10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/1

---

2013/C 233/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 226, 3.8.2013.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 215, 27.7.2013.

OV C 207, 20.7.2013.

OV C 189, 29.6.2013.

OV C 178, 22.6.2013.

OV C 171, 15.6.2013.

OV C 164, 8.6.2013.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/2

---

Prasība, kas celta 2013. gada 21. maijā — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-277/13)

2013/C 233/02

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Guerra e Andrade un F.W. Bulst)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot pasākumus, kas vajadzīgi, lai sarīkotu izvēles procedūru pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir atļauts sniegt lidlauka pakalpojumus, bagāžas, rampas apkalpošanas, kā arī kravas un pasta sūtījumu pakalpojumus Lisabonas, Porto un Faro lidostās atbilstoši Direktīvas 96/67/EK (1) 11. pantam, Portugāle nav izpildījusi Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvas 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās 11. pantu;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Neatverot savu lidlauka pakalpojumu tirgu pakalpojumu sniedzējiem, Portugāle pārkāpj Savienības tiesības.

Tā kā Portugāle ir ierobežojusi lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaitu, kuriem ir atļauts sniegt lidlauka pakalpojumus, bagāžas, rampas apkalpošanas, kā arī kravas un pasta sūtījumu pakalpojumus, tai bija jārīko izvēles procedūra atbilstoši Direktīvas 96/67/EK 11. pantam. Turklāt, rīkojot procedūru, vispirms bija jāveic konsultācijas ar Lidostas lietotāju komiteju. Papildus, saskaņā ar Direktīvas 96/67/EK 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu lidlauka pakalpojumu sniedzējus izvēlas, ilgākais, uz septiņiem gadiem.

---

(1)  OV L 272, 36. lpp.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/2

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 9. aprīļa spriedumu lietā T-336/11 Società Italiana Calzature SpA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 5. jūnijā iesniedza Società Italiana Calzature SpA

(Lieta C-308/13 P)

2013/C 233/03

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Società Italiana Calzature SpA (pārstāvji — A. Rapisardi un C. Ginevra, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un VICINI SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt spriedumu Nr. 564397, kuru Eiropas Savienības Vispārējās tiesa 2013. gada 9. aprīlī pasludināja lietā T-336/11 un kas paziņots tajā pašā dienā, un apmierināt Società Italiana Calzature SpA (turpmāk tekstā — “SIC”) prasības pieteikumā pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, atcelt Apelāciju otrās padomes 2011. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 634/2010-2 un saskaņā ar Iebildumu nodaļas 2010. gada 5. marta lēmumu par iebildumiem Nr. B 1 350 711 konstatēt un atzīt, ka ir atsakāma Kopienas preču zīmes “VICINI” Nr. 6513386 reģistrācija, jo tā nav jaunums, ciktāl tā ir sajaucami līdzīga agrākam vārdiskam apzīmējumam “ZANOTTI”, kas ir reģistrēts kā Kopienas preču zīme Nr. 244 277 un Itālijas preču zīme Nr. 452 869, kuras īpašniece ir SIC;

—	piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un nodevas abās instancēs;

—	piespriest VICINI S.p.A. pilnībā atlīdzināt SIC izdevumus saistībā ar iepriekšējām procesa stadijām Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējās tiesas spriedumā neesot norādīts pietiekams pamatojums un tas esot pretrunīgs. Grafiskā elementa vizuālais pārākums, salīdzinot ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu, un tas, ka vārdam “ZANOTTI” ir pievienoti vārdi “Giuseppe” un “Design”, nav pietiekami, lai izslēgtu sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāvēšanu, ņemot vērā konkrētajiem elementiem piemītošās īpašības un it īpaši to, ka tiem nav atšķirtspējas.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka vārdam “ZANOTT”, kas ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements, nav autonoma atšķirtspējīga pozīcija, tādējādi izslēdzot no šī viedokļa arī konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas pastāvēšanu.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/3

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 9. aprīļa spriedumu lietā T-337/11 Società Italiana Calzature SpA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 5. jūnijā iesniedza Società Italiana Calzature SpA

(Lieta C-309/13 P)

2013/C 233/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Società Italiana Calzature SpA (pārstāvji — A. Rapisardi un C. Ginevra, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un VICINI SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt spriedumu Nr. 564400, kuru Eiropas Savienības Vispārējās tiesa 2013. gada 9. aprīlī pasludināja lietā T-337/11 un kas paziņots tajā pašā dienā, un apmierināt Società Italiana Calzature SpA (turpmāk tekstā — “SIC”) prasības pieteikumā pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, atcelt Apelāciju otrās padomes 2011. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 918/2010-2 un konstatēt un atzīt, ka ir atsakāma Kopienas preču zīmes “VICINI” Nr. 4 337 754 reģistrācija, jo tā nav jaunums, ciktāl tā ir sajaucami līdzīga agrākam vārdiskam apzīmējumam “ZANOTTI”, kas ir reģistrēts kā Kopienas preču zīme Nr. 244 277, kuras īpašniece ir SIC;

—	piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un nodevas abās instancēs;

—	piespriest VICINI S.p.A. pilnībā atlīdzināt SIC izdevumus saistībā ar iepriekšējām procesa stadijām Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējās tiesas spriedumā neesot norādīts pietiekams pamatojums un tas esot pretrunīgs. Grafiskā elementa vizuālais pārākums, salīdzinot ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu, un tas, ka vārdam “ZANOTTI” ir pievienoti vārdi “By” un “Design”, nav pietiekami, lai izslēgtu sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāvēšanu, ņemot vērā konkrētajiem elementiem piemītošās īpašības un it īpaši to, ka tiem nav atšķirtspējas.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka vārdam “ZANOTT”, kas ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements, nav autonoma atšķirtspējīga pozīcija, tādējādi izslēdzot no šī viedokļa arī konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas pastāvēšanu.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/3

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. jūnijā iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) — Užsienio reikalų ministerija/Vladimir Paftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pari ZAO, BT Telecommunications PUE

(Lieta C-314/13)

2013/C 233/05

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Užsienio reikalų ministerija (Ārlietu ministrija)

Pārējie lietas dalībnieki: Vladimir Paftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pāri ZAO, BT Telecommunications PUE

Otra procesa dalībniece: Finansinių nusikaltimų tyrimų tarnyba prie Vidaus reikalų ministerijos (Iekšlietu ministrijas Finanšu pārkāpumu izmeklēšanas nodaļa)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 (1) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanu kompetentajai iestādei, pieņemot lēmumu par šī izņēmuma piemērošanu, ir absolūta rīcības brīvība?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, kādi ir kritēriji, kurus šai iestādei ir jāievēro un kuri tai ir saistoši, pieņemot lēmumu par Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanu?

3)

Vai Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par šī izņēmuma piemērošanu kompetentajai iestādei, veicot pārbaudi par lūgumu piemērot izņēmumu, tostarp ir tiesības vai pienākums ņemt vērā faktu, ka pieteicēju mērķis iesniedzot savu lūgumu ir savu pamattiesību īstenošana (šajā lietā — tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību), kaut arī tai vienlaikus ir jānodrošina, lai, ja konkrētajā gadījumā izņēmumu piemēro, netiktu atstāts novārtā sankcijas mērķis un lai izņēmums netiktu izmantots ļaunprātīgi (piemēram, ja tiesību uz aizstāvību īstenošanai atvēlētā summa ir acīmredzami nesamērīga ar sniegto juridisko pakalpojumu apmēru)?

4)

Vai Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka viens no pamatiem, ar kuru var attaisnot šajā tiesību normā paredzētā izņēmuma nepiemērošanu, var būt atlīdzībai par juridiskajiem pakalpojumiem paredzēto līdzekļu iegūšanas prettiesiskums?

---

(1)  Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV L 134, 1. lpp.).

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/4

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 11. jūnijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — X

(Lieta C-318/13)

2013/C 233/06

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: X

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 79/7/EEK (1) (par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos) 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru, aprēķinot likumā noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, kā aktuāro faktoru izmanto atšķirīgu paredzamo dzīves ilgumu vīriešiem un sievietēm, ja, izmantojot šo faktoru, vīrietim maksātās vienreizējās atlīdzības summa ir mazāka nekā atlīdzības summa, ko saņemtu tāda paša vecuma sieviete, kas atrodas līdzīgā situācijā?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai šajā lietā ir izpildīts dalībvalsts atbildības nosacījums par pietiekami būtisku Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu, ja jo īpaši tiek ņemts vērā, ka: — Tiesa savā judikatūrā nav skaidri paudusi nostāju par to, vai, aprēķinot likumā noteikto sociālā nodrošinājuma sistēmu pabalstus, kas ietilpst Direktīvas 79/7/EEK piemērošanas jomā, drīkst piemērot tādus aktuāros faktorus, kuri atšķiras atkarībā no personas dzimuma; — Tiesa spriedumā lietā C-236/09 Test-Achats ir atzinusi, ka Direktīvas 2004/113/EK (2) (ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu) 5. panta 2. punkts ir jāuzskata par spēkā neesošu kopš brīža, kad beidzas atbilstošais pārejas laikposms, un — Eiropas Savienības likumdevējs Direktīvā 2004/113/EK un Direktīvā 2006/54/EK (par tādu principu īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos), pastāvot noteiktiem nosacījumiem, ir pieļāvis šādu kritēriju izmantošanu, aprēķinot pabalstus šo direktīvu izpratnē, un valsts likumdevējs, pamatojoties uz to, ir pieņēmis, ka attiecīgos faktorus drīkst izmantot arī likumā noteikto sociālā nodrošinājuma sistēmu jomā šīs lietas izpratnē?

---

(1)  OV L 6, 24. lpp.

(2)  OV L 373, 37. lpp.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/4

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 20. jūnijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Marjan Noorzia/Bundesministerin für Inneres

(Lieta C-338/13)

2013/C 233/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Sūdzības iesniedzēja: Marjan Noorzia

Atbildētāja iestāde: Bundesministerin für Inneres

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (1) 4. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram laulātajiem un reģistrētajiem partneriem jau pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jābūt 21 gadu veciem, lai varētu uzskatīt, ka viņi ir ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības pievienoties (apgādniekam)?

---

(1)  OV L 251, 12. lpp.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/5

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 21. jūnijā iesniedza Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) — bpost SA/Institut belge des services postaux et des télécommunications (IBPT)

(Lieta C-340/13)

2013/C 233/08

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: bpost SA

Atbildētājs: Institut belge des services postaux et des télécommunications (IBPT)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 1997/67/EK (1), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK (2) un Direktīvu 2008/06/EK (3), 12. panta piektais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikts nediskriminācijas pienākums, it īpaši, vispārējā pakalpojuma sniedzēja un starpnieku attiecībās saistībā ar minētā pakalpojuma sniedzēja piešķirtajām atlaidēm par sūtījumu sagatavošanu, savukārt tikai uz apjoma atlaidēm attiecas 12. panta ceturtais ievilkums?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, piešķirot tikai apjoma atlaides, tiek ievērots nediskriminācijas pienākums, kas ir paredzēts 12. panta ceturtajā ievilkumā, ja tajā noteiktās cenu diferencēšanas pamatā ir objektīvs faktors, ņemot vērā konkrēto ģeogrāfisko tirgu un attiecīgos pakalpojumus, un ja tā nerada izslēgšanas sekas vai nepārkāpj lojalitātes faktoru?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai, piešķirot starpniekam apjoma atlaidi, tiek pārkāpts 12. panta piektajā ievilkumā minētais nediskriminācijas princips, ja minētās atlaides lielums nav tāds pats kā atlaidei, kādu piešķir atsevišķam sūtītājam, kas piegādā līdzvērtīgu sūtījumu skaitu, bet ja tā ir vienāda ar visām atlaidēm, kādas piešķir sūtītāju kopumam, ņemot vērā katra atsevišķa sūtītāja sūtījumu skaitu, apvienojot sūtījumus?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15; 21.1.1998., 14. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (OV L 176, 21. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (OV L 52, 3. lpp.).

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/6

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — MB System/Komisija

(Lieta T-209/11) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Vācija piešķīrusi Biria grupai publiska uzņēmuma līdzdalības bez balsstiesībām formā - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija atcēlusi iepriekšējo lēmumu par to pašu procedūru - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Grūtībās nonākuša uzņēmuma jēdziens - Atbalsta elementa aprēķins - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2013/C 233/09

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MB System GmbH & Co. KG (Nordhausen, Vācija) (pārstāvji — G. Brüggen un C. Geiert, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 14. decembra Lēmumu 2011/471/ES par valsts atbalstu C-38/05 (ex NN 52/04), ko Vācija piešķīra Biria grupai (OV 2011, L 195, 55. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	MB System GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus par pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  OV C 186, 25.6.2011.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/6

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — GRE/ITSB — Villiger Söhne (“LIBERTE brunes”)

(Lieta T-78/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “LIBERTE brunes” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “La LIBERTAD” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 233/10

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (Kloster Lehnin, Vācija) (pārstāvji — I. Memmler un S. Schulz, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Villiger Söhne GmbH (Waldshut-Tiengen, Vācija) (pārstāvji — H. McKenzie un B. Pikolin, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 1. decembra lēmumu R 2109/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Villiger Söhne GmbH un GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 109, 14.4.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/7

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — Cytochroma Development/ITSB — Teva Pharmaceutical Industries (“ALPHAREN”)

(Lieta T-106/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALPHAREN” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “ALPHA D3” - Relatīvs atteikuma pamats - ITSB veikta sprieduma, ar kuru atcelts ITSB Apelāciju padomes lēmums, izpilde - Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts - Apelāciju padomju sastāvs - Regulas (EK) Nr. 216/96 1.d pants)

2013/C 233/11

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cytochroma Development, Inc. (St. Michael, Barbade) (pārstāvji — S. Malynicz, barrister, un A. Smith, solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Teva Pharmaceutical Industries Ltd (Jeruzaleme, Izraēla)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1235/2011-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Teva Pharmaceutical Industries Ltd un Cytochroma Development, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1235/2011-1;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 138, 12.5.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/7

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — GRE/ITSB — Villiger Söhne (“LIBERTE american blend” uz zila fona)

(Lieta T-205/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “LIBERTE american blend” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “La LIBERTAD” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 233/12

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (Kloster Lehnin, Vācija) (pārstāvji — I. Memmler un S. Schulz, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Villiger Söhne GmbH (Waldshut-Tiengen, Vācija) (pārstāvji — B. Pikolin un H. McKenzie, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu lietā R 387/2011-1 attiecībā uz iebildumu procesu Villiger Söhne GmbH un GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 209, 14.7.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/8

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — GRE/ITSB — Villiger Söhne (“LIBERTE american blend” uz sarkana fona)

(Lieta T-206/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “LIBERTE american blend” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “La LIBERTAD” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 233/13

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (Kloster Lehnin, Vācija) (pārstāvji — I. Memmler un S. Schulz, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Villiger Söhne GmbH (Waldshut-Tiengen, Vācija) (pārstāvji — B. Pikolin un H. McKenzie, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu lietā R 411/2011-1 attiecībā uz iebildumu procesu Villiger Söhne GmbH un GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 209, 14.7.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/8

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — Airbus/ITSB (“NEO”)

(Lieta T-236/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “NEO” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Aprakstoša raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Apelāciju padomē veicamās pārbaudes apjoms - Apelāciju sūdzības pieņemamībai pakļauta pārbaude pēc būtības - Regulas (EK) Nr. 207/2009 59. pants un 64. panta 1. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. pants)

2013/C 233/14

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airbus SAS (Francija) (pārstāvji — G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 23. februāra lēmumu lietā R 1387/2011-1 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “NEO” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa:

1)

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 23. februāra lēmums lietā R 1387/2011-1 tiek atcelts attiecībā uz pakalpojumiem, kuri atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 39. klasē;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 243, 11.8.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/9

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 3. jūlija spriedums — Warsteiner Brauerei Haus Cramer/ITSB — Stuffer (“ALOHA 100 % NATURAL”)

(Lieta T-243/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “ALOHA 100 % NATURAL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “ALOA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 233/15

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Warsteiner Brauerei Haus Cramer KG (agrāk — International Brands Germany GmbH & Co. KG) (Warstein, Vācija) (pārstāvji — B. Hein un M.-H. Hoffmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — G. Schneider, vēlāk A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Stuffer SpA (Bolzano, Itālija) (pārstāvis — F. Jacobacci, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 14. marta lēmumu lietā R 1058/2011-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Stuffer SpA un Warsteiner Brauerei Haus Cramer KG, agrāk — International Brands Germany GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Warsteiner Brauerei Haus Cramer KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/9

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 4. jūlija spriedums — Laboratoires CTRS/Komisija

(Lieta T-301/12) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Zāļu Orphacol tirdzniecības atļaujas pieteikums - Komisijas lēmums par atteikumu - Regula (EK) Nr. 726/2004 - Direktīva 2001/83/EK - Plaša lietošana medicīnā - Ārkārtas apstākļi)

2013/C 233/16

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratoires CTRS (Boulogne-Billancourt, Francija) (pārstāvji — K. Bacon, barrister, M. Utges Manley un M. Barnden, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. White, M. Šimerdová un L. Banciella)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek un D. Hadroušek), Dānijas Karaliste (pārstāvji — V. Pasternak Jørgensen un C. Thorning), Francijas Republika (pārstāvji — D. Colas, F. Gloaguen un S. Menez), Austrijas Republika (pārstāvji — C. Pesendorfer un A. Posch), Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji S. Behzadi-Spencer, pārstāvis, vēlāk C. Murrel un, visbeidzot, L. Christie, pārstāvis, kam palīdz J. Holmes, barrister)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji — sākotnēji B. Majczyna un M. Szpunar, vēlāk B. Majczyna)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 25. maija Lēmumu C(2012) 3306, galīgā redakcija, ar kuru, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, atteikts izsniegt tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm retu slimību ārstēšanai “Orphacol — holskābe”

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2012. gada 25. maija Īstenošanas lēmumu C(2012) 3306, galīgā redakcija, ar kuru, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, atteikts izsniegt tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm retu slimību ārstēšanai “Orphacol — holskābe”;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Laboratoires CTRS tiesāšanās izdevumus;

3)	Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Austrijas Republika, Polijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 250, 18.8.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/10

---

Vispārējās tiesas 2013. gada 2. jūlija rīkojums — Mederer/ITSB — Katjes Fassin (“SOCCER GUMS”)

(Lieta T-258/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 233/17

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mederer GmbH (Fürth, Vācija) (pārstāvji — O. Ruhl un C. Sachs, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — G. Marten un R. Pethke)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Katjes Fassin GmbH & Co. KG (Emmerich s. Rhein, Vācija) (pārstāvji — T. Schmitz un C. Osterrieth, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 10. aprīļa lēmumu lietā R 225/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mederer GmbH un Katjes Fassin GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, pašas sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi no atbildētāja tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/10

---

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 5. decembra spriedumu apvienotajās lietās F-88/09 un F-48/10 Z/Tiesa 2013. gada 14. februārī iesniedza Z

(Lieta T-88/13 P)

2013/C 233/18

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Z (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis — F. Rollinger, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt apelācijas sūdzības pieteikumu par pieņemamu;

—	atzīt to par pamatotu;

—	līdz ar to atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 5. decembra spriedumu apvienotajās lietās F-88/09 un F-48/10 (Z)/Eiropas Savienības Tiesa,

—	nospriest saskaņā ar pieteikumiem par lietas ierosināšanu lietā F-88/09 un F-48/10;

—	piespriest pretējam lietas dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs;

—	saglābāt apelācijas sūdzības iesniedzējai visas pārējās prasījumu tiesības, tiesību aizsardzības līdzekļus, prasības pamatus un rīcības iespējas.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vienpadsmit pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota CDT trešās palātas objektivitātes trūkums.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvota efektīvas vēršanās tiesā neiespējamība, jo CDT ierobežo viņa iespējas vērsties pret iestādēm.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tiesnesei Rofesai i Puholai (Rofes i Pujol) nav kompetences spriest par tiesneša van Rapenbušsa (Van Raepenbusch) noraidīšanas pieteikumu.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums, jo nav iespējas pārsūdzēt CDT lēmumu noraidīt tiesneša noraidīšanas pieteikumu.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz pierādīšanu un nav izpildīts pienākums pierādīt iecēlējinstitūcijas pamatojumu, ar kuriem pamatots lēmums par iecelšanu citā amatā un lēmums par disciplinārsodu, faktisko patiesumu.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot uzskatījusi, ka lēmums par iecelšanu citā amatā tika pieņemts vienīgi dienesta interesēs Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta izpratnē.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot uzskatījusi, ka pastāv darba līdzvērtība minēto noteikumu 7. panta nozīmē.

8)	Ar astoto pantu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

9)

Ar devīto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot atzinusi par nepieņemamu prasību par kaitējuma atlīdzību, kurš izriet no tā, ka iestādes iekšienē tika publicēts lēmums par iecelšanu citā amatā, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējai nebija jāsāk pirmstiesas administratīvā procedūra, lai pieprasītu kaitējuma atlīdzību.

10)	Ar desmito pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot uzskatījusi, ka komiteja, kas atbildīga par sūdzību izskatīšanu, ir kompetenta pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzēja lēmumu.

11)	Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT nav nospriedusi, ka atbildētāja ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1.-3. pantu, kā arī tiesības uz aizstāvību un sacīkstes principu disciplinārlietā.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/11

---

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 13. marta spriedumu lietā F-91/10 AK/Komisija 2013. gada 24. maijā iesniedza AK

(Lieta T-288/13 P)

2013/C 233/19

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: AK (Esbo, Somija) (pārstāvji — D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt un nospriest, ka — Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 13. marta spriedums lietā F-91/10 AK/Eiropas Komisija ir atcelts;

—

piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai: — atlīdzību par 95 % apmērā zaudēto iespēju tikt paaugstinātai A4 pakāpē, veicot 2003., 2005. vai vēlākais, 2007. gada paaugstināšanu amatā, attiecīgi EUR 375 295, EUR 204 996 un EUR 90 103, ieskaitot jau izmaksāto kompensāciju EUR 4 000 apmērā, kā arī nokārtot tās tiesības uz pensiju, veicot atbilstošas iemaksas; — EUR 55 000 papildus jau izmaksātajiem EUR 15 000 par ciesto morālo kaitējumu, kas nodarīts, saglabājot viņas prettiesisko administratīvo situāciju, neraugoties tostarp uz Vispārējās tiesas 2005. gada 20. aprīļa un 2009. gada 6. oktobra spriedumiem un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2007. gada 13. decembra spriedumu, kā arī iecēlējinstitūcijas 2007. gada 23. aprīļa lēmumu apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas 2006. gada 14. septembrī iesniegto sūdzību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, tā kā Civildienesta tiesa esot pamatojusies uz karjeras attīstības ziņojumiem (KAZ), kas pats par sevi neesot apspriežams jautājums (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 55., 56., 73. un 87. punktu).

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, novērtējot morālo kaitējumu, un pārkāpts samērīguma princips, jo Civildienesta tiesa esot samazinājusi morālā kaitējuma novērtējumu līdz EUR 15 000, ņemot vērā vienīgi īpaši būtisko kavēšanos, kas pieļauta, sagatavojot dažādus KAZ, un samazinot morālā kaitējuma apjomu attiecībā uz laikposmu, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja joprojām bija nodarbināta, neņemot vērā citus tādus parametrus kā apelācijas sūdzības iesniedzējas izjustā neskaidrība un raizes attiecībā uz savu profesionālo nākotni ārpus laikposma, kurā viņa joprojām bija nodarbināta (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 63. un 83. punktu un turpmākiem punktiem);

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, novērtējot kaitējumu, ko radījusi zaudētā iespēja tikt paaugstinātai amatā un pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, tā kā Civildienesta tiesa, pirmkārt, neesot varējusi secināt, pamatojoties vienīgi uz nopelnu punktiem un paaugstināšanas amatā sliekšņiem, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iespēja tikt paaugstinātai amatā bija vāja un, otrkārt, Civildienesta tiesa esot novērtējusi kaitējumu saistībā ar zaudēto iespēju tikt paaugstinātai amatā kā fiksētu summu EUR 4 000 apmērā, nesniedzot nekādu skaidrojumu attiecībā uz argumentāciju, kas tai ļāva nonākt pie šāda rezultāta (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 71.-73. un 89. punktu un turpmākiem punktiem).

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/12

---

Prasība, kas celta 2013. gada 30. aprīlī — Kompas MTS/Parlaments u.c.

(Lieta T-315/13)

2013/C 233/20

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kompas mejni turistični servis d.d. (Kompas MTS d.d.) (Ļubļana, Slovēnija) (pārstāvis — J. Tischler, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest Eiropas Savienībai samaksāt summu EUR 846 000 apmērā un procentus 8 % apmērā, vai konstatēt, ka pastāv pret Eiropas Savienību vērsts prasījums par zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt nepieciešamos tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja zaudējumu atlīdzību galvenokārt prasa tādēļ, ka ir pieņemts Direktīvas 2001/37/EK (1) 5. panta 6. punkta e) apakšpunkts. Tā uzskata, ka tikai šīs tiesību normas pieņemšana varēja izraisīt to, ka Austrijas likumdevējs ir ierobežojis tādu tabakas izstrādājumu importu, kuriem nav uzrakstu vācu valodā. Prasītāja norāda, ka šis importa kvantitatīvais ierobežojums esot radies tādēļ, ka ir pieņemta Direktīva 2001/37, ar ko atbildētāji esot pārkāpuši samērīguma principu, diskriminācijas aizliegumu un pamattiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīva 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (OV L 194, 26. lpp.).

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/12

---

Prasība, kas celta 2013. gada 13. jūnijā — Adorisio u.c./Komisija

(Lieta T-321/13)

2013/C 233/21

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Stefania Adorisio (Roma, Itālija) un 367 citi (pārstāvji — F. Sciaudone, L. Dezzani, D. Contini, R. Sciaudone un S. Frazzani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2013. gada 22. februāra lēmumu (C(2013) galīgā redakcija) par Valsts atbalstu SA.35382 (2013/N) — Nīderlande (Rescue SNS REAAL 2013) (OV 2013, C 104, 3. lpp.);

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts un pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo: — apstrīdētie atbalsta pasākumi neesot saistīti ar ārkārtas apstākļiem, bet drīzāk ar SNS REAAL vadības nespēju un vājām uzņēmējdarbības iemaņām; — apgalvotais traucējums Nīderlandes ekonomikai nav nopietns. Nīderlandes iestādes neesot pierādījušas, ka pastāv nopietnas sociālās un ekonomiskās grūtības; — apgalvotais traucējums pat neskar vienu nozari kopumā, nemaz nerunājot par visu Nīderlandes ekonomiku. Patiešām, Nīderlandes valdība nav pierādījusi, ka SNS Bank bankrotam būtu bijusi sistēmiska ietekme uz Nīderlandes finanšu sistēmu, un, vispārīgāk, uz visu Nīderlandes ekonomiku, un šajā ziņā tā nav sniegusi kvantitatīvu novērtējumu bankas maksātnespējas potenciālajai ietekmei uz visu ekonomiku.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 43. panta 3. punkts, jo Komisijas lēmumā esot ietverti vairāki Komisijas izvirzītie nosacījumi, kuru mērķis bija grozīt paziņotos atbalsta pasākumus, kas ir pretrunā Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 4. panta 3. punktam. Patiešām, saskaņā ar šo normu Komisijai iepriekšējas izmeklēšanas stadijā nav pilnvaru iejaukties paziņotajā valsts atbalsta pasākumā un to grozīt, izvirzot dalībvalstīm nosacījumus vai nosakot citas prasības.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 4. panta 4. punkts, jo bija informācija un apstākļi, kas pierādīja būtisku šaubu esamību par pasākumu saderību ar kopējo tirgu, piemēram, Komisijas paziņojuma, ka EBA (NB: Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority)) pēdējā stresa testā Nīderlandes bankām bija labi rādītāji, pateicoties labvēlīgai riska svērto aktīvu (tostarp hipotekāro kredītu) pakāpju noteikšanai, un tām būtu jābūt spējīgām izturēt paaugstinātu maksājumu saistību nepildīšanas līmeni nesaskaņa ar pasīvo piekrišanu Nīderlandes iestāžu argumentam, ka Nīderlandes banku nozare gluži otrādi ir vāja un ka Nīderlandes DGS (Noguldījumu garantija shēmas (Deposit Guarantee Scheme)) izmantošana pasliktinātu situāciju šai nozarē, vai fakts, ka apstrīdētajā lēmumā ir ietverti nosacījumi, kas atspoguļo citu skaidru norādi, ka formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšana bija nepieciešama.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāju tiesības, jo: — neesot pierādījumu tam, ka vispār ir notikusi izmeklēšana par prasītāju sūdzību par valsts atbalsta pasākumiem vai tās atbilstoša analīze. Patiešām, apstrīdētajā lēmumā uz to atsauces nebija; — prasītāji nekādi netika informēti par apstrīdēto lēmumu.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants, jo: — piemērojot valsts atbalsta normas, nedrīkst pārkāpt citas ES tiesības, piemēram, tiesības uz īpašumu. Aplūkojamajā gadījumā Komisija nevarēja paļauties uz ieguldījumu ekspropriāciju, neveicot pat analīzi par to, vai šāda darbība tiek veikta saskaņā ar likumu. Ekspropriācija per se ir tiesību uz īpašumu pārkāpums un Komisija savā novērtējumā nedrīkstēja ignorēt šo apstākli; — Komisijai bija jāpārbauda šādas ekspropriācijas nosacījumi un kārtība, lai izlemtu, vai tas ir elements, uz ko var paļauties atbalsta pasākumu novērtējumā.

---

(1)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/99, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/13

---

Prasība, kas celta 2013. gada 19. jūnijā — CSF/Komisija

(Lieta T-337/13)

2013/C 233/22

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CSF Srl (Grumolo delle Abbadesse, Itālija) (pārstāvji — R. Santoro, S. Armellini un R. Bugaro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu 2013/173/ES, kas publicēts 2013. gada 10. aprīlī un prasītājai paziņots 2013. gada 16. aprīlī;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas 2013. gada 8. aprīļa Lēmumu 2013/173/ES par pasākumu, ko Dānija veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK 11. pantu, aizliedzot noteikta tipa daudzfunkcionālas zemes rakšanas un pārvietošanas mašīnas (OV L 101, 29. lpp.). Šajā lēmumā Dānijas iestāžu aizliegums ir atzīts par pamatotu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts iepriekš minētās Direktīvas 2006/42/EK 5. pants, 6. panta 1. punkts, 7. un 11. pants un tās I pielikuma 1.1.2. un 3.4.4. punkts. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pretrunā minētajām tiesību normām, jo tajā nav ņemts vērā, ka prasītājas mašīnām Multione S630 patiesībā ir obligāti paredzēta konstrukcija aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS) ikreiz, kad tās izmantojamas lietojumiem, kuros operatoru apdraud krītoši priekšmeti vai materiāli.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajā lēmumā par pamatotu atzīto Dānijas pasākumu ir paredzēts ierobežot tikai daudzfunkcionālās mašīnas Multione S630 laišanu apritē, lai gan Dānijā bez FOPS pienākuma tiek tirgotas daudzas citas šāda tipa daudzfunkcionālās mašīnas, kas paredzētas tiem pašiem lietojumiem, kam paredzēta Multione S630.

---

10.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 233/14

---

Prasība, kas celta 2013. gada 24. jūnijā — ZZ/SEAE

(Lieta F-59/13)

2013/C 233/23

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. de Abreu Caldas, A. Coolen, É. Marchal un S. Orlandi, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāja pieteikums viņa secīgos darba līgumus uz noteiktu laiku pārkvalificēt kā līgumu uz nenoteiktu laiku un viņa nodarbinātības laika posmu līgumdarbinieka palīguzdevumiem statusā atzīt par nostrādāto laiku līgumdarbinieka statusā.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja pieteikums;

—	pārkvalificēt līgumdarbinieka palīguzdevmiem darba līgumu kā darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku, saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3. a pantu;

—	piespriest Eiropas Ārējās darbības dienestam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

---