegtu pakalpojumu, dodas uz citu dalībvalsti — Uzņemošās dalībvalsts profesionālās ētikas noteikumu, it īpaši noteikumu par honorāru un reklāmu, piemērojamība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas valsts tiesību normas kā tās, kas ietvertas, pirmkārt, Hesenes federālās zemes ārstu profesionālās ētikas noteikumu 12. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru honorāriem ir jābūt samērīgiem un, neskarot citus tiesību aktu noteikumus, tos aprēķina saskaņā ar medicīnisko pakalpojumu oficiālo klasifikatoru, kā arī, otrkārt, šo pašu noteikumu 27. panta 3. punktā, ar kuru ārstiem tiek aizliegts izplatīt profesionālajai ētikai neatbilstošu reklāmu, neietilpst tā materiālās piemērošanas jomā. Iesniedzējtiesai tomēr, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas sniegtās norādes, jāpārliecinās, vai minētās tiesību normas neveido ierobežojumu LESD 56. panta izpratnē un, ja tas tā ir, vai tām pamatā ir vispārējas intereses, vai tās ir atbilstošas, lai nodrošinātu tā īstenošanu, un vai tās nepārsniedz izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamo;

Direktīvas 2005/36 6. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikti ne uzvedības noteikumi, ne disciplinārā procedūra, kādi var tikt piemēroti pakalpojumu sniedzējam, kurš pārceļas uz uzņemošo dalībvalsti, lai tur veiktu īslaicīgu un gadījuma rakstura darbību savā profesijā, bet vienīgi noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt vai nu automātisku pagaidu reģistrāciju, vai pro forma dalību profesionālā organizācijā vai struktūrā, lai veicinātu disciplināro noteikumu piemērošanu saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 3. punktu.

(1) OV C 355, 3.12.2011.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/4

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — IVD GmbH & Co. KG/Ärztekammer Westfalen-Lippe

(Lieta C-526/11) (1)

(Publiskie iepirkumi - Direktīva 2004/18/EK - 1. panta 9. punkta otrās daļas c) punkts - Jēdziens “publisko tiesību subjekts” - Nosacījums par valsts, pašvaldības vai citu publisko tiesību subjektu īstenotu darbības finansēšanu vai vadības pārraudzību, vai darbības pārraudzību - Ārstu arodapvienība - Likumā noteikts finansējums no šīs apvienības biedru veiktām iemaksām - Iemaksu apmērs, ko nosaka šīs apvienības pilnsapulce - Šīs apvienības autonomija noteikt tai likumā paredzēto uzdevumu īstenošanas apmēru un veidu)

2013/C 325/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: IVD GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Ärztekammer Westfalen-Lippe

piedaloties: WWF Druck + Medien GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Düsseldorf — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 1. panta 9. punkta otrās daļas c) punkta interpretācija — Jēdziens “publisko tiesību subjekts” — Galvenokārt valsts finansēšanas un pārraudzības nosacījumi — Arodapvienība, kas ir ar likumu pilnvarota iekasēt no saviem biedriem iemaksas, ja šo iemaksu apmēru un izlietojumu ir jānosaka ar noteikumiem, kuriem ir vajadzīgs valsts apstiprinājums

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru, 1. panta 9. punkta otrās daļas c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda struktūra kā publisko tiesību arodapvienība neatbilst ne kritērijam par to, ka publisko tiesību subjekti piešķir finansējuma lielāko daļu, ja šī struktūra galvenokārt tiek finansēta ar tās biedru maksātajām biedra naudām, kuru apmērs un iekasēšana ir noteikta likumā, gadījumos, ja šajā likumā nav noteikts apmērs un to darbību veidi, kuras šī struktūra veic, lai izpildītu tai likumā paredzētos uzdevumus, kuru īstenošanu ir paredzēts finansēt ar šīm biedra naudām, ne arī kritērijam par publisko tiesību subjektu veiktu vadības pārraudzību, ja lēmums, ar kuru šī pati struktūra nosaka iepriekš minēto biedra naudu apjomu, ir jāapstiprina uzraudzības iestādei.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/4

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Niederösterreichische Landes-Landwirtschaftskammer/Anneliese Kuso

(Lieta C-614/11) (1)

(Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Direktīva 76/207/EEK - Pirms dalībvalsts pievienošanās noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku - Termiņa beigas pēc pievienošanās - Dienesta noteikumi, kuros līguma beigu termiņš paredzēts tā gada pēdējā dienā, kurā tiek sasniegts pensijas vecums - Atšķirīgs vecums vīriešiem un sievietēm)

2013/C 325/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Niederösterreichische Landes-Landwirtschaftskammer

Atbildētāja: Anneliese Kuso

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 40. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 15. lpp.), 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta interpretācija — Darba līgumi, kuri uz noteiktu laiku noslēgti starp dalībvalsts iestādi un tās darbiniekiem pirms minētās dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai un kuri paredz līgumu beigu termiņu tā gada pēdējā dienā, kurā darbinieks vīrietis sasniedz 65 gadu vecumu un darbiniece sieviete — 60 gadu vecumu

Rezolutīvā daļa:

3. panta 1. punkta c) apakšpunkts Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvā 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, — ko veido dienesta noteikumi, kuri ir neatņemama sastāvdaļa darba līgumam, kas noslēgts pirms attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai —, kurā paredzēts, ka darba tiesiskās attiecības beidzas tādēļ, ka ir sasniegts pensijas vecums, kas noteikts atšķirīgs atkarībā no darba ņēmēja dzimuma, rada ar minēto direktīvu aizliegtu tiešu diskrimināciju, ja attiecīgais darba ņēmējs sasniedz šo vecumu pēc minētās pievienošanās dienas.

(1) OV C 80, 17.3.2012

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/5

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Daniele Biasci u.c./Ministero dell'Interno, Questura di Livorno

(Apvienotās lietas C-660/11 un C-8/12) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - EKL 43. un 49. pants - Azartspēles - Derību rīkošana - Atļaujas izsniegšanas nosacījumi - Prasība saņemt policijas atļauju, kā arī koncesiju - Valsts tiesiskais regulējums - Obligāti minimālie attālumi starp derību likmju pieņemšanas vietām - Darbībām, kuru veikšanai ir saņemta koncesija, pielīdzināmas pārrobežu darbības - Aizliegums - Azartspēļu jomā izsniegtu licenču savstarpēja atzīšana)

2013/C 325/07

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana

Lietas dalībnieki pamata procesā

(lieta C-660/11)

Prasītāji: Daniele Biasci, Alessandro Pasquini, Andrea Milianti, Gabriele Maggini, Elena Secenti, Gabriele Livi

Atbildētājas: Ministero dell'Interno, Questura di Livorno

Piedaloties: SNAI — Sindacato Nazionale Agenzie Ippiche SpA

(lieta C-8/12)

Prasītāji: Cristian Rainone, Orentino Viviani, Miriam Befani

Atbildētājas: Ministero dell'Interno, Questura di Prato, Questura di Firenze

Piedaloties: SNAI — Sindacato Nazionale Agenzie Ippiche SpA, Stanley International Betting Ltd, Stanleybet Malta ltd.

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana — Personu brīva aprite — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Derību rīkošana — Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem šīs darbības veikšanai ir jāsaņem valsts iestādes izsniegta atļauja un sabiedriskās drošības licence — Ārvalstu iestāžu izsniegtu atļauju vai licenču neatzīšana — Saderība ar EKL 43. un 49. pantu (tagad — LESD 49. un 56. pants)

Rezolutīvā daļa:

EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā sabiedrībām, kuras vēlas veikt ar azartspēlēm saistītas darbības, ir noteikts pienākums papildus valsts izsniegtai koncesijai šādu darbību veikšanai iegūt policijas atļauju un saskaņā ar kuru šādas atļaujas it īpaši drīkst izsniegt tikai pieteikumu iesniedzējiem, kuri šādu koncesiju jau ir saņēmuši;

EKL 43. un 49. pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka dalībvalsts, kura, pārkāpjot Savienības tiesības, vienai uzņēmumu kategorijai nav piešķīrusi koncesijas saimnieciskās darbības veikšanai un kura vēlas novērst šo pārkāpumu, izsludinot konkursu uz ievērojamu skaitu jaunu koncesiju, aizsargā pastāvošo uzņēmumu iegūto komercstāvokli, it īpaši paredzot minimālus attālumus starp jauno koncesionāru un pastāvošo uzņēmumu pārdošanas vietām;

No EKL 43. un 49. panta, vienlīdzīgas attieksmes principa, pārskatāmības pienākuma, kā arī tiesiskās noteiktības principa izriet, ka tādas publiskā iepirkuma procedūras kā tās, uz kurām attiecas pamatlietas, nosacījumi un kārtība, it īpaši tādas tiesību normas kā vienošanās starp Valsts monopolu autonomo pārvaldi un koncesijas ieguvēju attiecībā uz azartspēlēm par pasākumiem, kas nav zirgu skriešanās sacīkstes, projekta 23. panta 3. punkts, kurā ir paredzēta šādas publiskā iepirkuma procedūras noslēgumā piešķirtās koncesijas zaudēšana, ir jāformulē skaidri, precīzi un nepārprotami, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā faktiski ir pilnīgi liegts veikt pārrobežu darījumus azartspēļu nozarē neatkarīgi no formas, kādā šie darījumi tiek veikti, it īpaši gadījumos, kad patērētāja un uzņēmuma starpā ir tiešs kontakts un kad policijai ir iespējama uzņēmuma pārstāvju valsts teritorijā fiziska kontrole. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai attiecībā uz minētā vienošanās projekta 23. panta 3. punktu ir šāds gadījums;

EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošajām Savienības tiesībām apstāklis, ka uzņēmumam tā reģistrācijas dalībvalstī ir atļauja, kura tam ļauj piedāvāt azartspēles, neliedz citai dalībvalstij, ievērojot Savienības tiesību prasības, šādam uzņēmumam — lai tas varētu šādus pakalpojumus piedāvāt patērētājiem, kuri atrodas šīs citas dalībvalsts teritorijā, — izvirzīt nosacījumu, ka tam ir jābūt šīs citas dalībvalsts iestāžu izsniegtai atļaujai.

(1) OV C 73, 10.3.2012.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/6

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/Sunico ApS, M & B Holding ApS, Sunil Kumar Harwani

(Lieta C-49/12) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 1. panta 1. punkts - Piemērošanas joma - “Civillietu un komerclietu” jēdziens - Valsts iestādes celta prasība - Zaudējumi, kas radušies saistībā ar trešās personas, kura pati nav PVN maksātāja, dalību nodokļu jomā īstenotā krāpšanā)

2013/C 325/08

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāji: Sunico ApS, M & B Holding ApS un Sunil Kumar Harwani

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Østre Landsret — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu [nolēmumu] atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 1. panta interpretācija — Piemērošanas jomas — Prasības par zaudējumu atlīdzību sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa nesamaksu, ko dalībvalsts nodokļu iestāde ir cēlusi pret fiziskām un juridiskām personām, kuru domicils ir citā dalībvalstī, un kura ir balstīta uz apgalvotu “unlawful means conspiracy”, uz ko attiecas tiesību normas par ārpuslīgumisko atbildību (“tort”), ietilpšana vai neietilpšana piemērošanas jomā

Rezolutīvā daļa:

“Civillietu un komerclietu” jēdziens Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz tādu prasību par zaudējumu atlīdzību, ko dalībvalsts iestāde ir cēlusi pret fiziskām un juridiskām personām, kuru domicils ir citā dalībvalstī, par organizētas krāpnieku grupas veiktām darbībām, kuru mērķis ir bijusi krāpnieciskas darbības īstenošana saistībā ar pirmajā dalībvalstī maksājamo pievienotās vērtības nodokli.

(1) OV C 118, 21.4.2012.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/6

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anton Schlecker, kurš darbojas ar komercnosaukumu “Firma Anton Schlecker”/Melitta Josefa Boedeker

(Lieta C-64/12) (1)

(Romas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām - Darba līgums - 6. panta 2. punkts - Piemērojamie tiesību akti, ja nav izdarīta izvēle - Valsts, kurā darbinieks “parasti veic darbu”, tiesību akti - Līgums, kam ir ciešāka saikne ar citu dalībvalsti)

2013/C 325/09

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Anton Schlecker, kurš darbojas ar komercnosaukumu “Firma Anton Schlecker”

Atbildētāja: Melitta Josefa Boedeker

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kas parakstīšanai atvērta 1980. gada 19. jūnijā Romā (OV L 266, 1. lpp.), 6. panta 2. punkta interpretācija — Tiesību akti, ko piemēro, ja nav izdarīta izvēle — Darba līgums — Tiesību akti valstī, kurā parasti tiek veikts darbs –Darba ņēmējs, kas bez pārtraukuma un ilgstoši darbu veicis dalībvalstī — Darba līgums, no kura, ņemot vērā visus pārējos lietas apstākļus, ir secināmas ciešas saiknes ar citu dalībvalsti

Rezolutīvā daļa:

Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kas atklāta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, 6. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pat gadījumā, kad darba ņēmējs, pildot darba līgumu, darbu parasti, ilgstoši un nepārtraukti ir veicis vienā un tajā pašā valstī, valsts tiesa atbilstoši šīs normas pēdējai daļai var nepiemērot valsts, kurā parasti tiek veikts darbs, tiesību normas, ja visi apstākļi norāda uz darba līguma ciešāku saikni ar citu valsti.

(1) OV C 126, 28.4.2012.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/7

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Administrativen sad Sofia–grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Slancheva sila EOOD/Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond Zemedelie Razplashtatelna agentsia

(Lieta C-434/12) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - ELFLA - Regula (ES) Nr. 65/2011 - Atbalsts lauku attīstībai - Atbalsts mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai - Jēdziens “mākslīgi radīti nosacījumi” - Ļaunprātīga rīcība - Pierādījumi)

2013/C 325/10

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia–grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Slancheva sila EOOD

Atbildētājs: Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond Zemedelie Razplashtatelna agentsia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 25, 8. lpp.), 4. panta 8. punkta interpretācija — Lauku attīstības atbalsts — Jēdziens “mākslīgi radīti nosacījumi” — Tādas valsts judikatūras pieļaujamība, saskaņā ar kuru “mākslīgi radītu nosacījumu” konstatēšanas nolūkā tiek pieprasīta juridiska saikne starp atbalsta pieteikuma iesniedzējiem un Regulas (ES) Nr. 65/2011 4. panta 8. punkts tiek piemērots, ņemot vērā trīs kumulatīvus nosacījumus — Atbalsta pieteikumu iesniegšana, ko veic dažādi pieteikuma iesniedzēji, kam ir faktiska saikne un kuri izmanto blakus esošos neatkarīgos zemes gabalus, kas agrāk veidoja vienu veselu zemes gabalu — Nepieciešamība pierādīt tīšu darbību saskaņošanu starp pretendentiem un/vai trešajām personām, lai gūtu priekšrocību — Kritēriji, lai konstatētu priekšrocību Regulas (ES) Nr. 65/2011 4. panta 8. punkta izpratnē

Rezolutīvā daļa:

2011. gada 27. janvāra Komisijas Regulas (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, 4. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tā piemērošanas nosacījumiem ir jābūt gan objektīvam, gan subjektīvam elementam. Saistībā ar pirmo no šiem elementiem iesniedzējtiesai ir jāizvērtē lietas objektīvie apstākļi, kas ļauj secināt, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsta shēmas mērķis nevar tikt sasniegts. Saistībā ar otro elementu iesniedzējtiesai ir jāizvērtē objektīvie pierādījumi, kas ļauj secināt, ka, mākslīgi radot nosacījumus, kas vajadzīgi, lai iegūtu maksājumu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu, pretendents ar šādu maksājumu ir vēlējies vienīgi gūt priekšrocības pretēji šīs shēmas mērķiem. Šajā ziņā iesniedzējtiesa var pamatoties ne tikai uz tādiem elementiem kā līdzīgos investīciju projektos iesaistīto personu tiesiskajām, ekonomiskajām un/vai personiskajām saiknēm, bet arī uz norādēm, kas liecina par tīšu darbību saskaņošanu starp šīm personām;

Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka pieteikums maksājuma saņemšanai saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsta shēmu tiek noraidīts vienīgi tādēļ, ka investīciju projektam, kas pretendē uz atbalstu saskaņā ar šo shēmu, nav funkcionālas autonomijas vai ja starp šāda atbalsta pretendentiem pastāv tiesiska saikne, neizvērtējot citus šīs lietas objektīvos apstākļus.

(1) OV C 366, 24.11.2012.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/8

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 10. septembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M. G., N. R./Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-383/13) (1)

(Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos - Imigrācijas politika - Nelegālā imigrācija un nelikumīga uzturēšanās - To personu atgriešanās, kuras uzturas nelikumīgi - Direktīva 2008/115/EK - To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi - Izraidīšanas procedūra - Aizturēšanas pasākums - Aizturēšanas pagarināšana - 15. panta 2. un 6. punkts - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības tikt uzklausītam - Pārkāpums - Sekas)

2013/C 325/11

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: M. G., N. R.

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2000, C 364, 1. lpp.) 41. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.), 15. panta 6. punkta interpretācija — Aizturēšanas pasākumi — Pagarinājums — Attiecīgo valstspiederīgo nesadarbošanās izraidīšanas procedūras ietvaros — Tiesību uz aizstāvību pārkāpums — Ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai pirms to nelabvēlīgi ietekmējoša individuāla pasākuma pieņemšanas attiecībā uz to

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības, konkrētāk, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 2. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja, administratīvajā procesā lemjot par aizturēšanas pasākuma pagarināšanu, nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam, valsts tiesai, kura veic šī lēmuma tiesiskuma izvērtēšanu, ir jānosaka aizturēšanas pasākuma atcelšana tikai tad, ja tā uzskata, ņemot vērā visus katras lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, ka šis pārkāpums ir tiešām liedzis tam, kurš uz to atsaucas, iespēju labāk aizstāvēties, kādēļ šim administratīvajam procesam varētu būt bijis cits iznākums.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 25. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — BestWater International GmbH/Michael Mebes, Stefan Potsch

(Lieta C-348/13)

2013/C 325/12

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāja: BestWater International GmbH

Atbildētāji: Michael Mebes, Stefan Potsch

Prejudiciālais jautājums

Vai svešā tīmekļa vietnē publiskota sveša darba integrēšana savā tīmekļa vietnē zināmos apstākļos, kādi tie ir pamatlietā, ir darba izziņošana Direktīvas 2001/29/EK (1) 3. panta 1. punkta izpratnē, arī ja svešais darbs tādējādi netiek izziņots jaunai sabiedrībai un izziņošana netiek veikta īpašā tehniskā veidā, kas atšķiras no sākotnējās izziņošanas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 27. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshofs (Vācija) — kriminālprocess pret Markus D.

(Lieta C-358/13)

2013/C 325/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieks pamata procesā

Markus D.

Prejudiciālais jautājums

Vai 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK (1), kurā grozījumi izdarīti ar 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK (2), 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vielas vai vielu salikumi šīs tiesību normas izpratnē, kuri tikai pārveido cilvēka fizioloģiskās funkcijas — tātad neatjauno vai neuzlabo tās — par zālēm ir jāuzskata tikai tad, ja tie dod terapeitisku labumu vai katrā ziņā izraisa labvēlīgu fizioloģisko funkciju pārveidošanu? Tātad, vai vielas vai vielu salikumi, kuri tiek lietoti vienīgi to reibumu radošās psihoaktīvās iedarbībās dēļ un turklāt katrā ziņā nelabvēlīgi ietekmē veselību, neietilpst direktīvas zāļu jēdzienā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 34. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 2. jūlijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) — H. T./Land Baden-Württemberg

(Lieta C-373/13)

2013/C 325/14

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: H. T.

Atbildētāja: Land Baden-Württemberg

Prejudiciālie jautājumi

a)	Vai Direktīvas 2004/83/EK (1) 24. panta 1. punkta pirmās daļas noteikumi par dalībvalstu pienākumu izdot uzturēšanās atļauju personām, kam ir atzīts bēgļa statuss, jāievēro arī tad, ja tiek atcelta jau piešķirta uzturēšanās atļauja?

Vai līdz ar to tā ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz atcelt vai izbeigt atzīta bēgļa uzturēšanās atļauju (piemēram, ar izraidīšanu atbilstoši valsts tiesību normām), ja nav izpildīti Direktīvas 2004/83/EK 21. panta 3. punkta, skatīta kopā ar 2. punktu, nosacījumi vai nav “pārliecinoši valsts drošības vai sabiedriskās kārtības iemesli” Direktīvas 2004/83/EK 24. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

a)	Kā ir jāinterpretē izslēgšanas pamats “pārliecinošu valsts drošības vai sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ” Direktīvas 2004/83/EK 24. panta 1. punkta pirmajā daļā, ņemot vērā draudus, kas izriet no teroristiskas organizācijas atbalstīšanas?

Vai “pārliecinoši valsts drošības vai sabiedriskās kārtības iemesli” Direktīvas 2004/83/EK 24. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē var būt tad, ja atzīts bēglis ir atbalstījis PKK, tostarp vācot ziedojumus un pastāvīgi piedaloties PKK radniecīgos pasākumos, pat tad, ja nav izpildīti nosacījumi neizraidīšanas principa atbilstoši Ženēvas konvencijas 33. panta 2. punktam neievērošanai un līdz ar to arī Direktīvas 2004/83/EK 21. panta 2. punkta nosacījumi?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša:

Vai atzītam bēglim piešķirtas uzturēšanās atļaujas atcelšana vai attiecīgi izbeigšana (piemēram, ar izraidīšanu atbilstoši valsts tiesību normām) ir pieļaujama saskaņā ar Savienības tiesībām tikai tad, ja ir izpildīti Direktīvas 2004/83/EK 21. panta 3. punkta, skatīta kopā ar 2. punktu, noteikumi (vai attiecīgi identisks regulējums Direktīvā 2011/95/ES)?

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 304, 12. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 22. jūlijā iesniedza Gerechtshof Den Haag (Nīderlande) — FNV Kunsten Informatie en Media/Staat der Nederlanden

(Lieta C-413/13)

2013/C 325/15

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Den Haag

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: FNV Kunsten Informatie en Media

Atbildētāja: Staat der Nederlanden

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības konkurences normas ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums darba koplīgumā, kas noslēgts starp darba devēju un darbinieku apvienībām, kurā ir paredzēts, ka pašnodarbinātajiem, kuri uz uzņēmuma līguma pamata dara darba devējam to pašu darbu, ko darbinieki, uz kuriem attiecas darba koplīgums, ir jāsaņem noteikta minimālā likme tikai tādēļ, ka šāds noteikums ir darba koplīgumā, neietilpst LESD 101. panta piemērošanas jomā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai šis noteikums neietilpst LESD 101. panta piemērošanas jomā gadījumā, ja šis noteikums (arī) ir paredzēts, lai uzlabotu darba apstākļus tiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas darba koplīgums, un vai tādēļ ir būtiski, vai darba apstākļi tiek uzlaboti tieši vai tikai netieši?

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 23. jūlijā iesniedza Juzgado Contencioso-Administrativo de Oviedo (Spānija) — Mario Vital Pérez/Ayuntamiento de Oviedo

(Lieta C-416/13)

2013/C 325/16

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso-Administrativo de Oviedo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mario Vital Pérez

Atbildētāja: Ayuntamiento de Oviedo

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1), 2. panta 2. punktam, 4. panta 1. punktam un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 21. panta 1. punktam, kuros ir aizliegta jebkāda diskriminācija vecuma dēļ, ir pretrunā tas, ka pašvaldības konkursā, nepārprotami pamatojoties uz kādas dalībvalsts reģionālo likumu, tiek noteikts, ka maksimālais vecums, līdz kuram ir iespējams iestāties darbā pašvaldības policijas darbinieka amatā, ir 30 gadi?

(1) OV L 303, 16. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 4. sēj., 79. lpp.

(2) OV 2000, C 364, 1. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 23. jūlijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — ÖBB Personenverkehr AG/Gotthard Starjakob

(Lieta C-417/13)

2013/C 325/17

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Atbildētāja un kasācijas sūdzības iesniedzēja: ÖBB Personenverkehr AG

Prasītājs un kasācijas tiesvedībā atbildētājs: Gotthard Starjakob

Prejudiciālie jautājumi:

Vai Pamattiesību hartas 21. pants, to lasot kopā ar Direktīvas 2000/78/EK (1) 7. panta 1. punktu, 16. pantu un 17. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka

darba ņēmējam, kuram darba devējs, pamatojoties uz likumā regulētu vecuma dēļ diskriminējošu iepriekšējā darba stāža ieskaitīšanu, vispirms ir noteicis nepareizu termiņu, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana, katrā ziņā ir tiesības uz darba samaksas starpības izmaksu, par pamatu ņemot nediskriminējošu termiņu, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana,

vai arī tādējādi, ka dalībvalstij ir iespēja, veicot nediskriminējošu iepriekšējā darba stāža ieskaitīšanu, diskrimināciju vecuma dēļ novērst arī bez finansiālas atlīdzības (nosakot jaunu termiņu, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana, un vienlaicīgi pagarinot laikposmu, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana), it īpaši, ja ar šo atalgojuma ziņā neitrālo risinājumu ir jāsaglabā darba devēja likviditāte, kā arī jāizvairās no pārmērīgiem pārrēķināšanas izdevumiem?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša:

Vai šādu nediskriminējošu iepriekšējā darba stāža ieskaitīšanu likumdevējs var

a)	ieviest arī ar atpakaļejošu spēku (šajā gadījumā — ar 2011. gada 27. decembrīBGBl I 2011/129 publicēto likumu ar atpakaļejošu datumu — 2004. gada 1. janvāri), vai

b)	tā ir spēkā tikai no datuma, kad pieņemti vai publicēti jaunie noteikumi par darba stāža ieskaitīšanu un atalgojuma kategorijas paaugstināšanu?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša,

Pamattiesību hartas 21. pants, to lasot kopā ar Direktīvas 2000/78/EK 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī 6. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka

a)	par netiešu diskrimināciju vecuma dēļ ir uzskatāms tāds tiesiskais regulējums, kurā attiecībā uz nodarbinātības laikposmiem karjeras sākumā ir paredzēts garāks laikposms, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana, un kas tāpēc sarežģī iekļaušanu augstākā atalgojuma kategorijā,

b)	un gadījumā, ja atbilde ir apstiprinoša, tādējādi, ka, ņemot vērā nelielo darba pieredzi karjeras sākumā, šāds regulējums ir samērīgs un nepieciešams?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 2000/78/EK 7. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkts, tos lasot kopā ar 6. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka agrāka, vecuma dēļ diskriminējoša regulējuma turpmāka spēkā esamība tiesību aizsardzības un tiesiskās paļāvības dēļ ir pieļaujama un pamatota jau tāpēc vien, lai ar jaunu, nediskriminējošu regulējumu darba ņēmēju viņa paša labā aizsargātu no ienākuma nodokļa negatīvajiem aspektiem (darba samaksas nodrošināšanas klauzula)?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājuma b) punktu un 3. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša:

a)	Vai likumdevējs ieskaitāmā iepriekšējā darba stāža noteikšanas nolūkā var paredzēt darba ņēmēja pienākumu sadarboties (sadarbības pienākums) un šā pienākuma izpildi var paredzēt kā nosacījumu pārejai uz jauno darba stāža ieskaitīšanas un atalgojuma kategorijas paaugstināšanas sistēmu?

Vai darba ņēmējs, kas nesadarbojas, lai no jauna noteiktu termiņu, kurā notiek atalgojuma kategorijas paaugstināšana saskaņā ar jauno, nediskriminējošo darba stāža ieskaitīšanas un atalgojuma kategorijas amatā paaugstināšana sistēmu, un tāpēc apzināti neizmanto jauno, nediskriminējošo regulējumu un brīvprātīgi paliek agrākajā, vecuma dēļ diskriminējošajā darba stāža ieskaitīšanas un atalgojuma kategorijas paaugstināšanas sistēmā, saskaņā ar agrāko sistēmu var atsaukties uz diskrimināciju vecuma dēļ, vai tomēr palikšana agrākajā, diskriminējošajā sistēmā tikai tāpēc, lai būtu iespējams izmantot tiesības uz naudas kompensāciju, ir ļaunprātīga tiesību izmantošanu?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājuma a) punktu vai 1. jautājuma b) punktu un 2. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša:

Vai Savienības tiesībās paredzētais efektivitātes princips saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. panta pirmo daļu un LES 19. panta 1. punktu prasa, lai ar Savienības tiesībām pamatoto tiesību noilguma termiņš nesāktos, pirms ar attiecīga Eiropas Savienības Tiesas spriedumu pasludināšanu ir tikusi viennozīmīgi noskaidrota juridiskā situācija?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājuma a) punktu vai 1. jautājuma b) punktu un 2. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša:

Vai Savienības tiesībās paredzētais līdzvērtības princips un valsts tiesībās paredzēta noilguma termiņa apturēšana attiecībā uz tiesību izmantošanu saskaņā ar jauno darba stāža ieskaitīšanas un atalgojuma kategorijas paaugstināšanas sistēmu (Bundesbahngesetz [Federālā Dzelzceļa likuma] 53.a panta 5. punkts) prasa, lai tiktu ņemtas vērā tādas darba samaksas atšķirības, kas izriet no agrākās vecuma dēļ diskriminējošās sistēmas?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 24. jūlijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Art & Allposters International BV, otrs lietas dalībnieks: Stichting Pictoright

(Lieta C-419/13)

2013/C 325/18

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Art & Allposters International BV

Otrs lietas dalībnieks: Stichting Pictoright

Prejudiciālie jautājumi

Vai Autortiesību direktīvas (1) 4. pants sniedz atbildi uz jautājumu, vai autortiesību īpašnieka izplatīšanas tiesības var tikt īstenotas attiecībā uz ar autortiesībām aizsargāta darba reprodukciju, kuru tiesību īpašnieks pats vai ar viņa piekrišanu pārdod vai piegādā EEZ, ja pēc tam šai reprodukcija ir mainīta forma un tā tiek laista apgrozībā šajā jaunajā formā?

a)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai atbildē uz jautājumu, vai tiek kavēta vai pārtraukta Autortiesību 4. panta 2. punktā paredzētā izsmelšana, ir nozīme apstāklim, ka runa ir par 1. punktā norādītajām izmaiņām?

b)	Ja atbilde uz 2(a). jautājumu ir apstiprinoša, kādi ir izpildāmie kritēriji, lai runa būtu par reprodukcijas formas maiņu, kura kavē vai pārtrauc Autortiesību direktīvas 4. panta 2. punktā paredzēto izsmelšanu?

Vai šie kritēriji atstāj vietu Nīderlandes valsts tiesībās attīstītam kritērijam, kurš paredz, ka vairs nav runa par izsmelšanu tā vienīgā iemesla dēļ, ka tālākpārdevējs ir piešķīris reprodukcijām citu formu un šādā formā tās publiski izplatījis ([Hoge Raad] 1979. gada 19. janvāris, NJ 1979/412, Poortvliet)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 25. jūlijā iesniedza Autorità per la Vigilanza sui Contratti pubblici di lavori, servizi e forniture (Itālija) — Emmeci/Cotral

(Lieta C-427/13)

2013/C 325/19

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Autorità per la Vigilanza sui Contratti pubblici di lavori, servizi e forniture

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Emmeci Srl

Atbildētāja: Cotral SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2004/17/EK (1) 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka valsts likumdevējs nedrīkst noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes pēdējās vairāksolīšanas posmā elektronisko izsoļu laikā var liegt konkurentiem redzēt savu secīgo vietu klasifikācijā un citu uzņēmumu piedāvājumus, paredzot, ka šī informācija tiek darīta zināma tikai izsoles beigās?

Vai Direktīvas 2004/17/EK 56. pants un pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi nepieļauj tādas valsts tiesību normas vai administratīvu praksi kā tās, kas ir aplūkotas šajā procedūrā un atbilstoši kurām ir paredzēts 5 minūšu black out laikposms elektroniskās izsoles nobeiguma posmā, kura laikā konkurentiem nav zināma to attiecīgā klasifikācija?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 1. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 31. jūlijā iesniedza Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) — Vietnam Airlines Co. Ltd/Brigitta Voss un Klaus-Jürgen Voss

(Lieta C-431/13)

2013/C 325/20

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Frankfurt am Main

Lietas dalībnieki pamata procesā

Atbildētāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vietnam Airlines Co. Ltd

Prasītāji un atbildētāji apelācijas tiesvedībā: Brigitta Voss un Klaus-Jürgen Voss

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai pasažierim saskaņā ar Pasažieru tiesību direktīvas (1) 7. pantu ilgas aizkavēšanās dēļ ir tiesības uz kompensāciju pilnā apmērā arī tad, ja trešā persona, kura nav pasažieris, aizkavēšanās dēļ ir iepriekš samaksājusi kompensāciju, vai arī šāds maksājums ir jāatskaita?

2)	Apstiprinošas atbildes gadījumā saistībā ar atskaitīšanu: vai tas attiecas tikai uz prasījumiem par zaudējumu atlīdzību Vācijas valsts tiesību sistēmas izpratnē vai arī uz prasījumiem par cenas samazinājumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.)

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 2. augustā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Unitrading Ltd, otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-437/13)

2013/C 325/21

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Unitrading Ltd

Otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

Vai [Eiropas Savienības Pamattiesību] Hartas (1) 47. pantā noteiktās tiesības nosaka, ka, ja muitas iestādes pierādījumu sniegšanas par importēto preču izcelsmi sakarā vēlas pamatoties uz trešās personas veiktu izmeklēšanu, saistībā ar ko šī trešā persona neizpauž sīkāku informāciju vai nu muitas iestādēm, vai deklarantam, un kā rezultātā aizstāvībai ir grūti vai neiespējami pārbaudīt vai atspēkot izmantotā secinājuma pareizību un tiek apgrūtināts tiesas uzdevums izvērtēt izmeklēšanas rezultātus, šādus rezultātus tiesa var neņemt vērā ? Vai atbildē uz šo jautājumu būtiski ir tas, ka trešā persona nesniedz attiecīgo informāciju muitas iestādēm un ieinteresētajai personai, pamatojoties uz “law enforcement sensitive information” [tiesībsargājošo iestāžu sensitīvo informāciju]?

Vai Hartas 47. pantā paredzētās tiesības paredz, ka tad, kad muitas iestādes nevar izpaust sīkāku informāciju par veikto izmeklēšanu, uz kuru pamatojas to nostāja, ka precēm ir noteikta izcelsme — rezultāti, kas tiek pamatoti apstrīdēti, — muitas iestādēm — ciktāl to no tām var saprātīgi sagaidīt — būtu jārīkojas atbilstīgi ieinteresētās personas lūgumam, ka tā uz sava rēķina ieinteresētās personas apgalvotajā izcelsmes valstī veic novērošanu un/vai paraugu ņemšanu ?

Vai atbildē uz pirmo un otro jautājumu nozīme ir tam, ka pēc maksājamo muitas nodevu paziņošanas vēl ierobežotu laiku preču paraugu daļas bija pieejamas, kurām ieinteresētā persona varēja piekļūt, lai veiktu izmeklēšanu citā laboratorijā, pat ja šādas izmeklēšanas rezultāts neietekmētu faktu, ka muitas iestāžu izmantotās laboratorijas rezultāti nevarētu tikt pārbaudīti, kādēļ arī tad tiesai nebūtu iespējas — ja otra laboratorija secinātu ieinteresētās personas norādīto izcelsmi — salīdzināt abu laboratoriju rezultātu attiecībā uz ticamību ? Ja jā, vai muitas iestādēm būtu jānorāda ieinteresētajai personai, ka ir pieejamas paraugu daļas un ka tā var lūgt šos paraugus šādai izmeklēšanai ?

(1) OV 2000, C 364, 1. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 2. augustā iesniedza Curtea de Apel București (Rumānija) — SC BCR Leasing IFN SA/Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor

(Lieta C-438/13)

2013/C 325/22

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel București

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SC BCR Leasing IFN SA

Atbildētājas: Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Agenția Națională de Administrare Fiscală — Direcția Generală de Soluționare a Contestațiilor

Prejudiciālais jautājums

Vai par preču piegādi par atlīdzību Direktīvas 2006/[112]/EK (1) 16. panta izpratnē vai attiecīgi par preču piegādi par atlīdzību Direktīvas 2006/[112]/EK 18. panta izpratnē var tikt uzskatīta situācija, kurā lietas, par kurām noslēgts finanšu līzinga līgums, pēc tam, kad attiecīgais līgums lietotāja vainas dēļ ir izbeigts, līzinga sabiedrība, lai arī uzsākusi un turpinājusi likumā paredzētās darbības šo lietu atgūšanai, no lietotāja nav atguvusi un pēc līguma beigām par šo lietu lietošanu vairs nav saņēmusi nekādu samaksu?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 6. augustā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — Sarah Nagy/Marcel Nagy

(Lieta C-442/13)

2013/C 325/23

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sarah Nagy

Atbildētājs: Marcel Nagy

Prejudiciālie jautājumi

Vai pastāv divas prasības “starp tām pašām pusēm” Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (1) 12. panta izpratnē, ja vienā no šīm prasībām bērns ir lūdzis piedzīt no tēva uzturēšanas līdzekļus par pagājušajiem laikposmiem un tekošo laikposmu un ja tēvs laulības šķiršanas procedūrā ir lūdzis noteikt viņa uzturēšanas saistības attiecībā pret šo bērnu un summu, kas tam pēc laulības šķiršanas ir jāmaksā mātei?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai tad, ja vienā no prasībām uzturēšanas līdzekļu kreditors ir norādījis uz pastāvošu uzturēšanas līdzekļu parādu un otrā prasībā uzturēšanas līdzekļu parādnieks ir lūdzis noteikt pienākumu maksāt uzturēšanas līdzekļus no kāda vēlāka datuma, abas šīs prasības, sākot no šī pēdējā minētā datuma, ir ar “vienu un to pašu pamatu un priekšmetu” regulas 12. panta izpratnē?

(1) OV L 7, 1. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. augustā iesniedza Tribunalul Brașov (Rumānija) — Imre Solyom, Luiza Solyom/Direcția Generală a Finanțelor Publice a Județului Brașov

(Lieta C-444/13)

2013/C 325/24

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Brașov

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Imre Solyom, Luiza Solyom

Atbildētāja: Direcția Generală a Finanțelor Publice a Județului Brașov

Prejudiciālais jautājums

Vai gadījumā, ja līdzēji pirkuma līgumā vienojas par galīgu un negrozāmu cenu, un pēc tam nodokļu iestādes šo pirkuma darījumu uzskata par apliekamu ar nodokli tāpēc, ka pārdevējs ir ticis pārkvalificēts par nodokļa maksātāju, Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) 73. un 78. pants ir jāinterpretē vai nu tādējādi, ka ar šo darījumu saistītais pievienotās vērtības nodoklis ir uzskatāms par iekļautu cenā, vai arī tādējādi, ka tas šai cenai ir jāpieskaita? Citiem vārdiem sakot, kāda ir šādas piegādes ar nodokli apliekamā vērtība?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 12. augustā iesniedza Landesgericht Salzburg (Austrija) — Germanwings GmbH/Ronny Henning

(Lieta C-452/13)

2013/C 325/25

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Salzburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Germanwings GmbH

Atbildētājs: Ronny Henning

Prejudiciālais jautājums

Kuram laikam ir izšķiroša nozīme saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 2., 5. un 7. pantā izmantoto jēdzienu “ielidošanas laiks”:

a)	laikam, kad gaisakuģis ir piezemējies uz skrejceļa (“touchdown”);

b)	laikam, kad gaisakuģis ir apstājies paredzētajā stāvvietā un tiek nostiprinātas stāvbremzes (“riteņu bloķēšanas laiks”);

c)	laikam, kad tiek atvērtas gaisakuģa durvis;

d)	laikam, ko saskaņā ar pušu autonomijas principu ir noteikušas puses?

(1) OV L 46, 1. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/15

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. maija spriedumu lietā T-454/10 Associazione Nazionale degli Industriali delle Conserve Alimentari Vegetali (Anicav), Agrupación Española de Fabricantes de Conservas Vegetales (Agrucon)/Eiropas Komisija 2013. gada 12. augustā iesniedza Confederazione Cooperative Italiane, Cooperativas Agro-alimentarias, Fédération française de la coopération fruitière, légumière et horticole (Felcoop)

(Lieta C-455/13 P)

2013/C 325/26

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Confederazione Cooperative Italiane, Cooperativas Agro-alimentarias, Fédération française de la coopération fruitière, légumière et horticole (Felcoop) (pārstāvji — M. Merola, M.C. Santacroce, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Associazione Nazionale degli Industriali delle Conserve Alimentari Vegetali (Anicav), Agrupación Española de Fabricantes de Conservas Vegetales (Agrucon), Associazione Italiana Industrie Prodotti Alimentari (AIIPA), Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	pilnība atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atzīt augļu un dārzeņu rūpniecisko pārstrādātāju prasību par nepieņemamu un tādēļ apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus pirmajā instancē;

—

pakārtoti, ja Tiesa nospriestu, ka prasības atcelt tiesību aktu ir pieņemamas (quod non), atcelt pārsūdzēto spriedumu būtisku un acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā dēļ, kā arī nepietiekama un pretrunīga juridiskā pamatojuma dēļ, kā tas izskaidrots apelācijas sūdzībā, un nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izskatīšanai pēc būtības;

—

pakārtoti tam, ja Tiesa nospriestu, ka ir jāapstiprina (quod non) Vispārējās tiesas lietas vērtējums pēc būtības, atcelt sprieduma daļu, kas attiecas uz Regulas Nr. 543/2011 (1) 60. panta 7. punkta atcelšanas sekām, jo tas ir balstīts uz pretrunīgu pamatojumu, kas, ņemot vērā darbības programmu ilgumu un darbību, ir pretrunā arī tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem;

—	piespriest prasītājiem pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus par abām instancēm vai atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies pirmajā instance un apelācijas tiesvedībā, pieņemšanu, ja lieta tiks nosūtīta atpakaļ Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

—

kļūda vērtējumā saistībā ar prasības lietā T-454/10 pieņemamību, ciktāl tā atsaucas uz Regulas Nr. 1580/2007 (2) VIII pielikumu, it īpaši uzskatīdama, ka VIII pielikums kopā ar minētās regulas 52. panta 2.a punkta otro daļu veido vienu kopumu, un neņemdama vērā, ka pēdējā minētā tiesību norma nemaina saturu VIII pielikumam, kurā vienmēr ir bijušas atļautas Savienības finansēšanas darbības un ieguldījumi noteiktās pārstrādāšanas darbībās;

—	kļūda vērtējumā saistībā ar prasītāju pirmajā instancē statusu, ceļot prasību atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta 4. un 6. punktu;

—	kļūdaini nospriests, ka apstrīdētās tiesību normas tika pieņemtas, pārkāpjot Vienoto TKO regulu, kļūdaini pieņemot, ka šajā regulā no Eiropas finansējuma ir izslēgtas visas darbības, ko veic ražotāju organizācijas un kas nav svaigu produktu ražošana (paredzētas vai nu patēriņam vai pārstrādei);

—	kļūdaini piemērots nediskriminācijas princips, to sajaucot ar netraucētas konkurences starp vienlīdzīgiem tirgus dalībniekiem principu, un aizmirstot, ka lauksaimniecības nozarē pastāv savi noteikumi kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros;

—

attiecībā uz atcelšanas sekām esot nepareizi piemērots LESD 264. panta 2. punkts, nošķirot agrākās Regulas Nr. 1580/2007 52. panta 2.a punkta otro daļu un Regulas Nr. 543/2011 50. panta 3. punktu, no vienas puses, un Regulas Nr. 543/2011 60. panta 7. punktu, no otras puses, un pasludinādama spriedumu, ko nav iespējams izpildīt attiecībā uz Regulas Nr. 543/2011 60. panta 7. punktu.

(1) Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2007. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 1. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-279/11 T&L Sugars Ltd, Sidul Açúcares, Unipessoal Lda/Eiropas Komisija 2013. gada 9. augustā iesniedza T&L Sugars Ltd, Sidul Açúcares, Unipessoal Lda

(Lieta C-456/13 P)

2013/C 325/27

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: T&L Sugars Ltd, Sidul Açúcares, Unipessoal Lda (pārstāvji — D. Waelbroeck, avocat, D. Slater, Solicitor)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome, Francijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 6. jūnija spriedumu lietā T–279/11 (turpmāk tekstā –“pārsūdzētais spriedums”), ciktāl ar to tiek noraidīta kā nepieņemama apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība atcelt tiesību aktu un noraidītas attiecīgās iebildes par prettiesiskumu;

—	atdot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izskatīšanai pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visas izmaksas un izdevumus, kas radušies, izskatot lietu Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza šādus pamatus:

1)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka apstrīdētie noteikumi ietvēra īstenošanas noteikumus LESD 263. panta 4. punkta izpratnē;

2)	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Regula Nr. 393/2011 (1) individuāli neattiecās uz apelācijas sūdzības iesniedzējiem;

3)	Vispārējā tiesa iepriekš 1. un 2. punktā minēto kļūdu rezultātā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot iebildi par prettiesiskumu.

Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu i) atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl prasība atcelt tiesību aktu tiek noraidīta kā nepieņemama un ciktāl tiek noraidīta iebilde par prettiesiskumu, un ii) atdot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

(1) Komisijas 2011. gada 19. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 393/2011, ar ko nosaka piešķīruma koeficientus, lai izdotu importa licences, par kurām pieteikumi iesniegti no 2011. gada 1. līdz 7. aprīlim un kuras paredzētas cukura nozares produktu importam atbilstīgi dažām tarifa kvotām, un ar ko pārtrauc šādu licenču pieteikumu iesniegšanu (OV L 104, 39. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 3. jūlija spriedumu lietā T-205/12 GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2013. gada 16. septembrī iesniedza GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH

(Lieta C-494/13 P)

2013/C 325/28

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (pārstāvji — I. Memmler un S. Schulz, advokātes)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Villiger Söhne GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedumu lietā T-205/12, kā arī Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu ar numuru R 387/2011-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kā vienīgo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareizu interpretāciju un piemērošanu.

Pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda:

Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi jēdzienu “preču identiskums”, jo preces “cigāri” tā ir pielīdzinājusi plašākam jēdzienam “tabakas izstrādājumi”. Tādējādi Vispārējā tiesa nepamatoti esot paplašinājusi iebildumos izvirzītās preču zīmes aizsardzības jomu.

Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi jēdzienu “preču līdzība”, jo arī preču līdzības izvērtēšanā tā neesot drīkstējusi atsevišķu preci “cigāri” vispārīgi uzskatīt par līdzīgu plašākam jēdzienam “smēķēšanas piederumi”.

Vispārējā tiesa, salīdzinot apzīmējumus, neesot pareizi piemērojusi doktrīnu par aplūkošanu kopsakarā, jo tā vispārīgi salīdzināja sastāvdaļas “LIBERTAD” un “LIBERTE” un turklāt ignorēja visas pārējās preču zīmju sastāvdaļas.

It īpaši Vispārējai tiesai, pareizi piemērojot doktrīnu par aplūkošanu kopsakarā, vairāk nozīmes esot bijis jāpiešķir citām pretstatīto preču zīmju sastāvdaļām, tostarp apstrīdēto preču zīmju krāsu kombinācijai un pretstatītās preču zīmes apzīmējumam “LA”.

Vispārējā tiesa esot arī nepareizi piemērojusi EST noteiktos principus par konceptuālo līdzību, jo nav pietiekami ņēmusi vērā preču zīmju dažādās valodas.

Līdz ar to Vispārējā tiesa esot izdarījusi neatbilstošus secinājumus.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 3. jūlija spriedumu lietā T-206/12 GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 16. septembrī iesniedza GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH

(Lieta C-495/13 P)

2013/C 325/29

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (pārstāvji — I. Memmler un S. Schulz, advokātes)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Villiger Söhne GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedumu lietā T-206/12, kā arī Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu ar numuru R 0411/2011-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu attiecībā uz iebildumu procesu starp Villiger Söhne GmbH un GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH.

Kā vienīgo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareizu interpretāciju un piemērošanu.

Pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda:

Vispārējā tiesa esot arī nepareizi piemērojusi EST noteiktos principus par konceptuālo līdzību, jo nav pietiekami ņēmusi vērā preču zīmju dažādās valodas.

Līdz ar to Vispārējā tiesa esot izdarījusi neatbilstošus secinājumus.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/19

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-402/06) (1)

(Kohēzijas fonds - Regula (EK) Nr. 1164/94 - Vides infrastruktūru projektu ieviešana Katalonijas teritorijā (Spānija) - Finanšu atbalsta daļēja atcelšana - Pakalpojumu publiskā iepirkuma un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Piešķiršanas kritēriji - Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums - Vienlīdzīga attieksme - Pārskatāmība - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums - Izdevumu atbilstība - Finanšu korekciju noteikšana - Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts - Samērīgums)

2013/C 325/30

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji J. M. Rodríguez Cárcamo, vēlāk — A. Rubio González, abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Steiblytė un L. Escobar Guerrero, vēlāk — A. Steiblytė un S. Pardo Quintillán)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 20. oktobra Lēmumu C(2006) 5105, ar kuru tiek samazināts Kohēzijas fonda atbalsts astoņu projektu ieviešanai Katalonijas autonomās kopienas (Spānija) teritorijā.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/19

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-2/07) (1)

(Kohēzijas fonds - Regula (EK) Nr. 1164/94 - Projekti par sanitāriem pasākumiem Júcar hirdrogrāfiskajā apvidū (Spānija) - Daļēja finanšu atbalsta atcelšana - Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Piešķiršanas kritēriji - Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums - Vienlīdzīga attieksme - Pārskatāmība - Izdevumu atbilstība - Finanšu korekciju noteikšana - Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts - Samērīgums)

2013/C 325/31

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji J. M. Rodríguez Cárcamo, vēlāk A. Rubio González, abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Steiblytė un L. Escobar Guerrero, piedaloties M. Canal Fontcuberta, avocat, vēlāk A. Steiblytė un S. Pardo Quintillán)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 20. oktobra Lēmumu C(2006) 5102, ar ko samazina Kohēzijas fonda atbalstu virknei projektu, references numurs 2001.ES.16.C.PE.050, par sanitāriem pasākumiem Hukāras [Júcar] hirdrogrāfiskajā apvidū (Spānija)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/20

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-3/07) (1)

(Kohēzijas fonds - Regula (EK) Nr. 1164/94 - Vides infrastruktūras projekti, kas īstenoti Andalūzijas (Spānija) teritorijā - Finanšu atbalsta daļēja pārtraukšana - Pakalpojumu un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Piešķiršanas kritēriji - Reklāma - Izdevumu atbilstība - Finanšu korekciju noteikšana - Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts - Samērīgums)

2013/C 325/32

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji J. M. Rodríguez Cárcamo, vēlāk A. Rubio González, abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Steiblytė un L. Escobar Guerrero, piedaloties M. Canal Fontcuberta, avocat, vēlāk A. Steiblytė un S. Pardo Quintillán)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 20. oktobra Lēmumu C(2006) 5103, ar ko samazina Kohēzijas fonda finanšu atbalstu pieciem Andalūzijas (Spānija) autonomā apgabala teritorijā īstenotiem vides infrastruktūras projektiem

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2006. gada 20. oktobra Lēmuma C(2006) 5103, ar ko samazina Kohēzijas fonda finanšu atbalstu pieciem Andalūzijas autonomā apgabala teritorijā īstenotiem vides infrastruktūras projektiem, 2.–6. pantu atcelt daļā, kurā finanšu korekcijās ir iekļauti EUR 476 460 attiecībā uz projektiem ar numuriem 2000.ES.16.C.PE.004, 2000.ES.16.C.PE.025, 2000.ES.16.C.PE.066 un 2000.ES.16.C.PE.0138;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/20

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — British Telecommunications un BT Pension Scheme Trustees/Komisija

(Apvienotās lietas T-226/09 un T-230/09) (1)

(Valsts atbalsts - Daļējs atbrīvojums no pienākuma veikt iemaksas Pensionāru aizsardzības fondā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Valsts līdzekļi - Priekšrocība - Selektīvs raksturs - Konkurences apdraudējums - Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Tiesiskā paļāvība - Pienākums norādīt pamatojumu - Atbalsta īstenošana)

2013/C 325/33

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: British Telecommunications (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — G. Robert, M. Newhouse, T. Castorina, solicitors, J. Holmes, barrister, un H. Legge, QC) (lieta T-226/09) un BT Pension Scheme Trustees Ltd (Londona) (pārstāvji — J. Derenne un A. Müller-Rappard, avocats) (lieta T-230/09)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn un N. Khan)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 11. februāra Lēmumu 2009/703/EK par valsts atbalstu C 55/2007 (ex NN 63/07, CP 106/06), ko īstenojusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste — valsts garantija par labu B[ritish] T[elecommunications] (OV L 242, 21. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	lietā T-226/09 British Telecommunications plc atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	lietā T-230/09 BT Pension Scheme Trustees Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 193, 15.8.2009.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/21

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — GL2006 Europe/Komisija

(Lieta T-435/09) (1)

(Šķīrējklauzula - Līgums par Kopienas finanšu palīdzību, kas noslēgts piektās un sestās Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas ietvaros un saistībā ar programmu eTEN - Projekti Highway, J WeB, Care Paths, Cocoon, Secure-Justice, Qualeg, Lensis, E-Pharm Up, Liric, Grace, Clinic un E2SP - Līgumu izbeigšana - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Parādzīmes - Pretprasība - Prasītājās pārstāvēšana)

2013/C 325/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GL2006 Europe Ltd (Birmingham, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — M. Gardenal un E. Belinguier-Raiz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji S. Delaude un N. Bambara, vēlāk S. Delaude, pārstāvji, kam palīdz R. Van der Hout, advokāts)

Priekšmets

pirmkārt, prasība, ko cēla sabiedrība GL2006 Europe saskaņā ar EKL 238. pantu, pamatojoties uz šķīrējklauzulām, un ar kuru prasītāja apstrīd OLAF veiktās pārbaudes tās telpās 2008. gada decembrī, 2009. gada 10. jūlija vēstulē ietverto lēmumu, ar kuru Komisija pārtrauca tās dalību divos tehnoloģijas pētniecības un attīstības projektos, kā arī divpadsmit parādzīmes, kuras Komisija izdeva 2009. gada 7. augustā par summu atmaksu, kuras Komisija tai izmaksāja saistībā ar tās dalību divpadsmit izpētes un attīstības projektos, un, otrkārt, pretprasība par minēto summu atmaksu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par prasību, ko cēla GL2006 Europe Ltd.;

2)	piespriest GL2006 Europe izmaksāt Eiropas Komisijai summu EUR 2 258 456,31 apmērā, tai pieskaitot procentus, sākot no 2009. gada 7. augusta parādzīmēs noteiktajiem maksājuma termiņiem;

3)	GL2006 Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 11, 16.1.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/21

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Polija/Komisija

(Lieta T-486/09) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - Izdevumi, kas ir izslēgti no finansējuma - Lauku attīstības pasākumi - Lauksaimniecībai nelabvēlīgi reģioni un agrovide - Vienotas likmes finanšu korekcija - Polijas izdevumi - Pārbaudes ziņojumi - Pārbaužu efektivitāte - Sankciju tiesiskais regulējums - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 325/35

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji — M. Szpunar, vēlāk M. Szpunar un B. Majczyna, un visbeidzot B. Majczyna un S. Balcerak)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Rossi un M. Owsiany-Hornung)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 24. septembra Lēmumu 2009/721/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 257, 28. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 51, 27.2.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/22

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Ecoceane/EMSA

(Lieta T-518/09) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras - Tehniskā atbalsta kuģu iesaistīšanās naftas piesārņojuma apkarošanai - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme - Pārskatāmība - Acīmredzama kļūda novērtējumā - Ārpuslīgumiskā atbildība)

2013/C 325/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ecoceane (Parīze, Francija) (pārstāvis — S. Spalter, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) (pārstāvji — J. Menze, piedaloties J. Stuyck, avocat)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt EMSA2009. gada 28. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas iesniegtais piedāvājums uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā EMSA/NEG/1/2009 par pakalpojumu, kas saistīti ar tehniskā atbalsta kuģu iesaistīšanos naftas piesārņojuma apkarošanai (Daļa Nr. 2: Atlantic/Manche), sniegšanu, kā arī lēmumu piešķirt līgumslēgšanas tiesības citam pretendentam, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ecoceane sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Jūras drošības aģentūras tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.3.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/22

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — ATC u.c./Komisija

(Lieta T-333/10) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Dzīvnieku veselība - Aizsardzības pasākumi krīzes situācijā - Aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz ļoti patogēnu putnu gripu dažās trešajās valstīs - Aizliegums importēt savvaļā notvertus savvaļas putnus - Pietiekami būtisks tādu tiesību normu pārkāpums, ar kurām privātpersonām tiek piešķirtas tiesības - Acīmredzama un smaga rīcības brīvības robežu neievērošana - Direktīva 91/496/EK un Direktīva 92/65/EK - Piesardzības princips - Rūpības pienākums - Samērīgums)

2013/C 325/37

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Animal Trading Company (ATC) BV (Loon op Zand, Nīderlande); Avicentra NV (Malle, Beļģija); Borgstein birds and Zoofood Trading vof (Wamel, Nīderlande); Bird Trading Company Van der Stappen BV (Dongen, Nīderlande); New Little Bird’s Srl (Anagni, Itālija); Vogelhuis Kloeg (Zevenbergen, Nīderlande) un Giovanni Pistone (Westerlo, Beļģija) (pārstāvji — M. Osse un J. Houdijk, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Jimeno Fernández un B. Burggraaf)

Priekšmets

Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, kas prasītājiem, iespējams, nodarīts tāpēc, ka vispirms tika pieņemts Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmums 2005/760/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu saistībā ar aizdomām par ļoti patogēno putnu gripu dažās trešās valstīs (OV L 285, 60. lpp.), kura spēkā esamība tika pagarināta, un pēc tam Komisijas 2007. gada 23. marta Regula (EK) Nr. 318/2007, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 84, 7. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienība atlīdzina zaudējumus, kas ir radušies Animal Trading Company (ATC) BV, Avicentra NV, Borgstein birds and Zoofood Trading vof, Bird Trading Company Van der Stappen BV, New Little Bird’s Srl, Vogelhuis Kloeg un Giovani Pistone tāpēc, ka Eiropas Komisija pieņēma un īstenoja, pirmkārt, 2005. gada 27. oktobra Lēmumu 2005/760/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu saistībā ar aizdomām par ļoti patogēno putnu gripu dažās trešās valstīs, otrkārt, 2005. gada 30. novembra Lēmumu 2005/862/EK, ar ko groza Lēmumus 2005/759/EK un 2005/760 attiecībā uz pasākumiem putnu gripas apkarošanai putnu vidū, izņemot mājputnus, treškārt, 2006. gada 31. janvāra Lēmumu 2006/79/EK, ar ko groza Lēmumus 2005/759/EK un 2005/760 attiecībā uz to piemērošanas termiņu, ceturtkārt, 2006. gada 7. jūnija Lēmumu 2006/405/EK, ar ko groza Lēmumus 2005/710/EK, 2005/734/EK, 2005/758/EK, 2005/759/EK, 2005/760, 2006/247/EK un 2006/625/EK attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu, piektkārt, 2006. gada 25. jūlija Lēmumu 2006/522/EK, ar ko groza Lēmumus 2005/759/EK un 2005/760 attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu un ar atsevišķu dzīvo putnu ievešanu Kopienā, sestkārt, 2006. gada 22. decembra Lēmumu 2007/21/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/760 attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu un tādu putnu ievedumiem Kopienā, kas nav mājputni, kā arī, septītkārt, 2007. gada 23. marta Lēmumu 2007/183/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/760;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	lietas dalībnieki trīs mēnešu termiņā no sprieduma pasludināšanas dienas Vispārējai tiesai dara zināmas zaudējumu atlīdzības summas, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās;

4)	ja netiek panākta vienošanās, lietas dalībnieki tajā pašā termiņā Vispārējai tiesai dara zināmus savus zaudējumu aprēķinus;

5)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 274, 9.10.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/23

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Duravit u.c./Komisija

(Lieta T-364/10) (1)

2013/C 325/38

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Duravit AG (Hornberg, Vācija), Duravit SA (Bischwiller, Francija) un Duravit BeLux SPRL/BVBA (Overijse, Beļģija) (pārstāvji — R. Bechtold, U. Soltész un C. von Köckritz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un A. Antoniadis, kuriem palīdz P. Thyri, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un F. Florindo Gijón)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) un, pakārtoti, prasība samazināt prasītājām ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Duravit AG, Duravit BeLux un Duravit SA pašas sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu;

4)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina vienu ceturtdaļu Duravit AG, Duravit BeLux un Duravit SA tiesāšanās izdevumu;

5)	Eiropas Savienības Padome pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/24

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Rubinetteria Cisal/Komisija

(Lieta T-368/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Pārkāpuma jēdziens - 2002. gada paziņojums par sadarbību - Sadarbība - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Naudas soda apmēra noteikšana - Maksātspējas neesamība)

2013/C 325/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rubinetteria Cisal SpA (Alzo Frazione di Pella, Itālija) (pārstāvji — M. Pinnarò un P. Santer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un L. Malferrari, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība, galvenokārt, atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, samazināt prasītājam uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rubinetteria Cisal SpA sedz savus, ka arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/24

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Villeroy & Boch Austria u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-373/10, T-374/10, T-382/10 un T-402/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Vienots pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Pierādījums - Naudas sodi - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Atpakaļejoša spēka aizliegums - Saprātīgs termiņš)

2013/C 325/40

Tiesvedības valodas — vācu, franču un holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Villeroy & Boch Austria GmbH (Mondsee, Austrija) (pārstāvji — A. Reidlinger, S. Dethof, M. Klusmann un K. Blau-Hansen, advokāti) (lieta T-373/10); Villeroy & Boch AG (Mettlach, Vācija) (pārstāvji — M. Klusmann, advokāts, S. Thomas, profesors) (lieta T-374/10); Villeroy et Boch SAS (Parīze, Francija) (pārstāvji — J. Philippe, K. Blau-Hansen, advokāti, un A. Villette, solicitor) (lieta T-382/10) un Villeroy & Boch — Belgium (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — O. Brouwer, J. Blockx un N. Lorjé, advokāti) (lieta T-402/10)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — lietā T-373/10: sākotnēji F. Castillo de la Torre, R. Sauer, F. Ronkes Agerbeek un A. Antoniadis, vēlāk F. Castillo de la Torre, R. Sauer un F. Ronkes Agerbeek, kuriem palīdz G. van der Wal un M. van Heezik, advokāti; lietā T-374/10: A. Antoniadis, R. Sauer un F. Ronkes Agerbeek; lietā T-382/10: F. Castillo de la Torre, F. Ronkes Agerbeek un N. von Lingen, kuriem palīdz G. van der Wal un M. van Heezik; un lietā T-402/10: F. Castillo de la Torre, F. Ronkes Agerbeek, kuriem palīdz G. van der Wal un M. van Heezik)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, pakārtoti, prasība samazināt prasītājām ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

1)	lietās T-373/10, T-382/10 un T-402/10 prasības noraidīt;

lietā T-374/10 atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) 1. panta 7. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts, ka Villeroy & Boch AG ir piedalījusies aizliegtā vienošanās vannas istabu aprīkojuma nozarē Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Austrijā pirms 1994. gada 12. oktobra;

3)	lietā T-374/10 prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	Villeroy & Boch Austria GmbH, Villeroy et Boch SAS un Villeroy & Boch — Belgium sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus lietās T-373/10, T-382/10 un T-402/10;

5)	Villeroy & Boch AG sedz septiņas astotdaļas savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina septiņas astotdaļas Komisijas tiesāšanās izdevumu lietā T-374/10;

6)	Komisija sedz vienu astotdaļu savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina vienu astotdaļu Villeroy & Boch AG tiesāšanās izdevumu lietā T-374/10.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/25

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Hansa Metallwerke u.c./Komisija

(Lieta T-375/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Sadarbība administratīvajā procesā - 2002. gada paziņojums par sadarbību - Naudas soda apmēra samazināšana - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Atpakaļejoša spēka aizliegums)

2013/C 325/41

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hansa Metallwerke AG (Štutgarte, Vācija), Hansa Nederland BV (Nijkerk, Nīderlande), Hansa Italiana Srl (Castelnuovo del Garda, Itālija), Hansa Belgium (Asse, Beļģija) un Hansa Austria GmbH (Zalcburga, Austrija) (pārstāvji — H.-J. Hellmann un C. Malz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Antoniadis un R. Sauer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un F. Florindo Gijón)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]), un, pakārtoti, prasība samazināt prasītājiem minētajā lēmumā uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hansa Metallwerke AG, Hansa Nederland BV, Hansa Italiana Srl, Hansa Belgium un Hansa Austria GmbH sedz savus, ka arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/25

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Mamoli Robinetteria/Komisija

(Lieta T-376/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Tiesības uz aizstāvību - 2002. gada paziņojums par sadarbību - Iebilde par prettiesiskumu - Aizliegtas vienošanās jēdziens - Naudas soda apmēra noteikšana - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Smagums - Papildu summas koeficients)

2013/C 325/42

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mamoli Robinetteria SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — F. Capelli un M. Valcada, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un L. Malferrari, pārstāvji, kam sākotnēji palīdzēja F. Ruggeri Laderchi un A. De Matteis, vēlāk — F. Ruggeri Laderchi, advokāti)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mamoli Robinetteria SpA sedz savus, ka arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/26

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Masco u.c./Komisija

(Lieta T-378/10) (1)

2013/C 325/43

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Masco Corp. (Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis), Hansgrohe AG (Schiltach, Vācija), Hansgrohe Deutschland Vertriebs GmbH (Schiltach), Hansgrohe Handelsgesellschaft mbH (Wiener Neudorf, Austrija), Hansgrohe SA/NV (Brisele, Beļģija), Hansgrohe BV (Westknollendam, Nīderlande), Hansgrohe SARL (Antony, Francija), Hansgrohe SRL (Villanova d’Asti, Itālija), Hüppe GmbH (Bad Zwischenahn, Vācija), Hüppe Ges.mbH (Laxenburg, Austrija), Hüppe Belgium SA (Woluwé Saint-Étienne, Beļģija) un Hüppe BV (Alblasserdam, Nīderlande) (pārstāvji — D. Schroeder, S. Heinz, advokāti, un J. Temple Lang, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un F. Ronkes Agerbeek, kuriem palīdz de B. Kennelly, barrister)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) 1. pantu, ciktāl Komisija tajā ir secinājusi, ka prasītāji ir piedalījušies vienotā un saliktā pārkāpumā vannas istabu aprīkojuma nozarē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Masco Corp., Hansgrohe AG, Hansgrohe Deutschland Vertriebs GmbH, Hansgrohe Handelsgesellschaft mbH, Hansgrohe SA/NV, Hansgrohe BV, Hansgrohe SARL, Hansgrohe SRL, Hüppe GmbH, Hüppe Ges.mbH, Hüppe Belgium SA un Hüppe BV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/26

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Keramag Keramische Werke u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-379/10 un T-381/10) (1)

2013/C 325/44

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Keramag Keramische Werke AG (Ratingen, Vācija), Koralle Sanitärprodukte GmbH (Vlotho, Vācija), Koninklijke Sphinx BV (Maastricht, Nīderlande), Allia SAS (Avon, Francija), Produits Céramique de Touraine SA (Selles-sur-Cher, Francija), Pozzi Ginori SpA (Milāna, Itālija) (lieta T-379/10) un Sanitec Europe Oy (Helsinki, Somija) (lieta T-381/10) (pārstāvji — J. Killick, barrister, I. Reynolds, solicitor, un P. Lindfelt un K. Struckmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un F. Ronkes Agerbeek, kuriem palīdz B. Kennelly, barrister)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) 1. panta 1. punkta 6. apakšpunktu tiktāl, ciktāl tajā Eiropas Komisija ir secinājusi, pirmkārt, ka Allia SAS un Produits Céramique de Touraine SA ir piedalījušās pārkāpumā attiecībā uz aizliegtu vienošanos Francijas tirgū laikposmā no 2004. gada 25. februāra līdz 2004. gada 9. novembrim, un, otrkārt, ka Pozzi Ginori SpA ir piedalījusies pārkāpumā attiecībā uz aizliegtu vienošanos Itālijas tirgū laikposmā no 1996. gada 14. maija līdz 2001. gada 9. martam;

2)	atcelt Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, 2. panta 7. punktu tiktāl, ciktāl Keramag Keramische Werke AG, Koralle Sanitärprodukte GmbH, Koninklijke Sphinx BV, Pozzi Ginori un Sanitec Europe Oy uzliktā naudas soda galīgais apmērs pārsniedz EUR 50 580 701;

3)	prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	Keramag Keramische Werke, Koralle Sanitärprodukte, Koninklijke Sphinx, Allia, Produits Céramique de Touraine, Pozzi Ginori un Sanitec Europe sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu;

5)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina vienu ceturtdaļu Keramag Keramische Werke, Koralle Sanitärprodukte, Koninklijke Sphinx, Allia, Produits Céramique de Touraine, Pozzi Ginori un Sanitec Europe tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/27

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Wabco Europe u.c./Komisija

(Lieta T-380/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Konkurences izkropļošana - Pierādījumi - Naudas soda apmēra noteikšana - Sadarbība administratīvajā procesā - 2002. gada paziņojums par sadarbību - Atbrīvojums no naudas soda - Naudas soda apmēra samazināšana - Būtiska pievienotā vērtība - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Atpakaļejoša spēka aizlieguma princips)

2013/C 325/45

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Wabco Europe (Brisele, Beļģija), Wabco Austria GesmbH (Vīne, Austrija), Trane Inc. (Piscataway, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis), Ideal Standard Italia Srl (Milāna, Itālija) un Ideal Standard GmbH (Bonna, Vācija) (pārstāvji — S. Völcker, F. Louis, A. Israel, N. Niejahr, advokāti, C. O’Daly, E. Batchelor, solicitors, un F. Carlin, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, F. Ronkes Agerbeek un G. Koleva)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]), ciktāl tas attiecas uz prasītājiem, un samazināt prasītājiem uzliktos naudas sodus

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) 1. panta 1. punkta 3. un 4. apakšpunktu tiktāl, ciktāl tajā Eiropas Komisija atzina Trane Inc., Wabco Europe un Ideal Standard Italia Srl par vainīgiem pārkāpumā, kas ir saistīts ar aizliegto vienošanos Itālijas keramikas izstrādājumu tirgū laikposmā, kas neietver periodu no 2000. gada 12. maija līdz 2001. gada 9. martam;

2)	ar Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu Trane uzliktā naudas soda apmērs ir EUR 92 664 493;

3)	ar Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu Wabco Europe un Trane solidāri uzliktā naudas soda apmērs ir EUR 15 820 767;

4)	ar Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, 2. panta 3. punkta e) apakšpunktu Ideal Standard Italia, Wabco Europe un Trane solidāri uzliktā naudas soda apmērs ir EUR 4 520 220;

5)	pārējā daļā prasību noraidīt;

6)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Wabco Europe, Wabco Austria GesmbH, Trane, Ideal Standard Italia un Ideal Standard GmbH tiesāšanās izdevumiem;

7)	Wabco Europe, Wabco Austria, Trane, Ideal Standard Italia un Ideal Standard sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem paši.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/28

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Dornbracht/Komisija

(Lieta T-386/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Iebilde par prettiesiskumu - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Atpakaļejoša spēka aizliegums)

2013/C 325/46

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aloys F. Dornbracht GmbH & Co. KG (Iserlohn, Vācija) (pārstāvji — sākotnēji H. Janssen, T. Kapp un M. Franz, pēc tam H. Janssen un T. Kapp, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un A. Antoniadis, kuriem palīdz de A. Böhlke, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un F. Florindo Gijón)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) un, pakārtoti, prasība samazināt prasītājai ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aloys F. Dornbracht GmbH & Co. KG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/28

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Zucchetti Rubinetteria/Komisija

(Lieta T-396/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru ir konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Pārkāpuma jēdziens - Vienots pārkāpums - Attiecīgais tirgus - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Smagums - Koeficienti)

2013/C 325/47

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zucchetti Rubinetteria SpA (Gozzano, Itālija) (pārstāvji — M. Condinanzi, P. Ziotti un N. Vasile, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un L. Malferrari, kuriem sākotnēji palīdz F. Ruggeri Laderchi un A. De Matteis, vēlāk F. Ruggeri Laderchi, advokāti)

Priekšmets

Prasība, galvenokārt, atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, atcelt vai samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Zucchetti Rubineteria SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/29

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Roca Sanitario/Komisija

(Lieta T-408/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Pārkāpuma smagums - Koeficienti - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Naudas soda apmēra samazināšana - Būtiska pievienotā vērtība)

2013/C 325/48

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roca Sanitario, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvji — J. Folguera Crespo un M. Merola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un F. Castilla Contreras, vēlāk M. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) un, pakārtoti, samazināt prasītājam ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

naudas sodu, kas solidāri uzlikts Roca Sanitario, SA saskaņā ar Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu, noteikt EUR 6 298 000 apmērā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu Roca Sanitario tiesāšanās izdevumu;

4)	Roca Sanitario sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/29

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Laufen Austria/Komisija

(Lieta T-411/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Pārkāpuma smagums - Koeficienti - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Ekonomikas krīze - Vairumtirgotāju spiediens - 2002. gada paziņojums par sadarbību - Naudas soda apmēra samazināšana - Būtiska pievienotā vērtība)

2013/C 325/49

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laufen Austria AG (Wilhelmsburg, Austrija) (pārstāvji — E. Navarro Varona un L. Moscoso del Prado González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un F. Castilla Contreras, vēlāk F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un F. Jimeno Fernández, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) un prasība samazināt prasītājam ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Laufen Austria AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/30

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Roca/Komisija

(Lieta T-412/10) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Ekonomikas krīze - 2002. gada paziņojums par sadarbību - Naudas soda apmēra samazināšana - Būtiska pievienotā vērtība)

2013/C 325/50

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roca (Saint Ouen L’Aumone, Francija) (pārstāvis — P. Vidal Martínez, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un F. Castilla Contreras, vēlāk F. Castillo de la Torre, A. Antoniadis un F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39092 — Vannas istabu aprīkojums [un armatūra]) un prasība samazināt prasītājam ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

2)	ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu Roca uzliktā naudas soda summa ir EUR 6 298 000;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu Roca tiesāšanās izdevumu;

5)	Roca sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/30

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Islamic Republic of Iran Shipping Lines u.c./Padome

(Lieta T-489/10) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā)

2013/C 325/51

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Islamic Republic of Iran Shipping Lines (Teherāna, Irāna) un pārējie 17 prasītāji, kuru nosaukumi ir iekļauti pielikumā (pārstāvji — F. Randolph, QC, M. Lester, barrister, un M. Taher, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Liudvinaviciute–Cordeiro)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un T. Scharf) un Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un É. Ranaivoson)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 195, 25. lpp.), Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 281, p. 81), Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu Nr. 267/2012, par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

atcelt, ciktāl tie attiecas uz Islamic Republic of Iran Shipping Lines, kā arī pārējiem 17 prasītājiem, kuru nosaukumi ir iekļauti pielikumā:

—	Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, II pielikumu;

—	Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, pielikumu;

—	Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2010/413, pielikumu;

—	Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, VIII pielikumu;

—	Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu, IX pielikumu;

2)	Lēmuma 2010/413, kas grozīts ar Lēmumu 2010/644, sekas attiecībā uz Islamic Republic of Iran Shipping Lines, kā arī pārējiem 17 prasītājiem, kuru nosaukumi ir iekļauti pielikumā, atstāt spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Regulas Nr. 267/2012 atcelšana;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Islamic Republic of Iran Shipping Lines un pārējo 17 prasītāju, kuru nosaukumi ir iekļauti pielikumā, tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Komisija un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 30, 29.1.2011.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/31

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Bank Kargoshaei u.c./Padome

(Lieta T-8/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Tiesiskā paļāvība - Pieņemto ierobežojošo pasākumu pārskatīšana - Kļūda vērtējumā - Vienlīdzīga attieksme - Juridiskais pamats - Būtiskas formas prasības - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu)

2013/C 325/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bank Kargoshaei (Teherāna, Irāna), Bank Melli Iran Investment Company (Teherāna), Bank Melli Iran Printing and Publishing Company (Teherāna), Cement Investment & Development Co. (Teherāna), Mazandaran Cement Company (Teherāna), Melli Agro–chemical Company (Teherāna) un Shomal Cement Co. (Teherāna) (pārstāvji — sākotnēji L. Defalque un S. Woog, vēlāk L. Defalque un C. Malherbe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Liudvinaviciute–Cordeiro)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība daļēji atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 281, 81. lpp.), Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 319, 71. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 11. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp) un, otrkārt, prasība atcelt jebkuru turpmāko regulu vai lēmumu, kas būs spēkā pēc mutvārdu procesa noslēguma un ar ko tiks papildināti vai grozīti apstrīdētie tiesību akti

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Bank Kargoshaei, Bank Melli Iran Investment Company, Bank Melli Iran Printing and Publishing Company, Cement Investment & Development Co., Mazandaran Cement Company, Melli Agro–chemical Company un Shomal Cement Co tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 72, 5.3.2011.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/32

Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums — Nīderlande/Komisija

(Lieta T-343/11) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no finansējuma - Augļi un dārzeņi - Ar iepakojumu iespiešanu saistīto izmaksu izslēgšana no finansējuma - Ražotāju organizācijas atzīšanai noteikto kritēriju neievērošana - Visu attiecīgās ražotāju organizācijas dalībnieku izdevumu izslēgšana - Samērīgums)

2013/C 325/53

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — sākotnēji C. Wissels, M. de Ree, B. Koopman un C. Schillemans, vēlāk C. Wissels, M. de Ree un C. Schillemans)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un P. Rossi)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 15. aprīļa Īstenošanas Lēmumu 2011/244/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 102, 33. lpp.), ciktāl ar to ir izslēgti atsevišķi Nīderlandes Karalistes izdevumi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 27.8.2011.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/32

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 8. maija spriedumu lietā F-87/12 Alsteens/Komisija 2013. gada 17. jūlijā iesniedza Geoffroy Alsteens

(Lieta T-373/13 P)

2013/C 325/54

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Geoffroy Alsteens (Marcinelle, Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, D. Abreu Caldas un J.-N. Louis, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 8. maija rīkojumu lietā F-87/12 Alsteens/Eiropas Komisija;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vienu pamatu par kļūdu tiesību piemērošanā, jo CDT ir uzskatījusi, ka ar viņa pagaidu darbinieka līguma pagarināšanas ilguma ierobežojuma atcelšanu apelācijas sūdzības iesniedzējs tiktu retroaktīvi iekļauts uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma režīmā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas tā nav, un apgalvo, ka CDT ir pārkāpusi tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nevar lūgt daļēji atcelt lēmumu pagarināt viņa līgumu, proti, atcelt lēmuma daļu, ar kuru tiek ierobežota pagarināšana laikā.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/33

Prasība, kas celta 2013. gada 6. augustā — Bitiqi u.c./Komisija u.c.

(Lieta T-410/13)

2013/C 325/55

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Burim Bitiqi (Londona, Apvienotā Karaliste); Arlinda Gjebrea (Prishtina, Kosovas Republika); Anna Gorska (Varšava, Polija); Agim Hajdini (Londona); Josefa Martínez Estéve (Valensija, Spānija); Denis Vasile Miron (Bukareste, Rumānija); James Nicholls (Swindon, Apvienotā Karaliste); Zornitsa Popova Glodzhani (Varna, Bulgārija); Andrei Mihai Popovici (Bukareste) un Amaia San José Ortiz (Llodio, Spānija) (pārstāvji — A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Atbildētāji: Eiropas Komisija; Eulex Kosovo un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Prasītāju prasījumi:

—

atzīt un nospriest:

—	atcelt 2013. gada 27. maija un 2. jūlija lēmumus nepagarināt prasītāju darba līgumus;

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tika pārkāpts apspriedes ar personāla pārstāvjiem princips, jo personālam tika paziņots par lēmuma reorganizēt Eulex Kosovo misiju sekām tikai pēc tam, kad lēmums jau bija pieņemts un hierarhija bija iebildusi pret apspriešanos ar arodbiedrības pārstāvi.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota darbinieku aizsardzība kolektīvās atlaišanas ietvaros, jo katrai no atlaistajām personām vajadzēja piemērot tiesības, kas bija spēkā viņu izcelsmes dalībvalstī, kas nozīmētu nozīmīgi atšķirīgas normas un sniegto aizsardzību.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības secīgi izmantot uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips starp “seconded” [norīkots] un “contracted” [līgumdarbinieks] darbinieku kategorijām, jo amatu likvidācija patiesībā attiecās tikai uz tiem darbiniekiem, kas bija “contracted” [līgumdarbinieku] darbinieku kategorijā, bet “seconded” [norīkots] personālam tika piedāvātas iespējas tikt pieņemtiem darbā citos amatos.

5)	Ar piekto pamatu, kas attiecas tikai uz vienu prasītāju, tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Sociālās hartas 8. pants, jo prasītājai esot paziņots par apstrīdēto lēmumu viņas grūtniecības un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/33

Prasība, kas celta 2013. gada 13. augustā — Richter + Frenzel/ITSB — Richter (“Richter+Frenzel”)

(Lieta T-418/13)

2013/C 325/56

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Richter + Frenzel GmbH + Co. KG (Würzburg, Vācija) (pārstāve –D. Altenburg, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ferdinand Richter GmbH (Pasching, Austrija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 12. marta lēmumu lietā R 2001/2011-4);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Richter+Frenzel” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 6., 7., 8., 9., 11., 16., 17., 19., 20., 24., 25., 35., 37., 39., 41. un 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 545 998

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Ferdinand Richter GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “RICHTER”, grafiska preču zīme“RICHTER edition” un komercdarbībā Austrijā izmantota nereģistrēta preču zīme“Richter”

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/34

Prasība, kas celta 2013. gada 14. augustā — Brouillard/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T-420/13)

2013/C 325/57

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alain Laurent Brouillard (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — J.-M. Gouazé, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Tiesas, konkrēti, Tulkošanas ģenerāldirektorāta, 2013. gada 5. jūnija lēmumu par iepirkumu Nr. 2013/S 047-075037, ar kuru Bruoillard k-gam atteikts piešķirt līguma slēgšanas tiesības tulkošanai uz franču valodu;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt lēmumu uzaicināt pretendentu, kurš bija izraudzīts, lai piedalītos konkursā par sarunu iepirkumu procedūru ar mērķi noslēgt ietvarlīgumus juridisko tekstu tulkošanai no vairākām Eiropas Savienības oficiālajām valodām uz franču valodu (OV 2013/S 47-075037), iesniegt savu piedāvājumu, kurā ir noteikts, ka prasītājs nevarēs sniegt konkrētos pakalpojumus, ja viņš nepierādīs, ka ir ieguvis pilnīgu prasīto juridisko izglītību.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka iestāde, kura ir pieņēmusi apstrīdēto tiesību aktu, nebija pilnvarota to darīt.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots Direktīvas 2000/78/EK (1) un 2005/36/EK (2), kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūras pārkāpums.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar prasītāja akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju.

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/34

Prasība, kas celta 2013. gada 14. augustā — CPME u.c./Padome

(Lieta T-422/13)

2013/C 325/58

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Committee of Polyethylene Terephthalate (PET) Manufacturers in Europe (CPME) (Brisele, Beļģija), Artenius España, SL (El Prat del Llobregat, Spānija), Cepsa Quimica, SA (Madride, Spānija), Equipolymers Srl (Milāna, Itālija), Indorama Ventures Poland sp. z o.o. (Włocławek, Polija), Lotte Chemical UK Ltd (Newcastle upon Tyne, Apvienotā Karaliste), M&G Polimeri Italia SpA (Patrica, Itālija), Novapet, SA (Zaragoza, Spānija), Ottana Polimeri Srl (Ottana, Itālija), UAB Indorama Polymers Europe (Klaipēda, Lietuva), UAB Neo Group (Rimkai, Lietuva) un UAB Orion Global pet (Klaipēda) (pārstāvji — L. Ruessmann, lawyer, un J. Beck, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/226/ES (1);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājiem zaudējumus; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) (turpmāk tekstā — “Antidempinga pamatregula”) 20. panta 4. un 5. punkts un prasītāju tiesības uz aizstāvību, jo Padome nav atklājusi prasītājiem faktus un apsvērumus, kuru dēļ ir pieņemts apstrīdētais lēmums, un nav sniegusi pienācīgu laiku komentāru sniegšanai.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un pārkāpusi Antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu un 21. panta 1. punktu, pieņemot apstrīdēt lēmumu, un, konkrēti, apstrīdētā lēmuma 17. un 23. apsvērumā secinot, ka ir mazticams, ka materiālie zaudējumi var atkal rasties pēc pasākumu beigšanās, un ka antidempinga pasākumu turpināšana acīmredzami neatbilst ES interesēm.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome acīmredzami un nopietni nav izpildījusi savus rūpības un labas pārvaldības pienākumus, jo tā nav atklājusi prasītājiem faktus un apsvērumus, kuru dēļ ir pieņemts apstrīdētais lēmums.

4)	Ar ceturto pamatu, kas izvirzīts, lai pamatotu prasījumu par zaudējumu atlīdzību, tiek apgalvots, ka Padome ir rīkojusies prettiesiski, pieņemot apstrīdēto lēmumu, un tādējādi ir radījusi prasītājiem zaudējumiem, par kuriem ES ir atbildīga saskaņā ar LESD 340. panta 2. punktu.

(1) Padomes 2013. gada 21. maija Īstenošanas lēmums, ar ko noraida priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam un izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz dažu Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importu, ciktāl šis priekšlikums noteiktu galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam (OV 2013 L 136, 12. lpp.).

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009, par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009 L 343, 51. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/35

Prasība, kas celta 2013. gada 16. augustā — Good Luck Shipping/Padome

(Lieta T-423/13)

2013/C 325/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Good Luck Shipping LLC (Dubaja, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji — F. Randolph, QC, M. Lester, Barrister un M. Taher, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 6. jūnija lēmumu 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 156, 10. lpp.) un Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 156, 3. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot sniegusi atbilstošu vai pietiekamu pamatojumu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot ievērojusi kritērijus iekļaušanai sarakstā un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot, ka šie kritēriji tika izpildīti saistībā ar prasītāju, un/vai bez nekāda juridiska pamata ietvēra arī prasītāju.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot nodrošinājusi prasītājas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepamatoti un nesamērīgi pārkāpusi prasītājas pamattiesības, tostarp tiesības uz viņas īpašuma, komercdarbības un reputācijas aizsardzību.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/36

Prasība, kas celta 2013. gada 7. augustā — Jinan Meide Casting/Padome

(Lieta T-424/13)

2013/C 325/60

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jinan Meide Casting Co. Ltd (Jinan, Ķīna) (pārstāvji — R. Antonini un E. Monard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, un izbeidz procedūru attiecībā uz Indonēziju (OV L 129, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai netika piešķirta piekļuve jeb netika izpausta informācija par parastās tirgus vērtības noteikšanu, tādējādi pārkāpjot prasītājas tiesības uz aizsardzību un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.), 6. panta 7. punktu, 20. panta 2. un 4. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, noraidot noteiktus prasītājas pieprasītos pielāgojumus, tika pārkāpts Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkts un PTO nolīguma par VVTT 1994 VI panta īstenošanu 2.4 pants. Pakārtoti, prasītāja uzskata, ka Padome ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot parasto tirgus vērtību atšķirīgiem produktu veidiem, tiek pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts, 2. panta 10. punkts un 2. panta 10. punkta a) apakšpunkts, kā arī 2. panta 11. punkts, ko lasa kopā ar 2. panta 8., 9. punktu un 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 9. panta 5. punktu, kā arī nediskriminācijas princips.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, trīs mēnešu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas nenosakot, vai attiecībā uz prasītāju pastāv tirgus ekonomikas apstākļi, tika pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkts.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, paļaujoties uz neprecīziem datiem par importu, lai noteiktu kaitējuma apmēru, tika pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 3. panta 1., 2. un 3. punkts.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/36

Prasība, kas celta 2013. gada 19. augustā — Giant (China)/Padome

(Lieta T-425/13)

2013/C 325/61

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giant (China) Co. Ltd (Kunshan, Ķīna) (pārstāvis — P. De Baere, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2013. gada 29. maija Regulu (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 17. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir piemērojusi nepareizus juridiskus kritērijus, lai noteiktu, vai Jinshan un Giant China ir uzskatāmi par vienu saimnieciskās darbības subjektu, tādējādi pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (pamatregula) 9. panta 5. punktu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka Giant China un Jinshan koncernam ir ciešas tirdzniecības un strukturālas attiecības.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, pieprasot informāciju, kas nebija vajadzīga un nebija saprātīgi sagaidāma no Giant China, Padome ir pārkāpusi pamatregulas 18. pantu.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Giant China neapgalvoja, ka bija nesamērīgi sarežģīti iegūt informāciju par Jinshan.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājas iesniegtos pierādījumus nevar pārbaudīt.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija un Padome ir pārkāpušas Giant China tiesības uz aizstāvību, pieprasot informāciju, ko tā nevarēja sniegt, un noraidīdama pievienotos alternatīvos pierādījumus.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka, ja Giant China tiktu uzlikts individuāls pienākums, rastos apiešanas iespēja.

8)	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir piemērojusi atšķirīgus kritērijus, izvērtējot, vai prasītājas gadījumā pastāv apiešanas risks, salīdzinot ar kritērijiem, kas tika piemēroti citiem ražotājiem, un tādējādi ir pārkāpusi nediskriminācijas un samērīguma principus.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/37

Prasība, kas celta 2013. gada 19. augustā — Bayer CropScience/Komisija

(Lieta T-429/13)

2013/C 325/62

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayer CropScience AG (Monheim am Rhein, Vācija) (pārstāvji — K. Nordlander, advokāts, un P. Harrison, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt tās prasības pieteikumu par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas 2013. gada 24. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 485/15, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgo vielu klotianidīna, tiametoksama un imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur minētās darbīgās vielas (OV L 139, 12. lpp.), un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 1107/2009 (1) (turpmāk tekstā — “Pilnvarojuma regula”), un ka apstrīdētajai regulai tādējādi neesot atbilstošs juridisks pamats, jo:

—	Komisija esot pārkāpusi Pilnvarojuma regulas 21. pantu: (i) neņemot vērā uzraudzības datus, kuri norāda, ka konkrētās darbīgas vielas neradīja nepieņemamu apdraudējumu bitēm, un (ii) kļūdaini secinot, ka bija jauna piemērota zinātniska informācija, kas Komisiju pilnvaroja tā rīkoties, un

—

Komisija esot pārkāpusi Pilnvarojuma regulas 49. pantu, aizliedzot pārdot sēklas, kas apstrādātas ar konkrētajām darbīgajām vielām, nepierādot “pamatotas bažas”, ka apstrādātās sēklas “var izraisīt nopietnu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi”, ko “nevar pietiekami novērst” ar citiem pasākumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot tikusi pieņemta, pārkāpjot Pilnvarojuma regulas 12. panta 2. punktu un II pielikuma 3.8.3. punktu un neņemot vērā prasītājas tiesisko paļāvību, jo:

—

saskaņā ar Pilnvarojuma regulu prasītājai esot bijusi tiesiskā paļāvība, ka, veicot apdraudējuma novērtējumu, tiks piemērotas pastāvošās un saistošās pamatnostādnes, pamatojoties uz kurām, tika pieņemta apstrīdētā regula, taču pastāvošās un saistošās pamatnostādnes netika ņemtas vērā, dodot priekšroku zinātniskam viedoklim, kurš nebija uzskatāms par pamatnostādnēm vai pamatnostādņu projektu un nebija ne pieejams, ne saskaņots.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tas, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto regulu, piemēroja Pilnvarojuma regulu, esot uzskatāms par prasītājas pamattiesību uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību pārkāpumu, jo:

—

lēmumi par atļauju piešķiršanas prasītājas precēm atcelšanu (un grozīšanu) esot balstīti uz prettiesisku Pilnvarojuma regulas piemērošanu, kurā neesot atbilstoši ņemta vērā konkrēto darbīgo vielu drošas lietošanas ilgā pieredze vai prasītājas intelektuālā īpašuma vērtība un apjoms, kā arī ilgtermiņa investīcijas darbīgajās vielās.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot tikusi pieņemta, piemērojot procedūru, ar kuru netika ievērotas prasītājas tiesības tikt uzklausītai, jo:

—	atbilstošā apdraudējuma novērtējuma veikšana, pamatojoties uz zinātnisku viedokli un pamatnostādņu projektu (tos pretnostatot pastāvošajām un saistošajām pamatnostādnēm), automātiski noveda pie “datu nepilnību” identificēšanas, attiecībā uz kurām prasītājai nebija dotas iespējas izteikties.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētās regulas pieņemšanu tika pārkāpts samērīguma princips, jo:

—

noteiktā skaitā jomu (ieskaitot ierobežojumus gan neprofesionāliem lietotājiem, gan pašmāju lietotājiem izmantot prasītājas preces lapotnes apstrādē) apstrīdētā regula pārsniedz to, kas ir vajadzīgs tiesisko mērķu sasniegšanai un pat var kaitēt tiem, un Komisija neesot apsvērusi mazāk ierobežojošas tās rīcībā esošā regulējuma iespējas.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētās regulas pieņemšanu esot pārkāpts piesardzības princips, jo:

—

tostarp Komisija, kas tika noteikta par riska pārvaldītāju, tā rezultātā esot piemērojusi tīri hipotētisku pieeju apdraudējumam, kas bija balstīts vienīgi uz pieņēmumiem, kuri nebija zinātniski pārbaudīti (tā rezultātā lielākajā daļā apdraudējuma novērtējumos netika veikta rūpīga zinātniska pārbaude), un Komisija esot atteikusies veikt jebkādu analīzi par tās rīcības potenciālajiem ieguvumiem un zaudējumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/38

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 26. jūnija spriedumu lietā F-21/12 Achab/EESK 2013. gada 19. augustā iesniedza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

(Lieta T-430/13 P)

2013/C 325/63

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) (pārstāvji — M. Arsène, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Mohammed Achab (Brisele, Beļģija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F–21/11, ciktāl ar to tiek atcelts EESK 2011. gada 9. jūnija lēmums par M. Achab izmaksātā ekspatriācijas pabalsta atgūšanu, sākot no 2010. gada 1. jūlija,, un piespriests EESK segt pašai savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt pusi no izdevumiem, kas prasītājam radušies pirmajā instancē;

—	apmierināt prasītāja secinājumus, kas iekļauti apelācijas sūdzībā, proti, noraidīt prasību kā pilnībā nepamatotu;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē, kā arī izdevumus, kas radušies tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka nebija izpildīti nosacījumi, lai atgūtu nepamatotus maksājumus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl pārsūdzētais spriedums veicinot prasītāja pirmajā instancē nepamatotu iedzīvošanos.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka EESK nekad nav sazinājusies ar saviem darbiniekiem, lai vērstu to uzmanību uz naturalizācijas sekām.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Civildienesta tiesa esot rīkojusies pretrunā principam, saskaņā ar kuru finanšu noteikumi ir jāpiemēro stingri, un principam, saskaņā ar kuru izņēmuma noteikumi ir jāinterpretē šauri.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz tiesāšanās izdevumu sadalījumu.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/39

Prasība, kas celta 2013. gada 20. augustā — Makhlouf/Padome

(Lieta T-441/13)

2013/C 325/64

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eyad Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvji — C. Rygaert un G. Karouni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un 91. pantam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus, kuri ir būtībā identiski vai līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietā T-383/11 Makhlouf/Padome (1).

(1) OV 2011, C 282, 30. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/39

Prasība, kas celta 2013. gada 20. augustā — Makhlouf/Padome

(Lieta T-442/13)

2013/C 325/65

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hafez Makhlouf (Damas, Sīrija) (pārstāvji — C. Rygaert un G. Karouni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un 91. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza septiņus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietā T-383/11 Makhlouf/Padome (1).

(1) OV 2011, C 282, 25. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/39

Prasība, kas celta 2013. gada 20. augustā — Makhlouf/Padome

(Lieta T-443/13)

2013/C 325/66

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohammad Makhlouf (Damas, Sīrija) (pārstāvji — C. Rygaert un G. Karouni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un 91. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza septiņus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietā T-383/11 Makhlouf/Padome (1).

(1) OV 2011, C 282, 30. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/40

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 26. jūnija spriedumu apvienotajās lietās F-135/11, F-51/12 un F-110/12 BU/EZA 2013. gada 20. augustā iesniedza Eiropas Zāļu aģentūra (EZA)

(Lieta T-444/13 P)

2013/C 325/67

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) (pārstāvji — T. Jabłoński un N. Rampal Olmedo, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: BU (Londona, Apvienotā Karaliste)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Civildienesta tiesas spriedums apvienotajās lietās F-135/11, F-51/12 un F-110/12, ciktāl ar to ir atcelts EZA lēmums nepagarināt atbildētāja apelācijas instancē līgums un tiek piespriests EZA atlīdzināt BU tiesāšanās izdevumus lietās F-135/11 un F-51/12;

—	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus pirmajā instancē, proti, noraidīt prasību kā acīmredzami nepamatotu;

—	piespriest atbildētājam apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka CDT ir pārkāpusi aizliegumu lemt ultra vires, jo tā esot uzskatījusi, ka tai ir kompetence pārbaudīt, vai administrācijas pamatojumā atteikumam pagarināt līgumu tiek ievēroti pamatkritēriji un nosacījumi, kurus likumdevējs ir paredzējis Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un kuru mērķis ir pēc kāda laika nodrošināt līgumdarbiniekiem konkrētu nodarbinātības turpināšanas iespēju (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 57.-62. punktu). EZA apgalvo, ka CDT sev piedēvētā kompetence nav juridiski pamatota.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka CDT ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmo daļu, jo CDT ir uzskatījusi, ka kompetentajai iestādei ir obligāti jānoskaidro, vai nepastāv amats, kurā pagaidu darbinieks, kura līgums beidzas, varētu tikt lietderīgi pieņemts darbā vai uz kuru viņš varētu tikt pārcelts.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot sagrozījusi dienesta interešu jēdzienu, ciktāl CDT sniegtā interpretācija radot prezumpciju, ka ieinteresētās personas darbs tiek saglabāts, ja kompetentā iestāde nevar pierādīt, ka nav neviena amata, uz kuru pagaidu darbinieks, kura līgums beidzas, varētu tikt lietderīgi pieņemts darbā vai uz kuru viņš varētu tikt pārcelts.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar tiesāšanās izdevumu piespriešanu lietā F-51/12, kas noraidīta kā nepieņemama.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/40

Prasība, kas celta 2013. gada 14. augustā — Syngenta Crop Protection u.c./Komisija

(Lieta T-451/13)

2013/C 325/68

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Syngenta Crop Protection AG (Bāzele, Šveice); Syngenta Crop Protection (Brisele, Beļģija); Syngenta Bulgaria (Sofija, Bulgārija); Syngenta Czech s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika); Syngenta Crop Protection A/S (Kopenhāgena, Dānija); Syngenta France SAS (Saint-Sauveur, Francija); Syngenta Agro GmbH (Maintal, Vācija); Syngenta Hellas AEBE — Proïonta Fytoprostasias & Sporoi (Anthoussa Attica, Grieķija); Syngenta Növényvédelmi kft (Budapešta, Ungārija), Syngenta Crop Protection SpA (Milāna, Itālija); Syngenta Crop Protection BV (Roosendaal, Nīderlande); Syngenta Polska sp. z o.o. (Varšava, Polija); Syngenta Agro Srl (Bukaresta, Rumānija); Syngenta Slovakia s.r.o. (Bratislava, Slovākija); Syngenta Agro, SA (Madride, Spānija); Syngenta UK Ltd (Kembridža, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — D. Waelbroeck, advokāts, D. Slater, Solicitor, un I. Antypas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija un Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 485/15 (turpmāk tekstā — “apstrīdētā regula”) pilnībā vai, pakārtoti, atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to ir noteikti ierobežojumi tiametoksamam (turpmāk tekstā — “TMK”) un precēm, kuras satur TMK;

—	piespriest ES, kuru pārstāv Komisija, atlīdzināt kaitējumu ar procentiem, kas prasītājām radies no tā, ka Komisija pārkāpusi tās tiesiskos pienākumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu attiecībā uz TMK tika noteikti ierobežojumi, kas nebija zinātniski pamatoti, nebija ievērota taisnīga procedūra, pārkāpjot Regulas Nr. 1107/2009 (1) 4. pantu, 12. panta 2. punktu, 21. un 49. pantu, kā arī II pielikumu un tiesiskās noteiktības un tiesību uz aizstāvību principus. It īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā — “EPNI”) pārskats un pēc tā noteiktie ierobežojumi nebija balstīti uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem, kas norādītu uz apdraudējumu, tajā nebija ņemta vērā nozīmīga attiecīgās zinātnes daļa, tas ietvēra materiālas kļūdas attiecībā uz galvenajiem rādītājiem un nebija balstīts ne uz vienu atzītu metodoloģiju apdraudējuma novērtējuma veikšanā. Turklāt EPNI nekonstatēja nekādu apdraudējumu bišu saimju izdzīvošanai vai subletālo iedarbību un tas vispār neietvēra nekādus negatīvus secinājumus, kas būtu balstīti uz mūsdienīgām nozares studijām. Pārskata izstrādes process un ierobežojošu pasākumu pieņemšana bija sasteigta, jo zinātnisks pārskats nevarēja tikt veikts rūpīgi un ieinteresētajām pusēm netika sniegta iespēja dot savu ieguldījumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu tika noteikti nesamērīgi un diskriminējoši ierobežojumi TMK, kas balstīti vienīgi uz hipotētisku apdraudējumu, un netika veikts pilnīgs zinātnisks novērtējums un jebkāds ietekmes novērtējums, pārkāpjot piesardzības principu un samērīguma principu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pārkāpjot labas pārvaldības principu un rūpības pienākumu, nesaprātīgu pilnvaru piešķiršanas EPNI un sasteigtas procedūras dēļ, kas neļāva ieinteresētajām pusēm dot atbilstošu ieguldījumu, neņemot vērā atbilstošos zinātnes atklājumus un neveicot nekādu ietekmes vērtējumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.)

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/41

Prasība, kas celta 2013. gada 26. augustā — SNCM/Komisija

(Lieta T-454/13)

2013/C 325/69

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) (Marseļa, Francija) (pārstāvji — A. Winckler, F.-C. Laprévote, J.-P. Mignard un S. Mabile, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Lēmumu C(2013) 1926;

—	pakārtoti, daļēji atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tajā tiek uzskatīts, ka valsts atbalsta summa iekļāva lēmuma 128. punktā minētos elementus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija lēmumu C(2013) 1926, ar kuru Komisija vispirms kvalificēja kā valsts atbalstu finanšu kompensācijas, kas tika izmaksātas Société Nationale Corse Méditerranée (SNCM) un Compagnie Méridionale de Navigation (CNM) par transporta pakalpojumiem, kas sniegti starp Marseļu un Korsiku 2007.–2013. gadā saskaņā ar sabiedriskā pakalpojuma nolīgumu. Pēc tam Komisija atzina par saderīgu ar iekšējo tirgu SNCM un CNM izmaksātās kompensācijas par transporta pakalpojumiem, kas sniegti visa gada laikā (turpmāk tekstā — “pamatpakalpojums”), bet atzina par nesaderīgu ar iekšējo tirgu izmaksātās kompensācijas par pakalpojumiem, kas sniegti vispieprasītākajā laikposmā, proti, Ziemassvētkos, februārī, pavasarī-rudenī un/vai vasarā (turpmāk tekstā — “papildpakalpojums”). Visbeidzot, Komisija izdeva rīkojumu atgūt valsts atbalstu, kas ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu (lieta par valsts atbalstu SA.22843 2012/C (ex 2012/NN)).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats balstās uz pieļauto kļūdu tiesību piemērošanā un kļūdu faktos, kā arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā, jo Komisija esot nepareizi uzskatījusi, ka “papildpakalpojums” nav vispārējo interešu saimnieciskais pakalpojums. Prasītāja norāda, ka Komisija līdz ar to:

—	ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ierobežojot plašo rīcības brīvību, ko Līgumā par Eiropas Savienības darbību atzīst [dalīb]valstīm, kad tās definē sabiedriskos pakalpojumus;

—	ir izmantojusi kļūdainu un šajā lietā nepiemērojamu testu, kas balstās uz “faktiskām [sabiedriskā pakalpojuma] vajadzībām”;

—	ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdu faktos un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizējot atsevišķi “pamatpakalpojumu” un “papildpakalpojumu”;

—	ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par privātās iniciatīvas neesamību attiecībā uz “papildpakalpojumu”.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo Komisija esot nepareizi uzskatījusi, ka publiskā pakalpojuma nolīguma piešķiršana atbilda tikai ceturtajam kritērijam, kas noteikts Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C-280/00 Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg (Recueil, I-7747. lpp.), lai gan tas tika izdarīts atklātas un pārskatāmas publiska iepirkuma procedūras rezultātā.

Ar trešo pamatu pakārtoti un pieņemot, ka “papildpakalpojuma” kompensācija ir valsts atbalsts (quod non), tiek apgalvots, ka ir pārkāpti LESD 106. panta 2. punkts un 107. pants, samērīguma princips un nepamatotas iedzīvošanās aizliegums, kā arī pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, veicot atgūstamās valsts atbalsta summas izvērtēšanu, jo atgūstamā atbalsta aprēķinā nav ņemtas vērā nedz faktiskās papildu izmaksas, kas radās SNCM saistībā ar sabiedriskā “papildpakalpojuma” sniegšanu, nedz nepietiekamais kompensācijas apmērs par “pamatpakalpojumu”, un katrā ziņā tas esot pamatots ar kļūdainu kompensācijas daļu, ko piešķir par “pamatpakalpojumu” un par “papildpakalpojumu”, aprēķinu.

Ceturtais pamats balstās uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo Komisija esot rīkojusies pretrunā savai iepriekšējai lēmumu pieņemšanas praksei un piemērojusi SIEG (1) paziņojumu, kas nebija pieņemts publiskā pakalpojuma nolīguma parakstīšanas dienā. Prasītāja turklāt norāda, ka procedūras ilgums bija tāds, kas radīja tai tiesisku paļāvību, neļaujot Komisijai izdot rīkojumu valsts iestādēm par atbalsta atgūšanu.

5)	Piektais pamats balstās uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, ieviešot nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret SNCM un citām jūrniecības sabiedrībām.

(1) Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (OV 2012, C 8, 4. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/42

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedumu lietā F-9/12 CC/Parlaments 2013. gada 28. augustā iesniedza CC

(Lieta T-457/13 P)

2013/C 325/70

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: CC (Bridel, Luksemburga) (pārstāvis — G. Maximini, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Civildienesta tiesas (CDT) 2013. gada 11. jūlija spriedumu lietā F-9/122 CC/Parlaments;

—	līdz ar to apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atlīdzināt viņai nelabvēlīgo darbību rezultātā radīto kaitējumu;

—	lemt atbilstoši prasījumiem, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzījusi pirmajā instancē;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza astoņus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka CDT kļūdaini ir uzdevusi veikt nepieciešamos pierādījumu savākšanas pasākumus un tādējādi pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas iespējas tikt pieņemtai darbā Parlamentā, sākot ar 2005. gada jūniju, zudumu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā un pakārtoti — notikusi faktu sagrozīšana, CDT secinot, ka Padome bija informēta par piemēroto kandidātu sarakstu, kurā bija iekļauts prasītājs vārds.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzama kļūda vērtējumā, notikusi faktu sagrozīšana, sniegts nepietiekams pamatojums un nav sniegta atbilde uz pamatu, jo CDT neesot atbildējusi uz prasītājas izvirzītajiem pamatiem par šķēršļiem, ko Parlaments licis apelācijas sūdzības iesniedzējas pieņemšanai darbā citās Savienības iestādēs un struktūrās, par informācijas par piemēroto kandidātu sarakstu neesamību un par to, ka EPSO bija saņēmusi atļauju apelācijas sūdzības iesniedzēju iekļaut savā datu bāzē un izplatīt šo informāciju.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un notikusi faktu sagrozīšana, jo CDT i) kļūdaini esot uzskatījusi, ka Parlamentam nebija juridiska pienākuma izplatīt piemēroto kandidātu sarakstu visām Savienības iestādēm un struktūrām, ii) neesot izdarījusi secinājumus no vienlīdzīgas attieksmes principa, labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības principa pārkāpuma un iii) neesot pārbaudījusi dokumentus.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi faktu sagrozīšana un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz informāciju par piemēroto kandidātu saraksta spēkā esamības laika pagarināšanu, jo CDT esot secinājusi, ka Padomei un citām Savienības iestādēm un struktūrām bija zināms par piemēroto kandidātu saraksta spēkā esamības laika pagarināšanu laikā no 2007. gada jūnija līdz 2007. gada augustam.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, acīmredzama kļūda vērtējumā, notikusi faktu sagrozīšana un tie nav tikuši pārbaudīti, jo CDT esot secinājusi, ka tas, ka attiecībā uz citiem veiksmīgajiem kandidātiem tika pagarināts piemēroto kandidātu saraksta spēkā esamības laiks, nenozīmē nevienlīdzīgu attieksmi pret apelācijas sūdzības iesniedzēju.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā, jo CDT nav izdarījusi secinājumus, kas bija jāizdara pēc tam, kad Parlaments iznīcināja dokumentus attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas situāciju.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā un, pakārtoti, notikusi faktu sagrozīšana, nav veikti pierādījumu savākšanas pasākumi un nav noradīts pamatojums, jo CDT, analizējot iespējas tikt pieņemtai darbā zuduma pastāvēšanu un novērtējot ciesto kaitējumu, neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas reālo situāciju un Parlamenta vainojamo rīcību.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/43

Prasība, kas celta 2013. gada 28. augustā — Ranbaxy Laboratories un Ranbaxy (UK)/Komisija

(Lieta T-460/13)

2013/C 325/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ranbaxy Laboratories Ltd (Haryana, Indija) un Ranbaxy (UK) Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — R. Vidal, A. Penny, Solicitors, un B. Kennelly, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmuma C(2013) 3803, galīgā redakcija, lietā COMP/39226 — Lundbeck (citaloprams) saistībā ar procedūru atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam 1. panta 4. punktu, ciktāl tas skar prasītājas;

—	atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmuma C(2013) 3803, galīgā redakcija, lietā COMP/39226 — Lundbeck (citaloprams) 2. panta 4. punktu, ciktāl ar to prasītājām uzliek naudassodu, vai, alternatīvi, samazināt naudassodu un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza 4 pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdījusies, secinot, ka izlīguma līgumi, kurus bija noslēgušas atbildētājas, ir kvalificējami kā LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumi “atbilstīgi mērķim”. Tādēļ prasītāja[s] norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai faktu vērtējumā.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdījusies, norādot, ka izlīguma līguma puses bija vismaz potenciālas konkurentes. Tādēļ prasītāja[s] norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai faktu vērtējumā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu izlīguma līguma interpretācijā, secinot, ka tas sniedza lielāku aizsardzību nekā tā, ko būtu iespējams gūt, īstenojot patentu procesu. Tādēļ prasītāja[s] norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un/vai faktu vērtējumā.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdījusies prasītājām uzliktā naudassoda aprēķinā un tādēļ sods ir nepamatots un nesamērīgs.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/44

Prasība, kas celta 2013. gada 28. augustā — Hermann Trollius/ECHA

(Lieta T-466/13)

2013/C 325/72

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hermann Trollius GmbH (Lauterhofen, Vācija) (pārstāvji — M. Ahlhaus un J. Schrotz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ECHA2013. gada 31. janvāra Lēmumu Nr. SME(2013) 0191, kā arī ECHA2013. gada 4. februāra rēķinu Nr. 10035033; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt arī prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota atbildētājas kompetences neesamība.

—	prasītāja apgalvo, ka atbildētājas kompetencē neesot bijis pieņemt apstrīdēto Lēmumu Nr. SME(2013) 0191, jo nedz Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (1), nedz Regulā (EK) Nr. 340/2008 (2) atbildētājai nav piešķirtas tiesības pieņemt atsevišķu lēmumu jautājumā par to, vai reģistrētājs atbilst MVU kritērijiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots REACH regulas 104. panta 1. punkta pārkāpums saistībā ar 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1 (3).

—

prasītāja apgalvo, ka saziņā ar prasītāju atbildētāja neesot ne reizi ievērojusi savu pienākumu pie kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas personas vērsties attiecīgās valsts oficiālajā valodā, un ka šis tiesībpārkāpums esot liedzis prasītājai izpildīt tai izvirzītās prasības attiecībā uz savu atrašanos maza uzņēmuma statusā pierādīšanu.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja patiesībā esot mazs uzņēmums atbilstoši Komisijas Ieteikumam 2003/361/EK (4), un tādējādi apstrīdētie lēmumi esot nepareizi pēc būtības.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk tekstā — “REACH regula”).

(2) Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).

(3) EEK Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas.

(4) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/45

Prasība, kas celta 2013. gada 30. augustā — Generics (UK)/Komisija

(Lieta T-469/13)

2013/C 325/73

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Generics (UK) Ltd (Potters Bar, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — I. Vandenborre un T. Goetz, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt pilnībā vai daļā Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu C(2013) 3803, galīgā redakcija, lietā COMP/39226, kurā konstatēts, ka prasītāja ir izdarījusi vienotu un turpinātu LESD 101. panta pārkāpumu laikā no 2002. gada 24. janvāra līdz 2003. gada 1. novembrim, noslēdzot divus patentu izlīguma līgumus;

—	alternatīvi, atcelt vai būtiski samazināt uzliktā naudassoda līmeni, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija kļūdās savā izlīguma līgumu satura, mērķa un konteksta novērtējumā:

—

lēmuma secinājumi ir balstīti uz nepareizu un spekulatīvu izlīguma līgumu interpretāciju un ārkārtīgi selektīviem aktuālo ierakstu izvilkumiem. Lēmumā nav ņemti vērā vai ir nepareizi iztulkoti pierādījumi, kuri skaidri parāda, ka izlīguma līgumi bija Lundbeck likumīgi izdoto patentu ietvaros un tika noslēgti sakarā ar reālu patentu strīdu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ignorējot likumīgi izdoto patentu esamību un pielīdzinot izlīguma līgumus tirgus sadales līgumiem:

—

lēmuma secinājumā, ka izlīguma līgumi ir konkurences ierobežojums atbilstoši mērķim, neņem vērā likumīgi izdoto patentu esamību, kas bija jāņem vērā prasītājai. Lēmumā ir pieļauta kļūda secinājumā, ka patentiem ir ekskluzīvas tiesības tikai tad, kad tādas ir apstiprinātas tiesvedībā, ka patentu tiesvedība ir būtiska konkurences procesam un ka prasītājai bija pienākums tiesāties vai izsmelt visas citas iespējas pirms izlīguma līgumu noslēgšanas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļauj kļūdu gan tiesību piemērošanā, gan vērtējot faktus, secinot, ka atbilstīgi izlīguma līgumiem veiktie maksājumi bija “izšķirošie”, lai secinātu, ka ir pārkāpums atbilstoši mērķim;

—	nav tiesiska vai faktiska pamata Komisijas secinājumam, ka tikai tas, ka izlīguma līgumā bija iekļauts maksājums prasītājai, bija pietiekami, lai konstatētu pārkāpumu atbilstoši mērķim. Komisija nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un novērtējot faktus, ignorējot atbilstošo faktisko un juridisko kontekstu, kādā izlīguma līgumi tika noslēgti:

—

Komisija ir ignorējusi izlīguma līgumu novērtēšanas izšķirīgus faktorus, tajā skaitā atbilstīgo likumu par patentu tiesvedību, aktuālos ierakstus, diskutējot par patentu tiesvedību un zaudējumu risku prasītājai, un Komisijas pašas secinājumus attiecībā uz patentu tiesvedības vidējo ilgumu. Komisija nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdījusies, secinot, ka izlīguma līgumi neatbilst LESD 101. panta 3. punkta izņēmumam:

—	Komisija neanalizē prasītājas iesniegtos atbilstošos, uzticamos un ticamos argumentus un pierādījumus, kas pierāda, ka izlīguma līgumi ļāva prasītājai uzsākt rīkoties gandrīz 18 gadus pirms Lundbeck galvenā patenta termiņa beigām.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu pārkāpj samērīguma principu:

—	ar lēmumu pārkāpj samērīguma principu, nosodot izlīguma līgumus, kuri bija vismazāk apgrūtinošais līdzeklis leģitīmu mērķu sasniegšanai.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums ir nepietiekami pamatots pretrunā LESD 296. pantam:

—	lēmums ir nepietiekami pamatots pretrunā LESD 296. pantam, jo tajā tiek pieņemts, ka pastāv tas, kas Komisijai bija jāpierāda.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu ir pārkāpts būtisks procesuāls pārkāpums:

—	ar lēmumu pārkāpj prasītājas tiesības uz aizstāvību, ieviešot jaunus apgalvojumus un pierādījumus, nesniedzot prasītājai iespēju tikt uzklausītai.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pierādījusi, ka prasītāja ir pieļāvusi apgalvoto pārkāpumu ar nodomu vai aiz nolaidības:

—	aplūkojamie fakti rada jaunus un sarežģītus jautājumus, kādiem nebija precedentu izlīguma līgumu noslēgšanas laikā. Nav pamatojuma secinājumam, ka tas, ko Komisija uzskata par pārkāpumu, tika izdarīts aiz nolaidības vai ar nodomu pārkāpjot likumu.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/46

Prasība, kas celta 2013. gada 30. augustā — Merck/Komisija

(Lieta T-470/13)

2013/C 325/74

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Merck KGaA (Darmstadt, Vācija) (pārstāvji — B. Bär-Bouyssière, K. Lillerud, L. Voldstad, B. Marschall, P. Sabbadini, R. De Travieso, M. Holzhäuser, S. O, lawyers, M. Marelus, Solicitor, R. Kreisberger un L. Osepciu, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmuma C(2013) 3803, galīgā redakcija, lietā COMP/39226 — Lundbeck 1. panta 1. punktu, 2. panta 1. punktu [pilnībā] un 2. panta 5. punktu, 3. un 4. pantu, ciktāl tie ir adresēti Merck;

—	alternatīvi, atcelt vai samazināt Merck uzlikto sodu un

—	katrā ziņā piespriest, ka Merck tiek atlīdzināti tiesāšanās izdevumi.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza 13 pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu savā ierobežojumu atbilstīgi mērķim koncepta interpretācijā 101. panta izpratnē.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas kaitējuma teorija bija fundamentāli kļūdaina.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas pieeja ir pretēja tiesiskās noteiktības principam.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija kļūdījās, neņemot vērā vai nepienācīgi ņemot vērā faktisko, saimniecisko un juridisko kontekstu, kurš parādīja, ka, ja nebūtu līgumu, GUK nebūtu izlaidusi citalopramu ātrāk Apvienotās Karalistes vai citos EEZ tirgos.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu līgumu starp Lundbeck un GUK apjoma vērtējumā.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un faktu kļūdu, secinot, ka Lundbeck un GUK bija potenciālas konkurentes.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka GUK, noslēdzot Apvienotās Karalistes un EEZ līgumus, bija pret konkurenci vērsts nodoms.

8)	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva faktu kļūdu savos konstatējumos par naudas pārskaitījumu Lundbeck un GUK starpā apmēru un mērķi.

9)	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pienācīgi neizvērtē pušu argumentus LESD 101. panta 3. punkta izpratnē.

10)	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā Merck pierādījumus, kas atspēko pieņēmumu par izšķirošu ietekmi, un tādējādi ir pieļāvusi faktu kļūdu un kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka pieņēmums netika atspēkots.

11)	Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums būtu jāatceļ nepienācīgas kavēšanās dēļ.

12)	Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi pušu tiesības tikt uzklausītām.

13)	Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu sodu novērtējumā.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/47

Prasība, kas celta 2013. gada 30. augustā — Xellia Pharmaceuticals un Zoetis Products/Komisija

(Lieta T-471/13)

2013/C 325/75

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Xellia Pharmaceuticals ApS (Kopenhāgena, Dānija) un Zoetis Products, LLC (New Jersey, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — D. Hull, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmuma C(2013) 3803, galīgā redakcija, (COMP/39226 — Lundbeck) 1. panta 3. punktu, 2. panta 3. punktu un 3. pantu, ciktāl tie skar prasītājas, vai

—	alternatīvi, atzīt lēmuma 1. panta 3. punktu par daļēji spēkā neesošu un samazināt uzliktā naudassoda summu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza astoņus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzama kļūda vērtējumā, secinot, ka izlīguma līgumos noteiktie ierobežojumi pārsniedza Lundbeck patentu apjomu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, izmantojot nepareizo tiesību standartu, lai noteiktu, vai Alpharma bija potenciāla konkurente; un acīmredzama kļūda vērtējumā, secinot, ka Alpharma bija potenciāla konkurente.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzama kļūda vērtējumā, secinot, ka izlīguma līgumi bija kompetences ierobežojums “atbilstīgi mērķim”.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūda tiesību piemērošanā, secinot konkurences ierobežojumu 101. panta izpratnē, neraugoties uz to, ka izlīguma līgumi vienīgi atspoguļoja Lundbeck patentu ekskluzīvo apjomu, kas kā tiesību jautājums ir jāuzskata par spēkā esošu.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību, novēloti paziņojot tām par (i) izmeklēšanu un (ii) Komisijas īpašajiem iebildumiem.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts nediskriminācijas princips, nosūtot lēmumu Zoetis.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūda naudassoda aprēķinā, neņemot vērā apgalvotā pārkāpuma ierobežoto smagumu, un acīmredzama kļūda vērtējumā, nosakot naudassodu proporcionāli lielāku nekā Lundbeck uzlikto naudassodu un neņemot vērā likumu nenoteiktību, pārkāpuma mazāk nopietno raksturu un ģeogrāfisko apmēru.

8)	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzama kļūda vērtējumā, piemērojot 10 % naudassoda maksimālo apmēru A.L. Industrier, pamatojoties uz tās apgrozījumu 2011. gadā, nevis uz tās ievērojami lielāku apgrozījumu 2012. gadā, tādējādi liekot prasītājām samaksāt lielāku naudassoda daļu.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/47

Prasība, kas celta 2013. gada 30. augustā — H. Lundbeck un Lundbeck/Komisija

(Lieta T-472/13)

2013/C 325/76

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: H. Lundbeck A/S (Valby, Dānija) un Lundbeck Ltd (Milton Keynes, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — R. Subiotto, QC, un T. Kuhn, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmumu C(2013) 3803, galīgā redakcija, kas prasītājām izsniegts 2013. gada 21. jūnijā, lietā COMP/39226 — Lundbeck;

—	alternatīvi, atcelt naudassodus, kas ar šo lēmumu ir uzlikti prasītājām;

—	arī alternatīvi, būtiski samazināt naudassodus, kas uzlikti prasītājām atbilstīgi šim lēmumam;

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus un izmaksas saistībā ar šo lietu un

—	noteikt jebkādus citus Tiesas ieskatā piemērotus pasākumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza desmit pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja aplami secināja, ka Lundbeck un pārējās sabiedrības, kas bija līgumpartneres, atbilstīgi LESD 101. panta 1. punktam bija faktiskās vai potenciālās konkurentes.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja aplami novērtēja naudas pārskaitījumu nozīmi atbilstīgi LESD 101. panta 1. punktam patentu izlīguma līgumu kontekstā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas secinājums, ka patentu izlīguma līgumi ierobežo konkurenci atbilstīgi mērķim saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu, ir balstīts uz aplamu noteikto ierobežojumu atbilstoši mērķim principu piemērošanu.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas lēmums ir kļūdains un tajā trūkst pamatojuma, noraidot “Scope-of-the-Patent-Test” kā atbilstīgo standartu patentu izlīguma līgumu novērtēšanai atbilstīgi LESD 101. panta 1. punktam konkurences tiesībās.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas lēmumā tiek kļūdaini raksturotas Lundbeck darbības un nav paskaidrots, kā šīs vienpusējās darbības ir būtiskas LESD 101. panta 1. punkta pārkāpuma konstatēšanai.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav ņēmusi vērā visus līgumiem raksturīgos apstākļus un kļūdaini secinājusi, ka to iecerētais apjoms pārsniedza Lundbeck patenttiesību apjomu.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav pienācīgi pārbaudījusi iedarbību, kas rodas no līgumiem atbilstīgi LESD 101. panta 3. punktam.

8)	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ar atbildētājas lēmumu tiek pārkāptas Lundbeck tiesības uz aizstāvību, jo atbildētāja ir grozījusi apgalvoto pārkāpumu veidojošos elementus laikposmā starp paziņojuma par iebildumiem izdošanu un lēmumu, nesniedzot Lundbeck iespēju tikt uzklausītai.

9)	Ar devīto pamatu alternatīvi tiek apgalvots, ka atbildētāja kļūdaini uzlika naudassodu Lundbeck, neraugoties uz to, ka faktiskie un juridiskie jautājumi, ko rada šī lieta, ir jauni, tādējādi pārkāpjot tiesiskās noteiktības principu.

10)	Ar desmito pamatu, arī alternatīvi, tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdaini aprēķinājusi Lundbeck uzliktos naudassodus.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/48

Prasība, kas celta 2013. gada 13. septembrī — Schmidt Spiele/ITSB (spēles laukuma attēls)

(Lieta T-492/13)

2013/C 325/77

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schmidt Spiele GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvis –T. Sommer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 1767/2012-1;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	noteikt tiesas sēdes datumu.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas aptver spēles laukuma attēlu, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 28. un 41. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 592 103

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta pārkāpums

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/49

Prasība, kas celta 2013. gada 13. septembrī — Schmidt Spiele/ITSB (spēles galda attēls)

(Lieta T-493/13)

2013/C 325/78

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schmidt Spiele GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvis –T. Sommer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 1768/2012-1;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	noteikt tiesas sēdes datumu.

Pamati un galvenie argumenti

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta pārkāpums

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/49

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-32/12 Marcuccio/Komisija 2013. gada 19. septembrī iesniedza Luigi Marcuccio

(Lieta T-503/13 P)

2013/C 325/79

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2013. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-32/12 Marcuccio/Komisija;

—	nodot attiecīgo lietu atpakaļ pirmās instances tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Civildienesta tiesas Reglamenta 14. panta prettiesiskums minētā 14. panta tautoloģiskas un nesaskanīgas, kā arī nepareizas, kļūdainas, nepilnīgas un nesaprātīgas interpretācijas un piemērošanas dēļ, kas ir radījis likumā noteikto tiesību uz pieeju tiesai principa, kas tostarp paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, acīmredzamu pārkāpumu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots absolūts pamatojuma trūkums sakarā ar izmeklēšanas neveikšanu, imperatīvu, tautoloģisku un pretrunīgu vērtējumu, faktu sagrozīšanu un deformēšanu, kā arī kļūda tiesību piemērošanā, tostarp acīmredzami kļūdainas faktu novērtēšanas dēļ.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/50

Prasība, kas celta 2013. gada 23. septembrī — SolarWorld u.c./Komisija

(Lieta T-507/13)

2013/C 325/80

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: SolarWorld AG (Bonna, Vācija), Brandoni solare SpA (Castelfidardo, Itālija), Global Sun Ltd (Sliema, Malta), Silicio Solar, SAU (Puertollano, Spānija) un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas 2013. gada 2. augusta Lēmumu 2013/423/ES, ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas prasītāju tiesības uz taisnīgu procesu, labu pārvaldību, prasītāju tiesības uz aizstāvību un dempinga apkarošanas pamatregulas (1) 8. panta 4. punkts un 19. panta 2. punkts, jo

—	Komisija panāca vienošanos ar Ķīnas valdību un Ķīnas Iekārtu un aprīkojuma tirdzniecības palātu lielas Ķīnas preču eksporta ražotāju grupas vārdā, pienācīgi un atbilstoši neizpaužot saistību, par kurām notika sarunas, svarīgākos noteikumus;

—	Komisija nav devusi iespēju ieinteresētajām pusēm iesniegt laicīgus un lietderīgus apsvērumus par vienošanos par saistībām, kuras ir uzņemtas ar apstrīdēto lēmumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un dempinga apkarošanas pamatregulas 6. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta pārkāpums, ciktāl apstrīdētais lēmums ir patvaļīga novirze no Komisijas izmeklēšanas rezultātiem un ciktāl tajā ir noteiktas minimālās importa cenas, kuru līmeņi ir acīmredzami nepiemēroti, lai novērstu ES ražotāju zaudējumus.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu tiek akceptēta un pastiprināta horizontālā vienošanās par cenām un līdz ar to tā ir pretrunā ar LESD noteikto prasību, ka iekšējā tirgū nedrīkst izkropļot konkurenci.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/51

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 25. septembra spriedums — Marqués/Komisija

(Lieta F-158/12) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieks - Pieņemšana darbā - Uzaicinājums izteikt interesi EPSO/CAST/02/2010 - Pieņemšanas darbā nosacījumi - Atbilstoša profesionālā pieredze - Pieteikuma par pieņemšanu darbā noraidīšana)

2013/C 325/81

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Éric Marques (Ennery, Francija) (pārstāvji — A. Salerno un B. Cortese, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāja lūgums pieņemt viņu darbā kā līgumdarbinieku III funkciju grupā, ko ir formulējis Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā, un prasība atlīdzināt ciestos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 6. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīts E. Marques lūgums pieņemt viņu darbā kā līgumdarbinieku III funkciju grupā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina E. Marques tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 23.3.2013., 30. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/51

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 20. septembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-99/11) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Neizmaksātā atalgojuma samaksa - Interese celt prasību - Acīmredzami nepieņemama prasība)

2013/C 325/82

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netiešo lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāja lūgums samaksāt neizmaksāto atalgojumu par laikposmu no 2005. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. jūlijam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 25, 28.1.2012, 67. lpp.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/51

Prasība, kas celta 2013. gada 21. augustā — ZZ/EVTI

(Lieta F-80/13)

2013/C 325/83

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — O. Kress un S. Bassis, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, prasība atcelt lēmumu par prasītāja pārbaudes laika pagarināšanu un vēlāk pieņemto lēmumu par viņa atlaišanu un, otrkārt, prasība par apgalvoto zaudējumu atlīdzību

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu par pārbaudes laika pagarināšanu;

—	atcelt lēmumu par atlaišanu;

—	piespriest EVTI kā kaitējuma, zaudējumu un sākotnēji ex aequo et bono aprēķināto procentu atlīdzību izmaksāt prasītājam EUR 373 414 par mantisko kaitējumu un EUR 50 000 par morālo kaitējumu;

—	piespriest EVTI atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/52

Prasība, kas celta 2013. gada 4. septembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-82/13)

2013/C 325/84

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — S. Orlandi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu Savienības pensiju sistēmā, piemērojot jaunos VĪN, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārējo īstenošanas noteikumu 9. pants ir prettiesisks;

—	atcelt lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu, pamatojoties uz parametriem, kas noteikti 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārējos īstenošanas noteikumos;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/52

Prasība, kas celta 2013. gada 9. septembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-84/13)

2013/C 325/85

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — S. Orlandi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu par pensiju tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās darbā, aprēķināšanas uzsākšanu, balstoties uz jaunajiem VĪN, un attiecībā uz prasītāja pensiju tiesību nodošanu Savienības pensiju programmai, kuras ietvaros piemēro jaunos VĪN attiecībā uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 9. pants ir nelikumīgs un tādēļ nepiemērojams;

—

atcelt 2012. gada 26. novembra lēmumu — un 2013. gada 27. jūnija lēmumu, ar kuru to apstiprina, — par prasītāja pensiju tiesību, ko viņš ieguvis pirms stāšanās darbā, aprēķināšanu to nodošanas Eiropas Savienības iestāžu pensiju programmai ietvaros, piemērojot 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgos īstenošanas noteikumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

9.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/53

Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma lietā T-309/13 labojums

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 226, 2013. gada 3. augusta, 23. lpp. )

2013/C 325/86

Paziņojumu Oficiālajā Vēstnesī lietā T-309/13 Enosi Mastichoparagogon/ITSB — Gaba International (“ELMA”) lasīt šādi:

“Prasība, kas celta 2013. gada 7. jūnijā — Enosi Mastichoparagogon/ITSB — Gaba International (“ELMA”)

(Lieta T-309/13)

2013/C 325/86

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enosi Mastichoparagogon Chiou (Chios, Grieķija) (pārstāvis — A. Malamis, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Gaba International Holding AG (Therwil, Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 26. marta lēmumu lietā R 1539/2012-4 un

—	piespriest ITSB un otrai procesa dalībniecei (prasītājai procesā Iebildumu nodaļā un atbildētājai ITSB Apelāciju padomē) segt savus un atlīdzināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja (pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja) tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ELMA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — starptautiska preču zīmes reģistrācija Nr. 900 845, kas attiecas uz Eiropas Kopienu

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiskas preču zīmes “ELMEX” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 21. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums”

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.325.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 325

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 9. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 325/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 313, 26.10.2013.	1

	Labojumi
2013/C 325/86	Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma lietā T-309/13 labojums (OVC 226, 2013. gada 3. augusta, 23. lpp.)	53