17.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/1

(1)

Komisijas 2013. gada 22. aprīļa grozītais priekšlikums regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), ir izstrādāts nolūkā piemērot Jūrlietu un zivsaimniecības fondam tās pārvaldības un kontroles sistēmas, kuras ir izveidotas kohēzijas politikai, nevis sistēmas, kuras piemēro Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, kā noteikts Komisijas sākotnējā priekšlikumā (4).

(2)

Komisijas 2013. gada 22. aprīļa grozītais priekšlikums neievieš nozīmīgas izmaiņas sākotnējā priekšlikumā izklāstītajās pārvaldības un kontroles sistēmās, bet gan ierosina pielāgot EJZF pārvaldības struktūru tai struktūrai, kuru izmanto kohēzijas politikā, nevis ELFLA.

(3)

Palātas Atzinumā Nr. 7/2011 jau ir sniegts detalizēts viedoklis par šiem priekšlikumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz pārvaldības un kontroles sistēmām, un Atzinumā Nr. 9/2012 Palāta pauda viedokli par iepriekšējo grozīto priekšlikumu,

1.

Palāta vēlas palikt pie vispārīgajiem apsvērumiem, kas formulēti tās Atzinuma Nr. 7/2011 I daļā un kas nav atspoguļoti Komisijas 2013. gada 22. aprīļa grozītajā priekšlikumā, un īpaši norāda uz minētā atzinuma 22.–37. punktu. Šie punkti attiecas uz kopīgo pārvaldības un kontroles procedūru, kas noteikta regulā, kura saskaņā ar grozīto priekšlikumu turpmāk attieksies arī uz EJZF.

2.

Palāta norāda arī uz to, ka detalizētie ieteikumi, ko tā sniedza Atzinuma Nr. 7/2011 II daļā, un vispārīgie apsvērumi, kas ietverti Atzinumā Nr. 9/2012, nav atspoguļoti Komisijas 2013. gada 22. aprīļa grozītajā priekšlikumā, lai gan tos būtu vajadzējis apsvērt.

3.

Atzinuma Nr. 7/2011 7. punktā Palāta norāda uz priekšlikumā definēto atšķirību starp “kopējiem” noteikumiem (kas attiecas uz visiem pieciem vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondiem) un “vispārīgiem” noteikumiem (kas attiecas vienīgi uz dažiem fondiem – ERAF, ESF un KF). Tā rezultātā tiesību aktu sistēma nav viendabīga, un ir jānoskaidro, vai vispārīgajā regulā būtu jāietver tikai tie noteikumi, kas piemērojami visiem pieciem fondiem (“kopējie” noteikumi), bet pārējie noteikumi (“vispārīgie” noteikumi) jāiekļauj regulās par konkrētiem fondiem.

4.

Tomēr grozītajā priekšlikumā ir radīta vēl viena vispārīgo noteikumu kategorija, kas piemērojama visiem fondiem, atskaitot ELFLA: priekšlikuma otrā daļa attiecas uz visiem VSS fondiem, trešā daļa – uz ERAF, ESF un KF, ceturtā daļa galvenokārt ir piemērojama ERAF, ESF, KF un EJZF, bet ne ELFLA, un daži ceturtās daļas aspekti attiecas vienīgi uz ELAF, ESF un KF.

5.

Grozītā priekšlikuma 117. panta 4. punktā ir ierosināts, ka gadījumos, kad darbības programmai piešķirtā EJZF atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000, Komisija var pieprasīt neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu un pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu. Kā Palāta norādīja Atzinuma Nr. 7/2011 II daļā, Komisijai būtu jāpiešķir tiesības pieprasīt šādu informāciju par visām darbības programmām neatkarīgi no ES sniegtā atbalsta apjoma.

6.

Grozītā priekšlikuma 140. panta 1. punktā ir ieviests noteikums, ka darbībām, par kurām kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz EUR 50 000 un kuras ir atbalstītas no EJZF, piemēro ne vairāk kā vienu revīziju, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Kā Palāta norādīja Atzinuma Nr. 7/2011 II daļā, nav pierādījumu par to, ka darbības, kuru attiecināmie izdevumi ir mazāki par EUR 50 000, būtu mazāk pakļautas kļūdām nekā citas darbības, tāpēc regulā būtu skaidri jānosaka, kā samērīga kontrole ietekmēs revīzijas iestāžu veicamo darbību atlasi.