9.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/3

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 8. augusts

2013/C 231/05

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3360
JPY	Japānas jena	128,68
DKK	Dānijas krona	7,4574
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86200
SEK	Zviedrijas krona	8,6828
CHF	Šveices franks	1,2307
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8840
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,816
HUF	Ungārijas forints	298,91
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7028
PLN	Polijas zlots	4,2066
RON	Rumānijas leja	4,4540
TRY	Turcijas lira	2,5708
AUD	Austrālijas dolārs	1,4726
CAD	Kanādas dolārs	1,3909
HKD	Hongkongas dolārs	10,3626
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6747
SGD	Singapūras dolārs	1,6848
KRW	Dienvidkorejas vona	1 486,97
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,1930
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1771
HRK	Horvātijas kuna	7,5038
IDR	Indonēzijas rūpija	13 743,95
MYR	Malaizijas ringits	4,3373
PHP	Filipīnu peso	58,193
RUB	Krievijas rublis	44,0086
THB	Taizemes bāts	41,750
BRL	Brazīlijas reāls	3,0760
MXN	Meksikas peso	16,9438
INR	Indijas rūpija	81,3110

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

9.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/4

PAZIŅOJUMS PAR PIETEIKUMU, LAI SAŅEMTU ŠĶIDRO UN GĀZVEIDA OGĻŪDEŅRAŽU MEKLĒŠANAS ATĻAUJU AR NOSAUKUMU“CASE LA ROCCA”

SICĪLIJAS REĢIONS

REĢIONĀLĀ ENERĢĒTIKAS UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU MINISTRIJA – REĢIONĀLAIS ENERĢĒTIKAS DEPARTAMENTS

REĢIONĀLAIS OGĻŪDEŅRAŽU UN ĢEOTERMIJAS BIROJS (U.R.I.G.)

2013/C 231/06

Sabiedrība Irminio S.r.l., kuras juridiskā adrese ir Palermo, Italia, Via Principe di Villafranca, 50 – 90139, 2013. gada 3. aprīlī iesniedza reģionālajam enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ģenerāldirektoram, kura adrese ir viale Campania 36 – 90144 Palermo Italia un kurš ir kompetentā persona kalnrūpniecības atļauju izdošanā Sicīlijas reģionā, pieteikumu, lai saskaņā ar 2000. gada 3. jūlija Sicīlijas reģionālo likumu (L.R.S.) Nr. 14 saņemtu šķidro un gāzveida ogļūdeņražu meklēšanas atļauju ar nosaukumu “CASE LA ROCCA” apgabalā, kas aptver 8 000 ha (80 km2) un atrodas Ragusa provinces Ragusa pašvaldības teritorijā. Apgabals ir noteikts saskaņā ar Itālijas Militārā ģeogrāfijas institūta (I.G.M.I.) Itālijas kartes 276. lapu (foglio) “Ragusa” mērogā 1:100 000 un ar I.G.M.I. detalizētajām kartēm (tavolette) Nr. 276 IV SO “Donnafugata”, 276 III NE “Donnalucata”, 276 IV SE “Monte Renna” un 276 IV NE “Comiso”.

Atļaujā pieprasītā apgabala teritorija veido neregulāru daudzstūri, kuru norobežo iedomāta nepārtraukta līnija, kas savieno punktus “A”, “B”, “C”, “D”, “E”, “F”, “G” un “H”.

Minēto punktu izvietojums ir šāds:

A.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “Contrada Giardinello”“O” punktam. Punkts sakrīt ar tās “Casa Veninata” mājas ziemeļu stūri, kura atrodas “C.da Stanislao”. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV SO “Donnafugata”;

B.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “Contrada Giardinello”“N” punktam. Punkts sakrīt ar tās ēkas ziemeļu stūri, kura atrodas “C.da Castiglione” 580 m augstumā v.j.l. aptuveni 350 m uz ziemeļiem–ziemeļrietumiem no “Villa Arezzo”. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV NE “Comiso”;

C.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “S. Anna”“B” punktam. Punkts sakrīt ar tās “Casa Veninata” mājas ziemeļaustrumu stūri, kura atrodas “C.da Cento pozzi”. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV NE “Comiso”;

D.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “S. Anna”“A” punktam. Punkts sakrīt ar tās “Villa Monelli” mājas dienvidu stūri, kura atrodas “C.da Badia”. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV SE “Monte Renna”;

E.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “S. Anna”“E” punktam. Punkts sakrīt ar tās “Casa Nifosi” mājas ziemeļu stūri, kura atrodas “C. da Giubiliana” 446 m augstumā v.j.l. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV SE “Monte Renna”;

F.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “S. Anna”“D” punktam. Punkts atbilst krustojuma rietumu stūrim 577 m augstumā v.j.l. netālu no “C. da Cimillà”, starp tā ceļa 5. un 6. km, kurš savieno Ragusa un Marina di Ragusa. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV SE “Monte Renna”;

G.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “Ragusa”“G” punktam un atļaujas pieteikuma “Irminio”“B” punktam. To veido kaļķakmens balustrāde, kas sakrīt ar to “Case Arezzo” mājas “O” stūri, kura atrodas “C.da Pozzillo”. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 IV SE “Monte Renna”;

H.	Punkts, kas atbilst atļaujas pieteikuma “Contrada Giardinello”“P” punktam. Punkts sakrīt ar tās ēkas dienvidaustrumu stūri, kura atrodas “C. da Perrone” aptuveni 75 m augstumā v.j.l. 325 m uz dienvidaustrumiem no “C.da Perronello”. Norādīts detalizētajā kartē Nr. 276 III NE “Donnalucata”.

Ģeogrāfiskās koordinātas

Punkts	Austrumu garums (M. Mario) Platums	Punkts
A	2° 06′ 02,85″	36° 52′ 29,92″
B	2° 10′ 41,42″	36° 55′ 59,93″
C	2° 14′ 07,72″	36° 55′ 08,73″
D	2° 09′ 26,66″	36° 53′ 12,66″
E	2° 10′ 50,50″	36° 51′ 35,87″
F	2° 13′ 35,88″	36° 52′ 51,54″
G	2° 13′ 01,00″	36° 50′ 51,09″
H	2° 09′ 16,10″	36° 47′ 59,10″

Atļaujas pieteikumu attiecībā uz šo apgabalu ieinteresētās personas var iesniegt 90 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; pēc minētā termiņa beigām iesniegtos pieteikumus neizskatīs. Dekrētu, ar kuru piešķir meklēšanas atļauju, pieņems sešu mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies termiņš, kurā konkurējošie uzņēmumi var iesniegt pieteikumus. Saskaņā ar Direktīvas 94/22EK 5. panta 1. punkta noteikumiem paziņojam arī, ka kritēriji, uz kuru pamata izsniegs izpētes atļaujas, ieguves atļaujas un ekspluatācijas koncesijas, 1998. gada 19. decembrī jau ir publicēti Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijas 396. numurā ar atsauci uz Itālijas Republikas prezidenta 1996. gada 25. novembra Dekrētu Nr. 625 (1996. gada 14. decembrī publicēts Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana (Itālijas Republikas oficiālais vēstnesis) 293. numurā), ar ko iepriekš minēto direktīvu ievieš Itālijas tiesību aktos un piemēro to, un ir sīkāk izklāstīti jau iepriekš minētajā Sicīlijas reģiona 2000. gada 3. jūlija Likumā Nr. 14, kurš 2000. gada 7. jūlijā publicēts Gazzetta Ufficiale della Regione Siciliana (Sicīlijas reģiona oficiālais vēstnesis) 32. numurā.

Šīs darbības veikšanas vai pārtraukšanas prasības un nosacījumi noteikti ar iepriekš minēto Sicīlijas reģiona 2000. gada 3. jūlija Likumu Nr. 14 un ar Rūpniecības ģenerāldirektora (Assessore per l’Industria) 2003. gada 30. oktobra Dekrētu Nr. 91 un 2004. gada 20. oktobra Dekrētu Nr. 88 pieņemtajām standarta specifikācijām (Disciplinare Tipo); dekrēti attiecīgi publicēti 2003. gada 14. novembrīGazzetta Ufficiale della Regione Siciliana 49. numura I daļā un 2004. gada 5. novembrī – 46. numura I daļā.

Pieteikuma dokumentācija ir pieejama visām ieinteresētajām personām Reģionālā rūpniecības un kalnrūpniecības departamenta Ogļūdeņražu un ģeotermijas reģionālajā birojā (Ufficio Regionale per gli Idrocarburi e la Geotermia del Dipartimento Regionale dell’Industria e delle Miniere) adresē Via Ugo La Malfa no101 C.A.P. 90146 Palermo, Italia.

Galvenais inženieris

Salvatore GIORLANDO

9.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/9

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 231/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“WEST COUNTRY LAMB”

EK Nr.: UK-PGI-0005-0667-21.12.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“West Country Lamb”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Nosaukumu “West Country Lamb” piemēro jēru gaļas liemeņiem, sānu gabaliem vai izcirtņiem, kas iegūti no Dienvidrietumanglijas reģionā (West Country) dzimušām un audzētām aitām, kuras tikušas nokautas saskaņā ar Meat South West (MSW) vai līdzvērtīgiem standartiem.

Kaušanas brīdī aita nedrīkst būt vecāka par 12 mēnešiem. Gaļa, ko iegūst no dzīvniekiem, kuri (i) ir piedzimuši līdz jebkura gada 1. oktobrim un (ii) tiek nokauti laikposmā no tam sekojošā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, jānogatavina. Tas var ietvert atdzesēšanu saldētavā vismaz piecas dienas starp nokaušanu un pārdošanu galīgajam patērētājam, vai vienu no nogatavināšanas procesiem, kas norādīts Gaļas un liellopu komisijas (Meat & Livestock Commission, MLC) 1994. gada dokumentā “Lamb Blueprint” (tie ir elektrostimulācija un pakarināšana aiz gūžas). Galīgās nobarošanas svaram jābūt tādam, lai kautsvars būtu no 9 līdz 26 kg.

Īpašais uz zālaugiem balstītais uzturs uzlabo jēru gaļas muskuļaudu ķīmisko sastāvu (sk. 1. tabulu), kā arī gaļas organoleptiskās īpašības salīdzinājumā ar tām aitām, kuras ir barotas ar koncentrātiem.

1. tabula

Taukskābju (mg/100 g muskuļaudu) un E vitamīna sastāvs (mg/kg) jēra jostas daļas muskuļaudos

	Zāle	Koncentrāti
18:2 (3)	98	143
18:3 (4)	52	29
EPA (5)	23	15
DHA (6)	6,5	4,9
E vitamīns	4,6	1,9
18:2/18:3	1,9	5,0

Rezultātā uzlabojas gaļas bagātīgā garša, tādējādi, to ēdot, gūstams lielisks baudījums. Tauku krāsa var būt no baltas līdz krēmkrāsai, taču īpašā uztura rezultātā tie iegūst krēmkrāsu. Gaļas krāsa var būt no sārtas līdz tumši sarkanai. Gaļu nogatavinot, tās sarkanā krāsa kļūst vēl tumšāka. Turpmāk norādīta liemeņu klasifikācijas specifikācija (pamatojoties uz EUROP skalu) optimālu garšas īpašību nodrošināšanai:

—	liemeņu klasifikācija, kas atbilst R vai augstākai klasei, taukaudu saturs no 2 līdz 3H,

—	tie liemeņi, kuru svars nepārsniedz 15 kg, var atbilst O klasei.

	Pieaugošs taukaudu saturs =>
Augstāka klasifikācijas klase =>		1	2	3L	3H	4L	4HL	5
	E
	U
	R
	O		9–15 kg	9–15 kg	9–15 kg
	P

Liemeņu izmērs var būt atšķirīgs, to pielāgojot patērētāju prasībām un aitu šķirnei.

Pēc nokaušanas produktu “West Country Lamb” laiž tirdzniecībā vairākos veidos, kas norādīti turpmāk:

—	vesels liemenis, izņemot subproduktus, kas nav ēdami, t. i., ādu, galvu un kājas; nieres un to taukus var atstāt in situ,

—	vesels sāns – pusliemenis, kas pārdalīts gareniski,

—	svaigi izcirtņi – ražo, sadalot divus liemeņus/sānus mazākos, iecienītākos gabalos (lai apmierinātu pircēju prasības). Šos izcirtņus var piedāvāt neatkaulotus vai atkaulotus un aizsargiepakojumā.

Produktu “West Country Lamb” var tirgot svaigu (atdzesētu) vai saldētu.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Pēc jēru atšķiršanas vai to galīgās nobarošanas posmā tiem var izēdināt lopbarības piedevas. Tādā gadījumā lauksaimnieks reģistrē informāciju par lopbarības piedevu sastāvdaļām un iegādi, un to pārbauda par atbilstības pārbaudēm atbildīgie inspektori, lai nodrošinātu, ka vismaz 70 % barības attiecīgie dzīvnieki ir uzņēmuši ganībās. Šā produkta ražošanā ir paredzēta ekstensīva sistēma ar atbilstīgu ganībās pavadītu periodu – parasti tie ir divi mēneši – pirms nokaušanas.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Jēriem jāpiedzimst, jāaug un to galīgā nobarošana jāveic Dienvidrietumanglijā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst sešas grāfistes – Kornvola, Devona, Dorseta, Glosteršīra, Somerseta un Vilšīra, kuras kopā veido Dienvidrietumangliju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dienvidrietumanglija tiek raksturota kā zālāju klāta pussala. Dažādie augšņu tipi ir daļēji izveidojuši atšķirību starp lopbarības audzēšanu un lauksaimniecības zemju kultivēšanu. Dienvidrietumanglijā ir liels glejaugsnes un brūnzemes augsnes īpatsvars, kas veicina zāles augšanu; tajās labi padodas zāles audzēšana, bet tās nav ideāli piemērotas kultivēšanai. Kultivējamās platībās ir lielāks māla un smilts augšņu īpatsvars, un tās ir vieglāk drenējamas. Turklāt Dienvidrietumanglijā ir visā Apvienotajā Karalistē augstākā vidējā temperatūra un augstākās minimālās un maksimālās temperatūras.

Dienvidrietumanglija ir lielākais Anglijas reģions, kurā visvairāk nodarbojas ar lauksaimniecību. Tās daba ir viena no bagātīgākajām visā Apvienotajā Karalistē. Pēc aplēsēm, šā reģiona lauku saimniecībās tiek audzēts 21 % no visām Anglijas aitām, un tieši tas kopā ar vēl 24 % audzēto liellopu ir palīdzējis veidot šā reģiona aprises un saglabāt tā ainavu un mantojumu. Lielais ganāmpulku blīvums ir mudinājis attīstīt milzīgu gaļas pārstrādes nozari, kas šajā reģionā rada ārkārtīgi nepieciešamās darbavietas.

Silto un maigo temperatūru kombinācija, nokrišņu daudzuma vienmērīgais sadalījums gadā, liela augšņu ūdensietilpība nozīmē, ka Dienvidrietumanglijā visu gadu var audzēt zāli un lopbarības kultūras, kā arī ganīt lopus. Zāle lielākajā šā reģiona daļā aug vairāk nekā 300 dienu gadā. Šāda ražošana visa gada garumā Dienvidrietumanglijā ir ierasta parādība un izskaidro, kādēļ tajā dominē lopkopība. Turklāt vairāk nekā 25 % Dienvidrietumanglijas ganību atrodas nacionālajos parkos vai arī īpaši skaistās dabas teritorijās (AONB), un šajā reģionā atrodas vairāk nekā 57 % Apvienotās Karalistes ziedaugiem bagāto pļavu. Bristoles Universitātes veiktais pētījums apliecina, ka jēru gaļas garša ir intensīvāka un patīkamāka, ja aitas ir barotas ar zāli, nevis koncentrātiem.

Turklāt unikālais maigais klimats un zāles veģetācija visa gada garumā nodrošina, ka jērus šajā reģionā audzē visu gadu.

5.2. Produkta specifika

Dienvidrietumanglijā ļoti daudz izmanto svaigu zāli un zāles skābbarību. Tas jēru gaļas kvalitātei un uzturvērtībai rada raksturīgas iezīmes taukskābju, E vitamīna satura un organoleptisko īpašību ziņā. Šīs iezīmes tika skaidri pierādītas zinātniskos eksperimentos. Tajos tika parādīta atšķirība starp taukskābju saturu tāda jēra gaļā, kas pārsvarā tika barots ar graudiem (koncentrātiem), un tāda jēra gaļā, kas pārsvarā tika barots ar zāli (1. tabula). Ar zāli barotu jēru gaļas taukskābju profils bija diezgan atšķirīgs no to jēru gaļas, kuri tika baroti ar koncentrātu. Linolskābes un tās produkta (arahidonskābes), abu n-6 (omega-6) taukskābju daudzums bija lielāks tā jēra gaļā, kas tika barots ar koncentrātu; savukārt linolēnskābes un tās produktu eikozānpentaēnskābes (EPA) un donosaheksānskābes (DHA), kā arī visu n-3 (omega-3) taukskābju daudzums bija lielāks tā jēra gaļā, kas tika barots ar zāli; n-6 taukskābju un n-3 taukskābju proporcija bija ievērojami augstāka tādu dzīvnieku gaļā, kuri tika baroti ar koncentrātu. Cilvēku uzturā ieteicamā proporcija ir 4 vai zemāka, kas tika ļoti viegli panākta ar zāli barota jēra gaļā, bet ne ar koncentrātu barota jēra gaļā. Vienkārša proporcija, kas atšķir ar zāli barota jēra gaļu no tāda jēra gaļas, kas barots ar koncentrātu, ir šāda: 18:2/18:3, kas 1. tabulā norādīts attiecīgi pie 1,9 un 5,0.

Gan svaiga zāle, gan zāles skābbarība ir α-linolēnskābes avots, kas dzīvniekā var pārveidoties par garo ķēžu n-3 (omega-3) polinepiesātinātajām taukskābēm (PUFA), kuras cilvēkiem ir vērtīgas uzturvielas. Zāle satur arī E vitamīnu, un ar zāli barota jēra gaļā gan n-3 taukskābju, gan E vitamīna koncentrācija ir augstāka. Šīs uzturvielas arī ietekmē gaļas garšu.

Tādējādi barošana ar zāli un zāles skābbarību uzskatāmi liecina par taukskābju profilu muskuļaudos, kurš ir atšķirīgs tad, ja dzīvniekus baro ar koncentrātiem. Ar zāli barotu jēru gaļai ir šādi raksturīgie rādītāji: linolēnskābe – 1,5 %, EPA – 0,7 % un DHA – > 0,2 %. Šie procenti attēlo taukskābju daudzumu gaļā, un šādā veidā bieži vien raksturo taukskābju saturu. Šāds taukskābju saturs labvēlīgi ietekmē produkta “West Country Lamb” kvalitāti. E vitamīns zālē atrodams dabīgā veidā, un tas caur gremošanas sistēmu pāriet aitu muskuļaudos un taukaudos. Ar zāles skābbarību barotu jēru gaļas muskuļaudos tika konstatēta vismaz divkārša E vitamīnu koncentrācija nekā tādu jēru gaļā, kuri tika baroti ar koncentrātiem (1. tabula). Tas nodrošina mazumtirdzniecības vitrīnās turētajai gaļai ilgāku koši sarkanās krāsas saglabāšanos.

Britu veiktajos pētījumos secināts, ka garša ir labāka tāda jēra gaļai, kas ir barots ar zāli, nevis ar graudiem. Garšas rādītājs bija daudz labāks tādu jēru gaļai, kas baroti ar zāli, nevis ar koncentrātu. Neraksturīgas garšas rādītājs bija daudz sliktāks tādu jēru gaļai, kas baroti ar zāli.

Neatkarīgs pētījums liecina, ka specifiskās raksturiezīmes ir zema n-6 taukskābju un n-3 taukskābju proporcija un augsta E vitamīna koncentrācija:

—	18:2/18:3 proporcija, kas nepārsniedz 4,

—	E vitamīns > 3,0 mg/kg jostas daļas muskuļaudu.

Aitu šķirnes Polled Dorset un Dorset Horn ir tikai divas no reģionālajām šķirnēm, kuras ir pielāgojušās, lai gūtu labumu no tā, ka šajā reģionā gandrīz visu gadu aug zāle. Daudzi lauksaimnieki izmanto šīs šķirnes, jo tām ir raksturīga dabīga, bieža vairošanās, kas nozīmē, ka jēri var atnesties rudenī. Tādējādi aitkopji var iegūt jērus, kuri ir gatavi pārdošanai janvāra beigās un vēl vēlāk. Citos ieplaku apvidos turētos ganāmpulkos jēri atnesas janvārī un februārī, savukārt tajās saimniecībās, kuras atrodas Bodminmūras, Dartmūras un Ekmūras augstieņu apgabalos, jēri parasti atnesas aprīlī un maijā, tādējādi nodrošinot jēru dabīgu audzēšanu un šo dzīvnieku gaļu visa gada garumā.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Dienvidrietumanglijai raksturīgais klimats, topogrāfiskie un ģeomorfoloģiskie apstākļi rada ļoti labvēlīgu vidi zālaugu audzēšanai un šajā reģionā audzētajām aitām un līdz ar to arī šo dzīvnieku gaļai piešķir specifiskas īpašības. Lielu daļu šā reģiona lauksaimniecības platību veido zālaugi, kuri ir ļoti labi piemēroti aitkopībai un kurus var izmantot arī kā papildbarību.

Ir izveidots spēcīgs un objektīvs zinātniskais pamatojums, ka Dienvidrietumanglijā ražotajai un pārstrādātajai jēru gaļai piemīt tādas īpašības, kas ir cieši saistītas ar šo ģeogrāfisko apgabalu un ko nodrošina zālaugu plašā pieejamība un izmantošana lopbarībā, kā rezultātā gaļā ir augstāka n-3 PUFTA un E vitamīna koncentrācija.

Zālaugu augšanu ietekmē augsnes tips, temperatūra, nokrišņu daudzums un saules gaisma. Vēl viens svarīgs aspekts ir reljefs, t. i., augstums virs jūras līmeņa – jo tas ir lielāks, jo zālaugu ir mazāk. Dienvidrietumanglijā klimats ir labvēlīgāks, un līdz ar to zāles veģetācijas periods tajā ir ilgāks salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Visās Dienvidrietumanglijas daļās zāle aug vairāk nekā 220 dienu gadā, dažos apvidos – pat vairāk nekā 300 dienu, un tas nav novērojams nevienā citā Lielbritānijas daļā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (7) 5. panta 7. punkts)

http://archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/wc-lamb-pgi-final-20121127.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) linolskābe

(4) linolēnskābe

(5) eikozānpentaēnskābe

(6) dokosaheksānskābe

(7) Skat. 2. atsauci.

9.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/14

2013/C 231/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“WEST COUNTRY BEEF”

EK Nr.: UK-PGI-0005-0668-21.12.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“West Country Beef”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1.	grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Nosaukumu “West Country Beef” piemēro liellopu gaļas liemeņiem, sānu gabaliem vai izcirtņiem, kas iegūti no Dienvidrietumanglijas reģionā (West Country) dzimušiem un audzētiem liellopiem, kuri tikuši nokauti apstiprinātās kautuvēs Dienvidrietumanglijas reģionā vai ārpus tā un saskaņā ar Meat South West (MSW) vai līdzvērtīgiem standartiem. Lai nodrošinātu produkta pilnīgu izsekojamību un autentiskumu, neatkarīgs inspektors pārbauda minētās apstiprinātās kautuves. Meat South West minētajām kautuvēm izsniedz atļauju produkta “West Country Beef” ražošanai.

Visi liellopi tiek audzēti saskaņā ar pieņemtajiem augstajiem lopkopības un labturības standartiem, kas garantē to drošumu.

Produkta ražošanā jāievēro šādas obligātās prasības:

—	liellopiem jāpiedzimst, jāaug un to galīgā nobarošana jāveic Dienvidrietumanglijā,

—	lopbarības pamatā jābūt ganībās uzņemtajai barībai,

—	jāievēro visi spēkā esošie tiesību akti,

—	ražotāja rīcībā jābūt visiem atbilstīgajiem prakses kodeksiem, un ražotājam jābūt informētam par tiem,

—	jānodrošina liellopu veselīgums un labturība, pamatojoties uz piecām pamatbrīvībām,

—	jānodrošina, ka tiek īstenotas pilnīgas izsekojamības sistēmas,

—	jānodrošina, ka liellopus pārrauga kompetenti lopkopji un apmācīti darbinieki,

—	jānodrošina dzīvnieku drošība un labturība, tos transportējot, tirgojot, kā arī pirms nokaušanas,

—	kaušana jāveic apstiprinātā un licencētā uzņēmumā, ievērojot pilnīgu izsekojamību, lai nodrošinātu produkta autentiskumu.

Lauku saimniecības un pārstrādes uzņēmumus pārbauda neatkarīgi inspektori, izmantojot atbilstīgo pārbaudes protokolu.

Lai izpildītu produkta “West Country Beef” ražošanas prasības, ražotājiem pārbaužu laikā jāsniedz pierādījumi par to, ka attiecīgie liellopi ir dzimuši, audzēti un to galīgā nobarošana ir veikta Dienvidrietumanglijā. Ir jāveic lopbarības uzskaite un jāsniedz pierādījumi, ka vismaz 70 % barības attiecīgie liellopi ir uzņēmuši ganībās. Šā produkta ražošanā ir paredzēta ekstensīva sistēma, saskaņā ar kuru liellopi ne mazāk kā sešus mēnešus ganās ganībās.

Īpašais uz zālaugiem balstītais uzturs uzlabo liellopu muskuļaudu ķīmisko sastāvu (sk. 1. tabulu), kā arī gaļas organoleptiskās īpašības salīdzinājumā ar tiem liellopiem, kuri ir baroti ar koncentrātiem.

1. tabula

Taukskābju (mg/100 g muskuļaudu) un E vitamīna sastāvs (mg/kg) liellopu jostas daļas muskuļaudos

	Koncentrāti	Skābbarība	Zāle
18:2 (3)	210	87	76
18:3 (4)	8,1	48,7	35,6
EPA (5)	2,6	19,7	19,2
DHA (6)	0,5	5,1	2,8
18:2/18:3	27,2	1,8	2,1
E vitamīns	1,4	3,3	4,2

Rezultātā uzlabojas gaļas vienmērīgā garša, tādējādi, to ēdot, gūstams lielisks baudījums. Gaļas dabīgais “marmorējums” ar cauraugušiem taukaudiem tai piešķir patīkamu garšu un sulīgumu. Tauku krāsa var būt no baltas līdz dzeltenai, taču īpašā uztura rezultātā tie iegūst krēmkrāsu. Gaļas krāsa var būt no sārtas līdz tumši sarkanai. Gaļu nogatavinot, tās sarkanā krāsa kļūst vēl tumšāka.

Liellopu galīgā nobarošana ilgst ne mazāk kā 60 dienas. Lielākā daļa liellopu paši nobarojas dabiskā ceļā – to vecums vai svars ir atšķirīgs, jo ir dažādas šķirnes (vislabākais galīgās nobarošanas svars ir tāds, lai kautsvars būtu no 200 līdz 500 kg).

Gaļu ne mazāk kā 10 dienas tur dzesēšanas temperatūrā – šis process ir pazīstams kā nogatavināšana, sākot ar nokaušanas dienu. Nogatavināšanas perioda laikā dabīgie fermenti gaļā noārda saistaudus, tādējādi uzlabojot gaļas maigumu un garšas īpašības. Izcirtņiem, piemēram, krūšu daļai un stilbam, kam parasti nepieciešams ilgs pagatavošanas laiks, nav minimālā nogatavināšanas perioda. Šo periodu var saīsināt, veicot augstsprieguma elektrostimulāciju, kas samazina aukstuma radīto gaļas sarukšanas risku, vai gaļas gabalu pakarinot aiz gūžas, kā rezultātā gaļa kļūst maigāka. Lai nodrošinātu liemeņu pareizu atdzesēšanu un nogatavināšanu, tiek veikta temperatūru, procesu un laikposmu uzskaite.

Turpmāk norādīta liemeņu klasifikācijas specifikācija (pamatojoties uz EUROP skalu) optimālu garšas īpašību nodrošināšanai:

—	liellopu liemeņu klasifikācija, kas atbilst O+ vai augstākai klasei, taukaudu saturs no 2 līdz 4H.

	Pieaugošs taukaudu saturs =>
Augstāka klasifikācijas klase +>		1	2	3	4L	4H	5L	5H
	E
	U+
	–U
	R
	O+
	–O
	P+
	–P

Pēc nokaušanas produktu “West Country Beef” laiž tirdzniecībā vairākos veidos, kas norādīti turpmāk:

vesels liemenis, izņemot subproduktus, kas nav ēdami, t. i., ādu, galvu un kājas;

vesels sāns – pusliemenis, kas pārdalīts gareniski;

liemeņa pakaļējā/priekšējā ceturtdaļa – vesels sāns, kas no priekšpuses sadalīts starp 10. un 11. ribu (vai citā līdzīgā veidā pēc vienošanās);

svaigi izcirtņi – ražo, sadalot divus liemeņus/sānus mazākos, iecienītākos gabalos (lai apmierinātu pircēju prasības). Šos izcirtņus var piedāvāt neatkaulotus vai atkaulotus un aizsargiepakojumā.

Produktu “West Country Beef” var tirgot svaigu (atdzesētu) vai saldētu.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Pēc liellopu atšķiršanas vai to galīgās nobarošanas posmā tiem var izēdināt lopbarības piedevas. Tādā gadījumā lauksaimnieks reģistrē informāciju par lopbarības piedevu sastāvdaļām un iegādi, un to pārbauda par atbilstības pārbaudēm atbildīgie inspektori. Laikposmu, kurā dzīvniekam izēdina lopbarības piedevas, nosaka, ņemot vērā tādus aspektus kā dzīvnieku labturība un tirdzniecība.

Lopbarības piedevu maksimālais apjoms ir 30 %, bet ganībās uzņemtās barības apjoms – 70 %. Lopbarības piedevas izēdina nepieciešamības gadījumā, piemēram, ziemas mēnešos vai liellopu atšķiršanas vai galīgās nobarošanas posmā.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi liellopi tiek audzēti saskaņā ar pieņemtajiem augstajiem lopkopības un labturības standartiem, kas garantē to drošumu.

Produkta ražošanā jāievēro šādas obligātās prasības:

—	liellopiem jāpiedzimst, jāaug un to galīgā nobarošana jāveic Dienvidrietumanglijā,

—	lopbarības pamatā jābūt ganībās uzņemtajai barībai,

—	jāievēro visi spēkā esošie tiesību akti,

—	ražotāja rīcībā jābūt visiem atbilstīgajiem prakses kodeksiem, un ražotājam jābūt informētam par tiem,

—	jānodrošina liellopu veselīgums un labturība, pamatojoties uz piecām pamatbrīvībām,

—	jānodrošina, ka tiek īstenotas pilnīgas izsekojamības sistēmas,

—	jānodrošina, ka liellopus pārrauga kompetenti lopkopji un apmācīti darbinieki,

—	jānodrošina dzīvnieku drošība un labturība, tos transportējot, tirgojot, kā arī pirms nokaušanas,

—	kaušana jāveic apstiprinātā un licencētā uzņēmumā, ievērojot pilnīgu izsekojamību, lai nodrošinātu produkta autentiskumu.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst sešas grāfistes – Kornvola, Devona, Dorseta, Glosteršīra, Somerseta un Vilšīra, kuras kopā veido Dienvidrietumangliju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dienvidrietumanglija vislabāk raksturojama kā zālāju klāta pussala. Dažādie augšņu tipi ir daļēji izveidojuši atšķirību starp lopbarības audzēšanu un lauksaimniecības zemju kultivēšanu. Dienvidrietumanglijā ir liels glejaugsnes un brūnzemes augsnes īpatsvars; tajās labi padodas zāles audzēšana, bet tās nav ideāli piemērotas kultivēšanai. Kultivējamās platībās ir lielāks māla un smilts augšņu īpatsvars, un tās ir vieglāk drenējamas. Turklāt Dienvidrietumanglijā ir visā Apvienotajā Karalistē augstākā vidējā temperatūra un augstākās minimālās un maksimālās temperatūras.

Dienvidrietumanglija ir lielākais Anglijas reģions, kurā visvairāk nodarbojas ar lauksaimniecību. Tās daba ir viena no bagātīgākajām visā Apvienotajā Karalistē. Pēc aplēsēm, šā reģiona lauku saimniecībās tiek audzēti 24 % no visiem Anglijas liellopiem, un tieši tas kopā ar vēl 21 % audzēto aitu ir palīdzējis veidot šā reģiona aprises un saglabāt tā ainavu un mantojumu. Lielais ganāmpulka blīvums ir mudinājis attīstīt milzīgu gaļas pārstrādes nozari, kas šajā reģionā rada ārkārtīgi nepieciešamās darbavietas.

Silto un maigo temperatūru kombinācija, nokrišņu daudzuma vienmērīgais sadalījums gadā, liela augšņu ūdensietilpība nozīmē, ka Dienvidrietumanglijā visu gadu var audzēt zāli un lopbarības kultūras, kā arī ganīt lopus. Zāle lielākajā šā reģiona daļā aug vairāk nekā 300 dienu gadā. Šāda ražošana visa gada garumā Dienvidrietumanglijā ir ierasta parādība un izskaidro, kādēļ tajā dominē lopkopība. Turklāt vairāk nekā 25 % Dienvidrietumanglijas ganību atrodas nacionālajos parkos vai arī dabiski skaistās teritorijās (AONB), un šajā reģionā atrodas vairāk nekā 57 % Apvienotās Karalistes ziedaugiem bagāto pļavu. Bristoles Universitātes veiktais pētījums apliecina, ka liellopu gaļas garša ir intensīvāka un patīkamāka, ja liellopi ir baroti ar zāli, nevis koncentrātiem.

5.2. Produkta specifika

Dienvidrietumanglijā ļoti daudz izmanto svaigu zāli un zāles skābbarību. Tas liellopu gaļas kvalitātei un uzturvērtībai rada raksturīgas iezīmes taukskābju, E vitamīna satura un organoleptisko īpašību ziņā. Šīs iezīmes tika skaidri pierādītas zinātniskos eksperimentos. Tajos tika parādīta atšķirība starp taukskābju saturu tāda vērša gaļā, kas pārsvarā tika barots ar graudiem (koncentrātiem), un tāda vērša gaļā, kas pārsvarā tika barots ar zāli (1. tabula). Tauku līmenis to liellopu gaļas muskuļaudos, kuri tika baroti ar zāles skābbarību, bija lielāks, un tam bija diezgan atšķirīgs taukskābju profils. Linolskābes un tās produkta (arahidonskābes), abu n-6 (omega-6) taukskābju daudzums bija lielāks tā vērša gaļā, kas tika barots ar koncentrātu; savukārt linolēnskābes un tās produktu eikozānpentaēnskābes (EPA) un donosaheksānskābes (DHA), kā arī visu n-3 (omega-3) taukskābju daudzums bija lielāks tā vērša gaļā, kas tika barots ar zāles skābbarību un svaigu zāli; n-6 taukskābju un n-3 taukskābju proporcija bija daudz augstāka tādu dzīvnieku gaļā, kuri tika baroti ar koncentrātu. Cilvēku uzturā ieteicamā proporcija ir 4 vai zemāka, kas tika ļoti viegli panākta ar zāli barota liellopa gaļā, bet ne ar koncentrātu barota liellopa gaļā. Vienkārša proporcija, kas atšķir ar zāli barota liellopa gaļu no tāda liellopa gaļas, kas barots ar koncentrātu, ir šāda: 18:2/18:3, kas 1. tabulā norādīts attiecīgi pie 2 un 27.

Gan svaiga zāle, gan zāles skābbarība ir α-linolēnskābes avots, kas dzīvniekā var pārveidoties par garo ķēžu n-3 (omega-3) polinepiesātinātajām taukskābēm (PUFA), kuras cilvēkiem ir vērtīgas uzturvielas. Zāle satur arī E vitamīnu, un ar zāli barota liellopa gaļā gan n-3 taukskābju, gan E vitamīna koncentrācija ir augstāka. Šīs uzturvielas arī ietekmē gaļas garšu.

Tādējādi barošana ar zāli un zāles skābbarību uzskatāmi liecina par taukskābju profilu muskuļaudos, kurš ir atšķirīgs tad, ja dzīvniekus baro ar koncentrātiem. Ar zāli barotu liellopu gaļai ir šādi raksturīgie rādītāji: linolēnskābe – 1,0 %, EPA – 0,5 % un DHA – 0,1 %. Šie procenti attēlo taukskābju daudzumu gaļā, un šādā veidā bieži vien raksturo taukskābju saturu. Šāds taukskābju saturs labvēlīgi ietekmē produkta “West Country Beef” kvalitāti. E vitamīns zālē atrodams dabīgā veidā, un tas caur gremošanas sistēmu pāriet liellopa muskuļaudos un taukaudos. Ar zāles skābbarību barotu vēršu gaļas muskuļaudos tika konstatēta vismaz divkārša E vitamīnu koncentrācija nekā tādu vēršu gaļā, kuri tika baroti ar koncentrātiem (1. tabula). Tas nodrošina mazumtirdzniecības vitrīnās turētajai gaļai par 2 dienām ilgāku koši sarkanās krāsas saglabāšanos.

Britu veiktajos pētījumos secināts, ka garša ir labāka tāda liellopa gaļai, kas ir barots ar zāli, nevis ar graudiem. Garšas rādītājs bija labāks tādu liellopu gaļai, kas baroti ar zāli, nevis ar koncentrātu. Neraksturīga garša bija visizteiktākā tādu liellopu gaļai, kas baroti ar koncentrātu.

“Meat South West” pasūtītais neatkarīgais pētījums, no kura tika ņemti iepriekš minētie secinājumi, liecina, ka specifiskās raksturiezīmes ir zema n-6 taukskābju un n-3 taukskābju proporcija un augsta E vitamīna koncentrācija:

—	18:2/18:3 proporcija, kas nepārsniedz 4,

—	E vitamīns > 3,0 mg/kg jostas muskuļaudu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Dienvidrietumanglijai raksturīgais klimats, topogrāfiskie un ģeomorfoloģiskie apstākļi rada ļoti labvēlīgu vidi zālaugu audzēšanai un šajā reģionā audzētajiem liellopiem un līdz ar to arī šo dzīvnieku gaļai piešķir specifiskas īpašības. Lielu daļu šā reģiona lauksaimniecības platību veido zālaugi, kuri ir ļoti labi piemēroti lopkopībai un kurus var izmantot arī kā papildbarību.

Ir izveidots spēcīgs un objektīvs zinātniskais pamatojums, ka Dienvidrietumanglijā ražotajai un pārstrādātajai liellopu gaļai piemīt tādas īpašības, kas ir cieši saistītas ar šo ģeogrāfisko apgabalu un ko nodrošina zālaugu plašā pieejamība un izmantošana lopbarībā, kā rezultātā gaļā ir augstāka n-3 PUFTA un E vitamīna koncentrācija.

Vērtīgās īpašības liellopu gaļā rodas tad, ja liellopi, no kuriem to iegūst, piedzimst, tiek audzēti un to galīgo nobarošanu veic Dienvidrietumanglijā, kur siltā un mitrā klimata dēļ svaiga zāle dzīvniekiem ir pieejama ilgāku periodu nekā citos reģionos un kur ražošanas sistēmas ir balstītas uz ekstensīvu ražošanu, kurā tiek izmantota zāle. Klimata pārmaiņas nākotnē, visticamāk, Dienvidrietumanglijā zālāju audzēšanu ietekmēs vēl labvēlīgāk nekā pašlaik.

Pēc “Meat South West” aplēsēm, sarkanās gaļas ražošanas nozare Dienvidrietumanglijas ekonomikai kopumā nodrošina 3 miljardus mārciņu gadā un 28 000 darbavietu. Ir ārkārtīgi svarīgi turpināt lopkopību, lai aizsargātu šā reģiona vidi un mantojumu. Tieši šī savdabīgā vide veido produktam “West Country Beef” raksturīgās pamatīpašības, kuras rodas tādēļ, ka šajā reģionā tiek audzēti dzīvnieki, ko kuriem šo produktu iegūst.

Vēsturiski šajā reģionā visvairāk audzētās liellopu šķirnes ir South Devon un Ruby Red. Tomēr šā reģiona ainavai ir piemērotas arī daudzu vietējo un kontinentālo šķirņu liellopi, kuru uzturā var izmantot šajā reģionā augošos zālaugus. Tādēļ produktu “Wėst Country Beef” var ražot no jebkuras liellopu šķirnes. Ainavu daudzveidība šajā reģionā ļauj pastāvēt noslāņotai lopkopības nozarei. Ekmūras, Dartmūras un Bodminmūras augstienes tradicionālajiem liellopu ganāmpulkiem nodrošina vairošanās vietu un vasaras ganības, savukārt ieplakas un piekrastes apvidi, kur zāle turpina augt lielāko daļu gada, nodrošina ganības, kas lieliski piemērotas liellopu galīgai nobarošanai.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (7) 5. panta 7. punkts)

http://archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/wc-beef-pgi-final-20121127.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) linolskābe.

(4) linolēnskābe.

(5) eikozānpentaēnskābe.

(6) dokosaheksānskābe.

(7) Skat. 2. atsauci.

9.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/20

Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu

2013/C 231/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“YORKSHIRE WENSLEYDALE”

EK Nr.: UK-PGI-0005-0652-08.10.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Yorkshire Wensleydale”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa.

Siers.

3.2. Tā produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Yorkshire Wensleydale” siers ir no govs piena ražots presēts siers. To var izgatavot no neapstrādāta svaigpiena vai pasterizēta piena.

“Yorkshire Wensleydale” tiek sapresēts tradicionālos rituļos/cilindros, kuru svars mainās no 500 g līdz 21 kg, un arī 20 kg smagās ķieģeļa formas veidnēs. Šo sieru var tirgot kā jaunsieru 2 nedēļas pēc izgatavošanas, taču to var arī nogatavināt līdz pat 12 mēnešiem atkarībā no nepieciešamā gatavības līmeņa.

Siera fizikāli ķīmiskās īpašības ir šādas:

—	pH: no 4,4 līdz 5,4,

—	sausna: vismaz 54 %,

—	tauku saturs: vismaz 48 % sausnas,

—	nātrija hlorīds: ne vairāk kā 2,2 %.

Siera īpašības:

—	konsistence: stingrs, nedaudz blīvs un plēkšņains,

—	krāsa: no baltas līdz ziloņkaula dzeltenai,

—	aromāts: piena aromāts, nedaudz skābens ar izteiktām niansēm un ilgu vispārējo noturību sieram, kas pietiekami ilgi izturēts,

—	garša: nedaudz skābena, trekna un medaina, pēc nogaršošanas kļūst spēcīga un aromātiska sieram, kas pietiekami ilgi izturēts. Patīkama un izteikta pēcgarša,

—	izskats: pienbalts un nedaudz nepabeigts,

—	tekstūra: stingra, bet nedaudz irdena un plēkšņaina.

Mikrobioloģiskās robežas ir šādas:

—	Escherichia coli: < 100 kolonijas uz gramu,

—	Staphylococcus aureus: < 100 kolonijas uz gramu,

—	salmonellas sugas: netiek konstatētas 25 gramos.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Īpašās ierauga kultūras ir attīstītas no tirdzniecībā pieejamās primārās kultūras. Bāzes kultūras tiek “atmodinātas” no liofilizētā stāvokļa un izaudzētas kā indivīdi līdz pakāpei, kad tās izplatās pienā, lai to saraudzētu. Tādējādi parasti 18 bāzes kultūras izmanto trīs dienu ciklā, sadalot tās trīs grupās pa sešām. Katru dienu nosaka trīs labākās attiecīgā grupā, pamatojoties uz vecumu un vitalitāti. Tad tās audzē lielās tvertnēs, kuras pēc tam sajauc kopā īsi pirms siera izgatavošanas un izmanto kā ierauga kultūru attiecīgajā dienā.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Venslīdeilas (Wensleydale) ģeogrāfiskajā apgabalā jānotiek šādiem ražošanas posmiem, kā turpmāk izklāstīts 4. punktā:

—	ja nepieciešams, pienu pasterizē,

—	pienu ielej siera kublos, tam pievieno nefasētu ierauga kultūru un gatavošanas laikā maisa,

—	pievieno siera fermentu un pienam ļauj sarecēt,

—	koagulātu sagraiza, lai atdalītu recekli no sūkalām. Recekli un sūkalas “plaucē” (sildot kubla sānus, lai recekļa daļiņas paceltos augšup un varētu izvadīt vairāk mitruma) un maisa, kamēr recekli var savākt un sūkalas notecināt,

—	recekli graiza, groza un maisa, lai iegūtu vēlamo recekļa konsistenci un mitruma saturu,

—	receklim ar roku pievieno sāli,

—	iepilda veidnēs,

—

nospiež,

—	pārsien (ja vajadzīgs) un veic primāro iepakošanu,

—	sākotnējās nogatavināšanas posms ilgst vismaz vienu nedēļu.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Venslīdeila (Wensleydale) atrodas Ziemeļjorkšīrā, un tās centrā ir tirgus pilsēta Hosa (Hawes). Šis apgabals rietumos plešas līdz Sedbergai (Sedbergh) un austrumos – Bīdeilai (Bedale) (ieskaitot). Dienvidos šī ieleja robežojas ar Varfdeilu (Wharfedale), Niderdeilu (Nidderdale), Riblsdeilu (Ribblesdale) un Riponu (Ripon), bet ziemeļos – ar Sveildeilu (Swaledale).

Iepriekš minētais apgabals ir sinonīmisks “Yorkshire Wensleydale” siera ražotnei, un tā robežas sakrīt ar tradicionālo un vēsturisko “Yorkshire Wensleydale” siera ražošanas apgabalu, kas veidojies gadsimtu gaitā. Mūsdienās “Yorkshire Wensleydale” joprojām ražo tikai divās ražotnēs – Hosas un Kērbī Malzērdas (Kirkby Malzeard) sierotavās.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Pieteikuma pamatā ir īpašā kvalitāte un reputācija, kas saistāma ar ģeogrāfisko izcelsmi.

Siera siešanas vēsturiskā tradīcija ir veidojusies gadsimtu gaitā. Pirmo reizi sieru šajā apgabalā izgatavoja franču cisterciešu mūki, kas tajā apmetās 11. un 12. gadsimtā. Saglabājušās liecības, ka Venslīdeilas mūki kļuva par lietpratīgiem zemkopjiem un prasmīgiem lopkopjiem un siera siešana no piena kļuva par iecienītu pārtikas avotu. Zināms, ka sākotnēji klostera sieru sēja no aitas piena, bet govs piens kļuva par galveno piena avotu pēc klosteru likvidēšanas 16. gadsimtā.

Kad Henrijs VIII likvidēja klosterus 16. gadsimta vidū, siera siešanas prasmes pārņēma vietējie zemnieki, kuri gatavoja sieru, lai saglabātu piena pārpalikumus. Šī tradīcija turpinājās arī 20. gadsimtā, kad Kit Calvert (“īsts ielejas iedzīvotājs” un “Yorkshire Wensleydale” aizbildnis laikā no 1933. gada līdz 1966. gadam) rakstīja savā grāmatā “Venslīdeilas Kits Kalverts”(“Kit Calvert of Wensleydale”), ka tolaik “kad sākās Otrais pasaules karš (1939. gadā), pašā Venslīdeilā un tuvākajā apkaimē Venslīdeilas sieru sēja 173 zemnieku sievas”.

1897. gadā vietējais labības un pārtikas produktu tirgotājs Edward Chapman kļuva par pirmo komerciālo siera ražotāju visā apgabalā, atverot pirmo sierotavu Hosā. Viņš iepirka pienu no vietējām saimniecībām un ražoja Venslīdeilas sieru. Edward Chapman piena pārstrādes uzņēmums tika slēgts 20. gs. 30. gadu depresijas laikā, taču to izglāba Kit Calvert, kurš sapulcināja kreditorus un pārliecināja viņus atbalstīt Hosas sierotavas darbību. Turpmāko 30 gadu laikā Kit Calvert izveidoja plaukstošu siera ražošanas uzņēmumu, kas darbojās Hosā, Kērbī Malzērdā, Mešemā (Masham) un Koverhemā (Coverham). Kit pārdeva savu uzņēmumu Piena tirdzniecības padomei 1966. gadā.

“Yorkshire Wensleydale” sieru joprojām izgatavo pēc receptes, kas maz mainījusies pēdējo 115 gadu laikā, kopš 1897. gadā Hosā sāka ražot sieru komerciāliem nolūkiem. Mūsdienās izmantotā recepte ir ļoti līdzīga arī tām, kuras zemnieku saimniecībās izmantoja paaudžu paaudzēs. Lielu daļu siera siešanas procesa veic ar rokām, kā tas tika darīts jau pirms daudzām paaudzēm, un sieru izgatavo, izmantojot nefasētas ierauga kultūras, kas ir kultivētas un pavairotas īpaši “Yorkshire Wensleydale” sieram. Tādēļ prasmes, kas nepieciešamas, lai produkts atbilstu vajadzīgajam aprakstam un kvalitātes standartiem, šim sieram mūsdienās ir tikpat svarīgas kā pagātnē. Fotogrāfijas, kas raksturo komerciālā siera tapšanas sākumposmu, apliecina, ka gadu gaitā ražošanas metodes nav daudz mainījušās.

5.2. Produkta specifika

“Yorkshire Wensleydale” sieram ir krēmbalta krāsa ar stingru, bet pakļāvīgu, plēkšņainu, nepabeigtas konsistences izskatu. Siera ārpusei ir dzeltenāka nokrāsa. Šī pazīme atšķir ar rokām gatavoto “Yorkshire Wensleydale” sieru (jo īpaši attiecībā uz audumā ietītiem sieriem). “Yorkshire Wensleydale” atšķiras no Venslīdeilas siera, kas gatavots ārpus noteiktā apgabala, jo tam ir mīkstāka un krēmīgāka konsistence un krēmīgāka, saldāka un ne tik skāba garša kā parastajam Venslīdeilas produktam. “Yorkshire Wensleydale” garša ir komplicētāka, pateicoties unikālajām ierauga kultūrām, ko izmanto siera siešanas procesā. Unikālās nefasētās ierauga kultūras izvēlas tādēļ, ka tās spēj radīt lielisku un komplicētu piena garšu, kā arī nodrošina konsekventu un prognozējamu skābes veidošanos. “Yorkshire Wensleydale” unikālās receptes dēļ to var ēst kā jaunsieru un svaigo sieru vai rūpīgi nogatavināt ilgus mēnešus, lai veidotos bagātīga un pilnīga garša.

Ierauga kultūras, ko izmanto “Yorkshire Wensleydale” siera siešanas procesā, ir svarīgs faktors, kas nosaka gatavā siera kvalitāti. Izmantotās ierauga kultūras audzē no mezofilām aromātiskajām kultūrām, kuras vai nu katru dienu kultivē no tradicionālajām bāzes kultūrām un pa nakti izaudzē nefasētā ierauga starpproduktā, vai audzē no dziļi sasaldētām vai saldējot kaltētām kultūrām – un arī izaudzē pa nakti tajā pašā nefasētajā ierauga starpproduktā, kas parasti ir reģenerēts vājpiens.

Primārās kultūras ir pieejamas tirdzniecībā, bet tās ir jākultivē mēnešiem ilgi. Bāzes kultūras tiek “atmodinātas” no liofilizētā stāvokļa un izaudzētas un izmantotas kā atsevišķas kultūras savā dzīves ciklā. 18 bāzes kultūru grupas izmanto 3 dienu ciklā, sadalot tās 3 grupās pa 6. Katru dienu nosaka trīs labākās attiecīgā grupā un audzē lielās tvertnēs, kuras pēc tam sajauc kopā īsi pirms siera izgatavošanas un izmanto kā ierauga kultūru attiecīgajā dienā.

Atsevišķās kultūras tiek izaudzētas kā indivīdi līdz pakāpei, kad tās izplatās pienā, lai to saraudzētu. Šīs trīs kultūras izraugās, pamatojoties uz to vecumu un vitalitāti attiecīgajā dienā, un parasti viena no tām ir jauna kultūra, otra – vidēja vecuma kultūra, bet trešā – ilgāk nogatavināta kultūra. Kad vecākās kultūras zaudē vitalitāti un darbspējas, tās izmet ārā un “atmodina” jaunas kultūras, ko iesaista grupā. Tomēr pēc atmodināšanas var paiet nedēļas un mēneši, kamēr tās var praktiski izmantot siera gatavošanai. Tā kā šīs kultūras izmanto kā atsevišķas bāzes kultūras, tās iegūst individuālas īpašības un spēku, kā arī imunitāti pret fāgu. Tā ir unikāla un komplicēta sistēma, kas ilgu laiku izmantota “Yorkshire Wensleydale” siera ražošanai.

Šo ierauga kultūru kvalitāte un konsekvence sekmē daudzus siera siešanas procesa aspektus un līdz ar to – siera galīgo kvalitāti. Īpaša ierauga pievienošana pasterizētam pienam nodrošina piena sākotnējo skābumu un sekmē piena koagulāciju pēc siera fermenta pievienošanas.

Šīs īpašās ierauga kultūras pamatā ir atbildīgas par konsekventu skābju veidošanos siera izgatavošanas procesā, sākot no fermenta pievienošanas un beidzot ar sālīšanu. Šīs kultūras, kas ir skābi veidojošu baktēriju maisījums ar garšu veidojošām baktērijām, ir vienas no diviem galvenajiem veicinošajiem faktoriem, kas nodrošina gatavā siera garšu un konsistenci. Piena kvalitāte ir otrs galvenais veicinošais faktors gatavā siera garšai. Arī ierauga kultūru iedarbība turpinās vēl ilgi pēc siera izgatavošanas sierotavā. Šīs kultūras turpina iedarboties visā siera nogatavināšanas procesā, ietekmējot garšu, konsistenci un izskatu.

Siera gatavošanas procesā visas siera tvertnes ir rūpīgi jāuzrauga, reģistrējot un dokumentējot laiku, temperatūras un skābuma līmeņus. Būtiska ir siera meistaru un tehnisko darbinieku kvalifikācija, pieredze un intuīcija, lai nodrošinātu “Yorkshire Wensleydale” sieram konsekventu kvalitāti, jo ir jāspēj noteikt dažādos apstākļus, kas ietekmē siera gatavošanas procesu katru dienu un katrā tvertnē. Viens no šiem apstākļiem ir piena kvalitātes sezonālās atšķirības – proti, vai izmanto pavasara, vasaras vai ziemas pienu; otrs ir ierauga kultūru darbība – kā un kad izslēgt kādas kultūras vai iesaistīt jaunas kultūras; trešais – laika apstākļu ietekme. Strādājot ar dzīvām kultūrām un dabiski mainīgu piena kvalitāti, neviena diena nevar līdzināties iepriekšējai; ražošana var ritēt strauji vai lēni, un tādēļ – lai nodrošinātu konsekventu siera izgatavošanu – šajā procesā jāizmanto īpaši apmācītu siera meistaru prasmes, pieredze un tehnoloģiskā kompetence.

Lai pastāvīgi ražotu kvalitatīvu “Yorkshire Wensleydale” sieru, siera meistars var veikt korekcijas katrā procesa posmā – piemēram, var mainīt “nogatavošanās” laiku atkarībā no tā, vai ieraugs darbojas ātri vai lēni. Var mainīt arī plaucēšanas temperatūras, lai kontrolētu skābes veidošanās ātrumu, sūkalu notecināšanas ātrumu un intensitāti un nogriezto recekļa gabalu lielumu, kā arī sāls pievienošanas laiku un pievienoto daudzumu – tas viss ir atkarīgs no skābes veidošanās ātruma izgatavošanas laikā, arī saistībā ar to, vai kultūras iedarbojas ātri vai lēni.

Visi galvenie siera izgatavošanas parametri, ko ievēro, sienot “Yorkshire Wensleydale” sieru, tostarp ierauga kultūru daudzums un veids, nogatavošanās periodi, fermentēšanas laiks, plaucēšanas laiks un temperatūras, kā arī maisīšanas laiks, kopā ar skābes veidošanās ātrumu un galīgo sālīšanas skābumu ir unikāli “Yorkshire Wensleydale” sieram, un šis siera paveids atšķiras no lielākās daļas tirdzniecībā pieejamo masveidā ražoto Venslīdeilas sieru, kas ražoti ārpus noteiktā apgabala.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (attiecībā uz ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (attiecībā uz AĢIN)

Kad cisterciešu mūki 11. un 12. gadsimtā apmetās Venslīdeilas ielejā, viņi ieradās ar savām siera siešanas prasmēm, kuras vēlāk nodeva vietējiem zemniekiem. “Yorkshire Wensleydale” siera gatavošanā joprojām izmanto recepti, kas lielākoties nav mainījusies kopš komerciālās siera siešanas sākuma šajā apgabalā 1897. gadā. Mūsdienās izmantotā recepte ļoti līdzinās ar rokām izgatavotā siera siešanas procesiem, kas izmantoti jau paaudžu paaudzēs. Īpašās ierauga kultūras, kas kultivētas un pavairotas tieši “Yorkshire Wensleydale” sieram, kopā ar prasmēm, kas nepieciešamas, lai produkts atbilstu vajadzīgajam aprakstam un kvalitātes standartiem, šim sieram mūsdienās ir tikpat svarīgas kā pagātnē.

“Yorkshire Wensleydale” unikālās garšas, konsistences un izskata īpašības ar tā saldo un pienaino garšu un irdeno un plēkšņaino konsistenci – to visu ir radījušas unikālās ierauga kultūras, gaisotne sierotavā un siera meistaru zināšanas un kompetence, kā arī prasme izgatavot tik pastāvīgas kvalitātes sieru.

Papildus siera gatavošanas procesā izmantotajām prasmēm un ieguldītajam darbam arī šā produkta reputācija būtiski ietekmē tā izcilību. “Yorkshire Wensleydale” siera reputācijas pamatā ir tā kvalitāte, pastāvīgums, izcelsme un autentiskums.

“Yorkshire Wensleydale” slava ir liela. Venslīdeilas siers noteiktajā apgabalā radās 11. un 12. gadsimtā un laika gaitā ir turpinājis attīstību. Venslīdeilas siers tika ražots tikai un vienīgi noteiktajā apgabalā vēl 20. gadsimtā, kad tā pagatavošanas veidu un nosaukumu sāka atdarināt siera meistari visā valstī un tas kļuva par vispārēju apzīmējumu siera veidam, ko dēvē par Venslīdeilas sieru. Tomēr siera izgatavošanas tradīcija saskaņā ar laika pārbaudi izturējušo recepti turpinājās arī visā noteiktajā apgabalā. Siera meistariem noteiktajā apgabalā tas izdevās brīžiem labāk, brīžiem sliktāk. Patiesi, 20. gs. 30. gadu depresijas laikā siera siešana Venslīdeilā gandrīz izzuda, taču to izglāba Kit Calvert. Katastrofa tika novērsta 1992. gadā, kad “Dairy Crest” pēc sierotavas slēgšanas beidzot piekrita pārdot Hosas sierotavu vadības grupai. Ģimenes saimniecības Venslīdeilā paaudzēm ilgi bija piegādājušas pienu siera gatavošanai, un siera meistaru paaudzes bija pārvērtušas šo pienu godalgotā un pieprasītā produktā.

Mūsdienās “Yorkshire Wensleydale” var iegādāties pie visiem lielākajiem Apvienotās Karalistes mazumtirgotājiem, neatkarīgajiem delikatešu tirgotājiem un visā pārtikas preču nozarē. “Yorkshire Wensleydale” popularitāte palielinās arī daudzos eksporta tirgos, piemēram, ASV un Kanādā, kur to atzīst par augstākās kvalitātes sieru ar pievienotu vērtību, dziļām vēsturiskām saknēm un autentiskumu.

Gadu gaitā “Yorkshire Wensleydale” ir izcīnījis daudzas balvas un atzinību. Daži godalgu piemēri ir labākā teritoriālā siera nosaukums un rezerves augstākā čempiona tituls Nantvičas (Nantwich) Starptautiskajā siera izstādē 2000. gadā un labākā Lielbritānijas siera nosaukums un zelta godalga 2004. gada pasaules siera konkursā.

Patērētāju prātos ir dziļi iesakņojusies saikne starp “Yorkshire Wensleydale” sieru un ģeogrāfisko apgabalu. Šis produkts ir atzīmēts daudzos tūrisma ceļvežos, kas paredzēti apgabala apmeklētājiem, un tādēļ gan tuvākajā ģeogrāfiskajā apkaimē, gan ārpus tās ir uzlabojusies šā produkta reputācija un tas kā augstvērtīgs siers tiek pieprasīts dažādās mazumtirdzniecības vietās un arī restorānos. Šo sieru bieži piemin pavārgrāmatās, vēstures grāmatās un literatūrā.

“Yorkshire Wensleydale” tiek tirgots visprestižākajos siera un delikatešu veikalos lielākajās pilsētās visā Apvienotajā Karalistē un ārzemēs. “Harrods, Fortnum & Mason” un “John Lewis” Londonā iepērk šo sieru kā īstu Venslīdeilas sieru ar patiesi autentisku izcelsmi un atzīstamu uztura kvalitāti. “Yorkshire Wensleydale” ir iespējams iegādāties pie labākajiem mazumtirgotājiem Manhetenā un Honkongā. “Neals Yard Dairy” Londonā, viens no Apvienotās Karalistes lielākajiem siera mazumtirgotājiem, un atzītas iestādes Apvienotās Karalistes amatnieku un ar rokām gatavoto sieru jomā tirgo “Yorkshire Wensleydale” no Hosas kā vienīgo Venslīdeilas sieru tā izcilo īpašību un autentiskuma dēļ.

Vairāki augstākās kvalifikācijas pavāri, tostarp Jamie Oliver un Rosemary Shrager, izmanto “Yorkshire Wensleydale” savās receptēs un siera platēs.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://whitehall-admin.production.alphagov.co.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/193717/yorks-wensleydale-cheese-pgi.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.231.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 231

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 9. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 231/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6972 – BC Partners/Springer Science + Business Media) ( 1 )	1

2013/C 231/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6961 – Goldman Sachs/Gávea Investimentos/JV) ( 1 )	1

2013/C 231/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6697 – OW Bunker/Bergen Bunkers) ( 1 )	2

2013/C 231/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6891 – Agrofert/Lieken) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 231/05	Euro maiņas kurss	3

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2013/C 231/06	Paziņojums par pieteikumu, lai saņemtu šķidro un gāzveida ogļūdeņražu meklēšanas atļauju ar nosaukumu Case la Rocca – Sicīlijas reģions – Reģionālā enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrija – Reģionālais enerģētikas departaments – Reģionālais ogļūdeņražu un ģeotermijas birojs (U.R.I.G.)	4

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 231/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6863 – Avnet EMG/MSC Investoren) ( 1 )	6

2013/C 231/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6978 – Banco Popular SA/Group Crédit Mutuel/ATM Business) ( 1 )	7

2013/C 231/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7002 – M&G/Alliance Medical) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	8

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 231/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	9

2013/C 231/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	14

2013/C 231/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu	20


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ